ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 42 : PALI ROMAN Jā.A.8 paññāsa–asītinipāta

page330.

Kuṇālajātakaṃ evamakkhāyatīti idaṃ satthā kuṇāladahe viharanto anabhiratipīḷite pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Tatrāyaṃ anupubbikathā. Sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohinī nāma nadī pavattati. Ekeneva āvaraṇena taṃ bandhāpetvā sassāni karonti. Atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsikānaṃpi kammakarā sannipatiṃsu. Tattha koliyanagaravāsino vadiṃsu idaṃ udakaṃ ubhato hariyamānaṃ neva amhākaṃ na tumhākaṃ pahossati amhākaṃ pana sassaṃ ekaudakeneva nipphajjissati idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethāti. Kapilavatthuvāsinopi vadiṃsu tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṃ rattasuvaṇṇarajaṭanīlamaṇikāḷakahāpaṇe gahetvā na sakkhissāma pacchipasibbakādihatthā tumhākaṃ gharadvāre vicarituṃ amhākaṃpi sassaṃ ekeneva udakena nipphajjissati idaṃ udkaṃ amhākaṃ dethāti. Na mayaṃ dassāmāti mayaṃpi na dassāmāti evaṃ kathaṃ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṃ adāsi sopi aññassāti evaṃ aññamaññaṃ paharitvā rājakulānaṃ jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhesuṃ. Koliyakammakarā vadiṃsu tumhe kapilavatthuvāsino sākiyadārake gahetvā gacchatha ye

--------------------------------------------------------------------------------------------- page331.

Soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṃ saṃvasiṃsu etesaṃ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṃ kiṃ karissantīti. Sākiyakammakarāpi vadiṃsu tumhedāni kuṭṭhino dārake gahetvā gacchatha ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṃsu etesaṃ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṃ kiṃ karissantīti. Te gantvā tasmiṃ kamme niyuttaamaccānaṃ kathesuṃ. Amaccā rājakulānaṃ kathesuṃ. Tato sākiyā bhaginīhi saddhiṃ saṃvasītānaṃ thāmañca balañca dassissāmāti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Koliyāpi koliyarukkhavāsīnaṃ thāmañca balañca dassissāmāti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Apare panācariyā sākiyakoliyānaṃ dāsīsu udakatthāya nadiṃ gantvā cumbaṭāni bhūmiyaṃ nikkhipitvāna sukhakathāya sannisinnāsu ekissā cumbaṭaṃ ekā sakasaññāya gaṇhi taṃ nissāya mama cumbaṭaṃ tava cumbaṭanti kalahe pavatte anukkamena ubhayanagaravāsino dāsakammakarā ceva sevakagāmabhojakā ca amaccauparājarājāno ca sabbe yuddhasajjā nikkhamiṃsūti vadanti. Imamhā pana nayā purimanayo bahūsu aṭṭhakathāsu āgato yuttarūpo cāti sveva gahetabbo. Te pana sāyaṇhe yuddhasajjā nikkhamissantīti. Tasmiṃ samaye bhagavā sāvatthiyaṃ viharanto paccūsasamayeva lokaṃ volokento ime evaṃ yuddhasajje nikkhante addasa disvāna mayi gate esa kalaho vūpasamissati nukho noti upadhārento ahamettha gantvā kalahaṃ vūpasamanatthaṃ tīṇi jātakāni kathessāmi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page332.

Tato kalaho vūpasamissati atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṃ kathessāmi desanaṃ me sutvā ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni rājakumārasatāni dassanti ahaṃ te pabbājessāmi mahanto samāgamo bhavissatīti sanniṭṭhānaṃ katvā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto sāyaṇhasamaye gandhakuṭito nikkhamitvā kassaci anārocetvā sayameva pattacīvaramādāya dvinnaṃ senānaṃ antare ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā tesaṃ saṃvegajananatthaṃ divā andhakāraṃ kātuṃ kesato raṃsiyo visajjento nisīdi. Atha nesaṃ saṃviggamānasānaṃ attānaṃ dassento chabbaṇṇā buddharaṃsiyo visajjesi. Kapilavatthuvāsinopi bhagavantaṃ disvā amhākaṃ ñātiseṭṭho āgato diṭṭho nukho tena amhākaṃ kalahakaraṇabhāvoti cintetvā na kho pana sakkā satthari āgate amhehi parassa sarīre satthaṃ pātetuṃ koliyanagaravāsino amhe hanantu vā pacantu vāti āvudhāni chaḍḍesuṃ. Koliyanagaravāsinopi tatheva akaṃsu. Atha bhagavā otaritvā ramaṇīye padese vālukāpuline paññattapavarabuddhāsane nisīdi anopamāya buddhasiriyā virocamāno. Tepi rājāno bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu. Atha ne satthā jānantopi kasmā idhāgamittha mahārājāti pucchi. Neva bhante nadīdassanatthāya na kīḷanatthāya na araññe ramaṇīyabhāvadassanatthāya apica kho imasmiṃ pana ṭhāne saṅgāmaṃ paccupaṭṭhapetvā āgatamhāti. Kiṃ nissāya vo kalaho mahārājāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page333.

Udakaṃ nissāya bhanteti. Udakaṃ kiṃ agghati mahārājāti. Appagghaṃ bhanteti. Paṭhavī nāma kiṃ agghati mahārājāti. Anagghā bhanteti. Khattiyā kiṃ agghanti mahārājāti. Khattiyā nāma anagghāva bhanteti. Appagghaṃ udakaṃ nissāya kasmā anagghe khattiye nāsetha mahārājāti kalahasmiṃ hi assādo nāma natthi kalahavasena hi mahārājā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṃ bandhāghāṭo sakalaṃpi imaṃ kappaṃ anuppattoyevāti vatvā phandanajātakaṃ kathesi. Tato parapattiyena nāma mahārājā na bhavitabbaṃ parapattiyā hutvā hi ekassa sasakassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṃ pakkhandiṃsu tasmā parapattiyena na bhavitabbanti vatvā duddabhajātakaṃ kathesi. Tato kadāci mahārājā dubbalopi mahābalassa randhaṃ passati kadāci mahabbalopi dubbalassa randhaṃ passati laṭukikāpi hi sakuṇikā hatthināgaṃ ghāṭesīti vatvā laṭukikajātakaṃ kathesi. Evaṃ kalahavūpasamanatthāya tīṇi jātakāni kathetvā tathā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. Samaggānañhi mahārājā koci otāraṃ nāma passituṃ na sakkotīti vatvā rukkhadhammajātakaṃ kathesi. Tathā samaggānaṃ mahārājā koci vivaraṃ passituṃ nāsakkhi yadā pana aññamaññaṃ vivādamakaṃsu atha ne eko nesādaputto jīvitakkhayaṃ pāpetvā ādāya gato vivāde assādo nāma natthīti vatvā vaṭṭakajātakaṃ kathesi. Evaṃ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṃ kathesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page334.

Taṃ sutvā sabbepi rājāno pasannā sace satthā nāgamissa mayaṃ aññamaññaṃ vadhitvā lohitanadiṃ pavattayissāma satthāraṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ sace pana satthā agāraṃ ajjhāvasissa dīpasahassadvayaparivāraṃ catumahādīparajjamassa hatthagataṃ abhavissa atirekasahassaṃ kho panassa puttā abhavissaṃsu tato khattiyaparivārova acarissa taṃ kho panesa sampattiṃ pahāya nikkhamitvā sambodhiṃ patto idānipi khattiyaparivārova vicaratūti ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni rājakumārasatāni adaṃsu. Bhagavā te pabbājetvā mahāvanaṃ agamāsi. Punadivasato paṭṭhāya tehi parivuto ekadā kapilavatthupure ekadā koliyanagareti dvīsu nagaresu piṇḍāya cari. Ubhayanagaravāsinopissa mahāsakkāraṃ kariṃsu. Tesaṃ garugāravena na attano ruciyā pabbajitānaṃ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyopi tesaṃ anabhiratijananatthāya taṃ taṃ vacanaṃ vatvā sāsanaṃ pesesuṃ. Te atirekataraṃ ukkaṇṭhiṃsu. Bhagavā āvajjento tesaṃ anabhiratibhāvaṃ ñatvā ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṃ ekato vasantā ukkaṇṭhanti kathānurūpā nukho nesaṃ dhammakathā sappāyāti upadhārento kuṇāladhammadesanaṃ passi. Athassa etadahosi ahaṃ ime bhikkhū himavantaṃ netvā kuṇālakathāya nesaṃ mātugāmassa dosaṃ pakāsetvā anabhiratiṃ haritvā sotāpattimaggaṃ dassāmīti. So pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhattakiccavelāyameva te pañcasate

--------------------------------------------------------------------------------------------- page335.

Bhikkhū āmantetvā diṭṭhapubbo vo bhikkhave ramaṇīyo himavantappadesoti pucchi. No hetaṃ bhanteti. Gacchissatha pana himavantacārikanti vutte bhante aniddimanto mayaṃ kathaṃ gamissāmāti. Sace pana vo koci gahetvā gaccheyya gaccheyyāthāti. Āma bhante gacchāmāti. Satthā sabbepi te attano iddhiyā gahetvā ākāse uppatitvā himavantaṃ gantvā gaganatale ṭhitova ramaṇīye himavantappadese kañcanapabbataṃ rajaṭapabbataṃ maṇipabbataṃ hiṅgulapabbataṃ añjanapabbataṃ sānupabbataṃ phalikapabbatanti nānāvidhe satta pabbate pañca mahānadiyo gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī kaṇṇamuṇḍadahaṃ rathakāradahaṃ maṇḍākiṇīsīhappapātachaddantaanotattakuṇāladahanti ime satta dahe dassesi. Himavanto nāma pabbato pañcayojanasatubbedho tiyojanasahassavitthato. Tassa imaṃ ramaṇīyaṃ ekadesaṃ attano ānubhāvena dassesi. Tattha katanivāsāni sīhabyagghahatthikulādīni catuppadāni dvipade kuṇālādayo sakuṇe ca ekadesato dassesi. Tattha ārāmaramaṇīyakādīni pupphūpagaphalūpage rukkhe nānāvidhe ca sakuṇasaṅghe jalajathalajapupphāni himavantassa puratthimapasse suvaṇṇatalaṃ pacchimapasse hiṅgulatalaṃ dassesi. Imesaṃ ramaṇīyakānaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya tesaṃ bhikkhūnaṃ purāṇadutiyikāsu chandarāgo pahīno. Atha satthā te bhikkhū gahetvā ākāsato otaritvā himavantassa pacchimapasse saṭṭhiyojanike manosilātale sattayojanikassa kappaṭṭhitasālarukkhassa heṭṭhā tiyojanikāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page336.

Manosilāya upari tehi bhikkhūhi parivuto chabbaṇṇabuddharaṃsiyo visajjento aṇṇavakucchiṃ khobhetvā jajjalamāno suriyo viya nisīditvā madhurasaraṃ nicchārento te bhikkhū āmantesi bhikkhave imasmiṃ himavante tumhe adiṭṭhapubbaṃ maṃ pucchathāti. Tasmiṃ khaṇe dve citrakokilā ubhosu koṭīsu daṇḍakaṃ mukhena gahetvā majjhe attano sāmikaṃ nisīdāpetvā aṭṭha citrakokilā purato aṭṭha pacchato aṭṭha vāmato aṭṭha dakkhiṇato aṭṭha heṭṭhā aṭṭha uparicchāyaṃ katvā evaṃ taṃ citrakokilaṃ parivāretvā ākāsenāgacchanti. Te bhikkhū sabbaṃ sakuṇasaṅghaṃ disvā satthāraṃ pucchiṃsu ke nāmete bhante sakuṇasaṅghāti. Bhikkhave esa mama porāṇako vaṃso mayā ṭhapitā paveṇi maṃ tāva pubbe evaṃ paricariṃsu tadā panesa sakuṇagaṇo mahā ahosi aḍḍhuḍḍhāni dijakaññāsahassāni maṃ parivāretvā anuvicariṃsu anupubbena pana parihāyitvā idāni ettako jātoti. Kathaṃ pana evarūpe bhante vanasaṇḍe etā dijakaññāyo tumhe paricariṃsūti. Atha nesaṃ satthā tenahi bhikkhave mama vacanaṃ sādhukaṃ suṇāthāti satiṃ upaṭṭhāpetvā atītaṃ āharitvā dassento āha. Evamakkhāyati evamanusuyyati sabbosadhadharaṇidhare nekapupphamālyavigate gajagavayamahisarurucāmaripasadakhaggagokaṇṇasīhabyagghadīpiacchakoka- taracchauddārakadalimigaviḷārasasakaṇṇikānucarite ākiṇṇanelamaṇḍala- mahāvarāhanāgakulakareṇusaṅghādhivutthe issamigasākhamigasarabhamigaeṇimiga- citramigavātamigapasadamigapurisālūkiṃpurisayakkharakkhasanisevite

--------------------------------------------------------------------------------------------- page337.

Amajjamañjaridharapahaṭṭhapupphaphussitaggānekapādapagaṇavitate kururacaṅkoravāraṇamayūra- parābhūtajīvajīvakacelāvakabalākabhiṅkārakaravīkamattavihaṅgasatasaṅghuṭṭhe añjana- manosilāharitālahiṃgulakahemarajaṭakanakānekadhātusatavinaddhapaṭimaṇḍitappadese evarūpe khalu bho ramme vanasaṇḍe kuṇālo nāma sakuṇo paṭivasati ativiya citto ativiya cittapattachadano. Tasseva khalu bho kuṇālassa sakuṇassa aḍḍhuḍḍhāni itthīsahassāni paricārikā dijakaññāyo. Atha khalu bho dve dijakaññāyo daṇḍaṃ mukhena ḍaṃsitvā taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbādhetthāti. Pañcasatā dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti sacāyaṃ kuṇālo sakuṇo āsanā paripatissati mayaṃ taṃ pakkhehi paṭiggahessāmāti. Pañcasatā dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ ātāpo paritāpesīti. Pañcasatā pañcasatā dijakaññāyo ubhato passena uḍḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusīti. Pañcasatā dijakaññāyo purato purato uḍḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kathalāya vā pāṇinā vā pāsāṇena vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṃ adaṃsūti. Pañcasatā dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti māyaṃ kuṇālo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page338.

Sakuṇo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgāmesīti. Pañcasatā dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo māyaṃ kuṇālo sakuṇo āsane pariyukkaṇṭhīti. Pañcasatā dijakaññāyo disodisaṃ uḍḍenti nekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo māyaṃ kuṇālo sakuṇo khuddāya parikilamitthāti. Atha khalu tā dijakaññāyo taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ ārāmeneva ārāmaṃ uyyāneneva uyyānaṃ nadītittheneva nadītitthaṃ pabbatasikhareneva pabbatasikharaṃ ambavaneneva ambavanaṃ jambūvaneneva jambūvanaṃ labujavaneneva labujavanaṃ nāḷikerasañjāditavaneneva nāḷikerasañjāditavanaṃ khippameva abhisambhonti ratitthāya. Atha khalu bho kuṇālo sakuṇo tāhi dijakaññāhi divasaṃ paribyuḷho evaṃ tā apasādeti nassatha tumhe vasaliyo vinassatha vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yena kāmaṅgamāyoti. Tatrāyaṃ atthavaṇṇanā. Bhikkhave so vanasaṇḍo evamakkhāyati evañca anusuyyati. Kinti. Sabbosadhadharaṇīdhareti. Vitthāro. Tattha sabbosadhadharaṇīdhareti mūlatacapattapupphādisabbosadhadharāya dharaṇiyā samannāgateti attho. Sabbosadhayutto vā dharaṇīdharo. So hi padeso sabbosadhadharaṇīdharoti evamakkhāyati evañca anusuyyati. Tasmiṃ vanasaṇḍeti vatataṃ hoti. Sesapadayojanāyapi eseva nayo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page339.

