ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 23 : PALI ROMAN Dha.A.6 atta-kodhavagga

                    14. Buddhavaggavaṇṇanā
                     ------------
                  1. Māradhītāvatthu. (148)
      "yassa jitanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bodhimaṇḍe viharanto
māradhītaro ārabbha kathesi.
      Desanaṃ pana sāvatthiyaṃ samuṭṭhāpetvā puna kururaṭṭhe māgandiya-
brāhmaṇassa kathesi. Kururaṭṭhe kira māgandiyabrāhmaṇassa dhītā
māgandiyāyeva nāma ahosi uttamarūpadhaRā. Taṃ paṭṭhayamānā
anekabrāhmaṇamahāsālā ceva khattiyamahāsālā ca "dhītaraṃ no
detūti māgandiyassa pahiṇiṃsu. Sopi "na tumhe mayhaṃ dhītu
anucchavikāti sabbe paṭikkhipiyeva. Athekadivasaṃ satthā paccūsasamaye
lokaṃ volokento attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ māgandiya-
brāhmaṇaṃ disvā "kiṃ nu kho bhavissatīti upadhārento brāhmaṇassa
ca brāhmaṇiyā ca tiṇṇaṃ maggaphalānaṃ upanissayaṃ addasa.
Brāhmaṇopi bahigāme nibaddhaṃ aggiṃ paricarati. Satthā pātova
pattacīvaramādāya taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Brāhmaṇo satthu rūpasiriṃ
olokento "imasmiṃ loke iminā sadiso puriso nāma natthi,
ayaṃ mayhaṃ dhītu anucchaviko, imassa dhītaraṃ dassāmīti cintetvā
satthāraṃ āha "samaṇa mama ekā dhītā atthi, ahaṃ tassā
Anucchavikaṃ purisaṃ apassanto taṃ na kassaci adāsiṃ, tvaṃ panassā
anucchaviko, ahaṃ te dhītaraṃ pādaparicārikaṃ katvā dātukāmo;
yāva naṃ ānemi, tāva idheva tiṭṭhāhīti. Satthā tassa kathaṃ
sutvā neva abhinandi na paṭikkosi. Brāhmaṇopi gehaṃ gantvā
brāhmaṇiṃ āha "bhoti ajja me dhītu anucchaviko puriso
diṭṭho, tassa naṃ dassāmāti dhītaraṃ alaṅkārāpetvā ādāya
brāhmaṇiyā saddhiṃ taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Mahājanopi kutūhalajāto
nikkhami. Satthā brāhmaṇena vuttaṭṭhāne aṭṭhatvā tattha padacetiyaṃ
dassetvā aññasmiṃ ṭhāne aṭṭhāsi. Buddhānaṃ kira padacetiyaṃ
"idaṃ asuko nāma passatūti adhiṭṭhahitvā akkantaṭṭhāneyeva
paññāyati. Sesaṭṭhāne taṃ passanto nāma natthi. Brāhmaṇo
attanā saddhiṃ gacchamānāya brāhmaṇiyā "kahaṃ soti puṭṭho
"imasmiṃ ṭhāne tiṭṭhāhīti taṃ avacanti olokento padavalañjaṃ
disvā "idamassa padanti dassesi. Sā lakkhaṇamantakusalatāya
"na idaṃ brāhmaṇa kāmabhogino padanti vatvā, brāhmaṇena
"bhoti tvaṃ udakacāṭimhi suṃsumāraṃ passasi, mayā so [samaṇo]
`dhītaraṃ te dassāmīti vutto, tenāpi me adhivāsitanti vutte,
"brāhmaṇa kiñcāpi tvaṃ evaṃ vadesi, idaṃ pana nikkilesasseva
padanti vatvā imaṃ gāthamāha
               "rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave,
                duṭṭhassa hoti sahasānupīḷitaṃ,
                Muḷhassa hoti avakaḍḍhitaṃ padaṃ,
                vivaṭacchadassa idamīdisaṃ padanti.
Atha naṃ brāhmaṇo "bhoti mā viravi, tuṇhībhūtā ehīti gacchanto
satthāraṃ disvā "ayaṃ so purisoti tassā dassetvā satthāraṃ
upasaṅkamitvā "samaṇa dhītaraṃ [1]- dassāmīti āha. Satthā "na
me tava dhītāya 2- atthoti avatvā "brāhmaṇa ekaṃ te kāraṇaṃ
kathessāmi, suṇissasīti vatvā, "kathehi [bho] samaṇa, suṇissāmīti
vutte, abhinikkhamanato paṭṭhāya atītaṃ āharitvā dassesi: tatrāyaṃ
saṅkhepakathā:
      "mahāsatto rajjasiriṃ pahāya kaṇṭhakaṃ abhiruyha channasahāyo
abhinikkhamanto nagaradvāre ṭhitena mārena "siddhattha nivattassu,
ito te sattame divase cakkaratanaṃ pātubhavissatīti vutte,
"ahaṃpetaṃ māra jānāmi, na pana me tena atthoti āha. "atha
kimatthāya nikkhamasīti. "sabbaññutaññāṇatthāyāti. "tenahi sace
ajjato paṭṭhāya kāmavitakkādīnaṃ ekaṃpi vitakkaṃ vitakkessasi,
jānissāmi te kattabbanti [āha]. So tato paṭṭhāya
otārāpekkho satta vassāni mahāsattaṃ anubandhi. Satthāpi
chabbassāni dukkarakārikaṃ caritvā paccattaṃ purisakāraṃ nissāya bodhimūle
sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedayamāno pañcame
sattāhe ajapālanigrodhamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye māro "ahaṃ
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare "teti atthi.     2. dhītarāti yuttataraṃ.
Ettakaṃ kālaṃ anubandhitvā otārāpekkhopi imassa kiñci khalitaṃ
nāddasaṃ, atikkantodāni esa mama visayanti domanassappatto
mahāmagge nisīdi. Athassa "taṇhā aratī rāgāti imā tisso dhītaro
"pitā no na paññāyati, kahaṃ nukho etarahīti olokayamānā
taṃ tathā nisinnaṃ disvā upasaṅkamitvā "kasmā tāta dukkhī
dummanosīti pucchiṃsu. So tāsaṃ tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ tā
āhaṃsu "tāta mā cintayittha, mayaṃ taṃ attano vase katvā
ānessāmāti. "na sakkā ammā esa kenaci vase kātunti.
"tāta mayaṃ itthiyo nāma idāneva naṃ rāgapāsādīhi bandhitvā
ānessāma, tumhe mā cintayitthāti satthāraṃ upasaṅkamitvā
"pāde te samaṇa paricāremāti āhaṃsu. Satthā neva tāsaṃ vacanaṃ
manasākāsi, na akkhīni ummīletvā olokesi. Puna māradhītaro
"ucacāvaco kho purisānaṃ adhippāyo, kesañci kumārikāsu pemaṃ hoti,
kesañci paṭhamavaye ṭhitāsu, kesañci majjhimavaye ṭhitāsu, kesañci
pacchimavaye ṭhitāsu; nānappakārehi taṃ palobhissāmāti ekekā
kumārikāvaṇṇādivasena sataṃ sataṃ attabhāve abhinimminitvā kumārikāyo
avijātā sakiṃvijātā duvijātā majjhimitthiyo mahallakitthiyo
ca hutvā chakkhattuṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā "pāde te samaṇa
paricāremāti āhaṃsu. Taṃpi bhagavā na manasākāsi, yathā taṃ anuttare
upadhisaṅkhaye adhimuttoti. Atha satthā ettakenāpi tā anugacchantiyo
"apetha, kiṃ disvā evaṃ vāyamatha? evarūpaṃ nāma avītarāgānaṃ purato
kātuṃ vaṭṭati, tathāgatassa pana rāgādayo pahīnā, kena maṃ kāraṇena
attano vase nessathāti vatvā imā gāthā abhāsi
               "yassa jitaṃ nāvajiyati,
                jitamassa noyāti koci loke,
                taṃ buddhamanantagocaraṃ
                apadaṃ kena padena nessatha?
                yassa jālinī visattikā
                taṇhā natthi kuhiñci netave,
                taṃ buddhamanantagocaraṃ
                apadaṃ kena padena nessathāti.
      Tattha "yassa jitaṃ nāvajiyatīti: yassa sammāsambuddhassa
tena tena maggena jitaṃ rāgādikkilesajātaṃ puna asamudācaraṇato
nāvajiyati dujjitaṃ nāma na hoti. Noyātīti: na uyyāti, yassa
jitaṃ kilesajātaṃ rāgādīsu koci ekakkilesopi loke pacchato
nivatti nāma na hoti, nānubandhatīti attho. Anantagocaranti:
anantārammaṇassa sabbaññutaññāṇassa vasena apariyantagocaraṃ.
Kena padenāti: yassa rāgapadādīsu ekapadaṃpi natthi, taṃ tumhe
kena padena nessatha: 1- buddhassa pana ekapadaṃpi natthi, taṃ apadaṃ
buddhaṃ tumhe kena padena nessatha?
@Footnote: 1. Sī. Yu. yassa hi rāgapadādīsu ekapadampi atthi, taṃ tumhe
@tena padena nessatha.
      Dutiyagāthāyaṃ taṇhā nāmesā saṃsibbitaparisibbitapariyonaddhatthena
jālamassā atthītipi jālakārikātipi jālūpamātipi jālinī, rūpādīsu
ārammaṇesu visattatāya visāhāratāya visapupphatāya visaphalatāya
visaparibhogatāya visattikā; sā evarūpā taṇhā yassa kuhiñci
bhave netuṃ natthi, taṃ tumhe apadaṃ buddhaṃ kena padena nessathāti
attho.
      Desanāvasāne bahūnaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi.
Māradhītaropi tattheva antaradhāyiṃsu.
      Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "māgandiya ahaṃ pubbe
imā tisso māradhītaro addasaṃ semhādīhi apalibuddhena
suvaṇṇakkhandhasadisena attabhāvena samannāgatā, tadāpi me methunasmiṃ
chando nāhosi, tava pana dhītu sarīraṃ dvattiṃsākārakuṇapaparipūraṃ bahi
citto viya asucighaṭo, sacepi mama pādo asucimakkhito bhaveyya,
ayañca ummāraṭṭhāne tiṭṭheyya; tathāpissā sarīraṃ ahaṃ pādaṃ 1- na
phuseyyanti vatvā imaṃ gāthamāha
               "disvāna taṇhaṃ aratiñca rāgaṃ
                nāhosi chando api methunasmiṃ,
                kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ,
                pādāpi naṃ samphusituṃ na iccheti.
      Desanāvasāne ubhopi jāyapatikā anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsūti.
                      Māradhītāvatthu.
                       ---------
@Footnote: 1. Yu. pādena.
               2. Yamakappāṭihāriyavatthu. (149)
      "ye jhānappasutā dhīrāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā
saṅkassanagaradvāre bahū devamanusse ārabbha kathesi.
      Desanā pana rājagahe samuṭṭhitā. Ekasmiṃ hi samaye
rājagahaseṭṭhī parissayamocanatthañceva pamādena khalitāni ābharaṇādīni
rakkhaṇatthañca jālakaraṇḍakaṃ parikkhipāpetvā gaṅgāya udakakīḷaṃ
kīḷi. Atheko rattacandanarukkho gaṅgāya uparitīre jāto gaṅgodakena
dhotamūlo patitvā tattha tattha pāsāṇesu sambhañjamāno
vippakiri. Tato ekā ghaṭappamāṇā ghaṭikā pāsāṇehi ghaṃsiyamānā
udakaūmīhi pothiyamānā maṭṭhā hutvā anupubbena vuyhamānā
sevālapariyonaddhā āgantvā tassa jāle laggi. Seṭṭhī
"kimetanti vatvā "rukkhaghaṭikāti sutvā taṃ āharāpetvā
"kinnāmetanti upadhāraṇatthaṃ vāsikaṇṇena tacchāpesi. Tāvadeva
alattakavaṇṇaṃ rattacandanaṃ paññāyi. Seṭṭhī pana neva sammādiṭṭhi,
na micchādiṭṭhi, majjhattadhātuko; so cintesi "mayhaṃ gehe
rattacandanaṃ bahu, kinnu kho iminā karomīti. Athassa etadahosi
"imasmiṃ loke `mayaṃ arahantoti vattāro bahū, ahaṃ ekaṃ
arahantaṃpi na jānāmi; gehe bhamaṃ yojetvā pattaṃ likhāpetvā
sikkāya ṭhapetvā veḷuparamparāya saṭṭhihatthamatte ākāse
olambāpetvā `sace arahā atthi, ākāsenāgantvā imaṃ
gaṇhātūti vakkhāmi; yo taṃ gahessati, taṃ saputtadāro saraṇaṃ
Gamissāmīti. So cintitaniyāmeneva pattaṃ likhāpetvā veḷuparamparāya
ussāpetvā "yo imasmiṃ loke arahā, so ākāsenāgantvā
imaṃ pattaṃ gaṇhātūti āha.
