ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext book chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 14 : PALI ROMAN Aṅ.A. (manoratha.1)

page437.

17. Pasādakaradhammavaggavaṇṇanā [366] Addhamidantiādīsu ekaṃsādhivacanametaṃ, 1- addhā idaṃ lābhaṃ, 2- ekaṃso esa lābhānanti vuttaṃ hoti. Yadidaṃ āraññakattanti 3- yo ekaṃsaāraññakabhāvo. 4- Idaṃ vuttaṃ hoti:- āraññakabhāvo nāma lābhānaṃ ekaṃso avassaṃ bhāvitattā 5- na sakkā āraññakena lābhaṃ na labhitunti. Āraññako hi bhikkhu "attano araññavāsassa anucchavikaṃ karissāmī"ti pāpakannāma na karoti, athassa "āraññako ayaṃ bhikkhū"ti sañjātagāravo mahājano catupaccayapūjaṃ karoti. Tena vuttaṃ "addhamidaṃ bhikkhave lābhānaṃ yadidaṃ āraññakattan"ti. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha pana bāhusaccanti bahussutabhāvo. Thāvareyyanti cirapabbajitattā thāvarappattabhāvo. Ākappasampadāti cīvaragahaṇādino ākappassa sampatti. Parivārasampadāti suciparivāratā. Kolaputtīti 6- kulaputtabhāvo. Vaṇṇapokkharatāti sampannarūpatā. Kalyāṇavākkaraṇatāti 7- vacanakiriyāya madhurabhāvo. Appābādhatāti ārogyasampatti. Arogo hi bhikkhu attano sarīrakalyāṇatāya 8- vāsadhure 9- ca ganthadhure ca paripūriko 10- hoti, tenassa lābhā uppajjantīti. 11- Soḷasa pasādakaradhammā niṭṭhitā. --------------------- @Footnote: 1 Sī.,cha.Ma. addhanti ekaṃsādhivacanametaṃ 2 cha.Ma. lābhānaṃ 3 cha.Ma. āraññikattanti @4 cha.Ma. yo esa āraññikabhāvo 5 cha.Ma. avassabhāvitā 6 ka. kulaputtīti @7 ka. kalyāṇavakkaraṇatāti 8 cha. sarīrakalyatāya 9 cha.Ma. vipassanādhure @10 cha.Ma. paripūrakārī 11 cha.Ma. lābho uppajjatīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page438.

18. Aparaaccharāsaṅghātavaggavaṇṇanā [382] Accharāsaṅghātamattaṃpīti idaṃpi suttaṃ aggikkhandhopamaatthuppattiyaṃyeva 1- vuttaṃ. Appamattāya 2- hi mettāya avipākattaṃ 3- natthi. Tassāyeva atthuppattiyā ayaṃ desanā āraddhāti veditabbā. Tattha paṭhamanti "gaṇanānupubbato 4- paṭhamaṃ, idaṃ paṭhamaṃ samāpajjatīti paṭhaman"ti vibhaṅge 5- vuttatthameva. Jhānanti jhānaṃ nāma duvidhaṃ ārammaṇūpanijjhānañca lakkhaṇūpanijjhānañcāti. Tattha ārammaṇūpanijjhānaṃ nāma aṭṭha samāpattiyo. Tā hi paṭhavīkasiṇādino ārammaṇassa upanijjhānato 6- ārammaṇūpanijjhānanti vuccanti. Lakkhaṇūpanijjhānanti vipassanāmaggaphalāni. Vipassanā hi aniccādivasena saṅkhāralakkhaṇassa upanijjhānato lakkhaṇūpanijjhānannāma, vipassanāya pana lakkhaṇūpanijjhānakiccaṃ maggena sijjhatīti maggo lakkhaṇūpanijjhānaṃ, phalaṃ suññataanimittaappaṇihitalakkhaṇassa nibbānasseva upanijjhānato lakkhaṇūpanijjhānanti vuccati. Tattha imasmiṃ pana atthe ārammaṇūpanijjhānaṃ adhippetaṃ. Ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontīti ye naṃ paṭhamajjhānaṃ bahulīkaronti, punappunaṃ karonti, tesu vattabbameva natthi. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. [383] Dutiyantiādīsupi "gaṇanānupubbato dutiyan"tiādinā 7- nayena attho veditabbo. [386-387] Mettanti sabbasattesu hitapharaṇaṃ. Cetovimuttinti cittavimuttiṃ. Idha appanāmattāva 8- mettā adhippetā. Karuṇādīsupi eseva nayo. Ime pana cattāro brahmavihārā vaṭṭā 9- honti, vaṭṭapādā honti, vipassanāpādā honti, diṭṭhadhammasukhavihārā honti, abhiññāpādā vā nirodhapādā vā honti. Lokuttarā pana na honti. Kasmā? sattārammaṇattāti. @Footnote: 1 aṅ.sattaka. 23/69/129 2 cha.Ma. appanāppattāya 3 cha.Ma. vipāke kathāyeva @4 cha.Ma. gaṇanānupubbatā. evamuparipi 5 abhi.vi. 35/568/311 jhānavibhaṅga @6 Sī. upanijjhāyanato 7 abhi.vi. 35/579/312 8 cha.Ma. appanāppattāva @9 Sī.,cha.Ma. vaṭṭaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page439.

[390] Kāye kāyānupassīti ānāpānapabbaṃ iriyāpathapabbaṃ catusampajaññapabbaṃ paṭikūlamanasikārapabbaṃ dhātumanasikārapabbaṃ navasīvathikapabbanti 1- ajjhattaparikammavasena cattāri nīlādikasiṇānīti imasmiṃ aṭṭhārasavidhe kāye tameva kāyaṃ paññāya anupassanto. Viharatīti iriyati vattati. Iminā imassa aṭṭhārasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāventassa 2- bhikkhuno iriyāpatho kathito hoti. Ātāpīti tasseva vuttappakārassa satipaṭṭhānassa bhāvanaviriyena 3- viriyavā. Sampajānoti aṭṭhārasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānassa pariggahapaññāya 4- sammāpajānanto. Satimāti aṭṭhārasavidhena kāyānupassanāpariggāhikāya satiyā samannāgato. Vineyya loke abhijjhādomanassanti tasmiṃyeva kāyasaṅkhāte loke pañcakāmaguṇikataṇhañca paṭighasampayuttadomanassañca vinetvā vikkhambhetvā kāye kāyānupassī viharatīti vuttaṃ hoti. Ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānavasena suddharūpasammasanameva kathitanti veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassīti sukhādibhedāsu vedanāsu "sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Dukkhaṃ, adukkhamasukhaṃ, sāmisaṃ vā sukhaṃ, nirāmisaṃ vā sukhaṃ, sāmisaṃ vā dukkhaṃ, nirāmisaṃ vā dukkhaṃ, sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ, nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānātī"ti. 5- Evaṃ vuttaṃ navavidhaṃ vedanaṃ anupassanto ātāpītiādinā panettha navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānassa bhāvanāpariggāhikānaṃ viriyapaññāsatīnaṃ vasena attho veditabbo. Loketi 6- cettha vedanā 7- veditabbā. Cittadhammesupi eseva nayo. Ettha pana citte cittānupassīti "sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānātī"ti 8- evaṃ vitthārite soḷasappabhede citte evaṃ 9- @Footnote: 1 Sī.,cha.Ma. navasivathikāpabbāni 2 cha.Ma....satipaṭṭhānabhāvakassa 3 cha.Ma. bhāvanakavīriyena @4 Sī. pariggahaṇapaññāya, cha.Ma. pariggāhikapaññāya 5 dī.Ma. 10/380/254, @Ma.mū. 12/113/82 mahāsatipaṭṭhānasutta, abhi.vi. 35/363/232 satipaṭṭhānavibhaṅga @6 cha.Ma. lokoti 7 Sī. sāva vedanā 8 dī.Ma. 10/381/255, @Ma.mū. 12/114/83 cittānupassanāsatipaṭṭhāna, @abhi.vi. 35/365/234 cittānupassanāniddesa 9 cha.Ma. citte tameva cittaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page440.

Pariggāhikāya anupassanāya anupassantoti attho. Dhammesu dhammānupassīti "pañcavidha- nīvaraṇāni, 1- pañcupādānakkhandhā, cha ajjhattikabāhirāyatanāni, satta bojjhaṅgā, cattāri ariyasaccānī"ti 2- evaṃ koṭṭhāsavasena pañcadhā vuttesu dhammesu pariggāhikāya 3- anupassanāya te dhamme anupassantoti attho. Ettha pana vedanānupassanāsatipaṭṭhāne ca cittānupassanāsatipaṭṭhāne ca suddhaarūpasammasanameva kathitaṃ, dhammānupassanāsatipaṭṭhāne rūpārūpasammasanaṃ. Imāni 4- cattāripi satipaṭṭhānāni lokiyalokuttaramissakāneva kathitānīti veditabbāni. [394] Anuppannānanti anibbattānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Akusalānaṃ dhammānanti akosallasambhūtānaṃ lobhādidhammānaṃ. Anuppādāyāti anibbattanatthāya. Chandaṃ janetīti kattukamyatākusalacchandaṃ uppādeti. Vāyamatīti payogaṃ parakkamaṃ karoti. Viriyaṃ ārabhatīti kāyikacetasikaviriyaṃ karoti. Cittaṃ paggaṇhātīti teneva sahajātaviriyena cittaṃ ukkhipati. Padahatīti padhānaviriyaṃ karoti. Uppannānanti jātānaṃ nibbattānaṃ. Kusalānaṃ dhammānanti kosalyasambhūtānaṃ 5- alobhādidhammānaṃ. Ṭhitiyāti ṭhitatthaṃ. Asammosāyāti anassanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti punappunaṃ bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāyāti vuḍḍhiyā. 6- Pāripūriyāti paripūraṇatthāya. Ayaṃ tāva catunnaṃ sammappadhānānaṃ ekapadiko atthuddhāro. Ayaṃ pana sammappadhānakathā nāma duvidhā lokiyā lokuttarā ca. Tattha lokiyā sabbapubbabhāge hoti, sā kassapasaṃyuttapariyāyena lokiyamaggakkhaṇeyeva veditabbā. Vuttañhi tattha:- 7- "cattārome āvuso sammappadhānā. Katame cattāro. 7- Idhāvuso bhikkhu `anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya @Footnote: 1 cha.Ma. pañca nīvaraṇāni 2 dī.Ma. 10/382-386/255, Ma.mū. 12/115-119/83, @abhi.vi. 35/367/237 3 cha.Ma. dhammapariggāhikāya 4 cha.Ma. iti imāni @5 cha.Ma. kosallasambhūtānaṃ 6 cha.Ma. vaḍḍhiyā 7-7 pāliyaṃ ime pāṭhā na dissanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page441.