Nekapupphamālyavitateti anekehi phalatthāya uppannapupphehi ceva pilandhanamālehi ca vitate. Rurūti suvaṇṇavaṇṇā migā. Uddārāti uddā. Viḷārāti mahāviḷārā. Nelamaṇḍalaṃ vuccati taruṇabhiṅkacchāpakareṇumaṇḍalaṃ. Mahāvarāhāti mahāhatthino. Ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhena gocarikādibhedena dasavidhena nāgakulena ceva kareṇusaṅghena ca adhivuttheti attho. Issamigāti kāḷasīhā. Vātamigāti mahāvātamigā. Pasadamigāti vicitramigā. Purisālūti assamukhayakkhiniyo. Kiṃpurisāti devakinnaracandakinnaradumakinnaradandamānavaka- kontisakuṇakaṇṇipāvuraṇādibhedā kinnarā. Amajjamañjaridharapahaṭṭha- pupphaphussitaggānekapādapagaṇavitateti makuladharehi ceva mañjaridharehi ca supupphitehi aggamattapupphitehi ca anekehi pādapagaṇehi vitate. Vāraṇā nāma hatthiliṅgasakuṇā. Celāvakātipi ete sakuṇāyeva. Hemakanakāti dve suvaṇṇajātiyo. Etehi añjanādīhi nekadhātusatehi anekehi vaṇṇadhāturāsīhi vinaddhapaṭimaṇḍitappadese. Bhoti dhammālapanamattametaṃ. Cittoti mukhatuṇḍakehi heṭṭhā udarabhāgehi vicitto. Aḍḍhuḍḍhānīti aḍḍhacatutthāni tīṇi sahassāni pañcasatānīti attho. Addhānapariyāyapatheti addhānasaṅkhāte gamanamagge. Ubbādhetthāti bādhettha ajjhottharittha. Upapphusīti upagantvā phusi. Pahāraṃ adaṃsūti ettha mā nanti padassa sāmivasena attho veditabbo. Saṅgāmesīti samāgacchi. Saṇhāhīti maṭṭhāhi. Sakhilāhīti piyāhi. Mañjūhīti sakhilāhi. Madhurāhīti madhurassarāhi vācāhi. Samudācarantiyoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page340.

Gandhabbakaraṇavasena paricarantiyo. Nekarukkhavividhavikatiphalanti nekehi rukkhehi vividhavikatiphalaṃ. Ārāmeneva ārāmanti pupphārāmādīsu aññatarena ārāmeneva aññataraṃ ārāmaṃ nentīti attho. Uyyānādīsupi eseva nayo. Nāḷikerasañjāditavanenevāti nāḷikeravaneneva aññaṃ nāḷikeravanaṃ. Abhisambhontīti evaṃ netvā tattha naṃ khippameva ratitthāya pāpuṇanti. Divasaṃ paribyuḷhoti sakaladivasaṃ paribyuḷho. Apasādetīti tā kira taṃ evaṃ divasaṃ paricaritvā nivāsarukkhe otāretvā rukkhasākhādīsu nisīditvā appeva nāma madhuravacanaṃ labheyyāmāti patthayantiyo iminā uyyojitakāle attano vasanaṭṭhānaṃ gamissāmāti vasanti. Kuṇālarājā pana tā uyyojento nassathāti ādivacanehi apasādesi. Tattha nassathāti gacchatha. Vinassathāti sabbato bhāgena nassatha. Gehe dhanadhaññādīnaṃ nāsanena coriyo bahumāyatāya dhuttiyo naṭṭhasatitāya asatiyo anavatthitacittatāya lahucittāyo katavināsanena mittadubbhitāya ca katassa appaṭikārikāyoti. Evañca pana vatvā iti kho bhikkhave ahaṃ tiracchānagatopi itthīnaṃ akataññutaṃ bahumāyataṃ anācārataṃ dussīlatañca jānāmi tadāpāhaṃ tāsaṃ vase avattitvā tā eva attano vase vattemīti imāya kathāya tesaṃ bhikkhūnaṃ anabhiratiṃ haritvā satthā tuṇhī ahosi. Tasmiṃ khaṇe dve kāḷakokilā sāmikaṃ daṇḍakena ukkhipitvā heṭṭhābhāgādīs catasso catasso hutvā taṃ padesaṃ āgamiṃsu. Te bhikkhū

--------------------------------------------------------------------------------------------- page341.

Tāpi disvā satthāraṃ pucchiṃsu. Satthā pubbe bhikkhave mama sahāyo puṇṇamukho nāma pussakokilo ahosi tassāyaṃ vaṃsoti vatvā purimanayeneva tehi bhikkhūhi pucchito āha tasseva khalu bho himavato pabbatarājassa puratthime disābhāge susukhumasunipuṇagiripabhavā haritūpayantiyoti. Tattha susukhumāti suṭṭhu sukhumasaṇhasalilatāya susukhumā sunipuṇā giri etesaṃ pabhavāti susukhumanipuṇagiripabhavā. Himavantato sandamānā haritatiṇamissaoghatāya haritā kuṇāladahaṃ upagamanena upayantiyoti susukhumasunipuṇagiripabhavā haritūpayantiyo evarūpā nadiyo yasmiṃ sandantīti. Idāni yaṃ kuṇāladahaṃ tā upayanti tattha pupphāni vaṇṇento āha uppalapadumakumudanalinasatapattasogandhikamandālakasampativiruḷhasucigandha- manuññamanāpakappadeseti. Tattha uppalanti nīluppalaṃ. Nalinanti setapadumaṃ. Satapattanti paripuṇṇasatapattapadumaṃ. Sampatīti etehi sampativiruḷhehi abhinavajātehi. Sucigandhena ceva manuññagandhena ca hadayabandhanasamatthatāya manāpakena ca padesena samannāgateti attho. Idāni tasmiṃ dahe rukkhādayo vaṇṇento āha. Kuruvamucalindaketakavedisamañjulapunnāgabakulatilakapiyaṅgukāhasanasāla- salaḷacampakaasokanāgarukkhatiriṭibhujapattaloddacandanoghavane kālāgarupaduma- piyaṅgudevadārukacocagahane

--------------------------------------------------------------------------------------------- page342.

Kakudhakuṭajaaṅkolakaccikārakaṇikārakaṇṇavirakoraṇḍakoviḷārakiṃsukayodhikavanamallika- manaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucirabhaginimālamālyadhare jātisumanamadhugandhikadhanutakkāri- tālisatagarausīrakoṭṭhagacchavitate adhimuttakasumanakusumitalatāvitatapaṭimaṇḍitap- padese haṃsapilavakādambakāraṇḍakābhinādite vijjādharasiddhasamaṇatāpasagaṇādhivutthe naradevayakkharakkhasadānavagandhabbakinnaramahoragānuciṇṇappadese evarūpe khalu bho ramme vanasaṇḍe puṇṇamukho nāma pussakokilo paṭivasati ativiya madhuragiro vilāsitanayanamattakkho. Tasseva khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa aḍḍhuḍḍhāni itthīsatāni paricārikāni dijakaññāyo. Atha khalu bho dve dijakaññāyo kaṭṭhaṃ mukhena ḍaṃsitvā taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbādhetthāti. Paññāsa dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato uḍḍenti sacāyaṃ puṇṇamukho pussakokilo āsanā paripatissati mayaṃ taṃ pakkhehi paṭiggahessāmāti. Paññāsa dijakaññāyo uparūpari uḍḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ ātāpo paritāpesīti. Paññāsa paññāsa dijakaññāyo ubhato passena uḍḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusīti. Paññāsa dijakaññāyo purato purato uḍḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kathalāya vā pāṇinā vā pāsāṇena vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page343.

Adaṃsūti. Paññāsa dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti māyaṃ puṇṇamukho pussakokilo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgāmesīti. Paññāsa dijakaññāyo pacchato pacchato uḍḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo māyaṃ puṇṇamukho pussakokilo āsane pariyukkaṇṭhīti. Paññāsa dijakaññāyo disodisaṃ uḍḍenti nekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo māyaṃ puṇṇamukho pussakokilo khuddāya parikilamitthāti. Atha khalu bho tā dijakaññāyo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ ārāmeneva ārāmaṃ uyyāneneva uyyānaṃ nadītittheneva nadītitthaṃ pabbatasikhareneva pabbatasikharaṃ ambavaneneva ambavanaṃ jambūvaneneva jambūvanaṃ labujavaneneva labujavanaṃ nāḷikerasañjāditavaneneva nāḷikerasañjāditavanaṃ khippameva anusambhonti ratitthāya. Atha khalu bho puṇṇamukho pussakokilo tāhi dijakaññāhi divasaṃ paribyuḷho evaṃ pasaṃsati sādhu sādhu bhaginiyo etaṃkho bhaginiyo tumhākaṃ paṭirūpaṃ kuladhītānaṃ yaṃ tumhe bhattāraṃ paricareyyāthāti. Atha khalu bho puṇṇamukho pussakokilo yena kuṇālo sakuṇo tenūpasaṅkami. Addasaṃsu kho kuṇālassa sakuṇassa paricārikā dijakaññāyo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna yena puṇṇamukho pussakokilo tenūpasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ etadavocuṃ ayaṃ samama

--------------------------------------------------------------------------------------------- page344.

Puṇṇamukha kuṇālo sakuṇo ativiya pharuso ativiya pharusavāco appeva nāma tuvaṃpi āgamma piyavācaṃ labheyyāmāti. Appeva nāma bhaginiyoti vatvā yena kuṇālo sakuṇo tenūpasaṅkami upasaṅkamitvā kuṇālena sakuṇena saddhiṃ paṭisammoditvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho puṇṇamukho pussakokilo taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ etadavoca kissa tvaṃ samma kuṇāla itthīnaṃ sajātānaṃ kuladhītānaṃ sammāpaṭipannānaṃ micchāpaṭipannosi amanāpabhāṇīnaṃpi kira samma kuṇāla itthīnaṃ ācārasampannānaṃ tayā manāpabhāṇinā bhavitabbaṃ kimaṅgaṃ pana manāpabhāṇinanti. Evaṃ vutte kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ evaṃ apasādesi nassa tvaṃ samma jamma vasala vinassa tvaṃ samma jamma vasala ko nu tayā viyatto jāyājinenāti. Evaṃ apasādito pana puṇṇamukho pussakokilo tatoyeva paṭinivattati. Atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa aparena samayena nacirasseva kharo ābādho uppajji lohitapakkhandikā bāḷhā vedanā vattanti maraṇantikā. Atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa paricārikānaṃ dijāññānaṃ etadahosi ābādhiko kho ayaṃ puṇṇamukho pussakokilo appeva nāma imamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā na vā vuṭṭhaheyyāti. Taṃ ekakaṃ adutiyaṃ ohāya yena kuṇālo sakuṇo tenūpasaṅkamiṃsu. Addasā kho kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo dūratova āgacchantiyo disvāna tā dijakaññāyo etadavoca kahaṃ pana tumhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page345.

Vasaliyo bhattāti. Ābādhiko kho samma kuṇāla puṇṇamukho pussakokilo appeva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā na vā vuṭṭhaheyyāti. Evaṃ vutte kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo evaṃ apasādeti nassatha tumhe vasaliyo vinassatha tumhe vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yena kāmaṅgamāyoti vatvā yena puṇṇamukho pussakokilo tenūpasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ etadavoca haṃ samma puṇṇamukhāti. Haṃ samma kuṇālāti. Atha khalu bho kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ pakkhehi ca mukhatuṇḍena ca pariggahetvā vuṭṭhāpetvā nānābhesajjāni pāyāpesi. Atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa so ābādho paṭipassambhīti. Tattha piyaṅgukāti setapupphā. Hasanāti hakāro padasandhikaro asanāyeva. Tiriṭīti ekā rukkhajāti. Candanāti rattacandanā. Oghavaneti etesaṃ oghena ghaṭāya samannāgatavane. Devadārukacoca- gahaneti devadārurukkhehi ceva kadalīhi ca gahane. Kaccikārāti ekā rukkhajāti. Kaṇikārāti mahāpupphā kaṇikārā. Kaṇṇavirāti khuddakapupphā. Kiṃsukāti vātaghāṭakā. Yodhikāti yūdhikā. Mallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucirabhaginimālamālyadhareti mallikānañca anaṅgaṇānañca anavajjānañca bhaṇḍīnañca surucirānañca bhaginīnañca pupphehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page346.

Mālyadhārayamāne. Dhanutakkārīti dhanupātali. Tālisāti tālisapattarukkhā. Gacchavitateti etehi sumanādīhi vitate nadīgacche pabbatagacchepi. Kusumitalatāti tesu tesu ṭhānesu suṭṭhu kusumite adhimuttakādīhi ceva nānāvividhalatāhi ca vitatapaṭimaṇḍitappadese. Gaṇādhivuttheti etesu hi vijjādharādīnaṃ gaṇehi adhivutthe. Puṇṇamukhoti mukhaparipuṇṇatāya puṇṇamukho parehi phuṭṭhatāya pussakokilo. Vilāsitanayanoti vilāsitanetto. Mattakkhoti yathā mattānaṃ akkhīni rattāni honti evaṃ rattakkho pamāṇayuttanetto vā. Bhaginiyoti ariyavohārenālapanaṃ. Paricareyyāthāti sakalaṃ divasaṃ gahetvā vicareyyātha. Iti so piyakathaṃ kathetvā uyyojesi. Kadāci pana kuṇālo sakuṇo saparivāro puṇṇamukhaṃ dassanāya gacchati. Kadāci puṇṇamukho kuṇālassa santikaṃ āgacchati. Tenāha atha khalu bhoti. Sammāti vayassa. Āgammāti paṭicca upanissāya sandhāya. Labheyyāmāti kuṇālassa santikā piyavacanaṃ labheyyāma. Appeva nāmāti api nāma labheyyāma vakkhāmi nanti. Sajātānanti samānajātikānaṃ. Nassāti palāya. Jammāti lāmaka. Viyattoti konu tayā sadiso añño byatto nāma atthi. Jāyājinenāti jāyājitena ayameva vā pāṭho. Evaṃ itthīparājitena tayā sadiso ko nāma byatto atthīti taṃ puna evarūpassa vacanassa abhaṇanatthāya apasādeti. Tatoyevāti kuddho me kuṇāloti cintetvā tatoyeva paṭinivattitvā saparivāro attano vasanaṭṭhānameva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page347.

Agamāsi. Appeva nāmāti saṃsayaparivitakko. Imamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā na vāti evaṃ cintetvā taṃ ohāya pakkamiṃsu. Tumhanti tumhākaṃ. Appeva nāmāti tamhā ābādhā vuṭṭhaheyya vā no vā amhākaṃ gatakāle mato bhavissati mayañhi idāni eso marissatīti ñatvā tumhākaṃ pādaparicārikā bhavitumāgatamhāti. Tenūpasaṅkamīti kuṇālo imā itthiyo sāmikassa matakāle āgatā paṭikkūlā bhavissāmāti taṃ pahāya āgatā ahaṃ gantvā mama sahāyakaṃ pupphaphalādīni nānābhesajjāni saṃharitvā arogaṃ karissāmīti cintetvā nāgabalo mahāsatto ākāse uppatitvā yena so tenūpasaṅkami. Hanti nipāto. Jīvasi sammāti pucchanto evamāha. Itaropissa jīvāmi sammāti vadanto. Pāyāpesīti pāyesi. Paṭipassambhīti vūpasanto. Tāpi dijakaññāyo tasmiṃ aroge jāte āgatā. Kuṇālopi puṇṇamukhaṃ katipāhaṃ phalāphalāni khādāpetvā tassa balappattakāle samma idāni tvaṃ arogo attano paricārikāhi saddhiṃ vasa ahaṃpi attano vasanaṭṭhānaṃ gamissāmīti āha. Atha naṃ so imā samma maṃ bāḷhagilānaṃ pahāya palāyanti na me etāhi dhuttīhi atthoti āha. Taṃ sutvā mahāsatto tenahi te samma itthīnaṃ pāpabhāvaṃ ācikkhissāmīti puṇṇamukhaṃ gahetvā himavantapasse manosilātalaṃ netvā sattayojanike sālarukkhamūle manosilātale nisīdi. Ekasmiṃ passe puṇṇamukho saparivāro nisīdi. Sakalahimavante

--------------------------------------------------------------------------------------------- page348.

Devatā ghosanaṃ cari ajja kuṇālarājā himavante manosilātale nisīditvā buddhalīlāya dhammaṃ desessati taṃ suṇāthāti. Paramparaghosena cha kāmāvacaradevā ñatvā yebhuyyena tattha sannipatiṃsu. Bahū ca nāgayakkharakkhasasupaṇṇavijjādharagijjhā aṭaviyaṃ sannisitadevatā tamatthaṃ ugghosesuṃ. Tadā ānando nāma gijjharājā dasasahassagijjhaparivāro gijjhakūṭapabbate paṭivasati. Sopi taṃ kolāhalaṃ sutvā dhammaṃ suṇissāmīti saparivāro āgantvā ekamantaṃ nisīdi. Nāradopi pañcābhiñño tāpaso dasasahassatāpasaparivuto himavantappadese viharanto taṃ devaghosanaṃ sutvā sahāyo me kira kuṇālo itthīnaṃ aguṇaṃ kathessati mahāsamāgamo bhavissati mayāpi tamassa desanaṃ sotuṃ vaṭṭatīti tāpasadasasahassena saddhiṃ iddhiyā tattha gantvā ekamantaṃ nisīdi. Buddhādīnaṃ desanā sannipātasadiso mahāsamāgamo ahosi. Atha mahāsatto jātisarañāṇena itthīdosapaṭisaṃyuttaṃ atītabhave diṭṭhakāraṇaṃ puṇṇamukhaṃ kāyasakkhiṃ katvā kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha. Atha khalu bho kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ gilānā vuṭṭhitaṃ aciravuṭṭhitaṃ gelaññā taṃ etadavoca diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kaṇhā dvepītikā pañcapatikāya chaṭṭhe purise cittaṃ paṭibaddhantiyā yadidaṃ kabandhe pīṭhasappimhi bhavati ca panuttarettha vākyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page349.

