|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
25. Bhikkhuvaggavaṇṇanā ----------- 1. Pañcabhikkhuvatthu. (252) "cakkhunā saṃvaro sādhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañca bhikkhū ārabbha kathesi. Tesu kira ekeko cakkhudvārādīsu pañcasu dvāresu ekekameva rakkhati. Athekadivasaṃ sannipatitvā "ahaṃ durakkhaṃ rakkhāmi, ahaṃ durakkhaṃ rakkhāmīti vivaditvā "satthāraṃ pucchitvā imamatthaṃ jānissāmāti satthāraṃ upasaṅkamitvā "bhante mayaṃ cakkhudvārādīni rakkhantā attano attano rakkhanadvārameva durakkhanti maññāma, ko nu kho amhesu durakkhaṃ rakkhatīti pucchiṃsu. Satthā ekaṃ bhikkhuṃpi anosādetvā "bhikkhave sabbānipetāni durakkhāneva; apica kho na tumhe idāneva pañcasu dvāresu 1- asaṃvutā, pubbepi asaṃvutā; asaṃvutattāyeva ca paṇḍitānaṃ ovāde avattitvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇitthāti vatvā "kadā bhanteti tehi yācito takkasilajātakassa vatthuṃ vitthāretvā rakkhasīnaṃ vasena rājakule jīvitakkhayaṃ patte pattābhisekena mahāsattena setacchattassa heṭṭhā rājāsane nisinnena attano sirisampattiṃ oloketvā "viriyaṃ nāmetaṃ sattehi kattabbamevāti vatvā udānavasena udānitaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. ṭhānesu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.
"kusalūpadese dhitiyā daḷhāya avaṭṭhitattā bhayabhīrutāya ca na rakkhasīnaṃ vasamāgamimha se, sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti imaṃ gāthaṃ 1- dassetvā "tadāpi tumhe pañcajanā takkasilarajjaṃ gahaṇatthāya nikkhamantaṃ mahāsattaṃ āvudhahatthā parivāretvā maggaṃ gacchantā antarāmagge rakkhasīhi cakkhudvārādivasena upanītesu rūpārammaṇādīsu asaṃvutā paṇḍitassa ovāde avattitvā olokayantā rakkhasīhi khāditā jīvitakkhayaṃ pāpuṇittha, tesu pana ārammaṇesu saṃvuto piṭṭhito piṭṭhito anubandhantaṃpi devavaṇṇaṃ 2- yakkhiniṃ anādayitvā sotthinā takkasilaṃ gantvā rajjaṃ patto rājā ahamevāti jātakaṃ samodhānetvā "bhikkhunā nāma sabbānipi dvārāni saṃvaritabbāni, etāni hi saṃvaritvāeva sabbadukkhā pamuccatīti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "cakkhunā saṃvaro sādhu, sādhu sotena saṃvaro, ghānena saṃvaro sādhu, sādhu jivhāya saṃvaro, kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro, manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro. Sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccatīti. Tattha "cakkhunāti: yadā hi bhikkhuno cakkhudvāre @Footnote: 1. khu. jā. 27/43. 2. Sī. Ma. Yu. devavaṇṇiṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.
Rūpārammaṇaṃ āpāthaṃ āgacchati, tadā iṭṭhārammaṇe arajantassa aniṭṭhārammaṇe adussantassa asamapekkhane mohaṃ anuppādentassa, tasmiṃ dvāre saṃvaro thakanaṃ pidahanaṃ gutti katā nāma hoti; tassa so evarūpo cakkhunā saṃvaro sādhu. Eseva nayo sotadvārādīsupi. Cakkhudvārādīsuyeva pana saṃvaro vā asaṃvaro vā nuppajjati, purato pana javanavīthiyaṃ esa labbhati: tadā hi asaṃvaro uppajjanto "assaddhā akkhanti kosajjaṃ muṭṭhasaccaṃ aññāṇanti akusalavīthiyaṃ ayaṃ pañcavidho labbhati. Saṃvaro uppajjanto "saddhā khanti viriyaṃ sati ñāṇanti kusalavīthiyaṃ ayaṃ pañcavidho labbhati. Kāyena saṃvaroti ettha pana pasādakāyopi copanakāyopi labbhati. Ubhayaṃpi panetaṃ kāyadvārameva. Tattha pasādadvāre saṃvarāsaṃvaro kathito va. Copanadvārepi taṃvatthukā pāṇātipāta adinnādānamicchācāRā. Tehi pana saddhiṃ akusalavīthiyaṃ uppajjantehi tehi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, kusalavīthiyaṃ uppajjantehi pāṇātipātāveramaṇīādīhi saṃvutaṃ. Sādhu vācāyāti etthāpi copanavācā. Tāya saddhiṃ uppajjantehi musāvādādīhi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, musāvādāveramaṇīādīhi saṃvutaṃ. Manasā saṃvaroti etthāpi javanamanato aññena manena saddhiṃ abhijjhādayo natthi; manodvāre pana javanakkhaṇe uppajjamānehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.
Abhijjhādīhi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, anabhijjhādīhi saṃvutaṃ. Sādhu sabbatthāti: tesu cakkhudvārādīsu sabbesupi saṃvaro sādhu. Ettāvatā hi aṭṭha saṃvaradvārāni aṭṭha ca asaṃvaradvārāni kathitāni. Tesu aṭṭhasu asaṃvaradvāresu ṭhito bhikkhu sakalavaṭṭamūlakadukkhato na muccati, saṃvaradvāresu pana ṭhito sabbasmāpi vaṭṭamūlakadukkhā muccati; tena vuttaṃ "sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccatīti. Desanāvasāne pañca bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, sampattānaṃpi sātthikā desanā ahosīti. Pañcabhikkhuvatthu. ---------- 2. Haṃsaghātakabhikkhuvatthu. (253) "hatthasaññatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ haṃsaghātakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthīvāsino kira dve sahāyakā bhikkhūsu pabbajitvā laddhūpasampadā yebhuyyena ekato vicaranti. Ekadivasaṃ aciravatiṃ gantvā nahātvā ātape tappamānā sārāṇīyaṃ kathaṃ kathentā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe dve haṃsā ākāsena gacchanti. Atheko--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.
Daharabhikkhu sakkharaṃ gahetvā "ekassa haṃsapotakassa akkhiṃ paharissāmīti āha. Itaro "na sakkhissasīti āha. "tiṭṭhatu imasmiṃ passe akkhi, parapasse akkhiṃ paharisasāmīti. "idaṃpi na sakkhissasiyevāti. "tenahi upadhārehīti dutiyaṃ sakkharaṃ gahetvā haṃsassa pacchābhāge khipi. Haṃso sakkharasaddaṃ sutvā nivattitvā olokesi. Atha naṃ itaraṃ vaṭṭasakkharaṃ gahetvā parapasse akkhimhi paharitvā orimakkhinā nikkhāmesi. Haṃso viravanto parivattitvā tesaṃ pādamūleyeva pati. Tattha tattha ṭhitā bhikkhū disvā "āvuso buddhasāsane pabbajitvā ananucchavikaṃ vo kataṃ pāṇātipātaṃ karontehīti vatvā te ādāya gantvā tathāgatassa dassesuṃ. Satthā "saccaṃ kira tayā bhikkhu pāṇātipāto katoti pucchitvā, "saccaṃ bhanteti vutte, "bhikkhu kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā evamakāsi? porāṇakapaṇḍitā, anuppanne buddhe, agāramajjhe vasamānā appamattakesupi ṭhānesu kukkuccaṃ kariṃsu, tvaṃ pana evarūpe buddhasāsane pabbajitvā kukkuccamattampi na akāsīti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari: "atīte kururaṭṭhe indapattanagare dhanañjaye rajjaṃ kārente, bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena viññutaṃ patto takkasilāyaṃ sippāni uggahetvā pitarā uparajje patiṭṭhāpito aparabhāge pitu accayena rajjaṃ patvā dasa rājadhamme akopento kurudhamme pavattittha. Kurudhammo nāma--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.
Pañca sīlāni. Tāni bodhisatto parisuddhāni katvā rakkhati. Yathā bodhisatto, evamassa mātā aggamahesī kaniṭṭhabhātā uparājā purohito brāhmaṇo rajjuggāhako amacco sārathi seṭṭhī doṇamāpako mahāmatto dovāriko nagarasobhanā 1- vaṇṇadāsīti evametesu ekādasasu janesu kurudhammaṃ rakkhantesu, kāliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kāliṅge rajjaṃ kārente, tassa raṭṭhe devo na vassi; mahāsattassa pana añjanāsabho nāma maṅgalahatthī mahāpuñño hoti. Raṭṭhavāsino "tasmiṃ ānīte, devo vassissatīti saññāya ārocesuṃ. Rājā tassa hatthissa ānayanatthāya brāhmaṇe pahiṇi. Te gantvā mahāsattaṃ hatthiṃ yāciṃsu. Satthā imaṃ tesaṃ yācanākāraṃ 2- dassetuṃ "tava saddhañca sīlañca viditvāna janādhipa vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena kāliṅgasmiṃ vinimhaseti imaṃ tikanipāte jātakaṃ 3- kathesi. Hatthimhi pana ānītepi, deve avassante, "so rājā kurudhammaṃ rakkhati, tenassa raṭṭhe devo vassatīti saññāya "yaṃ so kurudhammaṃ rakkhati, taṃ suvaṇṇapaṭṭe likhitvā ānethāti puna kāliṅgo brāhmaṇe ca amacce ca pesesi. Tesu gantvā yācantesu, rājānaṃ ādiṃ katvā sabbepi te attano attano sīlesu kiñci kukkuccamattaṃ katvā "aparisuddhaṃ no sīlanti paṭikkhipitvā "na ettāvatā sīlabhedo hotīti @Footnote: 1. Ma. nagarasobhiniṃ. 2. Sī. yācane kāraṇaṃ. Ma. Yu. yācanakāraṇaṃ. 3. khu. jā. 27/112.--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.
Tehi punappunaṃ yācitā attano attano sīlāni kathayiṃsu. Kāliṅgo suvaṇṇapaṭṭe likhitvā ābhataṃ kurudhammaṃ disvā samādāya sādhukaṃ pūresi. Tassa raṭṭhe devo pāvassi, raṭṭhaṃ khemaṃ subhikkhaṃ ahosi. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā "gaṇikā uppalavaṇṇā ca, puṇṇo dovāriko tadā, rajjugāho ca kaccāno, doṇamātā ca kolito, sārīputto tadā seṭṭhī, anuruddho ca sārathi, brāhmaṇo kassapo thero, uparājā nandapaṇḍito, mahesī rāhulamātā, māyādevī janettikā, kururājā bodhisatto: evaṃ dhāretha jātakanti jātakaṃ samodhānetvā "bhikkhu evaṃ pubbe paṇḍitā, appamattakepi kukkucce uppanne, attano sīlabhede āsaṅkaṃ kariṃsu; tvaṃ pana mādisassa buddhassa sāsane pabbajitvā pāṇātipātaṃ karonto atibhāriyaṃ kammamakāsi; bhikkhunā nāma hatthehi pādehi vācāya ca saññatena bhavitabbanti vatvā imaṃ gāthamāha "hatthasaññato pādasaññato vācāsaññato saññatattamo ajjhattarato samāhito eko santusito tamāhu `bhikkhūti. Tattha hatthasaññatoti: hatthakīḷāpanādīnaṃ vā hatthena--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.