Saṃvatteyyun'ti ātappaṃ karoti, `uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya saṃvatteyyun'ti ātappaṃ karoti, `anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyun'ti ātappaṃ karoti, `uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya saṃvatteyyun'ti ātappaṃ karotī"ti. 1- Ettha ca pāpakā akusalāti lobhādayo veditabbā. Anuppannā me 2- kusalā dhammāti samathavipassanā ceva maggo ca. Uppannā kusalā nāma samathavipassanāva. Maggo pana sakiṃ uppajjitvā nirujjhamāno anatthāya saṃvattaniko 3- nāma natthi. So hi phalassa paccayaṃ datvāva nirujjhati. Uppannā kusalā nāma 4- purimasmiṃpi vā samathavipassanāva gahetabbāti vuttaṃ, taṃ pana na yuttaṃ. Evaṃ lokiyasammappadhānakathā sabbapubbabhāge kassapasaṃyuttapariyāyena veditabbā. Lokuttaramaggakkhaṇe panetaṃ ekameva viriyaṃ catukiccasādhanavasena cattāri nāmāni labhati. Tattha anuppannānaṃ pāpakānanti ettha "anuppanno ceva kāmacchando"tiādīsu vuttanayena attho veditabbo. Uppannānaṃ pāpakānanti ettha catubbidhaṃ uppannaṃ vattamānuppannaṃ bhutvāvigatuppannaṃ okāsakatuppannaṃ bhūmiladdhuppannanti. Tattha ye kilesā vijjamānā upādānasamaṅgino, 5- idaṃ vattamānuppannaṃ nāma. Kamme pana vijahante 6- ārammaṇarasaṃ anubhavitvā niruddhe vipāko 7- bhutvā vigataṃ nāma, kammaṃ uppajjitvā niruddhaṃ bhutvā vigataṃ nāma. Tadubhayaṃpi bhutvāvigatuppannanti saṅkhyaṃ 8- gacchati. Kusalakammaṃ 9- aññassa kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti, evaṃ kate okāse vipāko uppajjamāno okāsakaraṇato paṭṭhāya uppannoti vuccati, idaṃ okāsakatuppannaṃ nāma. Pañcakkhandhā pana vipassanāya @Footnote: 1 saṃ.ni. 16/145/189 anottappīsutta 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati @3 cha.Ma. saṃvattanako 4 cha.Ma. uppannā kusalā nāmāti ime pāṭhā na dissanti @5 Sī.,cha.Ma. uppādādisamaṅgino 6 Sī.,cha.Ma. javite 7 Sī.,cha.Ma. niruddhavipāko @8 cha.Ma. saṅkhaṃ. evamuparipi 9 cha.Ma. kusalākusalakammaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page442.

Bhūmi nāma, te atītādibhedā honti. Tesu anusayitakilesā pana atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Atītakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti, anāgatakkhandhesu anusayitāpi hi appahīnāva honti, paccuppannakkhandhesu anusayitāpi hi 1- appahīnāva honti, idaṃ bhūmiladdhuppannaṃ nāma. Tenāhu porāṇā "tāsu tāsu bhūmīsu asamugghāṭitakilesā 2- bhūmiladdhuppannaṃ nāmāti 3- saṅkhyaṃ gacchantī"ti. Aparaṃpi catubbidhaṃ uppannaṃ samudācāruppannaṃ ārammaṇādhiggahituppannaṃ avikkhambhituppannaṃ asamugghāṭituppannanti. Tattha sampati vattamānaṃyeva samudācāruppannaṃ nāma. Sakiṃ cakkhūni ummiletvā ārammaṇe nimitte gahite anussaritakkhaṇe 4- kilesā nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? ārammaṇassa adhigahitattā. Yathā kiṃ? yathā khīrarukkhassa kudhāriyā pahataṭṭhāne 5- khīraṃ na nikkhamissatīti na vattabbaṃ, 6- evaṃ. Idaṃ ārammaṇādhiggahituppannaṃ nāma. Samāpattiyā avikkhambhitakilesā pana imasmiṃ nāma ṭhāne na uppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? avikkhambhitattā. Yathā kiṃ? yathā khīrarukkhaṃ kudhāriyā āhaneyyuṃ, imasmiṃ nāma ṭhāne khīraṃ na nikkhameyyāti na vattabbaṃ, evaṃ. Idaṃ avikkhambhituppannaṃ nāma. Maggena asamugghāṭitakilesā pana bhavagge nibbattassāpi uppajjantīti purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Idaṃ asamugghāṭituppannaṃ nāma. Imesu uppannesu vattamānuppannaṃ bhutvāvigatuppannaṃ okāsakatuppannaṃ samudācāruppannanti catubbidhaṃ uppannaṃ na maggavajjhaṃ, bhūmiladdhuppannaṃ ārammaṇādhiggahituppannaṃ avikkhambhituppannaṃ asamugghāṭituppannanti catubbidhaṃ maggavajjhaṃ. Maggo hi uppajjamāno ete kilese pajahati. So ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Vuttaṃpi cetaṃ:- @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 2 Sī.,cha.Ma. asamugghātagatā kilesā @3 cha.Ma. bhūmiladdhuppannā 4 cha.Ma. anussaritānussaritakkhaṇe 5 Sī.,cha.Ma. kuṭhāriyā @āhatāhataṭṭhāne 6 cha.Ma. vattabbā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page443.

"hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ 1- khepeti. Niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṅgameti, atītaṃ yaṃ natthi, taṃ pajahati. Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ, anuppannaṃ, apātubhūtaṃ pajahati. Anāgataṃ yaṃ natthi, taṃ pajahati. Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ, vinibandho 2- mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati, kaṇhasukkadhammā yuganaddhā pavattanti, saṅkilesikā maggabhāvanā hoti .pe. Tena hi natthi maggabhāvanā, natthi phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayoti. Atthi maggabhāvanā .pe. Atthi dhammābhisamayoti. Yathā kathaṃ viya, yathāpi 3- taruṇo rukkho .pe. Apātubhūtāyeva pātubhavantī"ti. 4- Pāliyaṃ 5- ajātaphalarukkho āgato, jātaphalarukkho pana dīpetabbo. 6- Yathā hi saphalataruṇambarukkhā, 7- tassa phalāni manussā paribhuñjeyyuṃ, sesāni pātetvā pacchiyo pūreyyuṃ, athañño puriso taṃ pharasunā chindeyya. Tenassa neva atītāni phalāni nāsitāni honti, na paccuppannāni na ca anāgatāni. 8- Atītāni hi manussehi paribhuttāni, anāgatāni anibbattāni, na sakkā nāsetuṃ. Yasmiṃ pana samaye so chinno, tadā phalāniyeva natthīti paccuppannānipi anāsitāni. Sace pana rukkho acchinno assa, athassa paṭhavīrasañca āporasañca āgamma yāni phalāni nibbatteyyuṃ, tāni nāsitāni honti. Tāni hi ajātāneva na jāyanti, anibbattāneva na nibbattanti, apātubhūtāneva na pātubhavanti. Evameva maggo nāpi atītādibhede kilese pajahati, nāpi nappajahati. Yesaṃ hi kilesānaṃ maggena khandhesu apariññātesu uppatti siyā, maggena uppajjitvā khandhānaṃ pariññātattā te kilesā ajātāva @Footnote: 1 cha.Ma. khīṇaṃyeva 2 cha.Ma. vinibaddho 3 cha.Ma. seyyathāpi @4 khu.paṭi. 31/699/605 abhisamayakathā 5 cha.Ma. iti pāḷiyaṃ 6 Sī. jātaphalarukkhena pana @dīpetabbaṃ 7 Sī.,cha.Ma. saphalo taruṇambarukkho 8 cha.Ma. na anāgatapaccuppannāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page444.

Na jāyanti, anibbattāva na nibbattanti, apātubhūtāva na pātubhavanti. Taruṇaputtāya itthiyā puna avijāyanatthaṃ byādhitānaṃ rogavūpasamanatthampi vā bhesajjehi 1- ayamattho vibhāvetabbo. Evaṃ maggo ye kilese pajahati, te atītā vā anāgatā vā paccuppannā vāti na vattabbā. Na ca maggo kilese nappajahati. Ye pana maggo kilese pajahati, te sandhāya "uppannānaṃ pāpakānan"tiādi vuttaṃ. Na kevalañca maggo kileseyeva pajahati, kilesānaṃ pana suppahīnattā 2- ye uppajjeyyuṃ upādinnakkhandhā, tepi pajahati. 3- Vuttaṃpi cetaṃ "sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena sattabhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhantī"ti vitthāro. Iti maggo upādinnaanupādinnato 4- vuṭṭhāti. Sabbabhavavasena 5- pana sotāpattimaggo apāyabhavato vuṭṭhāti, sakadāgāmimaggo sugatibhavekadesato, anāgāmimaggo sugatikāmabhavato, arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti. Sabbabhavehi ca 6- vuṭṭhātiyevātipi vadanti. Atha maggakkhaṇe kathaṃ anuppannānaṃ uppādāya bhāvanā hoti, kathaṃ vā uppannānaṃ ṭhitiyāti? maggappavattiyāyeva. Maggo hi pavattamāno pubbe anuppannapubbattā anuppanno nāma vuccati. Anāgatapubbaṃ hi ṭhānaṃ gantvā ananubhūtapubbañca 7- ārammaṇaṃ anubhavitvā vattāro bhavanti 8- "na anāgataṭṭhānaṃ āgatamha, na ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhūtamhā"ti. 8- Yāpassa 9- pavatti, ayameva ṭhiti nāmāti "ṭhitiyā bhāve"tipi vattuṃ vaṭṭati. evameva tassa 10- bhikkhuno idaṃ lokuttaramaggakkhaṇe viriyaṃ "anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā"tiādīni cattāri nāmāni labhati. Ayaṃ lokuttaramaggakkhaṇe sammappadhānakathā. Imasmiṃ pana sutte lokiyalokuttaramissakāneva sammappadhānāni kathitāni. @Footnote: 1 cha.Ma. rogavūpasamanatthaṃ pītabhesajjehi cāpi 2 Sī.,cha.Ma. appahīnattā @3 Sī.,cha.Ma. pajahatiyeva 4 cha.Ma. upādinnato anupādinnato ca 5 cha.Ma. bhavavasena @6 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 7 cha.Ma. ananubhūtapubbaṃ vā 8-8 cha.Ma. anāgataṭṭhānaṃ @āgatamha, ananubhūtaṃ ārammaṇaṃ anubhavāmāti 9 cha.Ma. yā cassa 10 cha.Ma. evametassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page445.

[398-401] Iddhipādesu chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi, padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhāRā. Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ. Iddhiyā pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge 1- āgatoeva. Visuddhimagge 2- panassa attho dīpito. Tatrāyaṃ bhikkhu yadā chandādīsu ekaṃ dhuraṃ nissāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi, tadāssa iddhipādo 3- pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro. Evaṃ sesāpīti. Imasmiṃpi sutte lokiyalokuttarāva iddhipādā kathitā. [402-406] Saddhindriyaṃ bhāvetītiādīsu saddhā ca 4- attano saddhādhure indaṭṭhaṃ karotīti 5- saddhindriyaṃ. Viriyindriyādīsupi eseva nayo. Bhāvetīti ettha pana ādikammiko yogāvacaro tīhi kāraṇehi saddhindriyaṃ visodhento saddhindriyaṃ bhāveti nāma. Viriyindriyādīsupi eseva nayo. Vuttaṃ hetaṃ:- "assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato, pasādaniye suttante paccavekkhato imehi tīhi kāraṇehi 6- saddhindriyaṃ visujjhati. Kusīte puggale parivajjayato, āraddhaviriye puggale sevato bhajato payirupāsato, sammappadhāne paccavekkhato imehi tīhi kāraṇehi viriyindriyaṃ visujjhati. Muṭṭhassatī puggale parivajjayato, upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato, satipaṭṭhāne paccavekkhato imehi tīhi kāraṇehi satindriyaṃ visujjhati. @Footnote: 1 abhi.vi. 35/431/260 2 visuddhi. 2/216 iddhividhaniddesa 3 cha.Ma. paṭhamiddhipādo @4 cha.Ma. saddhāva 5 cha.Ma. kāretīti 6 pāli.,cha.Ma. tīhākārehi. evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page446.

