|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Mahānipāta vaṇṇanā ------------ mahājanakajātakaṃ ko yaṃ majjhe samuddasminti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanapāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasamhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ tathāgatassa mahābhinikkhamanaṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāya nāmāti vutte na bhikkhave idāneva pubbepi bodhisattakāle tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevāti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari. Atīte bhikkhave videharaṭṭhe mithilāyaṃ mahājanako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa rañño dve puttā ahesuṃ ariṭṭhajanako ca polajanako ca. Tesaṃ rājā jeṭṭhaputtassa uparajjaṃ adāsi kaniṭṭhassa senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. Aparabhāge mahājanake kālakate ariṭṭhajanako rājā hutvā itarassa uparajjaṃ adāsi. Tasseko pādamūliko amacco rañño santikaṃ gantavā deva uparājā tumhe māretukāmoti āha. Rājā punappunaṃ kathaṃ sutvā kaniṭṭhassa sinehaṃ bhinditvā polajanakaṃ saṃkhalikāhi bandhāpetvā rājanivesanato avidūre ekasmiṃ gehe ṭhapetvā ārakkhaṃ gaṇhāpesi. Kumāro sacāhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.
Bhātu verimhi saṃkhalikāpi me hatthapādā mā muñcantu davāraṃpi mā vivariyatu no cehaṃ bhātu verimhi saṃkhalikāpi me hatthapādā muñcantu dvāraṃpi vivariyatūti saccakiriyaṃ akāsi. Tāvadeva saṃkhalikāpi khaṇḍākhaṇḍaṃ bhañjiṃsu davāraṃpi vivari. Tato so nikkhamitvā ekaṃ paccantagāmaṃ gantvā tattha vāsaṃ kappesi. Paccantagāmavāsino taṃ sañjānitvā upaṭṭhahiṃsu. Atha naṃ rājā gāhāpetuṃ nāsakkhi. So anupubbena paccantajanapadaṃ hatthagataṃ katvā mahāparivāro hutvā cintesi ahaṃ pubbe mama bhātuno na verimhi idāni pana verimhīti. So balanikāyaṃ sannipātetvā mahājanaparivuto paccantagāmā nikkhamitvā anupubbena mithilaṃ patvā bahinagare khandhāvāraṃ katvā senaṃ nivāsāpesi. Atha nagaravāsino yodhā kumāro kira āgatoti sutvā yebhuyyena hatthivāhanādīni gahetvā tasseva santikaṃ āgamiṃsu aññepi nāgarā āgamiṃsu. So bhātu sāsanaṃ pesesi nāhaṃ pubbe tumhākaṃ verī idāni pana verimhi setacchattaṃ vā me detha yuddhaṃ vāti. Taṃ sutvā rājā yuddhaṃ kātuṃ icchanto aggamahesiṃ āmantetvā bhadde yuddhe jayaparājayo nāma na sakkā jānituṃ sace mama antarāyo hoti tavaṃ gabbhaṃ rakkheyyāsīti vatvā mahatiyā senāya parivuto nagarā nikkhami. Atha naṃ yuddhe polajanakassa yodhā jīvitakkhayaṃ pāpesuṃ. Rājā matoti sutvā sakalanagaraṃ ekakolāhalajātaṃ. Devīpi tassa matabhāvaṃ ñatvā sīghasīghaṃ suvaṇṇasārādīni gahetvā pacchiyaṃ pakkhipitvā matthake pilotikaṃ attharitvā upari taṇḍule--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.
Pakkhipitvā kiliṭṭhapilotikaṃ nivāsetvā attano sarīraṃ virūpaṃ katvā pacchiṃ sīse ṭhapetvā divādivaseyeva nagarā nikkhami. Na koci naṃ jānāti. Sā uttaradvārena nikkhamitvā katthaci agatapubbattā maggaṃ ajānantī disaṃ vavaṭṭhapetuṃ asakkontī kevalaṃ kālacampākanagaraṃ nāma atthīti sutattā kālacampākanagaraṃ gamikā nāma atthīti pucchiyamānā etissaṃ sālāyaṃ nisīdi. Kucchiyaṃ panassā na yo vā so vā satto pūritapāramī pana mahāsatto nibbatti tassa tejena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā deviyā kucchiyaṃ nibbattasatto mahāpuñño mayā tattha gantuṃ vaṭṭatīti cintetvā paṭicchannayoggaṃ māpetvā tattha mañcaṃ paññāpetvā mahallakapurisaṃ viya attānaṃ māpetvā yoggaṃ pājento tāya nisinnasālāya dvāre rathaṃ ṭhapetvā kālacampākanagaraṃ gamikā nāma atthīti taṃ pucchi. Taṃ sutvā devī ahampi tāta gamissāmīti āha. Tenahi yoggaṃ āruyha nisīda ammāti. Sā nikkhamitvā tāta ahaṃ paripuṇṇagabbhā na sakkā mayā yoggaṃ abhiruhituṃ tava pacchato va gamissāmi apica imissā pana me pacchiyā okāsaṃ dehīti āha. Amma kiṃ vadesi yoggaṃ pājetuṃ jānanto nāma mayā sadiso natthi mā bhāyi yoggaṃ abhiruyha nisīda ammāti. Tassā ārohanakāle attano puttassānubhāvena paṭhavī vātapuṇṇabhasmacammaṃ viya unnamitvā yoggassa pacchimante āhacca aṭṭhāsi. Sā abhiruyha sirisayane nipajjitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.
Devatā ayaṃ bhavissatīti aññāsi. Sā dibbasayane nipannamattā va niddaṃ okkami. Atha naṃ sakko tiṃsayojanamatthake ekaṃ nadiṃ patvā deviṃ pabodhetvā amma imamhā otaritvā nadiyaṃ nahāyitvā ussīsake sāṭakayugaṃ atthi taṃ nivāsehi antoyogge pūvabhattaṃ atthi taṃ gahetvā paribhuñjāhīti āha. Sā tathā katvā puna nipajjitvā sāyaṇhasamaye kālacampākanagaraṃ patvā dvāraṭṭālakapākāre disvā tāta kinnāmetaṃ nagaranti sakkaṃ pucchi. Kālacampākanagaraṃ ammāti. Kiṃ vadesi tāta nanu amhākaṃ nagarato kālacampākanagaraṃ saṭṭhīyojanamatthake hotīti. Evaṃ amma ahaṃ pana ujumaggaṃ jānāmīti. Atha naṃ dakkhiṇadvārasamīpe otāretvā amma amhākaṃ gāmo purato hoti tavaṃ pana imaṃ nagaraṃ pavisāhīti vatvā purato gacchanto viya gantvā sakko antaradhāyitvā sakaṭṭhānameva gato. Devīpi ekissaṃ sālāyaṃ nisīdi. Tasmiṃ khaṇe eko disāpāmokkho kālacampākanagaravāsī mantajjhāyikabrāhmaṇo pañcahi māṇavakasatehi parivuto nahānatthāya gacchanto dūrato va oloketvā taṃ abhirūpaṃ sobhaggappattaṃ deviṃ tattha sālāyaṃ nisinnaṃ disvā deviyā kucchiyaṃ nibbattamahāsattassānubhāvena saha dassaneneva sakakaniṭṭhabhaginī viya sinehaṃ uppādetvā māṇave bahi ṭhapetvā ekakova sālāyaṃ pavisitvā bhagini kataragāmavāsīti pucchi. Tāta ahaṃ mithilāyaṃ ariṭṭhajanakarañño aggamahesimhīti. Amma idha kasmā āgatosīti pucchi. Polajanakena rājā mārito athāhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.
Bhītā gabbhaṃ anurakkhissāmīti āgatāti. Amma imasmiṃ pana nagare tava koci ñātako atthīti. Natthi tātāti. Tenahi mā cintayi ahaṃ udiccabrāhmaṇamahāsālo disāpāmokkho ācariyo ahaṃ taṃ bhaginiṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggissāmi tavaṃ bhātikoti maṃ vatvā pādesu gahetvā paridevāhīti. Sā sādhūti sampaṭicchitvā mahāsaddaṃ katvā tassa pādesu gahetvā pati. Ubhopi aññamaññaṃ parideviṃsu. Atha antevāsikā tassa saddaṃ suṇantā upadhāvitvā sālaṃ pavisitvā ācariya kiṃ te hotīti pucchiṃsu. Kaniṭṭhabhaginī me tātā asukakāle nāma mayā vinā jātāti. Diṭṭhakālato paṭṭhāya mā cintayittha ācariyāti āhaṃsu. So paṭicchannayoggaṃ āharāpetvā taṃ tattha nisīdāpetvā brāhmaṇiyā mama kaniṭṭhabhaginībhāvaṃ kathetvā sabbakiccāni kātuṃ vadethāti vatvā gehaṃ pesesi. Atha naṃ brāhmaṇī uṇhodakena nahāpetvā sayanaṃ paññāpetvā nipajjāpesi. Brāhmaṇopi nahāyitvā gehaṃ āgato bhojanakāle bhagiṃniṃ me pakkosathāti taṃ pakkosāpetvā tāya saddhiṃ ekato bhuñjitvā attano nivesaneyeva taṃ paṭijaggi. Sā nacirasseva suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi. Devī mahājanakakumārotissa ayyakassa santakaṃ nāmaṃ akāsi. So vaḍḍhamāno dārakehi saddhiṃ kīḷanto ye naṃ rosenti asambhinnakhattiyakule jātattā mahābalatāya ceva mānathaddhatāya ca te daḷhaṃ gahetvā pahari. Te mahāsaddena rodantā kena pahatāti vutte vidhavāputtenāti vadanti. Kumāro cintesi ime maṃ vidhavāputtoti--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.
Abhiṇhaṃ vadanti hotu mama mātaraṃ pucchissāmīti. So ekadivasaṃ mātaraṃ pucchi amma ko mayhaṃ pitāti. Atha naṃ tāta brāhmaṇo te pitāti vañcesi. So punadivase dārake paharanto vidhavāputtenāti vutte nanu brāhmaṇo me pitāti vatvā brāhmaṇo kiṃ te hotīti vutte cintesi ime brāhmaṇo kiṃ te hotīti vadanti mātā me idaṃ kāraṇaṃ yathābhūtaṃ na kathesi sā attano manena me na kathessati hotu kathāpessāmi nanti so thaññaṃ pivanto mātu thanaṃ ḍaṃsitvā amma pitaraṃ me kathehi no ce kathessasi thanante chindissāmīti āha. Sā puttaṃ vañcetuṃ asakkontī tāta tavaṃ mithilāyaṃ ariṭṭhajanakassa rañño putto pitā te polajanakena mārito ahantaṃ anurakkhantī imaṃ nagaraṃ āgatamhi ayaṃ brāhmaṇo bhaginiṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggīti kathesi. So tato paṭṭhāya vidhavāputtoti vuttepi na kujjhati. So soḷasavassabbhantareyeva tayo vede sabbasippāni ca uggaṇhi soḷasavassikakāle pana uttamarūpadharo ahosi. So pitu santakaṃ rajjaṃ gaṇhissāmīti cintetvā mātaraṃ pucchi amma kiñci te hatthagataṃ dhanaṃ atthi udāhu no ahaṃ vohāraṃ katvā dhanaṃ uppādetvā pitu santakaṃ rajjaṃ gaṇhissāmīti. Tāta nāhaṃ tucchahatthā āgatā tayo sārā mayhaṃ atthi maṇisāro muttāsāro vajirasāroti tesu ekeko sāro rajjaggahaṇappamāṇo atthi taṃ gahetvā rajjaṃ gaṇhāhi mā vohāraṃ kari tātāti. Amma etaṃ dhanaṃ mayhameva upaḍḍhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.