Athajjuno nakulo bhīmaseno yudhiṭṭhilo sahadevo ca rājā ete patī pañcamaticca nārī akāsi khujjavāmanakena pāpaṃ. Puna diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha pañcatapāvī nāma samaṇī susānamajjhe vasantī catutthabhattaṃ parināmayamānā surādhuttakena pāpamakāsi diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kākavantī nāma devī samuddamajjhe vasantī bhariyā venateyyassa naṭakuverena pāpamakāsi diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kuruṅgadevī nāma lomasundarī eḷakakumāraṃ kāmayamānā chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā pāpamakāsi evañhetamaññātaṃ brahmadattassa mātukā ohāya kosalarājaṃ pañcālacaṇḍena pāpamakāsi. Etā ca aññā ca akaṃsu pāpaṃ tasmāhaṃ itthīnaṃ na vissase nappasaṃse mahī yathā jagatisamānarattā vasundharā itarītarānaṃ patiṭṭhā sabbasahā aphandanā akuppā tathitthiyo tāyo na vissase naro. Sīho yathā lohitamaṃsabhojano bāḷamigo pañcāvudho suruddho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page350.

Pasayha khādi parahiṃsane rato tathitthiyo tāyo na vissase naro. Na khalu bho samma puṇṇamukha vesiyo nāriyo gamanīyo nahetā bandhakiyo nāma bandhiyo vadhikāyo nāma etāyo yadidaṃ vesiyo nāriyo gamanīyoti. Corā viya veṇikatā madirā viya visaduṭṭhā vāṇijova vācāsandhitiyo issasiṅgamiva viparivattāyo uragamiva dujjivhāyo. Sobbhamiva paṭicchannāyo pātālamiva duppūrāyo rakkhasī viya duttosāyo yamovekantahāriyo. Sikhīriva sabbabhakkhā nadīriva sabbavāhinī anilo viya yena kāmaṃcarā neru viya avisesakarā visarukkho viya niccaphalitāyo. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ yathā coro yathā duṭṭho vāṇijova vikatthanī issasiṅgamiva parivattā dujjivhā urago yathā. Sobbhamiva paṭicchannā pātālamiva duppurā rakkhasī viya duttosā yamovekantahāriyo. Yathā sikhī nadī vāho anilo kāmapāravā nerūva avisesā ca visarukkhova niccaphalī nāsayanti ghare bhogaṃ ratanānantakaritthiyoti. Tattha gilānā vuṭṭhitanti paṭhamagilānaṃ pacchā vuṭṭhitaṃ. Diṭṭhā mayāti atīte kira brahmadatto kāsikarājā sampannabalabāhanatāya kosalarajjaṃ gahetvā kosalarājānaṃ māretvā tassa aggamahesiṃ sannisinnagabbhaṃ gahetvā bārāṇasiṃ gantvā taṃ attano aggamahesiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page351.

Akāsi. Sā aparabhāge dhītaraṃ vijāyi. Rañño pakatiyā dhītā vā putto vā natthi. So tussitvā bhadde varaṃ gaṇhāhīti āha. Sā gahitakaṃ katvā ṭhapesi. Tassā pana kumārikāya kaṇhāti nāmaṃ kariṃsu. Athassā vayappattāya mātā amma pitarā te varo dinno tamahaṃ gahetvā ṭhapesiṃ tava ruccanakaṃ varaṃ gaṇhāhīti. Sā mayhaṃ avijjamānaṃ dhanaṃ natthi paṭiggahaṇatthāya me sayaṃvaraṃ kārehīti. Sā kilesabahalatāya hirottappaṃ bhinditvā mātaraṃ āha. Sā rañño ārocesi. Rājā yathārucitaṃ patiṃ gaṇhatūti vatvā sayaṃvaraṃ ghosāpesi. Rājaṅgaṇe sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā bahū purisā sannipatiṃsu. Kaṇhā pupphasamuggaṃ ādāya uttarasīhapañjare ṭhitā olokentī ekaṃpi na rocesi. Tadā paṇḍurājagottato ajjuno nakulo bhīmaseno yudhiṭṭhilo sahadevoti ime pañca paṇḍurājaputtā takkasilāyaṃ disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṃ uggahetvā desacārittaṃ jānissāmāti vicarantā bārāṇasiṃ patvā antonagare kolāhalaṃ sutvā pucchitvā tamatthaṃ ñatvā mayaṃpi gamissāmāti kāñcanarūpakasamānarūpā pañcapi tattha gantvā paṭipāṭiyā aṭṭhaṃsu. Sā kaṇhā te disvā pañcasupi tesu paṭibaddhacittā hutvā pañcannaṃpi sīsesu mālācumbaṭakāni khipitvā amma ime pañca jane varemīti āha. Sā rañño ārocesi. Rājā varassa dinnattā na labhissasīti avatvā anattamanova kiṃjātikā kassa puttāti pucchitvā te paṇḍurājaputtā devāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page352.

Paṇḍurājaputtabhāvaṃ ñatvā tesaṃ sakkāraṃ katvā taṃ pādaparicārikaṃ adāsi. Sā sattabhūmikapāsāde te kilesavasena saṅgaṇhi. Eko panassā paricārako khujjo pīṭhasappi atthi. Sā pañca rājaputte kilesavasena saṅgaṇhitvā tesaṃ bahi nikkhantakāle okāsaṃ labhitvā kilesena anudayhamānā khujjena saddhiṃ pāpaṃ karoti. Tena ca saddhiṃ kathentī mayhaṃ tayā sadiso piyo natthi rājaputte mārāpetvā tesaṃ galalohitena tava pāde dhovissāmīti vadati. Itaresupi jeṭṭhabhātikena saddhiṃ missībhūtakāle imehi catūhi janehi tvameva mayhaṃ piyataro mayā jīvitaṃpi tavatthāya pariccattaṃ mama pitu accayena tuyhaññeva rajjaṃ dāpessāmīti vadati. Itarehi saddhiṃ missībhūtakālepi eseva nayo. Te ayaṃ amhe piyāyati issariyañca no etaṃ nissāya jātanti tassā ativiya tussanti. Sā ekadivasaṃ ābādhikā ahosi. Atha naṃ te parivāretvā eko sīsaṃ sambāhanto nisīdi. Sesā ekekaṃ hatthañca pādañca parimajjiṃsu. Khujjo panassā pādamūle nisīdi. Sā pana sīsaṃ sambāhamānassa jeṭṭhakabhātikassa ajjujanakumārassa mayhaṃ tayā piyataro natthi jīvamānā tayā saddhiṃ jīvissāmi pitu accayena tuyhaṃ rajjaṃ dāpessāmīti sīsena saññaṃ dadamānā taṃ saṅgaṇhi. Itaresaṃpi hatthapādehi tatheva saññaṃ adāsi. Khujjassa pana tvaññeva mama piyataro tavatthāya ahaṃ jīvissāmīti jivhāya saññaṃ adāsi. Te sabbepi pubbe abhiṇhakathitabhāvena tāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page353.

Saññāya tamatthaṃ jāniṃsu. Ajjunakumāro pana tassā hatthapādajivhāvikāre disvā yathā mayhaṃ evaṃ sesānaṃpi imāya saññā dinnā bhavissati nissaṃsayaṃ khujjenāti saddhiṃ etissā santhavena bhavitabbanti cintetvā bhātaro gahetvā bahi nikkhamitvā pucchi diṭṭhā te pañcapatikā mama sīsavikāraṃ dassetīti. Āma diṭṭhāti. Kāraṇaṃ jānathāti. Na jānāmāti. Idaṃ nāmettha kāraṇaṃ tumhākaṃ pana hatthapādehi dinnasaññāya kāraṇaṃ jānathāti. Āma jānāmāti. Amhākaṃpi teneva kāraṇena adāsīti. Khujjassa jivhāvikārena saññādānassa kāraṇaṃ jānathāti. Na jānāmāti. Atha nesaṃ ācikkhitvā imināpi saddhiṃ etāya pāpakammaṃ katanti vatvā tesu asaddahantesu khujjaṃ pakkosāpetvā pucchi. So sabbaṃ pavuttiṃ kathesi. Te tassa vacanaṃ sutvā tassā vigatachandarāgā hutvā aho mātugāmo nāma pāpo dussīlo amhādise nāma jātisampanne sobhaggappatte pahāya evarūpena jegucchapaṭikkūlena khujjena saddhiṃ pāpakammaṃ karoti ko nāma paṇḍitajātiko evaṃ nillajjāhi pāpadhammāhi itthīhi saddhiṃ ramissatīti anekehi pariyāyehi mātugāmaṃ garahitvā alaṃ no gharāvāsenāti te pañcajanā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā āyūhapariyosāne yathākammaṃ gatā. Kuṇālo pana sakuṇarājā tadā ajjunakumāro ahosi. Tasmā attanā diṭṭhakāraṇaṃ dassento diṭṭhā mayāti ādimāha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page354.

Tattha dvepitikāti kosalarañño ca kāsikarañño ca vasenevetaṃ vuttaṃ. Pañcapatikāyāti pañcapatikā. Yakāro nipātamatto. Paṭibaddhantiyāti paṭibaddhamānā. Kabandheti tassa kira gīvā onamitvā uraṃ allinā tasmā chinnasīso viya khāyati. Patī pañcamaticcāti ete pañca atikkamitvā. Khujjavāmanakenāti khujjena vāmanakena saddhiṃ. Idaṃ vatvā aparānipi diṭṭhapubbāni dassento puna diṭṭhā ādimāha. Tattha paṭhamavatthusmiṃ tāva ayaṃ vibhāvanā. Atīte kira bārāṇasiṃ nissāya pañcatapāvī nāma setasamaṇī susāne paṇṇasālaṃ kāretvā tattha vasamānā cattāri bhattāni atikkamitvā bhuñjati sakalanagare cando viya suriyo viya ca pākaṭā ahosi. Bārāṇasivāsino khipitvāpi pakkhalitvāpi namo pañcatapāviyāti vadanti. Athekasmiṃ chaṇakāle paṭhamadivase tāva suvaṇṇakārā gaṇabandhena ekasmiṃ padese maṇḍapaṃ katvā macchamaṃsasurāgandhamālādīni tattha netvā surāpātuṃ ārabhiṃsu. Atheko suvaṇṇakāro surāpiṭṭhakaṃ chaḍḍetvā namo pañcatapāviyāti vatvā ekena paṇḍitapurisena ambho andhabāla calacittāya itthiyā namo karosi aho bālosīti vutte samma mā evaṃ avaca mā tvaṃ nirayasaṃvattanikaṃ kammaṃ karīti āha. Atha naṃ so dubbuddhi tuṇhī hohi sahassena me abbhudaṃ karohi ahaṃ te pañcatapāviṃ ito sattame divase alaṅkatapaṭiyattaṃ imasmiṃyeva ṭhāne nisinnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page355.

Surāpiṭṭhakaṃ gāhāpetvā suraṃ pivissāmi mātugāmo dhuvasīlo nāma natthīti āha. So na sakkhissasīti vatvā tena saddhiṃ sahassena abbhudamakāsi. So taṃ aññesaṃ suvaṇṇakārānaṃ ārocetvā punadivase pātova tāpasavesena susānaṃ pavisitvā tassa vasanaṭṭhānassa avidūre suriyaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Sā nagaraṃ bhikkhatthāya gacchamānā taṃ disvā mahiddhiko khvāyaṃ tāpaso bhavissati ahaṃ tāva susānapasse vasāmi ayaṃ majjhe susānassa vasati bhavitabbamassabbhantare santadhammena vandissāmi nanti upasaṅkamitvā vandi. So neva olokesi na ālapati. Dutiyadivasepi tatheva akāsi. Tatiyadivase panassā vanditakāle adhomukhova gacchāhīti āha. Catutthadivase kacci bhikkhāya na kilamasīti paṭisanthāramakāsi. Sā paṭisanthāro me laddhoti tuṭṭhā pakkāmi. Pañcamadivase bahutaraṃ paṭisanthāraṃ labhitvā thokaṃ nisīditvā gatā. Chaṭṭhe divase pana naṃ āgantvā vanditvā nisinnaṃ bhagini kiṃ nukho ajja bārāṇasiyaṃ mahāgītavāditasaddoti vatvā ayya tumheva na jānātha nagare chaṇo saṅghuṭṭho tattha kīḷantānaṃ esa saddoti vutte ettha ko nāmesa saddoti ajānanto viya hutvā bhagini katī bhattāni atikkamesīti pucchi. Cattāri ayyāti. Tumhe pana katī atikkamethāti. Satta bhaginīti idaṃ pana so musā abhāsi. Devasikaṃ so sadā rattiṃ bhuñjati. So taṃ katī te bhagini vassāni pabbajitāyāti pucchitvā tāya dvādasa vassānīti vatvā tumhākaṃ katī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page356.

Vassānīti vutte idaṃ me chaṭṭhaṃ vassanti āha. Atha naṃ atthi pana te bhagini santadhammo adhigatoti pucchitvā natthi ayyāti tumhākaṃ pana atthīti vutte mayhaṃpi natthīti vatvā bhagini mayaṃ neva kāmasukhaṃ labhāma na nekkhammasukhaṃ kiṃ amhākaññeva uṇho nirayo mahājanassa kiriyaṃ karoma ahaṃpi gihī bhavissāmi atthi me mātusantakaṃ dhanaṃ na sakkomi dukkhaṃ anubhavitunti āha. Sā tassa vacanaṃ sutvā attano calacittatāya tasmiṃ paṭibaddhacittā hutvā ayya ahaṃpi ukkaṇṭhitā sace maṃ na chaḍḍessatha tumhe ahaṃpi te bhaginī bhavissāmīti . atha naṃ so ehi na taṃ chaḍḍessāmi bhariyā me bhavissasīti taṃ nagaraṃ pavesetvā saṃvasitvā surāpānamaṇḍapaṃ gantvā tāya surāpiṭṭhakaṃ gāhāpetvā suraṃ pivi. Itaro sahassena jito. Sā taṃ paṭicca puttadhītāhi vaḍḍhi. Tadā kuṇālo surādhuttako ahosi. So taṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento diṭṭhā mayāti ādimāha. Dutiyavatthusmiṃ atītakathā catukkanipāte kākavantījātakavaṇṇanāya vitthāritā. Tadā pana kuṇālo garuḷo ahosi. Tasmā attano diṭṭhakāraṇaṃ pakāsento diṭṭhā mayāti ādimāha. Tatiyavatthusmiṃ atīte brahmadatto kosalarājānaṃ vadhitvā rajjaṃ gahetvā tassa aggamahesiṃ gabbhiniṃ ādāya bārāṇasiṃ paccāgantvā tassā gabbhinibhāvaṃ jānantopi aggamahesiṃ akāsi. Sā paripakkagabbhā suvaṇṇarūpakasadisaṃ puttaṃ vijāyitvā vuḍḍhippattaṃpi naṃ bārāṇasirājā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page357.

