|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Terasanipātavaṇṇanā
------------
1 ambajātakaṃ.
Āhāsi me ambaphalāni pubbeti idaṃ satthā jetavane viharanto
devadattaṃ ārabbha kathesi.
Devadatto hi ahaṃ buddho bhavissāmi mayhaṃ samaṇo gotamo neva
ācariyo na upajjhāyoti ācariyaṃ paccakkhāya jhānā parihīno saṅghaṃ
bhinditvā anupubbena sāvatthiṃ āgacchanto bahijetavane paṭhaviyā vivare
dinne avīciṃ pāvisi. Tadā dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ āvuso
devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ patto avīcimahāniraye
nibbattoti. Satthā āgantvā kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya
sannisinnāti pucchitvā imāya nāmāti vutte na bhikkhave idāneva
pubbepi devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ patto yevāti
vatvā atītaṃ āhari
atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa purohitakulaṃ
ahivātakarogena vinassi. Eko putto bhittiṃ bhinditvā palāyito.
So takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo
vede ca avasesasippāni ca uggaṇhitvā ācariyaṃ vanditvā nikkhamanto
Desacārittaṃ jānissāmīti caranto ekaṃ paccantanagaraṃ pāpuṇi.
Taṃ nissāya mahācaṇḍālagāmako ahosi. Tadā bodhisatto tasmiṃ
gāme paṭivasati paṇḍito byatto akāle phalaṃ gaṇhāpanamantaṃ
jānāti. So pāto vuṭṭhāya kājaṃ ādāya tato gāmā
nikkhamitvā araññe ekaṃ ambarukkhaṃ upagantvā sattapadamatthake
ṭhito taṃ mantaṃ parivattetvā ambarukkhaṃ ekena udakapasatena pahari.
Rukkhato taṃ khaṇaññeva purāṇapaṇṇāni patanti navāni uṭṭhahanti
pupphāni pupphitvā patanti ambaphalāni uṭṭhāya muhutteneva pacitvā
madhurāni ojavantāni dibbambasadisāni hutvā rukkhato patanti.
Mahāsatto tāni uccinitvā yāvadatthaṃ khāditvā kājaṃ pūretvā
gehaṃ gantvā tāni vikīṇitvā puttadāraṃ posesi. So brāhmaṇakumāro
mahāsattaṃ akāle ambapakkāni āharitvā vikīṇantaṃ disvā nissaṃsayena
tehi mantabalena uppannehi bhavitabbaṃ imaṃ purisaṃ nissāya imaṃ
anagghamantaṃ labhissāmīti cintetvā mahāsattassa ambāni
āharaṇaniyāmaṃ pariggaṇhanto tathato ñatvā tasmiṃ araññato
anāgateyeva tassa gehaṃ gantvā ajānanto viya hutvā tassa bhariyaṃ
kuhiṃ ācariyoti pucchitvā araññaṃ gatoti vutte taṃ āgamayamāno
ṭhatvā āgacchantaṃ disvā paccuggantvā hatthato kājaṃ gahetvā
āharitvā gehe ṭhapesi. Mahāsatto taṃ olokento bhariyaṃ
āha bhadde ayaṃ māṇavo mantatthāya āgato na panassa hatthe
manto ṭhassati asappuriso esoti. Māṇavopi ahaṃ imaṃ mantaṃ
Ācariyassa upakārako hutvā labhissāmīti cintetvā tato paṭṭhāya
tassa gehe sabbakiccāni karoti dārūni āharati vihiṃ koṭeti
bhattaṃ pacati mukhadhovanādīni deti pāde dhovati. Ekadivasaṃ
mahāsattena tāta māṇava mañcapādānaṃ upadhānaṃ dehīti vutte
aññaṃ apassitvā sabbarattiṃ ūrumhi ṭhapetvā nisīdi. Aparabhāge
mahāsattassa bhariyā puttaṃ vijāyi. Tassā pasūtikāle parikammaṃ
sabbamakāsi. Sā ekadivasaṃ mahāsattaṃ āha sāmi ayaṃ māṇavo
jātisampanno hutvāpi mantatthāya amhākaṃ veyyāvaccaṃ karoti
etassa hatthe manto tiṭṭhatu vā mā vā dethassa mantanti.