Dehi taṃ gahetvā suvaṇṇabhūmiṃ gantvā bahudhanaṃ āharitvā pitu santakaṃ rajjaṃ gaṇhissāmīti vatvā so upaḍḍhaṃ āharāpetvā bhaṇḍaṃ gahetvā suvaṇṇabhūmigamikehi vāṇijehi saddhiṃ nāvāya bhaṇḍaṃ āropetvā puna nivattitvā mātaraṃ vanditvā āpucchitvā amma ahaṃ suvaṇṇabhūmiṃ gamissāmīti āha. Tāta mahāsamuddo nāma appasiddhiko bahuantarāyo mā gaccha rajjaṃ gahaṇatthāya te dhanaṃ bahunti. So gacchissāmiyeva ammāti mātaraṃ āpucchitvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā nikkhamitvā nāvaṃ abhiruhi. Taṃ divasameva polajanakassa sarīre rogo udapādi. Anuṭṭhānaseyyaṃ sayi. Satta vāṇijasatāni nāvaṃ abhiruhiṃsu. Nāvā sattahi divasehi satta yojanasatāni gatā. Sā aticaṇḍaūmivegena gantvā attānaṃ saṇṭhāretuṃ nāsakkhi. Taraṅgavegena phalakāni bhinnāni honti. Tato tato udakaṃ uggataṃ. Nāvā samuddamajjhe nimmuggā. Mahājanā maraṇabhayabhītā rodanti paridevanti nānā devatāyo namassanti. Mahāsatto pana neva rodati na paridevati na devatāyo namassati. So nāvāya nimmujjanabhāvaṃ ñatvā sappinā saddhiṃ khandhasakkharaṃ omadditvā kucchipūraṃ khāditvā dve maṭṭhasāṭake telena temetvā daḷhaṃ nivāsetvā kūpakaṃ nissāya ṭhito nāvāya nimmujjanasamaye kūpamatthakaṃ abhiruhi. Mahājanā macchakacchapabhakkhā jātā. Samantā udakaṃ lohitavaṇṇaṃ ahosi. Mahāsatto kūpamatthake ṭhito va imāya nāma disāya mithilāti taṃ disaṃ vavaṭṭhapetvā kūpamatthakā--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.
Upatitvā macchakacchape atikkamma mahābalatāya ekausabhamatthake pati. Taṃ divasameva polajanako kālamakāsi. Tato paṭṭhāya mahāsatto maṇivaṇṇāsu ūmīsu pavattento suvaṇṇakaddalikhando viya bāhubalena mahāsamuddaṃ tarati. So yathā ekadivasaṃ tarati evaṃ sattāhaṃ tarati idāni puṇṇamīdivasoti taṃ pana velaṃ oloketvā loṇodakena mukhaṃ vikhāletvā uposathiko hoti. Tadā pana ye mātuupaṭṭhānādiguṇayuttā samudde marituṃ ananucchavikā sattā te upadhārehīti catūhi lokapālehi maṇimekhalā nāma devadhītā samuddarakkhikā ṭhapitā hoti. Sā satta divase samuddaṃ na oloketi. Dibbasampattiṃ anubhavantiyā kirassā sati pamuṭṭhā. Devadhītā devasamāgamaṃ gatātipi keci vadanti. Ajja me sattamo divaso samuddaṃ anolokentiyā kā nukho pavuttīti cintetvā olokentī mahāsattaṃ disvā sace mahājanakakumāro samuddeyeva marissati devasamāgamaṃ pavisituṃ na labhissāmīti cintetvā mahāsattassa avidūre alaṅkatasarīrā ākāse ṭhatvā mahāsattaṃ vīmaṃsamānā paṭhamaṃ gāthamāha koyaṃ majjhe samuddasmiṃ apassantīramāyuhe kiṃ tavaṃ atthavasaṃ ñatvā evaṃ vāyāmase bhusanti. Tattha apassantīranti tīraṃ apassantova. Āyuheti viriyaṃ karoti. Atha mahāsatto ajja me sattamo divaso samuddaṃ tarantassa na me dutiyo satto diṭṭhapubbo ko nukho esa maṃ vadatīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.
Ākāsaṃ olokento taṃ disvā dutiyagāthamāha nisamma vattaṃ lokassa vāyamassa ca devate tasmā majjhe samuddasmiṃ apasantīramāyuheti. Tattha nisamma vattaṃ lokassāti so ahaṃ lokassa vattaṃ kiriyaṃ nisamma upadhāretvā viharāmīti attho. Vāyāmassa cāti vāyāmassa ca ānisaṃsaṃ nisamma passitvā viharāmīti dīpeti. Tasmāti yasmā nisamma viharāmi purisakāro nāma na nassati sukhe patiṭṭhāpetīti jānāmi tasmā tīraṃ apassantopi āyuhe viriyaṃ karomi. Kiṃ nāmetaṃ na ukkaṇṭhāmīti. Sā tassa dhammakathaṃ sotukāmā puna gāthamāha gambhīre appameyyasmiṃ tīraṃ yassa na dissati mogho te purisavāyāmo appatvā va marissasīti. Tattha appatvā vāti tīraṃ appatvāyeva tvaṃ marissasi. Atha naṃ mahāsatto kinnāmetaṃ kathesi ahaṃ vāyāmaṃ katvā marantopi garahato muñcissāmīti vatvā gāthamāha aṇano ñātīnaṃ hoti devānaṃ pitūnañca so karaṃ purisakiccāni na ca pacchānutappatīti. Tattha aṇanoti devate vāyāmaṃ karonto marantopi ñātīnañca devānañca brahmānañca antare aṇano hoti agārayho hotīti attho. Atha naṃ devatā gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.
Apāraṇeyyaṃ yaṃ kammaṃ apphalaṃ kilamathuddhayaṃ 1- tattha ko vāyamenattho 2- maccu yassābhinipphatanti 3-. Tattha apāraṇeyyanti vāyāmena matthakaṃ apāpetabbaṃ. Maccu yassābhinipphatanti yassa aṭṭhāne vāyāmakaraṇakassa maccu maraṇameva nipphatti tattha ko vāyamenatthoti. Evaṃ vutte taṃ appaṭibhāṇaṃ karonto mahāsatto upari gāthā abhāsi apāraṇeyyaṃ accantaṃ yo viditvāna devate na rakkhe attano pāṇaṃ jaññā so yadi hāpaye adhippāyaphalaṃ eke asmiṃ lokasmi devate payojayanti kammāni tāni ijjhanti vā na vā sandiṭṭhikaṃ kammaphalaṃ nanu passasi devate sannā aññe tarāmahaṃ tañca passāmi santike so ahaṃ vāyamissāmi yathāsati yathābalaṃ gacchaṃ pāraṃ samuddassa kāsaṃ purisakāriyanti. Tattha accantanti yo idaṃ kammaṃ viriyaṃ katvāpi nipphādetuṃ na sakkā accantameva apāraṇeyyanti viditvā caṇḍahatthimattahatthiādayo apariharanto attano pāṇaṃ na rakkheyya. Jaññā so yadi hāpayeti so yadi tādisesu ṭhānesu viriyaṃ hāpeyya @Footnote: 1. kilamathuddayantipi pāṭho. . 2. vāyāmenatthotipi pāṭho . 3. yassābhinippatan @ tipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.
Jāneyya tassa kusitabhāvassa phalaṃ tavaṃ yaṃ vā taṃ vā niratthakaṃ vadasīti dīpeti. Pāliyaṃ pana jaññā so yadi hāpayanti likhitaṃ taṃ aṭṭhakathāsu natthi. Adhippāyaphalanti attano adhippāyassa phalaṃ sampassamānā ekacce purisā kasivaṇijjādīni kammāni payojenti. Tāni ijjhanti vā na vāti ettha gamissāmi idaṃ uggahessāmīti kāyikacetasikaviriyaṃ karontassa tāni ijjhanteva tasmā taṃ kātuṃ vaṭṭatiyevāti dasseti. Sannā aññe tarāmahanti aññe janā mahāsamudde sannā nimmuggā viriyaṃ akarontā macchakacchapabhakkhā jātā ahaṃ pana ekako va tarāmi. Tañca passāmi santiketi idaṃpi me viriyaphalaṃ passa mayā iminā attabhāvena devatā nāma na diṭṭhapubbā so ahaṃ tañca iminā dibbattabhāvena mama santike ṭhitaṃ passāmi. Yathāsati yathābalanti attano satiyā ca balassa ca anurūpaṃ. Kāsanti karissāmi. Devatā tassa taṃ daḷhaṃ vacanaṃ sutvā tassa thūtiṃ karontī gāthamāha yo tavaṃ evaṃ gate oghe appameyye mahaṇṇave dhammavāyāmasampanno kammunā nāvasīdasi so tavaṃ tattheva gacchāhi yattha te nirato manoti. Tattha evaṃ gateti evarūpe appameyye oghe gambhīre vitthāre mahāsamudde. Dhammavāyāmasampannoti dhammena vāyāmena samannāgato. Kammunā nāvasīdasīti tavaṃ attano purisakārakammena nāvasīdasi. Yattha teti yasmiṃ ṭhāne tava mano nirato tattheva--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.
Gacchāhīti attho. Evañca pana vatvā paṇḍita mahāparakkama kuhiṃ taṃ nessāmīti pucchi. Mithilanagaranti vutte sā mahāsattaṃ mālākalāpaṃ viya ukkhipitvā ubhohi bāhāhi paggayha ure nipajjāpetvā piyaputtaṃ viya ādāya gacchantī ākāse pakkhandi. Mahāsatto sattāhaṃ loṇodakena upakiliṭṭhasarīro dibbaphassena phuṭṭho niddaṃ okkami. Atha naṃ sā mithilaṃ netvā ambavane maṅgalasilāpatte dakkhiṇapassena nipajjāpetvā uyyāne devatāhi tassa ārakkhaṃ gāhāpetvā sakaṭṭhānameva gatā. Tadā polajanakassa putto natthi ekā panassa dhītā sīvalīdevī nāma ahosi paṇḍitā bayattā. Atha amaccā tameva rājānaṃ maraṇamañce nipannaṃ pucchiṃsu mahārāja tumhesu divaṅgatesu kassa rajjaṃ dassāmāti. Atha rājā mama dhītaraṃ sīvalīdeviṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ detha yo vā pana caturassa pallaṅkassa ussīsakaṃ jānāti yo vā pana sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ sakkoti yo vā pana soḷasamahānidhiṃ nīharituṃ sakkoti tassa rajjaṃ dethāti āha. Deva tesaṃ no nidhīnaṃ udānaṃ kathethāti āhaṃsu. Rājā suriyuggamane nidhi atho oggamane nidhi anto nidhi bahi nidhi na anto na bahi nidhi ārohane mahānidhi atho orohane nidhi catūsu mahāsālesu samantā yojane nidhi--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.
Dantaggesu mahānidhi bālaggesu ca kepuke rukkhaggesu mahānidhi soḷasete mahānidhī sahassathāmo pallaṅko sīvalārādhanena cāti nidhīhi saddhiṃ itaresampi udānaṃ kathesi. Amaccā rañño accayena tassa matasarīrakiccaṃ katvā sattame divase sannipatitvā mantayiṃsu raññā attano dhītaraṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ dātabbanti vuttaṃ ko taṃ ārādhetuṃ sakkhissatīti. Te senāpati rañño vallabhoti tassa sāsanaṃ pesesuṃ. So sāsanaṃ sutvā sādhūti sampaṭicchitvā rajjassatthāya rājadvāraṃ gantvā attano āgatabhāvaṃ rājadhītāya ārocāpesi. Sā tassa āgatabhāvaṃ ñatvā atthi nu khavassa setacchattasiriṃ dhāretuṃ dhitīti tassa vīmaṃsanatthāya khippaṃ āgacchatūti āha. So taṃ sāsanaṃ sutvā taṃ ārādhetukāmo sopāṇapādamūlato paṭṭhāya javena gantvā tassā santike aṭṭhāsi. Atha naṃ sā vīmaṃsamānā mahātale javena dhāvatūti āha. So rājadhītaraṃ tosessāmīti vegena dhāvi. Atha naṃ puna ehīti āha. So puna javena āgato. Sā tassa dhitiyā abhāvaṃ ñatvā ehi pāde me sambāhāti. So tassa ārādhanatthaṃ nisīditvā pādesambāhi. Atha naṃ ure pādena paharitvā uttānakaṃ pātetvā imaṃ andhabālaṃ purisaṃ dhitivirahitaṃ pothetvā gīvāyaṃ gahetvā nīharathāti dāsīnaṃ saññaṃ adāsi. Tā tathā kariṃsu. So tehi kiṃ senāpatīti puṭṭho tumhe mā pucchatha nāyaṃ mānussitthī yakkhinī bhavissatīti āha.--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.