Paresaṃ paharaṇādīnaṃ vā abhāvena hatthasaññato. Dutiyapadepi eseva nayo. Vācāya pana musāvādādīnaṃ akaraṇato vācāsaññato. Saññatattamoti: saññatattabhāvo, kāyacalanasīsukkhipanabhamukavikārādīnaṃ akārakoti 1- attho. Ajjhattaratoti: gocarajjhattasaṅkhātāya kammaṭṭhānabhāvanāya rato. Samāhitoti: suṭṭhu samāhito. Eko santusitoti: ekavihārī hutvā suṭṭhu tusito vipassanācārato paṭṭhāya attano adhigamena tuṭṭhamānaso. Puthujjanakalyāṇakaṃ hi ādiṃ katvā sabbepi sekhā attano adhigamena santusantīti santusitā, arahā pana ekantasantusitova; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Haṃsaghātakabhikkhuvatthu. ---------- @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. akaraṇatoti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.
3. Kokālikavatthu. (254) "yo mukhasaññatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu "athakho kokāliko bhikkhu, yena bhagavā, tenupasaṅkamīti sutte 1- āgatameva. Atthopissa aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Kokālike pana padumaniraye uppanne, dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "aho kokāliko bhikkhu attano mukhaṃ nissāya vināsaṃ patto, dve aggasāvake akkosantasseva hissa paṭhavī vivaraṃ adāsīti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave idāneva, pubbepi kokāliko attano mukhameva nissāya naṭṭhoti vatvā tamatthaṃ sotukāmehi bhikkhūhi yācito tassa pakāsanatthaṃ atītaṃ āhari: "atīte himavantappadese ekasmiṃ sare kacchapo vasati. Dve haṃsapotakā gocarāya carantā tena saddhiṃ vissāsaṃ katvā daḷhavissāsikā hutvā ekadivasaṃ kacchapaṃ pucchiṃsu "samma amhākaṃ himavante cittakūṭapabbatatale kāñcanaguhāya vasanaṭṭhānaṃ ramaṇīyo padeso, gacchissasi amhehi saddhinti. "ahaṃ kathaṃ gamissāmīti. "mayaṃ taṃ nessāma, sace mukhaṃ rakkhituṃ sakkhissasīti. "sakkhissāmi, @Footnote: 1. khu. su. 25/458.--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.
Sammā gahetvā maṃ gacchathāti. Te "sādhūti vatvā ekaṃ daṇḍakaṃ kacchapena ḍaṃsāpetvā sayaṃ tassa ubho koṭiyo ḍaṃsitvā ākāsaṃ pakkhandiṃsu. Taṃ tathā haṃsehi nīyamānaṃ gāmadārakā disvā "dve haṃsā kacchapaṃ daṇḍena harantīti āhaṃsu. Kacchapo "yadi maṃ sahāyakā nenti, tumhākaṃ ettha kiṃ duṭṭhapetakāti vattukāmo, haṃsānaṃ sīghavegatāya bārāṇasīnagare rājanivesanassa uparibhāgaṃ sampattakāle ḍaṃsanaṭṭhānato daṇḍakaṃ vissajjetvā rājaṅgaṇe 1- patitvā dvidhā bhijji. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā "avadhī vata attānaṃ kacchapo vyāharaṃ giraṃ, suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ vācāya sakiyā vadhi. Etaṃpi disvā naravīraseṭṭha vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ. Passasi bahubhāṇena kacchapaṃ vyasanaṃ gatanti imaṃ dukanipāte bahubhāṇijātakaṃ 2- vitthāretvā "bhikkhave bhikkhunā nāma mukhasaññatena samacārinā anuddhatena nibbutacittena bhavitabbanti vatvā imaṃ gāthamāha "yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato atthaṃ dhammañca dīpeti, madhurantassa bhāsitanti. Tattha mukhasaññatoti: dāsacaṇḍālādayopi "tvaṃ dujjāto @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. ākāsaṅgaṇe. 2. jātakaṭṭhakathāyaṃ kacachapajātakaṃ vuccati. khu. jā. 27/80. @ tadaṭṭhakathā 3/235.--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.
Tvaṃ dussīlotiādīnaṃ avadanatāya mukhena saññato. Mantabhāṇīti: mantā vuccati paññā, tāya bhaṇanasīlo. Anuddhatoti: nibbutacitto. Atthaṃ dhammañca dīpetīti: bhāsitatthañceva desanādhammañca katheti. Madhuranti: evarūpassa bhikkhuno bhāsitaṃ madhuraṃ nāma. Yo pana atthameva sampādeti, na pāliṃ; pāliṃyeva 1- sampādeti, na atthaṃ; ubhayaṃ vā pana na sampādeti, tassa bhāsitaṃ madhuraṃ nāma na hotīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Kokālikavatthu. ---------- 4. Dhammārāmattheravatthu. (255) "dhammārāmo dhammaratoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammārāmattheraṃ ārabbha kathesi. Satthārā kira "ito me cātummāsaccayena parinibbānaṃ bhavissatīti ārocite, anekasahassabhikkhū satthāraṃ parivāretvā vicariṃsu. Tattha puthujjanā assūni sandhāretuṃ nāsakkhiṃsu, khīṇāsavānaṃ dhammasaṃvego uppajji. Sabbepi "kiṃ nu kho karissāmāti vaggabandhanena vicaranti. @Footnote: 1. ito paraṃ vāsaddena bhavitabbaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.
Eko pana dhammārāmo nāma bhikkhu bhikkhūnaṃ santikaṃ na upasaṅkamati, bhikkhūhi "kiṃ āvusoti vuccamāno paṭivacanaṃpi adatvā "satthā kira cātummāsaccayena parinibbāyissati, ahañcamhi avītarāgo, satthari dharamāneyeva, vāyamitvā arahattaṃ pāpuṇissāmīti ekakova viharanto satthārā desitaṃ dhammaṃ āvajjati cinteti anussarati. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ "bhante dhammārāmassa tumhesu sinehamattaṃpi natthi, `satthā kira parinibbāyissati, kiṃ nu kho karissāmāti amhehi saddhiṃ sammantanamattaṃpi na karotīti. Satthā taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ evaṃ karosīti pucchi. "saccaṃ bhanteti. "kiṃkāraṇāti. "tumhe kira cātummāsaccayena parinibbāyissatha, ahañcamhi avītarāgo, tumhesu dharantesuyeva, vāyamitvā 1- arahattaṃ pāpuṇissāmīti tumhehi desitaṃ dhammaṃ āvajjāmi cintemi anussarāmīti. Satthā "sādhu sādhūti tassa sādhukāraṃ datvā "bhikkhave aññenapi mayi sinehavantena bhikkhunā dhammārāmasadiseneva bhavitabbaṃ, na hi mayhaṃ mālāgandhādīhi pūjaṃ karontā pūjaṃ karonti nāma, dhammānudhammaṃ paṭipajjantāyeva maṃ pūjenti nāmāti vatvā imaṃ gāthamāha "dhammārāmo dhammarato dhammaṃ anuvicintayaṃ dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyatīti. Tattha "nivāsanatthena samathavipassanādhammo ārāmo assāti @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "vāyamitvāti natthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.
Dhammārāmo, tasmiṃyeva dhamme ratoti dhammarato, tasseva dhammassa punappunaṃ cintanatāya dhammaṃ anuvicintayaṃ, taṃ dhammaṃ āvajjantoti attho. Anussaranti: tameva dhammaṃ anussaranto. Saddhammāti: evarūpo bhikkhu sattattiṃsabhedā bodhipakkhiyadhammā navalokuttaradhammā ca na parihāyatīti attho. Desanāvasāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhahi, sampattānaṃpi sātthikā desanā ahosīti. Dhammārāmattheravatthu. -------- 5. Aññataravipakkhasevakabhikkhuvatthu. (256) "salābhaṃ nātimaññeyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto aññataraṃ vipakkhasevakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tassa kireko devadattapakkhiko bhikkhu sahāyo ahosi. So taṃ bhikkhūhi saddhiṃ piṇḍāya caritvā katabhattakiccaṃ āgacchantaṃ disvā "kuhiṃ gatosīti pucchi. "asukaṭṭhānaṃ nāma piṇḍāya caritunti. "laddho te piṇḍapātoti. "āma laddhoti. "idheva amhākaṃ mahālābhasakkāro, katipāhaṃ idheva hohīti. So tassa vacanena katipāhaṃ tattha vasitvā sakaṭṭhānameva agamāsi. Atha naṃ bhikkhū "ayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.
Bhante devadattassa uppannaṃ lābhasakkāraṃ paribhuñjati, devadattassa pakkhiko esoti tathāgatassa ārocesuṃ. Satthā taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ evamakāsīti pucchi. "āma bhante, ahaṃ tattha ekaṃ daharaṃ nissāya katipāhaṃ vasiṃ; na ca pana devadattassa laddhiṃ rocemīti. Atha naṃ bhagavā "kiñcāpi laddhiṃ na rocesi, diṭṭhadiṭṭhānaṃyeva pana laddhiṃ rocento viya vicarasi; na tvaṃ idāneva evaṃ karosi, pubbepi evarūpoyevāti vatvā "idāni tāva bhante amhehi sāmaṃ diṭṭho, pubbe panesa kesaṃ laddhiṃ rocento vicari? ācikkhatha noti bhikkhūhi yācito, atītaṃ āharitvā "purāṇacorāna vaco nisamma mahilāmukho pothayamānucāriṃ susaññatānaṃ hi vaco nisamma gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti imaṃ mahilāmukhajātakaṃ 1- vitthāretvā "bhikkhave bhikkhunā nāma sakalābheneva santuṭṭhena bhavitabbaṃ, paralābhaṃ patthetuṃ na vaṭṭati; paralābhaṃ patthentassa hi jhānavipassanāmaggaphalesu ekadhammopi nuppajjati, sakalābhasantuṭṭhasseva pana jhānādīni uppajjantīti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "salābhaṃ nātimaññeyya, nāññesaṃ pihayaṃ care; aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu, samādhiṃ nādhigacchati; @Footnote: 1. khu. jā. 27/9. tadaṭṭhakathā. 1/279.--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.