      Cha satthāro "amhākaṃ esa anucchaviko, amhākameva naṃ
dehīti vadiṃsu. So "ākāsenāgantvā gaṇhāthāti āha. Chaṭṭhe
divase niggaṇṭho nāṭaputto antevāsike pesesi "gacchatha, seṭṭhiṃ
evaṃ vadetha `amhākaṃ ācariyassa anucchaviko, mā appamattakassa
kāraṇā ākāsena āgamanaṃ kari, dehi kiretaṃ pattanti. Te
gantvā seṭṭhiṃ tathā vadiṃsu. Seṭṭhī "ākāsenāgantvā gaṇhituṃ
samatthova gaṇhātūti āha. Nāṭaputto sayaṃ gantukāmo hutvā
antevāsikānaṃ saññamadāsi "ahaṃ ekaṃ hatthañca pādañca ukkhipitvā
uppatitukāmo viya bhavissāmi, tumhe maṃ `ācariya kiṃ karotha?
dārumayapattassa kāraṇā paṭicchannaṃ arahattaṃ mahājanassa mā
dassayitthāti vatvā maṃ hatthesu ca pādesu ca gahetvā ākaḍḍhantā
bhūmiyaṃ pāteyyāthāti. So tattha gantvā seṭṭhiṃ āha "mahāseṭṭhi
mayhaṃ ayaṃ patto anucchaviko, aññesaṃ nānucchaviko, mā te
appamattakassa kāraṇā mama ākāse uppatanaṃ ruccati, dehi
me pattanti. "bhante ākāsena uppatitvāva gaṇhāthāti.
Tato nāṭaputto "tenahi apetha apethāti antevāsike apanetvā
"ākāse uppatissāmīti ekaṃ hatthañca pādañca ukkhipi. Atha naṃ
antevāsikā "ācariya kinnāmetaṃ karotha? chavassa dārumayapattassa
Kāraṇā paṭicchannagguṇena mahājanassa dassitena ko atthoti taṃ
hatthapādesu gahetvā ākaḍḍhitvā bhūmiyaṃ pātesuṃ. So seṭṭhiṃ
āha "mahāseṭṭhi ime me uppatituṃ na denti, dehi me pattanti.
"uppatitvāva gaṇhātha bhanteti. Evaṃ titthiyā cha divasāni
vāyamitvāpi taṃ pattaṃ na labhiṃsuyeva.
      Sattame divase āyasmato ca mahāmoggallānassa āyasmato
ca piṇḍolabhāradvājassa "rājagahe piṇḍāya carissāmāti gantvā
ekasmiṃ piṭṭhipāsāṇe ṭhatvā cīvaraṃ pārupanakāle dhuttakā kathaṃ
samuṭṭhāpesuṃ "ambho pubbe cha satthāro `loke mayaṃ
arahantamhāti vadiṃsu. Rājagahaseṭṭhino pana pattaṃ ussāpetvā `sace
arahā atthi, ākāsenāgantvā gaṇhātūti vadantassa ajja
sattamo divaso, ekopi `ahaṃ arahāti ākāse uppatanto nāma
natthi; ajja no loke arahantānaṃ natthibhāvo ñātoti. Taṃ kathaṃ
sutvā āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ
āha "sutante āvuso bhāradvāja imesaṃ vacanaṃ, ime buddhasāsanaṃ
pariggaṇhantā viya vadanti; tvañca mahiddhiko mahānubhāvo, gacchetaṃ
pattaṃ ākāsenāgantvā gaṇhāhīti. "āvuso moggallāna tvaṃ
iddhimantānaṃ aggo, tvaṃ etaṃ gaṇhāhi; tayi pana aggaṇhante
ahaṃ gaṇhissāmīti. "gaṇhāvusoti evaṃ vutte āyasmā
piṇḍolabhāradvājo abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā
vuṭṭhāya tigāvutaṃ piṭṭhipāsāṇaṃ pādantena paricchindanto tūlapicu
Viya ākāse uṭṭhāpetvā rājagahanagarassa upari sattakkhattuṃ
anupariyāyi. So tigāvutappamāṇassa nagarassa pidhānaṃ viya paññāyi.
Nagaravāsino "pāsāṇo no avattharitvā gaṇhātīti bhītā
suppādīni matthake katvā tattha tattha nilīyiṃsu. Sattame vāre
thero piṭṭhipāsāṇaṃ bhinditvā attānaṃ dassesi. Mahājano theraṃ
disvā "bhante piṇḍolabhāradvāja tava pāsāṇaṃ daḷhaṃ katvā
gaṇha, mā no sabbe nāsayīti. Thero pāsāṇaṃ pādantena
khipitvā vissajjesi. So gantvā yathāṭhāneyeva patiṭṭhāsi. Thero
seṭṭhissa gehamatthake aṭṭhāsi. Taṃ disvā seṭṭhī urena nippajjitvā,
"otaratha sāmīti vatvā ākāsato otiṇṇaṃ theraṃ nisīdāpetvā.
Pattaṃ otārāpetvā catummadhurapuṇṇaṃ katvā therassa adāsi.
Thero pattaṃ gahetvā vihārābhimukho pāyāsi. Athassa ye araññe
gatā vā gāmagatā vā pāṭihāriyaṃ na passiṃsu, te sannipatitvā
"bhante amhākaṃpi pāṭihāriyaṃ dassehīti theraṃ anubandhiṃsu. So
tesaṃ tesaṃ pāṭihāriyaṃ dassento vihāraṃ agamāsi.
      Satthā taṃ anubandhitvā unnadantassa mahājanassa saddaṃ sutvā
"ānanda kasseso saddoti pucchitvā "bhante piṇḍolabhāradvājena
ākāse uppatitvā candanapatto gahito, tassa santike eso
saddoti sutvā piṇḍolabhāradvājaṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira
tayā evaṃ katanti pucchitvā "saccaṃ bhanteti vutte, "kasmā te
bhāradvāja evaṃ katanti theraṃ vigarahitvā taṃ pattaṃ khaṇḍākhaṇḍaṃ
bhedāpetvā bhikkhūnaṃ añjanapiṃsanatthāya dāpetvā pāṭihāriyassa
Akaraṇatthāya sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi. Titthiyāpi "samaṇo kira
gotamo taṃ pattaṃ bhedāpetvā pāṭihāriyassa akaraṇatthāya sāvakānaṃ
sikkhāpadaṃ paññapesīti sutvā "samaṇassa gotamassa sāvakā paññattaṃ
sikkhāpadaṃ jīvitahetupi nātikkamanti, samaṇopi gotamo taṃ rakkhissateva,
idāni amhehi okāso laddhoti nagaravīthīsu ārocentā vicariṃsu,
"mayaṃ attano guṇaṃ rakkhantā pubbe dārumayapattassa kāraṇā
attano guṇaṃ mahājanassa na dassayimhā, samaṇassa gotamassa
sāvakā pattassa kāraṇā attano guṇaṃ mahājanassa dassesuṃ,
samaṇo gotamo attano paṇḍitatāya taṃ pattaṃ bhedāpetvā
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi, idāni mayaṃ teneva saddhiṃ pāṭihāriyaṃ
karissāmāti vadiṃsu. Rājā bimbisāro taṃ kathaṃ sutvā satthu santikaṃ
gantvā "tumhehi kira bhante pāṭihāriyassa akaraṇatthāya sāvakānaṃ
sikkhāpadaṃ paññattanti. "āma mahārājāti. "idāni titthiyā
`tumhehi saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmāti vadanti, kindāni karissathāti.
"tesu karontesu karissāmi mahārājāti. "nanu tumhehi sikkhāpadaṃ
paññattanti. "nāhaṃ mahārāja attano sikkhāpadaṃ paññapesiṃ,
tameva sāvakānaṃ paññattanti. "tumhe ṭhapetvā aññattha sikkhāpadaṃ
paññattaṃ nāma hoti bhanteti. "tenahi mahārāja tamevettha
paṭipucchissāmi, atthi pana te mahārāja vijite uyyānanti. "atthi
bhanteti. "sace te mahārāja uyyāne mahājano ambādīni khādeyya,
kimassa kattabbanti. "daṇḍo bhanteti. "tvaṃ pana khādituṃ labhasīti.
"āma bhante, mayhaṃ daṇḍo natthi, ahaṃ attano santakaṃ khādituṃ
labhāmīti. "mahārāja yathā tava tiyojanasatike rajje āṇā pavattati,
attano uyyāne ambādīni khādantassa daṇḍo natthi, aññesaṃ
pana atthi; evaṃ mamapi cakkavāḷakoṭisatasahasse āṇā pavattati,
attano sikkhāpadappaññattiyā atikkamo nāma natthi, aññesaṃ
pana atthi; karissāmahaṃ pāṭihāriyanti. Titthiyā taṃ kathaṃ sutvā
"idānimha naṭṭhā, samaṇena kira gotamena sāvakānaññeva sikkhāpadaṃ
paññattaṃ, na attano; sayameva kira pāṭihāriyaṃ kattukāmo;
kinnu kho karomāti mantayiṃsu. Rājā satthāraṃ pucchi "bhante kadā
pāṭihāriyaṃ karissathāti. "ito cātummāsaccayena āsāḷhapuṇṇamāyaṃ
mahārājāti. "kattha karissatha bhanteti. "sāvatthiṃ nissāya mahārājāti.
"kasmā pana satthā evaṃ dūraṭṭhānaṃ apadisatīti. "yasmā taṃ
sabbabuddhānaṃ mahāpāṭihāriyakaraṇaṭṭhānaṃ; apica mahājanassa
sannipātatthāyapi dūraṭṭhānameva apadisatīti. Titthiyā taṃ kathaṃ sutvā
"ito kira catunnaṃ māsānaṃ accayena samaṇo gotamo sāvatthiyaṃ
pāṭihāriyaṃ karissati, idāni taṃ amuñcitvāva anubandhissāma,
mahājano amhe disvā `kimidanti pucchissati, athassa vakkhāma
`mayaṃ `samaṇena gotamena saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmāti vadimhā,
so palāyati, mayamassa palāyituṃ adatvā anubandhāmāti. Satthā
rājagahe piṇḍāya caritvā nikkhami. Titthiyāpissa pacchatova
nikkhamitvā bhattakiccaṭṭhāne vasanti. Vasitaṭṭhāne punadivase
Pātarāsaṃ karonti. Te manussehi "kimidanti pucchitā heṭṭhā
vuttanayeneva ārocenti. Mahājanopi "pāṭihāriyaṃ passissāmāti
anubandhi. Satthā anupubbena sāvatthiṃ pāpuṇi. Titthiyāpi tena
saddhiṃyeva gantvā upaṭṭhāke samādapetvā satasahassaṃ labhitvā
khadiratthambhehi maṇḍapaṃ kāretvā nīluppalehi chādāpetvā "idha
pāṭihāriyaṃ karissāmāti nisīdiṃsu. Atha rājā pasenadikosalo satthāraṃ
upasaṅkamitvā "bhante titthiyehi maṇḍapo kārito, ahaṃpi tumhākaṃ
maṇḍapaṃ kāremīti. "alaṃ mahārāja, atthi mayhaṃ maṇḍapakārakoti.
"bhante maṃ ṭhapetvā ko añño kātuṃ sakkhissatīti. "sakko
devarājāti. "kahaṃ pana bhante pāṭihāriyaṃ karissathāti.
"gaṇḍāmbarukkhamūle mahārājāti. Titthiyā "ambarukkhamūle kira pāṭihāriyaṃ
karissatīti sutvā attano upaṭṭhākānaṃ ārocetvā yojanabbhantare
ṭhāne antamaso tadahujātaṃpi ambapotakaṃ uppāṭāpetvā araññe
khipāpesuṃ.
      Satthā āsāḷhapuṇṇamīdivase antonagaraṃ pāvisi. Rañño
uyyānapālo gaṇḍo nāma ekaṃ piṅgalakipillikehi katapattapuṭassa
antare mahantaṃ ambapakkaṃ disvā tassa gandharasalobhena sampatante
vāyase palāpetvā rañño atthāya ādāya gacchanto antarāmagge
satthāraṃ disvā cintesi "rājā imaṃ ambaṃ khāditvā mayhaṃ
aṭṭha vā soḷasa vā kahāpaṇe dadeyya, taṃ me ekasmiṃ
attabhāve jīvitavuttiyā nālaṃ; sace panāhaṃ satthu imaṃ dassāmi,
Apariyantaṃ me kālaṃ hitāvahaṃ bhavissatīti. So taṃ ambaṃ satthu
upanāmesi.
      Satthā ānandattheraṃ olokesi. Athassa thero
cātummahārājadattiyaṃ pattaṃ nīharitvā hatthe ṭhapesi. Satthā pattaṃ
upanāmetvā ambaṃ paṭiggahetvā tattheva nisīdanākāraṃ dassesi.
