ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 43 : PALI ROMAN Jā.A.9 mahānipāt (1)

page115.

Mahānipāta vaṇṇanā ------------- suvaṇṇasāmajātakaṃ ko nu maṃ usunā vijjhīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mātuposakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira aṭṭhārasakoṭivibhavassa ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi. So mātāpitūnaṃ piyo manāpo ahosi. So ekadivasamhi pāsādavaragato sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā mahāvithiyaṃ olokento gandhamālādihatthaṃ mahājanaṃ dhammassavanatthāya jetavanaṃ gacchantaṃ disvā ahaṃpi tena saddhiṃ gamissāmīti gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṃ gantvā vatthabhesajjapānakādīni saṃghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca bhagavantaṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisinno dhammaṃ sutvā kāmesu ādīnavaṃ disvā pabbajjāya ānisaṃsaṃ sallakkhetvā parisāya vuṭaṭhitāya bhagavantaṃ vanditvā pabbajjaṃ yāci. Atha naṃ bhagavā evamāha mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ tathāgatā na pabbājentīti. Taṃ sutvā kulaputto bhagavantaṃ vanditvā gehaṃ gantvā sagāravena mātāpitaro vanditvā evamāha ammatāta tathāgatassa santike pabbajissāmīti. Athassa mātāpitaro tassa vacanaṃ sutvā ekaputtakabhāvena sattadhā bhijjamānahadayā viya puttasinehena kampamānā evamāhaṃsu tāta piyaputtaka tāta kulaṅkura

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Tāta nayana tāta pāṇasadisa tayā vinā kathaṃ jīvāma tayi paṭibaddhaṃ no jīvitaṃ mayaṃ hi tāta jarājiṇṇā vuḍḍhā mahallakā ajja vā suve vā parasuve vā maraṇaṃ pāpuṇissāma amhe ohāya gacchāhi tāta pabbajjā nāma atidukkarā sītena atthe sati uṇhaṃ labhati uṇhena atthe sati sītaṃ labhati tasmā tāta mā pabbajāhīti. Taṃ sutvā kulaputto dukkhī dummano onatasīso pajjhāyanto nisīdi sattāhaṃ nirāhāro ahosi. Athassa mātāpitaro evaṃ cintayiṃsu sace no putto ananuññāto marissati na puna passāma pabbajjāya jīvamānaṃ puna passissāmāti cintetvā ca pana tāta piyaputtaka taṃ pabbajjāya anujānāma pabbajāhīti anujāniṃsu. Taṃ sutvā kulaputto tuṭṭhamānaso hutvā sakalasarīraṃ onāmetvā mātāpitūnaṃ pādesu vanditvā āpucchitvā sāvatthinagarato nikkhamitvā jetavanaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā pabbajjaṃ yāci. Satthā ekaṃ bhikkhuṃ āṇāpesi. So taṃ pabbājesi. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya mahālābhasakkāro nibbatti. So ācariyupajjhāye ārādhetvā laddhūpasampado pañca vassāni dhammaṃ pariyāpuṇitvā cintesi ahaṃ idha ākiṇṇo viharāmi nametaṃ paṭirūpanti. Vipassanādhuraṃ pūretukāmo hutvā upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā jetavanā nikkhamitvā ekaṃ paccantagāmaṃ gantvā taṃ nissāya araññe vihāsi. So tattha vipassanaṃ vaḍḍhetvā dvādasa vassāni ghaṭentopi vāyamantopi visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Mātāpitaropissa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Gacchante kāle duggatā ahesuṃ. Ye hi nesaṃ khettaṃ vā vaṇijjaṃ vā payojesuṃ te imasmiṃ kule putto vā bhātaro vā codetvā sāretvā amhe gaṇhantā nāma natthīti attano attano hatthagataṃ dhanaṃ gahetvā yathāruciṃ palāyiṃsu. Gehe dāsakammakarādayopi hiraññasuvaṇṇādīni gahetvā palāyiṃsu. Aparabhāge dve janā duggatatarā kapaṇā hutvā hatthe udakasiñcanaṃpi alabhitvā gehaṃ vikkīṇitvā agharā hutvā paramakāruññabhāvappattā pilotikaṃ nivāsetvā kapālahatthā itocitoca bhikkhāya cariṃsu. Tasmiṃ kāle eko bhikkhu jetavanā nikkhamitvā tassa vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. So tassa āgantukavattaṃ katvā sukhanisinnova bhante kuto āgatatthāti pucchitvā jetavanā āvusoti vutte satthuno ceva mahāsāvakādīnañca ārogayaṃ pucchitvā tato mātāpitūnaṃ pavuttiṃ pucchi kiṃ bhante sāvatthiyaṃ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogayanti. Āvuso mā tassa kulassa pavuttiṃ pucchāti. Kiṃ bhanteti. Āvuso tassa kira kulassa eko putto atthi so sāsane pabbajito tassa pabbajitakālato paṭṭhāya evañcetaṃ kulaṃ parikkhīṇaṃ ahosi idāni dve janā kapaṇā paramakāruññappattā kapālahatthā bhikkhāya carantīti. So tassa vacanaṃ sutvā sakabhāvena saṇṭhāretuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi rodituṃ ārabhi. Thero taṃ disvā āvuso kiṃ rodasīti. Bhante te mayhaṃ mātāpitaro ahaṃ tesaṃ puttoti. Āvuso tava mātāpitaro taṃ nissāya vināsaṃ pattā gaccha tavaṃ ne paṭijaggāhīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

So ahaṃ dvādasa vassāni ghaṭentopi vāyamantopi maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ nāsakkhiṃ ahaṃ abhabbo bhavissāmi kiṃ me pabbajjāya ahaṃ gihī hutvā mātāpitaro posetvā dānaṃ datvā saggaparāyano bhavissāmīti cintetvā araññavāsaṃ tassa therassa niyyādetvā taṃ vanditvā puna divase araññato nikkhamitvā anupubbena gantvā sāvatthito avidūre jetavanapiṭṭhivihāraṃ sampāpuṇāti. Tattha dve maggā ahesuṃ. Tesu eko maggo jetavanaṃ gacchati eko sāvatthiyaṃ gacchati. So tattheva ṭhatvā kiṃ nukho paṭhamaṃ mātāpitaro passissāmi udāhu dasabalanti cintetvā mayā mātāpitaro ciraṃ diṭṭhapubbā ito paṭṭhāya pana me buddhassa dassanaṃ dullabhaṃ bhavissati ajja sammāsambuddhaṃ disvā dhammaṃ sutvā sve pātova mātāpitro passissāmīti sāvatthimaggaṃ pahāya jetavanamaggaṃ gantavā sāyaṇhasamaye jetavanaṃ pāvisi. Taṃ divasaṃ pana satthā paccūsakāle lokaṃ olokento imassa kulaputtassa upanissayaṃ addasa. So tassa āgamanakāle mātuposakasuttena mātāpitūnaṃ guṇaṃ vaṇṇesi. So pana bhikkhu parisapariyante ṭhatvā madhuradhammakathaṃ suṇanto va cintesi ahaṃ gihī hutvā mātāpitaro paṭijaggituṃ sakkomīti cintesiṃ satthā pana pabbajitopi samāno mātāpitūnaṃ upakārako nāmāti vadati sacāhaṃ satthāraṃ adisvā va gato assaṃ evarūpāya pabbajjāya parihīno bhaveyyaṃ idāni pana gihī ahutvā pabbajitova samāno mātāpitaro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Posessāmīti. So satthāraṃ vanditvā jetavanā nikkhamitvā salākaggaṃ gantvā salākabhattañca salākayāguñca gahetvā dvādasa vassāni araññe vuṭṭhabhikkhu pārājikapatto viya ahosi. So pātova sāvatthiyaṃ pavisitvā kiṃ nukho paṭhamaṃ yāguṃ gaṇhissāmi udāhu mātāpitaro passissāmīti cintetvā kapaṇānaṃ santikaṃ tucchahatthena gantuṃ ayuttanti cintetvā yāguṃ gahetvā etesaṃ porāṇagehadvāraṃ gato. Mātāpitaropissa yāguṃ bhikkhāya caritvā paragehabhittiṃ nissāya viharanti. So upagantvā te nisinnake kapaṇabhāvamāpanne disvā uppannasoko assupaṇṇehi nettehi tesaṃ avidūre aṭṭhāsi. Te taṃ disvāpi na sañjāniṃsu. Athassa mātā bhikkhu bhikkhatthāya ṭhito bhavissatīti saññāya bhante tumhākaṃ dātabbayuttakaṃ natthi aticchatha bhanteti āha. So tassā kathaṃ sutvā uppannabalavasoko hadayarūpaṃ sokaṃ gahetvā assupuṇṇehi nettehi tattheva aṭṭhāsi tāya dutiyampi tatiyampi vuccamānopi aṭṭhāsiyeva. Athassa pitā mātaraṃ āha gaccha taṃ jānāhi putto nukho no esoti. Sā uṭṭhāya tassa santikaṃ gantavā oloketvā taṃ sañjānitvā puttassa pādamūle nipatitvā paridevi. Pitāpissa tattheva gantvā parodi. Mahantaṃ kāruññaṃ ahosi. Sopi mātāpitaro disvā sakabhāvena saṇṭhāretuṃ asakkonto