ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 25 : PALI ROMAN Dha.A.8 taṇhā-brāhmaṇa

                    25. Bhikkhuvaggavaṇṇanā
                      -----------
                  1. Pañcabhikkhuvatthu. (252)
     "cakkhunā saṃvaro sādhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto pañca bhikkhū ārabbha kathesi.
     Tesu kira ekeko cakkhudvārādīsu pañcasu dvāresu ekekameva
rakkhati. Athekadivasaṃ sannipatitvā "ahaṃ durakkhaṃ rakkhāmi, ahaṃ durakkhaṃ
rakkhāmīti vivaditvā "satthāraṃ pucchitvā imamatthaṃ jānissāmāti
satthāraṃ upasaṅkamitvā "bhante mayaṃ cakkhudvārādīni rakkhantā
attano attano rakkhanadvārameva durakkhanti maññāma, ko nu
kho amhesu durakkhaṃ rakkhatīti pucchiṃsu. Satthā ekaṃ bhikkhuṃpi
anosādetvā "bhikkhave sabbānipetāni durakkhāneva; apica kho na
tumhe idāneva pañcasu dvāresu 1- asaṃvutā, pubbepi asaṃvutā;
asaṃvutattāyeva ca paṇḍitānaṃ ovāde avattitvā jīvitakkhayaṃ
pāpuṇitthāti vatvā "kadā bhanteti tehi yācito takkasilajātakassa
vatthuṃ vitthāretvā rakkhasīnaṃ vasena rājakule jīvitakkhayaṃ patte
pattābhisekena mahāsattena setacchattassa heṭṭhā rājāsane
nisinnena attano sirisampattiṃ oloketvā "viriyaṃ nāmetaṃ sattehi
kattabbamevāti vatvā udānavasena udānitaṃ
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. ṭhānesu.
               "kusalūpadese dhitiyā daḷhāya
                avaṭṭhitattā bhayabhīrutāya ca
                na rakkhasīnaṃ vasamāgamimha se,
                sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti
imaṃ gāthaṃ 1- dassetvā "tadāpi tumhe pañcajanā takkasilarajjaṃ
gahaṇatthāya nikkhamantaṃ mahāsattaṃ āvudhahatthā parivāretvā maggaṃ
gacchantā antarāmagge rakkhasīhi cakkhudvārādivasena upanītesu
rūpārammaṇādīsu asaṃvutā paṇḍitassa ovāde avattitvā
olokayantā rakkhasīhi khāditā jīvitakkhayaṃ pāpuṇittha, tesu pana
ārammaṇesu saṃvuto piṭṭhito piṭṭhito anubandhantaṃpi devavaṇṇaṃ 2-
yakkhiniṃ anādayitvā sotthinā takkasilaṃ gantvā rajjaṃ patto
rājā ahamevāti jātakaṃ samodhānetvā "bhikkhunā nāma sabbānipi
dvārāni saṃvaritabbāni, etāni hi saṃvaritvāeva sabbadukkhā
pamuccatīti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi
        "cakkhunā saṃvaro sādhu,      sādhu sotena saṃvaro,
         ghānena saṃvaro sādhu,      sādhu jivhāya saṃvaro,
         kāyena saṃvaro sādhu,      sādhu vācāya saṃvaro,
         manasā saṃvaro sādhu,       sādhu sabbattha saṃvaro.
         Sabbattha saṃvuto bhikkhu       sabbadukkhā pamuccatīti.
     Tattha "cakkhunāti: yadā hi bhikkhuno cakkhudvāre
@Footnote: 1. khu. jā. 27/43.       2. Sī. Ma. Yu. devavaṇṇiṃ.
Rūpārammaṇaṃ āpāthaṃ āgacchati, tadā iṭṭhārammaṇe arajantassa
aniṭṭhārammaṇe adussantassa asamapekkhane mohaṃ anuppādentassa,
tasmiṃ dvāre saṃvaro thakanaṃ pidahanaṃ gutti katā nāma hoti;
tassa so evarūpo cakkhunā saṃvaro sādhu. Eseva nayo
sotadvārādīsupi. Cakkhudvārādīsuyeva pana saṃvaro vā asaṃvaro
vā nuppajjati, purato pana javanavīthiyaṃ esa labbhati: tadā hi
asaṃvaro uppajjanto "assaddhā akkhanti kosajjaṃ muṭṭhasaccaṃ
aññāṇanti akusalavīthiyaṃ ayaṃ pañcavidho labbhati. Saṃvaro
uppajjanto "saddhā khanti viriyaṃ sati ñāṇanti kusalavīthiyaṃ ayaṃ
pañcavidho labbhati.
     Kāyena saṃvaroti ettha pana pasādakāyopi copanakāyopi
labbhati. Ubhayaṃpi panetaṃ kāyadvārameva. Tattha pasādadvāre
saṃvarāsaṃvaro kathito va. Copanadvārepi taṃvatthukā pāṇātipāta
adinnādānamicchācāRā. Tehi pana saddhiṃ akusalavīthiyaṃ uppajjantehi
tehi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, kusalavīthiyaṃ uppajjantehi
pāṇātipātāveramaṇīādīhi saṃvutaṃ.
     Sādhu vācāyāti etthāpi copanavācā. Tāya saddhiṃ uppajjantehi
musāvādādīhi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, musāvādāveramaṇīādīhi saṃvutaṃ.
     Manasā saṃvaroti etthāpi javanamanato aññena manena saddhiṃ
abhijjhādayo natthi; manodvāre pana javanakkhaṇe uppajjamānehi
Abhijjhādīhi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, anabhijjhādīhi saṃvutaṃ.
     Sādhu sabbatthāti: tesu cakkhudvārādīsu sabbesupi saṃvaro
sādhu. Ettāvatā hi aṭṭha saṃvaradvārāni aṭṭha ca asaṃvaradvārāni
kathitāni. Tesu aṭṭhasu asaṃvaradvāresu ṭhito bhikkhu sakalavaṭṭamūlakadukkhato
na muccati, saṃvaradvāresu pana ṭhito sabbasmāpi vaṭṭamūlakadukkhā muccati;
tena vuttaṃ "sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccatīti.
     Desanāvasāne pañca bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu,
sampattānaṃpi sātthikā desanā ahosīti.
                      Pañcabhikkhuvatthu.
                      ----------
                2. Haṃsaghātakabhikkhuvatthu. (253)
     "hatthasaññatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto
ekaṃ haṃsaghātakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
     Sāvatthīvāsino kira dve sahāyakā bhikkhūsu pabbajitvā
laddhūpasampadā yebhuyyena ekato vicaranti. Ekadivasaṃ aciravatiṃ
gantvā nahātvā ātape tappamānā sārāṇīyaṃ kathaṃ kathentā
aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe dve haṃsā ākāsena gacchanti. Atheko
Daharabhikkhu sakkharaṃ gahetvā "ekassa haṃsapotakassa akkhiṃ paharissāmīti
āha. Itaro "na sakkhissasīti āha. "tiṭṭhatu imasmiṃ passe
akkhi, parapasse akkhiṃ paharisasāmīti. "idaṃpi na sakkhissasiyevāti.
"tenahi upadhārehīti dutiyaṃ sakkharaṃ gahetvā haṃsassa pacchābhāge
khipi. Haṃso sakkharasaddaṃ sutvā nivattitvā olokesi. Atha naṃ
itaraṃ vaṭṭasakkharaṃ gahetvā parapasse akkhimhi paharitvā
orimakkhinā nikkhāmesi. Haṃso viravanto parivattitvā tesaṃ
pādamūleyeva pati. Tattha tattha ṭhitā bhikkhū disvā "āvuso
buddhasāsane pabbajitvā ananucchavikaṃ vo kataṃ pāṇātipātaṃ karontehīti
vatvā te ādāya gantvā tathāgatassa dassesuṃ. Satthā "saccaṃ kira
tayā bhikkhu pāṇātipāto katoti pucchitvā, "saccaṃ bhanteti
vutte, "bhikkhu kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā
evamakāsi? porāṇakapaṇḍitā, anuppanne buddhe, agāramajjhe
vasamānā appamattakesupi ṭhānesu kukkuccaṃ kariṃsu, tvaṃ pana
evarūpe buddhasāsane pabbajitvā kukkuccamattampi na akāsīti vatvā
tehi yācito atītaṃ āhari:
     "atīte kururaṭṭhe indapattanagare dhanañjaye rajjaṃ kārente,
bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gahetvā
anupubbena viññutaṃ patto takkasilāyaṃ sippāni uggahetvā pitarā
uparajje patiṭṭhāpito aparabhāge pitu accayena rajjaṃ patvā
dasa rājadhamme akopento kurudhamme pavattittha. Kurudhammo nāma
Pañca sīlāni. Tāni bodhisatto parisuddhāni katvā rakkhati. Yathā
bodhisatto, evamassa mātā aggamahesī kaniṭṭhabhātā uparājā
purohito brāhmaṇo rajjuggāhako amacco sārathi seṭṭhī
doṇamāpako mahāmatto dovāriko nagarasobhanā 1- vaṇṇadāsīti
evametesu ekādasasu janesu kurudhammaṃ rakkhantesu, kāliṅgaraṭṭhe
dantapuranagare kāliṅge rajjaṃ kārente, tassa raṭṭhe devo na
vassi; mahāsattassa pana añjanāsabho nāma maṅgalahatthī mahāpuñño
hoti. Raṭṭhavāsino "tasmiṃ ānīte, devo vassissatīti saññāya
ārocesuṃ. Rājā tassa hatthissa ānayanatthāya brāhmaṇe
pahiṇi. Te gantvā mahāsattaṃ hatthiṃ yāciṃsu. Satthā imaṃ tesaṃ
yācanākāraṃ 2- dassetuṃ
        "tava saddhañca sīlañca     viditvāna janādhipa
         vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena     kāliṅgasmiṃ vinimhaseti
imaṃ tikanipāte jātakaṃ 3- kathesi. Hatthimhi pana ānītepi, deve
avassante, "so rājā kurudhammaṃ rakkhati, tenassa raṭṭhe devo
vassatīti saññāya "yaṃ so kurudhammaṃ rakkhati, taṃ suvaṇṇapaṭṭe
likhitvā ānethāti puna kāliṅgo brāhmaṇe ca amacce ca
pesesi. Tesu gantvā yācantesu, rājānaṃ ādiṃ katvā sabbepi
te attano attano sīlesu kiñci kukkuccamattaṃ katvā "aparisuddhaṃ
no sīlanti paṭikkhipitvā "na ettāvatā sīlabhedo hotīti
@Footnote: 1. Ma. nagarasobhiniṃ. 2. Sī. yācane kāraṇaṃ. Ma. Yu. yācanakāraṇaṃ. 3. khu. jā. 27/112.
Tehi punappunaṃ yācitā attano attano sīlāni kathayiṃsu. Kāliṅgo
suvaṇṇapaṭṭe likhitvā ābhataṃ kurudhammaṃ disvā samādāya sādhukaṃ
pūresi. Tassa raṭṭhe devo pāvassi, raṭṭhaṃ khemaṃ subhikkhaṃ ahosi.
     Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā
        "gaṇikā uppalavaṇṇā ca,      puṇṇo dovāriko tadā,
         rajjugāho ca kaccāno,     doṇamātā ca kolito,
         sārīputto tadā seṭṭhī,     anuruddho ca sārathi,
         brāhmaṇo kassapo thero,   uparājā nandapaṇḍito,
         mahesī rāhulamātā,        māyādevī janettikā,
         kururājā bodhisatto:       evaṃ dhāretha jātakanti
jātakaṃ samodhānetvā "bhikkhu evaṃ pubbe paṇḍitā, appamattakepi
kukkucce uppanne, attano sīlabhede āsaṅkaṃ kariṃsu; tvaṃ pana
mādisassa buddhassa sāsane pabbajitvā pāṇātipātaṃ karonto
atibhāriyaṃ kammamakāsi; bhikkhunā nāma hatthehi pādehi vācāya
ca saññatena bhavitabbanti vatvā imaṃ gāthamāha
               "hatthasaññato pādasaññato
                vācāsaññato saññatattamo
                ajjhattarato samāhito
                eko santusito tamāhu `bhikkhūti.