Tato bhaṇḍāgāriko gato. Tampi tatheva lajjāpesiyeva. Tathā seṭṭhiṃ chattaggāhakaṃ asiggāhakanti sabbepi lajajāpesiyeva. Atha mahājano mantetvā rājadhītaraṃ tāva ārādhetuṃ samattho nāma natthi sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ samatthassa rajjaṃ dethāti āha. Tampi koci āropetuṃ nāsakkhi. Tato caturassa pallaṅkassa ussīsakaṃ jānantassa rajjaṃ dethāti āha. Pallaṅkassa ussīsakampi na koci jānāti. Tato soḷasa mahānidhī nīharituṃ samatthassa rajjaṃ dethāti āha. Tepi koci nīharituṃ nāsakkhi. Tato arājikaṃ nāma raṭṭhaṃ pāletuṃ na sakkā kinnukho kātabbanti mantayiṃsu. Atha ne purohito āha tumhe mā cintayittha phussarathaṃ visajjetuṃ vaṭṭati phussarathena hi laddharājā sakalajambūdīpe rajjaṃ kāretuṃ samattho hotīti. Te sādhūti sampaṭicchitvā nagaraṃ alaṅkārāpetvā maṅgalarathe kumudavaṇṇe cattāro asse yojetvā uparicittattharaṇaṃ attharitvā pañcarājakakudhabhaṇḍāni āropetvā caturaṅginiyā senāya parivāresuṃ. Sassāmikassa rathassa purato turiyāni vajjanti assāmikassa pacchato tasmā purohito sabbaturiyāni pacchato vādethāti vatvā suvaṇṇabhiṅgārena rathanandiñca rasmiyo ca rathadhurañca patodañca abhisiñcitvā yassa rajjaṃ kāretuṃ puññaṃ atthi tassa santikaṃ gacchāhīti vatvā taṃ rathaṃ visajjesi. Atha ratho rājagehaṃ padakkhiṇaṃ katvā vegena mahāvithiṃ abhiruhi. Senāpatiādayo phussaratho mama santikaṃ etūti mantayiṃsu. So sabbesaṃ gehāni atikkamitvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā pācīnadvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho pāyāsi. Atha--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.
Naṃ vegena gacchantaṃ disvā rathaṃ nivattethāti āhaṃsu. Purohito mā nivattayittha gacchanto yojanasatampi gacchatu mā nivārethāti āha. Ratho uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasilāpaṭṭaṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito mahāsattaṃ nipannaṃ disvā amacce āmantetvā ambho eko maṅgalasilāpaṭṭe nipannako dissati setacchattānucchavikā panassa dhiti atthi vā natthi vāti mayaṃ na jānāma sace puññavā bhavissati na uṭṭhahissati na olokessati sace kāḷakaṇṇi satto bhītatasato uṭṭhāya kampamāno olokessati palāyissati khippaṃ sabbaturiyāni paggaṇhathāti āha. Tāvadeva anekasatāni turiyāni paggaṇhiṃsu. Tesaṃ saddo sāgarakucchiyaṃ nigghoso viya ahosi. Mahāsatto tena saddena pabujjhitvā sīsaṃ vivaritvā orokento mahājanaṃ disvā setacchattena me āgatena bhavitabbanti puna sīsaṃ pārupitvā parivattitvā vāmapassena nipajji. Purohito tassa pāde vivaritvā lakkhaṇāni oloketvā tiṭṭhatu ayaṃ eko dīpo catunnampi mahādīpānaṃ rajjaṃ kāretuṃ samatthoti puna turiyāni paggaṇhāpesi. Atha mahāsatto puna mukhaṃ vivaritvā parivattitvā dakkhiṇapassena nipajjitvā mahājanaṃ olokesi. Purohito parisaṃ osāretvā añjaliṃ paggayha avakujjo hutvā uṭṭhehi deva rajjante pāpuṇātīti āha. Atha naṃ mahāsatto āha tumhākaṃ rājā kuhinti. Kālakato devāti vutte kiṃ putto vāssa bhātā vā natthīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.
Natthi deva ekā pana dhītā atthīti. Atha mahāsatto tassa vacanaṃ sutvā yadevaṃ sādhu rajjaṃ kāressāmīti vatvā uṭṭhāya maṅgalasilāpatte pallaṅkena nisīdi. Atha naṃ tattheva amaccapurohitādayo abhisiñciṃsu. Mahājanakarājā nāma ahosi. So rathavaraṃ abhiruyha mahantena sirisobhaggena sirivibhavena nagaraṃ pavisitvā rājanivesanaṃ abhiruhanto senāpatiādīnaṃ tāneva ṭhānāni hontūti vicāretvā mahātalaṃ abhiruhi. Rājadhītā pana purimasaññāya tassa vīmaṃsanatthaṃ ekaṃ purisaṃ āṇāpesi gaccha tavaṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi deva sīvalī devī taṃ pakkosāpesi khippaṃ kirāgacchatūti. So amacco tathā gantvā tassā sāsanaṃ sāvesi. Rājā paṇḍitatāya tassa vacanaṃ sutvāpi asuṇanto viya aho sobhano pāsādoti pāsādassa vaṇṇaṃ kathesi. So taṃ vacanaṃ sāvetuṃ asakkonto punāgantvā rājadhītāya ārocesi ayye rājā tumhākaṃ vacanaṃ na suṇāti pāsādameva vaṇṇeti tumhākaṃ vacanaṃ tiṇaṃ viya na gaṇetīti. Sā ayaṃ mahantajjhāsayo puriso bhavissatīti cintetvā dutiyampi tatiyampi pesesiyeva. Rājāpi attano ruciyā pakatigamanena sīho viya vijimhamāno pāsādaṃ abhiruhi. Tasmiṃ upasaṅkamante rājadhītā tassa tejena sakabhāvena saṇṭhāretuṃ asakkontī āgantvā hattholambakaṃ adāsi. So tassā hattholambakaṃ gahetvā mahātalaṃ abhiruhitvā samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā amacce āmantetvā ambho amaccā atthi pana vo raññā kālaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.
Karontena koci ovādo dinnoti pucchi. Atthi devāti vutte tenahi vadethāti. Deva sīvalīdeviṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ dātabbanti tena vuttanti. Rājā sīvalīdeviyā āgantvā hattholambako dinno ayaṃ tāva ārādhitā nāma aññaṃ vadethāti āha. Deva caturassa pallaṅkassa ussīsakaṃ jānituṃ samatthassa rajjaṃ dethāti tena vuttanti. Rājā idaṃ dujjānaṃ upāyena sakkā jānitunti cintetvā sīsato suvaṇṇasūciṃ nīharitvā sīvalīdeviyā hatthe adāsi imaṃ ṭhapehīti. Sā taṃ gahetvā pallaṅkassa ussīsake ṭhapesi. Khaggaṃ adāsītipi vadantiyeva. Tampi tathāpi ṭhapesiyeva. So tāya saññāya idaṃ ussīsakanti ñatvā taṃ kathaṃ asuṇanto viya kiṃ kathethāti vatvā puna tehi tathā vutte nayidaṃ jānituṃ acchariyaṃ etaṃ ussīsakanti vatvā aññaṃ vadethāti āha. Deva sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ samatthassa rajjaṃ dethāti tena vuttanti. Tenahi āharatha nanti te āharāpetvā so pallaṅke nisinnako va itthīnaṃ kappāsapothanadhanuṃ viya sahassathāmadhanuṃ āropetvā aññaṃ vadethāti āha. Deva soḷasamahānidhī nīharituṃ samatthassa rajjaṃ dethāti tena vuttanti. Tesaṃ kiñci udānaṃ atthīti. Atthi devāti. Tenahi kathethāti. Suriyuggamane nidhīti ādiṃ udānaṃ kathayiṃsu. Tassa taṃ suṇantasseva gagaṇatale puṇṇacando viya so attho pākaṭo ahosi. Atha ne rājā āha ajja bhaṇe velā natthi sve nidhayo gaṇhissāmāti. So punadivase amacce sannipātetvā pucchi kvaci tumhākaṃ rājā--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.
Paccekabuddhe bhojesīti. Āma devāti. So cintesi suriyo nāma nāyaṃ suriyo suriyasadisattā paccekabuddhā suriyā nāma tesaṃ paccoggamanaṭṭhāne nidhinā bhavitabbanti. Tato rājā tātā paccekabuddhesu āgacchantesu paccuggamanaṃ karonto kataraṭṭhānaṃ gacchatīti pucchitvā asukaṭṭhānaṃ nāmāti vutte taṃ ṭhānaṃ khanitvā nidhiṃ nīharathāti nidhiṃ nīharāpesi tesaṃ gamanakāle anugacchanto kattha ṭhatvā te uyyojesīti pucchitvā asukaṭṭhāne nāma devāti vutte tato nidhiṃ nīharathāti nidhiṃ nīharāpesi. Mahājanā ukkuṭṭhisatasahassāni pavattentā suriyuggamaneti vuttattā suriyuggamanadisāyaṃ khanantā vicariṃsu. Atho oggamaneti vuttattā suriyatthaṅgamanadisāyaṃ khanantā vicariṃsu. Ayaṃ pana nidhi idheva hoti aho acchariyaṃ aho abbhūtanti pītisomanassaṃ pavedayiṃsu. Anto nidhīti rājagehe mahādvārassa anto ummārā nidhiṃ nīharāpesi. Bahi nidhīti mahādvārassa bahi ummārā nidhiṃ nīharāpesi. Na anto na bahi nidhīti heṭṭhā ummārato nidhiṃ nīharāpesi. Ārohane nidhīti maṅgalahatthiṃ ārohanakāle suvaṇṇanisseniyā attharaṇaṭṭhānato nidhiṃ nīharāpesi. Atho orohane nidhīti hatthikkhandhato orohanaṭṭhānato nidhiṃ nīharāpesi. Catūsu mahāsālesūti bhūmiyaṃ katapatiṭṭhāne sirisayanassa cattāro pādā sālamayā tesaṃ heṭṭhā catasso nidhikumbhiyo nīharāpesi. Samantā yojane nidhīti yojanaṃ nāma rathayugappamāṇaṃ sirisayanassa samantā yugappamāṇato nidhikumbhiyo nīharāpesi. Dantakgesu mahānidhīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.
Maṅgalahatthiṭṭhāne tassa dvinnaṃ dantānaṃ abhimukhaṭṭhānato dve nidhikumbhiyo nīharāpesi. Bālaggesūti maṅgalahatthiṭṭhāne tassa bāladhisam mukhaṭṭhānato nidhiṃ nīharāpesi. Kepuketi kepukaṃ vuccati udakaṃ maṅgalapokkharaṇito udakaṃ nīharāpetvā nidhiṃ dassesi. Rukkhaggesu mahānidhīti uyyāne mahāsālarukkhamūle ṭhitamajjhantikasamaye parimaṇḍalāya rukkhacchāyāya anto nidhikumbhiyo nīharāpesi. Evaṃ rājā soḷasamahānidhiyo nīharāpetvā atthi aññaṃ kiñcīti pucchi. Natthi devāti. Mahājano haṭṭhatuṭṭho ahosi aho acchariyaṃ ayaṃ rājā ativiya paṇḍitoti. Atha rājā idaṃ dhanaṃ dānamukhe vikīrissāmīti cintetvā nagaramajjhe ceva catūsu nagaradvāresu ca nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kārāpetvā dānavattaṃ paṭṭhapesi. Rājā kālacampākanagarato mātarañca brāhmaṇañca pakkosāpetvā mahantaṃ sakkāramakāsi. Tassa taruṇakāle rajje ṭhitasseva sakalavideharaṭṭhavāsino ariṭṭhajanakarañño kira putto mahājanakarājā nāma rajjaṃ kāresi rājā kira paṇḍito upāyakusalo passissāma nanti tassa dassanatthāya saṃkhubbhitā ahesuṃ. Tato tato bahū paṇṇākārāni gahetvā āgamiṃsu. Nagarepi mahāchaṇaṃ sajjayiṃsu. Rājanivesane hatthattharaṇādīni santharitvā gandhadāmamālādāmādīni osāretvā vippa kiṇṇalājā kusumavāsadhūpagandhupakaraṇaṃ kāretvā nānappakāraṃ pānabhojanaṃ upaṭṭhapesuṃ. Rañño paṇṇākāratthāya rajatasuvaṇṇabhājanādīsu nānappakārāni khādanīyabhojanīyamadhuphāṇitaphalāphalādīni pūretvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.
