ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext book chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 21 : PALI ROMAN Dha.A.4 paṇḍita-sahassavagga

                    8. Sahassavaggavaṇṇanā
              1. Tambadāṭhikacoraghātakavatthu. (81)
      "sahassamapi ce vācāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane
viharanto tambadāṭhikacoraghātakaṃ ārabbha kathesi.
      Ekūnapañcasatā kira corā gāmaghātakādīni karontā jīvitaṃ
kappesuṃ. Atheko puriso nibbiddhapiṅgalo tambadāṭhiko tesaṃ santikaṃ
gantvā "ahaṃpi tumhehi saddhiṃ jīvissāmīti āha. Atha naṃ
corajeṭṭhakassa dassetvā "ayaṃpi amhākaṃ santike vasituṃ icchatīti
āhaṃsu. Atha naṃ corajeṭṭhako oloketvā "ayaṃ mātu  thanaṃ chinditvā
pitu vā galalohitaṃ nīharitvā khādanasamattho atikakkhaḷoti cintetvā
"natthetassa amhākaṃ santike vasanakiccanti paṭikkhipi. So evaṃ
paṭikkhittopi agantvā ekantasseva antevāsikaṃ upaṭṭhahanto
ārādhesi. So taṃ ādāya corajeṭṭhakaṃ upasaṅkamitvā "sāmi
bhaddako esa amhākaṃ upakārako, saṅgaṇhatha nanti yācitvā
corajeṭṭhakaṃ paṭicchāpesi. Athekadivasaṃ nāgarā rājapurisehi saddhiṃ
ekato hutvā te core gahetvā vinicchayāmaccānaṃ santikaṃ nayiṃsu.
Amaccā tesaṃ pharasunā sīsacchedaṃ āṇāpesuṃ. Tato "ko nu kho
ime māressatīti pariyesantā te māretuṃ icchantaṃ kañci adisvā
Corajeṭṭhakaṃ āhaṃsu "tvaṃ ime māretvā jīvitañceva labhissasi
sammānañca, mārehi neti. Sopi attānaṃ nissāya vasitattā
māretuṃ na icchi. Etenupāyena ekūnapañcasate pucchiṃsu. Sabbepi na
icchiṃsu. Sabbapacchā taṃ nibbiddhapiṅgalaṃ tambadāṭhikaṃ pucchiṃsu. So
"sādhūti sampaṭicchitvā te sabbepi māretvā jīvitañceva sammānañca
labhi. Etenupāyena nagarassa dakkhiṇadisatopi pañca corasatāni
ānetvā amaccānaṃ dassetvā, tehi tesaṃ sīsacchede āṇatte,
corajeṭṭhakaṃ ādiṃ katvā pucchantā kañci māretuṃ icchantaṃ adisvā
"purimadivase  eko puriso pañcasate core māresi, kahannu kho
esoti, "asukaṭṭhāne amhehi diṭṭhoti vutte, taṃ pakkosāpetvā
"ime mārehi, sammānaṃ lacchasīti āṇāpesuṃ. So "sādhūti
sampaṭicchitvā tepi māretvā sammānaṃ labhi. Atha te "bhaddako
ayaṃ puriso, nibaddhaṃ coraghātakamevetaṃ karissāmāti mantetvā tassa taṃ
ṭhānantaraṃ datvā sammānaṃ kariṃsu. So pacchimadisatopi uttaradisatopi
ānīte pañcasate pañcasate core ghātesiyeva. Evaṃ catūhi disāhi
ānītāni dve sahassāni māretvā tato paṭṭhāya devasikaṃ "ekaṃ
dveti ānītānīte manusse mārento pañcapaṇṇāsa saṃvaccharāni
coraghātakakammaṃ akāsi. So mahallakakāle ekappahārena sīsaṃ
chindituṃ na sakkoti, dve tayo vāre paharanto manusse kilameti.
Nāgarā cintayiṃsu "aññopi coraghātako uppajjissati, ayaṃ ativiya
manusse kilameti, kiṃ imināti, tassa taṃ ṭhānantaraṃ hariṃsu. So
Pubbe coraghātakakammaṃ karonto "ahatasāṭake nivāsetuṃ navasappinā
saṅkhataṃ khīrayāguṃ  pātuṃ sumanapupphāni pilandhituṃ gandhehi 1- vilimpitunti
imāni cattāri na labhi. So ṭhānā cāvitadivase "khīrayāguṃ me pacathāti
vatvā ahatavatthasumanamālāvilepanāni gāhāpetvā nadiṃ gantvā
nahātvā ahatavatthāni nivāsetvā mālā pilandhitvā gandhehi
anulittagatto gehaṃ āgantvā nisīdi. Athassa navasappisaṅkhatakhīrayāguṃ
purato ṭhapetvā hatthadhovanodakaṃ āhariṃsu.
      Tasmiṃ khaṇe sārīputtatthero samāpattito vuṭṭhāya "kattha
nu kho ajja mayā gantabbanti attano bhikkhācāraṃ olokento
tassa gehe khīrayāguṃ disvā "karissati nu kho me so puriso
saṅgahanti upadhārento "maṃ disvā mama saṅgahaṃ karissati, karitvā
ca pana mahāsampattiṃ labhissati ayaṃ kulaputtoti ñatvā cīvaraṃ
pārupitvā pattamādāya tassa gehadvāre ṭhitameva attānaṃ dassesi.
So theraṃ disvāva pasannacitto cintesi "mayā ciraṃ coraghātakakammaṃ
kataṃ, bahū manussā māritā; idāni me gehe khīrayāgu paṭiyattā,
thero ca āgantvā mama gehadvāre ṭhito; idāni mayā ayyassa
deyyadhammaṃ dātuṃ vaṭṭatīti; purato ṭhapitaṃ yāguṃ apanetvā theraṃ
upasaṅkamitvā vanditvā antogehe nisīdāpetvā patte khīrayāguṃ
ākiritvā navasappī āsiñcitvā theraṃ vījamāno aṭṭhāsi. Athassa
dīgharattaṃ aladdhapubbatāya khīrayāguṃ pātuṃ balavā ajjhāsayo ahosi.
Thero tassajjhāsayaṃ ñatvā taṃ "upāsaka attano yāguṃ pivāti āha.
@Footnote: 1. Ma. gandhe.
So aññassa hatthe vījaniṃ datvā sayaṃ yāguṃ pivi. Thero vījamānaṃ
purisaṃ "gaccha, upāsakameva vījāhīti āha. So vījiyamāno kucchipūraṃ
yāguṃ pivitvā āgantvā theraṃ vījamāno ṭhatvā katabhattakiccassa
therassa pattaṃ aggahesi. Thero tassa anumodanaṃ ārabhi. So
attano cittaṃ therassa dhammadesanānugataṃ kātuṃ nāsakkhi. Thero
sallakkhetvā "upāsaka kasmā cittaṃ desanānugataṃ kātuṃ na sakkosīti
pucchi. "bhante mayā dīgharattaṃ kakkhaḷakammaṃ kataṃ, bahū manussā
māritā, tamahaṃ attano kammaṃ saranto cittaṃ ayyassa desanānugataṃ
kātuṃ nāsakkhinti. Thero "vañcessāmi nanti cintetvā "kiṃ
pana tvaṃ attano ruciyā akāsi, aññehi kāritosīti. "rājā maṃ
kārāpesi bhanteti. "kiṃ nu kho te upāsaka evaṃ sante akusalaṃ
hotīti. Mandadhātuko upāsako therenevaṃ vutto "natthi mayhaṃ
akusalanti saññī hutvā "tenahi bhante dhammaṃ kathethāti. So
there anumodanaṃ karonte, ekaggacitto hutvā dhammaṃ suṇanto
sotāpattimaggassa orato anulomikaṃ khantiṃ nibbattesi. Theropi
anumodanaṃ katvā pakkāmi. Upāsakaṃ thokaṃ theraṃ anugantvā nivattamānaṃ
ekā yakkhinī dhenuvesena āgantvā ure paharitvā māresi. So
kālaṃ katvā tusitapure nibbatti.
      Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "coraghātako
pañcapaṇṇāsa vassāni kakkhaḷakammaṃ katvā ajjeva tato mutto
ajjeva therassa bhikkhaṃ datvā ajjeva kālakato, kahaṃ nu kho
Nibbattoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi
kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave
tusitapure so nibbattoti āha. "kiṃ bhante vadetha, ettakaṃ
kālaṃ ettake manusse ghātetvā tusitavimāne nibbattoti. "āma
bhikkhave, mahanto tena kalyāṇamitto laddho, so sārīputtassa
dhammadesanaṃ sutvā anulomañāṇaṃ nibbattetvā ito cuto tusitavimāne
nibbattoti vatvā imaṃ gāthamāha
          "subhāsitaṃ suṇitvāna        nagare coraghātako
           anulomakhantiṃ laddhāna      modati tidivaṅgatoti.
      "bhante anumodanākathā nāma na balavā 1-, tena kataṃ akusalakammaṃ
mahantaṃ, kathaṃ tattakena visesaṃ nibbattesīti. Satthā "bhikkhave mayā
desitadhammassa `appaṃ vā bahuṃ vāti mā pamāṇaṃ gaṇhatha, ekavācāpi
hi atthanissitā seyyoevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ
desento imaṃ gāthamāha
         "sahassamapi ce vācā      anatthapadasañhitā,
          ekaṃ atthapadaṃ seyyo,    yaṃ sutvā upasammatīti.
      Tattha "sahassamapīti: paricchedavacanaṃ. "ekaṃ sahassaṃ dve
sahassānīti evaṃ sahassena cepi paricchinnā vācā honti,
tā ca anatthapadasañhitā ākāsavaṇṇapabbatavaṇṇavanavaṇṇādīni 2-
pakāsakehi anibbānadīpakehi anatthakehi padehi sañhitā, yāva
@Footnote: 1. balavatīti yuttataraṃ. ña.va. 2. ākāsavaṇṇana...vaṇṇanānītipi
@dissati. Sī. Ma. Yu. ākāsavaṇṇanāpabbatavaṇṇanāvanavaṇṇanādīni.
Bahukā honti; tāva pāpikāevāti attho. Ekaṃ atthapadanti:
yaṃ pana "ayaṃ kāyo, ayaṃ kāyagatā sati, tisso vijjā anuppattā, 1-
kataṃ buddhānaṃ sāsananti evarūpaṃ ekaṃpi atthapadaṃ sutvā rāgādīnaṃ
vūpasamena vūpasammati, taṃ atthasādhakaṃ nibbānappaṭisaṃyuttaṃ
khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgasatipaṭṭhānaparidīpakaṃ ekaṃpi padaṃ
seyyoyevāti attho.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                  Tambadāṭhikacoraghātakavatthu.
                        -------
                2. Dārucīriyattheravatthu. (82)
      "sahassamapi ce gāthāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto dārucīriyattheraṃ ārabbha kathesi.
      Ekasmiṃ hi kāle bahū manussā nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhanditvā
      antomahāsamudde bhinnāya nāvāya macchakacchapabhakkhā ahesuṃ.
Ekovettha ekaṃ phalakaṃ gahetvā vāyamanto suppārakapaṭṭanatīraṃ
okkami. Tassa nivāsanapārupanaṃ natthi. So aññaṃ kiñci apassanto
sukkhakaṭṭhadaṇḍakaṃ 2- vākehi paliveṭhetvā nivāsanapārupanaṃ katvā
devakulato kapālaṃ gahetvā suppārakapaṭṭanaṃ agamāsi. Manussā taṃ
disvā yāgubhattādīni datvā "ayaṃ eko arahāti sambhāvesuṃ. So
@Footnote: 1. Ma. anuppatto. 2. Sī. Ma. Yu. sukkhakaṭṭhadaṇḍake.
Vatthesu upanītesu "sacāhaṃ nivāsessāmi vā pārupissāmi vā.
Lābhasakkāro me parihāyissatīti ānītāni 1- pakkhipitvā dārucīrāneva
paridahi. Athassa bahūhi "arahāti vuccamānassa evaṃ cetaso parivitakko
udapādi "ye kho keci loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā
samāpannā, ahaṃ tesaṃ aññataroti. Athassa purāṇasālohitā
devatā evaṃ cintesi.
      Purāṇasālohitāti pubbe ekato katasamaṇadhammā. Pubbe kira
kassapadasabalassa sāsane osakkamāne, sāmaṇerādīnaṃ vippakāraṃ
disvā satta bhikkhū saṃvegappattā `yāva sāsanassa antaradhānaṃ na
hoti; tāva attano patiṭṭhaṃ karissāmāti suvaṇṇacetiyaṃ vanditvā
araññaṃ paviṭṭhā ekaṃ pabbataṃ disvā "jīvite sālayā nivattantu,
nirālayā imaṃ pabbatamabhiruhantūti vatvā nisseṇiṃ bandhitvā sabbepi
taṃ pabbataṃ abhiruyha nisseṇiṃ pātetvā samaṇadhammaṃ kariṃsu. Tesu
saṅghatthero ekarattātikkameneva arahattaṃ pāpuṇi. So anotattadahe
nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā uttarakuruto piṇḍapātaṃ āharitvā te
bhikkhū āha  "āvuso imaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditvā mukhaṃ dhovitvā imaṃ
piṇḍapātaṃ bhuñjathāti. "kimpana bhante amhehi evaṃ katikā katā
`yo paṭhamaṃ arahattaṃ pāpuṇāti, tenābhataṃ piṇḍapātaṃ avasesā
bhuñjissantīti. "no hetaṃ āvusoti. "tenahi sace mayaṃpi tumhe
viya visesaṃ nibbatteyyāma, sayaṃ āharitvā bhuñjissāmāti na icchiṃsu.
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. tāni.
Dutiyadivase dutiyatthero anāgāmiphalaṃ pāpuṇi. Sopi tatheva piṇḍapātaṃ
āharitvā itare nimantesi. Te evamāhaṃsu "kiṃ pana bhante amhehi
evaṃ katikā katā `mahātherena ābhataṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā
anuttherena ābhataṃ bhuñjissāmāti. "no hetaṃ āvusoti. "evaṃ
sante tumhe viya mayaṃpi visesaṃ nibbattetvā attano purisakārena
bhuñjituṃ sakkontā bhuñjissāmāti na icchiṃsu. Tesaṃ 1- arahattappatto
bhikkhu parinibbāyi, anāgāmī brahmaloke nibbatti,  itare pañca
visesaṃ nibbattetuṃ asakkontā sussitvā  [2]- sattame divase kālaṃ
katvā devaloke nibbattā imasmiṃ buddhuppāde tato cavitvā
tattha tattha kulagharesu nibbattiṃsu. Tesu eko pukkusāti rājā
ahosi, eko kumārakassapo, eko dārucīriyo, eko dabbo
mallaputto, eko sabhiyo paribbājakoti. Tattha yo so brahmaloke
nibbattabhikkhu, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ "purāṇasālohitā devatāti.