Thero cīvaraṃ paññapetvā adāsi. Athassa tasmiṃ nisinnassa thero
pānīyaṃ parissāvetvā taṃ ambapakkaṃ madditvā pānakaṃ katvā
adāsi. Satthā ambapānakaṃ pivitvā gaṇḍaṃ āha "imaṃ ambaṭṭhiṃ
idheva paṃsuṃ viyūhitvā ropehīti. So tathā akāsi. Satthā tassa
upari hatthaṃ dhovi. Hatthe dhotamatteyeva naṅgalasīsamattakkhandho
hutvā anupubbena paṇṇāsahattho ambarukkho uṭṭhahi. Catūsu disāsu
ekekā uddhaṃ ekāti pañca mahāsākhā paṇṇāsapaṇṇāsahatthāva
ahesuṃ. So tāvadeva pupphaphalasampanno hutvā ekasmiṃ ṭhāne
paripakkaambapiṇḍidharo ahosi. Pacchato āgacchantā bhikkhū
ambapakkāni khādantāyeva āgamiṃsu. Rājā "evarūpo kira ambarukkho
uṭṭhitoti sutvā "mā naṃ koci chindīti ārakkhaṃ ṭhapesi. So pana
gaṇḍena ropitattā "gaṇḍāmbarukkhotveva paññāyi. Dhuttakāpi
ambapakkāni khāditvā "are duṭṭhatitthiyā `samaṇo gotamo
gaṇḍāmbarukkhamūle pāṭihāriyaṃ karissatīti tumhehi yojanabbhantare
tadahujātāpi ambapotakā uppāṭāpitā, gaṇḍāmbo nāma ayanti
vatvā te ucchiṭṭhaambaṭṭhīhi pahariṃsu. Sakko vātavalāhakadevaputtaṃ
Āṇāpesi "titthiyānaṃ maṇḍapaṃ vātehi uppāṭetvā ukkārabhūmiyaṃ
khipāpehīti. So tathā akāsi. Suriyadevaputtaṃ āṇāpesi "suriyamaṇḍalaṃ
niggaṇhanto tāpehīti. Sopi tathā akāsi. Puna vātavalāhakaṃ
āṇāpesi "vātamaṇḍalaṃ uṭṭhāpento yāhīti. So tathā karonto
titthiyānaṃ paggharitasedasarīre rajavaṭṭiyo okiri. Te tāmbavammikasadisā
ahesuṃ. Vassavalāhakaṃpi āṇāpesi "mahantāni mahantāni bindūni
pātehīti. So tathā akāsi. Atha nesaṃ kāyo kabaragāvīsadiso
ahosi. Te niggaṇā hutvā sammukhasammukhaṭṭhāneyeva palāyiṃsu. Evaṃ
palāyantesu pūraṇakassapassa upaṭṭhāko eko kassako "idāni
me ayyānaṃ pāṭihāriyakaraṇavelā, taṃ pāṭihāriyaṃ passissāmīti goṇe
vissajjetvā pātova ābhataṃ yāgukuṭañceva yottañca gahetvā
āgacchanto pūraṇaṃ tathā palāyantaṃ disvā "bhante ahaṃ `ayyānaṃ
pāṭihāriyaṃ passissāmīti āgacchāmi, tumhe kahaṃ gacchathāti, "kinte
pāṭihāriyena, imaṃ me kuṭañca yottañca dehīti. So tena dinnaṃ
kuṭañca yottañca ādāya nadītīraṃ gantvā kuṭaṃ yottena attano
gīvāyaṃ bandhitvā rahade patitvā udakabubbuḷake uṭṭhāpento
kālaṃ katvā avīcimhi nibbatti. Satthā 1- ākāse ratanacaṅkamaṃ
māpesi. Tassa ekā koṭi pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ahosi,
ekā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ. Satthā sannipatitāya chattiṃsayojanāya
parisāya vaḍḍhamānakacchāyāya "idāni pāṭihāriyakaraṇavelāti
@Footnote: 1. Sī. sakko.
Gandhakuṭito nikkhamitvā pamukhe aṭṭhāsi.
      Atha naṃ gharaṇī nāma nandamātā ekā anāgāmiupāsikā
upasaṅkamitvā "bhante mādisāya dhītari vijjamānāya tumhākaṃ
kilamanakiccaṃ natthi, ahaṃ pāṭihāriyaṃ karissāmīti āha. "kathaṃ karissasi
gharaṇīti. "bhante ekasmiṃ cakkavāḷagabbhe mahāpaṭhaviṃ udakaṃ katvā
udakasakuṇikā viya nimujjitvā pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ attānaṃ
dassessāmi, tathā pacchimauttaradakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, tathā
majjhe; atha mahājanā maṃ disvā, `kā esāti vutte, vakkhanti
`gharaṇī nāmesā, ayaṃ tāva ekissā itthiyā ānubhāvo,
buddhānaṃ ānubhāvo pana kīdiso bhavissatīti; evaṃ titthiyā
tumhe adisvāva palāyissantīti. Atha naṃ satthā "jānāmi
te gharaṇi evarūpaṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ samatthabhāvaṃ, na panāyaṃ
tavatthāya baddho mālāpuṭoti vatvā paṭikkhipi. Sā "na me
satthā anujānāti, addhā mayā uttaritaraṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ
samattho añño atthīti ekamantaṃ aṭṭhāsi. Satthāpi "evameva
tesaṃ guṇo pākaṭo bhavissatīti "evaṃ chattiṃsayojanāya parisāya
majjhe sīhanādaṃ nadissantīti maññamāno aparepi pucchi "tumhe
kathaṃ pāṭihāriyaṃ karissathāti. Te "evañca evañca karissāma
bhanteti satthu purato ṭhitāva sīhanādaṃ nadiṃsu. Tesu kira
cullaanāthapiṇḍiko "mādise anāgāmiupāsake putte vijjamāne
satthu kilamanakiccaṃ natthīti cintetvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ
Karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭho āha "ahaṃ bhante
dvādasayojanikaṃ brahmattabhāvaṃ nimminitvā imissā parisāya
majjhe mahāmeghagajjitasadisena saddena brahmaappoṭhanaṃ nāma
appoṭhessāmi, mahājanā `kiṃsaddo nāmesoti pucchitvā
`cullaanāthapiṇḍikassa kira brahmaappoṭhanasaddo nāmāti vakkhanti,
titthiyā `gahapatikassa tāva eso ānubhāvo, buddhānubhāvo
kīdiso bhavissatīti tumhe adisvāva palāyissantīti. Satthā
"jānāmi te ānubhāvanti tassāpi tatheva vatvā pāṭihāriyakaraṇaṃ
nānujāni. Athekā paṭisambhidappattā sattavassikā vīrasāmaṇerī 1-
nāma satthāraṃ vanditvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti
āha. "kathaṃ karissasi vīreti. "bhante sineruñca cakkavāḷapabbatañca
himavantañca āharitvā imasmiṃ ṭhāne paṭipāṭiyā ṭhapetvā ahaṃ
haṃsasakuṇī viya tato tato nikkhamitvā asajjamānā gamissāmi,
mahājano maṃ disvā `kā esāti pucchitvā `vīrasāmaṇerīti
vakkhati, titthiyā `sattavassikāya tāya sāmaṇeriyā ayamānubhāvo,
buddhānubhāvo kīdiso bhavissatīti tumhe adisvāva palāyissantīti.
Ito paraṃ evarūpāni vacanāni vuttānusāreneva veditabbāni.
Tassāpi bhagavā "jānāmi te ānubhāvanti vatvā pāṭihāriyakaraṇaṃ
nānujāni. Atheko paṭisambhidappatto khīṇāsavo cundasāmaṇero
nāma jātiyā sattavasso satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā "ahaṃ
@Footnote: 1. Ma. Yu. cīrasāmaṇerī.
Bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭho āha
"ahaṃ bhante jambudīpassa dhajabhūtaṃ mahājamburukkhaṃ khandhe gahetvā
cāletvā mahājambuphalāni āharitvā imaṃ parisaṃ khādāpessāmi,
pāricchattakakusumāni ca āharitvā tumhe vandissāmīti. Satthā
"jānāmi te ānubhāvanti vatvā tassāpi pāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi.
Atha uppalavaṇṇā therī satthāraṃ vanditvā "ahaṃ bhante
pāṭihāriyaṃ karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭhā āha
"ahaṃ bhante samantā dvādasayojanaṃ parisaṃ dassetvā āvaṭṭato
chattiṃsayojanāya parisāya parivuto cakkavattirājā hutvā āgantvā
tumhe vandissāmīti. Satthā "jānāmi te ānubhāvanti vatvā
tassāpi pāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi. Atha mahāmoggallānatthero
bhagavantaṃ vanditvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti vatvā
"kathaṃ karissasīti puṭṭho āha "ahaṃ bhante sinerupabbatarājaṃ
dantantare ṭhapetvā sāsapavījaṃ viya naṃ khādissāmīti. "aññaṃ kiṃ
karissasīti. "imaṃ mahāpaṭhaviṃ kaṭasārakaṃ viya saṃvellitvā aṅgulantare
nikkhipissāmīti. "aññaṃ kiṃ karissasīti. "mahāpaṭhaviṃ kulālacakkaṃ viya
parivattetvā mahājanaṃ paṭhavojaṃ khādāpessāmīti. "aññaṃ kiṃ
karissasīti. "vāmahatthe paṭhaviṃ katvā ime satte dakkhiṇahatthena
aññasmiṃ dīpe ṭhapessāmīti. "aññaṃ kiṃ karissasīti. "sineruṃ
chattadaṇḍaṃ katvā mahāpaṭhaviṃ ukkhipitvā tassupari ṭhapetvā
chattahattho bhikkhu viya ekahatthenādāya ākāse caṅkamissāmīti.
Satthā "jānāmi te ānubhāvanti tassāpi pāṭihāriyakaraṇaṃ nānujāni.
So "jānāti maññe satthā mayā uttaritaraṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ
samatthanti ekamantaṃ aṭṭhāsi.
      Atha naṃ satthā "nāyaṃ moggallāna tavatthāya baddho mālāpuṭo,
ahaṃ hi asamadhuro, mama dhuraṃ añño vahituṃ samattho nāma natthi;
anacchariyañcetaṃ, yaṃ idāni mama dhuraṃ vahituṃ samattho na bhaveyya;
ahetukatiracchānayoniyaṃ nibbattakālepi mama dhuraṃ añño vahituṃ
samattho nāhosiyevāti vatvā "kadā pana bhanteti therena puṭṭho
atītaṃ āharitvā
         "yato yato garu dhuraṃ       yato gambhīravattanī,
          tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti,    savāssu taṃ vahate dhuranti
idaṃ kaṇhausabhajātakaṃ 1- vitthāretvā puna tadeva vatthuṃ visesetvā
dassento
         "manāpameva bhāseyya,     nāmanāpaṃ kudācanaṃ;
          manāpaṃ bhāsamānassa       garubhāraṃ udabbahi,
          dhanañca naṃ alābhesi       tena cattamano ahūti
idaṃ nandavisālajātakaṃ 2- vitthāretvā kathesi. Kathetvā ca pana satthā taṃ
ratanacaṅkamaṃ abhiruhi. Purato dvādasayojanikā parisā ahosi, tathā
pacchato ca uttarato ca dakkhiṇato ca, ujukaṃ pana catubbīsatiyojanikā. 3-
@Footnote: 1. khu. jā. 27/10. tadaṭṭhakathā. 1/293.
@2. khu. jā. 27/10. tadaṭṭhakathā. 1/289.
@3. purāṇapotthake catuvīsatiyojanikāti dissati.
Parisāya majjhe bhagavā yamakappāṭihāriyaṃ akāsi. Taṃ pālito tāva
evaṃ veditabbaṃ.
      "katamaṃ tathāgatassa yamakappāṭihāriye ñāṇaṃ? idha tathāgato
Yamakappāṭihāriyaṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi; uparimakāyato
aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati;
heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati;
puratthimakāyato, pacchimakāyato; pacchimakāyato, puratthimakāyato;
dakkhiṇakkhito, vāmakkhito; vāmakkhito, dakkhiṇakkhito;
dakkhiṇakaṇṇasotato vāmakaṇṇasotato; vāmakaṇṇasotato,
dakkhiṇakaṇṇasotato; dakkhiṇanāsikasotato, vāmanāsikasotato;
vāmanāsikasotato, dakkhiṇanāsikasotato; dakkhiṇaaṃsakūṭato, vāmaaṃsakūṭato;
vāmaaṃsakūṭato, dakkhiṇaaṃsakūṭato; dakkhiṇahatthato, vāmahatthato;
vāmahatthato, dakkhiṇahatthato; dakkhiṇapassato, vāmapassato;
vāmapassato, dakkhiṇapassato; dakkhiṇapādato, vāmapādato; vāmapādato,
dakkhiṇapādato; aṅgulīhi, aṅgulantarikāhi; aṅgulantarikāhi, aṅgulīhi;
ekekalomakūpato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā
pavattati; ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomakūpato
udakadhārā pavattati; channaṃ vaṇṇānaṃ nīlānaṃ pītakānaṃ lohitakānaṃ
odātānaṃ mañjeṭṭhānaṃ pabhassarānaṃ; bhagavā caṅkamati, nimmito
tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti; .pe. Nimmito
seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā,
Idaṃ tathāgatassa yamakappāṭihāriye ñāṇanti. 1-
      Idaṃ pana pāṭihāriyaṃ satthā tasmiṃ caṅkame caṅkamitvā akāsi.
"tassa tejokasiṇasamāpattivasena uparimakāyato aggikkhandho
pavattati, āpokasiṇasamāpattivasena heṭṭhimakāyato udakadhārā
pavattati; puna udakadhārāya pavattaṭṭhānato aggikkhandho pavattati,
aggikkhandhassa ca pavattaṭṭhānato udakadhārā pavattatīti tamatthaṃ
dassetuṃ "heṭṭhimakāyato uparimakāyatoti vuttaṃ. Esa nayo
sabbapadesu. Aggikkhandho panettha udakadhārāya asammisso ahosi, tathā
udakadhārā aggikkhandhena. Ubhayaṃpi kira cetaṃ yāva brahmalokā
uggantvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ pavattati. "../../bdpicture/channaṃ vaṇṇānanti vuttattā
panassa chabbaṇṇaraṃsiyo kuṭehi āsiñcamānaṃ vilīnasuvaṇṇaṃ viya
yantanāḷikato nikkhantā suvaṇṇarasadhārā viya ca ekacakkavāḷagabbhato
uggantvā brahmalokaṃ āhacca paṭinivattitvā cakkavāḷamukhavaṭṭimeva
gaṇhiṃsu. Ekaṃ cakkavāḷagabbhaṃ vaṅkagopānasivinaddhaṃ viya bodhigharaṃ
ahosi ekālokaṃ. Taṃ divasaṃ satthā caṅkamitvā pāṭihāriyaṃ karonto
antarantarā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi, kathento ca janaṃ
nirassāsaṃ akatvā assāsataraṃ 2- deti. Tasmiṃ khaṇe mahājano sādhukāraṃ
pavattesi. Tassa sādhukārappavattanakāle satthā tāvamahatiyā parisāya
cittaṃ olokento ekekassa soḷasannaṃ ākārānaṃ vasena cittavāraṃ
@Footnote: 1. khu. paṭi. 31/183.  2. tarappaccayo visesanapadena yuñjitabbo,
@idha pana nāmapadena, "atīva assāsanti yuttataraṃ. Ma. assāsavāraṃ.