Tattha tattha samparivāretvā aṭṭhaṃsu. Ekato amaccamaṇḍalaṃ nisīdi. Ekato brāhmaṇagaṇo nisīdi ekato seṭṭhiādayo ekato uttamarūpadharā nāṭakitthiyo. Brāhmaṇāpi sotthikāneva sajjhāyiṃsu. Mukhamaṅgalikāpi maṅgalāni ghosayiṃsu. Gītādīsu kusalā gītādīni pavattayiṃsu. Anekasatāni turiyāni vajjayiṃsu. Rājanivesanaṃ yugandharavātapahatasāgarakucchi viya ekaninnādaṃ ahosi. Olokitolokitaṭṭhānaṃ kampi. Mahāsatto setacchattassa heṭṭhā rājāsane nisinno sakkassa sirisadisaṃ mahantaṃ sirivilāsaṃ oloketvā attanā mahāsamudde katavāyāmaṃ anussari. Athassa viriyannāma kattabbayuttakaṃ sacāhaṃ mahāsamudde viriyaṃ na karissaṃ idaṃ sampattiṃ na labhissāmīti taṃ vāyāmaṃ anussarantassa pīti uppajji. So pītivegena udānaṃ udānento āha āsiṃsetheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ yathā icchiṃ tathā ahuṃ 1- āsiṃsetheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ udakā thalamubbhataṃ vāyametheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ yathā icchiṃ tathā ahuṃ vāyametheva puriso na nibbindeyya paṇḍito passāmi vohaṃ attānaṃ udakā thalamubbhataṃ dukkhūpanītopi naro sapañño āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya @Footnote: 1 ahūtipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.
Bahū hi phassā ahitā hitāca avitakkitāro maccumuppajjanti acintitampi bhavati cintitampi vinassati na hi cintāmayā bhogā itthiyā purisassavāti. Tattha āsiṃsethevāti āsāchedakammaṃ akatvā attano kammaṃ āsaṃ karontova. Na nibbindeyyāti viriyaṃ karonto na nibbindeyya na alaseyya. Yathā icchinti yathā rājabhāvaṃ icchiṃ tatheva rājā jātomhi. Ubbhatanti upanītaṃ nīharitaṃ. Dukkhūpanītopīti kāyikacetasikena dukkhena phuṭṭhopīti attho. Ahitā hitā cāti dukkhasamphassā ahitā sukhasamphassā hitā. Avitakkitāroti avitakkitāro acintitāro. Idaṃ vuttaṃ hoti tesu phassesu ahitaphassena phuṭṭhā sattā hitaphassāpi atthi viriyaṃ karontā tampi pāpuṇantīti acintetvā viriyaṃ na karonti te imassa atthassa avitakkitāro acintitāro hitasamphassaṃ alabhitvā va maccumuppajjantīti maraṇaṃ pāpuṇanti tasmā viriyannāma kattabbamevāti. Acintitampīti imesaṃ sattānaṃ acintitampi hoti. Cintitampi vinassatīti mayāpi hi ayujjhitvāva rajjaṃ labhissāmīti idaṃ acintitaṃ suvaṇṇabhūmito dhanaṃ āharitvā yujjhitvā va rajjaṃ gaṇhissāmīti idaṃ cintitaṃ taṃ idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ acintitampi jātaṃ. Na hi cintāmayā bhogāti sattānaṃ hi bhogā cintāya anipajjanato na cintāmayā nāma honti tasmā viriyameva kattabbaṃ viriyavato hi acintitaṃ hotīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.
So tato paṭṭhāya dasavidharādhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kāresi paccekabuddhe upaṭṭhahi. Aparabhāge sīvalīdevī dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi. Dīghāvukumārotissa nāmaṃ kariṃsu. Tassa vayappattassa rājā uparajjaṃ datvā sattavassasahassāni rajjaṃ kāresi. Ekadivasaṃ uyyānapālena nānāphalāphalesu ceva nānāpupphesu ca ābhaṭesu so tāni disvā tuṭṭho tassa sammānaṃ kāretvā samma uyyānapāla uyyānaṃ passitukāmomhi alaṅkārāpehi nanti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā tathā katvā rañño nivedesi. So hatthikkhandhavaragatova mahantena parivārena nagarā nikkhamitvā uyyānadvāraṃ sampāpuṇi. Tattheva dve ambā nīlobhāsā eko aphalo eko phaladharo. So pana ativiya madhuro. Rañño aggaphalaṃ aparibhuttattā 1- tato koci phalaṃ gahetuṃ na ussahati. Rājā hatthikkhandhavaragatova tato ekaṃ phalaṃ gahetvā paribhuñji. Tassa taṃ jivhagge ṭhapitamattameva dibbojā viya upaṭṭhāsi. So nivattanakāle bahuṃ khādissāmīti cintetvā uyyānaṃ pāvisi. Raññā aggaphalaṃ paribhuttanti ñatvā aññe uparājānaṃ ādiṃ katvā antamaso hatthimeṇaḍaassameṇḍādayopi phalaṃ gahetvā paribhuñjiṃsu. Aññepi taṃ phalaṃ alabhantā daṇḍehi sākhaṃ bhinditvā nippattaṃ akaṃsu. Rukkho obhaggavibhaggo aṭṭhāsi. Itaro pana maṇipabbato viya vilāsamāno ṭhito. Rājā uyyānā @Footnote: 1. raññā agga phalassa aparibhuttattāti yuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.
Nikkhamanto taṃ disvā kiṃ idanti amacce pucchi. Devena aggaphalaṃ paribhuttanti ñatvā mahājano naṃ vilumpanto khādīti. Kiṃ nukho bhaṇe imassa pana pattaṃ vā vaṇṇovā khīṇo itarassa ca no khīṇoti. Nipphalatāya na khīṇo devāti. Taṃ sutvā rājā saṃvegaṃ paṭilabhitvā ayaṃ rukkho nipphalatāya nīlobhāso ṭhito ayaṃ pana rukkho saphalatāya obhaggavibhaggo ṭhito idaṃpi rajjaṃ saphalarukkhasadisaṃ pabbajjā nipphalarukkhasadisā sakiñcanasseva bhayaṃ hoti nākiñcanassa ahaṃ pana saphalarukkho viya ahutvā nipphalarukkhasadiso bhavissāmi sampattiṃ cajitvā nikkhamitvā pabbajissāmīti daḷhaṃ katvā manaṃ adhiṭṭhahitvā nagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ abhiruyha pāsādadvāre ṭhito va senāpatiṃ pakkosāpetvā mahāsenāpati ajjato paṭṭhāya bhattāhārakañceva mukhodakadantakaṭṭhadāyakañca ekaṃ upaṭṭhākaṃ ṭhapetvā aññe maṃ daṭṭhuṃ mā labhantu tumhe porāṇakavinicchayāmacce gahetvā rajjaṃ anusāsatha ahaṃ pana ito paṭṭhāya upari mahātale samaṇadhammaṃ karissāmīti vatvā pāsādaṃ abhiruyha ekakova samaṇadhammaṃ akāsi. Evaṃ gate kāle mahājano rājaṅgaṇe sannipatitvā mahāsattaṃ adisvā na no rājā porāṇako viyāti vatvā gāthādvayamāha aporāṇo vata bho rājā sabbabhummo disaṃpati nājja nacce nisāmeti na gīte kurute mano na mige napi uyyāne napi haṃse udikkhati--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.
Mūgova tuṇhīmāsīno na atthamanusāsatīti. Tattha migeti sabbasaṅgāhikavacanaṃ. Pubbe hatthī yujjhāpesi meṇḍe yujjhāpesi mige yujjhāpesi ajja tepi na oloketīti attho. Uyyāneti uyyānakīḷampi nānubhoti. Haṃseti pañcapadumasañchannāsu uyyānapokkharaṇīsu haṃsagaṇe na oloketi. Mūgovāti te kira bhattāhārakañca upaṭṭhākañca pucchiṃsu rājā tumhehi saddhiṃ kiñci atthaṃ mantetīti. Te na mantetīti vadiṃsu. Tasmā evamāhaṃsu. Rājā kāmesu analliyantena vivekaninnena cittena kulupakapaccekabuddhe anussaritvā ko nu kho me tesaṃ sīlādiguṇasampayuttānaṃ akiñcanānaṃ vasanaṭṭhānaṃ ācikkhissatīti tīhi gāthāhi udānaṃ udānesi sukhakāmā rahosīlā vaggabandhā upārutā kassa nu khavajja ārāme daharā vuḍḍhā ca acchare atikkantavathā dhīrā namo tesaṃ mahesinaṃ ye ussukkamhi lokamhi viharanti anussukā te chetvā maccuno jālaṃ tantaṃ māyāvino daḷhaṃ sandhālayantā gacchanti ko tesaṃ gatimānayeti 1-. Tattha sukhakāmāti nibbānasukhakāmā. Rahosīlāti paṭicchannasīlā anantaguṇapakāsanā 2-. Vaggabandhāti kilesabandhā. Upārutāti apagatā. Daharā vuḍḍhā cāti daharāceva mahallakā @Footnote: 1 gatipāpayetipi pāṭho. 2 na attano guṇapakāsanā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.
Ca. Acchareti vasanti. Tassevaṃ tesaṃ paccekabuddhānaṃ guṇe anussarantassa mahatī pīti uppajji. Atha pallaṅkato uṭṭhāya uttarasīhapañjaraṃ vivaritvā uttaradisābhimukho sirasi añjaliṃ patiṭṭhapetvā evarūpe uttamaguṇasamannāgate paccekabuddhe namassamāno atikkantavathāti ādimāha. Tattha atikkantavathāti pahīnataṇhā. Mahesinanti mahante sīlakkhandhādayo guṇe esitvā ṭhitānaṃ. Ussukkamhīti rāgādīhi ussukkaṃāpanne. Maccuno jālanti kilesamārena pasāritaṃ taṇhājālaṃ. Tantaṃ māyāvinoti atimāyāvino attano ñāṇena sandhālayantā padāletvā gacchanti. Ko tesaṃ gatimānayeti ko maṃ tesaṃ paccekabuddhānaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ pāpeyya maṃ gahetvā gaccheyyāti attho. Tassa pāsādeyeva samaṇadhammaṃ karontassa cattāro māsā atikkantā. Athassa ativiya pabbajjāya cittaṃ onami. Agāraṃ 1- lokantanirayo viya khāyati. Tassa tayo bhavā ādittā viya upaṭṭhahiṃsu. So pabbajjābhimukhena cittena kadā nukho imaṃ sakkabhavanaṃ viya alaṅkatapaṭiyattaṃ mithilaṃ pahāya himavantaṃ pavisitvā pabbajitavesag gahaṇakālomayhaṃ bhavissatīti cintetvā mithilavaṇṇanaṃ nāma ārabhi kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ visālaṃ sabbato pabhaṃ @Footnote: 1. āgārantipi saddo.--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.
Pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ bahupākāratoraṇaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ suvibhattaṃ mahāpathaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ suvibhattantarāpaṇaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ gavassarathapīḷitaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ ārāmavanamāliniṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ uyyānavanamāliniṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ pāsādavaramāliniṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ mithilaṃ phitaṃ tipuraṃ rājabandhaniṃ māpitaṃ somanassena vedehena yasassinā pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati @Footnote: nicitetipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.
Kadāhaṃ vedehe phite niccite 1- dhammarakkhite pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ vedehe phite ajjeyye dhammarakkhite pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ sudhāmattikalepanaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ sucigandhaṃ manoramaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ kūṭāgāre ca vibhatte bhāgaso mite pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ kūṭāgāre ca sudhāmattikalepane pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ kūṭāgāre ca sucigandhe manorame pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ kūṭāgāre ca suvilitte candanaphosite pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ suvaṇṇapallaṅke goṇake cittasanthare pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ maṇipallaṅke goṇake cittasanthare--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.
Pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ kappāsakoseyyaṃ khomakodumbarāni ca pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ pokkharaṇī rammā cākavākūpakujjitā maṇḍālakehi sañchannā padumuppalakehi ca pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ hatthigumbe ca sabbālaṅkārabhūsite suvaṇṇakacche mātaṅge hemakappanivāsase āruḷhe gāmanīyebhi tomaraṅkusapāṇibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ assagumbe ca sabbālaṅkārabhūsite ājānīye ca jātiye sindhave sīghabāhane āruḷhe gāmanīyebhi indiyā cāpadhāribhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ rathaseniyo sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi 1- pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ suvaṇṇarathe sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite @Footnote: 1. vammibhītipāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.
Āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ sajjhurathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ assarathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ oṭṭharathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ ajarathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ meṇḍarathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.
Pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ migarathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ goṇarathe ca sannaddhe ussitaddhaje dīpe athopi veyyagghe sabbālaṅkārabhūsite āruḷhe gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ hatthārohe ca sabbālaṅkārabhūsite nīlacammadhare sūre tomaraṅkusapāṇino pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ assārohe ca sabbālaṅkārabhūsite nīlacammadhare sūre kāñcanavelladhārino pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ dhanuggahe ca sabbālaṅkārabhūsite nīlacammadhare sūre cāpahatthe kalāpino pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ rājaputte ca sabbālaṅkārabhūsite citracammadhare sūre kāñcanavelladhārino pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.