Asamāhite puggale parivajjayato, samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato, jhānavimokkhe paccavekkhato imehi tīhi kāraṇehi samādhindriyaṃ visujjhati. Duppaññe puggale parivajjayato, paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato, gambhīrañāṇacariyaṃ paccavekkhato imehi tīhi kāraṇehi paññindriyaṃ visujjhatī"ti. 1- Ettha ca gambhīrañāṇacariyaṃ paccavekkhatoti saṇhasukhumaṃ khandhantaraṃ 2- āyatanantaraṃ dhātantaraṃ 2- indriyabalabojjhaṅgantaraṃ maggantaraṃ phalantarañca paccavekkhantassāti attho. Imesaṃ hi tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ kāraṇānaṃ vasena akatābhiniveso ādikammiko yogāvacaro saddhādhurādīsu abhinivesaṃ paṭṭhapetvā bhāvento avasāne vivajjetvā 3- arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā imāni indriyāni bhāveti nāma, arahattaphale patte bhāvitindriyo nāma hotīti. Evaṃ imānipi pañcindriyāni lokiyalokuttarāneva kathitānīti. Saddhābalādīsu saddhāyeva akampiyaṭṭhena balanti saddhābalaṃ, viriyabalādīsupi eseva nayo. Ettha hi saddhā assaddhiyena 4- na kampati, viriyaṃ kosajjena 5- na kampati, sati muṭṭhasaccena 6- na kampati, samādhi uddhaccena 7- na kampati, paññā avijjāya na kampatīti sabbānipi akampiyaṭṭhena balānīti vuccanti. Bhāvanānuyogo 8- panettha indriyabhāvanāya vuttanayeneva veditabboti. Imāni pañcabalāni 9- lokiyalokuttarāneva kathitānīti. [418] Satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti ettha ayaṃ ādikammikānaṃ kulaputtānaṃ vasena saddhiṃ atthavaṇṇanāya bhāvanānayo. Tattha satisambojjhaṅgantiādinā nayena @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/424/301 indriyakathā 2-2 ka. ime pāṭhā na dissanti @3 cha.Ma. vivaṭṭetvā 4 cha.Ma. assaddhiye 5 cha.Ma. kosajje 6 cha.Ma. muṭṭhassacce @7 cha.Ma. uddhacce 8 cha.Ma. bhāvanānayo 9 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page447.

Vuttānaṃ sattannaṃ ādipadānaṃ tāva ayamettha vaṇṇanā 1- :- satisambojjhaṅge tāva saraṇaṭṭhena sati, sā panesā upaṭṭhānalakkhaṇā, apilāpanalakkhaṇā vā. Vuttaṃpi cetaṃ:- "yathā mahārāja rañño bhaṇḍāgāriko rañño sāpateyyaṃ apilāpeti `ettakaṃ mahārāja hiraññaṃ, ettakaṃ suvaṇṇaṃ, ettakaṃ sāpateyyan'ti. Evameva kho mahārāja sati uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme apilāpeti sarāpeti 2- ime cattāro satipaṭṭhānā"ti 3- vitthāro. Apilāpanarasā, kiccavaseneva hissā etaṃ lakkhaṇaṃ therena vuttaṃ. Asammosarasā vā, gocarābhimukhībhāvapaccupaṭṭhānā. Evaṃ satisambojjhaṅgo. 4- Tattha bodhiyā, bodhissa vā aṅgoti bojjhaṅgo. Kiṃ vuttaṃ hoti? yā hi ayaṃ dhammasāmaggiyā 5- lokiyalokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhacca- patiṭṭhānāyūhanakāmasukhaattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayaviriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā bodhīti vuccati, bujjhatīti kilesasantānaniddāya vuṭṭhahati, 6- cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti vuttaṃ hoti. Yathāha "satta bojjhaṅge bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho"ti. 7- Tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgotipi bojjhaṅgo jhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Sesaṃ 8- yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako bodhīti vuccati, tassa aṅgotipi bojjhaṅgo senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā "bujjhanakassa ca 9- puggalassa aṅgāti 10- bojjhaṅgā"ti. Apica "bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā, Bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, @Footnote: 1 cha.Ma. ayamatthavaṇṇanā 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati @3 khu.milinda. 13/36(parivattitapotthaka) 4 Sī.,cha.Ma. satieva sambojjhaṅgoti @satisambojjhaṅgo 5 cha.Ma. dhammasāmaggī yāya 6 cha.Ma. uṭṭhahati 7 pāli. yathābhūtaṃ @bhāvetvā, saṃ.Ma. 19/378/140 nālandasutta, dī.pā. 11/143/87 sampasādanīyasutta @8 cha.Ma. yopesa 9 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 10 cha.Ma. aṅgāti vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page448.

Sambujjhantīti bojjhaṅgā"ti iminā paṭisambhidānayenāpi 1- bojjhaṅgattho veditabbo. Pasattho sundaro vā bojjhaṅgo sambojjhaṅgo, satieva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo, taṃ satisambojjhaṅgaṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgantiādīsupi catusaccadhamme vicinatīti dhammavicayo. So pavicayalakkhaṇo, obhāsanaraso, sambodhipaccupaṭṭhāno. 2- Vīrabhāvato, vidhinā īrayitabbato ca viriyaṃ. Taṃ paggahalakkhaṇaṃ, upatthambhanarasaṃ, anosīdanapaccupaṭṭhānaṃ. Pīṇayatīti 3- pīti. Sā pharaṇalakkhaṇā, tuṭṭhilakkhaṇā vā, kāyacittānaṃ pīṇanarasā, 4- tesaṃyeva odagyapaccupaṭṭhānā. 5- Kāyacittadarathappassambhanato passaddhi. Sā upasamalakkhaṇā, kāyacittadarathamaddanarasā, kāyacittānaṃ aparipphandabhūtapītibhāvapaccupaṭṭhānā. 6- Samādhānato samādhi. So avikkhepalakkhaṇo, avisāhāralakkhaṇo 7- vā, cittacetasikasampiṇḍanaraso, 8- cittaṭṭhitipaccupaṭṭhāno. Ajjhupekkhanato upekkhā. Sā paṭisaṅkhānalakkhaṇā, samavāhita- lakkhaṇā vā, ūnādhikanivāraṇarasā, pakkhapātupacchedanarasā vā, majjhattabhāva- paccupaṭṭhānā. Sesaṃ vuttanayameva. Bhāvetīti brūheti vaḍḍheti, uppādetīti attho. Tattha cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti 9- satisampajaññaṃ muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitasatipuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Abhikkamādī- supi 10- hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena 11- tissadattattheraabhayattherādisadisa- upaṭṭhitasatipuggalasevanena, 12- ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāra- cittassāpi 13- satisambojjhaṅgo uppajjati. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi catūhi kāraṇehi satisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tadeva dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena @Footnote: 1 ka. bojjhaṅgā, paṭivijjhantīti bojjhaṅgā, khu.paṭi. 31/557/463 bojjhaṅgakathā @(syā) 2 cha.Ma. asammohapaccupaṭṭhāno 3 Ma. pīṇātīti, ka. pīnayatīti 4 Sī. pīnanarasā @5 Sī. odaggapaccupaṭṭhānā 6 cha.Ma. aparipphandanasītibhāvapaccupaṭṭhānā, @saṅgaṇī.A. 1/1/180 cittuppādakaṇḍavaṇṇanā (syā) 7 Sī.,cha.Ma. avisāralakkhaṇo @8 cha.Ma. cittacetasikānaṃ sampiṇḍanaraso 9 cha.Ma. saṃvattantīti veditabbā @10 cha.Ma. abhikkantādīsu 11 Sī. satisampajaññarahite 12 cha.Ma. bhattanikkhittakākasadise @muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherādisadise @upaṭṭhitassatipuggale sevanena 13 cha.Ma. ninnapoṇapabbhāracittatāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page449.

Arahattaṃ gaṇhāti. Soyeva arahattamagge 1- satisambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hoti. Satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti paripucchakatā 2- vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā duppaññapuggalaparivajjanatā paññavantapuggalasevanatā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇatā 2- tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchā bahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomā dīghā honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva 3- sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikavatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ vā hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiravatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādicchedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrassa lahukabhāvakaraṇena 4- ucchādananhāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍa- karaṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Ekasmiṃ hi ajjhattikabāhire vatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇaṃpi aparisuddhaṃ 5- hoti aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelādīni 6- nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇaṃpi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelādīni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ "vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī"ti. Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato viriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, @Footnote: 1 cha.Ma. so yāva arahattamaggā 2-2 cha.Ma. vatthuvisadakiriyā @indriyasamattapaṭipādanā..parivajjanā..sevanā..paccavekkhaṇā @3 cha.Ma. uppannadosañceva 4 cha.Ma. sarīrasallahukabhāvakaraṇena 5 cha.Ma. avisadaṃ @6 cha.Ma. dīpakapallavaṭṭi... evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page450.

Satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakaccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā, yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittherassa vatthu 1- cettha nidassanaṃ. Sace pana viriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ saddhādibhāvanāya 2- hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā. Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhiviriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno 3- hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti. Cittuppādamatteneva kusalaṃ hotīti atidhāvitvā dānādīni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandaviriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati. Balavaviriyaṃ mandasamādhiṃ viriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ abhibhavati. Samādhi pana viriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, viriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayaṃ samaṃ kattabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti. Apica samādhikammikassa balavatī saddhā vaṭṭati. Evaṃ hi saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evaṃ hi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evaṃ hi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāpi appanā 4- hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāviriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu, @Footnote: 1 cha.Ma. vakkalittheravatthu 2 cha.Ma. passaddhādibhāvanāya 3 cha.Ma. mudhappasanno @4 cha.Ma. samatāyapi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page451.

Sabbesu 1- icchitabbā. Tenāha "sati ca pana sabbatthikā vuttā 2- bhagavatā, kiṃ kāraṇā? cittaṃ hi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaṭisaraṇā 3- ca sati, na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī"ti. Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhedesu anogāḷhapaññānaṃ dummedha- puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇa- pariggāhikāya udayavayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrañāṇāya 4- pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi sattahi kāraṇehi dhammavicayasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tadeva dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hoti. Ekādasa dhammā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:- apāyabhayapaccavekkhaṇatā ānisaṃsadassāvitā gamanavīthipaccavekkhaṇatā piṇḍapātāpacāyanatā dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā satthumahattapaccavekkhaṇatā jātimahattapaccavekkhaṇatā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā kusītapuggalaparivajjanatā āraddhaviriyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Tattha "nirayesu pañcavidhabandhanakammakaraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālukkhipakuminādi 5- gahitakālepi, pāpanakaṇṭhakādippahāratunnassa 6- pana sakaṭavahanādikālepi, pittivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantaraṃpi khuppipāsāhi āturibhūtakālepi, kālakañjikaasuresu 7- saṭṭhihatthappamāṇena 8- @Footnote: 1 cha.Ma. sabbattha 2 saṃ.Ma. 19/234/102 atthato samānaṃ (aggisutta) @3 Sī.,cha.Ma. ārakkhapaccupaṭṭhānā 4 cha.Ma. gambhīrapaññāya @5 Sī.,cha.Ma. jālakkhipakuminādīhi 6 Sī. pājanakaṇḍakādippahāratunnassa, @cha.Ma. pājanakaṇṭakādippahāratunnassa 7 cha.Ma. kālakañcikaasuresu @8 cha.Ma. saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page452.