Esa me paccāmittassa putto kiṃ imināti mārāpessati mā me putto parahatthe maratūti cintetvā dhātiṃ āha amma idaṃ dārakaṃ pilotikāya attharitvā āmakasusāne nipajjāpetvā ehīti. Dhātī tathā katvā nahātvā paccāgami. Kosalarājāpi maritvā puttassa ārakkhadevatā hutvā nibbatti. Tassānubhāvena ekassa eḷakapālakassa tasmiṃ padese eḷikā cārentassa ekā eḷikā taṃ kumāraṃ disvā sinehaṃ uppādetvā khīraṃ pāyetvā thokaṃ vicaritvā puna āgantvā tayo cattāro vāre pāyesi. Eḷakapālako tassā kiriyaṃ disvā taṃ ṭhānaṃ gantvā taṃ dārakaṃ disvā puttasinehaṃ paccupaṭṭhapetvā netvā attano bhariyāya adāsi. Sā pana aputtakā ahosi. Tenassā thaññaṃ natthi. Atha naṃ eḷikāya khīrameva pāyesi. Tato paṭṭhāya pana devasikaṃ devasikaṃ dve tisso eḷikā maranti. Eḷakapālako imasmiṃ paṭijaggiyamāne sabbā eḷikā marissanti kiṃ no imināti taṃ ekasmiṃ mattikabhājane nipajjāpetvā aparena pidahitvā māsacuṇṇena mukhaṃ nibbivaraṃ limpitvā nadiyaṃ visajjāpesi. Tamenaṃ vuyhamānaṃ heṭṭhā titthe rājanivesane jiṇṇapaṭisaṅkhārako eko caṇḍālo sapajāpatiko makaciṃ dhovanto taṃ disvā vegena gantvā udakā āharitvā tīre ṭhapetvā kimetthāti vivaritvā olokento abhirūpaṃ dārakaṃ passi. Bhariyāpissa aputtakā. Tassā tasmiṃ puttasineho nibbatti. Atha naṃ gehaṃ netvā paṭijaggi. Taṃ sattaṭṭhavassakālato paṭṭhāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page358.

Mātāpitaro rājakulaṃ gacchantā ādāya gacchanti. Soḷasavassakālato paṭṭhāya rājakulaṃ gantvā jiṇṇapaṭisaṅkharaṇaṃ karoti. Rañño aggamahesiyā ca kuruṅgadevī nāma dhītā ahosi uttamarūpadharā. Sā tassa diṭṭhakālato paṭṭhāya tasmiṃ paṭibaddhacittā hutvā aññattha anabhiratā tasseva kammakaraṇaṭṭhānameva āgacchati. Tesaṃ abhiṇhadassaneneva aññamaññaṃ paṭibaddhacittānaṃ antorājakuleyeva paṭicchannokāse ajjhācāro pavattati. Gacchante kāle paricārikāyo ñatvā rañño ārocesuṃ. Rājā kujjhitvā amacce sannipātetvā iminā caṇḍālaputtena idaṃ nāma kataṃ imassa kattabbaṃ jānāthāti āha. Amaccā mahāparādho esa nānāvidhāni kammakaraṇāni kāretvā pacchā naṃ māretuṃ vaṭṭatīti vadiṃsu. Tasmiṃ khaṇe kumārassa pitā ārakkhadevatā tasseva kumārassa mātu sarīre adhimucci. Sā devatānubhāvena rājānaṃ upasaṅkamitvā mahārāja nāyaṃ kumāro caṇḍālo esa mama kucchismiṃ nibbatto kosalarañño putto ahaṃ deva me putto matoti tumhākaṃ musāvādaṃ avacaṃ ahamevetaṃ tumhākaṃ paccāmittassa puttoti dhātiyā datvā āmakasusāne chaḍḍāpesiṃ atha naṃ eko eḷakapālako paṭijaggi so attano eḷikāsu marantīsu nadiyā pavāhesi atha naṃ vuyhamānaṃ tumhākaṃ gehe jiṇṇapaṭisaṅkhārako caṇḍālo disvā taṃ posesi sace na saddahatha te sabbe pakkosāpetvā pucchathāti. Rājā dhātiṃ ādiṃ katvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page359.

Te sabbe pakkosāpetvā pucchi. Te tatheva taṃ pavuttiṃ rañño ārocesuṃ. Taṃ pavuttiṃ sutvā rājā jātisampanno kumāroti tuṭṭho taṃ nahāpetvā alaṅkārāpetvā tasseva dhītaraṃ adāsi. Tassa pana eḷikānaṃ māritattā eḷakakumāroti nāmaṃ kariṃsu. Athassa rājā senābāhanaṃ datvā gaccha attano pitusantakaṃ rajjaṃ gaṇhāti taṃ uyyojesi. So kuruṅgadeviṃ ādāya gantvā rajje patiṭṭhāsi. Athassa bārāṇasirājā anuggahitasippo ayanti sippaṃ sikkhāpanatthaṃ chaḷaṅgakumāraṃ nāmācariyaṃ katvā pesesi. So tassa ācariyo meti senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. Aparabhāge kuruṅgadevī tena saddhiṃ anācāramakāsi. Senāpatinopi paricārako dhanantevāsī nāma atthi. So tassa hatthe kuruṅgadeviyā vatthālaṅkārādīni pesesi. Sā tenāpi saddhiṃ pāpamakāsi. Kuṇālo taṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento diṭṭhā mayāti ādimāha. Tattha lomasundarīti lomarājiyā maṇḍitaudarā. Chaḷaṅgakumāradhanantevāsināti eḷakakumāraṃ patthayamānāpi chaḷaṅgakumārasenāpatinā ca tasseva paricārakena dhanantevāsinā ca saddhiṃ pāpamakāsi. Evaṃanācārā itthiyo dussīlā pāpadhammā tenāhaṃ tā nappasaṃsāmīti. Idaṃ mahāsatto atītaṃ āharitvā dassesi. So hi tadā chaḷaṅgakumāro ahosi. Tasmā attanā diṭṭhakāraṇaṃ āhari. Catutthavatthusmiṃpi atīte kosalarājā bārāṇasirajjaṃ gahetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page360.

Bārāṇasirañño aggamahesiṃ gabbhiniṃpi attano aggamahesiṃ katvā sakanagarameva gato. Sā aparabhāge puttaṃ vijāyi. Rājā pana aputtakattā taṃ puttasinehena posetvā sabbasippāni sikkhāpetvā vayappattaṃ attano pitusantakaṃ rajjaṃ gaṇhāti pesesi. So tattha gantvā rajjaṃ kāresi. Athassa mātā puttaṃ me passitukāmamhīti kosalarājānaṃ āpucchitvā mahāparivārā bārāṇasiṃ agamāsi. Dvinnaṃ raṭṭhānaṃ antare ekasmiṃ nigame nivāsaṃ gaṇhi. Tattha eko pañcālacaṇḍo nāma brāhmaṇakumāro atthi abhirūpo. So tassā paṇṇākāraṃ upanāmesi. Sā taṃ disvā paṭibaddhacittā hutvā tena saddhiṃ pāpakammaṃ katvā katipāhaṃ tattheva vītināmetvā bārāṇasiṃ gantvā puttaṃ disvā khippaṃ paṭinivattitvā puna tasmiññeva nigame nivāsaṃ gahetvā katipāhaṃ tena saddhiṃ anācāraṃ caritvā kosalanagaraṃ gatā. Sā tato paṭṭhāya na cirasseva taṃ taṃ kāraṇaṃ vatvā puttassa santikaṃ gamissāmīti rājānaṃ āpucchitvā gacchantī ca āgacchantī ca tasmiṃ nigame aḍḍhamāsamattaṃ tena saddhiṃ anācāraṃ cari. Samma puṇṇamukha itthiyo nāmetā dussīlā musāvādiniyoti. Idaṃpi atītaṃ dassento mahāsatto evañhetanti ādimāha. Tattha brahmadattassa mātukāti bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kārentassa brahmadattakumārassa mātā. Tadā kira kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi tasmā taṃ attanā ñātakāraṇaṃ dassento evamāha. Etā cāti samma puṇṇamukha etā ca pañca itthiyo pāpakammaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page361.

Akaṃsu na aññāti saññaṃ mā kari. Atha kho etā ca aññā ca bahū pāpakammamakaṃsu. Imasmiṃ ṭhāne ṭhatvā loke aticārinīnaṃ vatthūni kathetabbāni. Jagatīti yathā jagatisaṅkhātā mahī medanī basundharā paṭhavī. Samānarattāti patiṭṭhābhāvena sabbesu samānarattā nāma hutvā. Sā ca basundharā itarītarānaṃ patiṭṭhāti uttamānañca adhamānañca patiṭṭhā hoti. Tathā itthiyopi kilesavasena sabbesaṃpi uttamānañca adhamānañca patiṭṭhā honti. Itthiyo hi okāsaṃ labhamānā na kenaci saddhiṃ pāpakammaṃ karontī nāma na santi. Sabbasahāti yathā paṭhavī sabbameva sahati na phandati na kuppati na calati tathā itthiyopi sabbesu purisesu lokassādavasena sahanti. Sace tāsaṃ koci puriso citte patiṭṭhito hoti tassa rakkhanatthaṃ na phandanti na kolāhalaṃ karonti. Yathā ca sā na kuppati na calati evaṃ itthiyopi methunadhammena na kuppanti na calanti na sakkā tena pūretuṃ. Bāḷamigoti duṭṭhamigo. Pañcāvudhoti mukhassa ceva catunnañca caraṇānaṃ vasena etaṃ vuttaṃ. Suruddhoti suluddho supharuso sudāruṇo. Tathitthiyoti yathā sīhassa mukhañceva cattāro hatthapādāti pañcāvudhāni tathā itthīnaṃ rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni pañcāvudhāni. Yathā so attano bhakkhaṃ gaṇhanto tehi pañcahi gaṇhati tathā tāpi kilesabhakkhaṃ gaṇhamānā rūpādīhi āvudhehi paharitvā gaṇhanti. Yathā so kakkhalo pasayha khādati evaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page362.

Etāpi kakkhalā pasayha khādanti tathā hetā thirasīlepi purise attano balena pasayhākāraṃ katvā sīlavināsaṃ pāpenti. Yathā so parahiṃsane rato evaṃ tāpi kilesavasena parahiṃsane ratā. Tāyoti tā evaṃ aguṇasamannāgatāyo na vissase naro. Gamanīyoti gaṇikāyo. Idaṃ vuttaṃ hoti samma puṇṇamukha yānetāni itthīnaṃ vesiyoti ādīni nāmāni na etāni tāsaṃ sabhāvanāmāni. Na hetā vesiyo nāma na nāriyo nāma na gamanīyo nāma na bandhakiyo nāma sabhāvanāmato pana vadhikāyo nāmetāyo. Yā etāyo vesiyo nāriyo gamanīyoti vuccanti. Vadhikāyoti sāmike ghāṭikāyo. Svāyamattho mahāhaṃsajātakena dīpetabbo. Vuttañhetaṃ māyā cesā marīcīva sokā rogā cupaddavā kharāva bandhanā cetā maccupāsā guhāsayā tāsu yo vissase poso so naresu narādhamoti. Tattha veṇikatāti kataveṇiyo. Yathā hi moliṃ bandhitvā aṭaviyaṃ ṭhitacorā dhanaṃ vilumpanti evametāpi kilesavasaṃ netvā dhanaṃ vilumpanti. Madirā viya visaduṭṭhāti visamissakā surā viya. Yathā sā vikāraṃ dasseti evametāpi aññesu purisesu sā rattā kiccākiccaṃ ajānantiyo aññasmiṃ kattabbe aññameva karontiyo vikāraṃ dassenti. Vācāsandhitiyoti yathā vāṇijo attano bhaṇḍassa vaṇṇameva bhaṇati evametāpi attano aguṇaṃ paṭicchādetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page363.

Guṇameva pakāsenti. Viparivattāyoti yathā issamigassa siṅgaṃ parivattetvā ṭhitaṃ evaṃ lahucittatāya viparivattāyo honti. Uragamivāti urago viya musāvāditāya dujjivhā nāma. Sobbhamivāti yathā padarapaṭicchanno gūthakūpo evaṃ vatthālaṅkārapaṭicchannā hutvā vicaranti. Yathā vā kacavarādipaṭicchanno āvāto akkanto pādadukkhaṃ janeti evameva tāpi vissāsena upaseviyamānā dukkhaṃ janenti. Pātālamivāti yathā mahāsamudde pātālaṃ duppūraṃ evametāpi methunena vijāyanena alaṅkatenāti tīhi duppūrā. Tenevāha tiṇṇaṃ bhikkhave dhammānaṃ atitto mātugāmo kālaṃ karoti methunadhammena vijāyanena alaṅkārenāti ādi. Rakkhasī viyāti yathā rakkhasī nāma maṃsagiddhatāya dhanena na sakkā tosetuṃ bahuṃpi dhanaṃ paṭikkhipitvā maṃsameva pattheti evametāpi methunagiddhatāya bahunāpi dhanena na tussanti dhanaṃ agahetvā methunameva patthenti. Yamovāti yathā yamo ekantaharo na kañci pariharati evametāpi jātisampannādīsu na kañci pariharanti sabbaṃ kilesavasena sīlavināsaṃ pāpetvā dutiyacittavāre nirayaṃ upanenti. Sikhīrivāti yathā sikhī suciṃpi asuciṃpi sabbaṃ bhakkhayati tatheva tāpi hīnuttame sabbe sevanti. Nadīupamāyapi eseva nayo. Yena kāmaṃcarāti bhummatthe karaṇavacanaṃ. Yattha etāsaṃ kāmo hoti tattheva dhāvanti. Nerūti himavati eko suvaṇṇapabbato taṃ upagatā kākāpi suvaṇṇavaṇṇāva honti. Yathāpi so evametāpi nibbisesakarā attānaṃ upagataṃ ekasadisaṃ katvā passanti. Visarukkhoti ambasadiso

--------------------------------------------------------------------------------------------- page364.

Kimpakkarukkho so niccameva phalati vaṇṇādisampanno ca hoti tena taṃ nirāsaṅkā paribhuñjitvā maranti. Evametāpi rūpādivasena niccaphalitāya ramaṇīyā viya khāyanti. Seviyamānā pana pamādaṃ uppādetvā apāyesu pātenti. Tena vuttaṃ āyatiṃ dosa naññāya yo kāme paṭisevati vipākante hanantī naṃ kimpakkamiva bhakkhitanti. Yathā vā visarukkho niccaphalattā sadā anatthāvaho hoti evametāpi sīlādivināsavasena. Yathā vā visarukkhassa mūlaṃpi tacopi pattaṃpi pupphaṃpi phalaṃpi visamevāti niccaphalo tatheva tāsaṃ rūpaṃpi saddopi gandhopi rasopi phoṭṭhabbaṃpi pañcavidhaṃpi visamevāti visarukkho viya niccaphalitāyoti. Panuttaretthāti gāthābandhena tamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ evamāha. Tattha ratanānantakaritthiyoti sāmikehi dukkhasambhatānaṃ ratanānaṃ antarāyakarā itthiyo etānipi paresaṃ datvā anācāraṃ caranti. Ito paraṃ nānappakārena attano kathāvilāsaṃ dassento āha cattārīmāni samma puṇṇamukha yāni parakule na vāsetabbāni goṇaṃ dhenu yānaṃ bhariyā cattāri dhanāni paṇḍito yāni gharā na vippavāsaye goṇaṃ dhenuñca yānañca bhariyaṃ ñātikule na vāsaye

--------------------------------------------------------------------------------------------- page365.

Bhuñjanti rathaṃ ayānakā ativāhena hananti puṅgavaṃ dohena hananti vacchakaṃ bhariyā ñātikule padussatīti cha imāni samma puṇṇamukha yāni vatthūni kicce jāte anatthacārīni bhavanti aguṇaṃ dhanu ñātikule ca bhariyā pāraṃ nāvā akkhabhaggañca yānaṃ dūre mitto pāpasahāyako ca kicce jāte anatthacārīni bhavantīti aṭṭhahi samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī sāmikaṃ avajānāti daliddatā āturatā jiṇṇakatā surāsoṇḍatā muddhatā pamattatā sabbakiccesu anuvattanatā sabbadhanamanuppādanena imehi samma puṇṇamukha aṭṭhahi ṭhānehi itthī sāmikaṃ avajānātīti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ daliddaṃ āturañcāpi jiṇṇakaṃ surāsoṇḍakaṃ pamattaṃ muddhapattañca dattaṃ kiccesu hāpanaṃ sabbakāmapaṇidhānena avajānanti sāmikanti. Navahi samma puṇṇamukha ṭhānehi itthiyo padosamāharanti ārāmagamanasīlā ca honti uyyānagamanasīlā ca honti nadītitthagamanasīlā ca honti ñātikulagamanasīlā ca honti parakulagamanasīlā ca honti ādāsadussamaṇḍanānuyogamanuyuttasīlā ca honti majjapāyinī ca honti nillokanasīlā ca honti padvāraṭṭhāyinī ca honti imehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page366.

