ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookdispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 51 : PALI ROMAN Buddha.A. (madhurattha.)

                   Madhuratthavilāsinī nāma khuddakanikāyaṭṭhakathā
                           buddhavaṃsavaṇṇanā
                            --------
                namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
                           Ganthārambhakathā
                       anantañāṇaṃ karuṇālayaṃ layaṃ
                       malassa buddhaṃ susamāhitaṃ hitaṃ
                       namāmi dhammaṃ bhavasaṃvaraṃ varaṃ
                       guṇākarañceva niraṅgaṇaṃ gaṇaṃ.
                       Paññāya seṭṭho jinasāvakānaṃ
                       yaṃ dhammasenāpati dhammarājaṃ
                       apucchi satthāramapārapāraguṃ
                       niraṅgaṇaṃ ñātigaṇassa majjhe.
                       Subuddhavaṃsenidha buddhavaṃso
                       visuddhavaṃsena vināyakena
                       hatāvakāsena 1- pakāsito yo 2-
                       samādhivāsena 3- tathāgatena.
@Footnote: 1 Ma. hitāvakāsena      2 Sī.,i. so      3 Sī. samācitaṃsena
                       Yāvajjakālā avināsayantā
                       pāḷikkamañceva ca pāḷiyatthaṃ
                       tathānusandhiṃ 1- sugatassa puttā
                       yathāsutaṃyeva samāhariṃsu.
                       Tasseva sambuddhavaranvayassa
                       sadā janānaṃ savanāmatassa
                       pasādapaññājananassa yasmā
                       saṃvaṇṇanānukkamato pavattā.
                       Sakkaccasaddhammaratena buddha-
                       sīhena sīlādiguṇoditena
                       āyācitohaṃ sucirampi kālaṃ
                       tasmāssa saṃvaṇṇanamārabhissaṃ.
                       Sadā janānaṃ kalināsanassa 2-
                       ciraṭṭhitatthaṃ jinasāsanassa
                       mamāpi puññodayavuddhiyatthaṃ
                       pasādanatthañca mahājanassa.
                       Mahāvihārāgatapāḷimagga-
                       sannissitā saṅkaradosahīnā
                       samāsatoyaṃ pana buddhavaṃsa-
                       saṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā.
@Footnote: 1 Ma. gāthānusandhiṃ     2 Ma. kalisāsanassa
                       Sotabbarūpaṃ pana buddhavaṃsa-
                       kathāya aññaṃ idha natthi yasmā
                       pasādanaṃ buddhaguṇe ratānaṃ
                       pavāhanaṃ pāpamahāmalassa.
                       Tasmā hi sakkaccasamādhiyuttā
                       vihāya vikkhepamanaññacittā
                       saṃvaṇṇanaṃ vaṇṇayato suvaṇṇaṃ 1-
                       nidhāya kaṇṇaṃ madhuraṃ suṇātha.
                       Sabbampi hitvā pana kiccamaññaṃ
                       sakkacca maccenidha 2- niccakālaṃ
                       sotuṃ kathetumpi budhena yuttā
                       kathā panāyaṃ atidullabhāti.
     Tattha "buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā"ti vuttattā buddhavaṃso
tāva vavatthapetabbo. Tatridaṃ vavatthānaṃ:- ito heṭṭhā kappasatasahassādhikesu
catūsu asaṅkhyeyyesu uppannānaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ uppannakappādi-
paricchedavasena paveṇivitthārakathā "buddhavaṃso nāmā"ti veditabbo.
     Svāyaṃ kappaparicchedo nāmaparicchedo gottaparicchedo jātiparicchedo
nagaraparicchedo pituparicchedo mātuparicchedo bodhirukkhaparicchedo dhammacakkappavattana-
paricchedo abhisamayaparicchedo sāvakasannipātaparicchedo aggasāvakaparicchedo
upaṭṭhākaparicchedo aggasāvikāparicchedo parivārabhikkhuparicchedo raṃsiparicchedo
@Footnote: 1 Ma. suciṇṇaṃ                    2 Ma. sakkaccamaññenidha
Sarīrappamāṇaparicchedo bodhisattādhikāraparicchedo byākaraṇaparicchedo bodhisattapadhāna-
paricchedo āyuparicchedo parinibbānaparicchedoti imehi pāḷiyā āgatehi
bāvīsatiyā paricchedehi paricchinno vavatthito.
     Pāḷianāruḷho pana sambahulavāropettha ānetabbo. So agāravāsa-
paricchedo pāsādattayaparicchedo nāṭakitthiparicchedo aggamahesiparicchedo
puttaparicchedo yānaparicchedo abhinikkhamanaparicchedo padhānaparicchedo
upaṭṭhākaparicchedo vihāraparicchedoti dasadhā vavatthito hoti.
          Taṃ sambahulavārampi           yathāṭṭhāne mayaṃ pana
          dassetvāva gamissāma 1-     tattha tattha samāsato.
     So evaṃ vavatthito pana:-
          kenāyaṃ desito kattha        kassatthāya ca desito
          kimatthāya kadā kassa         vacanaṃ kena cābhato.
          Sabbametaṃ vidhiṃ vatvā         pubbameva samāsato
          pacchāhaṃ buddhavaṃsassa          karissāmatthavaṇṇananti
     tattha kenāyaṃ desitoti ayaṃ buddhavaṃso kena desito? sabbadhammesu
appaṭihatañāṇacārena dasabalena catuvesārajjavisāradena dhammarājena dhammasāminā
tathāgatena sabbaññunā sammāsambuddhena desito.
     Kattha desitoti kapilavatthumahānagare nigrodhārāmamahāvihāre
paramarucirasandassane devamanussanayananipātabhūte ratanacaṅkame caṅkamantena desito.
     Kassatthāya ca desitoti dvāsītiyā ñātisahassānaṃ anekakoṭīnañca
devamanussānaṃ atthāya desito.
@Footnote: 1 Ma. kathessāma
     Kimatthāya desitoti caturoghanittharaṇatthāya desito.
     Kadā desitoti bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso
hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Kathaṃ? paṭhamaṃ
vassaṃ isipatane dhammacakkaṃ 1- pavattetvā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ
pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane migadāye vasi. Dutiyaṃ sassaṃ rājagahaṃ
upanissāya veḷuvane mahāvihāre. Tatiyacatutthānipi tattheva. Pañcamaṃ vesāliṃ
upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Chaṭṭhaṃ makulapabbate. Sattamaṃ tāvatiṃsabhavane.
Aṭṭhamaṃ bhaggesu suṃsumāragiriṃ upanissāya bhesakaḷāvane. Navamaṃ kosambiyaṃ. Dasamaṃ
pālileyyakavanasaṇḍe. Ekādasamaṃ nāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Dvādasamaṃ verañjāyaṃ.
Terasamaṃ cāliyapabbate. Cuddasamaṃ jetavanamahāvihāre. Pañcadasamaṃ kapilavatthu-
mahānagare. Soḷasamaṃ āḷavakaṃ dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ
pāyetvā āḷaviyaṃ. Sattarasamaṃ rājagaheyeva. Aṭṭhārasamaṃ cāliyapabbateyeva.
Tathā ekūnavīsatimaṃ. Vīsatimaṃ pana vassaṃ rājagaheyeva vasi. Tena vuttaṃ "bhagavā
hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti,
tattheva ganatvā vasī"ti. Tato paṭṭhāya sāvatthiṃyeva upanissāya jetavanamahāvihāre
ca pubbārāme ca dhuvaparibhogavasena vasi.
     Yadā pana satthā buddho hutvā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye paṭhamaṃ
vassaṃ vasitvā vuṭṭhavasso pavāretvā uruvelaṃ gantvā tattha tayo māse
vasanto tebhātikajaṭile dametvā bhikkhusahassehi kataparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṃ
rājagahaṃ gantvā dve māse tattheva vasi, tadā bārāṇasito nikkhantassa
panassa pañca māsā jātā. Sakalo hemanto atikkanto. Udāyittherassa
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/13/13, saṃ.mahā. 19/1081/367, khu.paṭi. 31/30/358
Āgatadivasato sattaṭṭhadivasā vītivattā. So pana phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi
"atikkanto hemanto, vasantakālo anuppatto, samayo tathāgatassa kapilapuraṃ
gantun"ti. So evaṃ cintetvā kulanagaragamatthāya saṭṭhimattāhi gāthāhi
gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Atha satthā cassa vacanaṃ sutvā ñātisaṅgahaṃ kātukāmo
hutvā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi
sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto rājagahato nikkhamitvā
divase divase yojanaṃ gacchanto rājagahato saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthupuraṃ dvīhi
māsehi sampāpuṇitvā tattha ñātīnaṃ vandāpanatthaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi.
Tadāyaṃ buddhavaṃso desito.
     Kassa vacananti sāvakapaccekabuddhānaṃ asādhāraṇaṃ sammāsambuddhasseva
vacanaṃ.
     Kenābhatoti ācariyaparamparāya ābhato. Ayaṃ hi sāriputtatthero
bhaddajī tisso kosiyaputto siggavo moggalliputto sudatto dhammiko dāsako
soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato, tato uddhampi
tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva ācariyaparamparāya yāvajjakālā ābhatoti
veditabbo.
     Ettāvatā:-
            "kenāyaṃ desito tattha     kassatthāya ca desito
             kimatthāya kadā kassa      vacanaṃ kena cābhato"ti
ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.
                         --------------
                             Nidānakathā
                            bāhiranidāna
     evaṃ ābhatassa panassa imāni atthavaṇṇanā hoti, sā panāyaṃ
atthavaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ avidūrenidānaṃ santikenidānanti imāni tīṇi
nidānāni dassetvāva vaṇṇitā suvaṇṇitā nāma hoti. Ye ca naṃ suṇanti, tehi
samudāgamato paṭṭhāya viññātattā suviññātāva hoti, tasmā tāni nidānāni
dassetvāva vaṇṇayissāma.
     Tattha ādito paṭṭhāya tāva tesaṃ nidānānaṃ paricchedo veditabbo.
Tatrāyaṃ saṅkhepato atthadīpanā:- dīpaṅkaradasabalassa pādamūle katābhinīhārassa
mahāsattassa yāva vessantarattabhāvā cavitvā tusitabhavane 1- nibbatti, tāva
pavattā kathā dūrenidānaṃ nāma. Tusitabhavanato cavitvā yāva bodhimaṇḍe
sabbaññutañāṇappatti, tāva pavattā kathā avidūrenidānaṃ nāma. "ekaṃ samayaṃ
bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme"ti ca, "rājagahe
viharati veḷuvane kalandakanivāpe"ti ca, "vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgāra-
sālāyan"ti ca evaṃ mahābodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappattito yāva parinibbānamañcā
etasmiṃ antare bhagavā yattha yattha vihāsi, taṃ taṃ santikenidānaṃ nāmāti
veditabbaṃ. Ettāvatā saṅkhepeneva tiṇṇaṃ dūrāvidūrasantikenidānānaṃ vasena
bāhiranidānavaṇṇanā samattā hotīti.
                         Bāhiranidānaṃ niṭṭhitaṃ.
                         --------------
@Footnote: 1 Ma. tusitapure
                           Abbhantaranidāna
                       1. Ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā
     idāni pana:-
              [1] "brahmā ca lokādhipatī sahampati 1-
                   katañjalī anadhivaraṃ ayācatha
                   santīdha sattāpparajakkhajātikā
                   desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajan"ti 2-
ādinayappavattassa abbhantaranidānassa atthavaṇṇanā hoti.
     Ettha "ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe"ti-
ādisuttantesu viya "ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme, atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami,
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ buddhavaṃsaṃ apucchī"ti evamādinā nayena nidānaṃ
avatvā kasmā "brahmā ca lokādhipatī sahampati, katañjalī anadhivaraṃ
ayācathā"tiādinā nayena nidānaṃ vuttanti? vuccate:- bhagavato sabbadhamma-
desanākāraṇabhūtāya brahmuno dhammasenāyācanāya sandassanatthaṃ vuttanti.
         "kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ     ajjhiṭṭho brahmunā  jino
          kadā tattha ca kenāyaṃ    gāthā hi samudīritā"ti?
     vuccate:- buddhabhūtassa pana bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā
dhammadesanatthāya brahmunā ajjhiṭṭho āyācito.
