Atthakatha Book 1 : PALI ROMAN
Vinaya.A. (samanta.1)

dassetuṃ bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhantiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā
bhummaṭṭhannāma bhaṇḍaṃ bhūmiyaṃ nikkhittaṃ hotītiādinā nayena tassa
vibhaṅgaṃ āha. {94} Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanāya saddhiṃ vinicchayakathā.
Nikkhittanti bhūmiyaṃ nikkhanitvā ṭhapitaṃ. Paṭicchannanti paṃsuiṭṭhakādīhi
paṭicchannaṃ. Bhummaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ .pe. Gacchati vā āpatti
dukkaṭassāti taṃ evaṃ nikkhanitvā vā paṭicchādetvā vā ṭhapitattā
bhūmiyaṃ ṭhitaṃ bhaṇḍaṃ yo bhikkhu kenacideva upāyena ñatvā
āharissāmīti theyyacitto hutvā rattibhāge uṭṭhāya gacchati.
So bhaṇḍaṭṭhānaṃ appatvāpi sabbakāyavacīvikāresu dukkaṭaṃ āpajjati.
Kathaṃ. So hi tassa āharaṇatthāya uṭṭhahanto yaṃyaṃ aṅgapaccaṅgaṃ
phandāpeti sabbattha dukkaṭameva. Nivāsanapārupanaṃ saṇṭhapeti
hatthavāre hatthavāre dukkaṭaṃ. Mahantaṃ nidhānaṃ na sakkā ekena
nīharituṃ dutiyaṃ pariyesissāmīti kassaci sahāyassa santikaṃ gantukāmo
dvāraṃ vivarati padavāre hatthavāre ca dukkaṭaṃ. Dvārapidahane
---------------------------------------------------------------------------------------------
page374.
Pana aññasmiṃ vā gamanassa anupakāre anāpatti. Tassa
nipannokāsaṃ gantvā itthannāmāti pakkosati tamatthaṃ ārocetvā
ehi gacchāmāti vadati vācāya vācāya dukkaṭaṃ. So tassa
vacanena uṭṭhahati tassāpi dukkaṭaṃ. Uṭṭhahitvā tassa santikaṃ
gantukāmo nivāsanapārupanaṃ saṇṭhapeti dvāraṃ vivaritvā tassa
samīpaṃ gacchati hatthavārapadavāresu sabbattha dukkaṭaṃ. So taṃ
pucchati asuko ca asuko ca kuhiṃ asukañca asukañca pakkosāhīti
vācāya vācāya dukkaṭaṃ. Sabbe samāgate disvā mayā asukasmiṃ
nāma ṭhāne evarūpo nidhi upaladdho gacchāma taṃ gahetvā
puññāni ca karissāma sukhañca jīvissāmāti vadati vācāya vācāya
dukkaṭameva. Evaṃ laddhasahāyo kuddālaṃ pariyesati sace panassa
attano kuddālo atthi taṃ āharissāmīti gacchanto ca gaṇhanto
ca āharanto ca sabbattha hatthavārapadavāre dukkaṭaṃ āpajjati.
Sace natthi aññaṃ bhikkhuṃ vā gahaṭṭhaṃ vā gantvā yācati yācanto
ca kuddālaṃ me dehi kuddālena me attho kiñci kātabbamatthi
taṃ katvā paccāharissāmīti musā bhaṇanto yācati vācāya vācāya
dukkaṭaṃ. Sace mātikā sodhetabbā atthi vihāre bhūmikammaṃ
kātabbaṃ atthīti musāpi bhaṇati yaṃyaṃ vacanaṃ musā tattha tattha
pācittiyaṃ. Mahāaṭṭhakathāyampana saccepi alikepi dukkaṭameva vuttaṃ.
Taṃ pamādalikhitanti veditabbaṃ. Na hi adinnādānassa pubbappayoge
pācittiyaṭṭhāne dukkaṭaṃ nāma atthi. Sace pana kuddālassa daṇḍo
---------------------------------------------------------------------------------------------
page375.
Natthi daṇḍaṃ karissāmīti vāsiṃ vā pharasuṃ vā nighaṃseti tadatthāya
gacchati gantvā sukkhakaṭṭhaṃ chindati tacchati ākoṭṭeti sabbattha
hatthavārapadavāresu dukkaṭaṃ. Allarukkhaṃ chindati pācittiyaṃ. Tato
paraṃ sabbappayogesu dukkaṭaṃ. Saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpaccariyañca
tattha jātakakaṭṭhalatāchedanatthaṃ vāsīpharasuṃ pariyesantānampi dukkaṭaṃ
vuttaṃ. Sace pana nesaṃ evaṃ hoti vāsīpharasukuddāle yācantā
asaṅkitā bhavissāma lohaṃ samuṭṭhāpetvā karomāti tato ākaraṃ
gantvā lohabījatthaṃ paṭhaviṃ khananti. Akappiyapaṭhaviṃ khanantānaṃ
dukkaṭehi saddhiṃ pācittiyānīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Yathā ca idha
evaṃ sabbattha pācittiyaṭṭhāne dukkaṭā na muccati. Kappiyapaṭhaviṃ
khanantānaṃ dukkaṭāniyeva. Bījampana gahetvā tato paraṃ sabbakiriyāsu
payoge payoge dukkaṭaṃ. Piṭakapariyesanepi hatthavārapadavāresu
vuttanayeneva dukkaṭaṃ. Musāvāde pācittiyaṃ. Piṭakaṃ kātukāmatāya
vallicchedane pācittiyanti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Gacchati
vā āpatti dukkaṭassāti evaṃ pariyiṭṭhasahāyakuddālapiṭako nidhiṭṭhānaṃ
gacchati padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Sace pana gacchanto imaṃ
nidhiṃ laddhā buddhapūjaṃ vā dhammapūjaṃ vā saṅghabhattaṃ vā karissāmīti
kusalaṃ uppādeti kusalacittena gamane anāpatti. Kasmā.
Theyyacitto dutiyaṃ vā .pe. Gacchati vā āpatti dukkaṭassāti
vuttattā yathā idha evaṃ sabbattha atheyyacittassa anāpatti.
Maggato okkamma nidhānaṭṭhānagamanatthāya maggaṃ karonto bhatagāmaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page376.
Chindati pācittiyaṃ sukkhakaṭṭhaṃ chindati dukkaṭaṃ. Tattha jātakanti
ciranihitāya kumbhiyā upari jātakaṃ. Kaṭṭhaṃ vā lataṃ vāti na kevalaṃ
kaṭṭhalatameva yaṅkiñci allaṃ vā sukkhaṃ vā tiṇarukkhalatādiṃ
chindantassa sahappayogattā dukkaṭameva hoti.
     Aṭṭhavidhaṃ hetaṃ dukkaṭannāma imasmiṃ ṭhāne samodhānetvā
therehi dassitaṃ. Pubbappayogadukkaṭaṃ sahappayogadukkaṭaṃ
anāmāsadukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ ñātadukkaṭaṃ  ñattidukkaṭaṃ
paṭissavadukkaṭanti. Tattha theyyacitto dutiyaṃ vā kuddālaṃ vā
piṭakaṃ vā pariyesati gacchati vā āpatti dukkaṭassāti idaṃ
pubbappayogadukkaṭannāma. Ettha hi dukkaṭaṭṭhāne dukkaṭaṃ
pācittiyaṭṭhāne pācittiyameva hoti. Tattha jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā
lataṃ vā chindati āpatti dukkaṭassāti idaṃ sahappayogadukkaṭannāma.
Ettha pācittiyavatthu ca dukkaṭavatthu ca dukkaṭaṭṭhāneyeva
tiṭṭhati. Kasmā. Avahārassa sahappayogattā. Yaṃ pana dasavidhaṃ
ratanaṃ sattavidhaṃ dhaññaṃ sabbañca āvudhabhaṇḍādiṃ āmasantassa dukkaṭaṃ
vuttaṃ idaṃ anāmāsadukkaṭannāma. Yaṃ kadalīnāḷikeraādīnaṃ tattha
jātakaphalāni āmasantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ idaṃ durupaciṇṇadukkaṭannāma.
Yaṃ pana piṇḍāya carantassa patte raje patite pattaṃ
apaṭiggahetvā vā adhovitvā vā tattha bhikkhaṃ gaṇhantassa
dukkaṭaṃ vuttaṃ idaṃ vinayadukkaṭannāma. Sutvā na vadanti
āpatti dukkaṭassāti idaṃ ñātadukkaṭannāma. Yaṃ ekādasasu
---------------------------------------------------------------------------------------------
page377.
Samanubhāsanāsu ñattiyā dukkaṭanti vuttaṃ idaṃ ñattidukkaṭannāma.
Tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca
āpatti dukkaṭassāti idaṃ paṭissavadukkaṭannāma.
     Idaṃ pana sahappayogadukkaṭaṃ. Tena vuttaṃ yaṅkiñci allaṃ
vā sukkhaṃ vā tiṇarukkhalatādiṃ chindantassa sahappayogattā dukkaṭameva
hotīti. Sace panassa tattha jātake tiṇarukkhalatādimhi chinnepi
lajjidhammo okkamati saṃvaro uppajjati chedanapaccayā dukkaṭaṃ
desetvā muccati. Atha dhuranikkhepaṃ akatvā saussāhova paṃsuṃ khanati
chedanadukkaṭaṃ paṭippassambhati khananadukkaṭe patiṭṭhāti. Akappiyapaṭhaviṃ
khanantopi hi idha sahappayogattā dukkaṭameva āpajjati.
Sace panassa sabbādisāsu khanitvā kumbhīmūlaṃ pattassāpi lajjidhammo
okkamati khananapaccayā dukkaṭaṃ desetvā muccati. Viyūhati vāti
atha pana saussāhova paṃsuṃ viyūhati ekapasse rāsiṃ karoti
khananadukkaṭaṃ paṭippassambhati viyūhanadukkaṭe patiṭṭhāti. Tañca paṃsuṃ
tattha tattha puñjaṃ karonto payoge payoge dukkaṭaṃ āpajjati.
Sace pana rāsiṃ katvā dhuranikkhepaṃ karoti lajjidhammaṃ āpajjati
viyūhanadukkaṭaṃ desetvā muccati. Uddharati vāti atha pana saussāho
paṃsuṃ uddharitvā bahi pāteti viyūhanadukkaṭaṃ paṭippassambhati uddharaṇadukkaṭe
patiṭṭhāti. Paṃsuṃ pana kuddālena vā hatthehi vā pacchiyā
vā tahiṃ tahiṃ pātento payoge payoge dukkaṭaṃ āpajjati. Sace
pana sabbapaṃsuṃ nīharitvā kumbhiṃ thalaṭṭhaṃ katvāpi lajjidhammaṃ āpajjati
---------------------------------------------------------------------------------------------
page378.
Uddharaṇadukkaṭaṃ desetvā muccati. Atha pana saussāhova
kumbhiṃ āmasati uddharaṇadukkaṭaṃ paṭippassambhati āmasanadukkaṭe
patiṭṭhāti. Āmasitvāpi ca lajjidhammaṃ āpajjanto āmasanadukkaṭaṃ
desetvā muccati. Atha saussāhova kumbhiṃ phandāpeti āmasanadukkaṭaṃ
paṭippassambhati phandāpeti āpatti thullaccayassāti vuttathullaccaye
patiṭṭhāti.
     Tatrāyaṃ dukkaṭathullaccayānaṃ dvinnampi vacanattho. Paṭhamantāvettha
duṭṭhu kataṃ satthārā vuttakiccaṃ virādhetvā katanti dukkaṭaṃ. Athavā
duṭṭhaṃ kataṃ virūpā sā kiriyā bhikkhukiriyānaṃ majjhe na sobhatīti
evampi dukkaṭaṃ. Vuttaṃpi cetaṃ
       dukkaṭanti ca yaṃ vuttaṃ      taṃ suṇohi yathākathaṃ
       aparaddhaṃ viraddhañca        khalitaṃ yañca dukkaṭaṃ
       yaṃ manusso kare pāpaṃ     āvi vā yadi vā raho
       dukkaṭanti pavedenti      tenetaṃ iti vuccatīti.
Itaraṃ pana thūlattā accayattā ca thullaccayaṃ. Samparāye ca duggati
taṃ hoti kaṭukapphalantiādīsu viya cettha saṃyogabhāvo veditabbo.
Ekassa santike desetabbesu hi accayesu tena samo thūlo
accayo natthi tasmā vuttaṃ thūlattā accayattā ca thullaccayanti.
Vuttañcetaṃ
       thullaccayanti yaṃ vuttaṃ      taṃ suṇohi yathākathaṃ
       ekassa mūle yo deseti  yo ca taṃ paṭigaṇhati
---------------------------------------------------------------------------------------------
page379.
     Accayo tena samo natthi tenetaṃ iti vuccatīti
  phandāpentassa ca payoge payoge thullaccayaṃ. Phandāpetvāpi ca
  lajjidhammaṃ okkanto thullaccayaṃ desetvā muccati. Sahappayogato
  paṭṭhāyameva cettha purimā purimā āpatti paṭippassambhati.
  Sahappayogaṃ pana desetvā lajjidhammaṃ okkantena yā pubbappayoge
  dukkaṭapācittiyā āpannā sabbā tā desetabbā. Sahappayoge
  ca tattha jātakacchedane bahukānipi dukkaṭāni paṃsukhananaṃ patvā
  paṭippassambhanti ekaṃ khananadukkaṭameva hoti. Khanane bahukānipi
  viyūhanaṃ viyūhane bahukānipi uddharaṇaṃ uddharaṇe bahukānipi
  āmasanaṃ āmasane bahukānipi phandāpanaṃ patvā paṭippassambhanti.
  Paṃsukhananādīsu ca lajjidhamme uppanne bahukānipi āpattiyo
  hontu ekameva desetvā muccatīti kurundaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
  Purimāpattipaṭippassaddhi ca nāmesā ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi
  kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhantīti evaṃ anussāvanāsuyeva
  sutte āgatā. Idha pana dutiyapārājike aṭṭhakathācariyappamāṇena
  gahetabbāti.
     Ṭhānā cāveti āpatti pārājikassāti yo pana
phandāpetvāpi lajjidhammaṃ anokkamitvāva taṃ kumbhiṭṭhānato antamaso
kesaggamattampi cāveti pārājikameva āpajjatīti attho. Ṭhānā
cāvanañcettha chahi ākārehi veditabbaṃ. Kathaṃ. Kumbhīmukhavaṭṭiyaṃ
gahetvā attano abhimukhaṃ ākaḍḍhanto iminā antena phaṭṭhokāsaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page380.
Kesaggamattampi pārimantena atikkāmeti pārājikaṃ. Tatheva
gahetvā purato pelento pārimantena phuṭṭhokāsaṃ kesaggamattampi
iminā antena atikkāmeti pārājikaṃ. Vāmato vā dakkhiṇato
vā apanāmento vāmantena phuṭṭhokāsaṃ kesaggamattampi dakkhiṇantena
atikkāmeti pārājikaṃ dakkhiṇantena phuṭṭhokāsaṃ kesaggamattampi
vāmantena atikkāmeti pārājikaṃ. Uddhaṃ ukkhipanto kesaggamattampi
bhūmito moceti pārājikaṃ. Khanitvā heṭṭhato osīdanto bundhena
phuṭṭhokāsaṃ kesaggamattampi mukhavaṭṭiyā atikkāmeti pārājikanti
evaṃ ekaṭṭhāne ṭhitāya kumbhiyā. Yadi pana kumbhīmukhavaṭṭiyā
pāsaṃ katvā lohakhāṇuṃ vā khadirasārādikhāṇuṃ vā paṭhaviyaṃ ākoṭṭetvā
tattha saṅkhalikāya bandhitvā ṭhapenti. Ekissā disāya ekāya
saṅkhalikāya baddhā dve ṭhānāni labhati. Dvīsu tīsu catūsu disāsu
saṅkhalikāhi baddhā pañcaṭṭhānāni labhati. Tattha ekakhāṇuke
baddhakumbhiyā paṭhamaṃ khāṇuṃ vā uddharati saṅkhalikaṃ vā chindati
thullaccayaṃ. Tato kumbhiṃ yathāvuttena nayena kesaggamattampi ṭhānā
cāveti pārājikaṃ. Atha paṭhamaṃ kumbhiṃ uddharati thullaccayaṃ.
Tato khāṇukaṃ kesaggamattampi ṭhānā cāveti saṅkhalikaṃ vā chindati
pārājikaṃ. Etena upāyena dvīsu tīsu catūsu khāṇukesu
baddhakumbhiyāpi pacchime ṭhānā cāvane pārājikaṃ sesesu thullaccayaṃ
veditabbaṃ. Sace khāṇu natthi saṅkhalikāya agge valayaṃ katvā tattha
jātake mūle pavesitaṃ hoti. Paṭhamaṃ kumbhiṃ uddharitvā pacchā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page381.
Mūlaṃ chetvā valayaṃ nīharati pārājikaṃ. Atha mūlaṃ acchetvā
valayaṃ itocitoca sāreti rakkhati. Sace pana mūlato anīharitvāpi
hatthena gahetvā ākāsagataṃ karoti pārājikaṃ. Ayamettha viseso.
Sesaṃ vuttanayameva. Keci pana nimittatthāya kumbhīmatthake
nigrodharukkhādīni ropenti. Mūlāni kumbhiṃ vinaddhitvā ṭhitāni honti.
Mūlāni chinditvā kumbhiṃ gahessāmīti chindantassa payoge payoge
dukkaṭaṃ. Chinditvā okāsaṃ katvā kumbhiṃ kesaggamattampi ṭhānā
cāveti pārājikaṃ. Mūlāni chindatova luthitvā kumbhī ninnaṭṭhānaṃ
gatā rakkhati tāva gataṭṭhānato uddharati pārājikaṃ. Sace
chinnesu mūlesu ekamūlamattena kumbhī tiṭṭhati so ca taṃ imasmiṃ
mūle chinne patissatīti chindati chinnamatte pārājikaṃ. Sace
pana ekamūleneva pāse baddhasūkaro viya ṭhitā hoti aññaṃ
kiñci lagganakaṃ natthi tasmiṃpi mūle chinnamatte pārājikaṃ.
Sace kumbhīmatthake mahāpāsāṇo ṭhapito hoti taṃ daṇḍena
ukkhipitvā apanetukāmo kumbhīmatthake jātarukkhaṃ chindati dukkaṭaṃ.
Tassā samīpe jātakaṃ chetvā āharati na tattha jātakattā taṃ
chindato pācittiyaṃ. Attano bhājanagatanti sace pana kumbhiṃ
uddharituṃ asakkonto kumbhīgatabhaṇḍaggahaṇatthaṃ attano bhājanaṃ
pavesetvā antokumbhiyaṃ pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā
agghanakaṃ theyyacitto āmasati āpatti dukkaṭassa. Paricchedo
cettha pārājikaniyamatthaṃ vutto. Theyyacittena ūnapañcamāsakampi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page382.
Āmasanto dukkaṭaṃ āpajjatiyeva. Phandāpetīti ettha yāva ekābaddhaṃ
katvā attano bhājanaṃ paveseti tāva phandāpetīti vuccati.
Apica itocitoca apabyūhantopi phandāpetiyeva. So thullaccayaṃ
āpajjati. Yadā pana ekābaddhabhāvo chinno kumbhīgataṃ kumbhiyameva
bhājanagatampi bhājaneyeva hoti tadā attano bhājanagatannāma hoti.
Evaṃ katvā kumbhito anīhaṭepi bhājane pārājikaṃ āpajjati.
Muṭṭhiṃ vā chindatīti ettha yathā aṅgulantarehi nikkhantakahāpaṇā
kumbhigate kahāpaṇe na samphusanti evaṃ muṭṭhiṃ karonto muṭṭhiṃ
chindati nāma. Sopi pārājikaṃ āpajjati. Suttāruḷhanti
sutte āruḷhaṃ. Sutte āvutassapi suttamayassapi etaṃ adhivacanaṃ.
Pāmaṅgādīni sovaṇṇamayānipi honti rūpiyamayānipi suttamayānipi
muttāvalīādayopi ettheva saṅgahaṃ gatā. Veṭhananti sīsaveṭhanapaṭo
vuccati. Etesu yaṅkiñci theyyacitto āmasati dukkaṭaṃ.
