ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 49 : PALI ROMAN Apa.A.1 (visuddha.1)

page1.

Khuddakanikāya apadānaṭṭhakathā (paṭhamo bhāgo) --------- namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Ganthārambhakathā vanditvā sirasā seṭṭhaṃ buddhamappaṭipuggalaṃ ñeyyasāgaramuttiṇṇaṃ tiṇṇaṃ saṃsārasāgaraṃ. 1- Tatheva paramaṃ santaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ bhavābhavakaraṃ suddhaṃ dhammaṃ sambuddhapūjitaṃ. Tatheva anaghaṃ saṃghaṃ asaṅgaṃ saṃghamuttamaṃ uttamaṃ dakkhiṇeyyānaṃ santindriyamanāsavaṃ. Katena tassa etassa paṇāmena visesato ratanattaye visesena visesassādarena me. Therehi dhīradhīrehi 2- āgamaññūhi viññubhi "apadānaṭṭhakathā bhante kātabbā"ti visesato. Punappunādareneva yācitohaṃ yasassibhi tasmāhaṃ sāpadānassa apadānassasesato. Visesanayadīpassa dīpissaṃ piṭakattaye yathā pāḷinayeneva atthasaṃvaṇṇanaṃ subhaṃ. @Footnote: 1 Sī.,i. tiṇṇasaṃsārasāgaraṃ. 2 Sī. dhīrātivīradhīrehi, i. therehi ṭhiravīrehi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Kena kattha kadā cetaṃ bhāsitaṃ dhammamuttamaṃ kimatthaṃ bhāsitañcetaṃ etaṃ vatvā vidhiṃ tato. Nidānesu kosallatthaṃ 1- sukhuggahaṇadhāraṇaṃ 2- tasmā taṃ taṃ vidhiṃ vatvā 3- pubbāparavisesitaṃ. Purā sīhaḷabhāsāya porāṇaṭṭhakathāya ca ṭhapitaṃ taṃ na sādheti sādhūnaṃ icchiticchitaṃ. Tasmā tamupanissāya porāṇaṭṭhakathānayaṃ vivajjetvā viruddhatthaṃ visesatthaṃ pakāsayaṃ visesavaṇṇanaṃ seṭṭhaṃ karissāmatthavaṇṇananti. ------------- Nidānakathā "kena kattha kadā cetaṃ, bhāsitaṃ dhammamuttaman"ti ca, "karissāmatthavaṇṇanan"ti ca paṭiññātattā sā panāyaṃ apadānassatthavaṇṇanā dūrenidānaṃ avidūrenidānaṃ santikenidānanti imāni tīṇi nidānāni dassetvā vaṇṇiyamānā ye naṃ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā yasmā suṭṭhu viññātā nāma hoti, tasmā naṃ tāni nidānāni dassetvāva vaṇṇayissāma. Tattha ādito tāva tesaṃ nidānānaṃ paricchedo veditabbo. Dīpaṅkarapādamūlasmiṃ hi katābhinīhārassa mahāsattassa yāva vessantarattabhāvā cavitvā tusitapure nibbatti, tāva pavatto kathāmaggo dūrenidānaṃ nāma. Tusitabhavanato pana cavitvā yāva bodhimaṇḍe sabbaññutappatti, tāva pavatto kathāmaggo avidūrenidānaṃ nāma. Santikenidānaṃ pana tesu tesu ṭhānesu viharato tasmiṃ tasmiṃyeva ṭhāne labbhatīti. @Footnote: 1 Sī. nidānakosallatthañca. 2 i. sukhaggahaṇadhāraṇaṃ. 3. Sī. ṭhatvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

1. Dūrenidānakathā tatridaṃ dūrenidānaṃ nāma:- ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ 1- matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā, akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, so aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako 2- amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādibharite gabbhe vivaritvā "ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitu santakaṃ, ettakaṃ ayyakapayyakānan"ti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā "etaṃ paṭipajjāhī"ti āha. Sumedhapaṇḍito cintesi "imaṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti, so rañño ārocetvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā tāpasapabbajjaṃ pabbaji. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ imasmiṃ ṭhāne sumedhakathā kathetabbā. Sā panesā kiñcāpi buddhavaṃse nirantaraṃ āgatāyeva, gāthābandhena pana āgatattā na suṭṭhu pākaṭā, tasmā taṃ antarantarā gāthāsambandhadīpakehi vacanehi saddhiṃ kathessāma. -------------- Sumedhakathā kappasatasahassādhikānaṃ hi catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake dasahi saddehi avivittaṃ "amaravatī"ti ca "amaran"ti ca laddhanāmaṃ nagaraṃ ahosi, yaṃ sandhāya buddhavaṃse 3- vuttaṃ:- @Footnote: 1 ka., i. asaṅkheyyānaṃ. 2 i. dhanarāsivaḍḍhako. 3 khu. buddha. 33/1,2/447.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

"kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiye amaraṃ nāma nagaraṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ dasahi saddehi avivittaṃ annapānasamāyutan"ti. Tattha dasahi saddehi avivittanti hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena 1- vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena tāḷasaddena 2- "asnātha 3- pivatha khādathā"ti dasamena saddenāti imehi dasahi saddehi avivittaṃ ahosi. Tesaṃ pana saddānaṃ ekadesameva gahetvā:- "hatthisaddaṃ assasaddaṃ bherisaṅkharathāni ca khādatha pivatha ceva annapānena ghositan"ti buddhavaṃse 4- imaṃ gāthaṃ vatvā:- "nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakammamupāgataṃ sattaratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ samiddhaṃ devanagaraṃva āvāsaṃ puññakamminaṃ. Nagare amaravatiyā sumedho nāma brāhmaṇo anekakoṭisannicayo pahūtadhanadhaññavā. Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū lakkhaṇe itihāse ca sadhamme pāramiṃ gato"ti vuttaṃ. Athekadivasaṃ so sumedhapaṇḍito uparipāsādavaratale rahogato hutvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno evaṃ cintesi "punabbhave paṇḍita paṭisandhiggahaṇaṃ nāma dukkhaṃ, tathā nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrassa bhedanaṃ, ahañca jātidhammo, jarādhammo, byādhidhammo, maraṇadhammo, evaṃ bhūtena mayā ajātiṃ ajaraṃ abyādhiṃ amaraṇaṃ adukkhaṃ sukhaṃ sītalaṃ amatamahānibbānaṃ pariyesituṃ @Footnote: 1 Sī.,i. mutiṅgasaddena. 2 Sī.,i. paṇavasaddena. @3 Sī. asnātha bhuñjatha, i.asatha, dī.mahā. 10/210/129. 4 khu. buddha. 33/2/447.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Vaṭṭati, avassaṃ bhavato muccitvā nibbānagāminā ekena maggena bhavitabban"ti. Tena vuttaṃ:- "rahogato nisīditvā evaṃ cintesahaṃ tadā dukkho punabbhavo nāma sarīrassa ca bhedanaṃ. Jātidhammo jarādhammo byādhidhammo sahaṃ 1- tadā ajaraṃ amaraṃ khemaṃ pariyesissāmi nibbutiṃ. Yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. Atthi hehiti so maggo na so sakkā na hetuye pariyesissāmi taṃ maggaṃ bhavato parimuttiyā"ti. Tato uttaripi evaṃ cintesi "yathā hi loke dukkhassa paṭipakkhabhūtaṃ sukhaṃ nāma atthi, evaṃ bhave sati tappaṭipakkhena vibhavenāpi bhavitabbaṃ. Yathā ca uṇhe sati tassa vūpasamabhūtaṃ sītalampi atthi, evaṃ rāgaggiādīnaṃ vūpasamena nibbānenāpi bhavitabbaṃ. Yathā nāma pāpassa lāmakassa dhammassa paṭipakkhabhūto kalyāṇo anavajjabhūto dhammopi 2- atthiyeva, evameva pāpikāya jātiyā sati sabbajātikhepanato 3- ajātisaṅkhātena nibbānenāpi bhavitabbamevā"ti. Tena vuttaṃ:- "yathāpi dukkhe vijjante sukhaṃ nāmapi vijjati evaṃ bhave vijjamāne vibhavopicchitabbako. Yathāpi uṇhe vijjante aparaṃ vijjati sītalaṃ evaṃ tividhaggi vijjante nibbānampicchitabbakaṃ. Yathāpi pāpe vijjante kalyāṇamapi vijjati evameva jāti vijjante ajātipicchitabbakan"ti. @Footnote: 1 Sī.,i. cahaṃ. 2 Sī., Ma. anavajjadhammopi. 3 i. tappaṭipakkhena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

Aparampi cintesi "yathā nāma gūtharāsimhi nimuggena purisena dūratova pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ mahātaḷākaṃ disvā `katarena nu kho maggena ettha gantabban'ti taṃ taḷākaṃ gavesituṃ yuttaṃ. Yaṃ tassa agavesanaṃ, na so taḷākassa doso, purisasseva doso. Evaṃ kilesamaladhovane amatamahānibbānataḷāke 1- vijjante yaṃ tassa agavesanaṃ, na so amatamahānibbānataḷākassa 2- doso, purisasseva doso. Yathā ca corehi samparivārito puriso palāyanamagge vijjamānepi sace na palāyati, na so maggassa doso, purisasseva doso. Evameva kilesehi parivāretvā gahitasas purisassa vijjamāneyeva nibbānagāmimhi sive magge maggassa agavesanaṃ nāma 3- na maggassa doso. Purisasseva doso. Yathā ca byādhipīḷito puriso vijjamāne byādhitikicchake vejje sace taṃ vejjaṃ gavesitvā byādhiṃ na tikicchāpeti, na so vejjassa doso, purisasseva doso. Evameva yo kilesabyādhipīḷito kilesavūpasamamaggakovidaṃ vijjamānameva ācariyaṃ na gavesati, tasseva doso, na kilesavināsakassa ācariyassa doso"ti. Tena vuttaṃ:- "yathā gūthagato puriso taḷākaṃ disvāna pūritaṃ na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso taḷākassa so. Evaṃ kilesamaladhove vijjante amatantaḷe na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso amatantaḷe. Yathā arīhi pariruddho vijjante gamanampathe 4- na palāyati so puriso na doso añjasassa so. Evaṃ kilesapariruddho vijjamāne sive pathe na gavesati taṃ maggaṃ na doso sivamañjase. Yathāpi byādhito puriso vijjamāne tikicchake na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ na doso so tikicchake. @Footnote: 1 Ma. amatamahātaḷāke. 2 Ma. amatamahātaḷākassa. @3 Sī. ayaṃ saddo na dissati. 4 gamane pathe (sabbattha).

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

Evaṃ kilesabyādhīhi dukkhito paripīḷito na gavesati taṃ ācariyaṃ na doso so vināyake"ti. Aparampi cintesi "yathā maṇḍanakajātiko puriso kaṇṭhe āsattaṃ kuṇapaṃ chaḍḍetvā sukhaṃ gaccheyya, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ chaḍḍetvā anapekkhena nibbānanagaraṃ pavisitabbaṃ. Yathā ca naranāriyo ukkārabhūmiyaṃ uccārapassāvaṃ katvā na taṃ ucchaṅgena vā ādāya, dussantena 1- vā veṭhetvā gacchanti, jigucchamānā pana anapekkhāva, chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ anapekkhena chaḍḍetvā amatanibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yathā ca nāvikā nāma jajjaraṃ nāvaṃ anapekkhāva chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ ahampi imaṃ navahi vaṇamukhehi paggharantaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā anapekkho nibbānapuraṃ pavisissāmi. Yathā ca puriso nānāratanāni ādāya corehi saddhiṃ maggaṃ gacchanto attano ratananāsabhayena 2- te chaḍḍetvā khemaṃ maggaṃ gaṇhāti, evaṃ ayampi 3- karajakāyo ratanavilopakacorasadiso. Sacāhaṃ ettha taṇhaṃ karissāmi, ariyamaggakusaladhammaratanaṃ me nassissati, tasmā mayā imaṃ corasadisaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā amatamahānibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭatī"ti. Tena vuttaṃ:- "yathāpi kuṇapaṃ puriso kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya 4- mocayitvāna gaccheyya sukhī serī sayaṃ vaSī. Tathevimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapasañcayaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. Yathā uccāraṭṭhānamhi karīsaṃ naranāriyo chaḍḍayitvāna gacchanti anapekkhā anatthikā. Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. @Footnote: 1 Sī. dasantena. 2 i. ratananassanabhayena. 3 i. mayhampi. 4 i. jigucchiyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ paluggaṃ udagāhiniṃ 1- sāmī chaḍḍetvā gacchanti anapekkhā anatthikā. Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ navacchiddaṃ dhuvassavaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ jiṇṇanāvaṃva sāmikā. Yathāpi puriso corehi gacchanto bhaṇḍamādiya bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā chaḍḍayitvāna gacchati. Evameva ayaṃ kāyo mahācorasamo viya pahāyimaṃ gamissāmi kusalacchedanā bhayā"ti. Evaṃ sumedhapaṇḍito nānāvidhāhi upamāhi imaṃ nekkhammūpasaṃhitaṃ atthaṃ cintetvā sakanivesane aparimitabhogakkhandhaṃ heṭṭhā vuttanayena kapaṇaddhikādīnaṃ vissajjetvā mahādānaṃ datvā vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya amaranagarato nikkhamitvā ekakova himavante dhammikaṃ nāma pabbataṃ nissāya assamaṃ katvā tattha paṇṇasālañca caṅkamañca māpetvā pañcahi nīvaraṇadosehi vajjitaṃ "evaṃ samāhite citte"tiādinā nayena vuttehi aṭṭhahi kāraṇaguṇehi samupetaṃ abhiññāsaṅkhātaṃ balaṃ āharituṃ tasmiṃ assamapade navadosasamannāgataṃ sāṭakaṃ pajahitvā dvādasaguṇasamannāgataṃ vākacīraṃ nivāsetvā isipabbajjaṃ pabbaji. Evaṃ pabbajito aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ taṃ paṇṇasālaṃ pahāya dasaguṇasamannāgataṃ rukkhamūlaṃ upagantvā sabbaṃ dhaññavikatiṃ pahāya pavattaphalabhojano hutvā nisajjaṭṭhānacaṅkamanavaseneva padhānaṃ padahanto sattāhabbhantareyeva aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ pañcannañca abhiññānaṃ lābhī ahosi. Evaṃ taṃ yathāpatthitaṃ abhiññābalaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ:- "evāhaṃ cintayitvāna nekakoṭisataṃ dhanaṃ nāthānāthānaṃ datvāna himavantamupāgamiṃ. @Footnote: 1 Sī.,i.,Ma. udakagāhiniṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

Himavantassāvidūre dhammiko nāma pabbato assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalamāhariṃ. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadosamupāgataṃ vākacīraṃ nivāsesiṃ dvādasaguṇamupāgataṃ. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakaṃ upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇe dasahupāgataṃ. Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyiṃ. Tatthappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame abbhantaramhi sattāhe abhiññābala pāpuṇin"ti. 1- Tattha "assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā"ti imāya pana pāḷiyā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālacaṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā. Ayaṃ panettha attho:- mahāsattañhi "himavantaṃ ajjhogāhetvā ajja dhammikapabbataṃ pavisissatī"ti disvā sakko vissakammadevaputtaṃ 2- āmantesi "tāta ayaṃ sumedhapaṇḍito `pabbajissāmī'ti nikkhanto, etassa vasanaṭṭhānaṃ māpehī"ti. So tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā ramaṇīyaṃ assamaṃ, suguttaṃ paṇṇasālaṃ, manoramaṃ caṅkamañca māpesi. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nipphannaṃ taṃ assamapadaṃ sandhāya 3- "sāriputta tasmiṃ dhammikapabbate:- assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitan"ti āha. Tattha sukato mayhanti suṭṭhu kato mayā. Paṇṇasālā sumāpitāti paṇṇacchadanasālāpi me sumāpitā ahosi. @Footnote: 1. Sī.,i. abhiññābalamapāpuṇinti, evamuparipi. 2 Ma. visukammadevaputtaṃ, @evamuparipi. 3 Sī.,i. nissāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

Pañcadosavivajjitanti pañcime caṅkamadosā nāma thaddhavisamatā anto rukkhatā gahanacchannatā atisambādhatā ativisālatāti. Thaddhavisamabhūmibhāgasmiṃ hi caṅkame caṅkamantassa pādā rujjanti, phoṭā uṭṭhahanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ vipajjati. Mudusamatale pana phāsuvihāraṃ āgamma kammaṭṭhānaṃ sampajjati. Tasmā thaddhavisamabhūmibhāgatā eko dosoti veditabbo. Caṅkamassa anto vā majjhe vā koṭiyaṃ vā rukkhe sati pamādamāgamma caṅkamantassa nalāṭaṃ vā sīsaṃ vā paṭihaññatīti antorukkhatā dutiyo doso. Tiṇalatādigahanacchanne caṅkame caṅkamanto andhakāravelāyaṃ uragādike pāṇe akkamitvā vā māreti, tehi vā daṭṭho dukkhaṃ āpajjatīti gahanacchannatā tatiyo doso. Atisambādhe caṅkame vitthārato ratanike vā aḍḍharatanike caṅkamantassa paricchede pakkhalitvā nakhāpi aṅguliyopi bhijjantīti atisambādhatā catuttho doso. Ativisāle caṅkame caṅkamantassa cittaṃ vidhāvati, ekaggataṃ na labhatīti ativisālatā pañcamo doso. Puthulato pana diyaḍḍharatanaṃ dvīsu passesu ratanamattaṃ anucaṅkamaṃ dīghato saṭṭhihatthaṃ mudutalaṃ samavippakiṇṇavālukaṃ caṅkamaṃ vaṭṭati cetiyagirimhi dīpapasādakamahāmahindattherassa caṅkamaṃ viya, tādisaṃ taṃ ahosi. Tenāha "caṅkamaṃ tattha māpesiṃ. Pañcadosavivajjitan"ti. Aṭṭhaguṇasamupetanti aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ. Aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo, anavajjapiṇḍapātapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍapātabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanasāraṃ vā sīsakahāpaṇādīni vā gaṇhantesu rājakulesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, 1- coravilope nibbhayabhāvo, rājarājamahāmattehi asaṃsaṭṭhabhāvo, catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti. Idaṃ vuttaṃ hoti "yathā tasmiṃ assame vasantena sakkā honti imāni aṭṭha sukhāni vindituṃ, idaṃ 2- aṭṭhaguṇasamupetaṃ taṃ assamaṃ māpesin"ti. @Footnote: 1 Ma. nicchandakilesabhāvo. 2 cha.Ma. evaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

Abhiññābalamāharinti pacchā tasmiṃ assame vasanto kasiṇaparikammaṃ katvā abhiññānañca samāpattīnañca uppādanatthāya aniccato ca dukkhato ca vipassanaṃ ārabhitvā thāmapattaṃ vipassanābalaṃ āhariṃ. Yathā tasmiṃ vasanto taṃ balaṃ āharituṃ sakkomi, evaṃ taṃ assamaṃ abhiññatthāya vipassanābalassa anucchavikaṃ katvā māpesinti attho. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgatanti etthāyaṃ anupubbikathā. Tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṃ pupphūpagabalūpagarukkhasañchannaṃ ramaṇīyaṃ madhurasasilāsayaṃ apagatavāḷamigabhiṃsanakasakuṇaṃ pavivekakkhamaṃ assamaṃ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṃ saṃvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṃ muggavaṇṇasilaṃ māpetvā anto paṇṇasālāya jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvāni, aggisālāyaṃ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṃ yaṃ yaṃ pabbajitānaṃ upakārāya saṃvattati, taṃ sabbaṃ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṃ "ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū"ti akkharāni chinditvā devalokameva gate vissakammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapāde 1- girikandarānusārena attano nivāsānurūpaṃ phāsukaṭṭhānaṃ olokento nadīnivattane vissakammanimmitaṃ sakkadattiyaṃ ramaṇīyaṃ assamaṃ disvā caṅkamanakoṭiṃ gantvā padavalañjaṃ apassanto "dhuvaṃ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṃ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnā bhavissantī"ti cintetvā thokaṃ āgametvā "ativiya cirāyanti, jānissāmī"ti paṇṇasāladvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṃ akkharāni vācetvā "mayhaṃ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī"ti attanā nivatthapārutaṃ sāṭakayugaṃ pajahi. Tenāha "sāṭakaṃ pajahiṃ tatthā"ti. Evaṃ paviṭṭho ahaṃ sāriputte tassaṃ paṇṇasālāyaṃ sāṭakaṃ pajahiṃ. @Footnote: 1 Sī.,i. himavanta.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

Navadosamupāgatanti sāṭakaṃ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānaṃ hi sāṭakasmiṃ nava dosā upaṭṭhahanti. (1)- Mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṃ kilissanabhāvo eko. Kiliṭṭho hi 2- dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti. Paribhogena khīraṇabhāvo eko. Jiṇṇassa hi tuṇṇaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti. Puna pariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo eko. Yathā hi naṃ paccatthikā na gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā vicarantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti. Vākacīraṃ nivāsesinti tadāhaṃ sāriputta ime nava dose disvā sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesiṃ, muñjatiṇaṃ 3- hīraṃ hīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho. Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi samannāgataṃ. Vākacīrasmiṃ hi dvādasa ānisaṃsā:- appagghaṃ sundaraṃ kappiyanti ayaṃ tāva eko ānisaṃso, sahatthā kātuṃ sakkāti ayaṃ dutiyo, paribhogena saṇikaṃ kilissati, dhoviyamānepi papañco natthīti ayaṃ tatiyo, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṃ nirupabhogabhāvo 4- sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo, vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvo dvādasamoti. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakanti kathaṃ pajahiṃ? so kira Varasāṭakayugaṃ omuñcanto cīvaravaṃse laggitaṃ anojapupphadāmasadisaṃ rattaṃ vākacīraṃ gahetvā nivāsetvā tassūpari aparaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ vākacīraṃ paridahitvā @Footnote: 1 (tesu tassa) abhi. A.1/40. 2 c(sabbattha). 3 i.,Ma. usiramuñjatiṇaṃ. @4 Sī. paṭirūpabhogābhāvo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Punnāgapupphasantharasadisaṃ sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṃ niccalabhāvakaraṇatthaṃ sārasūciṃ pavesetvā muttājālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṃ kuṇḍikaṃ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkaṃ kājaṃ ādāya ekissā kājakoṭiyā kuṇḍikaṃ, ekissā aṅkusapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khārikājaṃ 1- aṃse katvā dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṃ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamanto attano vesaṃ oloketvā "mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehi dhīrapurisehi 2- vaṇṇitā thomitā ayaṃ pabbajjā nāma, pahīnaṃ me gihibandhanaṃ, nikkhantosmi nekkhammaṃ, laddhā uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṃ, labhissāmi maggaphalasukhan"ti ussāhajāto khārikājaṃ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyanhasamayaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā bidalamañcakapasse 3- kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṃ āvajjesi "ahaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā amitabhogaṃ anantayasaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā nekkhammagavesako hutvā pabbajito. Ito dāni paṭṭhāya pamādacāraṃ 4- carituṃ na vaṭṭati, pavivekañhi pahāya vicarantaṃ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā vivekamanubrūhetuṃ vaṭṭati, ahañhi gharāvāsaṃ palibodhato disvā nikkhanto, ayañca manāpā paṇṇasālā, beluvapakkavaṇṇā paribhaṇḍakatā 5- bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṃ paṇṇacchadanaṃ, vicittattharaṇavaṇṇo bidalamañcako, nivāsaphāsukaṃ vasanaṭṭhānaṃ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī"ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi. Paṇṇasālaparibhogasmiṃ hi aṭṭha ādīnavā:- mahāsamārambhena dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo, tiṇapaṇṇamattikesu patitāsu tāsaṃ punappunaṃ ṭhapetabbatāya nibaddhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṃ nāma @Footnote: 1 Sī., i. khāribhāraṃ. 2 Sī.,ka.,i. vīrapurisehi. 3 Ma. nisīdanamañcakapasse, @viraḷamañcakapasse. 4 Sī. pamādācāraṃ. 5 Sī.,i. beluvapakkavaṇṇaparibhaṇḍikatā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

Mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, sītuṇhādipaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṃ paviṭṭhena yaṃ kiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahāpaṭicchādanabhāvo pañcamo, "mayhan"ti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāmesa sadutiyakavāso viyāti sattamo, ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ 1- sādhāraṇatāya bahusadhāraṇabhāvo aṭṭhamo. Iti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahi. Tenāha "aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakan"ti. Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. Tatrime dasa guṇā:- appasamārambhatā eko guṇo, upagamanamattakameva hi tattha hotīti. Appaṭijagganatā dutiyo, taṃ hi sammaṭṭhampi asammaṭṭhampi paribhogaphāsukaṃ hotiyeva. Anuṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo. Garahaṃ nappaṭicchādeti, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchannabhāvo catuttho. Abbhokāsavāso viya kāyaṃ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo, pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho, gehālayapaṭikkhepo sattamo. Bahusādhāraṇe gehe viya "paṭijaggissāmi naṃ, nikkhamathā"ti nīharaṇakābhāvo aṭṭhamo, vasantassa sappītikabhāvo navamo, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. Imāni hi ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṃ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṃ adaṃsu. So bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā assamaṃ āgamma nisīditvā cintesi "nāhaṃ `āhāraṃ labhāmī'ti 2- pabbajito, siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti, āhāramūlakassa ca dukkhassa anto natthi, yannūnāhaṃ vāpitaropitaññanibbattakaṃ āhāraṃ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyyan"ti. So @Footnote: 1 Sī., i. ūkāmaṅkuṇa..... 2 Ma. āhāraṃ na labhāmīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

Tato paṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantareyeva aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Tena vuttaṃ:- "vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyiṃ. Tathappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame abbhantaramhi sattāhe abhiññābala pāpuṇin"ti. Evaṃ abhiññābalaṃ patvā sumedhatāpase samāpattisukhena vītināmente dīpaṅkaro nāma satthā loke udapādi. Tassa paṭisandhijātibodhidhammacakkappavattanesu 1- sakalāpi dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, mahāviravaṃ ravi, dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. 2- Sumedhatāpaso samāpattisukhena vītināmento neva taṃ saddamassosi, na ca tāni nimittāni addasa. Tena vuttaṃ:- "evaṃ me siddhippattassa vasībhūtassa sāsane dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako. Uppajjante ca jāyante bujjhante dhammadesane caturo nimitte nāddasaṃ jhānaratisamappito"ti. Tasmiṃ kāle 3- dīpaṅkaradasabalo catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto anupubbena cārikaṃ caramāno dhammaṃ nāma nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati, rammanagaravāsino "dīpaṅkaro kira samaṇissaro paramābhisambodhiṃ patvā pavattavaradhammacakko anupubbena cārikaṃ caramāno amhākaṃ rammanagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī"ti sutvā sappinavanītādīni ceva bhesajjāni vatthacchādanāni ca gāhāpetvā gandhamālādihatthā yena buddho, yena dhammo, yena saṃgho, tanninnā tappoṇā tappabbhārā hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisinnā dhammadesanaṃ sutvā svātanāya nimantetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. @Footnote: 1 Ma. paṭisandhijātibodhippatta..... 2 Sī. pāturahaṃsu. 3 Sī. tasmiṃ khaṇe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

Te punadivase mahādānaṃ sajjetvā nagaraṃ alaṅkaritvā dasabalassa āgamanamaggaṃ alaṅkarontā udakabhinnaṭṭhānesu paṃsuṃ pakkhipitvā samaṃ bhūmitalaṃ katvā rajatapaṭṭavaṇṇaṃ vālukaṃ ākiranti, lāje ceva pupphāni ca vikiranti, nānāvirāgehi vatthehi dhajapaṭāke ussāpenti, kadaliyo ceva puṇṇaghaṭapantiyo ca patiṭṭhāpenti. Tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assamapadā ākāsaṃ uggantvā tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchanto te haṭṭhatuṭṭhe manusse disvā "kiṃ nu kho kāraṇan"ti ākāsato oruyha ekamantaṃ ṭhito manusse pucchi "ambho kassa tumhe idha visamaṃ maggaṃ 1- alaṅkarothā"ti. Tena vuttaṃ:- "paccantadesavisaye nimantetvā tathāgataṃ tassa āgamanaṃ maggaṃ sodhenti tuṭṭhamānasā. Ahaṃ tena samayena nikkhamitvā sakassamā dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā. Vedajātaṃ janaṃ disvā tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ orohitvāna gaganā manusse pucchi tāvade. `tuṭṭhahaṭṭho Pamudito vedajāto mahājano kassa sodhīyati maggo añjasaṃ vaṭumāyanan'ti. " Manussā āhaṃsu "bhante sumedha na tvaṃ jānāsi, dīpaṅkaro dasabalo sammāsambuddho sambodhiṃ patvā pavattavaradhammacakko cārikaṃ caramāno amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasati, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ nimantayimha, tassetaṃ buddhassa bhagavato āgamanamaggaṃ alaṅkaromā"ti. Atha sumedhatāpaso cintesi "buddhoti kho ghosamattakampi loke dullabhaṃ, pageva buddhuppādo, mayāpi imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa maggaṃ alaṅkarituṃ vaṭṭatī"ti. So te manusse āha "sace bho tumhe etaṃ maggaṃ buddhassa alaṅkarotha, mayhampi ekaṃ okāsaṃ detha, ahampi tumhehi saddhiṃ maggaṃ alaṅkarissāmī"ti. Te "sādhū"ti sampaṭicchitvā @Footnote: 1 Sī.,i. imaṃ maggaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

"sumedhatāpaso iddhimā"ti jānantā udakabhinnokāsaṃ sallakkhetvā "tvaṃ imaṃ ṭhānaṃ alaṅkarohī"ti adaṃsu. Sumedho buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cintesi "ahaṃ imaṃ okāsaṃ iddhiyā alaṅkarituṃ pahomi, evaṃ alaṅkato 1- na maṃ paritosessati, ajja 2- mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti paṃsuṃ āharitvā tasmiṃ padese pakkhipi. Tassa tasmiṃ padese aniṭṭhiteyeva dīpaṅkaradasabalo mahānubhāvānaṃ chaḷabhiññānaṃ khīṇāsavānaṃ catūhi satasahassehi parivuto devatāsu dibbagandhamālādīhi pūjayantāsu dibbaturiyehi vajjantāsu dibbasaṅgītesu pavattentesu manussesu mānusakehi gandhamālādīhi ceva turiyehi ca pūjayantesu anopamāya 3- buddhalīlāya 4- manosilātale vijambhamāno sīho viya taṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ maggaṃ paṭipajji. Sumedhatāpaso akkhīni ummīletvā alaṅkatamaggena āgacchantassa dasabalassa dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ asītiyā anubyañjanehi anurañjitaṃ byāmappabhāya samparivāritaṃ maṇivaṇṇagaganatale nānappakārā vijjulatā viya āveḷāveḷabhūtā ceva yugalayugalabhūtā ca chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo vissajjentaṃ rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā "ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṃ `kātuṃ vaṭṭati, mā bhagavā kalalaṃ akkami, maṇiphalakasetuṃ pana akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsavasatasahassehi mama piṭṭhiṃ maddamāno gacchatu, taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti kese mocetvā ajinacammajaṭāmaṇḍalavākacīrāni kāḷavaṇṇe kalale pattharitvā maṇiphalakasetu viya kalalapiṭṭhe nipajji. Tena vuttaṃ:- "te me puṭṭhā viyākaṃsu `buddho loke anuttaro dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako tassa sodhīyati maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ'. Buddhoti vacanaṃ 5- sutvāna pīti uppajji tāvade buddho buddhoti kathayanto somanassaṃ pavedayiṃ. @Footnote: 1 Ma.,i. alaṅkatopi. 2 Sī. ettha, i. ajja ettha. 3 Ma. anantāYu. @4 Sī.,i. buddhalīḷāYu. 5 Sī.,i. buddhoti maMa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Tattha ṭhatvā vicintesiṃ tuṭṭho saṃviggamānaso `idha bījāni ropissaṃ khaṇo ve mā upaccagā'. Yadi buddhassa sodhetha ekokāsaṃ dadātha me ahampi sodhayissāmi añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. Adaṃsu te mamokāsaṃ sodhetuṃ añjasaṃ tadā buddho buddhoti cintento maggaṃ sodhemahaṃ tadā. Aniṭṭhite mamokāse dīpaṅkaro mahāmuni catūhi satasahassehi chaḷabhiññehi tādihi khīṇāsavehi vimalehi paṭipajji añjasaṃ jino. Paccuggamanā vattanti vajjanti bheriyo bahū āmoditā naramarū sādhukāraṃ pavattayuṃ. Devā manusse passanti manussāpi ca devatā ubhopi te pañjalikā anuyanti tathāgataṃ. Devā dibbehi turiyehi manussā mānusehi ca ubhopi te vajjayantā anuyanti tathāgataṃ. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ disodisaṃ okiranti ākāsanabhagatā 1- marū. Dibbaṃ candanacuṇṇañca varagandhañca kevalaṃ disodisaṃ okiranti ākāsanabhagatā marū. Campakaṃ salalaṃ nīpaṃ nāgapunnāgaketakaṃ disodisaṃ ukkhipanti bhūmitalagatā naRā. Kese muñcitvāhaṃ tattha vākacīrañca cammakaṃ kalale pattharitvāna avakujjo nipajjahaṃ. @Footnote: 1 i. ākāsena gatā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

Akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu mā naṃ kalale akkamittha hitāya me bhavissatī"ti. So pana kalalapiṭṭhe nipannakova puna akkhīni ummīletvā dīpaṅkaradasabalassa buddhasiriṃ sampassamāno evaṃ cintesi "sace ahaṃ iccheyyaṃ, sabbakilese jhāpetvā saṃghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ, aññātakavesena pana me kilese jhāpetvā nibbānappattiyā kiccaṃ natthi, yannūnāhaṃ dīpaṅkaradasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ, idaṃ mayhaṃ patirūpan"ti. Tato aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Tena vuttaṃ:- "paṭhaviyaṃ nipannassa evaṃ me āsi cetaso `icchamāno ahaṃ ajja kilese jhāpaye mama. 1- Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā buddho hessaṃ sadevake. Kiṃ me ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevakaṃ. Iminā me adhikārena katena purisuttame sabbaññutaṃ pāpuṇitvā tāremi janataṃ bahuṃ. Saṃsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevakan'ti. " Yasmā pana buddhattaṃ patthentassa:- manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhatīti. @Footnote: 1 Ma. sodhaye maMa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Manussattabhāvasmiṃyeva hi ṭhatvā buddhattaṃ patthentassa 1- patthanā samijjhati, nāgassa vā supaṇṇassa vā devatāya vā sakkassa vā patthanā no samijjhati. Manussattabhāvepi purisaliṅge ṭhitasseva patthanā samijjhati, itthiyā vā paṇḍakanapuṃsakaubhatobyañjanakānaṃ vā no samijjhati. Purisassapi tasmiṃ attabhāve arahattappattiyā hetusampannasseva patthanā samijjhati, no itarassa. Hetusampannassāpi jīvamānabuddhasseva santike patthentasseva patthanā samijjhati, parinibbute buddhe cetiyasantike vā bodhimūle vā patthentassa na samijjhati. Buddhānaṃ santike patthentassapi pabbajjāliṅge ṭhitasseva samijjhati, no gihiliṅge ṭhitassa. Pabbajitassapi pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhinoyeva samijjhati, na imāya guṇasampattiyā virahitassa. Guṇasampannenapi yena attano jīvitaṃ buddhānaṃ pariccattaṃ hoti, tasseva iminā adhikārena adhikārasampannassa samijjhati, na itarassa. Adhikārasampannassāpi yassa buddhakārakadhammānaṃ atthāya mahanto chando ca ussāho ca vāyāmo ca pariyeṭṭhi ca, tasseva samijjhati, na itarassa. Tatridaṃ chandamahantatāya opammaṃ:- sace hi evamassa yo sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekodakībhūtaṃ attano bāhubalena uttaritvā 2- pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ veḷugumbasañchannaṃ viyūhitvā 3- madditvā padasā gacchanto pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ sattiyo ākoṭetvā nirantaraṃ sattiphalasamākiṇṇaṃ padasā akkamamāno pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo vā pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ vītaccitaṅgārabharitaṃ pādehi maddamāno 4- pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇātīti. Yo etesu ekampi attano dukkaraṃ na maññati, "ahaṃ etampi taritvā vā gantvā vā pāraṃ gamissāmī"ti 5- evaṃ mahantena chandena ca ussāhena ca vāyāmena ca pariyeṭṭhiyā ca samannāgato hoti, etasseva patthanā samijjhati, na itarassa. Tasmā @Footnote: 1 ka. pakāsentassa. 2 Sī. pataritvā. 3 Ma. byūhitvā. @4 Sī. akkamamāno. 5 Sī. gahessāmīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

Sumedhatāpaso 1- ime aṭṭha dhamme samodhānetvāva buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Dīpaṅkaropi bhagavā āgantvā sumedhatāpasassa sīsabhāge ṭhatvā maṇisīhapañjaraṃ ugghāṭento viya pañcavaṇṇapasādasampannāni akkhīni ummīletvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ sumedhatāpasaṃ disvā "ayaṃ tāpaso buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati nu kho etassa patthanā, udāhu no"ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā upadhārento "ito kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkamitvā ayaṃ gotamo nāma buddho bhavissatī"ti ñatvā ṭhitakova parisamajjhe byākāsi "passatha no tumhe uggatapaṃ tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipannan"ti. Evaṃ bhanteti. Ayaṃ buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati imassa patthanā, ayaṃ hi ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissati. Tasmiṃ panassa attabhāve kapilavatthu nāma nagaraṃ nivāso bhavissati, māyā nāma devī mātā, suddhodano nāma rājā pitā, aggasāvako upatisso nāma thero, 2- dutiyasāvako 3- kolito nāma, buddhupaṭṭhāko ānando nāma, aggasāvikā khemā nāma therī, dutiyasāvikā uppalavaṇṇā nāma therī bhavissati, ayaṃ paripakkañāṇo mahābhinikkhamanaṃ katvā mahāpadhānaṃ padahitvā nigrodharukkhamūle pāyāsaṃ paṭiggahetvā nerañjarāya tīre paribhuñjitvā bodhimaṇḍaṃ āruyha assattharukkhamūle abhisambujjhissatīti. Tena vuttaṃ:- "dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho ussīsake maṃ ṭhatvāna idaṃ vacanamabravi. `passatha Imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ aparimeyye ito kappe buddho loke bhavissati. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ. @Footnote: 1 Sī. sumedhatāpaso pana 2 Sī. upatisso nāma thero aggasāvako 3 Sī. dutiyaaggasāvako

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

Ajapālarukkhamūle nisīditvā tathāgato tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ada so jino paṭiyattavaramaggena bodhimūlamupehiti. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo. Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ 1- jinaṃ. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccatī'ti. "2- Taṃ sutvā sumedhatāpaso "mayhaṃ kira patthanā samijjhissatī"ti somanassappatto ahosi. Mahājano dīpaṅkaradasabalassa vacanaṃ sutvā "sumedhatāpaso kira buddhabījaṃ buddhaṅkuro"ti haṭṭhatuṭṭho ahosi. Evañcassa ahosi "yathā nāma manussā nadiṃ tarantā ujukena titthena uttarituṃ asakkontā heṭṭhātitthena uttaranti, evameva mayampi dīpaṅkaradasabalassa sāsane maggaphalaṃ alabhamānā anāgate yadā tvaṃ buddho bhavissasi, tadā tava sammukhā maggaphalaṃ sacchikātuṃ samatthā bhaveyyāmā"ti patthanaṃ ṭhapayiṃsu. Dīpaṅkaradasabalopi bodhisattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhapupphamuṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi, tepi catusatasahassasaṅkhā khīṇāsavā bodhisattaṃ gandhehi ca mālāhi 3- ca pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā pana tatheva pūjetvā vanditvā pakkantā. @Footnote: 1 Ma. upaṭṭhissatimaṃ. 2 khu. buddha. 33/60-69/453-4. 3 Ma. mālādīhi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Bodhisatto sabbesaṃ paṭikkantakāle sayanā vuṭṭhāya "pāramiyo vicinissāmī"ti puppharāsimatthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Evaṃ nisinne bodhisatte sakaladasasahassacakkavāḷe devatā sādhukāraṃ datvā "ayya sumedhatāpasa porāṇakabodhisattānaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā, `pāramiyo vicinissāmā'ti nisinnakāle yāni pubbanimittāni nāma paññāyanti tāni sabbānipi ajja nimittāni pātubhūtāni, nissaṃsayena tvaṃ buddho bhavissasi, mayametaṃ jānāma `yassetāni nimittāni paññāyanti, ekantena so buddho hoti,' tvaṃ attano vīriyaṃ daḷhaṃ katvā paggaṇhā"ti bodhisattaṃ nānappakārāhi thutīhi abhitthaviṃsu. Tena vuttaṃ:- "idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino āmoditā naramarū buddhabījaṃ kira ayaṃ. Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā. Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ. Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho mama kammaṃ pakittetvā dakkhiṇaṃ pādamuddhari. Ye tatthāsuṃ jinaputtā sabbe 1- padakkhiṇamakaṃsu maṃ narā nāgā ca gandhabbā 2- abhivādetvāna pakkamuṃ. Dassanaṃ me atikkante sasaṃghe lokanāyake haṭṭhatuṭṭhena 3- cittena āsanā vuṭṭhahiṃ tadā. 3- @Footnote: 1 idaṃ padaṃ buddhavaṃse natthi. 2 devā manussā asurā ca (buddhavaṃse). @ 3-3 sayanā vuṭṭhahitvāna pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā (buddhavaṃse).