     Tattha hatthasaññatoti: hatthakīḷāpanādīnaṃ vā hatthena
Paresaṃ paharaṇādīnaṃ vā abhāvena hatthasaññato. Dutiyapadepi
eseva nayo. Vācāya pana musāvādādīnaṃ akaraṇato vācāsaññato.
     Saññatattamoti: saññatattabhāvo, kāyacalanasīsukkhipanabhamukavikārādīnaṃ
akārakoti 1- attho.
     Ajjhattaratoti: gocarajjhattasaṅkhātāya kammaṭṭhānabhāvanāya
rato.
     Samāhitoti: suṭṭhu samāhito.
     Eko santusitoti: ekavihārī hutvā suṭṭhu tusito vipassanācārato
paṭṭhāya attano adhigamena tuṭṭhamānaso. Puthujjanakalyāṇakaṃ hi ādiṃ
katvā sabbepi sekhā attano adhigamena santusantīti santusitā,
arahā pana ekantasantusitova; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
         Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                     Haṃsaghātakabhikkhuvatthu.
                      ----------
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. akaraṇatoti.
                  3. Kokālikavatthu. (254)
     "yo mukhasaññatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto
kokālikaṃ ārabbha kathesi.
     Vatthu "athakho kokāliko bhikkhu, yena bhagavā, tenupasaṅkamīti
sutte 1- āgatameva. Atthopissa aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbo.
Kokālike pana padumaniraye uppanne, dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ
"aho kokāliko bhikkhu attano mukhaṃ nissāya vināsaṃ
patto, dve aggasāvake akkosantasseva hissa paṭhavī vivaraṃ
adāsīti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya
sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave
idāneva, pubbepi kokāliko attano mukhameva nissāya naṭṭhoti
vatvā tamatthaṃ sotukāmehi bhikkhūhi yācito tassa pakāsanatthaṃ
atītaṃ āhari:
      "atīte himavantappadese ekasmiṃ sare kacchapo vasati. Dve
haṃsapotakā gocarāya carantā tena saddhiṃ vissāsaṃ katvā
daḷhavissāsikā hutvā ekadivasaṃ kacchapaṃ pucchiṃsu "samma amhākaṃ
himavante cittakūṭapabbatatale kāñcanaguhāya vasanaṭṭhānaṃ ramaṇīyo
padeso, gacchissasi amhehi saddhinti. "ahaṃ kathaṃ gamissāmīti.
"mayaṃ taṃ nessāma, sace mukhaṃ rakkhituṃ sakkhissasīti. "sakkhissāmi,
@Footnote: 1. khu. su. 25/458.
Sammā gahetvā maṃ gacchathāti. Te "sādhūti vatvā ekaṃ daṇḍakaṃ
kacchapena ḍaṃsāpetvā sayaṃ tassa ubho koṭiyo ḍaṃsitvā ākāsaṃ
pakkhandiṃsu. Taṃ tathā haṃsehi nīyamānaṃ gāmadārakā disvā "dve
haṃsā kacchapaṃ daṇḍena harantīti āhaṃsu. Kacchapo "yadi maṃ sahāyakā
nenti, tumhākaṃ ettha kiṃ duṭṭhapetakāti vattukāmo, haṃsānaṃ
sīghavegatāya bārāṇasīnagare rājanivesanassa uparibhāgaṃ sampattakāle
ḍaṃsanaṭṭhānato daṇḍakaṃ vissajjetvā rājaṅgaṇe 1- patitvā dvidhā
bhijji. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā
        "avadhī vata attānaṃ      kacchapo vyāharaṃ giraṃ,
         suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ     vācāya sakiyā vadhi.
                Etaṃpi disvā naravīraseṭṭha
                vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ.
        Passasi bahubhāṇena       kacchapaṃ vyasanaṃ gatanti
imaṃ dukanipāte bahubhāṇijātakaṃ 2- vitthāretvā "bhikkhave bhikkhunā
nāma mukhasaññatena samacārinā anuddhatena nibbutacittena bhavitabbanti
vatvā imaṃ gāthamāha
        "yo mukhasaññato bhikkhu    mantabhāṇī anuddhato
         atthaṃ dhammañca dīpeti,   madhurantassa bhāsitanti.
     Tattha mukhasaññatoti: dāsacaṇḍālādayopi "tvaṃ dujjāto
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. ākāsaṅgaṇe.  2. jātakaṭṭhakathāyaṃ kacachapajātakaṃ vuccati. khu. jā. 27/80.
@ tadaṭṭhakathā 3/235.
Tvaṃ dussīlotiādīnaṃ avadanatāya mukhena saññato.
     Mantabhāṇīti: mantā vuccati paññā, tāya bhaṇanasīlo.
     Anuddhatoti: nibbutacitto.
     Atthaṃ dhammañca dīpetīti: bhāsitatthañceva desanādhammañca
katheti.
     Madhuranti: evarūpassa bhikkhuno bhāsitaṃ madhuraṃ nāma. Yo pana
atthameva sampādeti, na pāliṃ; pāliṃyeva 1- sampādeti, na atthaṃ;
ubhayaṃ vā pana na sampādeti, tassa bhāsitaṃ madhuraṃ nāma na hotīti.
          Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                      Kokālikavatthu.
                      ----------
               4. Dhammārāmattheravatthu. (255)
     "dhammārāmo dhammaratoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto dhammārāmattheraṃ ārabbha kathesi.
     Satthārā kira "ito me cātummāsaccayena parinibbānaṃ
bhavissatīti ārocite, anekasahassabhikkhū satthāraṃ parivāretvā vicariṃsu.
Tattha puthujjanā assūni sandhāretuṃ nāsakkhiṃsu, khīṇāsavānaṃ dhammasaṃvego
uppajji. Sabbepi "kiṃ nu kho karissāmāti vaggabandhanena vicaranti.
@Footnote: 1. ito paraṃ vāsaddena bhavitabbaṃ.
     Eko pana dhammārāmo nāma bhikkhu bhikkhūnaṃ santikaṃ na
upasaṅkamati, bhikkhūhi "kiṃ āvusoti vuccamāno paṭivacanaṃpi adatvā
"satthā kira cātummāsaccayena parinibbāyissati, ahañcamhi
avītarāgo, satthari dharamāneyeva, vāyamitvā arahattaṃ pāpuṇissāmīti
ekakova viharanto satthārā desitaṃ dhammaṃ āvajjati cinteti
anussarati. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ "bhante dhammārāmassa
tumhesu sinehamattaṃpi natthi, `satthā kira parinibbāyissati, kiṃ nu
kho karissāmāti amhehi saddhiṃ sammantanamattaṃpi na karotīti.
Satthā taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ evaṃ karosīti pucchi.
"saccaṃ bhanteti. "kiṃkāraṇāti. "tumhe kira cātummāsaccayena
parinibbāyissatha, ahañcamhi avītarāgo, tumhesu dharantesuyeva,
vāyamitvā 1- arahattaṃ pāpuṇissāmīti tumhehi desitaṃ dhammaṃ
āvajjāmi cintemi anussarāmīti. Satthā "sādhu sādhūti tassa
sādhukāraṃ datvā "bhikkhave aññenapi mayi sinehavantena bhikkhunā
dhammārāmasadiseneva bhavitabbaṃ, na hi mayhaṃ mālāgandhādīhi pūjaṃ
karontā pūjaṃ karonti nāma, dhammānudhammaṃ paṭipajjantāyeva maṃ
pūjenti nāmāti vatvā imaṃ gāthamāha
       "dhammārāmo dhammarato     dhammaṃ anuvicintayaṃ
        dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu       saddhammā na parihāyatīti.
     Tattha "nivāsanatthena samathavipassanādhammo ārāmo assāti
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "vāyamitvāti natthi.
Dhammārāmo, tasmiṃyeva dhamme ratoti dhammarato, tasseva dhammassa
punappunaṃ cintanatāya dhammaṃ anuvicintayaṃ, taṃ dhammaṃ āvajjantoti
attho.
     Anussaranti: tameva dhammaṃ anussaranto.
     Saddhammāti: evarūpo bhikkhu sattattiṃsabhedā bodhipakkhiyadhammā
navalokuttaradhammā ca na parihāyatīti attho.
     Desanāvasāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhahi, sampattānaṃpi
sātthikā desanā ahosīti.
                    Dhammārāmattheravatthu.
                       --------
             5. Aññataravipakkhasevakabhikkhuvatthu. (256)
     "salābhaṃ nātimaññeyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane
viharanto aññataraṃ vipakkhasevakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
     Tassa kireko devadattapakkhiko bhikkhu sahāyo ahosi. So
taṃ bhikkhūhi saddhiṃ piṇḍāya caritvā katabhattakiccaṃ āgacchantaṃ
disvā "kuhiṃ gatosīti pucchi. "asukaṭṭhānaṃ nāma piṇḍāya caritunti.
"laddho te piṇḍapātoti. "āma laddhoti. "idheva amhākaṃ
mahālābhasakkāro, katipāhaṃ idheva hohīti. So tassa vacanena
katipāhaṃ tattha vasitvā sakaṭṭhānameva agamāsi. Atha naṃ bhikkhū "ayaṃ
Bhante devadattassa uppannaṃ lābhasakkāraṃ paribhuñjati, devadattassa
pakkhiko esoti tathāgatassa ārocesuṃ. Satthā taṃ pakkosāpetvā
"saccaṃ kira tvaṃ evamakāsīti pucchi. "āma bhante, ahaṃ tattha ekaṃ
daharaṃ nissāya katipāhaṃ vasiṃ; na ca pana devadattassa laddhiṃ rocemīti.
     Atha naṃ bhagavā "kiñcāpi laddhiṃ na rocesi, diṭṭhadiṭṭhānaṃyeva
pana laddhiṃ rocento viya vicarasi; na tvaṃ idāneva evaṃ karosi,
pubbepi evarūpoyevāti vatvā "idāni tāva bhante amhehi
sāmaṃ diṭṭho, pubbe panesa kesaṃ laddhiṃ rocento vicari? ācikkhatha
noti bhikkhūhi yācito, atītaṃ āharitvā
               "purāṇacorāna vaco nisamma
                mahilāmukho pothayamānucāriṃ
                susaññatānaṃ hi vaco nisamma
                gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti
     imaṃ mahilāmukhajātakaṃ 1- vitthāretvā "bhikkhave bhikkhunā nāma
sakalābheneva santuṭṭhena bhavitabbaṃ, paralābhaṃ patthetuṃ na vaṭṭati;
paralābhaṃ patthentassa hi jhānavipassanāmaggaphalesu ekadhammopi
nuppajjati, sakalābhasantuṭṭhasseva pana jhānādīni uppajjantīti
vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi
        "salābhaṃ nātimaññeyya,     nāññesaṃ pihayaṃ care;
         aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu,      samādhiṃ nādhigacchati;
@Footnote: 1. khu. jā. 27/9. tadaṭṭhakathā. 1/279.
         Appalābhopi ce bhikkhu     salābhaṃ nātimaññati,
         taṃ ve devā pasaṃsanti     suddhājīvamatanditanti.
     Tattha "salābhanti: attano uppajjanakalābhaṃ. Sapadānacāraṃ hi
vajjetvā anesanāya jīvitaṃ kappento salābhaṃ atimaññati hīḷeti
jigucchati nāma; tasmā evaṃ akaraṇena salābhaṃ nātimaññeyya.