Khalu samma puṇṇamukha navahi ṭhānehi itthiyo padosamāharantīti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ ārāmagamanasīlā uyyānaṃ nadiṃ ñātiparakulaṃ dussamaṇḍanamanuyuttā yācitthī majjapāyinī yā ca nillokanasīlā yā ca padvāraṭṭhāyinī navahetehi ṭhānehi padosamāharanti itthiyoti. Cattālīsāya khalu samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī purisaṃ accāvadati vijambhati vinamati vilasati vilajjati nakhena nakhaṃ ghaṭṭeti pādena pādaṃ akkamati kaṭṭhena paṭhaviṃ vilekhati dārakaṃ ullaṅghati ullaṅghāpeti sīghati sīghāpeti kīḷati kīḷāpeti cumbati cumbāpeti bhuñjati bhuñjāpeti dadāti yācati āyācati katamanukaroti uccaṃ bhāsati nīcaṃ bhāsati āviccaṃ bhāsati viviccaṃ bhāsati naccena gītena vāditena roditena vilapitena vilāsitena vibhūsitena jagghati pekkhati kaṭiṃ cāleti guyhabhaṇḍakaṃ sañcāleti ūruṃ vivarati ūruṃ padahati thanaṃ dasseti kacchaṃ dasseti nābhiṃ dasseti akkhiṃ nikkhanati bhamukaṃ ukkhipati oṭṭhaṃ palikkhati jivhaṃ nillāleti dussaṃ muñcati dussaṃ paṭibandhati sīsaṃ muñcati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page367.

Sīsaṃ bandhati imehi khalu samma puṇṇamukha cattālīsāya ṭhānehi itthī purisaṃ accāvadati. Pañcavīsāya khalu samma puṇṇamukha ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavati sāmikassa pavāsaṃ vaṇṇeti pavutthaṃ na sarati āgataṃ nābhinandati avaṇṇaṃ tassa bhaṇati vaṇṇaṃ tassa na bhaṇati anatthaṃ tassa carati atthaṃ tassa na carati akiccaṃ tassa karoti kiccaṃ tassa na karoti paridahitvā sayati parammukhī nipajjati parivattakajātā kho pana hoti kuṅkumiyajātā dīghaṃ assāsati dukkhaṃ vediyati uccārapassāvaṃ abhiṇhaṃ gacchati vilomamācarati parapurisasaddaṃ sutvā kaṇṇasotaṃ vidahati nīhatabhogā pana hoti paṭivissakehi santhavaṃ karoti nikkhantapādā kho pana hoti visikhānucārinī pana hoti aticārinī kho pana hoti sāmike agāravā paduṭṭhamanasaṅkappā abhiṇhaṃ dvāre tiṭṭhati kacchāni aṅgāni dasseti thanāni dasseti disodisaṃ gantvā pekkhati imehi khalu samma puṇṇamukha pañcavīsāya ṭhānehi itthī paduṭṭhā veditabbā bhavatīti. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ pavāsaṃ tassa vaṇṇeti gataṃ tassa na socati disvā patiṃ āgataṃ nābhinandati bhattu vaṇṇaṃ na kadāci bhāsati ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page368.

Anatthaṃ tassa carati asaññatā atthañca hāpeti akiccakārinī paridahitvā sayati parammukhī ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. Parivattakajātā kuṅkumiyajātā dīghañca assāsati dukkhavedanañca vediyati uccārapassāvaṃ abhiṇhaṃ gacchati ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. Vilomamācarati akiccakārinī saddaṃ nisāmeti parassa bhāsato nīhatabhogā ca karoti santhavaṃ ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. Kicchena laddhaṃ kasirābhataṃ dhanaṃ vittaṃ vināseti dukkhena sambhataṃ paṭivissakehi ca karoti santhavaṃ ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. Nikkhantapādā visikhānucārinī niccañca sāmimhi paduṭṭhamānasā aticārinī hoti apetagāravā ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page369.

Abhikkhaṇaṃ tiṭṭhati dvāramūle thanāni kacchāni ca dassayantī disodisaṃ pekkhati bhantacittā ete paduṭṭhāya bhavanti lakkhaṇā. Sabbā nadī vaṅkagati sabbe kaṭṭhamayā vanā sabbitthiyo kare pāpaṃ labbhamāne nivātake. Sace labhetha khaṇaṃ vā raho vā nivātakaṃ vāpi labhetha tādisaṃ sabbāva itthī na kareyyu no pāpaṃ aññaṃ alattha pīṭhasappinā saddhiṃ. Narānamārāmakarāsu nārīsu anekacittāsu aniggahāsu ca sabbatthatā pītikarāpi ce siyuṃ na vissase titthasamā hi nāriyoti. Tattha goṇaṃ dhenūti liṅgavipallāsavasena vuttaṃ. Ñātikule padussatīti tattha sā nibbhayā hutvā taruṇakālato paṭṭhāya vissāsikehi dāsādīhipi saddhiṃ anācāraṃ carati. Ñātakā ñatvāpi niggahaṃ na karonti attano akittiṃ pariharamānā ajānantā viya honti. Anatthacārīnīti anāsiṃsitabbaatthā acaritabbāni atthāni akiccakārīnīti attho. Aguṇanti jiyarahitaṃ. Pāpasahāyakoti dummitto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page370.

Daliddatāti daliddatāya. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha daliddo alaṅkārādīnaṃ abhāvato kilesena saṅgaṇhituṃ na sakkotīti taṃ avajānāti. Gilānopi vatthukāmakilesakāmehi saṅgaṇhituṃ na sakkoti. Jarājiṇṇo kāyikacetasikakhiḍḍāratisamattho na hoti. Surāsoṇḍo tassā hatthapilandhanādīnipi surāgharaññeva paveseti. Muddhoti andhabālo ratikusalo na hoti. Pamattoti soṇḍo hutvā gharadāsīhi saddhiṃ saṃvasati bhariyaṃ pana akkosati paribhāsati teneva taṃ avajānāti. Sabbakiccesu anuvattantaṃ ayaṃ nittejo mameva anuvattatīti taṃ akkosati paribhāsati. Yo pana sabbaṃ dhanaṃ anuppādeti kuṭumbaṃ paṭicchādeti tassa bhariyā sabbaṃ dhanasāraṃ hatthe katvā taṃ dāsaṃ viya avajānāti icchamānā ko tayā atthoti gharatopi naṃ nikkaḍḍhati. Muddhapattanti muddhabhāvappattaṃ. Dattanti pamattaṃ. Padosamāharantīti sāmike padosaṃ āharanti padussanti pāpakammaṃ karontīti attho. Ārāmagamanasīlāti sāmikaṃ āpucchitvā vā anāpucchitvā vā abhiṇhaṃ pupphārāmādīsu aññataraṃ gantvā tattha anācāraṃ caritvā ajja mayā ārāme rukkhadevatāya balikammaṃ katanti ādīni vatvā bālasāmikaṃ saññāpesi. Paṇḍito pana addhā esā tattha anācāraṃ caratīti puna tassā gantuṃ na deti. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Parakulanti sandiṭṭhasambhattādīnaṃ gehaṃ. Taṃ sā asukakule me vaḍḍhi payojitā atthi tāvakālikaṃ dinnakaṃ atthi taṃ sādhemīti ādīni vatvā gacchati. Nillokanasīlāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page371.

Vātapānantarādīhi chiddehi olokanasīlā. Padvāraṭṭhāyinīti attano aṅgapaccaṅgāni dassentī padvāre tiṭṭhati. Accāvadatīti sāmikaṃ atikkamma vadati. Sāmikassa santike ṭhitāva aññassa nimittaṃ dassetīti attho. Vijambhatīti ahaṃ taṃ disvā vijambhissāmīti tāya saññāya okāsassa atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā jāneyyāsīti paṭhamameva katasaṅketā hutvā akatasaṅketā vāpi evaṃ esa mayi bajjhissatīti sāmikassa passe ṭhitāva vijambhati vijambhanaṃ dasseti. Vinamatīti kiñcideva bhūmiyaṃ pātetvā taṃ ukkhipantī viya onamitvā piṭṭhiṃ dasseti. Vilasatīti gamanādīhi vā iriyāpathehi alaṅkārehi vā vilāsaṃ dasseti. Vilajjatīti lajjantī viya vatthena sarīraṃ chādeti kavāte vā bhittiyaṃ vā alliyati. Nakhenāti pādanakhena pādanakhaṃ hatthanakhena hatthanakhaṃ ghaṭṭeti. Kaṭṭhenāti daṇḍakena. Dārakanti attano vā puttaṃ aññassa vā puttaṃ gahetvā ukkhipati vā ukkhipāpeti vā. Kīḷatīti sayaṃ kīḷati dārakaṃ kīḷāpeti. Cumbādīsupi eseva nayo. Dadātīti tassa kiñcideva phalaṃ vā pattaṃ vā pupphaṃ vā deti. Yācatīti tameva paṭiyācati. Anukarotīti dārakena kataṃ kammaṃ anukaroti. Uccanti mahāsaddavasena vā thomanavasena vā uccaṃ. Nīcanti mandasaddavasena vā amanāpavacanavasena vā paribhavavacanavasena vā nīcaṃ. Āviccanti bahujanamajjhe appaṭicchannaṃ. Viviccanti raho paṭicchannaṃ. Naccenāti etehi naccādīhi nimittaṃ karoti. Roditenāti rodanakāraṇena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page372.

Nimittaṃ karoti. Rattiṃ deve vassante vātapānena hatthiṃ āropetvā seṭṭhiputtena nītāya purohitabrāhmaṇiyā vatthu kathetabbaṃ. Jagghatīti mahāhasitaṃ hasati. Evaṃpi nimittaṃ karoti. Kacchanti upakacchaṃ. Oṭṭhanti upari oṭṭhakaṃ. Palikkhatīti dantehi palikkhati. Sīsanti kesavaṭṭiṃ. Evaṃ kesānaṃ mocanabandhanehipi parapurisānaṃ nimittaṃ karoti niyāmetvā vā aniyāmetvā vā kocideva sārajjissatītipi karotiyeva. Paduṭṭhā veditabbā bhavatīti ayaṃ mayi paduṭṭhā kuddhā kujjhitvā ca pana anācāraṃ caratīti paṇḍitena veditabbā bhavati. Pavāsanti asukagāme payuttadhanaṃ nassati gaccha taṃ sādhehi vohāraṃ karohīti ādīni vatvā tasmiṃ gate anācāraṃ caritukāmā pavāsaṃ vaṇṇeti. Anatthanti avuḍḍhiṃ. Akiccanti akattabbayuttakaṃ. Paridahitvāti gāḷhaṃ nivāsetvā. Parivattakajātāti itocītoca parivattamānā. Kuṅkumiyajātāti kolāhalajātā pādamūle nipannā paricārikā uṭṭhāpeti dīpaṃ jālāpeti nānappakāraṃ kolāhalaṃ karoti tassa kilesaratiṃ nāseti. Dukkhaṃ vediyatīti sīsaṃ me rujjatīti ādīni vadati. Vilomamācaratīti āhāraṃ sītalaṃ icchantassa uṇhaṃ detīti ādīnaṃ vasena paccanīkavutti hoti. Nīhatabhogāti sāmikena dukkhasaṃbhatānaṃ bhogānaṃ surālolatādīhi vināsikā. Santhavanti kilesavasena santhavaṃ karoti. Nikkhantapādāti jārassa upadhāraṇatthāya nikkhantapādā. Sāmiketi patimhi agāraveneva paduṭṭhamanatāya ca aticārinī hoti. Sabbitthiyoti ṭhapetvā vipassanāya tanukatakilesā sesā sabbā itthiyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page373.

Pāpaṃ kareyyuṃ. Labbhamāneti saṃvijjamāne. Nivātaketi raho mantanake paribhedake. Khaṇaṃ vā raho vāti pāpakaraṇatthāya okāsaṃ vā paṭicchannaṭṭhānaṃ vā kareyyuṃ. Noti nipātamattaṃ. Alatthāti aladdhā. Ayameva vā pāṭho. Aññaṃ sampannaṃ purisaṃ alabhitvā pīṭhasappināpi tato paṭikkūlatarenāpi pāpaṃ kareyyuṃ. Ārāmakarāsūti abhiratikārikāsu. Aniggahāsūti niggahena vinetuṃ asakkuṇeyyāsu. Titthasamāti yathā titthaṃ uttamādhamesu na kañci nahāyantaṃ nivāreti tathā etāpi raho vā khaṇe vā nivātake vā sati na kañci paṭikkhipanti. Tathāhi atīte bārāṇasiyaṃ kinnaro nāma rājā ahosi uttamarūpadharo. Tassa devasikaṃ amaccasahassāni gandhakaraṇḍasahassaṃ āharanti. Tenassa nivesane paribhaṇḍaṃ katvā gandhakaraṇḍake phāletvā gandhadārūni katvā āhāraṃ pacanti. Bhariyāpissa abhirūpā ahosi nāmena kinnarī nāma. Purohitopissa samavayo pañcālacaṇḍo nāma buddhisampanno ahosi. Rañño pana pāsādaṃ nissāya antopākāre eko jambūrakkho nibbatti. Tassa sākhā pākāramatthakena olambati. Tassa chāyāya jiguccho dussaṇṭhāno eko pīṭhasappi vasati. Athekadivasaṃ kinnarī devī vātapānena olokentī taṃ disvā paṭibaddhacittā hutvā rattiṃ rājānaṃ ratiyā saṅgaṇhitvā tasmiṃ raññe niddaṃ okkante sanikaṃ uṭṭhāya nānaggarasabhojanaṃ paṇītaṃ suvaṇṇasarake pakkhipitvā uccaṅke katavā sāḷakarajajayā vātapānena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page374.

Otaritvā jambuṃ āruyha sākhāya otaritvā pīṭhasappiṃ bhojetvā tena saddhiṃ pāpaṃ katvā āgatamaggeneva pāsādaṃ āruyha gandhehi sarīraṃ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṃ nipajji. Etenevūpāyena nivaddhaṃ pāpaṃ karoti. Rājā pana na jānāti. So ekadivasaṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā nivesanaṃ pavisanto jambūchāyāya taṃ paramakāruññappattaṃ pīṭhasappiṃ disvā purohitaṃ āha passetaṃ manussapetanti. Āma devāti. Api nukho samma evarūpaṃ paṭikkūlaṃ kāci itthī chandarāgavasena upagaccheyyāti. Taṃ kathaṃ sutvā pīṭhasappi mānaṃ janetvā ayaṃ rājā kiṃ kathesi attano deviyā mama santikaṃ āgamanabhāvaṃ na jānāti maññeti jambūrukkhassa añjaliṃ paggahetvā suṇa sāmi jambūrukkhe nibbattadevate ṭhapetvā taṃ añño koci etaṃ kāraṇaṃ na jānātīti āha. Purohito tassa kiriyaṃ disvā cintesi addhā rañño aggamahesī jambūrukkhena āgantvā iminā saddhiṃ pāpamakāsīti. So rājānaṃ pucchi mahārāja deviyā te rattibhāge sarīrasamphasso kīdiso hotīti. Samma aññaṃ na passāmi majjhimayāme panassā sarīraṃ sītalaṃ hotīti. Tenahi deva tiṭṭhatu tāva aññā itthī aggamahesī te kinnarī devī iminā saddhiṃ pāpaṃ karotīti. Samma kiṃ vadasi evarūpā paramavilāsasampannā kiṃ iminā paramajegucchena saddhiṃ abhiramissatīti. Tenahi naṃ deva pariggaṇhāhīti. So sādhūti sampaṭicchi rattiṃ bhuttasāyamāso tāya saddhiṃ nipajjitvā pariggaṇhissāmi nanti pakatiyā niddopagamanavelāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page375.

Niddūpagato viya ahosi. Sāpi vuṭṭhāya tatheva akāsi. Rājā tassā anupadaññeva gantvā jambūchāyaṃ nissāya aṭṭhāsi. Pīṭhasappi deviyā kujjhitvā tvaṃ kasmā ajja aticirāyantī āgatāsīti hatthena kaṇṇasaṅkhaliṃ pahari. Atha naṃ mā maṃ kujjhittha sāmi ahaṃ rañño niddokkamanaṃ olokesinti vatvā tassa gehe pādaparicārikā viya ahosi. Tena panassa pahārena sīhamukhakuṇḍalaṃ kaṇṇato galitvā rañño pādamūle pati. Rājā vaṭṭissati etanti taṃ gahetvā gato. Sāpi teneva saddhiṃ aticāraṃ caritvā purimaniyāmenevāgantvā raññā saddhiṃ nipajjituṃ ārabhi. Rājā paṭikkhipitvā punadivase kinnarī devī mayā dinnaṃ sabbālaṅkāraṃ alaṅkaritvā etūti sāsanaṃ pesesi. Sā sīhamukhakuṇḍalaṃ mayā suvaṇṇakārassa santike pahitanti vatvā nāgami. Puna pesite sā ekakuṇḍalāva agamāsi. Rājā kahante kuṇḍalanti pucchi. Suvaṇṇakārassa santiketi. Suvaṇṇakāraṃ pakkosāpetvā kiṃkāraṇā imissā kuṇḍalaṃ na desīti āha. Nāhaṃ gaṇhāmi devāti. Rājā kujjhitvā he pāpacaṇḍāle mādisena te suvaṇṇakārena bhavitabbanti vatvā taṃ kuṇḍalaṃ tassā purato khipitvā purohitaṃ āha samma saccaṃ tayā vuttaṃ gaccha sīsamassā chedāpehīti. So taṃ rājageheyeva ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā deva mā kinnarīdeviyā kujjha sabbā itthiyo evarūpāyeva sace na saddahi sace itthīnaṃ dussīlabhāvaṃ ñātukāmosi dassessāmi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page376.