Aṭṭhicammamatteneva attabhāvakālepi 1- vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā viriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ, ayameva te bhikkhu kālo"ti evaṃ apāyaṃ 2- paccavekkhantassāpi viriyasambojjhaṅgo uppajjati. "na sakkā kusītena navalokuttaradhammo 3- laddhuṃ, āraddhaviriyeneva sakkā, ayamānisaṃso viriyasambojjhaṅgassā"ti 4- evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. "sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakehi 5- gatamaggova mayā gantabbo, so pana 6- na sakkā kusītena gantun"ti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. "ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya jīvissāmāti te paṇītāni piṇḍapātāni 7- denti. Athakho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti. Satthārāpi `ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhibahulo 8- sukhaṃ viharissatī'ti na evaṃ sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññātā, athakho `ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī'ti te paccayā anuññātā. So dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍapātaṃ apacāyissasi. Āraddhaviriyasseva hi piṇḍāpacāyanaṃ nāma hotī"ti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati mahāmittattherassa viya piṇḍapātiyatissattherassa viya ca. Mahāmittatthero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha "amma asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulo, 9- asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ, tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi, datvā tvañca bhuñjeyyāsi, ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ @Footnote: 1 Sī.,cha.Ma. attabhāvena 2 cha.Ma. apāyabhayaṃ 3 cha.Ma. nava lokuttaradhammā @4 cha.Ma. vīriyassāti 5 Sī.,Ma. sabbaññubuddha... 6 cha.Ma. ca 7 cha.Ma. piṇḍapātādīni @8 Sī. kāyadaḍḍhibahulo 9 cha.Ma. purāṇataṇḍulā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page453.

Kañjiyena bhuttamhī"ti. 1- Divā kiṃ bhuñjissasi ammāti. Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi ammāti. Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi "mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñjissati, 2- divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati, tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati. Taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ na vatthuṃ na bhattaṃ na vatthaṃ paccāsiṃsati, tisso pana sampattiyo paṭṭhayamānā deti, tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti, ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā gaṇhitun"ti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce, cīvaraṃ ca cīvaravaṃse ṭhapetvā "arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī"ti viriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivuṭṭhabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patto 3- vikasitamiva 4- padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nikkhami. Leṇadvāre 5- adhivaṭṭhā devatā:- "namo te purisājañña namo te purisuttama yassa te āsavā khīṇā dakkhiṇeyyosi mārisā"ti 6- udānaṃ udānetvā "bhante piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī"ti āha. Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento "pātoyevā"ti ñatvā pattacīvaraṃ ādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā "idāni me bhātā āgamissati, idāni me bhātā āgamissatī"ti dvāraṃ olokayamānā nisīdi. Sā there gharadvāraṃ sampatte pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa bhattassa 7- pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero "sukhaṃ 8- @Footnote: 1 cha.Ma. bhuttāmhīti 2 cha.Ma. bhuñji 3 cha.Ma. patvā 4 cha. vikasamānamiva @5 cha.Ma. rukkhamhi adhivatthā 6 su.vi. 2/385/405, @pa.sū. 1/118/311 7 cha.Ma. khīrapiṇḍapātassa 8 Ma. sukhī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page454.

Hotū"ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sā ca 1- taṃ olokayamānā aṭṭhāsi. Therassa hi tadā ativiyaparisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā pamuttatālapakkaṃ 2- viya ativirocittha. 3- Mahāupāsikā araññato āgantvā "kiṃ amma bhātiko te āgato"ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavuttiṃ ārocesi. Upāsikā "ajja me divase 4- puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattan"ti ñatvā "abhiramati te amma bhātā buddhasāsane na ukkaṇṭhatī"ti āha. Piṇḍapātiyattheravatthuṃ 5- pana evaṃ veditabbaṃ:- mahāgāme kireko daliddapuriso dāruvikkayena jīvitaṃ 6- kappeti, so teneva kāraṇena nāmaṃ labhitvā dārubhaṇḍaka- mahātisso nāma jāto. So ekadivasaṃ attano bhariyaṃ āha "kiṃ amhākaṃ jīvitaṃ nāma, satthārā daliddadānassa mahapphalabhāvo kathito, mayañca nibaddhaṃ dātuṃ na sakkoma, pakkhikabhattaṃ 7- datvā paraṃ uppannasalākabhattaṃpi 8- dassāmā"ti. Sā "sādhu sāmī"ti sampaṭicchitvā punadivase yathālābhena pakkhikabhattaṃ adāsi. Bhikkhusaṃghassa ca paccayehi nipparissayakālo hoti, daharasāmaṇerā paṇītabhojanāni bhuñjitvā "ayaṃ lūkhāhāro"ti tesaṃ pakkhikabhattaṃ gahitamattakameva katvā tesaṃ passantānaṃyeva chaḍḍetvā gacchanti. Sā ca 9- itthī taṃ disvā sāmikassa kathesi, "mayā dinnaṃ chaḍḍentī"ti puna na 10- vippaṭisārinī ahosi. Tassā sāmiko āha "mayaṃ duggatabhāvena ayyānaṃ sukhena pana paribhuñjāpetuṃ na sakkhimha, kiṃ nu kho katvā ayyānaṃ 11- manaṃ gahetuṃ sakkhissāmā"ti. Athassa bhariyā āha "kiṃ vadesi sāmi, saputtakā duggatā nāma @Footnote: 1 cha.Ma. sāpi 2 Sī. muttatālapakkaṃ, cha.Ma. pavuttatālapakkaṃ 3 cha.Ma. ativiya @virocittha 4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 5 cha.Ma. piṇḍapātikatissattheravatthu @6 cha.Ma. jīvikaṃ 7 cha.Ma. pakkhikabhattamattaṃ 8 Sī. puna uppanne salākabhattamattampi, @cha.Ma. puna uppannaṃ salākabhattampi 9 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 10 cha.Ma. na pana @11 Sī. ariyānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page455.

Atthīti 1- ayaṃ te dhītā, imaṃ ekasmiṃ kule ṭhapetvā dvādasa kahāpaṇe gaṇhitvā ekaṃ khīradhenuṃ āhara, ayyānaṃ khīrasalākabhattaṃ dassāma, evaṃ tesaṃ cittaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmā"ti. So sādhūti sampaṭicchitvā tathā akāsi. Tesaṃ puññena sā dhenu sāyaṃ tīṇi mānikāni, 2- khīraṃ deti. Sāyaṃ dadhiṃ katvā punadivase tato gahitanavanītena sappiṃ katvā sappinā saddhiṃyeva 3- khīrasalākabhattaṃ denti. Tato paṭṭhāya tassa gehe salākabhattaṃ puññavantāva labhanti. So ekadivasaṃ bhariyaṃ āha "mayaṃ dhītu atthitāya lajjitabbato ca muttā, geheva 4- no bhattaṃ ayyānaṃ paribhogārahaṃ jātaṃ. Tvaṃ yāva ahaṃ nāgacchāmi, 5- tāva imasmiṃ kalyāṇavatte 6- mā pamajji. Ahaṃ kiñcideva katvā dhītaraṃ mocessāmī"ti. So ekaṃ padesaṃ gantvā ucchuyantakammaṃ katvā chahi māsehi dvādasa kahāpaṇe labhitvā "alaṃ ettakaṃ mama dhītu mocanatthāyā"ti te kahāpaṇe dussante 7- bandhitvā "gehaṃ gamissāmī"ti maggaṃ paṭipajji. Tasmiṃ samaye ambariyamahāvihāravāsī piṇḍapātiyatissatthero "mahāvihāraṃ 8- gantvā cetiyaṃ vandissāmī"ti attano vasanaṭṭhānato mahāgāmaṃ gacchanto tameva maggaṃ paṭipajji. So upāsako theraṃ dūratova disvā "ekatova āgantvā 9- iminā ayyena saddhiṃ ekaṃ dhammakathaṃ suṇanto gamissāmi. Sīlavanto hi sabbakālaṃ dullabhā"ti vegena theraṃ sampāpuṇitvā abhivādetvā saddhiṃ gacchanto velāya upakaṭṭhāya cintesi "mayhaṃ hatthe pūṭakabhattaṃ natthi, ayyassa ca bhikkhākālo sampatto, ayañca me pariccayo 10- hatthe atthi, ekaṃ gāmadvāraṃ pattakāle ayyassa piṇḍapātaṃ dassāmī"ti. Tasseva 11- citte uppannamatteyeva eko pūṭakabhattaṃ gahetvā taṃ ṭhānaṃ sampatto. Upāsako taṃ disvā "bhante thokaṃ āgametha thokaṃva āgamethā"ti 12- vatvā taṃ @Footnote: 1 cha.Ma. natthīti 2 cha.Ma. māṇikāni, pāto tīṇi māṇikāni 3 Ma. sappinā parisekaṃ, @cha. sasappiparisekaṃ 4 cha.Ma. gehe ca 5 cha.Ma. āgacchāmi 6 Ma. ayyānaṃ vatte @7 Sī. dasante 8 cha.Ma. tissamahāvihāraṃ 9 cha.Ma. ekakova agantvā 10 cha.Ma. paribbayo @11 cha.Ma. tassevaṃ 12 cha.Ma. bhante thokaṃ āgamethāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page456.

Upasaṅkamitvā "ahaṃ 1- kahāpaṇante bho purisa dammi, tvaṃ 2- me pūṭakabhattaṃ dehī"ti āha. So cintesi "imaṃpi bhattaṃ imasmiṃ kāle māsakaṃpi na agghati, ayañca mayhaṃ ekavāreneva kahāpaṇaṃ deti, bhavissati tattha 3- kāraṇan"ti cintetvā "nāhaṃ kahāpaṇena demī"ti āha. Evaṃ sante dve gaṇhāhi, tīṇi gaṇhāhīti iminā niyāmena sabbepi te kahāpaṇe dātukāmo jāto. Itaro "aññepissa atthī"ti saññāya taṃ "na demi"cceva āha. Atha naṃ so āha "sace me bho aññepi assu, tepi dadeyyaṃ. Na kho panāhaṃ attano atthāya gaṇhāmi, ekasmiṃ 4- me rukkhamūle eko ayyo nisīdāpito, tuyhaṃpi kusalaṃ bhavissati, dehi me taṃ bhattan"ti. Tenahi bho gaṇha, āhara te kahāpaṇeti kahāpaṇe gahetvā pūṭakabhattaṃ adāsi. Upāsako bhattaṃ gahetvā 5- theraṃ upasaṅkamitvā "pattaṃ nīharatha bhante"ti āha. Thero pattaṃ nīharitvā upaḍḍhabhatte dinne pattaṃ pidahi. Upāsako āha "ayaṃ bhante ekasseva paṭiviso, 6- na sakkā mayā ito bhuñjituṃ. Tumhākaṃyeva me atthāya imaṃ pariyesitvā laddhaṃ, gaṇhatha naṃ mayi 7- anukampaṃ upādāyā"ti. Thero "atthi kāraṇan"ti gahetvā sabbaṃ paribhuñji. Upāsako dhammakarakena 8- pānīyaṃ parissāvetvā adāsi. Tato niṭṭhitabhattakicce there ubhopi maggaṃ paṭipajjiṃsu. Thero upāsakaṃ pucchi "kena kāraṇena tvaṃ na paribhuñjī"ti. 9- So attano gamanavidhānaṃ 10- sabbaṃ kathesi. Thero taṃ sutvā saṃvegappatto cintesi "dukkaraṃ upāsakena kataṃ, mayā pana evarūpaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā etassa kataññunā bhavitabbaṃ, sappāyasenāsanaṃ labhitvā tattheva chavimaṃsalohitesu sukkhantesupi nisinnapallaṅkeneva arahattaṃ appatvā na uṭṭhahissāmī"ti. So tissamahāvihāraṃ gantvā āgantukavattaṃ katvā attano pattasenāsanaṃ pavisitvā paccattharaṇaṃ attharitvā 11- tattha nisinno attano mūlakammaṭṭhānameva gaṇhi. So tāya rattiyā obhāsamattaṃpi nibbattetuṃ @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 2 cha.Ma. taṃ 3 cha.Ma. bhavissatettha 4 cha.Ma. etasmiṃ @5 cha.Ma. gahetvā hatthe dhovitvā 6 ka. ekova paṭiviso 7 cha.Ma. maṃ 8 cha.Ma. dhamakaraṇena @9 cha.Ma. na bhuñjasīti 10 cha.Ma. gamanāgamanavidhānaṃ 11 ka. paccaṭṭharaṇaṃ aṭṭharitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page457.