     Aññesaṃ pihayanti; aññesaṃ lābhaṃ patthento na careyyāti
attho.
     Samādhiṃ nādhigacchatīti: aññesaṃ hi lābhaṃ pihayanto tesaṃ
cīvarādikaraṇe ussukkaṃ āpanno bhikkhu appanāsamādhiṃ vā upacārasamādhiṃ
vā nādhigacchati.
     Salābhaṃ nātimaññatīti: appalābhopi samāno uccanīcakulappaṭipāṭiyā
sapadānaṃ caranto bhikkhu salābhaṃ nātimaññati nāma.
     Taṃ veti: taṃ evarūpaṃ bhikkhuṃ sārajīvitatāya suddhājīvaṃ jaṅghabalaṃ
nissāya jīvitakappanena akusītatāya atanditaṃ devatā pasaṃsanti
thomentīti attho.
         Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                 Aññataravipakkhasevakabhikkhuvatthu.
                      ----------
             6. Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu. (257)
     "sabbaso nāmarūpasminti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto pañcaggadāyakaṃ nāma brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
     So kira sassakkhettassa sodhitakāleyeva khettaggaṃ nāma
deti, khalakāle khalaggaṃ nāma deti, khalabhaṇḍakāle khalabhaṇḍaggaṃ
nāma deti, ukkhalikakāle ukkhalikaggaṃ nāma deti, pāṭiyaṃ
vaḍḍhitakāle pāṭiggaṃ nāma deti: imāni pañca aggadānāni
deti. Sampattassa adatvā nāma na bhuñjati. Tena tassa
"pañcaggadāyakotveva nāmaṃ ahosi.
     Satthā tassa ca brāhmaṇiyā cassa tiṇṇaṃ phalānaṃ upanissayaṃ
disvā brāhmaṇassa bhojanavelāya gantvā dvāre aṭṭhāsi. Sopi
dvārasammukhe antogehābhimukho nisīditvā bhuñjati, satthāraṃ dvāre
ṭhitaṃ na passati. Brāhmaṇī panassa taṃ parivisamānā satthāraṃ
disvā cintesi "ayaṃ brāhmaṇo pañcasu ṭhānesu aggaṃ datvā
bhuñjati, idāni ca samaṇo gotamo āgantvā dvāre ṭhito;
sace brāhmaṇo etaṃ disvā attano bhattaṃ haritvā dassati,
punassāhaṃ pacituṃ na sakkhissāmīti. Sā "evamayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ
na passissatīti satthu piṭṭhiṃ datvā tassa pacchato taṃ paṭicchādentī
onamitvā puṇṇacandaṃ pāṇinā paṭicchādentī viya aṭṭhāsi.
Tathā ṭhitāeva "gato nu kho noti satthāraṃ aḍḍhakkhikena
Olokesi. Satthā tattheva aṭṭhāsi. Brāhmaṇassa pana savanabhayena
"aticchathāti na vadeti, osakkitvā pana saṇikameva "aticchathāti
āha. Satthā "na gamissāmīti sīsaṃ cālesi. 1- Lokagarunā buddhena
"na gamissāmīti sīse cālite, sā sandhāretuṃ asakkontī mahāhasitaṃ
hasi. Tasmiṃ khaṇe satthā gehābhimukhaṃ obhāsaṃ muñci. Brāhmaṇopi
piṭṭhiṃ datvā nisinnoyeva brāhmaṇiyā hasitasaddaṃ sutvā
chabbaṇṇānañca raṃsīnaṃ obhāsaṃ oloketvā satthāraṃ addasa.
Buddhā hi nāma gāme vā araññe vā hetusampannānaṃ
attānaṃ adassetvā na pakkamanti. Brāhmaṇopi satthāraṃ
disvā "bhoti nāsitomhi tayā rājaputtaṃ āgantvā dvāre
ṭhitaṃ mayhaṃ anācikkhantiyā, bhāriyante kammaṃ katanti vatvā
aḍḍhabhuttabhojanapāṭiṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā "bho gotama ahaṃ
pañcasu ṭhānesu aggaṃ datvā bhuñjāmi; ito ca me majjhe
bhinditvā ekova bhattakoṭṭhāso bhutto, eko bhattakoṭṭhāso
avasiṭṭho; paṭiggaṇhātu me idaṃ bhattanti. Satthā "na me tava
ucchiṭṭhabhattena atthoti avatvā "brāhmaṇa aggaṃpi mayhameva
anucchavikaṃ, majjhe bhinditvā bhuttabhattaṃpi, carimakabhattapiṇḍopi
mayhameva anucchaviko; mayaṃ hi brāhmaṇa paradattūpajīvino
petasadisāti vatvā imaṃ gāthamāha
@Footnote: 1. kathetumeva pekkhamāno sekhiyaṃ na manasākāsi.
               "yadaggato majjhato sesato vā
                piṇḍaṃ labhetha paradattūpajīvī.
                Nālaṃ thutuṃ nāpi nipaccakhādī
                taṃ vāpi dhīrā muni vedayantīti.
     Brāhmaṇo taṃ sutvā va pasannacitto hutvā "aho acchariyaṃ;
dīpasāmiko nāma rājaputto "na me tava ucchiṭṭhabhattena atthoti
avatvā evaṃ vakkhatīti dvāre ṭhitakova satthāraṃ pañhaṃ pucchi
"bho gotama tumhe attano sāvake `bhikkhūti vadatha: kittāvatā
bhikkhu nāma hotīti. Satthā "kathaṃrūpā nu kho imassa dhammadesanā
sappāyāti upadhārento "ime dvepi janā kassapabuddhakāle
`nāmarūpanti vadantānaṃ kathaṃ suṇiṃsu, nāmarūpaṃ avissajjitvāva
nesaṃ dhammaṃ desetuṃ vaṭṭatīti, "brāhmaṇa nāmarūpe arajjanto
asajjanto bhikkhu nāma hotīti vatvā imaṃ gāthamāha
        "sabbaso nāmarūpasmiṃ      yassa natthi mamāyitaṃ,
         asatā ca na socati,     sa ve `bhikkhūti vuccatīti.
     Tattha sabbasoti: sabbasmiṃ "vedanādīnaṃ catunnaṃ rūpakkhandhassa
cāti pañcannaṃ khandhānaṃ vasena pavatte nāmarūpe.
     Mamāyitanti: yassa "ahanti vā "mamanti vā gāho
natthi.
     Asatā ca na socatīti: tasmiṃ nāmarūpe khayavayaṃ patte
"mama rūpaṃ khīṇaṃ .pe. Mama viññāṇaṃ khīṇanti na socati na
Vihaññati "khayavayadhammameva 1- khīṇanti passati.
     Sa veti: so evarūpo vijjamānepi nāmarūpe mamāyitarahito
asatāpi tena asocanto "bhikkhūti vuccatīti attho.
     Desanāvasāne ubhopi jāyapatikā anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu.
Sampattānaṃpi sātthikā desanā ahosīti.
                  Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu.
                      ----------
                 7. Sambahulabhikkhuvatthu. (258)
     "mettāvihārīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto
sambahule bhikkhū ārabbha kathesi.
     Ekasmiṃ hi samaye āyasmante mahākaccāne avantijanapadesu 2-
kuraragharaṃ nissāya pavatte pabbate viharante, soṇo nāma kuṭikaṇṇo
upāsako therassa dhammakathāya pasīditvā therassa santike
pabbajitukāmo therena "dukkaraṃ kho soṇa yāvajīvaṃ ekabhattaṃ
ekaseyyaṃ brahmacariyanti vatvā dve vāre paṭikkhittopi
pabbajjāya ativiya ussāhajāto tatiyavāre theraṃ yācitvā
pabbajitvā appabhikkhukattā dakkhiṇāpathassa tiṇṇaṃ vassānaṃ
accayena laddhūpasampado satthāraṃ sammukhā daṭṭhukāmo hutvā
@Footnote: 1. Sī. Yu. khayavayadhammaṃ me. Ma. khayavayadhammaṃ me khīṇanti.   2. Sī. Yu. avantijanapade.
Upajjhāyaṃ āpucchitvā tena dinnaṃ sāsanaṃ gahetvā anupubbena
jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā katappaṭisanthāro satthārā
ekagandhakuṭiyaṃyeva anuññātasenāsano bahudeva rattiṃ ajjhokāse
vītināmetvā rattibhāge gandhakuṭiṃ pavisitvā attano pattasenāsane
taṃ rattibhāgaṃ vītināmetvā paccūsasamaye satthārā ajjhiṭṭho
soḷasa aṭṭhakavaggikāni sabbāneva sarena abhaṇi. Athassa bhagavā
sarabhaññapariyosāne abbhānumodanto "sādhu sādhu bhikkhūti sādhukāraṃ
adāsi. Satthārā dinnaṃ sādhukāraṃ sutvā bhummaṭṭhakadevanāgasupaṇṇāti
evaṃ yāva brahmalokā ekasādhukārameva ahosi. Tasmiṃ khaṇe
jetavanato vīsayojanasatamatthake kuraragharanagare therassa mātu
mahāupāsikāya gehe adhivatthā devatāpi mahantena saddena sādhukāraṃ
adāsi. Atha naṃ mahāupāsikā āha "ko esa sādhukāraṃ detīti.
"ahaṃ bhaginīti. "kosi tvanti. "tava gehe adhivatthā devatāti.
"tvaṃ ito pubbe mayhaṃ sādhukāraṃ adatvā ajja kasmā desīti.
"nāhaṃ tuyhaṃ sādhukāraṃ dammīti. "atha kassa te sādhukāro dinnoti.
"tava puttassa kuṭikaṇṇasoṇattherassāti. "kiṃ me puttena katanti.
"putto te ajja satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu
dhammaṃ desesi, satthā tava puttassa dhammaṃ sutvā pasanno
sādhukāramadāsi, tenassa mayāpi sādhukāro dinno; sammāsambuddhassa
hi sādhukāraṃ sampaṭicchitvā bhummaṭṭhakadeve ādiṃ katvā yāva
brahmalokā ekasādhukārameva jātanti. "kiṃ pana sāmi mama puttena
Satthu dhammo kathito, 1- satthārā mama puttassa kathitoti. "tava
puttena satthu kathitoti. Evaṃ devatāya kathentiyā, upāsikāya
pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīraṃ phari. Athassā etadahosi
"sace me putto satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu
dhammaṃ kathetuṃ asakkhi, mayhaṃpi kathetuṃ sakkhissatiyeva; puttassa
āgatakāle dhammassavanaṃ kāretvā dhammakathaṃ suṇissāmīti.
Soṇattheropi kho, satthārā sādhukāre dinne, "ayaṃ upajjhāyena
dinnaṃ sāsanaṃ ārocetuṃ kāloti bhagavantaṃ paccantimesu janapadesu
vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ ādiṃ katvā pañca vare yācitvā 2-
katipāhaṃ satthu santikeyeva vasitvā "upajjhāyaṃ passissāmīti
satthāraṃ āpucchitvā jetavanā nikkhamitvā anupubbena upajjhāyassa
santikaṃ agamāsi. Thero punadivase taṃ ādāya piṇḍāya caranto
mātu upāsikāya gehadvāraṃ agamāsi. Sāpi puttaṃ disvā
tuṭṭhamānasā vanditvā sakkaccaṃ parivisitvā pucchi "saccaṃ kira tvaṃ
tāta satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu dhammakathaṃ
kathesīti. "upāsike tuyhaṃ kenidaṃ kathitanti. "tāta imasmiṃ gehe
adhivatthā devatā mahantena saddena sādhukāraṃ datvā, mayā `ko
esoti vutte, "ahanti vatvā evameva kathesi; taṃ sutvā mayhaṃ
etadahosi `sace me putto satthu dhammakathaṃ kathesi, mayhaṃpi kathetuṃ
sakkhissatīti. Atha naṃ āha "tāta yato tayā satthu sammukhā
@Footnote: 1. etthantare udāhusaddena bhavitabbaṃ.   2. vi. mahāvagga. 5/34.