assūni pavattesi. So sokaṃ adhivāsetvā ammatāta mā cintayittha ahaṃ vo posessāmīti mātāpitaro assāsetvā yāguṃ pāyetvā ekamante nisīdāpetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Puna bhikkhaṃ āharitvā te bhojetvā attano bhikkhaṃ pariyesitvā tesaṃ santikaṃ gantavā puna bhattena pucchitvā tehi na bhuñjāmāti vutte sayaṃ bhattakiccaṃ katvā te ekamante vasāpesi. So tato paṭṭhāya iminā niyāmena mātāpitaro paṭijaggi. Attanā laddhāni pakkhikabhattādīnipi tesaṃyeva datvā sayaṃ bhikkhāya caritvā labhamāno bhuñjati alabhamāno na bhuñjati vassāvāsikampi aññaṃpi yaṃ kiñci lābhaṃ labhitvā tesaṃyeva deti tehi paribhuttaṃ jiṇṇapilotikaṃ aggaḷaṃ katvā dhovitvā rajitvā sayaṃ paribhuñjati. Bhikkhaṃ labhamānadivasaṃ panassa appaṃ alabhamānadivasā bahutarā ahesuṃ. Athassa nivāsanapāruppanaṃpi atilūkhaṃ hoti. So mātāpitaro paṭijaggantoyeva aparabhāge kīso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisaṇṭhatagatto ahosi. Atha naṃ sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū disvā pucchiṃsu āvuso pubbe tava sarīravaṇṇo sobhati idāni pana kīso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisaṇṭhatagattosi bayādhi nukho te uppannoti. So natthi me āvuso bayādhi apica palibodho me atthīti taṃ pavuttiṃ ārocesi. Āvuso satthā saddhādeyyaṃ vinipātetuṃ na deti tavaṃ pana saddhādeyyaṃ gahetvā gihīnaṃ dadamāno ayuttaṃ karosīti āhaṃsu. So tesaṃ kathaṃ sutvā lajjito ohiyi. Te ettakenāpi asantuṭṭhā bhagavato santikaṃ gantavā bhante asuko nāma bhikkhu saddhādeyyaṃ vinipātetvā gihino posesīti satthuno ārocesuṃ. Satthā taṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Saccaṃ kira tavaṃ bhikkhu saddhādeyyaṃ gahetvā gihino posesīti pucchitvā saccaṃ bhanteti vutte tassa taṃ kiriyaṃ vaṇṇetukāmo attano ca pubbacariyaṃ pakāsetukāmo hutvā bhikkhu tavaṃ gihino posento ke posesīti pucchi. Mātāpitaro me bhanteti. Satthā tassa ussāhaṃ janetuṃ sādhu sādhu bhikkhūti tikkhattuṃ sādhukāraṃ datvā tavaṃ mayā gatamagge ṭhito ahampi pubbacariyaṃ caranto mātāpitaro posesinti āha. So bhikkhu assāsaṃ paṭilabhi. Atha satthā tāya pubbacariyāya āvīkaraṇatthaṃ tehi bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari. Atīte bhikkhave bārāṇasinagarato avidūre nadiyā orimatīre eko nesādagāmo ahosi. Paratīrepi eko nesādagāmo ahosi. Ekekasmiṃ gāme pañca pañca kulasatāni vasanti. Dvīsu gāmesu dve nesādajeṭṭhakā sahāyakā ahesuṃ. Te daharakāleyeva evaṃ katikaṃ kariṃsu sace amhesu ekassa dhītā hoti ekassa putto tesaṃ āvāhavivāhaṃ karomāti. Atha orimatīre gāmajeṭṭhakassa gehe putto vijāyi. Jātakkhaṇeyevassadukūlena paṭiggahitattā dukūlo taveva nāmaṃ kariṃsu. Itarassa gehe dhītā vijāyi. Tassā paratīre jātattā pārikāti nāmaṃ kariṃsu. Te ubhopi abhirūpā pāsādikā suvaṇṇavaṇṇā ahesuṃ te nesādakule jātāpi pāṇātipātannāma na kariṃsu. Aparabhāge soḷasavassuddesikaṃ dukūlakumāraṃ mātāpitaro āhaṃsu tāta kumārikaṃ te ānessāmāti. So pana brahmalokato āgato suddhasatto ubhopi kaṇṇe pidahitvā na me gharāvāsena attho ammatāta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Mā evaṃ avacutthāti vatvā yāva dutiyampi tatiyampi vuccamānopi na icchi. Pārikāpi mātāpitūhi amma amhākaṃ sahāyakassa putto atthi so abhirūpo pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo tassa taṃ dassāmāti vuttāpi tatheva vatvā ubho kaṇṇe pidahi. Sāpi brahmalokato āgatā suddhasattā. Tadā dukūlakumāropi tassā rahassena sāsanaṃ pahiṇi sace pārikā methunadhammena atthikā aññassa gehaṃ gacchatu mama methunachando natthīti. Sāpi tassa tatheva sāsanaṃ pesesi. Mātāpitaro pana tesaṃ anicchamānānaññeva āvāhavivāhaṃ kariṃsu. Te ubhopi kilesasamuddaṃ anotaritvā dve mahābrahmāno viya ekato vasiṃsu. Dukūlakumāro pana macchaṃ vā migaṃ vā na māreti antamaso āhaṭamaṃsaṃpi na vikkīṇāti. Atha naṃ mātāpitaro vadiṃsu tāta tavaṃ nesādakule nibbattopi neva gharāvāsaṃ icchasi na pāṇavadhaṃ karosi kinnāma karissasīti. So evamāha ammatāta tumhesu anujānantesu mayaṃ pabbajissāmāti. Taṃ sutvā mātāpitaro tenahi pabbajathāti anujāniṃsu. Te tuṭṭhahaṭṭhā mātāpitaro vanditvā gāmato nikkhamma anupubbena gaṅgātīrena himavantaṃ pavisitvā yasmiṃ ṭhāne migasammatā nāma nadī himavantato otaritvā gaṅgaṃ pattā taṃ ṭhānaṃ gantvā gaṅgaṃ pahāya migasammatābhimukhā agamaṃsu. Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dasseti. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā vissukammaṃ āmantetvā tāta vissukamma dve mahāpurisā gāmā nikkhamitvā isipabbajjaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Pabbajitukāmā himavantaṃ paviṭṭhā tesaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ laddhuṃ vaṭṭati migasammatanadito aḍḍhaghosabbhantare etesaṃ paṇṇasālañca pabbajitaparikkhāre ca māpetvā ehīti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā mūgapakkhajātake vuttanayeneva sabbaṃ saṃvidahitvā amanāpasadde migapakkhinopi palāpetvā ekapadikamaggaṃ māpetvā sakaṭṭhānameva gato. Tepi taṃ maggaṃ disvā tena assamapadaṃ pāpuṇiṃsu. Dukūlapaṇḍito paṇṇasālaṃ pavisitvā pabbajitaparikkhāre disvā sakkena mayhaṃ dinnanti sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā sāṭakaṃ omuñcitvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ajinacammaṃ aṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā isivesaṃ gahetvā pārikāya pabbajjaṃ adāsi. Te ubhopi kāmāvacaramettaṃ bhāvetvā tattha paṭivasiṃsu. Tesaṃ mettānubhāvena sabbepi migapakkhino aññamaññaṃ mettacittameva paṭilabhiṃsu. Tesu na koci kiñci viheṭhesi. Pārikāpi pāto vuṭṭhāya pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā assamapadaṃ sammajjitvā sabbakiccāni karoti. Te ubhopi phalāphalaṃ āharitvā paribhuñjitvā attano attano paṇṇasālaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karontā tattheva vāsaṃ kappesuṃ. Sakko tesaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchati. So ekadivasaṃ olokento imesaṃ cakkhūni parihāyissantīti tesaṃ antarāyaṃ disvā devalokato otaritvā dukūlapaṇḍitaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā evamāha bhante tumhākaṃ antarāyo paññāyati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Vo paṭijaggituṃ puttaṃ laddhuṃ vaṭṭati 1- lokadhammaṃ paṭisevathāti. So tassa vacanaṃ sutvā āha sakka kinnāmetaṃ kathesi mayaṃ agāramajjhe vasantāpi lokadhammaṃ na sevāma etaṃ lokadhammaṃ pahāya puluvakagūtharāsiṃ viya jigucchimhā idāni pana araññaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā kathaṃ evarūpaṃ karissāmāti. Bhante evarūpaṃ na karotha pārikāya tāpasiniyā utunīkāle nābhiṃ hatthena parāmaseyyāthāti āha. Dukūlapaṇḍito idaṃ sakkā kātunti sampaṭicchi. Sakko taṃ vanditvā sakaṭṭhānameva gato. Dukūlapaṇḍitopi pārikāya ācikkhitvā tassā utunīkāle hatthena nābhiṃ parāmasi. Tadā bodhisatto devalokato cavitvā tassā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā dasamāsaccayena suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi. Tenevassa suvaṇṇasāmoti nāmaṃ kariṃsu. Pārikāya mūlaphalāphalatthāya araññaṃ gatakāle pabbatantare kinnariyo dhātīkiccaṃ kariṃsu. Te