@Footnote: 1 cha.Ma. sahampatī     2 khu. buddha. 33/1/435
Tatrāyaṃ anupubbikathā:- mahāpuriso kira katābhīnīhāro mahābhinikkhamanadivase
vivaṭapākaṭabībhacchasayanāsanaceṭikā nāṭakitthiyo disvā atīva saṃviggahadayo
paṭekadesāvacchannaṃ channaṃ āmantetvā "arinaravaramanthakaṃ kaṇṭhakaṃ 1- nāma
turaṅgavaramāharā"ti kaṇṭhakaṃ āharāpetvā channasahāyo varaturaṅgamāruyha nagaradvāre
adhivatthāya devatāya nagaradvāre vivaṭe nagarato nikkhamitvā tīṇi rajjāni tena
rattāvasesena atikkamitvā anomasatto anomāya nāma nadiyā tīre ṭhatvā
channamevamāha "../../bdpicture/channaṃ tvaṃ mama imāni aññehi asādhāraṇāni 2- ābharaṇāni
kaṇṭhakañca varaturaṅgamādāya kapilavatthupuraṃ 3- gacchāhī"ti channaṃ vissajjetvā
asitoraganīluppalasadisenāsinā sakesamakuṭaṃ chinditvā ākāse ukkhipitvā
devadattiyaṃ pattacīvaraṃ gahetvā sayameva pabbajitvā anupubbena cārikaṃ caramāno
anilabalasamuddhutataraṅgabhaṅgaṃ asaṅgaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā maṇigaṇaraṃsijāla-
vijjotitarājagahaṃ rājagahaṃ nāma nagaraṃ pavisitvā tattha issariyamadamattaṃ janaṃ
parihāsento viya ca uddhatavesassa janassa lajjamuppādayamāno viya ca vayakantīhi
nāgarajanahadayāni attani bandhanto viya ca dvattiṃsavaramahāpurisalakkhaṇavirājitāya
rūpasiriyā sabbajananayanāni vilumpamāno viya ca rūpīpādasañcaro puññasañcayo
viya ca pabbato viya ca gamanena nissaṅgo santindriyo santamānaso yugamattaṃ
pekkhamāno rājagahaṃ piṇḍāya caritvā yāpanamattaṃ bhattaṃ gahetvā nagarato
nikkhamitvā paṇḍavapabbatapasse chāyūdakasampanne sucibhūmibhāge 4- paramaramaṇīye
pavivitte okāse nisīditvā paṭisaṅkhānabalena missakabhattaṃ paribhuñjitvā
paṇḍavagirānusārena 5- bimbisārena magadhamahārājena mahāpurisassa santikaṃ gantvā
nāmagottaṃ pucchitvā tena pamuditahadayena "mama rajjabhāgaṃ gaṇhāhī"ti rajjena
@Footnote: 1 Sī. kanthakaṃ, Ma. kaṇṭakaṃ      2 Sī. asubharāni    3 cha.Ma. kapilapuraṃ
@4 Sī.,i. subhūmibhāge         5 Sī. mandāragirisārena
Nimantiyamāno "alaṃ mahārāja na mayhaṃ rajjenattho ahaṃ rajjaṃ pahāya
lokahitatthāya padhānamanuyuñjitvā loke vivaṭacchado buddho bhavissāmīti
nikkhanto"ti vatvā tena ca "buddho hutvā sabbapaṭhamaṃ mama vijitaṃ
osareyyāthā"ti vutto "sādhū"ti tassa paṭiññaṃ datvā āḷārañca
udakañca 1- upasaṅkamitvā tesaṃ dhammadesanāya sāraṃ avindanto tato pakkamitvā
uruvelāyaṃ chabbassāni dukkarakārikaṃ karontopi amataṃ adhigantuṃ asakkonto
oḷārikāhārapaṭisevanena sarīraṃ santappesi.
     Tadā pana uruvelāyaṃ senānigame 2- senānigamakuṭumbikassa dhītā sujātā
nāma dārikā vayappattā ekasmiṃ nigrodharukkhe patthanamakāsi "sacāhaṃ samajātikaṃ
kulagharaṃ gantvā paṭhamagabbhe puttaṃ labhissāmi, balikammaṃ karissāmī"ti. Tassā sā
patthanā samijjhi. Sā visākhapuṇṇamadivase 3- "ajja balikammaṃ karissāmī"ti pātova
pāyāsaṃ anāyāsaṃ paramamadhuraṃ sampaṭipādesi. Bodhisattopi tadaheva katasarīrapaṭijaggano
bhikkhācārakālaṃ āgamayamāno pātova gantvā tasmiṃ nigrodharukkhamūle nisīdi. Atha
kho puṇṇā nāma dāsī tassā dhātī rukkhamūlasodhanatthāya gatā bodhisattaṃ
pācīnalokadhātuṃ olokayamānaṃ nisinnaṃ sañjhāppabhānurañjitavarakanakagirisikharasadisa-
sarīrasobhaṃ timiranikaranidhānakaraṃ kamalavanavikasanakaraṃ ghanavivaramupagataṃ 4- divasakaramiva
taruvaramupagataṃ munidivasakaramaddasa. Sarīrato cassa nikkhantāhi pabhāhi sakalañca taṃ
rukkhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ disvā tassā etadahosi "ajja amhākaṃ devatā rukkhato
oruyhaṃ sahattheneva baliṃ paṭiggahetukāmā hutvā nisinnā"ti. Sā vegena
gantvā sujātāya etamatthaṃ ārocesi.
     Tato sujātā sañjātasaddhā hutvā sabbālaṅkārena alaṅkaritvā satasahassagghanikaṃ
suvaṇṇapātiṃ paramamadhurassa madhupāyāsassa pūretvā aparāya suvaṇṇapātiyā
@Footnote: 1 Sī. ālārañca uddakañca        2 Sī. senānīnigame, Ma. senānīgāme
@3 cha.Ma. vesākha...evamuparipi     4 Sī.,i ghanavivaragataṃ
Pidahitvā sīsenādāya nigrodharukkhābhimukhī agamāsi. Sā gacchantī dūratova taṃ
bodhisattaṃ rukkhadevatamiva sakalaṃ taṃ rukkhaṃ sarīrappabhāya suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā
puññasañcayamiva rūpavantaṃ nisinnaṃ disvā pītisomanassajātā sujātā
"rukkhadevatā"ti saññāya diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatonatā gantvā sīsato taṃ
suvaṇṇapātiṃ otāretvā mahāsattassa hatthe ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā
"yathā mama manoratho nipphanno, evaṃ tumhākampi nipphajjatū"ti vatvā
pakkāmi.
     Atha kho bodhisattopi suvaṇṇapātiṃ gahetvā nerañjarāya nadiyā tīraṃ
gantvā suppatiṭṭhitassa nāma titthassa tīre suvaṇṇapātiṃ ṭhapetvā nhātvā 1-
paccuttaritvā ekūnapaññāsapiṇḍe karonto taṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā "sacāhaṃ
ajja buddho bhavissāmi, 2- ayaṃ suvaṇṇapāti paṭisotaṃ gacchatū"ti khipi. Sā pāti
paṭisotaṃ gantvā kāḷassa nāma nāgarājassa bhavanaṃ pavisitvā tiṇṇaṃ buddhānaṃ
thālakāni ukkhipitvā tesaṃ heṭṭhā aṭṭhāsi.
     Mahāsatto tattheva vanasaṇḍe divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye
sotthiyena 3- nāma tiṇahārakena mahāpurisassa ākāraṃ ñatvā dinnā aṭṭha
tiṇamuṭṭhiyo gahetvā bodhimaṇḍamāruyha dakkhiṇadisābhāge aṭṭhāsi. So pana
padeso paduminipatte udakabindu viya akampittha.  mahāpuriso 4- "ayaṃ padeso mama
guṇaṃ dhāretuṃ asamattho"ti pacchimadisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha. Puna
uttaradisābhāgamagamāsi. Sopi tatheva kampittha puna puratthimadisābhāgamagamāsi. Tattha
pallaṅkappamāṇaṭṭhānaṃ niccalaṃ ahosi. Mahāpuriso "idaṃ ṭhānaṃ kilesa-
viddhaṃsanaṭṭhānan"ti sanniṭṭhānaṃ katvā tāni tiṇāni agge gahetvā cālesi. Tāni
@Footnote: 1 cha.Ma. nhatvā. evamuparipi            2 Sī.,i. bhavāmi
@3 Ma. sottiyena. suddhiyena             4 Sī. bodhisatto
Tūlikaggena paricchinnāni viya ahesuṃ. Bodhisatto "bodhiṃ apatvāva imaṃ
pallaṅkaṃ na bhindissāmī"ti caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā
bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā puratthābhimukho nisīdi.
     Taṅkhaṇaññeva sabbalokābhihāro māro bāhusahassaṃ māpetvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ
himagirisikharasadisaṃ girimekhalaṃ nāma arivaravāraṇaṃ varavāraṇaṃ abhiruyha navayojanikena
dhanuasipharasusarasattisabalenātibahalena mārabalena samparivuto samantā 1- pabbato
viya ajjhottharanto mahāsapattaṃ viya mahāsattaṃ samupāgami. Mahāpuriso sūriye dharanteyeva
atitumūlaṃ mārabalaṃ vidhamitvā vikasitajayasumanakusumasadisassa cīvarassa upari patamānehi
rattapavālaṅkurasadisaruciradassanehi bodhirukkhaṅkurehi pītiyā viya pūjiyamāno eva
paṭhamayāme pubbenivāsānussatiñāṇaṃ labhitvā majjhimayāme dibbacakkhuñāṇaṃ
visodhetvā pacchimayāme paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ otāretvā vaṭṭavivaṭṭaṃ
sammasanto aruṇodake buddho hutvā:-
          "anekajātisaṃsāraṃ         sandhāvissaṃ anibbisaṃ
           gahakāraṃ 2- gavesanto    dukkhā jāti punappunaṃ
           gahakāraka diṭṭhosi        puna gehaṃ na kāhasi.
           Sabbā te phāsukā bhaggā  gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ
           visaṅkhāragataṃ cittaṃ        taṇhānaṃ khayamajjhagā"ti 3-
imaṃ udānaṃ udānetvā 4- sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisevanena vītināmetvā aṭṭhame
divase samāpattito vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā tāsaṃ kaṅkhāvidhamanatthaṃ
ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato
īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā "imasmiṃ vata me pallaṅke
@Footnote: 1 Sī. samantato                 2 Sī. gahakārakaṃ
@3 khu.dha. 25/153-4/44          4 Sī. udānento
Sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhan"ti cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ
pāramīnaṃ phalādhigamaṭṭhānaṃ pallaṅkañceva bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno
sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ.
     Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antare puratthimapacchimato āyate
ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma
jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanagharaṃ nāma māpesuṃ, tattha pallaṅkena
nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayasamantapaṭṭhānaṃ vicinanto
sattāhaṃ vītināmesi. Taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ. Evaṃ bodhisamīpeyeva
cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena
ajapālanigrodho tenupasaṅkami, tatthāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhañca
paṭisaṃvedento ajapālanigrodhe sattāhaṃ vītināmesi.
     Evaṃ aparaṃ sattāhaṃ mucalinde nisīdi. Tassa nisinnamattasseva bhagavato
sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūrento mahāakālamegho udapādi. Tasmiṃ pana uppanne
mucalindo nāgarājā cintesi   "ayaṃ mahāmegho satthari mayhaṃ bhavanaṃ paviṭṭhamatte
uppanno vāsāgāramassa laddhuṃ vaṭṭatī"ti. So sattaratanamayaṃ devavimānasadisaṃ
dibbavimānaṃ nimminituṃ samatthopi "evaṃ kate na mayhaṃ mahapphalaṃ bhavissati,
dasabalassa kāyaveyyāvaccaṃ karissāmī"ti atimahantaṃ attabhāvaṃ katvā satthāraṃ
sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari mahantaṃ phaṇaṃ katvā aṭṭhāsi. Atha
bhagavā parikkhepassa antova mahati okāse sabbaratanamaye paccagghapallaṅke 1-
upari viniggalantavividhasurabhikusumadāmavitāne vividhasurabhigandhavāsite gandhakuṭiyaṃ
viharanto viya vihāsi. Evaṃ bhagavā taṃ sattāhaṃ tattha vītināmetvā tato aparaṃ
@Footnote: 1 Sī.,i. maṇḍape pallaṅke
Sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tatthāpi vimuttisukhapaṭisaṃvediyeva. Ettāvatā
sattasattāhāni paripuṇṇāni ahesuṃ. Etthantare bhagavā jhānasukhena phalasukhena
ca vītināmesi.
     Athassa sattasattāhātikkame "mukhaṃ dhovissāmī"ti cittaṃ uppajji. Sakko
devānamindo agadaharītakaṃ āharitvā adāsi. Athassa sakko nāgalatādantakaṭṭhañca
mukhadhovanaudakañca adāsi. Tato bhagavā dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahodakena
mukhaṃ dhovitvā rājāyatanamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye catūhi lokapālehi upanīte
paccagghe selamaye patte tapussabhallikānaṃ vāṇijānaṃ manthañca madhupiṇḍikañca
paṭiggahetvā paribhuñjitvā paccāgantvā ajapālanigrodharukkhamūle nisīdi. Athassa
tattha nisinnamattasseva attanā adhigatassa dhammassa gambhīrabhāvaṃ paccavekkhantassa
sabbabuddhānaṃ āciṇṇo "adhigato kho mayāyaṃ dhammo gambhīro duddaso
duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo"ti 1- paresaṃ
dhammaṃ adesetukāmatākārappatto parivitakko udapādi.