Te etāsaṃ pāpakammañceva bahumāyābhāvañca ehi aññātakavesena janapadaṃ carāmāti. Rājā sādhūti mātaraṃ rajjaṃ paṭicchāpetvā tena saddhiṃ cārikaṃ pakkāmi. Tesaṃ yojanamaggaṃ gantvā mahāmagge nisinnānaṃ eko kuṭumbiko puttassatthāya maṅgalaṃ katvā ekaṃ kumārikaṃ paṭicchannayāne nisīdāpetvā purato mahantena parivārena āgacchati. Taṃ disvā purohito rājānamāha sace icchasi imaṃ kumārikaṃ tayā saddhiṃ pāpaṃ kāretuṃ sakkomi devāti. Kiṃ kathesi mahāparivārā esā na sakkā sammāti. Purohito tenahi passa devāti purato gantvā maggato avidūre sāṇiṃ parikkhipitvā rājānaṃ antosāṇiyaṃ katvā sayaṃ maggapasse rodanto nisīdi. Atha naṃ so kuṭumbiko disvā tāta kasmā rodasīti pucchi. Bhariyā me sāmi garugabbhā taṃ kulagharaṃ netuṃ maggaṃ paṭipannosmi tassā antarāmaggeyeva gabbho cali esā antosāṇiyaṃ kilamati kācipissā itthī santike natthi mayāpi tattha gantuṃ na sakkā na jānāmi kiṃ bhavissatīti ekaṃ itthiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. Yadi evaṃ mā rodi amhākaṃ āgacchamānā bahū itthiyo ekāpi gamissatīti. Tenahi ayameva kumārikā gacchatu etissā maṅgalaṃ bhavissatīti. So cintesi saccaṃ vadasi. Suṇisāyapi me maṅgalameva iminā hi nimittena sā puttadhītāhi vaḍḍhissatīti tameva pesesi. Sā tattha pavisitvā rājānaṃ disvāva paṭibaddhacittā hutvā pāpamakāsi. Rājāpissā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page377.

Aṅgulimuddikaṃ adāsi. Atha naṃ katakiccaṃ nikkhamitvā āgataṃ pucchiṃsu kiṃ vijātāti. Suvaṇṇavaṇṇaṃ puttanti. Kuṭumbiko taṃ ādāya gacchati. Purohitopi rañño santikaṃ gantvā diṭṭhā te deva kumārikā evaṃpāpā kimaṅgaṃ pana aññāpi apica pana te kiñci dinnanti. Āma aṅgulimuddikā me dinnāti. Kasmā te dinnā nassā taṃ dassāmīti vegena gantvā yānakaṃ gaṇhitvā kimetanti vutte ayaṃ hi me brāhmaṇiyā ussīsake ṭhapitaṃ muddikaṃ gahetvā āgatā dehi amma muddikanti. Sā taṃ dadamānā brāhmaṇahatthaṃ nakhena vijjhitvā gaṇha corāti adāsi. Evaṃ brāhmaṇo nānāvidhehi upāyehi aññehi bahū aticāriniyo rañño dassetvā idha tāva ettakaṃ hotu aññattha gamissāma devāti āha. Rājā sakalajambūdīpe caritepi sabbā itthiyo evarūpā bhavissanti kinno etāhi nivattāma itoti bārāṇasimeva paccāgantvā mahārāja itthiyo nāma evaṃpāpadhammā pakati esā etāsaṃ etissā khamatha deva kinnarīdeviyāti purohitena yācito khamitvā rājanivesanato naṃ nikkaḍḍhāpesi ṭhānato pana taṃ apanetvā aññaṃ aggamahesiṃ akāsi. Tañca pīṭhasappiṃ tato nikkaḍḍhāpetvā jambūsākhaṃ chedāpeti. Tadā kuṇālo pañcālacaṇḍo ahosi. Iti attanā diṭṭhakameva āharitvā dassento āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page378.

Yañca disvā kinnarakinnarīnaṃ sabbitthiyo na ramanti agāre taṃ tādisaṃ sāmikaṃ cajitvāna bhariyā aññaṃ disvā parapurisaṃ pīṭhasappinti. Tassattho yañca kinnarassa ca rañño kinnariyā ca deviyāti imesaṃ kinnarakinnarīnaṃ virāgakāraṇaṃ ahosi taṃ disvā jānitabbaṃ. Sabbitthiyo attano sāmikānaṃ na ramanti agāre. Tathāhi aññaṃ pīṭhasappipurisaṃ disvā taṃ rājānaṃ tādisaṃ ratikusalaṃ cajitvā bhariyā tena manussapetena saddhiṃ pāpamakāsīti. Aparā atīte bako nāma bārāṇasirājā dhammena rajjaṃ kāresi. Tassā bārāṇasiyā pācīnadvāragāmavāsino ekassa daliddassa dhītā pañcapāpī nāma ahosi. Sā kira pubbepi ekassa daliddassa dhītā mattikaṃ madditvā gehe bhittiṃ limpati. Atheko paccekabuddho attano pabbhāraparibhaṇḍakaraṇatthaṃ kahaṃ mattikaṃ sukhumaṃ labhissāmīti cintetvā bārāṇasiṃ gantvā laddhuṃ sakkāti pārupitvā pattahattho nagaraṃ pavisitvā tassa avidūre aṭṭhāsi. Sā taṃ disvā kujjhitvā paduṭṭhena manasā mattikampi bhikkhatīti avoca. Paccekabuddho niccalova ahosi. Atha sā paccekabuddhaṃ niccalaṃ ṭhitaṃ disvā puna cittaṃ pasādetvā olokentī samaṇa mattikaṃpi labhissasīti vatvā mahantaṃ mattikapiṇḍaṃ āharitvā patte ṭhapesi. So tāya mattikāya pabbhāre paribhaṇḍamakāsi. Sā na cirasseva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page379.

Tato cavitvā tasmiṃyeva nagare bahiddhā dvāragāmavāsiyā duggatitthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami. Tassā mattikapiṇḍaphalena sarīraṃ samphassasampannaṃ ahosi. Kujjhitvā olokitattā pana hatthapādamukhaakkhināsāni pāpāni ahesuṃ. Tena naṃ pañcapāpītveva sañjāniṃsu. Athekadivasaṃ bārāṇasirājā rattiṃ aññātakavesena nagaraṃ pariggaṇhanto taṃ padesaṃ gato. Sāpi gāmadārikāhi saddhiṃ kīḷantī ajānitvāva rājānaṃ hatthe gaṇhi. So tassā hatthasamphassena sakabhāvena saṇṭhāretuṃ nāsakkhi dibbasamphassena phuṭṭho viya ahosi. So samphassarāgaratto tathāvirūpaṃpi taṃ hatthena gahetvā kassa dhītāsīti pucchi. Dvāragāmavāsinoti vutte asāmikabhāvaṃ pucchitvā ahante sāmiko bhavissāmi gaccha mātāpitaro anujānāpehīti āha. Sā mātāpitaro upasaṅkamitvā eko puriso maṃ icchatīti vatvā sopi na duggato bhavissatīti. Sacepi tādisaṃ icchati sādhūti vutte gantvā mātāpitūhi anuññātabhāvaṃ ārocesi. So tasmiṃyeva gehe tāya saddhiṃ vasitvā pātova rājanivesanaṃ pāvisi. Tato paṭṭhāyeva aññātakavesena nivaddhaṃ tattha gacchati aññaṃ itthiṃ oloketuṃpi na icchati. Athekadivasaṃ tassā pitu lohitapakkhandikā uppajji. Asambhinnakhīrasappimadhusakkharādiyutto pāyāsova tassa bhesajjaṃ. Te daliddatāya taṃ uppādetuṃ na sakkonti. Tato pañcapāpāya mātā dhītaraṃ āha kiṃ amma tava sāmiko pāyāsaṃ uppādetuṃ sakkhissatīti. Amma mama sāmikena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page380.

Amhehipi duggatatarena bhavitabbaṃ evaṃ santepi pucchissāmi naṃ mā cintayīti vatvā tassāgamanavelāya sā dummanā hutvā nisīdi. Atha rājā āgantvā kiṃ dummanāsīti pucchitvā tamatthaṃ sutvā bhadde idaṃ atiissarassa bhesajjaṃ kuto labhissāmāti vatvā puna cintesi na sakkā mayā niccakālaṃ evaṃ carituṃ antarāmagge parissayopi daṭṭhabbo ahaṃ kho pana sace etaṃ antepuraṃ nessāmi etissā samphassasampadaṃ ajānantā janā aho amhākaṃ rājā yakkhiniṃ gahetvā āgatoti keḷiṃ karissanti sakalanagaravāsino etissā samphassaṃ jānāpetvā garahaṃ mocessāmīti. Atha naṃ rājā bhadde mā cintayi āharissāmi te pitu pāyāsanti vatvā tāya saddhiṃ abhiramitvā rājanivesanaṃ gantvā punadivase tādisaṃ pāyāsaṃ pacāpetvā paṇṇāni āharāpetvā dve pūṭe katvā pāyāsaṃ pakkhipitvā ekasmiṃ cūḷāmaṇiṃ ṭhapetvā bandhitvā rattibhāge gantvā bhadde mayaṃ daliddā kicchena sampāditaṃ tava pitaraṃ ajja imamhā pūṭā pāyāsaṃ bhuñjatu sve imamhāti vadeyyāsīti āha. Sā tathā akāsi. Athassā pitā evaṃ ojasampannattā pāyāsassa thokameva bhuñjitvā titto suhito sukhito jāto. Sesaṃ mātu datvā sayaṃ paribhuñji. Tayopi suhitā ahesuṃ. Cūḷāmaṇipūṭaṃ pana punadivasatthāya ṭhapesuṃ. Rājā nivesanaṃ gantvā mukhaṃ dhovitvāva cūḷāmaṇiṃ me āharathāti vatvā na passāma devāti vutte sakalanagaraṃ vicinathāti āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page381.

Te vicinitvāpi na passiṃsu. Tenahi bahinagare daliddagehesu antamaso bhattapūṭe upādāya vicinathāti. Vicinantā tasmiṃ ghare cūḷāmaṇiṃ disvā tassā mātāpitaro corāti bandhitvā nayiṃsu. Athassā pitā sāmi na mayaṃ corā aññenāyaṃ maṇi ābhatoti vatvā kenāti vutte jāmātarā meti ācikkhitvā kahaṃ soti pucchito dhītā me jānātīti āha. Tato dhītāya saddhiṃ pitā kathesi amma sāmikante jānāsīti. Sā na jānāmīti āha. Evaṃ sante amhākaṃ jīvitaṃ natthīti. Sā tāta me sāmiko andhakāre āgantvā andhakāre eva yāti tenassa rūpaṃ na jānāmi hatthasamphassena pana taṃ jānituṃ sakkomīti. Sā rājapurisānaṃ ārocesi. Tepi rañño ārocesuṃ. Rājā ajānanto viya hutvā tenahi itthiṃ rājaṅgaṇe antosāṇiyaṃ ṭhapetvā sāṇiyā hatthappamāṇaṃ chiddaṃ katvā nagaravāsino sannipātāpetvā hatthasamphassena coraṃ gaṇhathāti āha. Rājapurisā tathā kātuṃ tassā santikaṃ gantvā rūpaṃ disvā vippaṭisārino hutvā dhi dhi pisācīti jigucchitvā samphusituṃ na ussahiṃsu. Ānetvā pana naṃ rājaṅgaṇe antosāṇiyaṃ ṭhapetvā sakalanagaravāsino sannipātāpesuṃ. Sā āgatāgatassa sāṇiyā chiddena pasāritahatthaṃ gahetvā nesoti vadati. Purisā tassā dibbasamphassasadise phasse bajjhitvā apagantuṃ na sakkhiṃsu sacāyaṃ daṇḍārahā daṇḍaṃ datvāpi dāsakammakarabhāvaṃ upagantvāpi etaṃ ghare karissāmīti cintayiṃsu. Atha te rājapurisā daṇḍehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page382.

Koṭṭetvā palāyiṃsu. Uparājaṃ ādiṃ katvā sabbe ummattakā viya ahesuṃ. Atha rājā kacci ahaṃpi bhaveyyanti hatthaṃ pasāresi. Sā taṃ hatthe gahetvāva coro me gahitoti mahāsaddaṃ akāsi. Atha rājā te rājapurise pucchi tumhe etāya hatthe gahitā kiṃ cintayitthāti. Te yathābhūtaṃ ārocesuṃ. Atha ne rājā āha ahametaṃ attano gehaṃ ānetuṃ evaṃ kāresiṃ etissā samphassaṃ ajānantā hi maṃ paribhaveyyunti cintesiṃ tasmā mayā sabbe tumhe jānāpitā vadatha dāni kassesā gehe bhavituṃ yuttāti. Tumhākaṃ devāti. Atha naṃ rājā abhisiñcitvā aggamahesiṃ akāsi mātāpitūnaṃpissā issariyaṃ dāpesi. Tato paṭṭhāya ca pana tāya sammatto neva vinicchayaṃ paṭṭhapesi na aññaṃ itthiṃ olokesi. Tā tassā antaraṃ pariyesiṃsu. Sā ekadivasaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ aggamahesibhāvāya supine nimittaṃ disvā rañño ārocesi. Rājā supinapāṭhake pakkosāpetvā evarūpe supine diṭṭhe kiṃ bhavissatīti pucchi. Te itarāsaṃ itthīnaṃ santikā lañcaṃ gahetvā mahārāja deviyā sabbasetassa hatthino khandhe nisinnabhāvo tumhākaṃ maraṇassa pubbanimittaṃ hatthikkhandhe ṭhitāya candaparāmasanaṃ tumhākaṃ paccāmittarājānayanassa pubbanimittanti vatvā idāni kiṃ kātabbanti vutte deva imaṃ māretuṃ na sakkā nāvāya pana naṃ ṭhapetvā nadiyaṃ visajjetuṃ vaṭṭatīti vadiṃsu. Rājā āhāravatthālaṅkārehi saddhiṃ rattibhāge taṃ nāvāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page383.

Ṭhapetvā nadiyaṃ visajjāpesi. Sā nadiyā vuyhamānā heṭṭhā nadiyā nāvāya udakakīḷaṃ kīḷantassa bāvariyarañño abhimukhaṭṭhānaṃ pāpuṇi. Tassa senāpati nāvaṃ disvā ayaṃ nāvā mayhanti āha. Rājā nāvāya bhaṇḍaṃ mayhanti vatvā āgatāya nāvāya taṃ disvā kā nāma tvaṃ pisācīsadisāti pucchi. Sā hasitaṃ katvā bakassa rañño aggamahesibhāvañca sabbaṃ pavuttiñca tassa kathesi. Sā pana pañcapāpāti sakalajambūdīpe pākaṭā. Atha naṃ rājā hatthe gahetvā ukkhipi. Saha gahaṇeneva phassarāgaratto aññāsu itthīsu saññaṃ akatvā taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tassa pāṇasamā ahosi. Bako rājā taṃ pavuttiṃ sutvā nāhantassa taṃ aggamahesiṃ kātuṃ dassāmīti senaṃ saṅkaḍḍhitvā senāya gacchamāno nadītitthe nivāsaṃ patvā paṇṇaṃ pesesi bhariyaṃ vā me detu yuddhaṃ vāti. So yuddhaṃ dassāmi na bhariyanti vatvā yuddhasajjo ahosi. Ubhinnaṃ amaccā mātugāmaṃ nissāya maraṇakiccaṃ ayuttaṃ purimasāmikattā esā bakassa pāpuṇāti nāvāya laddhattā bāvariyassāti tasmā ekekassa rañño gehe satta satta divasāni hotūti mantetvā dvepi rājāno saññāpesuṃ. Te ubhopi attamanā hutvā titthapaṭititthe nagarāni māpetvā vasiṃsu. Sā dvinnaṃpi tesaṃ aggamahesitaṃ akāsi. Dvepi tassā sammattā ahesuṃ. Sā pana ekekassa ghare sattāhaṃ vasitvā nāvāya itarassetarassa gharaṃ gacchantī nāvaṃ pājetvā nentena ekena mahallakakhujjakevaṭṭena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page384.