So sādhūti sampaṭicchitvā tassa mantaṃ datvā evamāha tāta
anaggho manto tava imaṃ nissāya mahālābhasakkāro bhavissati
raññā vā rājamahāmattena vā ko te ācariyoti puṭṭhakāle
mā maṃ niggahi sace hi mayhaṃ ācariyo caṇḍālo tassa
me santikā manto gahitoti lajjanto brāhmaṇamahāsālo me
ācariyoti kathessasi imassa mantassa phalaṃ na bhavissatīti. So
kiṃkāraṇā niggahissāmi kenaci puṭṭhakāle tumheyeva kathessāmīti
vatvā taṃ vanditvā caṇḍālagāmato nikkhamitvā mantaṃ vimaṃsitvā
anupubbena bārāṇasiṃ patvā ambāni vikīṇitvā bahudhanaṃ labhi.
Athekadivasaṃ uyyānapālo tassa hatthato ambaṃ kīṇitvā rañño
adāsi. Rājā taṃ paribhuñjitvā aho atimadhuro kuto tayā
evarūpaṃ ambaṃ laddhanti pucchi. Deva eko māṇavo akālaambaphalāni
Ānetvā vikīṇati tato me gahitanti. Ito paṭṭhāya idha
ambāni āharatūti naṃ vadehīti. Sopi tathā akāsi. Māṇavopi
tato paṭṭhāya ambāni rājakulaṃ harati. Raññā maṃ upaṭṭhahāti
vutte rājānaṃ upaṭṭhahanto bahudhanaṃ labhitvā anukkamena vissāsiko
jāto. Atha naṃ ekadivasaṃ rājā pucchi māṇava kuto akāle
evarūpāni vaṇṇagandharasasampannāni ambāni āharasi kinte nāgo
vā supaṇṇo vā devo vā koci deti udāhu mantabalaṃ etanti.
Na me mahārāja koci deti anaggho pana me manto atthi
tassetaṃ balanti. Tenahi mayampi te ekadivasaṃ mantabalaṃ daṭṭhukāmāti.
Sādhu deva dassessāmīti. Rājā punadivase tena saddhiṃ uyyānaṃ
gantvā dassehīti āha. So sādhūti ambarukkhaṃ upagantvā
sattapadamatthake ṭhito mantaṃ parivattetvā rukkhaṃ udakena pahari.
Taṃ khaṇaññeva ambarukkho heṭṭhāvuttaniyāmeneva phalaṃ gahetvā
mahāmegho viya ambaphalavassaṃ vassi. Mahājano sādhukāraṃ adāsi.
Celukkhepā pavattiṃsu. Rājā ambaphalāni khāditvā tassa bahudhanaṃ
datvā māṇava evarūpo te acchariyamanto kassa santike gahitoti
pucchi. Māṇavo sacāhaṃ caṇḍālassa santiketi vakkhāmi lajjitabbattaṃ
bhavissati mañca garahissanti manto kho pana me paguṇo idāni
na nassissati disāpāmokkhaṃ ācariyaṃ apadissāmīti cintetvā
musāvādaṃ katvā takkasilāyaṃ disāpāmokkhācariyassa santike gahito
meti vadanto ācariyaṃ paccakkhāsi. Taṃ khaṇaññeva manto antaradhāyi.
Rājā somanassajāto taṃ ādāya nagaraṃ pavisitvā punekadivasaṃ
ambāni khādissāmīti uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭe nisinno
māṇava ambāni āharāti. So sādhūti ambaṃ upagantvā
sattapadamatthake ṭhito mantaṃ parivattessāmīti mante anupaṭṭhahante
antarahitabhāvaṃ ñatvā lajjito aṭṭhāsi. Rājā ayaṃ pubbe
parisamajjheyeva ambāni āharitvā amhākaṃ deti ghanameghavassaṃ viya
ambavassaṃ vassāpeti idāni thaddho viya ṭhito kinnukho kāraṇanti
cintetvā taṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha
āhāsi me ambaphalāni pubbe
aṇūni thūlāni ca brahmacāri
teheva mantehi nadāni tuyhaṃ
dumapphalāni pātubhavanti brahmeti.