      Tassa brahmuno etadahosi "ayaṃ mayā saddhiṃ nisseṇiṃ
bandhitvā pabbataṃ abhiruhitvā samaṇadhammaṃ akāsi, idāni imaṃ laddhiṃ
gahetvā caranto vinasseyya, saṃvejessāmi nanti. Atha naṃ upasaṅkamitvā
evamāha "neva kho tvaṃ bāhiya arahā, nāpi arahattamaggaṃ samāpanno;
sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā asi arahattamaggaṃ vā
samāpannoti. Bāhiyo ākāse ṭhatvā kathentaṃ mahābrahmānaṃ
oloketvā cintesi "aho bhāriyaṃ kammaṃ kataṃ, ahaṃ  `arahāmhīti
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. tesu. 2. Sī. Yu. etthantare "parisussitvāti atthi.
Cintesiṃ, ayañca maṃ `na tvaṃ arahā, nāpi arahattamaggaṃ samāpannoti
vadati, atthi nu kho loke añño arahāti. Atha naṃ pucchi "atthi
nu kho etarahi devate loke arahā vā arahattamaggaṃ vā
samāpannoti. Athassa devatā ācikkhi "atthi bāhiya uttaresu
janapadesu sāvatthī nāma nagaraṃ, tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ
sammāsambuddho, so hi bāhiya bhagavā arahā ceva arahattāya ca
dhammaṃ desetīti. Bāhiyo rattibhāge devatāya kathaṃ sutvā
saṃviggamānaso taṃkhaṇaññeva suppārakā nikkhamitvā ekarattivāsena
sāvatthiṃ agamāsi. Sabbaṃ vīsayojanasatikaṃ maggaṃ ekarattivāseneva
agamāsi; gacchanto ca pana devatānubhāvena gato.
"buddhānubhāvenātipi vadantiyeva. Tasmiṃ pana khaṇe satthā sāvatthiṃ
piṇḍāya paviṭṭho hoti. So bhuttapātarāse 1- kāyālasiyaṃ vimocanatthāya
abbhokāse caṅkamante sambahule bhikkhū "kahaṃ etarahi satthāti
pucchi. Bhikkhū "sāvatthiṃ piṇḍāya paviṭṭhoti vatvā taṃ pucchiṃsu
"tvaṃ pana kuto āgatosīti. "suppārakato āgatomhīti.
"kadā nikkhantosīti. "hiyyo sāyaṃ nikkhantomhīti. "dūratosi
āgato, nisīda tāva, pāde dhovitvā telena makkhetvā thokaṃ
vissamāhi āgatakāle satthāraṃ dakkhissasīti. "ahaṃ bhante satthu
vā attano vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, ekarattenevamhi katthaci
aṭṭhatvā anisīditvā vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgato, satthāraṃ passitvāva
@Footnote: 1. Sī. Yu. bhuttapātarāso.
Vissamissāmīti. So evaṃ vatvā taramānarūpo sāvatthiṃ pavisitvā
bhagavantaṃ anopamāya buddhasiriyā piṇḍāya carantaṃ disvā "cirassaṃ
vata me gotamo sammāsambuddho diṭṭhoti diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya
onatasarīro gantvā antaravīthiyaṃ pañcappatiṭṭhitena vanditvā
gopphakesu daḷhaṃ gahetvā evamāha "desetu me bhante
bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ
hitāya sukhāyāti. Atha naṃ satthā "akālo tāva bāhiya,
antaravīthiṃ 1- paviṭṭhomhi piṇḍāyāti paṭikkhipi. Taṃ sutvā bāhiyo
"bhante saṃsāre saṃsarantena kavaḷiṅkārāhāro na aladdhapubbo,
tumhākaṃ vā mayhaṃ vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, desetheva
me dhammanti. Satthā dutiyaṃpi paṭikkhipiyeva. Evaṃ kirassa ahosi
"imassa maṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya sakalasarīraṃ nirantaraṃ pītiyā
ajjhotthataṃ hoti,  balavappītivego dhammaṃ sutvāpi na sakkhissati
paṭivijjhituṃ,  majjhattupekkhāya tāva tiṭṭhatu; ekaratteneva vīsayojanasatikaṃ
maggaṃ āgatattā darathopissa balavā, sopi tāva paṭippassambhatūti;
tasmā dvikkhattuṃ paṭikkhipitvā tatiyaṃpi yācito  antaravīthiyaṃ ṭhitova
"tasmātiha te bāhiya evaṃ sikkhitabbaṃ  `diṭṭhe diṭṭhamattaṃ
bhavissatītiādinā 2- nayena dhammaṃ desesi. So satthu dhammaṃ suṇantoyeva
sabbāsave khepetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi,
tāvadeva ca pana bhagavantaṃ pabbajjaṃ yāci, "paripuṇṇante
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. antaragharaṃ. 2. khu.u. 25/81.
Pattacīvaranti puṭṭho "na paripuṇṇanti āha. Atha naṃ satthā
"tenahi pattacīvaraṃ pariyesāhīti vatvā  pakkāmi. So kira
vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ karonto "bhikkhunā nāma attanā
paccaye labhitvā aññaṃ anoloketvā sayameva paribhuñjituṃ vaṭṭatīti
ekabhikkhussapi pattena vā cīvarena vā saṅgahaṃ nākāsi. Tenassa
"iddhimayapattacīvaraṃ na uppajjissatīti ñatvā ehibhikkhubhāvena
pabbajjaṃ nādāsi. Tampi pattacīvaraṃ pariyesamānameva ekā yakkhinī
dhenurūpena āgantvā vāmaūrumhi paharitvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Satthā
piṇḍāya caritvā katabhattakicco sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ nikkhamanto
bāhiyassa sarīraṃ saṅkāraṭṭhāne patitaṃ disvā bhikkhū āṇāpesi
"bhikkhave ekasmiṃ gehadvāre ṭhatvā mañcakaṃ āharāpetvā imaṃ
sarīraṃ nagarato nīharitvā jhāpetvā thūpaṃ karothāti. Bhikkhū tathā
kariṃsu; katvā ca pana vihāraṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā attanā
katakiccaṃ ārocetvā tassa abhisamparāyaṃ pucchiṃsu.  atha nesaṃ bhagavā
tassa parinibbutabhāvaṃ ācikkhitvā "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ
bhikkhūnaṃ khippābhiññānaṃ, yadidaṃ bāhiyo dārucīriyoti etadagge 1-
ṭhapesi. Atha naṃ bhikkhū pucchiṃsu "bhante tumhe `bāhiyo dārucīriyo
arahattaṃ pattoti vadetha, kadā so arahattaṃ pattoti. "mama
dhammaṃ sutakāle bhikkhaveti. "kadā panassa tumhehi dhammo kathitoti.
"piṇḍāya carantena antaravīthiyaṃ ṭhatvāti. "appamattako hi bhante
@Footnote: 1. aṅ. eka. 20/32.
Tumhehi antaravīthiyaṃ ṭhatvā kathitadhammo, kathaṃ so tāvatakena visesaṃ
nibbattesīti. Atha ne satthā "bhikkhave mama dhammaṃ `appaṃ vā bahuṃ
vāti mā minātha; 1- anekānipi hi gāthāsahassāni anatthanissitāni na
seyyo, atthanissitaṃ pana ekampi gāthāpadaṃ seyyoti vatvā
anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
             "sahassamapi ce gāthā   anatthapadasañhitā;
             ekaṃ gāthāpadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammatīti.
      Tattha "ekaṃ gāthāpadanti "appamādo amataṃ padaṃ .pe.
Yathā matāti evarūpā ekā gāthāpi seyyoti attho. Sesaṃ
purimanayeneva veditabbaṃ.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                    Dārucīriyattheravatthu.
                      ----------
                3. Kuṇḍalakesītherīvatthu. (83)
      "yo ca gāthā sataṃ bhāseti imaṃ dhammadesanaṃ satthā
jetavane viharanto kuṇḍalakesiṃ ārabbha kathesi.
      Rājagahe kira ekā seṭṭhidhītā soḷasavassuddesikā abhirūpā
ahosi dassanīyā. Tasmiñca vaye ṭhitā nāriyo purisajjhāsayā
honti purisalolā. Atha naṃ mātāpitaro sattabhūmikassa pāsādassa
uparimatale sirigabbhe vāsesuṃ,  ekamevassā dāsiṃ paricārikaṃ akaṃsu. 2-
@Footnote: 1. Sī. mā cintayittha. Ma. mā pamāṇaṃ gaṇhatha. 2. Ma. dāsiparicārikaṃ adaṃsu.
Athekaṃ kulaputtaṃ corakammaṃ karontaṃ gahetvā  pacchābāhuṃ 1- bandhitvā
catukke catukke kasāhi paharitvā āghātanaṃ nayiṃsu. Seṭṭhidhītā
mahājanassa saddaṃ sutvā "kinnu kho etanti pāsādatale ṭhatvā
olokentī taṃ disvā paṭibaddhacittā hutvā patthayamānā āhāraṃ
paṭikkhipitvā mañcake nipajji. Atha naṃ mātā pucchi "kiṃ
idaṃ ammāti. "sace etaṃ `coroti gahetvā nīyamānaṃ purisaṃ
labhissāmi, jīvissāmi; no ce, jīvitaṃ me natthi, idheva marissāmīti.
"amma mā evaṃ kari, amhākaṃ jātiyā ca bhogena ca
sadisaṃ aññaṃ sāmikaṃ labhissasīti. "mayhaṃ aññena kiccaṃ natthi,
imaṃ alabhamānā marissāmīti. Mātā dhītaraṃ saññāpetuṃ asakkontī
pituno ārocesi. Sopi naṃ saññāpetuṃ asakkonto "kiṃ
sakkā kātunti cintetvā taṃ coraṃ gāhāpetvā gacchantassa
rājapurisassa sahassabhaṇḍikaṃ pesesi "imaṃ gahetvā etaṃ purisaṃ
mayhaṃ dehīti. So "sādhūti kahāpaṇe gahetvā taṃ muñcitvā
aññaṃ māretvā "mārito deva coroti rañño ārocesi. Seṭṭhīpi
tassa dhītaraṃ adāsi. Sā [2]- "sāmikaṃ ārādhessāmīti sabbābharaṇap-
paṭimaṇḍitā sayameva tassa yāguādīni saṃvidahati. Coro katipāhaccayena
cintesi "kadā nu kho imaṃ māretvā etissā ābharaṇāni
gahetvā ekasmiṃ surāgehe vikkīṇitvā khādituṃ labhissāmīti.
So "attheso upāyoti cintetvā āhāraṃ paṭikkhipitvā mañcake
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. pacchābāhaṃ.
@2. Sī.Ma.Yu. etthantare "tato paṭṭhāyāti atthi.
Nipajji. Atha naṃ sā upasaṅkamitvā "kinte sāmi rujjatīti
pucchi. "na kiñci bhaddeti. "kacci pana me mātāpitaro
tuyhaṃ kuddhāti. "na kujjhanti bhaddeti. "atha kinnāmetanti.
"bhadde ahaṃ taṃ divasaṃ bandhitvā nīyamāno corapapāte adhivatthāya
devatāya balikammaṃ paṭissuṇitvā jīvitaṃ labhiṃ, tvaṃpi mayā
tassāeva ānubhāvena laddhā, `taṃ me devatāya balikammaṃ ṭhapitanti
cintemi bhaddeti. "sāmi mā cintayi, karissāma balikammaṃ, vadehi,
kena atthoti. "appodakamadhupāyāsena ca lājapañcamaka pupphehi cāti.
"sādhu sāmi, ahaṃ paṭiyādessāmīti. Sā sabbaṃ balikammaṃ paṭiyādetvā
"ehi sāmi, gacchāmāti āha. "tenahi bhadde tava ñātake
nivattetvā mahagghāni vatthābharaṇāni gahetvā attānaṃ alaṅkarohi,
hasantā kīḷantā sukhaṃ gamissāmāti. Sā tathā akāsi. Atha naṃ so
pabbatapādaṃ gatakāle āha "bhadde ito paraṃ ubho janā gamissāma,
sesajanaṃ yānakena saddhiṃ nivattetvā balikammabhājanaṃ sayaṃ ukkhipitvā
gaṇhāhīti. Sā tathā akāsi. Coro taṃ gahetvā corapapātapabbataṃ
abhiruhi. Tassa hi ekena passena manussā abhiruhanti. Ekaṃ passaṃ
chinnataṭaṃ, pabbatamatthake ṭhitā tena passena core pātenti,  te
khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā bhūmiyaṃ patanti; tasmā "corapapātoti vuccati.
Sā tassa pabbatassa matthake ṭhatvā "balikammante sāmi karohīti
āha. So tuṇhī ahosi. Puna tāya "kasmā sāmi tuṇhībhūtosīti
vutte, taṃ āha "na mayhaṃ balikammena attho, vañcetvā pana taṃ
Ādāya āgatomhīti. "kiṃkāraṇā sāmīti. "taṃ māretvā tava
ābharaṇāni gahetvā palāyanatthāyāti. Sā maraṇabhayatajjitā āha
"sāmi ahañca ābharaṇāni ca me tava santakāneva,  kasmā
evaṃ vadesīti. So "mā evaṃ karohīti punappunaṃ yāciyamānopi
"māremievāti āha. "evaṃ sante kinte mama maraṇena,
imāni ābharaṇāni gahetvā mayhaṃ jīvitaṃ dehi, ito paṭṭhāya
maṃ `matāti dhārehi, dāsī vā te hutvā hatthakammaṃ karissāmīti
vatvā imaṃ gāthamāha
         "ime suvaṇṇakeyūrā        sabbe veḷuriyāmayā,
          sabbañca gaṇha bhaddante     mamaṃ dāsiñca sāvayāti 1-.
Taṃ sutvā coro "evaṃ kate, tvaṃ gantvā 2- mātāpitūnaṃ ācikkhissasi,
māressāmiyeva, tvaṃ mā bāḷhaṃ paridevīti vatvā imaṃ gāthamāha
         "mā bāḷhaṃ paridevesi,     khippaṃ bandhāhi bhaṇḍakaṃ,
          na tuyhaṃ jīvitaṃ atthi,       sabbaṃ gaṇhāmi bhaṇḍakanti.
      Sā cintesi "aho idaṃ kammaṃ bhāriyaṃ; paññā nāma na
pacitvā khādanatthāya katā, atha kho vicāraṇatthāya katā; jānissāmissa
kattabbanti. Atha naṃ sā āha "sāmi yadā tvaṃ `coroti
gahetvā nīyasi; tadā ahaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhiṃ, te sahassaṃ
vissajjetvā taṃ ānāpetvā gehe kariṃsu, tato paṭṭhāya ahaṃ
tuyhaṃ upakārikā, ajja me sudiṭṭhaṃ katvā attānaṃ vandituṃ
@Footnote: 1. Ma. idaṃ suvaṇṇakeyūraṃ  muttā veḷuriyā bahū
@sabbaṃ harassu bhaddante maṃ ca dāsīti sāvayāti.
@2. Yu. evaṃ kathetvā gantvā.