Phandāpeti thullaccayaṃ. Pāmaṅgakoṭiyaṃ gahetvā ākāsaṭṭhaṃ akaronto
uddhāreti thullaccayaṃ. Ghaṃsanto nīharatīti ettha pana paripuṇṇāya
kumbhiyā upari samatittikaṃ kumbhiṃ katvā ṭhapitaṃ vā ekaṃ koṭiṃ
bundhe ekaṃ koṭiṃ mukhavaṭṭiyaṃ katvā ṭhapitaṃ vā ghaṃsantassa nīharato
thullaccayaṃ. Kumbhīmukhā mocentassa pārājikaṃ. Yaṃ pana
upaḍḍhakumbhiyaṃ vā rittakumbhiyaṃ vā ṭhapitaṃ tassa attanā phuṭṭhokāsova
ṭhānaṃ na sakalā kumbhī tasmā taṃ ghaṃsantassāpi nīharato
patiṭṭhitokāsato kesaggamatte mutte pārājikameva. Kumbhiyā pana
---------------------------------------------------------------------------------------------
page383.
Paripuṇṇāya vā ūnāya vā ujukameva uddharantassa heṭṭhimakoṭiyā
patiṭṭhitokāsā muttamatte pārājikaṃ. Antokumbhiyaṃ ṭhapitaṃ yaṅkiñci
pārājikapahonakaṃ bhaṇḍaṃ sakalakumbhiyaṃ cālentassa pāmaṅgādīni ca
ghaṃsitvā nīharantassa yāva mukhavaṭṭiṃ nātikkamati tāva thullaccayameva.
Tassa hi sabbāpi kumbhī ṭhānanti saṅkhepamahāpaccariyādīsu vuttaṃ.
Mahāaṭṭhakathāyampana ṭhapitaṭṭhānameva ṭhānaṃ no sakalā kumbhī
tasmā yathāṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi mocentassa pārājikamevāti
vuttaṃ. Taṃ pamāṇaṃ. Itaraṃ pana ākāsagataṃ akarontassa
cīvaravaṃse ṭhapitacīvaraveṭhakanayena vuttaṃ. Taṃ na gahetabbaṃ.
Vinayavinicchaye hi āgate garuke ṭhātabbaṃ. Esā vinayadhammatā.
Apica attano bhājanagataṃ vā karoti muṭṭhiṃ vā chindatīti vacanato
cetaṃ veditabbaṃ yathā antokumbhiyaṃ ṭhitassa na sabbā kumbhī ṭhānanti.
Sappiādīsu yaṅkiñci pivato ekappayogena pītamatte pārājikanti
mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Mahāpaccariyādīsu pana ayaṃ vibhāgo dassito
mukhaṃ anapanetvā ākaḍḍhantassa pivato sace pana galagataṃ pādaṃ
na agghati mukhagatena saddhiṃ agghati rakkhati tāva kaṇṭhena pana
paricchinnakāleyeva pārājikaṃ hoti. Sacepi oṭṭhehi paricchindanto
oṭṭhe pidahati pārājikameva. Uppaladaṇḍaveḷunāḷīnaḷanāḷīādīhi
pivantassāpi sace pana galagatameva pādaṃ agghati pārājikaṃ. Sace saha
mukhagatena agghati uppaladaṇḍādigatena saddhiṃ ekābaddhabhāvaṃ kopetvā
oṭṭhehi paricchinnamatte pārājikaṃ. Sace uppaladaṇḍādigatena
---------------------------------------------------------------------------------------------
page384.
Saddhiṃ agghati uppaladaṇḍādīnaṃ bundhe aṅguliyā pidahitamatte
pārājikaṃ. Pādagghanake pana gale appaviṭṭhe uppaladaṇḍādīsu ca
mukhe ca atirekapādampi ekābaddhaṃ hutvā tiṭṭhati rakkhatiyevāti.
Taṃ sabbampi yasmā attano bhājanagataṃ vā karoti muṭṭhiṃ vā
chindatīti imaṃ nayaṃ bhajati tasmā sudassitameva. Esa tāva
ekābaddhe nayo. Sace pana hatthena vā pattena vā thālakādinā
vā yena kenaci bhājanena gahetvā pivati yamhi payoge pādagghanakaṃ
pūrati tamhi kate pārājikaṃ. Atha mahagghaṃ hoti sippikāyapi
ekappayogeneva pādagghanakaṃ gahetuṃ sakkā hoti ekuddhāreyeva
pārājikaṃ. Bhājanaṃ pana nimujjāpetvā gaṇhantassa yāva ekābaddhaṃ
hoti tāva rakkhati. Mukhavaṭṭiparicchedena vā uddhārena vā
pārājikaṃ. Yadā pana sappiṃ vā telaṃ vā acchaṃ telasadisameva
madhuphāṇitaṃ vā kumbhiṃ āvaṭṭetvā attano bhājane paveseti
tadā tesaṃ acchatāya ekābaddhatā natthīti pādagghanake mukhavaṭṭito
galitamatte pārājikaṃ. Pacitvā ṭhapitaṃ pana madhuphāṇitaṃ sileso
viya cikkanaṃ ākaḍḍhanavikaḍḍhanayoggaṃ hoti uppanne kukkucce
ekābaddhameva hutvā paṭinīharituṃ sakkoti. Etaṃ mukhavaṭṭiyā
nikkhamitvā bhājane paviṭṭhampi bāhirena saddhiṃ ekābaddhattā rakkhati.
Mukhavaṭṭito chinnamatte pana pārājikaṃ. Yopi theyyacittena parassa
kumbhiyā pādagghanakaṃ sappiṃ vā telaṃ vā avassaṃ pivanakaṃ yaṅkiñci
dukulasāṭakaṃ vā cammakhaṇḍādīnaṃ vā aññataraṃ pakkhipati hatthato
---------------------------------------------------------------------------------------------
page385.
Muttamatte pārājikaṃ. Rittakumbhiyā idāni telaṃ ākīrissantīti
ñatvā yaṅkiñci bhaṇḍaṃ theyyacitto pakkhipati tañce tattha
tele ākiṇṇe pañcamāsakaagghanakaṃ pivati pivitamatte pārājikanti
mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Taṃ pana tattheva sukkhataḷāke sukkhamātikāya
ujukaraṇavinicchayena virujjhati avahāralakkhaṇaṃ cettha na paññāyati
tasmā na gahetabbaṃ. Mahāpaccariyādīsu pana tassa uddhāre
pārājikaṃ vuttaṃ. Taṃ yuttaṃ. Parassa rittakumbhiyā saṅgopanatthāya
cammādibhaṇḍaṃ ṭhapetvā tattha tele ākiṇṇe sace ayaṃ
jānissati maṃ palibuddhissatīti bhīto pādagghanakaṃ telapītaṃ bhaṇḍaṃ
theyyacittena uddharati pārājikaṃ. Suddhacittena uddharati pare 1-
āharāpente bhaṇḍadeyyaṃ. Bhaṇḍadeyyannāma yaṃ parassa naṭṭhaṃ
tassa mūlaṃ vā tadeva vā bhaṇḍaṃ dātabbanti attho. No ce
deti sāmikassa dhuranikkhepe pārājikaṃ. Sace panassa kumbhiyaṃ
añño sappiṃ vā telaṃ vā ākīrati tatrapāyaṃ theyyacittena
telapivanakaṃ bhaṇḍaṃ pakkhipati vuttanayeneva pārājikaṃ. Attano
rittakumbhiyā parassa sappiṃ vā telaṃ vā ākiṇṇabhāvaṃ ñatvā
theyyacittena bhaṇḍaṃ pakkhipati pubbanayeneva uddhāre pārājikaṃ.
Suddhacitto nikkhipitvā pacchā theyyacittena uddharati pārājikameva.
Suddhacittova uddharati neva avahāro na gīvā. Mahāpaccariyaṃ
pana anāpattimattameva vuttaṃ. Kissa mama kumbhiyaṃ telaṃ ākīrasīti
@Footnote: 1. parasmiṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page386.
Kupito anattamano bhaṇḍaṃ uddharitvā chaḍḍeti no bhaṇḍadeyyanti
kurundiyaṃ vuttaṃ. Theyyacittena mukhavaṭṭiyaṃ gahetvā kumbhiṃ āviñjati
telaṃ galetukāmo pādagghanake galite pārājikaṃ. Theyyacitteneva
jajjaraṃ karoti savitvā gamissatīti pādagghanake savitvā gate
pārājikaṃ. Theyyacitteneva chiddaṃ karoti omaṭṭhaṃ vā ummaṭṭhaṃ
vā vemaṭṭhaṃ vā. Idaṃ pana sammohaṭṭhānaṃ tasmā suṭṭhu
sallakkhetabbaṃ. Ayaṃ hettha vinicchayo. Omaṭṭhannāma
adhomukhacchiddaṃ. Ummaṭṭhannāma uddhaṃ mukhacchiddaṃ. Vemaṭṭhannāma
uḷuṅkasseva ujugatacchiddaṃ. Tattha omaṭṭhassa bahi paṭṭhāya
katassa abbhantarantato pādagghanake tele galite bahi anikkhantepi
pārājikaṃ. Kasmā. Yasmā tato galitamattameva bahi gataṃ
nāma hoti na kumbhīgatasaṅkhaṃ labhati na kumbhiyaṃ saṇṭhāti.
Anto paṭṭhāya katassa bāhirantato pādagghanake galite pārājikaṃ.
Umamaṭṭhassa yathā tathā vā katassa bāhirantato galite pārājikaṃ.
Taṃ hi yāva bāhirantato na galati tāva kumbhīgatameva hoti.
Vemaṭṭhassa kapālamajjhato galitavasena kāretabboti aṭṭhakathāsu
vuttaṃ. Taṃ pana anto ca bahi ca paṭṭhāya majjhe ṭhapetvā
katachidde taḷākassa mariyādabhedanena sameti. Anto paṭṭhāya kate
pana bāhirantena bahi paṭṭhāya kate abbhantarantena kāretabboti
idamettha yuttaṃ. Yo pana vaṭṭetvā gacchissatīti theyyacittena
kumbhiyā ādhārakaṃ vā upatthambhanaleḍḍuke vā apaneti vaṭṭetvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page387.
Gatāya pārājikaṃ. Telākīraṇabhāvaṃ pana ñatvā rittakumbhiyā
jajjarabhāvesu vā chiddesu vā katesu pacchānikkhantatelappamāṇena
bhaṇḍadeyyaṃ hoti. Aṭṭhakathāsu pana katthaci pārājikantipi likhitaṃ.
Taṃ pamādalikhitaṃ. Puṇṇāya kumbhiyā upari kaṭṭhaṃ vā pāsāṇaṃ
vā patitvā bhindissati tato telaṃ paggharissatīti theyyacittena
dubbaddhaṃ vā karoti duṭṭhapitaṃ vā ṭhapeti. Avassaṃ patanakaṃ tathā
karontassa katamatte pārājikaṃ. Rittakumbhiyā upari karoti taṃ
pacchā puṇṇakāle patitvā bhindati bhaṇḍadeyyaṃ. Īdisesu hi
ṭhānesu bhaṇḍassa natthikāle katapayogattā āditova pārājikaṃ
na hoti. Bhaṇḍavināsanassa pana katattā bhaṇḍadeyyaṃ hoti.
Āharāpentesu adadato sāmikānaṃ dhuranikkhepena pārājikaṃ.
Theyyacittena mātikaṃ ujuṃ karoti vaṭṭetvā gamissati telaṃ vā
uttarāpessatīti vaṭṭetvā vā gacchatu telaṃ vā uttaratu
ujukaraṇakāle pārājikaṃ. Īdisā hi payogā pubbappayogāvahāre
saṅgahaṃ gacchanti. Sukkhamātikāya ujukatāya pacchā udake āgate
vaṭṭitvā vā gacchatu telaṃ vā uttaratu bhaṇḍadeyyaṃ. Kasmā.
Ṭhānācāvanappayogassa abhāvā. Tassa lakkhaṇaṃ nāvaṭṭhe
āvibhavissati. Tattheva bhindati vātiādīsu aṭṭhakathāyaṃ tāva vuttaṃ
bhindati vāti muggarena pothetvā bhindati. Chaḍḍeti vāti udakaṃ
vā vālikaṃ vā ākīritvā uttarāpeti. Jhāpeti vāti dārūni
āharitvā jhāpeti vā. Aparibhogaṃ vā karotīti akhāditabbaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page388.
Apātabbaṃ vā karoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā visaṃ vā ucchiṭṭhaṃ
vā kuṇapaṃ vā pāteti. Āpatti dukkaṭassāti ṭhānā cāvanassa
natthitāya dukkaṭaṃ. Buddhavisayo nāmeso. Kiñcāpi dukkaṭaṃ
āharāpente bhaṇḍadeyyanti. Tattha purimadvayaṃ na sameti. Taṃ
hi kumbhījajjarakaraṇena ca mātikāujukaraṇena ca saddhiṃ ekalakkhaṇaṃ.
Pacchimaṃ pana dvayaṃ ṭhānā cāventenāpi sakkā kātuṃ. Tasmā
ettha evaṃ vinicchayaṃ vadanti. Aṭṭhakathāyaṃ kira ṭhānā cāvanassa
natthitāya dukkaṭanti idaṃ pacchimadvayaṃ sandhāya vuttaṃ. Ṭhānā
cāvanaṃ akarontoyeva hi theyyacittena vā vināsetukāmatāya vā
jhāpeyyapi aparibhogampi kareyya purimadvaye pana vuttanayena
bhindantassa vā chaḍḍentassa vā ṭhānā cāvanaṃ atthi tasmā
tathā karontassa vināsetukāmatāya bhaṇḍadeyyaṃ theyyacittena
pārājikanti. Pāliyaṃ dukkaṭanti vuttattā ayuttanti ce. Na
aññathā gahetabbatthato. Pāliyaṃ hi theyyacittapakkhe bhindati
vāti udakena saṃbhindati chaḍḍeti vāti tattha vamanaṃ vā uccāraṃ
vā passāvaṃ vā chaḍḍetīti evameke vadanti. Ayaṃ panettha
sāro. Vinītavatthumhi tiṇajajhāpako viya ṭhānā accāvetukāmova
kevalaṃ bhindati. Bhinnattā pana telādīni nikkhamanti. Yaṃ vā
panettha patthinnaṃ taṃ ekābaddhameva tiṭṭhati achaḍḍetukāmoyeva
ca kevalaṃ tattha udakavālikādīni ākīrati. Ākiṇṇattā pana
telaṃ chaḍḍiyati. Tasmā vohāravasena bhindati vā chaḍḍeti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page389.
Vāti vuccatīti. Evametesaṃ padānaṃ attho gahetabbo.
Nāsetukāmatāpakkhe pana itarathāpi yujjati. Evaṃ hi kathiyamāne
pāli ca aṭṭhakathā ca pubbāparena saṃsanditvā sukathitā hoti.
Ettāvatāpi ca santosaṃ akatvā ācariye payirupāsitvā vinicchayo
veditabboti.
                   Bhummaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {95} Thalaṭṭhe. Thale nikkhittanti bhūmitale vā pāsādapabbatatalādīsu
vā yattha katthaci paṭicchanne vā apaṭicchanne vā
ṭhapitaṃ thalaṭṭhanti veditabbaṃ. Taṃ sace rāsikataṃ hoti antokumbhiyaṃ
bhājanagatakaraṇamuṭṭhicchedanavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Sace ekābaddhaṃ
silesaniyyāsādi pakkamadhuphāṇitavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Sace garukaṃ
hoti bhārabaddhaṃ lohapiṇḍī guḷapiṇḍī telamadhughaṭādi vā kumbhiyā
ṭhānā cāvanavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Saṅkhalikabaddhassa ca ṭhānabhedo
sallakkhetabbo. Pattharitvā ṭhapitaṃ pana pāvārattharakasāṭakādiṃ
ujukaṃ gahetvā ākaḍḍhati pārimante orimantena phuṭṭhokāsaṃ
atikkante pārājikaṃ. Evaṃ sabbadisāsu sallakkhetabbaṃ. Veṭhetvā
uddharati kesaggamattaṃ ākāsagataṃ karontassa pārājikaṃ. Sesaṃ
vuttanayamevāti.
                    Thalaṭṭhakathā niṭṭhitā.
    {96}  Ākāsaṭṭhe. Morassa chahi ākārehi ṭhānaparicchedo veditabbo
purato mukhatuṇḍakena pacchato kalāpaggena ubhayapassesu pakkhapariyantehi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page390.
Adho pādanakhasikhāya uddhaṃ sikhaggenāti. Bhikkhu sassāmikaṃ
ākāsaṭṭhaṃ moraṃ gahessāmīti purato vā tiṭṭhati hatthaṃ vā pasāreti.
Moro ākāseyeva pakkhe pasāreti vātaṃ gāhāpetvā gamanaṃ
upacchinditvā tiṭṭhati. Tassa bhikkhuno dukkaṭaṃ. Taṃ aphandento
hatthena āmasati dukkaṭameva. Ṭhānā accāvento phandāpeti
thullaccayaṃ. Hatthena pana gahetvā vā aggahetvā vā mukhatuṇḍakena
phuṭṭhokāsaṃ kalāpaggaṃ kalāpaggena vā phuṭṭhokāsaṃ mukhatuṇḍakaṃ
atikkāmeti sace pādaṃ agghati pārājikaṃ. Tathā vāmapakkhapariyantena
phuṭṭhokāsaṃ dakkhiṇapakkhapariyantaṃ dakkhiṇapakkhapariyantena
vā phuṭṭhokāsaṃ vāmapakkhapariyantaṃ atikkāmeti pārājikaṃ. Tathā
pādanakhasikhāya phuṭṭhokāsaṃ sikhaggaṃ sikhaggena vā phuṭṭhokāsaṃ pādanakhasikhaṃ
atikkāmeti pārājikaṃ. Ākāsena gacchanto moro sīsādīsu
yasmiṃ aṅge nilīyati taṃ tassa ṭhānaṃ. Tasmā taṃ hatthe nilīnaṃ
itocītoca karontopi phandāpetiyeva. Yadi pana itarena hatthena
gahetvā ṭhānā cāveti pārājikaṃ. Itaraṃ hatthaṃ upaneti moro
sayameva oḍḍetvā tattha nilīyati anāpatti. Aṅge nilīnabhāvaṃ
ñatvā theyyacittena ekapadavāraṃ gacchati thullaccayaṃ dutiyaṃ
pārājikaṃ. Bhūmiyaṃ ṭhitamoro dvinnaṃ pādānaṃ kalāpassa ca vasena
tīṇi ṭhānāni labhati. Taṃ ukkhipantassa yāva ekampi ṭhānaṃ paṭhaviṃ
phusati tāva thullaccayaṃ. Kesaggamattampi paṭhaviyā mocitamatte
pārājikaṃ. Pañjare ṭhitaṃ saha pañjarena uddharati pārājikaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page391.
Yadi pana pādaṃ na agghati sabbattha agghavasena kātabbaṃ.
Antovatthumhi carantaṃ moraṃ theyyacittena uttarāsetvā padasāva
bahivatthuṃ nīharanto dvāraparicchedaṃ atikkāmeti pārājikaṃ. Vaje
ṭhitassa balivaddassa hi vajo viya antovatthu tassa ṭhānaṃ.
Hatthena pana gahetvā antovatthusmimpi ākāsagataṃ karontassa
pārājikameva. Antogāme carantampi gāmaparikkhepaṃ atikkāmentassa
pārājikaṃ. Sayameva nikkhamitvā gāmūpacāre vā vatthūpacāre vā
carantaṃ pana theyyacitto kaṭṭhena vā kathalāya vā uttarāsetvā
aṭavīmukhaṃ karoti. Moro uḍḍetvā antogāme vā antovatthumhi
vā chadanapiṭṭhe vā nilīyati rakkhati. Sace pana aṭavīmukho
uḍḍeti vā gacchati vā aṭviṃ pavesetvā gahessāmīti parikappe
asati paṭhavito kesaggamattampi uppatitamatte dutiyapadavāre vā
pārājikaṃ. Kasmā. Yasmā gāmato nikkhantassa ṭhitaṭṭhānameva
ṭhānaṃ hoti. Kapiñjarādīsupi ayameva vinicchayo. Sāṭakaṃ vāti
vātavegukkhittaṃ paṭhavītale pattharitvā ṭhapitamiva ākāse gacchantaṃ
khalitthaddhaṃ sāṭakaṃ abhimukhāgataṃ hatthena ekasmiṃ ante gaṇhāti
itocītoca ṭhānaṃ avikopentoyeva gamanūpacchede dukkaṭaṃ ṭhānā
cāvanaṃ akaronto pāleti phandāpane thullaccayaṃ ṭhānā cāveti
pārājikaṃ. Ṭhānaparicchedo cassa morasseva chahi ākārehi
veditabbo. Atthaddhasāṭako pana ekasmiṃ ante gahitamatteva
dutiyenantena papatitvā bhūmiyaṃ patiṭṭhāti tassa dve ṭhānāni
---------------------------------------------------------------------------------------------
page392.