Dhammo kathito, mayhaṃpi kathetuṃ sakkhissasieva; asukadivase nāma
dhammassavanaṃ kāretvā tava dhammaṃ suṇissāmīti. So adhivāsesi.
Upāsikā "bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā pūjaṃ katvā puttassa me
dhammakathaṃ suṇissāmīti ekameva dāsiṃ geharakkhikaṃ ṭhapetvā sabbaṃ
parijanaṃ ādāya antonagare dhammassavanatthāya kārite maṇḍape
alaṅkatadhammāsanaṃ abhiruyha dhammaṃ desentassa puttassa dhammakathaṃ
sotuṃ agamāsi.
     Tasmiṃ pana kāle navasatā corā tassā upāsikāya gehe
otāraṃ olokentā vicaranti. Tassā pana gehaṃ sattahi pākārehi
parikkhittaṃ sattadvārakoṭṭhakayuttaṃ tattha tattha tesu tesu ṭhānesu
caṇḍe sunakhe bandhitvā ṭhapayiṃsu; antogehacchadanassa udakapātaṭṭhāne
pana parikhaṃ khanitvā tipunā pūrayiṃsu, taṃ divā ātapena vilīnaṃ
pakkuṭṭhitaṃ 1- viya tiṭṭhati, rattiṃ thīnaṃ kakkhaḷaṃ hutvā tiṭṭhati;
tassānantarā mahantāni ayasiṅghāṭakāni nirantaraṃ bhūmiyaṃ odahiṃsu.
Iti imañca rakkhaṃ upāsikāya ca antogehe ṭhitabhāvaṃ paṭicca te
corā okāsaṃ alabhantā taṃdivasaṃ tassāgatabhāvaṃ ñatvā ummaṅgaṃ
bhinditvā tipuparikhāya ca ayasiṅghāṭakānañca heṭṭhābhāgeneva
gehaṃ pavisitvā corajeṭṭhakaṃ tassā santikaṃ pahiṇiṃsu "sace sā
amhākaṃ idha paviṭṭhabhāvaṃ sutvā nivattitvā gehābhimukhī 2- āgacchati
asinā naṃ paharitvā mārethāti. So gantvā tassā santike
@Footnote: 1. Sī. Yu. pakkaṭṭhitaṃ.   2. gehābhimukhinītipi pāṭho.
Aṭṭhāsi. Corāpi antogehe dīpaṃ jāletvā kahāpaṇagabbhadvāraṃ
vivariṃsu. Sā dāsī core disvā upāsikāya santikaṃ gantvā
"ayye bahū corā gehaṃ pavisitvā kahāpaṇagabbhadvāraṃ vivariṃsūti
ārocesi. "corā attanā diṭṭhakahāpaṇe harantu; ahaṃ mama
puttassa dhammakathaṃ suṇāmi, mā me dhammassa antarāyaṃ kari,
gehaṃ gacchāti. [1]- Corāpi kahāpaṇagabbhaṃ tucchaṃ katvā rajatagabbhaṃ
vivariṃsu. Sā punapi āgantvā tamatthaṃ ārocesi. Upāsikā "corā
attanā icchitaṃ harantu, mā me antarāyaṃ karīti puna taṃ pahiṇi.
Corā rajatagabbhaṃpi tucchaṃ katvā suvaṇṇagabbhaṃ vivariṃsu. Sā punapi
gantvā upāsikāya tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ upāsikā
āmantetvā "[bhoti] je tvaṃ anekavāraṃ mama santikaṃ āgantvā
`corā yathārucitaṃ harantu, ahaṃ mama puttassa dhammakathaṃ suṇāmi,
mā me antarāyaṃ karīti mayā vuttāpi mama kathaṃ anādayitvā
punappunaṃ āgacchasiyeva, sace idāni āgacchissasi, jānissāmi te
kattabbaṃ, gehameva gacchāti pahiṇi. Corajeṭṭhako tassā kathaṃ
sutvā "evarūpāya itthiyā santakaṃ harantānaṃ asani patitvā
matthakaṃ bhindeyyāti corānaṃ santikaṃ gantvā "sīghaṃ upāsikāya
santakaṃ paṭipākatikaṃ karothāti āha. Te kahāpaṇehi kahāpaṇagabbhaṃ
rajatasuvaṇṇehi rajatasuvaṇṇagabbhe pūrayiṃsu. Dhammatā kiresā: yaṃ
dhammo dhammacārinaṃ rakkhati; tenevāha
@Footnote: 1. etthantare pahiṇīti atthi.
               "dhammo have rakkhati dhammacāriṃ,
                dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti,
                esānisaṃso dhamme suciṇṇe:
                na duggatiṃ gacchati dhammacārīti.
     Corā gantvā dhammassavanaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Theropi dhammaṃ
kathetvā, vibhātāya rattiyā, āsanā otari. Tasmiṃ khaṇe
corajeṭṭhako upāsikāya pādamūle nipajjitvā "khamāhi me ayyeti
āha. "kiṃ idaṃ tātāti. "ahaṃ tumhesu āghātaṃ katvā tumhe
māretukāmo aṭṭhāsinti. "tenahi tāta khamāmīti. Sesacorāpi
tatheva katvā, "tātā khamāmīti vutte, āhaṃsu "ayye sace no
khamatha, puttassa vo santike amhākaṃ pabbajjaṃ dāpethāti. Sā
puttaṃ vanditvā āha "tāta ime corā mama guṇesu tumhākañca
dhammakathāya pasannā pabbajjaṃ yācanti, pabbājetha neti.
Thero "sādhūti vatvā tehi nivatthavatthānaṃ dasāni chindāpetvā
tambamattikāya rajāpetvā te pabbājetvā sīlesu patiṭṭhāpesi.
Upasampannakālepi nesaṃ ekekassa satassa visuṃ visuṃ kammaṭṭhānamadāsi.
Te navasatā bhikkhū visuṃ visuṃ nava kammaṭṭhānāni gahetvā
ekaṃ pabbataṃ abhiruyha tassa tassa rukkhassa chāyāya nisīditvā
samaṇadhammaṃ kariṃsu.
     Satthā vīsayojanasatamatthake jetavanamahāvihāre nisinnova
te bhikkhū oloketvā tesaṃ cariyāvasena dhammadesanaṃ vavaṭṭhapetvā
Obhāsaṃ pharitvā sammukhe nisīditvā kathento viya imā gāthā
abhāsi.
        "mettāvihāri yo bhikkhu      pasanno buddhasāsane,
         adhigacche padaṃ santaṃ         saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ.
         Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ,       sittā te lahumessati;
         chetvā rāgañca dosañca     tato nibbānamehisi.
         Pañca chinde pañca jahe      pañca cuttari bhāvaye,
         pañcasaṅgātigo bhikkhu        `oghatiṇṇoti vuccati.
                Jhāya bhikkhu mā ca pamādo,
                mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ,
                mā lohaguḷaṃ gilī pamatto,
                mā kandi `dukkhamidanti dayhamāno.
         Natthi jhānaṃ apaññassa,       natthi paññā ajhāyino,
         yamhi jhānañca paññā ca,     sa ve nibbānasantike.
         Suññāgāraṃ paviṭṭhassa        santacittassa bhikkhuno
         amānusī rati hoti          sammā dhammaṃ vipassato.
         Yato yato sammasati         khandhānaṃ udayabbayaṃ,
         labhati pītipāmojjaṃ          amatantaṃ vijānataṃ.
         Tatrāyamādi bhavati          idha paññassa bhikkhuno;
         indriyagutti santuṭṭhi        pāṭimokkhe ca saṃvaro.
         Mitte bhajassu kalyāṇe      suddhājīve atandite,
         Paṭisanthāravutyassa          ācārakusalo siyā;
         tato pāmojjabahulo        dukkhassantaṃ karissasīti. 1-
     Tattha "mettāvihārīti: mettākammaṭṭhāne kammaṃ karontopi
mettāvasena tikacatukkajjhānaṃ nibbattetvā ṭhitopi mettāvihārīyeva nāma.
     Pasannoti: yo pana buddhasāsane pasanno hoti, pasādaṃ
ropetiyevāti attho.
     Padaṃ santanti: nibbānassetaṃ nāmaṃ. Evarūpo hi bhikkhu
santikoṭṭhāsaṃ sabbasaṅkhārānaṃ upasantatāya saṅkhārūpasamaṃ paramasukhatāya
"sukhanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ adhigacchati, vindatiyevāti attho.
     Siñca bhikkhu imaṃ nāvanti: bhikkhu imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ
nāvaṃ micchāvitakkaudakaṃ siñcitvā chaḍḍento siñca.
     Sittā te lahumessatīti: yathā hi mahāsamudde udakasseva
bharitā nāvā chiddāni pidahitvā udakassa sittatāya sittā sallahukā
hutvā mahāsamudde anosīditvā sīghaṃ supaṭṭanaṃ gacchati; evaṃ tavāpi
ayaṃ micchāvitakkaudakabharitā attabhāvanāvā cakkhudvārādīni chiddāni
saṃvarena pidahitvā uppannassa micchāvitakkaudakassa sittatāya sittā
sallahukā saṃsāravaṭṭe anosīditvā sīghaṃ nibbānaṃ gamissati.
     Chetvāti: rāgadosabandhanāni chinda, etāni chinditvā arahattaṃ
@Footnote: 1. imā gāthā ekasseva kathitā khāyati, vatthumhi pana sambahule bhikkhū ārabbha
@ kathesīti vuttaṃ.
Patto, tato aparabhāge anupādisesaṃ nibbānamehisīti attho.
     Pañca chindeti: heṭṭhāapāyasampāpakāni pañcorambhāgiyasaññojanāni
pāde baddharajjuṃ puriso satthena viya heṭṭhāmaggattayena chindeyya.
     Pañca jaheti: uparidevalokasampāpakāni pañcuddhambhāgiyasaññojanāni
puriso gīvāya baddharajjukaṃ [1]-  arahattamaggena jaheyya pajaheyya,
chindeyyāti attho.
     Pañca cuttari bhāvayeti: uddhambhāgiyasaññojanānaṃ pahānatthāya
saddhādīni pañcindriyāni uttariṃ bhāveyya.
     Pañcasaṅgātigoti: evaṃ sante pañcannaṃ rāgadosamohamānadiṭṭhisaṅgānaṃ
atikkamanena pañcasaṅgātigo bhikkhu "oghatiṇṇoti vuccati, "cattāro
oghe tiṇṇoevāti vuccatīti attho.
     Jhāya bhikkhūti: bhikkhu tvaṃ dvinnaṃ jhānānaṃ vasena jhāya ceva
kāyakammādīsu ca appamattavihāritāya mā pamajji.
     Bhamassūti: pañcavidhe ca te kāmaguṇe cittaṃ mā bhamatu.
     Mā lohaguḷanti: sativossaggalakkhaṇena hi pamādena pamattā
niraye tattaṃ lohaguḷaṃ gilanti, tena taṃ vadāmi: mā pamatto hutvā
lohaguḷaṃ gili. Mā niraye dayhamāno `dukkhamidaṃ dukkhamidanti kandīti
attho.
     Natthi jhānanti: jhānuppādikāya vāyāmappaññāya appaññassa
@Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare viyāti atthi
Jhānaṃ nāma natthi.
     Natthi paññāti: ajjhāyantassa ca `samāhito bhikkhu yathābhūtaṃ
jānāti passatīti vuttalakkhaṇā paññā natthi.
     Yamhi jhānañca paññā cāti: yamhi puggalamhi idaṃ ubhayaṃpi
atthi, so nibbānasseva santike ṭhitoyevāti attho.
