AtthaPali Vol.40

9 Supārakajātakaṃ. Ummujjanti nimujjantīti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ hi sāyaṇhasamaye tathāgatassa dhammaṃ desetuṃ nikkhamanaṃ āgamayamānā bhikkhū dhammasabhāyaṃ nisīditvā āvuso aho vata satthā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño tatra tatra upāyāya paññāya samannāgato vipulāya paṭhavisamāya mahāsamuddo viya gambhīrāya ākāso viya vitthiṇṇāya ca sakalajambūdīpasmiṃ hi uṭṭhitapañho dasabalaṃ atikkamitvā gantuṃ samatthonāma natthi yathā mahāsamudde uṭṭhitā ummi velaṃ pattamattāva bhijjati evaṃ na koci pañho dasabalaṃ atikkami satthu pādamūlaṃ patto bhijjatievāti dasabalassa mahāpaññāpāramiṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāyanāmāti vutte na bhikkhave tathāgato idāneva paññavā pubbepi aparipakkañāṇena paññavāyeva andhopi hutvā mahāsamudde udakasaññāya imasmiṃ samudde idaṃnāma ratananti aññāsīti vatvā atītaṃ āhari atīte kururaṭṭhe kururājā nāma rajjaṃ kāresi. Bharukacchaṃnāma paṭṭanagāmo ahosi. Tadā bodhisatto bharukacche niyāmakajeṭṭhakassa putto hutvā nibbatti pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo. Supārakakumārotissa nāmaṃ kariṃsu. So mahantena parivārena vaḍḍhanto soḷasavassakāleyeva niyāmakasippeyeva nipphattiṃ patvā aparabhāge pituaccayena niyāmakajeṭṭhako hutvā niyāmakakammaṃ akāsi. Paṇḍito ñāṇasampanno ahosi. Tena āruḷhanāvāya byāpattināma natthi. Tassa aparabhāge loṇajalapahatāni dvepi cakkhūni nassiṃsu. So tato paṭṭhāya niyāmakajeṭṭhako hutvāpi niyāmakakammaṃ akatvā rājānaṃ nissāya jīvissāmīti rājānaṃ upasaṅkami. Atha naṃ rājā agghāpaniyakamme ṭhapesi. So tato paṭṭhāya rañño hatthiratanaassaratanañca muttāsāramaṇisārādīni agghāpesi. Athekadivasaṃ rañño maṅgalahatthī bhavissatīti kāḷapāsāṇakūṭavaṇṇaṃ ekaṃ vāraṇaṃ ānesuṃ. Taṃ disvā rājā paṇḍitassa dassethāti āha. Atha naṃ tassa santikaṃ nayiṃsu. So hatthena tassa sarīraṃ parimajjitvā nāyaṃ maṅgalahatthī bhavituṃ anucchaviko pacchā pādehi vāmanakadhātuko esa etaṃhi mātā vijāyamānā aṅkena paṭicchituṃ nāsakkhi tasmā bhūmiyaṃ patitvā pacchimapādehi vāmanakadhātuko jātoti āha. Te hatthiṃ gahetvā āgate manusse pucchiṃsu. Te saccaṃ paṇḍito kathetīti vadiṃsu. Taṃ kāraṇaṃ rājā sutvā haṭṭhatuṭṭho tassa aṭṭha kahāpaṇe dāpesi. Punekadivasaṃ rañño maṅgalaasso bhavissatīti ekaṃ assaṃ ānayiṃsu. Taṃpi rājā paṇḍitassa santikaṃ pesesi. So taṃpi hatthena parāmasitvā ayaṃ maṅgalaasso bhavituṃ na yutto etassa hi jātadivaseyeva mātā mari tasmā mātu khīraṃ alabhanto na sammā vaḍḍhitoti Āha. Asse gahetvā āgatamanussā sāpissa kathā saccāti vadiṃsu. Taṃpi sutvā rājā tusitvā aṭṭha kahāpaṇeyeva dāpesi. Athekadivasaṃ rañño maṅgalaratho bhavissatīti rathaṃ ānayiṃsu. Taṃpi rājā tassa santikaṃ pesesi. So taṃ hatthena parāmasitvā ayaṃ ratho susirarukkhena kato tasmā rañño na anucchavikoti āha. Sāpissa kathā saccāva ahosi. Rājā taṃpi sutvā tusitvā aṭṭhakahāpaṇe dāpesi. Athassa mahagghaṃ kambalaratanaṃ āhariṃsu. Taṃpi tasseva pesesi. Taṃpi hatthena parāmasitvā imassa mūsikacchinnaṃ ekaṃ ṭhānaṃ atthīti āha. Sodhentā taṃ disvā rañño ārocesuṃ. Rājā taṃ kāraṇaṃ sutvā tusitvā aṭṭheva kahāpaṇe dāpesi. So cintesi ayaṃ rājā evarūpāni acchariyāni disvā aṭṭha kahāpaṇe dāpesi imassa dāyo nhāpitadāyo nhāpitassa jātiko bhavissati kiṃ me evarūpena rājupaṭṭhānena attano vasanaṭṭhānameva gamissāmīti so bharukacchapaṭṭanameva paccāgami. Tasmiṃ tattha vasante bāṇijā nāvaṃ sajjetvā kaṃ niyāmakaṃ karissāmāti mantetvā supārakapaṇḍitena āruḷhanāvā na byāpajjati esa paṇḍito upāyakusalo andho samānopi supārakapaṇḍito ca uttamoti taṃ upasaṅkamitvā niyāmako no hohīti vatvā tātā ahaṃ andho kathaṃ niyāmakakammaṃ karissāmīti vutte sāmi andhāpi tumheyeva amhākaṃ uttamāti punappunaṃ yāciṃsu. Sādhu tātā tumhehi āropitasaññāya niyyāmako bhavissāmīti tesaṃ nāvaṃ abhirūhi. Te nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhandiṃsu. Nāvā Satta divasāni nirupaddavā agamāsi. Tato akālavātaṃ uppātitaṃ uppajjati. Nāvā cattāro māse pakatisamuddapiṭṭhe caritvāva khuramālisamuddaṃnāma pattā. Tattha macchā manussasamānasarīrā khuranāsā udake ummujjanimmujjaṃ karonti. Bāṇijā te disvā mahāsattaṃ tassa samuddassa nāmaṃ pucchantā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu ummujjanti nimujjanti manussā khuranāsikā supārakantaṃ pucchāma samuddo katamo ayanti. Evaṃ tehi puṭṭho mahāsatto attano niyāmakasuttena saṃsandetvā dutiyaṃ gāthamāha bharukacchā payātānaṃ bāṇijānaṃ dhanesinaṃ nāvāya vippanaṭṭhāya khuramālīti vuccatīti. Tattha payātānanti bharukacchapaṭṭanā nikkhamitvā gacchantānaṃ. Dhanesinanti tumhākaṃ bāṇijānaṃ dhanaṃ pariyesantānaṃ. Nāvāya vippanaṭṭhāyāti tātā tumhākaṃ imāya videsaṃ pakkhantāya nāvāya kammakāraṇāya pakatisamuddaṃ atikkamitvā sampatto ayaṃ samuddo khuramālīti vuccatīti evametaṃ paṇḍitā kathentīti. Tasmiṃ pana samudde vajiraṃ ussannaṃ hoti. So mahāsatto sacāhaṃ ayaṃ vajirasamuddoti evaṃ etesaṃ kathessāmi lobhena bahuṃ vajiraṃ gahetvā nāvaṃ osīdāpessantīti tesaṃ anācikkhitvāva nāvaṃ olambāpetvā upāyeneva yottaṃ gahetvā macchagahaṇaniyāmena jālaṃ khipāpetvā vajirasāraṃ uddharitvā nāvāya pakkhipitvā aññaṃ Appagghaṃ bhaṇḍaṃ chaḍḍāpesi. Nāvā taṃ samuddaṃ atikkamitvā purato aggimāliṃnāma gatā. So pajjalitaaggikkhandho viya majjhantikasuriyo viya ca obhāsaṃ muñcanto