ubhopi bodhisattaṃ nahāpetvā paṇsālāyaṃ nipajjāpetvā phalāphalatthāya gacchanti. Tasmiṃ khaṇe kinnariyo kumāraṃ gahetvā kandarādīsu nahāpetvā pabbatamatthakaṃ āruyha nānāpupphehi alaṅkaritvā haritālamanosilādīni silātale ghaṃsitvā nalāte tilake katvā ānetvā paṇṇasālāyaṃ nipajjāpenti. Pārikāpi āgantvā puttaṃ thaññaṃ pāyeti. Aparabhāge taṃ soḷasavassuddesikaṃ anurakkhantā mātāpitaro paṇṇasālāyaṃ nisīdāpetvā sayameva vanamūlaphalāphalatthāya vanaṃ @Footnote: 1 paṭijagganakaṃ puttaṃ laddhuṃ vaṭṭatītipi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Gacchanti. Atha mahāsatto cintesi kadāci kocideva me mātāpitūnaṃ antarāyo bhaveyyāti tesaṃ gatamaggaṃ sallakkhesi. Athekadivasaṃ tesaṃ vanamūlaphalāphalaṃ ādāya sāyaṇhasamaye nivattantānaṃ assamapadato avidūre sampattānaṃ mahāmegho uṭṭhahi. Te ekaṃ rukkhamūlaṃ pavisitvā vammikamatthake aṭṭhaṃsu. Tassa ca abbhantare āsīviso atthi. Tesaṃ sarīrato sedagandhamissakaṃ udakaṃ otaritvā tassa nāsapūṭaṃ pāvisi. So kujjhitvā nāsavātena pahari. So tesaṃ cakkhūni pāpuṇi. Tena dvepi janā andhā hutvā aññamaññaṃ na passiṃsu. Dukūlapaṇḍito pārikaṃ āmantetvā pārike mama cakkhūni parihīnāni taṃ na passāmīti āha. Sāpi tatheva āha. Te natthi no idāni jīvitanti maggaṃ apassantā paridevamānā aṭṭhaṃsu. Kiṃ pana tesaṃ pubbakammanti. Te kira pubbe vejjakule jātā ahesuṃ. Atha so vejjo ekassa mahaddhanassa purisassa akkhirogaṃ paṭijaggi. So akkhīni labhitvā tassa kiñci dhanaṃ na deti. Atha vejjo tassa kujjhitvā gehaṃ gantvā attano bhariyāya ārocetvā bhadde ahaṃ tassa akkhirogaṃ paṭijaggāmi idāni mayhaṃ dhanaṃ na deti kiṃ karomāti āha. Sāpi sāmikassa vacanaṃ sutvā kujjhitvā na no tassa santakena dhanenattho tavaṃ bhesajjaṃ tassa ekaṃ yoggaṃ datvā tassa akkhīni kāṇāni karohīti āha. So sādhūti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā gehato nikkhamitvā tassa santikaṃ gantvā tathā akāsi. So mahaddhano puriso

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Na cirasseva andho ahosi. Te ubhopi iminā pāpakammena cakkhūni parihāyiṃsu. Atha mahāsatto cintesi mama mātāpitaro aññesu divasesu imāya velāya āgacchanti idāni nesaṃ pavuttiṃ na jānāmīti paṭimaggaṃ gantvā saddamakāsi. Te dve tassa saddaṃ sañjānitvā paṭisaddaṃ katvā puttasinehena tāta idha paripantho atthi mā āgacchāhīti vadiṃsu. Atha ne mahāsatto āha tenahi imaṃ yaṭṭhikoṭiṃ gahetvā ethāti. So tesaṃ dīghayaṭṭhiṃ adāsi. Te yaṭṭhikoṭiṃ gahetvā tassa santikaṃ āgamiṃsu. Atha ne kena vo kāraṇena cakkhūni vinaṭṭhānīti pucchi. Atha naṃ mātāpitaro āhaṃsu tāta mayaṃ deve vassante idha rukkhamūle vammikamatthake ṭhitā tena kāraṇena akkhīni vinaṭṭhānīti. So mātāpitūnaṃ kathaṃ sutvāva aññāsi tattha āsīvisena bhavitabbaṃ tena kuddhena nāsavāto visaṭṭho bhavissatīti. So mātāpitaro disvā rodi ceva hasi ca. Atha naṃ te pucchiṃsu kasmā tāta rodasi ceva hasi cāti. Amma tāta tumhākaṃ daharakāleyeva evaṃ cakkhūni vinaṭṭhānīti rodiṃ idāni pana tumhe paṭijaggituṃ labhissāmīti hasiṃ ammatāta tumhe mā cintayittha ahaṃ vo paṭijaggissāmīti. So mātāpitaro assāsetvā assamapadaṃ ānetvā tesaṃ rattiṭṭhāne divāṭṭhāne caṅkamaṭṭhāne paṇṇasālāyaṃ uccārapassāvaṭṭhāne cāti sabbattha ṭhānesu rajjuke bandhi. Tato paṭṭhāya te assamapade ṭhapetvā sayameva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Vanamūlaphalāphalaṃ āharitvā paṇṇasālāya ṭhapetvā pātova tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ sammajjitvā mātāpitaro vanditvā ghaṭaṃ ādāya migasammatanadiṃ gantvā pānīyaṃ āharitvā paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā dantakaṭṭhamukhodakādīni datvā madhuraphalāphalaṃ deti tehi paribhuñjitvā mukhe vikkhālite sayaṃ sesaṃ paribhuñjati paribhuñjāvasāne mātāpitaro vanditvā āpucchitvā migagaṇaparivuto phalāphalatthāya araññaṃ pāvisi. Taṃ pabbatapāde kinnarā parivāretvā phalāphalaṃ gahetvā bodhisattassa adaṃsu. Sāyaṇhasamaye assamaṃ āgantvā ghaṭena udakaṃ āharitvā ghaṭaṃ ṭhapetvā udakaṃ tāpetvā uṇhodakena nesaṃ yathāruciṃ nahāpanaṃ vā pādadhovanaṃ vā katvā nahāyitvā aṅgārakapallaṃ upanetvā tesaṃ hatthapāde sedetvā tesaṃ nisinnānaṃ phalāphalaṃ datvā khādāpetvā tesaṃ paribhuñjanapariyosāne sayampi khāditvā sesakaṃ assamapade ṭhapesi. So iminā niyāmeneva mātāpitaro paṭijaggi. Tasmiṃ samaye bārāṇasiyaṃ pilayakkho nāma rājā rajjaṃ kāresi. So migamaṃsalobhena mātaraṃ rajjaṃ paṭicchāpetvā sannaddhapañcāvudho himavantaṃ pavisitvā mige vadhitvā maṃsaṃ khādanto migasammatanadiṃ patvā anupubbena sāmassa pānīyaggahaṇatitthaṃ sampatto migapadavalañjaṃ disvā maṇivaṇṇāhi sākhāhi koṭṭhakaṃ katvā dhanuṃ āropetvā visapītaṃ saraṃ sannayhitvā tattha nisinnova acchi. Mahāsattopi sāyaṇhasamaye phalāphalaṃ āharitvā assamapade ṭhapetvā mātāpitaro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Vanditvā āpucchitvā pānīyaṃ āharissāmīti cintetvā ghaṭaṃ gahetvā migagaṇaparivuto dvepi mige ekato katvāna tesaṃ piṭṭhiyaṃ pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā hatthena gahetvā nadītitthaṃ agamāsi. Rājāpi koṭṭhake ṭhitova taṃ tathā āgacchantaṃ disvā mayā ettakaṃ kālaṃ evaṃ himavante vicarantenāpi manusso nāma na diṭṭhapubbo devo nukho esa nāgo nukho sace panāhaṃ etaṃ upasaṅkamitvā pucchissāmi devo ce ākāsaṃ uppatissati nāgo ce bhūmiyaṃ pavisissati nakho panāhaṃ sabbakālaṃ himavanteyeva carissāmi sacāhaṃ bārāṇasiyaṃ gamissāmi tatrāpi maṃ amaccā pucchissanti api nu te mahārāja himavante vasantena kiñci acchariyaṃ diṭṭhapubbanti tatrāhaṃ evarūpo me satto diṭṭhapubboti vatvā eso ko nāmāti vutte sace na jānāmīti vakkhāmi maṃ garahissanti tasmā taṃ vijjhitvā dubbalaṃ katvā pucchissāmīti cintesi. Atha tesu migesu paṭhamameva otaritvā pānīyaṃ pivitvā uttiṇṇesu bodhisatto uggahitavatto viya mahāthero saṇikaṃ saṇikaṃ otaritvā nahātvā paṭippassaddhadaratho paccuttaritvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā pānīyaghaṭaṃ ukkhipitvā udakaṃ puñchitvā vāmaaṃsakūṭe ṭhapesi. Tasmiṃ pana kāle idāni vijjhituṃ samayoti rājā taṃ visapītaṃ saraṃ ukkhipitvā mahāsattassa dakkhiṇapassena vijjhi. Saro vāmapassena nikkhami. Tassa vijjhitabhāvaṃ ñatvā migagaṇā bhītabhītā palāyiṃsu. Suvaṇṇasāmapaṇḍito pana viddhopi samāno pānīyaghaṭaṃ yathā vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Tathā vā anusumbhitvā satiṃ paccupaṭṭhapetvā saṇikaṃ saṇikaṃ otāretvā vālukaṃ viyūhitvā ghaṭaṃ ṭhapetvā disaṃ vavaṭṭhapetvā mātāpitūnaṃ vasanaṭṭhānadisābhāgena sīsaṃ katvā rajatapaṭavaṇṇāya vālukāya suvaṇṇapaṭimā viya nipajjitvā satiṃ paccupaṭṭhapetvā imasmiṃ himavantappadese mama verī nāma natthi mama mātāpitūnampi verī nāma natthīti vatvā mukhena lohitaṃ chaḍḍetvā rājānaṃ adisvāva pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha ko nu maṃ usunā vijjhi pamattaṃ udakahārikaṃ khattiyo brāhmaṇo vesso ko maṃ viddhā nilīyasīti. Tattha pamattanti mettābhāvanāya anupaṭṭhitasatiṃ. Idaṃ hi so sandhāyāha tasmiṃ khaṇe attānaṃ pamattaṃ nāma akāsīti. Viddhāti vijjhitvā etasmiṃ ṭhāne nilīyasīti attho. Migasammatanadiṃ udakahārikaṃ gacchantaṃ maṃ usunā