Appalābhopi ce bhikkhu salābhaṃ nātimaññati, taṃ ve devā pasaṃsanti suddhājīvamatanditanti. Tattha "salābhanti: attano uppajjanakalābhaṃ. Sapadānacāraṃ hi vajjetvā anesanāya jīvitaṃ kappento salābhaṃ atimaññati hīḷeti jigucchati nāma; tasmā evaṃ akaraṇena salābhaṃ nātimaññeyya. Aññesaṃ pihayanti; aññesaṃ lābhaṃ patthento na careyyāti attho. Samādhiṃ nādhigacchatīti: aññesaṃ hi lābhaṃ pihayanto tesaṃ cīvarādikaraṇe ussukkaṃ āpanno bhikkhu appanāsamādhiṃ vā upacārasamādhiṃ vā nādhigacchati. Salābhaṃ nātimaññatīti: appalābhopi samāno uccanīcakulappaṭipāṭiyā sapadānaṃ caranto bhikkhu salābhaṃ nātimaññati nāma. Taṃ veti: taṃ evarūpaṃ bhikkhuṃ sārajīvitatāya suddhājīvaṃ jaṅghabalaṃ nissāya jīvitakappanena akusītatāya atanditaṃ devatā pasaṃsanti thomentīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Aññataravipakkhasevakabhikkhuvatthu. ------------------------------------------------------------------------------------------------------- page63.
6. Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu. (257) "sabbaso nāmarūpasminti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcaggadāyakaṃ nāma brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. So kira sassakkhettassa sodhitakāleyeva khettaggaṃ nāma deti, khalakāle khalaggaṃ nāma deti, khalabhaṇḍakāle khalabhaṇḍaggaṃ nāma deti, ukkhalikakāle ukkhalikaggaṃ nāma deti, pāṭiyaṃ vaḍḍhitakāle pāṭiggaṃ nāma deti: imāni pañca aggadānāni deti. Sampattassa adatvā nāma na bhuñjati. Tena tassa "pañcaggadāyakotveva nāmaṃ ahosi. Satthā tassa ca brāhmaṇiyā cassa tiṇṇaṃ phalānaṃ upanissayaṃ disvā brāhmaṇassa bhojanavelāya gantvā dvāre aṭṭhāsi. Sopi dvārasammukhe antogehābhimukho nisīditvā bhuñjati, satthāraṃ dvāre ṭhitaṃ na passati. Brāhmaṇī panassa taṃ parivisamānā satthāraṃ disvā cintesi "ayaṃ brāhmaṇo pañcasu ṭhānesu aggaṃ datvā bhuñjati, idāni ca samaṇo gotamo āgantvā dvāre ṭhito; sace brāhmaṇo etaṃ disvā attano bhattaṃ haritvā dassati, punassāhaṃ pacituṃ na sakkhissāmīti. Sā "evamayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ na passissatīti satthu piṭṭhiṃ datvā tassa pacchato taṃ paṭicchādentī onamitvā puṇṇacandaṃ pāṇinā paṭicchādentī viya aṭṭhāsi. Tathā ṭhitāeva "gato nu kho noti satthāraṃ aḍḍhakkhikena--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.
Olokesi. Satthā tattheva aṭṭhāsi. Brāhmaṇassa pana savanabhayena "aticchathāti na vadeti, osakkitvā pana saṇikameva "aticchathāti āha. Satthā "na gamissāmīti sīsaṃ cālesi. 1- Lokagarunā buddhena "na gamissāmīti sīse cālite, sā sandhāretuṃ asakkontī mahāhasitaṃ hasi. Tasmiṃ khaṇe satthā gehābhimukhaṃ obhāsaṃ muñci. Brāhmaṇopi piṭṭhiṃ datvā nisinnoyeva brāhmaṇiyā hasitasaddaṃ sutvā chabbaṇṇānañca raṃsīnaṃ obhāsaṃ oloketvā satthāraṃ addasa. Buddhā hi nāma gāme vā araññe vā hetusampannānaṃ attānaṃ adassetvā na pakkamanti. Brāhmaṇopi satthāraṃ disvā "bhoti nāsitomhi tayā rājaputtaṃ āgantvā dvāre ṭhitaṃ mayhaṃ anācikkhantiyā, bhāriyante kammaṃ katanti vatvā aḍḍhabhuttabhojanapāṭiṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā "bho gotama ahaṃ pañcasu ṭhānesu aggaṃ datvā bhuñjāmi; ito ca me majjhe bhinditvā ekova bhattakoṭṭhāso bhutto, eko bhattakoṭṭhāso avasiṭṭho; paṭiggaṇhātu me idaṃ bhattanti. Satthā "na me tava ucchiṭṭhabhattena atthoti avatvā "brāhmaṇa aggaṃpi mayhameva anucchavikaṃ, majjhe bhinditvā bhuttabhattaṃpi, carimakabhattapiṇḍopi mayhameva anucchaviko; mayaṃ hi brāhmaṇa paradattūpajīvino petasadisāti vatvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. kathetumeva pekkhamāno sekhiyaṃ na manasākāsi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.
"yadaggato majjhato sesato vā piṇḍaṃ labhetha paradattūpajīvī. Nālaṃ thutuṃ nāpi nipaccakhādī taṃ vāpi dhīrā muni vedayantīti. Brāhmaṇo taṃ sutvā va pasannacitto hutvā "aho acchariyaṃ; dīpasāmiko nāma rājaputto "na me tava ucchiṭṭhabhattena atthoti avatvā evaṃ vakkhatīti dvāre ṭhitakova satthāraṃ pañhaṃ pucchi "bho gotama tumhe attano sāvake `bhikkhūti vadatha: kittāvatā bhikkhu nāma hotīti. Satthā "kathaṃrūpā nu kho imassa dhammadesanā sappāyāti upadhārento "ime dvepi janā kassapabuddhakāle `nāmarūpanti vadantānaṃ kathaṃ suṇiṃsu, nāmarūpaṃ avissajjitvāva nesaṃ dhammaṃ desetuṃ vaṭṭatīti, "brāhmaṇa nāmarūpe arajjanto asajjanto bhikkhu nāma hotīti vatvā imaṃ gāthamāha "sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ, asatā ca na socati, sa ve `bhikkhūti vuccatīti. Tattha sabbasoti: sabbasmiṃ "vedanādīnaṃ catunnaṃ rūpakkhandhassa cāti pañcannaṃ khandhānaṃ vasena pavatte nāmarūpe. Mamāyitanti: yassa "ahanti vā "mamanti vā gāho natthi. Asatā ca na socatīti: tasmiṃ nāmarūpe khayavayaṃ patte "mama rūpaṃ khīṇaṃ .pe. Mama viññāṇaṃ khīṇanti na socati na--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.
Vihaññati "khayavayadhammameva 1- khīṇanti passati. Sa veti: so evarūpo vijjamānepi nāmarūpe mamāyitarahito asatāpi tena asocanto "bhikkhūti vuccatīti attho. Desanāvasāne ubhopi jāyapatikā anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu. Sampattānaṃpi sātthikā desanā ahosīti. Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu. ---------- 7. Sambahulabhikkhuvatthu. (258) "mettāvihārīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sambahule bhikkhū ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye āyasmante mahākaccāne avantijanapadesu 2- kuraragharaṃ nissāya pavatte pabbate viharante, soṇo nāma kuṭikaṇṇo upāsako therassa dhammakathāya pasīditvā therassa santike pabbajitukāmo therena "dukkaraṃ kho soṇa yāvajīvaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyanti vatvā dve vāre paṭikkhittopi pabbajjāya ativiya ussāhajāto tatiyavāre theraṃ yācitvā pabbajitvā appabhikkhukattā dakkhiṇāpathassa tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena laddhūpasampado satthāraṃ sammukhā daṭṭhukāmo hutvā @Footnote: 1. Sī. Yu. khayavayadhammaṃ me. Ma. khayavayadhammaṃ me khīṇanti. 2. Sī. Yu. avantijanapade.--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.
Upajjhāyaṃ āpucchitvā tena dinnaṃ sāsanaṃ gahetvā anupubbena jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā katappaṭisanthāro satthārā ekagandhakuṭiyaṃyeva anuññātasenāsano bahudeva rattiṃ ajjhokāse vītināmetvā rattibhāge gandhakuṭiṃ pavisitvā attano pattasenāsane taṃ rattibhāgaṃ vītināmetvā paccūsasamaye satthārā ajjhiṭṭho soḷasa aṭṭhakavaggikāni sabbāneva sarena abhaṇi. Athassa bhagavā sarabhaññapariyosāne abbhānumodanto "sādhu sādhu bhikkhūti sādhukāraṃ adāsi. Satthārā dinnaṃ sādhukāraṃ sutvā bhummaṭṭhakadevanāgasupaṇṇāti evaṃ yāva brahmalokā ekasādhukārameva ahosi. Tasmiṃ khaṇe jetavanato vīsayojanasatamatthake kuraragharanagare therassa mātu mahāupāsikāya gehe adhivatthā devatāpi mahantena saddena sādhukāraṃ adāsi. Atha naṃ mahāupāsikā āha "ko esa sādhukāraṃ detīti. "ahaṃ bhaginīti. "kosi tvanti. "tava gehe adhivatthā devatāti. "tvaṃ ito pubbe mayhaṃ sādhukāraṃ adatvā ajja kasmā desīti. "nāhaṃ tuyhaṃ sādhukāraṃ dammīti. "atha kassa te sādhukāro dinnoti. "tava puttassa kuṭikaṇṇasoṇattherassāti. "kiṃ me puttena katanti. "putto te ajja satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu dhammaṃ desesi, satthā tava puttassa dhammaṃ sutvā pasanno sādhukāramadāsi, tenassa mayāpi sādhukāro dinno; sammāsambuddhassa hi sādhukāraṃ sampaṭicchitvā bhummaṭṭhakadeve ādiṃ katvā yāva brahmalokā ekasādhukārameva jātanti. "kiṃ pana sāmi mama puttena--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.
Satthu dhammo kathito, 1- satthārā mama puttassa kathitoti. "tava puttena satthu kathitoti. Evaṃ devatāya kathentiyā, upāsikāya pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīraṃ phari. Athassā etadahosi "sace me putto satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu dhammaṃ kathetuṃ asakkhi, mayhaṃpi kathetuṃ sakkhissatiyeva; puttassa āgatakāle dhammassavanaṃ kāretvā dhammakathaṃ suṇissāmīti. Soṇattheropi kho, satthārā sādhukāre dinne, "ayaṃ upajjhāyena dinnaṃ sāsanaṃ ārocetuṃ kāloti bhagavantaṃ paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ ādiṃ katvā pañca vare yācitvā 2- katipāhaṃ satthu santikeyeva vasitvā "upajjhāyaṃ passissāmīti satthāraṃ āpucchitvā jetavanā nikkhamitvā anupubbena upajjhāyassa santikaṃ agamāsi. Thero punadivase taṃ ādāya piṇḍāya caranto mātu upāsikāya gehadvāraṃ agamāsi. Sāpi puttaṃ disvā tuṭṭhamānasā vanditvā sakkaccaṃ parivisitvā pucchi "saccaṃ kira tvaṃ tāta satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu dhammakathaṃ kathesīti. "upāsike tuyhaṃ kenidaṃ kathitanti. "tāta imasmiṃ gehe adhivatthā devatā mahantena saddena sādhukāraṃ datvā, mayā `ko esoti vutte, "ahanti vatvā evameva kathesi; taṃ sutvā mayhaṃ etadahosi `sace me putto satthu dhammakathaṃ kathesi, mayhaṃpi kathetuṃ sakkhissatīti. Atha naṃ āha "tāta yato tayā satthu sammukhā @Footnote: 1. etthantare udāhusaddena bhavitabbaṃ. 2. vi. mahāvagga. 5/34.--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.