Dehīti. So "sādhu bhadde, sudiṭṭhaṃ katvā vandāhīti vatvā
pabbatante aṭṭhāsi. Atha naṃ sā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā
catūsu ṭhānesu vanditvā "sāmi idaṃ me pacchimadassanaṃ, idāni
tuyhaṃ vā mama dassanaṃ mayhaṃ vā tava dassanaṃ natthīti purato
ca pacchato ca āliṅgitvā pamattaṃ hutvā pabbatante ṭhitaṃ
piṭṭhipasse ṭhatvā ekena hatthena khandhe gahetvā ekena
piṭṭhikacchāya gahetvā pabbatapapāte khipi. So pabbatakucchiyaṃ
paṭihato khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā bhūmiyaṃ pati. Corapapātamatthake
adhivatthā devatā tesaṃ dvinnaṃpi kiriyaṃ disvā tassā itthiyā
sādhukāraṃ datvā imaṃ gāthamāha
        "na so sabbesu ṭhānesu     puriso hoti paṇḍito,
         itthīpi paṇḍitā hoti       tattha tattha vicakkhaṇāti.
Sāpi coraṃ papāte khipityā [cintesi] "sacāhaṃ gehaṃ gamissāmi,
`sāmiko te kahanti pucchissanti; sacāhaṃ evaṃ puṭṭhā `mārito
meti vakkhāmi, `dubbinīte sahassaṃ datvā sāmikaṃ ānāpetvā
idāni naṃ māresīti maṃ mukhasattīhi vijjhissanti;  `ābharaṇatthāya
maṃ so māretukāmo ahosīti vuttepi, na saddahissanti; alaṃ
me gehenāti tattheva ābharaṇāni chaḍḍetvā araññaṃ pavisitvā
anupubbena vicarantī ekaṃ paribbājakānaṃ assamaṃ patvā vanditvā
"mayhaṃ bhante tumhākaṃ santike pabbajjaṃ dethāti āha. Atha
naṃ pabbājesuṃ. Sā pabbajitvāva pucchi "bhante tumhākaṃ
Pabbajjāya kiṃ uttamanti. "bhadde dasasu vā kasiṇesu parikammaṃ
katvā jhānaṃ nibbattetabbaṃ, vādasahassaṃ vā uggaṇhitabbaṃ,
ayaṃ amhākaṃ pabbajjāya uttamatthoti. "jhānantāva nibbattetuṃ
ahaṃ na sakkhissāmi, vādasahassaṃ pana uggaṇhissāmi ayyāti.
Atha naṃ te vādasahassaṃ uggaṇhāpetvā "uggahitaṃ te sippaṃ,
idāni tvaṃ jambudīpatale vicaritvā attanā saddhiṃ pañhaṃ kathetuṃ
samatthaṃ olokehīti tassā hatthe jambusākhaṃ datvā uyyojesuṃ
"gaccha bhadde; sace koci gihibhūto tayā saddhiṃ pañhaṃ kathetuṃ
sakkoti, tasseva pādaparicārikā bhava; sace pabbajito sakkoti,
tassa santike pabbajāhīti. Sā nāmena jambuparibbājikā nāma
hutvā tato nikkhamitvā diṭṭhadiṭṭhe pañhaṃ pucchantī vicarati.
Tāya saddhiṃ kathetuṃ samattho nāma nāhosi. "ito
jambuparibbājikā āgacchatīti sutvāva manussā palāyanti. Sā
gāmaṃ vā nigamaṃ vā bhikkhāya pavisantī gāmadvāre vālikārāsiṃ
katvā tattha jamthusākhaṃ ṭhapetvā "mayā saddhiṃ kathetuṃ samattho
jambusākhaṃ maddatūti vatvā gāmaṃ pāvisi. Taṃ, ṭhānaṃ koci upasaṅkamituṃ
samattho nāma nāhosi. Sāpi milātāya jambusākhāya aññaṃ sākhaṃ
gaṇhāti, iminā nīhārena vicarantī sāvatthiṃ patvā gāmadvāre
sākhaṃ ṭhapetvā vuttanayeneva vatvā bhikkhāya pāvisi. Sambahulā
dārakā sākhaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu.
      Tadā sārīputtatthero piṇḍāya caritvā katabhattakicco
Nagarā nikkhamanto te dārake sākhaṃ parivāretvā ṭhite disvā
"kiṃ idanti pucchi. Dārakā therassa taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu.
"tenahi dārakā imaṃ sākhaṃ maddathāti. "bhāyāma bhanteti.
"ahaṃ pañhaṃ kathessāmi, maddatha  tumheti. Te therassa vacanena
jātussāhā tathā katvā nadantā rajaṃ ukkhipiṃsu. Paribbājikā
āgantvā te paribhāsitvā "tumhehi saddhiṃ mama pañhena
kiccaṃ natthi; kasmā me sākhaṃ madditthāti āha. "ayyenamha
maddāpitāti āhaṃsu. "bhante tumhehi me sākhā maddāpitāti.
"āma bhaginīti. "tenahi mayā saddhiṃ pañhaṃ kathethāti. "sādhu,
kathesāsāmīti. Sā vaḍḍhamānakacchāyāya pañhaṃ pucchituṃ therassa
santikaṃ agamāsi. Sakalanagaraṃ saṅkhubhi "dvinnaṃ paṇḍitānaṃ kathaṃ
sossāmāti. Nāgarā tāya saddhiṃyeva gantvā theraṃ vanditvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Paribbājikā theraṃ āha "bhante  pucchāmi
te pañhanti. "puccha bhaginīti. Sā vādasahassaṃ pucchi. Pucchitaṃ
pucchitaṃ thero vissajjesi. Atha naṃ thero āha "ettakā eva te
pañhā, aññepi atthīti. "ettakā eva bhanteti. "tayā bahū
pañhā puṭṭhā; mayaṃpi ekaṃ pucchāma, vissajjessasi noti. "jānamānā
vissajjessāmi 1-, pucchatha bhanteti. Thero "ekaṃ nāma kinti pañhaṃ
pucchi. Sā "evamesa vissajjitabboti ajānantī "kiṃ nāmetaṃ
@Footnote: 1. Sī. Yu. "jānamānā vissajjessāmīti. natthi.
Bhanteti pucchi. "buddhamanto 1- nāma bhaginīti. "mayhaṃpi taṃ detha
bhanteti. "sace mādisā bhavissasi, dassāmīti. "tenahi maṃ
pabbājethāti. Thero bhikkhunīnaṃ ācikkhitvā pabbajāpesi. Sā
pabbajitvā laddhūpasampadā kuṇḍalakesītherī nāma hutvā katipāhasseva
saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
      Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "kuṇḍalakesītheriyā
dhammassavanaṃ bahuṃ natthi, pabbajitakiccamassā matthakaṃ pattaṃ,
ekena kira corena saddhiṃ mahāsaṅgāmaṃ katvā jititvā āgatāti.
Satthā āgantvā "kāya nuttha   bhikkhave etarahi kathāya
sannisinnāti pucchitvā, "imāya mnāmāti vutte, "bhikkhave
mayā desitadhammaṃ `appaṃ vā bahuṃ vāti mā minātha, anatthakaṃ
padaṃ sataṃpi seyyo na hoti, dhammapadaṃ pana ekampi seyyova;
avasesacore jinantassa ca jayo nāma na hoti, ajjhattike
kilesacore jinantasseva pana jayo nāma hotīti vatvā anusandhiṃ
ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi
     "yo ca gāthā sataṃ bhāse   anatthapadasañhitā;
      ekaṃ dhammapadaṃ seyyo     yaṃ sutvā upasammati.
      Yo sahassaṃ sahassena      saṅgāme mānuse jine,
      ekañca jeyyamattānaṃ,    sa ve saṅgāmajuttamoti.
      Tattha "gāthā satanti:     yo ca puggalo sataparicchedā
@Footnote: 1. Sī. Yu. buddhapañhaṃ. Ma. buddhapañho.
Bahū gāthā bhāseyyāti attho. Anatthapadasañhitāti:
ākāsavaṇṇanādivasena anatthakehi padehi sañhitā. Dhammapadanti: atthasādhakaṃ
khandhādippaṭisaṃyuttaṃ. "cattārīmāni paribbājakā dhammapadāni; katamāni
cattāri; anabhijjhā paribbājakā dhammapadaṃ, abyāpādo  paribbājakā
dhammapadaṃ, sammāsati paribbājakā dhammapadaṃ, sammāsamādhi paribbājakā
dhammapadanti 1- evaṃ vuttesu catūsu dhammapadesu ekampi dhammapadaṃ
seyyo.
      Yo sahassaṃ sahassenāti: yo eko saṅgāmayodho sahassena
guṇitaṃ sahassaṃ manusse ekasmiṃ saṅgāme jineyya dasa manussasatasahassāni
jinitvā jayaṃ āhareyya, ayaṃpi saṅgāmajinataṃ uttamo
nāma na hoti. Ekañaca jeyyamattānanti: yo pana
rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu ajjhattikakammaṭṭhānaṃ sammasanto attano
lobhādikkilesajayena attānaṃ jineyya. Sa ve saṅgāmajuttamoti: so
saṅgāmajinataṃ uttamo pavaro saṅgāmasīsayodhoti.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                    Kuṇḍalakesītherīvatthu.
                      ----------
@Footnote: 1. aṅ. catukka. 21/38.
              4. Anatthapucchakabrāhmaṇavatthu. (84)
      "attā haveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto
anatthapucchakabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
      So kira brāhmaṇo "kiṃ nu kho sammāsambuddho atthameva
jānāti, udāhu anatthampi; pucchissāmi nanti satthāraṃ upasaṅkamitvā
pucchi "bhante  tumhe atthameva jānātha maññe, no anatthanti.
"atthañcāhaṃ brāhmaṇa jānāmi anatthañcāti. "tenahi me
anatthaṃ kathethāti. Athassa satthā imaṃ gāthamāha
         "ussūraseyyaṃ ālasyaṃ     caṇḍikkaṃ dīghasottiyaṃ 1-
          ekassaddhānagamanaṃ       paradārūpasevanaṃ
          etaṃ brāhmaṇa sevassu,  anatthaṃ te bhavissatīti.
      Taṃ sutvā brāhmaṇo sādhukāramadāsi "sādhu sādhu gaṇācariya
gaṇajeṭṭhaka, tumheva atthañca jānātha anatthañcāti. "evaṃ
brāhmaṇa atthānatthajānanako nāma mayā sadiso natthīti.
Athassa satthā ajjhāsayaṃ upadhāretvā "brāhmaṇa kena kammena
jīvasīti pucchi. "jūtakammena bho gotamāti. "kiṃ pana te jayo
hoti parājayoti. "jayopi parājayopīti vutte, "brāhmaṇa
appamattako esa, paraṃ jinantassa jayo nāma na seyyo; yo
pana kilesajayena attānaṃ jināti, tassa jayo seyyo; na hi taṃ
jayaṃ koci parājayaṃ kātuṃ sakkotīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā
@Footnote: 1. Ma. dīghasoṇḍiyaṃ.
Dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi
      "attā have jitaṃ seyyo,   yā cāyaṃ itarā pajā;
      attadantassa posassa        niccaṃ saññatacārino
      neva devo na gandhabbo     na māro saha brahmunā
      jitaṃ apajitaṃ kayirā          tathārūpassa jantunoti.
      Tattha "haveti nipāto. Jitanti liṅgavipallāso. Attano
kilesajayena attā jito seyyoti attho. Yā cāyaṃ itarā
pajāti: yā panāyaṃ avasesā pajā jūtena vā dhanaharaṇena vā
saṅgāme balābhibhavena vā jitā bhaveyya, taṃ jinantena yaṃ jitaṃ.
Na taṃ seyyoti attho. "kasmā pana tadeva jitaṃ  seyyo, idaṃ
na seyyoti. "yasmā attadantassa .pe. Tathārūpassa jantunoti.
Idaṃ vutti hoti "yasmā hi yvāyaṃ nikkilesatāya attadanto
poso, tassa anaṅgaṇassa 1- kāyādīhi niccaṃ saññatacārino
evarūpassa imehi kāyasaññamādīhi saññatassa jantuno devo
vā gandhabbo vā māro vā pana brahmunā saha uṭṭhahitvā
`ahamassa jitaṃ apajitaṃ karissāmi, maggabhāvanāya pahīne kilese
puna uppādessāmīti ḍaṭentopi, yathā dhanādīhi parājito
pakkhantaro hutvā itarena jitaṃ puna jinanto apajitaṃ kareyya:
evaṃ apajitaṃ kātuṃ neva sakkuṇeyyāti.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                  Anatthapucchakabrāhmaṇavatthu.
@Footnote: 1. Ma. Yu. attadantassa.
          5. Sārīputtattherassa mātulabrāhmaṇavatthu. (85)
      "māse māseti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto
sārīputtattherassa mātulabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
      Thero kira tassa santikaṃ gantvā āha "kinnu kho brāhmaṇa
kiñcideva kusalaṃ karosīti. "karomi bhanteti. "kiṃ karosīti. "māse
māse sahassapariccāgena dānaṃ dammīti. "kassa desīti. "niggaṇṭhānaṃ
bhanteti. "kiṃ patthayantoti. "brahmalokaṃ bhanteti. "kiṃ pana
brahmalokassa ayaṃ maggoti. "āma bhanteti. "ko evamāhāti.
"ācariyehi me kathitaṃ bhanteti. "neva tvaṃ brahmalokassa maggaṃ
jānāsi, napi te ācariyā; satthā eva eko jānāti, ehi
brāhmaṇa, brahmalokassa te maggaṃ kathāpessāmīti taṃ ādāya
satthu santikaṃ netvā "bhante ayaṃ brāhmaṇo evamāhāti taṃ
pavattiṃ ārocetvā "sādhu vatassa brahmalokamaggaṃ kathethāti āha.
Satthā "evaṃ kira brāhmaṇāti pucchitvā, "āma bho gotamāti
vutte, "brāhmaṇa tayā evaṃ dadamānena vassasataṃ dinnadānatopi
muhuttamattaṃ pasannacittena mayhaṃ sāvakassa olokanaṃ vā
kaṭacchubhikkhāmattadānaṃ vā mahapphalataranti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā
dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
      "māse māse sahassena   yo yajetha sataṃ samaṃ,
      ekañca bhāvitattānaṃ      muhuttamapi pūjaye,
      sāyeva pūjanā seyyo,   yañce vassasataṃ hutanti.
      Tattha "sahassenāti: sahassapariccāgena. Yo yajetha sataṃ
samanti: yo vassasataṃ māse māse sahassaṃ pariccajanto
lokiyamahājanassa dānaṃ dadeyya. Ekañca bhāvitattānanti: yo
ca ekaṃ guṇavasena vaḍḍhitaattānaṃ heṭṭhimakoṭiyā sotāpannaṃ
uparimakoṭiyā khīṇāsavaṃ gharadvāre sampattaṃ   kaṭacchubhikkhādānavasena
vā yāpanamattāhāradānavasena vā thūlasāṭakadānamattena vā
pūjeyya, yaṃ itarena vassasataṃ hutaṃ, tato sāyeva pūjanā seyyo
seṭṭhā uttamāti attho.
      Desanāvasāne so brāhmaṇo sotāpattiphalaṃ patto. Aññepi
      bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
              Sārīputtattherassa mātulabrāhmaṇavatthu.