visapītena sallena vijjhi ko nu nāma jano khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā maṃ viddhā vijjhitvā nilīyasi vanagumbe attānaṃ paṭicchādesi ko nu nāma janoti. Evañca pana vatvā puna attano sarīramaṃsassa abhakkhasammatabhāvaṃ dassetuṃ dutiyaṃ gāthamāha na me maṃsāni khajjāni cammenattho na vijjati atha kena nu vaṇṇena viddheyyaṃ maṃ amaññathāti. Tattha bho māṇava maṃsāni me mama sarīramaṃsāni na khajjāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Manussehi khāditabbāni cammena me mama sarīracammena manussānaṃ attho na vijjati atha evaṃ santepi ayaṃ puriso viddheyyaṃ vijjhitabbaṃ maṃ amaññatha avicāretvā maṃ vijjhi kena vaṇṇena kena kāraṇenāti. Dutiyaṃ gāthaṃ vatvā tameva nāmādivasena pucchanto gāthamāha ko vā tvaṃ kassa vā putto kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ puṭṭho me samma akkhāhi kiṃ maṃ viddhā nilīyasīti evañca pana vatvā tuṇhī ahosi. Taṃ sutvā rājā ayaṃ puriso mayā visapītena sallena vijjhitvā patitopi neva maṃ akkosati na paribhāsati mama hadayaṃ sambāhanto viya piyavacanena samudācarati gacchissāmi tassa santikanti cintetvā gantvā tassa santike ṭhitova āha rājāhamasmi kāsīnaṃ pilayakkhoti maṃ vidū lobhā raṭṭhaṃ pahantvāna migamesaṃ carāmahaṃ issaṭṭhe casmi kusalo daḷhadhammoti vissuto nāgopi me na muñceyya āgato usupātananti. Tattha rājāhamasmīti evaṃ kirassa ahosi devāpi nāgāpi manussabhāsāya kathentiyeva ahametaṃ devo vā nāgo vā manusso vāti na jānāmi sace kujjheyya vināseyyāpi maṃ rājāti vutte koci pana abhāyanto nāma natthīti tasmā attano rājabhāvaṃ jānāpetuṃ paṭhamaṃ rājāhamasmīti āha. Bho māṇava ahaṃ kāsīnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Kāsikaraṭṭhavāsīnaṃ rājā asmi bhavāmi. Manti mamaṃ nāmena pilayakkho rājā. Vidūti jāniṃsu pakkosiṃsu. Lobhāti migamaṃsalobhena rajjaṃ mātuyā paṭicchāpetvā. Migamesanti mige esanto gavesanto. Carāmahanti vane ekakova carāmihaṃ. Dutiyaṃ gāthaṃ attano balaṃ dīpetukāmo āha. Tattha issaṭṭheti dhanusippe. Daḷhadhammoti daḷhadhanuṃ sahassathāmadhanuṃ oropetuñca āropetuñca samattho sakalajambūdīpatale vissuto pākaṭo. Āgato usupātananti me mama usupātanaṭṭhāne āgato balavanto nāgo sattapadampi ṭhānā na muñceyyāti. Iti rājā attano balaṃ vaṇṇetvā tassa nāmagottaṃ putchanto āha ko vā tavaṃ kassa vā putto kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ pituno attano cāpi nāmagottaṃ pavedayāti. Tattha pavedayāti katheyyāsi. Taṃ sutvā mahāsatto sacāhaṃ devanāgayakkhakinnarādīsu vā khattiyādīsu vā aññatarohamasmīti katheyyaṃ saddahateva me esa vacanaṃ saccameva kathetuṃ vaṭṭatīti cintetvā āha nesādaputto bhaddante sāmo iti maṃ ñātayo āmantayiṃsu jīvantaṃ savājjevaṃgato saye viddhosmi puthusallena savisena yathā migo sakamhi lohite rāja passa semi paripaluto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Paṭivāmagataṃ sallaṃ passa thimhāmi lohitaṃ āturo tyānupucchāmi kiṃ maṃ viddhā nilīyasi ajinamhi haññate dīpi nāgo dantesu haññate atha kena nu vaṇṇena viddheyyaṃ maṃ amaññathāti. Tattha bhaddanteti sundaramukhe mahārāja ahaṃ nesādaputto isiputto asmi bhavāmi. Jīvantanti maṃ ito pubbe jīvamānaṃ ehi sāma yāhi sāmāti voharantā pakkosantā ñātayo sāmoti āmantayiṃsu. Savājjevaṅgatoti so ahaṃ ajja evaṃ gato maraṇamukhe sampatto paviṭṭhoti attho. Sayeti sayāmi. Savisena puthusallena vanacarakena viddho migo yathā evampi tathā tayā viddho asmi bhavāmi. Paripalutoti nimmuggo hutvā semi. Evarūpaṃ sayantaṃ passa passasi. Paṭivāmagatanti dakkhiṇapassena pavisitvā vāmapassena niggatanti attho. Passāti maṃ olokayassu. Thimhāmīti nitthumhāmi. Iti so satiṃ paccupaṭṭhapetvā avikampamānova lohitaṃ mukhena chaḍḍetvā āha. Āturoti bāḷhagilāno hutvā ahaṃ taṃ anupucchāmi. Nilīyasīti ekasmiṃ vanagumbe nisinno acchasi. Viddheyyanti vijjhitabbaṃ. Amaññathāti migasadisaṃ amaññittha. Rājā tassa vacanaṃ sutvā yathābhūtaṃ anācikkhitvā musāvādaṃ kathento āha migo upaṭṭhito āsi āgato usupātanaṃ taṃ disvā ubbijji sāma tena kodho mamāvisīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Tattha ubbijjīti palāyi. Āvisīti ajjhotthari tena kāraṇena me kodho uppannoti dīpeti. Atha naṃ mahāsatto kiṃ vadesi mahārāja imasmiṃ himavantappadese maṃ disvā palāyanamigo nāma natthīti vatvā āha yato sarāmi attānaṃ yato pattosmi viññutaṃ na maṃ migā utrāsanti araññe sāpadānipi yato nidhiṃ parihāriṃ yato pattosmi yobbanaṃ na maṃ migā utrāsanti araññe sāpadānipi bhīrū kiṃpurisā rāja pabbate gandhamādane sammodamānā gacchāma pabbatāni vanāni ca atha kena nu vaṇṇena utrāsanti migā mamanti. Tattha na maṃ migāti maṃ disvā migā nāma na utrāsanti. Sāpadānīti bāḷmigā. Yato nidhinti yato kālato paṭṭhāya ahaṃ vākacīraṃ nivāsanaṃ parihāriṃ dhāresiṃ. Bhīrū kiṃpurisā rājāti mahārāja migā tāva tiṭṭhantu kiṃpurisā nāma atibhīrukā honti. Ye imasmiṃ gandhamādane nāma pabbate viharanti tepi maṃ disvā na utrāsanti atha kho mayaṃ aññamaññaṃ pabbatāni pabbatesu vanāni vanesu sammodamānā gacchāma. Utrāsanti migā mamanti mamaṃ disvā migā utrāseyyuṃ kena kāraṇena tvaṃ maṃ saddahāpessasīti dīpeti. Taṃ sutvā rājā mayā imaṃ suvaṇṇasāmaṃ niraparādhaṃ vijjhitvā musāvādo kathito saccameva kathesasāmīti cintetvā āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Na taddasa migo sāma kintāhaṃ alikaṃ bhaṇe kodhalobhābhibhūtāhaṃ usuṃ te taṃ avissajinti. Tattha na taddasāti na taṃ addasa. Kintāhanti kinte evaṃ kalyāṇadassanassa santike ahaṃ alikaṃ bhaṇissāmi. Kodhalobhābhibhūtāhanti kodhena ca lobhena ca abhibhūto hutvā ahaṃ. So hi paṭhamameva migesu otiṇṇesu kodhena mige vijjhissāmīti. Dhanuṃ āropetvā ṭhito pacchā bodhisattaṃ disvā tassa devatādīsu aññatarabhāvaṃ ajānanto pucchissāmi nanti lobhaṃ uppādesi tasmā evamāha. Evañca pana vatvā nāyaṃ suvaṇṇasāmo imasmiṃ araññe ekakova paṭivasati addhā ñātakehipissa bhavitabbaṃ pucchissāmi nanti cintetvā itaraṃ gāthamāha kuto nu sāma āgamma kassa vā pahito tuvaṃ udakahāro nadiṃ gaccha āgato migasammatanti. Tattha sāmāti bodhisattaṃ ālapati. Āgammāti kuto desā imaṃ vanaṃ āgantvā. Kassa vā pahitoti amhākaṃ udakaṃ āharituṃ nadiṃ gacchāti kena pesito hutvā tavaṃ imaṃ migasammataṃ āgatosīti attho. So tassa kathaṃ sutvā mahantaṃ vedanaṃ adhivāsetvā mukhena lohitaṃ chaḍḍetvā gāthamāha andhā mātāpitā mayhaṃ te bharāmi brahāvane tesāhaṃ udakahāro āgato migasammatanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