Dhammo kathito, mayhaṃpi kathetuṃ sakkhissasieva; asukadivase nāma dhammassavanaṃ kāretvā tava dhammaṃ suṇissāmīti. So adhivāsesi. Upāsikā "bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā pūjaṃ katvā puttassa me dhammakathaṃ suṇissāmīti ekameva dāsiṃ geharakkhikaṃ ṭhapetvā sabbaṃ parijanaṃ ādāya antonagare dhammassavanatthāya kārite maṇḍape alaṅkatadhammāsanaṃ abhiruyha dhammaṃ desentassa puttassa dhammakathaṃ sotuṃ agamāsi. Tasmiṃ pana kāle navasatā corā tassā upāsikāya gehe otāraṃ olokentā vicaranti. Tassā pana gehaṃ sattahi pākārehi parikkhittaṃ sattadvārakoṭṭhakayuttaṃ tattha tattha tesu tesu ṭhānesu caṇḍe sunakhe bandhitvā ṭhapayiṃsu; antogehacchadanassa udakapātaṭṭhāne pana parikhaṃ khanitvā tipunā pūrayiṃsu, taṃ divā ātapena vilīnaṃ pakkuṭṭhitaṃ 1- viya tiṭṭhati, rattiṃ thīnaṃ kakkhaḷaṃ hutvā tiṭṭhati; tassānantarā mahantāni ayasiṅghāṭakāni nirantaraṃ bhūmiyaṃ odahiṃsu. Iti imañca rakkhaṃ upāsikāya ca antogehe ṭhitabhāvaṃ paṭicca te corā okāsaṃ alabhantā taṃdivasaṃ tassāgatabhāvaṃ ñatvā ummaṅgaṃ bhinditvā tipuparikhāya ca ayasiṅghāṭakānañca heṭṭhābhāgeneva gehaṃ pavisitvā corajeṭṭhakaṃ tassā santikaṃ pahiṇiṃsu "sace sā amhākaṃ idha paviṭṭhabhāvaṃ sutvā nivattitvā gehābhimukhī 2- āgacchati asinā naṃ paharitvā mārethāti. So gantvā tassā santike @Footnote: 1. Sī. Yu. pakkaṭṭhitaṃ. 2. gehābhimukhinītipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.
Aṭṭhāsi. Corāpi antogehe dīpaṃ jāletvā kahāpaṇagabbhadvāraṃ vivariṃsu. Sā dāsī core disvā upāsikāya santikaṃ gantvā "ayye bahū corā gehaṃ pavisitvā kahāpaṇagabbhadvāraṃ vivariṃsūti ārocesi. "corā attanā diṭṭhakahāpaṇe harantu; ahaṃ mama puttassa dhammakathaṃ suṇāmi, mā me dhammassa antarāyaṃ kari, gehaṃ gacchāti. [1]- Corāpi kahāpaṇagabbhaṃ tucchaṃ katvā rajatagabbhaṃ vivariṃsu. Sā punapi āgantvā tamatthaṃ ārocesi. Upāsikā "corā attanā icchitaṃ harantu, mā me antarāyaṃ karīti puna taṃ pahiṇi. Corā rajatagabbhaṃpi tucchaṃ katvā suvaṇṇagabbhaṃ vivariṃsu. Sā punapi gantvā upāsikāya tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ upāsikā āmantetvā "[bhoti] je tvaṃ anekavāraṃ mama santikaṃ āgantvā `corā yathārucitaṃ harantu, ahaṃ mama puttassa dhammakathaṃ suṇāmi, mā me antarāyaṃ karīti mayā vuttāpi mama kathaṃ anādayitvā punappunaṃ āgacchasiyeva, sace idāni āgacchissasi, jānissāmi te kattabbaṃ, gehameva gacchāti pahiṇi. Corajeṭṭhako tassā kathaṃ sutvā "evarūpāya itthiyā santakaṃ harantānaṃ asani patitvā matthakaṃ bhindeyyāti corānaṃ santikaṃ gantvā "sīghaṃ upāsikāya santakaṃ paṭipākatikaṃ karothāti āha. Te kahāpaṇehi kahāpaṇagabbhaṃ rajatasuvaṇṇehi rajatasuvaṇṇagabbhe pūrayiṃsu. Dhammatā kiresā: yaṃ dhammo dhammacārinaṃ rakkhati; tenevāha @Footnote: 1. etthantare pahiṇīti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.
"dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti, esānisaṃso dhamme suciṇṇe: na duggatiṃ gacchati dhammacārīti. Corā gantvā dhammassavanaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Theropi dhammaṃ kathetvā, vibhātāya rattiyā, āsanā otari. Tasmiṃ khaṇe corajeṭṭhako upāsikāya pādamūle nipajjitvā "khamāhi me ayyeti āha. "kiṃ idaṃ tātāti. "ahaṃ tumhesu āghātaṃ katvā tumhe māretukāmo aṭṭhāsinti. "tenahi tāta khamāmīti. Sesacorāpi tatheva katvā, "tātā khamāmīti vutte, āhaṃsu "ayye sace no khamatha, puttassa vo santike amhākaṃ pabbajjaṃ dāpethāti. Sā puttaṃ vanditvā āha "tāta ime corā mama guṇesu tumhākañca dhammakathāya pasannā pabbajjaṃ yācanti, pabbājetha neti. Thero "sādhūti vatvā tehi nivatthavatthānaṃ dasāni chindāpetvā tambamattikāya rajāpetvā te pabbājetvā sīlesu patiṭṭhāpesi. Upasampannakālepi nesaṃ ekekassa satassa visuṃ visuṃ kammaṭṭhānamadāsi. Te navasatā bhikkhū visuṃ visuṃ nava kammaṭṭhānāni gahetvā ekaṃ pabbataṃ abhiruyha tassa tassa rukkhassa chāyāya nisīditvā samaṇadhammaṃ kariṃsu. Satthā vīsayojanasatamatthake jetavanamahāvihāre nisinnova te bhikkhū oloketvā tesaṃ cariyāvasena dhammadesanaṃ vavaṭṭhapetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.
Obhāsaṃ pharitvā sammukhe nisīditvā kathento viya imā gāthā abhāsi. "mettāvihāri yo bhikkhu pasanno buddhasāsane, adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ. Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, sittā te lahumessati; chetvā rāgañca dosañca tato nibbānamehisi. Pañca chinde pañca jahe pañca cuttari bhāvaye, pañcasaṅgātigo bhikkhu `oghatiṇṇoti vuccati. Jhāya bhikkhu mā ca pamādo, mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ, mā lohaguḷaṃ gilī pamatto, mā kandi `dukkhamidanti dayhamāno. Natthi jhānaṃ apaññassa, natthi paññā ajhāyino, yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike. Suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno amānusī rati hoti sammā dhammaṃ vipassato. Yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ, labhati pītipāmojjaṃ amatantaṃ vijānataṃ. Tatrāyamādi bhavati idha paññassa bhikkhuno; indriyagutti santuṭṭhi pāṭimokkhe ca saṃvaro. Mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite,--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.
Paṭisanthāravutyassa ācārakusalo siyā; tato pāmojjabahulo dukkhassantaṃ karissasīti. 1- Tattha "mettāvihārīti: mettākammaṭṭhāne kammaṃ karontopi mettāvasena tikacatukkajjhānaṃ nibbattetvā ṭhitopi mettāvihārīyeva nāma. Pasannoti: yo pana buddhasāsane pasanno hoti, pasādaṃ ropetiyevāti attho. Padaṃ santanti: nibbānassetaṃ nāmaṃ. Evarūpo hi bhikkhu santikoṭṭhāsaṃ sabbasaṅkhārānaṃ upasantatāya saṅkhārūpasamaṃ paramasukhatāya "sukhanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ adhigacchati, vindatiyevāti attho. Siñca bhikkhu imaṃ nāvanti: bhikkhu imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ nāvaṃ micchāvitakkaudakaṃ siñcitvā chaḍḍento siñca. Sittā te lahumessatīti: yathā hi mahāsamudde udakasseva bharitā nāvā chiddāni pidahitvā udakassa sittatāya sittā sallahukā hutvā mahāsamudde anosīditvā sīghaṃ supaṭṭanaṃ gacchati; evaṃ tavāpi ayaṃ micchāvitakkaudakabharitā attabhāvanāvā cakkhudvārādīni chiddāni saṃvarena pidahitvā uppannassa micchāvitakkaudakassa sittatāya sittā sallahukā saṃsāravaṭṭe anosīditvā sīghaṃ nibbānaṃ gamissati. Chetvāti: rāgadosabandhanāni chinda, etāni chinditvā arahattaṃ @Footnote: 1. imā gāthā ekasseva kathitā khāyati, vatthumhi pana sambahule bhikkhū ārabbha @ kathesīti vuttaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.
Patto, tato aparabhāge anupādisesaṃ nibbānamehisīti attho. Pañca chindeti: heṭṭhāapāyasampāpakāni pañcorambhāgiyasaññojanāni pāde baddharajjuṃ puriso satthena viya heṭṭhāmaggattayena chindeyya. Pañca jaheti: uparidevalokasampāpakāni pañcuddhambhāgiyasaññojanāni puriso gīvāya baddharajjukaṃ [1]- arahattamaggena jaheyya pajaheyya, chindeyyāti attho. Pañca cuttari bhāvayeti: uddhambhāgiyasaññojanānaṃ pahānatthāya saddhādīni pañcindriyāni uttariṃ bhāveyya. Pañcasaṅgātigoti: evaṃ sante pañcannaṃ rāgadosamohamānadiṭṭhisaṅgānaṃ atikkamanena pañcasaṅgātigo bhikkhu "oghatiṇṇoti vuccati, "cattāro oghe tiṇṇoevāti vuccatīti attho. Jhāya bhikkhūti: bhikkhu tvaṃ dvinnaṃ jhānānaṃ vasena jhāya ceva kāyakammādīsu ca appamattavihāritāya mā pamajji. Bhamassūti: pañcavidhe ca te kāmaguṇe cittaṃ mā bhamatu. Mā lohaguḷanti: sativossaggalakkhaṇena hi pamādena pamattā niraye tattaṃ lohaguḷaṃ gilanti, tena taṃ vadāmi: mā pamatto hutvā lohaguḷaṃ gili. Mā niraye dayhamāno `dukkhamidaṃ dukkhamidanti kandīti attho. Natthi jhānanti: jhānuppādikāya vāyāmappaññāya appaññassa @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare viyāti atthi--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.