                      ----------
        6. Sārīputtattherassa bhāgineyyabrāhmaṇavatthu. (86)
      "yo ca vassasataṃ jantūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane
viharanto sārīputtattherassa bhāgineyyaṃ ārabbha kathesi.
      Taṃpi hi thero upasaṅkamitvā āha "kiṃ brāhmaṇa kusalaṃ
karosīti. "āma bhanteti. "kiṃ karosīti. "māse māse ekaṃ pasuṃ
vadhitvā aggiṃ paricarāmīti. "kimatthaṃ evaṃ karosīti. "brahmalokamaggo
kiresoti. "kenevaṃ kathitanti. "ācariyehi me bhanteti. "neva tvaṃ
brahmalokamaggaṃ jānāsi,  napi te ācariyā; ehi satthu santikaṃ
Gamissāmāti taṃ satthu santikaṃ netvā taṃ pavattiṃ ārocetvā
"imassa bhante brahmalokamaggaṃ kathethāti āha. Satthā "evaṃ
kirāti pucchitvā,  "evaṃ bho gotamāti vutte, "brāhmaṇa
vassasataṃpi evaṃ aggiṃ paricarantassa tava aggipāricariyā mama
sāvakassa khaṇamattaṃ pūjaṃpi na pāpuṇātīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā
dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
      "yo ca vassasataṃ jantu    aggiṃ paricare vane,
      ekañca bhāvitattānaṃ     muhuttamapi pūjaye
      sāyeva pūjanā seyyo,  yañce vassasataṃ hutanti.
      Tattha "jantūti sattādhivacanametaṃ. Aggiṃ paricare vaneti:
nippapañcabhāvappatthanāya vanaṃ pavisitvāpi tattha aggiṃ paricareyya.
Sesaṃ purimasadisamevāti.
      Desanāvasāne brāhmaṇo sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Aññepi
bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
            Sārīputtattherassa bhāgineyyabrāhmaṇavatthu.
                    --------------
          7. Sārīputtattherassa sahāyabrāhmaṇavatthu. (87)
      "yaṅkiñci yiṭṭhañcāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane
viharanto sārīputtattherassa sahāyabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
      Tampi hi thero upasaṅkamitvā "kiṃ brāhmaṇa kiñci kusalaṃ
Karosīti pucchi. "āma bhanteti. "kiṃ karosīti. "yiṭṭhayāgaṃ yajāmīti.
Tadā kira taṃ yāgaṃ mahāpariccāgena yajanti. Ito paraṃ thero
purimanayeneva pucchitvā taṃ satthu santikaṃ netvā taṃ pavattiṃ
ārocetvā "imassa bhante brahmalokamaggaṃ kathethāti āha.
Satthā "brāhmaṇa evaṃ kirāti pucchitvā, "āmāti vutte,
"brāhmaṇa tayā saṃvaccharaṃ yiṭṭhayāgaṃ yajantena lokiyamahājanassa
dinnadānaṃ pasannena cittena mama sāvakānaṃ vandantānaṃ
uppannakusalacetanāya catubbhāgamattaṃpi na agghatīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā
dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
           "yaṅkiñci yiṭṭhañca hutañca loke
            saṃvaccharaṃ yajetha puññapekkho;
            sabbampi taṃ na catubhāgameti,
            abhivādanā ujjugatesu seyyoti.
      Tattha "yaṅkiñcīti anavasesapariyādānavacanametaṃ. Yiṭṭhanti:
yebhuyyena maṅgalakiriyādivasena dinnadānaṃ. Hutanti: abhisaṅkharitvā kataṃ
pāhunadānañceva kammaphalaṃ saddahitvā katadānañca. Saṃvaccharaṃ yajethāti:
ekasaṃvaccharaṃ nirantarameva vuttappakāraṃ dānaṃ sakalacakkavāḷepi
lokiyamahājanassa dadeyya. Puññapekkhoti: puññaṃ icchanto.
Ujjugatesūti: heṭṭhimakoṭiyā sotāpannesu uparimakoṭiyā khīṇāsavesu.
Idaṃ vuttaṃ hoti "evarūpena 1- pasannena cittena sarīraṃ onāmetvā
vandantassa kusalacetanāya yaṃ   phalaṃ, tato catutthabhāgaṃpi sabbaṃ taṃ dānaṃ
@Footnote: 1. Ma. evarūpesu.
Na agghati; tasmā ujjugatesu abhivādanameva seyyoti.
      Desanāvasāne brāhmaṇo sotāpattiphalaṃ patto, aññepi
bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
              Sārīputtattherassa sahāyabrāhmaṇavatthu.
                       ---------
                8. Āyuvaḍḍhanakumāravatthu. (88)
      "abhivādanasīlissāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā dīghalambikaṃ
nissāya araññakuṭikāyaṃ viharanto dīghāyukumāraṃ ārabbha kathesi.
Dīghalambikavāsino kira dve brāhmaṇā bāhirakapabbajjaṃ
pabbajitvā aṭṭhacattāḷīsa vassāni tapacaraṇaṃ cariṃsu. Tesu eko
"paveṇi me nassissati, vibbhamissāmīti cintetvā attanā kataṃ
tapaparikkhāraṃ paresaṃ vikkīṇitvā gosatena ceva kahāpaṇasatena ca
saddhiṃ  bhariyaṃ labhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhāpesi. Athassa bhariyā dārakaṃ
vijāyi. Itaro panassa sahāyako pavāsaṃ gantvā punadeva taṃ nagaraṃ
paccāgami. So tassa āgatabhāvaṃ sutvā puttadāraṃ ādāya sahāyakassa
dassanatthāya agamāsi, gantvā puttaṃ mātu hatthe datvā sayaṃ tāva
vandi. Mātāpi puttaṃ pitu hatthe datvā vandi. So "dīghāyukā
hothāti āha. Putte pana vandāpite, tuṇhī ahosi. Atha naṃ
"kasmā pana bhante amhe vandite 1- `dīghāyukā hothāti vatvā
@Footnote: 1. vandante (?) Sī. amhehi vandito. Ma. Yu. amhehi vandite.
Imassa vandanakāle kiñci na vadethāti āha. "imassa eko
antarāyo atthi brāhmaṇāti. "kittakaṃ jīvissati bhanteti. "sattāhaṃ
brāhmaṇāti. "paṭibāhanakāraṇaṃ atthi bhanteti. "nāhaṃ paṭibāhanakāraṇaṃ
jānāmīti. "ko pana jāneyya bhanteti. "samaṇo gotamo,
tassa santikaṃ gantvā pucchāhīti. "tattha gacchanto tapaparihānito
bhāyāmīti. "sace te puttasineho atthi, tapaparihāniṃ acintayitvā
tassa santikaṃ gantvā pucchāhīti. So satthu santikaṃ gantvā sayaṃ
tāva vandi. Satthā "dīghāyuko hohīti āha; pajāpatiyā vandanakālepi
tassā tatheva vatvā puttassa vandāpanakāle tuṇhi ahosi. So
purimanayeneva satthāraṃ pucchi. Satthāpissa tatheva byākāsi. So kira
brāhmaṇo sabbaññutañāṇaṃ 1- appaṭivijjhitvā attano mantaṃ
sabbaññutañāṇena saṃsandesi, paṭibāhanupāyaṃ pana na jānāti.
Brāhmaṇo satthāraṃ pucchi "atthi  pana bhante paṭibāhanupāyoti.
"bhaveyya brāhmaṇāti.  "kiṃ bhaveyyāti. "sace tvaṃ attano
gehadvāre maṇḍapaṃ katvā tassa majjhe pīṭhakaṃ kāretvā taṃ
parikkhipanto aṭṭha vā soḷasa vā āsanāni paññāpetvā tesu
mama sāvake nisīdāpetvā sattāhaṃ nirantaraṃ parittaṃ kāretuṃ
sakkuṇeyyāsi, evamassa antarāyo vinasseyyāti. "bho gotama
mayā maṇḍapādīni sakkā kātuṃ, tumhākaṃ pana sāvake kathaṃ
lacchāmīti. "tayā ettake kate, ahaṃ mama sāvake pahiṇissāmīti.
"sādhu bho gotamāti so attano gehadvāre sabbantaṃ kiccaṃ
@Footnote: 1. sabbaññutā eva ñāṇaṃ sabbaññutañāṇaṃ.
@ākārassa rassattaṃ. ñassa dvittaṃ natthi.
Niṭṭhāpetvā satthu santikaṃ agamāsi. Satthā bhikkhū pahiṇi.
Te gantvā tattha nisīdiṃsu. Dārakampi pīṭhakāya nipajjāpesuṃ.
Bhikkhū satta rattindivā 1- nirantaraṃ parittaṃ bhaṇiṃsu. Sattame
divase sayaṃ satthā āgacchi. Tasmiṃ gate 2-, sabbacakkavāḷe
devatā sannipatiṃsu. Eko pana avaruddhako yakkho dvādasa
saṃvaccharāni vessavaṇaṃ upaṭṭhahitvā tassa santikā varaṃ labhanto
"ito sattame divase imaṃ dārakaṃ gaṇheyyāsīti labhi; tasmā
sopi āgantvā aṭṭhāsi. Satthari pana tattha gate, mahesakkhāsu
devatāsu sannipatitāsu, appesakkhā devatā osakkitvā okāsaṃ
alabhamānā dvādasa yojanāni paṭikkamiṃsu. Avaruddhakopi tatheva
paṭikkanto aṭṭhāsi. Satthāpi sabbarattiṃ parittamakāsi. Sattāhe
vītivatte, avaruddhako dārakaṃ na labhi. Aṭṭhame pana divase aruṇe
uggatamatteyeva, dārakaṃ ānetvā satthāraṃ vandāpesuṃ. Satthā
"dīghāyuko hohīti āha. "kīvaciraṃ pana bho gotama dārako
ṭhassatīti. "vīsavassasataṃ brāhmaṇāti. Athassa "āyuvaḍḍhanakumāroti
nāmaṃ kariṃsu. So vuḍḍhimanvāya pañcahi upāsakasatehi parivuto vicari.
      Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "passathāvuso,
āyuvaḍḍhanakumārena kira sattame divase maritabbaṃ abhavissa, so
idāni [vīsavassasataṭṭhāyī hutvā] pañcahi upāsakasatehi parivuto
vicarati; atthi maññe imesaṃ sattānaṃ āyuvaḍḍhanakāraṇanti. Satthā
āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti
@Footnote: 1. Ma. sattarattindivaṃ. 2. Ma. āgate.
Pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave na kevalaṃ
āyuvaḍḍhanameva, ime pana sattā guṇavanto vandantā catūhi
kāraṇehi vaḍḍhanti, parissayato muccanti, yāvatāyukameva tiṭṭhantīti
vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
         "abhivādanasīlissa  niccaṃ vuḍḍhāpacāyino
          cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balanti.
      Tattha "abhivādanasīlissāti: vandanasīlissa abhiṇhaṃ vandanakiccaṃ
pasutassāti attho. Vuḍḍhāpacāyinoti: gihissa  tadahuppabbajite
daharasāmaṇerepi  pabbajitassa vā pana pabbajjāya vā upasampadāya
vā vuḍḍhatare guṇavuḍḍhe apacāyamānassa abhivādanena vā niccaṃ
pūjentassāti attho. Cattāro dhammāti: āyumhi vaḍḍhamāne,
yattakaṃ kālaṃ taṃ vaḍḍhati, itarepi tattakaṃ vaḍḍhantiyeva. Yena hi
paññāsavassāyusaṃvattanikaṃ kusalaṃ kataṃ, pañcavīsativassakālepissa
jīvitantarāyo uppajjeyya; so abhivādanasīlatāya paṭippassambhati.
So yāvatāyukameva tiṭṭhati. Vaṇṇādayopissa āyunāva saddhiṃ
vaḍḍhanti. Ito uttariṃpi  eseva nayo. Anantarāyena pavattassa
pana āyuno vaḍḍhanaṃ nāma natthīti.
      Desanāvasāne āyuvaḍḍhanakumāro pañcahi upāsakasatehi saddhiṃ
sotāpattiphale patiṭṭhahi, aññepi bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                    Āyuvaḍḍhanakumāravatthu.
                       --------
                9. Saṅkiccasāmaṇeravatthu. (89)
      "yo ca vassasataṃ jīveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto saṅkiccasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi.
      Sāvatthiyaṃ kira tiṃsamattā kulaputtā dhammakathaṃ sutvā satthu
sāsane uraṃ datvā pabbajiṃsu. Te upasampadāya pañcavassā
hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā "ganthadhuraṃ vipassanādhuranti dve
dhurāni sutvā mahallakakāle pabbajitattā ganthadhure ussāhaṃ
akatvā vipassanādhuraṃ pūretukāmā yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ
kathāpetvā "bhante ekaṃ araññāyatanaṃ gamissāmāti satthāraṃ
āpucchiṃsu. Satthā "kataraṇṭhānaṃ gamissathāti pucchitvā, "asukaṃ
nāmāti vutte, "tattha tesaṃ ekaṃ vighāsādaṃ nissāya bhayaṃ
uppajjissati, tañca pana saṅkiccasāmaṇere gate vūpasamissati,
atha nesaṃ pabbajitakiccaṃ pāripūriṃ gamissatīti aññāsi.
      Saṅkiccasāmaṇero nāma sārīputtattherassa sāmaṇero
sattavassiko jātiyā. Tassa kira mātā sāvatthiyaṃ aḍḍhakulassa
dhītā. Sā tasmiṃ kucchigate ekena byādhinā taṃkhaṇaññeva
kālamakāsi. Tassā jhāpiyamānāya ṭhapetvā gabbhamaṃsaṃ sesamaṃsaṃ
jhāyi. Athassā gabbhamaṃsaṃ citakā otāretvā dvīsu tīsu ṭhānesu
sūlehi vijjhiṃsu. Sūlakoṭi dārakassa  akkhikoṭiṃ pahari. Evaṃ gabbhamaṃsaṃ
vijjhitvā aṅgārarāsimhi khipitvā aṅgāreheva paṭicchādetvā
Pakkamiṃsu. Gabbhamaṃsaṃ jhāyi. Aṅgāramatthake pana suvaṇṇabimbasadiso
dārako padumagabbhanipanno viya ahosi. Pacchimabhavikasattassa hi
sinerunā otthariyamānassāpi arahattaṃ appatvā jīvitakkhayo nāma
natthi. Punadivase "citakaṃ nibbāpessāmāti āgatā tathānipannaṃ
dārakaṃ disvā acchariyabbhūtacittajātā "kathañhi nāma  ettakesu
dārūsu sakalasarīre jhāpiyamāne dārako na jhāyi, kinnu kho
bhavissatīti dārakaṃ ādāya antogāmaṃ netvā 1- nemittake pucchiṃsu.
Nemittakā "sace ayaṃ dārako agāraṃ ajjhāvasissati, yāva
sattamā kulaparivaṭṭā ñātakā duggatā na bhavissanti; sace
pabbajissati, pañcahi samaṇasatehi parivuto vicarissatīti āhaṃsu.
Tassa saṅkunā akkhikoṭiyā bhinnattā "saṅkiccoti 2- nāmaṃ kariṃsu.