Tattha bharāmīti mūlaphalāphalādīni āharitvā posemi. Evañca pana vatvā mātāpitro ārabbha vilapanto āha atthi nesaṃ usāmattaṃ atha sāhassa 1- jīvitaṃ udakassa alābhena maññe andhā marissare na me idaṃ tathā dukkhaṃ labbhā hi pumunā idaṃ yañca ammaṃ na passāmi taṃ me dukkhataraṃ ito na me idaṃ tathā dukkhaṃ labbhā hi pumunā idaṃ yañca tātaṃ na passāmi taṃ me dukkhataraṃ ito sā nūna kapaṇā ammā ciraṃ rattāya ruccati aḍḍharatteva rattevā nadīva avasussati so nūna kapaṇo tāto ciraṃ rattāya ruccati aḍḍharatteva rattevā nadīva avasussati uṭṭhānapādacariyāya rāja sambāhanassaca sāma tāta vilapantā hiṇḍissanti brahāvane idampi dutiyaṃ sallaṃ kampeti hadayaṃ mama yañca andhe na passāmi maññe hessāmi jīvitanti. Tattha usāmattanti bhojanamattaṃ. Usāti kira bhojanassa nāmaṃ tesaṃ taṃ atthīti attho. Atha sāhassa jīvitanti chadivasamattaṃ jīvitanti attho. Idaṃ āharitvā ṭhapitaṃ phalāphalaṃ sandhāyāha. Atha vā usāti usmā. Tenetaṃ dasseti tesaṃ sarīre usmāmattaṃ @Footnote: 1 sāhasāti yuttataraṃ maññe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Atthi atha mayā ābhaṭena phalāphalena sāhassa jīvitaṃ atthīti. Marissareti marissanti. Mahārāja idaṃ tayā vijjhanadukkhaṃ tathā dukkhampi samānaṃ me mayhaṃpi na dukkhaṃ. Hi kasmā pana vadāmi. Pumunāti purisena evarūpaṃ idaṃ dukkhaṃ purisena laddhabbamevāti attho. Yañca yasmā ammaṃ pārikaṃ na passāmi taṃ dukkhaṃ ito tayā vijjhanadukkhato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena me mayhaṃ atidukkhataraṃ. Ciraṃ rattāya ruccatīti ciraṃ rattaṃ rodissati. Aḍḍharatteti aḍḍharattikasamaye. Ratte vāti pacchimaratte vā. Avasussatīti avachijjissati kunnadī viya gimhakāle avasussatīti attho. Uṭṭhānapādacariyāyāti mahārāja ahaṃ rattiṃ vā divā vā dve tayo vāre uṭṭhāya attano uṭṭhānaviriyena tesaṃ pādacariyaṃ karomi tesaṃ hatthapāde sambāhāmi idāni maṃ adisvā (te) tadatthāya uṭṭhāya te parihīnacakkhukā sāma tātāti vilapantā kaṇṭakehi vijjhiyamānā imasmiṃ himavante hiṇḍissantīti attho. Dutiyanti paṭhamaviddhavisapītasallatopi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena dukkhataraṃ idaṃ dutiyaṃ tesaṃ adassanā sokasallaṃ jātanti attho. Rājā tassa vilāpaṃ sutvā ayaṃ accantaṃ brahmacārī dhamme ṭhito mātāpitaro bharati idāni evaṃ dukkhappattopi tesaññeva vilapati evaṃ guṇasampanne nāma mayā aparādho kato kathaṃ nukho ahaṃ imaṃ samassāseyyanti cintetvā mama nirayaṃ paviṭṭhakāle rajjaṃ kiṃ karissati iminā paṭijaggitaniyāmenevassa mātāpitaro paṭijaggis

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Sāmi iccassa maraṇaṃpi amaraṇaṃ viya bhavissatīti sanniṭṭhānaṃ katvā āha mā bāḷhaṃ paridevesi sāma kalyāṇadassana ahaṃ kammakaro hutvā bharissante brahāvane issaṭṭhe casmi kusalo daḷhadhammoti vissuto ahaṃ kammakaro hutvā bharissante brahāvane migānaṃ vighāsamanvesaṃ vanamūlaphalāni ca ahaṃ kammakaro hutvā bharissante brahāvane katamantaṃ vanaṃ sāma yattha mātāpitā tava ahante tathā bharissaṃ yathā te abharī tuvanti. Tattha bharissanteti te tava mātāpitaro bharissāmi. Migānanti sīhabayagghadīpimigādīnaṃ. Vighāsamanvesanti vighāsaṃ anvesanto gavesanto. Idaṃ so issaṭṭhe casmi kusalo thūlathūle mige vadhitvā madhuramaṃsena tava mātāpitaro bharissāmīti vatvā mā mahārāja amhe nissāya pāṇavadhaṃ karissasīti vutte evamāha. Yathā teti yathā te tavaṃ abhari tatheva ahampi te dve bharissāmīti. Atha naṃ mahāsatto tassa vacanaṃ sutvā sādhu mahārāja tenahi me mātāpitaro bharassūti vatvā tassa maggaṃ ācikkhanto āha ayaṃ ekapadī rāja yoyaṃ ussīsake mama ito gantavā aḍḍhaghosaṃ tattha nesaṃ agārakaṃ yattha 1- mātāpitā mayhaṃ te bharassu ito gatoti. @Footnote: 1 tatthātipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Tattha ekapadīti ekapadikamaggo. Ussīsaketi yo esa mama matthake ṭhāne. Aḍḍhaghosanti aḍḍhaghosantaraṃ evaṃ so tassa maggaṃ ācikkhitvā mātāpitūsu balavasinehena tathārūpaṃ vedanaṃ adhivāsetvā tesaṃ bharaṇatthāya añjaliṃ paggayha yācanto puna evamāha. Namo te kāsirājatthu namo te kāsivaḍḍhana andhā mātāpitā mayhaṃ te bharassu brahāvane añjalinte paggayhāmi kāsirāja namatthu te mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ vutto vajjāsi vandananti. Tattha vutto vajjāsīti putto vo sāmo nadītīre visapītena sallena mayā viddho rajatapaṭasadise vālukāpuline dakkhiṇapassena nipanno añjaliṃ vo paggayha tumhākaṃ pāde vandatīti evaṃ mahārāja mayā vutto hutvā mātāpitūnaṃ vandanaṃ vadeyyāsīti āha. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Mahāsatto mātāpitūnaṃ vandanaṃ pesetvā visaññitaṃ pāpuṇi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha idaṃ vatvāna so sāmo yuvā kalyāṇadassano mucchito visavegena visaññī samapajjathāti. Tattha samapajjathāti visaññī jāto. Sopi ettakaṃ kathento niruddhassāso neva kathesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Tadā 1- panassa visavegena pattharato 2- cittasantatihadayarūpaṃ 3- nissāya pavattati 4- kathā pacchijji mukhaṃ pidahitaṃ akkhīni nimmilitāni hatthapādā thaddhabhāvaṃ pattā sakalasarīraṃ lohitena littaṃ. Atha rājā ayaṃ idāneva mayā saddhiṃ kathesi kinnukhoti tassa assāsapassāse upadhāresi. Te pana niruddhā sarīraṃ thaddhaṃ jātaṃ. So taṃ disvā idāni sāmo mato niruddhoti ñatvā sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto ubho hatthe matthake ṭhapetvā mahāsaddena paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sa rājā paridevesi bahuṃ kāruññasaññitaṃ ajjarāmarohaṃ āsiṃ ajjetaṃ ñāmi no pure sāmaṃ kālakataṃ disvā natthi maccussa nāgamo yassu maṃ paṭimanteti savisena samappito savājjevaṅgate kāle na kiñcimabhibhāsati nirayaṃ nūna gacchāmi ettha me natthi saṃsayo tadā hi pakataṃ pāpaṃ ciraṃ rattāya kibbisaṃ bhavanti tassa vattāro gāme kibbisakārako araññe nimmanussamhi ko maṃ vattumarahati sārayanti hi kammāni gāme saṃgaccha māṇavā araññe nimmanussamhi ko nu maṃ sārayissatīti. @Footnote: 1 idāni. 2 upaṭṭitā. 3 bhavaṅgacittasantatidayarūpaṃ. 4 pavattikathā itipi @veditabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Tattha āsinti ahaṃ ettakaṃ kālaṃ ajjarāmaromhīti saññī ahosiṃ. Ajjetanti ajja ahaṃ imaṃ sāmaṃ kālakataṃ disvā mamañceva aññesañca sattānaṃ jarāmaraṇaṃ jānāmi. Natthi maccussa nāgamoti taṃ maccuno āgamanaṃ ajja jānāmi ito pubbe na jānāmīti vilapati. Svājjevaṅgate kāleti yo sāmo savisena sallena samappito idāneva maṃ paṭimanteti so ajja evaṃ gate maraṇakāle pavatte kiñci appamattakampi na bhāsatīti dīpeti. Tadā hīti tasmiṃ khaṇe sāmaṃ vijjhantena mayā pāpaṃ kataṃ. Ciraṃ rattāya kibbisanti taṃ pana ciraṃ rattāya vipaccanasamatthaṃ dāruṇaṃ pharusaṃ. Tassāti tassa mama evarūpaṃ pāpakammaṃ katvā vicarantassa. Vattāroti ninditāro bhavanti. Kuhiṃ. Gāme. Kinti. Kibbisakārakoti. Imasmiṃ pana araññe nimmanussamhi ko maṃ vattumarahati sace hi bhaveyya maṃ vadeyyāti vilapati. Sārayantīti gāmesu nigamādīsu vā. Saṃgaccha māṇavāti tattha tattha purisā sannipatitvā ambho purisaghātaka dāruṇaṃ te kammaṃ kataṃ asukadaṇḍappatto nāma tvanti evaṃ kammāni sārenti codenti imasmiṃ pana araññe nimmanusse imaṃ rājānaṃ ko sārayissatīti evaṃ attānaṃ codento vilapati. Tadā basundharī nāma devadhītā gandhamādanavāsinī mahāsattassa sattame attabhāve mātā bhūtapubbā hutvā puttasinehena niccaṃ bodhisattaṃ āvajjeti. Taṃ divasaṃ pana sā dibbasampattiṃ anubhavamānā na taṃ āvajjeti. Devasamāgamaṃ gatātipi vadanti. Sā tassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Visaññībhūtakāle kinnukho me puttassa pavattīti āvajjamānā addasa ayaṃ pilayakkho nāma rājā savisena sallena mama puttaṃ vijjhitvā migasammatanadītīre vālukāpuline pātetvā mahantena saddena paridevi sacāhaṃ tattha na gamissāmi mama putto suvaṇṇasāmo