Kadāhaṃ ariyagaṇe vatthavante alaṅkate haricandanalittaṅge kāsikuttamadhārino pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ sattasatā bhariyā sabbālaṅkārabhūsitā pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ satapallakaṃsaṃ sovaṇṇaṃ satarājikaṃ pahāya pabbajissāmi taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ hatthigumbā sabbālaṅkārabhūsitā suvaṇṇakacchā mātaṅgā hemakappanivāsasā āruḷhā gāmanīyebhi tomaraṅkusapāṇibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ assagumbā sabbālaṅkārabhūsitā ājānīyā ca jātiyā sindhavā sīghabāhanā āruḷhā gāmanīyebhi indiyā cāpadhāribhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ rathaseniyo sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.
Āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā sumaṃ suvaṇṇarathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ sajjhurathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ assarathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ oṭṭharathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ ajarathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.
Yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ meṇḍarathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ migarathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ goṇarathā sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā āruḷhā gāmanīyebhi cāpahatthehi cammibhi yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ hatthārohā sabbālaṅkārabhūsitā nīlacammadharā sūrā tomaraṅkusapāṇino yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ assārohā sabbālaṅkārabhūsitā nīlacammadharā sūrā indiyā cāpadhārino yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ dhanuggahā sabbālaṅkārabhūsitā nīlacammadharā sūrā cāpahatthā kalāpino--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.
Yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ rājaputtā sabbālaṅkārabhūsitā citracammadharā sūrā kāñcanavelladhārino yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ ariyagaṇā vatthavantā alaṅkatā haricandanalittaṅgā kāsikuttamadhārino yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ sattasatā bhariyā sabbālaṅkārabhūsitā yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadā su maṃ sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī yantaṃ maṃ nānuyissanti taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ pattaṃ gahetvāna muṇḍo saṃghāṭipāruto piṇḍikāya carissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ paṃsukūlānaṃ ujjhitānaṃ mahāpathe saṃghāṭiṃ dhārayissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ sattāhaṃ meghe ovuṭṭhe allacīvaro piṇḍikāya carissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ sabbaṇhaṃ gantvā rukkhā rukkhaṃ vanā vanaṃ anapekkho carissāmi taṃ kadā su bhavissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.
Kadāhaṃ giriduggesu pahīnabhayabheravo adutiyo viharissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ vīṇarujjako va sattatantiṃ manoramaṃ cittaṃ ujuṃ karissāmi taṃ kadā su bhavissati kadāhaṃ rathakāro va parikantaṃ upāhanaṃ kāmasaṃyojane checchaṃ ye dibbe ye ca mānuseti. Tattha kadāti kālaparivitakkanaṃ. Phitanti vatthālaṅkārādīhi phullitaṃ puṇṇaṃ. Vibhattaṃ bhāgaso mitanti chekehi nagaramāpakehi rājanivesanādīnaṃ vasena vibhattaṃ dvāravithīnaṃ vasena bhāgaso koṭṭhāsato mitaṃ. Taṃ kadā su bhavissatīti taṃ evarūpaṃ nagaraṃ pahāya pabbajituṃ kadā nāma bhavissati. Sabbato pabhanti samantato alaṅkārobhāsayuttaṃ. Bahupākāratoraṇanti bahalena puthulena pākārena ceva dvāratoraṇehi ca samannāgataṃ. Daḷhamaṭṭālakoṭṭhakanti daḷhehi ca aṭṭālakehi ca davārakoṭṭhakehi ca samannāgataṃ. Pīḷitanti samākiṇṇaṃ. Tipuranti tīhi purehi samannāgataṃ tipākāranti attho. Athavā. Tipuranti tikkhattuṃ paripuṇṇanti attho. Rājabandhaninti rājañātakeheva puraṃ tikkhattuṃ puṇṇanti attho. Somanassenāti evaṃ nāmakena videharājena. Nicciteti dhaññaniccayādisampanne. Ajjeyyeti paccāmittehi ajetabbe. Candanaphositeti lohitacandanena paripposite. Khomakodumbarānīti khomaraṭṭhato kodumbararaṭṭhato uppannāni vatthāni. Hatthigumbeti hatthighaṭāyo.--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.
Hemakappanivāsaseti hemamayena sīsālaṅkārasaṃkhātena kappanena ca hemajālena ca samannāgate. Gāmanīyebhīti hatthācariyehi. Ājānīye ca jātiyeti kāraṇākāraṇajānanatāya ājānīye ca jātisampannatāya jātiye tādisānaṃ assānaṃ gumbe. Gāmanīyebhīti assācariyehi. Indiyā cāpadhāribhīti indiyañca cāpañca dhārentehi. Rathaseniyoti rathaghaṭāyo. Sannaddheti suṭṭhu sannaddhe. Dīpe athopi veyyaggheti dīpibayagghacammaparikkhite. Gāmanīyebhīti rathācariyehi. Sajjhuratheti rajatarathe. Ajarathe meṇḍarathe migarathe sobhanatthāya yojanti. Ariyagaṇeti brāhmaṇagaṇe. Te kira tadā ariyācārā ahesuṃ. Tena te evamāha. Haricandanalittaṅgeti kāñcanavaṇṇena candanena littasarīre. Sattasatāti piyabhariyāyeva sandhāyāha. Susaññāti suṭṭhu saññatā. Assavāti vacanakārikā. Satapallanti pallasatena suvaṇṇena kāritaṃ. Kaṃsanti pātiṃ. Satarājikanti piṭṭhipasse rājisatena samannāgataṃ. Yantaṃ manti anugatā vanasaṇḍe ekameva gacchantaṃ maṃ kadā nānugamissanti. Sattāhaṃ megheti sattāhaṃ samuṭṭhite meghe sattāhaṃ vuṭṭhikāleti 1- attho. Sabbaṇhanti sabbarattiṃ sabbadivasaṃ. Vīṇarujjakoti vīṇāvādako. Kāmasaṃyojaneti kāmasaṃyojanaṃ. Dibbeti dibbaṃ. Mānuseti mānusaṃ. So kira dasavassasahassāyukakāle nibbatto sattavassasahassāni rajjaṃ kāretvā tīṇi vassasahassāni avasiṭṭhe āyumhi pabbaji. @Footnote: 1 vaddaliketipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.
Pabbajanto panesa uyyānadvāre ambarukkhassa diṭṭhakālato paṭṭhāya cattāro māse āgāre vasitvā imamhā rājavesā pabbajitaveso varataro pabbajissāmīti cintetvā upaṭṭhākaṃ rahassena āṇāpesi tāta kañci ajānāpetvā antarāpaṇato kāsāvavatthāni ceva mattikāpattañca āharāhīti. So tathā akāsi. Rājā kappakaṃ pakkosāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kappakassa gāmavaraṃ datvā kappakaṃ uyyojetvā ekaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṅse katvā mattikāpattaṃ thavikāya osāmetvā aṅse laggetvā tato kattaradaṇḍaṃ gahetvā mahātale katipaye vāre paccekabuddhalīlāya aparāparaṃ caṅkamitvā aho sukhaṃ paramasukhaṃ pabbajjā narasukhanti udānaṃ udānesi. So taṃ divasaṃ tattheva vasitvā punadivase suriyuggamanavelāya pāsādā otarituṃ ārabhi. Tadā sīvalīdevī tā sattasatā vallabhitthiyo pakkosāpetvā ciraṃ na diṭṭho no rājā cattāro māsā atikkantā ajja naṃ passissāma sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā tumhe yathābalaṃ itthīkuttākappabhāvahasitakathitagītādike vilāse dassetvā taṃ kilesabandhanena bandhituṃ vāyameyyāthāti āha. Sāpi alaṅkatapaṭiyattā tāhi saddhiṃ rājānaṃ passissāmīti pāsādaṃ abhiruhantī taṃ otarantaṃ disvāpi na sañjānantī rañño ovādaṃ dātuṃ āgato paccekabudadho bhavissatīti saññāya taṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Mahāsattopi pāsādā otari. Itarāpi pāsādaṃ abhiruhantī sirisayanapiṭṭhe rañño bhamarapattavaṇṇe kese ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.
Pasādhanabhaṇḍañca disvā neso paccekabuddho amhākaṃ piyasāmiko bhavissati etha naṃ yācitvā nivattessāmāti vatvā mahātalato otaritvā rājaṅgaṇe rājānaṃ sampāpuṇi patvā ca pana sabbāhi tāhi saddhiṃ kese mocetvā piṭṭhiyaṃ vikīritvā hatthehi hadayaṃ paharitvā kasmā evarūpaṃ karotha mahārājāti atikalūnaṃ paridevamānā rājānaṃ anubandhi. Atha sakalanagaraṃ saṃkhubbhitaṃ ahosi. Tepi rājā no kira pabbajito kuto puna evarūpaṃ dhammikaṃ rājānaṃ labhissāmāti vatvā rodamānā rājānaṃ anubandhiṃsu. Tattha tāsaṃ itthīnaṃ paridevanasaddañceva paridevantiyopi tāyo pahāya rañño gamanañca āvīkaronto satthā āha tā ca sattasatā bhariyā sabbālaṅkārabhūsitā bāhā paggayha pakkaṇḍuṃ kasmā no vijahissasi tā ca sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā bāhā paggayha pakkaṇḍuṃ kasmā no vijahissasi tā ca sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī bāhā paggayha pakkaṇḍuṃ kasmā no vijahissasi tā ca sattasatā bhariyā sabbālaṅkārabhūsitā hitvā sampadavī rājā pabbajjāya purakkhito tā ca sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā hitvā sampadavī rājā pabbajjāya purakkhito tā ca sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.
Hitvā sampadavī rājā pabbajjāya purakkhito hitvā satapallakaṅsaṃ sovaṇṇaṃ satarājikaṃ aggahi mattikāpattaṃ taṃ dutiyābhisecananti. Tattha paggayhāti ukkhipitvā. Sampadavīti bhikkhave so mahājanako rājā tā ca sattastā bhariyāyo kiṃ no deva pahāya ekakova gacchasi ko amhākaṃ dosoti vilapantiyo va chaḍḍetvā sampadavigato pabbajjāya yāhīti codiyamāno viya purakkhito hutvā gatoti attho. Tanti bhikkhave taṃ mattikāpattaggahaṇaṃ dutiyaṃ abhisecanaṃ katvā so rājā nikkhamantoti. Sīvalīdevī paridevamānāpi rājānaṃ nivattetuṃ asakkontī attheko upāyoti cintetvā mahāsenāguttaṃ pakkosāpetvā tāta rañño purato gamanadisābhāge jiṇṇagharesu ca jiṇṇasālāsu ca aggiṃ dehi tiṇapaṇṇāni saṃharitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne mahādhūmaṃ kārehīti āṇāpesi. So tathā akāsi. Sā rañño santikaṃ gantvā pādesu nipatitvā mithilāya ādittabhāvaṃ ārocentī gāthādvayamāha bhesmā aggisamājālā kosā dayhanti bhāgaso rajatajātarūpañca muttā veḷuriyā bahū maṇayo saṃkhamuttā ca vatthakaṃ haricandanaṃ ajinaṃ dantabhaṇḍañca lohaṃ kālāyasaṃ bahuṃ ehi rāja nivattassu mā te taṃ vinassā dhananti. Tattha bhesmāti bhayānakā. Aggisamājālāti tesaṃ tesaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.
Manussānaṃ gehāni agginā dayhanti so ekasamāya jālāya jalitoti attho. Kosāti rajatakoṭṭhāgārādīni. Bhāgasoti koṭṭhāsato suvibhattāpi no ete agginā dayhanti devāti vadati. Lohanti tāmbalohādikaṃ. Mā te taṃ vinassā dhananti mā te etaṃ dhanaṃ vinassatu. Ehi taṃ nibbāpehi pacchā gamissasi nagaraṃ dayhamānaṃ asoloketvā va nikkhamantoti tumhākaṃ garahā bhavissati tāya vo lajjāya vipaṭisāro bhavissati ehi amacce āṇāpetvā aggiṃ nibbāpehi devāti. Atha naṃ mahāsatto devi kiṃ evaṃ vadesi yesaṃ kiñcanaṃ atthi tesaṃ taṃ dayhati mayaṃ pana akiñcanāti dīpento gāthamāha susukhaṃ vata jīvāma yesanno natthi kiñcanaṃ mithilāya dayhamānāya na me kiñci adayhathāti. Tattha natthi kiñcananti yesaṃ amhākaṃ palibodhakilesasaṃkhātaṃ kiñcanaṃ natthi te mayaṃ tena akiñcanabhāvena susukhaṃ vata jīvāma tena kāraṇena mithilāya dayhamānāya na me kiñci adayhathāti mayhaṃ appamattakampi attano bhaṇḍakaṃ dayhamānaṃ na passāmīti vadati. Evañca pana vatvā mahāsatto uttaradvārena nikkhami. Tāpi sattasatā bhariyāyo nikkhamiṃsu. Puna sīvalīdevī ekaṃ upāyaṃ cintetvā tumhe gāmaghāṭakaraṭṭhavilumpanakaraṇaṃ viya dassethāti amacce āṇāpesi. So tathā akāsi. Taṃ khaṇaññeva āvudhahatthe purise tato tato ādhāvante ādhāvante vilumpante viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.