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

Sukhena sukhito homi pāmojjena pamodito pītiyā ca abhissanno pallaṅkaṃ ābhujī tadā. Pallaṅkena nisīditvā evaṃ cintesahaṃ tadā `vasībhūto ahaṃ jhāne abhiññāpāramiṃ gato. Dasasahassilokamhi 1- isayo natthi me samā asamo iddhidhammesu alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ.' pallaṅkābhujane mayhaṃ dasasahassādhivāsino mahānādaṃ pavattesuṃ dhuvaṃ buddho bhavissasi. Yā pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkavaramābhuje nimittāni padissanti tāni ajja padissare. Sītaṃ byapagataṃ hoti uṇhañca upasammati tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Dasasahassī lokadhātū nissaddā honti nirākulā tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mahāvātā na vāyanti na sandanti savantiyo tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Thalajā dakajā pupphā sabbe pupphanti tāvade tepajja pupphitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. Latā vā yadi vā rukkhā phalabhārā honti tāvade tepajja phalitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā ratanā jotanti tāvade tepajja ratanā jotanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 Sī.,Ma. sahassiyamhi lokamhi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Mānusakā ca dibbā ca turiyā vajjanti tāvade tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Vicittapupphā gaganā abhivassanti tāvade tepi ajja pavassanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mahāsamuddo ābhujati dasasahassī pakampati tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Nirayepi dasasahasse aggī nibbanti tāvade tepajja nibbutā aggī dhuvaṃ buddho bhavissasi. Vimalo hoti sūriyo sabbā dissanti tārakā 1- tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Anovaṭṭhena udakaṃ mahiyā ubbhijji tāvade tampajjubbhijjate mahiyā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Tārāgaṇā virocanti nakkhattā gaganamaṇḍale visākhā candimāyuttā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Bilāsayā darīsayā nikkhamanti sakāsayā tepajja āsayā chuddhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Na hoti arati sattānaṃ santuṭṭhā honti tāvade tepajja sabbe santuṭṭhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rogā tadupasammanti jighacchā ca vinassati tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rāgo tadā tanu hoti doso moho vinassati tepajja vigatā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 ka. tāvade.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

Bhayaṃ tadā na bhavati ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. Aniṭṭhagandho pakkamati dibbagandho pavāyati sopajja vāyati gandho dhuvaṃ buddho bhavissasi. Sabbe devā padissanti ṭhapayitvā arūpino tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Yāvatā nirayā nāma sabbe dissanti tāvade tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Kuṭṭā kavāṭā selā ca na hontāvaraṇā tadā ākāsabhūtā tepajja dhuvaṃ buddho bhavissasi. Cutī ca upapatti ca khaṇe tasmiṃ na vijjati tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ mā nivatta abhikkama mayampetaṃ vijānāma dhuvaṃ buddho bhavissasī"ti. 1- Bodhisatto dīpaṅkaradasabalassa ca dasasahassacakkavāḷadevatānañca vacanaṃ sutvā bhiyyoso mattāya sañjātussāho hutvā cintesi "buddhā nāma amoghavacanā, natthi buddhānaṃ kathāya aññathattaṃ. Yathā hi ākāse khittaleḍḍussa patanaṃ dhuvaṃ, jātassa maraṇaṃ, rattikkhaye sūriyuggamanaṃ, 2- āsayā nikkhantasīhassa sīhanādanadanaṃ, garugabbhāya itthiyā bhāramoropanaṃ dhuvaṃ avassambhāvī, evameva buddhānaṃ vacanaṃ nāma dhuvaṃ amoghaṃ, addhā ahaṃ buddho bhavissāmī"ti. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 khu. buddha. 33/70-107/454-58. 2 Sī.,Ma. aruṇe uggate sūriyassuṭṭhānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

"buddhassa vacanaṃ sutvā dasasahassīna cūbhayaṃ tuṭṭhahaṭṭho pamodito evaṃ cintesahaṃ tadā. Advejjhavacanā buddhā amoghavacanā jinā vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. 1- Yathāpi sabbasattānaṃ maraṇaṃ dhuvasassataṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā rattikkhaye patte sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā nikkhantasayanassa sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā āpannasattānaṃ bhāramoropanaṃ dhuvaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassatan"ti. 2- So "dhuvāhaṃ buddho bhavissāmī"ti evaṃ katasanniṭṭhāno buddhakārake dhamme upadhāretuṃ "kahaṃ nu kho buddhakārakā dhammā, kiṃ uddhaṃ, udāhu adho, disāvidisāsū"ti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto porāṇakabodhisattehi āsevitanisevitaṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā evaṃ attānaṃ ovadi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya paṭhamaṃ dānapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā hi nikkujjito udakakumbho nissesaṃ katvā udakaṃ vamatiyeva, na paccāharati, evameva dhanaṃ vā yasaṃ vā puttadāraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ vā anoloketvā sampattayācakānaṃ sabbaṃ icchiticchitaṃ nissesaṃ katvā dadamāno bodhimūle nisīditvā buddho bhavissasī"ti paṭhamaṃ dānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 idaṃ pādadvayaṃ natthi jātakaṭṭhakathāyaṃ. 2 khu. buddha. 33/108-114/458-9.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

"handa buddhakare dhamme vicināmi ito cito uddhaṃ adho dasa disā yāvatā dhammadhātuyā. Vicinanto tadā dakkhiṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ pubbakehi mahesīhi anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ. Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya dānapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi kumbho sampuṇṇo yassa kassaci adhokato vamatevudakaṃ nissesaṃ na tattha parirakkhati. Tatheva yācake disvā hīnamukkaṭṭhamajjhime dadāhi dānaṃ nissesaṃ kumbho viya adhokato"ti. 1- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato dutiyaṃ sīlapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya sīlapāramimpi pūreyyāsi. Yathā hi camarī migo nāma jīvitaṃ anoloketvā attano vālameva rakkhati, evaṃ tvampi ito paṭṭhāya jīvitampi anoloketvā sīlameva rakkhamāno buddho bhavissasī"ti dutiyaṃ sīlapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ dutiyaṃ sīlapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya sīlapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. @Footnote: 1 khu. buddha. 33/115-9/459.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

Yathāpi camarī vālaṃ kismiñci paṭilaggitaṃ upeti maraṇaṃ tattha na vikopeti vāladhiṃ. Tatheva catūsu bhūmīsu sīlāni paripūraya parirakkha sadā 1- sīlaṃ camarī viya vāladhin"ti. 2- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya nekkhammapāramimpi pūreyyāsi. Yathā hi ciraṃ bandhanāgāre vasamāno puriso na tattha sinehaṃ karoti, atha kho ukkaṇṭhatiyeva, avasitukāmo hoti, evameva tvampi sabbabhave bandhanāgārasadise katvā sabbabhavehi ukkaṇṭhito muccitukāmo hutvā nekkhammābhimukhova hoti. Evaṃ buddho bhavissasī"ti tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya nekkhammapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathā andughare puriso ciravuttho dukhaṭṭito na tattha rāgaṃ janeti muttimeva gavesati. Tatheva tvaṃ sabbabhave passa andugharaṃ viya nekkhammābhimukho hoti bhavato parimuttiyā"ti. 3- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato catutthaṃ paññāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito @Footnote: 1 Sī. sabbadā. 2 khu. buddha. 33/120-4/459-60. 3 khu. buddha. 33/125-9/460.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Paṭṭhāya paññāpāramimpi pūreyyāsi. Hīnamajjhimukkaṭṭhesu kañci avajjetvā sabbepi paṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ puccheyyāsi. Yathā hi piṇḍapātiko bhikkhu hīnādibhedesu kulesu kiñci avajjetvā paṭipāṭiyā piṇḍāya caranto khippaṃ yāpanaṃ labhati, evaṃ tvampi sabbapaṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanto buddho bhavissasī"ti catutthaṃ paññāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ catutthaṃ paññāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya paññāpāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi bhikkhu bhikkhanto hīnamukkaṭṭhamajjhime kulāni na vivajjento evaṃ labhati yāpanaṃ. Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ paripucchaṃ 1- budhaṃ janaṃ paññāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 2- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato pañcamaṃ vīriyapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya vīriyapāramimpi pūreyyāsi, yathā hi sīho migarājā sabbiriyāpathesu daḷhavīriyo hoti, evaṃ tvampi sabbabhavesu sabbiriyāpathesu daḷhavīriyo anolīnavīriyo samāno buddho bhavissasī"ti pañcamaṃ vīriyapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. @Footnote: 1 pāḷi. paripucchanto 2 khu. budadha. 33/130-4/460-1.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

Vicinanto tadā dakkhiṃ pañcamaṃ vīriyapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya vīriyapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi sīho migarājā nisajjaṭṭhānacaṅkame alīnavīriyo hoti paggahitamano sadā. Tatheva tvaṃ sabbabhave paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ vīriyapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 1- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato chaṭṭhaṃ khantipāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya khantipāramimpi pūreyyāsi, sammānanepi avamānanepi khamova bhaveyyāsi. Yathā hi paṭhaviyaṃ nāma sucimpi nikkhipanti asucimpi, na tena paṭhavī sinehaṃ paṭighaṃ karoti, khamati sahati adhivāsetiyeva, evameva tvampi sammānanepi avamānanepi khamova samāno buddho bhavissasī"ti chaṭṭhaṃ khantipāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha advejjhamānaso sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi paṭhavī nāma sucimpi asucimpi ca sabbaṃ sahati nikkhepaṃ na karoti paṭighaṃ tayā. @Footnote: 1 khu. budadha. 33/135-9/461.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Tatheva tvampi sabbesaṃ sammānāvamānakkhamo khantipāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 1- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato sattamaṃ saccapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya saccapāramimpi pūreyyāsi, asaniyā matthake patamānāyapi dhanādīnaṃ atthāya chandādīnaṃ vasena sampajānamusāvādaṃ nāma mā bhāsi. Yathā hi osadhī tārakā nāma sabbautūsu attano gamanavīthiṃ jahitvā aññāya vīthiyā na gacchati, sakavīthiyāva gacchati, evameva tvampi saccaṃ pahāya musāvādaṃ nāma avadantoyeva buddho bhavissasī"ti sattamaṃ saccapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ sattamaṃ saccapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha advejjhavacano sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi osadhī nāma tulābhūtā sadevake samaye utuvasse vā na vokkamati vīthito. Tatheva tvampi saccesu na vokkamasi 2- vīthito saccapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 3- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya adhiṭṭhānapāramimpi pūreyyāsi, yaṃ adhiṭṭhāsi, tasmiṃ adhiṭṭhāne @Footnote: 1 khu. buddha. 33/140-4/461-2. 2 mā vokkama hi (buddhavaṃse). @3 khu. buddha. 33/145-9/462.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Niccalova bhaveyyāsi. Yathā hi pabbato nāma sabbāsu disāsu vātehi pahaṭo na kampati na calati, attano ṭhāneyeva tiṭṭhati, evameva tvampi attano adhiṭṭhāne niccalo hontova buddho bhavissasī"ti aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tattha tvaṃ acalo hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi pabbato selo acalo suppatiṭṭhito na kampati bhusavātehi sakaṭṭhāneva tiṭṭhati. Tatheva tvampi adhiṭṭhāne sabbadā acalo bhava adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 1- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato navamaṃ mettāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya mettāpāramimpi pūreyyāsi, hitesupi ahitesupi ekacitto bhaveyyāsi. Yathā hi udakaṃ nāma pāpajanassapi kalyāṇajanassapi sītabhāvaṃ ekasadisaṃ katvā pharati, evameva tvampi sabbesu sattesu mettacittena ekacittova honto buddho bhavissasī"ti navamaṃ mettāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. @Footnote: 1 khu. buddha. 33/150-4/462-3.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

Vicinanto tadā dakkhiṃ navamaṃ mettāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya mettāya asamo hohi yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi udakaṃ nāma kalyāṇe pāpake jane samaṃ pharati sītena pavāheti rajomalaṃ. Tatheva tvampi hitāhite samaṃ mettāya bhāvaya mettāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 1- Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi upadhārayato dasamaṃ upekkhāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya upekkhāpāramimpi pūreyyāsi, sukhepi dukkhepi majjhattova bhaveyyāsi. Yathā hi paṭhavī nāma sucimpi asucimpi pakkhipamāne majjhattāva hoti, evameva tvampi sukhadukkhesu 2- majjhattova honto buddho bhavissasī"ti dasamaṃ upekkhāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadā dakkhiṃ dasamaṃ upekkhāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya tulābhūto daḷho hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi paṭhavī nāma nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ upekkhati ubhopete kopānunayavajjitā. Tatheva tvampi sukhadukkhe tulābhūto sadā bhava upekkhāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti. 3- @Footnote: 1 khu. buddha. 33/155-9/463. 2 Sī. sukhadukkhepi. 3 khu. buddha. 33/160-4/463-4.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Tato cintesi "imasmiṃ loke bodhisattehi pūretabbā bodhiparipācanā buddhakārakadhammā ettakāyeva, dasa pāramiyo ṭhapetvā aññe natthi. Imāpi dasa pāramiyo uddhaṃ ākāsepi natthi, heṭṭhā paṭhaviyampi, puratthimādīsu disāsupi natthi, mayhaṃyeva pana hadayabbhantare patiṭṭhitā"ti. Evaṃ tāsaṃ hadaye patiṭṭhitabhāvaṃ disvā sabbāpi tā daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya punappunaṃ sammasanto anulomapaṭilomaṃ sammasati, pariyante gahetvā ādiṃ pāpeti, ādimhi gahetvā pariyantaṃ pāpeti, majjhe gahetvā ubhato koṭiṃ pāpetvā osāpeti, ubhato koṭīsu gahetvā majjhaṃ pāpetvā osāpeti. Bāhirakabhaṇḍapariccāgo dānapāramī nāma, aṅgapariccāgo dānaupapāramī nāma, jīvitapariccāgo dānaparamatthapāramī nāmāti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa pāramiyo telayantaṃ 1- vinivaṭṭento viya mahāmeruṃ matthaṃ katvā cakkavāḷamahāsamuddaṃ āluḷento viya ca sammasati. Tassevaṃ dasa pāramiyo sammasantassa dhammatejena catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṃ mahāpaṭhavī hatthinā akkantanaḷakalāpo viya, pīḷiyamānaṃ ucchuyantaṃ viya ca mahāviravaṃ viravamānā saṅkampi sampakampi sampavedhi. Kulālacakkaṃ viya telayantacakkaṃ viya ca paribbhami. Tena vuttaṃ:- "ettakāyeva te loke ye dhammā bodhipācanā taduddhaṃ natthi aññatra daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha. Ime dhamme sammasato sabhāvarasalakkhaṇe 2- dhammatejena vasudhā dasasahassī pakampatha. Calati ravati paṭhavī 3- ucchuyantaṃva pīḷitaṃ telayante yathā cakkaṃ evaṃ kampati medanī"ti. 4- Mahāpaṭhaviyā kampamānāya rammanagaravāsino saṇṭhātuṃ asakkontā yugantavātabbhāhatā mahāsālā viya mucchitā 5- papatiṃsu. Ghaṭādīni kulālabhājanāni @Footnote: 1 Sī. yantaṃ. 2 sabhāvasarasalakkhaṇe (buddhavaṃse). 3 calatī ravatī paṭhavī (buddhavaṃse), Ma. @calatā ravati. 4 khu. buddha. 33/165-7/464. 5 Sī. mucchitamucchitā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Pavaṭṭantāni aññamaññaṃ paharantāni cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṃ. Mahājano bhītatasito satthāraṃ upasaṅkamitvā "kiṃ nu kho bhagavā nāgāvaṭṭo ayaṃ, bhūtayakkhadevatāsu aññatarāvaṭṭo vāti na hi mayaṃ etaṃ jānāma, api ca kho sabbopi ayaṃ mahājano upadduto, kiṃ nu kho imassa lokassa pāpakaṃ bhavissati, udāhu kalyāṇaṃ, kathetha no etaṃ kāraṇan"ti āha. Atha 1- satthā tesaṃ kathaṃ sutvā "tumhe mā bhāyatha mā cintayittha, natthi vo itonidānaṃ bhayaṃ, yo so mayā ajja `sumedhapaṇḍito anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī'ti byākato, so idāni dasa pāramiyo sammasati, tassa sammasantassa viloḷentassa dhammatejena sakaladasasahassī lokadhātu ekappahārena kampati ceva ravati cā"ti āha. Tena vuttaṃ:- "yāvatā parisā āsi buddhassa parivesane pavedhamānā sā tattha mucchitā sesi bhūmiyā. Ghaṭānekasahassāni kumbhīnañca satā bahū sañcuṇṇamathitā tattha aññamaññaṃ paghaṭṭitā. Ubbiggā tasitā bhītā bhantā byathitamānasā mahājanā samāgamma dīpaṅkaramupāgamuṃ. Kiṃ bhavissati lokassa kalyāṇamatha pāpakaṃ sabbo upadduto loko taṃ vinodehi cakkhuma. Tesaṃ tadā saññāpesi dīpaṅkaro mahāmuni vissatthā hotha mā bhātha 2- imasmiṃ paṭhavikampane. Yamahaṃ ajja byākāsiṃ `buddho loke bhavissati' eso sammasati dhammaṃ pubbakaṃ jinasevitaṃ. Tassa sammasato dhammaṃ buddhabhūmiṃ asesato tenāyaṃ kampitā paṭhavī dasasahassī sadevake"ti. 3- @Footnote: 1 idaṃ padaṃ sīhaḷamūle natthi. 2 mā bhetha (buddhavaṃse). 3 khu. buddha. @33/168-74/464-5.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Mahājano tathāgatassa vacanaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭho mālāgandhavilepanaṃ ādāya rammanagarā nikkhamitvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā mālāgandhādīhi pūjetvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā rammanagarameva pāvisi. Bodhisattopi dasa pāramiyo sammasitvā vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nisinnāsanā vuṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:- "buddhassa vacanaṃ sutvā mano nibbāyi tāvade sabbe maṃ upasaṅkamma punāpi abhivandisuṃ. 1- Samādiyitvā buddhaguṇaṃ daḷhaṃ katvāna mānasaṃ dīpaṅkaraṃ namassitvā āsanā vuṭṭhahiṃ tadā"ti. 2- Atha bodhisattaṃ āsanā vuṭṭhahantaṃ sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā dibbehi mālāgandhehi pūjetvā vanditvā "ayya sumedhatāpasa tayā ajja dīpaṅkaradasabalassa pādamūle mahatī patthanā patthitā, sā te anantarāyena samijjhatu, mā te bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā ahosi, sarīre appamattakopi rogo mā uppajjatu, khippaṃ pāramiyo pūretvā sammāsambodhiṃ paṭivijjha. Yathā pupphūpagaphalūpagarukkhā samaye pupphanti ceva phalanti ca, tatheva tvampi taṃ samayaṃ anatikkamitvā khippaṃ sambodhimuttamaṃ phusassū"tiādīni thutimaṅgalāni payirudāhaṃsu, evañca payirudāhitvā attano attano devaṭṭhānameva agamaṃsu. Bodhisattopi devatāhi abhitthavito "ahaṃ dasa pāramiyo pūretvā kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake buddho bhavissāmī"ti vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nabhaṃ abbhuggantvā himavantameva agamāsi. Tena vuttaṃ:- "dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ devā mānusakā ubho samokiranti pupphehi vuṭṭhahantassa āsanā. Vedayanti ca te sotthiṃ devā mānusakā ubho mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ taṃ labhassu yathicchitaṃ. @Footnote: 1. Sī. maṃ abhivandiya, Ma. abhivādiṃsu. 2 khu. buddha. 33/175-6/465.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

Sabbītiyo vivajjantu soko rogo vinassatu mā te bhavantvantarāyā 1- phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ. Yathāpi samaye patte pupphanti pupphino dumā tatheva tvaṃ mahāvīra buddhañāṇena pupphasu. Yathā ye keci sambuddhā pūrayuṃ dasa pāramī tatheva tvaṃ mahāvīra pūraya dasa pāramī. Yathā ye keci sambuddhā bodhimaṇḍamhi bujjhare tatheva tvaṃ mahāvīra bujjhassu jinabodhiyaṃ. Yathā ye keci sambuddhā dhammacakkaṃ pavattayuṃ tatheva tvaṃ mahāvīra dhammacakkaṃ pavattaya. Puṇṇamāye yathā cando parisuddho virocati tatheva tvaṃ puṇṇamano viroca dasasahassiyaṃ. Rāhumutto yathā sūriyo tāpena atirocati tatheva lokā muccitvā 2- viroca siriyā tuvaṃ. Yathā yā kāci nadiyo osaranti mahodadhiṃ evaṃ sadevakā lokā osarantu tavantike. Tehi thutappasattho so dasa dhamme samādiya te dhamme paripūrento pavanaṃ pāvisī tadā"ti. Sumedhakathā niṭṭhitā. Rammanagaravāsinopi kho nagaraṃ pavisitvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adaṃsu. Satthā tesaṃ dhammaṃ desetvā mahājanaṃ saraṇādīsu patiṭṭhapetvā rammanagarā nikkhami. Tato uddhampi yāvatāyukaṃ tiṭṭhanto sabbaṃ @Footnote: 1 Sī. bhavatvantarāyo. 2 Sī. lokaṃ muñcitvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

Buddhakiccaṃ katvā anukkamena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ buddhavaṃse vuttanayeneva vitthāretabbaṃ. Vuttaṃ hi tattha:- "tadā te bhojayitvāna sasaṃghaṃ lokanāyakaṃ upagacchuṃ 1- saraṇaṃ tassa dīpaṅkarassa satthuno. Saraṇagamane kañci nivesesi tathāgato kañci pañcasu sīlesu sīle dasavidhe paraṃ. Kassaci deti sāmaññaṃ caturo phalamuttame kassaci asame dhamme deti so paṭisambhidā. Kassaci varasamāpattiyo aṭṭha deti narāsabho tisso kassaci vijjāyo chaḷabhiññā pavecchati. Tena yogena janakāyaṃ ovadati 2- mahāmuni tena vitthārikaṃ āsi lokanāthassa sāsanaṃ. Mahāhanūsabhakkhandho dīpaṅkarasanāmako bahū jane tārayati parimoceti duggatiṃ. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā satasahassepi yojane khaṇena upagantvāna bodheti taṃ mahāmuni. Paṭhamābhisamaye buddho koṭisatamabodhayi dutiyābhisamaye nātho navutikoṭimabodhayi. 3- Yadā ca devabhavanamhi buddho dhammamadesayi navutikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ dīpaṅkarassa satthuno koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo. @Footnote: 1 Sī., i. upagañchuṃ. 2 Sī., i. ovadeti. 3 Sī., i. satasahassamabodhayi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Puna nāradakūṭamhi pavivekagate jine khīṇāsavā vītamalā samiṃsu satakoṭiyo. Yamhi kāle 1- mahāvīro sudassanasiluccaye navutikoṭisahassehi pavāresi mahāmuni. 2- Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano antalikkhamhi caraṇo 3- pañcābhiññāsu pāragū. Dasavīsasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu ekadvinnaṃ abhisamayā 4- gaṇanato asaṅkhiyā. 5- Vitthāritaṃ 6- bāhujaññaṃ idaṃ phītaṃ ahū tadā dīpaṅkarassa bhagavato sāsanaṃ suvisodhitaṃ. Cattāri satasahassāni chaḷabhiññā mahiddhikā dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ parivārenti sabbadā. Ye keci tena samayena jahanti mānusaṃ bhavaṃ appattamānasā sekhā garahitā bhavanti te. Supupphitaṃ pāvacanaṃ arahantehi tādibhi khīṇāsavehi vimalehi upasobhati sabbadā. 7- Nagaraṃ rammavatī nāma sudevo nāma khattiyo sumedhā nāma janikā dīpaṅkarassa satthuno. Dasavassasahassāni 8- agāraṃ ajjha so vasi haṃsā koñcā mayūrā ca tayo pāsādamuttamā. Tīṇi satasahassāni nāriyo samalaṅkatā padumā nāma sā nārī usabhakkhandho atrajo. 8- @Footnote: 1 Sī., i. yadā vasi. 2 Ma. tadā muni. 3 Ma. caranto. 4 Sī., i. abhisamayo. @5 Sī.,i. asaṅkhiyo. 6 cha.Ma. vitthārikaṃ. 7 Sī.,i. sadevake. @ 8-8 Sī.,i. ime pāṭhā na dissanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Nimitte 1- caturo disvā hatthiyānena nikkhami anūnadasamāsāni padhāne padahī jino. Padhānacāraṃ caritvāna abujjhi mānasaṃ muni brahmunā yācito santo dīpaṅkaro mahāmuni. Vatti cakkaṃ mahāvīro nandārāme sirīghare nisinno sirīsamūlamhi akāsi titthiyamaddanaṃ. 1- Sumaṅgalo ca tisso ca ahesuṃ aggasāvakā sāgato 2- nāmupaṭṭhāko dīpaṅkarassa satthuno. Nandā ceva sunandā ca ahesuṃ aggasāvikā bodhi tassa bhagavato pipphalīti pavuccati. Tapussabhallikā 3- nāma ahesuṃ aggupaṭṭhakā sirimā koṇā upaṭṭhikā dīpaṅkarassa satthuno. 3- Asītihatthamubbedho dīpaṅkaro mahāmuni sobhati dīparukkhova sālarājāva phullito. Pabhā 4- vidhāvati tassa samantā dvādasa yojane 4- satasahassavassāni āyu tassa mahesino tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ. Jotayitvāna saddhammaṃ santāretvā mahājanaṃ 5- jalitvā aggikhandhova nibbuto so sasāvako. Sā ca iddhi so ca yaso tāni ca pādesu cakkaratanāni sabbaṃ tamantarahitaṃ 6- nanu rittā sabbasaṅkhārā"ti. @Footnote: 1-1 Sī., i. ime pāṭhā na dissanti. 2 Sī. sāgalo, i. sobhito. @3-3 Sī., i. ayaṃ gāthā na dissati. 4-4 Sī. ime pāṭhā na dissanti. @5 Sī. sadevakaṃ. 6 Sī., ī. samantarahitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Dīpaṅkaro 1- jino satthā nandārāmamhi nibbuto tatthetassa jinathūpo chattiṃsubbedhayojanoti. 1- Dīpaṅkarassa pana bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ, dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassassa buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ "buddho bhavissatī"ti byākaritvā dhammaṃ desesi. So satthu dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyātetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo ca pañca abhiññāyo ca uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññabuddhassa pana rammavatī nāma nagaraṃ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma devī mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāmupaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇirukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi. Dīpaṅkarassa aparena koṇḍañño nāma nāyako anantatejo amitayaso durāsado. 2- Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃ kappeyeva cattāro buddhā nibbattiṃsu maṅgalo sumano revato sobhitoti. Maṅgalassa bhagavato tīsu sāvakasannipātesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ bhikkhū ahesuṃ, dutiye koṭisatasahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā kirassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhāya parisāya saddhiṃ dhammassavanatthāya satthu santikaṃ agamāsi. Satthā tassa anupubbikathaṃ kathesi, so saddhiṃ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Satthā tesaṃ kulaputtānaṃ pubbacaritaṃ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā "etha bhikkhavo"ti āha. Sabbe @Footnote: 1-1 Sī., i. ayaṃ gāthā na dissati. 2 khu. buddha. 33/1/470.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

Taṃkhaṇaññeva 1- iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṃ vanditvā parivārayiṃsu. Ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi. Yathā pana aññesaṃ buddhānaṃ samantā asītihatthappamāṇāyeva sarīrappabhā ahosi, na evaṃ tassa. Tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṃ dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapaṭhavīpabbatasamuddādayo antamaso ukkhaliyādīni upādāya suvaṇṇapaṭṭapariyonaddhā viya ahesuṃ. Āyuppamāṇaṃ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṃ kālaṃ candimasūriyādayo attano pabhāya virocituṃ nāsakkhiṃsu, rattindivaparicchedo na paññāyittha. Divā sūriyālokena viya sattā niccaṃ buddhālokeneva vicariṃsu. Sāyaṃ pupphitakusumānaṃ 2- pāto ca ravanakasakuṇādīnañca vasena loko rattindivaparicchedaṃ sallakkhesi. Kiṃ pana aññesaṃ buddhānaṃ ayamānubhāvo natthīti? no natthi. Tepi hi Ākaṅkhamānā dasasahassilokadhātuṃ vā tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṃ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṃ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccameva dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. So kira bodhisattacariyacaraṇakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ dve dārake yāci. Mahāsatto "dadāmi brāhmaṇa puttake"ti vatvā haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ mahāpaṭhaviṃ kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa mulālakalāpaṃ 3- viya dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṃ oloketvā mukhe vivaṭamatte aggijālaṃ viya lohitadhāraṃ uggiramānaṃ tassa mukhaṃ disvāpi kesaggamattampi domanassaṃ na uppajji. "sudinnaṃ vata me dānan"ti cintayato panassa sarīre mahantaṃ pītisomanassaṃ udapādi. So "imassa me dānassa nissandena anāgate imināva nīhārena sarīrato rasmiyo nikkhamantū"ti @Footnote: 1 Sī.,i. taṃ khaṇeyeva. 2 Sī.,i. pupphanakakusumānaṃ. 3 Ma. mūlakalāpaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṃ ṭhānaṃ phariṃsu. Aparampissa pubbacariyaṃ 1- atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā "imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatī"ti daṇḍakadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ veṭhetvā 2- ratanamattamakulaṃ 3- satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jāletvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jālāpetvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmeti. Evaṃ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattampi usumaṃ na gaṇhi. Padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Tenāha bhagavā:- "dhammo have rakkhati dhammacāriṃ dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti esānisaṃso dhamme suciṇṇe na duggatiṃ gacchati dhammacārī"ti. 4- Imassapi kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Tadā amhākaṃ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā "satthāraṃ nimantessāmī"ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṃ sutvā "sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha bhante"ti āha. Brāhmaṇa kittakehi te bhikkhūhi atthoti. "kittakā pana vo bhante parivārabhikkhū"ti āha. Tadā satthu paṭhamasannipātoyeva hoti, tasmā "koṭisatasahassan"ti āha. Bhante sabbehipi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṃ gacchanto cintesi "ahaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattavatthādīni dātuṃ sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṃ pana kathaṃ bhavissatī"ti. @Footnote: 1. ka. buddhacaritaṃ. 2 cha.Ma. veṭhāpetvā. 3 Sī., i. ratanamakulaṃ. 4 khu. thera. @26/303/318.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhābhāvaṃ janesi. Sakko "ko nu kho maṃ imamhā ṭhānā cāvetukāmo"ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṃ disvā "suruci nāma brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayāpi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṃ gahetuṃ vaṭṭatī"ti vaḍḍhakivaṇṇaṃ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. "atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabbakiccan"ti āha. Mahāpuriso taṃ disvā "kiṃ kammaṃ karissasī"ti āha. Mama ajānanasippaṃ nāma natthi, gehaṃ vā maṇḍapaṃ vā yo yaṃ kāreti, tassa taṃ kātuṃ 1- jānāmīti. Tena hi mayhaṃ kammaṃ atthīti. Kiṃ ayyāti. Svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā. Tesaṃ nisīdanamaṇḍapaṃ karissāmīti. 2- Ahaṃ nāma 3- kareyyaṃ sace me bhatiṃ dātuṃ sakkhissathāti. Sakkhissāmi tātāti. "sādhu karissāmī"ti gantvā ekaṃ padesaṃ olokesi. Dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṃ viya samatalo ahosi. So "ettake ṭhāne sattaratanamayo maṇḍapo uṭṭhahatū"ti cintetvā olokesi. Tāvadeva paṭhaviṃ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi. Tassa sovaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā 4- ahesuṃ, rajatamayesu sovaṇṇamayā, maṇimayesu thambhesu pavāḷamayā, pavāḷamayesu maṇimayā, sattaratanamayesu thambhesu sattaratanamayā ghaṭakā 4- ahesuṃ. Tato "maṇḍapassa antarantare kiṅkaṇikajālaṃ 5- olambatū"ti olokesi. Saha olokaneneva jālaṃ olambi. Yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva tūriyassa madhurasaddo niccharati. Dibbasaṅgītivattanakālo viya ahosi. "antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū"ti cintentassa mālādāmāni olambiṃsu. "koṭisatasahassasaṅkhānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni ca ādhārakāni ca paṭhaviṃ bhinditvā uṭṭhahantū"ti cintesi, tāvadeva uṭṭhahiṃsu. "koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū"ti cintesi, udakacāṭiyo uṭṭhahiṃsu. @Footnote: 1 ka. detuṃ. 2 cha.Ma. karissasīti. 3 i., Ma. pana. 4 Sī. ghaṭikā. @5 Sī.,i. kiṅkiṇikajālaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

So ettakaṃ māpetvā brāhmaṇassa santikaṃ gantvā "ehi ayya tava maṇḍapaṃ oloketvā mayhaṃ bhatiṃ dehī"ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṃ olokesi. Olokentasseva ca sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. Athassa maṇḍapaṃ oloketvā etadahosi "nāyaṃ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ mayhaṃ guṇaṃ āgamma addhā sakkabhavanaṃ uṇhaṃ bhavissati. Tato sakkena devaraññā ayaṃ maṇḍapo kārito bhavissatī"ti. "na kho pana me yuttaṃ evarūpe maṇḍape ekadivasaṃyeva dānaṃ dātuṃ, sattāhaṃ dassāmī"ti cintesi. Bāhirakadānaṃ hi tattakampi samānaṃ bodhisattānaṃ tuṭṭhiṃ kātuṃ na sakkoti, alaṅkatasīsaṃ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā hadayamaṃsaṃ vā ubbaṭṭetvā dinnakāle bodhisattānaṃ cāgaṃ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākampi hi bodhisattassa sivirājajātake devasikaṃ pañcakahāpaṇasatasahassāni vissajjetvā catūsu dvāresu nagaramajjhe ca dānaṃ dentassa taṃ dānaṃ cāgatuṭṭhiṃ uppādetuṃ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattampi cittaṃ aññathattaṃ nāhosi. Evaṃ dinnadānaṃ nissāya bodhisattānaṃ titti nāma natthi. Tasmā sopi mahāpuriso "sattāhaṃ mayā koṭisatasahassasaṅkhānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī"ti cintetvā tasmiṃ maṇḍape nisīdāpetvā sattāhaṃ gavapānaṃ nāma adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe 1- khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke 2- taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkaracuṇṇasappīhi abhisaṅkhatabhojanaṃ vuccati. Manussāyeva pana parivisituṃ nāsakkhiṃsu. Devāpi ekantarikā hutvā parivisiṃsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṃ ṭhānampi bhikkhū gaṇhituṃ nappahosiyeva, te pana bhikkhū attano ānubhāvena nisīdiṃsu. Pariyosānadivase pana sabbabhikkhūnaṃ pattāni dhovāpetvā bhesajjatthāya @Footnote: 1 Ma. koḷumbe. 2 Sī. khīrodake.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Sappinavanītatelamadhuphāṇitānaṃ pūjetvā ticīvarehi saddhiṃ adāsi, saṃghanavakabhikkhunā laddhacīvarasāṭakā satasahassagghanikā 1- ahesuṃ. Satthā anumodanaṃ karonto "ayaṃ puriso evarūpaṃ mahādānaṃ adāsi, ko nu kho bhavissatī"ti upadhārento "anāgate kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī"ti disvā mahāpurisaṃ āmantetvā "tvaṃ ettakaṃ nāma kālaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī"ti byākāsi. Mahāpuriso byākaraṇaṃ sutvā "ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho, pabbajissāmī"ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya satthu santike pabbajitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññāyo ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne 2- brahmaloke nibbatti. Maṅgalassa pana bhagavato nagaraṃ uttaraṃ nāma ahosi. Pitāpi uttaro nāma khattiyo, mātāpi uttarā nāma devī, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāmupaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Navuti vassasahassāni ṭhatvā parinibbute pana tasmiṃ ekappahāreneva dasa cakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṃ. Sabbacakkavāḷesu manussānaṃ mahantaṃ ārodanaparidevanaṃ ahosi. Koṇḍaññassa aparena maṅgalo nāma nāyako tamaṃ loke nihantvāna dhammokkamabhidhārayīti. 3- Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā loke udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo. So "buddho uppanno"ti sutvā @Footnote: 1 Ma. satasahassagghā. 2 i. āyusapariyosāne, Ma. āyūhapariyosāne. 3 khu. buddha. @33/1/474.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Ñātisaṃghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa 1- tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kāretvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ 2- nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā devī, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāmupaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Maṅgalassa aparena sumano nāma nāyako sabbadhammehi asamo sabbasattānamuttamoti. 3- Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte gaṇanā natthi. Dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya 4- sirasi 5- añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ sutvā uttarāsaṅgena pūjaṃ akāsi. Sopi naṃ "buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatīti nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātā vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāmupaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhi vassasahassānīti. Sumanassa aparena revato nāma nāyako anūpamo asadiso atulo uttamo jinoti. 6- Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisataṃ 7- bhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, @Footnote: 1 Sī.....parivutassa. 2 Sī.,i. khemaṃ. 3 khu. buddha.33/1/479. 4 Ma. patiṭṭhiYu. @5 ka. sirasā. 6 khu. buddha.33/1/484. 7 i.,Ma. koṭisatasahassaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ "buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma devī, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā. Anomo nāmupaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti. Revatassa aparena sobhito nāma nāyako samāhito santacitto asamo appaṭipuggaloti. 1- Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃ kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī padumo nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā. Paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha. Tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So "buddho uppanno"ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā devī, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, aṭṭhapaññāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇanti. Sobhitassa aparena sambuddho dvipaduttamo anomadassī amitayaso tejassī duratikkamoti. 2- Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ bhikkhū ahesuṃ, dutiye tīṇi @Footnote: 1 khu. buddha. 33/1/489. 2 khu. buddha. 33/1/493.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Satasahassāni, tatiye agāmake araññe mahāvanasaṇḍavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ dve satasahassāni. Tadā tathāgate 1- tasmiṃyeva vanasaṇḍe vasante, 1- bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattiṃ samāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā bhagavantaṃ payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito 2- sīhaṃ oloketvā "bhikkhusaṃghepi cittaṃ pasādetvā saṃghaṃ vandissatī"ti "bhikkhusaṃgho āgacchatū"ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṃsu. Sīhopi bhikkhusaṃghe cittaṃ pasādeti. Satthā tassa manaṃ oloketvā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Padumassa pana bhagavato campakaṃ nāma nagaraṃ ahosi, asamo nāma rājā pitā, mātā asamā nāma devī, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca 3- dve aggasāvikā, soṇarukkho nāma bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, āyu vassasatasahassanti. Anomadassissa aparena sambuddho dvipaduttamo padumo nāma nāmena asamo appaṭipuggaloti. 4- Tassa aparabhāge nārado nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ bhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasu ca samāpattīsu ciṇṇavasī hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvā lohitacandanena pūjaṃ akāsi. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato dhaññavatī nāma nagaraṃ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā devī, bhaddasālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāseṭṭho @Footnote: 1-1 cha. ime pāṭhā na dissanti. 2 Sī. uṭṭhahitvā. 3 rādhā ceva surādhā ca @(buddhavaṃse). 4 khu. buddha. 33/1/497.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Nāmupaṭṭhāko, uttarā ca phaggunī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho nāma bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti. Padumassa aparena sambuddho dvipaduttamo nārado nāma nāmena asamo appaṭipuggaloti. 1- Nāradabuddhassa pana aparabhāge ito satasahassakappamatthake ekasmiṃ kappe ekova padumuttaro nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame sannipāte koṭisatasahassaṃ bhikkhū ahesuṃ, dutiye vebhārapabbate navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiyo 2- hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sacīvaraṃ dānaṃ 3- adāsi. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Padumuttarassa pana bhagavato kāle titthiyā nāma nāhesuṃ. Sabbadevamanussā buddhameva saraṇaṃ agamaṃsu. Tassa nagaraṃ haṃsavatī nāma ahosi, pitā ānando nāma khattiyo, mātā sujātā nāma devī, devalo ca sujāto ca dve aggasāvakā, sumano nāmupaṭṭhāko, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ 4- ahosi, sarīrappabhā samantato dvādasayojanāni gaṇhi, vassasatasahassaṃ āyūti. Nāradassa aparena sambuddho dvipaduttamo padumuttaro nāma jino akkhobho sāgarūpamoti. 5- Tassa aparabhāge tiṃsa kappasahassāni atikkamitvā sumedho ca sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Sumedhassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisataṃ khīṇāsavā ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tadā bodhisatto uttaro nāma māṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi @Footnote: 1 khu. buddha. 33/1/502. 2 Sī. mahāseṭṭhi. 3 Sī.,i. ticīvaradānaṃ. @4 Sī., i. aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ. 5 khu. buddha. 33/1/507.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Naṃ "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Sumedhassa bhagavato sudassanaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātāpi sudattā nāma devī, saraṇo 1- ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, nimbarukkho 2- bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassanti. Padumuttarassa aparena sumedho nāma nāyako durāsado uggatejo sabbalokuttamo munīti. 3- Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paññāsaṃ, tatiye cattāḷīsaṃ. Tadā bodhisatto cakkavattirājā hutvā "buddho uppanno"ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīparajjaṃ datvā satthu santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ 4- gahetvā ārāmikakiccaṃ sādhentā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa niccaṃ mahādānaṃ adaṃsu. Sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṃ sumaṅgalaṃ nāma ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāmupaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamānā 5- ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi. So kira mandacchiddo ghanakkhandho upari niggatāhi mahāsākhāhi morapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa bhagavato sarīraṃ paṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassanti. Tattheva maṇḍakappamhi sujāto nāma nāyako sīhahanūsabhakkhandho appameyyo durāsadoti. 6- Tassa aparabhāge ito aṭṭhārasakappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī atthadassī dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Piyadassissapi bhagavato tayo @Footnote: 1 Sī. varuṇo. 2 cha.Ma. mahānīparukkho. 3 khu. buddha. 33/1/512. @4 Sī. rājapābhataṃ. 5 cha.Ma., i. nāgā ca nāgasamālā ca 6 khu. buddha. 33/1/516.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Sāvakasannipātā. Paṭhame koṭisatasahassaṃ bhikkhū ahesuṃ, dutiye navuti koṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassadhanapariccāgena saṃghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā "aṭṭhārasakappasataccayena buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā sudinno nāma rājā, mātā candā 1- nāma, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāmupaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, kakudharukkho 2- bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassaṃ āyūti. Sujātassa aparena sayambhū lokanāyako durāsado asamasamo piyadassī mahāyasoti. 3- Tassa aparabhāge atthadassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame aṭṭhanavuti bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye aṭṭhāsītisatasahassāni, tathā tatiye. Tadā bodhisatto susīmo nāma mahiddhiko tāpaso hutvā devalokato mandāravapupphacchattaṃ āharitvā satthāraṃ pūjesi, sopi naṃ "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato sobhanaṃ 4- nāma nagaraṃ ahosi, sāgaro nāma rājā pitā sudassanā nāma mātā, santo ca upasanto ca dve aggasāvakā, abhayo nāmupaṭṭhāko, dhammā ca sudhammā ca dve aggasāvikā, campakarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato sabbakālaṃ yojanamattaṃ 5- pharitvā aṭṭhāsi, āyu vassasatasahassanti. Tattheva maṇḍakappamhi atthadassī narāsabho mahātamaṃ nihantvāna patto sambodhimuttamanti. 6- Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame koṭisataṃ bhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, 7- tatiye @Footnote: 1 Sī., i. sucandā. 2 Sī. piyaṅgurukkho. 3 khu. buddha. 33/1/522. 4 Sī., i. @sobhitaṃ. 5 Sī., i. sattayojanamattaṃ. 6. khu. buddha. 33/1/526. 7 Sī.,i., Ma. @sattatikoṭiyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

Asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbatūriyehi ca pūjaṃ akāsi, sopi naṃ satthā "anāgate buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato saraṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā saraṇo nāma rājā, mātā sunandā nāma devī, padumo 1- ca phussadevo ca dve aggasāvakā, sunetto nāmupaṭṭhāko, khemā ca sabbanāmā 2- ca dve aggasāvikā, rattaṅkurarukkho bodhi, "bimbisālo"tipi vuccati, sarīraṃ panassa asītihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. Tattheva maṇḍakappamhi dhammadassī mahāyaso tamandhakāraṃ vidhamitvā atirocati sadevaketi. 3- Tassa aparabhāge ito catunavutikappamatthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma sammāsambuddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisataṃ bhikkhū 4- ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābalasampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā "catunavutikappamatthake buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato nagaraṃ vebhāraṃ nāma ahosi, pitā jayaseno nāma rājā, mātā suphassā nāma devī, sambalo ca sumitto ca dve aggasāvakā, revato nāmupaṭṭhāko, sīvalā 5- ca surāmā ca dve aggasāvikā, kaṇikārarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. Dhammadassissa aparena siddhattho lokanāyako nihanitvā tamaṃ sabbaṃ sūriyo abbhuggato yathāti. 6- Tassa aparabhāge ito dvānavutikappamatthake tisso phussoti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tissassa bhagavato tayo sāvakasannipātā. @Footnote: 1 Sī.,Ma. sumano. 2 Sī. saccanāmā. 3 khu. buddha. 33/1/530. @ 4 Ma. koṭisatasahassabhikkhū. 5 Sī.sīvalī, i. sīlā. 6 khu. buddha. 33/1/534.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

Paṭhamasannipāte bhikkhūnaṃ koṭisataṃ ahosi, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā "buddho uppanno"ti sutvā dibbamandāravapaduma- pāricchattakapupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi, ākāse pupphavitānaṃ akāsi. Sopi naṃ satthā "ito dve navutikappamatthake buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā janasandho nāma khattiyo, mātā padumā nāma devī, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā, sumano 1- nāmupaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā, asanarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti. Siddhatthassa aparena asamo appaṭipuggalo anantatejo 2- amitayaso tisso lokagganāyakoti. 3- Tassa aparabhāge phusso nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paṇṇāsa, tatiye dvattiṃsa. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi, sīlapāramiṃ ca pūresi. Sopi naṃ "buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato kāsi nāma nagaraṃ ahosi, jayaseno nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, surakkhito ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, sabhiyo 4- nāmupaṭṭhāko, cālā ca upacālā ca 5- dve aggasāvikā, āmalakarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti. Tattheva maṇḍakappamhi ahu satthā anuttaro anūpamo asamasamo phusso lokagganāyakoti. 6- Tassa aparabhāge ito ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ ahosi, @Footnote: 1 sumaṅgalo (aṭṭhasālinī.), samaṅgo (buddhavaṃsapāḷi). 2 Sī., i. anantasīlo. 3 khu. @buddha 33/1/538. 4 Sī. abhayo. 5 Sī. sālā ca upasālā ca. 6 khu. buddha. 33/1/542.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Dutiye ekasatasahassaṃ, tatiye asītisahassāni. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratanakhacitaṃ sovaṇṇamayaṃ mahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi. Sopi naṃ "ito ekanavutikappe buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā, bandhumatī nāma mātā, khaṇḍo ca tisso ca dve aggasāvakā, asoko nāmupaṭṭhāko, candā ca candamittā ca dve aggasāvikā, pāṭalirukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā sadā satta yojanāni pharitvā aṭṭhāsi, asīti vassasahassāni āyūti. Phussassa ca aparena sambuddho dvipaduttamo vipassī nāma nāmena loke uppajji cakkhumāti. 1- Tassa aparabhāge ito ekattiṃsakappe sikhī ca vessabhū cāti dve buddhā ahesuṃ. Sikhissāpi bhagavato tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte bhikkhusatasahassaṃ ahosi, dutiye asītisahassāni, tatiye sattatisahassāni. Tadā bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratanapaṭimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiyabhaṇḍaṃ adāsi. Sopi naṃ satthā "ito ekattiṃsakappe buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato aruṇavatī nāma nagaraṃ ahosi, aruṇo nāma khattiyo pitā, pabhāvatī nāma mātā, abhibhū ca sambhavo 2- ca dve aggasāvakā, khemaṅkaro nāmupaṭṭhāko, sakhilā 3- ca padumā ca dve aggasāvikā, puṇḍarīkarukkho bodhi, sarīraṃ sattatihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā yojanattayaṃ pharitvā aṭṭhāsi, sattati vassasahassāni āyūti. Vipassissa aparena sambuddho dvipaduttamo sikhivhayo āsi jino asamo appaṭipuggaloti. 4- Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte asīti bhikkhusahassāni ahesuṃ, dutiye sattati, @Footnote: 1 khu. buddha. 33/1/546. 2 Sī. sambhūto. 3 Sī.makhilā. 4 khu. buddha. 33/1/550.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Tatiye saṭṭhi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ datvā tassa santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane cittīkārapītibahulo ahosi. Sopi naṃ bhagavā "ito ekattiṃsakappe buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa pana bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Suppatīto nāma rājā pitā, yasavatī nāma mātā, soṇo ca uttaro ca dve aggasāvakā, upasanto nāmupaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca 1- dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, saṭṭhi vassasahassāni āyūti. Tattheva maṇḍakappamhi asamo appaṭipuggalo vessabhū nāma nāmena loke uppajji so jinoti. 2- Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattā kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavāti. Kakusandhassa bhagavato ekova sāvakasannipāto, tattha cattāḷīsa bhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa sapattacīvaraṃ mahādānañceva añjanādibhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji. Sopi naṃ satthā "buddho bhavissatī"ti byākāsi. Kakusandhassa pana bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, aggidatto nāma brāhmaṇo pitā, visākhā nāma brāhmaṇī mātā, vidhuro 3- ca sañjīvo ca dve aggasāvakā, buddhijo nāmupaṭṭhāko, sāmā ca campā ca dve aggasāvikā, mahāsirīsarukkho bodhi, sarīraṃ cattāḷīsahatthubbedhaṃ ahosi, cattāḷīsa vassasahassāni āyūti. Vessabhussa aparena sambuddho dvipaduttamo kakusandho nāma nāmena appameyyo durāsadoti. 4- Tassa aparabhāge koṇāgamano nāma satthā udapādi. Tassāpi ekova sāvakasannipāto, tattha tiṃsa bhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto pabbato nāma rājā hutvā amaccagaṇaparivuto satthu santikaṃ gantvā dhammadesanaṃ sutvā @Footnote: 1 Sī.,Ma. dhāmā ca sudhāmā ca, rāmā ceva samālā ca (buddhavaṃse). 2 uppajji nāyako @(buddhavaṃse). 3 Sī.,i. viduro. 4 khu. buddha.33/1/559.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭa- koseyyakambaladukūlāni ceva suvaṇṇapaṭikañca 1- datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ satthā "buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato sobhavatī nāma nagaraṃ ahosi, yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā, uttarā nāma brāhamaṇī mātā, bhiyyaso 2- ca uttaro ca dve aggasāvakā, sotthijo nāmupaṭṭhāko, samuddā 3- ca uttarā ca dve aggasāvikā, udumbararukkho bodhi, sarīraṃ tiṃsahatthubbedhaṃ ahosi, tiṃsa vassasahassāni āyūti. Kakusandhassa aparena sambuddho dvipaduttamo koṇāgamano nāma jino lokajeṭṭho narāsabhoti. Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tassāpi ekova sāvakasannipāto, tattha vīsatibhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo hutvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bhūmiyañceva antalikkhe ca pākaṭo ghaṭikārassa kumbhakārassa mitto ahosi. So tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattāvattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā "buddho bhavissatī"ti byākāsi. Tassa bhagavato jātanagaraṃ bārāṇasī nāma ahosi, brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, dhanavatī 4- nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāmupaṭṭhāko, anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi, sarīraṃ vīsatihatthubbedhaṃ ahosi, vīsati vassasahassāni āyūti. Koṇāgamanassa aparena sambuddho dvipaduttamo kassapo nāma gottena dhammarājā pabhaṅkaroti. 5- Yasmiṃ pana kappe dīpaṅkaradasabalo udapādi, tasmiṃ aññepi tayo buddhā ahesuṃ. Tesaṃ santike bodhisattassa byākaraṇaṃ natthi, tasmā te idha na dassitā. Aṭṭhakathāyaṃ pana taṇhaṅkarato paṭṭhāya sabbepi buddhe dassetuṃ idaṃ vuttaṃ:- @Footnote: 1 Sī. sovaṇṇapādukañca, sovaṇṇapādukañceva (buddhavaṃse). 2 Sī., i. bhiyyo. @3 i., Ma. sumuttā. 4 Sī. bandhumatī, i. dhaññavatī. 5 khu. buddha. 33/1/568.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

"taṇhaṅkaro medhaṅkaro athopi saraṇaṅkaro dīpaṅkaro ca sambuddho koṇḍañño dvipaduttamo. Maṅgalo ca sumano ca revato sobhito muni anomadassī padumo nārado padumuttaro. Sumedho ca sujāto ca piyadassī mahāyaso atthadassī dhammadassī siddhattho lokanāyako. Tisso phusso ca sambuddho vipassī sikhī vessabhū kakusandho koṇāgamano kassapo cāpi nāyako. Ete ahesuṃ sambuddhā vītarāgā samāhitā sataraṃsīva uppannā mahātamavinodanā jalitvā aggikhandhāva nibbutā te sasāvakā"ti. Tattha amhākaṃ bodhisatto dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike adhikāraṃ karonto kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni āgato. Kassapassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena:- "manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhatī"ti 1- ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena "handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito"ti ussāhaṃ katvā "vicinanto tadā dakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramin"ti dānapāramitādayo budadhakārakadhammā diṭṭhā. Te pūrentoyeva yāva vessantarattabhāvā āgami, āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā:- @Footnote: 1 khu. buddha. 33/59/453.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

"evaṃ sabbaṅgasampannā bodhiyā niyatā narā saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ kappakoṭisatehipi. Avīcimhi nuppajjanti tathā lokantaresu ca nijjhāmataṇhā khuppipāsā na honti kālakañjikā. Na honti khuddakā pāṇā uppajjantāpi duggatiṃ jāyamānā manussesu jaccandhā na bhavanti te. Sotavekallatā natthi na bhavanti mūgapakkhikā itthibhāvaṃ na gacchanti ubhatobyañjanapaṇḍakā. Na bhavanti pariyāpannā bodhiyā niyatā narā muttā ānantarikehi sabbattha suddhagocaRā. Micchādiṭṭhiṃ na sevanti kammakiriyadassanā vasamānāpi saggesu asaññaṃ nupapajjare. Suddhāvāsesu devesu hetu nāma na vijjati nekkhammaninnā sappurisā visaṃyuttā bhavābhave caranti lokatthacariyāyo pūrenti 1- sabbapāramī"ti. Te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Pāramiyo pūrentassa cassa akittibrāhmaṇakāle saṅkhabrāhmaṇakāle dhanañjayarājakāle mahāsudassanarājakāle mahāgovindakāle nimimahārājakāle candakumārakāle visayhaseṭṭhikāle sivirājakāle vessantararājakāleti dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātake:- "bhikkhāya upagataṃ disvā sakattānaṃ pariccajiṃ dānena me samo natthi esā me dānapāramī"ti 2- @Footnote: 1 i., Ma. pūrentā. 2 khu. cariyā. 33/599.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa dānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā sīlavanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle bhūridattanāgarājakāle chaddantanāgarājakāle jayaddisarājaputtakāle 1- alīnasattukumārakāleti sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa saṅkhapālajātake:- "sūlehi vijjhayantopi koṭiyantopi sattibhi bhojaputte na kuppāmi esā me sīlapāramī"ti 2- evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā somanassakumārakāle hatthipālakumārakāle ayogharapaṇḍitakāleti mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa cūḷasutasomajātake:- "mahārajjaṃ hatthagataṃ kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ cajato na hoti lagganaṃ esā me nekkhammapāramī"ti evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vidhurapaṇḍitakāle mahāgovindapaṇḍitakāle kuddālapaṇḍitakāle arakapaṇḍitakāle bodhiparibbājakakāle mahosadhapaṇḍitakāleti paññāpāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sattubhastajātake senakapaṇḍitakāle:- "paññāya vicinantohaṃ brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukhā paññāya me samo natthi esā me paññāpāramī"ti anto bhastagataṃ sappaṃ dassentassa paññāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Tathā vīriyapāramitādīnampi pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa mahājanakajātake:- @Footnote: 1 Ma.,i. mūgapakkhakāle, khu. cariyā. 33/617. 2 khu. cariyā. 33/91/610.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

"atīradassī jalamajjhe hatā sabbeva mānusā cittassa aññathā natthi esā me vīriyapāramī"ti evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa vīriyapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Khantivādijātake:- "acetanaṃva koṭṭente tiṇhena pharasunā mamaṃ kāsirāje na kuppāmi esā me khantipāramī"ti evaṃ acetanabhāvena viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Mahāsutasomajātake:- "saccavācaṃ anurakkhanto cajitvā mama jīvitaṃ mocesiṃ ekasataṃ khattiye esā me saccapāramī"ti evaṃ jīvitaṃ cajitvā saccamanurakkhantassa saccapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Mūgapakkhajātake:- "mātāpitā na me dessā napi dessaṃ mahāyasaṃ 1- sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā vatamadhiṭṭhahin"ti evaṃ jīvitampi cajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Suvaṇṇasāmajātake:- "na maṃ koci uttasati napihaṃ bhāyāmi kassaci mettābalenupatthaddho ramāmi pavane tadā"ti 2- evaṃ jīvitampi anoloketvā mettāyantassa mettāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Lomahaṃsajātake:- "susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ gāmaṇḍalā 3- upāgantvā rūpaṃ dassenti nappakan"ti 4- @Footnote: 1 khu. cariyā. 33/65/619. 2 khu. cariyā. 33/113/625. 3 Sī.,i. gomaṇḍalā. @4 khu. cariyā. 33/119/626.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ uppādentesupi upekkhaṃ anativattentassa upekkhāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhePo. Vitthārato panesa attho cariyāpiṭakato gahetabboti. Evaṃ pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito:- "acetanāyaṃ paṭhavī aviññāya sukhaṃ dukhaṃ sāpi dānabalā mayhaṃ sattakkhattuṃ pakampathā"ti 1- evaṃ mahāpaṭhavikampanādīni 2- mahāpuññāni karitvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti. Iti dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya yāva ayaṃ tusitapure nibbatti, ettakaṃ ṭhānaṃ dūrenidānaṃ nāmāti veditabbaṃ. Dūrenidānakathā niṭṭhitā. ----------- 2. Avidūrenidānakathā tusitapure vasanteyeva pana bodhisatte buddhakolāhalaṃ nāma udapādi. Lokasmiṃ hi tīṇi kolāhalāni mahantāni uppajjanti kappakolāhalaṃ buddhakolāhalaṃ cakkavattikolāhalanti. Tattha "vassasatasahassaccayena kappuṭṭhānaṃ bhavissatī"ti lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā muttasirā vikiṇṇakesā rudamukhā 3- assūni hatthehi puñchamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaṃ ārocenti "mārisā ito vassasatasahassaccayena kappuṭṭhānaṃ bhavissati, ayaṃ loko vinassissati, mahāsamuddopi sussissati, ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti vinassissanti, yāva brahmalokā lokavināso bhavissati, mettaṃ mārisā bhāvetha. Karuṇaṃ, muditaṃ, upekkhaṃ mārisā bhāvetha, mātaraṃ upaṭṭhahatha, pitaraṃ upaṭṭhahatha, kule @Footnote: 1 khu. cariyā. 33/124/596. 2 Sī., i. mahāpaṭhaviṃ kampetvā, Ma. @mahāpathavīkampanādikāraṇāni. 3 Sī., i. rudammukhā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Jeṭṭhāpacāyino hothā"ti. Idaṃ kappakolāhalaṃ nāma. "vassasahassaccayena pana sabbaññubuddho loke uppajjissatī"ti lokapāladevatā "ito mārisā vassasahassaccayena sabbaññubuddho loke uppajjissatī"ti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ buddhakolāhalaṃ nāma. "vassasatassaccayena cakkavattirājā uppajjissatī"ti devatāyo "ito mārisā vassasatassaccayena cakkavattirājā loke uppajjissatī"ti ugghosentiyo āhiṇḍanti. Idaṃ cakkavattikolāhalaṃ nāma. Imāni tīṇi kolāhalāni mahantāni honti. Tesu buddhakolāhalasaddaṃ sutvā sakaladasasahassacakkavāḷadevatā ekato sannipatitvā "asuko nāma satto buddho bhavissatī"ti ñatvā taṃ upasaṅkamitvā āyācanti. Āyācamānā ca pubbanimittesu uppannesu āyācanti. Tadā pana sabbāpi tā ekekacakkavāḷe cātumahārājasakkasuyāmasantusitasunimmita 1- vasavattimahābrahmehi saddhiṃ ekacakkavāḷe sannipatitvā tusitabhavane bodhisattassa santikaṃ gantvā "mārisa tumhehi dasapāramiyo pūrentehi na sakkasampattiṃ, na mārabrahmacakkavattisampattiṃ patthentehi pūritā, lokanittharaṇatthāya pana sabbaññutaṃ patthentehi pūritā, so vo dāni kālo mārisa buddhattāya, samayo mārisa buddhattāyā"ti yāciṃsu. Atha mahāsatto devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva kāladīpadesakulajanetti- āyuparicchedavasena pañcamahāvilokanaṃ nāma vilokesi. Tattha "kālo nu kho, akālo nu kho"ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṃ vaḍḍhitaāyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? tadā hi sattānaṃ jātijarāmaraṇāni na paññāyanti. Buddhānañca dhammadesanā tilakkhaṇamuttā nāma natthi. Tesaṃ "aniccaṃ dukkhaṃ anattā"ti kathentānaṃ "kiṃ nāmetaṃ kathentī"ti neva sotabbaṃ na saddhātabbaṃ maññanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūnaāyukālopi kālo nāma na hoti. Kasmā? tadā hi sattā ussannakilesā @Footnote: 1 sī, Ma. paranimmita.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

Honti, ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, udake daṇḍarāji viya khippaṃ vigacchati. Tasmā sopi akālo. Vassasatasahassato pana paṭṭhāya heṭṭhā, vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ āyukālo kālo nāma. Tadā ca vassasatāyukālo, atha mahāsatto "nibbattitabbakālo"ti kālaṃ passi. Tato dīpaṃ vilokento saparivāre cattāro dīpe oloketvā "tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantī"ti dīpaṃ passi. Tato "jambudīpo nāma mahā, dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho padese buddhā nibbattantī"ti okāsaṃ vilokento majjhimadesaṃ passi. Majjhimadeso nāma "puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ 1- nāma nigamo, tassa parena mahāsālā, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Puratthimadakkhiṇāya disāya sallavatī 2- nāma nadī, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṃ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Pacchimāya disāya thūṇaṃ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. Uttarāya disāya usīraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe"ti evaṃ vinaye 3- vutto padeso. So āyāmato tīṇi yojanasatāni, vitthārato aḍḍhateyyāni, parikkhepato nava yojanasatānīti etasmiṃ padese buddhā paccekabuddhā aggasāvakā asītimahāsāvakā cakkavattirājāno aññe ca mahesakkhā 4- khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsālā uppajjanti. Idaṃ cettha kapilavatthu nāma nagaraṃ, tattha mayā nibbattitabbanti niṭṭhaṃ agamāsi. Tato kulaṃ vilokento "buddhā nāma vessakule vā suddakule vā na nibbattanti. Lokasammate pana khattiyakule vā brāhmaṇakule vāti dvīsuyeva kulesu nibbattanti. Idāni ca khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi. Suddhodano nāma rājā me pitā bhavissatī"ti kulaṃ passi. @Footnote: 1 Sī., i. kajaṅgalaṃ, Ma. jaṅgalaṃ. 2 Sī., i. salalavatī. 3 vi. mahā. 5/259/24-5. @ 4 Sī., i. mahesakkā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Tato mātaraṃ vilokento "buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, kappasatasahassaṃ pana pūritapāramī jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlāyeva hoti. Ayañca mahāmāyā nāma devī edisī, ayaṃ me mātā bhavissati, kittakaṃ panassā āyūti dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānī"ti passi. Iti imaṃ pañcamahāvilokanaṃ viloketvā "kālo me mārisā buddhabhāvāyā"ti devatānaṃ saṅgahaṃ karonto paṭiññaṃ datvā "gacchatha tumhe"ti tā devatā uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandanavanaṃ pāvisi. Sabbadevalokesu hi nandanavanaṃ atthiyeva. Tattha naṃ devatā "ito cuto sugatiṃ gaccha, ito cuto sugatiṃ gacchā"ti pubbe katakusalakammokāsaṃ sārayamānā vicaranti. So evaṃ devatāhi kusalaṃ sārayamānāhi parivuto tattha vicarantoyeva cavitvā mahāmāyāya deviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa āvibhāvatthaṃ ayaṃ anupubbikathā:- tadā kira kapilavatthunagare āsāḷhinakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ ahosi, mahājano nakkhattaṃ kīḷati. Mahāmāyāpi devī pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhavibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā sattame divase pātova uṭṭhāya 1- gandhodakena nhāyitvā cattāri satasahassāni vissajjetvā mahādānaṃ datvā sabbālaṅkāravibhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya alaṅkatapaṭiyattaṃ sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa:- cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā himavantaṃ netvā saṭṭhiyojanike manosilātale sattayojanikassa mahāsālarukkhassa heṭṭhā ṭhapetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ deviyo āgantvā deviṃ anotattadahaṃ netvā manussamalaharaṇatthaṃ nhāpetvā dibbavatthaṃ nivāsāpetvā gandhehi vilimpāpetvā dibbapupphāni pilandhāpetvā tato avidūre eko rajatapabbato atthi, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tattha pācīnasīsakaṃ dibbasayanaṃ paññāpetvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko @Footnote: 1 ka. paṭṭhāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Suvaṇṇapabbato atthi, tattha vicaritvā tato oruyha rajatapabbataṃ abhiruhitvā uttaradisato āgamma rajatadāmavaṇṇāya soṇḍāya setapadumaṃ gahetvā koñcanādaṃ naditvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātusayanaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosīti. Evaṃ uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṃ gaṇhi. Punadivase pabuddhā devī taṃ supinaṃ rañño ārocesi. Rājā catusaṭṭhimatte brāhmaṇapāmokkhe pakkosāpetvā gomayaharitūpalittāya lājādīhi katamaṅgalasakkārāya bhūmiyā mahārahāni āsanāni paññāpetvā tattha nisinnānaṃ brāhmaṇānaṃ sappimadhusakkharābhisaṅkhatassa varapāyāsassa suvaṇṇarajatapātiyo pūretvā suvaṇṇarajatapātīhiyeva paṭikujjitvā adāsi, aññehi ca ahatavatthakapilagāvidānādīhi te santappesi. Atha nesaṃ sabbakāmehi santappitānaṃ brāhmaṇānaṃ supinaṃ ārocāpetvā "kiṃ bhavissatī"ti pucchi. Brāhmaṇā āhaṃsu "mā cintayi mahārāja, deviyā te kucchimhi gabbho patiṭṭhito, so ca kho purisagabbho, na itthigabbho, putto te bhavissati, so sace agāraṃ ajjhāvasissati, rājā bhavissati cakkavattī. Sace agārā nikkhamma pabbajissati, buddho bhavissati loke vivaṭacchado"ti. 1- Bodhisattassa pana mātukucchimhi paṭisandhiggahaṇakkhaṇeyeva ekappahāreneva sakaladasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi. Dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ:- dasasu cakkavāḷasahassesu appamāṇo obhāso phari, tassa taṃ siriṃ daṭṭhukāmā viya andhā cakkhūni paṭilabhiṃsu, badhirā saddaṃ suṇiṃsu, mūgā samālapiṃsu, khujjā ujugattā ahesuṃ, paṅgulā padasā gamanaṃ paṭilabhiṃsu, bandhanagatā sabbasattā andubandhanādīhi mucciṃsu, sabbanirayesu aggī nibbāyiṃsu, pettivisayesu khuppipāsā vūpasamiṃsu, tiracchānānaṃ bhayaṃ nāhosi, sabbasattānaṃ rogo vūpasami, sabbasattā piyaṃvadā ahesuṃ, madhurenākārena assā hasiṃsu, vāraṇā gajjiṃsu, sabbatūriyāni sakaṃ sakaṃ ninnādaṃ muñciṃsu, @Footnote: 1 Sī.,i. vivaṭṭacchadoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Aghaṭṭitāniyeva manussānaṃ hatthūpagādīni ābharaṇāni viraviṃsu, sabbā disā vippasannā ahesuṃ, sattānaṃ sukhaṃ uppādayamāno mudusītalo vāto vāyi, akālamegho vassi, paṭhavitopi udakaṃ ubbhijjitvā vissandi, pakkhino ākāsagamanaṃ vijahiṃsu, nadiyo asandamānā aṭṭhaṃsu, mahāsamuddo madhurodako ahosi, sabbatthakameva pañcavaṇṇehi padumehi sañchannatalo ahosi, thalajajalajādīni sabbapupphāni pupphiṃsu, rukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, latāsu latāpadumāni pupphiṃsu, ghanasilātalāni 1- bhinditvā uparūpari satapattāni hutvā daṇḍapadumāni nāma nikkhamiṃsu, ākāse olambakapadumāni nāma nibbattiṃsu, samantato pupphavassāni vassiṃsu, ākāse dibbatūriyāni vajjiṃsu, sakaladasasahassī lokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷo viya, uppīḷetvā baddhamālākalāpo viya alaṅkatapaṭiyattamālāsanaṃ viya ca ekamālāmālinī 2- vipphurantavāḷabījanī pupphadhūpagandhaparivāsitā paramasobhaggappattā ahosi. Evaṃ gahitapaṭisandhikassa bodhisattassa paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya bodhisattassa ceva bodhisattamātuyā ca upaddavanivāraṇatthaṃ khaggahatthā cattāro devaputtā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Bodhisattassa mātuyā purisesu rāgacittaṃ nuppajji, lābhaggayasaggappattā ca ahosi sukhinī akilantakāyā. Bodhisattañca antokucchigataṃ vippasanne maṇiratane āvutapaṇḍusuttaṃ viya passati. Yasmā ca bodhisattena vasitakucchi nāma cetiyagabbhasadisā hoti, na sakkā aññena sattena āvasituṃ vā paribhuñjituṃ vā, tasmā bodhisattamātā sattāhajāte bodhisatte kālaṃ katvā tusitapure nibbatti. Yathā ca aññā itthiyo dasamāse appatvāpi 3- atikkamitvāpi nisinnāpi nipannāpi vijāyanti, na evaṃ bodhisattamātā. Sā pana bodhisattaṃ dasamāse kucchinā pariharitvā ṭhitāva vijāyati. Ayaṃ bodhisattamātudhammatā. Mahāmāyāpi devī pattena telaṃ viya dasamāse kucchinā bodhisattaṃ pariharitvā paripuṇṇagabbhā ñātigharaṃ gantukāmā suddhodanamahārājassa ārocesi "icchāmahaṃ deva kulasantakaṃ devadahanagaraṃ gantun"ti. Rājā "sādhū"ti sampaṭicchitvā @Footnote: 1 Sī. bahalasilātalāni. 2 Sī. ekamālinī. 3 appattāpi (sabbattha).

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Kapilavatthuto yāva devadahanagarā maggaṃ samaṃ kāretvā kadalipuṇṇaghaṭadhajapaṭākādīhi alaṅkārehi alaṅkārāpetvā deviṃ sovaṇṇasivikāya nisīdāpetvā amaccasahassena ukkhipāpetvā mahantena parivārena pesesi. Dvinnaṃ pana nagarānaṃ antare ubhayanagaravāsīnampi lumbinīvanaṃ nāma maṅgalasālavanaṃ atthi, tasmiṃ samaye mūlato paṭṭhāya yāva aggasākhā sabbaṃ ekapāliphullaṃ ahosi, sākhantarehi ceva pupphantarehi ca pañcavaṇṇā bhamaragaṇā nānappakārā ca sakuṇasaṅghā madhurassarena vikūjantā vicaranti. Sakalaṃ lumbinīvanaṃ cittalatāvanasadisaṃ, mahānubhāvassa rañño susajjitaāpānamaṇḍalaṃ viya ahosi. Deviyā taṃ disvā sālavane kīḷitukāmatā udapādi. Amaccā deviṃ gahetvā sālavanaṃ pavisiṃsu. Sā maṅgalasālamūlaṃ upagantvā sālasākhaṃ gaṇhitukāmā ahosi, sālasākhā suseditavettaggaṃ viya oṇamitvā deviyā hatthasamīpaṃ upagañchi, sā hatthaṃ pasāretvā sākhaṃ aggahesi. Tāvadeva ca deviyā kammajavātā caliṃsu, athassā sāṇiṃ parikkhipāpetvā mahājano paṭikkami, sālasākhaṃ gahetvā tiṭṭhamānāya eva cassā gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Taṃ khaṇaññeva cattāro visuddhacittā mahābrahmāno suvaṇṇajālaṃ ādāya sampattā. Te tena suvaṇṇajālena bodhisattaṃ sampaṭicchitvā mātu purato ṭhatvā 1- "attamanā devi hohi, mahesakkho te putto uppanno"ti āhaṃsu. Yathā pana aññe sattā mātukucchito nikkhamantā paṭikūlena asucinā makkhitā nikkhamanti, na evaṃ bodhisatto. So pana dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya, nisseṇito otaranto puriso viya ca dve hatthe dve ca pāde pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhito suddho visado kāsikavatthe nikkhittamaṇiratanaṃ viya jotento mātukucchito nikkhami. Evaṃ santepi bodhisattassa ca bodhisattamātuyā ca sakkāratthaṃ ākāsato dve udakadhārā nikkhamitvā bodhisattassa ca bodhisattamātuyā ca sarīre utuṃ gāhāpesuṃ. Atha naṃ suvaṇṇajālena paṭiggahetvā ṭhitānaṃ brahmānaṃ hatthato cattāro mahārājāno maṅgalasammatāya sukhasamphassāya ajinappaveṇiyā gaṇhiṃsu, tesaṃ @Footnote: 1 i.,Ma. ṭhapetvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