     Atha brahmā sahampati dasabalassa cetasā cetoparivitakkamaññāya "nassati
vata bho loko, vinassati vata ko loko"ti 2- vācaṃ nicchārento dasasahassa-
cakkavāḷabrahmagaṇaparivuto sakkasuyāmasantusitanimmitaparanimmitavasavattīhi 3- anugato
āgantvā bhagavato purato pāturahosi. So attano patiṭṭhānatthāya paṭhaviṃ
nimminitvā dakkhiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ paṭhaviyaṃ nihantvā jalajāmalāvikalakamalakulasadisaṃ 4-
dasanakhasamodhānasamujjalamañliṃ sirasmiṃ katvā "desetu bhante bhagavā dhammaṃ, desetu
sugato dhammaṃ, santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti,
bhavissanti dhammassa aññātāro"ti, 5-
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/64/31, Ma.mū. 12/281/242, saṃ.sa. 15/172/164, vi.mahā. 4/7/6
@2 vi.mahā. 4/8/7, saṃ.sa. 15/172/165, Ma.mū. 12/282/243
@3 cha.Ma....santusitaparanimmitavasavattīhi      4 Sī.,i. jalamānāmalāvikala...
@5 saṃ.sa. 15/172/165, vi.mahā. 4/8/7
                    "pāturahosi magadhesu pubbe
                     dhammo asuddho samalehi cintito
                     apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ
                     suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.
                     Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
                     yathāpi passe janataṃ samantato
                     tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha
                     pāsādamāruyha samantacakkhu
                     sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko
                     avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
                     Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma
                     satthavāha anaṇa vicara loke
                     desassu 1- bhagavā dhammaṃ
                     aññātāro bhivsantī"ti, 2-
      "nanu tumhehi `buddho bodheyyaṃ tiṇṇo tāreyyaṃ mutto moceyyan'ti:-
               `kiṃ me aññātavesena    dhammaṃ sacchikatenidha
                sabbaññutaṃ pāpuṇitvā     tārayissaṃ sadevakan'ti, 3-
patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññubhāvaṃ patto"ti ca, "tumhehi dhamme
adesiyamāne ko hi nāma añño dhammaṃ desessati, kimaññaṃ lokassa saraṇaṃ
tāṇaṃ leṇaṃ parāyanan"ti ca evamādīhi anekehi nayehi bhagavantaṃ dhammadesanatthaṃ
@Footnote: 1 ka. desetu   2 vi.mahā. 4/8/7, Ma.mū. 12/282/243, saṃ.sa. 15/172/165
@3 khu.buddha. 33/55/453
Ayāci. Tena vuttaṃ "buddhabhūtassa pana bhagavato aṭṭhame sattāhe satthā
dhammadesanatthāya brahmunā āyācito"ti.
     Idāni "kadā kattha ca kenāyaṃ, gāthā hi samudīritā"ti imesaṃ pañhānaṃ
vissajjanāya 1- okāso anuppatto. Tattha kadā vuttāti? paṭhamamahāsaṅgītikāle
vuttā. Paṭhamamahāsaṅgīti nāmesā saṅgītikkhandhake 2- vuttanayeneva veditabbā.
Kattha kena vuttāti? bhagavati kira parinibbute rājagahanagare vebhārapabbatapasse
Sattapaṇṇiguhādvāre vijitasabbasattunā ajātasattunā magadhamahārājena
dhammasaṅgāyanatthaṃ kārite paripuṇṇacandamaṇḍalasaṅkāse daṭṭhabbasāramaṇḍe maṇḍape
dhammāsanagatenāyasmatā ānandattherena "brahmā ca lokādhipatī"ti ayaṃ gāthā
vuttāti veditabbā. Ayamettha gāthāsambandho.
     Ettāvatā:-
         "kadāyaṃ dhammadesanatthaṃ        ajjhiṭṭho brahmunā jino
          kadā kattha ca kenāyaṃ       gāthā hi samudīritā"ti
ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ iminā sambandhena vuttāya panassā
anuttānapadavaṇṇanaṃ karissāma.
     Tattha brahmāti brūhito tehi tehi guṇavisesehīti brahmā. Ayaṃ pana
brahmasaddo mahābrahmabrāhmaṇatathāgatamātāpituseṭṭhādīsu dissati. Tathā hi
"dvisahasso brahmā"tiādīsu 3- mahābrahmāti adhippeto.
                    "tamonudo buddho samantacakkhu
                     lokantagū sabbabhavātivatto
                     anāsavo sabbadukkhappahīno 4-
                     saccavhayo brahmupāsito 5- me"ti 6-
@Footnote: 1 Ma. padānaṃ vissajjanassa   2 vi.cūḷa. 7/437/274   3 Ma.u. 14/166/149
@4 ka. sabbadukkhappahāno    5 cha.Ma. brahme upāsito 6 khu.su. 25/1140/552
Ettha brāhmaṇo. "brahmāti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacanan"ti 1- ettha
tathāgato. "brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare"ti 2- ettha mātāpitaro
"brahmacakkaṃ pavattetī"ti 3- ettha seṭṭho adhippeto. Idha pana paṭhamajjhānaṃ
paṇītaṃ bhāvetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto kappāyuko mahābrahmā adhippeto. 4-
Casaddo sampiṇḍanattho, brahmā ca aññe ca dasasu cakkavāḷasahassesu
brahmāno cāti attho, padapūraṇamatto vā. Lokādhipatīti ettha lokoti
saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti tayo lokā. Tesu idha sattaloko
adhippeto. Tassa issaro adhipatīti lokādhipati, lokekadesassāpi adhipati
lokādhipatīti vuccati devādhipati narādhipati viya.
     Sahampatīti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero
paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā aparihīnajjhāno jīvitapariyosāne paṭhamajjhānabhūmiyaṃ
kappāyukamahābrahmā hutvā nibbatto, tatra pana naṃ "sahampati brahmā"ti
sañjānanti. "sahakapatī"ti vattabbe anussarāgamaṃ 5- katvā ruḷhīvasena
"sahampatī"ti  vadanti. Katañjalīti katañjaliko, añjalipuṭaṃ sirasi katvāti
attho. Anadhivaranti accantavaro adhivaro nāssa atthīti anadhivaro, na tato
adhiko varo atthīti vā anadhivaro, anuttaroti attho, taṃ anadhivaraṃ. Ayācathāti
ayācittha ajjhesi.
     Idāni yassatthāya so bhagavantaṃ ayāci. Tamatthaṃ dassetuṃ "santīdha
sattātiādi vuttaṃ. Tattha santīti saṃvijjanti upalabbhanti, buddhacakkhussa āpāthaṃ
@Footnote: 1 pa.sū. 1/3/37
@2 aṅ.tika. 20/31/127, aṅ.catukka. 21/63/80, khu.iti. 25/106/325.
@khu.jā. 28/18155 (syā)   3 Ma.mū. 12/148/107, saṃ.ni. 16/21/28,
@aṅ.catukka. 21/8/10, aṅ.pañcaka. 22/11/10, khu.paṭi. 31/44/389
@4 pa.sū. 1/3/38      5 Ma. anussārāgamaṃ
Āgacchantā atthīti attho. Idhāti ayaṃ desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci
sāsanaṃ upādāya vuccati. Yathāha "idheva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo,
idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi
aññehī"ti. 1- Katthaci okāsaṃ. Yathāha:-
        "idheva tiṭṭhamānassa       devabhūtassa me sato
         punavāyu 2- ca me laddho  evaṃ jānāhi mārisā"ti. 3-
Katthaci padapūraṇamattameva hoti. Yathāha "idhāhaṃ bhikkhave bhuttāvī assaṃ pavārito"ti. 4-
Katthaci lokaṃ upādāya. Yathāha "idha tathāgato loke uppajjati bahujanahitāya
bahujanasukhāyā"ti. 5- Idhāpi lokameva upādāya vuttoti veditabbo. Tasmā
imasmiṃ sattaloketi attho. Sattāti rūpādīsu khandhesu chandarāgena sattā
visattā āsattā laggā lagitāti sattā, sattāti pāṇino vuccanti.
Ruḷhīsaddena pana vītarāgesupi ayaṃ vohāro vattatiyeva.
     Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ
etesaṃ evaṃsabhāvā ca teti apparajakkhajātikā, appaṃ rāgādirajameva vā yesaṃ
te apparajakkhā, te apparajakkhasabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho
daṭṭhabbo. Tesaṃ apparajakkhajātikānaṃ. "sattānan"ti vibhattivipariṇāmaṃ katvā
"desehi dhamman"ti iminā sambandhaṃ katvā attho daṭṭhabbo. Desehīti
āyācanavacanametaṃ, desehi kathehi upadisāti attho. Dhammanti ettha ayaṃ
dhammasaddo pariyattisamādhipaññāpakatisabhāvasuññatāpuññaāpattiñeyyacatusaccadhammādīsu
dissati. Tathā hi "idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/214/133, Ma.mū. 12/139/98, aṅ.catukka. 21/241/265
@2 cha.Ma. punarāyu        3 dī.mahā. 10/369/244
@4 Ma.mū. 12/30/17     5 aṅ.ekaka. 20/170/22
.pe. Vedallan"tiādīsu 1- pariyattiyaṃ dissati. "evaṃdhammā te bhagavanto
ahesun"tiādīsu samādhimhi.
         "yassete caturo dhammā        vānarinda yathā tava
          saccaṃ dhammo dhiti cāgo        diṭṭhaṃ so ativattatī"ti-
ādīsu 2- paññāya. Byādhidhammā 3- jarādhammā, atho maraṇadhammino"tiādīsu 3-
pakati. "kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā"tiādīsu 4- sabhāve.
"tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti khandhā hontī"tiādīsu 5- suññatāyaṃ.
"dhammo suciṇṇo sukhamāvahātī"tiādīsu 6- puññe. "dve aniyatā dhammā"tiādīsu 7-
āpattiyaṃ. "sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ
āgacchantī"tiādīsu 8- ñeyye. "diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo"tiādīsu 9-
catusaccadhamme. Idhāpi catusaccadhamme daṭṭhabbo. 10- Anukampāti anukampaṃ anuddayaṃ
karohi. Imanti pajaṃ niddisanto āha. Pajanti pajātattā pajā, taṃ pajaṃ,
sattanikāyaṃ saṃsāradukkhato mocehīti adhippāyo. Keci pana:-
                   "bhagavāti lokādhipatī naruttamo
                    katañjalī brahmagaṇehi yācito"ti
paṭhanti. Ettāvatā sabbaso ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.
     Atha bhagavato taṃ brahmuno sahampatissa āyācanavacanaṃ sutvā
aparimitasamayasamuditakaruṇābalassa dasabalassa parahitakaraṇanipuṇamaticārassa sabbasattesu
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/239/201, aṅ.catukka. 21/102/117   2 khu.jā. 27/57/18 (syā)
@3 cha.Ma. jātidhammā aṅ.tika. 20/39/141  4 abhi.saṅ. 34/1/1  5 abhi.saṅ. 34/121/41
@6 khu.su. 25/184/369, khu.thera. 26/303/318, khu.jā. 27/1420,2283/290,473 (syā)
@7 vi.mahāvi. 1/443/332
@8 khu.mahā. 29/727/432 (syā) khu.cūḷa. 30/492/238 (syā) khu.paṭi. 31/5/408
@9 dī.Sī. 9/299/108, vi.mahā. 4/18,57/16,48    10 pa.sū. 1/1/18
Okāsakaraṇamattesu mahākaruṇā udapādi. Taṃ pana bhagavato karuṇuppattiṃ dassentehi
saṅgītikāle saṅgītikārakehi:-
           [2]   "sampannavijjācaraṇassa tādino
                  jutindharassantimadehadhārino
                  tathāgatassappaṭipuggalassa
                  uppajji kāruññatā sabbasatte"ti
ayaṃ gāthā ṭhapitā.
     Tattha sampannavijjācaraṇassāti sampannaṃ nāma tividhaṃ paripuṇṇasamaṅgimadhuravasena.