Aññāsi. Evaṃ lahukaparivattaṃ buddhānaṃ cittaṃ. Yo yo yasmiṃ dhamme
yasmiñca pāṭihāriye pasanno, tassa tassa ajjhāsayavasena dhammañca
kathesi pāṭihāriyañca akāsi. Evaṃ dhamme desiyamāne pāṭihāriye
ca kariyamāne mahājanassa dhammābhisamayo ahosi. Satthā pana tasmiṃ
samāgame attano manaṃ gahetvā aññaṃ pañhaṃ pucchituṃ samatthaṃ
adisvā nimmitabuddhaṃ māpesi. Tena pucchitaṃ pañhaṃ satthā vissajjesi.
Satthārā pucchitaṃ so vissajjesi. Bhagavato caṅkamanakāle nimmito
ṭhānādīsu aññataraṃ kappesi. Nimmitassa caṅkamanakāle bhagavā
ṭhānādīsu aññataraṃ kappesi. Tamatthaṃ dassetuṃ "nimmito caṅkamati
vātiādi vuttaṃ. Evaṃ karontassa satthu pāṭihāriyaṃ disvā dhammakathañca
sutvā tasmiṃ samāgame vīsatiyā pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi.
      Satthā pāṭihāriyaṃ karonto va "kattha nu kho atītabuddhā imaṃ
pāṭiheraṃ katvā vassaṃ upentīti āvajjitvā "tāvatiṃsabhavane vassaṃ
upagantvā mātu abhidhammapiṭakaṃ desentīti disvā dakkhiṇapādaṃ
ukkhipitvā yugandharamatthake ṭhapetvā itaraṃ pādaṃ ukkhipitvā
sinerumatthake ṭhapesi. Evaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassaṭṭhāne tayo
padavārā ahesuṃ. Dve pādacchiddāni pakatipādavītiharaṇasadisanikkhepāni
ahesuṃ. "satthā pādaṃ pasāretvā akkamīti na sallakkhetabbaṃ. Tassa
hi pādaṃ ukkhipanakāleyeva te pabbatā pādamūlaṃ āgantvā
sampaṭicchiṃsu, satthārā akkantakāle uṭṭhāya yathāṭhāne aṭṭhaṃsu. Sakko
satthāraṃ disvā cintesi "paṇḍukambalasilāya majjhe satthā imaṃ
Vassāvāsaṃ upessati, bahūnaṃ vata devatānaṃ upakāro bhavissati,
satthari panettha vassaṃ upagate aññā devatā hatthaṃpi ṭhapetuṃ na
sakkhissanti; ayaṃ kho pana paṇḍukambalasilā dīghato saṭṭhiyojanā
tiriyato paññāsayojanā puthulato paṇṇarasayojanā satthari nisinnepi
tucchā viya bhavissatīti. Satthā tassa ajjhāsayaṃ viditvā attano
saṅghāṭiṃ silātalaṃ paṭicchādayamānaṃ khipi. Sakko cintesi "cīvaraṃ tāva
paṭicchādayamānaṃ khipi, sayaṃ pana parittake ṭhāne nisīdissatīti. Satthā
tassajjhāsayaṃ viditvā nīcapīṭhakaṃ mahāpaṃsukūliko viya paṇḍukambalasilaṃ
antocīvarabhogeyeva katvā nisīdi. Mahājanopi taṃkhaṇaññeva satthāraṃ
olokento nāddasa. Candassa aṭṭhaṅgamitakālo viya ahosi,
suriyassa aṭṭhaṅgamitakālo viya ca ahosi. Mahājano
         "gato nu cittakūṭaṃ vā    kelāsaṃ vā yugandharaṃ,
          na no dakkhemu sambuddhaṃ  lokajeṭṭhaṃ narāsabhanti
imaṃ gāthaṃ vadanto paridevi. Apare "satthā nāma vivekarato, so
`evarūpāya me parisāya evarūpaṃ pāṭiheraṃ katanti lajjāya aññaṃ
raṭṭhaṃ vā janapadaṃ vā gato bhavissati; nadāni taṃ dakkhissāmāti
paridevantā imaṃ gāthamāhaṃsu
         "pavivekarato dhīro       nimaṃ lokaṃ punehiti,
          na no dakkhemu sambuddhaṃ   lokajeṭṭhaṃ narāsabhanti.
Te mahāmoggallānaṃ pucchiṃsu "kahaṃ bhante satthāti. So sayaṃ jānantopi
"paresaṃpi guṇo pākaṭo hotūti ajjhāsayena "anuruddhaṃ pucchathāti
Āha. Te theraṃ tathā pucchiṃsu "kahaṃ bhante satthāti. "tāvatiṃsabhavane
paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātu abhidhammapiṭakaṃ desituṃ
gatoti. "kadā āgamissati bhanteti. "tayo māse abhidhammapiṭakaṃ
desetvā mahāpavāraṇādivaseti. Te "satthāraṃ adisvā na gamissāmāti
tattheva khandhāvāraṃ katvā vasiṃsu. Ākāsameva kira nesaṃ chadanaṃ ahosi,
tāvamahatiyā parisāya sarīranissando nāma na paññāyi. Paṭhavī vivaraṃ
adāsi. Sabbattha parisuddhameva bhūmitalaṃ ahosi. Satthā paṭhamameva
mahāmoggallānaṃ avoca "moggallāna tvaṃ etissā parisāya
dhammaṃ deseyyāsi, cullaanāthapiṇḍiko āhāraṃ dassatīti. Tasmā
taṃ temāsaṃ cullaanāthapiṇḍikova tassā parisāya sāyapātaṃ
sabbakāle yāgubhattakhādanīyatambulagandhamālāpilandhanāni adāsi.
Mahāmoggallāno dhammaṃ desesi pāṭihāriyaṃ daṭṭhuṃ āgatāgatehi
puṭṭhe pañhe vissajjesi.
      Satthāraṃpi mātu abhidhammadesanatthaṃ paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ
upagataṃ dasasahassacakkavāḷadevatā parivārayiṃsu. Tena vuttaṃ
         "tāvatiṃse yadā buddho    silāyaṃ paṇḍukambale
          pāricchattakamūlamhi       vihāsi purisuttamo,
          dasasu lokadhātūsu        sannipatitvāna devatā
          payirupāsanti sambuddhaṃ     vasantaṃ nagamuddhani,
          na koci devo vaṇṇena   sambuddhassa virocati,
          sabbe deve atikkamma   sambuddho va virocatīti.
Evaṃ sabbadevatā attano sarīrappabhāya abhibhavitvā nisinnassa
panassa mātā tusitavimānato āgantvā dakkhiṇapasse nisīdi.
Indakopi devaputto āgantvā dakkhiṇapasseyeva nisīdi. Aṅkuro
vāmapasse. So mahesakkhāsu devatāsu sannipatitāsu apagantvā
dvādasayojanike ṭhāne okāsaṃ labhi. Indako tattheva nisīdi.
Satthā te ubhopi oloketvā attano sāsane dakkhiṇeyyapuggalānaṃ
dinnadānassa mahapphalabhāvaṃ ñāpetukāmo evamāha "aṅkura tayā
dīghamantare dasavassasahassaparimāṇakāle dvādasayojanikaṃ uddhanapantiṃ
katvā mahādānaṃ dinnaṃ, tvaṃdāni mama samāgamaṃ āgantvā sabbadūre
dvādasayojanike ṭhāne okāsaṃ labhi; kiṃ nukho ettha kāraṇanti.
Vuttaṃpi cetaṃ
         "oloketvāna sambuddho    aṅkurañcāpi indakaṃ
          dakkhiṇeyyaṃ pabhāvento     idaṃ vacanamabravi
         `mahādānaṃ tayā dinnaṃ       aṅkura dīghamantare,
          atidūre nisinnosi         āgacchaṃ 1- mama santikanti.
So saddo paṭhavītalaṃ pāpuṇi. Sabbāpi naṃ sā parisā assosi. Evaṃ vutte
          codito bhāvitattena       aṅkuro etamabravi
         `kiṃ mayhaṃ tena dānena      dakkhiṇeyyena suññataṃ,
          ayaṃ so indako yakkho     dajjā dānaṃ parittakaṃ
          atirocati amhehi 2-      cando tāragaṇe yathāti.
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. āgaccha.  2. amhepi (?)
      Tattha "dajjāti; datvā. 1-
      Evaṃ vutte satthā indakaṃ āha "indaka tvaṃ mama dakkhiṇapasse
nisinno, kasmā anapagantvāva nisīdasīti. So "ahaṃ bhante
sukkhette parittakavījaṃ vapanakassako viya dakkhiṇeyyasampadaṃ alatthanti
dakkhiṇeyyaṃ pabhāvento āha
         "ujjaṅgale yathā khette     bījaṃ bahuṃpi ropitaṃ
          na phalaṃ vipulaṃ hoti          napi toseti kassakaṃ,
          tatheva dānaṃ bahukaṃ          dussīlesu patiṭṭhitaṃ
          na phalaṃ vipulaṃ hoti          napi toseti dāyakaṃ;
          yathāpi bhaddake khette      bījaṃ appampi ropitaṃ
          sammā dhāraṃ pavecchantaṃ 2-   phalaṃ toseti kassakaṃ.
          Tatheva sīlavantesu          guṇavantesu tādisu
          appakepi kate kāre       phalaṃ toseti dāyakanti.
"kiṃ panetassa pubbakammanti. So kira anuruddhattherassa antogāmaṃ
piṇḍāya paviṭṭhassa attano ābhataṃ kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, tadassa
puññaṃ aṅkurena dasavassasahassāni dvādasayojanikaṃ uddhanapantiṃ
katvā dinnadānato mahapphalataraṃ jātaṃ, tasmā evamāha. Evaṃ
vutte satthā "aṅkura dānaṃ nāma viceyya dātuṃ vaṭṭati, evaṃ
taṃ sukkhette suvuttabījaṃ viya mahapphalaṃ hoti; tvaṃ pana na
tathā akāsi, tena te dānaṃ na mahapphalaṃ jātanti imamatthaṃ
@Footnote: 1. Sī. adattha. Yu. dattha.  2. Sī. Ma. Yu. pavecchante.
Vibhāvento
        "viceyya dānaṃ dātabbaṃ,     yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
                viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ,
                ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke,
                etesu dinnāni mahapphalāni
                bījāni vuttāni yathā sukhetteti
vatvā uttariṃpi dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi
         "tiṇadosāni khettāni        rāgadosā ayaṃ pajā,
          tasmā hi vītarāgesu        dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
          Tiṇadosāni khettāni        dosadosā ayaṃ pajā,
          tasmā hi vītadosesu        dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
          Tiṇadosāni khettāni        mohadosā ayaṃ pajā,
          tasmā hi vītamohesu        dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.
          Tiṇadosāni khettāni        icchādosā ayaṃ pajā,
          tasmā hi vigaticchesu        dinnaṃ hoti mahapphalanti.
Desanāvasāne aṅkuro ca indako ca sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu.
[mahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosi].
      Atha satthā devaparisāya majjhe nisinno mātaraṃ ārabbha
"kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammāti abhidhammapiṭakaṃ
paṭṭhapesi. Evaṃ tayo māse nirantaraṃ abhidhammapiṭakaṃ kathesi. Kathento
ca pana bhikkhācāravelāya "yāva mamāgamanā ettakaṃ nāma dhammaṃ
Desetūti nimmitabuddhaṃ māpetvā himavantaṃ gantvā nāgalatā-
dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahe mukhaṃ dhovitvā uttarakuruto
piṇḍapātaṃ āharitvā mahāvisālamālake nisinno bhattakiccaṃ
akāsi. Sārīputtatthero tattha gantvā satthu vattaṃ karoti.
Satthā katabhattakicco "sārīputta ajja mayā ettako nāma
dhammo bhāsito, tvaṃ attano nissitakānaṃ [pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ]
vācehīti therassa kathesi. Yamakappāṭihire kira pasīditvā pañcasatā
kulaputtā therassa santike pabbajiṃsu. Te sandhāya satthā evamāha.
Vatvā ca pana devalokaṃ gantvā nimmitabuddhena desitaṭṭhānato
paṭṭhāya sayaṃ dhammaṃ kathesi. Theropi gantvā tesaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ
desesi. Te satthari devaloke viharanteyeva sattappakaraṇikā ahesuṃ.
Te kira kassapabuddhakāle khuddakavagguliyo hutvā ekasmiṃ pabbhāre
olambantā dvinnaṃ therānaṃ caṅkamitvā abhidhammaṃ sajjhāyantānaṃ
sare nimittaṃ gahetvā assosuṃ. Te "ime khandhā nāma, imā
dhātuyo nāmāti ajānitvā sare nimittaggahaṇamatteneva tato
cutā devaloke nibbattā ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā
tato cavitvā sāvatthiyaṃ kulagharesu nibbattā yamakappāṭihire
uppannappasādā therassa santike pabbajitvā sabbappaṭhamaṃ
sattappakaraṇikā ahesuṃ. Satthāpi teneva nīhārena temāsaṃ
abhidhammaṃ desesi. Desanāvasāne asītikoṭisahassānaṃ devatānaṃ
dhammābhisamayo ahosi. Mahāmāyāpi sotāpattiphale patiṭṭhahi.