So aparena samayena "saṅkiccoti paññāyi. Atha naṃ ñātakā
"hotu, vuḍḍhitakāle naṃ amhākaṃ ayyassa sārīputtassa santike
pabbājessāmāti posayiṃsu. So sattavassikakāle "tava kucchiyaṃ
vasanakāle mātā te kālamakāsi, tassā sarīre jhāpiyamānepi
tvaṃ na jhāyīti kumārakānaṃ kathaṃ sutvā "ahaṃ kira evarūpā bhayā
mutto, kiṃ me gharena, pabbajissāmīti ñātakānaṃ ārocesi. Te
"sādhu tātāti sārīputtattherassa santikaṃ netvā "bhante imaṃ
pabbājethāti adaṃsu. Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi.
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. gantvā
@2. aññena pāṭhena bhavitabbaṃ. laddhapotthakesu pana na dissati.
So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Ayaṃ
saṅkiccasāmaṇero nāma.
      Satthā "etasmiṃ gate taṃ bhayaṃ vūpasamissati, atha tesaṃ
pabbajitakiccaṃ pāripūriṃ gamissatīti ñatvā "bhikkhave tumhākaṃ
jeṭṭhabhātikaṃ sārīputtaṃ oloketvā gacchathāti āha. Te "sādhūti
vatvā therassa santikaṃ gantvā, "kimāvusoti vutte, "mayaṃ satthu
santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisitukāmā hutvā
āpucchimhā, atha no satthā evamāha `tumhākaṃ jeṭṭhabhātikaṃ
oloketvā gacchathāti, tenamha idhāgatāti. "satthārā ime ekaṃ
kāraṇaṃ disvā idha pahitā bhavissanti, kinnu kho etanti
āvajjento tamatthaṃ ñatvā āha "atthi pana vo āvuso
sāmaṇeroti. "natthi āvusoti. "sace natthi, imaṃ saṅkiccasāmaṇeraṃ
gahetvā gacchathāti. "alaṃ āvuso, sāmaṇeraṃ nissāya no
palibodho bhavissati, kiṃ araññe vasantānaṃ sāmaṇerenāti. "na
āvuso imaṃ nissāya tumhākaṃ palibodho bhavissati, apica kho
pana tumhe nissāya imassa palibodho bhavissati, satthāpi tumhe
mama santikaṃ pahiṇanto tumhehi saddhiṃ sāmaṇerassa pahiṇanaṃ
paccāsiṃsanto pahiṇi, imaṃ gahetvā gacchathāti. Te "sādhūti
adhivāsetvā sāmaṇerena saddhiṃ ekattiṃsajanā theraṃ apaloketvā
vihārā nikkhamma cārikaṃ carantā vīsayojanasatamatthake ekaṃ
sahassakulikaṃ gāmaṃ pāpuṇiṃsu. Manussā te disvā pasannacittā
Sakkaccaṃ parivisitvā "bhante kattha gamissathāti pucchitvā,
"yathāphāsukaṭṭhānaṃ āvusoti vutte, pādamūle nipajjitvā "mayaṃ
bhante ayyesu imaṃ nissāya antovassaṃ vasantesu pañca sīlāni
samādāya uposathakammaṃ karissāmāti yāciṃsu. Therā adhivāsesuṃ.
Atha nesaṃ manussā rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanapaṇṇasālaṃ saṃvidahitvā
"ajja mayaṃ, sve mayanti ussāhappattā upaṭṭhānamakaṃsu. Therā
vassūpanāyikādivase katikavattaṃ kariṃsu "āvuso amhehi dharamānakabuddhassa
santike kammaṭṭhānaṃ gahitaṃ, na kho pana sakkā aññatra
paṭipattisampadāya buddhe ārādhetuṃ, amhākañca apāyadvārāni
vivaṭāneva; tasmā aññatra pāto bhikkhācāravelāya sāyaṃ
therupaṭṭhānavelāya ca sesakāle dve ekaṭṭhāne na bhavissāma;
yassa aphāsukaṃ bhavissati, tena gaṇḍiyā pahaṭāya, tassa santikaṃ
gantvā bhesajjaṃ karissāma; ito aññasmiṃ rattibhāge vā
divasabhāge vā appamattā kammaṭṭhānaṃ anuyuñjissāmāti.
      Tesu evaṃ katikaṃ katvā viharantesu, eko duggatapuriso
dhītaraṃ upanissāya jīvanto, tasmiṃ ṭhāne dubbhikkhe uppanne,
aparaṃ dhītaraṃ nissāya jīvitukāmo maggaṃ paṭipajji. Therāpi gāme
piṇḍāya caritvā vasanaṭṭhānaṃ āgacchantā antarāmagge ekissā
nadiyā nahātvā vālikāpuline nisīditvā bhattakiccaṃ kariṃsu. Tasmiṃ
khaṇe so taṃ ṭhānaṃ patvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ therā
"kahaṃ gacchasīti pucchiṃsu. So tamatthaṃ ārocesi. Therā tasmiṃ
Kāruññaṃ uppādetvā "upāsaka ativiya chātosi, gaccha, paṇṇaṃ
āhara, ekamekaṃ te bhattapiṇaḍaṃ dassāmāti vatvā, tena paṇṇe
āhaṭe, attanā attanā bhuñjananiyāmeneva sūpabyañjanehi
sannehitvā 1- ekameva piṇḍamadaṃsu. Etadeva kira vattaṃ, [2]-
bhojanakāle āgatassa bhattaṃ dadamānena bhikkhunā aggabhattaṃ adatvā attanā
bhuñjananiyāmeneva thokaṃ vā bahuṃ vā dātabbaṃ: tasmā tepi
tathā adaṃsu. So katabhattakicco there vanditvā pucchi "kiṃ
bhante ayyā kenaci nimantitāti. "natthi upāsaka nimantanaṃ,
manussā devasikaṃ evarūpameva āhāraṃ dentīti. So cintesi
"mayaṃ niccakālaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya kammaṃ karontāpi evarūpaṃ
āhāraṃ laddhuṃ na sakkoma, kiṃ me aññattha gatena, imesaññeva
santike jīvissāmīti. Atha ne āha "ahaṃ vattappaṭivattaṃ
katvā ayyānaṃ santike vasituṃ icchāmīti. "sādhu upāsakāti.
So tehi saddhiṃ tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā sādhukaṃ vattappaṭivattaṃ
karonto bhikkhū ativiya ārādhetvā dvemāsaccayena dhītaraṃ
daṭṭhukāmo hutvā "sace ayye āpucchissāmi, na maṃ
vissajjessanti, anāpucchāva gamissāmīti tesaṃ anācikkhitvāva
nikkhami. Ettakameva kirassa oḷārikaṃ khalitaṃ ahosi, yaṃ
bhikkhūnaṃ anārocetvā pakkāmi. Tassa pana gamanamagge ekā aṭavī
atthi. Tattha pañcasatānaṃ corānaṃ "yo imaṃ aṭaviṃ pavisissati;
@Footnote: 1. Sī. Yu. sannetvā. Ma. sannahitvā.
@2. Ma.etthantare "yanti atthi.
Taṃ māretvā tasseva maṃsalohitena tuyhaṃ balikammaṃ karissāmāti
devatāya āyācanaṃ katvā vasantānaṃ sattamo divaso hoti;
tasmā sattame divase corajeṭṭhako rukkhaṃ āruyha manusse
olokento taṃ āgacchantaṃ disvā corānaṃ saññamadāsi. Te
tassa aṭavīmajjhaṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā parikkhipitvā taṃ gaṇhitvā
gāḷhaṃ bandhanaṃ katvā araṇīsahitena aggiṃ nimmathetvā dārūni
saṅkaḍḍhitvā mahantaṃ aggikkhandhaṃ katvā sūlāni tacchiṃsu. So
tesaṃ taṃ kiriyaṃ disvā "sāmi imasmiṃ ṭhāne neva sūkaramigādayo
dissanti, kiṃkāraṇā imaṃ karothāti pucchi. "taṃ māretvā tava
maṃsalohitena devatāya balikammaṃ karissāmāti. So maraṇabhayatajjito
bhikkhūnaṃ taṃ upakāraṃ acintetvā kevalaṃ attano jīvitameva
rakkhamāno evamāha "sāmi ahaṃ vighāsādo ucchiṭṭhabhattaṃ
bhuñjitvā vaḍḍhito, vighāsādo nāma kālakaṇṇiko; ayyā
pana yato tato nikkhamitvā pabbajitāpi khattiyāva; asukasmiṃ
ṭhāne ekattiṃsa bhikkhū vasanti, te māretvā kammaṃ karotha,
ativiya vo devatā tussissatīti. Taṃ sutvā corā "bhaddakaṃ esa
vadati, kiṃ iminā kālakaṇṇinā, khattiye māretvā balikammaṃ
karissāmāti cintetvā "ehi, nesaṃ vasanaṭṭhānaṃ dassehīti
tameva maggadesakaṃ katvā taṃ ṭhānaṃ gantvā vihāramajjhe bhikkhū
adisvā "kahaṃ bhikkhūti taṃ pucchiṃsu. So dve māse vasitattā
tesaṃ katikavattaṃ jānanto evamāha "attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu
Nisinnā, etaṃ gaṇḍiṃ paharatha, gaṇḍisaddena sannipatissantīti.
Corajeṭṭhako gaṇḍiṃ pahari. Bhikkhū gaṇḍisaddaṃ sutvā "akāle
gaṇḍi pahaṭā, kassaci aphāsukaṃ bhavissatīti āgantvā vihāramajjhe
paṭipāṭiyā paññattesu pāsāṇaphalakesu nisīdiṃsu. Saṅghatthero core
oloketvā pucchi "upāsakā kenāyaṃ gaṇḍi pahaṭāti. Corajeṭṭhako
āha "mayā bhanteti. "kiṃkāraṇāti. "amhehi aṭavīdevatāya
āyācitaṃ atthi, tassā balikammakaraṇatthāya ekaṃ bhikkhuṃ gahetvā
gamissāmāti. Taṃ sutvā mahāthero bhikkhū āha "āvuso bhātikānaṃ
uppannakiccaṃ nāma jeṭṭhabhātikena nittharitabbaṃ, ahaṃ attano jīvitaṃ
tumhākaṃ pariccajitvā imehi saddhiṃ gamissāmi, mā sabbesaṃ
antarāyo hotu, appamattā samaṇadhammaṃ karothāti. Anutthero āha
"bhante jeṭṭhabhātu kiccannāma kaniṭṭhassa bhāro, ahaṃ gamissāmi,
tumhe appamattā hothāti. Iminā upāyena "ahameva ahamevāti
vatvā paṭipāṭiyā tiṃsapi janā uṭṭhahiṃsu. Evaṃ sabbe neva ekissā
mātu puttā, na ekassa pitu, nāpi vītarāgā, atha ca pana
avasesānaṃ atthāya paṭipāṭiyā jīvitaṃ pariccajiṃsu; tesu ekopi
"tvaṃ yāhīti vattuṃ samattho nāma nāhosi. Saṅkiccasāmaṇero. Tesaṃ
kathaṃ sutvā "bhante tiṭṭhatha, ahaṃ tumhākaṃ jīvitaṃ pariccajitvā
gamissāmīti āha. "āvuso mayaṃ sabbe ekato māriyamānāpi
taṃ ekaṃ na vissajjessāmāti. "kiṃkāraṇā bhanteti. "āvuso tvaṃ
dhammasenāpatisārīputtattherassa sāmaṇero, sace taṃ vissajjessāma,
`sāmaṇeraṃ Me ādāya gantvā corānaṃ niyyādayiṃsūti thero
garahissati, taṃ nindaṃ nittharituṃ na sakkhissāma, tena taṃ na
vissajjessāmāti. "bhante sammāsambuddho tumhe mama upajjhāyassa
santikaṃ pahiṇantopi, mama upajjhāyo maṃ tumhehi saddhiṃ pahiṇantopi
idameva kāraṇaṃ disvā pahiṇi, tiṭṭhatha bhante, ahameva gamissāmīti.
So tiṃsapi bhikkhū vanditvā "sace me bhante doso atthi,
khamathāti vatvā nikkhami. Bhikkhūnaṃ mahāsaṃvego uppajji, akkhīni
assūhi puṇṇāni, hadayamaṃsaṃ pavedhi. Mahāthero core āha
"upāsakā ayaṃ dārako tumhe aggiṃ karonte sūlāni tacchante
paṇṇāni attharante disvā bhāyissati, imaṃ ekamante ṭhapetvā
tāni kiccāni kareyyāthāti. Corā sāmaṇeraṃ ādāya gantvā
ekamante ṭhapetvā sabbakiccāni kariṃsu.
      Kiccapariyosāne corajeṭṭhako asiṃ ubbāhetvā sāmaṇeraṃ
upasaṅkami. Sāmaṇero nisīdamāno jhānaṃ samāpajjitvāva nisīdi.
Corajeṭṭhako asiṃ parivattetvā sāmaṇerassa khandhe pātesi.
Asi namitvā dhārāya dhāraṃ pahari. So "na sammā paharinti
maññamāno puna taṃ ujuṃ katvā pahari. Asi tālapattaṃ viya
veṭhayamāno tharumūlaṃ agamāsi. Sāmaṇeraṃ hi tasmiṃ kāle sinerunā
avattharantopi māretuṃ samattho nāma natthi, pageva asinā.
Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā corajeṭṭhako cintesi "pubbe me asi
silāthambhaṃ vā khadirakhānuṃ vā kalīraṃ viya chindati, idāni ekavāraṃ
Namito ekavāraṃ tālapattaveṭhako viya jāto; ayaṃ nāma asi
acetano hutvāpi imassa guṇaṃ jānāti, ahaṃ sacetano na
jānāmīti. So asiṃ bhūmiyaṃ khipitvā tassa pādamūle urena
nipajjitvā "bhante mayaṃ dhanakāraṇā idha aṭaviyaṃ paviṭṭhamhā,
amhe dūratova disvā sahassamattāpi purisā pavedhenti, dve
tisso kathā kathetuṃ na sakkonti; tava pana cittutrāsamattaṃpi
natthi, ukkāmukhe suvaṇṇaṃ viya supupphitakaṇṇikāraṃ viya ca te
mukhaṃ virocati; kinnu kho kāraṇanti pucchanto imaṃ gāthamāha
     "tāso te natthi, na bhayaṃ 1-,  bhiyyo vaṇṇo pasīdati:
      kasmā na paridevesi         evarūpe mahabbhayeti.
Sāmaṇero jhānā vuṭṭhāya tassa dhammaṃ desento "āvuso
gāmaṇi khīṇāsavassa attabhāvo nāma sīse ṭhapitabhāro viya
hoti, so tasmiṃ bhijjante tusateva na bhāyatīti vatvā imā
gāthā abhāsi
     "natthi cetasikaṃ dukkhaṃ          anapekkhassa gāmaṇi,
      atikkanto bhayaṃ sabbaṃ         khīṇasaṃyojano isi,
      khīṇā assa bhavanetti,        diṭṭhā dhammā yathā tathā 2-,
      nibbhayaṃ maraṇaṃ hoti           bhāravoropanaṃ yathāti.