Saddhiṃ nadīmajjhe pāpamakāsi. Tadā kuṇālo sakuṇarājā bako rājā ahosi tasmā idaṃ attanā diṭṭhaṃ āharitvā dassento āha bakassa ca bāvariyassa rañño accantakāmānugatassa bhariyā accācarī baddhavasānugassa kiṃ vā itthī nāticare tadaññanti. Tattha accantakāmānugatassāti accantakāmaṃ anugatassa. Accācarīti anācāraṃ cari. Baddhavasānugassāti baddhassa attano vasānugatassa attano pesanakārakassa santiketi attho. Karaṇatthe vā sāmivacanaṃ. Tena saddhiṃ pāpamakāsīti vuttaṃ hoti. Tadaññanti kataraṃ taṃ aññaṃ purisaṃ nāticareyyāti attho. Aparāpi atīte brahmadattassa bhariyā piṅgiyānī nāma aggamahesī sīhapañjaraṃ vivaritvā olokentī maṅgalaassagopakaṃ disvā paṭibaddhacittā hutvā rañño niddokkamanakāle vātapānena oruyha tena saddhiṃ aticaritvā puna pāsādaṃ abhiruhitvā gandhehi sarīraṃ ubbaṭṭetvā raññā saddhiṃ nipajji. Athekadivasaṃ rājā kiṃ nukho deviyā aḍḍharattasamaye niccaṃ sarīraṃ sītalaṃ ahosi pariggaṇhissāmi nanti ekadivasaṃ niddūpagato viya hutvā taṃ uṭṭhāya gacchantiṃ anubandhitvā assabandhena saddhiṃ aticarantiṃ disvā nivattitvā sayanaṃ abhiruhi. Sāpi aticaritvā āgantvā cullasayane nipajji.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page385.

Punadivase rājā amaccagaṇamajjheyeva taṃ pakkosāpetvā taṃ kiccaṃ āvikatvā sabbāva itthiyo pāpadhammāti tassā vadhabandhachejjabhejjārahaṃ dosaṃ khamitvā ṭhānā cāvetvā aññaṃ aggamahesiṃ akāsi. Tadā kuṇālo sakuṇarājā brahmadatto ahosi tena taṃ attanā diṭṭhakaṃ dassento āha piṅgiyānī sabbalokissarassa rañño piyā brahmadattassa bhariyā accācari baddhavasānugassa taṃ vāpi sā nājjhagā kāmakāminīti. Tattha taṃ vāpīti evaṃ aticāraṃ carantī taṃ vā assabandhaṃ taṃ vā aggamahesiṭṭhānanti ubhayaṃpi na ajjhagamā ubhato bhaṭṭhā ahosi. Kāmakāminīti kāmaṃ abhipatthayamānā. Evaṃpāpadhammā itthiyoti atītavatthusmiṃ itthīnaṃ dosaṃ kathetvā aparenapi pariyāyena tāsaṃ dosameva kathento āha khuddānaṃ lahucittānaṃ akataññūna dubbhinaṃ nādevasatto puriso thīnaṃ saddhātumarahati. Na tā pajānanti kataṃ na kiccaṃ na mātaraṃ pitaraṃ bhātaraṃ vā anariyā samatikkantadhammā sasseva cittassa vasaṃ vajanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page386.

Cirānuvutthaṃpi piyaṃ manāpaṃ anukampanaṃ pāṇasamaṃpi santaṃ āvāsu kiccesu ca naṃ jahanti tasmāhaṃ itthīnaṃ na vissasāmi. Thīnaṃ hi cittaṃ yathā vānarassa kannappakannaṃ yathā rukkhachāyā calācalaṃ hadayaṃ itthiyānaṃ cakkassa nemi viya parivattamānā. Yadā tā passanti pekkhamānā ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ saṇhāhi vācāhi nayanti etaṃ kambojaraṭṭhā jalajeneva assaṃ. Yadā na passanti sapekkhamānā ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ samantato taṃ parivajjayanti tiṇṇo nadīpāragatova kullaṃ. Silesūpamā sikhīriva sabbabhakkhā tikkhamāyā nadīriva sīghasotā sevanti hetā piyamappiyañca nāvā yathā orakūlaṃ parañca.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page387.

Na tā ekassa na dvinnaṃ āpaṇova pasārito yo tā mayhanti maññeyya vātaṃ jālena bandhaye. Yathā nadī ca pantho ca pānāgāraṃ sabhā pathā evaṃ lokitthiyo nāma velā tāsaṃ na vijjati. Ghatāsanasamā etā kaṇhasappasirūpamā gāvo bahi tiṇasseva omasanti varaṃ varaṃ. Ghatāsanaṃ kuñjaraṃ kaṇhasappaṃ muddhābhisittaṃ pamudā ca sabbā ete naro niccayato bhajetha tesaṃ have dubbidu saccabhāvo. Nāccantavaṇṇā na bahūna kantā na dakkhiṇā pamudā sevitabbā na parassa bhariyā na dhanassa hetu etitthiyo pañca na sevitabbāti. Tattha khuddānanti luddhānaṃ. Kaṇaverajātake viya bandhacorepi sārajjanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Lahucittānanti taṃ muhuttameva parivattacittānaṃ. Culladhanuggahajātakenetaṃ dīpetabbaṃ. Akataññutā pana etāsaṃ ekanipāte takkāriyajātakena dīpetabbā. Nādevasattoti na adevasatto devena asatto anāsatto ayakkhagahitako abhūtāvaṭṭito puriso thīnaṃ sīlavatavādaṃ saddhātuṃ arahati bhūtāvaṭṭo pana saddaheyya. Katanti attano kataṃ upakāraṃ. Kiccanti attanā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page388.

Kattabbakiccaṃ. Na mātaranti sabbepi ñātake chaḍḍetvā yasmiṃ paṭibaddhacittā honti taññeva anubandhanato ete mātādayopi na jānanti nāma mahāpanthakamātā viya. Anariyāti nillajjā. Sassevāti sakassa. Āvāsūti āpadāsu. Kiccesūti tesu tesu karaṇīyesu. Kannappakannanti otiṇṇotiṇṇaṃ. Yathā hi visame padese rukkhachāyā ninnaṃpi orohati thalaṃpi orohati tatheva tāsaṃpi cittaṃ na kañci uttamādhamaṃ vajjeti. Calācalanti ekasmiññeva appatiṭṭhitaṃ. Nemīti sakaṭassa gacchato cakkanemi viya parivattamānā. Ādeyyarūpanti gahetabbajātikaṃ. Vittanti dhanaṃ. Nayantīti attano vasaṃ nenti. Jalajenāti jalajātasevālena. Kambojaraṭṭhavāsino kira yadā aṭavito asse gaṇhitukāmā honti tadā ekasmiṃ ṭhāne vatiṃ parikkhipitvā dvāraṃ yojetvā assānaṃ udakapānapiṭṭhe sevālaṃ madhunā makkhetvā sevālasaṃbandhāni tīre tiṇāni ādiṃ katvā yāva parikkhepadvārā makkhenti assā pānīyaṃ pivitvā rasagiddhena madhumakkhitāni tiṇāni khādituṃ carantā anukkamena taṃ ṭhānaṃ pavisanti. Iti yathā te jalajena palobhetvā assaṃ vasaṃ nenti tathā etāpi dhanaṃ disvā etassa gahaṇatthāya saṇhāhi vācāhi purisaṃ vasaṃ nentīti attho. Kullanti pārataraṇatthāya yaṃ kiñci gahitaṃ bandhaṃ. Silesūpamāti purisānaṃ cittabandhanena silesasadisā. Tikkhamāyāti tikhiṇamāyā sīghamāyā. Nadīrivāti yathā pabbateyyā nadī sīghasotā evaṃ sīghamāyāti attho. Āpaṇoti yathā ca pasāritāpaṇo yesaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page389.

Dhanānaṃ mūlaṃ atthi tesaṃyeva upakāro tatheva tāpi. Yo tāti yo puriso tā itthiyo. Bandhayeti so jālena vātaṃpi bandheyya. Velā tāsaṃ na vijjatīti yathā etesaṃ nadīādīnaṃ asukavelāyameva ettha gantabbanti velā natthi rattiṃpi divāpi icchiticchitakkhaṇe upagantabbā neva asukena vātipi mariyādā natthi atthikena upagantabbā neva tathā etāsaṃpīti attho. Ghatāsanasamāti yathā aggi indanena na tappati evaṃ etāpi kilesaratiyā na tappanti. Kaṇhasappasirūpamāti kodhanatāya ghoravisatāya upanāhatāya dujjivhatāya mittadubbhitāyāti imehi pañcahi kāraṇehi kaṇhasappasirasadisā. Tattha bahalarāgatāya ghoravisatā pisuṇatāya dujjivhatā aticāritāya mittadubbhitā veditabbā. Bahi tiṇassāti yathā gāvo khāditabbaṭṭhānaṃ chaḍḍetvā bahi manāpamanāpassa tiṇassa varaṃ varaṃ omasanti khādanti evametāpi niddhanaṃ purisaṃ chaḍḍetvā aññaṃ sadhanameva bhajantīti attho. Muddhābhisittanti rājānaṃ. Pamudā ca sabbāti sabbā itthiyo. Eteti ete pañca jane. Niccayatoti niccasaṃyato upaṭṭhitasati appamattova hutvāti attho. Dubbidūti dujjāno. Saccabhāvoti ajjhāsayo. Cirapariciṇṇopi hi aggi dahati. Ciravissāsikopi kuñjaro ghāṭeti. Ciracitopi ghoraviso sappo ḍaṃsati. Ciravissāsikopi rājā anatthakaro hoti. Evaṃ cirapariciṇṇāpi itthiyo vippakāraṃ dassenti. Nāccantavaṇṇāti na ativaṇṇā. Na bahūna kantāti aḍḍhakāsikagaṇikā viya na bahūnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page390.

Piyā manāpā. Na dakkhiṇāti naccagītakusalā. Tathārūpāhi bahūhi patthitā bahumittā honti tasmā na sevitabbā. Na dhanassa hetūti yā dhanahetuyeva bhajati sā apariggahāpi na sevitabbā. Sā hi dhanaṃ alabhamānā kujjhati. Evaṃ vutte mahājano mahāsattassa madhuradhammakathaṃ sutvā aho sukathitanti sādhukāramadāsi. Sopi ettakehi kāraṇehi itthīnaṃ aguṇaṃ kathetvā tuṇhī ahosi. Taṃ sutvā ānando gijjharājā samma kuṇālarāja ahaṃpi attano ñāṇabalena itthīnaṃ aguṇaṃ kathessāmīti vatvā aguṇakathaṃ ārabhi. Taṃ dassento satthā āha atha khalu bho ānando gijjharājā kuṇālassa sakuṇassa ādimajjhagāthāpariyosānaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthā abhāsi puṇṇaṃpi cemaṃ paṭhaviṃ dhanena dajjitthiyā puriso sammatāya laddhā khaṇaṃ atimaññeyya taṃpi tāsaṃ vasaṃ asatīnaṃ na gacche. Uṭṭhāyakaññeva alīnavuttiṃ komārabhattāraṃ piyaṃ manāpaṃ āvāsu kiccesu ca naṃ jahanti tasmāhaṃ itthīnaṃ na vissasāmi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page391.

Na vissase icchati manti poso na vissase rodati me sakāse sevanti hetā piyamappiyañca nāvā yathā orakūlaṃ parañca. Na vissase sākhapurāṇasanthataṃ na vissase mittapurāṇacoraṃ na vissase rājā sakhā mamanti na vissase itthi dasanna mātaraṃ. Na vissase rāmakarāsu nārisu accantasīlāsu asaññatāsu accantapemānugatassa bhariyā na vissase titthasamā hi nāriyo. Haneyyuṃpi chindeyyuṃpi ādāpeyyuṃpi kaṇṭhaṃpi chetvāna rudhiraṃ piveyyuṃ mā dīnakāmāsu asaññatāsu bhāvaṅkare gaṅgatitthūpamāsu. Musā tāsaṃ yathā saccaṃ saccaṃ tāsaṃ yathā musā gāvo bahi tiṇasseva omasanti varaṃ varaṃ. Gatenetā palobhenti pekkhitena hasitena ca athopi dunnivatthena mañjunā bhaṇitena ca.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page392.

Coriyo kaṭhinā hetā bāḷā ca lapanasakkharā na tā kiñci na jānanti yaṃ manussesu vañcanaṃ. Asā lokitthiyo nāma velā tāsaṃ na vijjati sārattā ca pagabbhā ca sikhī sabbaghaso yathā. Natthitthīnaṃ piyo nāma appiyopi na vijjati sevanti hetā piyamappiyañca nāvā yathā orakūlaṃ parañca. Natthitthīnaṃ piyo nāma appiyopi na vijjati dhanatthāya paliveṭhenti latāva dumanissitā. Hatthibandhaṃ assabandhaṃ gopurisañca caṇḍālaṃ chavadāhakaṃ pupphachaḍḍakaṃ sadhanaṃ anupatanti nāriyo. Kulaputtaṃpi jahanti akiñcinaṃ chavakasamaṃ sadisaṃ anupatanti dhanahetu ca nāriyoti. Tattha ādimajjhagāthāpariyosānanti gāthāya ādimajjhapariyosānaṃ viditvā. Laddhā khaṇanti okāsaṃ labhitvā. Icchati manti maṃ esā icchatītipi puriso itthīnaṃ na vissaseyya. Sākhapurāṇasanthatanti hiyyo vā pure vā santhataṃ purāṇasākhasanthataṃ na vissase apappoṭhetvā apaccavekkhitvā na paribhuñjeyya. Tattha hi dīghajātiko vā pavisitvā tiṭṭheyya paccāmitto vā satthaṃ nikkhipeyya. Mittapurāṇacoranti panthadubbhanaṭṭhāne ṭhitacoraṃ porāṇamitto meti na vissase. Corā hi ye te sañjānanti teyeva mārenti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page393.

Sakhā mamanti so hi khippameva kujjhati tasmā rājānaṃ sakhā meti na vissase. Dasanna mātaranti ayaṃ mahallikā idāni na aticarissati attānaṃ rakkhissatīti na vissāsitabbā. Rāmakarāsūti bālānaṃ ratikārāsu. Accantasīlāsūti atikkantasīlāsu. Accantapemānugatassāti sacepi accantaṃ anugatapemā assa tathāpi taṃ na vissase kiṃkāraṇā titthasamā hi nāriyoti sambandho titthaṃ viya sabbasādhāraṇāti attho. Haneyyunti kuddhā vā aññaṃ purisaṃ sārattā vā hutvā sabbametaṃ hananādiṃ kareyyuṃ. Mā dīnakāmāsūti hīnajjhāsayāsu. Bhāvanti evarūpāsu sinehaṃ mā kareyya. Gaṅgatitthūpamāsūti sabbasādhāraṇaṭṭhena gaṅgātitthasadisāsu. Musāti musāvādo tāsaṃ saccasadisova. Gatenāti ādīsu pekkhitena palobhena ummādantījātakaṃ dunnivatthena naḷinikājātakaṃ mañjunā bhaṇitena tuvaṭṭaṃ kho ayyaputtaka āgaccheyyāsīti nandattherassa vatthu kathetabbaṃ. Coriyoti sambhatassa dhanassa vināsanena coriyo. Kaṭhināti thaddhahadayā. Bāḷāti duṭṭhā appakeneva kujjhanasīlā. Lapanasakkharāti niratthakalapanena sakkharā viya madhurā. Asāti asatiyo lāmakā. Sārattāti sabbadā sārattā. Pagabbhāti kāyapāgabbhiyādīhi pagabbhā. Yathāti yathā sikhī sabbaghaso evaṃ tāpi sabbaghasā. Paliveṭhentīti parisajjanti upagūhanti veṭhenti. Latāvāti yathā latā rukkhaṃ veṭhenti evametā purisaṃ parisajjantiyopi dhanaṃ parisajjanti nāma. Hatthibandhanti hatthibandhādīsu gopuriso vuccati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page394.