      Sāpi kho chattiṃsayojanaparimaṇḍalā parisā "idāni ito
sattame divase mahāpavāraṇā bhavissatīti mahāmoggallānattheraṃ
upasaṅkamitvā āha "bhante satthu orohaṇadivasaṃ ñātuṃ vaṭṭati,
na hi mayaṃ satthāraṃ adisvā gamissāmāti. Āyasmā
mahāmoggallāno taṃ kathaṃ sutvā "sādhūti tattheva paṭhaviyaṃ nimuggo
"sinerupādaṃ gantvā maṃ abhiruhantaṃ parisā passatūti adhiṭṭhāya
maṇiratane āvutaṃ paṇḍukambalasuttaṃ viya paññāyamānarūpova
sinerumajjhena abhiruhi. Manussāpi naṃ "ekayojanaṃ abhiruḷho dviyojanaṃ
abhiruḷhoti olokayiṃsu. Theropi satthu pāde sīsena ukkhipanto
viya abhiruhitvā vanditvā evamāha "bhante parisā tumhe disvāva
gantukāmā, kadā orohissathāti. "kahaṃ pana te moggallāna
jeṭṭhabhātiko sārīputtoti. "bhante saṅkassanagare vassaṃ upagatoti.
"moggallāna ahaṃ ito sattame divase mahāpavāraṇāya saṅkassa-
nagaradvāre otarissāmi, maṃ daṭṭhukāmā tattha gacchantu; sāvatthito
ca saṅkassanagaraṃ tiṃsayojanāni, 1- ettake magge kassaci
pātheyyakiccaṃ natthi, `uposathikā hutvā dhuravihāraṃ dhammassavanatthāya
gacchantā viya gaccheyyāthāti tesaṃ āroceyyāsīti. Thero "sādhu
bhanteti vatvā tathā ārocesi. Satthā vutthavasso pavāretvā
sakkassa ārocesi "mahārāja manussapathaṃ gamissāmīti. Sakko
"sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ rajatamayanti tīṇi sopāṇāni māpesi. Tesaṃ
@Footnote: 1. tiṃsayojanaṃ. (?)
Pādā saṅkassanagaradvāre patiṭṭhahiṃsu, sīsāni sinerumuddhani. Tesu
dakkhiṇapasse suvaṇṇasopāṇaṃ devānaṃ ahosi, vāmapasse
rajatasopāṇaṃ mahābrahmānaṃ, majjhe maṇisopāṇaṃ tathāgatassa. Satthā
sinerumuddhani ṭhatvā devorohaṇe yamakappāṭihāriyaṃ katvā uddhaṃ
olokesi, yāva brahmalokā ekaṅgaṇāni ahesuṃ; adho olokesi,
yāva avīcito ekaṅgaṇaṃ ahosi; disāvidisā olokesi, anekāni
cakkavāḷasatasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ; devā manusse passiṃsu.
Manussāpi deve passiṃsu. Sabbe sammukhāva passiṃsu. Bhagavā
chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjesi. Taṃ divasaṃ buddhasiriṃ oloketvā
chattiṃsayojanaparimaṇḍalāya parisāya ekopi buddhabhāvaṃ appaṭṭhento
nāma nāhosi. Suvaṇṇasopāṇena devā otariṃsu, rajatasopāṇena
mahābrahmāno; maṇisopāṇena sammāsambuddho otari. Pañcasikho
gandhabbadevaputto beḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya dakkhiṇapasse ṭhatvā
satthu gandhabbapūjaṃ karonto otari. Mātalisaṅgāhako vāmapasse
ṭhatvā dibbagandhamālāpupphaṃ gahetvā namassamāno pūjaṃ katvā
otari. Mahābrahmā chattaṃ dhāresi, suyāmo vālavījaniṃ. Satthā iminā
parivārena saddhiṃ otaritvā saṅkassanagaradvāre patiṭṭhahi.
Sārīputtattheropi āgantvā satthāraṃ vanditvā, yasmā tena tathārūpāya
buddhasiriyā otaranto satthā ito pubbe na diṭṭhapubbo, tasmā
         "na me diṭṭho ito pubbe     na suto uda kassaci
          evaṃ vaggugado 1- satthā     tusitā gaṇimāgatoti
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. vagguvado.
Ādīhi attano tuṭṭhiṃ pakāsetvā "ajja bhante sabbepi devamanussā
tumhākaṃ pihayanti paṭṭhentīti āha. Atha naṃ satthā "sārīputta
evarūpehi guṇehi samannāgatā buddhā nāma devamanussānaṃ piyā
hontiyevāti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
         "ye jhānappasutā dhīrā    nekkhammūpasame ratā,
          devāpi tesaṃ pihayanti    sambuddhānaṃ satīmatanti.
      Tattha "ye jhānappasutāti; "lakkhaṇūpanijjhānaṃ ārammaṇūpa-
nijjhānanti imesu dvīsu jhānesu āvajjanasamāpajjanaadhiṭṭhāna-
vuṭṭhānappaccavekkhaṇehi yuttappayuttā. Nekkhammūpasame ratāti;
ettha pabbajjā `nekkhammanti na gahetabbā, kilesavūpasamana-
nibbānaratiṃ pana sandhāyetaṃ vuttaṃ. Devāpīti: devāpi manussāpi
tesaṃ pihayanti paṭṭhenti. Satīmatanti: evarūpaguṇānaṃ tesaṃ satiyā
samannāgatānaṃ sambuddhānaṃ "aho vata mayaṃpi buddhā bhaveyyāmāti
buddhabhāvaṃ icchamānā pihayantīti attho.
      Desanāvasāne tiṃsamattānaṃ pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi.
Therassa saddhivihārikā pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu.
      Sabbabuddhānaṃ kira avijahitameva yamakappāṭihāriyaṃ katvā
devaloke vassaṃ vasitvā saṅkassanagaradvāre otaraṇaṃ. Tattha pana
dakkhiṇapādassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ acalacetiyaṭṭhānaṃ nāma hoti. Satthā
tattha ṭhito puthujjanādīnaṃ visayesu pañhe pucchi. Puthujjanā
attanova visaye pañhaṃ vissajjetvā sotāpannassa visaye
Pañhaṃ vissajjetuṃ nāsakkhiṃsu. Tathā sakadāgāmiādīnaṃ visaye
sotāpannādayo. Mahāmoggallānassa visaye sesamahāsāvakā.
Sārīputtattherassa visaye mahāmoggallāno. Buddhavisaye
sārīputtattheropi vissajjetuṃ nāsakkhiyeva. So pācīnadisaṃ ādiṃ katvā
sabbadisā olokesi. Sabbattha ekaṅgaṇameva ahosi. Aṭṭhasu disāsu
devamanussā uddhaṃ yāva brahmalokā heṭṭhā ca bhummaṭṭhakā
yakkhanāgasupaṇṇā añjaliṃ paggahetvā "bhante idha etassa
pañhassa vissajjento 1- nāma natthi, ettheva upadhārethāti āhaṃsu.
      Satthā "sārīputto kilamati, kiñcāpi hi esa
       `ye ca saṅkhātadhammā se      ye ca sekhā puthū idha
        tesaṃ me nipako iriyaṃ        puṭṭho pabrūhi mārisāti
imaṃ buddhavisaye puṭṭhapañhaṃ sutvā `satthā maṃ sekhāsekhānaṃ
āgamanappaṭipadaṃ pucchatīti pañhe nikkaṅkho, `khandhādīsu pana
katarena nu kho mukhena imaṃ paṭipadaṃ kathento ahaṃ satthu ajjhāsayaṃ
gaṇhituṃ sakkhissāmīti mama ajjhāsayaṃ kaṅkhati; so mayā naye
adinne kathetuṃ na sakkhissati, nayamassa dassāmīti nayaṃ dassento
"bhūtamidaṃ sārīputta samanupassāhīti āha. Evaṃ kirassa ahosi
"sārīputto mama ajjhāsayaṃ gahetvā kathento khandhavasena
kathessatīti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena
nayasahassena upaṭṭhāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā taṃ pañhaṃ
@Footnote: 1. vissajjanakoti bhavitabbaṃ. ña.va. Sī. Ma. Yu. vissajjetā.
Kathesi. Ṭhapetvā kira sammāsambuddhaṃ añño sārīputtattherassa
paññaṃ pāpuṇituṃ samattho nāma natthi. Teneva kira thero satthu
purato ṭhatvā sīhanādaṃ nadi "ahaṃ bhante sakalakappaṃpi deve
vassante `ettakāni bindūni mahāsamudde patitāni, ettakāni
bhūmiyaṃ, ettakāni pabbateti gaṇetvā lakkhaṃ āropetuṃ samatthoti.
Satthāpi naṃ "jānāmi te sārīputta gaṇetuṃ samatthabhāvanti āha.
Tassa āyasmato paññāya upamā nāma natthi. Tenevamāha
       "gaṅgāya vālukā khīye    udakaṃ khīye mahaṇṇave
        mahiyā mattikā khīye     lakkhena 1- mama buddhiyāti.
      Idaṃ vuttaṃ hoti "sace hi bhante buddhisampanna lokanātha
mayā ekasmiṃ pañhe vissajjite ekaṃ vā vālukaṃ ekaṃ vā udakabinduṃ
ekaṃ vā paṃsukhaṇḍaṃ pakkhipitvā pañhānaṃ sate vā sahasse vā
satasahasse vā vissajjite 2- gaṅgāya vālukādīsu ekekaṃ ekamante
khipeyya, khippataraṃ gaṅgādīsu vālukādayo parikkhayaṃ gaccheyyuṃ; na
tveva mama pañhānaṃ vissajjanaṃ khīyatīti.
      Evaṃ mahāpaññopi bhikkhu buddhavisaye puṭṭhapañhassa antaṃ
vā koṭiṃ vā adisvā satthārā dinnanaye ṭhatvāva pañhaṃ
vissajjesi. Taṃ sutvā bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "yaṃ pañhaṃ puṭṭho
sabbopi jano kathetuṃ nāsakkhi, taṃ dhammasenāpati sārīputtatthero
ekakova kathesīti. Satthā taṃ kathaṃ sutvā "na idāneva sārīputto,
@Footnote: 1. na khīyetipi pāṭho.  2. Sī. Yu. vissajjento.
Yaṃ pañhaṃ mahājano vissajjetuṃ nāsakkhi, taṃ vissajjesi; pubbepi
tena vissajjitoyevāti vatvā atītaṃ āharitvā
             "parosahassaṃpi samāgatānaṃ
              kandeyyu te vassasataṃ apaññā,
              ekova seyyo puriso sapañño,
              yo bhāsitassa vijānāti atthanti
imaṃ jātakaṃ 1- vitthārena kathesīti.
                    Yamakappāṭihāriyavatthu.
                     ------------
              3. Erakapattanāgarājavatthu. (150)
      "kiccho manussappaṭilābhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā
bārāṇasiṃ upanissāya sattasirīsarukkhamūle viharanto erakapattaṃ
nāgarājaṃ ārabbha kathesi.
      So kira pubbe kassapabuddhasāsane daharabhikkhu hutvā gaṅgāya
nāvaṃ abhiruyha gacchanto ekasmiṃ erakagumbe erakapattaṃ gahetvā
nāvāya vegasā gacchamānāyapi na muñci. Erakapattaṃ chijjitvā gataṃ.
So "appamattakaṃ etanti āpattiṃ adesetvā vīsativassasahassāni
araññe samaṇadhammaṃ katvāpi maraṇakāle erakapattena gīvāyaṃ gahito
@Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/32. tadaṭṭhakathā. 2/254.
Viya āpattiṃ desetukāmopi aññaṃ bhikkhuṃ apassanto "aparisuddhaṃ me
sīlanti uppannavippaṭisāro tato cavitvā ekadoṇikanāvappamāṇo
nāgarājā hutvā nibbatti. "erakapattotvevassa nāmaṃ ahosi.
So nibbattakkhaṇeyeva attabhāvaṃ oloketvā "ettakaṃ nāma kālaṃ
samaṇadhammaṃ katvā ahetukayoniyaṃ maṇḍūkabhakkhaṭṭhāne nibbattomhīti
vippaṭisārī ahosi. So aparabhāge ekaṃ dhītaraṃ labhitvā majjhe
gaṅgāya udakapiṭṭhe mahantaṃ phaṇaṃ ukkhipitvā dhītaraṃ tasmiṃ ṭhapetvā
naccāpetvā gāyāpesi. Evaṃ kirassa ahosi "addhā ahaṃ iminā
upāyena buddhe uppanne tassa uppannabhāvaṃ suṇissāmi; 1- yo me
gītassa paṭigītaṃ āharati, tassa mahantena nāgavibhavena saddhiṃ dhītaraṃ
dassāmīti, anvaḍḍhamāsaṃ uposathadivase taṃ dhītaraṃ phaṇe ṭhapesi. Sā
tattha ṭhitā naccantī
       "kiṃsu adhipatī rājā         kiṃsu rājā rajassiro,
        kathaṃsu virajo hoti,        kathaṃ `bāloti vuccatīti
imaṃ gītaṃ gāyati. Sakalajambudīpavāsino "nāgamāṇavikaṃ gaṇhissāmāti
āgantvā attano attano paññābalena paṭigītaṃ katvā gāyanti. Sā
taṃ paṭikkhipati. Tassā anvaḍḍhamāsaṃ phaṇe ṭhatvā evaṃ gāyantiyāva
ekaṃ buddhantaraṃ vītivattaṃ. Atha satthā loke uppajjitvā ekadivasaṃ
paccūsakāle lokaṃ volokento erakapattaṃ ādiṃ katvā
uttaramāṇavannāma attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "kinnu
@Footnote: 1. Sī. Ma. "suṇissāmīti"iti dissati. Yu. "jānissāmīti"iti dissati.