So tassa kathaṃ sutvā pañca corasatāni oloketvā āha
"tumhe kiṃ karissathāti. "tumhe pana sāmīti. "mama tāva
@Footnote: 1. Ma. tassa te natthi bhītattaṃ.
@2. Ma. Yu. khīṇāya bhavanettiyā diṭṭhadhamme yathātathaṃ.
Evarūpaṃ pāṭihāriyaṃ disvā agāramajjhe kiccaṃ natthi, ayyassa
santike pabbajissāmīti. "mayaṃpi tatheva karissāmāti. "sādhu
tātāti. Tato pañcasatāpi corā sāmaṇeraṃ vanditvā pabbajjaṃ
yāciṃsu. So tesaṃ asidhārāhi eva kese ca vatthadasā ca
chinditvā tambamattikāya rajitvā tāni kāsāyāni acchādetvā
dasasu sīlesu patiṭṭhāpetvā te ādāya gacchanto cintesi
"sacāhaṃ there adisvāva gamissāmi, te samaṇadhammaṃ kātuṃ na
sakkhissanti, corānaṃ maṃ gahetvā nikkhantakālato pabhūti tesaṃ
ekopi assūni sandhāretuṃ nāsakkhi, `mārito nu kho sāmaṇero
noti cintentānaṃ kammaṭṭhānaṃ abhimukhaṃ na bhavissati; tasmā
disvāva te gamissāmīti. So pañcasatabhikkhuparivāro tattha
gantvā, attano dassanena paṭiladdhassāsehi tehi "kiṃ sappurisa
saṅkicca laddhante jīvitanti vutte, "āma bhante, ime maṃ
māretukāmā hutvā māretuṃ asakkontā mama guṇe pasīditvā
dhammaṃ sutvā pabbajitā; ahaṃ `tumhe disvā gamissāmīti  āgato,
appamattā samaṇadhammaṃ karotha, ahaṃ satthu santikaṃ gamissāmīti te
bhikkhū vanditvā itare ādāya upajjhāyassa santikaṃ gantvā,
"kiṃ saṅkicca antevāsikā te laddhāti vutte, "āma bhanteti
taṃ pavattiṃ ārocesi, therena ca "gaccha saṅkicca, satthāraṃ
passāhīti vutte, "sādhūti theraṃ vanditvā te ādāya satthu
santikaṃ gantvā, satthārāpi "saṅkicca antevāsikā te laddhāti
Vutte, taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā "evaṃ kira bhikkhaveti pucchitvā,
"āma bhanteti vutte, "tumhākaṃ corakammaṃ katvā dussīle
patiṭṭhāya vassasataṃ jīvitato idāni sīle patiṭṭhāya ekadivasampi
jīvitaṃ seyyoti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ
gāthamāha
          "yo ca vassasataṃ jīve    dussīlo asamāhito,
          ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo    sīlavantassa jhāyinoti.
     Tattha "dussīloti: nissīlo. Sīlavantassāti: dussīlassa
vassasataṃ jīvitato sīlavantassa dvīhi jhānehi jhāyino ekadivasaṃpi
ekamuhuttampi jīvitaṃ seyyo uttamanti attho.
      Desanāvasāne te pañcasatāpi bhikkhū saha paṭisambhidāhi
arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sampattamahājanassāpi sātthikā dhammadesanā
ahosi.
      Aparena samayena saṅkicco upasampadaṃ labhitvā dasavasso
hutvā sāmaṇeraṃ gaṇhi. So pana tasseva bhāgineyyo
adhimuttakasāmaṇero nāma. Atha naṃ thero paripuṇṇavassakāle
āmantetvā "upasampadaṃ te karissāmi, gaccha, ñātakānaṃ
santike vassaparimāṇaṃ pucchitvā ehīti uyyojesi. So mātāpitūnaṃ
santikaṃ gacchanto antarāmagge pañcasatehi corāhi balikammatthāya
māriyamāno tesaṃ dhammaṃ desetvā pasannacittehi "na te imasmiṃ
ṭhāne amhākaṃ atthibhāvo kassaci ārocetabboti vissaṭṭho
Paṭipathe mātāpitaro āgacchante disvā tameva maggaṃ paṭipajjantānaṃpi
tesaṃ saccamanurakkhanto nārocesi. Tesaṃ corehi viheṭhiyamānānaṃ
"tvaṃpi corehi saddhiṃ ekato hutvā maññe amhākaṃ nārocesīti
vatvā paridevantānaṃ saddaṃ sutvā te mātāpitūnaṃpi anārocitabhāvaṃ
ñatvā pasannacittā pabbajjaṃ yāciṃsu. Sopi saṅkiccasāmaṇero viya
te sabbe pabbājetvā upajjhāyassa santikaṃ ānetvā tena
satthu santikaṃ pesito te ādāya gantvā taṃ pavattiṃ satthu
ārocesi. Satthā "evaṃ kira bhikkhaveti pucchitvā, "āma bhanteti
vutte, purimanayeneva anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imameva
gāthamāha
       "yo ca vassasataṃ jīve   dussīlo asamāhito,
       ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo   sīlavantassa jhāyinoti.
Idaṃpi imissā gāthāya [adhimuttakasāmaṇeravatthu nāma] vuttamevāti.
                    Saṅkiccasāmaṇeravatthu.
                        -------
              10. Khānukoṇḍaññattheravatthu. (90)
      "yo ca vassasataṃ jīveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto khānukoṇḍaññattheraṃ ārabbha kathesi.
      So kira thero satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe
viharanto arahattaṃ patvā "satthu ārocessāmīti tato āgacchanto
Antarāmagge kilanto maggā okkamma ekasmiṃ piṭṭhipāsāṇe
nisinno jhānaṃ samāpajji. Athekaṃ gāmaṃ vilumpitvā pañcasatā corā
attano balānurūpena bhaṇḍikaṃ bandhitvā sīsenādāya gacchantā dūraṃ
gantvā kilantarūpā "dūraṃ āgatamha, imasmiṃ piṭṭhipāsāṇe
vissamissāmāti maggā okkamma piṭṭhipāsāṇassa santikaṃ gantvā
theraṃ disvāpi "khānuko ayanti saññino ahesuṃ. Atheko coro
therassa sīse bhaṇḍikaṃ ṭhapesi. Aparo taṃ nissāya bhaṇḍikaṃ ṭhapesi.
Evaṃ pañcasatāpi corā pañcahi bhaṇḍikasatehi theraṃ parikkhipitvā
sayaṃpi nipannā niddāyitvā aruṇuggamanakāle pabujjhitvā attano
attano bhaṇḍikaṃ gaṇhantā theraṃ disvā "amanussoti saññāya
palāyituṃ ārabhiṃsu. Atha ne thero āha "mā bhāyatha upāsakā,
pabbajito ahanti. Te therassa pādamūle nipajjitvā "khamatha bhante,
mayaṃ khānukasaññino ahumhāti theraṃ khamāpetvā, corajeṭṭhakena
"ahaṃ ayyassa santike pabbajissāmīti vutte, sesā "mayaṃpi
pabbajissāmāti vatvā, sabbeva ekacchandā hutvā theraṃ
pabbajjaṃ yāciṃsu. Thero saṅkiccasāmaṇero viya sabbepi te
pabbājesi. Tato paṭṭhāya "khānukoṇḍaññoti paññāyi. So
tehi bhikkhūhi [1]- satthu santikaṃ gantvā, satthārā "kiṃ
koṇḍañña antevāsikā te laddhāti vutte, taṃ pavattiṃ ārocesi.
Satthā "evaṃ kira bhikkhaveti pucchitvā, "āma bhante, na
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare "saddhinti atthi.
Aññassa evarūpo ānubhāvo diṭṭhapubbo, tenamha pabbajitāti
vutte, "bhikkhave evarūpe duppaññakamme patiṭṭhāya vassasataṃ
jīvitato idāni  vo paññāsampadāya vattamānānaṃ ekāhaṃpi
jīvitaṃ seyyoti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ
gāthamāha
      "yo ca vassasataṃ jīve   duppañño asamāhito,
      ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo   paññavantassa jhāyinoti.
    Tattha "duppaññoti:     nippañño. Paññavantassāti:
sappaññassa. Sesaṃ purimasadisamevāti.
      Desanāvasāne pañcasatāpi bhikkhū saha paṭisambhidāhi arahattaṃ
pāpuṇiṃsu. Sampattamahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
                   Khānukoṇḍaññattheravatthu.
                      ----------
                11. Sappadāsattheravatthu. (91)
      "yo ca vassataṃ jīveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto sappadāsattheraṃ ārabbha kathesi.
      Sāvatthiyaṃ kireko kulaputto satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbajitvā
laddhūpasampado aparena samayena ukkaṇṭhitvā "mādisassa kulaputtassa
gihibhāvo nāma na yutto, pabbajjāya ṭhatvā maraṇaṃpi me seyyoti
Cintetvā attano maraṇupāyaṃ cintento vicarati. Athekadivasaṃ pātova
nahātvā katabhattakiccā bhikkhū vihāraṃ gantvā aggisālāya
sappaṃ disvā taṃ ekasmiṃ kuṭe pakkhipitvā  kuṭaṃ pidahitvā ādāya
vihārā nikkhamiṃsu. Ukkaṇṭhitabhikkhupi bhattakiccaṃ katvā āgacchanto
te bhikkhū disvā "kimidaṃ āvusoti pucchitvā, "sappo āvusoti
vutte, "iminā kiṃ karissathāti, "../../bdpicture/chaḍḍessāma nanti tesaṃ vacanaṃ
sutvā "iminā attānaṃ ḍaṃsāpetvā marissāmīti, "āharatha, ahaṃ
naṃ chaḍḍessāmīti tesaṃ hatthato kuṭaṃ gahetvā ekasmiṃ ṭhāne
nisinno tena sappena attānaṃ ḍaṃsāpeti. Sappo ḍaṃsituṃ na
icchati. So kuṭe hatthaṃ otāretvā ito cito ca āloleti,
sappassa mukhaṃ vivaritvā aṅguliṃ  pakkhipati.  neva naṃ sappo ḍaṃsi.
So "nāyaṃ āsīviso, gharasappoti taṃ pahāya vihāraṃ agamāsi.
Atha naṃ bhikkhū "../../bdpicture/chaḍḍito te āvuso sappoti   āhaṃsu. "na so
āvuso sappo, gharasappo esoti. "sappoeva āvuso
mahantaṃ phaṇaṃ katvā sūsūyanto dukkhena amhehi gahito, kiṃkāraṇā
tvaṃ evaṃ vadesīti. "ahaṃ āvuso tena aṅgaṃ ḍaṃsāpentopi mukhe
aṅguliṃ pakkhipantopi taṃ ḍaṃsāpetuṃ nāsakkhinti. Taṃ sutvā bhikkhū
tuṇhī ahesuṃ.
      Athekadivasaṃ nahāpito dve tayo khure ādāya vihāraṃ
gantvā ekaṃ bhūmiyaṃ ṭhapetvā ekena bhikkhūnaṃ kese ohāreti.
So bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ khuraṃ gahetvā "iminā gīvaṃ chinditvā marissāmīti
Ekasmiṃ rukkhe gīvaṃ upanidhāya khuradhāraṃ galanāḷiyaṃ katvā ṭhito
upasampadakālato paṭṭhāya attano sīlaṃ āvajjento
vimalacandamaṇḍalamiva sudhotamaṇikhaṇḍamiva ca nimmalaṃ sīlaṃ addasa. Tassa taṃ
olokentassa, sakalasarīraṃ pharantā pīti uppajji. So pītiṃ
vikkhambhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha  paṭisambhidāhi arahattaṃ
patvā khuraṃ ādāya vihāramajjhe pāvisi. Atha naṃ bhikkhū "kahaṃ
gatosi āvusoti pucchiṃsu. "iminā khurena galanāḷiṃ chinditvā
marissāmīti gatomhi āvusoti. "atha kasmā na matosīti.
"idānimhi satthaṃ āharituṃ abhabbo jāto, ahaṃ hi `iminā
khurena galanāḷiṃ chindissāmīti ñāṇakhurena sabbakkilese chindinti.
Bhikkhū "ayaṃ abhūtena aññaṃ byākarotīti bhagavato ārocesuṃ.
Bhagavā tesaṃ vacanaṃ sutvā āha "na bhikkhave khīṇāsavā nāma
sahatthā attānaṃ jīvitā voropentīti. "bhante tumhe imaṃ
"khīṇāsavoti vadetha, evaṃ arahattupanissayasampanno panāyaṃ kasmā
ukkaṇṭhito, kimassa arahattupanissayakāraṇaṃ; kasmā so sappo
etaṃ na ḍaṃsīti. "bhikkhave so tāva sappo   imassa ito tatiye
attabhāve dāso ahosi, so attano sāmikassa sarīraṃ ḍaṃsituṃ na
ussahīti. Evaṃ tāva nesaṃ satthā ekaṃ kāraṇaṃ ācikkhi. Tato
paṭṭhāya ca so bhikkhu sappadāso nāma jāto.
      Kassapabuddhakāle kireko gahapatiputto 1- satthu dhammaṃ sutvā
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. kulaputto.
Uppannasaṃvego pabbajitvā laddhūpasampado, aparena samayena
anabhiratiyā uppannāya, ekassa sahāyakassa bhikkhuno ārocesi.
So tassa abhiṇhaṃ gihibhāve ādīnavaṃ kathesi. Taṃ sutvā itaro
sāsane abhiramitvā pubbe   anabhiratakāle malaggahite samaṇaparikkhāre
ekasmiṃ soṇḍitīre nimmale karonto nisīdi. Sahāyakopissa
santikeyeva nisinno. Atha naṃ so evamāha "ahaṃ āvuso
uppabbajanto ime parikkhāre tuyhaṃ dātukāmo ahosinti.
So lobhaṃ uppādetvā cintesi "iminā mayhaṃ pabbajitena vā
uppabbajitena vā ko attho, idāni parikkhāre nāsessāmīti.
So tato  paṭṭhāya "kindāni āvuso amhākaṃ jīvitena; ye
mayaṃ kapālahatthā parakulesu piṇḍāya carāma, puttadārehi saddhiṃ
allāpasallāpaṃ na karomātiādīni vadanto gihibhāvassa guṇaṃ
kathesi. So tassa kathaṃ sutvā puna ukkaṇṭhito hutvā [cintesi]
"ayaṃ mayā `ukkaṇṭhitomhīti vutte, paṭhamaṃ gihibhāve ādīnavaṃ
kathetvā idāni abhiṇhaṃ guṇaṃ kathesi, kinnu kho kāraṇanti
cintento "imesu samaṇaparikkhāresu lobhenāti ñatvā sayameva
attano cittaṃ navattesi, evamassa kassapabuddhakāle ekassa
bhikkhuno ukkaṇṭhāpitattā idāni anabhirati uppannā. Yo pana
tena tadā vīsativassasahassāni samaṇadhammo kato, svassa etarahi
arahattassa upanissayo jātoti.
      Imamatthaṃ te bhikkhū bhagavato santikā sutvā uttariṃ pucchiṃsu
"bhante ayaṃ kira bhikkhu khuradhāraṃ galanāḷiyaṃ katvā ṭhitakova
arahattaṃ pāpuṇi, uppajjati nu kho   ettakena khaṇena arahattamaggoti.