Nāsakkhi. Punadivasato paṭṭhāya bhikkhācārapalibodhaṃ chinditvā tadeva kammaṭṭhānaṃ anulomapaṭilomaṃ vipassi. Etena upāyena vipassanto sattame aruṇe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā cintesi "ativiya me kilantaṃ sarīraṃ, kiṃ nu kho me jīvitaṃ 1- ciraṃ pavattissati, na pavattissatī"ti. Athassa appavattanabhāvaṃ niyāmetvā 2- pattacīvaraṃ ādāya vihāramajjhaṃ gantvā bheriṃ paharāpetvā bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpesi. Saṃghatthero "kena bhikkhusaṃgho 3- sannipātito"ti pucchi. Mayā bhanteti. Kimatthaṃ sappurisāti. Bhante aññaṃ kammaṃ natthi, yesaṃ pana magge vā phale vā kaṅkhā atthi, te maṃ pucchantūti. Sappurisa tādisā nāma bhikkhū asantaguṇaṃ na kathenti, amhākaṃ ettha kaṅkhā natthi. Kiṃ pana te saṃvegakāraṇaṃ ahosi, kiṃ paccayaṃ katvā tayā arahattaṃ nibbattitanti. 4- Bhante imasmiṃ mahāgāme valliyavīthiyaṃ dārubhaṇḍakamahātisso nāma upāsako attano dhītaraṃ bahi ṭhapetvā dvādasa kahāpaṇe gaṇhitvā 5- ekaṃ khīradhenuṃ gahetvā saṃghassa khīrabhattasalākaṃ paṭṭhapesi, so "dhītaraṃ mocessāmī"ti cha māse yantasālāya bhatiṃ katvā dvādasa kahāpaṇe labhitvā "dhītaraṃ mocessāmī"ti attano gehaṃ gacchanto antarāmagge maṃ disvā bhikkhācāravelāya sabbepi te kahāpaṇe datvā pūṭakabhattaṃ gaṇhitvā sabbaṃ mayhaṃ adāsi. Ahaṃ taṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā 6- idhāgantvā sappāyasenāsanaṃ labhitvā "piṇḍapātāpacāyanakammaṃ 7- karissāmī"ti visesaṃ nibbattesiṃ bhanteti. Taṃ ṭhānaṃ sampattā catassopi parisā therassa sādhukāraṃ adaṃsu. Sakabhāvena saṇṭhātuṃ 8- samattho nāma nāhosi. Thero saṃghamajjhe nisīditvā kathento kathentova "mayhaṃ kūṭāgāraṃ dārubhaṇḍakamahātissassa hatthena phuṭṭhakāleyeva calatū"ti adhiṭṭhāya anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. @Footnote: 1 Sī. āyusaṅkhāro 2 Sī.,cha.Ma. disvā senāsanaṃ paṭisāmetvā 3 cha.Ma. kena bhikkhunā @saṃgho 4 cha.Ma. nibbattanti 5 cha.Ma. gaṇhitvā tehi 6 cha.Ma. paribhuñjitvā @7 cha.Ma. piṇḍāpacāyanakammaṃ 8 Ma. sandhāretuṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page458.

Kākavaṇṇatissamahārājā "eko kira thero parinibbuto"ti sutvā vihāraṃ gantvā sakkārasammānaṃ katvā kūṭāgāraṃ sajjetvā theraṃ tattha āropetvā "idāni citakaṭṭhānaṃ gamissāmī"ti 1- ukkhipanto cāletuṃ nāsakkhi. Rājā bhikkhusaṃghaṃ pucchi "atthi bhante therena kiñci kathitan"ti. Bhikkhū therena kathitavidhānaṃ ācikkhiṃsu. Rājā taṃ upāsakaṃ pakkosāpetvā "tayā ito sattadivasamatthake kassaci magge paṭipannassa bhikkhuno pūṭakabhattaṃ dinnan"ti pucchi. Āma devāti. Kena te niyāmena dinnanti. So taṃ kāraṇaṃ sabbaṃ ārocesi. Atha naṃ rājā therassa kūṭāgāraṭṭhāne 2- pesesi "gaccha naṃ theraṃ sañjāna 3- so vā añño vā"ti. So gantvā sāṇiṃ ukkhipitvā therassa mukhaṃ disvā sañjānitvā dvīhi hatthehi hadayaṃ paharanto 4- rañño santikaṃ gantvā "deva mayhaṃ ayyo"ti āha. Athassa rājā mahāpasādhanaṃ dāpesi. Taṃ pasādhetvā āgataṃ "gaccha 5- bhātika mahātissa mayhaṃ ayyaṃ vanditvā 6- kūṭāgāraṃ ukkhipā"ti āha. Upāsako "sādhu devā"ti gantvā therassa pāde vanditvā 7- ubhohi hatthehi ukkhipitvā attano matthake akāsi. Tasmiṃyeva khaṇe kūṭāgāraṃ ākāsena 8- uppatitvā citakamatthake patiṭṭhāsi. Tasmiṃ kāle citakassa catūhipi kaṇṇehi sayameva aggijālā uṭṭhahiṃsu. 9- "mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ, yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma, taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro `aputto'ti paribāhiraṃ karonti, so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati, evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhaviriyova labhatī"ti evaṃ 11- dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. "mahā kho pana te satthā. Satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigahaṇakālepi @Footnote: 1 cha.Ma. gamissāmāti 2 cha.Ma. kūṭāgāraṭṭhānaṃ 3 Ma. sañjānātha 4 cha.Ma. sandhārento @5 Ma. āgacchatha 6 cha.Ma. ayyāti vatvā 7 Sī. vivaritvā 8 cha.Ma. ākāse @9 cha.Ma. uṭṭhahiṃsūti 10 cha.Ma. `ayaṃ amhākaṃ aputto'ti 11 cha.Ma. ayaṃ saddo na @dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page459.

Abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkappavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyu- saṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassīlokadhātu kampittha, na 1- yuttaṃ te evarūpassa satthu sāsane pabbajitvā kusītena 2- bhavitun"ti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. "jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātiko, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgato mahāsammatapaveṇiyā okkākarājavaṃse 3- jātosi, suddhodanamahārājassa ca māyādeviyā ca nattā, rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitun"ti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. "sāriputtamoggallānā ceva asīti mahāsāvakā ca viriyena navalokuttaradhammaṃ 4- paṭivijjhiṃsu, tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasī"ti 5- evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikaviriye kusītapuggale parivajjentassāpi, āraddhaviriye pahitatte puggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi ekādasahi kāraṇehi viriyasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tameva 6- dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hotīti. 7- Ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:- buddhadhamma- saṃghasīlacāgadevatānussati 8- upasamānussati 9- lūkhapuggalaparivajjanā siniddhapuggalasevanā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇā 9- tadadhimuttatāti. @Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 2 ka. kusītabhāvena 3 cha.Ma. āgataokkākarājavaṃse @4 cha.Ma. vīriyeneva lokuttaradhammaṃ 5 cha.Ma. maggaṃ paṭipajjasi, na paṭipajjasīti @6 cha.Ma. tadeva 7 cha.Ma. hoti 8 cha.Ma. buddhānussati, dhamma,saṃgha,sīla,cāga,devatānussati @9-9 cha.Ma. lūkhapuggalaparivajjanatā...sevanatā...paccavekkhaṇatā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page460.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati, dhammasaṃghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlaṃ pañcasīlaṃ paccavekkhan tassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītabhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā "evaṃ nāma adamhā"ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpaṃ 1- sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhan- tassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devattaṃ pattā, tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhite kilese 2- saṭṭhīpi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsappitalūkhabhāvena 3- buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādaniye suttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi ekādasahi kāraṇehi pītisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tadeva dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hoti. Satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:- paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā iriyāpathasukhasevanatā majjhattappayogatā sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Paṇītaṃ hi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu ca utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathesu khamova 4- hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgatā natthi, 5- tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge @Footnote: 1 cha.Ma. evarūpe kāle 2 cha.Ma. vikkhambhitā kilesā @3 Sī. saṃsūcitalūkhabhāvena, cha.Ma. saṃsūcitalūkhabhāve 4 cha.Ma. sabbautuiriyāpathakkhamo @5 cha.Ma. yassa sabhāgavisabhāgatā atthi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page461.

Sevantassa uppajjati. Majjhattappayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakata- paccavekkhaṇā. Iminā majjhattappayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamāno carati, 1- evarūpaṃ sāraddhakāyapuggalaṃ parivajjentassāpi, saññatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi sattahi kāraṇehi passaddhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tadeva dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hoti. Ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:- vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā nimittakusalatā samaye cittassa paggaṇhanatā samaye cittassa niggaṇhanatā samaye sampahaṃsanatā samaye ajjhupekkhanatā asamāhitapuggalaparivajjanatā samāhitapuggalasevanatā jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā 2- tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā. Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahakusalatā. Samaye cittassa paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye sithilaviriyatādīhi 3- līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicaya- viriyapītisambojjhaṅgassa samuṭṭhāpanena cittassa 4- paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa niggaṇhanatāti yasmiṃ samaye accāraddhaviriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgassa samuṭṭhāpanena cittassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāppayogamandatāya vā upasamasukhānadhigatena 5- vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇeneva pasādaṃ janeti, ayaṃ vuccati "samaye sampahaṃsanatā"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. vicarati 2 su.vi. 2/385/409, @pa.sū. 1/118/314 3 cha.Ma. atisithilavīriyatādīhi 4 cha.Ma. tassa @5 cha.Ma. upasamasukhānadhigamena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page462.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhatamananirassādaṃ 1- ārammaṇe samappavattasamathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadā tassa paggahaniggahasampahaṃsanesu abyāpāraṃ 2- āpajjati sārathi viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati "samaye ajjhupekkhanatā"ti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ hi paṭipajjatoeva 3- uppajjati. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi ekādasahi kāraṇehi samādhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tadeva dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hoti. Pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:- sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā sattasaṅkhāramajjhattapuggala- sevanatā tadadhimuttatāti. Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti "tvaṃ attano kammena āgamma attano 4- kammena gamissasi, esopi attano kammena āgantvā attanova kammena gamissati, tvaṃ kaṃ kelāyasī"ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena ca, "paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṃ kaṃ kelāyasī"ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena ca. 5- Dvīhākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti "idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati, sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā"ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca, "anaddhanīyaṃ 6- idantāvakālikan"ti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. 5- Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā. @Footnote: 1 cha.Ma. anuddhataṃ anirassādaṃ 2 cha.Ma. tadāssa... na byāpāraṃ 3 cha.Ma. paṭipajjato esa @4 cha.Ma. āgantvā attanova 5 cha.Ma. cāti 6 ka. achaḍḍanīyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page463.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihī vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsike samānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesamassucchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni 1- karoti, muhuttaṃpi apassanto "asuko sāmaṇero kuhiṃ, asuko daharo kuhin"ti bhantamigo viya ito cito ca oloketi, aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya "muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā"ti yāciyamānopi "amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamissathā"ti 2- na deti, ayaṃ sattakelāyano nāma. Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa 3- hatthena parāmasituṃpi na deti, tāvakālikaṃ yācito "mayaṃpi idaṃ mamāyantā 4- sayaṃ 5- na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā"ti vadati, ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsino, 6- ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpaṃ sattasaṅkhārakelāyanapuggalaṃ ārakā parivajjentassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Tasmā ādikammiko kulaputto imehi pañcahi kāraṇehi upekkhāsambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpetvā tadeva dhuraṃ katvā abhinivesaṃ paṭṭhapetvā anukkamena arahattaṃ gaṇhāti. So yāva arahattamaggā upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti nāma, phale patte bhāvito nāma hoti. Iti imepi satta bojjhaṅgā lokiyalokuttaramissakāva kathitā. [419] Sammādiṭṭhiṃ bhāvetīti aṭṭhaṅgikassa maggassa ādibhūtaṃ sammādiṭṭhiṃ brūheti vaḍḍheti. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha pana sammādassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammāabhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkapPo. Sammāpariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammāsamuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammāvodānalakkhaṇo 7- @Footnote: 1 cha.Ma. kesacchedana... 2 cha.Ma. kilamessathāti 3 ka. aññesaṃ 4 cha. dhanāyantā @5 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati 6 ka. upāsino 7 cha. sammāvodāpanalakkhaṇo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page464.