Tattha:-
         "sampannaṃ sālikedāraṃ       suvā bhuñjanti kosiya
          paṭivedemi te brahme     na te 1- vāretumussahe"ti 2-
idaṃ paripuṇṇasampannaṃ nāma. "iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto
upāgato sampanno samannāgato"ti 3- idaṃ samaṅgisampannaṃ nāma. "imissā bhante
mahāpaṭhaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ, seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ, evamassādan"ti 4-
idaṃ madhurasampannaṃ nāma. Idha paripuṇṇasampannampi samaṅgisampannampi
yujjati. 5- Vijjāti paṭipakkhadhamme vijjhanaṭṭhena viditakaraṇaṭṭhena vinditabbaṭṭhena
ca vijjā. Tā pana tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjā bhayabheravasutte 6-
āgatanayeneva veditabbā, aṭṭha ambaṭṭhasutte. 7- Tatra hi vipassanāñāṇena
manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā.
Caraṇanti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo
@Footnote: 1 cha.Ma. naṃ      2 khu.jā. 27/1872/366 (syā)    3 abhi.vi. 35/511/296
@4 vi.mahāvi. 1/17/8   5 pa.sū. 1/64/166         6 Ma.mū. 12/52-5/29
@7 dī.Sī. 9/278-9/98
Saddhā hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā paññāsampannatā
cattāri rūpāvacarajhānānīti ime paṇṇarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi
paṇṇarasa dhammā yasamā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā
"caraṇan"ti vuttā. Yathāha "idha mahānāma ariyasāvako sīlavā hotī"ti 1- sabbaṃ
majjhimapaṇṇāsake vuttanayeneva veditabbaṃ. Vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇāni,
sampannāni paripuṇṇāni vijjācaraṇāni yassa soyaṃ sampannavijjācaraṇo,
vijjācaraṇehi sampanno samaṅgībhūto, samannāgatoti vā sampannavijjācaraṇo.
Ubhayathāpi attho yujjateva, tassa sampannavijjācaraṇassa. 2-
     Tādinoti "iṭṭhepi tādī aniṭṭhepi tādī"tiādinā nayena mahāniddese 3-
āgatatādilakkhaṇena tādino, iṭṭhāniṭṭhādīsu avikārassa tādisassāti attho.
Jutindharassāti jutimato, yugandhare, yugandhare saradasamaye samuditadivasakarātirekatara-
sassirikasarīrajutivisaradharassāti 4- attho. "paññāpajotadharassā"ti vā vattuṃ vaṭṭati.
Vuttañhetaṃ:-
         "cattāro loke pajjotā       pañcamettha na vijjati
          divā tapati ādicco           rattimābhāti candimā.
          Atha aggi divārattiṃ            tattha tattha pabhāsati
          sambuddho tapataṃ seṭṭho         esā ābhā anuttarā"ti. 5-
     Tasmā ubhayathāpi sarīrapaññājutivisaradharassāti attho. Antimadehadhārinoti
sabbapacchimasarīradhārino, apunabbhassāti attho.
     Tathāgatassāti ettha aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā "tathāgato"ti vuccati,
katamehi aṭṭhahi? tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti
@Footnote: 1 Ma.Ma. 13/24/18  2 vi.A. 1/121 (syā)
@3 khu.mahā. 29/180,895/138,562 (syā)
@4 Sī.,i. yuganidhanasamayasamuditadivasakarātirekatarasarīrajutivisarassāti
@5 saṃ.sa. 15/26,85/18,54
Tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato,
tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti.
     Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato? yathā yena abhinīhārena
Dānapāramiṃ pūretvā sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettupekkhāpāramiṃ
pūretvā imā dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samattiṃsa
pāramiyo pūretvā aṅgapariccāgaṃ jīvitapariccāgaṃ dhanarajjaputtadārapariccāganti 1-
ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā yathā vipassiādayo sammāsambuddhā
āgatā, tathā amhākampi bhagavā āgatoti tathāgato. Yathāha:-
                   "yatheva lokamhi vipassiādayo
                    sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā
                    tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato
                    tathāgato vuccati tena cakkhumā"ti. (1)
     Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? yathā sampatijātā vipassiādayo samehi
pādehi paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya uttarābhimukhā sattapadavītihārena gatā, tathā amhākampi
bhagavā gatoti tathāgato. Yathāha:-
                   "muhuttajātova gavampatī yathā
                    samehi pādehi phusī vasundaraṃ
                    so vikkamī sattapadāni gotamo
                    setañca chattaṃ anudhārayuṃ marū.
                    Gantvāna so sattapadāni gotamo
                    disā vilokesi samā samantato
@Footnote: 1 Ma. dārapariccāgaṃ puttapariccāgaṃ rajjapariccāganti
                    Aṭṭhaṅgupetaṃ giramabbhudīrayī
                    sīho yathā pabbatamuddhaniṭṭhito"ti. (2)
     Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato? sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ salakkhaṇaṃ
sāmaññalakkhaṇañca tathaṃ avitathaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto 1-
anubuddhoti tathāgato.
           "sabbesaṃ pana dhammānaṃ      sakasāmaññalakkhaṇaṃ
            tathamevāgato yasmā      tasmā satthā tathāgato"ti. (3)
     Kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? tathadhammā nāma
cattāri ariyasaccāni. Yathāha "cattārimāni bhikkhave tathāni avitathāni anaññathāni.
Katamāni cattāri? `idaṃ dukkhan'ti bhikkhave tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametan"ti
Vitthāro. 2- Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ abhisambuddhattā
"tathāgato"ti vuccati. Abhisambuddhattho hi ettha gatasaddo.
            Tathanāmāni saccāni       abhisambujjhi nāyako
            tasmā tathānaṃ saccānaṃ     sambudadhattā tathāgato. (4)
     Kathaṃ tathadassitāya tathāgato? bhagavā hi aparimāṇāsu lokadhātūsu
aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhusotaghānajivhākāyamanodvāresu āpāthaṃ āgacchantaṃ
rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇaṃ tathāgato sabbākārato jānāti passatīti,
evaṃ tathadassitāya tathāgato. Atha vā yaṃ loke tathaṃ, taṃ lokassa tatheva dasseti.
Tatopi bhagavā tathāgato. Ettha tathadassiatthe "tathāgato"ti padasambhavo
veditabbo.
@Footnote: 1 Sī. arirajñitvāva gato     2 saṃ.mahā. 19/1090/375
            Tathākārena yo dhamme     jānāti anupassati
            tathadassīti sambuddho        tasmā vutto tathāgato. (5)
     Kathaṃ tathavāditāya tathāgato? yañca abhisambodhiyā parinibbānassa ca
antare pañcacattālīsasassaparimāṇakāle suttādinavaṅgasaṅgahitaṃ bhāsitaṃ lapitaṃ
tathāgatena, sabbaṃ taṃ ekatulāya tulitaṃ viya tathameva avitathameva hoti.
Tenevāha:-
             "yañca cunda rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ
       abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā
       parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ
       taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā' tathāgato'ti vuccatī"ti. 1-
     Ettha pana gadaattho hi gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato. Āgadanaṃ
āgado, vacananti attho. Tatho aviparīto āgado assāti tathāgato. Dakārassa
takāraṃ katvā vutto.
            Tathāvādī jino        yasmā tathadhammappakāsako
            tathāmāgadanañcassa      tasmā buddho tathāgato. (6)
     Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? bhagavā hi yaṃ yaṃ vācaṃ abhāsi, taṃ taṃ
eva kāyena karoti, vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā. Tenevāha:-
              "yathā vādī bhikkhave tathāgato tathā kārī, yathā kārī tathā
         vādī .pe. Tasmā' tathāgato'ti vuccatī"ti. 1-
     Yathā ca vācā gatā, kāyopi tathā gato, yathā kāyo  gato, vācāpi
tathā gatā. Evaṃ tathākāritāya tathāgato.
@Footnote: 1 aṅ.catukka. 21/23/28, khu.cūḷa. 30/480/229 (syā)
          Yathā vācā gatā tassa     tathā kāyo gato yato
          tathāvāditāya sambuddho     satthā tasmā tathāgato. (7)
     Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato? upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ
katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi
paññāyapi vimuttiyāpi vimuttiñāṇadassanenapi, na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā
atthi, atha kho atulo appameyyo anuttaro. Tenevāha:-
            "sadevake bhikkhave loke .pe. Tathāgato abhibhū anabhibhūto
         aññadatthudaso vasavattī, tasmā' tathāgato'ti vuccatī"ti. 1-
     Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā:- agado viya agado. Ko panesa? desanāvilāso
ceva puññussayo 2- ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya
sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ abhibhavati, iti sabbalokābhibhavanato aviparīto
desanāvilāso ceva puññussayo ca agado assāti dakārassa takāraṃ katvā
"tathāgato"ti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato.
          Tatho aviparīto ca          agado yassa satthuno
          vasavattīti so tena         hoti satthā tathāgato. 3- (8)
     Appaṭipuggalassāti paṭipuggalavirahitassa, añño koci "ahaṃ buddho"ti
evaṃ paṭiññaṃ dātuṃ samattho nāmassa puggalo natthīti appaṭipuggalo, tassa
appaṭipuggalassa. Uppajjīti uppanno udapādi. Kāruññatāti karuṇāya bhāvo
kāruññatā. Sabbasatteti niravasesasattapariyādānavacanaṃ, sakale sattanikāyeti
attho. Ettāvatā ayampi gāthā vuttatthā hoti.
@Footnote: 1 aṅ.catukka. 21/23/28, khu.cūḷa. 30/480/229 (syā)  2 Sī.,i. puññavilāso
@3 su.vi. 1/7/66, pa.sū. 1/12/56, mano.pū. 1/170/100
     Atha bhagavā brahmunā dhammadesanatthāya āyācito sattesu kāruññataṃ
uppādetvā dhammaṃ desetukāmo mahābrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi:-
                  "apārutā tesaṃ amatassa dvārā
                   ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ
                   vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ
                   dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme"ti. 1-
     Atha kho brahmā sahampati "katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā"ti
ñatvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi katvā bhagavantaṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā brahmagaṇaparivuto pakkāmi. Atha satthā tassa brahmuno
paṭiññaṃ datvā "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyan"ti 2- cintento
"āḷāro paṇḍito so imaṃ dhammaṃ khippaṃ ājānissatī"ti cittaṃ uppādetvā
puna olokento tassa sattāhaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā udakassa ca abhidosa-
kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā puna "kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī"ti
pañcavaggiye āvajjento "bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye"ti ñatvā āsāḷhiyaṃ
pabhātāya rattiyā kālasseva pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanikaṃ maggaṃ paṭipanno
antarāmagge upakaṃ nāma ājīvakaṃ disvā tassa attano buddhabhāvamāvikatvā
taṃdivasameva sāyaṇhasamaye isipatanamagamāsi. Tattha pañcavaggiyānaṃ attano
buddhabhāvaṃ pakāsetvā paññattavarabuddhāsanagato pañcavaggiye bhikkhū āmantetvā
dhammacakkappavattanasuttantaṃ 3- desesi.
     Tesu aññāsikoṇḍaññatthero desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā
suttapariyosāne aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Satthā
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/283/244, saṃ.sa. 15/172/167, dī.mahā. 10/71/35, vi.mahā. 4/9/9
@2 Ma.mū. 12/284/245, vi.mahā. 4/10/10  3 vi.mahā. 4/13/13, saṃ.mahā. 19/1081/367,
@khu.paṭi. 31/30/358
Tattheva vassaṃ upagantvā punadivase vappattheraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpesi.
Eteneva upāyena sabbe te sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā puna pañcamiyaṃ
pakkhassa pañcapi te there sannipātetvā anattalakkhaṇasuttantaṃ 1- desesi.
Desanāpariyosāne pañcapi therā arahatte patiṭṭhahiṃsu.
     Atha satthā tattheva yasassa kulaputtassa upanissayaṃ disvā gehaṃ pahāya
nikkhantaṃ disvā "ehi yasā"ti 2- pakkositvā tasmiññeva rattibhāge
sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā punadivase arahatte ca patiṭṭhāpetvā aparepi tassa
sahāyake catupaṇṇāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahatte
patiṭṭhāpesi. Evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu satthā vuṭṭhavasso
pavāretvā bhikkhū āmantetvā etadavoca:-
        "paratthaṃ cattano atthaṃ       karontā paṭhaviṃ imaṃ
         byāharantā manussānaṃ      dhammaṃ caratha bhikkhavo.
         Viharatha vivittesu          pabbatesu vanesu ca
         pakāsayantā saddhammaṃ       lokassa satataṃ mama.
         Karontā dhammadūteyyaṃ      vikhyāpayatha bhikkhavo
         santi atthāya sattānaṃ      subbatā vacanaṃ mama.
         Sabbaṃ pidahatha dvāraṃ        apāyānamanāsavā
         saggamokkhassa maggassa      dvāraṃ vivarathāsamā.
         Desanāpaṭipattīhi          karuṇādhiguṇālayā
         buddhiṃ saddhañca lokassa      abhivaḍḍhetha sabbaso.