"āma bhikkhave, āraddhaviriyassa bhikkhuno pādaṃ ukkhipitvā
bhūmiyaṃ ṭhapentassa pāde bhūmiyaṃ appatteyeva arahattamaggo
uppajjati; kusītapuggalassa hi vassasataṃ jīvitato āraddhaviriyassa
khaṇamattampi jīvitaṃ   seyyoti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ
desento imaṃ gāthamāha
        "yo ca vassasataṃ jīve   kusīto hīnavīriyo,
        ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo   viriyaṃ ārabhato daḷhanti.
      Tattha "kusītoti: kāmavitakkādīhi tīhi vitakkehi vītināmakapuggalo.
Hīnavīriyoti: nibbiriyo. Viriyaṃ ārabhato daḷhanti:
duvidhaṃ jhānaṃ nibbattanasamatthaṃ thiraṃ viriyaṃ ārabhantassa. Sesaṃ
purimasadisameva.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                    Sappadāsattheravatthu.
                       --------
                 12. Paṭācārāvatthu. (92)
      "yo ca vassasataṃ jīveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto paṭācāraṃ theriṃ ārabbha kathesi.
      Sā kira sāvatthiyaṃ cattāḷīsakoṭivibhavassa seṭṭhino dhītā
ahosi abhirūpā. Taṃ soḷasavassuddesikakāle sattabhūmikappāsādassa
uparitale rakkhantā vāsesuṃ. Evaṃ santepi, sā ekena attano
cūḷupaṭṭhākena saddhiṃ vippaṭipajji. Athassā mātāpitaro samajātikakule
ekassa kumārassa paṭissuṇitvā vivāhadivasaṃ ṭhapesuṃ. Tasmiṃ
upakkaṭṭhe, sā taṃ cūḷupaṭṭhākaṃ āha "maṃ kira asukakulassa
nāma dassanti, mama patikulaṃ gatakāle mama paṇṇākāraṃ gahetvā
āgatopi tattha pavesanaṃ na labhissasi; sace te mayi sineho
atthi, idāneva maṃ gahetvā yena vā tena vā palāyassūti. So
"sādhu bhaddeti, "tenahi ahaṃ  sve pātova nagaradvārassa
asukaṭṭhāne nāma ṭhassāmi, tvaṃ ekena upāyena nikkhamitvā
tattha āgaccheyyāsīti vatvā dutiyadivase saṅketaṭṭhāne aṭṭhāsi.
Sāpi pātova kiliṭṭhavatthaṃ nivāsetvā kese vikkīritvā
kuṇḍakena sarīraṃ makkhetvā kuṭaṃ ādāya dāsīhi saddhiṃ gacchantī
viya gharā nikkhamitvā taṃ ṭhānaṃ agamāsi. So taṃ ādāya dūraṃ
gantvā ekasmiṃ gāme nivāsaṃ kappetvā araññe khettaṃ
kasitvā dārupaṇṇādīni āharati. Itarā kuṭena udakaṃ āharitvā
sahatthā koṭṭanapacanādīni karontī attano pāpassa phalaṃ
Anubhosi. Athassā kucchiyaṃ gabbho saṇṭhāsi. Sā paripuṇṇagabbhā
"idha me koci upakārako natthi, mātāpitaro nāma puttesu
muduhadayā honti, tesaṃ maṃ santikaṃ nehi, tattha me gabbhavuṭṭhānaṃ
bhavissatīti sāmikaṃ yāci. So "kiṃ bhadde kathesi, maṃ disvā tava
mātāpitaro vividhāni kammakaraṇāni kāreyyuṃ, na sakkā mayā
tattha gantunti paṭikkhipi. Sā punappunaṃ yācitvāpi yācanaṃ
alabhamānā tassa araññaṃ gatakāle paṭivissake āmantetvā
"sace so āgantvā maṃ apassanto `kahaṃ gatāti pucchissati, mama
attano kulagharaṃ gatabhāvaṃ ācikkheyyāthāti vatvā gehadvāraṃ
pidahitvā pakkāmi. Sopi āgantvā taṃ apassanto paṭivissake
pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā "nivattessāmi nanti anubandhitvā
taṃ disvā nānappakāraṃ yācamānopi nivattetuṃ nāsakkhi. Athassā
ekasmiṃ ṭhāne kammajavātā caliṃsu. Sā ekaṃ gacchantaraṃ pavisitvā
"sāmi kammajavātā me calitāti vatvā bhūmiyaṃ nipajjitvā
samparivattamānā kicchena dārakaṃ vijāyitvā "yassatthāyāhaṃ
kulagharaṃ gaccheyyaṃ, so attho nipphannoti punadeva tena saddhiṃ
gehaṃ āgantvā vāsaṃ kappesi. Tassā aparena samayena puna
gabbho patiṭṭhahi. Sā paripuṇṇagabbhā hutvā purimanayeneva
sāmikaṃ yācitvā yācanaṃ alabhamānā puttaṃ aṅkenādāya tatheva
pakkamitvā tena anubandhitvā diṭṭhāpi nivattituṃ na icchi.
Atha tesaṃ gacchantānaṃ mahāakālamegho udapādi. Samantā
Vijjulatāhi ādittaṃ viya meghatthanitehi bhijjamānaṃ viya
dhārāpātanirantaraṃ nabhaṃ ahosi. Tasmiṃ khaṇe tassā kammajavātā
caliṃsu. Sā sāmikaṃ āmanatetvā "sāmi kammajavātā me calitā,
na sakkomi sandhāretuṃ, anovassakaṭṭhānaṃ me jānāhīti āha.
So hatthagatāya vāsiyā ito cito ca upadhārento ekasmiṃ
vammikamatthake jātagumbaṃ disvā chindituṃ ārabhi. Atha naṃ
vammikato nikkhamitvā ghoraviso āsīviso ḍaṃsi. Tasmiṃ khaṇeyevassa
sarīraṃ anto samuṭṭhitāhi aggijālāhi ḍayhamānaṃ viya nīlavaṇṇaṃ
hutvā tattheva pati. Itarāpi mahādukkhaṃ anbhavamānā tassa
āgamanaṃ olokentīpi taṃ adisvāva aparaṃpi puttaṃ vijāyi. Dve
dārakā vātavuṭṭhivegaṃ asahamānā mahāviravaṃ viravanti. Sā ubhopi
te udarantare katvā dvīhi  jannukehi ceva hatthehi ca bhūmiyaṃ
uppīḷetvā ṭhitāva rattiṃ vītināmesi. Sakalasarīraṃ nillohitaṃ viya
paṇḍupalāsavaṇṇaṃ ahosi. Sā uṭṭhite aruṇe maṃsapesivaṇṇaṃ
ekaṃ puttaṃ aṅkenādāya itaraṃ 1- aṅguliyā gahetvā "ehi
tāta, pitā te ito gatoti vatvā sāmikassa gatamaggena
gacchantī taṃ vammikamatthake kālaṃ katvā patitaṃ nīlavaṇṇaṃ
thaddhasarīraṃ disvā "maṃ nissāya mama sāmiko panthe matoti
rodantī paridevantī pāyāsi. Sā sakalarattiṃ devena vuṭṭhattā
aciravatiṃ nadiṃ jānuppamāṇathanappamāṇena udakena samparipuṇṇaṃ
@Footnote: 1. Sī. Yu. ekaṃ.
Disvā attano mandabuddhitāya dvīhi dārakehi saddhiṃ udakaṃ
otarituṃ avisahantī jeṭṭhaputtaṃ orimatīre ṭhapetvā itaraṃ ādāya
paratīraṃ gantvā sākhābhaṅgaṃ attharitvā nipajjāpetvā "itarassa
santikaṃ gamissāmīti bālaputtakaṃ pahātuṃ asakkontī punappunaṃ
nivattitvā olokayamānā pāyāsi. Athassā nadīmajjhaṃ gatakāle
eko seno taṃ kumāraṃ disvā "maṃsapesīti saññāya ākāsato
bhassi. Sā taṃ  puttassatthāya bhassantaṃ disvā ubho hatthe
ukkhipitvā "sūsūti tikkhattuṃ mahāsaddaṃ nicchāresi. Seno
dūrabhāvena taṃ assutvāva kumārakaṃ gahetvā vehāsaṃ uppatitvā
gato. Orimatīre ṭhitaputtopi mātaraṃ nadīmajjhe ubho hatthe
ukkhipitvā mahāsaddaṃ nicchārayamānaṃ disvā "maṃ pakkosatīti saññāya
vegena udake pati. Itissā bālaputtakaṃ seno hari. Jeṭṭhaputto
udakena vuḷho 1-. Sā "eko me putto senena gahito,
eko udakena vuḷho, panthe pati matoti rodantī paridevantī
gacchamānā sāvatthito āgacchantaṃ ekaṃ purisaṃ disvā pucchi "kattha
vāsikosi tātāti. "sāvatthīvāsikomhi ammāti. "sāvatthīnagare
asukavīthiyaṃ evarūpaṃ asukaṃ nāma kulaṃ atthi, jānāsi tātāti.
"jānāmi amma, taṃ pana mā pucchi; sace aññaṃ jānāsi, pucchāti.
"aññena me kammaṃ  natthi, tadeva pucchāmi tātāti. "amma
ācikkhituṃ na yuttanti. "vadehi me tātāti. "ajja te sabbarattiṃ
@Footnote: 1. Sī. udakenāhato. Ma. udakena vuyho. Yu. udakena hato.
Devo vassanto diṭṭhoti. "diṭṭho me tāta, mayhameva so sabbarattiṃ
vuṭṭho na aññassa, mayhaṃ vuṭṭhakāraṇaṃ pana te pacchā kathessāmi,
etasmiṃ tāva me seṭṭhigehe pavattiṃ kathehīti. "amma ajja rattiṃ
`seṭṭhiñca seṭṭhibhariyañca seṭṭhiputtañcāti tayopi jane avattharamānaṃ
gehaṃ pati, te ekacitakāya jhāyanti, esa dhūmo paññāyati ammāti.
Sā tasmiṃ khaṇe nivatthavatthaṃ patamānaṃ na sañjānantī ummattikabhāvaṃ
patvā yathāṭhitāva rodantī paridevantī
      "ubho puttā kālakatā,    panthe mayhaṃ patī mato,
      mātā pitā ca bhātā ca    ekacitakamhi ḍayhareti
vilapantī paribbhami. Manussā taṃ disvā "ummattikā ummattikāti
kacavaraṃ gahetvā paṃsuṃ gahetvā matthake okirantā leḍḍūhi
paharanti. Satthā jetavanamahāvihāre catuparisamajjhe nisīditvā dhammaṃ
desento taṃ āgacchamānaṃ addasa kappasatasahassaṃ pūritapāramiṃ
abhinīhārasampannaṃ.
      Sā kira padumuttarabuddhakāle padumuttarasatthārā ekaṃ
vinayadharattheriṃ bāhāya gahetvā nandanavane viya etadagge ṭhapiyamānaṃ
disvā "ahaṃpi tumhādisassa buddhassa santike vinayadharattherīnaṃ
aggaṭṭhānaṃ labheyyanti adhikāraṃ katvā patthanaṃ ṭhapesi. Padumuttarabuddho
anāgataṃsañāṇaṃ pattharitvā patthanāya samijjhanabhāvaṃ ñatvā
"anāgate gotamabuddhassa nāma sāsane ayaṃ paṭācārānāmena
vinayadharattherīnaṃ aggā bhavissatīti byākāsi.
      Taṃ evaṃ patthitappatthanaṃ abhinīhārasampannaṃ satthā dūratova
āgacchantiṃ disvā "imissā maṃ ṭhapetvā añño avassayo
bhavituṃ samattho nāma natthīti cintetvā taṃ, yathā vihārābhimukhī 1-
āgacchati, evamakāsi. Parisā taṃ disvā "imissāva ummattikāya
ito āgantuṃ mā daditthāti āha. Satthā "apetha, mā naṃ
nivārayitthāti vatvā avidūraṭṭhānaṃ āgatakāle   "satiṃ paṭilabha
bhaginīti āha. Sā taṃkhaṇaññeva buddhānubhāvena satiṃ paṭilabhi.
Tasmiṃ kāle nivatthavatthassa patitabhāvaṃ sallakkhetvā hirottappaṃ
paccupaṭṭhāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdi. Athassā eko puriso
uttarasāṭakaṃ khipi. Sā taṃ nivāsetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā
suvaṇṇavaṇṇesu pādesu pañcappatiṭṭhitena vanditvā "bhante
avassayo me hotha; ekaṃ hi me puttaṃ seno gaṇhi, eko
udakena vuḷho, panthe pati mato, mātāpitaro ceva bhātā
ca gehena avatthaṭā ekacitakāya jhāyantīti. Satthā tassā
vacanaṃ sutvā "paṭācāre mā cintayi, tava tāṇaṃ saraṇaṃ avassayo
bhavituṃ samatthasseva santikaṃ āgatāsi; yathā hi tava idāni eko
putto senena gahito, eko udakena vuḷho, panthe pati mato,
mātāpitaro ceva bhātā ca gehena avatthaṭā, evameva imasmiṃ
saṃsāre puttādīnaṃ matakāleyeva tava rodantiyā paggharitaassu catunnaṃ
mahāsamuddānaṃ udakato bahutaranti vatvā imaṃ gāthamāha
@Footnote: 1. "vihārābhimukhinīti bhavitabbaṃ. ña. va.
              "catūsu samuddesu jalaṃ parittakaṃ,
               tato bahuṃ assujalaṃ anappakaṃ
               dukkhena phuṭṭhassa narassa socato;
               kiṃkāraṇā amma tuvaṃ pamajjasīti.
Evaṃ satthari anamataggapariyāyaṃ kathente, tassā sarīre soko
tanuttamagamāsi. Atha naṃ tanubhūtasokaṃ     ñatvā puna satthā āmantetvā
"paṭācāre puttādayo nāma paralokaṃ gacchantassa tāṇaṃ vā
saraṇaṃ vā lenaṃ vā bhavituṃ na sakkonti; tasmā vijjamānāpi
te na santiyeva, paṇḍitena pana sīlaṃ visodhetvā attano
nibbānagāmimaggameva sodhetuṃ vaṭṭatīti vatvā dhammaṃ desento
imā gāthā abhāsi
         "na santi puttā tāṇāya,     na pitā, napi bandhavā,
          antakenādhipannassa         natthi  ñātīsu tāṇatā;
          etamatthavasaṃ ñatvā         paṇḍito sīlasaṃvuto
          nibbānagamanaṃ maggaṃ          khippameva visodhayeti.
      Desanāvasāne paṭācārā mahāpaṭhaviyaṃ paṃsuparimāṇe kilese
jhāpetvā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Aññepi bahū sotāpattiphalādīni
pāpuṇiṃsūti.
      Sā  pana sotāpannā  hutvā satthāraṃ pabbajjaṃ yāci. Satthā
taṃ bhikkhunīnaṃ santikaṃ pahiṇitvā pabbajāpesi. Sā laddhūpasampadā
paṭitācārattā 1- "paṭācārātveva paññāyi. Sā ekadivasaṃ kuṭena
@Footnote: 1. "paṭivirahitācārattātipi pāṭho. ña. va.