     Suññāgāraṃ paviṭṭhassāti: kismiñcideva vivittokāse
kammaṭṭhānaṃ avijahitvā kammaṭṭhānamanasikārena nisinnassa.
     Santacittassāti: nibbutacittassa.
     Sammāti: hetunā kāraṇena dhammaṃ vipassantassa vipassanāsaṅkhātā
amānusī rati aṭṭhasamāpattisaṅkhātā dibbāpi rati hoti, uppajjatīti attho.
     Yato yato sammasatīti: aṭṭhattiṃsāya ārammaṇesu kammaṃ
karonto yena yenākārena, purebhattādīsu vā kālesu yasmiṃ yasmiṃ
attanā abhirucite kāle, abhirucite vā kammaṭṭhāne kammaṃ karonto
sammasati.
     Udayabbayanti: pañcannaṃ khandhānaṃ pañcavīsatiyā lakkhaṇehi
udayaṃ pañcavīsatiyāeva ca lakkhaṇehi vayaṃ.
     Pītipāmojjanti: evaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ sammasanto
dhammapītiṃ dhammapāmojjañca labhati.
     Amatanti: taṃ, sappaccaye nāmarūpe pākaṭe hutvā upaṭṭhahante,
uppannaṃ pītipāmojjaṃ amatamahānibbānasampāpakattā vijānataṃ
Paṇḍitānaṃ amatamevāti attho.
     Tatrāyamādi bhavatīti: tattha ayaṃ ādi idaṃ pubbaṭṭhānaṃ hoti.
     Idha paññassāti: imasmiṃ sāsane paṇḍitabhikkhuno. Idāni
taṃ "ādīti vuttaṃ pubbaṭṭhānaṃ dassento indriyaguttītiādimāha.
Catupārisuddhisīlaṃ hi pubbaṭṭhānaṃ nāma. Tattha indriyaguttīti
indriyasaṃvaro.
     Santuṭṭhīti: catupaccayasantoso. Tena ājīvapārisuddhi ceva
paccayasannissitañca sīlaṃ kathitaṃ.
     Pāṭimokkheti: pāṭimokkhasaṅkhāte jeṭṭhakasīle pāripūrīkāritā
kathitā.
     Mitte bhajassu kalyāṇeti: vissaṭṭhakammante appaṭirūpasahāye
vajjetvā sārajīvitatāya suddhājīve jaṅghabalaṃ nissāya jīvitakappanāya
akusīte kalyāṇamitte bhajassu sevassūti attho.
     Paṭisanthāravutyassāti: āmisapaṭisanthārena ca dhammapaṭisanthārena
ca sampannavuttitāya paṭisanthāravutti assa, paṭisanthārakārako bhaveyyāti
attho.
     Ācārakusaloti: sīlaṃpi ācāro vattappaṭivattaṃpi ācāro,
tattha kusalo siyā, cheko bhaveyyāti attho.
     Tato pāmojjabahuloti: tato paṭisanthāravuttito ca ācārakosallato
ca uppannena dhammapāmojjena pāmojjabahulo hutvā tvaṃ sakalassāpi
vaṭṭadukkhassa antaṃ karissasīti attho.
     Evaṃ satthārā desitāsu imāsu gāthāsu ekamekissā gāthāya
pariyosāne ekamekaṃ bhikkhusataṃ nisinnanisinnaṭṭhāneyeva saha
paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā vehāsaṃ abbhuggantvā, sabbepi te
bhikkhū ākāseneva vīsayojanasatikaṃ kantāraṃ atikkamitvā tathāgatassa
suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ vaṇṇentā 1- pāde vandiṃsūti.
                     Sambahulabhikkhuvatthu.
                      -----------
                 8. Pañcasatabhikkhuvatthu. (259)
     "vassikā viya pupphānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi.
     Te kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe
samaṇadhammaṃ karontā pātova pupphitāni vassikapupphāni sāyaṃ
vaṇṭato muccantāni disvā "pupphānaṃ vaṇṭehi muccanato mayaṃ
paṭhamataraṃ rāgādīhi muccissāmāti vāyamiṃsu. Satthā te bhikkhū
oloketvā "bhikkhave bhikkhunā nāma vaṇṭato muccanakapupphena
viya vaṭṭadukkhato muccituṃ vāyamitabbamevāti vatvā gandhakuṭiyaṃ
nisinnova ālokaṃ pharitvā imaṃ gāthamāha
@Footnote: 1. thomentā.
        "vassikā viya pupphāni      majjavāni 1- pamuñcati,
         evaṃ rāgañca dosañca     vippamuñcetha bhikkhavoti.
     Tattha "vassikāti: sumanā.
     Majjavānīti: milātāni [2]- idaṃ vuttaṃ hoti "yathā vassikā
hiyyo pupphitapupphāni punadivase purāṇabhūtāni muñcati vaṇṭato
vissajjeti: evaṃ tumhepi rāgādayo dose vippamuñcethāti.
       Desanāvasāne sabbepi bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsūti.
                     Pañcasatabhikkhuvatthu.
                       --------
                9. Santakāyattheravatthu. (260)
     "santakāyoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto
santakāyattheraṃ ārabbha kathesi.
     Tassa kira hatthapādakukkuccannāma nāhosi, kāyavijambhanarahito
santaattabhāvo ahosi. So kira sīhayoniyā āgato
[thero]. Sīhā kira ekadivasaṃ gocaraṃ gahetvā rajatasuvaṇṇamaṇipavāḷaguhānaṃ
aññataraṃ pavisitvā manosilāharitālacuṇṇesu sattāhaṃ nipajjitvā
sattame divase uṭṭhāya nipannaṭṭhānaṃ oloketvā,
sace naṅguṭṭhassa vā kaṇṇānaṃ vā pādānaṃ vā calitattā
@Footnote: 1. Sī. Yu. maddavāni. Ma. maccavāni.   2. Sī. Yu. etthantare "idānīti atthi.
Manosilāharitālacuṇṇānaṃ vippakiṇṇataṃ passanti, "na te idaṃ
jātiyā vā gottassa vā paṭirūpanti puna sattāhaṃ nirāhārā
nipajjanti; cuṇṇānaṃ pana vippakiṇṇabhāve asati "idaṃ te
jātigottānaṃ anucchavikanti āsayā nikkhamitvā vijambhitvā disā
anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamanti:
evarūpāya sīhayoniyā āgato ayaṃ bhikkhu. Tassa kāyasamācāraṃ
disvā bhikkhū satthu ārocesuṃ "na no bhante santakāyattherasadiso
bhikkhu diṭṭhapubbo, imassa hi nisinnaṭṭhāne hatthacalanaṃ vā pādacalanaṃ
vā kāyavijambhitā 1- vā natthīti. Taṃ sutvā satthā "bhikkhave
bhikkhunā nāma santakāyattherena viya kāyādīhi upasanteneva
bhavitabbanti vatvā imaṃ gāthamāha
        "santakāyo santavāco      santamano 2- susamāhito
         vantalokāmiso bhikkhu       upasantoti vuccatīti.
     Tattha "santakāyoti: pāṇātipātādīnaṃ abhāvena santakāyo,
musāvādādīnaṃ abhāvena santavāco, abhijjhādīnaṃ abhāvena santamano 2-,
kāyādīnaṃ tiṇṇaṃpi suṭṭhu samāhitattā susamāhito, catūhi maggehi
lokāmisassa vantatāya vantalokāmiso, [bhikkhu] abbhantare rāgādīnaṃ
upasantatāya upasanto 3- vuccatīti attho.
     Desanāvasāne thero arahatte patiṭṭhahi, sampattānaṃpi sātthikā
desanā ahosīti.
                    Santakāyattheravatthu.
@Footnote: 1. Sī. Yu. kāyavijambhikā.
@2. Sī. Ma. Yu. santavā.                3. Sī. Ma. Yu. upasantoti.
              10. Naṅgalakūṭattheravatthu 1-. (261)
     "attanā codayattānanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane
viharanto naṅgalakūṭattheraṃ ārabbha kathesi.
     Eko kira duggatamanusso paresaṃ bhatiṃ katvā jīvati. Taṃ eko
bhikkhu pilotikakhaṇḍanivatthaṃ naṅgalaṃ ukkhipitvā gacchantaṃ disvā
evamāha "kiṃ pana te evaṃ jīvanato pabbajituṃ na varanti. "ko
maṃ bhante evaṃ jīvantaṃ pabbājessatīti. "sace pabbajissasi,
ahantaṃ pabbājessāmīti. "sādhu bhante, sace maṃ pabbājessatha,
pabbajissāmīti. Atha naṃ [so] thero jetavanaṃ netvā sahatthena
nahāpetvā mālake ṭhapetvā pabbājetvā nivatthapilotikakhaṇḍena
saddhiṃ naṅgalaṃ mālakasīmāyameva rukkhasākhāya ṭhapāpesi. So
upasampadakālepi "naṅgalakūṭattherotveva paññāyi. So buddhānaṃ
uppannalābhasakkāraṃ nissāya jīvanto ukkaṇṭhitvā vinodetuṃ asakkonto
"nadāni saddhādeyyāni kāsāyāni paridahitvā gamissāmīti
rukkhamūlaṃ gantvā attanāva attānaṃ ovadi "ahirika nillajja idaṃ
nivāsetvā vibbhamitvā bhatiṃ katvā jīvitukāmo jātoti. Tassevaṃ
attānaṃ ovadantasseva, cittaṃ tanubhāvaṃ gataṃ. So nivattitvā
puna katipāhaccayena ukkaṇṭhitvā tatheva attānaṃ ovadi.
Punassa cittaṃ nivattati. So imināva nīhārena ukkaṇṭhita-
kāle tattha gantvā attānaṃ ovadi. Atha naṃ bhikkhū tattha
@Footnote: 1. Ma. naṅgalakulattheravatathu.
Abhiṇhaṃ gacchantaṃ disvā "āvuso naṅgalakūṭatthera kasmā ettha
gacchasīti pucchiṃsu. So "ācariyassa santikaṃ gacchāmi bhanteti
vatvā katipāhasseva 1- arahattaṃ pāpuṇi. Bhikkhū tena saddhiṃ keliṃ
karontā āhaṃsu "āvuso naṅgalakūṭatthera tava vicaraṇamaggo
avalañjo viya jāto, ācariyassa santikaṃ na gacchasi maññeti.
"āma bhante: mayaṃ, saṃsagge sati, agamimhā, idāni pana no
saṃsaggo chinno, tena na gacchāmāti. Taṃ sutvā bhikkhū "esa
abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotīti satthu tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā
"āma bhikkhave mama putto attanāva attānaṃ codetvā
pabbajitakiccassa matthakaṃ pattoti vatvā dhammaṃ desento imā
gāthā abhāsi
        "attanā codayattānaṃ,      paṭimaṃsetamattanā 2-,
         so attagutto satimā      sukhaṃ bhikkhu vihāhisi.
         Attā hi attano nātho,   attāva attano gati;
         tasmā saṃyama attānaṃ       assaṃ bhadraṃva vāṇijoti.
     Tattha "codayattānanti: attanāva attānaṃ codaya sāraya.
     Paṭimaṃseti: attanāva attānaṃ parivīmaṃsa.
     Soti: so tvaṃ bhikkhu, evaṃ sante, attanāva guttatāya
attagutto upaṭṭhitassatitāya satimā hutvā sabbiriyāpathesu sukhaṃ
viharissasīti attho.
@Footnote: 1. Sī. Yu. katipāhaccayena. Ma. katipāheneva.   2. Ma. paṭimaṃsetha attanā.
     Nāthoti: avassayo patiṭṭhā. [ko hi nātho paro bhaveyya.]
yasmā parassa attabhāve patiṭṭhāya kusalaṃ vā katvā saggaparāyanena
maggaṃ vā bhāvetvā sacchikataphalena bhavituṃ na sakkā; tasmā "ko hi
nāma paro nātho bhaveyyāti attho.