Sammāājīvo. Sammāpaggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammāupaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammāsamādhānalakkhaṇo sammāsamādhi. Tesu ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti. Seyyathīdaṃ, sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi 1- saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme sammā abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhapeti, sammāājīvo sammā vodāpeti, sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāti, 2- sammāsamādhi sammā padahati. Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni 3- tīṇi nāmāni labhati. 4- Sammāvācādayo tayo pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā viratiyopi 4- honti cetanādayopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idaṃpi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva. Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā 5- paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayaṃ hi "paññāpajjoto paññāsatthan"ti 6- ca vuttā. 7- Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā @Footnote: 1 ka. paccatthikakilesehi 2 ka. upaṭṭhapeti 3 cha.Ma. nekkhammasaṅkappo @avihiṃsāsaṅkappo abyāpādasaṅkappoti 4-4 cha.Ma. sammāvācādayo tayo pubbabhāge @viratiyopi, ka. sammāvācādayopi catassopi viratiyopi 5 Ma. bahupakārattā @6 abhi.saṅ. 34/16,20/24 cittuppādakaṇḍa 7 ka. pavattā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page465.

Avijjandhakāraṃ vidhamitvā 1- kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ "nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā"ti. Sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivattetvā parivattetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento "ayaṃ kūṭo ayaṃ cheko"ti jānāti, evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno "ime dhammā kāmāvacarā, ime rūpāvacarādayo"ti jānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivattetvā parivattetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakketvā dinne dhamme yogāvacaro paññāya "ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarā"tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti. Tena vuttaṃ "sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto"ti. Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā, evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha "pubbe kho gahapati vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī"ti, 2- tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā. Yasmā pana idañcidañca karissāmāti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti, tasmā 3- vācā kāyakammassa upakārikāti 3- sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto. Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ tividhaṃ kāyaduccaritañca pahāya ubhayasucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pūreti, na itarassa. Tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto. @Footnote: 1 Ma. viddhaṃsetvā 2 Ma.mū. 12/463/413 cūḷavedallasutta 3-3 ka. vācāya kammantassa @upakārikattā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page466.

Evaṃ visuddhājīvena 1- pana "parisuddho me ājīvo"ti ettāvatā paritosaṃ katvā suttappamattena viharituṃ na yuttaṃ, athakho sabbairiyāpathesu idaṃ viriyamārabhitabbanti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto. Tato āraddhaviriyenāpi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati supatiṭṭhitā 2- kātabbāti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā. Yasmā pana evaṃ suppatiṭṭhitā sati sammāsamādhissa 3- upakārānupakārānaṃ 4- dhammānaṃ gatiyo sumanasikatvāva pahoti 5- ekaggārammaṇe 6- cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatiyā anantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabboti. 7- Iti ayaṃpi aṭṭhaṅgiko maggo lokiyalokuttaramissakova kathito. [427] Ajjhattaṃ rūpasaññītiādīsu ajjhattarūpe parikammavasena ajjhattaṃ rūpasaññī nāma hoti. Ajjhattaṃ hi nīlaparikammaṃ karonto kesesu 8- vā pitte vā akkhitārakāya vā karoti, pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā hatthapādatalesu 9- vā akkhīnaṃ pītakaṭṭhāne vā karoti, lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti, odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Taṃ pana sunīlaṃ supītakaṃ 10- sulohitakaṃ suodātaṃ 11- na hoti, avisuddhameva hoti. Eko 12- bahiddhā rūpāni passatīti yasseva 13- parikammaṃ ajjhattaṃ uppannaṃ hoti, nimittaṃ pana bahiddhā, so evaṃ ajjhattaparikammassa bahiddhā ca appanāya vasena "ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passatī"ti vuccati. Parittānīti avaḍḍhitāni. @Footnote: 1 cha.Ma. suddhājīvena 2 Ma. suppatiṭṭhitā, cha. sūpaṭṭhitā 3 cha.Ma. samādhissa @4 Sī. upakārāpakārānaṃ 5 Sī. samannesitvā pahoti, cha.Ma. samanvesitvā pahoti @6 cha.Ma. ekattārammaṇe 7 cha.Ma. veditabbo 8 cha.Ma. kese 9 Ma. hatthapādapiṭṭhesu @10 cha.Ma. supītaṃ 11 cha.Ma. suodātakaṃ 12 ayaṃ pāṭho pāliyaṃ na dissati, @saṅgītisutte pana dissati, dī.Ma. 10/173/98 mahāparinibbānasutte, @Ma.Ma. 13/249/224 mahāsakuludāyisutte, aṅ.aṭṭhaka. 23/162/314 abhibhāyatanasutte ca @ayaṃ pāṭho dissati 13 cha.Ma. yassevaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page467.

Suvaṇṇadubbaṇṇānīti suvaṇṇāni vā hontu 1- dubbaṇṇāni vā, parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tāni abhibhuyyāti yathā nāma sampannagahaṇiko puriso kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā "kiṃ ettha bhuñjitabbaṃ atthī"ti saṅkaḍḍhitvā ekaṃ kabalameva karoti, evameva ñāṇuttariko puggalo visadañāṇo "kimettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi, nāyaṃ mama bhāro"ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho. Jānāmi passāmīti iminā panassa ābhogo kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na antosamāpattiyaṃ. Evaṃsaññī hotīti ābhogasaññāyapi jhānasaññāyapi evaṃsaññī hoti. Abhibhavasaññā 2- hissa antosamāpattiyaṃpi atthi, ābhogasaññā pana samāpattito vuṭṭhahantasseva. 3- Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni, mahantānīti attho. Abhibhuyyāti ettha pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhikaṃ 4- labhitvā "aññāpi 5- hotu, kiṃ esā 6- mayhaṃ karissatī"ti taṃ na mahantato passati, evameva ñāṇuttaro puggalo visadañāṇo "kiṃ ettha samāpajjitabbaṃ, nayidaṃ appamāṇanti, 7- na 8- mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī"ti tāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho. Ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe parikammasaññā- virahito eko. 9- Bahiddhā rūpāni passatīti yassa parikammaṃpi nimittaṃpi bahiddhāva uppannaṃ hoti, so evaṃ bahiddhā parikammassa ceva appanāya ca vasena 10- "ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī"ti vuccati. Sesamettha catutthābhibhāyatane vuttanayameva. Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesaṃ hi etāni sappāyāni, sā ca nesaṃ sappāyatā vitthārato visuddhimagge cariyaniddese vuttā. @Footnote: 1 cha.Ma. honti 2 cha.Ma. abhibhavanasaññā 3 cha.Ma. vuṭṭhitasseva @4 Sī. ekañca bhattavaḍḍhītakaṃ, cha.Ma. ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ 5 cha.Ma. aññampi @6 cha.Ma. etaṃ 7 cha.Ma. appamāṇaṃ 8 Sī. na-saddo na dissati 9 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na @dissati 10 ka. parikammasseva vasena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page468.

Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhavasena 1- vuttaṃ. Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena. Nīlanidassanānīti nīlanidassanavasena, 2- paññāyamānavivarāni 3- asambhinnavaṇṇāni ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti idaṃ pana obhāsavasena vuttaṃ, nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena nesaṃ visuddhataṃ dasseti. Visuddhavaṇṇavaseneva hi imāni cattāri abhibhāyatanāni vuttāni. "nīlakasiṇaṃ gaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā"tiādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ visuddhimagge vitthārato vuttameva. Imāni pana aṭṭha abhibhāyatanajjhānāni vaṭṭānipi honti vaṭṭapādakānipi vipassanāpādakānipi diṭṭhadhammasukhavihārānipi abhiññāpādakānipi nirodhapādakānipi, lokiyāneva pana na lokuttarānīti veditabbāni. [435] Rūpī rūpāni passatīti ettha ajjhattaṃ kesādīsu nīlakasiṇādīsu nīlakasiṇādivasena uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, taṃ tassa atthīti rūpī. Bahiddhā rūpāni passatīti bahiddhāpi nīlakasiṇādīni rūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhāvatthukesu kasiṇesu uppāditajjhānapuggalassa cattāripi rūpāvacarajjhānāni dassitāni. Ajjhattaṃ arūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī, attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva uppāditajjhānassa puggalassa rūpāvacarajjhānāni dassitāni. Subhantveva adhimutto hotīti iminā visuddhesu 4- nīlādivaṇṇakasiṇesu jhānāni dassitāni. Tattha kiñcāpi antoappanāya subhanti ābhogo natthi, yo pana suvisuddhaṃ subhaṃ kasiṇārammaṇaṃ katvā viharati, so yasmā "subhanti adhimutto hotī"ti vattabbataṃ āpajjati, tasmā evaṃ desanā katā. Paṭisambhidāmagge pana "kathaṃ subhantveva adhimutto hotīti vimokkho:- idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā @Footnote: 1 Sī. sabbasaṅgāhikavasena, cha.Ma. sabbasaṅgāhakavasena 2 cha.Ma. nidassanavasena @3 cha.Ma. apaññāyamānavivarāni 4 cha.Ma. suvisuddhesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page469.

Viharati .pe. Mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Karuṇā. Muditā. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati .pe. Upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Evaṃ subhantveva adhimutto hotīti vimokkho"ti 1- vuttaṃ. Sabbaso rūpasaññānantiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃpi 2- sabbaṃ visuddhimagge vuttameva. [443] Paṭhavīkasiṇaṃ bhāvetīti ettha pana sakalaṭṭhena kasiṇaṃ, paṭhavīeva kasiṇaṃ paṭhavīkasiṇaṃ. Paṭhavīkasiṇārammaṇassāpi paṭhaviyā nimittassāpi 3- paṭibhāganimittassāpi taṃ nimittaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannajjhānassāpi etaṃ adhivacanaṃ. Idaṃ 4- paṭhavīkasiṇārammaṇajjhānaṃ adhippetaṃ. Taṃ so 5- bhāveti. Āpokasiṇādīsupi eseva nayo. Imāni pana kasiṇāni bhāventena sīlāni sodhetvā suparisuddhe sīle 6- patiṭṭhitena yvāyaṃ 7- dasasu palibodhesu palibodho atthi, taṃ upacchinditvā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānukūlavasena yaṃ yassa sappāyaṃ, tantena gahetvā kasiṇabhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe viharantena khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena bhāvetabbāni. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge 8- vutto. Kevalaṃ hi tattha viññāṇakasiṇaṃ nāgataṃ, taṃ atthato ākāsakasiṇe pavattaṃ viññāṇaṃ. Tañca kho ārammaṇavasena vuttaṃ, na samāpattivasena. Taṃ hi anantaraṃ viññāṇaṃ 9- ārammaṇaṃ katvā esa viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāvento viññāṇakasiṇaṃ bhāvetīti vuccati. Imānipi dasa kasiṇāni vaṭṭānipi honti vaṭṭapādakānipi vipassanāpādakānipi diṭṭhadhammasukhavihāratthānipi abhiññāpādakānipi nirodhapādakānipi, lokiyāneva na pana lokuttarānīti. [453] Asubhasaññaṃ bhāvetīti asubhaṃ 10- vuccati uddhumātakādīsu dasasu ārammaṇesu 11- uppannā paṭhamajjhānasahagatā saññā, taṃ bhāveti brūheti vaḍḍheti, anuppannaṃ @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/476/359 vimokkhakathā (syā) 2 cha.Ma. taṃ 3 cha.Ma. parikammapathaviyāpi @uggahanimittassāpi 4 cha.Ma. idha pana 5 cha.Ma. taṃ hesa 6 cha.Ma. parisuddhasīle @7 cha.Ma. yvāssa 8 visuddhi. 1/104 kammaṭṭhānaggahaṇaniddesa (syā) 9 cha.Ma. anantaṃ @viññāṇanti 10 cha.Ma. asubhasaññā 11 Sī. asubhārammaṇesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page470.