Jhānaṃ nāma natthi. Natthi paññāti: ajjhāyantassa ca `samāhito bhikkhu yathābhūtaṃ jānāti passatīti vuttalakkhaṇā paññā natthi. Yamhi jhānañca paññā cāti: yamhi puggalamhi idaṃ ubhayaṃpi atthi, so nibbānasseva santike ṭhitoyevāti attho. Suññāgāraṃ paviṭṭhassāti: kismiñcideva vivittokāse kammaṭṭhānaṃ avijahitvā kammaṭṭhānamanasikārena nisinnassa. Santacittassāti: nibbutacittassa. Sammāti: hetunā kāraṇena dhammaṃ vipassantassa vipassanāsaṅkhātā amānusī rati aṭṭhasamāpattisaṅkhātā dibbāpi rati hoti, uppajjatīti attho. Yato yato sammasatīti: aṭṭhattiṃsāya ārammaṇesu kammaṃ karonto yena yenākārena, purebhattādīsu vā kālesu yasmiṃ yasmiṃ attanā abhirucite kāle, abhirucite vā kammaṭṭhāne kammaṃ karonto sammasati. Udayabbayanti: pañcannaṃ khandhānaṃ pañcavīsatiyā lakkhaṇehi udayaṃ pañcavīsatiyāeva ca lakkhaṇehi vayaṃ. Pītipāmojjanti: evaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ sammasanto dhammapītiṃ dhammapāmojjañca labhati. Amatanti: taṃ, sappaccaye nāmarūpe pākaṭe hutvā upaṭṭhahante, uppannaṃ pītipāmojjaṃ amatamahānibbānasampāpakattā vijānataṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.
Paṇḍitānaṃ amatamevāti attho. Tatrāyamādi bhavatīti: tattha ayaṃ ādi idaṃ pubbaṭṭhānaṃ hoti. Idha paññassāti: imasmiṃ sāsane paṇḍitabhikkhuno. Idāni taṃ "ādīti vuttaṃ pubbaṭṭhānaṃ dassento indriyaguttītiādimāha. Catupārisuddhisīlaṃ hi pubbaṭṭhānaṃ nāma. Tattha indriyaguttīti indriyasaṃvaro. Santuṭṭhīti: catupaccayasantoso. Tena ājīvapārisuddhi ceva paccayasannissitañca sīlaṃ kathitaṃ. Pāṭimokkheti: pāṭimokkhasaṅkhāte jeṭṭhakasīle pāripūrīkāritā kathitā. Mitte bhajassu kalyāṇeti: vissaṭṭhakammante appaṭirūpasahāye vajjetvā sārajīvitatāya suddhājīve jaṅghabalaṃ nissāya jīvitakappanāya akusīte kalyāṇamitte bhajassu sevassūti attho. Paṭisanthāravutyassāti: āmisapaṭisanthārena ca dhammapaṭisanthārena ca sampannavuttitāya paṭisanthāravutti assa, paṭisanthārakārako bhaveyyāti attho. Ācārakusaloti: sīlaṃpi ācāro vattappaṭivattaṃpi ācāro, tattha kusalo siyā, cheko bhaveyyāti attho. Tato pāmojjabahuloti: tato paṭisanthāravuttito ca ācārakosallato ca uppannena dhammapāmojjena pāmojjabahulo hutvā tvaṃ sakalassāpi vaṭṭadukkhassa antaṃ karissasīti attho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.
Evaṃ satthārā desitāsu imāsu gāthāsu ekamekissā gāthāya pariyosāne ekamekaṃ bhikkhusataṃ nisinnanisinnaṭṭhāneyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā vehāsaṃ abbhuggantvā, sabbepi te bhikkhū ākāseneva vīsayojanasatikaṃ kantāraṃ atikkamitvā tathāgatassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ vaṇṇentā 1- pāde vandiṃsūti. Sambahulabhikkhuvatthu. ----------- 8. Pañcasatabhikkhuvatthu. (259) "vassikā viya pupphānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Te kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe samaṇadhammaṃ karontā pātova pupphitāni vassikapupphāni sāyaṃ vaṇṭato muccantāni disvā "pupphānaṃ vaṇṭehi muccanato mayaṃ paṭhamataraṃ rāgādīhi muccissāmāti vāyamiṃsu. Satthā te bhikkhū oloketvā "bhikkhave bhikkhunā nāma vaṇṭato muccanakapupphena viya vaṭṭadukkhato muccituṃ vāyamitabbamevāti vatvā gandhakuṭiyaṃ nisinnova ālokaṃ pharitvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. thomentā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.
"vassikā viya pupphāni majjavāni 1- pamuñcati, evaṃ rāgañca dosañca vippamuñcetha bhikkhavoti. Tattha "vassikāti: sumanā. Majjavānīti: milātāni [2]- idaṃ vuttaṃ hoti "yathā vassikā hiyyo pupphitapupphāni punadivase purāṇabhūtāni muñcati vaṇṭato vissajjeti: evaṃ tumhepi rāgādayo dose vippamuñcethāti. Desanāvasāne sabbepi bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsūti. Pañcasatabhikkhuvatthu. -------- 9. Santakāyattheravatthu. (260) "santakāyoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto santakāyattheraṃ ārabbha kathesi. Tassa kira hatthapādakukkuccannāma nāhosi, kāyavijambhanarahito santaattabhāvo ahosi. So kira sīhayoniyā āgato [thero]. Sīhā kira ekadivasaṃ gocaraṃ gahetvā rajatasuvaṇṇamaṇipavāḷaguhānaṃ aññataraṃ pavisitvā manosilāharitālacuṇṇesu sattāhaṃ nipajjitvā sattame divase uṭṭhāya nipannaṭṭhānaṃ oloketvā, sace naṅguṭṭhassa vā kaṇṇānaṃ vā pādānaṃ vā calitattā @Footnote: 1. Sī. Yu. maddavāni. Ma. maccavāni. 2. Sī. Yu. etthantare "idānīti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.
Manosilāharitālacuṇṇānaṃ vippakiṇṇataṃ passanti, "na te idaṃ jātiyā vā gottassa vā paṭirūpanti puna sattāhaṃ nirāhārā nipajjanti; cuṇṇānaṃ pana vippakiṇṇabhāve asati "idaṃ te jātigottānaṃ anucchavikanti āsayā nikkhamitvā vijambhitvā disā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamanti: evarūpāya sīhayoniyā āgato ayaṃ bhikkhu. Tassa kāyasamācāraṃ disvā bhikkhū satthu ārocesuṃ "na no bhante santakāyattherasadiso bhikkhu diṭṭhapubbo, imassa hi nisinnaṭṭhāne hatthacalanaṃ vā pādacalanaṃ vā kāyavijambhitā 1- vā natthīti. Taṃ sutvā satthā "bhikkhave bhikkhunā nāma santakāyattherena viya kāyādīhi upasanteneva bhavitabbanti vatvā imaṃ gāthamāha "santakāyo santavāco santamano 2- susamāhito vantalokāmiso bhikkhu upasantoti vuccatīti. Tattha "santakāyoti: pāṇātipātādīnaṃ abhāvena santakāyo, musāvādādīnaṃ abhāvena santavāco, abhijjhādīnaṃ abhāvena santamano 2-, kāyādīnaṃ tiṇṇaṃpi suṭṭhu samāhitattā susamāhito, catūhi maggehi lokāmisassa vantatāya vantalokāmiso, [bhikkhu] abbhantare rāgādīnaṃ upasantatāya upasanto 3- vuccatīti attho. Desanāvasāne thero arahatte patiṭṭhahi, sampattānaṃpi sātthikā desanā ahosīti. Santakāyattheravatthu. @Footnote: 1. Sī. Yu. kāyavijambhikā. @2. Sī. Ma. Yu. santavā. 3. Sī. Ma. Yu. upasantoti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.
10. Naṅgalakūṭattheravatthu 1-. (261) "attanā codayattānanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto naṅgalakūṭattheraṃ ārabbha kathesi. Eko kira duggatamanusso paresaṃ bhatiṃ katvā jīvati. Taṃ eko bhikkhu pilotikakhaṇḍanivatthaṃ naṅgalaṃ ukkhipitvā gacchantaṃ disvā evamāha "kiṃ pana te evaṃ jīvanato pabbajituṃ na varanti. "ko maṃ bhante evaṃ jīvantaṃ pabbājessatīti. "sace pabbajissasi, ahantaṃ pabbājessāmīti. "sādhu bhante, sace maṃ pabbājessatha, pabbajissāmīti. Atha naṃ [so] thero jetavanaṃ netvā sahatthena nahāpetvā mālake ṭhapetvā pabbājetvā nivatthapilotikakhaṇḍena saddhiṃ naṅgalaṃ mālakasīmāyameva rukkhasākhāya ṭhapāpesi. So upasampadakālepi "naṅgalakūṭattherotveva paññāyi. So buddhānaṃ uppannalābhasakkāraṃ nissāya jīvanto ukkaṇṭhitvā vinodetuṃ asakkonto "nadāni saddhādeyyāni kāsāyāni paridahitvā gamissāmīti rukkhamūlaṃ gantvā attanāva attānaṃ ovadi "ahirika nillajja idaṃ nivāsetvā vibbhamitvā bhatiṃ katvā jīvitukāmo jātoti. Tassevaṃ attānaṃ ovadantasseva, cittaṃ tanubhāvaṃ gataṃ. So nivattitvā puna katipāhaccayena ukkaṇṭhitvā tatheva attānaṃ ovadi. Punassa cittaṃ nivattati. So imināva nīhārena ukkaṇṭhita- kāle tattha gantvā attānaṃ ovadi. Atha naṃ bhikkhū tattha @Footnote: 1. Ma. naṅgalakulattheravatathu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.
Abhiṇhaṃ gacchantaṃ disvā "āvuso naṅgalakūṭatthera kasmā ettha gacchasīti pucchiṃsu. So "ācariyassa santikaṃ gacchāmi bhanteti vatvā katipāhasseva 1- arahattaṃ pāpuṇi. Bhikkhū tena saddhiṃ keliṃ karontā āhaṃsu "āvuso naṅgalakūṭatthera tava vicaraṇamaggo avalañjo viya jāto, ācariyassa santikaṃ na gacchasi maññeti. "āma bhante: mayaṃ, saṃsagge sati, agamimhā, idāni pana no saṃsaggo chinno, tena na gacchāmāti. Taṃ sutvā bhikkhū "esa abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotīti satthu tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā "āma bhikkhave mama putto attanāva attānaṃ codetvā pabbajitakiccassa matthakaṃ pattoti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "attanā codayattānaṃ, paṭimaṃsetamattanā 2-, so attagutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi. Attā hi attano nātho, attāva attano gati; tasmā saṃyama attānaṃ assaṃ bhadraṃva vāṇijoti. Tattha "codayattānanti: attanāva attānaṃ codaya sāraya. Paṭimaṃseti: attanāva attānaṃ parivīmaṃsa. Soti: so tvaṃ bhikkhu, evaṃ sante, attanāva guttatāya attagutto upaṭṭhitassatitāya satimā hutvā sabbiriyāpathesu sukhaṃ viharissasīti attho. @Footnote: 1. Sī. Yu. katipāhaccayena. Ma. katipāheneva. 2. Ma. paṭimaṃsetha attanā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.