ettha vinassissati raññopi hadayaṃ phalissati sāmassa mātāpitaro nirāhārā pānīyaṃpi alabhantā sussitā marissanti mayi pana gatāya rājā pānīyaghaṭaṃ ādāya tassa mātāpitūnaṃ santikaṃ gamissati gantvā ca pana vo putto mayā hatoti kathessati evañca tesaṃ vacanaṃ sutvā te puttassa santikaṃ ānessati atha te ca ahañca saccakiriyaṃ karissāmi sāmassa visaṃ vinassati evaṃ me putto jīvitaṃ labhissati mātāpitaropissa cakkhūni labhissanti rājā ca sāmassa dhammadesanaṃ sutvā nagaraṃ gantvā mahādānaṃ datvā dhammena rajjaṃ kāretvā saggapārāyano bhavissati tasmā gacchāmahaṃ tatthāti. Sā gantvā migasammatanadītīre adissamānena kāyena ākāse ṭhatvā raññā saddhiṃ kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sā devatā antarahitā pabbate gandhamādane raññova anukampāya imā gāthā abhāsatha āguṃ kari mahārāja akari kammadukkaṭaṃ adūsakā pitāputtā tayo ekūsunā hatā ehi taṃ anusikkhāmi yathā te sugati siyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Dhammenandhevanepose 1- maññehaṃ sugatī siyāti. Tattha raññovāti raññoyeva. Āguṃ karīti mahārāja tvaṃ mahāparādhaṃ mahāpāpaṃ akari. Dukkaṭanti yaṃ kataṃ dukkaṭaṃ hoti taṃ lāmakakammaṃ akari akāsi. Adūsakāti niddosakā. Pitāputtāti mātā ca pitā ca putto ca ime tayo janā ekūsunā hatā tasmiṃ hi hate tappaṭibaddhā tassa mātāpitaropi hatāva honti. Anusikkhāmīti sikkhāpemi anusāsissāmi. Poseti sāmassa ṭhāne ṭhatvā sinehaṃ paccupaṭṭhapetvā sāmo viya te ubho andhe posehīti. Maññehaṃ sugatī siyāti evaṃ tayā sugatiyeva gantabbā bhavissatīti ahaṃ maññāmi. So rājā devatāya vacanaṃ sutvā ahaṃ kira tassa mātāpitaro posetvā saggaṃ gamissāmīti saddahitvā kiṃ me rajjena teyeva posessāmīti daḷhaṃ adhiṭṭhāya balavaparidevaṃ paridevanto sokaṃ tanukaṃ katvā suvaṇṇasāmo mato bhavissatīti nānāpubphehi tassa sarīraṃ pūjetvā udakena parisiñcitvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā tena pūritaṃ udakaghaṭaṃ ādāya domanassappatto dakkhiṇadisābhimukho pāyāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sa rājā paridevesi bahuṃ kāruññasaññitaṃ udakakumbhamādāya pakkāmi dakkhiṇāmukhoti. @Footnote: 1 posātipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Pakatiyāpi mahāthāmo rājā pānīyaghaṭaṃ ādāya gacchanto assamapadaṃ ākoṭṭento viya pavisitvā dukūlapaṇḍitassa paṇṇasāladvāraṃ sampāpuṇi. Dukūlapaṇḍito anto nisinnova tassa padasaddaṃ sutvā nāyaṃ sāmassa padasaddo kassa nukhoti pucchanto gāthādvayamāha kassa nu eso padasaddo manussasseva āgato neso sāmassa nigghoso ko nu tvamasi mārisa santaṃ hi sāmo vajjati santaṃ pādāni haññati 1- neso sāmassa nigghoso ko nu tvamasi mārisāti. Tattha manussassevāti na ayaṃ sīhabayagghadīpiyakkhakinnarādīnaṃ āgacchanto pana manussassevāyaṃ padasaddo neso sāmassāti. Santaṃ hīti upasamayuttaṃ hi. Vajjatīti caṅkamati. Haññatīti patiṭṭhapeti. Taṃ sutvā rājā sacāhaṃ attano rājabhāvaṃ akathetvā mayā tumhākaṃ putato māritoti vakkhāmi ime maṃ kujjhitvā mayā saddhiṃ pharusavacanaṃ kathessanti evaṃ mama etesu kodho uppajjissati atha ne vihedhessāmi taṃ mama akusalaṃ bhavissati rājāti pana vutte abhāyantā nāma natthi tasmā rājabhāvaṃ tāva kathessāmīti cintetvā pānīyamāḷake pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā paṇṇasāladvāre ṭhatvā attānaṃ āvīkaronto āha rājāhamasmi kāsīnaṃ pilayakkhoti maṃ vidū @Footnote: 1 neyatītipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Lobhā raṭṭhaṃ pahantvāna migamesaṃ carāmihaṃ issaṭṭhe casmi kusalo daḷhadhammoti vissuto nāgopi me na muñceyya āgato usupātananti. Dukūlapanḍitopi tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha svāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ issarosi anuppatto yaṃ idhatthi pavedaya tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsamāriyo phalāni khuddakappāni bhuñja rāja varaṃ varaṃ idampi pānīyaṃ sītaṃ ābhaṭaṃ girigabbharā ito piva mahārāja sace tavaṃ abhikaṅkhasīti. Tassā attho sattigumbajātake kathito. Idha pana girigabbharāti migasammataṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hi girigabbhantarato nikkhantā girigabbharā jātā. Evantena paṭisanthāre kate rājā putto vo mayā māritoti paṭhamameva vattuṃ ayuttaṃ ajānanto viya kathaṃ samuṭṭhāpetvā kathessāmīti cintetvā āha nālaṃ andhā vane daṭṭhuṃ ko nu vo phalamāhari anandhassevāyaṃ sammā nivāpo mayha khāyatīti. Tattha nālanti tumhe andhā imasmiṃ vane kiñci daṭṭhuṃ na samatthā. Ko nu vo phalamāharīti ko nu tumhākaṃ phalāphalamāhari. Nivāpoti ayaṃ sammā nayena upāyena kāraṇena kato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Khāditabbayuttakānaṃ suparisuddhānaṃ phalāphalānaṃ nivāpo sanniccayo. Anandhassevāti anandhassa viya mayhaṃ khāyati upaṭṭhāti. Taṃ sutvā dukūlapaṇḍito mahārāja na mayaṃ mūlaphalāphalaṃ āharāma putto pana no āharatīti dassetuṃ gāthādvayamāha daharo yuvā nātibrahā sāmo kalyāṇadassano dīghassa kesā asitā atho sunaggavellitā so have phalamāharitvā ito ādāya kamaṇḍaluṃ nadiṃ gato udakahāro maññe na dūramāgatoti. Tattha nātibrahāti nātidīgho nātirasso. Sunaggavellitāti sunaggasaṃkhātāya maṃsakoṭanapotthaniyā aggā viya vinatā. Kamaṇḍalunti ghaṭaṃ. Dūramāgatoti idāni na dūraṃ āgato āsannaṭṭhānaṃ āgato bhavissatīti maññāmīti attho taṃ sutvā rājā āha ahantaṃ avadhiṃ sāmaṃ yo tuyhaṃ paricāriko yaṃ kumāraṃ pavedetha sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ dīghassa kesā asitā atho sunaggavellitā tesu lohitalittesu seti sāmo mayā hatoti. Tattha avadhinti migassa khittena sarena vijjhitvā māresiṃ. Pavedethāti kathetha. Setīti migasammatanadītīre vālukāpuline sayati. Dukūlapaṇḍitassa pana avidūreyeva pārikāya paṇṇasālā hoti . sā tattha nisinnāva rañño vacanaṃ sutvā taṃ pavuttiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Ñātukāmā attano paṇṇasālato nikkhamitvā rajjukasaññāya dukūlapaṇḍitassa santikaṃ gantvā āha kena dukūla mantesi hato sāmoti vādinā hato sāmoti sutvāna hadayaṃ me pavedhati assatthasseva taruṇaṃ pavālaṃ māluteritaṃ hato sāmoti sutvāna hadayaṃ me pavedhatīti. Tattha vādināti mayā hato sāmoti vadantena. Pavālanti aṅkurapallavaṃ. Māluteritanti vātena pahataṃ phanditaṃ. Atha naṃ dukūlapaṇḍito ovadanto āha pārike kāsirājāyaṃ so sāmaṃ migasammate kodhasā usunā vijjhi tassa mā pāpamicchimhāti. Tattha migasammateti migasammatanadītīre vālukāpuline. Kodhasāti migesu uppannena kodhena. Mā pāpamicchimhāti tassa mayaṃ ubhopi pāpaṃ mā icchimhā. Puna pārikā āha kicchā laddho piyo putto yo andhe abharī vane tamekaputtaghātamhi kathaṃ cittaṃ na kopayeti. Tattha ghātamhīti ghātake. Dukūlapaṇḍito āha kicchā laddho piyo putto yo andhe abharī vane tamekaputtaghātamhi akodhaṃ āhu paṇḍitāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Tattha akodhanti akodhantaṃ kodho nāma nirayasaṃvattaniko tasmā taṃ kodhaṃ akatvā puttaghātamhi akodhoyeva kātabboti paṇḍitā āhu kathenti. Evañca pana vatvā te ubhohi hatthehi uraṃ paharitvā mahāsattassa guṇe vaṇṇetvā bhūsaṃ parideviṃsu. Atha ne rājā samassāsento āha mā bāḷhaṃ paridevetha hato sāmoti vādinā ahaṃ kammakaro hutvā bharissāmi brahāvane issaṭṭhe casmi kusalo daḷhadhammoti vissuto ahaṃ kammakaro hutvā bharissāmi brahāvane migānaṃ vighāsamanvesaṃ vanamūlaphalāni ca ahaṃ kammakaro hutvā bharissāmi brahāvaneti. Tattha vādināti tumhe hato sāmoti vadantena mayā saddhiṃ tayā no evaṃ guṇasampanno putto mārito idāni ko amhe bharissatīti ādīni vacanāni vatvā mā bāḷhaṃ paridevetha ahaṃ tumhākaṃ kammakaro hutvā sāmo viya tumhe bharissāmīti. Evaṃ vatvā rājā tumhe mā cintayittha na mayhaṃ rajjenattho ahaṃ vo yāvajīvaṃ bharissāmīti te assāsesi. Atha tepī raññā saddhiṃ sallapantā āhaṃsu nesa dhammo mahārāja netaṃ amhesu kappati rājā tvamasi amhākaṃ pādevandāma te mayanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Tattha dhammoti sabhāvo kāraṇaṃ vā. Netaṃ kappatīti etaṃ tava kammakaraṇaṃ amhesu na kappati na sobhati na paṭirūpaṃ. Pāde vandāma teti idampana te pabbajitaliṅge ṭhitāpi puttasokena samabbhāhatatāya ceva nihatamānatāya ca vadiṃsu. Rañño vissāsaṃ uppādetuṃ evamāhaṃsūti vadanti. Taṃ sutvā rājā ativiya tusitvā aho acchariyaṃ evaṃ dosakārake nāma mayi imesaṃ pharusavacanamattampi natthi paggayhantiyeva mamanti cintetvā evaṃ āha dhammaṃ nesāda bhaṇatha katā apacitā tayā pitā tvamasi amhākaṃ mātā tvamasi pāriketi. Tattha tayāti ekekaṃ vadanto evamāha. Pitāti tāta dukūlapaṇḍita ajjato paṭṭhāya tvaṃ mayhaṃ pituṭṭhāne tiṭṭha amma pārike tvaṃpi me mātuṭṭhāne tiṭṭha ahaṃ pana vo puttassa sāmassa ṭhāne ṭhatvā pādadhovanādīni sabbakiccāni karissāmi maṃ rājāti asallakkhetvā sāmo viya sallakkhethāti. Te añjaliṃ paggayha vanditvā mahārāja amhākaṃ tava kammakaraṇakiccaṃ natthi apica kho pana mahārāja no yaṭṭhikoṭiṃ gahetvā netvā sāmaṃ dassehīti yācantā gāthādvayamāhaṃsu namo te kāsirājatthu namo te kāsivaḍḍhana añjalinte paggaṇhāma yāva sāmānupāpaya tassa pāde pamajjantā 1- mukhañca bhujadassanaṃ @Footnote: 1 pavaṭṭantātipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Saṃsumbhamānā attānaṃ kālamāgamayāmhaseti. Tattha yāva sāmānupāpayāti yāva sāmo yattha tattha amhe anupāpaya. Bhujadassananti sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ abhirūpaṃ pāsādikaṃ. Saṃsumbhamānāti pothentā. Kālamāgamayāmhaseti kālakiriyaṃ karissāma gamissāma 1-. Tesaṃ evaṃ kathentānaññeva suriyo atthaṅgato. Atha rājā sacāhaṃ idāneva ime andhe tattha nessāmi taṃ disvāva tesaṃ hadayaṃ phalissati iti tiṇṇampi tesaṃ matakāle ahaṃ niraye nipannoyeva nāma tasmā tesaṃ gantuṃ na dassāmīti cintetvā catasso gāthāyo abhāsi brahābālamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃva dissati yattha sāmo hato seti candova patito chamā brahābālamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃva dissati yattha sāmo hato seti suriyova patito chamā brahābālamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃva dissati yattha sāmo hato seti paṃsunā parikuṇṭhito brahābālamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃva dissati yattha sāmo hato seti idheva vasathassameti. Tattha brahāti accuggataṃ. Ākāsantanti etaṃ eva vanaṃ ākāsassa anto viya hutvā padissati paññāyati. Kathavā. @Footnote: 1 kālakiriyaṃ āgamessāmāti yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Ākāsantanti ākāsamānaṃ pakāsamānanti attho. Chamāti chamāyaṃ paṭhaviyanti attho. Chamantipi pāṭho. Paṭhaviyaṃ patito viyāti attho. Parikuṇṭhitoti parikiṇṇo paliveṭhitoti attho. Atha te attano bālamigānaṃ bhayābhāvaṃ dassetuṃ gāthamāhaṃsu yadi tattha sahassāni satāni nahutāni ca nevamhākaṃ bhayaṃ koci vane bālesu vijjatīti. Tattha kocīti imasmiṃ vane katthaci ekasmiṃ padesepi amhākaṃ bālesu bhayannāma natthīti. Atha rājā tepi paṭibāhituṃ asakkonto hatthesu gahetvā tattha nesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato andhānamādāya kāsirājā brahāvane hatthe gahetvā pakkāmi yattha sāmo hato ahūti. Tattha tatoti tadā. Andhānanti andhe. Ahūti ahosi. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne so nipanno tattha te nesīti attho. Netvā ca pana tassa santike ṭhapetvā ayaṃ vo puttoti ācikkhi. Athassa pitā sīsaṃ ukkhipitvā mātā pāde attano aṅke katvā nisīditvā vilapiṃsu. Tamatthaṃ pākasento satthā āha disvāna patitaṃ sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ apaviddhaṃ brahāraññe candaṃva patitaṃ chamā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Disvāna patitaṃ sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ apaviddhaṃ brahāraññe suriyaṃva patitaṃ chamā disvāna patitaṃ sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ apaviddhaṃ brahāraññe kalūnaṃ paridevayuṃ disvāna patitaṃ sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ bāhā paggayha pakkanduṃ adhammo kira bho iti bāḷhaṃ khosi tuvaṃ sutto sāma kalyāṇadassana yo ajjevaṅgate kāle na kiñcimabhibhāsasi bāḷhaṃ khosi tuvaṅmatto sāma kalyāṇadassana yo ajjevaṃgate kāle na kiñcimabhibhāsasi bāḷhaṃ khosi tuvaṃ kuddho sāma kalyāṇadassana yo ajjevaṅgate kāle na kiñcimabhibhāsasi bāḷhaṃ khosi tuvaṃ ditto sāma kalyāṇadassana yo ajjevaṅgate kāle na kiñcimabhibhāsasi bāḷhaṃ khosi tuvaṃ vimano sāma kalyāṇadassana yo ajjevaṅgate kāle na kiñcimabhibhāsasi jaṭaṃ malinaṃ paṃsugataṃ kodāni saṇṭhapessati sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako ko no sammajjanādāya sammajjissati assamaṃ sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako kodāni nahāpayissati sītenuṇhodakena ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako kodāni bhojayissati vanamūlaphalāni ca sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārakoti. Tattha apaviddhanti niratthakaṃ chaḍḍitaṃ. Adhammo kira bho itīti ayuttaṃ kira bho ajja imasmiṃ loke vattati. Mattoti tikhiṇasuraṃ pivitvā viya pamatto pamādaṃ āpanno. Dittoti dappito. Vimanoti dhuttakosi jāto. Sabbaṃ vilāpavasena bhaṇanti. Jaṭanti tāta amhākaṃ jaṭāmaṇaḍalaṃ malinaṃ. Paṃsugatanti yadā ākulaṃ malaggahitaṃ bhavissati. Kodānīti idāni tadā taṃ ujukaṃ ko saṇṭhapessati sodhetvā ujukaṃ karissati. Athassa mātā bahuvilāpaṃ vilapantī tassa ure hatthaṃ ṭhapetvā santāpaṃ upadhārentī puttassa me santāpo pavattateva visavegena visaññitaṃ āpanno bhavissati nibbisabhāvatthāya assa saccakiriyaṃ karissāmīti cintetvā saccakiriyaṃ akāsi tamatthaṃ pakāsento satthā āha disvāna patitaṃ sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ additā puttasokena mātā saccaṃ abhāsatha yena saccenayaṃ sāmo dhammacārī pure ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo brahmacārī pure ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Yena saccenayaṃ sāmo saccavādī pure ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo mātāpetibharo ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo kule jeṭṭhāpaccāyiko etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo pāṇāpiyataro mama etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ mayhañceva pitu ca te sabbena tena kusalena visaṃ sāmassa haññatūti. Tattha yena saccenāti yena bhūtena yena sabhāvena. Dhammacārīti dasakusalakammapathadhammacārī. Saccavādīti hasitenāpi musāvādaṃ avatvā. Mātāpetibharoti analaso hutvā rattindivaṃ mātāpitaro poseti. Kule jeṭṭhāpaccāyikoti jeṭṭhānaṃ pituādīnaṃ sakkārakārako hoti. Evaṃ mātuyā sattahi gāthāhi saccakiriyāya katāya sāmo parivattitvā nipajji. Athassa pitā jīvati me putto ahaṃpissa saccakiriyaṃ karissāmīti tatheva saccakiriyaṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha disvāna patitaṃ sāmaṃ puttakaṃ paṃsakuṇṭhitaṃ addito puttasokena pitā saccaṃ abhāsatha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