Sarīre lākhārasaṃ siñcitvā laddhappahāre viya phalake nipajjāpetvā nadiyā vuyhante mate viya ca rañño dassesuṃ. Mahājano taṃ upakkosi mahārāja tumhesu dharantesuyeva tava raṭṭhaṃ corā vilumpanti mahājanaṃ ghātentīti. Devīpi rājānaṃ vanditvā nivattanatthāya gāthamāha aṭaviyo samuppannā raṭṭhaṃ viddhaṃsayantite ehi rāja nivattassu mā raṭṭhaṃ vinassā idanti. Tattha aṭaviyoti mahārāja tumhesu dharantesuyeva aṭaviyo corā samuppannā. Raṭṭhanti tathārūpaṃ dhammarakkhitaṃ tava raṭṭhaṃ viddhaṃsenti. Ehi rāja nivattassu idaṃ tava raṭṭhaṃ mā vinassatu. Taṃ sutvā rājā mayi dharanteyeva corā uṭṭhāya raṭṭhaṃ viddhaṃsentā nāma natthi sīvalīdeviyā kiriyā esā bhavissatīti cintetvā taṃ appaṭibhāṇaṃ karonto āha susukhaṃ vata jīvāma yesanno natthi kiñcanaṃ raṭṭhe vilumpamānamhi na me kiñci ahāratha susukhaṃ vata jīvāma yesanno natthi kiñcanaṃ pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathāti. Tattha vilumpamānamhīti vilumpamāne. Ābhassarā yathāti yathā te brahmāno pītibhakkhā hutvā samāpattisukhena kālaṃ vītināmenti tathā vītināmessāmāti. Evaṃ vuttepi mahājano rājānaṃ anubandhatiyeva. Athassa etadahosi ayaṃ mahājano nivattituṃ na icchati nivattessāmi nanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.
Aḍḍhagāvutamaggaṃ gatakāle nivattetvā mahāpathe ṭhito amacce pucchi kassetaṃ rajjanti. Tumhākaṃ devāti. Tenahi tātā imaṃ lekhaṃ antaraṃ karontassa rājadaṇḍaṃ karothāti vatvā kattaradaṇḍena tiriyaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi. Tejavatā raññā kataṃ lekhaṃ koci antaraṃ kātuṃ nāsakkhi. Mahājano lekhaṃ ussīsake katvā balavaparidevaṃ paridevi. Devīpi taṃ lekhaṃ antaraṃ kātuṃ asakkontī rājānaṃ piṭṭhiṃ datvā gacchantaṃ disvā sokaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontī uraṃ paharitvā mahāmagge tiriyaṃ patitvā parivattamānā taṃ atikkamitvā agamāsi. Mahājano lekhāsāmikehi lekhā bhinnāti deviyā gatamaggeneva gato. Mahāsatto uttarahimavantābhimukho agamāsi. Devīpi sabbasenābalabāhanaṃ ādāya teneva saddhiṃ gatā. Rājā mahājanaṃ nivattetuṃ asakkontoyeva saṭṭhīyojanamaggaṃ gato. Tadā nārado nāma tāpaso himavante suvaṇṇaguhāyaṃ vasitvā pañcābhiññājhānasukhena vītināmetvā sattāhaṃ atikkamitvā jhānasukhato vuṭṭhāya aho sukhaṃ paramaṃ sukhanti udānaṃ udānesi. So atthi nu kho koci jambūdīpatale imaṃ sukhaṃ pariyesatīti dibbena cakkhunā lokaṃ volokento mahājanakaṃ buddhaṅkuraṃ disvā so rājā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamanto sīvalīdevippamukhaṃ mahājanaṃ nivattetuṃ na sakkoti antarāyaṃpissa kareyya bhiyyoso mattāya tassa daḷhasamādānatthaṃ ovādaṃ dassāmīti cintetvā iddhibalenāgantvā rañño purato ākāse ṭhito va tassa ussāhaṃ janetuṃ āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.
Kimheso mahato ghoso kānu gāmeva kīḷiyā samaṇa taveva pucchāmi katthesobhisaṭo janoti. Tattha kimhesoti kimhi kāraṇe esa hatthikāyādivasena mahato samūhassa ghoso. Kā nu gāmeva kīḷiyāti kā nu esā tayā saddhiṃ āgacchantā gāme viya kīḷikīḷāyamānā. Katthesoti kimatthaṃ eso mahājano. Abhisaṭoti sannipatito taṃ parivāretvā āgacchatīti pucchati. Rājā āha mamaṃ ohāya gacchantaṃ etthesobhisato jano sīmātikkamanaṃ yantaṃ munimonassa pattiyā missaṃ nandīhi gacchantaṃ kiṃ jānamanupucchasīti. Tattha mamanti ahaṃ janaṃ pahāya gacchāmi taṃ maṃ ohāya gacchantaṃ. Etthāti etasmiṃ ṭhāne eso mahājano abhisaṭo anubandhanto āgato. Sīmātikkamanaṃ yantanti tavaṃ pana kiṃ pucchasi maṃ kilesasīmaṃ atikkamma anāgāriyamuniñāṇasaṃkhātassa monassa pattiyā yantaṃ pabbajitaṃ. Missaṃ nandīhi gacchantanti pabbajitomhīti nandiṃ avijahitvā khaṇe khaṇe uppajjamānāhi nandīhi missameva gacchantaṃ kiṃ jānanto pucchasi udāhu ajānanto mahājanako kira videharaṭṭhaṃ chaḍḍetvā pabbajitoti kiṃ sāsanaṃ na sutaṃ tayāti. Athassa so daḷhasamādānatthāya puna gāthamāha māssu tiṇṇo amaññittho sarīraṃ dhārayaṃ imaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.
Atīraṇeyyamidaṃ kammaṃ bahū hi paripanthayoti. Tattha māssu tiṇṇo amaññitthoti imaṃ bhaṇḍakāsāvavatthaṃ sarīraṃ dhārento iminā pabbajitaliṅgaggahaṇamatteneva kilesasīmaṃ tiṇṇo atikkantosmīti mā amaññittho. Atiraṇeyyamidanti idaṃ kilesajātaṃ nāma na ettakena tīretabbaṃ. Bahū hi paripanthayoti saggamaggaṃ āvaritvā ṭhitā hi tava bahū kilesaparipanthā. Tato mahāsatto āha ko nu me paripanthassa mama evaṃ vihārino yo neva diṭṭhe nādiṭṭhe kāmānamabhipatthayeti. Tattha yo neva diṭṭhe nādiṭṭheti yo ahaṃ neva diṭṭhe manussaloke neva adiṭṭhe devaloke kāmānaṃ abhipatthayāmi tassa mama evaṃ ekavihārino ko nu paripantho assāti vadati. Athassa so paripanthe dassento gāthamāha niddā tandi vijimhitā arati bhattasammado āvasanti sarīraṭṭhā bahū hi paripanthayoti. Tattha niddāti kapiniddā. Tandīti ālasiyaṃ. Aratīti ukkaṇṭhitā. Bhattasammadoti bhattapariḷāho. Idaṃ vuttaṃ hoti. Samaṇa tavaṃ pāsādiko abhirūpo suvaṇṇavaṇṇo rajjaṃ pahāya pabbajitomhīti vutte tuyhaṃ paṇītaṃ ojavantaṃ piṇḍapātaṃ dassanti so tavaṃ pattapūramādāya yāvadatthaṃ bhuñjitvā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharikāya nipajjitvā kākacchamāno niddaṃ okkamitvā antarā--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.
Pabuddho aparāparaṃ parivattetvā hatthapāde sampasārento uṭṭhāya cīvaravaṅsaṃ gahetvā ālasiyo hutvā neva sammajjaniṃ ādāya assamaṃ sammajjissasi na pānīyaṃ āharissasi puna nipajjitvā niddāyissasi kāmavitakkaṃ vitakkissasi tadā pabbajjāya ukkaṇṭhissasi bhattapariḷāho te bhavissatīti. Āvasanti sarīraṭṭhāti ime ettakā paripanthā tava sarīraṭṭhakā hutvā āvasanti sarīreyeva te nibbattantīti dasseti. Athassa mahāsatto thūtiṃ karonto gāthamāha kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ brāhmaṇa anusāsasi brāhmaṇataveva pucchāmi ko nu tavamasi mārisāti. Tattha brāhmaṇa anusāsasīti brāhmaṇa kalyāṇaṃ vata maṃ anusāsasi. Tato nārado āha nārado iti nāmena kassapo iti maṃ vidū bhoto saṃkāse āgacchiṃ sādhu sabbhi samāgamo tassa te sabbo ānando vihāro upavattatu yadūnaṃ taṃ paripūrehi khantiyā upasamena ca pasāraya sannattañca unnattañca pasāraya kammaṃ vijjañca dhammañca sakkatvāna paribbajāti. Tattha vidūti nāmagottena maṃ kassapoti jānanti. Sabbhīti paṇḍitehi saddhiṃ samāgamo nāma sādhu hotīti āgatomhīti. Ānandoti tassa tava imissā pabbajjāya ānando tuṭṭhi--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.
Somanassameva hotu mā ukkaṇṭhi. Vihāroti catubbidho brahmavihāro. Upavattatūti nibbattatu. Yadūnanti yantena sīlena kasiṇaparikammena jhānena ca ūnaṃ taṃ etehi sīlādīhi paripūraya. Khantiyā upasamena cāti ahaṃ rājapabbajitoti mānaṃ akatvā adhivāsanakhantiyā ca kilesupasamena ca samannāgato hohīti. Pasārayāti attānaṃ mā ukkhipi mā pattharamānaṃ pajahāti attho. Sannattañca unnattañcāti kiṃ jātiko nāma ahanti ādinā nayena pavattaṃ avamānañca ahamasmi jātisampannoti ādinā nayena pavattaṃ atimānañca. Kammanti dasakusalakammapathaṃ. Vijjanti pañcābhiññāaṭṭhasamāpattiñāṇaṃ. Dhammanti kasiṇaparikammasaṃkhātaṃ samaṇadhammaṃ. Sakkatvāna paribbajāti ete guṇe sakkatvā vattassu ime vā guṇe sakkatvā daḷhaṃ samādāya paribbaja pabbajjaṃ pālehi mā ukkaṇṭhīti. Evaṃ so mahāsattaṃ ovaditvā ākāsena sakaṭṭhānameva gato. Tasmiṃ gate aparo migājino nāma tāpaso tatheva samāpattito vuṭṭhāya lokaṃ olokento mahāsattaṃ disvā mahājanaṃ nivattanatthāya tassa ovādaṃ dassāmīti tathevāgantavā ākāse ṭhatvā attānaṃ dassetvā āha bahū hatthī ca asse ca nāgare jānapadāni ca hitvā janaka pabbajito kapalle ratimajjhagā kacci nu te jānapadā mittāmaccā ca ñātakā--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.
Dūbhiṃ akaṃsu janaka kasmā te taṃ aruccathāti. Tattha kapalleti mattikā pattaṃ sandhāyāha. Idaṃ vuttaṃ hoti mahājanaka tavaṃ evarūpaṃ issariyaṃ pahāya pabbajito imasmiṃ kapalle ratiṃ ajjhagāti pabbajjākāraṇaṃ pucchanto evamāha. Dūbhinti kinnu ete tava antare kiñci aparādhaṃ akaṃsu kasmā tava evarūpaṃ issariyasukhaṃ pahāya etaṃ kapallameva aruccathāti. Tato mahāsatto āha na migājina jātucche ahaṃ kiñci kudācanaṃ adhammena jine ñātiṃ na cāpi ñātayo mamanti. Tattha na migājināti ambho migājina. Jātuccheti ekaṃseneva. Ahaṃ kiñci kudācananti kismiñci kāle na ahaṃ kiñci ñātiṃ adhammena jināmi. Tepi ñātayo maṃ adhammena na jinanti. Iti na koci ñāti mayi dūbhinnāma akāsīti attho. Evamassa pañhaṃ paṭikkhipitvā idāni yena kāraṇena pabbajito taṃ dassento āha disvāna lokavattantaṃ khajjantaṃ kaddamīkataṃ haññare vajjhare cettha yattha sanno puthujjano etāhaṃ upamaṃ katvā bhikkhukosmi migājināti. Tattha lokavattantanti vaṭṭānugatassa bālalokassa vattaṃ paveṇiṃ ahaṃ addasaṃ taṃ disvā pabbajitomhīti dīpeti. Khajjantaṃ kaddamīkatanti kilesehi khajjantaṃ teheva ca kaddamīkataṃ lokaṃ disvā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.