         Gihīnamupakarontānaṃ         niccamāmisadānato
         karotha dhammadānena        tesaṃ paccūpakārakaṃ.
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/20/17, saṃ.kha. 17/59/55    2 vi.mahā. 4/26/21
         Samussayatha saddhammaṃ         desayantā isiddhajaṃ
         katakattabbakammantā        paratthaṃ paṭipajjathā"ti.
     Evañca pana vatvā bhagavā te bhikkhū disāsu vissajjetvā sayaṃ uruvelaṃ
gacchanto antaramagge kappāsikavanasaṇḍe tiṃsa bhaddavaggiyakumāre vinesi. Tesu
yo sabbapacchimako, so sotāpanno, sabbaseṭṭho anāgāmī, ekopi arahā
vā puthujjano vā nāhosi. Tepi sabbe ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā
disāsu pesetvā sayaṃ uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni
dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile dametvā
ehibhikkhubhāvena pabbājetvā gayāsīse nisīdāpetvā ādittapariyāyadesanāya 1-
arahatte patiṭṭhāpetvā tena arahantasahassena bhagavā parivuto "bimbisārassa
rañño paṭiññaṃ mocessāmī"ti rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyānaṃ nāma agamāsi.
Tato uyyānapāliko rañño ārocesi. Rājā "satthā āgato"ti sutvā
dvādasanahutehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto dasabalaṃ ghanavivaragatamiva divasakaraṃ
vanavivaragataṃ munivaradivasakaraṃ upasaṅkamitvā cakkālaṅkatatalesu jalajāmalāvikalakamalakomalesu
dasabalassa pādesu makuṭamaṇijutivisaravijjotinā sirasā nipatitvā
ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ parisāya.
     Atha kho tesaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ etadahosi "kiṃ nu kho mahāsamaṇo
uruvelakassape brahcariyaṃ carati, udāhu uruvelakassapo mahāsamaṇe"ti. Atha kho
bhagavā tesaṃ cetoparivitakkamaññāya theraṃ gāthāya ajjhabhāsi:-
                  "kimeva disvā uruvelavāsi
                   pahāsi aggiṃ kisakovadāno
@Footnote: 2 vi.mahā. 4/54/44, saṃ.saḷā. 18/31/23 (syā)
                   Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ
                   kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttan"ti. 1-
     Thero bhagavato adhippāyaṃ viditvā:-
                  "rūpe ca sadde ca atho rase ca
                   kāmitthiyo cābhivadanti yaññā
                   etaṃ malantī upadhīsu ñatvā
                   tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin"ti 1-
imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvappakāsanatthaṃ tathāgatassa pādesu sirasā
nipatitvā "satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī"ti vatvā ekatāladvitāla-
.pe. Sattatālappamāṇaṃ vehāsaṃ sattakkhattuṃ abbhuggantvā pāṭihāriyaṃ katvā
ākāsato oruyha bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi.
     Atha kho mahājano tassa taṃ pāṭihāriyaṃ disvā "aho mahānubhāvā
buddhā nāma, evaṃ thāmagatadiṭṭhiko attānaṃ' arahā ahan'ti maññamāno
uruvelakassapopi diṭṭhijālaṃ bhinditvā tathāgatena damito"ti dasabalassa guṇakathaṃ
kathesi. Taṃ sutvā satthā "nāhamidāniyeva imaṃ uruvelakassapaṃ damemi, atītepi
esa mayā damitoyevā"ti āha. Atha kho so mahājano uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ
vanditvā sirasi añjaliṃ paggahetvā evamāha "bhante idāni amhehi esa
damito diṭṭho, kathaṃ panesa atīte bhagavatā damito"ti. Tato satthā tena
mahājanena yācito bhavantarena paricchannaṃ mahānāradakassajātakaṃ 2- kathetvā
cattāri ariyasaccāni pakāsesi. Tato satthu dhammakathaṃ sutvā rājā bimbisāro
ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi, ekanahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi.
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/55/47      2 khu.jā. 28/1153/246 (syā)
Rājā saraṇaṃ gantvā svātanāya bhagavantaṃ saddhiṃ  bhikkhusaṃghena nimantetvā bhagavantaṃ
tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā pakkāmi.
     Punadivase bhagavā bhikkhusahassaparivuto marugaṇaparivuto 1- viya dasasatanayano
devarājā, brahmagaṇaparivuto viya mahābrahmā rājagahaṃ pāvisi. Rājā
buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa dānaṃ datvā bhojanapariyosāne bhagavantaṃ etadavoca
"ahaṃ bhante tīṇi ratanāni 2- vinā vasituṃ 3- na sakkhissāmi, velāya vā
avelāya vā bhagavato santikaṃ āgamissāmi, laṭṭhivanaṃ nāma atidūre, idaṃ
pana amhākaṃ veḷuvanaṃ nāma uyyānaṃ pavivekakāmānaṃ nātidūraṃ naccāsannaṃ
gamanāgamanasampannaṃ nijjanasambādhaṃ pavivekasukhaṃ chāyūdakasampannaṃ sītalasilātalasamalaṅkataṃ
paramaramaṇīyabhūmibhāgaṃ surabhikusumataruvaranirantaraṃ ramaṇīyapāsādahammiyavimāna-
vihāraḍḍhayogamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ. Idaṃ me bhante bhagavā paṭiggaṇhātu
navatapanaṅgārasaṅkāsena suvaṇṇabhiṅgārena 4- surabhikusumavāsitaṃ maṇivaṇṇaudakaṃ
gahetvā veḷuvanārāmaṃ pariccajanto dasabalassa hatthe udakaṃ pātesi. Tasmiṃ
ārāmapaṭiggahaṇe "buddhasāsanassa mūlāni otiṇṇānī"ti pītivasaṃ gatā naccantī
viya ayaṃ mahāpaṭhavī kampi. Jambudīpe pana ṭhapetvā veḷuvanamahāvihāraṃ aññaṃ
paṭhaviṃ kampetvā gahitasenāsanaṃ nāma natthi. Atha satthā veḷuvanārāmaṃ
paṭiggahetvā rañño vihāradānānumodanaṃ akāsi:-
                  "āvāsadānassa panānisaṃsaṃ
                   ko nāma vattuṃ puriso samattho
                   aññatra buddhā pana lokanāthā
                   yutto mukhānaṃ nahutena cāpi.
@Footnote: 1 Sī.,i. amara...     2 Ma. saraṇāni
@3 Ma. vattituṃ          4 Sī.,i.,Ma. bhiṅkārena
                    Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca
                    varaṃ pasatthaṃ paṭibhānameva
                    dadāti nāmāti pavuccate so
                    yo deti saṃghassa naro vihāraṃ.
                    Dātā nivāsassa nivāraṇassa
                    sītādino jīvitupaddavassa
                    pāleti āyuṃ pana tassa yasmā
                    āyuppado hoti tamāhu santo.
                    Accuṇhasīte vasato nivāse
                    balañca vaṇṇo paṭikā na hoti
                    tasmā hi so deti vihāradātā
                    balañca vaṇṇaṃ paṭibhānameva.
                    Dukkhassa sītuṇhasarīsapā ca
                    vātātapādippabhavassa loke
                    nivāraṇā nekavidhassa niccaṃ
                    sukhappado hoti vihāradātā.
                    Sītuṇhavātātapaḍaṃsavuṭṭhi
                    sarīsapāvāḷamigādidukkhaṃ
                    yasmā nivāreti vihāradātā
                    tasmā sukhaṃ vindati so parattha.
                    Pasannacitto bhavabhogahetuṃ
                    manobhirāmaṃ mudito vihāraṃ
                    Yo deti sīlādiguṇoditānaṃ
                    sabbaṃ dado nāma pavuccate so.
                    Pahāya maccheramalaṃ salobhaṃ
                    guṇālayānaṃ nilayaṃ dadāti
                    khittova so tattha parehi sagge
                    yathābhataṃ jāyati vītasoko.
                    Vare cārurūpe vihāre uḷāre
                    naro kāraye vāsaye tattha bhikkhū
                    dadeyyannapānañca vatthañca nesaṃ
                    pasannena cittena sakkacca niccaṃ.
                    Tasmā mahārāja bhavesu bhoge
                    manorame paccanubhuyya bhiyyo
                    vihāradānassa phalena santaṃ
                    sukhaṃ asokaṃ adhigaccha pacchā"ti.
     Iccevaṃ munirājā nararājassa bimbisārassa vihāradānānumodanaṃ katvā
uṭṭhāyāsanā bhikkhusaṃghaparivuto paramadassanīyāya attano sarīrappabhāya
suvaṇṇarasasekapiñcharāni viya nagaravanavimānādīni kurumāno anopamāya buddhasīlāya anantāya
buddhasiriyā veḷuvanamahāvihārameva pāvisīti.
                    Akīḷane veḷuvane vihāre
                    tathāgato tattha manobhirāme
                    nānāvihārena vihāsi dhīro
                    veneyyakānaṃ 1- samudikkhamāno.
@Footnote: 1 Ma. veneyyakālaṃ
     Athevaṃ bhagavati tasmiṃ viharante suddhodanamahārājā "putto me
chabbassāni dukkarakārikaṃ katvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko
rājagahaṃ patvā veḷuvanamahāvihāre viharatī"ti sutvā aññataraṃ mahāmaccaṃ
āmantesi "ehi bhaṇe purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā mama vacanena
`pitā vo suddhodanamahārājā taṃ daṭṭhukāmo'ti vatvā puttaṃ me gaṇhitvā
ehī"ti. So "sādhu devā"ti rañño paṭissuṇitvā purisasahassaparivāro
saṭṭhiyojanamaggaṃ gantvā dhammadesanavelāya vihāraṃ pāvisi. So "tiṭṭhatu tāva
raññā pahitasāsanan"ti parisapariyante ṭhito satthu dhammadesanaṃ sutvā
yathāṭhitova saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā pabbajjaṃ yāci. Bhagavā
"etha bhikkhavo"ti hatthaṃ pasāresi, te sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā
vassasaṭṭhittherā viya 1- ākappasampannā hutvā bhagavantaṃ parivāresuṃ. Rājā
"neva gato āgacchati, na ca sāsanaṃ suyyatī"ti cintetvā teneva nīhārena
navakkhattuṃ amacce pesesi. Tesu navasu purisasahassesu ekopi rañño
nārocesi. Na sāsanaṃ vā pahiṇi. Sabbe arahattaṃ patvāva pabbajiṃsu.
     Atha rājā cintesi "ko nu kho mama vacanaṃ karissatī"ti sabbarājabalaṃ
olokento udāyiṃ addasa. So kira rañño  sabbatthasādhako amacco
abbhantariko ativissāsiko bodhisattena saddhiṃ ekadivaseyeva jāto sahapaṃsukīḷiko
sahāyo. Atha naṃ rājā āmantesi "tāta udāyi ahaṃ mama puttaṃ daṭṭhukāmo
navapurisasahassāni pesesiṃ, ekapurisopi āgantvā sāsanamattampi ārocetā
natthi, dujjāno kho pana me jīvitantarāyo, ahaṃ jīvamānova puttaṃ
daṭṭhumicchāmi, sakkhissasi me puttaṃ dassetun"ti. So "sakkhissāmi deva sace
pabbajituṃ labhissāmī"ti āha. "tāta tvaṃ pabbajitvā vā apabbajitvā vā
@Footnote: 1 Sī. vassasatikattherā viya
Mayhaṃ puttaṃ dassehī"ti. So "sādhu devā"ti rañño sāsanaṃ ādāya rājagahaṃ
gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhiṃ purisasahassena arahattaṃ patvā
ehibhikkhubhāve patiṭṭhāya phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi "atikkanto hemanto,
vasantasamayo anuppatto, supupphitā vanasaṇḍā, paṭipajjanakkhamo maggo, kālo
dasabalassa ñātisaṅgahaṃ kātun"ti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā saṭṭhimattāhi
gāthāhi bhagavato kulanagaraṃ gamanatthāya gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi:-
                 - "aṅgārino dāni dumā bhadante
                    phalesino chadanaṃ vippahāya
                    te accimantova pabhāsayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. 1-     (1)
                    Dumā vicittā suvirājamānā
                    rattaṅkureheva ca pallavehi
                    ratanujjalamaṇḍapasannibhāsā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (2)
                    supupphitaggā kusumehi bhūsitā
                    manuññabhūtā sucisādhugandhā
                    rukkhā virocanti ubhosu passesu
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (3)
@Footnote: * catusaṭṭhimamtā imā gāthāyo porāṇatālapaṇṇapotthakesu dissanti. Sī.,i.
@mūlesu pana peyyālamukhena niddiṭṭhā ādiantabhūtā dveyeva gāthāyo dissanti.