Kho bhavissatīti āvajjanto "ajja erakapattassa dhītaraṃ phaṇe katvā
naccāpanadivaso, ayaṃ uttaramāṇavo mayā dinnaṃ paṭigītaṃ gaṇhanto
sotāpanno hutvā taṃ ādāya nāgarājassa santikaṃ gamissati, so taṃ
sutvā `buddho uppannoti ñatvā mama santikaṃ āgamissati, ahaṃ tasmiṃ
āgate mahāsamāgame gāthaṃ kathessāmi, gāthāvasāne caturāsītiyā
pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissatīti addasa. So tattha gantvā,
bārāṇasito avidūre satta sirīsarukkhā atthi, tesu ekassa mūle nisīdi.
Jambudīpavāsino gītappaṭigītaṃ ādāya sannipatiṃsu. Satthā avidūre
gacchantaṃ uttaramāṇavaṃ disvā "uttarāti āha. "kiṃ bhanteti.
"ito tāva ehīti. Atha naṃ āgantvā vanditvā nisinnaṃ āha
"kahaṃ gacchasīti. "erakapattassa dhītu gāyanaṭṭhānanti. "jānāsi
pana gītappaṭigītanti. "jānāmi bhanteti. "vadehi tāva nanti. Atha
naṃ attano jānananiyāmeneva vadantaṃ "na uttara etaṃ paṭigītaṃ,
ahaṃ te paṭigītaṃ dassāmi, taṃ ādāya gamissasīti. "sādhu bhanteti.
Atha naṃ satthā "uttara tvaṃ nāgamāṇavikāya gītakāle
         "../../bdpicture/chadvārādhipatī rājā     rajamāno 1- rajassiro 2-
       3- arajaṃ virajo hoti    4- rajaṃ `bāloti vuccatīti
imaṃ paṭigītaṃ gāyeyyāsīti āha.
      Nāgamāṇavikāya hi gītassa attho: kiṃsu adhipatī rājāti:
kiṃsu adhipati rājā nāma hoti. Kiṃsu rājā rajassiroti: kathaṃ
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. rajjamāno.  2. Sī. Ma. Yu. rajjissaro.
@3. Sī. Ma. Yu. arajjaṃ.     4. Sī. Ma. Yu. rajjaṃ.
Pana rājā rajassiro nāma hoti. Kathaṃ sūti: kathaṃ nu kho so
rājā virajo nāma hotīti. Paṭigītassa panattho: chadvārādhipatī
rājāti: yo channaṃ dvārānaṃ adhipati ekadvārepi rūpādīhi anabhibhūto,
ayaṃ rājā nāma. Rajamāno rajassiroti: yo pana tesu ārammaṇesu
rajati, so rajamāno rajassiro nāma. Arajanti: arajamāno pana
virajo nāma hoti. Rajanti rajamāno `bāloti vuccati.
      Evamassa satthā paṭigītaṃ datvā "uttara tayā imasmiṃ gīte
gāyite imassa te gītassa imaṃ paṭigītaṃ gāyissati
         `kenassu vuyhatī bālo,   kathaṃ nudati paṇḍito,
          yogakkhemī kathaṃ hoti,    taṃ me akkhāhi pucchitoti,
athassā tvaṃ imaṃ paṭigītaṃ gāyeyyāsi
         `oghena vuyhatī bālo,   yogā nudati paṇḍito,
          sabbayogavisaṃyutto       `yogakkhemīti vuccatīti āha.
      Tassattho "kāmoghādinā catubbidhena oghena bālo vuyhati,
taṃ oghaṃ paṇḍito sammappadhānasaṅkhātena yogena nudati. So
sabbehi kāmayogādīhi visaṃyutto yogakkhemī nāma vuccatīti.
      Uttaro imaṃ paṭigītaṃ gaṇhantova sotāpattiphale patiṭṭhahi.
So sotāpanno hutvā taṃ gāthaṃ ādāya gantvā "ambho mayā
gītappaṭigītaṃ āhaṭaṃ, okāsaṃ me dethāti vatvā nirantaraṃ ṭhitassa
mahājanassa majjhe jannunāva akkamanto agamāsi. Nāgamāṇavikā
pitu phaṇe ṭhatvā naccamānā "kiṃ su adhipatī rājāti gītaṃ gāyi.
Uttaro "../../bdpicture/chadvārādhipatī rājāti paṭigītaṃ gāyi. Puna nāgamāṇavikā
"kenassu vuyhatī bāloti tassa paṭigītaṃ gāyi. Athassā paṭigītaṃ
gāyanto uttaro "oghena vuyhatī bāloti imaṃ gāthamāha. Nāgarājā
taṃ sutvāva buddhassa uppannabhāvaṃ ñatvā "mayā ekaṃ buddhantaraṃ
evarūpaṃ padannāma na sutapubbaṃ, uppanno vata bho loke buddhoti
tuṭṭhamānaso naṅguṭṭhena udakaṃ pahari. Mahāvīciyo uṭṭhahiṃsu. Ubho tīrāni
bhijjiṃsu. Ito cito ca usabhamatte ṭhāne manussā udake nimujjiṃsu. So
ettakaṃ mahājanaṃ phaṇe ṭhapetvā ukkhipitvā thale patiṭṭhapesi. So
uttaraṃ upasaṅkamitvā "kahaṃ sāmi satthāti pucchi. "ekasmiṃ rukkhamūle
nisinno mahārājāti. So "ehi sāmi gacchāmāti uttarena saddhiṃ
agamāsi. Mahājanopi tena saddhiṃyeva gato. Nāgarājā gantvā
chabbaṇṇānaṃ rasmīnaṃ antaraṃ pavisitvā satthāraṃ vanditvā rodamāno
aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā āha "kimidaṃ mahārājāti. "ahaṃ bhante
tumhādisassa buddhassa sāvako hutvā vīsativassasahassāni
samaṇadhammaṃ akāsiṃ, sopi maṃ samaṇadhammo nitthāretuṃ nāsakkhi,
appamattakaṃ erakapattacchindanamattaṃ nissāya ahetukappaṭisandhiṃ
gahetvā urena 1- parisakkanaṭṭhāne nibbattomhi, ekaṃ buddhantaraṃ
neva manussattaṃ labhāmi, na saddhammassavanaṃ, na tumhādisassa buddhassa
dassananti. Satthā tassa kathaṃ sutvā "mahārāja manussattaṃ nāma
dullabhameva, tathā saddhammassavanaṃ, tathā buddhuppādo; idañhi
@Footnote: 1. Sī. Yu. udarena.
Kicchena kasirena labbhatīti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha
         "kiccho manussappaṭilābho,   kicchaṃ maccānajīvitaṃ,
          kicchaṃ saddhammassavanaṃ,      kiccho buddhānamuppādoti.
      Tassattho "mahantena hi vāyāmena mahantena kusalena laddhattā
manussappaṭilābho nāma kiccho dullabho, nirantaraṃ kasikammādīni
katvā jīvitavuttiṃ ghaṭanatopi 1- parittatāyapi maccānaṃ jīvitaṃpi kicchaṃ,
anekesupi kappesu dhammadesakassa puggalassa dullabhatāya saddhammassavanaṃpi
kicchaṃ, mahantena pana vāyāmena abhinīhārassa samijjhanato
samiddhābhinīhārassa ca anekehipi kappakoṭisahassehi dullabhuppādato
buddhānaṃ uppādopi kicchoyeva ativiya dullabhoti.
      Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi.
Nāgarājāpi taṃdivasaṃ sotāpattiphalaṃ labheyya, tiracchānagatattā pana
nālattha. So, yesu paṭisandhiggahaṇatacajahanavissaṭṭhaniddokkamanasa-
jātiyāmethunasevanacutisaṅkhātesu pañcasu ṭhānesu nāgā nāgasarīrameva
gahetvā kilamanti, tesu akilamanabhāvaṃ patvā māṇavarūpeneva vicarituṃ labhatīti.
                   Erakapattanāgarājavatthu.
                     ------------
@Footnote: 1. Yu. ghaṭentopi.
              4. Ānandattherassapañhavatthu. (151)
      "sabbapāpassa akaraṇanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto ānandattherassa pañhaṃ ārabbha kathesi.
      Thero kira divāṭṭhāne nisinno cintesi "satthārā sattannaṃ
buddhānaṃ `mātāpitaro āyuparicchedo bodhi sāvakasannipāto
aggasāvakā upaṭṭhākoti sabbaṃ kathitaṃ, uposatho pana akathito;
kinnu kho tesaṃpi ayameva uposatho aññoti. So satthāraṃ
upasaṅkamitvā tamatthaṃ pucachi. Yasmā pana tesaṃ buddhānaṃ kālabhedova
ahosi, na gāthābhedo; vipassī sammāsambuddho hi sattame
sattame saṃvacchare uposathaṃ akāsi, ekadivasaṃ dinnovādoyeva
hissa sattannaṃ saṃvaccharānaṃ alaṃ ahosi; sikhī ca vessabhū ca
chaṭṭhe chaṭṭhe saṃvacchare uposathaṃ kariṃsu, kakusandho ca konāgamano ca
saṃvacchare saṃvacchare, kassapadasabalo chaṭṭhe chaṭṭhe māse uposathaṃ
akāsi, ekadivasaṃ dinanovādoyeva hissa channaṃ māsānaṃ alaṃ ahosi;
tasmā satthā tesaṃ imaṃ kālabhedaṃ ārocetvā "ovādagāthā
pana nesaṃ imāyevāti vatvā sabbesaṃ ekameva uposathaṃ āvikaronto
imā gāthā abhāsi
         "sabbapāpassa akaraṇaṃ     kusalassūpasampadā
          sacittapariyodapanaṃ       etaṃ buddhānasāsanaṃ.
                Khantī paramaṃ tapo tītikkhā,
                nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā,
                na hi pabbajito parūpaghātī,
                samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto.
        Anūpavādo anūpaghāto     pāṭimokkhe ca saṃvaro
        mattaññutā ca bhattasmiṃ     pantañca sayanāsanaṃ
        adhicitte ca āyogo     etaṃ buddhānasāsananti.
      Tattha "sabbapāpassāti: sabbassa akusaladhammassa. Upasampadāti:
nikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā kusalassa uppādanañceva
uppāditassa ca bhāvanā. Sacittapariyodapananti: pañcahi nīvaraṇehi
attano cittassa vodāpanaṃ. Etaṃ buddhānasāsananti: sabbabuddhānaṃ
ayaṃ anusiṭṭhi.
      Khantīti: yā esā tītikkhāsaṅkhātā khanti nāma, idaṃ
imasmiṃ sāsane paramaṃ uttamaṃ taPo. Nibbānaṃ paramaṃ vadanti
buddhāti: "buddhā ca paccekabuddhā ca anubuddhā cāti ime
tayo buddhā nibbānaṃ "uttamanti vadanti. Na hi pabbajitoti:
pāṇiādīhi paraṃ upahananto viheṭhento parūpaghātī pabbajito
nāma na hoti. Samaṇoti: vuttanayeneva paraṃ viheṭhayanto samaṇopi
na hotiyeva.
      Anūpavādoti: anūpavādanañceva anūpavādāpanañca.
Anūpaghātoti: anūpaghātanañceva anūpaghātāpanañca. Pāṭimokkheti:
Jeṭṭhakasīle. Saṃvaroti: pidahanaṃ. Mattaññutāti: mattaññubhāvo
pamāṇajānanaṃ. Pantanti: vivittaṃ. Adhicitteti: aṭṭhasamāpattisaṅkhāte
adhikacitte. Āyogoti: payogakaraṇaṃ. Etanti: etaṃ sabbesaṃ buddhānaṃ
sāsanaṃ. Ettha hi anūpavādena vācasikaṃ sīlaṃ kathitaṃ, anūpaghātena
kāyikaṃ sīlaṃ. Pāṭimokkhe ca saṃvaroti iminā pāṭimokkhasīlañceva
indriyasaṃvarañca, mattaññutāya ājīvapārisuddhi ceva paccayasannissitasīlañca,
pantasenāsanena sappāyasenāsanaṃ, adhicittena aṭṭha
samāpattiyo. Evaṃ imāya gāthāya tissopi sikkhā kathitāyeva
hontīti.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                  Ānandattherassapañhavatthu.
                   -----------------
                 5. Anabhiratabhikkhuvatthu. (152)
      "na kahāpaṇavassenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto ekaṃ anabhiratabhikkhuṃ ārabbha kathesi.
      So kira sāsane pabbajitvā laddhūpasampado "asukaṭṭhānannāma
gantvā uddesaṃ gaṇhāhīti upajjhāyena pesito tattha agamāsi.
Athassa pitu rogo uppajji. So puttaṃ daṭṭhukāmo hutvā taṃ
pakkosituṃ samatthaṃ kañci alabhitvā puttasokena vilapantoyeva
Āsannamaraṇo hutvā "idaṃ me puttassa pattacīvaramūlaṃ kareyyāsīti
kahāpaṇasataṃ kaniṭṭhassa hatthe datvā kālamakāsi. So daharassāgata-
kāle pādamūle nipatitvā parivattento roditvā "bhante pitā
vo vilapantova kālakato, mayhaṃ pana tena kahāpaṇasataṃ hatthe
ṭhapitaṃ, tena kiṃ karomīti āha. Daharo "na me kahāpaṇehi
atthoti paṭikkhipitvā aparabhāge cintesi "kiṃ me parakulesu
piṇḍāya caritvā jīvitena, sakkā taṃ kahāpaṇasataṃ nissāya jīvituṃ,
vibbhamissāmīti. So anabhiratiyā pīḷito vissaṭṭhasajjhāyakammaṭṭhāno
paṇḍurogī viya ahosi. Atha naṃ daharasāmaṇerā "kimidanti pucchitvā,
"ukkaṇṭhitomhīti vutte, ācariyupajjhāyānaṃ ācikkhiṃsu. Atha naṃ
te satthu santikaṃ netvā satthu dassesuṃ. Satthā "saccaṃ kira tvaṃ
bhikkhu ukkaṇṭhitoti pucchitvā, "āma bhanteti vutte, "kasmā
evamakāsi, atthi pana te koci jīvitappaccayoti āha. "āma
bhanteti. "kinte atthīti. "kahāpaṇasataṃ bhanteti. "tenahi katipi
tāva sakkharā āhara, gaṇetvā jānissasi 1- `sakkā vā tattakena
jīvituṃ, no vāti. So sakkharā āhari. Atha naṃ satthā āha
"paribhogatthāya tāva paṇṇāsaṃ ṭhapehi, dvinnaṃ goṇānaṃ atthāya
catuvīsati, ettakannāma vījatthāya, yuganaṅgalatthāya, kuddālatthāya,
vāsīpharasuatthāyāti. Evaṃ gaṇiyamāne taṃ kahāpaṇasataṃ nappahoti.
Atha naṃ satthā "bhikkhu tava kahāpaṇā appakā, kathaṃ ete
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. jānissāMa.
Nissāya taṇhaṃ pūressasi; atīte kira paṇḍitā cakkavattirajjaṃ
kāretvā appoṭhitamattena dvādasayojanaṭṭhāne kaṭippamāṇena
sattaratanavassaṃ vassāpetuṃ samatthā, yāva chattiṃsa sakkā cavanti,
ettakaṃ kālaṃ devarajjaṃ kāretvāpi maraṇakāle taṇhaṃ apūretvāva
kālamakaṃsūti vatvā tena yācito atītaṃ āharitvā mandhāturājajātakaṃ 1-
vitthāretvā
       "yāvatā candimasuriyā [pariharanti] disā bhanti virocanā,
        sabbeva dāsā mandhātu     ye pāṇā paṭhavinissitāti 2-
imissā gāthāya anantarā imā dve gāthā abhāsi
       "na kahāpaṇavassena         titti kāmesu vijjati,
        appassādā dukkhā kāmā   iti viññāya paṇḍito
        api dibbesu kāmesu       ratiṃ so nādhigacchati,
        tañhakkhayarato hoti        sammāsambuddhasāvakoti.
      Tattha "kahāpaṇavassenāti: yaṃ so appoṭhetvā sattaratanavassaṃ
vassāpesi, taṃ idha "kahāpaṇavassanti vuttaṃ, tenāpi hi
vatthukāmakkilesakāmesu titti nāma natthi; evaṃ duppūrā esā
taṇhā. Appassādāti: supinakūpamāditāya parittasukhā. Dukkhāti;
dukkhakkhandhādīsu 3- āgatadukkhavasena bahudukkhāva. Iti viññāyāti:
evamete kāme jānitvā. Api dibbesūti; sace hi devānaṃ
@Footnote: 1. khu. jā. tika. 27/102. tadaṭṭhakathā. 4/47.
@2. Ma. paṭhavissitā.   3. Ma. mū. mahādukkhakkhandhasuttaṃ 12/166.
@cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ. 12/179.
Upakappanakakāmehi nimanteyya. Āyasmā samiddhi viya, evaṃpi tesu
kāmesu ratiṃ na vindatiyeva. Taṇhakkhayaratoti: arahatte ceva
nibbāne ca abhirato hoti: taṃ paṭṭhayamāno viharati.
Sammāsambuddhasāvakoti: sammāsambuddhena desitassa dhammassa savanante
jāto yogāvacaro bhikkhūti.
      Desanāvasāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.
Sampattaparisāyapi sātthikā desanā ahosīti.
                     Anabhiratabhikkhuvatthu.
                      -----------
               6. Aggidattapurohitavatthu. (153)
      "bahuṃ ve saraṇaṃ yantīti: imaṃ dhammadesanaṃ satthā [jetavane
viharanto] vālukarāsimhi nisinno aggidattannāma kosalarañño
purohitaṃ ārabbha kathesi.
      So kira mahākosalassa purohito ahosi. Atha naṃ pitari
kālakate rājā pasenadikosalo "ayaṃ pitu me purohitoti gāravena
tasmiṃyeva ṭhāne ṭhapetvā tassa attano upaṭṭhānaṃ āgatakāle
paccuggamanaṃ karoti, "ācariya idha nisīdathāti samānāsanaṃ dāpesi.
So cintesi "ayaṃ rājā ativiya mayi gāravaṃ karoti, na kho pana
Rājūnaṃ niccakālameva sakkā cittaṃ gahetuṃ; rājā pana yuvā daharo,
samānavayeneva hi saddhiṃ rajjaṃ nāma sukhaṃ hoti: ahañcamhi
mahallako, pabbajituṃ me yuttanti. So rājānaṃ pabbajjaṃ
anujānāpetvā nagare bheriñcārāpetvā sattāhena sabbaṃ attano
dhanaṃ dānamukhe vissajjetvā bāhirakappabbajjaṃ pabbaji. Taṃ nissāya
dasa purisasahassāni anuppabbajiṃsu. So tehi saddhiṃ aṅgamagadhānañca
kururaṭṭhassa ca antarāvāsaṃ kappetvā imaṃ ovādaṃ deti "tātā
yassa vo kāmavitakkādayo uppajjanti, so nadito ekekaṃ
vālukāpuṭaṃ uddharitvā imasmiṃ ṭhāne okiratūti. Te "sādhūti
paṭissuṇitvā kāmavitakkādīnaṃ uppannakāle tathā kariṃsu. Aparena
samayena mahāvālukarāsi ahosi. Taṃ ahicchatto nāma nāgarājā
pariggahesi. Aṅgamagadhavāsino ceva kururaṭṭhavāsino ca māse māse
tesaṃ mahantaṃ sakkāraṃ abhiharitvā dānaṃ denti. Atha nesaṃ aggidatto
imaṃ ovādaṃ adāsi "pabbataṃ saraṇaṃ yātha, vanaṃ saraṇaṃ yātha,
ārāmaṃ saraṇaṃ yātha, rukkhaṃ saraṇaṃ yātha; evaṃ sabbadukkhato
muccissathāti attano antevāsikepi imināva ovādena ovadi.
      Bodhisattopi mahābhinikkhamanaṃ nikkhamanto 1- sammāsambodhiṃ patvā
tasmiṃ samaye sāvatthiṃ nissāya jetavane viharanto paccūsakāle
lokaṃ volokento aggidattabrāhmaṇaṃ saddhiṃ antevāsikehi attano
ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "sabbepime arahattassa
@Footnote: 1. Sī. Yu. katābhinikkhamaṇo. Ma. katābhinikkhamano.
Upanissayasampannāti ñatvā sāyaṇhasamaye mahāmoggallānattheraṃ
āha "moggallāna kiṃ nu passasi aggidattabrāhmaṇaṃ mahājanaṃ
atitthena pakkhandāpentaṃ? gaccha, tesaṃ ovādaṃ dehīti. "bhante
bahū ete ekassa mayhaṃ avisayhā, sace tumhepi āgamissatha, 1-
visayhā bhavissantīti. "moggallāna ahaṃpi āgamissāmi, 2- tvaṃ
purato yāhīti. Thero gacchantova cintesi "ete balavanto ceva
bahū ca, sace sabbesaṃ samāgamaṭṭhāne kiñci kathessāmi; sabbepi
vaggavaggena uṭṭhaheyyunti attano ānubhāvena thūlaphusitakaṃ devaṃ
vuṭṭhāpesi. Te thūlaphusitakesu patantesu uṭṭhāyuṭṭhāya attano attano
paṇṇasālaṃ pavisiṃsu. Thero aggidattassa paṇṇasāladvāre
ṭhatvā "aggidattāti āha. So therassa saddaṃ sutvā "imasmiṃ
loke maṃ nāmena ālapituṃ samattho nāma natthi, ko nu kho
maṃ nāmena ālapatīti mānatthaddhatāya "ko esoti āha.
"ahaṃ brāhmaṇāti. "kiṃ vadesīti. "ajja me ekarattiṃ idha
vasanaṭṭhānaṃ ācikkhāti. "idha vasanaṭṭhānaṃ natthi, ekassa ekāva
paṇṇasālāti. "aggidatta manussā nāma manussānaṃ, gāvo
gunnaṃ, pabbajitā pabbajitānaṃ santikaṃ gacchanti, mā evaṃ kari,
dehi me vasanaṭṭhānanti. "kiṃ pana tvaṃ pabbajitoti. "āma
pabbajitomhīti. "sace pabbajito, kahaṃ te khāribhaṇḍaṃ
pabbajitaparikkhāroti. "atthi me parikkhāro, `visuṃ pana naṃ gahetvā
@Footnote: 1. gamissatha?        2. gamissāmi? ña. va.
Vicarituṃ dukkhanti abbhantareneva naṃ gahetvā vicarāmi brāhmaṇāti.
So "taṃ gahetvā 1- vicarissasīti therassa kujjhi. Atha naṃ so āha
"[apehi] aggidatta mā kujjhi, vasanaṭṭhānaṃ me ācikkhāti.
"natthi ettha vasanaṭṭhānanti. "etasmiṃ pana vālukarāsimhi
ko vasatīti. "eko nāgarājāti. "etaṃ me dehīti. "na sakkā
dātuṃ, bhāriyaṃ etassa kammanti. "hotu, dehi meti. "tenahi
tvameva jānāhīti. Thero vālukarāsiabhimukho pāyāsi. Nāgarājā
taṃ āgacchantaṃ disvā "ayaṃ samaṇo ito āgacchati, na jānāti
maññe mama atthibhāvaṃ; dhūmāyitvā naṃ māressāmīti dhūmāyi.
Thero "ayaṃ nāgarājā `ahameva dhūmāyituṃ sakkomi, aññe na
sakkontīti maññe sallakkhetīti sayaṃpi dhūmāyi. Dvinnampi sarīrato
uggatā dhūmā yāva brahmalokā uṭṭhahiṃsu. Ubhopi dhūmā theraṃ
abādhayitvā nāgarājānameva bādhenti. Nāgarājā dhūmavegaṃ sahituṃ
asakkonto pajjali. Theropi tejodhātuṃ samāpajjitvā tena
saddhiṃyeva pajjali. Aggijālā yāva brahmalokā uṭṭhahiṃsu. Ubhopi
aggijālā theraṃ abādhayitvā nāgarājānameva bādhayiṃsu. Athassa
sakalasarīraṃ ukkāhi padittaṃ viya ahosi. Isigaṇo oloketvā
cintesi "nāgarājā samaṇaṃ jhāpeti, bhaddako vata samaṇo
amhākaṃ vacanaṃ assuṇitvā naṭṭhoti, thero nāgarājānaṃ dametvā
nibbisevanaṃ katvā vālukarāsimhi nisīdi. Nāgarājā vālukarāsiṃ
@Footnote: 1. aggahetvā (?) Sī. taṃ na gahetvā vicarissasīti.
Bhogehi parikkhipitvā kūṭāgārakucchippamāṇaṃ phaṇaṃ māpetvā
therassa upari dhāresi. Isigaṇo pātova "samaṇassa matabhāvaṃ
vā amatabhāvaṃ vā jānissāmāti therassa santikaṃ gantvā taṃ
vālukarāsimatthake nisinnaṃ disvā añjaliṃ paggayha abhitthavanto
āha "samaṇa kacci nāgarājena na bādhitoti. "kiṃ na passatha
mama upari phaṇaṃ dhāretvā ṭhitanti. Te "acchariyaṃ vata bho,
samaṇassa ānubhāvo evarūpo nāma, anena nāgarājā damitoti
theraṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe satthā āgato. Thero.
Satthāraṃ disvā uṭṭhāya vandi. Atha naṃ isayo āhaṃsu "ayaṃ
tayāpi mahantataroti. "esa bhagavā satthā, ahaṃ imassa sāvakoti.
Satthā vālukarāsimatthake nisīdi. Isigaṇo "ayaṃ tāva sāvakassa
ānubhāvo, imassa pana ānubhāvo kīdiso bhavissatīti añjaliṃ
paggayha satthāraṃ abhitthavi. Satthā aggidattaṃ āmantetvā āha
"aggidatta tvaṃ tava sāvakānañca upaṭṭhākānañca ovādaṃ dadamāno
`kinti vatvā desīti. "etaṃ pabbataṃ saraṇaṃ gacchatha, vanaṃ, ārāmaṃ,
rukkhaṃ saraṇaṃ gacchatha; etāni hi saraṇaṃ gato sabbadukkhā pamuccatīti
evaṃ tesaṃ ovādaṃ dammīti. Satthā "na kho aggidatta etāni
saraṇaṃ gato dukkhā pamuccati, buddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ pana saraṇaṃ
gantvā sakalavaṭṭadukkhā pamuccatīti vatvā imā gāthā abhāsi
         "bahuṃ ve saraṇaṃ yanti     pabbatāni vanāni ca
          ārāmarukkhacetyāni    manussā bhayatajjitā;
          Netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ,   netaṃ saraṇamuttamaṃ,
          netaṃ saraṇamāgamma      sabbadukkhā pamuccati.
          Yo ca buddhañca dhammañca  saṅghañca saraṇaṃ gato
          cattāri ariyasaccāni    sammappaññāya passati
          dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ     dukkhassa ca atikkamaṃ
          ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ    dukkhūpasamagāminaṃ
          etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ,   etaṃ saraṇamuttamaṃ,
          etaṃ saraṇamāgamma,     sabbadukkhā pamuccatīti.