Uppādeti, uppannaṃ anurakkhatīti attho. Dasannaṃ pana asubhānaṃ bhāvanānayo sabbo visuddhimagge 1- vitthāritoyeva. Maraṇasaññaṃ bhāvetīti sammatimaraṇaṃ 2- khaṇikamaraṇaṃ samucchedamaraṇanti tividhaṃpi maraṇaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ saññaṃ 3- bhāveti, anuppannaṃ uppādeti, uppannaṃ anurakkhatīti attho. Heṭṭhā vuttalakkhaṇā vā maraṇasatiyeva idha maraṇasaññāti vuttā, taṃ bhāveti uppādeti vaḍḍhetīti attho. Bhāvanānayo panassā visuddhimagge 4- vitthāritoyeva. Āhāre paṭikūlasaññaṃ bhāvetīti asitapītādibhede kavaḷiṅkārāhāre 5- gamanapaṭikūlādīni nava paṭikūlāni paccavekkhantassa uppajjanakasaññaṃ bhāveti, uppādeti vaḍḍhetīti attho. Tassāpi bhāvanānayo visuddhimagge vitthāritoyeva. Sabbaloke anabhiratasaññaṃ 6- bhāvetīti sabbasmiṃpi tedhātuke loke anabhiratasaññaṃ ukkaṇṭhitasaññaṃ bhāvetīti attho. Aniccasaññaṃ bhāvetīti pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ uppādabbayaññathattapariggāhikaṃ 7- pañcasu khandhesu aniccanti uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Anicce dukkhasaññaṃ bhāvetīti anicce khandhapañcake paṭipīḷanasaṅkhātadukkhalakkhaṇapariggāhikaṃ 8- dukkhanti uppajjanakasaññaṃ bhāvetīti. Dukkhe anattasaññaṃ bhāvetīti paripīḷanaṭṭhena 9- dukkhe khandhapañcake anupassanākārasaṅkhātaanattalakkhaṇapariggāhikaṃ 10- anattāti uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Pahānasaññaṃ bhāvetīti pañcavidhaṃ pahānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Virāgasaññaṃ bhāvetīti pañcavidhameva virāgaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Nirodhasaññaṃ bhāvetīti saṅkhāranirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññantipi vadanti. Ettha ca sabbaloke anabhiratasaññā aniccasaññā anicce dukkhasaññāti imāhi tīhi saññāhi balavavipassanā kathitā, puna aniccasaññaṃ bhāvetītiādikāhi dasahi saññāhi vipassanāsamārambhova kathito. @Footnote: 1 visuddhi. 1/226 asubhakammaṭṭhānaniddesa (syā) 2 cha.Ma. sammutimaraṇaṃ @3 cha. uppajjanakasaññaṃ 4 visuddhi. 2/1 anussatikammaṭṭhānaniddesa-maraṇassatikathā @(syā) 5 cha.Ma. kabaḷīkāre āhāre 6 cha.Ma. anabhiratisaññaṃ. evamuparipi @7 cha.Ma. udayabbayaññathattapariggāhikaṃ 8 Ma. paṭipīḷanasaṅkhātaṃ 9 cha.Ma. paṭipīḷanaṭṭhena @10 cha.Ma. avasavattanākārasaṅkhāta...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page471.

[473] Buddhānussatintiādīni vuttatthāneva. [483] Paṭhamajjhānasahagatanti paṭhamajjhānena saddhiṃ gataṃ pavattaṃ, paṭhamajjhānena sampayuttanti attho. Saddhindriyaṃ bhāvetīti paṭhamajjhānasahagataṃ katvā saddhindriyaṃ bhāveti visuṃ bhāveti 1- brūheti vaḍḍheti. Esa nayo sabbattha. Aparaaccharāsaṅghātavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. -------------- @Footnote: 1 cha.Ma. visuṃ bhāvetīti pāṭho na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page472.

19. Kāyagatāsativaggavaṇṇanā [563] Cetasā phuṭoti 1- ettha duvidhaṃ pharaṇaṃ āpopharaṇañca dibbacakkhupharaṇañca. Tattha āpokasiṇaṃ samāpajjitvā āpena pharaṇaṃ āpopharaṇaṃ nāma. Evaṃ phuṭṭhepi 2- mahāsamudde sabbā samuddaṅgamā kunnadiyo antogadhāva honti. Ālokaṃ pana vaḍḍhetvā dibbacakkhunā 3- sakalasamuddassa dassanaṃ dibbacakkhupharaṇaṃ nāma. Evaṃ phuṭṭhepi 4- mahāsamuddaṅgamā kunnadiyo antogadhāva honti. Antogadhā tassāti tassa bhikkhuno bhāvanā 5- abbhantaragatāva honti. Vijjābhāgiyāti ettha sampayogavasena vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgā, 6- vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgiyā. Tattha vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāti aṭṭha vijjā, 7- purimena atthena tāhi sampayuttadhammāpi vijjābhāgiyā. Pacchimena atthena tāsu yā kāci ekā vijjā vijjā, sesā vijjābhāgiyāti evaṃ vijjāpi vijjāsampayuttadhammāpi vijjābhāgiyātveva veditabbā. [564] Mahato saṃvegāyāti mahantassa saṃvegassa atthāya. Upari padadvayepi eseva nayo. Ettha ca mahāsaṃvego nāma vipassanā, mahāattho nāma cattāro maggā, mahāyogakkhemo nāma cattāri sāmaññaphalāni. Athavā mahāsaṃvego nāma saha vipassanāya 8- maggo, mahāattho nāma cattāri sāmaññaphalāni, mahāyogakkhemo nāma nibbānaṃ. Satisampajaññāyāti satiyā ca ñāṇassa ca atthāya. Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti dibbacakkhuñāṇāya. Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva paccakkhaattabhāve sukhavihāratthāya. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyāyāti vijjāvimuttīnaṃ phalassa paccakkhakaraṇatthāya. Ettha ca vijjāti maggapaññā, vimuttīti taṃsampayuttā sesā dhammā. Tesaṃ phalaṃ nāma arahattaphalaṃ, tassa sacchikiriyāyāti attho. @Footnote: 1 ka. phuṭṭhoti 2 cha.Ma. phuṭepi (pāli. phuṭa...) 3 ka. cakkhunā 4 cha.Ma. phuṭepi @mahāsamudde sabbā 5 cha.Ma. bhāvanāya 6 cha.Ma. vijjābhāgiyā, aṭṭhasāliniyampana @vijjābhāginoti pāṭho dissati 7 Ma. vijjā vijjā 8 Sī. sahavipassanako

--------------------------------------------------------------------------------------------- page473.

[571] Kāyopi passambhatīti nāmakāyopi karajakāyopi passambhati, vūpasanto 1- hoti. Vitakkavicārāpīti ete dhammā dutiyajjhānena vūpasamanti 2- nāma, idha pana oḷārikavūpasamaṃ sandhāya 3- vuttaṃ. Kevalāti sakalā, sabbe niravasesāti attho. Vijjābhāgiyāti vijjākoṭṭhāsiyā, te heṭṭhā vibhajitvā dassitāva. [574] Avijjā pahīyatīti aṭṭhasu ṭhānesu vaṭṭamūlakaṃ mahāandhakārakaṃ mahātamo 4- aññāṇaṃ pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Asmimāno pahīyatīti asmīti navavidho māno pahīyati. Anusayāti satta anusayā. Saṃyojanānīti dasa saṃyojanāni. [575] Paññāppabhedāyāti paññāppabhedagamanatthaṃ. Anupādāparinibbānāyāti apaccayaparinibbānassa sacchikiriyatthāya. [577] 5- Anekadhātupaṭivedho hotīti aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ lakkhaṇapaṭivedho hoti. Nānādhātupaṭivedho hotīti tāsaṃyeva aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ nānābhāvena lakkhaṇapaṭivedho hoti. Anekadhātupaṭisambhidā hotīti iminā dhātubhedañāṇaṃ 6- kathitaṃ. Dhātubhedañāṇannāma 7- "imā dhātuyo ussannā nāma hontī"ti 7- jānanapaññā. Taṃ panetaṃ dhātubhedañāṇaṃ na sabbesaṃ hoti, buddhānameva nippadesaṃ hoti. Taṃ sammāsambuddhena sabbaso na kathitaṃ. Kasmā? tasmiṃ kathite attho natthīti. [584] Paññāpaṭilābhāyātiādīni soḷasa padāni paṭisambhidāmagge "sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yoniso manasikāro dhammānudhammapaṭipatti. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā paññāpaṭilābhāya saṃvattanti .pe. Nibbedhikapaññatāya saṃvattantī"ti evaṃ mātikaṃ ṭhapetvā vitthāritāneva. Vuttaṃ hetaṃ:- 8- @Footnote: 1 cha.Ma. vūpasantadaratho 2 cha.Ma. vūpasammanti 3 Ma. vūpasamatthāya @4 Sī. bahalandhakārakārakaṃ mahātamo, cha.Ma. bahalandhakāraṃ mahātamaṃ 5 cha.Ma. 576 @6 Ma. dhātubhede ñāṇaṃ, cha. dhātupabhedañāṇaṃ. evamuparipi 7-7 cha.Ma. imāya dhātuyā @ussannāya idaṃ nāma hotīti 8 khu.paṭi. 31/664/569 mahāpaññākathā (syā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page474.

Paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti katamo paññāpaṭilābho, catunnaṃ maggañāṇānaṃ catunnaṃ phalañāṇānaṃ catunnaṃ paṭisambhidāñāṇānaṃ channaṃ abhiññāñāṇānaṃ tesattatīnaṃ ñāṇānaṃ sattasattatīnaṃ ñāṇānaṃ lābho paṭilābho patti sampatti phassanā sacchikiriyā upasampadā, paññāpaṭilābhāya saṃvattantīti ayaṃ paññāpaṭilābho. (1) Paññāvuḍḍhiyā saṃvattantīti katamā paññāvuḍḍhi, sattannañca sekkhānaṃ puthujjanakalyāṇakassa ca paññā vaḍḍhati, arahato paññā vaḍḍhitavaḍḍhanā, 1- paññāvuḍḍhiyā saṃvattantīti ayaṃ paññāvuḍḍhi. (2) Paññāvepullāya saṃvattantīti katamaṃ paññāvepullaṃ, sattannañca sekkhānaṃ puthujjanakalyāṇakassa ca paññā vepullaṃ gacchati, arahato paññā vepullaṃ gatā, paññāvepullāya saṃvattantīti idaṃ paññāvepullaṃ. (3) Mahāpaññatāya saṃvattantīti katamā mahāpaññā, mahante atthe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante dhamme .pe. Mahantā niruttiyo, mahantāni paṭibhāṇāni 2- mahante sīlakkhandhe, mahante samādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhe, mahantāni ṭhānāṭṭhānāni, mahantā vihārasamāpattiyo, mahantāni ariyasaccāni, mahante satipaṭṭhāne, sammappadhāne, iddhipāde, mahantāni indriyāni, mahantāni balāni, mahante bojjhaṅge, mahantaṃ ariyamaggaṃ, 3- mahantāni sāmaññaphalāni, mahantā 4- mahāabhiññāyo, mahantaṃ paramatthaṃ 5- nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahāpaññatāya saṃvattantīti ayaṃ mahāpaññā. (4) Puthupaññatāya saṃvattantīti katamā puthupaññā, puthunānākkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānādhātūsu, puthunānāāyatanesu, puthunānāpaṭiccasamuppādesu, puthunānāsuññatamanupalabbhesu, puthunānāatthesu, dhammesu, niruttīsu, @Footnote: 1 Ma. vaḍḍhati, vaḍḍhitavaḍḍhanā 2 cha.Ma. paṭibhānāni. evamuparipi @3 Sī. mahantaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, cha.Ma. mahante ariyamagge 4 cha.Ma. mahantāti @pāṭho na dissata 5 ka. paramaṭṭhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page475.