Yattha sannoti yamhi kilesavatthumhi sanno laggo nimmuggo puthujjano tattha laggā bahū sattā haññanti ceva aṭṭabandhanādīhi 1- ca vajjhanti. Etāhanti ahaṃpi sace ettha vajjhissāmi ime sattā viya vihaññissāmi vajjhissāmi cāti etadeva kāraṇaṃ attano upamaṃ katvā bhikkhuko jātoti attho. Migājināti taṃ ālapati. Kathaṃ pana tena tassa nāmaṃ ñātanti. Paṭisanthārakāle paṭhameva pucchitattā. Tāpaso taṃ kāraṇaṃ vitthārato sotukāmo hutvā gāthamāha ko nu te bhagavā satthā kassetaṃ vacanaṃ suciṃ na hi kappaṃ vā vijjaṃ vā paccakkhāya rathesabha samaṇamāhu vattantaṃ yathā dukkhassatikkamoti. Tattha kassetanti etaṃ tayā vuttaṃ sucivacanaṃ kassa vacanaṃ nāma. Kappanti kappetvā pavattitānaṃ abhiññāsamāpattīnaṃ lābhiṃ 2- kammavādiṃ tāpasaṃ. Vijjanti āsavakkhayañāṇavijjāya samannāgataṃ paccekabuddhaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti rathesabhāti mahājanakarājānaṃ ālapati. Na hi kappasamaṇaṃ vā vijjasamaṇaṃ vā paccakkhāya tassovādaṃ vinā yathā dukkhassa atikkamo hoti evaṃ vattantaṃ samaṇamāhu tesaṃ vacanaṃ sutvā sakkā evaṃ paṭipajjituṃ tasmā vadehi ko nu te bhagavā satthāti. Atha naṃ mahāsatto āha @Footnote: 1 andubandhanādīhītipi pāṭho. 2 lābhinotipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.
Na migājina jātucche ahaṃ kiñci kudācanaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi sakkatvā anupāvisinti. Tattha sakkatvāti pabbajjāya guṇaṃ pucchanatthāya pūjetvā. Anupāvisinti na kiñci anupaviṭṭhapubbosmi na mayā koci samaṇo pucchitabboti vadati. Iminā hi paccekabuddhānaṃ santike dhammaṃ suṇantenāpi na kadāci udissakavasena pabbajjāya guṇo pucchitabbo tasmā evamāha evañca pana vatvā mahāsatto yena kāraṇena pabbajito taṃ ādito paṭṭhāya dassetuṃ āha mahatā vānubhāvena 1- gacchanto siriyā jalaṃ gīyamānesu gītesu vajjamānesu vaggusu turiyatālitasaṃghuṭṭhe sammātālasamāhite samigājinamaddakkhiṃ phaliṃ ambaṃ tirocchadaṃ tudamānaṃ manussehi phalakāmehi jantubhi so kho hantaṃ siriṃ hitvā orohitvā migājina mūlaṃ ambassupāgañchiṃ phalino nipphalassa ca phaliṃ ambaṃ hataṃ disvā viddhattaṃ vinalīkataṃ athekaṃ itaraṃ ambaṃ nīlobhāsaṃ manoramaṃ evameva nūna amhe issare bahukaṇṭake amittā no vadhissanti yathā ambo phalo hato @Footnote: 1 cānubhāvenātipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.
Ajinamhi haññate dīpi nāgo dantesu haññate dhanamhi dhanino hanti aniketamasanthavaṃ phalo ambo aphalo ca te satthāro ubho mamanti. Tattha vaggusūti madhurasaresu turiyesu vajjamānesu. Turiyatālitasaṃghuṭṭheti turiyānaṃ tālitehi saṃghuṭṭhe uyyāne. Sammātālasamāhiteti sammāhi ca tālehi ca samannāgate. Samigājināti migājina so ahaṃ addakkhiṃ. Phaliṃ ambanti phalavantaṃ ambaṃ phalitaṃ ambarukkhanti attho. Tirocchadanti tiropākāraṃ uyyānassa antova ṭhitaṃ bahipākāraṃ nissāya jātaṃ ambarukkhaṃ addasaṃ. Tudamānanti pothiyamānaṃ. Orohitvāti hatthikkhandhato otaritvā. Vinalīkatanti nipattanālīkataṃ. Evamevāti evaṃ eva. Phaloti phalasampanno. Ajinamhīti cammatthāya cammakāraṇā. Dantesūti attano dantesu haññate dante nimittaṃ haññateti attho. Hantīti haññati. Aniketamasanthavanti yo pana niketaṃ pahāya pabbajitattā aniketo nāma sabbasaṃkhāravatthukassa taṇhāsanthavassa abhāvā asaṇṭhavo nāma. Taṃ aniketaṃ asanthavaṃ ko hanissatīti adhippāyo. Te satthāroti te dve rukkhā mama satthāro ahesunti vadati. Taṃ sutvā migājino appamatto hohi rājāti rañño ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato. Tasmiṃ gate sīvalīdevī rañño pādesu nipatitvā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.
Sabbo jano pabyathito 1- rājā pabbajito iti hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā assāsayitvā janataṃ ṭhapayitvā paṭicchadaṃ puttaṃ rajje ṭhapetvāna atha pacchā pabbajissasīti. Tattha pabyathitoti bhīto utrāsito. Paṭicchadanti amhe dayhamānepi vilumpamānepi rājā na oloketīti pabyathitassa mahājanassa āvaraṇaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā. Puttanti puttaṃ dīghāvukumāraṃ rajje ṭhapetvā abhisiñcitvā pacchā pabbajāhīti. Tato bodhisatto āha cattā mayā jānapadā mittāmaccā ca ñātakā santi puttā vedehānaṃ dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano te rajjaṃ kārayissanti mithilāyaṃ pajāpatīti. Tattha santi puttāti sīvali samaṇānaṃ puttā nāma natthi videharaṭṭhavāsīnaṃ pana puttā dīghāvu atthi te rajjaṃ kārayissantīti. Pajāpatīti deviṃ ālapati. Atha naṃ sīvalī devī āha deva tumhe tāva pabbajitā ahaṃ pana kiṃ karomīti. Atha naṃ so devi ahantaṃ anusikkhāmi mama vacanaṃ karohīti vatvā āha ehi taṃ anusikkhāmi yaṃ vākyaṃ mama ruccati rajjaṃ tuvaṃ kārayantī pāpaṃ duccaritaṃ bahuṃ @Footnote: 1 pavyadhitotipi pabyāditotipi pāṭhā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.
Kāyena vācā manasā yena gacchasi duggatiṃ paradinnakena paraniṭṭhitena piṇḍena yāpemi sadhīradhammoti. Tattha tuvanti tavaṃ puttassa chattaṃ ussāpetvā mama putto rājāti rajjaṃ anusāsamānā bahuṃ pāpaṃ karissasi. Gacchasīti yena kāyādīhi katena bahupāpena tavaṃ duggatiṃ gacchasi. Sadhīradhammoti piṇḍiyālopena yāpetabbanti esa dhīrānaṃ dhammoti. Evaṃ mahāsatto tassā ovādaṃ adāsi. Tesaṃ aññamaññaṃ sallapantānaṃ gacchantānaṃ suriyo atthaṅgato. Devī paṭirūpe ṭhāne khandhāvāraṃ nivāsāpesi. Mahāsatto ekaṃ rukkhamūlaṃ upagato. So tattheva rattiṃ vasitvā puna divase sarīrapaṭijagganaṃ katvā maggaṃ paṭipajji. Devīpi senā pacchato āgacchatūti tassa pacchatova ahosi. Te bhikkhācāravelāya thūnaṃ nāma nagaraṃ sampāpuṇiṃsu. Tasmiṃ khaṇe antonagare eko puriso sūnāpaṇato mahantaṃ maṃsakhaṇḍaṃ kīṇitvā sūlakena aṅgāresu pacitvā nibbāpanatthāya phalakakoṭiyaṃ ṭhapetvā aṭṭhāsi. Tassa aññāvihatassa eko sunakho taṃ ādāya palāyi. So ñatvā taṃ anubandhanto yāva bahidakkhiṇadvāraṃ gantavā nibbinno nivatti nirālayo. Rājā ca devī ca sunakhassa purato āgacchantā dvedhā ahesuṃ. So bhayena maṃsaṃ chaḍḍetvā palāyi. Mahāsatto taṃ disvā cintesi ayaṃ sunakho imaṃ maṃsaṃ chaḍḍetvā anapekkho va palāto aññopissa sāmiko na paññāyati evarūpo anavajjo paṃsukūlapiṇḍapāto nāma atthi paribhuñjissāmi--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.
Nanti. So mattikāpattaṃ nīharitvā taṃ maṃsakhaṇḍaṃ ādāya puñchitvā patte pakkhipitvā udakaphāsukaṭṭhānaṃ gantavā paccavekkhitvā taṃ paribhuñjituṃ ārabhi. Tato devī cintesi sace esa rajjena atthiko bhaveyya na evarūpaṃ jigucchaṃ paṃsumakkhitaṃ sunakhacchiṭṭhakaṃ khādeyya na idāneva amhākaṃ sāmiko bhavissatīti atha naṃ mahārāja evarūpaṃ jigucchaṃ maṃsaṃ khādasīti āha. Devi tavaṃ andhabālatāya imassa piṇḍapātassa visesaṃ na jānāsīti vatvā tassā patiṭṭhitaṭṭhāne paccavekkhitvā amataṃ viya taṃ paribhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthapāde dhovi. Tasmiṃ khaṇe devī rājānaṃ nindiyamānā āha yopi catutthe bhattakāle na bhuñje ajjhuṭṭhamāriva 1- khudhāya miyye na tveva piṇḍaṃ lulitaṃ anariyaṃ kulaputtarūpo sappuriso nu seve tayidaṃ na sādhu tayidaṃ na suṭṭhu sunakhucchiṭṭhakaṃ janaka bhuñjase tuvanti. Tattha ajjhuṭṭhamārivāti āsannamaraṇamiva. Lulitanti paṃsumakkhitaṃ. Anariyanti asundaraṃ. Nu seveti nukāro paṭipucchanatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti sacepi catutthe bhattakāle na bhuñjeyya khudāya vā mareyya na nu evaṃ santepi kulaputtarūpo sappuriso evarūpaṃ piṇḍaṃ na taveva seveyyāti. Tayidanti taṃ idaṃ. Mahāsatto āha na cāpi me sīvalī so abhakkho yaṃ hoti cattaṃ gihino sunakhassa vā @Footnote: 1 ajaddhumārivātipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.
Yekeci bhogā idha dhammaladdhā sabbo so bhakkho anavayoti vuttoti. Tattha abhakkhoti so piṇḍapāto mama abhakkho nāma na hoti. Yaṃ hotīti yaṃ gihino sunakhassa vā cattaṃ hoti taṃ paṃsukūlannāma assāmikattā anavajjaṃ. Ye kecīti tasmā aññepi ye keci dhammaladdhā bhogā. Sabbo so bhakkho anavayoti anavajjo punappunaṃ olokiyamānopi anavayo paripuṇṇaguṇo anavajjo adhammaladdhaṃ pana lābhaṃ satasahassagghanikampi jigucchanīyameva hoti. Evaṃ te aññamaññaṃ kathentā va thūnanagaradvāraṃ sampāpuṇiṃsu tatra dārakesu kīḷantesu ekā kumārikā khuddakasupikena bālukaṃ photesi 1-. Tassā ekasmiṃ hatthe ekaṃ valayaṃ paṭimukkaṃ ekasmiṃ hatthe dve valayāni paṭimukkāni tāni aññamaññaṃ ghaṭṭenti saddaṃ karonti itaraṃ nissaddaṃ jātaṃ. Rājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā idāni sīvalī mama pacchato carati itthī ca nāma pabbajitassa malaṃ hoti aññe janā taṃ disvā ayaṃ pabbajitvāpi bhariyaṃ jahituṃ na sakkotīti maṃ garahissanti sacāyaṃ kumārikā paṇḍitā bhavissati sīvalīdeviyā nivattanakāraṇaṃ kathessati imissā kathaṃ sutvā sīvaliṃ uyyojessāmīti cintetvā taṃ upasaṅkamitvā pucchanto gāthamāha kumārike upaseniye niccaṃ niggalamaṇḍite kasmā te eko bhujo suṇati eko tena suṇatībhujoti. Tattha upaseniyeti mātaraṃ upagantvā sayanike. @Footnote: 1 khuddakakapallenavādhukaṃ pothesītipi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.