Udakaṃ ādāya pāde dhovantī udakaṃ āsiñci. Taṃ thokaṃ gantvā
pacchijji. Dutiyavāre āsittaṃ tato dūrataraṃ agamāsi. Tatiyavāre
āsittaṃ tatopi dūrataranti. Sā tadeva ārammaṇaṃ gahetvā tayo
vaye paricchinditvā "mayā paṭhamaṃ āsittaṃ udakaṃ viya ime
sattā paṭhamavayepi maranti, tato dūrataraṃ gataṃ dutiyavāre āsittaṃ
udakaṃ viya majjhimavayepi maranti, tatopi dūrataraṃ gataṃ tatiyavāre
āsittaṃ udakaṃ viya pacchimavayepi marantiyevāti cintesi. Satthā
gandhakuṭiyaṃ nisinnova obhāsaṃ pharitvā tassā sammukhe ṭhatvā
kathento viya "evametaṃ paṭācāre, pañcannaṃ hi khandhānaṃ udayabbayaṃ
apassantassa vassasataṃ jīvitato tesaṃ udayabbayaṃ passantassa
ekāhaṃpi ekakkhaṇaṃpi jīvitaṃ seyyoti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā
dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
      "yo ca vassasataṃ jīve    apassaṃ udayabbayaṃ,
      ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo    passato udayabbayanti.
      Tattha "apassaṃ udayabbayanti: pañcannaṃ khandhānaṃ pañcavīsatiyā
lakkhaṇehi udayañca vayañca apassanto. Passato udayabbayanti:
tesaṃ udayañca vayañca passantassa itarassa jīvitato ekāhaṃpi
jīvitaṃ seyyoti.
     Desanāvasāne paṭācārā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti.
                      Paṭācārāvatthu.
                      ----------
                 13. Kisāgotamīvatthu. (93)
      "yo ca vassasataṃ jīveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto kisāgotamiṃ ārabbha  kathesi.
      Sāvatthiyaṃ kirekassa seṭṭhissa gehe cattāḷīsakoṭidhanaṃ
aṅgārā eva hutvā aṭṭhāsi. Seṭṭhī taṃ disvā uppannasoko
āhāraṃ paṭikkhipitvā mañcake nipajji. Tasseko sahāyako gehaṃ
gantvā "samma kasmā socasīti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā
"samma mā soci, ahaṃ ekaṃ upāyaṃ jānāmi, taṃ karohīti.
"kiṃ karomi sammāti. "samma attano āpaṇe kilañjaṃ pattharitvā
aṅgāre rāsiṃ katvā vikkīṇanto viya nisīda, āgatāgatesu
manussesu ye evaṃ vadanti `sesajanā vatthatelamadhuphāṇitādīni
vikkīṇanti, tvaṃ pana aṅgāre vikkīṇanto nisinnosīti, te
vadeyyāsi `attano santakaṃ avikkīṇanto kiṃ karissāmīti; yo pana
taṃ evaṃ vadeti `sesajanā vatthatelamadhuphāṇitādīni vikkīṇanti, tvaṃ
pana hiraññasuvaṇṇaṃ vikkīṇanto nisinnosīti, taṃ vadeyyāsi `kahaṃ
hiraññasuvaṇṇanti, `idanti ca vutte, `āhara tāva nanti hatthehi
paṭiccheyyāsi, evaṃ dinnaṃ tava hatthe hiraññasuvaṇṇaṃ bhavissati;
sā pana sace kumārikā hoti, tava gehe puttassa naṃ āharitvā 1-
cattāḷīsakoṭidhanaṃ tassā niyyādetvā tāya dinnakaṃ valañjeyyāsi;
sace kumāro hoti, tava gehe vayappattaṃ dhītaraṃ tassa datvā
cattāḷīsakoṭidhanaṃ tassa niyyādetvā tena dinnakaṃ valañjeyyāsīti.
@Footnote: 1. ānetvāti bhavitabbaṃ.
So "bhaddako upāyoti  attano āpaṇe  aṅgāre rāsiṃ katvā
vikkīṇanto viya nisīdi. Ye naṃ evamāhaṃsu "sesajanā vatthatelamadhuphāṇitādīni
vikkīṇanti, tvaṃ aṅgāre vikkīṇanto nisinnosīti, tesaṃ
"attano santakaṃ avikkīṇanto kiṃ karissāmīti paṭivacanaṃ adāsi.
Athekā gotamī nāma kumārikā kisasarīratāya "kisāgotamīti
paññāyamānā parijiṇṇakulassa dhītā attano ekena kiccena
āpaṇadvāraṃ gatā taṃ seṭṭhiṃ disvā evamāha "kiṃ tāta sesajanā
vatthatelamadhuphāṇitādīni vīkkīṇanti, tvaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ vikkīṇanto
nisinnosīti. "kahaṃ amma hiraññasuvaṇṇanti. "nanu tvaṃ tadeva
gahetvā nisinnosīti. "āhara tāva taṃ ammāti. Sā hatthapūraṃ
gahetvā tassa hatthe ṭhapesi. Taṃ hiraññasuvaṇṇameva ahosi. Atha
naṃ seṭṭhī "katarante amma gehanti pucchitvā, "asukannāmāti
vutte, tassā assāmikabhāvaṃ ñatvā dhanaṃ paṭisāmetvā taṃ
attano puttassa ānetvā cattāḷīsakoṭidhanaṃ paṭicchāpesi. Sabbaṃ
hiraññasuvaṇṇameva ahosi.
      Tassā aparena samayena gabbho patiṭṭhahi. Sā dasamāsaccayena
puttaṃ vijāyi. So padasā gamanakāle kālamakāsi. Sā
adiṭṭhapubbamaraṇatāya taṃ jhāpetuṃ nīharante nivāretvā "puttassa
me bhesajjaṃ pucchissāmīti matakalevaraṃ aṅkenādāya "api nu me
puttassa bhesajjaṃ jānāthāti pucchantī gharappaṭipāṭiyā vicarati.
Atha naṃ manussā "amma ummattikāsi jātā, mataputtassa
Bhesajjaṃ pucchantī vicarasīti vadanti. Sā  "avassaṃ mama puttassa
bhesajjajānanakaṃ labhissāmīti maññamānā vicarati. Atha naṃ eko
paṇḍitapuriso disvā "ayaṃ mama dhītā paṭhamaputtakaṃ vijātā
bhavissati adiṭṭhapubbamaraṇā, mayā imissā avassayena bhavituṃ
vaṭṭatīti cintetvā āha "amma ahaṃ bhesajjaṃ na jānāmi,
bhesajjajānanakaṃ pana jānāmīti. "ko jānāti tātāti. "satthā
amma jānāti, gaccha taṃ pucchāti. Sā "gamissāmi tāta,  pucchissāmi
tātāti vatvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhitā
pucchi "tumhe kira me puttassa bhesajjaṃ jānātha   bhanteti. "āma
jānāmīti. "kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. "accharaggahaṇamattaṃ siddhatthakaṃ laddhuṃ
vaṭṭatīti. "labhissāmi bhante, kassa pana gehe laddhuṃ vaṭṭatīti.
"yassa gehe putto vā dhītā vā na koci matapubboti. Sā
"sādhu bhanteti satthāraṃ vanditvā mataputtakaṃ aṅkenādāya
antogāmaṃ pavisitvā paṭhamagehassa dvāre ṭhatvā "atthi nu kho
imasmiṃ gehe siddhatthako, puttassa kira me bhesajjametanti vatvā,
"atthīti vutte, "tenahi dethāti, tehi āharitvā siddhatthakesu
dīyamānesu, "imasmiṃ gehe putto vā dhītā vā matapubbo 1- kacci
natthi ammāti pucchitvā, "kiṃ vadesi amma, jīvamānā hi katipayā,
matakāeva bahukāti vutte, "tenahi gaṇhatha vo siddhacatthake, netaṃ
mama puttassa bhesajjanti paṭiadāsi; iminā niyāmena ādito
@Footnote: 1. "matapubbāti bhavitabbaṃ. ña. va.
Paṭṭhāya pucchantī vicari. Sā ekagehepi siddhatthake aggahetvā
sāyaṇhasamaye cintesi "aho bhāriyaṃ kammaṃ, ahaṃ `mameva putto
matoti saññamakāsiṃ, sakalagāme pana jīvantehi matakāeva bahutarāti.
Tassā evaṃ cintyamānāya puttasinehena mudukaṃ hadayaṃ thaddhabhāvaṃ
agamāsi, sā puttakaṃ araññe chaḍḍetvā satthu santikaṃ gantvā
vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā "laddhā te
ekaccharamattā siddhatthakāti āha. "na laddhā bhante,  sakalagāme hi
jīvantehi matakāeva bahutarāti. Atha naṃ satthā "tvaṃ `mameva
putto matoti sallakkhesi, dhuvadhammo esa sattānaṃ, maccurājā hi
sabbe satte aparipuṇṇajjhāsaye eva mahogho viya parikassamānoyeva 1-
apāyasamudde pakkhipatīti vatvā dhammaṃ desento imaṃ  gāthamāha
          "taṃ puttapasusammattaṃ    byāsattamanasaṃ naraṃ
          suttaṃ gāmaṃ mahoghova   maccu ādāya gacchatīti.
        Gāthāpariyosāne kisāgotamī sotāpattiphale patiṭṭhahi,
aññepi bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
      Sā pana satthāraṃ pabbajjaṃ yāci. Satthā bhikkhunīnaṃ santikaṃ
pesetvā pabbajāpesi. Sā laddhūpasampadā "kisāgotamī therīti
paññāyi. Sā ekadivasaṃ  uposathāgāre vāraṃ patvā dīpaṃ jāletvā
nisinnā dīpajālā ujjalantiyo ca bhijjantiyo ca disvā "evameva
ime sattā dīpajālā viya uppajjanti ceva nirujjhanti ca,
nibbānaṃ pattā evaṃ na paññāyantīti ārammaṇaṃ aggahesi. Satthā
@Footnote: 1. Ma. parikaḍḍhamāno.
Gandhakuṭiyaṃ nisinnova obhāsaṃ pharitvā tassā sammukhe nisīditvā
kathento viya "evameva gotami ime sattā dīpajālā viya
uppajjanti ceva nirujjhanti ca, nibbānaṃ patvā evaṃ na
paññāyanti; evaṃ nibbānaṃ apassantānaṃ vassasataṃ jīvitato nibbānaṃ
passantassa khaṇamattaṃpi jīvitaṃ seyyoti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā
dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
      "yo ca vassasataṃ jīve   apassaṃ amataṃ padaṃ,
      ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo   passato amataṃ padanti.
      Tattha "amataṃ  padanti: maraṇarahitakoṭṭhāsaṃ amatamahānibbānanti
attho. Sesaṃ purimasadisaṃ eva.
      Desanāvasāne kisāgotamī yathānisinnāva saha paṭisambhidāhi
arahatte  patiṭṭhahīti.
                      Kisāgotamīvatthu.
                        ------
                14. Bahuputtikātherīvatthu. (94)
      "yo ca vassasatanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto bahuputtikaṃ theriṃ ārabbha kathesi.
      Sāvatthiyaṃ kirekasmiṃ kule satta puttā satta ca dhītaro
ahesuṃ. Te sabbepi vayappattā gehe patiṭṭhahitvā attano
dhammatāya sukhappattā ahesuṃ. Tesaṃ aparena samayena pitā
kālamakāsi. Mahāupāsikā sāmike naṭṭhepi na tāva puttānaṃ
kuṭumbaṃ vibhajati. Atha naṃ puttā āhaṃsu "amhākaṃ pitari naṭṭhe
tuyhaṃ ko attho kuṭumbena, kiṃ mayaṃ taṃ upaṭṭhātuṃ na sakkomāti.
Sā tesaṃ kathaṃ sutvā tuṇhī hutvā punappunaṃ tehi vuccamānā
"puttā maṃ paṭijaggissanti, kiṃ me visuṃ kuṭumbenāti sabbaṃ
sāpateyyaṃ majjhe  bhinditvā adāsi. Atha naṃ katipāhaccayena
jeṭṭhaputtassa bhariyā "aho amhākaṃ ayyā `jeṭṭhaputto meti dve
koṭṭhāse datvā viya imameva gehaṃ āgacchatīti āha. Sesaputtānaṃ
bhariyāpi evameva vadiṃsu. Jeṭṭhadhītaraṃ ādiṃ katvā tāsaṃ gehaṃ gatakālepi
naṃ evameva vadiṃsu. Sā avamānappattā hutvā "kiṃ imesaṃ santike
vutthena, bhikkhunī hutvā jīvissāmīti bhikkhunūpassayaṃ gantvā pabbajjaṃ
yāci. Tā naṃ pabbājesuṃ. Sā laddhūpasampadā bahuputtikātherī
nāma paññāyi. Sā "ahaṃ mahallakakāle   pabbajitā, appamattāya
me bhavitabbanti bhikkhunīnaṃ vattappaṭivattaṃ karoti 1-, "sabbarattiṃ
samaṇadhammaṃ karissāmīti heṭṭhāpāsāde ekaṃ thambhaṃ hatthena gahetvā
@Footnote: 1. Ma. karontī.
Taṃ āvijjamānā 1- samaṇadhammaṃ karoti, caṅkamamānāpi "andhakāraṭṭhāne
mama rukkhe vā katthaci vā sīsaṃ paṭihaññeyyāti rukkhaṃ hatthena
gahetvā taṃ āvijjamānā 2- samaṇadhammaṃ karoti. "satthārā desitaṃ
dhammameva karissāmīti dhammaṃ āvajjetvā dhammaṃ anussaramānāva
samaṇadhammaṃ  karoti. Atha satthā gandhakuṭiyaṃ nisinnova obhāsaṃ pharitvā
sammukhe nisinno viya tāya saddhiṃ kathento "bahuputtike mayā
desitadhammaṃ anāvajjantassa apassantassa vassasataṃ jīvitato mayā
desitadhammaṃ passantassa muhuttampi jīvitaṃ seyyoti vatvā anusandhiṃ
ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
     "yo ca vassasataṃ jīve    apassaṃ dhammamuttamaṃ,
     ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo    passato  dhammamuttamanti.
    Tattha "dhammamuttamanti: navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ. So hi
uttamadhammo nāma. Yo hi taṃ na passati, tassa vassasataṃ
jīvitato taṃ dhammaṃ passantassa  paṭivijjhantassa ekāhaṃpi ekakkhaṇampi
jīvitaṃ seyyoti.
      Gāthāpariyosāne bahuputtikā therī saha paṭisambhidāhi arahatte
patiṭṭhahīti.
                    Bahuputtikātherīvatthu.
                  Sahassavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
                      Aṭṭhamo vaggo.
                        ------
@Footnote: 1-2. porāṇapotthake pana āvijjhamānāti dissati. āviñjamānātipi



             The Pali Atthakatha in Roman Book 21 page 87-149. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=21&A=1780              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=21&A=1780              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=18              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=544              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=533              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=533              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pagedispage pageNumbernext book chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com