Gopālako. Chavadāhakanti chavānaṃ dāhakaṃ susānagopakanti vuttaṃ hoti. Pupphachaḍḍakanti vaccaṭṭhānasodhakaṃ. Sadhananti etesupi sadhanaṃ anugacchantiyeva. Akiñcinanti adhanaṃ. Chavakasamaṃ sadisanti sunakhamaṃsakhādakacaṇḍālena sadisaṃ. Tena nibbisesaṃpi purisaṃ gacchanti bhajanti tasmā anupatanti dhanahetu nāriyo. Evaṃ attano ñāṇe ṭhatvā ānando gijjharājā itthīnaṃ aguṇaṃ kathetvā tuṇhī ahosi. Tassa vacanaṃ sutvā nārado isi attano ñāṇe ṭhatvā tāsaṃ aguṇaṃ kathesi. Taṃ dassento satthā āha atha khalu bho nārado isi brāhmaṇo ānandassa gijjharājassa ādimajjhagāthāpariyosānaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi cattārome na pūrenti te me suṇātha bhāsato samuddo brāhmaṇo rājā itthī vāpi dijampati. Saritā sāgaraṃ yanti yā kāci paṭhavissitā tā samuddaṃ na pūrenti onattā hi na pūrati. Brāhmaṇo ca adhiyāno vedamakkhānapañcamaṃ bhiyyopi sutamiccheyya onattā hi na pūrati. Rājā ca paṭhaviṃ sabbaṃ sasamuddaṃ sapabbataṃ ajjhāvase vijinitvā anantaṃ ratanocitaṃ pāraṃ samuddaṃ pattheti onattā hi na pūrati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page395.

Ekamekāya itthiyā aṭṭhaṭṭha patino siyā sūrā ca balavantā ca sabbakāmarasāharā kareyya navame chandaṃ onattā hi na pūrati. Sabbitthiyo sikhīriva sabbabhakkhā sabbitthiyo nadīriva sabbavāhinī sabbitthiyo kaṇṭakānaṃva sākhā sabbitthiyo dhanahetu vajanti. Vātaṃ jālena naro parāmase osiñciyā sāgaraṃ ekapāṇinā sakena hatthena haneyya ghosaṃ yo sabbabhāvaṃ pamudāsu ossaje. Corīnaṃ bahubuddhīnaṃ yāsaṃ saccaṃ sudullabhaṃ thīnaṃpi bhāvo dujjāno macchassevodakaṃ gataṃ. Analā mudu sambhāsā duppūrā tā nadīsamā sīdanti naṃ viditvāna ārakā parivajjaye. Āvaṭṭanī mahāmāyā brahmacariyavikopanā sīdanti naṃ viditvāna ārakā parivajjaye. Yañcetā upasevanti chandasā vā dhanena vā jātavedova saṇṭhānaṃ khippaṃ anudahanti nanti. Tattha dijampatīti dijajeṭṭhakakuṇālaṃ ālapati. Saritāti ādi ṭhapitamātikāya bhājanatthaṃ vuttaṃ. Onattāti udakapatiṭṭhānassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page396.

Mahantatāya onāyeva. Adhiyānoti ajjhāyitvā. Vedamakkhānapañcamanti itihāsapañcamaṃ vedacatukkaṃ. Onattāti so hi ajjhāsayamahantatāya sikkhitabbassa na pūrati. Ratanocitanti nānāratanehi ocitaṃ paripuṇṇaṃ. Onattāti so hi taṇhāya mahantatāya na pūrati. Siyāti siyuṃ. Ayameva vā pāṭho. Sabbakāmarasāharāti sabbesaṃ kāmarasānaṃ āharakā. Navameti aṭṭhahi atikkantabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Sāpi dasamepi vīsatimepi tato uttaritarepi chandaṃ karoteva. Onattāti sāpi kāmataṇhāya mahantatāya na pūrati. Kaṇṭakānaṃva sākhāti sambādhamagge kaṇṭakasākhasadisā. Yathā hi sā laggitvā ākaḍḍhati evametāpi rūpādīhi kaḍḍhanti. Yathā ca sākhā hatthādīsu vijjhitvā dukkhaṃ uppādeti evametāpi phuṭṭhamattā sarīrasamphassena vijjhitvā mahāvināsaṃ pāpenti. Vajantīti parapurisaṃ vajanti anuvajanti. Parāmaseti gaṇheyya. Osiñciyāti nahāyituṃ otiṇṇo ekena pāṇinā sakalaṃ samuddakaṃ osiñceyya gahetvā gahetvā chaḍḍeyya. Sakenāti ekena attano hatthena tameva hatthaṃ paharitvā ghosaṃ uppādeyya. Sabbabhāvanti tvameva iṭṭho kanto manāpoti vuccamāno yo puriso evamevetanti saddahanto sabbaṃ attano ajjhāsayaṃ pamudāsu ussajeyya so jālādīhi vātaggahaṇādīni kareyyāti attho. Gatanti gamanaṃ. Analāti gihidhammehi alanti vacanavirahitā. Duppūrāti yathā mahānadī udakena evaṃ kilesaratiyā duppūrā. Sīdanti naṃ viditvānāti ettha nanti nipātamattaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page397.

Itthiyo allinā catūsu apāyesu osīdantīti viditvāna. Āvaṭṭanīti yathā āvaṭṭanī māyā janassa hadayaṃ mohetvā attano vase vatteti evametāpīti attho. Vikopanāti nāsanaṭṭhena ca gahanaṭṭhena ca brahmacariyassa vikopanā. Chandasā vāti piyasaṃvāsena vā. Dhanena vāti dhanahetunā vā. Saṇṭhānanti yathā jātavedo attano ṭhānaṃ yaṃ yaṃ padesaṃ alliyati taṃ taṃ dahati tathā etāpi yaṃ yaṃ purisaṃ kilesavasena sevanti taṃ taṃ anudahanti mahāvināsaṃ pāpenti. Evaṃ nāradena itthīnaṃ aguṇe pakāsite punapi mahāsatto visesetvā tāsaṃ aguṇaṃ pakāseti. Taṃ dassento satthā āha atha khalu bho kuṇālo sakuṇo nāradassadeva brāhmaṇassa ādimajjhagāthāpariyosānaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthā abhāsi sallape nisitakhaggapāṇinā paṇḍito api pisācadosinā uggatejaṃ uragaṃpi āside eko ekāya pamudāya nālape. Lokacittamathanā hi nāriyo naccagītabhaṇitagahitāvudhā bādhayanti anupaṭṭhitasatiṃ dīpe rakkhasigaṇāva vāṇije.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page398.

Natthi tāsaṃ vinayo na saṃvaro majjamaṃsaniratā asaññatā tā gilanti purisassa pābhataṃ sāgareva makaraṃ timiṅgalo. Pañcakāmaguṇasātagocarā uddhatā aniyatā asaññatā osaranti pamudā pamādinaṃ loṇatoyavatiyaṃva āpagā. Yaṃ naraṃ upenti nāriyo chandasā vā ratiyā vā dhanena vā jātavedasadisaṃpi tādisaṃ rāgadosavadhiyo dahanti naṃ. Addhaṃ ñatvā purisaṃ mahaddhanaṃ osaranti sadhanaṃ sahattanā rattacittaṃ ativeṭhayanti naṃ sāla māluvalatāva kānane. Tā upenti vividhena chandasā citravimbamukhiyo alaṅkatā ohasanti pahasanti nāriyo saṃvarova sahassamāyakovidā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page399.

Jātarūpamaṇimuttabhūsitā sakkatā patikulesu nāriyo rakkhitā aticaranti sāmikaṃ dānavaṃva hadayantaranissitā. Tejavāpi hi naro vicakkhaṇo sakkato bahujanassa pūjito nārīnaṃ vasaṅgato na bhāsati rāhunā upahatova candimā. Yaṃ kareyya kupito diso disaṃ duṭṭhacittova samāgataṃ ariṃ tena bhiyyo byasanaṃ nigacchati nārīnaṃ vasaṅgato apekkhavā. Kesalūnanakhachinnatajjitā pādapāṇikasadaṇḍatāḷitā hīnamevūpagatā hi nāriyo tā ramanti kuṇapeva makkhikā. Tā kulesu visikhantaresu vā rājadhānīsu nigamesu vā pana oḍḍitaṃ namucipāsavāguraṃ cakkhumā parivajjeyya sukhatthiko.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page400.

Ossajitvā kusalaṃ tapoguṇaṃ anariyacaritāni yo ācari devatāhi nirayaṃ nimissati chedagāmimaṇiyaṃva vāṇijo. So idha garahito parattha ca dummatī upahato sakammunā gacchatī aniyato galāgalaṃ duṭṭhagadrabharathova uppathe. So upeti nirayaṃ patāpanaṃ sattisimbalivanañca ayasaṃ āvasitvāna tiracchānayoniyaṃ petarājavisayaṃ na muñcati. Dibyā khiḍḍā ratiyo ca nandane cakkavatticaritañca mānuse nāsayanti pamudā pamādinaṃ duggatiñca paṭipādayanti naṃ. Dibyā khiḍḍā ratiyo na dullabhā cakkavatticaritañca mānuse sovaṇṇabyamhanilayāva accharā ye caranti pamudāhanatthikā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page401.

Kāmadhātusamatikkamā gati rūpadhātusambhavo na dullabho vītarāgavisayūpapatti yā ye caranti pamudāhanatthikā. Sabbadukkhasamatikkamaṃ sivaṃ accantaṃ acalitaṃ asaṅkhataṃ nibbutebhi sucībhi na dullabhaṃ ye caranti pamudāhanatthikāti. Tattha sallapeti sace mayā saddhiṃ sallapissasi sīsante pātessāmīti vatvā khaggaṃ ādāya ṭhitenāpi sallapeyya sallapitamatteyeva taṃ khāditvā jīvitavināsaṃ pāpessāmīti dosinā hutvā ṭhitena saddhiṃ sallapeyya. Upagataṃ taṃ ḍaṃsitvā nāsessāmīti ṭhitaṃ uggatejaṃ uragaṃpi āsideyya. Eko pana hutvā raho ekāya pamudāya na hi ālapeyya. Lokacittamathanāti lokassa cittassa mathanā lokacittassābhighāṭikā. Rakkhasīgaṇāti yathā dīpe ṭhitā rakkhasīgaṇā manussavesena vāṇije upalāpetvā attano vase gate katvā khādanti evaṃ imāpi pañcahi rūpādīhi kāmaguṇehi attano vase katvā satte mahāvināsaṃ pāpentīti attho. Vinayoti ācāro. Saṃvaroti mariyādā. Pābhatanti dukkhasambhataṃ dhanaṃ gilanti vināsenti. Aniyatāti aniyatacittā. Loṇatoyavatiyanti loṇatoyavantaṃ samuddanti attho. Āpagāti nadiyo. Ayameva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page402.

Vā pāṭho. Yathā samuddaṃ nadiyo osaranti evaṃ pamādīnaṃ pamādena pamudāti attho. Chandasāti pemena. Ratiyāti pañcakāmaguṇaratiyā. Dhanena vāti dhanahetu vā. Jātavedasadisanti aguṇasampattiyā aggimiva jalitaṃpi. Rāgadosavadhiyoti kāmarāgadosehi vadhikā. Rāgadosagatiyoti vā pāṭho. Osarantīti madhuravacanena taṃ bandhantiyo upagacchanti. Sadhananti sadhanā. Ayameva vā pāṭho. Vatthālaṅkāratthāya yaṃ kiñci attano dhanaṃ datvāpi osarantīti attho. Sahattanāti attabhāvena saddhiṃ attabhāvaṃpi tasseva pariccajantiyo viya honti. Ativeṭhayantīti dhanagahaṇatthāya ativiya veṭhayanti pīḷenti. Vividhena chandasāti nānāvidhena ākārena. Citravimbamukhiyoti alaṅkāravasena vicitrasarīrā vicitramukhiyo hutvā. Ohasantīti mahāhasitaṃ hasanti. Pahasantīti mandahasitaṃ hasanti. Saṃvarovāti māyākārapuriso viya asurindo viya ca. Dānavaṃva hadayantaranissitāti yathā kuto nu āgacchatha bho tayo janāti karaṇḍajātake hadayantaranissitā antoudaragatāpi dānavaṃ chaḍḍetvā aññena vijjādharena saha aticari evaṃ aticaranti arakkhitā hetāti dīpeti. Na bhāsatīti na virocati hāritalomakassapakusarājāno viya. Tenāti tamhā amittena katabyasanā atirekataraṃ byasananti attho. Apekkhavāti sataṇho. Kesalūnanakhachinnatajjitāti ākaḍḍhitvā lūnakesā nakhehi chinnagattā tajjitā. Tāḷitāti pādādīhi ca tāḷitāva hutvā yo kalivasena ete vippakāre karoti tādisaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page403.

Hīnameva upagatā nāriyo ramanti na ete vippakāre pariharanti madhurasamācāre kiṃkāraṇā na ramanti. Kuṇapeva makkhikāti yasmā jegucche hatthikuṇapādimhi makkhikā viya tā hīneyeva ramantīti attho. Oḍḍitanti na etā itthiyo nāma athakho imesu ṭhānesu namucino kilesamārassa migapakkhī gahaṇatthaṃ luddakehi pāsaṃ vāgurañcāpi taṃ maññamāno paññācakkhunā cakkhumā dibbamānusakena sukhena atthiko parivajjeyya. Ossajitvāti devamanussesu mahāsampattidāyakaṃ tapoguṇaṃ chaḍḍetvā. Yoti yo puriso anariyesu aparisuddhesu pañcakāmaguṇesu kāmaguṇaraticaritāni ācari. Devatāhi nirayaṃ nimissatīti so devalokato nivattitvā nirayaṃ gaṇhissati. Chedagāmimaṇiyaṃva vāṇijoti yathā bālavāṇijo mahagghabhaṇḍaṃ datvā chedagāmiṃ maṇikaṃ gaṇhati tathārūpo ayaṃ hotīti attho. Soti itthīnaṃ vasaṅgato. Aniyatoti ettakaṃ nāma kālaṃ apāyesu paccissatīti aniyato. Galāgalanti devalokā vā manussalokā vā galitvā apāyameva gacchatīti attho. Yathā kiṃ. Duṭṭhagadrabharathoti yathā kūṭagadrabhayutto ratho maggā okkamitvā uppatheyeva gacchati tathā. Sattisimbalivanañcāti sattisadisehi kaṇṭakehi yuttaṃ ayasaṃ simbalivanaṃ. Petarāvisayanti petavisayañca kālakañjikaasuravisayañca. Pamādinanti pamattānaṃ. Te hi pamudāsu pamattā tāsaṃ sampattīnaṃ mūlabhūtaṃ kusalaṃ na karonti. Iti tesaṃ pamādīnaṃ sabbā tā nāsenti nāma. Paṭipādayanti nanti tathāvidhaṃ purisaṃ tā pamādavaseneva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page404.

Akusalaṃ kāretvā duggatiṃ paṭipādenti nāma. Sovaṇṇabyamhanilayāti suvaṇṇamayavimānavāsiniyo. Pamudāhanatthikāti ye purisā pamudāhi anatthikā hutvā brahmacariyaṃ caranti. Kāmadhātusamatikkamāti kāmadhātusamatikkamena yā gati. Rūpadhātusambhavoti yo kāmadhātusamatikkamagatisaṅkhāto rūpadhātusambhavo tesaṃ na dullabho. Vītarāgavisayūpapatti yāti yā vītarāgavisaye suddhāvāsaloke uppatti sāpi tesaṃ na dullabhāti attho. Accantanti anatītaṃ avināsadhammataṃ. Acalitanti kilesehi akampitaṃ. Nibbutebhīti nibbutakilesehi. Sucībhīti sucīhi parisuddhehi evarūpaṃ nibbānaṃ na dullabhaṃ. Evaṃ mahāsatto amataṃ mahānibbānaṃ pāpetvā desanaṃ niṭṭhapesi. Himavante kinnaramahoragādayo ākāse ṭhitā devatā ca aho buddhalīlāya sukathitaṃ sādhu sādhūti sādhukāraṃ adaṃsu. Ānando gijjharājā nārado brāhmaṇo puṇṇamukho ca pussakokilo attano attano parisaṃ ādāya sakaṭṭhānameva agamaṃsu. Mahāsattopi sakaṭṭhānameva gato. Itare pana antarantarā āgantvā mahāsattassa santike ovāde ṭhatvā saggaparāyanā ahesuṃ. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānento osānagāthamāha kuṇālohaṃ pure āsiṃ odāyī pussakokilo ānando gijjharājāsi sārīputto ca nārado parisā buddhaparisā evaṃ dhāretha jātakanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page405.

Te pana bhikkhū gamanakāle satthu ānubhāvena gantvā āgamanakāle attano ca ānubhāvena āgatāti. Tesaṃ satthā mahāvaneyeva kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te taṃ divasameva arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Mahādevatāsamāgamo ahosi. Atha bhagavā mahāsamayasuttaṃ kathesi. Kathāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Kuṇālajātakaṃ niṭṭhitaṃ. Catutthaṃ. ---------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 42 page 330-405. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=42&A=6718&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=42&A=6718&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=296              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=1897              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=2193              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=2193              Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]