Tattha āhāsīti āhari. Dumapphalānīti rukkhaphalāni.
Taṃ sutvā māṇavo sace ajja phalaṃ na gaṇhāmīti vakkhāmi
rājā me kujjhissati musāvādena naṃ vañcessāmīti dutiyaṃ gāthamāha
nakkhattayogaṃ paṭimānayāmi
khaṇaṃ muhuttañca mantena passaṃ
nakkhattayogañca khaṇañca laddhā
addhā harissaṃ ambaphalaṃ bahunti
tattha addhā harissaṃ ambaphalanti addhā ambaphalaṃ āharissāmi.
Rājā ayaṃ aññadā nakkhattayogaṃ na vadati kinnukho
Etanti pucchanto dve gāthā abhāsi
nakkhattayogaṃ na pure abhāṇi
khaṇaṃ muhuttaṃ na pure asaṃsi
athāhari ambaphalaṃ muhuttaṃ
vaṇṇena gandhena rasenupetaṃ.
Mantābhijappena purepi tuyhaṃ
dumapphalāni pātubhavanti brahme
savājja na vādesi jappampi mantaṃ
ayaṃ so ko nāma tavajjadhammoti.
Tattha na vādesīti na sakkosi. Jappampīti jappantopi
parivattentopi. Ayaṃ soti ayameva so tava sabhāvo ajja ko nāma
jātoti.
Taṃ sutvā māṇavo na sakkā rājānaṃ musāvādena vañcetuṃ
sacepi me sabhāve kathite na āṇaṃ kareyya sabhāvameva kathessāmīti
cintetvā dve gāthā abhāsi
caṇḍālaputto mama sampadāsi
dhammena mante pakatiñca saṃsi
mācassu me pucchito nāmagottaṃ
guyhittho mā taṃ vijaheyyu mantā.
Sohaṃ janindena janampi puṭṭho
makkhābhibhūto alikaṃ abhāṇiṃ
Mantā ime brāhmaṇassāti micchā
pahīnamanto kapaṇo rudāmīti.
Tattha dhammenāti samena kāraṇena appaṭicchādetvāva adāsi.
Pakatiñca saṃsīti mā me pucchito nāmagottaṃ guyhittho sace guyhisi
manto te nassissatīti tesaṃ nassanapakatiñca mayhaṃ saṃsi. Brāhmaṇassāti
micchāti brāhmaṇassa santike mayā ime mantā gahitāti micchā
abhāṇiṃ tena me mantā naṭṭhā svāhaṃ pahīnamanto idāni kapaṇo
rodāmīti.
Taṃ sutvā rājā ayaṃ pāpadhammo evarūpaṃ ratanaṃ na olokesi
evarūpasmiṃ uttamaratane laddhe jāti kiṃ karissatīti kujjhitvā tassa
garahanto
eraṇḍā pucimandā vā atha vā pālibhaddakā
madhuṃ madhutthiko vinde so hi tassa dumuttamo.
Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālapukkusā
yamhā dhammaṃ vijāneyya so hi tassa naruttamo.
Imassa daṇḍañca vadhañca datvā
gale gahetvā balayātha jammaṃ
yo uttamatthaṃ kasirena laddhaṃ
mānātimānena vināsayitthāti
imā gāthā āha.
Tattha madhutthikoti madhuatthiko puriso araññe madhuṃ olokento
etesaṃ rukkhānaṃ yato madhuṃ labhati sova dumo tassa dumuttamo nāma
tatheva khattiyādīsu yamhā purisā dhammaṃ kāraṇaṃ yuttamatthaṃ vijāneyya
so tassa uttamo naro. Imassa daṇḍañcāti imassa pāpadhammassa
sabbaharaṇadaṇḍakaveḷu pesīkādīhi piṭṭhicammaṃ uppātāpetvā imaṃ
jammaṃ gale gahetvāva balayātha balakārattaṃ pāpetvā niddhamatha
kiṃ iminā idha vasantenāti.