Hatthato manussā dukūlacumbaṭakena gaṇhiṃsu, manussānaṃ hatthato muccitvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya puratthimadisaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā "mahāpurisa idha tumhehi sadiso añño natthi, kutettha uttaritaro"ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā, catasso anudisā ca heṭṭhā, uparīti dasapi disā anuviloketvā attanā sadisaṃ kañci adisvā "ayaṃ uttarādisā"ti sattapadavītihārena agamāsi mahābrahmunā setacchattaṃ dhārayamānena 1- suyāmena vāḷavījaniṃ, aññāhi ca devatāhi sesarājakakudhabhaṇḍahatthāhi anugammamāno. Tato sattamapade ṭhito "aggohamasmi lokassā"tiādikaṃ āsabhiṃ vācaṃ nicchārento sīhanādaṃ nadi. Bodhisatto hi tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ nicchāresi mahosadhattabhāve, vessantarattabhāve, imasmiṃ attabhāve cāti. Mahosadhattabhāve kirassa mātukucchito nikkhamantasseva sakko devarājā āgantvā candanasāraṃ hatthe ṭhapetvā gato, so taṃ muṭṭhiyaṃ katvāva nikkhanto. Atha naṃ mātā "tāta kiṃ gahetvā āgatosī"ti pucchi. Osadhaṃ ammāti. Iti osadhaṃ gahetvā āgatattā "osadhadārako"tvevassa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ osadhaṃ gahetvā cāṭiyaṃ pakkhipiṃsu, āgatāgatānaṃ andhabadhirādīnaṃ tadeva sabbarogavūpasamāya bhesajjaṃ ahosi. Tato "mahantaṃ idaṃ osadhaṃ, mahantaṃ idaṃ osadhan"ti uppannavacanaṃ upādāya "mahosadho"tvevassa nāmaṃ jātaṃ. Vessantarattabhāve pana mātukucchito nikkhamanto 2- dakkhiṇahatthaṃ pasāretvāva "atthi nu kho amma kiñci gehasmiṃ, dānaṃ dassāmī"ti vadanto nikkhami. Athassa mātā "sadhane kule nibbattosi tātā"ti puttassa hatthaṃ attano hatthatale katvā sahassatthavikaṃ ṭhapāpesi. Imasmiṃ pana attabhāve imaṃ sīhanādaṃ nadīti evaṃ bodhisatto tīsu attabhāvesu mātukucchito nikkhantamattova vācaṃ nicchāresi. Yathā ca paṭisandhiggahaṇakkhaṇe tathā jātikkhaṇepissa dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Yasmiṃ pana samaye amhākaṃ bodhisatto lumbinīvane jāto, tasmiṃyeva samaye rāhulamātā devī, ānandatthero, channo amacco, @Footnote: 1 Sī.,i. khāriyamāno. 2 Ma. nikkhantamatto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Kāḷudāyī amacco, kaṇṭhako 1- assarājā, mahābodhirukkho, catasso nidhikumbhiyo ca jātā. Tattha ekā nidhikumbhī gāvutappamāṇā, ekā aḍḍhayojanappamāṇā, ekā tigāvutappamāṇā, ekā yojanappamāṇā, gambhīrato paṭhavīpariyantā eva ahosīti. 2- Ime satta sahajātā nāma. Ubhayanagaravāsino bodhisattaṃ gahetvā kapilavatthunagarameva agamaṃsu. Taṃ divasaṃyeva ca "kapilavatthunagare suddhodanamahārājassa putto jāto, ayaṃ kumāro bodhimūle nisīditvā buddho bhavissatī"ti tāvatiṃsabhavane haṭṭhatuṭṭhā devasaṅghā celukkhepādīni pavattentā kīḷiṃsu. Tasmiṃ samaye suddhodanamahārājassa kulūpako aṭṭhasamāpattilābhī kāḷadevilo 3- nāma tāpaso bhattakiccaṃ katvā divāvihāratthāya tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā tattha divāvihāraṃ nisinno tā devatā tathā kīḷamānā disvā "kiṃ kāraṇā tumhe evaṃ tuṭṭhamānasā kīḷatha, mayhampetaṃ kāraṇaṃ kathethā"ti pucchi. 4- Devatā āhaṃsu "mārisa suddhodanamahārājassa putto jāto, so bodhimaṇḍe nisīditvā buddho hutvā dhammacakkaṃ pavattessati, `tassa anantaṃ buddhalīḷaṃ daṭṭhuṃ, dhammañca sotuṃ lacchāmā'ti iminā kāraṇena tuṭṭhāmhā"ti. Tāpaso tāsaṃ vacanaṃ sutvā khippaṃ devalokato oruyha rājanivesanaṃ pavisitvā paññattāsane nisinno "putto kira te mahārāja jāto, passissāmi nan"ti āha. Rājā alaṅkatapaṭiyattaṃ kumāraṃ āharāpetvā tāpasaṃ vandāpetuṃ abhihari, bodhisattassa pādā parivattitvā tāpasassa jaṭāsu patiṭṭhahiṃsu. Bodhisattassa hi tenattabhāvena vanditabbayuttako nāma añño natthi. Sace hi ajānantā bodhisattassa sīsaṃ tāpasassa pādamūle ṭhapeyyuṃ, sattadhā tassa muddhā phaleyya. Tāpaso "na me attānaṃ nāsetuṃ yuttan"ti uṭṭhāyāsanā bodhisattassa añjaliṃ paggahesi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā attano puttaṃ vandi. Tāpaso atīte cattāḷīsa kappe, anāgate cattāḷīsāti asītikappe anussarati. Bodhisattassa lakkhaṇasampattiṃ disvā "bhavissati nu kho buddho, @Footnote: 1 Sī., i. kanthako. 2 idaṃ vākyaṃ jātakaṭṭhakathāyaṃ na dissati. @ 3 Ma. kāladevilo, cha. kāḷadevalo. 4 Sī. āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Udāhu no"ti āvajjetvā upadhārento "nissaṃsayena buddho bhavissatī"ti ñatvā "acchariyapuriso ayan"ti sitaṃ akāsi. Tato "ahaṃ imaṃ acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ labhissāmi nu kho, no"ti upadhārento "na labhissāmi, antarāyeva kālaṃ katvā buddhasatenapi buddhasahassenapi gantvā bodhetuṃ asakkuṇeyye arūpabhave nibbattissāmī"ti disvā "evarūpaṃ nāma acchariyapurisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi, mahatī vata me jāni bhavissatī"ti parodi. Manussā disvā "amhākaṃ ayyo idāneva hasitvā puna paroditvā patiṭṭhito, kiṃ nu kho bhante amhākaṃ ayyaputtassa koci antarāyo bhavissatī"ti taṃ pucchiṃsu. Natthetassa antarāyo, nissaṃsayena buddho bhavissatīti. Atha kasmā bhante paroditthāti. "evarūpaṃ purisaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ na labhissāmi, `mahatī vata me jāni bhavissatī'ti attānaṃ anusocanto rodāmī"ti āha. Tato so "kiṃ nu kho me ñātakesu koci etaṃ buddhabhūtaṃ daṭṭhuṃ labhissatī"ti upadhārento attano bhāgineyyaṃ nālakadārakaṃ addasa. So bhaginiyā gehaṃ gantvā "kahaṃ te putto nālako"ti. Atthi gehe ayyāti. "pakkosāhi nan"ti pakkosāpetvā attano santikaṃ āgataṃ kumāraṃ āha "tāta suddhodanamahārājassa kule putto jāto, buddhaṅkuro eso, pañcatiṃsa vassāni atikkamitvā buddho bhavissati, tvaṃ etaṃ daṭṭhuṃ labhissasi, ajjeva pabbajāhī"ti. Sattāsītikoṭidhane kule nibbattadārakopi "na maṃ mātulo anatthe niyojessatī"ti cintetvā tāvadeva antarāpaṇato kāsāyāni ceva mattikāpattañca āharāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā "yo loke uttamapuggalo, taṃ uddissa mayhaṃ pabbajjā"ti bodhisattābhimukhaṃ añjaliṃ paggayha pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ thavikāya pakkhipitvā aṃsakūṭe olaggetvā himavantaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ akāsi. So paramābhisambodhippattaṃ tathāgataṃ upasaṅkamitvā nālakapaṭipadaṃ kathāpetvā puna himavantaṃ pavisitvā arahattaṃ patvā ukkaṭṭhapaṭipadaṃ paṭipanno satteva māse āyuṃ pāletvā ekaṃ suvaṇṇapabbataṃ nissāya ṭhitakova anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Bodhisattampi kho pañcamadivase sīsaṃ nhāpetvā "nāmaggahaṇaṃ gaṇhissāmā"ti rājabhavanaṃ catujjātiyagandhehi vilimpetvā lājapañcamakāni pupphāni vikiritvā asambhinnapāyāsaṃ sampādetvā 1- tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgate aṭṭhasataṃ 2- brāhmaṇe nimantetvā rājabhavane nisīdāpetvā subhojanaṃ bhojāpetvā mahāsakkāraṃ katvā "kiṃ nu kho bhavissatī"ti lakkhaṇāni pariggahāpesuṃ. Tesu:- rāmo dhajo lakkhaṇo cāpi mantī 3- yañño subhojo 4- suyāmo sudatto ete tadā aṭṭha ahesuṃ brāhmaṇā chaḷaṅgavā mantaṃ viyākariṃsūti 5- ime aṭṭheva brāhmaṇā lakkhaṇapariggāhakā ahesuṃ. Paṭisandhiggahaṇadivase supinopi eteheva pariggahito. Tesu satta janā dve aṅguliyo ukkhipitvā dvidhā naṃ byākariṃsu "imehi lakkhaṇehi samannāgato sace agāraṃ ajjhāvasissati, rājā bhavissati cakkavattī, sace pabbajissati, buddho bhavissatī"ti sabbaṃ cakkavattirañño sirivibhavaṃ ācikkhiṃsu. Tesaṃ pana sabbadaharo gottato koṇḍañño nāma māṇavo bodhisattassa varalakkhaṇasampattiṃ oloketvā "imassa agāramajjhe ṭhānakāraṇaṃ natthi, ekantenesa 6- vivaṭacchado buddho bhavissatī"ti ekameva aṅguliṃ ukkhipitvā ekaṃsabyākaraṇaṃ byākāsi. Ayañhi katādhikāro pacchimabhavikasatto paññāya itare satta jane abhibhavitvā imehi lakkhaṇehi samannāgatassa bodhisattassa ekantabuddhabhāvasaṅkhātaṃ ekameva gatiṃ addasa, tasmā ekaṃ aṅguliṃ ukkhipitvā evaṃ byākāsi. Athassa nāmaṃ gaṇhantā sabbalokassa atthasiddhikarattā "siddhattho"ti nāmaṃ akaṃsu. Atha kho te brāhmaṇā attano attano gharāni gantvā putte āmantayiṃsu "tātā amhe mahallakā, suddhodanamahārājassa puttaṃ sabbaññutaṃ @Footnote: 1 Sī., i. pacāpetvā. 2 Sī. aṭṭhuttarasataṃ. 3 Ma. jotimanti. @4 Sī.,i. koṇḍañño ca bhojo. 5 pa.sū. 2/94. 6 Sī. ekanteneva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Pattaṃ mayaṃ sambhāveyyāma vā 1- no vā, tumhe tasmiṃ kumāre sabbaññutaṃ patte tassa sāsane pabbajeyyāthā"ti. Te sattapi janā yāvatāyukaṃ ṭhatvā yathākammaṃ gatā, koṇḍaññamāṇavoyeva pana arogo ahosi. So mahāsatte vuddhimanvāya mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbajitvā anukkamena uruvelaṃ gantvā "ramaṇīyo vata ayaṃ bhūmibhāgo, alaṃ vatidaṃ padhānatthikassa kulaputtassa padhānāyā"ti cittaṃ uppādetvā tattha vāsaṃ upagate "mahāpuriso pabbajito"ti sutvā tesaṃ brāhmaṇānaṃ putte upasaṅkamitvā evamāha "siddhatthakumāro kira pabbajito, so nissaṃsayena buddho bhavissati. Sace tumhākaṃ pitaro arogā assu, ajja nikkhamitvā pabbajeyyuṃ. Sace tumhepi iccheyyātha, etha, mayaṃ taṃ mahāpurisaṃ anupabbajissāmā"ti. 2- Te sabbe ekacchandā bhavituṃ nāsakkhiṃsu, tesu tayo janā na pabbajiṃsu, koṇḍaññabrāhmaṇaṃ jeṭṭhakaṃ katvā itare cattāro pabbajiṃsu. Te pañcapi janā pañcavaggiyattherā nāma jātā. Tadā pana suddhodanarājā "kiṃ disvā mayhaṃ putto pabbajissatī"ti pucchi. Cattāri pubbanimittānīti. Katarañca katarañcāti. Jarājiṇṇaṃ byādhitaṃ mataṃ pabbajitanti. Rājā "ito paṭṭhāya evarūpānaṃ mama puttassa santikaṃ upasaṅkamituṃ mā adattha, mayhaṃ puttassa buddhabhāvena kammaṃ natthi, ahaṃ mama puttaṃ dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ issariyādhipaccaṃ cakkavattirajjaṃ karontaṃ chattiṃsayojanaparimaṇḍalāya parisāya parivutaṃ gaganatale vicaramānaṃ passitukāmo"ti. Evañca pana vatvā imesaṃ catuppakārānaṃ nimittānaṃ kumārassa cakkhupathe āgamananivāraṇatthaṃ catūsu disāsu gāvute gāvute ārakkhaṃ ṭhapesi. Taṃ divasañca maṅgalaṭṭhāne sannipatitesu asītiyā ñātikulasahassesu ekameko ekamekaṃ puttaṃ paṭijāni "ayaṃ buddho vā hotu rājā vā, mayaṃ ekamekaṃ puttaṃ dassāma. Sacepi buddho bhavissati, khattiyasamaṇagaṇeheva parivārito vicarissati. Sacepi rājā bhavissati, khattiyakumāreheva purakkhataparivārito vicarissatī"ti. Rājāpi bodhisattassa @Footnote: 1 Sī., i. sampāpuṇeyyāma vā. 2 Sī. ahaṃ mahāpurisaṃ anupabbajissāmīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Uttamarūpasampannā vigatasabbadosā dhātiyo paccupaṭṭhāpesi. Bodhisatto mahantena parivārena mahantena sirisobhaggena vaḍḍhati. Athekadivasaṃ rañño vappamaṅgalaṃ nāma ahosi. Taṃ divasaṃ sakalanagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkaronti, sabbe dāsakammakarādayo ahatavatthanivatthā gandhamālādipaṭimaṇḍitā rājakule sannipatanti, rañño kammante naṅgalasahassaṃ yojayanti, tasmiṃ pana divase ekenūnaaṭṭhasatanaṅgalāni saddhiṃ balibaddharasmiyottehi rajataparikkhatāni 1- honti, rañño ālambananaṅgalaṃ pana rattasuvaṇṇaparikkhataṃ 1- hoti. Balibaddhānaṃ siṅgarasmipatodāpi 2- suvaṇṇaparikkhatāva 1- honti. Rājā mahāparivārena nikkhamanto puttaṃ gahetvāva agamāsi, kammantaṭṭhāne eko jamburukkho bahalapalāso sandacchāyo ahosi. Tassa heṭṭhā kumārassa sayanaṃ paññāpetvā upari suvaṇṇatārakakhacitavitānaṃ bandhāpetvā sāṇipākārena parikkhipāpetvā ārakkhaṃ ṭhapetvā rājā sabbālaṅkāraṃ alaṅkaritvā amaccagaṇaparivuto naṅgalakaraṇaṭṭhānaṃ agamāsi. Tattha rājā suvaṇṇanaṅgalaṃ gaṇhāti, amaccā ekenūnaaṭṭhasatarajatanaṅgalāni, kassakā sesanaṅgalāni. Te tāni gahetvā ito cito ca kasanti. Rājā pana orato vā pāraṃ gacchati, pārato vā oraṃ āgacchati. Etasmiṃ ṭhāne mahāsampatti ahosi. Bodhisattaṃ parivāretvā nisinnā dhātiyo "rañño sampattiṃ passāmā"ti antosāṇito bahi nikkhantā. Bodhisatto ito cito ca olokento kañci adisvāva vegena uṭṭhāya pallaṅkaṃ ābhujitvā ānāpāne pariggahetvā paṭhamajjhānaṃ nibbattesi. Dhātiyo khajjabhojjantare vicaramānā thokaṃ cirāyiṃsu. Sesarukkhānaṃ chāyā vītivattā, tassa pana jamburukkhassa chāyā parimaṇḍalā hutvā aṭṭhāsi. Dhātiyo "ayyaputto ekako"ti vegena sāṇiṃ ukkhipitvā anto pavisamānā bodhisattaṃ sayane pallaṅkena nisinnaṃ tañca pāṭihāriyaṃ disvā gantvā rañño ārocesuṃ "deva kumāro evaṃ nisinno, aññesaṃ rukkhānaṃ chāyā vītivattā, jamburukkhassa pana chāyā parimaṇḍalā @Footnote: 1 Ma. parikkhittāni,...parikkhittaṃ,...parikkhittāva. 2 Sī. siṅgā...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

Ṭhitā"ti. Rājā vegenāgantvā pāṭihāriyaṃ disvā "ayaṃ te tāta dutiyavandanā"ti puttaṃ vandi. Atha anukkamena bodhisatto soḷasavassudesiko jāto. Rājā bodhisattassa tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike tayo pāsāde kāresi ekaṃ navabhūmikaṃ, ekaṃ sattabhūmikaṃ, ekaṃ pañcabhūmikaṃ, cattāḷīsasahassā ca nāṭakitthiyo upaṭṭhāpesi. Bodhisatto devo viya accharāsaṅghaparivuto alaṅkatanāṭakitthīhi parivuto nippurisehi tūriyehi paricāriyamāno mahāsampattiṃ anubhavanto utuvārena tīsu pāsādesu vihāsi. Rāhulamātā panassa devī aggamahesī ahosi. Tassevaṃ mahāsampattiṃ anubhavantassa ekadivasaṃ ñātisaṅghassa abbhantare ayaṃ kathā udapādi "siddhattho kīḷāpasutova 1- vicarati, 2- na kiñci sippaṃ sikkhati, saṅgāme paccupaṭṭhite kiṃ karissatī"ti. Rājā bodhisattaṃ pakkosāpetvā "tāta tava ñātakā `siddhattho kiñci sippaṃ asikkhitvā kīḷāpasutova vicaratī'ti vadanti, ettha kiṃ satthu 3- pattakāle 4- maññasī"ti. "deva mama sippaṃ sikkhanakiccaṃ natthi, nagare mama sippadassanatthaṃ bheriṃ carāpetha "ito sattame divase ñātakānaṃ sippaṃ dassessāmī"ti. Rājā tathā akāsi. Bodhisatto akkhaṇavedhivālavedhidhanuggahe sannipātāpetvā mahājanassa majjhe aññehi dhanuggahehi asādhāraṇaṃ ñātakānaṃ dvādasavidhaṃ sippaṃ dassesi. Taṃ sarabhaṅgajātake āgatanayeneva veditabbaṃ. Tadā tassa ñātisaṅgho nikkaṅkho ahosi. Athekadivasaṃ bodhisatto uyyānabhūmiṃ gantukāmo sārathiṃ āmantetvā "rathaṃ yojehī"ti āha. So "sādhū"ti sampaṭicchitvā 5- mahārahaṃ uttamarathaṃ sabbālaṅkārena alaṅkaritvā kumudapattavaṇṇe cattāro maṅgalasindhave yojetvā bodhisattassa paṭivedesi. Bodhisatto devavimānasadisaṃ rathaṃ abhiruhitvā uyyānābhimukho agamāsi. Devatā "siddhatthakumārassa abhisambujjhanakālo āsanno, pubbanimittaṃ dassessāmā"ti ekaṃ devaputtaṃ jarājiṇṇaṃ 6- khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ vaṅkaṃ @Footnote: 1 Sī.,i. khiḍḍāpasutova. 2 Sī.,i.,Ma. viharati. 3 Sī. idaṃ padaṃ natthi. @4 i. sampannakāle. 5 cha.Ma. paṭissuṇitvā. 6 Ma. jarājajjaraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Obhaggasarīraṃ daṇḍahatthaṃ pavedhamānaṃ katvā dassesuṃ. Taṃ bodhisatto ceva sārathi ca passanti. Tato bodhisatto "samma 1- ko nāmesa puriso, kesāpissa na yathā aññesan"ti mahāpadāne 2- āgatanayena sārathiṃ pucchitvā tassa vacanaṃ sutvā "dhiratthu vata bho jāti, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī"ti saṃviggahadayo tatova paṭinivattitvā pāsādameva abhiruhi. Rājā "kiṃ kāraṇā mama putto khippaṃ paṭinivattī"ti pucchi. Jiṇṇapurisaṃ disvā devāti. "jiṇṇakaṃ disvā pabbajissatīti āhaṃsu, kasmā maṃ nāsetha, sīghaṃ puttassa nāṭakāni sajjetha, sampattiṃ anubhavanto pabbajjāya satiṃ na karissatī"ti vatvā ārakkhaṃ vaḍḍhetvā sabbadisāsu addhayojane addhayojane ārakkhaṃ ṭhapesi. Punekadivasaṃ bodhisatto tatheva uyyānaṃ gacchanto devatābhinimmitaṃ byādhitaṃ purisaṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo nivattitvā pāsādaṃ abhiruhi. Rājāpi pucchitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃvidahitvā puna vaḍḍhetvā samantā tigāvutappamāṇe padese ārakkhaṃ ṭhapesi. Aparampi ekadivasaṃ bodhisatto tatheva uyyānaṃ gacchanto devatābhinimmitaṃ kālaṅkataṃ disvā purimanayeneva pucchitvā saṃviggahadayo puna nivattitvā pāsādaṃ abhiruhi. Rājāpi pucchitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃvidahitvā puna vaḍḍhetvā samantato yojanappamāṇe padese ārakkhaṃ ṭhapesi. Aparaṃ punekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto tatheva devatābhinimmitaṃ sunivatthaṃ supārutaṃ pabbajitaṃ disvā "ko nāmeso sammā"ti sārathiṃ pucchi. Sārathi kiñcāpi buddhuppādassa abhāvā pabbajitaṃ vā pabbajitaguṇe vā na jānāti, devatānubhāvena pana "pabbajito nāmāyaṃ devā"ti vatvā pabbajjāya guṇe vaṇṇesi. Bodhisatto pabbajjāya ruciṃ uppādetvā taṃ divasaṃ uyyānaṃ agamāsi. Dīghabhāṇakā panāhu "cattāripi nimittāni ekadivaseneva disvā agamāsī"ti. So tattha divasabhāgaṃ kīḷitvā maṅgalapokkharaṇiyaṃ nhāyitvā atthaṅgate sūriye maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi attānaṃ alaṅkārāpetukāmo, athassa paricārakapurisā @Footnote: 1 Sī. samma sārathi. 2 dī. mahā. 10/44/19-20.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Nānāvaṇṇāni dussāni nānappakārā ābharaṇavikatiyo mālāgandhavilepanāni ca ādāya samantā parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe sakkassa nisinnāsanaṃ uṇhaṃ ahosi. So "ko nu kho maṃ imamhā ṭhānā cāvetukāmosī"ti upadhārento bodhisattassa alaṅkāretukāmataṃ ñatvā vissakammaṃ āmantesi "samma vissakamma siddhatthakumāro ajja aḍḍharattasamaye 1- mahābhinikkhamanaṃ nikkhamissati, ayamassa pacchimo alaṅkāro, tvaṃ uyyānaṃ gantvā mahāpurisaṃ dibbālaṅkārehi alaṅkarohī"ti. So "sādhū"ti paṭissuṇitvā devānubhāvena taṅkhaṇaññeva bodhisattaṃ upasaṅkamitvā tasseva kappakasadiso hutvā dibbadussena bodhisattassa sīsaṃ veṭhesi. Bodhisatto hatthasamphasseneva "nāyaṃ manusso, devaputto ayan"ti aññāsi. Veṭhanena veṭhitamatte sīse moḷiyaṃ maṇiratanākārena dussasahassaṃ abbhuggañchi, puna veṭhentassa dussasahassanti dasakkhattuṃ veṭhentassa dasa dussasahassāni abbhuggañchiṃsu. "sīsaṃ khuddakaṃ, dussāni bahūni, kathaṃ abbhuggatānī"ti na cintetabbaṃ. Tesu hi sabbamahantaṃ āmalakapupphappamāṇaṃ, 2- avasesāni kadambakapupphappamāṇāni 3- ahesuṃ. Bodhisattassa sīsaṃ kiñjakkhagavacchitaṃ viya kuyyakapupphaṃ ahosi. Athassa sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitassa sabbatālāvacaresu sakāni sakāni paṭibhānāni dassayantesu, brāhmaṇesu "jayanandā"tiādivacanehi, sutamaṅgalikādīsu 4- ca nānappakārehi maṅgalavacanatthutighosehi sambhāventesu sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ taṃ rathavaraṃ abhiruhi. Tasmiṃ samaye "rāhulamātā 5- puttaṃ vijātā"ti sutvā suddhodanamahārājā "puttassa me tuṭṭhiṃ nivedethā"ti sāsanaṃ pahiṇi. Bodhisatto taṃ sutvā "rāhu jāto, bandhanaṃ jātan"ti āha. Rājā "kiṃ me putto avacā"ti pucchitvā taṃ vacanaṃ sutvā "ito paṭṭhāya me nattā `rāhulakumāro'tveva nāma hotū"ti āha. Bodhisattopi kho rathavaraṃ āruyha atimahantena yasena atimanoramena sirisobhaggena nagaraṃ pāvisi. Tasmiṃ samaye kisāgotamī nāma khattiyakaññā @Footnote: 1 Sī., i. aḍḍharattisamaye. 2 Sī. sāmalatā... 3 Sī., Ma. kuṭumbaka.... @4 Sī. stamāgadhikādīsu. 5 Sī. yasodhaRā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Uparipāsādavaratalagatā nagaraṃ padakkhiṇaṃ kurumānassa bodhisattassa rūpasiriṃ disvā pītisomanassajātā imaṃ udānaṃ udānesi:- "nibbutā nūna sā mātā nibbuto nūna so pitā nibbutā nūna sā nārī yassāyaṃ īdiso patī"ti. 1- Bodhisatto taṃ sutvā cintesi "ayaṃ evamāha `evarūpaṃ attabhāvaṃ passantiyā mātu hadayaṃ nibbāyati, pitu hadayaṃ nibbāyati, pajāpatiyā hadayaṃ nibbāyatī"ti. Kismiṃ nu kho nibbute hadayaṃ nibbutaṃ nāma hotī"ti. Athassa kilesesu virattamanassa etadahosi "rāgaggimhi nibbute nibbutaṃ nāma hoti, dosaggimhi nibbute nibbutaṃ nāma hoti, mohaggimhi nibbute nibbutaṃ nāma hoti, mānadiṭṭhiādīsu sabbakilesadarathesu nibbutesu nibbutaṃ nāma hotī"ti. "ayaṃ me sussavanaṃ sāveti, ahaṃ hi nibbānaṃ gavesanto vicarāmi, ajjeva mayā gharāvāsaṃ chaḍḍetvā nikkhamma pabbajitvā nibbānaṃ gavesituṃ vaṭṭati, ayaṃ imissā ācariyabhāgo hotū"ti kaṇṭhato omuñcitvā kisāgotamiyā satasahassagghanakaṃ muttāhāraṃ pesesi. Sā "siddhatthakumāro mayi paṭibaddhacitto hutvā paṇṇākāraṃ pesetī"ti somanassajātā ahosi. Bodhisattopi mahantena sirisobhaggena attano pāsādaṃ abhiruhitvā sirisayane nipajji. Tāvadeva ca naṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā naccagītādīsu susikkhitā devakaññā viya rūpasobhaggappattā nāṭakitthiyo nānātūriyāni gahetvā samparivāretvā abhiramāpentiyo naccagītavāditāni payojayiṃsu. Bodhisatto kilesesu virattacittatāya naccādīsu anabhirato muhuttaṃ niddaṃ okkami. Tāpi itthiyo "yassatthāya mayaṃ naccādīni payojema, so niddaṃ upagato, idāni kimatthaṃ kilamissāmā"ti gahitagahitāni tūriyāni ajjhottharitvā nipajjiṃsu, gandhatelappadīpā jhāyanti. Bodhisatto pabujjhitvā sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisinno addasa tā itthiyo tūriyabhaṇḍāni avattharitvā niddāyantiyo:- ekaccā paggharitakheḷā kilinnagattā, 2- ekaccā dante @Footnote: 1 abhi.A. 1/81. 2 Sī.,i. sālākilinnagattā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Khādantiyo, ekaccā kākacchantiyo, ekaccā vippalapantiyo, ekaccā vivaṭamukhī, ekaccā apagatavatthā pākaṭabībhacchasambādhaṭṭhānā. So tāsaṃ taṃ vippakāraṃ disvā bhiyyoso mattāya kāmesu virattacitto ahosi. Tassa alaṅkatapaṭiyattaṃ sakkabhavanasadisampi taṃ mahātalaṃ vividhanānākuṇapabharitaṃ āmakasusānaṃ viya upaṭṭhāsi, tayo bhavā ādittagehasadisā khāyiṃsu, "upaddutaṃ vata bho, upassaṭṭhaṃ vata bho"ti udānaṃ pavattesi, ativiyassa pabbajjāya cittaṃ nami. So "ajjeva mayā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamituṃ vaṭṭatī"ti sayanā vuṭṭhāya dvārasamīpaṃ gantvā "ko etthā"ti āha. Ummāre sīsaṃ katvā nipanno channo "ahaṃ ayyaputta channo"ti āha. "ajjāhaṃ mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitukāmo, ekaṃ me assaṃ kappehī"ti āha. So "sādhu devā"ti assabhaṇḍakaṃ gahetvā assasālaṃ gantvā gandhatelappadīpesu jalantesu sumanapaṭṭavitānassa heṭṭhā ramaṇīye bhūmibhāge ṭhitaṃ kaṇṭhakaṃ assarājānaṃ disvā "ajja mayā imameva kappetuṃ vaṭṭatī"ti kaṇṭhakaṃ kappesi. So kappiyamānova aññāsi "ayaṃ kappanā ativiya gāḷhā, aññesu divasesu uyyānakīḷādigamanakāle kappanā viya na hoti, mayhaṃ ayyaputto ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitukāmo bhavissatī"ti. Tato tuṭṭhamānaso mahāhasitaṃ hasi, so saddo sakalanagaraṃ pattharitvā gaccheyya, devatā pana naṃ sannirumbhitvā na kassaci sotuṃ adaṃsu. Bodhisattopi kho channaṃ pesetvāva "puttaṃ tāva passissāmī"ti cintetvā nisinnapallaṅkato uṭṭhāya rāhulamātuyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā gabbhadvāraṃ vivari. Tasamiṃ khaṇe antogabbhe gandhatelappadīpo jhāyati, rāhulamātā sumanamallikādīnaṃ pupphānaṃ ambaṇamattena 1- abhippakiṇṇe sayane puttassa matthake hatthaṃ ṭhapetvā niddāyati. Bodhisatto ummāre pādaṃ ṭhapetvā ṭhitakova oloketvā "sacāhaṃ deviyā hatthaṃ apanetvā mama puttaṃ gaṇhissāmi, devī pabujjhissati, evaṃ me gamanantarāyo bhavissati, buddho @Footnote: 1 Sī.,i. ammaṇamattena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Hutvāva āgantvā puttaṃ passissāmī"ti pāsādatalato otari. Yaṃ pana jātakaṭṭhakathāyaṃ "tadā sattāhajāto rāhulakumāro hotī"ti vuttaṃ, taṃ sesaṭṭhakathāsu natthi, tasmā idameva gahetabbaṃ. Evaṃ bodhisatto pāsādatalā otaritvā assasamīpaṃ gantvā evamāha "tāta kaṇṭhaka tvaṃ ajja ekarattiṃ maṃ tāraya, ahaṃ taṃ nissāya buddho hutvā sadevakaṃ lokaṃ tārayissāmī"ti. Tato ullaṅghitvā kaṇṭhakassa piṭṭhiṃ abhiruhi. Kaṇṭhako gīvato paṭṭhāya āyāmena aṭṭhārasahattho hoti tadanucchavikena ubbedhena samannāgato thāmajavasampanno sabbaseto dhotasaṅkhasadiso. So sace haseyya vā padasaddaṃ vā kareyya, saddo sakalanagaraṃ avatthareyya, tasmā devatā attano ānubhāvena tassa yathā na koci suṇāti, evaṃ hasitasaddaṃ sannirumbhitvā akkamanaakkamanapadavāre hatthatalāni upanāmesuṃ. Bodhisatto assavarassa piṭṭhivemajjhagato channaṃ assassa vāladhiṃ gāhāpetvā aḍḍharattasamaye mahādvārasamīpaṃ patto. Tadā pana 1- rājā "evaṃ mama putto yāya kāyaci velāya nagaradvāraṃ vivaritvā nikkhamituṃ na sakkhissatī"ti dvīsu 2- dvārakavāṭesu ekekaṃ purisasahassena vivaritabbaṃ kāresi. Bodhisatto pana thāmabalasampanno hatthigaṇanāya koṭisahassahatthīnaṃ balaṃ dhāresi, purisagaṇanāya dasakoṭisahassapurisānaṃ balaṃ dhāresi. So cintesi "sace dvāraṃ na vivariyyati, ajja kaṇṭhakassa piṭṭhe nisinnova vāladhiṃ gahetvā ṭhitena channena saddhiṃyeva kaṇṭhakaṃ ūrūhi nippīḷetvā aṭṭhārasa hatthubbedhaṃ pākāraṃ uppatitvā atikkamissāmī"ti. Channopi cintesi "sace dvāraṃ na vivariyyati, ahaṃ attano sāmikaṃ ayyaputtaṃ khandhe nisīdāpetvā kaṇṭhakaṃ dakkhiṇena hatthena kucchiyaṃ parikkhipanto upakacchantare katvā pākāraṃ uppatitvā atikkamissāmī"ti. Kaṇṭhakopi cintesi "sace dvāraṃ na vivariyyati, ahaṃ attano sāmikaṃ piṭṭhe yathānisinnameva channena vāladhiṃ gahetvā ṭhitena saddhiṃyeva ukkhipitvā pākāraṃ uppatitvā @Footnote: 1 Sī. tadā kira. 2 Ma. dvādasasu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Atikkamissāmī"ti. Sace dvāraṃ na vivareyya, yathācintitameva tesu tīsu janesu aññataro sampādeyya, dvāre pana adhivatthā devatā dvāraṃ vivari. Tasmiṃyeva khaṇe māro pāpimā "bodhisattaṃ nivattessāmī"ti āgantvā ākāse ṭhito āha "mārisa mā nikkhami, ito te sattame divase cakkaratanaṃ pātubhavissati, dvisahassaparittadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ rajjaṃ kāressasi, nivatta mārisā"ti. Kosi tvanti. Ahaṃ vasavattīti. "māra jānāmahaṃ mayhaṃ cakkaratanassa pātubhāvaṃ, anatthikohaṃ rajjena, dasasahassilokadhātuṃ unnādetvā buddho bhavissāmī"ti āha. Māro "ito dāni te paṭṭhāya kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā cintitakāle jānissāmī"ti otārāpekkho chāyā viya anugacchanto anubandhi. Bodhisattopi hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍetvā mahantena sakkārena nagarā nikkhami. Āsāḷhipuṇṇamāya uttarāsāḷhanakkhatte vattamāne, nikkhamitvā ca puna nagaraṃ 1- apaloketukāmo jāto. Evañca panassa citte uppannamatteyeva "mahāpurisa na tayā nivattetvā olokanakammaṃ katan"ti vadamānā viya mahāpaṭhavī kulālacakkaṃ viya chijjitvā parivatti. Bodhisatto nagarābhimukho ṭhatvā nagaraṃ oloketvā tasmiṃ paṭhavippadese kaṇṭhakanivattanacetiyaṭṭhānaṃ dassetvā gantabbamaggābhimukhaṃ kaṇṭhakaṃ katvā pāyāsi mahantena sakkārena uḷārena sirisobhaggena. Tadā kirassa devatā purato saṭṭhi ukkāsahassāni dhārayiṃsu, pacchato saṭṭhi, dakkhiṇapassato saṭṭhi, vāmapassato saṭṭhīti. Aparā devatā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ aparimāṇā ukkā dhārayiṃsu. Aparā devatā ca nāgasupaṇṇādayo ca dibbehi gandhehi mālāhi cuṇṇehi dhūpehi pūjayamānā gacchanti, pāricchattakapupphehi ceva mandāravapupphehi ca ghanameghavuṭṭhikāle dhārāhi viya nabhaṃ nirantaraṃ ahosi, dibbāni saṅgītāni pavattiṃsu, samantato aṭṭha tūriyāni saṭṭhi tūriyānīti aṭṭhasaṭṭhi tūriyasatasahassāni pavattayiṃsu, @Footnote: 1 Ma. vasananagaraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Tesaṃ saddo samuddakucchiyaṃ meghadhanitakālo viya 1- yugandharakucchiyaṃ sāgaranigghosakālo viya ca vattati. Iminā sirisobhaggena gacchanto bodhisatto ekaratteneva tīṇi rajjāni atikkamma tiṃsayojanamatthake anomānadītīraṃ pāpuṇi. Kiṃ pana asso tato paraṃ gantuṃ na sakkotīti? no na sakkoti. So hi ekaṃ cakkavāḷagabbhaṃ nābhiyā ṭhitacakkassa nemivaṭṭiṃ maddanto viya antantena 2- caritvā purepātarāsameva āgantvā attano sampādikaṃ bhattaṃ bhuñjituṃ samattho. Tadā pana devanāgasupaṇṇādīhi ākāse ṭhatvā ossaṭṭhehi gandhamālādīhi yāva ūruppadesā sañchannasarīraṃ ākaḍḍhitvā gandhamālājaṭaṃ chindantassa atipapañco ahosi, tasmā tiṃsayojanamattameva agamāsi. Atha bodhisatto nadītīre ṭhatvā channaṃ pucchi "kā nāma ayaṃ nadī"ti. Anomā nāma devāti. "amhākampi pabbajjā anomā bhavissatī"ti paṇhiyā ghaṭṭento assassa saññaṃ adāsi, asso ca uppatitvā aṭṭhusabhavitthārāya nadiyā pārimatīre aṭṭhāsi. Bodhisatto assapiṭṭhito oruyha rajatapaṭṭasadise vālukāpuline ṭhatvā channaṃ āmantesi "samma channa tvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kaṇṭhakañca ādāya gaccha, ahaṃ pabbajissāmī"ti. Ahampi deva pabbajissāmīti. Bodhisatto "na labbhā tayā pabbajituṃ, gaccheva tavan"ti tikkhattuṃ paṭibāhitvā ābharaṇāni ceva kaṇṭhakañca paṭicchāpetvā cintesi "ime mayhaṃ kesā samaṇasāruppā na honti, añño bodhisattassa kese chindituṃ yuttarūpo natthī"ti. Tato "sayameva khaggena chindissāmī"ti dakkhiṇena hatthena asiṃ gahetvā vāmahatthena moḷiyā saddhiṃ cūḷaṃ gahetvā chindi, kesā davaṅgulamattā hutvā dakkhiṇato āvaṭṭamānā sīsaṃ allīyiṃsu, tesaṃ yāvajīvaṃ tadeva pamāṇaṃ ahosi, massu ca tadanurūpaṃ, puna kesamassuohāraṇakiccaṃ nāma nāhosi. Bodhisatto saha moḷiyā cūḷaṃ gahetvā "sacāhaṃ sambuddho bhavissāmi, ākāse tiṭṭhatu. No ce, bhūmiyaṃ patatū"ti antalikkhe khipi, sā cūḷā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ abbhuggantvā ākāse @Footnote: 1 Sī.,i. meghatthanitakālo viYu. 2 Ma. maddantena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

Aṭṭhāsi. Sakko devarājā dibbacakkhunā oloketvā yojaniyaratanacaṅkoṭakena 1- sampaṭicchitvā tāvatiṃsabhavane cūḷāmaṇicetiyaṃ nāma patiṭṭhāpesi. Chetvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ vehāyasaṃ ukkhipi sakyapuṅgavo sahassanetto sirasā paṭiggahi ratanacaṅkoṭavarena vāsavoti. 2- Puna bodhisatto cintesi "imāni kāsikavatthāni mayhaṃ na samaṇasāruppānī"ti. Athassa kassapabuddhakāle purāṇasahāyako ghaṭikāramahābrahmā ekaṃ buddhantaraṃ jaraṃ appattena mittabhāvena cintesi "ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto, samaṇaparikkhāramassa gahetvā gacchissāmī"ti. "ticīvarañca patto ca vāsī sūci ca bandhanaṃ parissāvanena aṭṭhete yuttayogassa bhikkhuno"ti ime aṭṭha parikkhāre āharitvā adāsi. Bodhisatto arahaddhajaṃ 3- nivāsetvā uttamapabbajitavesaṃ gaṇhitvā "../../bdpicture/channa tvaṃ mama vacanena mātāpitūnaṃ ārogyaṃ vadehī"ti vatvā uyyojesi. Channo bodhisattaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Kaṇṭhako pana channena saddhiṃ mantayamānassa bodhisattassa vacanaṃ suṇantova (4)- "natthi dāni mayhaṃ puna sāmino dassanan"ti cintetvā cakkhupathaṃ vijahanto sokaṃ adhivāsetuṃ asakkonto hadayena phalitena kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane kaṇṭhako nāma devaputto hutvā nibbatti. Channassa paṭhamaṃ ekova soko ahosi, kaṇṭhakassa pana kālakiriyāya dutiyena sokena pīḷito rodanto paridevanto nagaraṃ agamāsi. Bodhisatto pabbajitvā tasmiṃyeva padese anupiyaṃ nāma ambavanaṃ atthi, tattha sattāhaṃ pabbajjāsukhena vītināmetvā ekadivaseneva tiṃsayojanamaggaṃ padasā gantvā rājagahaṃ pāvisi. Pavisitvā ca sapadānaṃ piṇḍāya cari. Sakalanagaraṃ @Footnote: 1 Sī., i.....caṅgoṭakena. 2 pa.sū. 2/222/1. @3 Ma. arahattadhajaṃ. 4 i.,Ma. ṭhatvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

Bodhisattassa rūpadassaneneva dhanapālake paviṭṭhe rājagahaṃ viya ca, asurinde paviṭṭhe devanagaraṃ viya ca saṅkhobhaṃ agamāsi. 1- Rājapurisā gantvā "deva evarūpo nāma satto nagare piṇḍāya carati, `devo vā manusso vā nāgo vā supaṇṇo vā asuko nāma eso'ti na jānāmā"ti ārocesuṃ. Rājā pāsādatale ṭhatvā mahāpurisaṃ disvā acchariyabbhutacitto purise āṇāpesi "gacchatha bhaṇe vīmaṃsatha, sace amanusso bhavissati, nagarā nikkhamitvā antaradhāyissati, sace devatā bhavissati, ākāsena gacchissati, sace nāgo bhavissati, paṭhaviyaṃ nimujjitvā gamissati 2- sace manusso bhavissati, yathāladdhaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī"ti. Mahāpurisopi kho missakabhattaṃ saṃharitvā "alaṃ me ettakaṃ yāpanāyā"ti ñatvā paviṭṭhadvāreneva nagarā nikkhamitvā paṇḍavapabbatacchāyāyaṃ puratthimābhimukho nisīditvā āhāraṃ paribhuñjituṃ āraddho. Athassa antāni parivattitvā mukhena nikkhamanākārappattāni 3- ahesuṃ. Tato so tena attabhāvena evarūpassa āhārassa cakkhunāpi adiṭṭhapubbatāya tena paṭikūlāhārena aṭṭīyamānopi evaṃ attanā eva attānaṃ ovadi "siddhattha tvaṃ sulabhaannapāne kule tivassikagandhasālibhojanaṃ nānaggarasehi bhuñjanaṭṭhāne nibbattitvāpi ekaṃ paṃsukūlikaṃ disvā `kadā nu kho ahampi evarūpo hutvā piṇḍāya caritvā bhuñjissāmi, bhavissati nu kho me so kālo'ti cintetvā nikkhanto, idāni kinnāmetaṃ karosī"ti evaṃ attānaṃ ovaditvā nibbikāro hutvā āhāraṃ paribhuñji. Rājapurisā taṃ pavattiṃ disvā gantvā rañño ārocesuṃ, rājā dūtavacanaṃ sutvā vegena nagarā nikkhamitvā bodhisattassa santikaṃ gantvā iriyāpathasmiṃyeva pasīditvā bodhisattassa sabbaṃ issariyaṃ niyyātesi. Bodhisatto "mayhaṃ mahārāja vatthukāmehi vā kilesakāmehi vā attho natthi, ahaṃ paramābhisambodhiṃ patthayanto nikkhanto"ti āha. Rājā anekappakāraṃ yācantopi @Footnote: 1 Sī. āpajji. 2 i.,Ma. pavisissati. 3 i., Ma......pavattāni.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Tassa cittaṃ alabhitvā "addhā tvaṃ buddho bhavissasi, buddhabhūtena pana tayā paṭhamaṃ mama vijitaṃ āgantabban"ti paṭiññaṃ gaṇhi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana "pabbajjaṃ kittayissāmi, yathā pabbaji cakkhumā"ti imaṃ pabbajjāsuttaṃ 1- saddhiṃ aṭṭhakathāya oloketvā veditabbo. Bodhisattopi kho rañño paṭiññaṃ datvā anupubbena cārikaṃ caramāno āḷārañca kālāmaṃ udakañca 2- rāmaputtaṃ upasaṅkamitvā samāpattiyo nibbattetvā "nāyaṃ maggo bodhāyā"ti tampi samāpattibhāvanaṃ analaṅkaritvā sadevakassa lokassa attano thāmavīriyasandassanatthaṃ mahāpadhānaṃ padahitukāmo uruvelaṃ gantvā "ramaṇīyo vatāyaṃ bhūmibhāgo"ti tattheva vāsaṃ upagantvā mahāpadhānaṃ padahi. Tepi kho koṇḍaññappamukhā pañcavaggiyā 3- gāmanigamarājadhānīsu bhikkhāya carantā tattha bodhisattaṃ sampāpuṇiṃsu. Atha naṃ chabbassāni mahāpadhānaṃ padahantaṃ "idāni buddho bhavissati, idāni buddho bhavissatī"ti pariveṇasammajjanādikāya vattapaṭipattiyā upaṭṭhahamānā santikāvacarā ahesuṃ. Bodhisattopi kho "koṭippattaṃ dukkarakārikaṃ karissāmī"ti ekatilataṇḍulādīhipi vītināmesi, sabbasopi āhārupacchedanaṃ akāsi. Devatāpi lomakūpehi ojaṃ upasaṃharamānā pakkhipiṃsu. Athassa tāya nirāhāratāya paramakasirappattāya suvaṇṇavaṇṇopi kāyo kāḷavaṇṇo ahosi, dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni paṭicchannāni ahesuṃ. Appekadā ānāpānakajjhānaṃ 4- jhāyanto mahāvedanābhitunno visaññībhūto caṅkamanakoṭiyaṃ patati. Atha naṃ ekaccā devatā "kālaṅkato samaṇo gotamo"ti vadanti. Ekaccā "vihārotveveso arahatan"ti ca āhaṃsu. 5- Tattha yāyaṃ "kālaṅkato"ti saññā ahosi, tā gantvā suddhodanamahārājassa ārocesuṃ "tumhākaṃ putto kālaṅkato"ti. "mama putto buddho hutvā kālaṅkato, (6)- ahutvā"ti. "buddho bhavituṃ nāsakkhi, padhānabhūmiyaṃyeva patitvā kālaṅkatoti. Idaṃ @Footnote: 1 khu.su. 25/408-27/412-4. 2 Sī.,i. uddakañca, evamuparipi. @3 i.,Ma. pañca pabbajitā. 4 jātakaṭṭhakathāyaṃ. appāṇakaṃ jhānaṃ. @5 Ma. ekaccā "nirāhāratāya mucchito eso"ti āhaṃsu. 6 Sī.,i. nu kho udāhu, Ma. @no.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Sutvā rājā "nāhaṃ saddahāmi, mama puttassa bodhiṃ appatvā kālakiriyā nāma natthī"ti paṭikkhipi. Kasmā pana rājā na saddahatīti? kāḷadevilatāpasavandāpanadivase 1- jamburukkhamūle ca pāṭihāriyānaṃ diṭṭhattā. Puna bodhisatte saññaṃ paṭilabhitvā uṭṭhite tā devatā gantvā "arogo te mahārāja putto"ti ārocesuṃ. Rājā "jānāmahaṃ mama puttassa amaraṇabhāvan"ti vadati. Mahāsattassa chabbassāni dukkarakārikaṃ karontasseva ākāse gaṇṭhikaraṇakālo viya ahosi. So "ayaṃ dukkarakārikā nāma bodhāya maggo na hotī"ti oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretuṃ gāmanigamesu piṇḍāya caritvā āhāraṃ āhari, athassa dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni pākatikāni ahesuṃ, kāyopi suvaṇṇavaṇṇo ahosi. Pañcavaggiyā bhikkhū "ayaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ karontopi sabbaññutaṃ paṭivijjhituṃ nāsakkhi, idāni gāmanigamādīsu piṇḍāya caritvā oḷārikaṃ āhāraṃ āharamāno kiṃ sakkhissati, bāhuliko esa padhānavibbhanto, sīsaṃ nhāyitukāmassa ussāvabindutakkanaṃ viya amhākaṃ etassa santikā visesatakkanaṃ, kiṃ no iminā"ti mahāpurisaṃ pahāya attano attano pattacīvaraṃ gahetvā aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā isipatanaṃ pavisiṃsu. Tena kho pana samayena uruvelāyaṃ senānigame 2- senānikuṭumbikassa gehe nibbattā sujātā nāma dārikā vayappattā ekasmiṃ nigrodharukkhe patthanaṃ akāsi "sacāhaṃ samajātikaṃ kulagharaṃ gantvā paṭhamagabbhe puttaṃ labhissāmi, anusaṃvaccharaṃ te satasahassapariccāgena balikammaṃ karissāmī"ti. Tassā sā patthanā samijjhi. Sā mahāsattassa dukkarakārikaṃ karontassa chaṭṭhe vasse paripuṇṇe visākhāpuṇṇamāyaṃ balikammaṃ kātukāmā hutvā puretaraṃyeva dhenusahassaṃ laṭṭhimadhukavane carāpetvā tāsaṃ khīraṃ pañca dhenusatāni pāyetvā tāsaṃ khīraṃ aḍḍhatiyāni ca satānīti evaṃ yāva soḷasannaṃ dhenūnaṃ khīraṃ aṭṭha dhenuyo pivanti, tāva khīrassa bahalatañca madhuratañca ojavantatañca patthayamānā khīraparivattanaṃ nāma akāsi. Sā visākhāpuṇṇamadivase "pātova balikammaṃ @Footnote: 1 cha.Ma.kāladevala... 2 Sī. senāninigame.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Karissāmī"ti rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya tā aṭṭha dhenuyo duhāpesi. Vacchakā dhenūnaṃ thanamūlaṃ na āgamaṃsu, thanamūle pana navabhājanesu upanītamattesu attano dhammatāya khīradhārā pagghariṃsu, taṃ acchariyaṃ disvā sujātā sahattheneva khīraṃ gahetvā navabhājane pakkhipitvā sahattheneva aggiṃ katvā pacituṃ ārabhi. Tasmiṃ pāyāse paccamāne mahantā mahantā pubbuḷā 1- uṭṭhahitvā dakkhiṇāvaṭṭā hutvā sañcaranti, ekaphusitampi bahi na uppatati, uddhanato appamattakopi dhūmo na uṭṭhahati. Tasmiṃ samaye cattāro lokapālā āgantvā uddhane ārakkhaṃ gaṇhiṃsu, mahābrahmā chattaṃ dhāresi, sakko alātāni samānento aggiṃ jālesi. Devatā dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu devamanussānaṃ upakappanaojaṃ attano devānubhāvena daṇḍakabaddhaṃ madhupaṭalaṃ pīḷetvā madhuṃ gaṇhamānā viya saṃharitvā tattha pakkhipiṃsu. Aññesu hi kālesu devatā kabaḷe kabaḷe ojaṃ pakkhipiṃsu, sambodhippattadivase ca parinibbānadivase ca ukkhaliyaṃyeva pakkhipiṃsu. Sujātā ekadivaseyeva tattha attano pākaṭāni anekāni acchariyāni disvā puṇṇaṃ nāma dāsiṃ āmantesi "amma puṇṇe ajja amhākaṃ devatā ativiya pasannā, mayā hi ettake kāle evarūpaṃ acchariyaṃ nāma na diṭṭhapubbaṃ, vegena gantvā devaṭṭhānaṃ paṭijaggāhī"ti. Sā "sādhu ayye"ti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā turitaturitā rukkhamūlaṃ agamāsi. Bodhisattopi kho tasmiṃ rattibhāge pañca mahāsupine 2- disvā pariggaṇhanto "nissaṃsayaṃ ajjāhaṃ buddho bhavissāmī"ti katasanniṭṭhāno tassā rattiyā accayena katasarīrapaṭijaggano bhikkhācārakālaṃ āgamayamāno pātova āgantvā 3- tasmiṃ rukkhamūle nisīdi attano pabhāya sakalaṃ rukkhamūlaṃ obhāsayamāno. Atha kho sā puṇṇā āgantvā addasa bodhisattaṃ rukkhamūle pācīnalokadhātuṃ olokayamānaṃ nisinnaṃ, sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalarukkhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ. Disvānassā etadahosi "ajja amhākaṃ devatā @Footnote: 1 Sī.,i. bubbulā. 2 aṅ. pañcaka. 22/196/267 (syā). 3 Sī. ayaṃ pāṭho na @dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

Rukkhato oruyha sahattheneva balikammaṃ sampaṭicchituṃ nisinnā maññe"ti ubbegappattā hutvā vegena āgantvā sujātāya etamatthaṃ ārocesi. Sujātā tassā vacanaṃ sutvā tuṭṭhamānasā hutvā "ajja dāni paṭṭhāya mama jeṭṭhadhītuṭṭhāne tiṭṭhāhī"ti dhītu anucchavikaṃ sabbālaṅkāraṃ adāsi. Yasmā pana buddhabhāvaṃ pāpuṇanadivase satasahassagghanikā ekā 1- suvaṇṇapāti laddhuṃ vaṭṭati, tasmā sā "suvaṇṇapātiyaṃ pāyāsaṃ pakkhipissāmī"ti cittaṃ uppādetvā satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ nīharāpetvā tattha pāyāsaṃ pakkhipitukāmā pakkabhājanaṃ āvajjesi, sabbo pāyāso padumapattato udakaṃ viya vattitvā 2- pātiyaṃ patiṭṭhāsi, ekapātipūramattova ahosi. Sā taṃ pātiṃ aññāya pātiyā paṭikujjitvā odātavatthena veṭhetvā sayaṃ sabbālaṅkārehi attabhāvaṃ alaṅkaritvā taṃ pātiṃ attano sīse ṭhapetvā mahantena ānubhāvena nigrodharukkhamūlaṃ gantvā bodhisattaṃ disvā balavasomanassajātā "rukkhadevatā"ti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato pātiṃ otāretvā vivaritvā suvaṇṇabhiṅgārena 3- gandhapupphavāsitaṃ udakaṃ gahetvā bodhisattaṃ upagantvā aṭṭhāsi. Ghaṭikāramahābrahmunā dinno mattikāpatto ettakaṃ kālaṃ bodhisattaṃ avijahitvā tasmiṃ khaṇe adassanaṃ gato, bodhisatto pattaṃ apassanto dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā udakaṃ sampaṭicchi. Sujātā saheva pātiyā pāyāsaṃ mahāpurisassa hatthe ṭhapesi, mahāpuriso sujātaṃ olokesi. Sā ākāraṃ sallakkhetvā "ayya mayā tumhākaṃ pariccattā, taṃ gaṇhitvā yathāruci karothā"ti vanditvā "yathā mayhaṃ manoratho nipphanno, evaṃ tumhākampi nipphajjatū"ti vatvā satasahassagghanikampi suvaṇṇapātiṃ purāṇakapaṇṇaṃ viya pariccajitvā anapekkhāva pakkāmi. Bodhisattopi kho nisinnaṭṭhānā vuṭṭhāya rukkhaṃ padakkhiṇaṃ katvā pātiṃ ādāya nerañjarāya tīraṃ gantvā anekesaṃ bodhisattasatasahassānaṃ @Footnote: 1 Sī. eva. 2 Sī. anivattitvā, i. nivattitvā. 3 Sī., i. @suvaṇṇabhiṅkārena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Abhisambujjhanadivase otaritvā nhānaṭṭhānaṃ supatiṭṭhitaṃ nāma 1- atthi, tassā tīre pātiṃ ṭhapetvā supatiṭṭhitatitthe otaritvā nhātvā 2- anekabuddhasatasahassānaṃ nivāsanaṃ arahaddhajaṃ nivāsetvā puratthābhimukho nisīditvā ekaṭṭhitālapakkappamāṇe ekūnapaṇṇāsapiṇḍe katvā sabbaṃ appodakamadhupāyāsaṃ paribhuñji. Soyevassa buddhabhūtassa sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe vasantassa ekūnapaṇṇāsadivasāni āhāro ahosi, ettakaṃ kālaṃ añño āhāro natthi, na nhānaṃ, na mukhadhovanaṃ, na sarīravalañjo, jhānasukhena phalasamāpattisukhena ca vītināmesi. Taṃ pana pāyāsaṃ bhuñjitvā suvaṇṇapātiṃ gahetvā "sacāhaṃ ajja buddho bhavissāmi, ayaṃ pāti paṭisotaṃ gacchatu, no ce bhavissāmi, anusotaṃ gacchatū"ti vatvā nadīsote pakkhipi. Sā sotaṃ chindamānā nadīmajjhaṃ gantvā majjhaṭṭhāneneva javasampanno asso viya asītihatthamattaṭṭhānaṃ paṭisotaṃ gantvā ekasmiṃ āvaṭṭe nimujjitvā kāḷanāgarājabhavanaṃ gantvā tiṇṇaṃ buddhānaṃ paribhogapātiyo "kili kilī"ti ravaṃ kārayamānā paharitvā tāsaṃ sabbaheṭṭhimā hutvā aṭṭhāsi. Kāḷo nāgarājā taṃ saddaṃ sutvā "hiyyo eko buddho nibbatti, puna ajja eko nibbatto"ti vatvā anekehi padasatehi thutiyo vadamāno uṭṭhāsi. Tassa kira mahāpaṭhaviyā ekayojanatigāvutappamāṇaṃ nabhaṃ pūretvā ārohanakālo ajja vā hiyyo vā 3- sadiso ahosi. Bodhisattopi nadītīramhi supupphitasālavane divāvihāraṃ katvā sāyanhasamayaṃ pupphānaṃ vaṇṭato muccanakāle devatāhi alaṅkatena aṭṭhūsabhavitthārena maggena sīho viya vijambhamāno bodhirukkhābhimukho pāyāsi. Nāgayakkhasupaṇṇādayo dibbehi gandhapupphādīhi pūjayiṃsu, dibbasaṅgītādīni pavattayiṃsu, dasasahassī lokadhātu ekagandhā ekamālā ekasādhukārā ahosi. Tasmiṃ samaye sotthiyo nāma tiṇahārako tiṇaṃ ādāya paṭipathe āgacchanto mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo adāsi. Bodhisatto tiṇaṃ gahetvā bodhimaṇḍaṃ āruyha dakkhiṇadisābhāge uttarābhimukho aṭṭhāsi, tasmiṃ khaṇe dakkhiṇacakkavāḷaṃ @Footnote: 1 Ma. suppatiṭṭhaṃ nāMa. 2 cha.Ma. nahatvā. 3 Sī., i. vāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

Osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi, uttaracakkavāḷaṃ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṃ viya ahosi. Bodhisatto "idaṃ sambodhipāpuṇanaṭṭhānaṃ na bhavissati maññe"ti padakkhiṇaṃ karonto pacchimadisābhāgaṃ gantvā puratthimābhimukho aṭṭhāsi, tato pacchimacakkavāḷaṃ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi, puratthimacakkavāḷaṃ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṃ viya ahosi. Ṭhitaṭṭhitaṭṭhāne kirassa nemivaṭṭipariyante akkantaṃ nābhiyā patiṭṭhitamahāsakaṭacakkaṃ viya mahāpaṭhavī onatunnatā ahosi. Bodhisatto "idampi sambodhipāpuṇanaṭṭhānaṃ na bhavissati maññe"ti padakkhiṇaṃ karonto uttaradisābhāgaṃ gantvā dakkhiṇābhimukho aṭṭhāsi, tato uttaracakkavāḷaṃ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi, dakkhiṇacakkavāḷaṃ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṃ viya ahosi. Bodhisatto "idampi sambodhipāpuṇanaṭṭhānaṃ na bhavissati maññe"ti padakkhiṇaṃ karonto puratthimadisābhāgaṃ gantvā pacchimābhimukho aṭṭhāsi. Puratthimadisābhāge pana sabbabuddhānaṃ pallaṅkaṭṭhānaṃ ahosi, taṃ neva chambhati, na kampati. Bodhisatto "idaṃ sabbabuddhānaṃ avijahitaṃ acalaṭṭhānaṃ kilesapañjaraviddhaṃsanaṭṭhānan"ti ñatvā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi, tāvadeva cuddasahattho pallaṅko ahosi. Tānipi kho tiṇāni tathārūpena saṇṭhānena saṇṭhahiṃsu, yathārūpaṃ sukusalo cittakāro vā potthakāro vā ālikhitumpi samattho natthi. Bodhisatto bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā puratthābhimukho daḷhamānaso hutvā:- "kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu upasussatu nissesaṃ sarīre maṃsalohitaṃ. 1- Na tvevāhaṃ sammāsambodhiṃ appatvā imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmī"ti asanisatasannipātenapi abhejjarūpaṃ aparājitapallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Tasmiṃ samaye māro pāpimā "siddhatthakumāro mayhaṃ vasaṃ atikkamitukāmo, na dānissa atikkamituṃ dassāmī"ti mārabalassa santikaṃ gantvā etamatthaṃ @Footnote: 1 aṅ. duka. 20/5/50-1, Ma.Ma. 13/184/149.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

Ārocetvā māraghosanaṃ nāma ghosāpetvā mārabalaṃ ādāya nikkhami. Sā mārasenā mārassa purato dvādasayojanā hoti, dakkhiṇato ca vāmato ca dvādasayojanā, pacchato cakkavāḷapariyantaṃ katvā ṭhitā, uddhaṃ navayojanubbedhā hoti, yassā unnadantiyā unnādasaddo yojanasahassato paṭṭhāya paṭhaviundriyanasaddo viya sūyati. Atha māro devaputto diyaḍḍhayojanasatikaṃ girimekhalaṃ nāma hatthiṃ abhiruhitvā bāhusahassaṃ māpetvā nānāvudhāni aggahesi. Avasesāyapi māraparisāya dve janā ekasadisā ekasadisaṃ āvudhaṃ gaṇhantā nāhesuṃ. Nānāvaṇṇā nānappakāramukhā hutvā nānāvudhāni gaṇhantā bodhisattaṃ ajjhottharamānā āgamaṃsu. Dasasahassacakkavāḷadevatā pana mahāsattassa thutiyo vadamānā aṭṭhaṃsu. Sakko devarājā vijayuttarasaṅkhaṃ dhamamāno aṭṭhāsi. So kira saṅkho vīsahatthasatiko hoti, sakiṃ vātaṃ gāhāpetvā dhamiyamāno cattāro māse saddaṃ karitvā nissaddo hoti. Mahākāḷanāgarājā atirekapadasatena vaṇṇaṃ vaṇṇentova aṭṭhāsi, mahābrahmā setacchattaṃ dhārayamāno aṭṭhāsi. Mārabale pana bodhimaṇḍaṃ upasaṅkamante tesaṃ ekopi ṭhātuṃ nāsakkhi, sammukhasammukhaṭṭhāneneva palāyiṃsu. Kāḷo nāma nāgarājāpi paṭhaviyaṃ nimujjitvā pañcayojanasatikaṃ mañjerikanāgabhavanaṃ 1- gantvā ubhohi hatthehi mukhaṃ pidahitvā nipanno, sakko devarājāpi vijayuttarasaṅkhaṃ piṭṭhiyaṃ katvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ aṭṭhāsi, mahābrahmā setacchattaṃ koṭiyaṃ gahetvā 2- brahmalokameva agamāsi. Ekadevatāpi ṭhātuṃ samatthā nāma nāhosi, mahāpuriso pana ekakova nisīdi. Māropi attano parisaṃ āha "tātā suddhodanaputtena siddhatthena sadiso añño puriso nāma natthi, mayaṃ sammukhā yuddhaṃ dātuṃ na sakkhissāma, pacchābhāgena dassāmā"ti. Mahāpurisopi tīṇi passāni oloketvā sabbadevatānaṃ palātattā suññāni addasa. Puna uttarapassena mārabalaṃ ajjhottharamānaṃ disvā "ayaṃ ettako jano maṃ ekakaṃ sandhāya mahantaṃ vāyāmaṃ karoti, imasmiṃ ṭhāne @Footnote: 1 i.,Ma. mandiranāgabhavanaṃ. 2 Sī. cakkavāḷakoṭiyaṃ ṭhapetvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

Mayhaṃ mātā vā pitā vā bhātā vā añño vā koci ñātako natthi, imā pana dasa pāramiyova mayhaṃ dīgharattaṃ puṭṭhaparijanasadisā, 1- tasmā mayā pāramiyova balaggaṃ 2- katvā pāramisattheneva paharitvā imaṃ balakāyaṃ 3- viddhaṃsetuṃ vaṭṭatī"ti dasa pāramiyo āvajjamāno nisīdi. Atha kho māro devaputto "vāteneva siddhatthaṃ palāpessāmī"ti vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpesi, taṅkhaṇaññeva puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā addhayojanayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni uddhaṃmūlāni katvā samantā gāmanigame cuṇṇavicuṇṇe kātuṃ 4- samatthāpi mahāpurisassa puññatejena vihatānubhāvā bodhisattaṃ patvā bodhisattassa cīvarakaṇṇamattampi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato "udakena naṃ ajjhottharitvā māressāmī"ti mahāvassaṃ samuṭṭhāpesi, tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā vassiṃsu. Vuṭṭhidhārāvegena paṭhavī chiddāvachiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ uparibhāgena mahāmegho āgantvā mahāsattassa cīvare ussāvabindugahaṇamattampi temetuṃ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṃ samuṭṭhāpesi, mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā bodhisattaṃ patvā dibbamālāguḷabhāvaṃ āpajjiṃsu. Tato paharaṇavassaṃ samuṭṭhāpesi, ekatodhārā ubhatodhārā asisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā bodhisattaṃ patvā dibbapupphāni ahesuṃ. Tato aṅgāravassaṃ samuṭṭhāpesi, kiṃsukavaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikiriṃsu. Tato kukkuḷavassaṃ samuṭṭhāpesi, accuṇho aggivaṇṇo kukkuḷo ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipatati. Tato vālukāvassaṃ samuṭṭhāpesi, atisukhumā vālukā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā mahāsattassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato kalalavassaṃ samuṭṭhāpesi, taṃ kalalaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā bodhisattassa pādamūle dibbavilepanaṃ hutvā nipatati. Tato "iminā bhiṃsetvā siddhatthaṃ palāpessāmī"ti andhakāraṃ samuṭṭhāpesi, taṃ @Footnote: 1 Ma. puttaparijanasadisā. 2 Ma. phalakaṃ. 3 i.,Ma. ayaṃ balakāyo. 4 ka. detuṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Caturaṅgasamannāgataṃ andhakāraṃ viya mahātamaṃ hutvā bodhisattaṃ patvā sūriyappabhāvihataṃ viya andhakāraṃ antaradhāyi. Evaṃ so māro imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaaṅgārakukkuḷa- vālukākalalandhakāravuṭṭhīhi bodhisattaṃ palāpetuṃ asakkonto "kiṃ bhaṇe tiṭṭhatha, imaṃ siddhatthakumāraṃ gaṇhatha hanatha palāpethā"ti attano parisaṃ āṇāpetvā sayampi girimekhalassa hatthino khandhe nisinno cakkāvudhaṃ ādāya bodhisattaṃ upasaṅkamitvā "siddhattha uṭṭhehi etasmā pallaṅkā, nāyaṃ tuyhaṃ pāpuṇāti, mayhaṃ esa pāpuṇātī"ti āha. Mahāsatto tassa vacanaṃ sutvā avoca "māra neva tayā dasapāramiyo pūritā, na upapāramiyo, na paramatthapāramiyo, nāpi pañca mahāpariccāgā pariccattā, na ñātatthacariyā, na lokatthacariyā, na buddhatthacariyā pūritā, sabbā tā mayāyeva pūritā, tasmā nāyaṃ pallaṅko tuyhaṃ pāpuṇāti, mayheveso pāpuṇātī"ti. Māro kuddho kodhavegaṃ asahanto mahāpurisassa cakkāvudhaṃ vissajjesi, taṃ tassa dasa pāramiyo āvajjentasseva uparibhāge mālāvitānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Taṃ kira khuradhāraṃ cakkāvudhaṃ aññadā kuddhena vissaṭṭhaṃ ekagghanapāsāṇatthambhe vaṃsakaḷīre viya chindantaṃ gacchati, idāni pana tasmiṃ mālāvitānaṃ hutvā ṭhite avasesā māraparisā "idāni siddhattho pallaṅkato vuṭṭhāya palāyissatī"ti mahantamahantāni selakūṭāni vissajjesuṃ, tānipi mahāpurisassa dasa pāramiyo āvajjentassa mālāguḷabhāvaṃ āpajjitvā bhūmiyaṃ patiṃsu, devatā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhitā gīvaṃ pasāretvā sīsaṃ ukkhipitvā "naṭṭho vata bho siddhatthakumārassa rūpaggappatto attabhāvo, kiṃ nu kho so karissatī"ti olokenti. Tato bodhisatto "pūritapāramīnaṃ bodhisattānaṃ sambujjhanadivase pattapallaṅko mayhaṃ pāpuṇātī"ti vatvā ṭhitaṃ māraṃ āha "māra tuyhaṃ dānassa dinnabhāve ko sakkhī"ti. Māro "ime ettakāva janā sakkhino"ti mārabalābhimukhaṃ hatthaṃ pasāresi. Tasmiṃ khaṇe māraparisāya "ahaṃ sakkhi ahaṃ sakkhī"ti pavattasaddo paṭhaviundriyanasaddasadiso ahosi. Atha māro mahāpurisaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Āha "siddhattha tuyhaṃ dānassa dinnabhāve ko sakkhī"ti, mahāpuriso "tuyhaṃ tāva dānassa dinnabhāve sacetanā sakkhino, mayhaṃ pana imasmiṃ ṭhāne sacetano koci sakkhi nāma natthi, tiṭṭhatu tāva me avasesaattabhāvesu dinnadānaṃ, vessantarattabhāve pana ṭhatvā mayhaṃ sattasatakamahādānassa tāva dinnabhāve acetanāpi ayaṃ ghanamahāpaṭhavī sakkhī"ti cīvaragabbhantarato dakkhiṇahatthaṃ abhinīharitvā "vessantarattabhāve ṭhatvā mayhaṃ sattasatakamahādānassa dinnabhāve tvaṃ sakkhi na sakkhī"ti mahāpaṭhaviyābhimukhaṃ hatthaṃ pasāresi. Mahāpaṭhavī "ahaṃ te tadā sakkhī"ti viravasatena viravasahassena viravasatasahassena mārabalaṃ avattharamānā viya unnadi. Tato mahāpurise "dinnaṃ te siddhattha mahādānaṃ uttamadānan"ti vessantaradānaṃ sammasante diyaḍḍhayojanasatiko girimekhalahatthī jaṇṇukehi paṭhaviyaṃ patiṭṭhāsi, māraparisā disāvidisā palāyiṃsu, dve ekamaggena gatā nāma natthi, sīsābharaṇāni ceva nivatthavasanāni ca chaḍḍetvā sammukhasammukhadisāhiyeva palāyiṃsu, tato devasaṅghā palāyamānaṃ mārabalaṃ disvā "mārassa parājayo jāto, siddhatthakumārassa jayo jāto, jayapūjaṃ karissāmā"ti devatā devatānaṃ nāgā nāgānaṃ supaṇṇā supaṇṇānaṃ brahmāno brahmānaṃ ghosetvā gandhamālādihatthā mahāpurisassa santikaṃ bodhipallaṅkaṃ āgamaṃsu. Evaṃ gatesu pana tesu:- jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā devagaṇā mahesino. Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā nāgagaṇā mahesino.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā supaṇṇasaṅghāpi mahesino. Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ mārassa ca pāpimato parājayo ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā jayaṃ tadā brahmagaṇā mahesinoti. Avasesā dasasu cakkavāḷasahassesu devatā mālāgandhavilepanehi pūjayamānā nānappakārā ca thutiyo vadamānā aṭṭhaṃsu. Evaṃ dharamāneyeva sūriye mahāpuriso mārabalaṃ vidhamitvā cīvarūpari patamānehi bodhirukkhaṅkurehi rattapavāḷalehi viya pūjiyamāno paṭhamayāme pubbanivāsaṃ anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāresi. Athassa dvādasapadikaṃ paccayākāraṃ vaṭṭavivaṭṭavasena anulomapaṭilomato sammasantassa dasasahassī lokadhātu udakapariyantaṃ katvā dvādasakkhattuṃ saṅkampi. Mahāpurise pana dasasahassilokadhātuṃ unnādetvā aruṇuggamanavelāya sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhante sakalā dasasahassī lokadhātu alaṅkatapaṭiyattā ahosi. Pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ dhajānaṃ paṭākā 1- pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ paharanti, tathā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ dhajānaṃ paṭākā pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ paharanti, dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ dhajānaṃ paṭākā uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiṃ paharanti, uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussāpitānaṃ dhajānaṃ paṭākā dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ paharanti, paṭhavitale ussāpitānaṃ dhajānaṃ paṭākā brahmalokaṃ āhacca aṭṭhaṃsu, brahmaloke baddhānaṃ dhajānaṃ paṭākā paṭhavitale patiṭṭhahiṃsu, dasasahassesu cakkavāḷesu @Footnote: 1 Sī. paṭākānaṃ koṭiyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Pupphūpagā rukkhā pupphaṃ gaṇhiṃsu, phalūpagā rukkhā phalapiṇḍibhārasahitā ahesuṃ. Khandhesu khandhapadumāni pupphiṃsu, sākhāsu sākhāpadumāni, latāsu latāpadumāni, ākāse olambakapadumāni, ghanasilātalāni bhinditvā uparūpari satapattāni hutvā daṇḍakapadumāni uṭṭhahiṃsu. Dasasahassī lokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷā viya susanthatapupphasanthāro viya ca pupphābhikiṇṇā ahosi. Cakkavāḷantaresu aṭṭhayojanasahassā lokantarikanirayā sattasūriyappabhāhipi 1- anobhāsitapubbā tadā ekobhāsā ahesuṃ, caturāsītiyojanasahassagambhīro mahāsamuddo madhurodako ahosi, nadiyo na pavattiṃsu, jaccandhā rūpāni passiṃsu, jātibadhirā saddaṃ suṇiṃsu, jātipīṭhasappino padasā gacchiṃsu, andubandhanādīni chijjitvā patiṃsu. Evaṃ aparimāṇena sirivibhavena pūjiyamāno mahāpuriso anekappakāresu acchariyadhammesu pātubhūtesu sabbaññutaṃ paṭivijjhitvā sabbabuddhehi avijahitaṃ udānaṃ udānesi:- "anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ gahakāraṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ. Gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi sabbā te phāsukā bhaggā gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā"ti. 2- Iti tusitabhavanato paṭṭhāya yāva ayaṃ bodhimaṇḍe sabbaññutappatti, ettakaṃ ṭhānaṃ avidūrenidānaṃ nāmāti veditabbaṃ. Avidūrenidānakathā niṭṭhitā. -------------- @Footnote: 1 Sī. atthayojanasahassalokantarikaniraye sattā sūriyapabhāhipi. 2 khu.dha. 25/153/44.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

3. Santikenidānakathā "santikenidānaṃ pana `ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.' `vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyan'ti ca evaṃ (1)- tasmiṃ tasmiṃ ṭhāneyeva labbhatī"ti vuttaṃ. Kiñcāpi evaṃ vuttaṃ, atha kho pana tampi ādito paṭṭhāya evaṃ veditabbaṃ:- udānañhi udānetvā jayapallaṅke nisinnassa bhagavato etadahosi "ahaṃ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṃ, ettakaṃ me kālaṃ imasseva pallaṅkassa kāraṇā alaṅkatasīsaṃ gīvāya chinditvā dinnaṃ, suañjitāni akkhīni hadayamaṃsañca uppāṭetvā dinnaṃ, jālīkumārasadisā puttā kaṇhājinakumārisadisā dhītaro maddīdevisadisā bhariyāyo ca paresaṃ dāsatthāya dinnā, ayaṃ me pallaṅko jayapallaṅko thirapallaṅko, 2- ettha me nisinnassa saṅkappā paripuṇṇā, na tāva ito vuṭṭhahissāmī"ti anekakoṭisatasahassasamāpattiyo samāpajjanto sattāhaṃ tattheva nisīdi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ "atha kho bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī"ti. 3- Atha ekaccānaṃ devatānaṃ "ajjāpi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṃ na vijahatī"ti parivitakko udapādi. Satthā devatānaṃ parivitakkaṃ ñatvā tāsaṃ vitakkavūpasamatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Mahābodhimaṇḍe hi katapāṭihāriyañca ñātisamāgame katapāṭihāriyañca pāthikaputtasamāgame 4- katapāṭihāriyañca sabbaṃ gaṇḍambarukkhamūle katayamakapāṭihāriyasadisaṃ ahosi. Evaṃ satthā iminā pāṭihāriyena devatānaṃ vitakkaṃ vūpasametvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā "imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaṃ paṭividdhan"ti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ balādhigamaṭṭhānaṃ 5- pallaṅkaṃ bodhirukkhañca animisehi akkhīhi @Footnote: 1 i.,Ma. tesu tesu ṭhānesu viharato. 2 Sī.,i. varapallaṅko. 3 vi. @mahā.4/1/1,khu.u.25/1/93. 4 Sī.,i.,Ma. pāṭikaputtasamāgame. 5 Sī.,i. phalā.....