Nāthoti: avassayo patiṭṭhā. [ko hi nātho paro bhaveyya.] yasmā parassa attabhāve patiṭṭhāya kusalaṃ vā katvā saggaparāyanena maggaṃ vā bhāvetvā sacchikataphalena bhavituṃ na sakkā; tasmā "ko hi nāma paro nātho bhaveyyāti attho. Tasmāti: yasmā attāva attano gati patiṭṭhā saraṇaṃ; tasmā yathā bhadraṃ assājānīyaṃ taṃ 1- nissāya lābhaṃ patthayanto tassa visamaṭṭhānacāraṃ paricchinditvā divasassa tikkhattuṃ nahāpento bhojento saṃyameti paṭijaggati, evaṃ tvaṃpi anuppannassa akusalassa uppādaṃ nivārento satisammosena uppannaṃ pajahanto attānaṃ saṃyama gopaya; evaṃ sante, paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā lokiyalokuttaravisesaṃ adhigamissasīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Naṅgalakūṭattheravatthu. ---------- 11. Vakkalittheravatthu. (262) "pāmojjabahulo bhikkhūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto vakkalittheraṃ ārabbha kathesi. So kirāyasmā sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto, piṇḍāya paviṭṭhaṃ tathāgataṃ disvā satthu sarīrasampattiṃ @Footnote: 1. Ma. tanti natthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.
Oloketvā sarīrasampattidassanena atitto, "evaṃ ahaṃ niccakālaṃ tathāgataṃ daṭṭhuṃ labhissāmīti satthu santike pabbajitvā, yattha ṭhitena sakkā dasabalaṃ passituṃ, tattha ṭhito, sajjhāyakammaṭṭhāna- manasikārādīni pahāya satthāraṃ olokento vicarati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamento kiñci avatvā "idānissa ñāṇaṃ paripākaṃ gatanti ñatvā "kiṃ te vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passati; yo maṃ passati, so dhammaṃ passatīti vatvā ovadi. So evaṃ ovaditopi satthu dassanaṃ pahāya neva aññattha gantuṃ sakkoti. Atha naṃ satthā "nāyaṃ bhikkhu saṃvegaṃ alabhitvā bujjhissatīti, upakkaṭṭhāya vassūpanāyikāya, rājagahaṃ gantvā vassūpanāyikādivase "apehi vakkalīti paṇāmeti. So "na maṃ satthā ālapatīti temāsaṃ satthu sammukhe ṭhātuṃ asakkonto "kiṃ mayhaṃ jīvitena, pabbatā attānaṃ pātessāmīti gijjhakūṭaṃ abhiruhi. Satthā tassa kilamanabhāvaṃ ñatvā "ayaṃ bhikkhu mama santikā assāsaṃ alabhanto, maggaphalānaṃ upanissayaṃ nāseyyāti attānaṃ dassetuṃ obhāsaṃ muñci. Athassa satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya tāvamahantopi soko pahīyi. Satthā sukkhataḷākaṃ oghena pūrento viya therassa balavappītipāmojjaṃ uppādetuṃ imaṃ gāthamāha "pāmojjabahulo bhikkhu pasanno buddhasāsane adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhanti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.
Tassattho: pakatiyāpi pāmojjabahulo bhikkhu buddhasāsane pasādaṃ ropeti 1-, so evaṃ pasanno buddhasāsane "santaṃ padaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ adhigaccheyyāti. Imañca pana gāthaṃ vatvā satthā vakkalittherassa hatthaṃ pasāretvā "ehi vakkali mā bhāyi olokehi tathāgataṃ, ahantaṃ uddharissāmi paṅke sannaṃva kuñjaraṃ. Ehi vakkali mā bhāyi olokehi tathāgataṃ, ahantaṃ uddharissāmi rāhuggahitaṃva 2- candimanti imā gāthā abhāsi. So "dasabalo me diṭṭho `ehīti ca avhānaṃ laddhanti balavappītiṃ uppādetvā "kuto nu kho gantabbanti gamanamaggaṃ apassanto dasabalassa sammukhe ākāse uppatitvā paṭhamapāde pabbate ṭhiteyeva, satthārā vuttagāthaṃ āvajjanto ākāseyeva pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā tathāgataṃ vandamānova otaritvā satthu santike aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā aparabhāge saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti. Vakkalittheravatthu. ---------- @Footnote: 1. Ma. roceti. 2. Ma. rāhuggahaṃva.--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.
12. Sumanasāmaṇeravatthu. (263) "yo haveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto sumanasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi. Tatrāyaṃ anupubbīkathā: "padumuttarakālasmiṃ hi eko kulaputto satthāraṃ catuparisamajjhe ekaṃ bhikkhuṃ dibbacakkhukānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ sampattiṃ patthayamāno satthāraṃ nimantetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā "bhante ahaṃpi anāgate ekassa buddhassa sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo bhaveyyanti patthanaṃ ṭhapesi. Satthā kappasatasahassaṃ olokento tassa patthanāya samijjhanabhāvaṃ viditvā "ito kappasatasahassamatthake gotamabuddhassa sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo anuruddhatthero nāma bhavissasīti byākāsi. So taṃ byākaraṇaṃ sutvā sve pattabbaṃ viya taṃ sampattiṃ maññamāno, parinibbute satthari, bhikkhū dibbacakkhuparikammaṃ pucchitvā sattayojanikaṃ kāñcanathūpaṃ parikkhipitvā anekāni dīparukkhasahassāni kāretvā dīpapūjaṃ kāretvā tato cuto devaloke nibbattitvā devamanussesu satasahassakappāni saṃsaritvā imasmiṃ kappe bārāṇasiyaṃ daliddakule nibbatto sumanaseṭṭhiṃ nissāya tassa tiṇahārako hutvā jīvitaṃ kappesi. "annabhārotissa nāmaṃ ahosi. Sumanaseṭṭhīpi tasmiṃ nagare niccakālaṃ mahādānaṃ deti. Athekadivasaṃ upariṭṭho nāma paccekabuddho gandhamādane nirodhasamāpattito vuṭṭhāya "kassa nu kho ajja anuggahaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.
Karissāmīti cintetvā "ajja mayā annabhārassa anuggahaṃ kātuṃ vaṭṭati, idāni ca so aṭavito tiṇaṃ ādāya gehaṃ āgamissatīti ñatvā pattacīvaramādāya iddhiyā gantvā annabhārassa sammukhe paccuṭṭhāsi. Annabhāro taṃ tucchapattahatthaṃ disvā "api bhante bhikkhaṃ labhitthāti pucchitvā, "labhissāmi mahāpuññāti vutte, "tenahi bhante thokaṃ āgamethāti tiṇakājaṃ chaḍḍetvā vegena gehaṃ gantvā "bhadde mayhaṃ ṭhapitabhāgabhattaṃ atthi natthīti bhariyaṃ pucchitvā, "atthi sāmīti vutte, vegena paccāgantvā paccekabuddhassa pattaṃ ādāya "mayhaṃ dātukāmatāya sati, deyyadhammo na hoti, deyyadhamme sati, paṭiggāhakaṃ na labhāmi, ajja pana me paṭiggāhako ca diṭṭho deyyadhammo ca atthi, lābhā vata meti gehaṃ gantvā patte bhattaṃ ākirāpetvā 1- paccāharitvā paccekabuddhassa hatthe patiṭṭhāpetvā "iminā pana dānena mā me dāliddiyaṃ ahu, `natthīti vacanaṃ nāma mā ahosi bhavābhave. Bhante evarūpā dujjīvitā mucceyyaṃ; `natthīti padameva na suṇeyyanti patthanaṃ ṭhapesi. Paccekabuddho "evaṃ hotu mahāpuññāti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sumanaseṭṭhinopi chatte adhivatthā devatā "aho dānaṃ paramadānaṃ upariṭṭhe suppatiṭṭhitanti vatvā tikkhattuṃ sādhukāraṃ adāsi. Atha naṃ seṭṭhī "kiṃ maṃ ettakaṃ @Footnote: 1. Ma. pakkhipāpetvā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.
Kālaṃ dānaṃ dadamānaṃ na passasīti āha. "nāhaṃ tava dānaṃ ārabbha sādhukāraṃ demi annabhārena pana upariṭṭhassa dinnapiṇḍapāte pasīditvā mayā esa sādhukāro pavattitoti. So "acchariyaṃ vata bho: ahaṃ ettakaṃ kālaṃ dānaṃ dento devataṃ sādhukāraṃ dāpetuṃ nāsakkhiṃ, annabhāro maṃ nissāya jīvanto ekapiṇḍapāteneva sādhukāraṃ dāpesi; tassa dāne anucchavikaṃ katvā taṃ piṇḍapātaṃ mama santakaṃ karissāmīti cintetvā taṃ pakkosāpetvā "ajja tayā kassaci kiñci dinnanti pucchi. "āma sāmi, upariṭṭha- paccekabuddhassa me ajja bhattaṃ dinnanti. "handa bho kahāpaṇaṃ gahetvā etaṃ mayhaṃ piṇḍapātaṃ dehīti. "na demi sāmīti. So yāva sahassaṃ vaḍḍhesi. Itaro sahassenāpi nādāsi. Atha naṃ "hotu bho, yadi piṇḍapātaṃ na desi, sahassaṃ gahetvā pattiṃ me dehīti āha. So "ayyena saddhiṃ mantetvā jānissāmīti vegena paccekabuddhaṃ sampāpuṇitvā "bhante sumanaseṭṭhī sahassaṃ datvā tumhākaṃ piṇḍapāte pattiṃ yācati, kiṃ karomīti pucchi. Athassa so upamaṃ āhari: seyyathāpi paṇḍita kulasatike gāme ekasmiṃ ghare dīpo jāleyya, sesā attano telena vaṭṭiṃ temetvā gantvā jālāpetvā gaṇheyyuṃ; purimadīpassa pabhā `atthīti vattabbā `natthīti. "atirekatarā bhante pabhā hotīti. "evameva paṇḍita uḷuṅkayāgu vā hotu kaṭacchubhikkhā vā, attano piṇḍapāte paresaṃ pattiṃ dentassa, yattakānaṃ deti,--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.
Tattakaṃ vaḍḍhati; tvaṃ hi ekameva piṇḍapātaṃ adāsi; seṭṭhissa pana pattiyā dinnāya, dve piṇḍapātā honti: eko tava eko tassāti. So "sādhu bhanteti taṃ abhivādetvā seṭṭhissa santikaṃ gantvā "gaṇha sāmi pattinti āha. "tenahi ime kahāpaṇe gaṇhāti. "nāhaṃ piṇḍapātaṃ vikkīṇāmi, saddhāya te pattiṃ dammīti. "tvaṃ saddhāya desi, saddhāya ahaṃpi tava guṇaṃ pūjemi; gaṇha tāta, ito paṭṭhāya pana mā sahatthā kammaṃ akāsi. Vīthiyaṃ gharaṃ māpetvā vasa, yena ca te attho hoti, sabbaṃ mama santikā gaṇhāhīti āha. Nirodhā vuṭṭhitassa pana dinno piṇḍapāto tadaheva vipākaṃ deti; tasmā rājāpi taṃ pavattiṃ sutvā annabhāraṃ pakkosāpetvā pattiṃ gahetvā mahantaṃ bhogaṃ datvā tassa seṭṭhiṭṭhānaṃ dāpesi. So sumanaseṭṭhissa sahāyako hutvā yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbattitvā devamanussesu saṃsaranto, imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare amitodanassa sakkassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. "anuruddhotissa nāmaṃ kariṃsu. So mahānāmasakkassa kaniṭṭhabhātā satthu cullapitu putto paramasukhumālo mahāpuñño ahosi. Ekadivasaṃ kira chasu khattiyesu pūve lakkhaṃ katvā gulehi kīḷantesu, anuruddho parājito, pūvānaṃ atthāya mātu santikaṃ pahiṇi. Sā mahantaṃ suvaṇṇathālaṃ pūretvā pūve pesesi. Pūve khāditvā puna kīḷanto parājito tatheva pahiṇi. Evaṃ tikkhattuṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.