Honti hattho ceva bhūmi ca. Taṃ yathāgahitameva paṭhamaṃ
gahitokāsappadesato cāleti thullaccayaṃ. Pacchā bhūmito dutiyahatthena
vā pādena vā ukkhipati pārājikaṃ. Paṭhamaṃ vā bhūmito uddharati
thullaccayaṃ. Pacchā gahitokāsappadesato cāveti pārājikaṃ.
Gahaṇaṃ vā amuñcanto ujukameva hatthaṃ onametvā bhūmigataṃ katvā
teneva hatthena ukkhipati pārājikaṃ. Veṭṭhanepi ayameva vinicchayo.
Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā chijjamānanti manussānaṃ alaṅkarontānaṃ
gīveyyakādi pilandhanaṃ vā suvaṇṇasalākaṃ chindantānaṃ suvaṇṇakārānaṃ
suvaṇṇakhaṇḍaṃ vā chijjamānaṃ patati. Tañce bhikkhu ākāsena
āgacchantaṃ theyyacitto hatthena gaṇhāti gahaṇameva ṭhānaṃ
gahitappadesato hatthaṃ apaneti pārājikaṃ. Cīvare patitaṃ hatthena
ukkhipati pārājikaṃ. Anuddharitvāva yāti dutiye padavāre
pārājikaṃ. Patte patitepi eseva nayo. Sīse vā mukhe vā
pāde vā patitaṃ hatthena gaṇhāti pārājikaṃ. Aggahetvāva
yāti dutiye padavāre pārājikaṃ. Yattha yattha ca patati tassa
patiṭṭhitokāsova ṭhānaṃ na sabbaṃ aṅgapaccaṅgaṃ pattacīvaraṃ vāti.
                  Ākāsaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {97} Vehāsaṭṭhe. Mañcapīṭhādīsu ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ āmāsaṃ vā hotu
anāmāsaṃ vā theyyacittena āmasantassa dukkaṭaṃ . Mañcapīṭhesu
ṭhapitabhaṇḍe cettha thalaṭṭhe vuttanayena vinicchayo veditabbo.
Ayaṃ pana viseso. Sace khaliyā thaddhasāṭako mañce vā pīṭhe
---------------------------------------------------------------------------------------------
page393.
Vā patthaṭo majjhena mañcatalaṃ na phusati mañcapādeyeva phusati
tesaṃ vasena ṭhānaṃ veditabbaṃ. Pādānaṃ upari phuṭṭhokāsameva hi
atikkāmitamatte tattha pārājikaṃ hoti. Saha mañcapīṭhehi
harantassa pana mañcapīṭhapādānaṃ patiṭṭhitokāsavasena ṭhānaṃ veditabbaṃ.
Cīvaravaṃse vāti cīvaraṭṭhapanatthāya bandhitvā ṭhapite vaṃse vā
kaṭṭhadaṇḍake vā. Tattha saṃharitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ
katvā ṭhapitacīvarassa patiṭṭhitokāsena phuṭṭhokāsova ṭhānaṃ na sabbo
cīvaravaṃso. Tasmā theyyacittena taṃ bhoge gahetvā ākaḍḍhantassa
pārato vaṃse patiṭṭhitokāsaṃ orato cīvaravaṃsassa phuṭṭhappadesaṃ
atikkāmentassa ekadvaṅgulamattākaḍḍhaneneva pārājikaṃ. Ante
gahetvā kaḍḍhantassāpi eseva nayo. Tattheva pana cīvaravaṃse
vāmato vā dakkhiṇato vā osārentassa vāmantena dakkhiṇantaṭṭhānaṃ
dakkhiṇantena vā vāmantaṭṭhānaṃ atikkantamatte dasadvādasaṅgula-
mattasāraṇeneva pārājikaṃ. Uddhaṃ ukkhipantassa kesaggamattukkhepanena
pārājikaṃ. Cīvaravaṃsaṃ phusantaṃ vā aphusantaṃ vā rajjukena bandhitvā
ṭhapitacīvaraṃ mocentassa thullaccayaṃ mutte pārājikaṃ. Muttamattameva
hi taṃ ṭhānā muttanti saṅkhyaṃ gacchati. Vaṃse veṭhetvā ṭhapitaṃ
nibbeṭhentassa thullaccayaṃ nibbeṭhitamatte pārājikaṃ. Valayaṃ katvā
ṭhapite valayaṃ chindati vā moceti vā ekaṃ vā vaṃsakoṭiṃ mocetvā
nīharati thullaccayaṃ chinnamatte muttamatte nīhaṭamatte ca
pārājikaṃ. Tathā akatvāva cīvaravaṃse itocītoca sāreti rakkhati
---------------------------------------------------------------------------------------------
page394.
Tāva. Valayassa hi sabbopi cīvaravaṃso ṭhānaṃ. Kasmā. Tattha
saṃsaraṇadhammatāya. Yadi pana naṃ hatthena gahetvā ākāsagataṃ
karoti pārājikaṃ. Pasāretvā ṭhapitassa patiṭṭhitokāsena
phuṭṭhokāsova ṭhānaṃ. Tattha saṃharitvā ṭhapite vuttanayena vinicchayo
veditabbo. Yaṃ pana ekenantena bhūmiṃ phusitvā ṭhitaṃ hoti tassa
cīvaravaṃse bhūmiyañca patiṭṭhitokāsavasena dve ṭhānāni. Tattha bhūmiyaṃ
ekenantena patiṭṭhite atthaddhasāṭake vuttanayeneva vinicchayo
veditabbo. Cīvararajjuyāpi ayameva vinicchayo. Aṅkusake laggetvā
ṭhapitabhaṇḍaṃ pana bhesajjaghaṭo vā bhesajjatthavikā vā sace bhittiṃ
vā bhūmiṃ vā aphusitvā ṭhitaṃ lagganakaṃ ghaṃsantassa nīharato aṅkusakoṭito
nikkhantamatte pārājikaṃ. Lagganakaṃ thaddhaṃ hoti bundhena ukkhipitvā
ākāsagataṃ karontasasa aṅkusakoṭito anikkhantepi pārājikaṃ.
Bhittinissitaṃ hoti paṭhamaṃ aṅkusakoṭito nīharati thullaccayaṃ pacchā
bhittiṃ moceti pārājikaṃ. Paṭhamaṃ bhittiṃ mocetvā pacchā
aṅkusato nīharantassāpi eseva nayo. Sace pana bhāriyaṃ bhaṇḍaṃ
nīharitumasakkonto sayaṃ bhittinissitaṃ katvā aṅkusato nīharati puna
bhittiṃ amocetvāpi aṅkusato nīhaṭamatteyeva pārājikaṃ. Attanā
kataṭṭhānaṃ hi ṭhānaṃ na hoti. Bhūmiṃ phusitvā ṭhitassa pana
dve eva ṭhānāni. Tattha vuttoyeva vinicchayo. Yaṃ pana sikkāya
pakkhipitvā laggitaṃ hoti taṃ sikkāto nīharantassāpi saha sikkāya
aṅkusato nīharantassāpi pārājikaṃ. Bhittibhūmisannissitavasena cettha
---------------------------------------------------------------------------------------------
page395.
Ṭhānabhedopi veditabbo. Bhittikhīloti ujukaṃ katvā bhittiyaṃ
ākoṭṭito vā tattha jātako eva vā. Nāgadanto pana vaṅko
ākoṭṭito eva. Tesu laggetvā ṭhapitaṃ aṅkusake vuttanayena
vinicchinitabbaṃ. Dvīsu tīsu pana paṭipāṭiyā ṭhitesu āropetvā
ṭhapitaṃ kuntaṃ vā bhiṇḍiṃ vā vālaṃ vā agge vā bundhe vā
gahetvā ākaḍḍhati ekamekassa phuṭṭhokāsamatte atikkante
pārājikaṃ. Phuṭṭhokāsamattameva hi tesaṃ ṭhānaṃ hoti na sabbe
khīlā vā nāgadantā vā. Bhittiabhimukho ṭhatvā majjhe gahetvā
ākaḍḍhati orimantena phuṭṭhokāsaṃ pārimantena atikkantamatte
pārājikaṃ. Parato pelentassāpi eseva nayo. Hatthena gahetvā
ukkhipanto kesaggamattampi ākāsagataṃ karoti pārājikaṃ. Bhittiṃ
nissāya ṭhapitaṃ bhittiṃ ghaṃsanto kaḍḍhati aggena phuṭṭhokāsaṃ bundhaṃ
bundhena vā phuṭṭhokāsaṃ aggaṃ atikkāmentassa pārājikaṃ.
Bhittiabhimukho ṭhatvā ākaḍḍhanto ekenantena phuṭṭhokāsaṃ aparantaṃ
atikkāmeti pārājikaṃ. Ujukaṃ ukkhipanto kesaggamattaṃ ākāsagataṃ
karoti pārājikaṃ. Rukkhe vā laggitanti tālarukkhādīsu āropetvā
laggitaṃ. Aṅkusakādīsu vuttanayena vinicchayo veditabbo. Tattha
jātakaṃ pana tālapiṇḍiṃ cālentassa yasmiṃ phale pārājikavatthu pūrati 1- tasmiṃ
bandhanā muttamatte pārājikaṃ. Piṇḍiṃ chindati pārājikaṃ. Aggena
pana paṇṇantaraṃ āropetvā ṭhapitā dve ṭhānāni labhati ṭhapitaṭṭhānañca
@Footnote: 1. vatthuṃ pūretītipi dissati. hetukattuvācakaṃ ākhyātapadaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page396.
Vaṇṭaṭṭhānañca. Tattha vuttanayena vinicchayo  veditabbo. Yo
pana chinnamattā patamānā saddaṃ kareyyāti bhayena sayaṃ aggena
paṇṇantaraṃ āropetvā chindati chinnamatte pārājikaṃ. Attanā
kataṭṭhānaṃ hi ṭhānaṃ na hoti. Etena upāyena sabbarukkhānaṃ
pupphaphalesu vinicchayo veditabbo. Pattādhārakepīti ettha
rukkhādhārako vā hotu valayādhārako vā daṇḍādhārako vā yaṅkiñci
pattaṭṭhapanakaṃ pacchikāpi hotu pattādhārakotveva saṅkhaṃ gacchati.
Tattha ṭhapitapattassa pattena phuṭṭhokāso eva ṭhānaṃ. Tassa
rukkhādhārake pañcahākārehi ṭhānaparicchedo hoti. Tattha ṭhitapattaṃ
mukhavaṭṭiyaṃ gahetvā catūsu disāsu yato kutoci kaḍḍhanto ekenantena
phuṭṭhokāsaṃ aparantaṃ atikkāmeti pārājikaṃ. Uddhaṃ kesaggamattaṃ
ukkhipato pārājikaṃ. Sabbattha ca bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbaṃ.
Sahādhārakena harantassāpi eseva nayoti.
                  Vehāsaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {98} Udakaṭṭhe. Udake nikkhittaṃ hotīti rājabhayādīhi bhītehi
udakena avinassanadhammesu tambalohabhājanādīsu supaṭicchannaṃ
katvā pokkharaṇīādīsu asandanake udake nikkhittaṃ. Tassa
patiṭṭhitokāsoyeva ṭhānaṃ na sabbaṃ udakaṃ. Gacchati vā āpatti
dukkaṭassāti agambhīre udake padasā gacchantassa padavāre padavāre
dukkaṭaṃ. Gambhīre hatthehi vā pādehi vā payogaṃ karontassa
hatthapādehi vā payoge dukkaṭaṃ. Eseva nayo kumbhīgahaṇatthaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page397.
Nimujjanummujjanesupi. Sace pana antarā kiñci udakasappaṃ vā
vāḷamacchaṃ vā disvā bhīto palāyati anāpatti. Āmasanādīsu
bhūmigatāya kumbhiyā vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana
viseso. Tattha bhūmiyaṃ khanitvā kaḍḍhati idha kaddame osādeti.
Evaṃ chahākārehi ṭhānaparicchedo hoti. Uppalādīsu yasmiṃ pupphe
vatthu pūrati tasmiṃ chinnamatte pārājikaṃ. Uppalajātikānañcettha
yāva ekasmiṃpi passe vāko na chijjati tāva rakkhati.
Padumajātikānaṃ pana daṇḍe chinne abbhantare suttaṃ acchinnampi na
rakkhati. Sāmikehi chinditvā ṭhapitāni uppalādīni honti yaṃ
vatthuṃ pūreti tasmiṃ uddhaṭe pārājikaṃ. Hatthakabaddhāni honti
yasmiṃ hatthake vatthu pūrati tasmiṃ uddhaṭe pārājikaṃ. Bhārabaddhāni
honti taṃ bhāraṃ channaṃ ākārānaṃ yenakenaci ākārena ṭhānā
cāventassa bhummaṭṭhakumbhiyaṃ vuttanayena pārājikaṃ. Dīghanāḷāni
uppalādīni pupphesu vā nāḷesu vā veṇiṃ katvā udakapiṭṭhe
rajjukesu tiṇāni santharitvā ṭhapenti vā bandhanti vā tesaṃ
dīghato pupphaggena ca nāḷantena ca tiriyaṃ pariyantehi heṭṭhā
patiṭṭhitokāsena uddhaṃ upariṭṭhimassa piṭṭhiyāti chahi ākārehi
ṭhānā cāvanaparicchedo veditabbo. Yopi udakapiṭṭhiyaṃ
ṭhapitapupphakalāpaṃ udakaṃ cāletvā vīciṃ uṭṭhāpetvā kesaggamattampi
yathāṭhitaṭṭhānato cāveti pārājikaṃ. Atha pana parikappeti ettha
gataṃ gahessāmīti rakkhati tāva. Gataṭṭhāne uddharato pārājikaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page398.
Udakato accuggatassa pupphassa sakalamudakaṃ ṭhānaṃ. Taṃ uppāṭetvā
ujukaṃ uddharantassa nāḷante kesaggamattaṃ udakato atikkante
pārājikaṃ. Pupphaṃ gahetvā apanāmetvā passato ākaḍḍhanto
uppāṭeti na udakaṃ ṭhānaṃ uppāṭitamatte pārājikaṃ.
Kalāpabaddhāni pupphāni udakaṭṭhāne vā rukkhe vā gacche vā bandhitvā
ṭhapenti. Bandhanaṃ amocetvā itocītoca karontassa thullaccayaṃ.
Bandhane muttamatte pārājikaṃ. Paṭhamaṃ bandhanaṃ mocetvā
pacchā harati ettha chahākārehi ṭhānaparicchedoti idaṃ ubhayaṃ
mahāpaccariyādīsu vuttaṃ. Paduminiyaṃ pupphāni saha paduminiyā gaṇhitukāmassa
pupphanāḷehi pattanāḷehi ca phuṭaṭhaudakavasena uddhañceva tiriyañca
ṭhānaparicchedo veditabbo. Taṃ panassa paduminiṃ anuppāṭetvā
pupphāni vā pattāni vā attano abhimukhaṃ ākaḍḍhantassa thullaccayaṃ.
Uppāṭitamatte pārājikaṃ. Pupphapattanāḷe ṭhānato accāvetvāpi
paṭhamaṃ paduminiṃ uppāṭentassa thullaccayaṃ. Pacchā pupphapattanāḷesu
ṭhānā cāvitesu pārājikaṃ. Uppāṭitāya paduminiyā pupphaṃ
gaṇhanto pana bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbo. Bahi ṭhapite
rāsikatakalāpabaddhabhārabaddhapupphepi eseva nayo. Bhisaṃ vā mūḷālaṃ
vā yena vatthu pūrati taṃ uppāṭentassa pārājikaṃ. Kaddamena
phuṭṭhokāsavasena cettha ṭhānaṃ paricchinditabbaṃ. Tāni uppāṭentassa
sukhumaṃ mūlaṃpi acchinnaṃ hoti rakkhati tāva bhisapabbe jātaṃ
pattaṃ vā pupphaṃ vā hoti taṃpi rakkhatīti mahāaṭṭhakathāyameva
---------------------------------------------------------------------------------------------
page399.
Vuttaṃ. Bhisagaṇṭhimhi pana kaṇṭako hoti yobbanappattānaṃ
mukhapiḷakā viya ayaṃ adīghattā na rakkhati. Sesaṃ uppalādīsu
vuttanayameva. Macchakacchapānaṃ sassāmikānaṃ vāpīādīsu sakalamudakaṃ
ṭhānaṃ. Tasmā yo paṭijagganaṭṭhāne sassāmikaṃ macchaṃ balisena vā
jālena vā kumminena vā hatthena vā gaṇhāti tassa yena
macchena vatthu pūrati tasmiṃ kesaggamattaṃpi udakato uddhaṭamatte
pārājikaṃ. Koci maccho gayhamāno itocītoca dhāvati ākāsaṃ
uppatati tīre patati taṃ ākāse vā ṭhitaṃ tīre vā patitaṃ
gaṇhatopi pārājikameva. Kacchapaṃpi bahi gocaratthaṃ gataṃ gaṇhato
eseva nayo. Udakaṭṭhaṃ pana udakā mocayato pārājikaṃ. Tesu
tesu janapadesu sabbasādhāraṇassa mahātaḷākassa niddhamanatumbaṃ nissāya
sabbasādhāraṇameva kunnadīsadisaṃ udakavāhakaṃ khananti. Tato
khuddakamātikāyo nīharitvā mātikākoṭiyaṃ attano attano valañjanatthāya
āvāṭe khananti. Tesaṃ pana yadā udakena attho hoti tadā
āvāṭe khuddakamātikāyo udakavāhakañca sodhetvā niddhamanatumbaṃ
ugghāṭenti. Tato udakena saddhiṃ macchā nikkhamitvā anupubbena
āvāṭe patvā vasanti. Tattha taḷāke ca udakavāhake ca macche
gaṇhante na vārenti. Khuddakāsu pana attano attano mātikāsu
udakaāvāṭesu ca paviṭṭhamacche gaṇhituṃ na denti vārenti.
Tattha yo taḷāke vā niddhamanatumbe vā udakavāhake vā macche
gaṇhāti avahārena kāretabbo. Khuddakamātikāsu pana āvāṭe
---------------------------------------------------------------------------------------------
page400.
Vā paviṭṭhaṃ macchaṃ gaṇhanto gahitassa agghavasena kāretabbo.
Sace tato gayhamāno maccho ākāse vā uppatati tīre vā
patati taṃ ākāsaṭṭhaṃ tīraṭṭhaṃ vā udakavinimuttaṃ gaṇhato avahāro
natthi. Kasmā. Yasmā attano pariggahaṭṭhāne ṭhitasseva te
sāmikā. Evarūpā hi tattha katikā. Kacchapepi eseva nayo.
Sace pana maccho gayhamāno āvāṭato khuddakamātikaṃ āruhati
tattha naṃ gaṇhatopi avahāroyeva. Khuddakamātikāto pana
udakavāhakaṃ tato ca taḷākaṃ āruḷhaṃ gaṇhato avahāro natthi. Yo
āvāṭato bhattasitthehi palobhetvā mātikaṃ āropetvā gaṇhāti
avahārova. Tato pana palobhetvā udakavāhakaṃ āropetvā
gaṇhantassa avahāro natthi. Keci kutocideva sabbasādhāraṇaṭṭhānato
macche ānetvā pacchimavatthubhāge udakaāvāṭe khipitvā posetvā
divase divase dve tīṇi uttaribhaṅgatthāya mārenti. Evarūpaṃ
macchaṃ udake vā ākāse vā tīre vā yatthakatthaci ṭhitaṃ gaṇhato
avahāro eva. Kacchapepi eseva nayo. Nidāghakāle pana nadiyā
sote pacchinne katthaci ninnaṭṭhāne udakaṃ tiṭṭhati. Tattha manussā
macchānaṃ vināsāya madanaphalavisādīni pakkhipitvā gacchanti. Macchā
tāni khādantā maritvā uttānā udake palavantā tiṭṭhanti.