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ. Atha satthā pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā caṅkamaṃ māpetvā puratthimapacchimato āyatane 1- ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ. Catutthe pana sattāhe bodhito pacchimuttaradisābhāge devatā ratanagharaṃ māpayiṃsu, tattha bhagavā pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayasamantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi. Ābhidhammikā panāhu "ratanagharaṃ nāma na sattaratanamayaṃ gehaṃ, sattannaṃ pana pakaraṇānaṃ sammasitaṭṭhānaṃ `ratanagharan'ti vuccatī"ti. Yasmā panettha ubhopete pariyāyena yujjanti, tasmā ubhayampetaṃ gahetabbameva. Tato paṭṭhāya pana taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ. Evaṃ satthā bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigordho tenupasaṅkami, tatrāpi dhammaṃ vicinanto vimuttisukhañca paṭisaṃvedento nisīdi. Tasmiṃ samaye māro pāpimā "ettakaṃ kālaṃ anubandhanto otārāpekkhopi imassa na kiñci khalitaṃ addasaṃ, atikkanto dāni esa mama vasan"ti domanassappatto mahāmagge nisīditvā soḷasa kāraṇāni cintento bhūmiyaṃ soḷasa lekhā ākaḍḍhi:- "ahaṃ eso viya dānapāramiṃ na pūresiṃ, tenamhi iminā sadiso na jāto"ti ekaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi. Tathā "ahaṃ eso viya sīlapāramiṃ .pe. Nekkhammapāramiṃ, paññāpāramiṃ, vīriyapāramiṃ, khantipāramiṃ, saccapāramī, adhiṭṭhānapāramiṃ, mettāpāramiṃ, upekkhāpāramiṃ na pūresiṃ, tenamhi iminā sadiso na jāto"ti dasamaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi. Tathā "ahaṃ eso viya asādhāraṇassa indriyaparopariyattiñāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṃ, tenamhi iminā sadiso na jāto"ti ekādasamaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi. Tathā "ahaṃ eso viya asādhāraṇassa āsayānusayañāṇassa .pe. Mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa, yamakapāṭihāriyañāṇassa, anāvaraṇañāṇassa @Footnote: 1 cha.Ma. āyate.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Sabbaññutaññāṇassa paṭivedhāya upanissayabhūtā dasa pāramiyo na pūresiṃ, tenamhi iminā sadiso na jāto"ti soḷasamaṃ lekhaṃ ākaḍḍhi. Evaṃ māro imehi kāraṇehi mahāmagge soḷasa lekhā ākaḍḍhitvā nisīdi. Tasmiṃ ca samaye taṇhā arati ragā cāti tisso māradhītaro 1- "pitā no na paññāyati, kahaṃ nu kho etarahī"ti olokayamānā taṃ domanassappattaṃ bhūmiṃ lekhamānaṃ nisinnaṃ disvā pitu santikaṃ gantvā "kasmā tāta tvaṃ dukkhī dummano"ti pucchiṃsu. "ammā ayaṃ mahāsamaṇo mayhaṃ vasaṃ atikkanto, ettakaṃ kālaṃ olokento otāramassa daṭṭhuṃ nāsakkhiṃ, tenamhi dukkhī dummano"ti. "yadi evaṃ mā cintayittha, mayametaṃ attano vase katvā ādāya āgamissāmā"ti āhaṃsu. Na sakkā ammā esa kenaci vase kātuṃ, acalāya saddhāya patiṭṭhito esa purisoti. "tāta mayaṃ itthiyo nāma idāneva naṃ rāgapāsādīhi bandhitvā ānessāma, tumhe mā cintayitthā"ti vatvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā "pāde te samaṇa paricāremā"ti āhaṃsu. Bhagavā neva tāsaṃ vacanaṃ manasi akāsi, na akkhīni ummīletvā olokesi, anuttare upadhisaṅkhaye vimuttiyā vivekasukhaññeva anubhavanto nisīdi. Puna māradhītaro "uccāvacā kho purisānaṃ adhippāyā, kesañci kumārikāsu pemaṃ hoti, kesañci paṭhamavaye ṭhitāsu, kesañci majjhimavaye ṭhitāsu, kesañci pacchimavaye ṭhitāsu, yannūna mayaṃ nānappakārehi rūpehi palobhetvā gaṇheyyāmā"ti ekamekā kumārikavaṇṇādivasena sakaṃ sakaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumārikā, avijātā, sakiṃ vijātā, duvijātā, majjhimitthiyo, mahitthiyo ca hutvā chakkhattuṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā "pāde te samaṇa paricāremā"ti āhaṃsu. Tampi bhagavā na manasākāsi, yathā taṃ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. Keci panācariyā vadanti "tā mahitthibhāvena upagatā disvā bhagavā `etā khaṇḍadantā palitakesā hontū'ti adhiṭṭhāsī"ti. Taṃ na gahetabbaṃ. Na hi bhagavā evarūpaṃ adhiṭṭhānaṃ akāsi, bhagavā pana "apetha tumhe, kiṃ disvā evaṃ @Footnote: 1 saṃ. sa. 15/161/151.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Vāyamatha, evarūpaṃ nāma avītarāgādīnaṃ purato kātuṃ vaṭṭati. Tathāgatassa pana rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno"ti attano kilesappahānaṃ ārabbha:- "yassa jitaṃ nāvajīyati jitamassa no yāti koci loke taṃ buddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. Yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave taṃ buddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessathā"ti 1- imā dhammapade buddhavagge dve gāthā vadanto dhammaṃ desesi. Tā "saccaṃ kira no pitā avoca, `arahaṃ sugato loke, na rāgena suvānayo'tiādīni 2- vatvā pitu santikaṃ āgamiṃsu. Bhagavāpi tattheva sattāhaṃ vītināmetvā tato mucalindamūlaṃ agamāsi. Tattha sattāhavaddalikāya uppannāya sītādipaṭibāhanatthaṃ mucalindena nāma nāgarājena sattakkhattuṃ bhogehi parikkhitto asambādhāya gandhakuṭiyaṃ viharanto viya vimuttisukhaṃ paṭisaṃvediyamāno sattāhaṃ vītināmetvā rājāyatanaṃ upasaṅkamitvā tatthapi vimuttisukhaṃ paṭisaṃvediyamānoyeva sattāhaṃ vītināmesi. Ettāvatā satta sattāhāni paripuṇṇāni. Etthantareneva mukhadhovanaṃ, na sarīrapaṭijagganaṃ, na āhārakiccaṃ ahosi, jhānasukhaphalasukheneva ca vītināmesi. Athassa tasmiṃ sattasattāhamatthake ekūnapaññāsatime divase tattha nisinnassa "mukhaṃ dhovissāmī"ti cittaṃ udapādi. Sakko devānamindo agadaharītakaṃ āharitvā adāsi, satthā taṃ paribhuñji, tenassa sarīravalañjo ahosi. Athassa sakkoyeva @Footnote: 1 khu.dha. 25/179-80/49. 2 saṃ.sa. 15/161/150.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Nāgalatādantakaṭṭhañceva mukhadhovanodakañca adāsi. Satthā taṃ dantakaṭṭhaṃ khāditvāva anotattadahodakena mukhaṃ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye tapussabhallikā 1- nāma dve vāṇijā pañcahi sakaṭasatehi ukkalā janapadā majjhimadesaṃ gacchantā pubbe attano ñātisālohitāya devatāya sakaṭāni sannirumbhitvā satthu āhārasampādane ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya "paṭiggaṇhātu no bhante bhagavā imaṃ āhāraṃ anukampaṃ upādāyā"ti satthāraṃ upanāmetvā aṭṭhaṃsu. Bhagavā pāyāsapaṭiggahaṇadivaseyeva pattassa antarahitattā "na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṃ paṭiggaṇheyyan"ti cintesi. Athassa cittaṃ ñatvā catūhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṃ, bhagavā te paṭikkhipi. Puna muggavaṇṇaselamaye cattāro patte upanāmesuṃ. Bhagavā catunnampi mahārājānaṃ saddhānurakkhaṇatthāya cattāropi patte paṭiggahetvā uparūpari ṭhapetvā "eko hotū"ti adhiṭṭhāsi, cattāropi mukhavaṭṭiyaṃ paññāyamānalekhā hutvā majjhimappamāṇena ekattaṃ upagamiṃsu. Bhagavā tasmiṃ paccagghe selamaye patte āhāraṃ paṭiggahetvā paribhuñjitvā anumodanaṃ akāsi. Te dve bhātaro vāṇijā buddhañca dhammañca saraṇaṃ gantvā dvevācikā upāsakā ahesuṃ. Atha nesaṃ "ekaṃ no bhante paricaritabbaṭṭhānaṃ dethā"ti vadantānaṃ dakkhiṇahatthena attano sīsaṃ parāmasitvā kesadhātuyo adāsi. Te attano nagare tā dhātuyo suvaṇṇasamuggassa anto pakkhipitvā cetiyaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Sammāsambuddho pana tato vuṭṭhāya puna ajapālanigrodhameva gantvā nigrodhamūle nisīdi. Athassa tattha nisinnamattasseva attanā adhigatadhammassa gambhīrataṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ āciṇṇo "kicchena adhigato kho mayāyaṃ dhammo"ti paresaṃ adesetukāmatākārappatto vitakko udapādi. Atha kho brahmā sahampati "nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko"ti dasahi cakkavāḷasahassehi sakkasuyāmasantusitanimmānarativasavattimahābrahmāno ādāya @Footnote: 1. Sī.,i. tapassu,...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Satthu santikaṃ āgantvā "desetu bhante bhagavā dhamman"tiādinā nayena dhammadesanaṃ āyāci. Satthā tassa paṭiññaṃ datvā "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyan"ti cintento "āḷāro paṇḍito, so imaṃ dhammaṃ khippaṃ ājānissatī"ti cittaṃ uppādetvā puna olokento tassa sattāhakālaṅkatabhāvaṃ ñatvā udakaṃ āvajjesi. Tassāpi abhidosakālaṅkatabhāvaṃ ñatvā "bahūpakārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū"ti pañcavaggiye ārabbha manasikatvā "kahaṃ nu kho te etarahi viharantī"ti āvajjento "bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye"ti ñatvā katipāhaṃ bodhimaṇḍasāmantāyeva piṇḍāya caranto viharitvā "āsāḷhipuṇṇamāyaṃ bārāṇasiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattessāmī"ti pakkhassa cātuddasiyaṃ paccūsasamaye paccuṭṭhāya pabhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṃ paṭipanno antarāmagge upakaṃ nāma ājīvakaṃ disvā tassa attano buddhabhāvaṃ ācikkhitvā taṃ divasameva sāyanhasamaye isipatanaṃ sampāpuṇi. Pañcavaggiyā tathāgataṃ dūratova āgacchantaṃ disvā "ayaṃ āvuso samaṇo gotamo paccayabāhullāya āvattitvā paripuṇṇakāyo pīṇindriyo 1- suvaṇṇavaṇṇo hutvā āgacchati, imassa vandanādīni na karissāma, mahākulappasuto kho panesa āsanābhihāraṃ arahati, tenassa āsanamattaṃ paññāpessāmā"ti katikaṃ akaṃsu. Bhagavā sadevakassa lokassa cittācārajānanasamatthena ñāṇena "kiṃ nu kho ime cintayiṃsū"ti āvajjetvā cittaṃ aññāsi, atha tesu sabbadevamanussesu anodissakavasena pharaṇasamatthaṃ mettacittaṃ saṅkhipitvā odissakavasena mettacittena phari. Te bhagavatā mettacittena samphuṭṭhā tathāgate upasaṅkamante sakāya katikāya saṇṭhātuṃ asakkontā paccuggantvā abhivādanādīni sabbakiccāni akaṃsu, sammāsambuddhabhāvaṃ panassa ajānantā kevalaṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācariṃsu. @Footnote: 1 Sī.,i. pīṇitindriyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Atha ne bhagavā "mā bhikkhave tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. Arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho"ti attano buddhabhāvaṃ ñāpetvā paññattavarabuddhāsane nisinno uttarāsāḷhanakkhattayoge vattamāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi parivuto pañcavaggiyatthere āmantetvā tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ chañāṇavijambhanaṃ 1- anuttaraṃ dhammacakkappavattanasuttantaṃ 2- desesi. Tesu koṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṃ pesento suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā tattheva vassaṃ upagantvā punadivase vappattheraṃ ovadanto vihāreyeva nisīdi, sesā cattāropi piṇḍāya cariṃsu. Vappatthero pubbaṇheyeva sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Etenevupāyena punadivase bhaddiyattheraṃ, punadivase mahānāmattheraṃ, punadivase assajittheranti sabbe sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā pañcamiyaṃ pakkhassa pañcapi there sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṃ 3- desesi, desanāpariyosāne pañcapi therā arahatte patiṭṭhahiṃsu. Atha satthā yasassa kulaputtassa upanissayaṃ disvā taṃ rattibhāge nibbijjitvā gehaṃ pahāya nikkhantaṃ "ehi yasā"ti pakkositvā tasmiṃyeva rattibhāge sotāpattiphale, punadivase arahatte patiṭṭhāpetvā aparepi tassa sahāyake catuppaññāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahattaṃ pāpesi. Evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vuṭṭhavasso pavāretvā "caratha bhikkhave cārikan"ti saṭṭhibhikkhū disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gacchanto antarāmagge kappāsikavanasaṇḍe tiṃsabhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu sabbapacchimako sotāpanno, sabbuttamo anāgāmī ahosi. Tepi sabbe ehibhikkhubhāveneva pabbājetvā disāsu pesetvā uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā ehibhikkhubhāvena pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya 4- @Footnote: 1 Sī.,i. saññāṇavijambhanaṃ. 2 vi. mahā. 4/10-24/10-20, saṃ. mahā. @19/6081-90/367-76. 3 vi. mahā. 4/13-23/13-20, saṃ.kha.17/59/55-6. 4 vi. mahā. @4/55/44-5, saṃ. saḷā.18/28/17-8.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena parivuto "bimbisārarañño dinnapaṭiññaṃ mocessāmī"ti rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṃ agamāsi. Rājā uyyānapālassa santikā "satthā āgato"ti sutvā dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto satthāraṃ upasaṅkamitvā cakkavicittatalesu suvaṇṇapaṭṭavitānaṃ viya pabhāsamudayaṃ vissajjentesu tathāgatassa pādesu sirasā nipatitvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ parisāya. Atha kho tesaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi "kiṃ nu kho mahāsamaṇo uruvelakassape brahmacariyaṃ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe"ti. Bhagavā tesaṃ cetasā cetoparivitakkamaññāya uruvelakassapaṃ gāthāya ajjhabhāsi:- "kimeva disvā uruvelavāsi pahāsi aggiṃ kisakovadāno pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttan"ti. 1- theropi bhagavato adhippāyaṃ viditvā:- "rūpe ca sadde ca atho rase ca kāmitthiyo cābhivadanti yaññā etaṃ malantī upadhīsu ñatvā tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin"ti 1- imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvappakāsanatthaṃ tathāgatassa pādapiṭṭhe sīsaṃ ṭhapetvā "satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī"ti vatvā ekatālaṃ dvitālaṃ titālanti yāva sattatālappamāṇaṃ sattakkhattuṃ vehāsaṃ abbhuggantvā oruyha tathāgataṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā mahājano "aho mahānubhāvā buddhā, evañhi thāmagatadiṭṭhiko nāma `arahā'ti maññamāno uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā tathāgatena damito"ti satthu guṇakathaṃyeva kathesi. Bhagavā "nāhaṃ idāniyeva uruvelakassapaṃ damemi, atītepi esa mayā @Footnote: 1 vi. mahā. 4/55/47.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Damito"ti vatvā imissā aṭṭhuppattiyā mahānāradakassapajātakaṃ 1- kathetvā cattāri saccāni pakāsesi. Rājā ekādasahi nahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi, ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi. Rājā satthu santike nisinnoyeva pañca assāsake 2- pavedetvā saraṇaṃ gantvā svātanāya nimantetvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Punadivase yehi ca bhagavā hiyyo diṭṭho, yehi ca adiṭṭho, te sabbepi rājagahavāsino aṭṭhārasakoṭisaṅkhā manussā tathāgataṃ daṭṭhukāmā pātova rājagahato laṭṭhivanuyyānaṃ agamaṃsu. Tigāvuto maggo nappahosi, sakalalaṭṭhivanuyyānaṃ nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. Mahājano dasabalassa rūpasobhaggappattaṃ attabhāvaṃ passantopi tittiṃ kātuṃ nāsakkhi. Vaṇṇabhūmi nāmesā. Evarūpesu hi ṭhānesu bhagavato lakkhaṇānubyañjanādippabhedā sabbāpi rūpakāyasirī vaṇṇetabbā. Evaṃ rūpasobhaggappattaṃ dasabalassa sarīraṃ passamānena mahājanena nirantaraṃ phuṭe uyyāne ca gamanamagge ca ekabhikkhussapi nikkhamanokāso nāhosi. Taṃ divasaṃ kira bhagavato bhattaṃ chinnaṃ bhaveyya, tasmā "taṃ mā ahosī"ti sakkassa nisinnāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi, so āvajjamāno taṃ kāraṇaṃ ñatvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā buddhadhammasaṃghapaṭisaṃyuttā thutiyo vadamāno dasabalassa purato otaritvā devānubhāvena okāsaṃ katvā:- "danto dantehi saha purāṇajaṭilehi vippamutto vippamuttehi siṅgīnikkhasuvaṇṇo rājagahaṃ pāvisi bhagavā. Mutto muttehi .pe. Tiṇṇo tiṇṇehi .pe. Santo santehi .pe. Rājagahaṃ pāvisi bhagavā. @Footnote: 1 khu.jā. 28/1153-1345/246-266. 2 Ma. āsīsake.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Dasavāso dasabalo dasadhammavidū dasabhi cupeto so dasasataparivāro rājagahaṃ pāvisi bhagavā"ti 1- imāhi gāthāhi satthu vaṇṇaṃ vadamāno purato pāyāsi. Tadā mahājano māṇavakassa rūpasiriṃ disvā "ativiya abhirūpo vatāyaṃ māṇavako, na kho pana amhehi diṭṭhapubbo"ti cintetvā "kuto ayaṃ māṇavako, kassa vā ayan"ti āha. Taṃ sutvā māṇavo:- "yo dhīro sabbadhi danto suddho appaṭipuggalo arahaṃ sugato loke tassāhaṃ paricārako"ti 2- gāthamāha. Satthā sakkena katokāsaṃ maggaṃ paṭipajjitvā bhikkhusahassaparivuto rājagahaṃ pāvisi. Rājā buddhappamukhassa saṃghassa mahādānaṃ datvā "ahaṃ bhante tīṇi ratanāni vinā vasituṃ na sakkhissāmi, velāya vā avelāya vā bhagavato santikaṃ āgamissāmi, laṭṭhivanuyyānañca nāma atidūre, idaṃ pana amhākaṃ veḷuvanuyyānaṃ nātidūraṃ naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ buddhārahaṃ senāsanaṃ. Idaṃ me bhante bhagavā paṭiggaṇhātū"ti suvaṇṇabhiṅgārena pupphagandhavāsitaṃ maṇivaṇṇaṃ udakamādāya veḷuvanuyyānaṃ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṃ pātesi. Tasmiṃ ārāme paṭiggahiteyeva "buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī"ti mahāpaṭhavī kampi. Jambudīpatalasmiñhi ṭhapetvā veḷuvanaṃ aññaṃ mahāpaṭhaviṃ kampetvā gahitasenāsanaṃ nāma natthi. Tambapaṇṇidīpepi ṭhapetvā mahāvihāraṃ aññaṃ paṭhaviṃ kampetvā gahitasenāsanaṃ nāma natthi. Satthā veḷuvanārāmaṃ paṭiggahetvā rañño anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṃghaparivuto veḷuvanaṃ agamāsi. @Footnote: 1 vi. mahā. 4/58/49. 2 vi. mahā. 4/58/50.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Tasmiṃ kho pana samaye sāriputto ca moggallāno cāti dve paribbājakā rājagahaṃ upanissāya viharanti amataṃ pariyesamānā. Tesu sāriputto assajittheraṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ disvā pasannacitto payirupāsitvā "ye dhammā hetuppabhavā"ti 1- ādigāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya attano sahāyakassa moggallānassapi tameva gāthaṃ abhāsi. Sopi sotāpattiphale patiṭṭhahi. Te ubhopi sañjayaṃ 2- oloketvā attano parisāya saddhiṃ bhagavato santike pabbajiṃsu. Tesu moggallāno sattāhena arahattaṃ pāpuṇi, sāriputto aḍḍhamāsena. Ubhopi te satthā aggasāvakaṭṭhāne ṭhapesi. Sāriputtattherena ca arahattaṃ pattadivaseyeva sannipātaṃ akāsi. Tathāgate pana tasmiññeva veḷuvanuyyāne viharante suddhodanamahārājā "putto kira me chabbassāni dukkarakārikaṃ caritvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattavaradhammacakko rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharatī"ti sutvā aññataraṃ amaccaṃ āmantesi "ehi bhaṇe, tvaṃ purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā mama vacanena `pitā te suddhodanamahārājā daṭṭhukāmo'ti vatvā mama puttaṃ gaṇhitvā ehī"ti āha. So "evaṃ devā"ti rañño vacanaṃ sirasā sampaṭicchitvā purisasahassaparivāro khippameva saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā dasabalassa catuparisamajjhe nisīditvā dhammadesanāvelāyaṃ vihāraṃ pāvisi. So "tiṭṭhatu tāva raññā pahitasāsanan"ti parisapariyante ṭhito satthu dhammadesanaṃ sutvā yathāṭhitova saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yāci. Bhagavā "etha bhikkhavo"ti hatthaṃ pasāresi, sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ahesuṃ. Arahattaṃ pattakālato paṭṭhāya pana ariyā nāma majjhattāva hontīti so raññā pahitasāsanaṃ dasabalassa na kathesi. Rājā "neva gato āgacchati, na sāsanaṃ suyyatī"ti "ehi bhaṇe, tvaṃ gacchā"ti eteneva niyāmena aññaṃ amaccaṃ pesesi. Sopi gantvā purimanayeneva saddhiṃ parisāya arahattaṃ patvā tuṇhī ahosi. Puna rājā "ehi bhaṇe, tvaṃ gacchā"ti eteneva niyāmena @Footnote: 1 vi. mahā. 4/61/53, khu.apa. 32/268/36. 2 cha.Ma. sañcayaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Aparepi satta amacce pesesi. Te sabbe nava purisasahassaparivārā nava amaccā attano kiccaṃ niṭṭhāpetvā tuṇhībhūtā tattheva vihariṃsu. Rājā sāsanamattampi āharitvā ācikkhantaṃ alabhitvā cintesi "ettakāpi janā mayi sinehābhāvena sāsanamattampi na paccāhariṃsu, ko nu kho me sāsanaṃ karissatī"ti sabbaṃ rājabalaṃ olokento kāḷudāyiṃ addasa. So kira rañño sabbatthasādhako abbhantariko ativiya vissāsiko amacco bodhisattena saddhiṃ ekadivase jāto sahapaṃsukīḷako sahāyo. Atha naṃ rājā āmantesi "tāta kāḷudāyi ahaṃ mama puttaṃ daṭṭhukāmo navapurisasahassaparivārena 1- nava amacce pesesiṃ, tesu ekopi āgantvā sāsanamattaṃ ārocento nāma natthi, dujjāno kho pana me jīvitantarāyo, jīvamānoyevāhaṃ puttaṃ daṭṭhukāmo, sakkhissasi nu kho me puttaṃ dassetun"ti. Sakkhissāmi deva, sace pabbajituṃ labhissāmīti. Tāta tvaṃ pabbajito vā apabbajito vā mayhaṃ puttaṃ dassehīti. So "sādhu devā"ti rañño sāsanaṃ ādāya rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanāvelāya parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā saparivāro arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāvena pabbajitvā vihāsi. Satthā buddho hutvā paṭhamaṃ antovassaṃ isipatane vasitvā vuṭṭhavasso pavāretvā uruvelaṃ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile vinetvā bhikkhusahassaparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṃ rājagahaṃ gantvā dve māse vasi. Ettāvatā bārāṇasito nikkhantassa pañca māsā jātā, sakalo hemanto atikkanto. Kāḷudāyittherassa āgatadivasato sattaṭṭhadivasā vītivattā, thero phagguṇamāsapuṇṇamāyaṃ cintesi "atikkanto dāni hemanto, vasantasamayo anuppatto, manussehi sassādīni uddharitvā sammukhasammukhaṭṭhānehi maggā dinnā, haritatiṇasañchannā paṭhavī, supupphitā vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamā maggā, kālo dasabalassa ñātisaṅgahaṃ kātun"ti. Atha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā:- @Footnote: 1 Sī., Ma.....parivāre.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

"aṅgārino dāni dumā bhadante phalesino chadanaṃ vippahāya te accimantova pabhāsayanti samayo mahāvīra bhāgī rasānaṃ 1- .pe. Nātisītaṃ nātiuṇhaṃ nātidubbhikkhachātakaṃ saddalā haritā bhūmi esa kālo mahāmunī"ti saṭṭhimattāhi gāthāhi dasabalassa kulanagaragamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Atha naṃ satthā "kiṃ nu kho udāyi madhurassarena gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesī"ti āha. "tumhākaṃ bhante pitā suddhodanamahārājā tumhe passitukāmo, karotha ñātakānaṃ saṅgahan"ti. Sādhu udāyi karissāmi ñātakānaṃ saṅgahaṃ, bhikkhusaṃghassa ārocehi, gamiyavattaṃ paripūressantīti. "sādhu bhante"ti thero tesaṃ ārocesi. Bhagavā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatisahassehi khīṇāsavabhikkhūhi parivuto rājagahā nikkhamitvā divase divase yojanaṃ gacchati. "rājagahato saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthuṃ dvīhi māsehi pāpuṇissāmī"ti aturitacārikaṃ pakkāmi. Theropi "bhagavato nikkhantabhāvaṃ rañño ārocessāmī"ti vehāsaṃ abbhuggantvā rañño nivesane pāturahosi. Rājā theraṃ disvā tuṭṭhacitto mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasabhojanassa pattaṃ pūretvā adāsi. Thero uṭṭhāya gamanākāraṃ dassesi. Nisīditvā bhuñja tātāti. Satthu santikaṃ gantvā bhuñjissāmi mahārājāti. Kahaṃ pana tāta satthāti. Vīsatisahassabhikkhuparivāro tumhākaṃ dassanatthāya cārikaṃ nikkhanto mahārājāti. Rājā tuṭṭhamānaso āha "tumhe imaṃ paribhuñjitvā yāva mama putto imaṃ nagaraṃ pāpuṇāti, tāvassa itova piṇḍapātaṃ pariharathā"ti. Thero adhivāsesi. Rājā theraṃ pavisitvā pattaṃ gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā uttamassa bhojanassa pūretvā "tathāgatassa dethā"ti @Footnote: 1 Sī.,i. bhagīrasānaṃ, khu. thera. 26/527/347-8.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Therassa hatthe patiṭṭhāpesi. Thero sabbesaṃ passantānaṃyeva pattaṃ ākāse khipitvā sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā piṇḍapātaṃ āharitvā satthu hatthe ṭhapesi. Satthā taṃ paribhuñji. Eteneva upāyena thero divase divase piṇḍapātaṃ āhari. Satthāpi antarāmagge raññoyeva piṇḍapātaṃ paribhuñji. Theropi bhattakiccāvasāne divase divase "ajja bhagavā ettakaṃ āgato, ajja ettakan"ti buddhaguṇapaṭisaṃyuttāya ca kathāya sakalaṃ rājakulaṃ satthudassanaṃ vināyeva satthari sañjātappasādaṃ akāsi. Teneva naṃ bhagavā "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyī"ti 1- etadagge ṭhapesi. Sākiyāpi kho anuppatte bhagavati "amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā"ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā "nigrodhasakkassa ārāmo ramaṇīyo"ti sallakkhetvā tattha sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphahatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṃ pahiṇiṃsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca, tesaṃ anantarā sāmaṃ gandhapupphādīhi pūjayamānā bhagavantaṃ gahetvā nigrodharāmameva agamaṃsu. Tattha bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā nāma mānajātikā mānatthaddhā, te "siddhatthakumāro amhehi daharataro, amhākaṃ kaniṭṭho, bhāgineyyo, putto, nattā"ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṃsu "tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito nisīdissāmā"ti. Tesu evaṃ avanditvā nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā "na maṃ ñātayo vandanti, handa dāni te vandāpessāmī"ti abhiññāpādakaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya gaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyaṃ akāsi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā āha "bhante tumhākaṃ jātadivase kāḷadevilassa 2- vandanatthaṃ upanītānaṃ vo pāde parivattetvā brāhmaṇassa matthake patiṭṭhite @Footnote: 1 aṅ. ekaka. 20/225/25. 2 cha.Ma. kāladevalassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Disvāpi ahaṃ tumhākaṃ pāde vandiṃ, ayaṃ me paṭhamavandanā. Vappamaṅgaladivase ca jambucchāyāya sirisayane nipannānaṃ vo jambucchāyāya aparivattanaṃ disvāpi pāde vandiṃ, ayaṃ me dutiyavandanā. Idāni pana imaṃ adiṭṭhapubbaṃ pāṭihāriyaṃ disvāpi ahaṃ tumhākaṃ pāde vandāmi, ayaṃ me tatiyavandanā"ti. Raññā pana vandite bhagavantaṃ avanditvā ṭhātuṃ samattho nāma ekasākiyopi nāhosi, sabbe vandiṃsuyeva. Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattāsane nisīdi. Nisinne bhagavati sikhāpatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṃsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṃ vassi. Tambavaṇṇaṃ udakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati, temitukāmova temeti, atemitukāmassa sarīre ekabindumattampi na patati. Taṃ disvā sabbe acchariyabbhutacittā jātā "aho acchariyaṃ, aho abbhutan"ti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā "na idāneva mayhaṃ ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassati, atītepi vassī"ti imissā aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṃ 1- kathesi. Dhammakathaṃ sutvā sabbe uṭṭhāya vanditvā pakkamiṃsu. Ekopi rājā vā rājamahāmatto vā "sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā"ti vatvā gato nāma natthi. Satthā punadivase vīsatibhikkhusahassaparivuto kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi. Taṃ na koci gantvā nimantesi, na pattaṃ vā aggahesi. Bhagavā indakhīle ṭhitova āvajjesi "kathaṃ nu kho pubbabuddhā kulanagare piṇḍāya cariṃsu, kiṃ uppaṭipāṭiyā issarajanānaṃ gharāni agamaṃsu, udāhu sapadānacārikaṃ cariṃsū"ti. Tato ekabuddhassapi uppaṭipāṭiyā gamanaṃ adisvā "mayāpi dāni ayameva tesaṃ vaṃso paggahetabbo, āyatiṃ ca mama sāvakā mamaññeva anusikkhantā piṇḍacārikavattaṃ paripūressantīti koṭiyaṃ niviṭṭhagehato paṭṭhāya sapadānaṃ piṇḍāya cari. "ayyo kira siddhatthakumāro piṇḍāya caratī"ti dvibhūmikatibhūmikādīsu pāsādesu sīhapañjaraṃ vivaritvā mahājano dassanabyāvaṭo ahosi. @Footnote: 1 khu.jā. 28/547/308.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Rāhulamātāpi devī "ayyaputto kira imasmiṃyeva nagare mahantena rājānubhāve suvaṇṇasivikādīhi vicaritvā idāni kesamassuṃ ohāretvā kāsāyavatthanivāsano kapālahattho piṇḍāya carati, sobhati nu kho"ti sīhapañjaraṃ vivaritvā olokayamānā bhagavantaṃ nānāvirāgasamujjalāya sarīrappabhāya nagaravīthiyo obhāsetvā byāmappabhāparikkhepasamupabyūḷhāya asītānubyañjanappabhāsitāya dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitāya anopamāya buddhasiriyā virocamānaṃ disvā uṇhīsato paṭṭhāya yāva pādatalā:- "siniddhanīlamudukuñcitakeso sūriyanimmalatalābhinalāṭo yuttatuṅgamudukāyatanāso raṃsijālavikasito narasīho"ti evamādikāhi dasahi narasīhagāthāhi abhitthavitvā "tumhākaṃ putto piṇḍāya caratī"ti rañño ārocesi. Rājā saṃviggahadayo hatthena sāṭakaṃ saṇṭhapento turitaturito nikkhamitvā vegena gantvā bhagavato purato ṭhatvā āha "kinnu kho bhante amhe lajjāpetha, kimatthaṃ piṇḍāya caratha, kiṃ `ettakānaṃ bhikkhūnaṃ na sakkā bhattaṃ laddhun'ti saññaṃ karitthā"ti. Vaṃsacārittametaṃ mahārāja amhākanti. Nanu bhante amhākaṃ vaṃso nāma mahāsammatakhattiyavaṃso, ettha ca ekakhattiyopi bhikkhācarako nāma natthīti. "ayaṃ mahārāja khattiyavaṃso nāma tava vaṃso. Amhākaṃ pana "dīpaṅkaro koṇḍañño .pe. Kassapo"ti ayaṃ buddhavaṃso nāma. Ete ca 1- aññe anekasahassasaṅkhā buddhā bhikkhācāreneva jīvikaṃ kappesun"ti antaravīthiyaṃ ṭhitova:- "uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi cā"ti 2- imaṃ gāthamāha, gāthāpariyosāne rājā sotāpattiphale patiṭṭhāsi. "dhammañcare sucaritaṃ na naṃ duccaritaṃ care dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi cā"ti 2- @Footnote: 1 Ma. ete cāhaṃ ca. 2 khu.dha. 25/168-9/47.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

Imaṃ gāthaṃ sutvā sakadāgāmiphale patiṭṭhāsi, mahādhammapālajātakaṃ 1- sutvā anāgāmiphale patiṭṭhāsi, maraṇasamaye setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipannoyeva arahattaṃ pāpuṇi. Araññavāsena padhānānuyogakiccaṃ rañño nāhosi. So sotāpattiphalaṃ sacchikatvāyeva pana bhagavato pattaṃ gahetvā saparisaṃ bhagavantaṃ mahāpāsādaṃ āropetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Bhattakiccapariyosāne sabbaṃ itthāgāraṃ āgantvā bhagavantaṃ vandi ṭhapetvā rāhulamātaraṃ. Sā pana "gaccha, ayyaputtaṃ vandāhī"ti parijanena vuccamānāpi "sace mayhaṃ guṇo atthi, sayameva mama santikaṃ ayyaputto āgamissati, āgatameva naṃ vandissāmī"ti vatvā na agamāsi. Bhagavā rājānaṃ pattaṃ gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṃ rājadhītāya sirigabbhaṃ gantvā "rājadhītā yathāruci vandamānā na kiñci vattabbā"ti vatvā paññattāsane nisīdi. Sā vegenāgantvā gopphakesu gahetvā pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ parivattetvā yathājjhāsayaṃ vandi. Rājā rājadhītāya bhagavati sinehabahumānādiguṇasampattiṃ kathesi "bhante mama dhītā `tumhehi kāsāyāni vatthāni nivāsitānī'ti sutvā tato paṭṭhāya kāsāyavatthanivatthā jātā, tumhākaṃ ekabhattikabhāvaṃ sutvā ekabhattikāva jātā, tumhehi mahāsayanassa chaḍḍitabhāvaṃ sutvā paṭṭikāmañcakeyeva nipannā, tumhākaṃ mālāgandhādīhi viratabhāvaṃ ñatvā viratamālā gandhāva jātā, attano ñātakāhi `mayaṃ paṭijaggissāmā'ti sāsane pesitepi tesu ekañātakampi na olokesi, evaṃ guṇasampannā me bhante dhītā"ti. "anacchariyaṃ mahārāja ayaṃ idāni tayā rakkhiyamānā rājadhītā paripakke ñāṇe attānaṃ rakkheyya, esā pubbe anārakkhā pabbatapāde vicaramānā aparipakkepi ñāṇe attānaṃ rakkhī"ti vatvā candakinnarījātakaṃ 2- kathetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Punadivase pana nandassa rājakumārassa abhisekagehappavesanavivāhamaṅgalesu vattamānesu tassa gehaṃ gantvā kumāraṃ pattaṃ gāhāpetvā pabbājetukāmo @Footnote: 1 khu. jā. 27/447/224. 2 khu. jā. 27/485/292.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

Maṅgalaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Janapadakalyāṇī kumāraṃ gacchantaṃ disvā "tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsī"ti vatvā gīvaṃ pasāretvā olokesi. So bhagavantaṃ "pattaṃ gaṇhathā"ti vattuṃ avisahamāno vihāraṃyeva agamāsi, taṃ anicchamānaṃyeva bhagavā pabbājesi. Iti bhagavā kapilavatthuṃ gantvā tatiyadivase nandaṃ pabbājesi. Sattame divase rāhulamātāpi kumāraṃ alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ pesesi "passa tāta etaṃ vīsatisahassasamaṇaparivutaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ brahmarūpavaṇṇaṃ samaṇaṃ, ayaṃ te pitā, etassa mahantā nidhayo ahesuṃ, tyassa nikkhamanakālato paṭṭhāya na passāma, gaccha, naṃ dāyajjaṃ yācāhi `ahaṃ tāta kumāro abhisekaṃ patvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṃ me dehi. Sāmiko hi putto pitusantakassā'ti. "kumāro ca bhagavato santikaṃ gantvāva pitu sinehaṃ labhitvā haṭṭhacitto "sukhā te samaṇa chāyā"ti vatvā aññañca bahuṃ attano anurūpaṃ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāropi "dāyajjaṃ me samaṇa dehi, dāyajjaṃ me samaṇa dehī"ti bhagavantaṃ anubandhi. Na bhagavā kumāraṃ nivattāpesi, parijanopi bhagavatā saddhiṃ gacchantaṃ nivattetuṃ nāsakkhi. Iti so bhagavatā saddhiṃ ārāmameva agamāsi. Tato bhagavā cintesi "yaṃ ayaṃ pitusantakaṃ dhanaṃ icchati, taṃ vaṭṭānugataṃ savighātaṃ, handassa me bodhimaṇḍe paṭiladdhaṃ sattavidhaṃ ariyadhanaṃ demi, lokuttaradāyajjassa naṃ sāmikaṃ karomī"ti āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi "tena hi sāriputta rāhulaṃ pabbājehī"ti. Thero taṃ pabbājesi. Pabbajite ca pana kumāre rañño adhimattaṃ dukkhaṃ uppajji, taṃ adhivāsetuṃ asakkonto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā "sādhu bhante ayyā mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ na pabbājeyyun"ti varaṃ yāci. Bhagavā ca tassa varaṃ datvā punekadivase rājanivesane katabhattakicco ekamantaṃ nisinnena raññā "bhante tumhākaṃ dukkarakārikakāle ekā devatā maṃ upasaṅkamitvā `putto te kālaṅkato'ti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Āha, tassā vacanaṃ asaddahanto `na mayhaṃ putto sambodhiṃ appatvā kālaṃ karotī'ti taṃ paṭikkhipin"ti vutte "tumhe idāni kiṃ saddahissatha, ye tumhe pubbepi aṭṭhikāni dassetvā `putto te mato'ti vutte na saddahitthā"ti imissā aṭṭhuppattiyā mahādhammapālajātakaṃ kathesi, kathāpariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Iti bhagavā pitaraṃ tīsu phalesu patiṭṭhāpetvā bhikkhusaṃghaparivuto punadeva rājagahaṃ gantvā sītavane vihāsi. Tasmiṃ samaye anāthapiṇḍiko gahapati pañcahi sakaṭasatehi bhaṇḍaṃ ādāya rājagahaṃ gantvā attano piyasahāyakassa seṭṭhino gehaṃ gantvā tattha buddhassa bhagavato uppannabhāvaṃ sutvā balavapaccūse devatānubhāvena vivaṭena dvārena satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya dutiye divase buddhappamukhassa saṃghassa mahādānaṃ datvā sāvatthiṃ āgamanatthāya satthu paṭiññaṃ gahetvā antarāmagge pañcacattāḷīsayojanaṭṭhāne satasahassaṃ 1- datvā yojanike yojanike vihāraṃ kāretvā jetavanaṃ koṭisanthārena aṭṭhārasahi hiraññakoṭīhi kiṇitvā navakammaṃ paṭṭhapesi. So majjhe dasabalassa gandhakuṭiṃ kāresi, taṃ parivāretvā asītiyā mahātherānaṃ pāṭiyekkaṃ ekasannivesane āvāse ekakuṭikadvikuṭikahaṃsavaṭṭakadīgharassa- sālāmaṇḍapādivasena sesasenāsanāni pokkharaṇīcaṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānāni cāti aṭṭhārasakoṭipariccāgena ramaṇīye bhūmibhāge manoramaṃ vihāraṃ kāretvā dasabalassa āgamanatthāya dūtaṃ pāhesi. Satthā tassa vacanaṃ sutvā mahābhikkhusaṃghaparivāro rājagahā nikkhamitvā anupubbena sāvatthinagaraṃ pāpuṇi. Mahāseṭṭhipi kho vihāramahaṃ sajjetvā tathāgatassa jetavanaṃ pavisanadivase puttaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā alaṅkatapaṭiyatteheva pañcahi kumārasatehi saddhiṃ pesesi. So saparivāro pañcavaṇṇavatthasamujjalāni pañca dhajasatāni gahetvā dasabalassa purato ahosi, tesaṃ pacchato mahāsubhaddā cūḷasubhaddāti dve seṭṭhidhītaro pañcahi kumārikāsatehi saddhiṃ puṇṇaghaṭe gahetvā nikkhamiṃsu, @Footnote: 1 Sī.,i. satasahassaṃ satasahassaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Tāsaṃ pacchato seṭṭhibhariyā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā pañcahi mātugāmasatehi saddhiṃ puṇṇapātiyo gahetvā nikkhami, sabbesaṃ pacchato mahāseṭṭhi ahatavatthanivattho ahatavatthanivattheheva pañcahi seṭṭhisatehi saddhiṃ bhagavantaṃ abbhuggañchi. Bhagavā imaṃ upāsakaparisaṃ purato katvā mahābhikkhusaṃghaparivuto attano sarīrappabhāya suvaṇṇarasasekasiñcanāni viya vanantarāni kurumāno anantāya buddhalīlāya 1- aparimāṇāya 2- buddhasiriyā jetavanavihāraṃ pāvisi. Atha naṃ anāthapiṇḍiko āpucchi "kathāhaṃ bhante imasmiṃ vihāre paṭipajjāmī"ti. Tena hi gahapati imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa bhikkhusaṃghassa patiṭṭhāpehīti. "sādhu bhante"ti mahāseṭṭhi suvaṇṇabhiṅgāraṃ ādāya dasabalassa hatthe udakaṃ pātetvā "imaṃ jetavanavihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa dammī"ti adāsi. Satthā vihāraṃ paṭiggahetvā anumodanaṃ karonto:- "sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti tato vāḷamigāni ca siriṃsape 3- ca makase sisire cāpi vuṭṭhiyo. Tato vātātapo ghoro sañjāto paṭihaññati leṇatthañca sukhatthañca jhāyituṃ ca vipassituṃ. Vihāradānaṃ saṃghassa aggaṃ buddhena 4- vaṇṇitaṃ tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ atthamattano. Vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute tesaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca. Dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ yaṃ so dhammaṃ idhaññāya parinibbāti anāsavo"ti 5- @Footnote: 1 Sī.,i. buddhalīḷāYu. 2 Sī.,Ma. appaṭimāYu. 3 cha.Ma. sarīsape. @ 4 pāḷi. buddhehi. 5 vi. cūḷa. 7/295/61.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Vihārānisaṃsaṃ kathesi. Anāthapiṇḍiko dutiyadivasato paṭṭhāya vihāramahaṃ ārabhi. Visākhāya vihāramaho catūhi māsehi niṭṭhito, anāthapiṇḍikassa pana vihāramaho navahi māsehi niṭṭhāsi. Vihāramahepi aṭṭhāraseva koṭiyo pariccāgaṃ agamaṃsu. Iti ekasmiṃyeva vihāre catupaṇṇāsakoṭisaṅkhaṃ dhanaṃ pariccaji. Atīte pana vipassissa bhagavato kāle punabbasumitto nāma seṭṭhi suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne yojanappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Sikhissa pana bhagavato kāle sirivaḍḍho nāma seṭṭhi suvaṇṇaphālasanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne tigāvutappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Vessabhussa bhagavato kāle sotthiyo nāma seṭṭhi suvaṇṇahatthipadasanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne aḍḍhayojanappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Kakusandhassa bhagavato kāle accuto nāma seṭṭhi suvaṇṇiṭṭhakāsanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne gāvutappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Koṇāgamanassa bhagavato kāle uggo nāma seṭṭhi suvaṇṇakacchapasanthārena kiṇitvā ṭhāne aḍḍhagāvutappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Kassapassa bhagavato kāle sumaṅgalo nāma seṭṭhi suvaṇṇayaṭṭhisanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne soḷasakarīsappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Amhākaṃ pana bhagavato kāle anāthapiṇḍiko nāma seṭṭhi kahāpaṇakoṭisanthārena kiṇitvā tasmiṃyeva ṭhāne aṭṭhakarīsappamāṇaṃ saṃghārāmaṃ kāresi. Idaṃ kira ṭhānaṃ sabbabuddhānaṃ avijahitaṭṭhānameva. Iti mahābodhimaṇḍe sabbaññutappattito yāva mahāparinibbānamañcā yasmiṃ yasmiṃ ṭhāne bhagavā vihāsi. Idaṃ santikenidānaṃ nāmāti veditabbaṃ. Nidānakathā niṭṭhitā. ---------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Therāpadāna 1. Buddhavagga abbhantaranidānavaṇṇanā [5] "atha buddhāpadānāni suṇātha suddhamānasā tiṃsapāramisampuṇṇā dhammarājā asaṅkhiyā"ti ettha athāti adhikārantarūpadassanatthe nipātapadaṃ, vibhattiyuttāyuttanipātadvayesu vibhattiyuttanipātapadaṃ. Atha vā:- adhikāre maṅgale ceva nipphannatthevadhāraṇe anantarepagamane 1- athasaddo pavattati. Tathā hi:- "adhikiccaṃ adhiṭṭhānaṃ adhiatthaṃ vibhāsati seṭṭhajeṭṭhakabhāvena adhikāro vidhīyate"ti vuttattā buddhānaṃ samattiṃsapāramidhammānaṃ adhikiccato, seṭṭhajeṭṭhato adhikāraṭṭhena athasaddena yuttamapadānānīti. Tividhabodhisattānaṃ pūjāmaṅgalasabhāvato "pūjā ca pūjaneyyānaṃ, etaṃ maṅgalamuttaman"ti vacanato 2- maṅgalaṭṭhena athasaddena yuttamapadānānīti. Buddhādīnaṃ bhagavantānaṃ sampattikiccassa arahattamaggena nipphannato nipphannaṭṭhena athasaddena yuttamapadānānīti. Buddhādīnaṃ arahattamaggādikusalato aññakusalānaṃ abhāvato avadhāraṇaṭṭhena nivāraṇaṭṭhena athasaddena yuttamapadānānīti. Khuddakapāṭhasaṅgahānantaraṃ saṅgahitanti anantaraṭṭhena athasaddena yuttamapadānānīti. Ito khuddakapāṭhato paṭṭhāyāti apagamanaṭṭhena athasaddena yuttamapadānānīti. Buddhoti ettha bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya @Footnote: 1 Sī.,i. anantare ca gamane. 2. khu.khu. 25/3/4.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, pabbajjāsaṅkhātena buddho, adutiyaṭṭhena buddho, taṇhāpahānaṭṭhena buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddho, buddhi buddhaṃ bodhoti anatthantarametaṃ. 1- Yathā nīlādivaṇṇayogato paṭo "nīlo paṭo, ratto paṭo"ti vuccati, evaṃ buddhaguṇayogato buddho. Atha vā "bodhī"ti vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ, tena ñāṇena sakaladiyaḍḍhasahassakilesārigaṇe khepetvā nibbānādhigamanato ñāṇaṃ "bodhī"ti vuccati. Tena sampayutto samaṅgīpuggalo buddho. Teneva ñāṇena paccekabuddhopi sabbakilese khepetvā nibbānamadhigacchati. Buddhānaṃ pana catūsu asaṅkhyeyyesu kappasatasahassesu ca pāramiyo pūretvā bodhiñāṇassādhigatattā ca indriyaparopariyattañāṇamahākaruṇāsamāpatti- ñāṇayamakapāṭihāriyañāṇasabbaññutaññāṇaanāvaraṇaāsayānusayādiasādhāraṇañāṇānaṃ samadhigatattā ca ekāyapi dhammadesanāya asaṅkhyeyyasattanikāye dhammāmataṃ pāyetvā nibbānassa pāpanato ca tadeva ñāṇaṃ buddhānamevādhikabhāvato tesameva sambuddhānaṃ apadānaṃ kāraṇaṃ buddhāpadānaṃ. Tañhi duvidhaṃ kusalākusalavasena. Paccekabuddhā pana na tathā kātuṃ samatthā, annādipaccayadāyakānaṃ 2- saṅgahaṃ karontāpi:- "icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva samijjhatu pūrentu cittasaṅkappā cando paṇṇaraso yathā. Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva samijjhatu pūrentu cittasaṅkappā maṇijotiraso yathā"ti 3- imāhi dvīhiyeva gāthāhi dhammaṃ desenti. Desentāpi asaṅkhyeyyasattanikāye bodhetuṃ na sakkuṇanti, tasmā na sabbaññubuddhasadisā hutvā pāṭiyekkaṃ visuṃ buddhāti paccekabuddhā. Tesaṃ apadānaṃ kāraṇaṃ paccekabuddhāpadānaṃ. @Footnote: 1 Sī. buddho buddhi buddhaṃ bodhoti atthantarametaṃ, i. buddho buddhaṃ bodheti @atthantarametaṃ. 2 Sī. samatthāti paccayadāyakānaṃ. 3 su.vi. 2/89, mano. pū. 1/168, @dhammapada. A.2/37 (syā).