     Tasmāti: yasmā attāva attano gati patiṭṭhā saraṇaṃ;
tasmā yathā bhadraṃ assājānīyaṃ taṃ 1- nissāya lābhaṃ patthayanto
tassa visamaṭṭhānacāraṃ paricchinditvā divasassa tikkhattuṃ nahāpento
bhojento saṃyameti paṭijaggati, evaṃ tvaṃpi anuppannassa akusalassa
uppādaṃ nivārento satisammosena uppannaṃ pajahanto attānaṃ
saṃyama gopaya; evaṃ sante, paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā
lokiyalokuttaravisesaṃ adhigamissasīti attho.
        Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                    Naṅgalakūṭattheravatthu.
                      ----------
                11. Vakkalittheravatthu. (262)
     "pāmojjabahulo bhikkhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane
viharanto vakkalittheraṃ ārabbha kathesi.
     So kirāyasmā sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto,
piṇḍāya paviṭṭhaṃ tathāgataṃ disvā satthu sarīrasampattiṃ
@Footnote: 1. Ma. tanti natthi.
Oloketvā sarīrasampattidassanena atitto, "evaṃ ahaṃ niccakālaṃ
tathāgataṃ daṭṭhuṃ labhissāmīti satthu santike pabbajitvā, yattha
ṭhitena sakkā dasabalaṃ passituṃ, tattha ṭhito, sajjhāyakammaṭṭhāna-
manasikārādīni pahāya satthāraṃ olokento vicarati. Satthā tassa
ñāṇaparipākaṃ āgamento kiñci avatvā "idānissa ñāṇaṃ
paripākaṃ gatanti ñatvā "kiṃ te vakkali iminā pūtikāyena
diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passati; yo maṃ
passati, so dhammaṃ passatīti vatvā ovadi. So evaṃ ovaditopi
satthu dassanaṃ pahāya neva aññattha gantuṃ sakkoti. Atha naṃ
satthā "nāyaṃ bhikkhu saṃvegaṃ alabhitvā bujjhissatīti, upakkaṭṭhāya
vassūpanāyikāya, rājagahaṃ gantvā vassūpanāyikādivase "apehi
vakkalīti paṇāmeti. So "na maṃ satthā ālapatīti temāsaṃ
satthu sammukhe ṭhātuṃ asakkonto "kiṃ mayhaṃ jīvitena, pabbatā
attānaṃ pātessāmīti gijjhakūṭaṃ abhiruhi. Satthā tassa kilamanabhāvaṃ
ñatvā "ayaṃ bhikkhu mama santikā assāsaṃ alabhanto, maggaphalānaṃ
upanissayaṃ nāseyyāti attānaṃ dassetuṃ obhāsaṃ muñci. Athassa
satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya tāvamahantopi soko pahīyi.
     Satthā sukkhataḷākaṃ oghena pūrento viya therassa balavappītipāmojjaṃ
uppādetuṃ imaṃ gāthamāha
        "pāmojjabahulo bhikkhu      pasanno buddhasāsane
         adhigacche padaṃ santaṃ       saṅkhārūpasamaṃ sukhanti.
     Tassattho: pakatiyāpi pāmojjabahulo bhikkhu buddhasāsane
pasādaṃ ropeti 1-, so evaṃ pasanno buddhasāsane "santaṃ padaṃ
saṅkhārūpasamaṃ sukhanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ adhigaccheyyāti.
     Imañca pana gāthaṃ vatvā satthā vakkalittherassa hatthaṃ pasāretvā
        "ehi vakkali mā bhāyi     olokehi tathāgataṃ,
         ahantaṃ uddharissāmi       paṅke sannaṃva kuñjaraṃ.
         Ehi vakkali mā bhāyi     olokehi tathāgataṃ,
         ahantaṃ uddharissāmi       rāhuggahitaṃva 2- candimanti
imā gāthā abhāsi. So "dasabalo me diṭṭho `ehīti ca avhānaṃ
laddhanti balavappītiṃ uppādetvā "kuto nu kho gantabbanti
gamanamaggaṃ apassanto dasabalassa sammukhe ākāse uppatitvā
paṭhamapāde pabbate ṭhiteyeva, satthārā vuttagāthaṃ āvajjanto
ākāseyeva pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā
tathāgataṃ vandamānova otaritvā satthu santike aṭṭhāsi. Atha
naṃ satthā aparabhāge saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
                     Vakkalittheravatthu.
                      ----------
@Footnote: 1. Ma. roceti.   2. Ma. rāhuggahaṃva.
                12. Sumanasāmaṇeravatthu. (263)
     "yo haveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto
sumanasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi.
     Tatrāyaṃ anupubbīkathā: "padumuttarakālasmiṃ hi eko kulaputto
satthāraṃ catuparisamajjhe ekaṃ bhikkhuṃ dibbacakkhukānaṃ aggaṭṭhāne
ṭhapentaṃ disvā taṃ sampattiṃ patthayamāno satthāraṃ nimantetvā
sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā "bhante ahaṃpi
anāgate ekassa buddhassa sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo bhaveyyanti
patthanaṃ ṭhapesi. Satthā kappasatasahassaṃ olokento tassa patthanāya
samijjhanabhāvaṃ viditvā "ito kappasatasahassamatthake gotamabuddhassa
sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo anuruddhatthero nāma bhavissasīti
byākāsi. So taṃ byākaraṇaṃ sutvā sve pattabbaṃ
viya taṃ sampattiṃ maññamāno, parinibbute satthari, bhikkhū
dibbacakkhuparikammaṃ pucchitvā sattayojanikaṃ kāñcanathūpaṃ parikkhipitvā
anekāni dīparukkhasahassāni kāretvā dīpapūjaṃ kāretvā tato
cuto devaloke nibbattitvā devamanussesu satasahassakappāni
saṃsaritvā imasmiṃ kappe bārāṇasiyaṃ daliddakule nibbatto
sumanaseṭṭhiṃ nissāya tassa tiṇahārako hutvā jīvitaṃ kappesi.
"annabhārotissa nāmaṃ ahosi. Sumanaseṭṭhīpi tasmiṃ nagare niccakālaṃ
mahādānaṃ deti. Athekadivasaṃ upariṭṭho nāma paccekabuddho
gandhamādane nirodhasamāpattito vuṭṭhāya "kassa nu kho ajja anuggahaṃ
Karissāmīti cintetvā "ajja mayā annabhārassa anuggahaṃ kātuṃ
vaṭṭati, idāni ca so aṭavito tiṇaṃ ādāya gehaṃ āgamissatīti
ñatvā pattacīvaramādāya iddhiyā gantvā annabhārassa sammukhe
paccuṭṭhāsi. Annabhāro taṃ tucchapattahatthaṃ disvā "api bhante
bhikkhaṃ labhitthāti pucchitvā, "labhissāmi mahāpuññāti vutte,
"tenahi bhante thokaṃ āgamethāti tiṇakājaṃ chaḍḍetvā vegena
gehaṃ gantvā "bhadde mayhaṃ ṭhapitabhāgabhattaṃ atthi natthīti bhariyaṃ
pucchitvā, "atthi sāmīti vutte, vegena paccāgantvā
paccekabuddhassa pattaṃ ādāya "mayhaṃ dātukāmatāya sati, deyyadhammo
na hoti, deyyadhamme sati, paṭiggāhakaṃ na labhāmi, ajja pana
me paṭiggāhako ca diṭṭho deyyadhammo ca atthi, lābhā vata
meti gehaṃ gantvā patte bhattaṃ ākirāpetvā 1- paccāharitvā
paccekabuddhassa hatthe patiṭṭhāpetvā
        "iminā pana dānena     mā me dāliddiyaṃ ahu,
        `natthīti vacanaṃ nāma      mā ahosi bhavābhave.
Bhante evarūpā dujjīvitā mucceyyaṃ; `natthīti padameva na
suṇeyyanti patthanaṃ ṭhapesi. Paccekabuddho "evaṃ hotu mahāpuññāti
anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sumanaseṭṭhinopi chatte adhivatthā devatā
     "aho dānaṃ paramadānaṃ     upariṭṭhe suppatiṭṭhitanti
vatvā tikkhattuṃ sādhukāraṃ adāsi. Atha naṃ seṭṭhī "kiṃ maṃ ettakaṃ
@Footnote: 1. Ma. pakkhipāpetvā.
Kālaṃ dānaṃ dadamānaṃ na passasīti āha. "nāhaṃ tava dānaṃ ārabbha
sādhukāraṃ demi annabhārena pana upariṭṭhassa dinnapiṇḍapāte
pasīditvā mayā esa sādhukāro pavattitoti. So "acchariyaṃ vata
bho: ahaṃ ettakaṃ kālaṃ dānaṃ dento devataṃ sādhukāraṃ dāpetuṃ
nāsakkhiṃ, annabhāro maṃ nissāya jīvanto ekapiṇḍapāteneva
sādhukāraṃ dāpesi; tassa dāne anucchavikaṃ katvā taṃ piṇḍapātaṃ
mama santakaṃ karissāmīti cintetvā taṃ pakkosāpetvā "ajja
tayā kassaci kiñci dinnanti pucchi. "āma sāmi, upariṭṭha-
paccekabuddhassa me ajja bhattaṃ dinnanti. "handa bho kahāpaṇaṃ
gahetvā etaṃ mayhaṃ piṇḍapātaṃ dehīti. "na demi sāmīti. So
yāva sahassaṃ vaḍḍhesi. Itaro sahassenāpi nādāsi. Atha naṃ
"hotu bho, yadi piṇḍapātaṃ na desi, sahassaṃ gahetvā pattiṃ
me dehīti āha. So "ayyena saddhiṃ mantetvā jānissāmīti
vegena paccekabuddhaṃ sampāpuṇitvā "bhante sumanaseṭṭhī sahassaṃ
datvā tumhākaṃ piṇḍapāte pattiṃ yācati, kiṃ karomīti pucchi.
Athassa so upamaṃ āhari:  seyyathāpi paṇḍita kulasatike gāme
ekasmiṃ ghare dīpo jāleyya, sesā attano telena vaṭṭiṃ
temetvā gantvā jālāpetvā gaṇheyyuṃ; purimadīpassa pabhā
`atthīti vattabbā `natthīti. "atirekatarā bhante pabhā hotīti.
"evameva paṇḍita uḷuṅkayāgu vā hotu kaṭacchubhikkhā vā,
attano piṇḍapāte paresaṃ pattiṃ dentassa, yattakānaṃ deti,
Tattakaṃ vaḍḍhati; tvaṃ hi ekameva piṇḍapātaṃ adāsi; seṭṭhissa
pana pattiyā dinnāya, dve piṇḍapātā honti: eko tava
eko tassāti. So "sādhu bhanteti taṃ abhivādetvā seṭṭhissa
santikaṃ gantvā "gaṇha sāmi pattinti āha. "tenahi ime
kahāpaṇe gaṇhāti. "nāhaṃ piṇḍapātaṃ vikkīṇāmi, saddhāya te
pattiṃ dammīti. "tvaṃ saddhāya desi, saddhāya ahaṃpi tava guṇaṃ pūjemi;
gaṇha tāta, ito paṭṭhāya pana mā sahatthā kammaṃ akāsi.
Vīthiyaṃ gharaṃ māpetvā vasa, yena ca te attho hoti, sabbaṃ mama
santikā gaṇhāhīti āha. Nirodhā vuṭṭhitassa pana dinno piṇḍapāto
tadaheva vipākaṃ deti; tasmā rājāpi taṃ pavattiṃ sutvā
annabhāraṃ pakkosāpetvā pattiṃ gahetvā mahantaṃ bhogaṃ datvā
tassa seṭṭhiṭṭhānaṃ dāpesi. So sumanaseṭṭhissa sahāyako hutvā
yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbattitvā
devamanussesu saṃsaranto, imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare
amitodanassa sakkassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. "anuruddhotissa
nāmaṃ kariṃsu. So mahānāmasakkassa kaniṭṭhabhātā satthu cullapitu
putto paramasukhumālo mahāpuñño ahosi.