Yo tattha gantvā yāva sāmikā nāgacchanti tāvime macche
gaṇhissāmīti gaṇhāti agghavasena kāretabbo. Paṃsukūlasaññāya
gaṇhato avahāro natthi. Āharāpente pana bhaṇḍadeyyaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page401.
Macchavisaṃ pakkhipitvā gatamanussā bhājanāni āharitvā pūretvā
gacchanti. Yāva punapi āgacchissāmāti sālayā honti tāva
te sassāmikamacchāva. Yadā pana te alaṃ amhākanti nirālayā
pakkamanti tato paṭṭhāya theyyacittena gaṇhantassa dukkaṭaṃ
paṃsukūlasaññissa anāpatti. Yathā ca macchakacchapesu evaṃ
sabbāyapi udakajātiyā vinicchayo veditabbo.
                   Udakaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {99} Nāvaṭṭhe. Paṭhamaṃ tāva nāvaṃ dassento nāvā nāma yāya
taratīti āha. Tasmā idha antamaso rajanadoṇikāpi veṇukalāpakopi
nāvātveva veditabbo. Sīmāsammannane pana dhuvanāvā anto
khanitvā vā phalakehi bandhitvā vā katā sabbantimena paricchedena
tiṇṇaṃ vahanikāeva vaṭṭati. Idha pana ekassāpi vahanikā
nāvātveva vuccati. Nāvāya nikkhittanti yaṅkiñci indriyabaddhaṃ
vā anindriyabaddhaṃ vā. Tassa avahāralakkhaṇaṃ thalaṭṭhe vuttanayeneva
veditabbaṃ. Nāvaṃ  avaharissāmītiādimhi dutiyapariyesanagamanaāmasana-
phandāpanāni vuttanayāneva. Bandhanaṃ mocetīti ettha pana yā
bandhane mutte ṭhānā na cavati tassā bandhanaṃ yāva na muttaṃ
hoti tāva dukkaṭaṃ mutte pana thullaccayampi pārājikampi hoti.
Taṃ parato āvibhavissati. Sesaṃ vuttanayameva. Ayaṃ tāva
pālivaṇṇanā.
     Ayampanettha pālimuttakavinicchayo. Caṇḍasote bandhitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page402.
Ṭhapitanāvāya ekaṃ ṭhānaṃ bandhanameva. Tasmiṃ muttamatte pārājikaṃ.
Tattha yutti pubbe vuttāyeva. Vippanaṭṭhā nāvā pana yaṃyaṃ
udakappadesaṃ pharitvā ṭhitā hoti svāssā ṭhānaṃ. Tasmā taṃ
uddhaṃ vā uccārentassa adho vā opilāpentassa catūsu vā
disāsu phuṭṭhokāsaṃ atikkāmentassa atikkantamatte pārājikaṃ.
Niccale udake abandhanaṃ attano dhammatāya ṭhitanāvaṃ purato vā
pacchato vā vāmadakkhiṇapassato vā kaḍḍhantassa ekenantena
phuṭṭhokāsaṃ aparena udake patiṭṭhitantena atikkantamatte pārājikaṃ.
Uddhaṃ kesaggamattaṃ udakato mocite adho nāvātalena phuṭṭhokāsaṃ
mukhavaṭṭiṃ atikkantamatte pārājikaṃ. Tīre bandhitvā niccale
udake ṭhapitanāvāya bandhanañca ṭhitokāso cāti dve ṭhānāni.
Taṃ paṭhamaṃ bandhanā moceti thullaccayaṃ. Pacchā channaṃ ākārānaṃ
aññatarena ṭhānā cāveti pārājikaṃ. Paṭhamaṃ ṭhānā cāvetvā
pacchā bandhanamocanepi eseva nayo. Thale ussādetvā ukkujjitvā
ṭhapitanāvāya phuṭṭhokāsova ṭhānaṃ. Tassā pañcahākārehi
ṭhānaparicchedo veditabbo. Nikujjitvā ṭhapitanāvāya pana mukhavaṭṭiyā
phuṭṭhokāsoyeva ṭhānaṃ. Tassāpi pañcahākārehi ṭhānaparicchedaṃ
ñatvā yato kutoci phuṭṭhokāsaṃ uddhañca kesaggamattaṃ atikkantamatte
pārājikaṃ veditabbaṃ. Thalaṃ pana ussādetvā dvinnaṃ dārughaṭikānaṃ
upari ṭhapitanāvāya dārughaṭikānaṃ phuṭṭhokāsoyeva ṭhānaṃ. Tasmā
tattha mañcapādamatthakesuyeva patiṭṭhitatthaddhasāṭake nāgadantesu
---------------------------------------------------------------------------------------------
page403.
Ṭhapitabhiṇḍivāle ca vuttanayena vinicchayo veditabbo. Yottabaddhāya
pana nāvāya saṭṭhisattatibyāmappamāṇaṃ yottaṃ amocetvāva
ākaḍḍhetvā paṭhavīlaggaṃ katvā saha yottena thale ṭhapitāya
nāvāya na phuṭṭhokāsamattameva ṭhānaṃ athakho yottakoṭito paṭṭhāya
yāva nāvāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhitokāsassa pacchimanto tāva dīghato
tiriyaṃ pana nāvāya ca yottassa ca paṭhaviyaṃ patiṭṭhitapariyantappamāṇaṃ
ṭhānanti veditabbaṃ. Taṃ dīghato vā tiriyato vā kaḍḍhantassa
ekenantena phuṭṭhokāsaṃ aparena paṭhaviyaṃ patiṭṭhitantena atikkantamatte
uddhaṃ kesaggamattaṃ saha yottena paṭhavito mocite pārājikaṃ.
Yo pana tiṭṭhe ṭhitanāvaṃ abhiruhitvā theyyacitto arittena vā
phiyena vā pājeti pārājikaṃ. Sace pana chattaṃ vā paṇāmetvā
cīvaraṃ vā pādehi akkamitvā hatthehi ukkhipitvā laṅkārasadisaṃ 1-
katvā vātaṃ gaṇhāpeti balavā vāto āgamma nāvaṃ harati
vāteneva sā haṭā hoti. Puggalassa natthi avahāro. Payogo
atthi. So pana ṭhānā cāvanappayogo na hoti. Yadi pana
taṃ nāvaṃ evaṃ gacchantaṃ pakatigamanaṃ pacchinditvā aññaṃ disābhāgaṃ
neti pārājikaṃ. Sayameva yaṅkiñci gāmatiṭṭhaṃ sampattaṃ ṭhānā
accāventova vikkīṇitvā gacchati nevatthi avahāro bhaṇḍadeyyaṃ
pana hotīti.
                   Nāvaṭṭhakathā niṭṭhitā.
@Footnote: 1. lakāra itipi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page404.
     {100} Yānaṭṭhe. Yānaṃ tāva dassento yānaṃ nāma
vayhantiādimāha. Tattha upari maṇḍapasadisaṃ padaracchannaṃ sabbapariguṇaṭhimaṃ
vā chādetvā kataṃ vayhaṃ. Ubhosu passesu suvaṇṇarajatādimayā
gopānasiyo datvā garuḷapakkhanayena katā sandamānikā. Ratho ca
sakaṭañca pākaṭameva. Tesu yatthakatthaci saviññāṇakaṃ vā
aviññāṇakaṃ vā rāsiādivasena ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ theyyacittena ṭhānā
cāventassa nāvaṭṭhe thalaṭṭhe ca vuttanayena pārājikaṃ veditabbaṃ.
Ayaṃ pana viseso. Yānaṭṭhaṃ taṇḍulādibhaṇḍaṃ piṭake gaṇhato
piṭake anukkhittepi piṭakaṃ paharitvā taṇḍulādīnaṃ ekābaddhabhāve
vikopite pārājikaṃ. Thalaṭṭhādīsupi ayaṃ nayo labbhati. Yānaṃ
avaharisasāmītiādimhi dutiyapariyesanādīni vuttanayāneva. Ṭhānā
cāvetīti ettha pana dukayuttassa yānassa dvinnaṃ goṇānaṃ aṭṭha pādā
dve ca cakkānīti dasaṭṭhānāni. Taṃ theyyacittassa āruhitvā
dhure nisīditvā pājayato goṇānaṃ pāduddhāre thullaccayaṃ.
Cakkānaṃ pana paṭhaviyaṃ patiṭṭhitappadesato kesaggamatte atikkante
pārājikaṃ. Sace pana goṇā nāyaṃ amhākaṃ sāmikoti ñatvā
dhuraṃ chaḍḍetvā akaḍḍhantā tiṭṭhanti vā phandanti vā rakkhati
tāva. Goṇe puna ujukaṃ paṭipādetvā dhuraṃ āropetvā daḷhaṃ
yojetvā pācanena vijjhitvā pājentassa vuttanayeneva tesaṃ
pāduddhāre thullaccayaṃ. Cakkātikkame pārājikaṃ. Sacepi sakaddame
magge ekaṃ cakkaṃ kaddame laggaṃ hoti dutiyaṃ cakkaṃ goṇā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page405.
Parivattentā pavaṭṭanti. Ekassa ṭhitattā na tāva avahāro
hoti. Goṇe pana puna ujukaṃ paṭipādetvā pājentassa ṭhitacakke
kesaggamattaṃ phuṭṭhokāsaṃ atikkante pārājike. Catuyuttakassa pana
aṭṭhārasa ṭhānāni aṭṭhayuttakassa catuttiṃsāti etenūpāyena yuttayānassa
ṭhānabhedo veditabbo. Yaṃ pana ayuttaṃ dhure ekāya pacchato ca
dvīhi upatthambhinīhi upatthambhetvā ṭhapitaṃ tassa tiṇṇaṃ upatthambhinīnaṃ
cakkānañca vasena pañcaṭṭhānāni. Sace dhure upatthambhinī
heṭṭhabhāge kappakatā hoti chaṭṭhānāni. Pacchato pana
anupatthambhetvā dhure upatthambhitasseva upatthambhinīvasena tīṇi vā
cattāri vā ṭhānāni. Dhurena phalakassa vā dārukassa vā upari
ṭhapitassa tīṇi ṭhānāni. Tathā paṭhaviyaṃ ṭhapitassa. Taṃ kaḍḍhitvā
vā ukkhipitvā vā purato ca pacchato ca ṭhānā cāventassa
thullaccayaṃ. Cakkānaṃ patiṭṭhitaṭṭhāne kesaggamattaṃ atikkante
pārājikaṃ. Cakkāni apanetvā dvīhi akkhasīsehi dārūnaṃ upari
ṭhapitassa dve ṭhānāni. Taṃ kaḍḍhanto vā ukkhipanto vā
phuṭṭhokāsaṃ atikkāmeti pārājikaṃ. Bhūmiyā ṭhapitassa dhurena catūhi
ca akkhuddhīhi patiṭṭhitavasena pañcaṭṭhānāni. Taṃ dhure gahetvā
kaḍḍhato uddhīnaṃ pacchimantehi purimante atikkante pārājikaṃ.
Uddhīsu gahetvā kaḍḍhato uddhīnaṃ purimantehi pacchimante atikkante
pārājikaṃ. Passe gahetvā kaḍḍhato uddhīnaṃyeva tiriyaṃ patiṭṭhitaṭṭhānassa
atikkame pārājikaṃ. Majjhe gahetvā ukkhipato kesaggamatte
---------------------------------------------------------------------------------------------
page406.
Paṭhavito mutte pārājikaṃ. Atha uddhīkhāṇukā na honti samameva
bāhaṃ katvā majjhe vijjhitvā akkhasīsāni pavesitāni honti.
Taṃ heṭṭhimatalassa samantā sabbaṃ paṭhaviṃ phusitvā tiṭṭhati. Tattha
catūsu disāsu uddhañca phuṭṭhaṭṭhānātikkamavasena pārājikaṃ veditabbaṃ.
Bhūmiyaṃ nābhiyā ṭhapitacakkassa ekameva ṭhānaṃ. Tassa pañcahākārehi
paricchedo. Nemipassena ca nābhiyā ca phusitvā ṭhitassa dve
ṭhānāni. Nemiyā uṭṭhitabhāgaṃ pādena akkamitvā bhūmiyaṃ phusāpetvā
aresu vā nemiyā vā gahetvā ukkhipantassa attanā kataṭṭhānaṃ
ṭhānaṃ na hoti. Tasmā tasmiṃ ṭhitepi avasesaṭṭhāne atikkantamatte
pārājikaṃ. Bhittiṃ nissāya ṭhapitacakkassapi dve ṭhānāni. Tattha
paṭhamaṃ bhittito mocentassa thullaccayaṃ. Pacchā paṭhavito
kesaggamattuddhāre pārājikaṃ. Paṭhamaṃ bhūmito mocentassa pana sace
bhittiyaṃ patiṭṭhitaṭṭhānaṃ na kuppati eseva nayo. Atha aresu
gahetvā heṭṭhā kaḍḍhantassa bhittiṃ phusitvā ṭhitokāsassa uparimo
anto heṭṭhimaṃ antaṃ atikkamati pārājikaṃ. Maggapaṭipanne yāne
yānassāmiko kenacideva karaṇīyena orohitvā maggā okkanto
hoti. Athañño bhikkhu paṭipathaṃ āgacchanto ārakkhasuññaṃ passitvā
yānaṃ avaharissāmīti ārohati. Tassa payogaṃ vināyeva goṇā
gahetvā pakkantā. Avahāro natthi. Sesaṃ nāvāya vuttasadisanti.
                   Yānaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {101} Ito paraṃ bhāroyeva bhāraṭṭhaṃ. So sīsabhārādivasena catuddhā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page407.
Dassito. Tattha sīsabhārādīsu asammohatthaṃ sīsādīnaṃ paricchedo
veditabbo. Tattha sīsassa tāva purimagale galavāṭko piṭṭhigale
kesañci kesante āvatto hoti galavāṭakasseva ubhosu passesu
kesañci kesā oruyha jāyanti ye kaṇṇacūḷikāti vuccanti
tesaṃ adhobhāgo cāti ayaṃ heṭṭhimaparicchedo. Tato upari sīsaṃ.
Etthantare ṭhitabhāro sīsabhāro nāma. Ubhosu passesu
kaṇṇacūḷikāhi paṭṭhāya heṭṭhā kupparehi paṭṭhāya upari piṭṭhigalāvattato
ca galavāṭakato ca paṭṭhāya heṭṭhā piṭṭhivemajjhāvattato ca
uraparicchedamajjhe hadayaāvāṭakato ca paṭṭhāya upari khandho.
Etthantare ṭhitabhāro khandhabhāro nāma. Piṭṭhivemajjhāvattato pana
hadayaāvāṭato ca heṭṭhā yāva pādanakhasikhā ayaṃ kaṭiparicchedo.
Etthantare samantato sarīre ṭhitabhāro kaṭibhāro nāma. Kupparato
paṭṭhāya pana heṭṭhā yāva hatthanakhasikhā ayaṃ olambakaparicchedo.
Etthantare ṭhitabhāro olambako nāma. Idāni sīse
bhārantiādīsu ayaṃ anupubbavinicchayo. Yo bhikkhu idaṃ gahetvā ettha
yāhīti sāmikehi anāṇatto sayameva mayhaṃ idannāma detha ahaṃ
vo bhaṇḍaṃ vahāmīti tesaṃ bhaṇḍaṃ sīsena ādāya gacchanto
theyyacittena taṃ bhaṇḍaṃ āmasati dukkaṭaṃ. Yathāvuttasīsaparicchedaṃ
anatikkāmentova itocītoca ghaṃsanto sāretipi paccāsāretipi
thullaccayaṃ. Khandhaṃ oropitamatte kiñcāpi sāmikānaṃ vahatūti
cittaṃ atthi tehi pana anāṇattattā pārājikaṃ. Khandhaṃ pana
---------------------------------------------------------------------------------------------
page408.
Anoropetvāpi sīsato kesaggamattaṃpi mocentassa pārājikaṃ.
Yamakabhārassa pana eko bhāgo sīse patiṭṭhāti eko piṭṭhiyaṃ.
Tattha dvinnaṃ ṭhānānaṃ vasena vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana
suddhasīsabhārādīnaṃyeva vasena desanā āraddhā. Yo cāyaṃ sīsabhāre
vutto khandhabhārādīsupi ayameva vinicchayo. Hatthe bhāranti ettha
pana hatthena gahitattā olambako hatthabhāroti vutto. So
paṭhamaṃyeva bhūmito vā gahito hotu suddhacittena sīsādīhi vā
hatthabhārotveva saṅkhaṃ gacchati. Taṃ theyyacittena tādisaṃ gahanaṭṭhānaṃ
disvā bhūmiyaṃ vā gacchādīsu vā nikkhipantassa hatthato muttamatte
pārājikaṃ. Bhūmito gaṇhātīti ettha pana tesaṃ bhārānaṃ yaṅkiñci
pātarāsādikāraṇā suddhacittena bhūmiyaṃ nikkhipitvā puna theyyacittena
kesaggamattaṃpi uddharantassa pārājikanti.
                   Bhāraṭṭhakathā niṭṭhitā.
    {102}  Ārāmaṭṭhepi 1-. Ārāmaṃ tāva dassento ārāmo nāma
pupphārāmo phalārāmoti āha. Tesu vassikādīnaṃ pupphanako
pupphārāmo. Ambaphalādīnaṃ phalanako phalārāmo. Ārāmepi catūhi
ṭhānehi nikkhittassa vinicchayo bhummaṭṭhādīsu vuttanayoeva. Tattha
jātake pana. Mūlanti usīrahiraverādikaṃ yaṅkiñci mūlaṃ. Taṃ
uppāṭetvā vā uppāṭitaṃ vā gaṇhato yena mūlena vatthu
pūrati tasmiṃ gahite pārājikaṃ. Kandopi mūleneva saṅgahito.
@Footnote: 1. pisaddo atireko khāyati. evaṃ ito paresupi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page409.
Uppāṭentassa cettha appamattakepi acchinne thullaccayameva. Sesaṃ
bhise vuttanayeneva veditabbaṃ. Tacanti bhesajjatthāya vā rajanatthāya
vā upayogagamanakaṃ yaṅkiñci rukkhattacaṃ. Taṃ uppāṭetvā vā
uppāṭitaṃ vā gaṇhantassa mūle vuttanayeneva pārājikaṃ. Pupphanti
vassikamallikādi yaṅkiñci pupphaṃ. Taṃ ocinitvā vā ocitaṃ vā
gaṇhantassa uppalapadumesu vuttanayeneva pārājikaṃ. Pupphānampi
hi vaṇṭaṃ vā bandhanaṃ vā acchinnaṃ rakkhati. Vaṇṭabbhantare pana
kesañci sūcikā hoti sā na rakkhati. Phalanti ambaphalatālaphalādi
yaṅkiñci. Taṃ rukkhato gaṇhantassa vinicchayo rukkhe laggitakathāyaṃ
vutto. Apanetvā ṭhapitaṃ bhummaṭṭhādisaṅgahitameva. Ārāmaṃ
abhiyuñjatīti parasantakaṃ mama santako ayanti musā bhaṇitvā abhiyuñjati
adinnādānassa payogattā dukkaṭaṃ. Sāmikassa vimatiṃ uppādetīti
vinicchayakusalatāya balavanissitādibhāvena vā ārāmassāmikassa saṃsayaṃ
janeti. Kathaṃ. Taṃ hi tathā vinicchayappasutaṃ disvā sāmiko
cintesi sakkissāmi nukho ahaṃ imaṃ ārāmaṃ attano kātuṃ na
sakkissāmi nukhoti evaṃ tassa vimati uppajjamānā tena uppāditā
hoti. Tasmā thullaccayaṃ āpajjati. Dhuraṃ nikkhipatīti yadā
pana sāmiko ayaṃ thaddho kakkhaḷo jīvitabrahmacariyantarāyaṃpi me
kareyya alaṃ dāni mayhaṃ iminā ārāmenāti dhuraṃ nikkhipati
abhiyuñjako pārājikaṃ āpajjati sace sayampi katadhuranikkhepo hoti.
Atha pana sāmikena dhure nikkhittepi abhiyuñjako dhuraṃ anikkhipitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page410.
Imaṃ suṭṭhu pīḷetvā mama āṇāpavattiṃ dassetvā kiṃkārapaṭissāvibhāve
naṃ ṭhapetvā dassāmīti dātabbabhāve saussāhova rakkhati tāva.