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Ciraṃ ṭhitāti theRā. Atha vā thiratarasīlācāramaddavādiguṇehi 1- yuttāti theRā. Atha vā thiravarasīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanaguṇehi 1- yuttāti theRā. Atha vā thiratarasaṅkhātapaṇītānuttarasantinibbānamadhigatāti therā, therānaṃ apadānāni therāpadānāni. Tathā tādiguṇehi yuttāti therī, therīnaṃ apadānāni therīpadānāni. Tesu buddhāpadāne pañceva apadānāni, pañceva suttantā. Tenāhu porāṇā:- "pañceva apadānāni pañca suttāni yassa ca idaṃ buddhāpadānanti paṭhamaṃ anulomato"ti. Paccekabuddhāpadānepi pañceva apadānāni, pañceva suttantā. Tenāhu porāṇā:- "pañceva apadānāni pañca suttāni yassa ca idaṃ paccekabuddhāpadānanti dutiyaṃ anulomato"ti. Therāpadānesu dasādhikapañcasatāpadānāni, vaggato ekapaññāsa vaggā. Tenāhu porāṇā:- "pañcasatadasapadānāni ekapaññāsa vaggato idaṃ therāpadānanti tatiyaṃ anulomato"ti. Therīapadānesu cattāḷīsaṃ apadānāni, vaggato caturo vaggā. Tenāhu porāṇā:- "cattāḷīsaṃpadānāni catuvaggāni yassa ca idaṃ therīpadānanti catutthaṃ anulomato"ti. Apadānanti ettha apadānasaddo kāraṇagahaṇaapagamanapaṭipāṭiakkosanādīsu dissati. Tathā hi esa "khattiyānaṃ apadānaṃ brāhmaṇānaṃ apadānan"tiādīsu kāraṇe dissati, khattiyānaṃ kāraṇaṃ brāhmaṇānaṃ kāraṇanti attho. "upāsakānaṃ apadānan"tiādīsu gahaṇe dissati, saṃ suṭṭhu gahaṇanti attho. "vāṇijānaṃ apadānaṃ suddānaṃ apadānan"tiādīsu apagamane dissati, @Footnote: 1 Ma. thirācāra....

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Tato tato tesaṃ apagamananti attho. "piṇḍapātiko bhikkhu sapadānacāravasena piṇḍāya caratī"tiādīsu paṭipāṭiyā dissati, gharapaṭipāṭiyā caratīti attho. "apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññāti apadānetī"tiādīsu akkosane dissati, akkosati paribhāsatīti attho. Idha pana kāraṇe dissati. Tasmā buddhānaṃ apadānāni buddhāpadāni, buddhakāraṇānīti attho. Gaṅgāvālukūpamānaṃ anekesaṃ buddhānaṃ dānapāramitādisamattiṃsapāramitā kāraṇanti daṭṭhabbaṃ. Atha adhikārādīsu yuttaapadānāni suddhamānasā suṇāthāti sambandho. Tattha suddhamānasāti arahattamaggañāṇena diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā ṭhitattā suddhamānasā parisuddhacittā suddhahadayā pañcasatā khīṇāsavā imasmiṃ dhammasabhāye sannisinnā suṇātha, ohitasotā manasi karothāti attho. Ettha pana "apadānānī"ti avatvā paccekabuddhāpadānatherāpadānatherīapadānesu vijjamānesupi "atha buddhāpadānānī"ti vacanaṃ khandhayamakaāyatanadhātu- saccasaṅkhāraanusayayamakesu vijjamānesupi padhānavasena ādivasena ca "mūlayamakan"ti vacanaṃ viya, terasasaṃghādisesadveaniyatatiṃsanissaggiyesu vijjamānesupi padhānavasena ādivasena ca "pārājikakaṇḍo"ti vacanaṃ viya ca idhāpi padhānavasena ādivasena ca vuttanti daṭṭhabbaṃ. "sammāsambuddhāpadānānī"ti vattabbe "vaṇṇāgamo .pe. Pañcavidhaṃ niruttan"ti niruttinayena vā "tesu vuddhilopāgamavikāraviparītādesā cāti suttena vā tatiyatthavācakassa sammāti nipātapadassa, sayaṃsaddatthavācakassa santiupasaggapadassa ca lopaṃ katvā kitantavācībuddhasaddameva gahetvā gāthābandhasukhatthaṃ "buddhāpadānānī"ti vuttaṃ. Tasmā sammāsambuddhāpadānānīti attho. Iti visuddhajanavilāsiniyā apadānaṭṭhakathāya abbhantaranidānavaṇṇanā niṭṭhitā. ------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

1. Buddhāpadānavaṇṇanā idāni abbhantaranidānānantaraṃ apadānaṭṭhakathaṃ kathetukāmo:- "sapadānaṃ apadānaṃ vicitranayadesanaṃ yaṃ khuddakanikāyasmiṃ saṅgāyiṃsu mahesayo tassa dāni anuppatto atthasaṃvaṇṇanākkamo"ti tattha yaṃ apadānaṃ tāva "sakalaṃ buddhavacanaṃ ekavimuttirasan"ti vuttattā ekarase saṅgahaṃ gacchati, dhammavinayavasena dvidhāsaṅgahe dhamme saṅgahaṃ gacchati, paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanesu majjhimabuddhavacane saṅgahaṃ gacchati, vinayābhidhammasuttantapiṭakesu suttantapiṭake saṅgahaṃ gacchati, dīghanikāyamajjhimasaṃyutta- aṅguttarakhuddakanikāyesu pañcasu nikāyesu khuddakanikāye saṅgahaṃ gacchati, suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navasu satthusāsanaṅgesu 1- gāthāya saṅgahitaṃ. "dvāsīti 2- buddhato gaṇhiṃ dvesahassāni bhikkhuto caturāsītisahassāni ye me dhammā pavattino"ti evaṃ vuttacaturāsītisahassadhammakkhandhesu katipayadhammakkhandhasaṅgahitaṃ hotīti. Idāni taṃ apadānaṃ dassento "tiṃsapāramisampuṇṇā, dhammarājā asaṅkhiyā"ti āha. Tattha dasapāramitāva pacchimamajjhimukkaṭṭhavasena dasapāramīdasaupapāramī- dasaparamatthapāramīnaṃ vasena samattiṃsapāramī. Tāhi saṃ suṭṭhu puṇṇā sampuṇṇā samannāgatā samaṅgībhūtā ajjhāpannā saṃyuttāti tiṃsapāramisampuṇṇā. Sakalalokattayavāsine sattanikāye mettākaruṇāmuditāupekkhāsaṅkhātāhi catūhi brahmavihārasamāpattīhi vā phalasamāpattivihārena vā ekacittabhāvena tano ca kāye rañjenti allīyāpentīti rājāno, dhammena rājāno dhammarājā, itthambhūtā @Footnote: 1 cha.Ma. sāsanaṅgesu. 2 Sī.,i. dvāsītiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Buddhā. Dasasatasahassadasasahassasatasahassadasasatasahassakoṭipakoṭikoṭippakoṭinahuta- ninnahutaakkhobhiṇibinduabbudanirabbudaahahaababaaṭaṭasogandhikauppalakumudapuṇḍarika- padumakathānamahākathānaasaṅkhyeyyānaṃ vasena asaṅkhiyā saṅkhārahitā dhammarājāno atītā vigatā niruddhā abbhatthaṃ gatāti adhippāyo. [6] Tesu atītabuddhesu katādhikārañca attanā bodhisattabhūtena cakkavattiraññā hutvā katasambhārañca ānandattherena puṭṭho bhagavā "sambodhiṃ buddhaseṭṭhānan"tiādimāha. Bho ānanda mama apadānaṃ suṇohīti adhippāyo. Ānanda ahaṃ pubbe bodhisambhārapūraṇakāle cakkavattirājā hutvā seṭṭhānaṃ pasaṭṭhānaṃ paṭividdhacatusaccānaṃ buddhānaṃ sambodhiṃ catusaccamaggañāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vā sirasā abhivādayeti sambandho. Sasaṃghe sāvakasaṃghasahite lokanāyake lokajeṭṭhe buddhe dasahi aṅgulīhi ubhohi hatthapuṭehi namassitvā vanditvā sirasā sīsena abhivādaye ādarena thomanaṃ katvā paṇāmaṃ karomīti attho. [7] Yāvatā buddhakhettesūti dasasahassacakkavāḷesu buddhakhettesu ākāsaṭṭhā ākāsagatā bhūmaṭṭhā bhūmitalagatā veḷuriyādayo satta ratanā asaṅkhiyā saṅkhārahitā yāvatā yattakā vijjanti. Tāni sabbāni manasā cittena samāhare, saṃ suṭṭhu cittena 1- adhiṭṭhahitvā āharissāmīti attho, mama pāsādassa sāmantā rāsiṃ karomīti attho. [8] Tattha rūpiyabhūmiyanti tasmiṃ anekabhūmimhi pāsāde rūpiyamayaṃ rajatamayaṃ bhūmiṃ nimmitanti 2- attho. Ahaṃ ratanamayaṃ sattahi ratanehi nimmitaṃ anekasatabhūmikaṃ pāsādaṃ ubbiddhaṃ uggataṃ nabhamuggataṃ ākāse jotamānaṃ māpayinti attho. [9] Tameva pāsādaṃ vaṇṇento "vicittathambhan"tyādimāha. Vicittehi anekehi masāragallādivaṇṇehi thambhehi ussāpitaṃ sukataṃ suṭṭhu kataṃ lakkhaṇayuttaṃ ārohapariṇāhavasena suṭṭhu vibhattaṃ anekakoṭisatagghanatoraṇanimmitattā mahārahaṃ. @Footnote: 1 Sī. saṃsuddhacitto. 2 Sī.,i. bhūmi nimmitāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Punapi kiṃ visiṭṭhaṃ? kanakamayasaṅghāṭaṃ suvaṇṇehi katatulāsaṅghāṭavalayehi yuttaṃ, tattha ussāpitakontehi ca chattehi ca maṇḍitaṃ sobhitaṃ pāsādanti sambandho. [10] Punapi pāsādasseva sobhaṃ vaṇṇento "paṭhamā veḷuriyā bhūmī"tyādimāha. Tassa anekasatabhūmipāsādassa subhā iṭṭhā kantā manāpā abbhasamā valāhakapaṭalasadisā vimalā nimmalā veḷuriyamaṇimayā nīlavaṇṇā paṭhamā bhūmi ahosīti attho. Jalajanaḷinapadumehi ākiṇṇā samaṅgībhūtā varāya uttamāya kañcanabhūmiyā suvaṇṇabhūmiyāva sobhatīti attho. [11] Tasseva pāsādassa kāci bhūmi pavāḷaṃsā pavāḷakoṭṭhāsā pavāḷavaṇṇā, kāci bhūmi lohitakā lohitavaṇṇā, kāci bhūmi subhā manoharā indagopakavaṇṇābhā rasmiyo niccharamānā, kāci bhūmi dasa disā obhāsatīti attho. [12] Tasmiṃyeva pāsāde niyyūhā niggatapamukhasālā ca suvibhattā suṭṭhu vibhattā koṭṭhāsato visuṃ visuṃ katā sīhapañjarā sīhadvārā ca. Caturo vedikāti catūhi vedikāvalayehi jālakavāṭehi ca manoramā manaallīyanakā gandhāveḷā gandhadāmā ca olambantīti attho. [13] Tasmiṃyeva pāsāde sattaratanabhūsitā sattaratanehi sobhitā kūṭāgāRā. Kiṃ bhūtā? nīlā nīlavaṇṇā, pītā pītavaṇṇā suvaṇṇavaṇṇā, lohitakā Lohitakavaṇṇā rattavaṇṇā, odātā odātavaṇṇā setavaṇṇā, suddhakāḷakā amissakāḷavaṇṇā, kūṭāgāravarūpetā kūṭāgāravarehi kaṇṇikakūṭāgāravarehi upeto samannāgato so pāsādoti attho. [14] Tasmiṃyeva pāsāde olokamayā uddhammukhā padumā supupphitā padumā sobhanti, sīhabyagghādīhi vāḷamigagaṇehi ca haṃsakoñcamayūrādipakkhisamūhehi ca sobhito so pāsādoti attho. Atiucco hutvā nabhamuggatattā nakkhattatārakāhi ākiṇṇo candasūrehi candasūriyarūpehi ca maṇḍito so pāsādoti attho. [15] So eva cakkavattissa pāsādo hemajālena suvaṇṇajālena sañchanno, soṇṇakiṅkiṇikāyuto suvaṇṇakiṅkiṇikajālehi yuto samannāgatoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Attho. Manoramā manallīyanakā soṇṇamālā suvaṇṇapupphapantiyo vātavegena vātappahārena kūjanti saddaṃ karontīti attho. [16] (1)- Mañjeṭṭhakaṃ mañjiṭṭhavaṇṇaṃ lohitakaṃ lohitavaṇṇaṃ pītakaṃ pītavaṇṇaṃ haripiñjaraṃ jambonadasuvaṇṇavaṇṇaṃ pañjaravaṇṇañca dhajaṃ nānāraṅgehi anekehi vaṇṇehi sampītaṃ rañjitaṃ dhajaṃ ussitaṃ tasmiṃ pāsāde ussāpitaṃ. Dhajamālinīti liṅgavipallāsavasena vuttaṃ, dhajamālāyutto so pāsādoti attho. [17] Tasmiṃ pāsāde attharaṇādayo vaṇṇento "na naṃ 2- bahū"tyādimāha. Tattha naṃ pāsādaṃ bahūhi 3- avijjamānaṃ nāma natthīti attho. Nānāsayanavicittā anekehi attharaṇehi vicittā sobhitā mañcapīṭhādisayanā anekasatā anekasatasaṅkhayā, kiṃ bhūtā? phalikā phalikamaṇimayā phalikāhi katā, 4- rajatāmayā rajatehi katā, maṇimayā nīlamaṇīhi katā, lohitaṅgā rattajātimaṇīhi katā, masāragallamayā kabaravaṇṇamaṇīhi katā, saṇhakāsikasanthatā saṇhehi sukhumehi kāsikavatthehi atthatā. [18] Pāvurāti pāvuraṇā, kīdisā? kambalā lomasuttehi katā, dukūlā Dukūlapaṭehi katā, cīnā cīnapaṭehi katā, pattuṇṇā pattuṇṇadese jātapaṭehi katā, paṇḍu paṇḍuvaṇṇā vicittattharaṇaṃ anekehi attharaṇehi pāvuraṇehi ca vicittaṃ sabbaṃ sayanaṃ manasā cittena ahaṃ paññapesinti attho. [19] Tadeva pāsādaṃ vaṇṇento "tāsu tāsveva bhūmīsū"tiādimāha. Tattha ratanakūṭalaṅkatanti ratanamayakūṭehi ratanakaṇṇikāhi alaṅkataṃ sobhitanti attho. Maṇiverocanā ukkāti verocanamaṇīhi rattamaṇīhi katā ukkā daṇḍapadīpā. Dhārayantā sutiṭṭhareti ākāse suṭṭhu dhārayantā gaṇhantā anekasatajanā suṭṭhu tiṭṭhantīti attho. @Footnote: 1 i. (tameva pāsādaṃ dhajamālini dhajapantīni, kiṃ bhūtaṃ). 2 i. nānā. @ 3 Sī. tatatha yaṃ na pāsāde taṃ na bahū, i. tattha yaṃ naṃ pāsādaṃ nānā bāhūti. @ 4 Sī.,i. phalikamaṇīhi katā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

[20] Puna tadeva pāsādaṃ vaṇṇanto "sobhanti esikāthambhā"tiādimāha. Tattha esikāthambhā nāma nagaradvāre sobhanatthāya nikhātā thambhā, 1- subhā iṭṭhā, kañcanatoraṇā suvaṇṇamayā, jambonadā jambonadasuvaṇṇamayā ca, sāramayā khadirarukkhasāramayā ca rajatamayā ca toraṇā sobhanti, esikā ca toraṇā ca taṃ pāsādaṃ sobhayantīti attho. [21] Tasmiṃ pāsāde suvibhattā anekā sandhī kavāṭehi ca aggaḷehi ca cittitā sobhitā sandhiparikkhepā sobhayantīti attho, ubhatoti tassa pāsādassa ubhosu passesu puṇṇaghaṭā anekehi padumehi anekehi ca uppalehi saṃyutā puṇṇā taṃ pāsādaṃ sobhayantīti attho. [22-3] Evaṃ pāsādassa sobhaṃ vaṇṇetvā ratanamayaṃ pāsādañca sakkārasammānañca pakāsento "atīte sabbabuddhe cā"tiādimāha. Tattha atīteti atikkante vigate kāle jāte bhūte sasaṃghe sāvakasamūhasahite sabbe lokanāyake buddhe sabhāvena 2- pakativaṇṇena rūpena saṇṭhānena ca sasāvake sāvakasahite buddhe 3- nimminitvā yena dvārena pāsādo pavisitabbo hoti, tena dvārena pavisitvā sasāvakā sabbe buddhā sabbasoṇṇamaye sakalasuvaṇṇamaye pīṭhe nisinnā ariyamaṇḍalā ariyasamūhā ahesunti attho. [24-5] Etarahi vattamāne kāle anuttarā uttaravirahitā ye ca buddhā atthi saṃvijjanti, te ca paccekabuddhe anekasate sayambhū sayameva bhūte aññācariyarahite aparājite khandhakilesābhisaṅkhāramaccudevaputtamārehi aparājite jayamāpanne santappesinti attho. Bhavanaṃ mayhaṃ pāsādaṃ atītakāle ca vattamānakāle ca sabbe buddhā samāruhuṃ 4- saṃ suṭṭhu āruhiṃsūti attho. [26] Ye dibbā divi bhavā dibbā devaloke jātā ye ca bahū kapparukkhā atathi. Ye ca mānusā manusse jātā ye ca bahū kapparukkhā atthi, tato sabbaṃ dussaṃ samāhantvā saṃ suṭṭhu āharitvā tecīvarāni kāretvā te paccekabuddhe ticīvarehi acchādemīti sambandho. @Footnote: 1 Sī.,i. nikhātaayathambhā. 2 Ma. sasāvake. 3 Sī.,i. paccekabuddhe. 4 pāḷi. @samāhariṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

[27] Evaṃ ticīvarehi acchādetvā pārupāpetvā tesaṃ nisinnānaṃ paccekabuddhānaṃ sampannaṃ madhuraṃ khajjaṃ khāditabbaṃ pūvādi kiñci, madhuraṃ bhojjaṃ bhuñjitabbaṃ āhārañca, madhuraṃ sāyanīyaṃ lehanīyañca, sampannaṃ madhuraṃ pivitabbaṃ aṭṭhapānañca, bhojanaṃ bhuñjitabbaṃ āhārañca, subhe sundare maṇimaye selamaye patte saṃ suṭṭhu pūretvā adāsiṃ paṭiggahāpesinti attho. [28] Sabbe te ariyamaṇḍalā sabbe te ariyasamūhā, dibbacakkhu samā 1- hutvā maṭṭhāti dibbacakkhusamaṅgino hutvā maṭṭhā kilesehi rahitattā siliṭṭhā sobhamānā cīvarasaṃyutā ticīvarehi samaṅgībhūtā madhurasakkharāhi ca telena ca madhuphāṇitehi ca paramannena uttamena annena ca mayā tappitā appitā paripūritā ahesunti attho. [29] Te evaṃ santappitā ariyamaṇḍalā ratanagabbhaṃ sattahi ratanehi nimmitagabbhaṃ gehaṃ pavisitvā guhāsayā guhāyaṃ sayamānā kesarīva kesarasīhā iva mahārahamhi sayane anagghe mañce sīhaseyyamakappayuṃ yathā sīho migarājā dakkhiṇapassena sayanto pāde pādaṃ accādhāya dakkhiṇahatthaṃ sīsūpadhānaṃ katvā vāmahatthaṃ ujkaṃ ṭhapetvā vāladhiṃ antarasatthiyaṃ katvā niccalo sayati, evaṃ seyyaṃ kappayuṃ kariṃsūti attho. [30] Te evaṃ sīhaseyyaṃ kappetvā sampajānā satisampajaññasampannā. Samuṭṭhāya saṃ suṭṭhu uṭṭhahitvā sayane pallaṅkamābhujuṃ ūrubaddhāsanaṃ kariṃsūti attho. [31] Gocaraṃ sabbabuddhānanti sabbesaṃ atītānāgatānaṃ buddhānaṃ gocaraṃ ārammaṇabhūtaṃ jhānaratisamappitā jhānaratiyā saṃ suṭṭhu appitā saṅgībhūtā ahesunti attho, aññe dhammāni desentīti tesu paccekabuddhesu aññe ekacce dhamme desenti, aññe ekacce iddhiyā paṭhamādijjhānakīḷāya kīḷanti ramanti. @Footnote: 1 pāḷi. dibbavatthā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

[32] Aññe ekacce abhiññā pañca abhiññāyo vasibhāvitā vasīkariṃsu, 1- pañcasu abhiññāsu āvajjanasamāpajjanavuṭṭhānaadhiṭṭhānapaccavekkhaṇa- saṅkhātāhi pañcavasitāhi vasībhāvaṃ itā gatā pattā abhiññāyo appenti samāpajjanti. Aññe ekacce anekasahassiyo vikubbanāni ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hotīti evamādīni iddhivikubbanāni vikubbanti karontīti attho. [33] Buddhāpi buddheti evaṃ sannipatitesu paccekabuddhesu sabbaññutaññāṇassa visayaṃ ārammaṇabhūtaṃ pañhaṃ buddhābuddhe pucchantīti attho. Te buddhā atthagambhīratāya gambhīraṃ nipuṇaṃ sukhumaṃ ṭhānaṃ kāraṇaṃ paññāya vinibujjhare visesena niravasesato bujjhanti. [34] Tadā mama pāsāde sannipatitā sāvakāpi buddhe pañhaṃ pucchanti, buddhā sāvake sisse pañhaṃ pucchanti, te buddhā ca sāvakā ca aññamaññaṃ pañhaṃ pucchitvā aññamaññaṃ byākaronti vissajjenti. [35] Puna te sabbe ekato dassento "buddhā paccekabuddhā cā"tiādimāha. Tattha buddhā sammāsambuddhā paccekabuddhā ca sāvakā ca sissā paricārakā nissitakā ete sabbe sakāya sakāya ratiyā ramamānā sallīnā 2- mama pāsāde abhiramantīti attho. [36] Evaṃ tasmiṃ vejayantapāsāde paccekabuddhānaṃ ācārasampattiṃ dassetvā idāni attano ānubhāvaṃ dassento so tilokavijayo cakkavattirājā "../../bdpicture/chattā tiṭṭhantu ratanā"tiādimāha. Tattha ratanā sattaratanamayā chattā kañcanāveḷapantikā suvaṇṇajālehi olambitā tiṭṭhantu. Muttājālaparikkhittā muttājālehi parivāritā sabbe chattā mama matthake muddhani dhārentūti cintitamatteyeva chattā pātubhūtā hontīti attho. @Footnote: 1 Sī.,i. vasaṃ kariṃsu. 2 Ma. allīnā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

[37] Soṇṇatārakacittitā suvaṇṇatārakāhi daddallamānā 1- celavitānā bhavantu nibbattantu. Vicittā anekavaṇṇā malyavitatā pupphapatthaṭā sabbe anekavitānā matthake nisīdanaṭṭhānassa uparibhāge dhārentūti attho. [38-40] Malyadāmehi anekasugandhapupphadāmehi vitatā parikiṇṇā gandhadāmehi candanakuṅkumatagarādisugandhadāmehi sobhitā pokkharaṇīti sambandho. Dussadāmehi pattuṇṇacīnādianagghadussadāmehi parikiṇṇā sattaratanadāmehi bhūsitā alaṅkatā pokkharaṇī. Pupphābhikiṇṇā campakasaḷalasogandhikādisugandhapupphehi abhikiṇṇā suṭṭhu vicittā sobhitā, punarapi kiṃ bhūtā pokkharaṇī? surabhigandhasugandhehi bhūsitā vāsitā. Samantato gandhapañcaṅgulalaṅkatā pañcahi aṅgulehi limpitagandhehi alaṅkatā, hemacchadanachāditā suvaṇṇachadanehi suvaṇṇavitānehi chāditā pāsādassa cātuddisā pokkharaṇiyo padumehi ca uppalehi ca suṭṭhu santhatā patthaṭā suvaṇṇarūpe suvaṇṇavaṇṇā khāyantu, padmareṇurajuggatā padumareṇūhi dhūlīhi ca ākiṇṇā pokkharaṇiyo sobhantūti attho. [41] Mama vejayantapāsādassa samantato pādapā campakādayo rukkhā sabbe pupphantu ete puppharukkhā. Sayameva pupphā muñcitvā vigaḷitvā gantvā bhavanaṃ okiruṃ, okiṇṇā pāsādassa upari karontūti attho. [42] Tattha tasmiṃ mama vejayantapāsāde sikhino mayūrā naccantu, dibbahaṃsā devatāhaṃsā pakūjare saddaṃ karontu, karavīkā ca madhurasaddā kokilā gāyantu gītavākyaṃ karontu, apare anuttā ca dijasaṃghā pakkhino samūhā pāsādassa samantato madhuraravaṃ ravantūti attho. [43] Pāsādassa samantato sabbā ātatavitatādayo bheriyo vajjantu haññantu, sabbā tā anekatantiyo vīṇā rasantu saddaṃ karontu, sabbā anekappakārā saṅgītiyo pāsādassa samantato vattantu pavattantu gāyantūti attho. @Footnote: 1 Ma. daddaḷhamānā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

[44-5] Yāvatā yattake ṭhāne buddhakhettamhi dasasahassicakkavāḷe tato pare cakkavāḷe, jotisampannā pabhāsampannā acchinnā mahantā samantato ratanāmayā sattahi ratanehi katā khacitā soṇṇapallaṅkā suvaṇṇapallaṅkā tiṭṭhantu, pāsādassa samantato dīparukkhā padīpadhāraṇā telarukkhā jalantu, padīpehi pajjalantu, dasasahassiparamparā dasasahassīnaṃ paramparā dasasahassiyo ekapajjotā ekapadīpā viya bhavantu ujjotantūti attho. [46] Naccagītesu chekā gaṇikā naccitthiyo ca lāsikā mukhena saddakārikā ca pāsādassa samantato naccantu, accharāgaṇā devitthisamūhā naccantu, nānāraṅgā anekavaṇṇā nānāraṅgamaṇḍalā pāsādassa samantato naccantu padissantu pākaṭā hontūti attho. [47] Tadā ahaṃ tilokavijayo nāma cakkavattirājā hutvā sakalacakkavāḷe dumagge rukkhagge pabbatagge himavantacakkavāḷapabbatādīnaṃ agge sinerupabbatāmuddhani ca sabbaṭṭhānesu vicittaṃ anekavaṇṇavicittaṃ pañcavaṇṇikaṃ nīlapītādipañcavaṇṇaṃ sabbaṃ dhajaṃ ussāpemīti attho. [48] Narā lokantarā narā ca nāgalokato nāgā ca devalokato gandhabbā ca devā ca sabbe upentu upagacchantu, te narādayo namassantā mama namakkāraṃ karontā pañjalikā katahatthapuṭā mama vejayantaṃ pāsādaṃ parivārayunti attho. [49] Evaṃ so tilokavijayo cakkavattirājā pāsādassa ca attano ca ānubhāvaṃ vaṇṇetvā idāni attanā sampatti katapuññaphalaṃ 1- samādapento "yaṃ kiñci kusalaṃ kamman"tiādimāha. Yaṃ kiñci kusalakammasaṅkhātaṃ kiriyaṃ kattabbaṃ atthi, taṃ sabbaṃ mama mayā kāyena vā vācāya vā manasā vā tīhi dvārehi kataṃ tidase sukataṃ suṭṭhu kataṃ, tāvatiṃsabhavane uppajjanārahaṃ katanti attho. @Footnote: 1 Sī.,i. sampattaṃ katapuññaphalaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

[50] Puna samādapento "ye sattā saññino"tiādimāha. Tattha ye sattā manussā vā devā vā brahmāno vā saññino saññāsahitā atthi, ye ca sattā asaññino saññārahitā asaññā sattā santi, te sabbe sattā mayhaṃ mayā kataṃ puññaphalaṃ, bhāgī bhavantu puññavantā hontūti attho. [51] Punapi samādapento bodhisatto "yesaṃ katan"tiādimāha. Mayā kataṃ puññaṃ yehi naranāgagandhabbadevehi suviditaṃ ñātaṃ, tesaṃ mayā dinnaṃ puññaphalaṃ, tasmiṃ mayā kate puññe dinnabhāvaṃ ye narādayo na jānanti, devā gantvā tesaṃ taṃ nivedayuṃ ārocayunti attho. [52] Sabbalokamhi ye sattā āhāranissitā jīvanti, te sabbe sattā manuññaṃ bhojanaṃ sabbaṃ mama cetasā mama cittena labhantu, mama puññiddhiyā labhantūti attho. [53] Manasā pasannena cittena yaṃ dānaṃ mayā dinnaṃ tasmiṃ dāne cittena pasādaṃ āvahiṃ uppādesiṃ. Sabbasambuddhā ca paccekā paṭiekā jinasāvakā ca mayā cakkavattiraññā pūjitā. [54] Sukatena tena kammena saddahitvā katena kusalakammena cetanāpaṇidhīhi ca cittena katapatthanāhi ca mānusaṃ dehaṃ manussasarīraṃ jahitvā chaḍḍetvā ahaṃ tāvatiṃsaṃ devalokaṃ agacchiṃ agamāsiṃ, suttappabuddho viya tattha uppajjinti attho. [55] Tato tilokavijayo cakkavattirājā kālaṅkato, tato paṭṭhāya āgate duve bhave dve jātiyo pajānāmi devatte devattabhāve mānuse manussattabhāve ca, tato jātidvayato aññaṃ gatiṃ aññaṃ uppattiṃ na jānāmi na passāmi, 1- manasā cittena patthanāphalaṃ patthitapatthanāphalanti attho. [56] Devānaṃ adhiko homīti yadi devesu jāto, āyuvaṇṇabalatejehi devānaṃ adhiko jeṭṭho seṭṭho ahosinti attho. Yadi manussesu jāto. @Footnote: 1 Sī. na sarāmi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Manujādhipo manussānaṃ adhipati issaro bhavāmi, tathā rājabhūto atirūpena 1- rūpasampattiyā ca lakkhaṇena ārohapariṇāhādilakkhaṇena ca sampanno sampuṇṇo uppannuppannabhave paññāya paramatthajānanapaññāya asamo samarahito, mayā sadiso koci natthīti attho. [57] Mayā katapuññasambhārena puññaphalena uppannuppannabhave seṭṭhaṃ pasaṭṭhaṃ madhuraṃ vividhaṃ anekappakāraṃ bhojanañca anappakaṃ bahusattaratanañca vividhāni, anekappakārāni pattuṇṇakoseyyādivatthāni ca nabhā ākāsato maṃ mama santikaṃ khippaṃ sīghaṃ upenti upagacchanti. [58-66] Paṭhabyā paṭhaviyā pabbate ca ākāse ca udake ca vane ca yaṃ yaṃ yattha yattha hatthaṃ pasāremi nikkhipāmi, tato tato dibbā bhakkhā dibbā āhārā maṃ mama santikaṃ upenti upagacchanti, pātubhavantīti attho. Tathā yathākkamaṃ sabbe ratanā. Sabbe candanādayo gandhā. Sabbe yānā vāhanā. Sabbe campakanāgapunnāgādayo mālā pupphā. Sabbe alaṅkārā ābharaṇā. Sabbā dibbakaññā. Sabbe madhusakkhaRā. Sabbe pūpādayo khajjā khāditabbā maṃ mama santikaṃ upenti upagacchanti. [67-8] Sambodhivarapattiyāti uttamacatumaggañāṇapattiyā pāpuṇanatthāya. Mayā yaṃ uttamadānaṃ kataṃ pūritaṃ, tena uttamadānena selasaṅkhātaṃ pabbataṃ sakalaṃ ekaninnādaṃ karonto bahalaṃ giraṃ 2- puthulaṃ ghosaṃ gajjento, sadevakaṃ lokaṃ sakalaṃ manussadevalokaṃ hāsayanto somanassappattaṃ karonto loke sakalalokattaye vivaṭṭacchado buddho ahaṃ bhavāmīti attho. [69] Disā dasavidhā loketi cakkavāḷaloke dasavidhā dasakoṭṭhāsā disā honti, tattha koṭṭhāse yāyato yāyantassa gacchantassa antakaṃ natthīti attho, cakkavattikāle tasmiṃ mayā gatagataṭṭhāne disābhāge vā buddhakhettā buddhavisayā asaṅkhiyā saṅkhārahitā. @Footnote: 1 cha.Ma. abhirūpena. 2. pāḷi. giriṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

[70] Pabhā pakittitāti tadā cakkavattirājakāle mayhaṃ pabhā cakkaratanamaṇiratanādīnaṃ pabhā ālokā yamakā yugaḷayugaḷā hutvā raṃsivāhanā raṃsiṃ muñcamānā pakittitā pākaṭā, etthantare dasasahassicakkavāḷantare raṃsijālaṃ raṃsisamūhaṃ, āloko vipulo bahutaro bhave ahosīti attho. [71] Ettake lokadhātumhīti dasasahassicakkavāḷesu sabbe janā maṃ passantu dakkhantūti attho. Sabbe devā yāva brahmanivesanā 1- yāva brahmalokā maṃ anuvattantu anukūlā bhavantu. [72] Visiṭṭhamadhunādenāti visaṭṭhena madhurena nādena, amatabherimāhaninti amatabheriṃ devadundubhiṃ pahariṃ, etthantare etasmiṃ dasasahassicakkavāḷabbhantare sabbe janā mama madhuraṃ giraṃ saddaṃ suṇantu manasi karontu. [73] Dhammameghena vassante dhammadesanāmayena nādena tabbohāraparamatthagambhīramadhurasukhumatthavasse vassante vassamāne sammāsambuddhānubhāvena sabbe bhikkhubhikkhunīādayo anāsavā nikkilesā hontu bhavantu. Yettha pacchimakā sattāti ettha etesu rāsibhūtesu catūsu parisasattesu ye sattā pacchimakā guṇavasena heṭṭhimakā, te sabbe sotāpannā bhavantūti adhippāyo. [74] Tadā tilokavijayacakkavattirājakāle dātabbakaṃ dātabbayuttakaṃ dānaṃ katvā asesato nissesena sīlaṃ sīlapāramiṃ pūretvā nekkhamme nekkhammapāramitāya pāramiṃ 2- koṭiṃ patvā uttamaṃ sambodhiṃ catumaggañāṇaṃ patto bhavāmi bhaveyyaṃ. [75] Paṇḍite paññavante medhāvino paripucchitvā "kiṃ bhante kattabbaṃ? kiṃ na kattabbaṃ? kiṃ kusalaṃ? kiṃ akusalaṃ? kiṃ katvā saggamokkhadvayassa bhāgī hotī"ti pucchitvā, evaṃ paññāpāramiṃ pūretvāti attho. Katvā vīriyamuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ ṭhānanisajjādīsu avicchinnaṃ vīriyaṃ katvā, vīriyapāramiṃ pūretvāti attho. Sakalaviruddhajanehi kataanādarādhivāsanākhantiyā pāramiṃ koṭiṃ gantvā khantipāramiṃ pūretvā uttamaṃ sambodhiṃ uttamaṃ sambuddhattaṃ patto bhavāmi bhaveyyaṃ. @Footnote: 1 pāḷi. brahmanivesanaṃ. 2 pāḷi. nekkhammapāramiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