     Ekadivasaṃ kira chasu khattiyesu pūve lakkhaṃ katvā gulehi
kīḷantesu, anuruddho parājito, pūvānaṃ atthāya mātu santikaṃ
pahiṇi. Sā mahantaṃ suvaṇṇathālaṃ pūretvā pūve pesesi. Pūve
khāditvā puna kīḷanto parājito tatheva pahiṇi. Evaṃ tikkhattuṃ
Pūvesu āhaṭesu, catutthe vāre mātā "idāni pūvā natthīti
pahiṇi. Tassā vacanaṃ sutvā "natthīti padassa assutapubbatāya
"natthipūvā nāma idāni bhavissantīti saññaṃ katvā "gaccha,
natthipūve āharāti pesesi. Athassa mātā, "natthipūve kira
ayye dethāti vutte, "mama puttena `natthīti padaṃ assutapubbaṃ,
kathaṃ nu kho taṃ natthibhāvaṃ jānāpeyyanti, suvaṇṇapātiṃ dhovitvā
aparāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā "handa tāta imaṃ mama
puttassa dehīti pahiṇi. Tasmiṃ khaṇe nagarapariggāhakā devatā
"amhākaṃ sāminā annabhārakāle upariṭṭhapaccekabuddhassa bhāgabhattaṃ
datvā `natthīti padameva na suṇeyyanti patthanā ṭhapitā:
sace mayaṃ tamatthaṃ ñatvā ajjhupekkheyyāma, muddhāpi no sattadhā
phaleyyāti cintetvā dibbapūvehi pātiṃ pūrayiṃsu. So puriso pātiṃ
āharitvā tesaṃ santike ṭhapetvā vivari. Tesaṃ gandho sakalanagaraṃ
phari. Pūve pana mukhe ṭhapitamatte, sattarasaharaṇīsahassāni pharitvā
aṭṭhāsi. Anuruddho cintesi "na maṃ maññe ito  pubbe mātā
piyāyati, na hi me aññadā tāya natthipūvā nāma pakkapubbāti.
So gantvā mātaraṃ evamāha "amma nāhaṃ tava piyoti. "tāta
kiṃ vadesi, mama akkhīhipi hadayamaṃsatopi tvaṃ piyataroti. "sacāhaṃ
amma tava piyo, kasmā mama pubbe evarūpe natthipūve nāma
na adāsīti. Sā taṃ purisaṃ pucchi "tāta kiñci pātiyaṃ ahosīti.
"āma ayye, pūvānaṃ pāti paripuṇṇā ahosi, na me evarūpā
Diṭṭhapubbāti. Sā cintesi "putto me katapuñño, devatāhissa
dibbapūvā pahitā bhavissantīti. Sopi mātaraṃ āha  "amma
na mayā evarūpā pūvā khāditapubbā, ito paṭṭhāya me
natthipūvameva 1- paceyyāsīti. Sā tato paṭṭhāya tena "pūve
khāditukāmomhīti vuttakāle suvaṇṇapātiṃ dhovitvā aññāya
pātiyā paṭikujjitvā pahiṇati. Devatā pātiṃ pūrenti. Evaṃ
so agāramajjhe vasanto "natthīti padassa atthaṃ ajānitvā
dibbapūveyeva paribhuñji. Satthu pana parivāratthaṃ kulappaṭipāṭiyā
sākiyakumāresu pabbajantesu, mahānāmena sakkena "tāta amhākaṃ
kule koci pabbajito natthi, tayā vā pabbajitabbaṃ mayā vāti
vutte, so āha "ahaṃ atisukhumālo pabbajituṃ na sakkhissāmīti.
"tenahi kammantaṃ uggaṇha, ahaṃ pabbajissāmīti. "ko esa
kammanto nāmāti. So hi bhattassa uṭṭhānaṭṭhānaṃpi na jānāti,
kammantaṃ kimeva jānissati; tasmā evamāha.
     Ekadivasaṃ hi "anuruddho bhaddiyo kimbiloti tayo janā
"bhattaṃ nāma kahaṃ uṭṭhātīti mantayiṃsu. Tesu kimbilo "koṭṭhesu
uṭṭhātīti āha. So kirekadivasaṃ vīhī koṭṭhamhi pakkhipante
addasa; tasmā "koṭṭhe bhattaṃ uppajjatīti saññāya evamāha.
Atha naṃ bhaddiyo "tvaṃ na jānāsīti vatvā "bhattaṃ nāma ukkhaliyaṃ
uṭṭhātīti āha. So kirekadivasaṃ ukkhalito bhattaṃ vaḍḍhente
@Footnote: 1. natthipūveyevāti yuttataraṃ.
Disvā "etthevetaṃ uppajjatīti saññamakāsi; tasmā evamāha. Anuruddho
te "ubhopi tumhe na jānāthāti vatvā "ratanubbedhamakulāya
mahāsuvaṇṇapātiyaṃ bhattaṃ uṭṭhātīti āha. Tena kira neva vīhī
koṭṭentā na bhattaṃ pacantā diṭṭhapubbā, suvaṇṇapātiyaṃ
vaḍḍhetvā purato ṭhapitabhattameva passati; tasmā "pātiyaṃyevetaṃ
[bhattaṃ] uppajjatīti saññamakāsi; tasmā evamāha. Evaṃ
bhattuṭṭhānaṭṭhānaṃpi ajānanto mahāpuñño kulaputto kammante
kiṃ jānissati.
     So "ehi kho te anuruddha gharāvāsatthaṃ anusāsissāmi:
paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbantiādinā nayena bhātarā vuttānaṃ
kammantānaṃ apariyantabhāvaṃ sutvā "na me gharāvāsena atthoti
mātaraṃ āpucchitvā bhaddiyapamukhehi pañcahi sākiyakumārehi saddhiṃ
nikkhamitvā anupiyambavane satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbaji. Pabbajitvā
ca pana sammāpaṭipadaṃ paṭipanno anupubbena tisso vijjā sacchikatvā
dibbena cakkhunā ekāsane nisinnova hatthatale ṭhapitaāmalakāni
viya sahassalokadhātuyo olokanasamattho hutvā
        "pubbenivāsaṃ jānāmi,      dibbacakkhu visodhitaṃ,
         tevijjo iddhipattomhi,    kataṃ buddhassa sāsananti
udānaṃ udānetvā "kinnu kho me katvā ayaṃ sampatti laddhāti
olokento "padumuttarapādamūle patthanaṃ ṭhapesinti ñatvā puna
"saṃsāre saṃsaranto asukasmiṃ nāma kāle bārāṇasiyaṃ sumanaseṭṭhiṃ
Nissāya jīvanto annabhāro nāma ahosinti ñatvā
        "annabhāro pure āsiṃ      daliddo tiṇahārako, 1-
         piṇḍapāto mayā dinno     upariṭṭhassa yasassinoti 2-
āha. Athassa etadahosi "yo so tadā mayā upariṭṭhassa
dinnapiṇḍapātato kahāpaṇe datvā pattiṃ aggahesi mama sahāyako
sumanaseṭṭhī, kahaṃ nu kho so etarahi nibbattoti. Atha naṃ
"vijjhāṭaviyaṃ pabbatapāde muṇḍanigamo nāma atthi, tattha
mahāmuṇḍassa nāma upāsakassa `mahāsumano cūḷasumanoti dve
puttā, tesu so cūḷasumano hutvā nibbattoti addasa; disvā
ca pana cintesi "atthi nu kho, tattha mayi gate, upakāro
natthīti. So upadhārento idaṃ addasa "so, tattha mayi gate,
sattavassikova nikkhamitvā pabbajissati, khuraggeyeva ca arahattaṃ
pāpuṇissatīti; disvā ca pana, upakaṭṭhe antovasse, ākāsena
gantvā gāmadvāre otari. Mahāmuṇḍo pana upāsako therassa
pubbepi vissāsikoeva. So theraṃ piṇḍapātakāle cīvaraṃ
pārupantaṃ disvā puttaṃ mahāsumanaṃ āha "tāta ayyo me
anuruddhatthero āgato, yāvassa añño koci pattaṃ na gaṇhāti,
tāvassa gantvā pattaṃ gaṇha; ahaṃ āsanaṃ paññāpessāmīti.
So tathā akāsi. Upāsako theraṃ antonivesane sakkaccaṃ parivisitvā
temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhi. Thero adhivāsesi. Atha naṃ
@Footnote: 1. Sī. Yu. kājahārako.      2. Ma. tādino.
Ekadivasaṃ paṭijagganto viya temāsaṃ paṭijaggitvā mahāpavāraṇāya
ticīvarañceva guḷatelataṇḍulādīni ca āharitvā therassa pādamūle
ṭhapetvā "gaṇhātha bhanteti āha. "alaṃ upāsaka na me iminā
atthoti. "bhante vassāvāsikalābho nāmesa, gaṇhātha nanti.
"alaṃ upāsakāti. "kimatthaṃ na gaṇhātha bhanteti. "mayhaṃ santike
kappiyakārako sāmaṇeropi natthīti. "tenahi bhante mama putto
mahāsumano sāmaṇero bhavissatīti. "na me upāsaka mahāsumanena
atthoti. "tenahi bhante cūḷasumanaṃ pabbājethāti. Thero "sādhūti
sampaṭicchitvā cūḷasumanaṃ pabbājesi. So khuraggeyeva arahattaṃ
pāpuṇi. Thero tena saddhiṃ aḍḍhamāsamattaṃ tattha vasitvā
"satthāraṃ passissāmāti tassa ñātake āpucchitvā ākāsena
gantvā himavantappadese araññakuṭikāyaṃ otari. Thero pana
pakatiyāpi āraddhaviriyo, tassa tattha pubbarattāpararattaṃ caṅkamantassa
udaravāto samuṭṭhahi. Atha naṃ kilantarūpaṃ disvā sāmaṇero pucchi
"bhante kiṃ vo rujjatīti. "udaravāto me samuṭṭhitoti. "aññadāpi
samuṭṭhitapubbo bhanteti āha. "āma āvusoti. "kena phāsukaṃ
hoti bhanteti. "anotattato pānīye laddhe, phāsu hoti āvusoti.
"tenahi bhante āharāmīti. "sakkhissasi sāmaṇerāti. "āma
bhanteti. "tenahi anotatte pannako nāma nāgarājā maṃ jānāti,
tassa ācikkhitvā bhesajjatthāya ekaṃ pānīyavārakaṃ āharāti. So
"sādhūti upajjhāyaṃ vanditvā vehāsaṃ abbhuggantvā pañcayojanasataṃ
Ṭhānaṃ agamāsi. Taṃdivasaṃ pana nāgarājā nāganāṭakaparivuto udakakīḷaṃ
kīḷitukāmo hoti. So sāmaṇeraṃ gacchantaṃ disvāva kujjhi "ayaṃ
muṇḍakasamaṇo attano pādapaṃsuṃ mama matthake okiranto vicarati,
anotatte pānīyatthāya āgato bhavissati, nadānissa pānīyaṃ
dassāmīti paññāsayojanikaṃ anotattadahaṃ mahāpātiyā ukkhaliṃ
pidahanto viya phaṇena pidahitvā nipajji. Sāmaṇero nāgarājassa
ākāraṃ oloketvāva "kuddho ayanti ñatvā imaṃ gāthamāha
        "suṇohi me nāgarāja       uggateja mahabbala,
         dehi me pānīyaghaṭaṃ,       bhesajjatthamhi āgatoti.