      Tattha "bahunti: bahū. Pabbatānīti: "tattha tattha isigili-
vepullavebhārādike pabbate ceva mahāvanagosiṅgasālavanādīni vanāni
ca veḷuvanajīvakambavanādayo ārāme ca udenacetiyagotamacetiyādīni
rukkhacetyāni ca te te manussā tena tena bhayena tajjitā
bhayato muccitukāmā puttalābhādīni vā paṭṭhayamānā saraṇaṃ yantīti
attho. Netaṃ saraṇanti: etaṃ pana sabbaṃpi saraṇaṃ neva khemaṃ na
uttamaṃ, na ca etaṃ paṭicca jātiādidhammesu sattesu ekopi
jātiādito sabbadukkhā pamuccatīti attho.
      Yo cāti: idaṃ akkhemaṃ anuttamaṃ saraṇaṃ dassetvā khemaṃ
uttamaṃ saraṇaṃ dassanatthaṃ āraddhaṃ. Tassattho "yo ca gahaṭṭho
vā pabbajito vā `itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhotiādikaṃ
buddhadhammasaṅghānussatikammaṭṭhānaṃ nissāya seṭṭhavasena buddhañca
dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato, tassāpi taṃ saraṇagamanaṃ
Aññatitthiyavandanādīhi kuppati calati, tassa pana acalabhāvaṃ dassetuṃ
maggena āgatasaraṇameva pakāsento `cattāri ariyasaccāni
sammappaññāya passatīti āha. Yo hi etesaṃ saccānaṃ dassanavasena
etāni saraṇaṃ gato, tassa etaṃ saraṇaṃ khemañca uttamañca, so
ca puggalo etaṃ saraṇaṃ paṭicca sakalasmāpi vaṭṭadukkhā pamuccati;
tasmā "etaṃ kho saraṇaṃ khemantiādi vuttanti.
      Desanāvasāne sabbepi te isayo saha paṭisambhidāhi arahattaṃ
patvā satthāraṃ vanditvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā cīvarabbhantarato
hatthaṃ pasāretvā "etha bhikkhavo, caratha brahmacariyanti āha.
Taṃkhaṇaññeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasatikattherā viya ahesuṃ. So
ca sabbesaṃpi aṅgamagadhakururaṭṭhavāsīnaṃ sakkāraṃ ādāya āgamanadivaso
ahosi. Te sakkāraṃ ādāya āgatā sabbepi te isayo
pabbajite disvā "kinnu kho amhākaṃ aggidattabrāhmaṇo mahā
udāhu samaṇo gotamoti cintetvā "samaṇassa gotamassa
āgatattā aggidattova mahāti amaññiṃsu. Satthā tesaṃ ajjhāsayaṃ
oloketvā "aggidatta parisāya kaṅkhaṃ chindāti āha. So
"ahaṃpi ettakameva paccāsiṃsāmīti iddhibalena sattakkhattuṃ vehāsaṃ
abbhuggantvā punappunaṃ oruyha satthāraṃ vanditvā "satthā me
bhante bhagavā, sāvakohamasmīti vatvā sāvakattaṃ pakāsesīti.
                    Aggidattapurohitavatthu.
                     ------------
              7. Ānandattherassapañhavatthu. (154)
      "dullabho purisājaññoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto ānandattherassa pañhaṃ ārabbha kathesi.
      Thero hi ekadivasaṃ divāṭṭhāne nisinno cintesi "hatthājānīyo
chaddantakule vā uposathakule vā uppajjati, assājānīyo sindhavakule
vā valāhakaassarājakule vā, goājānīyo dakkhiṇāpathetiādīni
vadantena satthārā hatthiājānīyādīnaṃ uppattiṭṭhānāni kathitāni,
purisājānīyo pana kahaṃ nu kho uppajjatīti. So satthāraṃ upasaṅkamitvā
vanditvā etamatthaṃ pucchi. Satthā "ānanda purisājānīyo nāma na
sabbattha uppajjati, ujukato pana tiyojanasatāyāme āvaṭṭato
navayojanasatappamāṇe majjhimadesaṭṭhāne uppajjati; uppajjanto
ca na yasmiṃ vā tasmiṃ vā kule uppajjati, khattiyamahāsālabrāhmaṇa-
mahāsālakulānaṃ aññatarasmiṃyeva uppajjatīti vatvā imaṃ gāthamāha
       "dullabho purisājañño,    na so sabbattha jāyati.
        Yattha so jāyatī dhīro,   taṃ kulaṃ sukhamedhatīti.
      Tattha "dullabhoti: purisājañño hi dullabho, na hi
hatthājānīyādayo viya sulabho, so sabbattha paccantadese vā
nīcakule vā na jāyati, majjhimadeseyeva pana mahājanassa
abhivādanādisakkārakaraṇaṭṭhāne khattiyabrāhmaṇakulānaṃ aññatarasmiṃ
kule jāyati, evaṃ jāyamāno ca yattha so jāyati dhīro
Uttamappañño sammāsambuddho, taṃ kulaṃ sukhamedhati sukhappattameva
hotīti attho.
         Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti
                  ānandattherassapañhavatthu.
                    --------------
                 8. Sambahulabhikkhuvatthu. (155)
      "sukho buddhānamuppādoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ kathaṃ ārabbha kathesi.
      Ekadivasaṃ hi pañcasatā bhikkhū upaṭṭhānasālāyaṃ nisinnā
"āvuso kiṃ nu kho imasmiṃ loke sukhanti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ.
Tattha keci "rajjasukhasadisaṃ sukhannāma  natthīti āhaṃsu. Keci
"kāmasukhasadisaṃ... Keci "sālimaṃsabhojanasukhasadisaṃ sukhannāma natthīti
āhaṃsu. Satthā tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgantvā "kāya nuttha
bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti
vutte, "bhikkhave kiṃ kathetha, idaṃ hi sabbaṃpi sukhaṃ vaṭṭadukkha-
pariyāpannameva, imasmiṃ pana loke `buddhuppādo dhammassavanaṃ
saṅghasāmaggī sammodamānabhāvoti idameva sukhanti vatvā imaṃ
gāthamāha
       "sukho buddhānamuppādo,   sukhā saddhammadesanā,
        sukhā saṅghassa sāmaggī,   samaggānaṃ tapo sukhoti.
      Tattha "buddhānamuppādoti: yasmā buddhā uppajjamānā
mahājanaṃ rāgakantārādīhi tārenti; tasmā buddhānaṃ uppādo
sukho. Yasmā saddhammadesanaṃ āgamma jātiādidhammā sattā
jātiādīhi muccanti; tasmā saddhammadesanā sukhā. Sāmaggīti
samacittatā. Sāpi sukhā eva. Samaggānaṃ pana ekacittānaṃ yasmā
buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ dhūtaṅgāni vā pariharituṃ samaṇadhammaṃ vā
kātuṃ sukhaṃ; tasmā "samaggānaṃ tapo sukhoti vuttaṃ. Tenevāha 1-
"yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā
vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti; vuḍḍhiyeva
bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti.
      Desanāvasāne bahū bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Mahājanassāpi
sātthikā desanā ahosīti.
                     Sambahulabhikkhuvatthu.
                     ------------
@Footnote: 1. aṅ. sattaka. 23/22.
            9. Kassapadasabalassasuvaṇṇacetiyavatthu. (156)
      "pūjāraheti imaṃ dhammadesanaṃ satthā cārikaṃ caramāno
kassapadasabalassa suvaṇṇacetiyaṃ ārabbha kathesi.
      Tathāgato [1]- sāvatthito nikkhamitvā anupubbena bārāṇasiṃ
gacchanto antarāmagge todeyyagāmassa samīpe mahābhikkhusaṅghaparivāro
aññataraṃ devaṭṭhānaṃ sampāpuṇi. Tatra nisinno sugato
dhammabhaṇḍāgārikaṃ pesetvā avidūre kasikammaṃ karontaṃ brāhmaṇaṃ
pakkosāpesi. So brāhmaṇo āgantvā tathāgataṃ anabhivanditvā
tameva devaṭṭhānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Sugatopi "imaṃ padesaṃ kinti
maññasi brāhmaṇāti āha. "amhākaṃ paveṇiyā āgatacetiyaṭṭhānanti
vandāmi bho gotamāti. "imaṃ ṭhānaṃ vandantena tayā sādhu kataṃ
brāhmaṇāti sugato taṃ sampahaṃsesi. Taṃ sutvā bhikkhū "kena
nu kho kāraṇena bhagavā evaṃ sampahaṃsesīti saṃsayaṃ sañjanesuṃ. Tato
tathāgato tesaṃ saṃsayamapanetuṃ majjhimanikāye ghaṭīkārasuttantaṃ 2-
vatvā iddhānubhāvena kassapadasabalassa yojanubbedhaṃ kanakacetiyaṃ
aparañca kanakacetiyaṃ ākāse nimminitvā mahājanaṃ dassetvā
"brāhmaṇa evaṃvidhānaṃ pūjārahānaṃ pūjā yuttatarāvāti vatvā
mahāparinibbānasutte 3- dassitanayeneva buddhādike cattāro pūjārahe
pakāsetvā sarīracetiyaṃ uddissacetiyaṃ paribhogacetiyanti tīṇi cetiyāni
@Footnote: 1. etthantare hisaddo yojetabbo.
@2. Ma. Ma. 13/374.  3. Ma. mahā. 10/85.
Visesato paridīpetvā imā gāthā abhāsi
       "pūjārahe pūjayato      buddhe yadica sāvake
        papañcasamatikkante      tiṇṇasokapariddave
        te tādise pūjayato    nibbute akutobhaye
        na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ  imettamapi kenacīti.
      Tattha pūjituṃ arahā pūjārahā. Pūjituṃ yuttāti attho.
Pūjārahe pūjayatoti [1]- abhivādanādīhi ca catūhi [2]- paccayehi
pūjentassa. Pūjārahe dasseti buddhetiādinā. Buddheti
sammāsambuddhe. Yadīti yadivā. Athavāti attho. Tattha pacceka-
buddheti kathitaṃ hoti. Sāvake ca. Papañcasamatikkanteti
samatikkantataṇhādiṭṭhimānapapañce. Tiṇṇasokapariddaveti atikkanta-
sokapariddave. Ime dve atikkanteti attho. Etehi pūjārahattaṃ
dassitaṃ. Teti buddhādayo. 3- Tādiseti vuttagahaṇavasena [4]-.
Nibbuteti rāgādinibbutiyā [5]-. Natthi kutoci bhavato vā
ārammaṇato vā etesaṃ bhayanti akutobhayā. Te akutobhaye.
Na sakkā puññaṃ saṅkhātunti puññaṃ gaṇetuṃ na sakkā kathanti
ce. Imettamapi kenacīti imaṃ ettakaṃ imaṃ ettakanti kenacīti.
Apisaddo idha sambandhitabbo. Kenaci puggalena mānena vā.
@Footnote: 1. etthantare teti padaṃ yojetabbaṃ.
@2. etthantare casaddo yojetabbo.   3. Sī. buddhādīni.
@4. etthantare tādiguṇayutteti padaṃ yojetabbaṃ.
@yathāvuttaguṇavasena tādiguṇayutteti vacanaṃ yuttataraṃ.
@5. etthantare nibbuteti padaṃ yojetabbaṃ.
Tattha puggalenāti tena brahmādinā. Mānenāti tividhena mānena
tīraṇena dhāraṇena pūraṇena vā. Tīraṇaṃ nāma idaṃ ettakanti
nayato tīraṇaṃ. Dhāraṇanti 1- tulāya dhāraṇaṃ. Pūraṇaṃ nāma
aḍḍhappasatapatthanāḷikādivasena pūraṇaṃ. Kenaci puggalena imehi
tīhi mānehi buddhādike pūjayato puññaṃ vipākavasena gaṇetuṃ na
sakkā pariyantarahitatoti. Dvīsu ṭhānesu pūjayato kiṃ dānaṃ paṭhamaṃ
dharamāne buddhādī pūjayato na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ. Puna te
tādise kilesaparinibbānanimittena khandhaparinibbānena nibbutepi
pūjayato na sakkā saṅkhātunti bhedā yujjanti. Tena hi
vimānavatthumhi 2-
         tiṭṭhante nibbute cāpi     same citte 3- samaṃ phalaṃ
         cetopasādahetumhi 4-     sattā gacchanti suggatinti (vuttaṃ).
      Desanāvasāne so brāhmaṇo sotāpanno ahosīti. Yojanikaṃ
kanakacetiyaṃ sattāhamākāseva aṭṭhāsi. Mahantena 5- samāgamo cāhosi.
Sattāhaṃ cetiyaṃ nānappakārena pūjesuṃ. Tato bhinnaladdhikānaṃ
laddhibhedo jāto. Buddhānubhāvena taṃ cetiyaṃ sakaṭṭhānameva gataṃ.
Tattheva taṃkhaṇe mahantaṃ pāsāṇacetiyaṃ ahosi. Tasmiṃ samāgame
caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
@Footnote: 1. dhāraṇaṃ nāMa.    2. khu. vimāna. 26/82.
@3. Sī. samaṃ cittaṃ.   4. khu. vimāna.
@cetopaṇidhihetū hi.   5. mahantoti padaṃ bhaveyYu.
              Kassapadasabalassa suvaṇṇacetiyavatthu. 1-
                  Buddhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
                     Cuddasamo vaggo.
                      ----------
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. potthakesu idaṃ vatthu atthi, syāmapotthake pana natthi.
@"pūjārahe pūjyatoti  imāpi gāthāyo suttantapiṭake khuddakanikāye
@dhammapade buddhavaggassa pariyosāne dissanteva. tasmā imasmiṃ 2505
@buddhasake puna muddanakāle sabbapāripūriyā idaṃ vatthu idhānetvā mudditaṃ.



             The Pali Atthakatha in Roman Book 23 page 61-118. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=23&A=1200              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=23&A=1200              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=24              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=748              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=743              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=743              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com