Athāpi abhiyuñjako acchinditvā na dāni imassa dassāmīti
dhuraṃ nikkhipati sāmiko pana na nikkhipati pakkhaṃ pariyesati kālaṃ
āgameti lajjiparisaṃ tāva labhāmi pacchā jānissāmīti puna gahaṇeyeva
saussāho hoti rakkhatiyeva. Yadā pana sopi na dassāmīti
sāmikopi na lacchāmīti evaṃ ubho dhuraṃ nikkhipanti tadā abhiyuñjakassa
pārājikaṃ. Atha pana abhiyuñjitvā vinicchayaṃ kurumāno aniṭṭhite
vinicchaye sāmikenapi dhuranikkhepe akate attano assāmikabhāvaṃ
jānantoyeva tato kiñci pupphaṃ vā phalaṃ vā gaṇhāti bhaṇḍagghena
kāretabbo. Dhammañcarantoti bhikkhusaṅghe vā rājakule vā
vinicchayaṃ karonto. Sāmikaṃ parājetīti vinicchayakānaṃ ukkocaṃ
datvā kūṭasakkhiṃ otāretvā ārāmassāmikaṃ jinātīti attho. Āpatti
pārājikassāti na kevalaṃ tasseva sañcicca tassa atthasādhane
pavattānaṃ kūṭavinicchayakānampi kūṭasakkhīnampi sabbesaṃ pārājikaṃ.
Ettha ca sāmikassa dhuranikkhepavaseneva parājayo veditabbo.
Anikkhittadhuro hi aparājitova hoti. Dhammañcaranto parajjatīti
sacepi dhammena vinayena satthusāsanena vinicchayassa pavattattā sayaṃ
parājayaṃ pāpuṇāti. Evampi musāvādena sāmikānaṃ
pīḷākaraṇapaccayā thullaccayaṃ āpajjatīti.
                  Ārāmaṭṭhakathā niṭṭhitā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page411.
     {103} Vihāraṭṭhepi. Catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ vuttanayameva.
Abhiyogepi cettha cātuddisasaṅghaṃ uddissa bhikkhūnaṃ dinnaṃ vihāraṃ
vā pariveṇaṃ vā āvāsaṃ vā mahantampi khuddakampi abhiyuñjato
abhiyogo na ruhati acchinditvā gaṇhitumpi na sakkoti.
Kasmā. Sabbesaṃ dhuranikkhepābhāvato. Na hettha sabbe cātuddisā
bhikkhū dhuranikkhepaṃ karontīti. Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa
vā ekapuggalassa vā santakaṃ abhiyuñjitvā gaṇhanto sakkoti
te dhuraṃ nikkhipāpetuṃ. Tasmā tattha ārāme vuttanayeneva
vinicchayo veditabbo.
                   Vihāraṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {104} Khettaṭṭhepi. Khettaṃ tāva dassento khettannāma yattha
pubbannaṃ vā aparannaṃ vā jāyatīti āha. Tattha pubbannanti
sāliādīni satta dhaññāni. Aparannanti muggamāsādīni.
Ucchukkhettādikampi ettheva saṅgahitaṃ. Idhāpi catūhi ṭhānehi
nikkhittaṃ vuttanayameva. Tattha jātake pana sālisīsādīni nirappitvā
vā ekamekaṃ hattheneva chinditvā vā asitena lāyitvā vā bahūni
ekato uppāṭetvā vā gaṇhantassa yasmiṃ bīje vā sīse vā
muṭṭhiyaṃ vā muggamāsādiphale vā vatthu pūrati tasmiṃ bandhanā
mocitamatte pārājikaṃ. Acchijjamāno pana daṇḍako vā vāko
vā taco vā appamattakopi rakkhati. Vīhināḷaṃ dīghampi hoti
yāva anto nāḷato vīhisīsadaṇḍako na nikkhamati tāva rakkhati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page412.
Kesaggamattampi nāḷato daṇḍakassa heṭṭhimatale nikkhante
bhaṇḍagghavasena kāretabbo. Asitena lāyitvā gaṇhato pana
muṭṭhigatesu heṭṭhā chinnesupi sace sīsāni jaṭitāni rakkhanti tāva.
Vijaṭetvā pana kesaggamattampi ukkhipato sace vatthu pūrati
pārājikaṃ. Sāmikehi pana lāyitvā ṭhapitaṃ sabhusaṃ 1- vā abhusaṃ vā
katvā gaṇhato yena vatthu pūrati tasmiṃ gahite pārājikaṃ.
Sace parikappeti idaṃ madditvā papphoṭetvā sārameva gaṇhissāmīti
rakkhati tāva. Maddanapapphoṭanesu ṭhānā cāventassāpi pārājikaṃ
natthi . Pacchā bhājanagate katamatte pārājikaṃ. Abhiyogo
panettha vuttanayoeva. Khīlasaṅkamanādīsu paṭhavī nāma anagghā
tasmā sace ekeneva khīlena kesaggamattampi paṭhavippadesaṃ sāmikānaṃ
passantānaṃ vā apassantānaṃ vā attano santakaṃ karoti tasmiṃ
khīle nāmaṃ chinditvā vā acchinditvā vā saṅkāmitamatte tassa
ca ye cassa ekacchandā sabbesaṃ pārājikaṃ. Sace pana dvīhi
khīlehi gahetabbaṃ hoti paṭhame khīle thullaccayaṃ dutiye pārājikaṃ.
Sace tīhi gahetabbaṃ hoti paṭhame dukkaṭaṃ dutiye thullaccayaṃ tatiye
pārājikaṃ. Evaṃ bahukesupi avasāne dve ṭhapetvā purimehi dukkaṭaṃ
avasāne dvinnaṃ ekena thullaccayaṃ itarena pārājikaṃ veditabbaṃ. Tañcakho
sāmikānaṃ dhuranikkhepena. Evaṃ sabbattha. Rajjuṃ vāti mama
santakaṃ idanti ñāpetukāmo rajjuṃ vā pasāreti yaṭṭhiṃ vā pāteti
@Footnote: 1. sakkaṭaṃ upanidhāya sabusaṃ bhaveyya.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page413.
Dukkaṭaṃ idāni dvīhi payogehi attano santakaṃ karissāmīti tesaṃ
paṭhame thullaccayaṃ dutiye pārājikaṃ. Vatiṃ vāti parassa khettaṃ
parikkhepavasena attano kātukāmo dārūni nikhanati payoge payoge
dukkaṭaṃ ekasmiṃ anāgate thullaccayaṃ tasmiṃ āgate pārājikaṃ.
Sace tattakena asakkonto sākhāparivāreneva attano kātuṃ sakkonti
sākhāpātanepi eseva nayo. Evaṃ yena kenaci parikkhipitvā
attano kātuṃ sakkoti tattha tattha paṭhamappayogehi dukkaṭaṃ
avasāne dvinnaṃ ekena thullaccayaṃ itarena pārājikaṃ veditabbaṃ.
Mariyādaṃ vāti parassa khettaṃ mama idanti ñāpetukāmo attano
khettamariyādaṃ kedārapāli yathā parassa khettaṃ atikkamati evaṃ
saṅkāmeti paṃsumattikādīhi vā vaḍḍhetvā vitthataṃ karoti akaṭaṃ
vā pana patiṭṭhapeti purimappayogesu dukkaṭaṃ dvinnaṃ pacchimānaṃ
ekena thullaccayaṃ itarena pārājikanti.
                   Khettaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {105} Vatthuṭṭhepi. Vatthuṃ tāva dassento vatthu nāma ārāmavatthu
vihāravatthūti āha. Tattha bījaṃ vā uparopake vā aparopetvāva
kevalaṃ bhūmiṃ sodhetvā tiṇṇaṃ pākārānaṃ yena kenaci parikkhipitvā
vā pupphārāmādīnaṃ atthāya ṭhapito bhūmibhāgo ārāmavatthu nāma.
Eteneva nayena ekavihārapariveṇaāvāsānaṃ atthāya ṭhapito bhūmibhāgo
vihāravatthu nāma. Yopi pubbe ārāmo ca vihāro ca hutvā
pacchā vinassitvā bhūmibhāgamatto ṭhito ārāmavihārakiccaṃ na karoti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page414.
Sopi ārāmavatthuvihāravatthusaṅgaheneva saṅgahito. Vinicchayo panettha
khette vuttasadisoyevāti.
                   Vatthuṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {106} Gāmaṭṭhe yaṃ vattabbaṃ taṃ vuttameva.
     {107} Araññaṭṭhe. Araññaṃ tāva dassento araññaṃ nāma yaṃ
manussānaṃ pariggahitaṃ hoti taṃ araññanti āha. Tattha yasmā
araññaṃ nāma manussānaṃ pariggahitampi atthi apariggahitampi idha
pana yaṃ pariggahitaṃ sārakkhaṃ yato na vinā mūlena kaṭṭhalatādīni
gahetuṃ labbhanti taṃ adhippetaṃ tasmā yaṃ manussānaṃ pariggahitaṃ
hotīti vatvā puna araññanti vuttaṃ. Tena imamatthaṃ dasseti
na pariggahitabhāvo araññassa lakkhaṇaṃ yaṃ pana attano
araññalakkhaṇena araññaṃ manussānañca pariggahitaṃ taṃ imasmiṃ atthe
araññanti. Tattha vinicchayo ārāmaṭṭhādīsu vuttāsadiso. Tattha
jātakesu panettha ekasmiṃpi mahaggharukkhe chinnamatte pārājikaṃ.
Lataṃ vāti ettha ca vettopi latāpi latāeva. Tattha yo
vetto vā latā vā dīghā hoti mahārukkhe ca gacche ca
vinivijjhitvā vā veṭhetvā vā gatā sā mūle chinnāpi avahāraṃ
na janeti agge chinnāpi. Yadā pana aggepi mūlepi chinnā
hoti tadā avahāraṃ janeti sace na veṭhetvā ṭhitā hoti.
Veṭhetvā ṭhitā pana rukkhato mocitamattā avahāraṃ janeti. Tiṇaṃ
vāti ettha tiṇaṃ vā hotu paṇṇaṃ vā sabbaṃ tiṇaggahaṇena
---------------------------------------------------------------------------------------------
page415.
Saṅgahitaṃ. Taṃ gehacchadanādīnamatthāya parehi chinnaṃ vā attanā
chinditvā vā gaṇhanto bhaṇdagghena kāretabbo. Na kevalañca
tiṇapaṇṇameva aññampi yaṅkiñci vākacchalliādiṃ. Yattha
sāmikā sālayā taṃ gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Tacchetvā
ṭhapito addhagatopi rukkho na gahetabbo. Yo pana agge ca
mūle ca chinno hoti sākhāpissa pūtikā jātā challiyopi
galitā ayaṃ sāmikehi chaḍḍitoti gahetuṃ vaṭṭati. Lakkhaṇacchinnassāpi
yadā lakkhaṇaṃ challiyā pariyonaddhaṃ hoti tadā gahetuṃ vaṭṭati.
Gehādīnaṃ atthāya rukkhe chinditvā yadā tāni katāni
ajjhāvuṭṭhāni ca honti dārūnipi araññe vassena ca ātapena ca
vinassanti. Īdisānipi disvā chaḍḍitānīti gahetuṃ vaṭṭati.
Kasmā. Yasmā araññassāmikā etesaṃ anissarā. Yehi
araññassāmikānaṃ deyyadhammaṃ datvā chinnāni teeva issarā
tehi ca tāni chaḍḍitāni nirālayā tattha jātāti. Yopi bhikkhu
paṭhamaṃyeva araññapālānaṃ deyyadhammaṃ datvā araññaṃ pavisitvā
yathārucite rukkhe gāhāpeti tassa tesaṃ ārakkhaṭṭhānaṃ agantvāpi
yathārucitena maggena gantuṃ vaṭṭati. Athāpi pavisanto adatvā
nikkhamanto dassāmīti rukkhe gāhāpetvā nikkhamanto tesaṃ dātabbaṃ
datvā gacchati vaṭṭatieva. Athāpi ābhogaṃ katvā gacchati
dehīti vutte dassāmīti dehīti vutte dātabbameva. Sace
koci attano dhanaṃ datvā bhikkhussa gantuṃ dethāti vadati
---------------------------------------------------------------------------------------------
page416.
Laddhakappameva gantuṃ vaṭṭati. Sace pana koci issarajātiko
dhanaṃ adatvāva bhikkhūnaṃ bhāgaṃ mā gaṇhāthāti vāreti.
Araññapālā ca mayaṃ bhikkhūnaṃ tāpasānañca aggaṇhantā kuto
lacchāma detha bhanteti vadanti dātabbameva. Yo pana
araññapālesu niddāyantesu vā kīḷāpasutesu vā katthaci pakkantesu
vā āgantvā kuhiṃ araññapālāti pakkositvāpi adisvā gacchati
bhaṇḍadeyyaṃ. Yopi ārakkhaṭṭhānaṃ patvā kammaṭṭhānādīni
manasikaronto vā aññāvihito vā asatiyā atikkamati bhaṇḍadeyyameva.
Yassāpi taṃ ṭhānaṃ pattassa coro vā hatthī vā vāḷamigo
vā mahāmegho vā uṭṭhahati so tamhā upaddavā muccitukāmatāya
sahasā taṃ ṭhānaṃ atikkamati rakkhati tāva bhaṇḍadeyyaṃ pana
hoti. Idaṃ pana araññe ārakkhaṭṭhānaṃ nāma suṅkaghāṭatopi
garukataraṃ. Suṅkaghāṭakassa hi paricchedaṃ anokkamitvā dūrato
pariharanto dukkaṭameva āpajjati. Idaṃ pana theyyacittena
pariharantassa ākāsena gacchatopi pārājikameva. Tasmā ettha
appamattena bhavitabbanti.
                   Araññaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {108} Udake pana. Bhājanagatanti udakaṃ dullabhakāle
udakamaṇikādīsu bhājanesu saṅgopitvā ṭhapitaṃ. Taṃ yasmiṃ bhājane
ṭhapitaṃ hoti taṃ bhājanaṃ āvijjhitvā vā chiddaṃ vā katvā tattha
pokkharaṇītaḷākesu ca attano bhājanaṃ pavesetvā vā gaṇhantassa
---------------------------------------------------------------------------------------------
page417.
Sappitelesu vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Mariyādacchedane
pana tattha jātabhūtagāmena saddhimpi mariyādaṃ chindantassa
adinnādānappayogattā dukkaṭaṃ. Tañca pana pahāre pahāre hoti.
Anto ṭhatvā bahimukho chindanto bahiantena kāretabbo.
Bahi ṭhatvā antomukho chindanto antoantena kāretabbo.
Anto ca bahi ca mukho chindanto majjhe ṭhatvā taṃ bhindanto
majjhena kāretabbo. Mariyādaṃ dubbalaṃ katvā gāvo pakkosati
gāmadārakehi vā pakkosāpeti. Te āgantvā khurehi mariyādaṃ
chindanti. Teneva chinnā hoti. Mariyādaṃ dubbalaṃ katvā gāvo
udake paveseti gāmadārakehi vā pavesāpeti. Tehi uṭṭhāpitavīciyo
mariyādaṃ bhinditvā gacchanti. Gāmadārake vā udake kīḷathāti
vadati kīḷante vā uttāseti. Tehi uṭṭhāpitavīciyo mariyādaṃ
bhinditvā gacchanti. Antoudake jātarukkhaṃ chindati aññena vā
chindāpeti. Tenapi patantena uṭṭhāpitavīciyo mariyādaṃ bhinditvā
gacchanti. Teneva chinnā hoti. Mariyādaṃ dubbalaṃ katvā
taḷākarakkhaṇatthāya taḷākato nibbahanaudakaṃ vā niddhamanatumbaṃ vā
pidahati aññato gacchantaṃ udakaṃ yathā ettha pavisati evaṃ
pāliṃ vā bandhati mātikaṃ vā ujukaṃ karoti tassa uparibhāge ṭhitaṃ
attano taḷākaṃ vā bhindati. Ussannaṃ udakaṃ mariyādaṃ gahetvā
gacchati teneva chinnā hoti. Sabbattha nikkhantaudakagghānurūpena
avahārena kāretabbo. Niddhamananāḷiṃ ugghāṭetvā nīharantassāpi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page418.
Eseva nayo. Sace pana tena mariyādāya dubbalāya katāya
attanoyeva dhammatāya āgantvā vā anāṇattehi gāmadārakehi
āropitā vā gāviyo khurehi mariyādaṃ chindanti attanoyeva
dhammatāya anāṇattehi vā gāmadārakehi udake pavesitā vīciyo
uṭṭhāpenti gāmadārakā vā sayameva pavisitvā kīḷantā uṭṭhāpenti
antoudake vā rukkho aññehi chijjamāno patitvā uṭṭhāpeti
tā vīciyo mariyādaṃ chindanti. Sacepi mariyādaṃ dubbalaṃ katvā
sukkhataḷākassa udakanibbahanaṭṭhānaṃ udakaniddhamanatumbaṃ vā pidahati
aññato gamanamagge vā pāliṃ bandhati sukkhamātikaṃ vā ujukaṃ karoti
pacchā deve vuṭṭhe udakaṃ āgantvā mariyādaṃ bhindati sabbattha
bhaṇḍadeyyaṃ. Yo pana nidāghe sukkhavāpiyā mariyādaṃ yāvatalaṃ
pāpetvā bhindati pacchā deve vuṭṭhe āgatāgataṃ udakaṃ palāyati
bhaṇḍadeyyaṃ. Yattakaṃ tappaccayā sassaṃ uppajjati tato
pādamattagghanakaṃpi adento sāmikānaṃ dhuranikkhepena assamaṇo
hoti. Yaṃ 1- pana sabbasādhāraṇaṃ taḷākaṃ hoti taḷāke udakassa
sabbepi manussā issarā. Heṭṭhato panassa sassāni karonti.
Sassapālanatthaṃ taḷākato mahāmātikā nikkhamitvā khettamajjhena
yāti. Sāpi sadā sandanakāle sabbasādhāraṇā. Tato pana
khuddakamātikā nīharitvā attano attano kedāresu udakaṃ pavesenti.
Taṃ aññesaṃ gahetuṃ na denti. Nidāghasamayeva udake mandabhūte
@Footnote: 1. idaṃ padaṃ niratthakaṃ khāyati. sādhāraṇaṃ pana taḷākaṃ hotīti vattabbaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page419.
Vārena udakaṃ denti. Yo udakavāre sampatte na labhati tassa
sassāni milāyanti. Tasmā aññesaṃ vāre añño gahetuṃ na
labhati. Tattha yo bhikkhu paresaṃ khuddakamātikato vā kedārato vā
udakaṃ theyyacittena attano vā parassa vā mātikaṃ vā kedāraṃ
vā paveseti aṭavīmukhaṃ vā vāheti avahārovassa hoti. Yopi
cirena me udakavāro bhavissati idañca sassaṃ milāyatīti paresaṃ
kedāre pavisantassa udakassa pavisanamaggaṃ pidahitvā attano
kedāraṃ paveseti avahāroeva. Sace pana taḷākato aniggate
paresaṃ mātikāmukhaṃ asampatte vā udake sukkhamātikaṃyeva yathā
āgacchantaṃ udakaṃ aññesaṃ kedāre appavisitvā attanoyeva
kedāre pavisati evaṃ tattha tattha bandhati anikkhante baddhā
subaddhā nikkhante baddhā bhaṇḍadeyyaṃ. Taḷākaṃ gantvā
sayameva niddhamananāḷiṃ ugghāṭetvā attano kedāraṃ pavesentassāpi
natthi avahāro. Kasmā. Taḷākaṃ nissāya khettassa katattā.
Kurundiādīsu pana avahāroti vuttaṃ. Taṃ vatthu kālañca
desañcāti iminā lakkhaṇena na sameti. Tasmā mahāaṭṭhakathāyaṃ
vuttameva yuttanti.
                    Udakakathā niṭṭhitā.
     {109} Dantaponaṃ ārāmaṭṭhakavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Ayaṃ panettha
viseso. Yo saṅghassa vettanabhaṭo hutvā devasikaṃ vā
pakkhamāsavārena vā dantakaṭṭhaṃ āharati so taṃ āharitvā chinditvāpi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page420.