@tāsu ca catusaṭṭhimattāsu gāthāsu aṭṭhacattālīsa gāthāyo apadānaṭṭhakathāyaṃ
@khu.apa.A. 2/78 ātatā. idha pana `saṭṭhimattāhi gāthāhī'ti vuttavacanamanu-
@vattitvā porāṇatālapaṇṇapotthakesu āgatanayeneva muddāpitā. appakaṃ
@panet thaūnamadhikaṃ gaṇanūpagaṃ na hotīti gahetabbaṃ   1 Sī. bhagīrathānaṃ, Ma. bhagīrasānaṃ
                    Phalehinekehi samiddhibhūtā
                    vicittarukkhā ubhatovakāse,
                    khuddaṃ pipāsampi vinodayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (4)
                    vicittamālā sucipallavehi
                    susajjitā morakalāpasannibhā
                    rukkhā virocanti ubhosu passesu
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (5)
                    virocamānā phalaphallavehi
                    susajjitā vāsanivāsabhūtā
                    tosenti addhānakilantasatte
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (6)
                    suphullitaggā vanagumbanissitā
                    latā anekā suvirājamānā
                    tosenti satte maṇimaṇḍapāva
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (7)
                    latā anekā dumanissitāva
                    piyehi saddhiṃ sahitā vadhūva
                    palobhayantī hi sugandhagandhā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (8)
                    vicittanīlādimanuññavaṇṇā
                    dijā samantā abhikūjamānā
                    Tosenti mañjussaratā ratīhi
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (9)
                    migā ca nānā suvirājamānā
                    uttuṅgakaṇṇā ca manuññanettā
                    disā samantā mabhidhāvayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (10)
                    manuññabhūtā ca mahī samantā
                    virājamānā haritāva saddalā
                    supupphirukkhā moḷinivalaṅkatā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (11)
                    susajjitā muttamayāva vālukā
                    susaṇṭhitā cārusuphassadātā
                    virocayanteva disā samantā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (12)
                    samaṃ suphassaṃ sucibhūmibhāgaṃ
                    manuññapupphodayagandhavāsitaṃ
                    virājamānaṃ sucimañca sobhaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (13)
                    susajjitaṃ nandanakānanaṃva
                    vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitaṃ
                    sugandhabhūtaṃ pavanaṃ surammaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (14)
                    Sarā vicittā vividhā manoramā
                    susajjitā paṅkajapuṇḍarīkā 1-
                    pasannasītodakacārupuṇṇā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (15)
                    suphullanānāvidhapaṅkajehi
                    virājamānā sucigandhagandhā
                    pamodayanteva narāmarānaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (16)
                    suphullapaṅkeruhasannisinnā 2-
                    dijā samantā mabhinādayantā
                    modanti bhariyāhi samaṅgino te
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (17)
                    suphullapupphehi rajaṃ gahetvā
                    alī vidhāvanti vikūjamānā
                    madhumhi gandho vidisaṃ pavāyati
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (18)
                    abhinnanādā madavāraṇā ca
                    girīhi najjo suvirājitāva
                    savanti dhāvanti ca vāridhārā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ. (19)
@Footnote: 1 Ma. mahāpaṅkajapuṇḍarīkehi     2 Ma....sannissitā
                    Girī samantāva padissamānā
                    mayūragīvā iva nīlavaṇṇā
                    disā rajindāva 1- virocayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (20)
                    mayūrasaṅghā girimuddhanasmiṃ
                    naccanti nārīhi samaṅgibhūtā
                    kūjanti nānāmadhurassarehi
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (21)
                    suvādikā nekadijā manuññā
                    vicittapattehi virājamānā
                    girimhi ṭhatvā abhinādayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (22)
                    suphullapupphā karamābhikiṇṇā
                    sugandhanānādalalaṅkatā ca
                    girī virocanti disā samantā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (23)
                    jalāsayā nekasugandhagandhā
                    surindauyyānajalāsayāva
                    savanti najjo suvirājamānā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (24)
@Footnote: 1 Ma. gajindāva
                    Vicittatitthehi alaṅkatā ca
                    manuññanānāmigapakkhipāsā
                    najjo virocanti susandamānā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (25)
                    usosu passesu jalāsayesu
                    supupphitā cārusugandharukkhā 1-
                    vibhūsitaggā surasundarī ca
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (26)
                    sugandhanānādumajālakiṇṇaṃ
                    vanaṃ vicittaṃ suranandanaṃva
                    manobhirāmaṃ satataṃ gatīnaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (27)
                    sampannanānāsuciannapānā
                    sabyañjanā sādhurasena yuttā
                    pathesu gāme sulabhā manuññā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (28)
                    virājitā asāsi mahī samantā
                    vicittavaṇṇā kusumāsanassa
                    rattindagopehi alaṅkatāva
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (29)
@Footnote: 1 Ma. tārusugandharukkhā
                    Visuddhasuddhādiguṇehi yuttā
                    sambuddharājaṃ abhipatthayantā
                    bahūhi tattheva janā samantā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (30)
                    vicitraārāmasupokkharañño 1-
                    vicitranānāpadumehi channā
                    bhisehi khīraṃva rasaṃ pavāyati
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (31)
                    vicitranīlacchadanenalaṅkatā
                    manuññarukkhā ubhatovakāse
                    samuggatā sattasamūhabhūtā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (32)
                    vicitranīlabbhamivāyataṃ vanaṃ
                    surindaloke iva nandanaṃ vanaṃ
                    sabbotukaṃ sādhusugandhapupphaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (33)
                    subhañjasaṃ yojanayojanesu
                    subhikkhagāmā sulabhā manuññā
                    janābhikiṇṇā sulabhannapānā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (34)
@Footnote: 1 Ma.... pokkharaññā
                    Pahūtachāyūdakarammabhūtā
                    nivāsinaṃ 1- sabbasukhappadātā
                    visālasālā ca sabhā ca bahū
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (35)
                    vicittanānādumasaṇḍamaṇḍitā
                    manuññauyyānasupokkharañño
                    sumāpitā sādhusugandhagandhā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (36)
                    vāto mudūsītalasādhurūpo
                    nabhā ca abbhā vigatā samantā
                    disā ca sabbāva virocayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (37)
                    pathe rajonuggamanatthameva
                    rattiṃ pavassanti ca mandavuṭṭhī
                    nabhe ca sūro mudukova tāpo
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (38)
                    madappabāhā madahatthisaṅghā
                    kareṇusaṅghehi sukīḷayanti
                    disā vidhāvanti ca gajjayantā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (39)
@Footnote: 1 Ma. nivāsinā
                    Vanaṃ sunīlaṃ abhidassanīyaṃ
                    nilabbhakūṭaṃ iva rammabhūtaṃ
                    vilokitānaṃ ativimhanīyaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (40)
                    visuddhamabbhaṃ gaganaṃ surammaṃ
                    maṇimayehi samalaṅkatāva
                    disā ca sabbā atirocayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (41)
                    gandhabbavijjādharakinnarā ca
                    sugītiyantā madhurassarena
                    caranti tasmiṃ pavane suramme
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (42)
                    kilesasaṅghassa bhitāsakehi
                    tapassisaṅghehi nisevitaṃ vanaṃ
                    vihāraārāmasamiddhibhūtaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (43)
                    samiddhinānāphalino vanantā
                    anākulā niccamanobhirammā
                    samādhipītiṃ abhivaḍḍhayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (44)
                    Nisevitaṃ nekadijehi niccaṃ
                    gāmena gāmaṃ satataṃ vasantā
                    pure pure gāmavarā ca santi 1-
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (45)
                    vatthannapānaṃ sayanāsanañca
                    gandhañca mālañca vilepanañca
                    tahiṃ samiddhā janatā bahū ca
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (46)
                    puññiddhiyā sabbayasaggapattā
                    janā ca tasmiṃ sukhitā samiddhā
                    pahūtabhogā vividhā vasanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (47)
                    nabhe ca abbhā suvisuddhavaṇṇā
                    disā ca cando suvirājitova
                    rattiñca vāto mudusītalo ca
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (48)
                    canduggame sabbajanā pahaṭṭhā
                    sakaṅgaṇe citrakathā vadantā
                    piyehi saddhiṃ abhimodayanti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (49)
@Footnote: 1 Ma. gāmavarā vasangi, gāmavare vasanti
                    Candassa raṃsīhi nabhaṃ viroci
                    mahī ca saṃsuddhamanuññavaṇṇā
                    disā ca sabbā parisuddharūpā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (50)
                    dūre ca disvā varacandaraṃsiṃ
                    pupphiṃsu pupphāni mahītalasmiṃ
                    samantato gandhaguṇatthikānaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (51)
                    candassa raṃsīhi vilimpitāva 1-
                    mahī samantā kusumenalaṅkatā
                    viroci sabbaṅgasumālinīva
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (52)
                    kucanti hatthīpi madena mattā
                    vicittapiñchā ca dijā samantā
                    karonti nādaṃ pavane suramme
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (53)
                    pathañca sabbaṃ paṭipajjanakkhamaṃ
                    iddhaṃ ca raṭṭhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ
                    sabbatthutaṃ sabbasukhappadānaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (54)
@Footnote: 1 Ma. vilīyanāva
                    Vanañca sabbaṃ suvicittarūpaṃ
                    sumāpitaṃ nandanakānanaṃva
                    yatīna pītiṃ satataṃ janeti
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (55)
                    alaṅkataṃ devapuraṃva rammaṃ
                    kapilavatthuṃ iti nāmadheyyaṃ
                    kulanagaraṃ idha sassirikaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (56)
                    manuññaaṭṭālavicittarūpaṃ
                    suphullapaṅkeruhasaṇḍamaṇḍitaṃ
                    vicittaparikhāhi puraṃ surammaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (57)
                    vicittapākārañca toraṇañca
                    subhaṅgaṇaṃ devanivāsabhūtaṃ
                    manuññavīthi 1- suralokasannibhaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ,         (58)
                    alaṅkatā sākiyarājaputtā
                    virājamānā varabhūsanehi
                    surindaloke iva devaputtā
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (59)
@Footnote: 1 Ma. manuññavitti
                    Suddhodano munivaraṃ abhidassanāya
                    amaccaputte dasadhā apesayi
                    balena saddhiṃ mahatā muninda
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (60)
                    nevāgataṃ passati neva vācaṃ
                    sokābhibhūtaṃ naravīraseṭṭhaṃ
                    tosetumicchāmi narāmipattaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (61)
                    taṃdassanenabbhutapītirāsi
                    udikkhamānaṃ dvipadānamindaṃ
                    tosehi taṃ muninda guṇaseṭṭhaṃ
                    samayo mahāvīra aṅgīrasānaṃ.         (62)
        āsāya kassate khettaṃ     bījaṃ āsāya vappati
        āsāya vāṇijā yanti      samudaṃ dhanahārakā
        yāya āsāya tiṭṭhāmi      sā me āsā samijjhatu.  (63)
        nātisītaṃ nātiuṇhaṃ         nātidubbhikkhachātakaṃ       (64)
        saddalā haritā bhūmi        esa kālo mahāmunī"ti. (68)
     Atha naṃ satthā "kiṃ nu kho udāyi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesī"ti āha.
"bhante tumhākaṃ pitā suddhodanamahārājā daṭṭhukāmo, karotha ñātakānaṃ
saṅgahan"ti āha. "sādhu udāyi karissāmi ñātisaṅgahaṃ, tena hi bhikkhusaṃghassa
ārocehi, gamiyavattaṃ pūressantī"ti āha. "sādhu bhante"ti thero bhikkhusaṃghassa
ārocesi.
     Satthā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi, kapilavatthuvāsīnaṃ
dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavabhikkhusahassehi parivuto rājagahā
nikkhamitvā divase divase yojanaṃ yojanaṃ gacchanto dvīhi māsehi kapilavatthupuraṃ
sampāpuṇi. Sākiyāpi anuppatteyeva bhagavati "ammākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā"ti
bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā "nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo"ti sallakkhetvā
sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphahatthā pacucggamanaṃ karontā
sabbālaṅkārehi samalaṅkatagattā gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamanā bhagavantaṃ purakkhatvā
nigrodhārāmameva agamaṃsu.
     Tatra bhagavā vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto paññattavarabuddhāsane
nisīdi. Sākiyā pana mānajātikā mānatthaddhā, "siddhatthakumāro amhehi
daharataro, amhākaṃ kaniṭṭho bhātā putto bhāgineyyo nattā"ti cintetvā
daharadahare dhājakumāre āhaṃsu "tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito piṭṭhito
nisīdissāmā"ti. Tesvevaṃ nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā "ime
ñātakā attano moghajiṇṇabhāvena na maṃ vandanti, na panete jānanti
`buddho nāma kīdiso, buddhabalaṃ nāma kīdisan'ti vā, `buddho nāma ediso,
buddhabalaṃ nāma edisan'ti vā handāhaṃ attano buddhabalaṃ iddhibalañca
dassento pāṭihāriyañca kareyyaṃ, ākāse dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ
caṅkamaṃ māpetvā tattha caṅkamanto mahājanassa ajjhāsayaṃ oloketvā dhammañca
deseyyan"ti cintesi. Tena vuttaṃ saṅgītikārakehi bhagavato parivitakkadassanatthaṃ:-
              [3] "na hete jānanti sadevamānusā 1-
                   buddho ayaṃ kīdisako naruttamo
@Footnote: 1 pāḷi. sadevamanussā
                    Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ
                    buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.