Pūvesu āhaṭesu, catutthe vāre mātā "idāni pūvā natthīti pahiṇi. Tassā vacanaṃ sutvā "natthīti padassa assutapubbatāya "natthipūvā nāma idāni bhavissantīti saññaṃ katvā "gaccha, natthipūve āharāti pesesi. Athassa mātā, "natthipūve kira ayye dethāti vutte, "mama puttena `natthīti padaṃ assutapubbaṃ, kathaṃ nu kho taṃ natthibhāvaṃ jānāpeyyanti, suvaṇṇapātiṃ dhovitvā aparāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā "handa tāta imaṃ mama puttassa dehīti pahiṇi. Tasmiṃ khaṇe nagarapariggāhakā devatā "amhākaṃ sāminā annabhārakāle upariṭṭhapaccekabuddhassa bhāgabhattaṃ datvā `natthīti padameva na suṇeyyanti patthanā ṭhapitā: sace mayaṃ tamatthaṃ ñatvā ajjhupekkheyyāma, muddhāpi no sattadhā phaleyyāti cintetvā dibbapūvehi pātiṃ pūrayiṃsu. So puriso pātiṃ āharitvā tesaṃ santike ṭhapetvā vivari. Tesaṃ gandho sakalanagaraṃ phari. Pūve pana mukhe ṭhapitamatte, sattarasaharaṇīsahassāni pharitvā aṭṭhāsi. Anuruddho cintesi "na maṃ maññe ito pubbe mātā piyāyati, na hi me aññadā tāya natthipūvā nāma pakkapubbāti. So gantvā mātaraṃ evamāha "amma nāhaṃ tava piyoti. "tāta kiṃ vadesi, mama akkhīhipi hadayamaṃsatopi tvaṃ piyataroti. "sacāhaṃ amma tava piyo, kasmā mama pubbe evarūpe natthipūve nāma na adāsīti. Sā taṃ purisaṃ pucchi "tāta kiñci pātiyaṃ ahosīti. "āma ayye, pūvānaṃ pāti paripuṇṇā ahosi, na me evarūpā--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.
Diṭṭhapubbāti. Sā cintesi "putto me katapuñño, devatāhissa dibbapūvā pahitā bhavissantīti. Sopi mātaraṃ āha "amma na mayā evarūpā pūvā khāditapubbā, ito paṭṭhāya me natthipūvameva 1- paceyyāsīti. Sā tato paṭṭhāya tena "pūve khāditukāmomhīti vuttakāle suvaṇṇapātiṃ dhovitvā aññāya pātiyā paṭikujjitvā pahiṇati. Devatā pātiṃ pūrenti. Evaṃ so agāramajjhe vasanto "natthīti padassa atthaṃ ajānitvā dibbapūveyeva paribhuñji. Satthu pana parivāratthaṃ kulappaṭipāṭiyā sākiyakumāresu pabbajantesu, mahānāmena sakkena "tāta amhākaṃ kule koci pabbajito natthi, tayā vā pabbajitabbaṃ mayā vāti vutte, so āha "ahaṃ atisukhumālo pabbajituṃ na sakkhissāmīti. "tenahi kammantaṃ uggaṇha, ahaṃ pabbajissāmīti. "ko esa kammanto nāmāti. So hi bhattassa uṭṭhānaṭṭhānaṃpi na jānāti, kammantaṃ kimeva jānissati; tasmā evamāha. Ekadivasaṃ hi "anuruddho bhaddiyo kimbiloti tayo janā "bhattaṃ nāma kahaṃ uṭṭhātīti mantayiṃsu. Tesu kimbilo "koṭṭhesu uṭṭhātīti āha. So kirekadivasaṃ vīhī koṭṭhamhi pakkhipante addasa; tasmā "koṭṭhe bhattaṃ uppajjatīti saññāya evamāha. Atha naṃ bhaddiyo "tvaṃ na jānāsīti vatvā "bhattaṃ nāma ukkhaliyaṃ uṭṭhātīti āha. So kirekadivasaṃ ukkhalito bhattaṃ vaḍḍhente @Footnote: 1. natthipūveyevāti yuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.
Disvā "etthevetaṃ uppajjatīti saññamakāsi; tasmā evamāha. Anuruddho te "ubhopi tumhe na jānāthāti vatvā "ratanubbedhamakulāya mahāsuvaṇṇapātiyaṃ bhattaṃ uṭṭhātīti āha. Tena kira neva vīhī koṭṭentā na bhattaṃ pacantā diṭṭhapubbā, suvaṇṇapātiyaṃ vaḍḍhetvā purato ṭhapitabhattameva passati; tasmā "pātiyaṃyevetaṃ [bhattaṃ] uppajjatīti saññamakāsi; tasmā evamāha. Evaṃ bhattuṭṭhānaṭṭhānaṃpi ajānanto mahāpuñño kulaputto kammante kiṃ jānissati. So "ehi kho te anuruddha gharāvāsatthaṃ anusāsissāmi: paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbantiādinā nayena bhātarā vuttānaṃ kammantānaṃ apariyantabhāvaṃ sutvā "na me gharāvāsena atthoti mātaraṃ āpucchitvā bhaddiyapamukhehi pañcahi sākiyakumārehi saddhiṃ nikkhamitvā anupiyambavane satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbaji. Pabbajitvā ca pana sammāpaṭipadaṃ paṭipanno anupubbena tisso vijjā sacchikatvā dibbena cakkhunā ekāsane nisinnova hatthatale ṭhapitaāmalakāni viya sahassalokadhātuyo olokanasamattho hutvā "pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ, tevijjo iddhipattomhi, kataṃ buddhassa sāsananti udānaṃ udānetvā "kinnu kho me katvā ayaṃ sampatti laddhāti olokento "padumuttarapādamūle patthanaṃ ṭhapesinti ñatvā puna "saṃsāre saṃsaranto asukasmiṃ nāma kāle bārāṇasiyaṃ sumanaseṭṭhiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.
Nissāya jīvanto annabhāro nāma ahosinti ñatvā "annabhāro pure āsiṃ daliddo tiṇahārako, 1- piṇḍapāto mayā dinno upariṭṭhassa yasassinoti 2- āha. Athassa etadahosi "yo so tadā mayā upariṭṭhassa dinnapiṇḍapātato kahāpaṇe datvā pattiṃ aggahesi mama sahāyako sumanaseṭṭhī, kahaṃ nu kho so etarahi nibbattoti. Atha naṃ "vijjhāṭaviyaṃ pabbatapāde muṇḍanigamo nāma atthi, tattha mahāmuṇḍassa nāma upāsakassa `mahāsumano cūḷasumanoti dve puttā, tesu so cūḷasumano hutvā nibbattoti addasa; disvā ca pana cintesi "atthi nu kho, tattha mayi gate, upakāro natthīti. So upadhārento idaṃ addasa "so, tattha mayi gate, sattavassikova nikkhamitvā pabbajissati, khuraggeyeva ca arahattaṃ pāpuṇissatīti; disvā ca pana, upakaṭṭhe antovasse, ākāsena gantvā gāmadvāre otari. Mahāmuṇḍo pana upāsako therassa pubbepi vissāsikoeva. So theraṃ piṇḍapātakāle cīvaraṃ pārupantaṃ disvā puttaṃ mahāsumanaṃ āha "tāta ayyo me anuruddhatthero āgato, yāvassa añño koci pattaṃ na gaṇhāti, tāvassa gantvā pattaṃ gaṇha; ahaṃ āsanaṃ paññāpessāmīti. So tathā akāsi. Upāsako theraṃ antonivesane sakkaccaṃ parivisitvā temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhi. Thero adhivāsesi. Atha naṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. kājahārako. 2. Ma. tādino.--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.
Ekadivasaṃ paṭijagganto viya temāsaṃ paṭijaggitvā mahāpavāraṇāya ticīvarañceva guḷatelataṇḍulādīni ca āharitvā therassa pādamūle ṭhapetvā "gaṇhātha bhanteti āha. "alaṃ upāsaka na me iminā atthoti. "bhante vassāvāsikalābho nāmesa, gaṇhātha nanti. "alaṃ upāsakāti. "kimatthaṃ na gaṇhātha bhanteti. "mayhaṃ santike kappiyakārako sāmaṇeropi natthīti. "tenahi bhante mama putto mahāsumano sāmaṇero bhavissatīti. "na me upāsaka mahāsumanena atthoti. "tenahi bhante cūḷasumanaṃ pabbājethāti. Thero "sādhūti sampaṭicchitvā cūḷasumanaṃ pabbājesi. So khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Thero tena saddhiṃ aḍḍhamāsamattaṃ tattha vasitvā "satthāraṃ passissāmāti tassa ñātake āpucchitvā ākāsena gantvā himavantappadese araññakuṭikāyaṃ otari. Thero pana pakatiyāpi āraddhaviriyo, tassa tattha pubbarattāpararattaṃ caṅkamantassa udaravāto samuṭṭhahi. Atha naṃ kilantarūpaṃ disvā sāmaṇero pucchi "bhante kiṃ vo rujjatīti. "udaravāto me samuṭṭhitoti. "aññadāpi samuṭṭhitapubbo bhanteti āha. "āma āvusoti. "kena phāsukaṃ hoti bhanteti. "anotattato pānīye laddhe, phāsu hoti āvusoti. "tenahi bhante āharāmīti. "sakkhissasi sāmaṇerāti. "āma bhanteti. "tenahi anotatte pannako nāma nāgarājā maṃ jānāti, tassa ācikkhitvā bhesajjatthāya ekaṃ pānīyavārakaṃ āharāti. So "sādhūti upajjhāyaṃ vanditvā vehāsaṃ abbhuggantvā pañcayojanasataṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.