Yāva bhikkhusaṅghaṃ na paṭicchāpeti tāva tasseva hoti. Tasmā
taṃ theyyacittena gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Tattha
jātakaṃ pana garubhaṇḍaṃ tampi bhikkhusaṅghena rakkhitaṃ gopitaṃ gaṇhanto
bhaṇḍagghena kāretabbo. Eseva nayo gaṇapuggalagihimanussasantakepi
chinnake acchinnake ca tesaṃ ārāmuyyānabhūmīsu jāte. Sāmaṇerā
vārena bhikkhusaṅghassa dantakaṭṭhaṃ āharantā ācariyaupajjhāyānampi
āharanti. Taṃ yāva chinditvā saṅghaṃ na paṭicchāpenti tāva
sabbaṃ tesaṃyeva hoti. Tasmā tampi theyyacittena gaṇhanto
bhaṇḍagghena kāretabbo. Yadā pana te chinditvā saṅghassa
paṭicchāpetvā dantakaṭṭhamālake nikkhipanti yathāsukhaṃ bhikkhusaṅgho
paribhuñjatūti tato paṭṭhāya avahāro natthi. Vattaṃ pana
jānitabbaṃ. Yo hi devasikaṃ saṅghamajjhe osarati tena divase
divase ekameva dantakaṭṭhaṃ gahetabbaṃ. Yo pana devasikaṃ na osarati
padhānaghare vasitvā dhammassavane vā uposathagge vā dissati tena
pamāṇaṃ sallakkhetvā cattāri pañca dantakaṭṭhāni attano vasanaṭṭhāne
ṭhapetvā khāditabbāni. Tesu khīṇesu sace pana dantakaṭṭhamālake
bahūni hontiyeva puna āharitvā khāditabbāni. Yadi pamāṇaṃ
asallakkhetvā āharati tesu akkhīṇesuyeva mālake khīyati tato
keci therā yehi gahitāni te paṭiāharantūti vadeyyuṃ keci
khādantu puna sāmaṇerā āharissantīti. Tasmā vivādaparihāratthaṃ
pamāṇaṃ sallakkhetabbaṃ. Gahaṇe pana doso natthi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page421.
Maggaṃ gacchantenapi ekaṃ vā dve vā thavikāya pakkhipitvā
gantabbanti.
                   Dantakaṭṭhakathā niṭṭhitā.
     {110} Vanappatīti vanassa pati vanappati. Vanajeṭṭhakarukkhassetaṃ
adhivacanaṃ. Idha pana sabbopi manussehi pariggahitarukkho adhippeto
ambalabujapanasādiko. Yattha vā pana maricavalliādīni āropenti
so chijjamāno sace ekāyapi challiyā vā vākena vā sakalikāya
vā pheggunā vā sambaddhova hutvā bhūmiyaṃ patati rakkhati tāva.
Yo pana chinnopi vallīhi vā sāmantarukkhasākhāhi vā sandhāritattā
ujukameva tiṭṭhati patanto vā bhūmiṃ na pāpuṇāti natthi tattha
parihāro avahāroeva hoti. Yopi kakacena chinno acchinno
viya hutvā tattheva tiṭṭhati tasmimpi eseva nayo. Yo pana
rukkhaṃ dubbalaṃ katvā pacchā cāletvā pāteti aññena vā
cālāpeti aññaṃ vāssa santike rukkhaṃ chinditvā ajjhottharati
parena vā ajjhottharāpeti makkaṭe vā paripāpetvā tattha
āropeti aññena vā āropāpeti vagguliyo vā tattha
āropeti parena vā āropāpeti tā taṃ rukkhaṃ pātenti
tasseva avahāro. Sace pana tena rukkhe dubbale kate añño
anāṇattoeva taṃ cāletvā pāteti rukkhena vā ajjhottharati
attano dhammatāya makkaṭā vā vagguliyo vā ārohanti paro
vā anāṇatto āropeti sayaṃ vā esa vātamukhaṃ sodheti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page422.
Balavavāto āgantvā rukkhaṃ pāteti sabbattha bhaṇḍadeyyaṃ.
Vātamukhasodhanaṃ panettha asampatte vāte sukkhamātikāya ujukaraṇādīhi
sameti no aññathā. Rukkhaṃ āvijjhitvā satthena vā
ākoṭṭeti aggiṃ vā deti maṇḍukaṇṭakaṃ vā visaṃ ākoṭṭeti
yena so marati sabbattha bhaṇḍadeyyamevāti.
                   Vanappatikathā niṭṭhitā.
     {111} Haraṇake. Aññassa haraṇakaṃ bhaṇḍaṃ. Theyyacitto
āmasatīti paraṃ sīsabhārādīhi bhaṇḍaṃ ādāya gacchantaṃ disvā
etaṃ harissāmīti vegena gantvā āmasati ettāvatāssa dukkaṭaṃ.
Phandāpetīti ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ karoti sāmiko na muñcati
tenassa thullaccayaṃ. Ṭhānā cāvetīti ākaḍḍhitvā sāmikassa
hatthato moceti tenassa pārājikaṃ. Sace pana taṃ bhaṇḍasāmiko
uṭṭhahitvā pothetvā puna naṃ bhaṇḍaṃ mocāpetvā gaṇheyya
bhikkhu paṭhamagahaṇeneva pārājiko. Sīsato vā kaṇṇato vā
gīvato vā hatthato vā alaṅkāraṃ chinditvā vā mocetvā vā
gaṇhantassa sīsādīhi mocitamatte pārājikaṃ. Hatthe pana valayaṃ
vā kaṭakaṃ vā anīharitvā aggabāhaṃ ghaṃsantova aparāparaṃ vā
sāreti ākāsagataṃ vā karoti rakkhati tāva. Rukkhamūlacīvaravaṃsesu
valayamiva na pārājikaṃ janeti. Kasmā. Saviññāṇakattā.
Saviññāṇakakoṭṭhāsagataṃ hi yāva tato na nīhaṭaṃ tāva tattheva
hoti. Eseva nayo aṅgulīmuddike pādūpagakaṭūpagapilandhanesu.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page423.
Yo pana parassa nivatthasāṭakaṃ acchindati paro ca salajjatāya
sahasā na muñcati ekenantena coro kaḍḍhati ekenantena
paro rakkhati tāva. Parassa hatthato muttamatte pārājikaṃ.
Athāpi ākaḍḍhantassa chijjitvā ekadeso hatthagato hoti so
ca pādaṃ agghati pārājikameva. Sahabhaṇḍahārakanti
sahabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ nessāmīti cintetvā ito yāhīti bhaṇḍa
hārakaṃ tajjeti. So bhīto corena adhippetadisābhimukho hutvā
ekaṃ pādaṃ saṅkāmeti corassa thullaccayaṃ dutiye pārājikaṃ.
Pātāpetīti athāpi coro bhaṇḍahārakassa hatthe āvudhaṃ disvā
sāsaṅko hutvā pātāpetvā taṃ gahetukāmo ekamantaṃ paṭikkamma
santajjetvā pātāpeti parassa hatthato muttamatte pārājikaṃ.
Pātāpeti āpatti dukkaṭassātiādi pana parikappavasena vuttaṃ.
Yo hi bhaṇḍaṃ pātāpetvā yaṃ mama ruccati taṃ gahessāmīti
parikappetvā pātāpeti tassa pātāpane ca āmasane ca dukkaṭaṃ
phandāpane thullaccayaṃ pādagghanakassa ṭhānā cāvane pārājikaṃ.
Taṃ pacchā paripātiyamānassa muñcatopi natthiyeva samaṇabhāvo.
Yopi bhaṇḍahārakaṃ atikkamantaṃ disvā anubandhanto tiṭṭha tiṭṭha
bhaṇḍaṃ pātehīti vatvā pātāpeti tassāpi tena hatthato
muttamatte pārājikaṃ. Yo pana tiṭṭha tiṭṭhāti vadati pātehīti
na vadati itaro ca naṃ oloketvā sace esa maṃ pāpuṇeyya
ghāteyyāpi manti sālayova hutvā taṃ bhaṇḍaṃ gahanaṭṭhāne pakkhipitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page424.
Puna nivattitvā gahessāmīti pakkamati pātanapaccayā pārājikaṃ
natthi. Āgantvā pana theyyacittena gaṇhato uddhāre pārājikaṃ.
Atha panassa evaṃ hoti mayā pātāpenteneva idaṃ mama santakaṃ
katanti tato naṃ sakasaññāya gaṇhāti gahaṇe rakkhati bhaṇḍadeyyaṃ
pana hoti. Dehīti vutte adentassa sāmikānaṃ dhuranikkhepe
pārājikaṃ. So imaṃ chaḍḍetvā gato anajjhāvuṭṭhakaṃ dāni idanti
paṃsukūlasaññāya gaṇhatopi eseva nayo. Atha pana sāmiko
tiṭṭha tiṭṭhāti vuttamatteneva olokento taṃ disvā na dāni
idaṃ mayhanti dhuranikkhepaṃ katvā nirālayo chaḍḍetvā palāyati taṃ
theyyacittena gaṇhato uddhāre dukkaṭaṃ āharāpente dātabbaṃ
adentassa pārājikaṃ. Kasmā. Tassa payogena chaḍḍitattāti
mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Aññesu pana vicaraṇāeva natthi.
Purimanayeneva sakasaññāya vā paṃsukūlasaññāya vā gaṇhantepi
ayameva vinicchayoti.
                    Haraṇakathā niṭṭhitā.
     {112} Upanidhimhi. Nāhaṃ gaṇhāmīti sampajānamusāvādepi
adinnādānassa pubbappayogattā dukkaṭaṃ. Kiṃ tumhe bhaṇatha nevidaṃ
mayhaṃ anurūpaṃ na tumhākantiādīni vadantassāpi dukkaṭameva.
Raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ na añño koci jānāti
dassati nu kho me noti sāmiko vimatiṃ uppādeti bhikkhussa
thullaccayaṃ. Tassa pharusādibhāvaṃ disvā sāmiko na mayhaṃ dassatīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page425.
Dhuraṃ nikkhipati. Tattha sacāyaṃ bhikkhu kilametvā naṃ dassāmīti
dāne saussāho rakkhati tāva. Sacepi so dāne nirussāho
bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho rakkhateva. Yadi pana
tasmiṃ dāne nirussāho bhaṇḍasāmiko na mayhaṃ dassatīti dhuraṃ
nikkhipati evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi
mukhena dassāmīti vadati cittena pana adātukāmo evampi
sāmikassa dhuranikkhepe pārājikaṃ. Taṃ pana upanidhiṃ nāma saṅgopanatthāya
attano hatthe parehi ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ aguttadesato ṭhānā cāvetvā
gutte ṭhāne ṭhapanatthāya harato anāpatti. Theyyacittenapi ṭhānā
cāventassa avahāro natthi. Kasmā. Attano hatthe nikkhittattā
bhaṇḍadeyyaṃ pana hoti. Theyyacittena paribhuñjatopi eseva nayo.
Tāvakālikaggahaṇepi tatheva. Dhammaṃ carantotipiādi vuttanayameva.
Ayaṃ tāva pālivaṇṇanā.
     Pālimuttakavinicchayo panettha pattacatukkādivasena evaṃ vutto.
Eko kira bhikkhu parassa mahagghe patte lobhaṃ uppādetvā taṃ
haritukāmo ṭhapitaṭṭhānamassa suṭṭhu sallakkhetvā attanopi pattaṃ
tasseva santike ṭhapesi. Sopi paccūsasamaye āgantvā dhammaṃ
vācāpetvā niddāyamānaṃ mahātheraṃ evamāha vandāmi bhanteti.
Ko esoti. Ahaṃ bhante āgantukabhikkhu kālassevamhi gantukāmo
asukasmiñca me ṭhāne īdisena nāma aṃsavaddhakena īdisāya
pattatthavikāya patto ṭhapito sādhāhaṃ bhante taṃ labheyyanti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page426.
Thero pavisitvā taṃ gaṇhi. Uddhāreyeva corassa pārājikaṃ.
Sace āgantvā kosi tvaṃ avelāyaṃ āgatoti vutte bhīto palāyati
pārājikaṃ patvāva palāyati. Therassa pana suddhacittattā anāpatti.
Thero taṃ gaṇhissāmīti aññaṃ gaṇhi tatthāpi eseva nayo.
Ayaṃ pana aññaṃ tādisameva gaṇhante yujjati manussaviggahe
āṇattasadisavatthu viya. Kurundiyaṃ pana padavārena kāretabboti
vuttaṃ. Taṃ atādisameva gaṇhante yujjati. Taṃ maññamāno
attano pattaṃ gaṇhitvā adāsi. Corassa sāmikena dinnattā
pārājikaṃ natthi. Asuddhacittena gahitattā dukkaṭaṃ. Taṃ maññamāno
corasseva pattaṃ gaṇhitvā adāsi. Idhāpi corassa attano
santakattā pārājikaṃ natthi. Asuddhacittena pana gahitattā
dukkaṭameva. Sabbattha therassa anāpatti. Aparo pattaṃ
coressāmīti tatheva niddāyamānaṃ theraṃ vandi. Ko ayanti ca
vutto ahaṃ bhante gilānabhikkhu ekaṃ tāva me pattaṃ detha
gāmadvāraṃ gantvā bhesajjaṃ āharissāmīti. Thero idha gilāno
natthi coro ayaṃ bhavissatīti sallakkhetvā imaṃ haratūti attano
veribhikkhussa pattaṃ nīharitvā adāsi. Dvinnampi uddhāreyeva
pārājikaṃ. Veribhikkhussa pattoti saññāya aññassa pattaṃ
uddharantepi eseva nayo. Sace pana verissāyanti saññāya
corasseva pattaṃ uddharitvā deti vuttanayeneva therassa pārājikaṃ
corassa dukkaṭaṃ. Athassa verissāyanti mañjhamāno attano
---------------------------------------------------------------------------------------------
page427.
Pattaṃ deti vuttanayeneva ubhinnampi dukkaṭaṃ. Eko mahāthero
upaṭṭhākaṃ daharabhikkhuṃ pattacīvaraṃ gaṇha asukannāma gāmaṃ
gantvā piṇḍāya carissāmāti āha. Daharo gahetvā therassa
pacchato gacchanto theyyacittaṃ uppādetvā sace sīse bhāraṃ
khandhe karoti pārājikaṃ natthi. Kasmā. Āṇattiyā
gahitattā. Sace pana maggato okkamma aṭaviṃ pavisati padavārena
kāretabbo. Atha nivattitvā vihārābhimukho palāyitvā vihāraṃ
pavisitvā gacchati upacārātikkame pārājikaṃ. Athāpi mahātherassa
nivāsanaparivattanaṭṭhānato gāmābhimukho palāyati gāmūpacārātikkame
pārājikaṃ. Yadi pana ubhopi piṇḍāya caritvā bhutvā vā
gahetvā vā nikkhamanti thero ca punapi taṃ vadeti pattacīvaraṃ
gaṇha vihāraṃ gamissāmāti tattha ceso purimanayeneva sīse bhāraṃ
khandhe karoti rakkhati tāva. Aṭaviṃ pavisati padavārena
kāretabbo. Nivattitvā gāmābhimukhoyeva palāyati gāmūpacārātikkame
pārājikaṃ. Purato vihārābhimukho palāyitvā vihāre aṭṭhatvā
anisīditvā avūpasanteneva theyyacittena gacchati upacārātikkame
pārājikaṃ. Yo pana anāṇatto gaṇhāti tassa sīse bhāraṃ
khandhe karaṇādīsu pārājikaṃ. Sesaṃ purimasadisameva. Yo
pana asukannāma vihāraṃ gantvā cīvaraṃ dhovitvā rajitvā vā
ehīti vutto sādhūti gahetvā gacchati tassapi antarāmagge
theyyacittaṃ uppādetvā sīse bhāraṃ khandhe karaṇādīsu pārājikaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page428.
Natthi. Maggā okkamane padavārena kāretabbo. Taṃ vihāraṃ
gantvā tattheva vasanto theyyacittena paribhuñjanto jirāpeti.
Corā vāssa taṃ haranti. Avahāro natthi bhaṇḍadeyyaṃ pana hoti.
Tato nikkhamitvā āgacchantopi eseva nayo. Yo pana anāṇatto
therena nimitte vā kate sayameva vā kiliṭṭhaṃ sallakkhetvā detha
bhante cīvaraṃ amukannāma gāmaṃ gantvā rajitvā āharissāmīti
gahetvā gacchati tassa antarāmagge theyyacittaṃ uppādetvā
sīse bhāraṃ khandhe karaṇādīsu pārājikaṃ. Kasmā. Anāṇattiyā
gahitattā. Maggā okkamatopi paṭinivattitvā tameva vihāraṃ
āgantvā vihārasīmaṃ atikkamatopi vuttanayameva pārājikaṃ. Tattha
gantvā rajitvā paccāgacchatopi theyyacitte uppanne eseva
nayo. Sace pana yattha gato tattha vā antarāmagge vihāre
vā tameva vihāraṃ paccāgantvā tassa ekapasse vā upacārasīmaṃ
anatikkamitvā vasanto theyyacittena paribhuñjanto jirāpeti corā
vāssa taṃ haranti yathā vā tathā vā nassati bhaṇḍadeyyaṃ.
Upacārasīmaṃ atikkamato pana pārājikaṃ. Yo pana therena nimitte
kariyamāne detha bhante ahaṃ rajitvā āharissāmīti vatvā
kattha gantvā 1- bhante rajāmīti pucchati. Thero pana naṃ yattha
icchasi tattha gantvā rajāti vadati. Ayaṃ visaṭṭhadūto nāma.
@Footnote: 1. idaṃ padaṃ atirekaṃ khāyati. tasmiṃ asante bhanteti padaṃ yuttaṭṭhāne likhitaṃ
@hoti. ayuttaṭṭhāne vā. tathāhi kattha bhante gantvā rajāmīti likhitabbaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page429.
Theyyacittena palāyantopi na avahārena kāretabbo. Theyyacittena
pana palāyatopi paribhogena vā aññathā vā nāsayatopi
bhaṇḍadeyyameva hoti. Bhikkhu bhikkhussa hatthe kañci parikkhāraṃ pahiṇāti
asukavihāre asukabhikkhussa dehīti. Tassa theyyacitte uppanne
sabbaṭṭhānesu asukannāma vihāraṃ gantvā cīvaraṃ dhovitvā rajitvā
vā ehīti ettha vuttasadiso vinicchayo. Aparo bhikkhu
pahiṇitukāmo nimittaṃ karoti ko nu kho gahetvā gamissatīti. Tatra
ceko detha bhante ahaṃ gahetvā gamissāmīti gahetvā gacchati.
Tassa theyyacitte uppanne sabbaṭṭhānesu detha bhante cīvaraṃ
asukannāma gāmaṃ gantvā rajitvā āharissāmīti ettha vuttasadiso
vinicchayo. Therena cīvaratthāya vatthaṃ labhitvā upaṭṭhākakule ṭhapitaṃ
hoti. Athassa antevāsiko vatthaṃ haritukāmo tattha gantvā
taṃ kira vatthaṃ dethāti therena pesito viya vadati. Tassa vacanaṃ
saddahitvā upāsakena ṭhapitaṃ upāsikā vā upāsikāya ṭhapitaṃ
upāsako vā añño vā koci nīharitvā deti. Uddhāreyevassa
pārājikaṃ. Sace pana therassa upaṭṭhākehi imaṃ therassa dassāmāti
attano vatthaṃ ṭhapitaṃ hoti. Athassa antevāsiko taṃ haritukāmo
tattha gantvā therassa kira vatthaṃ dātukāmattha naṃ dethāti
vadati. Te cassa saddahitvā mayaṃ bhante bhojetvā dassāmāti
ṭhapayimhā handa gaṇhāhīti denti. Sāmikehi dinnattā pārājikaṃ
natthi. Asuddhacittena pana gahitattā dukkaṭaṃ bhaṇḍadeyyañca
---------------------------------------------------------------------------------------------
page430.
Hoti. Bhikkhu bhikkhussa vatvā gāmaṃ gacchati itthannāmo mama
vassāvāsikaṃ dassati taṃ gahetvā ṭhapeyyāsīti. Sādhūti so bhikkhu
tena dinnaṃ mahagghasāṭakaṃ attanā laddhena appagghasāṭakena saddhiṃ
ṭhapetvā tena āgatena attano mahagghasāṭakassa laddhabhāvaṃ ñatvā
vā añatvā vā dehi me vassāvāsikanti vutto tava thūlasāṭako
laddho mayhaṃ pana sāṭako mahaggho dvepi asukasmiṃ nāma
okāse ṭhapitā pavisitvā gaṇhāhīti vadati. Tena pavisitvā
thūlasāṭake gahite itarassa itaraṃ gaṇhato uddhāre pārājikaṃ.