Yena saccenayaṃ sāmo dhammacārī pure ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo brahmacārī pure ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo saccavādī pure ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo mātāpetibharo ahu etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo kule jeṭṭhāpaccāyiko etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yena saccenayaṃ sāmo pāṇāpiyataro mama etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ mayhañceva mātu ca te sabbena tena kusalena visaṃ sāmassa haññatūti. Evaṃ pitari saccakiriyaṃ karonte mahāsatto parivattitvā itarena passena nipajji. Athassa tatiyaṃ saccakiriyaṃ sā devadhītā akāsi. Tamatthaṃ pakāpento satthā āha sā devatā antarahitā pabbate gandhamādane sāmassa anukampāya imaṃ saccaṃ abhāsatha pabbatyāhaṃ gandhamādane ciraṃ rattaṃ nivāsinī na me piyataro koci añño sāmena vijjati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu sabbe gandhāvanamayā pabbate ganadhamādane etena saccavajjena visaṃ sāmassa haññatu tesaṃ lālappamānānaṃ bahuṃ kāruññasaññitaṃ khippaṃ sāmo samuṭṭhāsi yuvā kalyāṇadassanoti. Tattha pabbatyāhanti pabbate ahaṃ. Vanamayāti gandharukkhamayā. Nahi tattha koci agandho nāma rukkho atthi. Tesanti bhikkhave tesaṃ ubhinnaṃ lālappamānānaññeva devatāya saccakiriyāya pariyosāne khippaṃ sāmo uṭṭhāsi padumapattato udakaṃ viya nivattetvā ābādho tassa vigato ahosi. Idha nukho viddho ettha nukho viddhoti viddhaṭṭhānaṃ na paññāyati. Iti mahāsattassa nirogatā mātāpitūnañca cakkhūni paṭilābho aruṇuggamanañca devatānubhāvena tesaṃ catunnaṃpi assameyeva pākaṭabhāvoti sabbaṃ ekakkhaṇeyeva ahosi. Mātāpitaro cakkhūni laddhā sāmo ca arogo jātoti atirekataraṃ tusiṃsu. Atha ne sāmapaṇḍito imāya gāthāya ajjhabhāsi sāmohamasmi bhaddaṃ vo sotthinamhi samuṭṭhito mā bāḷhaṃ paridevetha mañjunābhivadetha manti. Atha mahāsatto rājānaṃ disvā paṭisanthāraṃ karonto imā gāthā āha savāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

Issarosi anuppatto yaṃ idhatthi pavedaya tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsamāriyo phalāni khuddakappāni bhuñja rāja varaṃ varaṃ atthi me pānīyaṃ sītaṃ ābhaṭaṃ girigabbharā tato piva mahārāja sace tvaṃ abhikaṅkhasīti. Rājāpi taṃ acchariyaṃ disvā āha sammuyhāmi pamuyhāmi sabbā muyhayti me disā petantaṃ sāmamaddakkhiṃ ko nu tvaṃ sāma jīvasīti. Tattha petanti kālakataṃ addasiṃ. Ko nu tvanti kathaṃ nu tavaṃ jīvitaṃ paṭilabhissīti pucchi. Sāmopi ayaṃ rājā maṃ matoti sallakkheti amatabhāvamassa pakāsessāmīti cintetvā āha api jīvaṃ mahārāja purisaṃ bāḷhavedanaṃ upanītamanasaṅkappaṃ jīvantaṃ maññate mataṃ api jīvaṃ mahārāja purisaṃ bāḷhavedanaṃ taṃ nirodhagataṃ santaṃ jīvantaṃ maññate matanti. Tattha api jīvanti jīvamānaṃ api. Upanītamanasaṅkappanti bhavaṅge otiṇṇacittavāraṃ. Jīvantanti jīvamānameva. Maññateti mato esoti ayaṃ loko maññati. Nirodhagatanti assāsapassāsaṃ nirodhappattaṃ santaṃ jīvamānaṃ evaṃ loko maṃ viya jīvantameva mataṃ maññatīti vadati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Evañca pana vatvā mahāsatto rājānaṃ atthe suniyojetukāmo dhammaṃ desento puna dve gāthā abhāsi yo mātaraṃ pitaraṃ vā macco dhammena posati devāpi naṃ tikicchanti mātāpetibharaṃ naraṃ so mātaraṃ pitaraṃ vā macco dhammena posati idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. Taṃ sutvā rājā acchariyaṃ vata bho mātāpetibharassa jantuno kira uppannarogaṃ devatāpi tikicchanti ativiya ayaṃ sāmo sobhatīti añjaliṃ paggayha āha esa bhiyyo pamuyhāmi sabbā muyhanti me disā saraṇaṃ sāma gacchāmi tvañca me saraṇaṃ bhavāti. Tattha bhiyyoti yasmā tādise parisuddhasīle guṇasampanne aparajjhiṃ tasmā atirekataraṃ pamuyhāmi. Tavañca me saraṇaṃ bhavāti ahaṃ pana saraṇaṃ gacchāmi tavañca me saraṇaṃ gacchantassa saraṇaṃ bhava patiṭṭhā hohi devalokagāmiṃ maṃ karohīti. Atha naṃ mahāsatto sace mahārāja devalokaṃ gantukāmo mahantaṃ dibbasampattiṃ paribhuñjitukāmo imāsu dasarājadhammacariyāsu vattassūti tassa dhammaṃ desento dasarājadhammacariyā gāthā abhāsi dhammañcara mahārāja mātāpitūsu khattiya idha dhammaṃ caritvāna saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja puttadhāresu khattiya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

Idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja mittāmaccesu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja bāhanesu balesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja gāmesu migamesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja raṭṭhe janapadesu ca idha dhammaṃ carivāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja samaṇe brāhmaṇesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja migapakkhīsu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti idha dhammaṃ caritavāna rāja saggaṃ gamissasi dhammañcara mahārāja indā devā sabrahmakā suciṇṇena divaṃ pattā mā dhammaṃ rāja pāmadoti. Tāsaṃ pana gāthānaṃ attho sakuṇajātake vitthāritova hoti. Evaṃ mahāsatto rañño dhammaṃ desetvā uttariṃpi ovadanto pañca sīlāni adāsi. Rājā tassa ovādaṃ sirasā sampaṭicchitvā bodhisattaṃ vanditvā khamāpetvā bārāṇasiṃ gantvā dānādīni puññāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Katvā pañca sīlāni rakkhitvā dhammena samena rajjaṃ kārento āyuhapariyosāne saggaparāyano ahosi. Bodhisattopi mātāpitaro paricaritvā mātāpitūhi saddhiṃ abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno āyuhapariyosāne teheva saddhiṃ brahmalokupago ahosi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā bhikkhave mātāpitūnaṃ posanaṃ nāma paṇḍitānaṃ vaṅsoti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi. Saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphalaṃ sampāpuṇi. Tadā rājā ānando ahosi. Devadhītā uppalavaṇṇā. Sakko anuraddho. Pitā mahākassapo. Mātā bhaddakāpilānī. Suvaṇṇasāmapaṇḍito pana ahameva sammāsambuddhoti. Suvaṇṇasāmajātakaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***


             The Pali Atthakatha in Roman Book 43 page 115-160. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=43&A=2349&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=43&A=2349&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=482              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=3201              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=3838              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=3838              Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]