Niggalamaṇḍiteti aggalitamaṇḍanena maṇḍasīliketi vadati. Suṇatīti saddaṃ karoti. Kumārikā āha imasmiṃ me samaṇa hatthe paṭimukkā dunīvarā saṃghaṭā jāyate saddo dutiyasseva sā gati imasmiṃ me samaṇa hatthe paṭimukko ekanīvaro so adutiyo na suṇati munibhūtova tiṭṭhati vivādappatto dutiyo keneko vivadissati tassa te saggakāmassa ekattamuparocatanti. Tattha dunnīvarāti dve valayāni. Saṃghaṭāti saṃhanato saṃghaṭanatotiattho. Gatīti nipphati. Dutiyassa hi nipphati evarūpā hoti. Soti so nīvāro. Munibhūto vāti pahīnasabbakileso ariyapuggalo viya tiṭṭhati. Vivādappattoti samaṇa dutiyako nāma vivādāpanno hoti kalahaṃ karoti nānā gāhaṃ gaṇhāti. Kenekoti eko pana kena saddhiṃ vivadissati. Ekattamuparocatanti ekībhāvo te ruccatu. Evañca pana vatvā sā puna evamāha ayya samaṇā nāma bhaginiṃpi ādāya na carantiyeva kiṃ pana tavaṃ evarūpaṃ uttamarūpadharaṃ bhariyaṃ gahetvā vicarasi ayaṃ te antarāyaṃ karissati imaṃ pana nīharitvā ekako va samaṇadhammaṃ yuttameva karohīti mahāsattaṃ ovadi. So tassā daharakumārikāya vacanaṃ sutvā paccayaṃ labhitvā deviyā saddhiṃ kathento āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.
Suṇasi sīvalī gāthā kumāriyā paveditā pesiyā maṃ garahitā 1- dutiyasseva sā gati ayaṃ dvedhā patho bhadde anuciṇṇo pathāvihi tesaṃ tavaṃ ekaṃ gaṇhāhi ahamekaṃ punāparaṃ mā ca maṃ tavaṃ pati meti nāhaṃ bhariyāti taṃ punāti. Tattha kumāriyāti kumārikāya kathitā. Pesiyāti sacāhaṃ rajjaṃ kāreyyaṃ esā me pesiyā vacanakārikā bhaveyya oloketumpi maṃ na visaheyya idāni pana attano pesaṃ viya dāsaṃ viya ca maṃ vigarahittha dutiyasseva sā gatīti ovadati. Anuciṇṇoti unusañcarito. Pathāvihīti pathikehi. Ekanti tava ruccanakaṃ ekaṃ gaṇha ahaṃ pana tayā gahitāvasesaṃ aparaṃ gaṇhissāmi. Mā ca maṃ tavanti sīvali ito paṭṭhāya puna tavaṃ maṃ pati meti mā ca vada ahañca pana taṃ bhariyā meti na avacanti. Sā tassa vacanaṃ sutvā deva tumhe uttamā dakkhiṇamaggaṃ gaṇhatha ahaṃ pana hīnajātikā vāmamaggaṃ gaṇhissāmīti vatvā mahāsattaṃ vanditvā thokaṃ gantvā sokaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontī punāgantavā raññā saddhiṃ carantī ekatova thūnaṃ nagaraṃ pāvisi. Tamatthaṃ pakāsento satthā upaḍḍhagāthamāha imameva kathayantā thūnaṃ nagaramupāgamunti 2-. Tattha nagaramupāgamunti nagaraṃ paviṭṭhā. @Footnote: 1 garahitthoti yuttataraṃ. 2 nagarupāgamunti yuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.
Pavisitvā ca pana mahāsatto piṇḍāya caranto usukārassa gehadvāraṃ sampatto. Sīvalīpi pacchato anugantvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Tasmiṃ samaye usukāro aṅgārakapalle usuṃ tāpetvā kañjikena temetvā ekaṃ akkhiṃ nimmiletvā ekena akkhinā olokento ujuṃ karoti. Taṃ disvā mahāsatto sacāyaṃ paṇḍito bhavissati mayhaṃ ekaṃ kāraṇaṃ kathessati pucchissāmi nanti cintetvā taṃ upasaṅkamitvā pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha koṭṭhake usukārassa bhattakāle upaṭṭhite tatra ca so usukāro ekaṃ daṇḍaṃ ujuṃ kataṃ ekañca cakkhuṃ niggayha jimhamekena pekkhatīti. Tattha koṭṭhaketi bhikkhave so rājā attano bhattakāle upaṭṭhite usukārassa koṭṭhake aṭṭhāsi. Tatra cāti tasmiñca koṭṭhake. Niggayhāti nimmiletvā. Jimhamekenāti ekena cakkhunā vaṅkaṃ pekkhati. Atha naṃ mahāsatto āha evanno sādhu passasi usukāra suṇohi me yamekaṃ cakkhuṃ niggayha jimhamekena pekkhasīti. Tassattho samma usukāra evaṃ nu tavaṃ sādhu passasi yaṃ ekaṃ nimmiletvā ekena akkhinā vaṅkaṃ pekkhasīti. Athassa so kathento āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.
Dvīhi samaṇa cakkhūhi visālaṃ viya khāyati appatvā paramaṃ liṅgaṃ nujjubhāvāya kappati ekañca cakkhuṃ niggayha jimhamekenapekkhato sampatvā paramaṃ liṅgaṃ ujubhāvāya kappati vivādappatto dutiyo keneko vivadissati tassa te saggakāmassa ekattamuparocatanti. Tattha visālaṃ viyāti vitthiṇṇaṃ viya hutvā khāyati. Appatvā paramaṃ liṅganti purato vaṅkaṭṭhānaṃ appatvā. Nujjubhāvāyāti na ujubhāvāya. Idaṃ vuttaṃ hoti visāle khāyamāne purato ujukaṭṭhānaṃ na pāpuṇissati tasmiṃ asampatte adissamāne ujubhāvāya kiccaṃ na kappati na sampajjatīti. Sampatvāti cakkhunā patvā disvāti attho. Vivādappattoti yathā dutiye akkhimhi ummilite liṅgaṃ na paññāyati vaṅkaṭṭhānaṃpi ujukaṃ paññāyati ujukaṭṭhānaṃpi vaṅkaṃ paññāyatīti vivādo hoti evante samaṇassāpi dutiyo vivādamāpanno hoti kalahaṃ karoti nānāgāhaṃ gaṇhati. Kenekoti eko pana kena saddhiṃ vivadissati. Ekattamuparocatanti ekībhāvo te ruccatu. Samaṇā nāma bhaginiṃpi ādāya na caranti kiṃ pana tavaṃ uttamarūpadharaṃ bhariyaṃ gahetvā vicarasi ayante antarāyaṃ karissati imaṃ nīharitvā ekako va samaṇadhammaṃ yuttaṃ karohīti so taṃ ovadi. So evamassa ovādaṃ datvā tuṇhī ahosi. Mahāsatto piṇḍāya caritvā missakabhattaṃ saṃkaḍḍhitvā nagarā--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.
Nikkhamitvā udakaphāsukaṭṭhāne nisīditvā paribhuñji. So katabhattakicco mukhaṃ vikhāletvā pattaṃ dhovitvā thavikāya osāretvā sīvaliṃ āmantetvā āha suṇasi sīvali gāthā usukārena paveditā pesiyo maṃ garahito dutiyasseva sā gati ayaṃ dvedhā patho bhadde anuciṇṇo pathāvihi tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi ahamekaṃ punāparaṃ neva maṃ tavaṃ pati meti nāhaṃ bhariyāti taṃ punāti. Tattha suṇasīti suṇohi tavaṃ gāthā. Pesiyo manti idaṃ pana kumārikāya ovādameva sandhāyāha. Sā kira mā ca 1- tavaṃ pati metīti vuttāpi mahāsattaṃ anubandhiyeva. Rājā pana taṃ nivattetuṃ na sakkoti. Mahājanopi taṃ anubandhiyeva. Tato pana ekā aṭavī avidūre hoti. Atha mahāsatto nīlavanarājiṃ disvā deviṃ nivattetukāmo hutvā gacchantoyeva maggasamīpe muñjatiṇaṃ addasa. So tato īsakaṃ luñcitvā deviṃ pakkosāpetvā bhadde sīvali imaṃ passa ayaṃ pana idha puna ghaṭetuṃ na sakkā evameva puna mayhaṃ tayā saddhiṃ saṃvāso nāma ghaṭetuṃ na sakkotīti vatvā imaṃ upaḍḍhagāthamāha muñjā īsakā pabyuḷhā ekā vihara sīvalīti. Tattha ekāti bhadde sīvali muñjatiṇā pabyuḷhā mayā @Footnote: 1 neva mantipi mā vaca mantipi veditabbaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.
Luñcitā puna ghaṭetuṃ na sakkā yathā evampi tava mayā saṃvāsaṃ kātuṃ na sakkā yasmā tasmā sīvali ahaṃ ekībhāvena viharissāmi tavaṃpi ekāva viharāhīti tassā ovādaṃ adāsi. Sā tassa vacanaṃ sutvā ito paṭṭhāya mayhaṃ mahājanakanarindena saddhiṃ saṃvāso nāma natthīti vatvā sokaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontī ubhohi hatthehi uraṃ paharitvā balavaparidevaṃ paridevitvā visaññī hutvā mahāmagge pati. Mahāsatto tassā visaññībhāvaṃ ñatvā padaṃ vikopetvā araññaṃ pāvisi. Tasmiṃ khaṇe amaccā āgantavā tassā sarīre udakaṃ āsiñcitvā hatthapāde parimajjanti. Sā saññaṃ paṭilabhitvā uṭṭhāya tātā kuhiṃ rājāti pucchi. Nanu tumhepi jānāthāti. Upadhāretha tātāti. Te ito cito ca dhāvitvā taṃ na passiṃsu. Sā mahāparidevaṃ paridevitvā rañño ṭhitaṭṭhāne cetiyaṃ kāretvā gandhamālādīhi pūjetvā nivatti. Mahāsattopi himavantaṃ pavisitvā sattāhabbhantareyeva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā puna manussapathaṃ nāgami. Devīpi nivattitvā usukārena saddhiṃ kathitaṭṭhāne ca kumārikāya saddhiṃ kathitaṭṭhāne ca maṃsaparibhogaṭṭhāne ca migājinena saddhiṃ kathitaṭṭhāne ca nāradena saddhiṃ kathitaṭṭhāne cāti sabbattha ṭhānesu cetiyāni kāretvā gandhamālādīhi pūjetvā senāṅgaparivutā pacchā gantavā mithilānagaraṃ patvā ambavanuyyāne puttassa abhisekaṃ kāretvā taṃ senāṅgaparivutaṃ nagaraṃ pesetvā sayaṃ isinīpabbajjaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.
Pabbajitvā tattheva uyyāne vasantī kasiṇaparikammaṃ katvā jhānaṃ nibbattetvā aparihīnajjhānā āyuhapariyosāne brahmalokaparāyanā ahosi. Mahāsattopi aparihīnajjhāno brahmalokupago ahosi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevāti vatvā jātakaṃ samodānesi tadā sakko anuruddho ahosi disāpāmokkhabrāhmaṇo kassapo samuddarakkhitā devatā uppalavaṇṇā nārado sāriputto migājino moggallāno kumārikā khemābhikkhunī usukāro ānando sesaparisabā buddhaparisā ahesuṃ sīvalī rāhulamātā dīghāvukumāro rāhulo mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ mahājanakanarindo pana ahameva sammāsambuddho ahosi mahājanakajātakaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.
@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***The Pali Atthakatha in Roman Book 43 page 53-114. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=43&A=1078&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=43&A=1078&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=442 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=2871 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=3426 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=3426 Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]