Athāpi tassa sāṭake attano nāmaṃ attano ca sāṭake tassa
nāmaṃ likhitvā gaccha nāmaṃ vācetvā gaṇhāhīti vadati. Tatrāpi
eseva nayo. Yo pana attanā ca tena ca laddhasāṭake ekato
ṭhapetvā taṃ evaṃ vadati tayā ca mayā ca laddhasāṭakā dvepi
antogabbhe ṭhapitā gaccha yaṃ icchasi taṃ vicinitvā gaṇhāhīti.
So ca lajjāya āvāsikena laddhaṃ thūlasāṭakameva gaṇheyya.
Tatrāvāsikassa vicinitvā gahitāvasesaṃ itaraṃ gaṇhato anāpatti.
Āgantuko bhikkhu āvāsikānaṃ cīvarakammaṃ karontānaṃ samīpe pattacīvaraṃ
ṭhapetvā ete saṅgopissantīti maññamāno nahāyituṃ vā aññatra
vā gacchati. Sace naṃ āvāsikā saṅgopenti iccetaṃ kusalaṃ
no ce naṭṭhe gīvā na hoti. Sacepi so idaṃ bhante
ṭhapethāti vatvā gacchati itare ca kiccappasutattā na jānanti
eseva nayo. Athāpi te idaṃ bhante ṭhapethāti vuttā mayaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page431.
Byāvaṭāti paṭikkhipanti itaro ca avassaṃ ṭhapessantīti anādiyitvā
gacchati eseva nayo. Sace pana tena yācitā vā ayācitā
vā mayaṃ ṭhapessāma tvaṃ gacchāti vadanti taṃ saṅgopitabbaṃ.
No ce saṅgopenti naṭṭhe gīvā. Kasmā. Sampaṭicchitattā.
Yo bhikkhu bhaṇḍāgāriko hutvā paccūsasamayeva bhikkhūnaṃ pattacīvarāni
heṭṭhāpāsādaṃ oropetvā dvāraṃ apidahitvā tesaṃpi anārocetvā
dūre bhikkhācāraṃ gacchati tāni ce corā haranti tasseva
gīvā. Yo pana bhikkhūhi oropetha bhante pattacīvarāni kālo
salākaggahaṇassāti vutto samāgatatthāti pucchitvā āma
samāgatamhāti vutte pattacīvarāni nīharitvā nikkhipitvā
bhaṇḍāgāradvāraṃ bandhitvā tumhe pattacīvarāni gahetvā
heṭṭhāpāsādadvāraṃ paṭijaggitvā gaccheyyāthāti vatvā gacchati tatra
ceko alasajātiko bhikkhu bhikkhūsu gatesu pacchā akkhīni puñchanto
uṭṭhahitvā udakaṭṭhānaṃ vā mukhadhovanaṭṭhānaṃ vā gacchati. Taṃkhaṇaṃ
disvā corā tassa pattacīvaraṃ haranti suhaṭaṃ. Bhaṇḍāgārikassa
gīvā na hoti. Sacepi koci bhaṇḍāgārikassa anārocetvāva
bhaṇḍāgāre attano parikkhāraṃ ṭhapeti. Tasmimpi naṭṭhe
bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti. Sace pana bhaṇḍāgāriko taṃ disvā
aṭṭhāne ṭhapitanti gahetvā ṭhapeti naṭṭhe tassa gīvā. Sace
ṭhapitabhikkhunā 1- mayā bhante īdiso nāma parikkhāro ṭhapito
@Footnote: 1. ṭhapanakabhikkhunā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page432.
Upadhāreyyāthāti vutto sādhūti sampaṭicchati dunnikkhittaṃ vā
maññamāno aññasmiṃ ṭhāne ṭhapeti tasseva gīvā. Nāhaṃ
jānāmīti paṭikkhipantassa pana natthi gīvā. Yopi tassa passantasseva
ṭhapeti bhaṇḍāgārikañca na sampaṭicchāpeti naṭṭhaṃ sunaṭṭhameva.
Sace taṃ bhaṇḍāgāriko aññatra ṭhapeti naṭṭhe gīvā. Sace
bhaṇḍāgāraṃ suguttaṃ sabbo  saṅghassa ca cetiyassa ca parikkhāro
tattheva ṭhapiyati bhaṇḍāgāriko ca bālo abyatto dvāraṃ
vivaritvā dhammakathaṃ vā sotuṃ aññaṃ vā kiñaci kātuṃ katthaci
gacchati taṃkhaṇaṃ disvā yattakaṃ corā haranti sabbantassa
gīvā. Bhaṇḍāgārato nikkhamitvā bahi caṅkamantassa vā dvāraṃ
vivaritvā sarīraṃ utuṃ gāhāpentassa vā tattheva samaṇadhammānuyogena
nisinnassa vā tattheva nisīditvā kenaci kammena byāvaṭassa vā
uccārapassāvapīḷitassāpi sato tattheva upacāre vijjamāne bahi
gacchato vā aññena vā kenaci ākārena pamattassa sato dvāraṃ
vivaritvā vā vivaṭameva pavisitvā vā sandhiṃ chinditvā vā yattakaṃ
tassa pamādapaccayā corā haranti sabbaṃ tasseva gīvā.
Uṇhasamaye pana vātapānaṃ vivaritvā nipajjituṃ vaṭṭatīti vadanti.
Uccārapassāvapīḷitassa pana tasmiṃ upacāre asati aññattha gacchantassa
gilānapakkhe ṭhitattā avisayo tasmā gīvā na hoti. Yo pana
anto uṇuhapīḷito dvāraṃ suguttaṃ katvā bahi nikkhamati. Corā
ca naṃ gahetvā dvāraṃ vivarāti vadanti. Yāvatatiyaṃ na vivaritabbaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page433.
Yadi pana te corā sace na vivarasi tañca māressāma
dvārañca bhinditvā parikkhāraṃ harissāmāti pharasuādīni ukkhipanti.
Mayi ca mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭhe guṇo natthīti vivarituṃ
vaṭṭati. Idhāpi avisayattā gīvā natthīti vadanti. Sace koci
āgantuko kuñcikaṃ vā deti dvāraṃ vā vivarati yattakaṃ corā
haranti sabbaṃ tassa gīvā. Saṅghena bhaṇḍāgāraguttatthāya
sūciyantakaṃ ca kuñcikamuddikā ca yojetvā dinnā hoti.
Bhaṇḍāgāriko ghaṭikamattaṃ datvā nipajjati. Corā vivaritvā
parikkhāraṃ haranti. Tasseva gīvā. Sūciyantakañca kuñcikamuddikañca
yojetvā nipannaṃ panetaṃ sace corā āgantvā vivarāti vadanti
tattha purimanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Evaṃ guttiṃ katvā nipanne
pana sace bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā ummaṅgena vā pavisitvā
haranti na tassa gīvā. Sace bhaṇḍāgāre aññepi therā
vasanti vivaṭe dvāre attano parikkhāraṃ gahetvā gacchanti
bhaṇḍāgāriko tesu gatesu dvāraṃ na jaggati sace tattha kiñci
avahariyati bhaṇḍāgārikassa issaratāya bhaṇḍāgārikasseva gīvā.
Therehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Ayaṃ tattha sāmīci. Yadi pana
bhaṇḍāgāriko tumhe bahi ṭhatvāva tumhākaṃ parikkhāraṃ gaṇhātha
mā pavisathāti vadati tesañca eko lolamahāthero sāmaṇerehi
ceva upaṭṭhākehi ca saddhiṃ bhaṇḍāgāraṃ pavisitvā nisīdati ceva
nipajjati ca yattakaṃ bhaṇḍaṃ nassati sabbantassa gīvā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page434.
Bhaṇaḍāgārikena pana avasesattherehi ca sahāyehi bhavitabbaṃ.
Atha bhaṇḍāgārikova lolasāmaṇere ca upaṭṭhāke ca gahetvā
bhaṇḍāgāre nisīdati ceva nipajjati ca yaṃ tattha nassati sabbantasseva
gīvā. Tasmā bhaṇḍāgārikeneva tattha vasitabbaṃ. Avasesehi
maṇḍape ca rukkhamūle ca vasitabbaṃ na ca bhaṇḍāgāreti. Ye
pana attano attano sabhāgabhikkhūnaṃ vasanagabbhesu parikkhāraṃ ṭhapenti
parikkhāre naṭṭhe yehi ṭhapito tesaṃyeva gīvā. Itarehi pana
sahāyehi bhavitabbaṃ. Yadi pana saṅgho bhaṇḍāgārikassa vihāreyeva
yāgubhattaṃ dāpeti so ca bhikkhācāratthāya gāmaṃ gacchati naṭṭhantasseva
gīvā. Bhikkhācāraṃ pavisantehi atirekacīvaraṃ rakkhaṇatthāya
ṭhapitavihāravārikassāpi yāgubhattaṃ vā nivāpaṃ vā labhamānasseva bhikkhācāraṃ
gacchato yaṃ tattha nassati sabbaṃ gīvā. Na kevalañca etameva
bhaṇḍāgārikassa viya yaṃ tassa ca pamādapaccayā nassati sabbaṃ
gīvā. Sace vihāro mahā hoti aññaṃ padesaṃ rakkhituṃ gacchantassa
aññasmiṃ padese nikkhittaṃ haranti avisayattā gīvā na hoti.
Īdise pana vihāravemajjhe sabbesaṃ osaraṇaṭṭhāne parikkhāre
ṭhapetvā nisīditabbaṃ. Vihāravārikā vā dve tayo ṭhapetabbā.
Sace tesampi appamattānaṃ itocītoca rakkhataṃyeva kiñci nassati
gīvā na hoti. Vihāravārike bandhitvā haritabhaṇḍaṃpi corānaṃ
paṭipathaṃ gatesu aññena maggena haritabhaṇḍampi na tesaṃ gīvā.
Sace vihāravārikānaṃ vihāre dātabbaṃ yāgubhattaṃ vā nivāpo vā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page435.
Na hoti tehi pattabbalābhato atirekā dve tisso yāgusalākā
tesaṃ pahonakabhattasalākā ca ṭhapetuṃ vaṭṭati. Nibaddhaṃ katvā pana
na ṭhapetabbā. Manussā hi vipaṭisārino honti vihāravārikāyeva
amhākaṃ bhattaṃ bhuñjantīti. Tasmā parivattetvā parivattetvā
ṭhapetabbā. Sace tesaṃ sabhāgā salākabhattāni āharitvā denti
iccetaṃ kusalaṃ no ce denti vāraṃ gāhāpetvā nīharāpetabbāni.
Sace vihāravāriko dve tisso yāgusalākā cattāri pañca
salākabhattāni ca labhamānova bhikkhācāraṃ gacchati bhaṇḍāgārikassa viya
sabbaṃ naṭṭhaṃ gīvā hoti. Sace saṅghassa vihārapālānaṃ dātabbaṃ
bhattaṃ vā nivāpo vā natthi bhikkhu vihāravāraṃ gahetvā attano
attano nissitake jagganti 1- sampattaṃ vāraṃ aggahetuṃ na labhanti
yathā aññe bhikkhū karonti tatheva kātabbaṃ. Bhikkhūhi pana
asahāyassa vā attadutiyassa vā yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ
ānetvā dātā natthi evarūpassa vāro na pāpetabbo.
Yampi pākavaṭṭatthāya vihāre ṭhapenti taṃ gahetvā upajīvantena
ṭhātabbaṃ. Yo taṃ na upajīvati vāraṃ na gāhāpetabbo.
Phalāphalatthāyapi vihāre bhikkhuṃ ṭhapenti jaggitvā gopetvā phalavārena
bhājetvā khādanti. Yo tāni khādati tena ṭhātabbaṃ. Anupajīvanto
na gāhāpetabbo. Senāsanamañcapīṭhapaccattharaṇarakkhaṇatthāyapi
ṭhapenti. Āvāse vasantena ṭhātabbaṃ. Abbhokāsiko pana
@Footnote: 1. jaggāpenti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page436.
Rukkhamūliko vā na gāhāpetabbo. Eko navako hoti bahussuto
pana bahūnaṃ dhammaṃ vāceti paripucchaṃ deti pāliṃ vaṇṇeti dhammakathaṃ
katheti saṅghassa bhāraṃ nittharati ayaṃ lābhaṃ paribhuñjantopi āvāse
vasantopi vāraṃ na gāhetabbo purisaviseso nāma ñātabboti
vadanti. Uposathāgārapaṭimāgharajaggakassa pana dveguṇaṃ yāgubhattaṃ
devasikaṃ taṇḍulanāḷī saṃvacchare ticīvaraṃ dasavīsagghanakaṃ kappiyabhaṇḍañca
dātabbaṃ. Sace pana taṃ labhamānasseva pamādena tattha kiñci
nassati sabbaṃ gīvā. Bandhitvā balakkārena acchinnaṃ pana na
gīvā tassa. Tattha cetiyassa vā saṅghassa vā santakena cetiyassa
santakaṃ rakkhāpetuṃ vaṭṭati. Cetiyassa santakena saṅghassa santakaṃ
rakkhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana cetiyassa santakena saddhiṃ saṅghassa
santakaṃ ṭhapitaṃ hoti taṃ cetiyassa santake rakkhāpite rakkhitameva
hotīti evaṃ vaṭṭati. Pakkhavārena uposathāgārādīni rakkhatopi
pamādavasena naṭṭhaṃ gīvāyevāti.
                    Upanidhikathā niṭṭhitā.
     {113} Suṅkaṃ tato hanantīti 1- suṅkaghāṭaṃ. Suṅkaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ.
Taṃ hi yasmā tato suṅkārahaṃ bhaṇḍaṃ suṅkaṃ adatvā nīharantā
rañño suṅkaṃ hananti vināsenti tasmā suṅkaghāṭanti vuttaṃ.
Tatra pavisitvāti tatra pabbatakhaṇḍādīsu raññā paricchedaṃ katvā
ṭhapite suṅkaṭṭhāne pavisitvā. Rājagghaṃ bhaṇḍanti rājārahaṃ
@Footnote: 1. suṅkaṃ ghaṭṭenti āhacca gaṇhanti etthātīti amhākaṃ mati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page437.
Bhaṇḍaṃ. Yato rañño pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā
agghanakaṃ suṅkaṃ dātabbaṃ hoti taṃ bhaṇḍanti attho. Rājakantipi
pāṭho. Ayamevattho. Theyyacitto ito rañño suṅkaṃ na
dassāmīti theyyacittaṃ uppādetvā taṃ bhaṇḍaṃ āmasati dukkaṭaṃ.
Ṭhapitaṭṭhānato gahetvā thavikāya vā pakkhipati paṭicchannaṭṭhāne vā
ūrunā saddhiṃ bandhati thullaccayaṃ. Suṅkaṭṭhānena paricchinnattā
ṭhānā cāvanaṃ na hoti. Suṅkaṭṭhānaparicchedaṃ dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti
pārājikaṃ. Bahi suṅkaghāṭaṃ pātetīti rājapurisānaṃ aññāvihitabhāvaṃ
passitvā anto ṭhitova bahi pātanatthāya khipati tañce avassaṃ
patanakaṃ hatthato muttamatte pārājikaṃ. Tañca rukkhe vā
khāṇumhi vā paṭihataṃ balavavātavegukkhittaṃ vā hutvā puna antoyeva
patati rakkhati. Puna gaṇhitvā khipati pubbe vuttanayeneva
pārājikaṃ. Bhūmiyaṃ patitvā vaṭṭantaṃ puna anto pavisati
pārājikameva. Kurundīsaṅkhepaṭṭhakathāsu pana sace bahi patitaṃ
ṭhatvā vaṭṭantaṃ pavisati pārājikaṃ sace atiṭṭhamānaṃyeva vaṭṭitvā
pavisati rakkhatīti vuttaṃ. Anto ṭhatvā hatthena vā pādena
vā yaṭṭhiyā vā vaṭṭeti aññena vā vaṭṭāpeti sace aṭṭhatvā
vaṭṭamānaṃ gataṃ pārājikaṃ. Anto ṭhatvā bahi gacchantaṃ rakkhati.
Vaṭṭitvā gamissatīti vā añño naṃ vaṭṭessatīti vā anto ṭhapitaṃ
pacchā sayaṃ vā vaṭṭamānaṃ aññena vā vaṭṭitaṃ bahi gacchati
rakkhatiyeva. Suddhacittena ṭhapite pana tathā gacchante vattabbameva
---------------------------------------------------------------------------------------------
page438.
Natthi. Dve puṭake ekābaddhe katvā suṅkaṭṭhānasīmantare
ṭhapeti. Kiñcāpi bahipuṭake suṅkaṃ pādaṃ agghati tena saddhiṃ
ekābaddhatāya anto puṭako rakkhati. Sace pana parivattetvā
abbhantarimaṃ bahi ṭhapeti pārājikaṃ. Kājepi ekābaddhaṃ katvā
ṭhapite eseva nayo. Sace pana abandhitvā kājakoṭiyaṃ
ṭhapitamattameva hoti pārājikaṃ. Gacchante yāne vā assapiṭṭhiādīsu
vā ṭhapeti bahi nīharīyissatīti nīhaṭepi avahāro natthi
bhaṇḍadeyyampi na hoti. Kasmā. Atra paviṭṭhassa suṅkaṃ gaṇhantūti
vuttattā idañca suṅkaṭṭhānassa bahi ṭhitaṃ 1- na ca tena nītaṃ
tasmā neva bhaṇḍadeyyaṃ na pārājikaṃ. Ṭhitayānādīsu ṭhapitepi tesu
vinā tassa payogaṃ gatesu theyyacittepi sati nevatthi avahāro.
Yadi pana ṭhapetvā yānādīni pājento atikkāmeti hatthisuttādīsu
vā kataparicayattā purato ṭhatvā ehi reti pakkosati sīmātikkame
pārājikaṃ. Eḷakalomasikkhāpade imasmiṃ ṭhāne aññaṃ harāpetīti
anāpatti idha pārājikaṃ. Tatra aññassa yāne vā bhaṇḍe
vā ajānantassa pakkhipitvā tiyojanaṃ atikkāmeti nissaggiyāni
hontīti pācittiyaṃ idha anāpatti. Suṅkaṭṭhāne suṅkaṃ datvāva
gantuṃ vaṭṭati. Eko ābhogaṃ katvā gacchati sace suṅkaṃ dehīti
vakkhanti dassāmi no ce vakkhanti gamissāmīti. Taṃ disvā
eko suṅkiko eso bhikkhu gacchati gaṇhātha naṃ suṅkanti 2- vadati.
@Footnote: 1. ṭhapitaṃ .   2. gaṇhātha nanti vā gaṇhātha suṅkanti vā vattabbaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page439.
Aparo kuto pabbajitassa suṅkaṃ gacchatūti vadati laddhakappaṃ hoti
gantabbaṃ. Bhikkhūnaṃ suṅkaṃ adatvā gantuṃ na vaṭṭatīti gaṇhātha
upāsakāti vutte pana bhikkhussa suṅkaṃ gaṇhantehi pattacīvaraṃ
gahetabbaṃ bhavissati kintena gacchatūti vuttepi laddhakappameva.
Sace suṅkikā niddāyanti vā jūtaṃ vā kīḷanti katthaci vā gatā
ayañca kuhiṃ suṅkikāti pakkositvāpi na passati laddhakappameva.
Sacepi suṅkaṭṭhānaṃ patvā aññāvihito kiñci cintento vā
sajjhāyanto vā manasikāraṃ anuyuñjanto vā corahatthisīhabyagghādīhi
sahasā vuṭṭhāya samanubaddho vā mahāmeghaṃ uṭṭhitaṃ disvā purato
sālaṃ pavisitukāmo vā hutvā taṃ ṭhānaṃ atikkamati laddhakappameva.
Suṅkaṃ pariharatīti ettha upacāraṃ okkamitvā kiñcāpi pariharati
avahāroyevāti kurundaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana
pariharantaṃ rājapurisā viheṭhentīti kevalaṃ ādīnavaṃ dassetvā upacāraṃ
okkamitvā pariharato dukkaṭaṃ anokkamitvā pariharato
anāpattīti vuttaṃ. Idaṃ pāliyā sameti. Ettha dvīhi leḍḍupātehi
upacāro paricchinditabboti.
                   Suṅkaghāṭakathā niṭṭhitā.
     {114} Ito parasmiṃ ekaṃsena avahārapahonakaṃ pāṇaṃ dassento
manussapāṇoti āha. Tampi bhujissaṃ harantassa avahāro natthi.