              [4]   Na hete jānanti sadevamānusā 1-
                    buddho ayaṃ edisako 2- naruttamo
                    iddhibalaṃ paññabalañca edisaṃ 3-
                    buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ. 3-
         [5] Handāhaṃ dassayissāmi     buddhabalamanuttaraṃ
             caṅkamaṃ māpayissāmi      nabhe ratanamaṇḍitan"ti. 4-
     Tattha na hete jānantīti na hi ete jānanti. Nakāro paṭisedhattho.
Hikāro kāraṇatthe nipāto. Yasmā panete mama ñātiādayo devamanussā mayā buddhabale
ca iddhibale ca anāvikate na jānanti "ediso buddho, edisaṃ iddhibalan"ti,
tasmā ahaṃ mama buddhabalañca iddhibalañca dasseyyanti attho. Sadevamānusāti
ettha devāti upapattidevā adhippetā. Saha devehīti sadevā. Ke te?
mānusā, sadevā eva mānusā sadevamānusā. Atha vā devoti sammutidevo
suddhodano rājā adhippeto. Saha devena raññā suddhodanenāti sadevā.
Mānusāti ñātimānusā, sadevā sasuddhodanā mānusā sadevamānusā sarājāno
vā ete mama ñātimānusā mama balaṃ na vijānantīti attho, sesadevāpī
saṅgahaṃ gacchantiyeva. Sabbepi devā devanaṭṭhena "devā"ti vuccanti. Devanaṃ
nāma dhātuattho kīḷādi. Atha vā devā ca mānusā ca devamānusā, saha
devamānusehi sadevamānusā, ke te? lokāti vacanaseso daṭṭhabbo. Buddhoti
catusaccadhamme buddho anubuddhoti buddho. Yathāha:-
@Footnote: 1 pāḷi. sadevamanussā    2 pāḷi. īdisako
@3 pāḷi. īdisaṃ          4 khu.buddha. 33/5/438
            "abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ    bhāvetabbañca bhāvitaṃ
             pahātabbaṃ pahīnaṃ me     tasmā buddhosmi brāhmaṇā"ti. 1-
     Idha pana kattukārake buddhasaddasiddhi daṭṭhabbā. Adhigatavisesehi
devamanussehi "sammāsambuddho vata so bhagavā"ti evaṃ buddhattā ñātattā
buddho. Idha kammakārake buddhasaddasiddhi daṭṭhabbā. Buddhamassa atthīti vā buddho,
buddhavantoti attho. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Kīdisakoti kīdiso
kiṃsarikkhako kiṃsadiso kiṃvaṇṇo kiṃsaṇṭhāno dīgho vā rasso vāti attho.
     Naruttamoti narānaṃ, naresu vā uttamo pavaro seṭṭhoti naruttamo.
Iddhibalanti ettha ijjhanaṃ iddhi nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena ca iddhi. Atha
vā ijjhanti tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Sā pana
dasavidhā hoti. Yathāha:-
          "iddhiyoti dasa iddhiyo. Katamā dasa? adhiṭṭhānā iddhi,
       vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, ñāṇavipphāravā iddhi, samādhi
       vipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato idadhi,
       vijjāmayā iddhi, tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena
       iddhī"ti. 2-
     Tāsaṃ idaṃ nānattaṃ:- pakatiyā eko bahukaṃ āvajjeti, sataṃ vā
sahassaṃ vā āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti "bahuko homī"ti 3- evaṃ vibhajitvā
dassitā iddhi adhiṭṭhānavasena nipphannattā adhiṭṭhānāiddhi nāma. Tassāyamattho:-
@Footnote: 1 Ma.Ma. 13/392/376, khu.su. 25/564/448
@2 khu.paṭi. 31/9/417      3 khu.paṭi. 31/10/419
Abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya sace sataṃ icchati
"sati homi, sataṃ homī"ti kāmāvacaraparikammacittehi parikammaṃ katvā puna
abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhagaya puna āvajjitvā adhiṭṭhāti,
adhiṭṭhānacittena saheva sataṃ hoti. Sahassādīsupi eseva nayo. Tattha
pādakajjhānacittaṃ nimittārammaṇaṃ parikammacittāni satārammaṇāni vā sahassādīsu
aññatarārammaṇāni vā, tāni ca kho vaṇṇavasena, no paṇṇattivasena.
Adhiṭṭhānacittampi satārammaṇameva, taṃ pana appanācittaṃ viya gotrabhuanantarameva
uppajjati rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ. So pana pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumāravaṇṇaṃ
vā dasseti nāgavaṇṇaṃ vā dasseti. Supaṇṇavaṇṇaṃ vā .pe. Vividhampi
senābyūhaṃ vā dassetīti, 1- evaṃ āgatā iddhi pakativaṇṇavijahanavikāravasena
pavattattā vikubbaniddhi nāma.
     "idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ
sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyan"ti 2- iminā nayena āgatā iddhi sarīrasseva
abbhantare aññassa manomayassa sarīrassa nipphattivasena pavattattā manomayiddhi
nāma. Ñāṇuppattito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā tena attabhāvena
paṭilabhitabbaarahattañāṇānubhāvena nibbatto viseso ñāṇavipphārā iddhi nāma.
Āyasmato bākulassa ca āyasmato saṅkiccassa ca ñāṇavipphārā iddhi, tesaṃ
vatthu cettha kathetabbaṃ. Samādhito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā
samathānubhāvena nibbatto viseso samādhivipphārā iddhi nāma.
     Āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhi, 3- āyasmato sañjīvassa
samādhivipphārā iddhi, 4- āyasmato khāṇukoṇḍaññassa samādhivipphārā iddhi, 5-
@Footnote: 1 khu.paṭi. 31/13/422    2 khu.paṭi. 31/14/422    3 khu.u. 25/34/146
@4 Ma.mū. 12/507/451    5 dhammapada.A. 4/135 (syā)
Uttarāya upāsikāya samādhivipphārā iddhi, 1- sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā
iddhīti 2- tesaṃ vatthūnettha kathetabbāni, ganthavitthāradosaparihāratthaṃ pana mayā
na vitthāritāni.
     Katamā ariyā iddhi? idha bhikkhu sace ākaṅkhati "paṭikūle
Appaṭikūlasaññī vihareyyan"ti appaṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati
"appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyyan"ti paṭikūlasaññī tattha viharati .pe.
Upekkhako tattha viharati sato sampajānoti. 3- Ayaṃ hi cetovasippattānaṃ
ariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhi nāma.
     Katamā kammavipākajā iddhi? sabbesaṃ pakkhīnaṃ sabbesaṃ devānaṃ
Paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ ekaccānañca vinipātikānaṃ vehāsagamanādikā
kammavipākajā iddhi nāma.
     Katamā puññavato iddhi? rājā cakkavattī vehāsaṃ gacchati saddhiṃ
Caturaṅginiyā senāya. Jaṭilakassa gahapatissa asītihattho suvaṇṇapabbato nibbatti.
Ayaṃ puññavato iddhi nāma. Ghosakassa gahapatino 4- sattasu ṭhānesu māraṇatthāya
upakkame katepi arogabhāvo puññavato iddhi. Meṇḍakaseṭṭhissa 5- aṭṭhakarīsamatte
padese sattaratanamayānaṃ meṇḍakānaṃ pātubhāvo puññavato iddhi.
     Katamā vijjāmayā iddhi? vijjadharā vijjaṃ parijappitvā vehāsaṃ gacchanti,
Ākāse antalikkhe hatthimpi dassenti .pe. Vividhampi senābyūhaṃ dassentī"ti
ādinayappavattā 6- vijjāmayā iddhi nāma. Taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbatto viseso
sammāpayogapaccayā ijjhanatthena iddhīti ayaṃ tattha tattha sammāpayogapaccayā
@Footnote: 1 dhammapada.A. 6/172 (syā)     2 dhammapada.A. 2/53 (syā), mano.pū. 1/260-1/367
@3 khu.paṭi. 31/17/424          4 dhammapada.A. 2/8-26 (syā)
@5 dhammapada.A. 7/28-37 (syā)   6 khu.paṭi. 31/18/425
Ijjhanatthena iddhi nāma. Imissā dasavidhāya iddhiyā balaṃ iddhibalaṃ nāma,
idaṃ mayhaṃ iddhibalaṃ na jānantīti attho. 1-
     Paññābalanti sabbalokiyalokuttaraguṇavisesadāyakaṃ arahattamaggapaññābalaṃ
adhippetaṃ, tampi ete na jānanti. Keci "../../bdpicture/channaṃ asādhāraṇañāṇānametaṃ
adhivacanaṃ paññābalan"ti vadanti. Buddhabalanti ettha buddhānubhāvo,
dasabalañāṇāni vā. Tattha dasabalañāṇāni nāma ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ, atītānāgata-
paccuppannakammavipākajānanañāṇaṃ, sabbatthagāminipaṭipadāñāṇaṃ, anekadhātunānādhātu-
lokajānanañāṇaṃ, nānādhimuttikañāṇaṃ, āsayānusayañāṇaṃ, jhānivimokkhasamādhisamāpattīnaṃ
saṅkilesavodānavuṭṭhānesu yathābhūtañāṇaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇaṃ, cutūpapātañāṇaṃ,
āsavakkhayañāṇanti imāni dasa. Imesaṃ dasannaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ
buddhabalanti. Edisanti īdisaṃ, ayameva vā pāṭho.
     Handāti vavassaggatthe nipāto. Ahanti attānaṃ niddisati. Kiṃ vuttaṃ
hoti? yasmā panete mama ñātakā buddhabalaṃ vā buddhaguṇe vā na jānanti,
kevalaṃ attano moghajiṇṇabhāvaṃ nissāya mānavasena sabbalokajeṭṭhaseṭṭhaṃ maṃ na
vandanti. Tasmā tesaṃ mānaketu atthi, taṃ bhañjitvā vandanatthaṃ buddhabalaṃ
dasseyyanti vuttaṃ hoti. Dassayissāmīti dasseyyaṃ. "dassessāmī"ti ca pāṭho,
soyevattho. Buddhabalanti buddhānubhāvaṃ, buddhañāṇavisesaṃ vā. Anuttaranti niruttaraṃ.
Caṅkamanti caṅkamitabbaṭṭhānaṃ vuccati. Māpayissāmīti māpeyya. "caṅkamanaṃ
māpessāmī"ti ca pāṭho, soyevattho. Nabheti ākāse. Sabbaratanamaṇḍitanti
sabbehi ratijananaṭṭhena ratanehi muttāmaṇiveḷuriyasaṅkhasilāpavāḷarajatasuvaṇṇa-
masāragallalohitaṅkehi dasahi dasahi maṇḍito alaṅkato sabbaratanamaṇḍito,
taṃ sabbaratanamaṇḍitaṃ. "nabhe ratanamaṇḍitan"ti paṭhanti keci.
@Footnote: 1 visuddhi. 2/211-212 (syā)
     Kathevaṃ bhagavatā cintitamatte dasasahassacakkavāḷavāsino bhummādayo devā
pamuditahadayā sādhukāraṃ adaṃsu. Tamatthaṃ pakāsentehi saṅgītikārakehi:-
              [6] "bhummā mahārājikā tāvatiṃsā
                  yāmā ca devā tusitā nimmitā
                  paranimmitā yepi ca brahmakāyikā
                  ānanditā vipulamakaṃsu ghosan"ti-
ādigāthāyo ṭhapitāti veditabbā.
     Tattha bhummāti bhummaṭṭhā, pāsāṇapabbatavanarukkhādīsu ṭhitā. Mahārājikāti
mahārājapakkhikā. Bhummaṭṭhānaṃ devatānaṃ saddaṃ sutvā ākāsaṭṭhakadevatā tato
abbhavalāhakā devatā, tato uṇhavalāhakā devatā, tato sītavalāhakā devatā,
tato vassavalāhakā devatā, tato vātavalāhakā devatā, tato cattāro
mahārājāno, tato tāvatiṃsā, tato yāmā, tato tusitā, tato nimmānaratī. Tato
paranimmitavasavattī, tato brahmakāyikā, tato brahmapurohitā, tato mahābrahmāno,
tato parittābhā, tato appamāṇābhā, tato ābhassarā, tato parittasubhā, tato
appamāṇasubhā, tato subhakiṇhā, tato vehapphalā, tato avihā, tato atappā,
tato sudassā tato sudassī, tato akaniṭṭhā devatā saddaṃ sutvā mahantaṃ saddaṃ
akaṃsu. Asaññino ca arūpāvacarasatte ca ṭhapetvā sotāyatanapavattiṭṭhāne
sabbe devamanussanāgādayo pītivasaṃ gatahadayā ukkuṭṭhisaddaṃ akaṃsūti attho.