Paṭibhāṇesu, puthunānāsīlakkhandhesu, samādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhesu, puthunānāṭhānāṭṭhānesu, puthunānāvihārasamāpattīsu, puthunānāariyasaccesu, puthunānāsatipaṭṭhānesu, sammappadhānesu, iddhipādesu, indriyesu, balesu, bojjhaṅgesu, puthunānāariyamaggesu, puthunānāsāmaññaphalesu, puthunānāabhiññāsu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānājanasādhāraṇe 1- dhamme samatikkamma 2- paramatthe 3- nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthupaññatāya saṃvattantīti ayaṃ puthupaññā. (5) Vipulapaññatāya saṃvattantīti katamā vipulapaññā, vipule atthe pariggaṇhāti vipulapaññā .pe. Vipulaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhāti vipulapaññā, vipulapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ vipulapaññā. (6) Gambhīrapaññatāya saṃvattantīti katamā gambhīrapaññā, gambhīresu khandhesu ñāṇaṃ pavattatīti gambhīrapaññā. Puthupaññāsadiso vitthāro. Gambhīre paramatthe 3- nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti gambhīrapaññā, gambhīrapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ gambhīrapaññā. (7) Assāmantapaññatāya 4- saṃvattantīti katamā assāmantapaññā, yassa puggalassa atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Dhammaniruttipaṭibhāṇavavatthānato paṭibhāṇapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, tassa atthe ca dhamme ca niruttiyā ca paṭibhāṇe ca na añño koci sakkoti abhisambhavituṃ, anabhisambhavanīyo ca so aññehīti assāmantapañño. Puthujjanakalyāṇakassa paññā aṭṭhamakassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, puthujjanakalyāṇakaṃ upādāya aṭṭhamako assāmantapañño. Aṭṭhamakassa paññā sotāpannassa paññāya dūre .pe. Aṭṭhamakaṃ upādāya sotāpanno @Footnote: 1 Ma. puthujjanasādhāraṇe 2 Ma. atikkamma 3 ka. paramaṭṭhe @4 cha.Ma. asāmanta...,ṭīkāyaṃ pana asamantapaññāti pāṭho dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page476.

Assāmantapañño. Sotāpannassa paññā sakadāgāmissa paññāya. Sakadāgāmissa paññāya. Anāgāmissa paññā arahato paññāya. Arahato paññā paccekabuddhassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, arahantaṃ upādāya paccekabuddho assāmantapañño. Paccekabuddhañca sadevakañca lokaṃ upādāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho aggo assāmantapañño. Paññāppabhedakusalo pabhinnañāṇo .pe. Te pañhañca abhisaṅkharitvā 1- tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti guḷhāni ca paṭicchannāni ca, kathitā vissajjitā ca te pañhā ca bhagavato honti. 2- Niddiṭṭhakāraṇā, upakkhittakā ca te bhagavato sampajjanti. Athakho bhagavā 3- tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti aggo assāmantapañño, assāmantapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ assāmantapaññā. (8) Bhūripaññatāya saṃvattantīti katamā bhūripaññā, rāgaṃ abhibhuyyatīti bhūripaññā, abhibhavitāti bhūripaññā. Dosaṃ, mohaṃ, kodhaṃ, upanāhaṃ, makkhaṃ palāsaṃ, 4- issaṃ, macchariyaṃ, māyaṃ, sāṭheyyaṃ, thambhaṃ, sārambhaṃ, mānaṃ, atimānaṃ, madaṃ, pamādaṃ, sabbe kilese, sabbe duccarite, sabbe abhisaṅkhāre, .pe. 5- Sabbe bhavagāmikamme abhibhuyyatīti bhūripaññā, abhibhavitāti bhūripaññā. Rāgo ari, taṃ ariṃ maddanī paññāti bhūripaññā, abhibhavitāti bhūripaññā, 6- doso moho .pe. Sabbe bhavagāmikammā ari, taṃ ariṃ maddanī paññāti bhūripaññā. Bhūri vuccati paṭhavī, tāya paṭhavīsamāya vitthatāya vipulāya paññāya samannāgatoti bhūripañño. Apica paññāya etaṃ adhivacanaṃ bhūri medhā pariṇāyikāti, bhūripaññatāya saṃvattantīti ayaṃ bhūripaññā. (9) Paññābāhullāya saṃvattantīti katamaṃ paññābāhullaṃ, idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito paññāsayo paññādhimutto paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo @Footnote: 1 cha.Ma. pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā 2 cha.Ma. pañhā bhagavatā, pāli....bhagavatā @3 Sī. bhagavāva 4 ka. paḷāsaṃ 5 cha.Ma. .pe. na dissati, khu.paṭi. 31/670/579 (syā) @6 pāli.,cha.Ma. abhibhavitāti bhūripaññāti ime pāṭhā na dissanti, khu.paṭi. 31/670/579

--------------------------------------------------------------------------------------------- page477.

Vicayabahulo pavicayabahulo okkhāyanabahulo sampekkhāyanabahulo 1- sampekkhāyanadhammo vibhūtaviharitaccarito 2- taggaruko tabbahulo tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadādhipateyyo, yathā gaṇagaruko vuccati gaṇabāhullikoti, cīvaragaruko, pattagaruko, senāsanagaruko vuccati senāsanabāhullikoti, evamevaṃ idhekacco paññāgaruko hoti paññācarito .pe. Tadādhipateyyo, paññābāhullāya saṃvattantīti idaṃ paññābāhullaṃ. (10) Sīghapaññatāya saṃvattantīti katamā sīghapaññā, sīghaṃ sīghaṃ sīlāni paripūretīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ indriyasaṃvaraṃ, bhojane mattaññutaṃ, jāgariyānuyogaṃ, sīlakkhandhaṃ, samādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti, 3- vihārasamāpattiyo paripūretīti, 4- ariyasaccāni paṭivijjhatīti. Satipaṭṭhāne bhāvetīti. 5- Sammappadhāne iddhipāde indriyāni balāni bojjhaṅge ariyamaggaṃ bhāvetīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ sāmaññaphalāni sacchikarotīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ abhiññāyo paṭivijjhatīti sīghapaññā. Sīghaṃ sīghaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti sīghapaññā, sīghapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ sīghapaññā. (11) Lahupaññatāya saṃvattantīti katamā lahupaññā, lahuṃ lahuṃ sīlāni paripūretīti lahupaññā .pe. Lahuṃ lahuṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti lahupaññā, lahupaññatāya saṃvattantīti ayaṃ lahupaññā. (12) Hāsapaññatāya saṃvattantīti katamā hāsapaññā, idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmujjabahulo sīlāni paripūretīti hāsapaññā .pe. Paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā, hāsapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ hāsapaññā. (13) @Footnote: 1 cha.Ma. samokkhāyanabahulo 2 cha.Ma. vibhūtavihārī taccarito @3 cha.Ma. paṭivijjhati. evamuparipi 4 cha.Ma. paripūreti 5 cha.Ma. bhāveti, @khu.paṭi. 31/672/580

--------------------------------------------------------------------------------------------- page478.

Javanapaññatāya saṃvattantīti katamā javanapaññā, yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgata- paccuppannaṃ, yā kāci vedanā, yā kāci saññā, ye keci saṅkhārā, yaṅkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhuṃ .pe. Jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā .pe. Jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ .pe. Jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ 1- aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ 1- khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā, javanapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ javanapaññā. (14) Tikkhapaññatāya saṃvattantīti katamā tikkhapaññā, khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ, uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Uppannaṃ rāgaṃ, dosaṃ, mohaṃ .pe. Sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekamhi āsane cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni catasso ca paṭisambhidāyo cha ca 2- abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā, tikkhapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ tikkhapaññā. (15) @Footnote: 1-1 cha.Ma. ime pāṭhā na dissanti, khu.paṭi. 31/675/584 (syā) 2 cha.Ma. ca-saddā na @dissanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page479.

Nibbedhikapaññatāya saṃvattantīti katamā nibbedhikapaññā, idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhitabahulo 1- aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā, anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ, mohakkhandhaṃ, kodhaṃ, upanāhaṃ .pe. Sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā, nibbedhikapaññatāya saṃvattantīti ayaṃ nibbedhikapaññā. (16) Evaṃ paṭisambhidāmagge vuttanayenevettha attho veditabbo. Kevalaṃ hi tattha bahuvacanaṃ, idha ekavacananti ayamettha 2- viseso. Sesaṃ tādisamevāti. Imā ca pana soḷasa mahāpaññā lokiyalokuttaramissakabhāvena 3- kathitā. Kāyagatāsativaggavaṇṇanā niṭṭhitā. ----------------------- @Footnote: 1 cha.Ma. ukkaṇṭhanabahulo, khu.paṭi. 31/677/585 (syā) 2 cha.Ma. ayameva @3 cha.Ma....missakāva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page480.

20. Amatavaggavaṇṇanā [600-611] Amatante bhikkhave paribhuñjantīti te maraṇavirahitaṃ nibbānaṃ paribhuñjantīti attho. Nanu ca nibbānaṃ lokuttaraṃ, kāyagatāsati lokiyā, kathantaṃ paribhuñjantā amataṃ paribhuñjantīti? taṃ bhāvetvā adhigantabbato. Kāyagataṃ hi satiṃ bhāvento amataṃ adhigacchati, abhāvento nādhigacchati. Tasmā evaṃ vuttaṃ. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo. Apicettha viraddhanti viraddhitaṃ 1- nādhigataṃ. Āraddhanti 2- paripuṇṇaṃ. Pamādiṃsūti pamajjanti. Pamuṭṭhanti pammuṭṭhaṃ 3- vissaritaṃ naṭṭhaṃ vā. Āsevitanti ādito sevitaṃ. Bhāvitanti vaḍḍhitaṃ. Bahulīkatanti punappunaṃ kataṃ. Anabhiññātanti ñātaabhiññāya ajānitaṃ. Apariññātanti ñātaapariññāvaseneva 4- apariññātaṃ. Asacchikatanti appaccakkhakataṃ. 5- Sacchikatanti paccakkhakataṃ. 5- Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti. Amatavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāyaṭṭhakathāya sahassasuttantaparimāṇassa ekakanipātassa saṃvaṇṇanā niṭṭhitā. ----------------- @Footnote: 1 cha.Ma. virādhitaṃ 2 Ma. aviraddhanti 3 Sī. pammuṭṭhanti pamuṭṭhaṃ, @cha.Ma. pamuṭṭhanti sammuṭṭhaṃ 4 cha.Ma. ñātapariññā 5-5 cha.Ma. sacchikatanti


             The Pali Atthakatha in Roman Book 14 page 437-480. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=14&A=10418&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=14&A=10418&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=20&i=207              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=20&A=1059              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=20&A=1027              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=20&A=1027              Contents of The Tipitaka Volume 20 http://84000.org/tipitaka/read/?index_20

first pageprevious pageno pageNumbernext book chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]