Rājapurisā tathā katvā tvaṃ gaccha upanetvā tavācariyassa
santikaṃ gantvā taṃ ārādhetvāva sace puna mante labhissasi
idhāgaccheyyāsi no ce imaṃ disaṃ mā olokeyyāsīti taṃ
nibbisayamakaṃsu. So anātho hutvā ṭhapetvā ācariyaṃ na me
aññaṃ paṭisaraṇaṃ atthi tasseva santikaṃ gantvā ārādhetvā puna taṃ
mantaṃ yācissāmīti rodanto taṃ gāmaṃ agamāsi. Atha naṃ āgacchantaṃ
disvā mahāsatto bhariyaṃ āmantetvā bhadde passimaṃ pāpakammaṃ
parihīnamantaṃ puna āgacchantanti āha. So mahāsattaṃ upasaṅkamitvā
vanditvā ekamantaṃ nisinno kiṃkāraṇā āgatosīti puṭṭho ācariya
musāvādaṃ katvā ācariyaṃ paccakkhitvā mahāvināsaṃ pattomhīti
vatvā accayaṃ desetvā puna mante yācanto gāthamāha
yathā samaṃ maññamāno pateyya
sobbhaṃ guhaṃ narakaṃ pūtipādaṃ
Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṃ
andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya
evaṃpi tvaṃ maṃ khalitaṃ sapañña
pahīnamantassa puna sampadāhīti.
Tattha yathā samanti yathā puriso idaṃ samaṃ ṭhānanti maññamāno
sobbhaṃ guhaṃ vā bhūmiphalitasaṅkhātaṃ narakaṃ vā pūtipādaṃ vā pateyya.
Pūtipādanti himavantappadese mahārukkho sukkhitvā mato tassa
mūlesu pūtikesu jātesu tasmiṃ ṭhāne mahāāvāṭo hoti tassa
nāmaṭṭhānaṃ. Jotimadhiṭṭhaheyyāti aggiṃ akkameyya. Evaṃ
pīti evaṃ ahaṃpi paññācakkhuno abhāvā andho tumhākaṃ visesaṃ
ajānanto tumhesu khalito taṃ maṃ khalitaṃ viditvā. Sapaññāti
ñāṇasampanna pahīnamantassa mama punapi detha.
Atha naṃ ācariyo tāta kiṃ kathesi andho hi saññāya
dinnāya sobbhādīni paṭiharati mayā paṭhamameva tava kathitaṃ idāni
kimatthaṃ mama santikaṃ āgatosīti vatvā
dhammena mante tava sampadāsiṃ
tvampi dhammena paṭiggahesi
pakatimpi te attamano asaṃsi
dhamme ṭhitaṃ taṃ na jaheyya manto.
So bāla mantaṃ kasirena laddhaṃ
yaṃ dullabhaṃ ajja manussaloke
Kicchā laddhā jīvitaṃ appapañña
vināsayī alikaṃ bhāsamāno.
Bālassa muḷhassa akataññuno ca
musā bhaṇantassa asaññitassa
mante mayaṃ tādisake na dema
kuto manto gaccha na mayha ruccasīti
imā gāthā āha.
Tattha dhammenāti ahaṃpi tava ācariyabhāgaṃ hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ
vā agahetvā dhammeneva sampadāsiṃ tvampi kiñci adatvā dhammena
sameneva paṭiggahesi. Dhamme ṭhitanti ācariyapūjakadhamme ṭhitaṃ.
Tādisaketi tathārūpe akālaphalagaṇhāpanake mante na dema gaccha
na me ruccasīti.
So evaṃ ācariyena uyyojito kiṃ mayhaṃ jīvitenāti araññaṃ
pavisitvā anāthamaraṇaṃ marīti.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva
pubbepi devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ pattoti vatvā
jātakaṃ samodhānesi tadā akataññū māṇavo devadatto ahosi
rājā ānando caṇḍālaputto pana ahamevāti.
Ambajātakaṃ paṭhamaṃ.
-------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 40 page 147-156.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=40&A=2984
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=40&A=2984
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=1725
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=6765
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=6994
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=6994
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]