Yopi bhujisso mātarā vā pitarā vā āṭhapito hoti attanā
vā attano upari katvā paññāsaṃ vā saṭṭhiṃ vā aggahesi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page440.
Tampi harantassa avahāro natthi. Dhanaṃ pana gataṭṭhāne vaḍḍhati.
Antojātakadhanakkītakakaramarānītakappabhedaṃ pana dāsaṃyeva harantassa
avahāro hoti. Tameva hi sandhāya idaṃ vuttaṃ pāṇo nāma
manussapāṇo vuccatīti. Ettha ca gehadāsiyā kucchimhi jāto
antojātako dhanena kīto dhanakkītako paradesato āharitvā ānetvā
dāsabyaṃ upagamito karamarānītoti veditabbo. Evarūpaṃ pāṇaṃ
harissāmīti āmasati dukkaṭaṃ. Hatthe vā pāde vā gahetvā
ukkhipanto phandāpeti thullaccayaṃ. Ukkhipitvā palāyitukāmo
kesaggamattampi ṭhitaṭṭhānato atikkāmeti pārājikaṃ. Kesesu
vā hatthesu vā gahetvā kaḍḍhati padavārena kāretabbo. Padasā
nessāmīti tajjento vā paharanto vā ito gacchāhīti vadati.
Tena vuttaṃ disābhāgaṃ gacchantassa dutiyapadavāre pārājikaṃ. Yepi
tena saddhiṃ ekacchandā honti sabbesaṃ ekakkhaṇe pārājikaṃ.
Bhikkhu dāsaṃ disvā sukhadukkhaṃ pucchitvā vā apucchitvā vā gaccha
palāyitvā sukhaṃ jīvāti vadati. So ce palāyati dutiyapadavāre
pārājikaṃ. Taṃ attano samīpaṃ āgataṃ añño palāhīti vadati.
Sace bhikkhusataṃ paṭipāṭiyā attano attano samīpāgataṃ vadati
sabbesaṃ pārājikaṃ. Yo pana vegasā palāyantaṃyeva palāya yāva
taṃ sāmikā na gaṇhantīti bhaṇati anāpatti pārājikassa.
Sace pana saṇikaṃ gacchantaṃ bhaṇati so ca tassa vacanena sīghaṃ
gacchati pārājikaṃ. Palāyitvā aññaṃ gāmaṃ vā desaṃ vā gataṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page441.
Disvā tatopi palāpentassa pārājikameva. Adinnādānannāma
pariyāyena muccati. Yo hi evaṃ vadeti tvaṃ idha kiṃ karosi
kinte palāyituṃ na vaṭṭatīti vā kiṃ katthaci gantvā sukhaṃ jīvituṃ
na vaṭṭatīti vā dāsādāsiyo palāyitvā amukannāma padesaṃ
gantvā sukhaṃ jīvantīti vā so ca tassa vacanaṃ sutvā palāyati
avahāro natthi. Yopi mayaṃ asukannāma desaṃ gacchāma tatra
gatā sukhaṃ jīvanti amhehi ca saddhiṃ gacchantānaṃ antarāmaggepi
pātheyyādīhi kilamatho natthīti vatvā attanā saddhiṃ āgacchantaṃ
gahetvā gacchati maggagamanavasena na theyyacittena nevatthi
avahāro. Antarāmagge ca coresu uṭṭhitesu are corā
uṭṭhitā vegena palāhi ehi yāhīti vadantassāpi
corantarāyamocanatthāya vuttattā avahāraṃ na vadantīti.
                    Pāṇakathā niṭṭhitā.
     Apadesu ahi nāma sassāmiko ahituṇḍikādīhi 1- gahitasappo
yaṃ kīḷāpentā aḍḍhampi pādampi kahāpaṇampi labhanti muñcantāpi
hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā gahetvāva muñcanti. Te kassaci bhikkhuno
nisinnokāsaṃ gantvā sappakaraṇḍakaṃ ṭhapetvā niddāyanti vā katthaci
vā gacchanti. Tatra ce so bhikkhu theyyacittena taṃ karaṇḍaṃ āmasati
dukkaṭaṃ phandāpeti thullaccayaṃ ṭhānā cāveti pārājikaṃ. Sace
pana karaṇḍaṃ ugghāṭetvā sappaṃ gīvāyaṃ gaṇhāti dukkaṭaṃ uddharati
thullaccayaṃ ujuṃ katvā uddharantassa karaṇḍatalato sappassa naṅguṭṭhe
@Footnote: 1. ahituṇḍiko ahiguṇṭhakoti dve pāṭhā yebhuyyena valañjīyati. ahikuṇḍikotipi
@dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page442.
Kesaggamattaṃ mutte pārājikaṃ. Ghaṃsitvā kaḍḍhantassa naṅguṭṭhe
mukhavaṭṭito muttamatte pārājikaṃ. Karaṇḍamukhaṃ īsakaṃ vivaritvā
pahāraṃ vā datvā ehi reti nāmena pakkositvā vā nikkhāmeti
pārājikaṃ. Tatheva vivaritvā maṇḍūkasaddaṃ vā mūsikasaddaṃ vā lājavikīraṇaṃ
vā katvā nāmena pakkosati vā accharaṃ vā paharati evaṃ nikkhantepi
pārājikaṃ. Mukhaṃ avivaritvā evaṃ kate chāto sappo sīsena
karaṇḍapuṭaṃ āhacca okāsaṃ katvā palāyati pārājikameva.
Sace pana mukhe vivarite sayameva sappo nikkhamitvā palāyati
bhaṇḍadeyyaṃ. Athāpi mukhaṃ vivaritvā vā avivaritvā vā kevalaṃ
maṇḍūkamūsikasaddaṃ lājavikīraṇameva vā karoti na nāmaṃ gahetvā
pakkosati na accharaṃ vā paharati sappo chātattā maṇḍūkādīni
khādissāmīti nikkhamitvā palāyati bhaṇḍadeyyameva. Maccho kevalaṃ
idha apadaggahaṇena āgato. Yaṃ panettha vattabbaṃ taṃ udakaṭṭhe
vuttamevāti.
                    Apadakathā niṭṭhitā.
     {115} Dvipadesu ye avaharituṃ sakkā te dassento manussā
pakkhajātāti āha. Devatā pana avaharituṃ na sakkā. Pakkhā jātā
etesanti pakkhajātā. Te lomapakkhā cammapakkhā aṭṭhipakkhāti
tividhā. Tattha morakukkuṭādayo lomapakkhā vagguliādayo cammapakkhā
bhamarādayo 1- aṭṭhipakkhāti veditabbā. Te sabbe manussā ca
@Footnote: 1. kiñcāpi pakkhajātā na pana dvipadā honti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page443.
Pakkhajātā ca kevalaṃ idha dvipadaggahaṇena āgatā. Yaṃ panettha
vattabbaṃ taṃ ākāsaṭṭhe ca pāṇe ca vuttamevāti.
                    Dvipadakathā niṭṭhitā.
     {116} Catuppadesu pasukāti pāliyaṃ āgatāvasesā sabbā catuppadajāti
veditabbā. Hatthiādayo pākaṭāyeva. Tattha theyyacittena hatthiṃ
āmasantassa dukkaṭaṃ phandāpentassa thullaccayaṃ. Yo pana mahābalo
balamadena taruṇaṃ bhikacchāpaṃ nābhimūle sīsena uccāretvā gaṇhanto
cattāro pāde soṇḍañca bhūmito kesaggamattampi moceti pārājikaṃ.
Hatthī pana koci hatthisālāyaṃ bandhitvā ṭhapito hoti koci
abaddhova tiṭṭhati koci antovatthumhi tiṭṭhati koci rājaṅgaṇe.
Tattha hatthisālāyaṃ gīvāyaṃ bandhitvā ṭhapitassa gīvābandhanañca
cattāro pādā cāti pañcaṭṭhānāni honti. Gīvāya ca ekasmiñca
pāde ayasaṅkhalikāya baddhassa chaṭṭhānāni. Gīvāyañca dvīsu ca
pādesu baddhassa sattaṭṭhānāni. Tesaṃ vasena phandāpanaṭṭhānācāvanāni 1-
veditabbāni. Abaddhassa sakalahatthisālā ṭhānaṃ. Tato atikkamane
pārājikaṃ. Antovatthumhi ṭhitassa sakalaṃ antovatthueva ṭhānaṃ.
Tassa vatthudvārātikkamane pārājikaṃ. Rājaṅgaṇe ṭhitassa sakalanagaraṃ
ṭhānaṃ. Tassa nagaradvārātikkamane pārājikaṃ. Bahinagare ṭhitassa
ṭhitaṭṭhānameva ṭhānaṃ. Taṃ haranto padavārena kāretabbo.
Nipannassa ekameva ṭhānaṃ. Theyyacittena uṭṭhāpentassa
@Footnote: 1. idaṃ samāsalakkhaṇato virujjhati. ṭhānāti hi vibhattipadaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page444.
Uṭṭhitamatte pārājikaṃ. Assepi ayameva vinicchayo. Sace pana
so catūsu pādesu baddhova hoti aṭṭhaṭṭhānāni veditabbāni.
Esa nayo oṭṭhepi. Goṇopi koci gehe bandhitvā ṭhapito
hoti koci abaddhova tiṭṭhati koci pana vaje bandhitvā ṭhapito
hoti koci abaddhova tiṭṭhati. Tattha gehe bandhitvā ṭhapitassa
cattāro pādā bandhanañcāti pañcaṭṭhānāni. Abaddhassa sakalaṃ
gehaṃ. Vajepi baddhassa pañcaṭṭhānāni. Abaddhassa sakalo
vajo. Taṃ vajadvāraṃ atikkāmeti pārājikaṃ. Vajaṃ bhinditvā
haranto khandhadvāraṃ atikkāmeti pārājikaṃ. Dvāraṃ vā vivaritvā
vajaṃ bhinditvā vā bahi ṭhito nāmena pakkositvā nikkhāmeti
pārājikaṃ. Sākhābhaṅgaṃ dassetvā pakkosantassāpi eseva nayo.
Dvāraṃ avivaritvā vajaṃ abhinditvā sākhābhaṅgaṃ cāletvā pakkosati.
Goṇo chātatāya laṅghetvā nikkhamati pārājikameva. Sace pana
dvāre vivarite vaje vā bhinne sayameva nikkhamati bhaṇḍadeyyaṃ.
Dvāraṃ vivaritvā vā avivaritvā vā vajaṃ bhinditvā vā abhinditvā
vā kevalaṃ sākhābhaṅgaṃ cāleti na pakkosati. Goṇo chātatāya
padasā vā laṅghetvā vā nikkhamati bhaṇḍadeyyameva. Eko
majjhegāme 1- baddho ṭhito eko nipanno. Ṭhitagoṇassa
pañcaṭṭhānāni honti. Nipannassa dve. Tesaṃ vasena
phandāpanaṭṭhānācāvanāni veditabbāni. Yo pana nipannaṃ anuṭṭhāpetvā
@Footnote: 1. gāmamajjhe.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page445.
Tattheva ghāteti bhaṇḍadeyyaṃ. Suparikkhitte pana dvārayutte
gāme ṭhitagoṇassa sakalagāmo ṭhānaṃ. Aparikkhitte ṭhitassa vā carantassa
vā pādehi akkantākkantaṭṭhānameva ṭhānaṃ. Gadrabhapasukādīsupi
ayameva vinicchayoti.
                   Catuppadakathā niṭṭhitā.
     {117} Bahupadesu. Sace ekāya satapadiyā vatthu pūrati taṃ padasā
nentassa navanavuti thullaccayāni ekaṃ pārājikaṃ. Sesaṃ vuttanayamevāti.
                    Bahupadakathā niṭṭhitā.
     {118} Ocaratīti ocarako. Tattha tattha anto anupavisatīti vuttaṃ
hoti. Ocaritvāti sallakkhetvā upadhāretvāti attho.
Ācikkhatīti parakulesu vā vihārādīsu vā duṭṭhapitaṃ asaṃvihitārakkhaṃ
bhaṇḍaṃ aññassa corakammaṃ kātuṃ paṭibalassa āroceti. Āpatti
ubhinnaṃ pārājikassāti avassaṃ hāriye bhaṇḍe ocarakassa
āṇattikkhaṇe itarassa ṭhānā cāvaneti evaṃ āpatti ubhinnaṃ
pārājikassa. Yo pana bhikkhu puriso gehe natthi bhaṇḍaṃ
amukannāma padese ṭhapitaṃ asaṃvihitārakkhaṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ gatamaggeneva
sakkā harituṃ natthi nāma koci purisakārupajīvī yo taṃ gantvā
hareyyātiādinā nayena pariyāyaṃ karoti. Tañca sutvā añño
ahaṃ dāni harissāmīti gantvā harati. Tassa ṭhānā cāvane pārājikaṃ.
Itarassa pana anāpatti. Pariyāyena hi adinnādānato muccatīti.
                   Ocarakakathā niṭṭhitā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page446.
     Oṇiṃ rakkhatīti oṇirakkho. Yo parena attano vasanaṭṭhāne
ābhaṭaṃ bhaṇḍaṃ idaṃ tāva bhante muhuttaṃ oloketha yāva ahaṃ
idannāma kiccaṃ katvā āgacchāmīti vutto rakkhati tassetaṃ
adhivacanaṃ. Tenevāha oṇirakkho nāma āhaṭaṃ bhaṇḍaṃ gopentoti.
Tattha oṇirakkho yebhuyyena bandhitvā lañcetvā ṭhapitabhaṇḍaṃ
amocetvāva heṭṭhā pasibbakaṃ vā puṭakaṃ vā chinditvā kiñcimattaṃ
gahetvā sibbanādiṃ puna pākatikaṃ karoti. Evaṃ gaṇhissāmīti
āmasanādīni karontassa anurūpā āpattiyo veditabbāti.
                   Oṇirakkhakathā niṭṭhitā.
     Saṃvidhāya avahāro saṃvidhāvahāro. Aññamaññaṃ saññattiyā
katāvahāroti vuttaṃ hoti. Saṃvidahitvāti ekacchandatāya
ekajjhāsayatāya sammantayitvāti attho. Tatrāyaṃ vinicchayo. Sambahulā
bhikkhū asukannāma gehaṃ gantvā chadanaṃ vā bhittiṃ vā bhinditvā
sandhiṃ vā chinditvā bhaṇḍaṃ harissāmāti saṃvidahitvā gacchanti.
Tesu eko bhaṇḍaṃ avaharati. Tassuddhāre sabbesaṃ pārājikaṃ.
Parivārepi cetaṃ vuttaṃ
            caturo janā saṃvidhāya    garubhaṇḍaṃ avaharuṃ
                tayo pārājikā eko na pārājiko
                pañhā mesā kusalehi cintitāti
tassāyaṃ attho cattāro janā ācariyantevāsikā chammāsakaṃ garubhaṇḍaṃ
avaharitukāmā jātā. Tattha ācariyo tvaṃ ekaṃ māsakaṃ hara
---------------------------------------------------------------------------------------------
page447.
Tvaṃ ekaṃ tvaṃ ekaṃ ahaṃ tayo harissāmīti āha. Antevāsikesu
pana paṭhamo tumhe bhante tayo haratha tvaṃ ekaṃ hara tvaṃ
ekaṃ hara ahaṃ ekaṃ harissāmīti āha. Itarepi dve evameva
āhaṃsu. Tattha antevāsikesu ekamekassa eko māsako sāhatthiko
hoti. Tena tesaṃ dukkaṭāpattiyo. Pañca āṇattikā. Tehi
tiṇṇampi pārājikaṃ. Ācariyassa pana tayo sāhatthikā.
Tehissa thullaccayaṃ. Tayo āṇattikā. Tehipi thullaccayameva.
Imasmiṃ hi adinnādānasikkhāpade sāhatthikaṃ vā āṇattiyassa
āṇattiyaṃ vā sāhatthikassa aṅgaṃ na hoti. Sāhatthiyampana
sāhatthiyeneva kāretabbaṃ. Āṇattiyaṃ āṇattiyeneva. Teneva
vuttaṃ caturo janā saṃvidhāya .pe. Pañhā mesā kusalehi
cintitāti. Apica saṃvidhāvahāre asammohatthaṃ ekabhaṇḍaṃ ekaṭṭhānaṃ
ekabhaṇḍaṃ nānāṭhānaṃ nānābhaṇḍaṃ ekaṭṭhānaṃ nānābhaṇḍaṃ
nānāṭhānanti idaṃpi catukkaṃ atthato sallakkhetabbaṃ. Tattha ekabhaṇḍaṃ
ekaṭṭhānanti ekakulassa āpaṇaphalake pañcamāsakaṃ bhaṇḍaṃ duṭṭhapitaṃ
disvā sambahulā ekaṃ āṇāpenti gacchetaṃ āharāti. Tassuddhāre
sabbesaṃ pārājikaṃ. Ekabhaṇḍaṃ nānāṭhānanti ekakulassa pañcasu
āpaṇaphalakesu ekekaṃ māsakaṃ duṭṭhapitaṃ disvā sambahulā ekaṃ
āṇāpenti gacchete āharāti. Pañcamassa māsakassa uddhāre
sabbesaṃ pārājikaṃ. Nānābhaṇḍaṃ ekaṭṭhānanti bahūnaṃ santakaṃ
pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ bhaṇḍaṃ ekasmiṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page448.
Ṭhāne duṭṭhapitaṃ disvā sambahulā ekaṃ āṇāpenti gacchetaṃ
āharāti. Tassuddhāre sabbesaṃ pārājikaṃ. Nānābhaṇḍaṃ
nānāṭhānanti pañcannaṃ kulānaṃ pañcasu āpaṇaphalakesu ekekaṃ māsakaṃ
duṭṭhapitaṃ disvā  sambahulā ekaṃ āṇāpenti gacchete āharāti.
Pañcamassa māsakassa uddhāre sabbesaṃ pārājikanti.
                  Saṃvidhāvahārakathā niṭṭhitā.
     {119} Saṅketakammanti sañjānanakammaṃ. Kālaparicchedavasena
saññāṇakaraṇanti attho. Ettha ca purebhattaṃ avaharāti vutte ajja
vā purebhattaṃ avaharatu sve vā anāgate vā saṃvacchare natthi
visaṅketo ubhinnampi ocarake vuttanayeneva pārājikaṃ. Sace
pana ajja purebhattaṃ avaharāti vutte sve harati ajjāti niyāmitaṃ
taṃ saṅketaṃ atikkamma pacchā avahaṭaṃ hoti. Sace sve purebhattaṃ
avaharāti vutte ajja purebhattaṃ harati sveti niyāmitaṃ taṃ saṅketaṃ
appatvā pure avahaṭaṃ hoti. Evaṃ avaharantassa avahārakasseva
pārājikaṃ mūlaṭṭhassa anāpatti. Sve purebhattanti vutte tadaheva
vā sve pacchābhattaṃ vā harantopi taṃ saṅketaṃ pure ca pacchā ca
haratīti veditabbo. Eseva nayo pacchābhattarattindivesupi.
Purimayāmamajjhimayāmapacchimayāmakālajuṇhamāsautusaṃvaccharādivasenāpi
cettha saṅketavisaṅketatā veditabbā. Purebhattaṃ harāti vutte
purebhattameva harissāmīti vāyamantassa pacchā bhattaṃ hoti ettha
kathanti. Mahāsumatthero tāva āha purebhattappayogova eso
---------------------------------------------------------------------------------------------
page449.
Tasmā mūlaṭṭho na muccatīti. Mahāpadumatthero panāha
kālaparicchedaṃ atikkantattā visaṅketaṃ tasmā mūlaṭṭho muccatīti.
                  Saṅketakammakathā niṭṭhitā.
     {120} Nimittakammanti saññuppādanatthaṃ kassaci nimittassa karaṇaṃ.
Taṃ akkhiṃ vā nikkhanissāmītiādinā nayena tidhā vuttaṃ.
Aññampi panettha hatthalaṅghanapāṇippahāraaṅgulipothanagīvūpanāmana-
khipitaukkāsanādimanekappakāraṃ saṅgahetabbaṃ. Sesamettha saṅketakamme
vuttanayamevāti.
                  Nimittakammakathā niṭṭhitā.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 1 page 373-449.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=1&A=7842&pagebreak=1
             อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=1&A=7842&pagebreak=1
             อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=90
             เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=1&A=6336
             พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=1&A=1672
             The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=1&A=1672
             Contents of The Tipitaka Volume 1
http://84000.org/tipitaka/read/?index_1