Taṃ sutvā nāgarājā imaṃ gāthamāha
        "puratthimasmiṃ disābhāge      gaṅgā nāma mahānadī
         mahāsamuddaṃ appeti,       tato tvaṃ pānīyaṃ harāti.
     Taṃ sutvā sāmaṇero "ayaṃ nāgarājā attano icchāya
na dassati, ahaṃ balakāraṃ katvā mahānubhāvaṃ 1- jānāpetvā imaṃ
abhibhavitvā pānīyaṃ gaṇhissāmīti cintetvā "mahārāja upajjhāyo
maṃ anotattatova pānīyaṃ āharāpeti, tenāhaṃ idameva harissāmi,
apehi mā maṃ vārehīti vatvā imaṃ gāthamāha
        "itova pānīyaṃ hāssaṃ 2-    iminā vamhi atthiko,
         yadi [3]- thāmabalaṃ atthi,   nāgarāja nivārayāti.
       Atha naṃ nāgarājā āha
@Footnote: 1. Sī. manussabhāvaṃ. Ma. ānubhāvaṃ.  2. Sī. Yu. harissaṃ.
@3. Sī. Ma. Yu. etthantare "teti atthi.
        "sāmaṇera sace atthi       tava vikkamaporisaṃ,
         abhinandāmi te vācaṃ,      harassu pānīyaṃ mamāti.
     Atha naṃ sāmaṇero "evaṃ mahārāja harāmīti vatvā
"sakkonto harāhīti vutte, "tenahi suṭṭhu jānassūti tikkhattuṃ
paṭiññaṃ gahetvā `buddhasāsanassa ānubhāvaṃ dassetvā mayā
pānīyaṃ harituṃ vaṭṭatīti cintetvā ākāsaṭṭhakadevatānaṃ tāva
santikaṃ agamāsi. Tā āgantvā vanditvā "kiṃ bhanteti vatvā
aṭṭhaṃsu. "etasmiṃ anotattadahapiṭṭhe pannakanāgarājena saddhiṃ mama
saṅgāmo bhavissati, tattha gantvā jayaparājayaṃ olokethāti āha.
So eteneva nīhārena cattāro lokapāle sakkasuyāmasantusita
sunimmita 1-  vasavattī ca upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocesi.
Tato paraṃ paṭipāṭiyā yāva brahmalokā gantvā tattha tattha
brahmehi āgantvā vanditvā ṭhitehi "kiṃ bhanteti puṭṭho,
tamatthaṃ ārocesi. Evaṃ so asaññe ca arūpibrahmāno ca
ṭhapetvā sabbattha muhuttameva āhiṇḍitvā ārocesi. Tassa
vacanaṃ sutvā sabbāpi devatā anotattadahapiṭṭhe nāḷiyaṃ pakkhittā
pūvacuṇṇā 2- viya ākāsaṃ nirantaraṃ pūretvā sannipatiṃsu. Sannipatite
devasaṅghe, sāmaṇero ākāse ṭhatvā nāgarājānaṃ āha
        "suṇohi me nāgarāja      uggateja mahabbala,
         dehi me pānīyaghaṭaṃ,      bhesajjatthamhi āgatoti.
     Atha naṃ nāgo āha
@Footnote: 1. Ma. paranimmita.    2. Ma. pakkhittāni piṭṭhacuṇṇāni.
        "sāmaṇera sace atthi      tava vikkamaporisaṃ,
         abhinandāmi te vācaṃ,     harassu pānīyaṃ mamāti.
     So tikkhattuṃ nāgarājassa paṭiññaṃ gahetvā ākāse ṭhitakova
dvādasayojanikaṃ brahmattabhāvaṃ māpetvā ākāsato oruyha
nāgarājassa phaṇe akkamitvā adhomukhaṃ nippīḷesi. Tāvadeva balavatā
purisena akkantaallacammaṃ viya, nāgarājassa phaṇe akkantamatte,
obhijjitvā 1- dabbimattā phaṇapūṭakā ahesuṃ. Nāgarājassa phaṇehi
muttaṭṭhāne 2- tālakkhandhappamāṇā udakavaṭṭiyo uggacchiṃsu. Sāmaṇero
ākāseyeva pānīyavārakaṃ pūresi. Devasaṅgho sādhukāraṃ adāsi.
Nāgarājā lajjitvā sāmaṇerassa kujjhi. Jayakusumavaṇṇānissa
akkhīni ahesuṃ. So "ayaṃ maṃ devasaṅghaṃ sannipātetvā pānīyaṃ 3-
gahetvā 3- lajjāpesi, etaṃ gahetvā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā
hadayamaṃsaṃ tassa maddāmi, pāde vā naṃ gahetvā paragaṅgāya
khipāmīti vegena anubandhi. Anubandhantopi naṃ pāpuṇituṃ nāsakkhiyeva.
Sāmaṇero āgantvā upajjhāyassa hatthe pānīyaṃ ṭhapetvā
"pivatha bhanteti āha. Nāgarājāpi pacchato āgantavā "bhante
anuruddha sāmaṇero mayā adinnameva pānīyaṃ gahetvā āgato,
mā pivathāti āha. "evaṃ kira sāmaṇerāti. "pivatha bhante,
iminā me dinnaṃ pānīyaṃ āhaṭanti. Thero "khīṇāsavasāmaṇerassa
@Footnote: 1. Ma. ogalitvā.   2. Ma. muttamuttaṭṭhānato.  3. Sī. Yu. phaṇe ṭhatvā.
Musākathaṃ 1- nāma natthīti ñatvā pānīyaṃ pivi. Taṃkhaṇaññevassa
ābādho paṭipassambhi. Puna nāgo theraṃ āha "bhante sāmaṇerenamhi
sabbaṃ devagaṇaṃ sannipātetvā lajjāpito, ahamassa hadayaṃ vā
phālessāmi, pāde vā naṃ gahetvā paragaṅgāyaṃ khipissāmīti.
"mahārāja sāmaṇero mahānubhāvo, tumhe sāmaṇerena saddhiṃ
saṅgāmetuṃ na sakkhissatha; khamāpetvā naṃ gacchathāti. So sayaṃpi
sāmaṇerassa ānubhāvaṃ jānāti, lajjāya pana anubandhitvā āgato.
Atha naṃ therassa vacanena khamāpetvā tena saddhiṃ mittasanthavaṃ
katvā "ito paṭṭhāya anotattadahaudakena atthe sati, tumhākaṃ
āgamanakiccaṃ natthi, mayhaṃ pahiṇeyyātha, ahameva āharitvā
dassāmīti vatvā pakkāmi. Theropi sāmaṇeraṃ ādāya pāyāsi.
Satthā therassa āgamanabhāvaṃ ñatvā migāramātupāsāde therassa
āgamanaṃ olokento nisīdi. Bhikkhūpi theraṃ āgacchantaṃ disvā
paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ. Athekacce sāmaṇeraṃ sīsepi
kaṇṇesupi bāhāyapi gahetvā sañcālentā "kiṃ sāmaṇera [2]- na
ukkaṇṭhasīti āhaṃsu. Satthā tesaṃ kiriyaṃ disvā cintesi "bhāriyaṃ
vatimesaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ, āsīvisaṃ gīvāyaṃ gaṇhantā viya sāmaṇeraṃ
gaṇhanti, nāssa ānubhāvaṃ jānanti; ajja mayā sumanasāmaṇerassa
guṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Theropi āgantvā satthāraṃ vanditvā
@Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. musākathanaṃ.
@2. Sī. Yu. etthantare "pillaka iti atthi. Ma. cūḷakaniṭṭha.
Nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ānandattheraṃ
āmantesi "ānanda anotattadahaudakenamhi pāde dhovitukāmo,
sāmaṇerānaṃ ghaṭaṃ datvā pānīyaṃ āharāpehīti. Thero vihāre
pañcamattāni sāmaṇerasatāni sannipātesi. Tesaṃ sumanasāmaṇero
sabbanavako ahosi. Thero sabbamahallakaṃ sāmaṇeraṃ āha "sāmaṇera
satthā anotattadahaudakena pāde dhovitukāmo, ghaṭaṃ ādāya
gantvā pānīyaṃ āharāti. So "na sakkomi bhanteti na icchi.
Thero sesepi paṭipāṭiyā pucchi. Tepi tatheva vatvā paṭikkhipiṃsu.
"kiṃ panettha khīṇāsavasāmaṇerā natthīti. "atthi, te pana `nāyaṃ
amhākaṃ baddho, mālāpūṭo sumanasāmaṇerasseva baddhoti na icchiṃsu.
Puthujjanā pana attano asamatthatāyeva na icchiṃsu. Pariyosāne
pana sumanassa vāre sampatte, "sāmaṇera satthā anotattadaha-
udakena pāde dhovitukāmo, ghaṭaṃ gahetvā kira udakaṃ āharāti
āha. So "satthari āharāpente, āharissāmīti satthāraṃ vanditvā
"bhante anotattato kira maṃ udakaṃ āharāpethāti āha. "āma
sumanāti. So visākhāya kāritesu ghanasuvaṇṇakoṭimesu senāsanakuṭesu
ekaṃ saṭṭhīkuṭaudakaggaṇhanakaṃ mahāghaṭaṃ hatthena gahetvā "iminā
me ukkhipitvā aṃsakūṭe ṭhapitena attho natthīti olambakaṃ
katvā vehāsaṃ abbhuggantvā himavantābhimukho pakkhandi. Nāgarājā
sāmaṇeraṃ dūratova āgacchantaṃ disvā paccuggantvā kuṭaṃ aṃsakūṭenādāya
"bhante tumhe, mādise dāse vijjamāne, kasmā sayaṃ
Āgatā; udakena atthe sati, kasmā sāsanamattaṃ na pahiṇitthāti
kuṭena udakaṃ ādāya sayaṃ ukkhipitvā "purato hotha bhante,
ahameva āharissāmīti āha. "tiṭṭhatha tumhe mahārāja, ahameva
sammāsambuddhena āṇattoti nāgarājānaṃ nivattetvā kuṭamukhavaṭṭiyaṃ
hatthena gahetvā ākāsena āgañchi. Atha naṃ satthā
āgacchantaṃ oloketvā bhikkhū āmantetvā "passatha bhikkhave
sāmaṇerassa līḷhaṃ ākāse haṃsarājā viya sobhatīti āha. Sopi
pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā satthāraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā
āha "kativassosi tvaṃ sumanāti. "sattavassomhi bhanteti. "tenahi
sumana ajjato paṭṭhāya bhikkhu hohīti vatvā dāyajjaupasampadaṃ
adāsi. Dveyeva kira sāmaṇerā sattavassā upasampadaṃ labhiṃsu:
"ayañca sumano sopāko cāti. Evaṃ tasmiṃ upasampanne,
dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "acchariyaṃ āvuso: evarūpopi nāma
daharassa sāmaṇerassa ānubhāvo hoti, na no ito pubbe
evarūpo ānubhāvo diṭṭhapubboti. Satthā āgantvā "kāya
nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya
nāmāti vutte, "bhikkhave mama sāsane daharopi sammāpaṭipanno
evarūpaṃ sampattiṃ labhatiyevāti vatvā dhammaṃ desento imaṃ
gāthamāha
        "yo have daharo bhikkhu     yuñjati buddhasāsane,
         somaṃ lokaṃ pabhāseti      abbhā muttova candimāti.
     Tattha yuñjatīti: ghaṭati vāyamati.
Pabhāsetīti: so bhikkhu attano arahattamaggaññāṇena abbhādīhi
mutto candimā viya [lokaṃ] khandhādibhedaṃ lokaṃ obhāseti
ekālokaṃ karotīti attho.
        Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
                     Sumanasāmaṇeravatthu.
                  Bhikkhuvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
                    Pañcavīsatimo vaggo.
                      ----------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 25 page 48-100. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=25&A=949              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=25&A=949              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=35              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=1244              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=1248              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=1248              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com