Ṭhānaṃ agamāsi. Taṃdivasaṃ pana nāgarājā nāganāṭakaparivuto udakakīḷaṃ kīḷitukāmo hoti. So sāmaṇeraṃ gacchantaṃ disvāva kujjhi "ayaṃ muṇḍakasamaṇo attano pādapaṃsuṃ mama matthake okiranto vicarati, anotatte pānīyatthāya āgato bhavissati, nadānissa pānīyaṃ dassāmīti paññāsayojanikaṃ anotattadahaṃ mahāpātiyā ukkhaliṃ pidahanto viya phaṇena pidahitvā nipajji. Sāmaṇero nāgarājassa ākāraṃ oloketvāva "kuddho ayanti ñatvā imaṃ gāthamāha "suṇohi me nāgarāja uggateja mahabbala, dehi me pānīyaghaṭaṃ, bhesajjatthamhi āgatoti. Taṃ sutvā nāgarājā imaṃ gāthamāha "puratthimasmiṃ disābhāge gaṅgā nāma mahānadī mahāsamuddaṃ appeti, tato tvaṃ pānīyaṃ harāti. Taṃ sutvā sāmaṇero "ayaṃ nāgarājā attano icchāya na dassati, ahaṃ balakāraṃ katvā mahānubhāvaṃ 1- jānāpetvā imaṃ abhibhavitvā pānīyaṃ gaṇhissāmīti cintetvā "mahārāja upajjhāyo maṃ anotattatova pānīyaṃ āharāpeti, tenāhaṃ idameva harissāmi, apehi mā maṃ vārehīti vatvā imaṃ gāthamāha "itova pānīyaṃ hāssaṃ 2- iminā vamhi atthiko, yadi [3]- thāmabalaṃ atthi, nāgarāja nivārayāti. Atha naṃ nāgarājā āha @Footnote: 1. Sī. manussabhāvaṃ. Ma. ānubhāvaṃ. 2. Sī. Yu. harissaṃ. @3. Sī. Ma. Yu. etthantare "teti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.
"sāmaṇera sace atthi tava vikkamaporisaṃ, abhinandāmi te vācaṃ, harassu pānīyaṃ mamāti. Atha naṃ sāmaṇero "evaṃ mahārāja harāmīti vatvā "sakkonto harāhīti vutte, "tenahi suṭṭhu jānassūti tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā `buddhasāsanassa ānubhāvaṃ dassetvā mayā pānīyaṃ harituṃ vaṭṭatīti cintetvā ākāsaṭṭhakadevatānaṃ tāva santikaṃ agamāsi. Tā āgantvā vanditvā "kiṃ bhanteti vatvā aṭṭhaṃsu. "etasmiṃ anotattadahapiṭṭhe pannakanāgarājena saddhiṃ mama saṅgāmo bhavissati, tattha gantvā jayaparājayaṃ olokethāti āha. So eteneva nīhārena cattāro lokapāle sakkasuyāmasantusita sunimmita 1- vasavattī ca upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocesi. Tato paraṃ paṭipāṭiyā yāva brahmalokā gantvā tattha tattha brahmehi āgantvā vanditvā ṭhitehi "kiṃ bhanteti puṭṭho, tamatthaṃ ārocesi. Evaṃ so asaññe ca arūpibrahmāno ca ṭhapetvā sabbattha muhuttameva āhiṇḍitvā ārocesi. Tassa vacanaṃ sutvā sabbāpi devatā anotattadahapiṭṭhe nāḷiyaṃ pakkhittā pūvacuṇṇā 2- viya ākāsaṃ nirantaraṃ pūretvā sannipatiṃsu. Sannipatite devasaṅghe, sāmaṇero ākāse ṭhatvā nāgarājānaṃ āha "suṇohi me nāgarāja uggateja mahabbala, dehi me pānīyaghaṭaṃ, bhesajjatthamhi āgatoti. Atha naṃ nāgo āha @Footnote: 1. Ma. paranimmita. 2. Ma. pakkhittāni piṭṭhacuṇṇāni.--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.
"sāmaṇera sace atthi tava vikkamaporisaṃ, abhinandāmi te vācaṃ, harassu pānīyaṃ mamāti. So tikkhattuṃ nāgarājassa paṭiññaṃ gahetvā ākāse ṭhitakova dvādasayojanikaṃ brahmattabhāvaṃ māpetvā ākāsato oruyha nāgarājassa phaṇe akkamitvā adhomukhaṃ nippīḷesi. Tāvadeva balavatā purisena akkantaallacammaṃ viya, nāgarājassa phaṇe akkantamatte, obhijjitvā 1- dabbimattā phaṇapūṭakā ahesuṃ. Nāgarājassa phaṇehi muttaṭṭhāne 2- tālakkhandhappamāṇā udakavaṭṭiyo uggacchiṃsu. Sāmaṇero ākāseyeva pānīyavārakaṃ pūresi. Devasaṅgho sādhukāraṃ adāsi. Nāgarājā lajjitvā sāmaṇerassa kujjhi. Jayakusumavaṇṇānissa akkhīni ahesuṃ. So "ayaṃ maṃ devasaṅghaṃ sannipātetvā pānīyaṃ 3- gahetvā 3- lajjāpesi, etaṃ gahetvā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā hadayamaṃsaṃ tassa maddāmi, pāde vā naṃ gahetvā paragaṅgāya khipāmīti vegena anubandhi. Anubandhantopi naṃ pāpuṇituṃ nāsakkhiyeva. Sāmaṇero āgantvā upajjhāyassa hatthe pānīyaṃ ṭhapetvā "pivatha bhanteti āha. Nāgarājāpi pacchato āgantavā "bhante anuruddha sāmaṇero mayā adinnameva pānīyaṃ gahetvā āgato, mā pivathāti āha. "evaṃ kira sāmaṇerāti. "pivatha bhante, iminā me dinnaṃ pānīyaṃ āhaṭanti. Thero "khīṇāsavasāmaṇerassa @Footnote: 1. Ma. ogalitvā. 2. Ma. muttamuttaṭṭhānato. 3. Sī. Yu. phaṇe ṭhatvā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.
Musākathaṃ 1- nāma natthīti ñatvā pānīyaṃ pivi. Taṃkhaṇaññevassa ābādho paṭipassambhi. Puna nāgo theraṃ āha "bhante sāmaṇerenamhi sabbaṃ devagaṇaṃ sannipātetvā lajjāpito, ahamassa hadayaṃ vā phālessāmi, pāde vā naṃ gahetvā paragaṅgāyaṃ khipissāmīti. "mahārāja sāmaṇero mahānubhāvo, tumhe sāmaṇerena saddhiṃ saṅgāmetuṃ na sakkhissatha; khamāpetvā naṃ gacchathāti. So sayaṃpi sāmaṇerassa ānubhāvaṃ jānāti, lajjāya pana anubandhitvā āgato. Atha naṃ therassa vacanena khamāpetvā tena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā "ito paṭṭhāya anotattadahaudakena atthe sati, tumhākaṃ āgamanakiccaṃ natthi, mayhaṃ pahiṇeyyātha, ahameva āharitvā dassāmīti vatvā pakkāmi. Theropi sāmaṇeraṃ ādāya pāyāsi. Satthā therassa āgamanabhāvaṃ ñatvā migāramātupāsāde therassa āgamanaṃ olokento nisīdi. Bhikkhūpi theraṃ āgacchantaṃ disvā paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ. Athekacce sāmaṇeraṃ sīsepi kaṇṇesupi bāhāyapi gahetvā sañcālentā "kiṃ sāmaṇera [2]- na ukkaṇṭhasīti āhaṃsu. Satthā tesaṃ kiriyaṃ disvā cintesi "bhāriyaṃ vatimesaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ, āsīvisaṃ gīvāyaṃ gaṇhantā viya sāmaṇeraṃ gaṇhanti, nāssa ānubhāvaṃ jānanti; ajja mayā sumanasāmaṇerassa guṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Theropi āgantvā satthāraṃ vanditvā @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. musākathanaṃ. @2. Sī. Yu. etthantare "pillaka iti atthi. Ma. cūḷakaniṭṭha.--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.
Nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ānandattheraṃ āmantesi "ānanda anotattadahaudakenamhi pāde dhovitukāmo, sāmaṇerānaṃ ghaṭaṃ datvā pānīyaṃ āharāpehīti. Thero vihāre pañcamattāni sāmaṇerasatāni sannipātesi. Tesaṃ sumanasāmaṇero sabbanavako ahosi. Thero sabbamahallakaṃ sāmaṇeraṃ āha "sāmaṇera satthā anotattadahaudakena pāde dhovitukāmo, ghaṭaṃ ādāya gantvā pānīyaṃ āharāti. So "na sakkomi bhanteti na icchi. Thero sesepi paṭipāṭiyā pucchi. Tepi tatheva vatvā paṭikkhipiṃsu. "kiṃ panettha khīṇāsavasāmaṇerā natthīti. "atthi, te pana `nāyaṃ amhākaṃ baddho, mālāpūṭo sumanasāmaṇerasseva baddhoti na icchiṃsu. Puthujjanā pana attano asamatthatāyeva na icchiṃsu. Pariyosāne pana sumanassa vāre sampatte, "sāmaṇera satthā anotattadaha- udakena pāde dhovitukāmo, ghaṭaṃ gahetvā kira udakaṃ āharāti āha. So "satthari āharāpente, āharissāmīti satthāraṃ vanditvā "bhante anotattato kira maṃ udakaṃ āharāpethāti āha. "āma sumanāti. So visākhāya kāritesu ghanasuvaṇṇakoṭimesu senāsanakuṭesu ekaṃ saṭṭhīkuṭaudakaggaṇhanakaṃ mahāghaṭaṃ hatthena gahetvā "iminā me ukkhipitvā aṃsakūṭe ṭhapitena attho natthīti olambakaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā himavantābhimukho pakkhandi. Nāgarājā sāmaṇeraṃ dūratova āgacchantaṃ disvā paccuggantvā kuṭaṃ aṃsakūṭenādāya "bhante tumhe, mādise dāse vijjamāne, kasmā sayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.
Āgatā; udakena atthe sati, kasmā sāsanamattaṃ na pahiṇitthāti kuṭena udakaṃ ādāya sayaṃ ukkhipitvā "purato hotha bhante, ahameva āharissāmīti āha. "tiṭṭhatha tumhe mahārāja, ahameva sammāsambuddhena āṇattoti nāgarājānaṃ nivattetvā kuṭamukhavaṭṭiyaṃ hatthena gahetvā ākāsena āgañchi. Atha naṃ satthā āgacchantaṃ oloketvā bhikkhū āmantetvā "passatha bhikkhave sāmaṇerassa līḷhaṃ ākāse haṃsarājā viya sobhatīti āha. Sopi pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā satthāraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā āha "kativassosi tvaṃ sumanāti. "sattavassomhi bhanteti. "tenahi sumana ajjato paṭṭhāya bhikkhu hohīti vatvā dāyajjaupasampadaṃ adāsi. Dveyeva kira sāmaṇerā sattavassā upasampadaṃ labhiṃsu: "ayañca sumano sopāko cāti. Evaṃ tasmiṃ upasampanne, dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "acchariyaṃ āvuso: evarūpopi nāma daharassa sāmaṇerassa ānubhāvo hoti, na no ito pubbe evarūpo ānubhāvo diṭṭhapubboti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave mama sāsane daharopi sammāpaṭipanno evarūpaṃ sampattiṃ labhatiyevāti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane, somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.
Tattha yuñjatīti: ghaṭati vāyamati. Pabhāsetīti: so bhikkhu attano arahattamaggaññāṇena abbhādīhi mutto candimā viya [lokaṃ] khandhādibhedaṃ lokaṃ obhāseti ekālokaṃ karotīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Sumanasāmaṇeravatthu. Bhikkhuvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Pañcavīsatimo vaggo. ----------The Pali Atthakatha in Roman Book 25 page 48-100. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=25&A=949&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=25&A=949&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=35 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=1244 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=1248 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=1248 Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]