aṭṭhāsi. Bāṇijā yathā aggi suriyo ca samuddo paṭidissati supārakantaṃ pucchāma samuddo katamo ayanti. Gāthāya taṃ pucchiṃsu. Puna mahāsattopi nesaṃ anantaragāthāya kathesi bharukacchā payātānaṃ bāṇijānaṃ dhanesinaṃ nāvāya vippanaṭṭhāya aggimālīti vuccatīti. Tasmiṃ pana samudde suvaṇṇaṃ ussannaṃ ahosi. Mahāsattopi purimanayeneva tatopi suvaṇṇaṃ gāhāpetvā nāvāya pakkhipāpesi. Nāvāpi taṃ samuddaṃ atikkamitvā khīraṃ viya dadhi viya ca obhāsantaṃ dadhimāliṃnāma samuddaṃ pāpuṇi. Bāṇijā yathā dadhi ca khīrañca samuddo paṭidissati supārakantaṃ pucchāma samuddo katamo ayanti imāya gāthāya tassāpi nāmaṃ pucchiṃsu. Tesaṃ mahāsatto anantaragāthāya ācikkhi bharukacchā payātānaṃ bāṇijānaṃ dhanesinaṃ nāvāya vippanaṭṭhāya dadhimālīti vuccatīti. Tasmiṃ pana samudde rajaṭ ussannaṃ hoti. Atha so taṃpi Upāyena gāhāpetvā nāvāya pakkhipāpesi. Nāvā taṃ samuddaṃ atikkamitvā nīlakusatiṇaṃviya sampannasassamiva ca obhāsamānaṃ nīlavaṇṇaṃ kusamāliṃnāma samuddaṃ pāpuṇi. Bāṇijā yathā kuso ca sasso ca samuddo paṭidissati supārakantaṃ pucchāma samuddo katamo ayanti gāthāya tassāpi nāmaṃ pucchiṃsu. So anantaragāthāya ācikkhi bharukacchā payātānaṃ bāṇijānaṃ dhanesinaṃ nāvāya vippanaṭṭhāya kusamālīti vuccatīti. Tasmiṃ pana samudde nīlamaṇiratanaṃ ussannaṃ ahosi. Sopi naṃ upāyena gāhāpetvā nāvāya pakkhipāpesi. Nāvāpi taṃ samuddaṃ atikkamitvā naḷavanaṃ viya veḷuvanaṃ viya ca khāyamānaṃ naḷamāliṃnāma samuddaṃ pāpuṇi. Bāṇijā yathā naḷo ca veḷu ca samuddo paṭidissati supārakantaṃ pucchāma samuddo katamo ayanti gāthāya tassāpi nāmaṃ pucchiṃsu. Mahāsatto taṃ anantaragāthāya kathesi bharukacchā payātānaṃ bāṇijānaṃ dhanesinaṃ nāvāya vippanaṭṭhāya naḷamālīti vuccatīti. Tasmiṃ pana samudde masāragallaveḷuriyaṃ ussannaṃ hoti. So taṃpi upāyena gāhāpetvā nāvāya pakkhipāpesi. Aparo nayo naḷoti vicchikanaḷo kakkaṭakanaḷopi so Rattavaṇṇo hoti. Veḷūti pana pavālassevetaṃ nāmaṃ so ca samuddo pavālassa ussanno rattobhāso ahosi. Tasmā yathā naḷo ca veḷu cāti pucchiṃsu. Mahāsatto tato pavālaṃ gāhāpesīti. Bāṇijā naḷamāliṃ atikkamitvā balavāmukhasamuddaṃnāma passiṃsu. Tattha udakaṃ ukkujitvā sabbatobhāgena uggacchati. Tasmiṃ sabbatobhāgena uggataṃ udakaṃ sabbatobhāgena chinnataṭamahāsobbho viya paññāyati ummiyā uggatāya ekato papātasadisaṃ hoti bhayajanano saddo uppajjati sotāni bhindanto viya hadayassa phālento viya ca. Taṃ disvā bāṇijā bhītatasitā mahabbhayo bhiṃsanako saddo suyyatamānuso yathā sobbho papātova samuddo paṭidissati supārakantaṃ pucchāma samuddo katamo ayanti gāthāya tassa nāmaṃ pucchiṃsu. Tattha suyyatamānusoti suyyati amānusso saddo. Mahāsatto bharukacchā payātānaṃ bāṇijānaṃ dhanesinaṃ nāvāya vippanaṭṭhāya balavāmukhīti vuccatīti. Bodhisatto anantaragāthāya tassa nāmaṃ ācikkhitvā tātā imaṃ balavāmukhaṃ samuddaṃ pattā nivattetuṃ samatthānāma nāvā natthi ayaṃ sampattanāvaṃ nimmujjāpetvā vināsaṃ pāpetīti āha. Tañca Nāvaṃ satta manussasatāni abhirūhiṃsu. Te sabbe maraṇabhayabhītā ekappahāreneva avicimhi paccamānasattā viya atikalūnaṃ saraṃ muñcayamānā parideviṃsu. Mahāsatto ṭhapetvā maṃ añño etesaṃ sotthibhāvaṃ kātuṃ samatthonāma natthi saccakiriyāya tesaṃ sotthiṃ karissāmīti cintetvā te āmantetvā tātā khippaṃ maṃ gandhodakena nhāpetvā ahatavatthāni nivāsāpetvā puṇṇapātiṃ sajjetvā nāvāya dhure ṭhapethāti. Te bāṇijā tathā kariṃsu. Mahāsatto ubhohi hatthehi puṇṇapātiṃ gahetvā nāvāya dhure ṭhito saccakiriyaṃ karonto osānagāthamāha yato sarāmi attānaṃ yato pattosmi viññutaṃ nābhijānāmi sañcicca ekapāṇaṃpi hiṃsituṃ etena saccavajjena sotthiṃ nāvā nivattatūti. Tattha yatoti yato paṭṭhāya ahaṃ attānaṃ sarāmi yato paṭṭhāya camhi viññutaṃ pattoti attho. Ekapāṇaṃpi hiṃsitunti etthantare sañcicca ekaṃ kuṇṭhakipillikapāṇaṃpi hiṃsituṃ nābhijānāmi. Desanāmattamevetaṃ. Bodhisatto pana tiṇasalākaṃpi upādāya aññassa santakaṃ na gahitapubbaṃ lobhavasena paradāraṃ na olokitapubbaṃ musā na bhāsitapubbā tiṇaggenāpi majjaṃ na pītapubbanti evaṃ pañca sīlavasena saccakiriyaṃ akāsi. Katvā ca pana puṇṇapātiyā udakaṃ nāvāya dhure abhisiñci. Cattāro māse videsaṃ pakkhantā Nāvā nivattitvā iddhimā viya saccānubhāvena ekadivaseneva bharukacchapaṭṭanaṃ agamāsi. Gantvā ca pana thale aṭṭhausabhamattaṃ ṭhānaṃ pakkhanditvā nāvikassa gharadvāreyeva aṭṭhāsi. Mahāsatto tesaṃ bāṇijānaṃ suvaṇṇarajaṭamaṇipavālavajirāni bhājetvā adāsi. Ettakehi vo ratanehi alaṃ mā puna samuddaṃ pavisathāti tesaṃ ovādaṃ datvā yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā devapuraṃ pūresi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā evaṃ bhikkhave pubbepi tathāgato mahāpaññoyevāti vatvā jātakaṃ samodhānesi tadā andhaparisā buddhaparisā ahesuṃ supārakapaṇḍito pana ahamevāti. Supārakajātakaṃ navamaṃ. Ekādasanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. --------------------

The Pali Atthakatha in Roman Book 40 page 66-74. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=40&A=1327 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=40&A=1327 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=1588 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=6340 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=6533 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=6533 Contents of The Tipitaka Volume 27 http://84000.org/tipitaka/read/?index_27