[76] Katvā daḷhamadhiṭṭhānanti "mama sarīrajīvitesu vinassantesupi puññakammato na viramissāmī"ti acalavasena daḷhaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ katvā "sīse chijjamānepi musāvādaṃ na kathessāmī"ti saccapāramitāya koṭiṃ pūriya pūretvā "sabbe sattā sukhī arogā"tiādinā 1- mettāpāramitāya koṭiṃ patvā uttamaṃ sambodhiṃ pattoti attho. [77] Sajīvakājīvakavatthūnaṃ lābhe ca tesaṃ alābhe ca kāyikacetasikasukhe ceva tathā dukkhe ca sādarajanehi kate sammāne ceva omāne ca sabbattha samako samānamānaso upekkhāpāramiṃ pūretvā uttamaṃ sambodhiṃ patto pāpuṇeyyanti attho. [78] Kosajjaṃ kusītabhāvaṃ bhayato bhayavasena "apāyadukkhabhāgī"ti disvā ñatvā akosajjaṃ akusītabhāvaṃ alīnavuttiṃ vīriyaṃ khemato khemavasena "nibbānagāmī"ti disvā ñatvā āraddhavīriyā hotha bhavatha. Esā buddhānusāsanī esā buddhānaṃ anusiṭṭhi. [79] Vivādaṃ bhayato disvāti vivādaṃ kalahaṃ bhayato disvā "apāyabhāgī"ti disvā ñatvā avivādaṃ vivādato viramaṇaṃ "nibbānappattī"ti khemato disvā ñatvā samaggā ekaggacittā sakhilā siliṭṭhā mettāya dhuragatāya sobhamānā hothāti attho. Esā kathā mantanā 2- udīraṇā buddhānaṃ anusāsanī ovādadānaṃ. [80] Pamādaṃ ṭhānanisajjādīsu sativippalāsena viharaṇaṃ bhayato "nibbattanibbattaṭṭhānesu dukkhitadurūpaappannapānatādisaṃvattanakaṃ apāyādigamanañcā"ti disvā ñatvā appamādaṃ sabbakiriyāsu satiyā viharaṇaṃ khemato vaḍḍhito "nibbānasampāpuṇanan"ti disvā paccakkhato ñatvā aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhīti aṭṭha avayavaṃ sammāsambodhiyā maggaṃ adhigamūpāyaṃ bhāvetha vaḍḍhetha @Footnote: 1 cha.Ma. averātiādinā. 2 Sī. vaṇṇanā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Manasi karotha esā kathā bhāsanā udīraṇā buddhānusāsanī buddhānaṃ anusiṭṭhīti attho. [81] Samāgatā bahū buddhāti anekasatasahassasaṅkhyā paccekabuddhā samāgatā rāsibhūtā, sabbaso sabbappakārena arahantā ca khīṇāsavā anekasatasahassā samāgatā rāsibhūtā. Tasmā te buddhe ca arahante ca vandamāne 1- vandanārahe namassatha aṅgapaccaṅganamakkārena namassatha vandatha. [82] Evaṃ iminā mayā vuttappakārena acintiyā cintetuṃ asakkuṇeyyā buddhā, buddhadhammāti buddhehi desitā cattāro satipaṭṭhānā .pe. Aṭṭhaṅgiko maggo, pañcakkhandhā, hetupaccayo ārammaṇapaccayotiādayo dhammā, buddhānaṃ vā sabhāvā acintiyā cintetuṃ asakkuṇeyyā acintiye cintāvisayātikkante pasannānaṃ devamanussānaṃ vipāko devamanussasampattinibbānasampattisaṅkhāto cintetuṃ asakkuṇeyyo saṅkhyātikkanto hoti bhavati. Iti ettāvatā ca yathā addhānagāmino "maggaṃ no ācikkhā"ti puṭṭhena "vāmaṃ muñcitvā dakkhiṇaṃ gaṇhathā"ti vutte tena maggena gāmanigamarājadhānīsu kattabbakiccaṃ niṭṭhāpetvā puna muñcitena aparena vāmamaggena gatāpi gāmanigamādīsu kattabbakiccaṃ niṭṭhāpenti, evameva buddhāpadānaṃ kusalāpadānavasena niṭṭhāpetvā tadeva akusalāpadānavasena vitthāretuṃ idaṃ pañhakammaṃ:- "dukkarañca abbhakkhānaṃ abbhakkhānaṃ punāparaṃ abbhakkhānaṃ silāvedho sakalikāpi ca vedanā. Nāḷāgiri sattacchedo sīsadukkhaṃ yavakhādanaṃ piṭṭhidukkhamatīsāro ime akusalakāraṇā"ti. Tattha paṭhamapañhe:- dukkaranti chabbassāni dukkarakārikā. Atīte kassapasammāsambuddhakāle bodhisatto jotipālo nāma brāhmaṇamāṇavo hutvā @Footnote: 1 pāḷi. vandamānā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Nibbatto brāhmaṇajātivasena sāsane appasanno tassa bhagavato pilotikakammanissandena "kassapo bhagavā"ti sutvā "kuto muṇḍakassa samaṇassa bodhi, 1- bodhi paramadullabhā"ti āha. So tena kammanissandena anekajātisatesu narakādidukkhamanubhavitvā tasseva bhagavato anantaraṃ teneva laddhabyākaraṇena kammena jātisaṃsāraṃ khepetvā pariyosāne vessantarattabhāvaṃ patvā tato cuto tusitabhavane nibbatto. Devatāyācanena tato cavitvā sakyakule nibbatto ñāṇassa paripākattā sakalajambudīparajjaṃ pahāya anomānadītīre sunisitenāsinā samakuṭakesakalāpaṃ chinditvā brahmunā ānīte iddhimaye kappassa saṇṭhānakāle padumagabbhe nibbatte aṭṭha parikkhāre paṭiggahetvā pabbajitvā bodhiñāṇadassanassa tāva aparipakkattā buddhabhāvāya maggāmaggaṃ ajānitvā chabbassāni uruvelajanapade ekāhāraekālopaekapuggalaekamaggaekāsanabhojanavasena aṭṭhicammanhārusesaṃ nimmaṃsarudhirapetarūpasadisasarīro padhānasutte 2- vuttanayeneva padhānaṃ mahāvīriyaṃ dukkarakārikaṃ akāsi. So imaṃ dukkarakārikaṃ "sambodhiyā maggaṃ na hotī"ti cintetvā gāmanigamarājadhānīsu paṇītāhāraṃ paribhuñjitvā pīṇindriyo paripuṇṇadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇo kamena bodhimaṇḍamupagantvā pañca māre jinitvā buddho jātoti. Avacāhaṃ jotipālo sugataṃ kassapaṃ tadā kuto nu bodhi muṇḍassa bodhi paramadullabhā. Tena kammavipākena acariṃ dukkaraṃ bahuṃ chabbassānuruvelāyaṃ tato bodhimapāpuṇiṃ. Nāhaṃ etena maggena pāpuṇiṃ bodhimuttamaṃ kummaggena gavesissaṃ pubbakammena vārito. 3- Puññapāpaparikkhīṇo sabbasantāpavajjito asoko anupāyāso nibbāyissamanāsavoti. 4- @Footnote: 1 Sī. natthi. 2 khu. su. 25/2/415. 3 khu. apa. 32/92-4/420. @ 4 khu. apa. 32/95/420.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Dutiyapañhe:- abbhakkhānanti abhi akkhānaṃ paribhāsanaṃ. Atīte kira bodhisatto suddakule jāto apākaṭo appasiddho munāḷi nāma dhutto hutvā paṭivasati, tadā mahiddhiko mahānubhāvo surabhi nāma paccekabuddho kenaci karaṇīyena tassa samīpaṭṭhānaṃ pāpuṇi, so taṃ disvāva "dussīlo pāpadhammo ayaṃ samaṇo"tiādinā abbhācikkhi. So tena akusalanissandena narakādīsu anekavassasahassāni dukkhamanubhavitvā imasmiṃ pacchimattabhāve yadā titthiyā paṭhamataraṃ bhagavato tusitabhavane vasanasamaye ca pākaṭā hutvā sakalajanaṃ vañcetvā dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo dīpetvā vicaranti, tadā tusitapurā cavitvā sakyarājakule nibbattitvā kamena buddho jāto. Titthiyā sūriyuggamane khajjopanakā viya vihatalābhasakkārā bhagavati āghātaṃ bandhitvā vicaranti, tasmiṃ samaye rājagahaseṭṭhi gaṅgāya jālaṃ bandhitvā kīḷanto rattacandanaghaṭikaṃ disvā amhākaṃ gehe candanāni bahūni, 1- imaṃ bhamaṃ āropetvā tena bhamakārehi pattaṃ likhāpetvā veḷuparamparāya laggetvā "ye imaṃ pattaṃ iddhiyā āgantvā gaṇhanti, tesaṃ bhattiko bhavissāmī"ti bheriṃ carāpesi. Tadā titthiyā "naṭṭhamhā dāni naṭṭhamhā dānī"ti mantetvā nigaṇṭho nāṭaputto sakaparisaṃ evamāha "ahaṃ veḷusamīpaṃ gantvā ākāse ullaṅganākāraṃ karomi, `tumhe chavadārumayaṃ pattaṃ paṭicca mā iddhiṃ karothā'ti maṃ khandhe gahetvā vārethā"ti, te tathā gantvā tathā akaṃsu. Tadā piṇḍolabhāradvājo ca moggallāno ca tigāvute selapabbatamatthake ṭhatvā piṇḍapātagaṇhanatthāya cīvaraṃ pārupantā taṃ kolāhalaṃ suṇiṃsu. Tesu moggallāno piṇḍolabhāradvājaṃ "tvaṃ ākāsena gantvā taṃ pattaṃ gaṇhāhī"ti āha. So "bhante tumheyeva bhagavatā iddhimantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitā, tumheva gaṇhathā"ti āha. Tathāpi "mayā āṇatto tvameva gaṇhāhī"ti āṇatto attanā ṭhitaṃ tigāvutaṃ selapabbataṃ pādatale laggetvā ukkhaliyā pidhānaṃ viya sakalarājagahanagaraṃ chādesi, tadā nagaravāsino phalikapabbate āvutaṃ @Footnote: 1 amhākaṃ gehe rattacandanāni bahūnīti (?).

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Rattasuttamiva taṃ theraṃ passitvā "bhante bhāradvāja amhe rakkhathā"ti ugghosayiṃsu, bhītā suppādīni sīse akaṃsu, tadā thero taṃ pabbataṃ ṭhitaṭṭhāne vissajjetvā iddhiyā gantvā taṃ pattaṃ aggahesi, tadā nagaravāsino mahākolāhalamakaṃsu. Bhagavā veḷuvanārāme nisinno taṃ saddaṃ sutvā "kiṃ eso saddo"ti ānandaṃ pucchi. "bhāradvājena bhante pattassa gahitattā santuṭṭhā nagaravāsino ukkuṭṭhisaddamakaṃsū"ti āha. Tadā bhagavā āyatiṃ parūpavādamocanatthaṃ taṃ pattaṃ āharāpetvā bhedāpetvā 1- añjanupavisanaṃ katvā bhikkhūnaṃ dāpesi, dāpetvā ca pana "na bhikkhave iddhivikubbanā kātabbā, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā"ti sikkhāpadaṃ paññāpesi. Tato titthiyā "samaṇena kira gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, te jīvitahetupi taṃ nātikkamanti, mayaṃ iddhipāṭihāriyaṃ karissāmā"ti tattha tattha rāsibhūtā kolāhalamakaṃsu. Atha rājā bimbisāro taṃ sutvā bhagavato santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisinno bhagavantamevamāha "titthiyā bhante `iddhipāṭihāriyaṃ karissāmā'ti ugghosentī"ti. Ahampi mahārāja karissāmīti. Nanu bhante bhagavatā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti. Tameva mahārāja pucchissāmi, tavuyyāne ambaphalādīni khādantānaṃ "ettako daṇḍo"ti daṇḍaṃ ṭhapento tavāpi ekato katvā ṭhapesīti. Na mayhaṃ bhante daṇḍoti. Evaṃ mahārāja na mayhaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ atthīti. Kattha bhante pāṭihāriyaṃ bhavissatīti. Sāvatthiyā samīpe gaṇḍambarukkhamūle 2- mahārājāti. Sādhu bhante taṃ passissāmāti. Tato titthiyā "gaṇḍambarukkhamūle 2- kira pāṭihāriyaṃ bhavissatī"ti sutvā nagarassa sāmantā ambarukkhe chedāpesuṃ, nāgarā mahāaṅgaṇaṭṭhāne mañcātimañcaṃ aṭṭādayo bandhiṃsu, sakalajambudīpavāsino rāsibhūtā puratthimadisāyameva dvādasayojanāni pharitvā aṭṭhaṃsu. Sesadisāsupi tadanurūpenākārena sannipatiṃsu. @Footnote: 1 Sī. bhañjāpetvā. 2 cha.Ma. kaṇḍambarukkhamūle.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Bhagavāpi kāle sampatte āsāḷhipuṇṇamāsiyaṃ pātova kattabbakiccaṃ niṭṭhāpetvā taṃ ṭhānaṃ gantvā nisīdi, tasmiṃ khaṇe gaṇḍo nāma uyyānapālo kipillikapuṭe supakkaṃ ambaphalaṃ disvā "sacāhaṃ imaṃ rañño dadeyyaṃ, kahāpaṇādisāraṃ labheyyaṃ, bhagavato upanāmite pana idhalokaparalokesu sampatti bhavissatī"ti bhagavato upanāmesi. Bhagavā taṃ paṭiggahetvā ānandattheraṃ āṇāpesi "imaṃ phalaṃ madditvā pānaṃ dehī"ti. Thero tathā akāsi. Bhagavā ambarasaṃ pivitvā ambaṭṭhiṃ uyyānapālassa datvā "imaṃ ropehī"ti āha. So vālukaṃ viyūhitvā taṃ ropesi, ānandatthero kuṇḍikāya udakaṃ āsiñci, tasmiṃ khaṇe ambaṅkuro uṭṭhahitvā mahājanassa passantasseva sākhāviṭapapupphaphalapallavabharito paññāyittha. Patitaṃ ambaphalaṃ khādantā sakalajambudīpavāsino khayaṃ pāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Atha bhagavā puratthimacakkavāḷato yāva pacchimacakkavāḷaṃ, tāva imasmiṃ cakkavāḷe mahāmerumuddhani ratanacaṅkamaṃ māpetvā anekaparisāhi sīhanādaṃ nadāpento dhammapadaṭṭhakathāyaṃ 1- vuttanayena mahāiddhipāṭihāriyaṃ katvā titthiye madditvā te vippakāraṃ pāpetvā pāṭihīrāvasāne purimabuddhāciṇṇavasena tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā tattha vassaṃvuṭṭho nirantaraṃ temāsaṃ abhidhammaṃ desetvā mātuppamukhānaṃ anekadevatānaṃ sotāpattimaggādhigamanaṃ katvā vuṭṭhavasso devorohanaṃ katvā anekadevabrahmagaṇaparivuto saṅkassapuradvāraṃ oruyha lokānuggahaṃ akāsi. Tadā bhagavato lābhasakkāro jambudīpamajjhottharamāno pañcamahāgaṅgā viya ahosi. Atha titthiyā parihīnalābhasakkārā dukkhī dummanā pattakkhandhā adhomukhā nisīdiṃsu, tadā tesaṃ upāsikā ciñcamāṇavikā nāma ativiya rūpaggappattā te tathā nisinne disvā "kiṃ bhante evaṃdukkhī dummanā nisinnā"ti pucchi. Kiṃ pana tvaṃ bhagini appossukkāsīti. Kiṃ bhanteti. Bhagini samaṇassa gotamassa uppādakālato paṭṭhāya mayaṃ hatalābhasakkārā, nagaravāsino amhe na kiñci @Footnote: 1 dhammapada-ṭṭha 2/130 (bamḗā)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

Maññantīti. Mayā ettha kiṃ kātabbanti. Tayā samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ uppādetuṃ vaṭṭatīti. Sā "na mayhaṃ bhāro"ti vatvā tattha ussāhaṃ karontī vikāle jetavanavihāraṃ gantvā titthiyānaṃ upassaye vasitvā pāto nagaravāsīnaṃ gandhādīni gahetvā bhagavantaṃ vandanatthāya gamanasamaye jetavanā viya nikkhantā, "kattha sayitā"ti puṭṭhā "kiṃ tumhākaṃ mama sayitaṭṭhānenā"ti vatvā pakkāmi, sā kamena gacchante kāle pucchitā "samaṇenāhaṃ gotamena ekagandhakuṭiyaṃ sayitvā nikkhantā"ti āha. Taṃ bālaputhujjanā saddahiṃsu, paṇḍitā sotāpannādayo na saddahiṃsu. Ekadivasaṃ sā dārumaṇḍalaṃ udare bandhitvā upari rattapaṭaṃ paridahitvā gantvā sarājikāya parisāya dhammadesanatthāya nisinnaṃ bhagavantaṃ evamāha "bho samaṇa tvaṃ dhammaṃ desesi, tuyhaṃ paṭicca uppannadārakagabbhiniyā mayhaṃ lasuṇamaricādīni na vicāresī"ti. Tathābhāvaṃ bhagini tvaññeva 1- pajānāsi, ahañcāti. Sā "evameva methunasaṃsaggasamayaṃ dveyeva jānanti, na aññe"ti āha. Tasmiṃ khaṇe sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā dve devaputte āṇāpesi "tumhesu eko mūsikavaṇṇaṃ māpetvā tassā dārumaṇḍalassa bandhanaṃ chindatu, eko vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpetvā pārutapaṭaṃ uddhaṃ khipatū"ti. Te gantvā tathā akaṃsu. Dārumaṇḍalaṃ patamānaṃ tassā pādapiṭṭhiṃ bhindi. Dhammasabhāyaṃ sannipatitā puthujjanā sabbe "are duṭṭhacori tvaṃ evarūpassa lokattayasāmino evarūpaṃ abbhakkhānaṃ akāsī"ti uṭṭhahitvā ekekamuṭṭhipahāraṃ datvā sabhāya nīhariṃsu, dassanātikkantāya paṭhavī vivaramadāsi. Tasmiṃ khaṇe avīcito jālā uṭṭhahitvā kuladattikena rattakambaleneva taṃ acchādetvā avīcimhi pakkhipi, bhagavato lābhasakkāro atirekataro ahosi. Tena vuttaṃ:- "sabbābhibhussa buddhassa nando 2- nāmāsi sāvako taṃ abbhakkhāya niraye ciraṃ saṃsaritaṃ mayā. @Footnote: 1 cha.Ma. tvañceva. 2 Sī. nanto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Dasavassasahassāni niraye saṃsariṃ ciraṃ manussabhāvaṃ laddhāhaṃ abbhakkhānaṃ bahuṃ labhiṃ. Tena kammāvasesena ciñcamāṇavikā mamaṃ abbhācikkhi abhūtena janakāyassa aggato"ti. 1- Tatiyapañhe:- abbhakkhānanti abhi akkhānaṃ akkosanaṃ. Atīte kira bodhisatto apākaṭajātiyaṃ uppanno munāḷi nāma dhutto hutvā dujjanasaṃsaggabalena surabhiṃ nāma paccekabuddhaṃ "dussīlo pāpadhammo ayaṃ bhikkhū"ti akkosi. So tena akusalena vacīkammena bahūni vassasahassāni niraye paccitvā imasmiṃ pacchimattabhāve dasapāramitāsaṃsiddhibalena buddho jāto lābhaggayasaggappatto ahosi. Puna titthiyā ussāhajātā "kathaṃ nu kho samaṇassa gotamassa ayasaṃ uppādessāmā"ti dukkhī dummanā nisīdiṃsu. Tadā sundarī nāmekā paribbājikā te upasaṅkamitvā vanditvā ṭhitā tuṇhībhūte kiñci avadante disvā "kiṃ mayhaṃ deso"ti pucchi. Samaṇena gotamena amhe viheṭhiyamāne tvaṃ appossukkā viharissasi, idaṃ tava dosoti. Evamahaṃ 2- tattha kiṃ karissāmīti. Tvaṃ samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ uppādetuṃ sakkhissasīti. "sakkhissāmi ayyā"ti vatvā tato paṭṭhāya vuttanayena diṭṭhadiṭṭhānaṃ "samaṇena gotamena ekagandhakuṭiyaṃ sayitvā nikkhantā"ti vatvā akkosati paribhāsati. Titthiyāpi "passatha bho samaṇassa gotamassa kamman"ti akkosanti paribhāsanti. Vuttañhetaṃ:- "munāḷi nāmahaṃ dhutto pubbe aññāsu jātisu paccekabuddhaṃ surabhiṃ abbhācikkhiṃ adūsakaṃ. Tena kammavipākena niraye saṃsariṃ ciraṃ bahū vassasahassāni dukkhaṃ vedesi vedanaṃ. Tena kammāvasesena idha pacchimake bhave abbhakkhānaṃ mayā laddhaṃ sundarikāya kāraṇā"ti. 3- @Footnote: 1 khu. apa. 32/70-73/418. 2 Sī., i. evamāha. 3 khu. apa. 32/67-9/418.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

Catutthapañhe:- abbhakkhānaṃ abhi visesena akkosanaṃ paribhāsanaṃ. Atīte kira bodhisatto brāhmaṇakule uppanno bahussuto bahūhi sakkato pūjito tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante vanamūlaphalāhāro bahumāṇave mante vācento vāsaṃ kappesi. Eko pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhī tāpaso tassa santikaṃ agamāsi. So taṃ disvāva issāpakato taṃ adūsakaṃ isiṃ "kāmabhogī kuhako ayaṃ isī"ti abbhācikkhi, attano sisse ca āha "ayaṃ isi evarūpo anācārako"ti. Tepi tatheva 1- akkosiṃsu paribhāsiṃsu. So tena akusalakammavipākena vassasahassāni niraye dukkhamanubhavitvā imasmiṃ pacchimattabhāve buddho hutvā lābhaggayasaggappatto ākāse puṇṇacando viya pākaṭo jāto. Tatheva titthiyā abbhakkhānenāpi asantuṭṭhā punapi sundariyā abbhakkhānaṃ kāretvā surādhutte pakkosāpetvā lañcaṃ datvā "tumhe sundariṃ māretvā jetavanadvārasamīpe mālākacavarena chādethā"ti āṇāpesuṃ. Te tathā kariṃsu. Tato titthiyā "sundariṃ na passāmā"ti rañño ārocesuṃ. Rājā "pariyesathā"ti āha. Te attanā pātitaṭṭhānato gahetvā mañcakaṃ āropetvā rañño dassetvā "passatha bho samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ kamman"ti bhagavato bhikkhusaṃghassa ca sakalanagare avaṇṇaṃ ugghosentā vicariṃsu. Sundariṃ āmakasusāne aṭṭake ṭhapesuṃ. Rājā "sundarimārake pariyesathā"ti āṇāpesi. Tadā dhuttā suraṃ pivitvā "tvaṃ sundariṃ māresi, tvaṃ māresī"ti kalahaṃ kariṃsu. Rājapurisā te dhutte gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā kiṃ bhaṇe tumhehi sundarī māritāti. Āma devāti. Kehi āṇattāti. Titthiyehi devāti. Rājā titthiye āharāpetvā bandhāpetvā "gacchatha bhaṇe `buddhassa avaṇṇatthāya amhehi sayameva sundarī mārāpitā, bhagavā tassa sāvakā ca akārakā'ti ugghosathā"ti āha. Te tathā akaṃsu. Sakalanagaravāsino nikkaṅkhaṃ ahesuṃ. Rājā titthiye ca dhutte ca mārāpetvā chaḍḍāpeti. Tato bhagavato bhiyyoso mattāya lābhasakkāro vaḍḍhi. Tena vuttaṃ:- @Footnote: 1 Sī. tameva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

"brāhmaṇo sutavā āsiṃ ahaṃ sakkatapūjito mahāvane pañcasate mante vācemi māṇave. Tatthāgato isi bhīmo pañcābhiñño mahiddhiko tañcāhaṃ āgataṃ disvā abbhācikkhiṃ adūsakaṃ. Tatohaṃ avacaṃ sisse kāmabhogī ayaṃ isi mayhampi bhāsamānassa anumodiṃsu māṇavā. Tato māṇavakā sabbe bhikkhamānā 1- kule kule mahājanassa āhaṃsu kāmabhogī ayaṃ isi. Tena kammavipākena pañcabhikkhusatā ime abbhakkhānaṃ labhuṃ sabbe sundarikāya kāraṇā"ti. 2- Pañcamapañhe:- silāvedhoti āhatacitto silaṃ pavijjhi. Atīte kira bodhisatto ca kaniṭṭhabhātā ca ekapituputtā ahesuṃ. Te pitu accayena dāse 3- paṭicca kalahaṃ karontā aññamaññaṃ viruddhā ahesuṃ, bodhisatto attano balavabhāvena kaniṭṭhabhātaraṃ ajjhottharitvā tassupari pāsāṇaṃ pavijjhesi. So tena kammavipākena narakādīsu anekavassasahassāni dukkhamanubhavitvā imasmiṃ pacchimattabhāve buddho jāto. Devadatto rāhulakumārassa mātulo pubbe serivāṇijakāle bodhisattena saddhiṃ vāṇijo ahosi, te ekaṃ paṭṭanagāmaṃ patvā "tvaṃ ekavīthiṃ gaṇhāhi, ahampi ekavīthiṃ gaṇhāmī"ti dvepi paviṭṭhā. Tesu devadattassa paviṭṭhavīthiyaṃ jiṇṇaseṭṭhibhariyā ca nattā ca dveyeva ahesuṃ, tesaṃ mahantaṃ suvaṇṇathālakaṃ malaggahitaṃ bhājanantare ṭhapitaṃ hoti, taṃ suvaṇṇathālakabhāvaṃ ajānantī "imaṃ thālakaṃ gahetvā piḷandhanaṃ dethā"ti āha. So taṃ gahetvā sūciyā lekhaṃ kaḍḍhitvā suvaṇṇathālakabhāvaṃ ñatvā "thokaṃ datvā gaṇhissāmī"ti cintetvā gato. Atha bodhisattaṃ dvārasamīpaṃ āgataṃ disvā nattā ayye mayhaṃ kacchapuṭaṃ piḷandhanaṃ dethāti. Sā taṃ pakkosāpetvā nisīdāpetvā taṃ thālakaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. bhikkhamānaṃ. 2 khu. apa. 32/73-7/418. 3 Sī., i. dhane dāse ca.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Datvā imaṃ gahetvā mayhaṃ nattāya kacchapuṭaṃ piḷandhanaṃ dethāti. Bodhisatto taṃ gahetvā suvaṇṇathālakabhāvaṃ ñatvā "tena vañcitā"ti ñatvā attano pasibbakāya ṭhapitaaṭṭhakahāpaṇe avasesabhaṇḍañca datvā kacchapuṭaṃ piḷandhanaṃ kumārikāya hatthe piḷandhāpetvā agamāsi. So vāṇijo punāgantvā pucchi. Tāta tvaṃ na gaṇhittha, mayhaṃ putto idañcidañca datvā taṃ gahetvā gatoti. So taṃ sutvāva hadayena phālitena viya dhāvitvā anubandhi. Bodhisatto nāvaṃ āruyha pakkhandi. So "tiṭṭha, mā palāyi mā palāyī"ti vatvā "nibbattanibbattabhave taṃ nāsetuṃ samattho bhaveyyan"ti patthanaṃ akāsi. So patthanāvasena anekesu jātisatasahassesu aññamaññaṃ viheṭhetvā imasmiṃ attabhāve sakyakule nibbattitvā kamena bhagavati sabbaññutaṃ patvā rājagahe viharante anuruddhādīhi saddhiṃ bhagavato santikaṃ gantvā pabbajitvā jhānalābhī hutvā pākaṭo bhagavantaṃ varaṃ yāci "bhante sabbo bhikkhusaṃgho piṇḍapātikādīni terasa dhutaṅgāni samādiyatu, sakalo bhikkhusaṃgho mama bhāro hotū"ti. Bhagavā na anujāni. Devadatto veraṃ bandhitvā parihīnajjhāno bhagavantaṃ māretukāmo ekadivasaṃ vebhārapabbatapāde ṭhitassa bhagavato upari ṭhito pabbatakūṭaṃ paviddhesi, bhagavato ānubhāvena aparo pabbatakūṭo taṃ patamānaṃ sampaṭicchi. Tesaṃ ghaṭṭanena uṭṭhitā papaṭikā āgantavā bhagavato pādapiṭṭhiyaṃ pahari. Tena vuttaṃ:- "vemātubhātaraṃ pubbe dhanahetu haniṃ ahaṃ pakkhipiṃ giriduggasmiṃ silāya ca apiṃsayiṃ. Tena kammavipākena devadatto silaṃ khipi aṅguṭṭhaṃ piṃsayī pāde mama pāsāṇasakkharā"ti. 1- Chaṭṭhapañhe:- sakalikāvedhoti sakalikāya ghaṭṭanaṃ. Atīte kira bodhisatto ekasmiṃ kule nibbatto daharakāle mahāvīthiyaṃ kīḷamāno vīthiyaṃ piṇḍāya caramānaṃ paccekabuddhaṃ disvā "ayaṃ muṇḍako samaṇo kuhiṃ gacchatī"ti pāsāṇasakalikaṃ @Footnote: 1 khu. apa. 32/78-9/419.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Gahetvā tassa pādapiṭṭhiyaṃ khipi. Pādapiṭṭhicammaṃ chinditvā ruhiraṃ nikkhami. So tena pāpakammena anekavassasahassāni niraye mahādukkhaṃ anubhavitvā buddhabhūtopi kammapilotikavasena pādapiṭṭhiyaṃ pāsāṇasakalikaghaṭṭanena ruhiruppādaṃ labhi. Tena vuttaṃ:- "purehaṃ dārako hutvā kīḷamāno mahāpathe paccekabuddhaṃ disvāna magge sakalikaṃ khipiṃ. Tena 1- kammavipākena idha pacchimake bhave vadhatthaṃ maṃ devadatto abhimāre payojayī"ti. 1- Sattamapañhe:- nāḷāgirīti dhanapālako hatthī māraṇatthāya pesito. Atīte kira bodhisatto hatthigopako hutvā nibbatto hatthiṃ āruyha vicaramāno mahāpathe paccekabuddhaṃ disvā "kuto āgacchati 2- ayaṃ muṇḍako"ti āhatacitto khilajāto hatthinā āsādesi. So tena kammena apāyesu anekavassasahassāni dukkhaṃ anubhavitvā pacchimattabhāve buddho jāto. Devadatto ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ katvā "tvaṃ mahārāja pitaraṃ ghātetvā rājā hohi, ahaṃ buddhaṃ māretvā buddho bhavissāmī"ti saññāpetvā ekadivasaṃ rañño anuññātāya hatthisālaṃ gantvā "sve tumhe nāḷāgiriṃ soḷasasurāghaṭe pāyetvā bhagavato piṇḍāya caraṇavelāyaṃ pesethā"ti hatthigopake āṇāpesi. Sakalanagaraṃ mahākolāhalaṃ ahosi, "buddhanāgena hatthināgassa yuddhaṃ passissāmā"ti ubhato rājavīthiyaṃ mañcātimañcaṃ bandhitvā pātova sannipatiṃsu. Bhagavāpi katasarīrapaṭijaggano bhikkhusaṃghaparivuto rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi, tasmiṃ khaṇe vuttaniyāmeneva nāḷāgiriṃ vissajjesuṃ. So vīthicaccarādayo vidhamento āgacchati, tadā ekā itthī dārakaṃ gahetvā vīthito vīthiṃ gacchati, hatthī taṃ itthiṃ disvā anubandhi. Bhagavā "nāḷāgiri na taṃ hanatthāya 3- pesito, idhāgacchāhī"ti āha. So taṃ saddaṃ sutvā bhagavantābhimukho dhāvi. Bhagavā aparimāṇesu cakkavāḷesu anantasattesu pharaṇārahaṃ mettaṃ ekasmiṃyeva nāḷāgirimhi phari. So bhagavato mettāya phuṭo nibbhayo @Footnote: 1-1 tena kammavipākena buddhabhūtassa me sato. paviddhesi silaṃ tattha devadatto @vighāṭavāti (sabbattha). 2 gacchati (sabbattha). 3 Sī., i. atthāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Hutvā bhagavato pādamūle nipati. Bhagavā tassa matthake hatthaṃ ṭhapesi. Tadā devabrahmādayo acchariyabbhutajātacittā pupphaparāgādīhi 1- pūjesuṃ. Sakalanagare jaṇṇukamattā dhanarāsayo ahesuṃ. Rājā "pacchimadvāre dhanāni nagaravāsīnaṃ hontu, puratthimadvāre dhanāni rājabhaṇḍāgāre hontū"ti bheriṃ carāpesi. Sabbe tathā kariṃsu. Tadā nāḷāgiri dhanapālo nāma ahosi. Bhagavā veḷuvanārāmaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ:- "hatthāroho pure āsiṃ paccekamunimuttamaṃ piṇḍāya vicarantaṃ taṃ āsādesiṃ gajenahaṃ. Tena kammavipākena bhanto nāḷāgirī gajo giribbaje puravare dāruṇo samupāgamī"ti. 2- Aṭṭhamapañhe:- satthacchedoti satthena gaṇḍaphālanaṃ kuṭhārāya satthena chedo. Atīte kira bodhisatto paccantadese rājā ahosi, so dujjanasaṃsaggavasena paccantadese vāsavasena ca dhutto sāhasiko ekadivasaṃ khaggahattho pattikova nagare vicaranto nirāparādhe jane khaggena phālento agamāsi. So tena pāpakammavipākena bahūni vassasahassāni niraye paccitvā tiracchānādīsu dukkhamanubhavitvā pakkāvasesena pacchimattabhāve buddhabhūtopi heṭṭhā vuttanayena devadattena khittapāsāṇasakkhalikapahārena uṭṭhitagaṇḍo ahosi. Jīvako mettacittena taṃ gaṇḍaṃ phālesi. Vericittassa devadattassa ruhiruppādakammaṃ ānantarikaṃ ahosi, mettacittassa jīvakassa gaṇḍaphālanaṃ puññameva 3- ahosi. Tena vuttaṃ:- "rājāhaṃ pattiko āsiṃ sattiyā purise haniṃ tena kammavipākena niraye paccisaṃ bhusaṃ. 4- Kammuno tassa sesena idāni 5- sakalaṃ mama pāde chaviṃ pakappesi na hi kammaṃ vinassatī"ti. 6- @Footnote: 1 Ma. pubbamparābharaṇādīhi. 2 khu. apa. 32/82-3/419. 3 Sī. puññakammaṃ. @4 khu. apa. 32/84/419. 5 pāḷi. so dāni. 6 khu. apa. 32/85-7/419-20.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Navamapañhe:- sīsadukkhanti sīsābādho sīsavedanā. Atīte kira bodhisatto kevaṭṭagāme kevaṭṭo hutvā nibbatti. So ekadivasaṃ kevaṭṭapurisehi saddhiṃ macchamāraṇaṭṭhānaṃ gantvā macche mārente disvā tattha somanassaṃ uppādesi, sahagatāpi tatheva somanassaṃ uppādayiṃsu. So tena akusalakammena caturāpāye dukkhamanubhavitvā imasmiṃ pacchimattabhāve tehi purisehi saddhiṃ sakyarājakule nibbattitvā kamena buddhattaṃ pattopi sayaṃ sīsābādhaṃ paccanubhosi. Te ce sakyarājāno dhammapadaṭṭhakathāyaṃ 1- vuttanayena viḍūḍabhasaṅgāme sabbe vināsaṃ pāpuṇiṃsu. Tena vuttaṃ:- "ahaṃ kevaṭṭagāmasmiṃ ahuṃ kevaṭṭadārako macchake ghātite 2- disvā janayiṃ somanassakaṃ. Tena kammavipākena sīsadukkhaṃ ahū mama sabbe sakkā ca haññiṃsu 3- yadā hani viḍūḍabho"ti. 4- Dasamapañhe:- yavakhādananti verañjāyaṃ yavataṇḍulakhādanaṃ. Atīte kira bodhisatto aññatarasmiṃ kule nibbatto jātivasena ca andhabālabhāvena ca phussassa bhagavato sāvake madhurannapāne sālibhojanādayo ca bhuñjamāne disvā "are muṇḍakasamaṇā yavaṃ khādatha mā sālibhojanaṃ bhuñjathā"ti akkosi. So tena akusalakammavipākena anekavassasahassāni caturāpāye dukkhamanubhavitvā imasmiṃ pacchimattabhāve kamena buddhattaṃ patvā lokasaṅgahaṃ karonto gāmanigamarājadhānīsu caritvā ekasmiṃ samaye verañjabrāhmaṇagāmasamīpe sākhāviṭapasampannaṃ pucimandarukkhamūlaṃ pāpuṇi. Verañjabrāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā anekapariyāyena bhagavantaṃ jinituṃ asakkonto sotāpanno hutvā "bhante idheva vassaṃ upagantuṃ vaṭṭatī"ti ārocesi. Bhagavā tuṇhībhāvena adhivāsesi. Atha punadivasato paṭṭhāya māro pāpimā sakalaverañjabrāhmaṇagāmavāsīnaṃ mārāvaṭṭanaṃ akāsi. Piṇḍāya paviṭṭhassa bhagavato mārāvaṭṭanavasena ekopi kaṭacchubhikkhāmattaṃ @Footnote: 1 dhammapada. A. 3/5 (syā). 2 pāḷi. macchopaghātake. 3 pāḷi. sakkesu haññamānesu. @ 4 cha.Ma. viṭaṭūbho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Dātā nāhosi. Bhagavā tucchapattova bhikkhusaṃghaparivuto punāgacchi. Tasmiṃ evaṃ āgate tattheva nivuṭṭhā assavāṇijā taṃ divasaṃ dānaṃ datvā tato paṭṭhāya bhagavantaṃ pañcasatabhikkhuparivāraṃ nimantetvā pañcannaṃ assasatānaṃ bhattato vibhāgaṃ katvā yavaṃ koṭṭetvā bhikkhūnaṃ pattesu pakkhipiṃsu, sakalassa sahassacakkavāḷadevatā sujātāya pāyāsapacanadivase viya dibbojaṃ pakkamiṃsu. Bhagavā paribhuñji, evaṃ temāsaṃ yavaṃ paribhuñji. Temāsaccayena mārāvaṭṭane vigate pavāraṇādivase verañjo brāhmaṇo saritvā mahāsaṃvegappatto buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvā vanditvā khamāpesi. Tena vuttaṃ:- "phussassāhaṃ pāvacane sāvake paribhāsayiṃ yavaṃ khādatha bhuñjatha mā ca bhuñjatha sālayo. Tena kammavipākena temāsaṃ khāditaṃ yavaṃ nimantito brāhmaṇena verañjāyaṃ vasiṃ tadā"ti. 1- Ekādasamapañhe:- piṭṭhidukkhanti piṭṭhiābādho. Atīte kira bodhisatto gahapatikule nibbatto thāmasampanno kiñci rassadhātuko ahosi. Tena samayena eko mallayuddhayodho sakalajambudīpe gāmanigamarājadhānīsu mallayuddhe vattamāne purise pātetvā jayappatto kamena bodhisattassa vasananagaraṃ patvā tasmimpi jane pātetvā gantumāraddho. Tadā bodhisatto "mayhaṃ vasanaṭṭhāne esa jayaṃ patvā gacchatī"ti tattha nagaramaṇḍalamāgamma appoṭetvā āgaccha mayā saddhiṃ yujjhitvā gacchāti. So hasitvā "ahaṃ mahante purise pātesiṃ, ayaṃ rassadhātuko vāmanako mama ekahatthassāpi nappahotī"ti appoṭetvā naditvā āgacchi. Te ubhopi aññamaññaṃ hatthaṃ parāmasiṃsu, bodhisatto taṃ ukkhipitvā ākāse bhamitvā bhūmiyaṃ pātento khandhaṭṭhiṃ bhinditvā pātesi. Sakalanagaravāsino ukkuṭṭhiṃ karontā appoṭetvā vatthābharaṇādīhi bodhisattaṃ pūjesuṃ. Bodhisatto taṃ mallayodhaṃ ujuṃ sayāpetvā 2- khandhaṭṭhiṃ ujukaṃ katvā "gaccha ito paṭṭhāya @Footnote: 1 khu. apa. 32/88-9/420. 2 Sī., i. gāhāpetvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Evarūpaṃ mā karosī"ti vatvā uyyojesi. So tena kammavipākena nibbattanibbattabhave sarīrasīsādidukkhamanubhavitvā imasmiṃ pacchimattabhāve buddhabhūtopi piṭṭhirujādidukkhamanubhosi. Tasmā kadāci piṭṭhidukkhe uppanne sāriputtamoggallāne "ito paṭṭhāya dhammaṃ desethā"ti vatvā sayaṃ sugatacīvaraṃ paññāpetvā sayati, kammapilotikaṃ nāma buddhampi na muñcati. Vuttañhetaṃ:- "nibbuddhe vattamānamhi mallaputtaṃ niheṭhayiṃ tena kammavipākena piṭṭhidukkhaṃ ahū mamā"ti. 1- Dvādasamapañhe:- atisāroti lohitapakkhandikāvirecanaṃ. Atīte kira bodhisatto gahapatikule nibbatto vejjakammena jīvikaṃ kappesi. So ekaṃ seṭṭhiputtaṃ rogena vicchitaṃ 2- tikicchanto bhesajjaṃ katvā tikicchitvā tassa deyyadhammadāne pamādamāgamma aparaṃ osadhaṃ datvā vamanavirecanaṃ akāsi. Seṭṭhi bahudhanaṃ adāsi. So tena kammavipākena nibbattanibbattabhave lohitapakkhandikābādhena vicchito 3- ahosi. Imasmimpi pacchimattabhāve parinibbānasamaye cundena kammāraputtena pacitasūkaramaddavassa sakalacakkavāḷadevatāhi pakkhittadibbojena āhārena saha bhuttakkhaṇe lohitapakkhandikāvirecanaṃ ahosi. Koṭisatasahassānaṃ hatthīnaṃ 4- balaṃ khayamagamāsi. Bhagavā visākhapuṇṇamāyaṃ kusinārāyaṃ parinibbānatthāya gacchanto anekesu ṭhānesu nisīdanto pipāsito pānīyaṃ pivitvā mahādukkhena kusināraṃ patvā paccūsasamaye parinibbāyi. Kammapilotikaṃ evarūpaṃ lokattayasāmimpi na vijahati. Tena vuttaṃ:- "tikicchako ahaṃ āsiṃ seṭṭhiputtaṃ virecayiṃ tena kammavipākena hoti pakkhandikā mamāti. Evaṃ jino viyākāsi bhikkhusaṃghassa aggato sabbābhiññābalappatto anotatte mahāsare"ti. 1- @Footnote: 1 khu. apa. 32/90/420. 2 Sī. pīḷitaṃ. 3 Sī. virecito. 4 Sī. koṭisatahatthīnaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Evaṃ paṭiññātapañhānaṃ mātikāṭhapanavasena akusalāpadānaṃ samattaṃ nāma hotīti vuttaṃ itthaṃ sudanti itthaṃ iminā pakārena heṭṭhā vuttanayena. Sudanti nipāto padapūraṇatthe āgato. Bhagavā bhāgyasampanno pūritapāramimahāsatto:- "bhāgyavā bhaggavā yutto bhagehi ca vibhattavā bhattavā vantagamano bhavesu bhagavā tato"ti evamādiguṇayutto devātidevo sakkātisakko brahmātibrahmā buddhātibuddho so mahākāruṇiko bhagavā attano buddhacariyaṃ buddhakāraṇaṃ sambhāvayamāno pākaṭaṃ kurumāno buddhāpadāniyaṃ nāma buddhakāraṇapakāsakaṃ nāma dhammapariyāyaṃ dhammadesanaṃ suttaṃ abhāsittha kathesīti. Iti visuddhajanavilāsiniyā apadānaṭṭhakathāya buddhāpadānavaṇṇanā samattā. -----------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 49 page 1-151. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=49&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=49&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=32&i=1              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=32&A=1              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=32&A=1              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=32&A=1              Contents of The Tipitaka Volume 32 http://84000.org/tipitaka/read/?index_32

previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com