Ānanditāti pamuditahadayā, sañjātapītisomanassā hutvāti attho. Vipulanti puthulaṃ.
     Atha satthā cintitasamanantarameva odātakasiṇasamāpattiṃ samāpajjitvā
"dasasu cakkavāḷasahassesu āloko hotū"ti adhiṭṭhāsi, tena adhiṭṭhānacittena
saheva āloko ahosi paṭhavito paṭṭhāya yāva akaniṭṭhabhavanā. Tena vuttaṃ:-
              [7] "obhāsitā ca paṭhavī sadevakā
                   puthū ca lokantarikā asaṃvutā
                   tamo ca tibbo vihato tadā ahu
                   disvāna accherakaṃ pāṭihīran"ti. 1-
     Tattha obhāsitāti pakāsitā. Paṭhavīti etthāyaṃ paṭhavī catubbidhā
kakkhaḷapaṭhavī sasambhārapaṭhavī nimittapaṭhavī sammutipaṭhavīti. Tāsu "katamā cāvuso ajjhattikā
paṭhavīdhātu? yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigatan"tiādīsu 2- vuttā ayaṃ
kakkhaḷapaṭhavī nāma. "yo pana bhikkhu paṭhaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā"tiādīsu 3-
vuttā sasambhārapaṭhavī, ye ca kesādayo vīsati koṭṭhāsā, ayolohādayo ca
bāhirā, sāpi vaṇṇādīhi sambhārehi saddhiṃ paṭhavīti sasambhārapaṭhavī nāma.
"paṭhavīkasiṇameko sañjānātī"tiādīsu 4- nimittapaṭhavī "ārammaṇapaṭhavī"tipi vuccati.
Paṭhavīkasiṇajhānalābhī devaloke nibbatto āgamanavasena "paṭhavīdevo"ti nāmaṃ
labhati. Vuttañhetaṃ "āpo ca devā paṭhavī"tiādīsu 5- ayaṃ sammutipaṭhavī,
paññattipaṭhavī nāmāti veditabbā. Idha pana sasambhārapaṭhavī adhippetā. 6-
     Sadevakāti sadevalokā. "sadevatā"tipi pāṭho atthi ce sundarataraṃ,
sadevako manussaloko obhāsitoti attho. Puthūti bahū. Lokantarikāti
asurakāyanarakānametaṃ adhivacanaṃ, tā pana tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekā
lokantarikā hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ aññamaññaṃ āhacca ṭhitānaṃ majjheokāso
viya ekeko lokantarikanirayo, parimāṇato aṭṭhayojanasahasso hoti.
Asaṃvutāti heṭṭhā appatiṭṭhā. Tamo cāti andhakāro. Tibboti bahalo ghano.
@Footnote: 1 accherakapāṭihīraṃ (syā)     2 abhi.vi. 35/173/96
@3 vi.mahā. 2/85/158       4 dī.pā. 11/360/278
@5 dī.mahā. 10/340/222     6 pa.sū. 1/2/27
Candimasūriyālokābhāvato niccandhakārova hoti. Vihatoti viddhasto. Tadāti yadā
pana bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca pāṭihāriyakaraṇatthaṃ ālokaṃ phari, tadā so
tamo tibbo lokantarikāsu ṭhito, vihato viddhasto ahosīti attho.
     Accherakanti accharāpaharaṇayoggaṃ, 1- vimhayavasena aṅgulīhi paharaṇayogganti
attho. Pāṭihīranti paṭipakkhaharaṇato pāṭihīraṃ. Paṭiharati sattānaṃ diṭṭhimānopagatāni
cittānīti vā pāṭihīraṃ appasannānaṃ sattānaṃ pasādaṃ paṭiāharatīti vā
pāṭihīraṃ. "pāṭiheran"tipi pāṭho. Soyevattho. Ettha ālokavidhānavisesassetaṃ
adhivacanaṃ. Disvāna accherakaṃ pāṭihīranti ettha devā ca manussā ca lokantarikāsu
nibbattasattāpi ca taṃ bhagavato pāṭihāriyaṃ disvā paramappītisomanassaṃ agamaṃsūti
idaṃ vacanaṃ āharitvā attho daṭṭhabbo, itarathā na pubbena vā paraṃ, na
parena vā pubbaṃ yujjati.
     Idāni na kevalaṃ manussalokesuyeva āloko atthi, sabbattha tividhepi
saṅkhārasattokāsasaṅkhāte loke ālokoyevāti dassanatthaṃ:-
              [8] "sadevagandhabbamanussarakkhase
                   ābhā uḷārā vipulā ajāyatha
                   imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ
                   adho ca uddhaṃ tiriyañca vitthatan"ti
ayaṃ gāthā vuttā.
     Tattha devāti sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti sabbepi devā
idha saṅgahitā. Devā ca gandhabbā ca manussā ca rakkhasā ca devagandhabbamanussa-
rakkhasā. Saha devagandhabbamanussarakkhasehīti sadevagandhabbamanussarakkhaso. Ko
@Footnote: 1 Ma. accharāphoṭanayoggaṃ
Pana so? loko. Tasmiṃ sadevagandhabbamanussarakkhase loke. Ābhāti āloko.
Uḷārāti etthāyaṃ uḷārasaddo madhuraseṭṭhavipulādīsu dissati. Tathā hesa "uḷārāni
khādanīyabhojanīyāni khādanti bhuñjantī"tiādīsu 1- madhure dissati. "uḷārāya kho pana
bhavaṃ vacchāyano pasaṃsāya samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsatī"tiādīsu 2- seṭṭhe. "atikkamma
devānaṃ devānubhāvaṃ appamāṇo uḷāro obhāso"tiādīsu 3- vipule. Svāyaṃ idha
seṭṭhe daṭṭhabbo. 4- Vipulāti appamāṇā. Ajāyathāti uppajji udapādi
pavattittha. Imasmiṃ loke parasmiñcāti imasmiṃ manussaloke ca parasmiṃ devaloke
cāti attho. Ubhayasminti tadubhayasmiṃ, ajjhattabahiddhādīsu viya daṭṭhabbaṃ. Adho
cāti avīciādīsu nirayesu. Uddhanti bhavaggatopi uddhaṃ ajaṭākāsepi. Tiriyañcāti
tiriyatopi dasasu cakkavāḷasahassesu. Vitthatanti visaṭaṃ. Andhakāraṃ vidhamitvā
vuttappakāraṃ lokañca padesañca ajjhottharitvā ābhā pavattitthāti attho. Atha
vā tiriyañca vitthatanti tiriyato vitthataṃ mahantaṃ, appamāṇaṃ padesaṃ ābhā
pharitvā aṭṭhāsīti attho.
     Atha bhagavā dasahassacakkavāḷesu  ālokapharaṇaṃ katvā abhiññāpādakaṃ
catutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya āvajjitvā adhiṭṭhānacittena
ākāsamabbhuggantvā tesaṃ ñātīnaṃ sīsesu pādapaṃsuṃ okiramāno viya mahatiyā
devamanussaparisāya majjhe yamakapāṭihāriyaṃ dasseti. Taṃ pana pāḷito evaṃ
veditabbaṃ 5-:-
              katamaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇaṃ? idha tathāgato
        yamakapāṭihīraṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi uparimakāyato aggikkhandho
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/366 329    2 Ma.mū. 12/288/252
@3 dī.mahā. 10/32/13, Ma.u. 14/201/169
@4 dī.pā.A. 3/142/65   5 khu.paṭi. 31/116/128
        Pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati. Heṭṭhimakāyato aggikkhandho
        pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati.
              Puratthimakāyato aggikkhandho pavattati, pacchimakāyato
        udakadhārā pavattati. Pacchimakāyato aggikkhandho pavattati, puratthimakāyato
        udakadhārā pavattati.
              Dikkhiṇaakkhito aggikkhandho pavattati, vāmaakkhito udakadhārā
        pavattati. Vāmaakkhito aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaakkhito
        udakadhārā pavattati.
              Dakkhiṇakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati, vāmakaṇṇasotato
        udakadhārā pavattati. Vāmakaṇṇasotato aggikkhandho pavattati,
        dakkhiṇakaṇṇasotato udakadhārā pavattati.
              Dakkhiṇanāsikāsotato aggikkhandho pavattati, vāmanāsikāsotato
        udakadhārā  pavattati. Vāmanāsikāsotato aggikkhandho pavattati,
        dakkhiṇanāsikāsotato udakadhārā pavattati.
              Dakkhiṇaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, vāmaaṃsakūṭato
        udakadhārā pavattati, vāmaaṃsakūṭato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇaaṃsakūṭato
        udakadhārā pavattati.
              Dakkhiṇahatthato aggikkhandho pavattati, vāmahatthato udakadhārā
        pavattati. Vāmahatthato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇahatthato
        udakadhārā pavattati.
              Dakkhiṇapassato aggikkhandho pavattati, vāmapassato udakadhārā
        pavattati. Vāmapassato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapassato udakadhārā
        pavattati.
              Dakkhiṇapādato aggikkhandho pavattati. Vāmapādato udakadhārā
        pavattati. Vāmapādato aggikkhandho pavattati, dakkhiṇapādato udakadhārā
        pavattati.
              Aṅgulaṅgulehi aggikkhandho pavattati, aṅgulantarikāhi
        udakadhārā pavattati. Aṅgulantarikāhi aggikkhandho pavattati,
        aṅgulaṅgulehi udakadhārā pavattati.
              Ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā
        pavattati. Lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati, lomakūpato
        lomakūpato udakadhārā pavattati.
              Channaṃ vaṇṇānaṃ nīlānaṃ pītakānaṃ lohitakānaṃ odātānaṃ
        mañjeṭṭhānaṃ 1- pabhassarānaṃ.
              Bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ
        vā kappeti. Bhagavā tiṭṭhati, nimmito caṅkamati vā nisīdati vā
        seyyaṃ vā kappeti. Bhagavā nisīdati, nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati
        vā seyyaṃ vā kappeti.
              Bhagavā seyyaṃ kappeti. Nimmito caṅkamati vā tiṭṭhati vā
        nisīdati vā. Nimmito caṅkamati, bhagavā tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. mañjiṭṭhānaṃ
        Vā kappeti. Nimmito tiṭṭhati, bhagavā caṅkamati vā nisīdati vā
        seyyaṃ vā kappeti.
              Nimmito nisīdati, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā seyyaṃ vā
        kappeti. Nimmito seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā
        nisīdati vā, idaṃ tathāgatassa yamakapāṭihīre ñāṇanti veditabbaṃ.
     Tassa pana bhagavato tejokasiṇasamāpattivasena uparimakāyato aggikkhandho
pavattati.  āpokasiṇasamāpattivasena heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattatīti puna
udakadhārāya pavattaṭṭhānato aggikkhandho pavattati, aggikkhandhassa pavattaṭṭhānato
udakadhārā pavattatīti dassetuṃ "heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato
udakadhārā pavattatī"ti vuttanti veditabbā. Eseva nayo sesapadesupi.
Aggikkhandho panettha udakadhārāya asammissova ahosi. Tathā udakadhārā
aggikkhandhena. Rasmīsu pana dutiyā dutiyā rasmi purimāya purimāya purimāya
yamakā viya ekakkhaṇe pavattati. Dvinnañca cittānaṃ ekakkhaṇe pavatti nāma
natthi, buddhānaṃ pana bhavaṅgaparivāsassa lahukatāya pañcahākārehi ciṇṇavasitāya
etā rasmiyo ekakkhaṇe viya pavattanti, tasmā pana rasmiyā āvajjana-
parikammādhiṭṭhānāni visuṃyeva. Nīlarasmiatthāya hi bhagavā nīlakasiṇaṃ samāpajjati.
Pītarasmiādīnaṃ atthāya pītakasiṇādīni samāpajjati.
     Evaṃ bhagavato yamakapāṭihīre  kayiramāne sakalassāpi dasasahassacakkavāḷassa
alaṅkārakaraṇakālo viya ahosi. Tena vuttaṃ:-
              [9] "sattuttamo anadhivaro vināyako
                   satthā ahū devamanussapūjito
                   mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo
                   dassesi accherakaṃ pāṭihīran"ti.
     Tattha sattuttamoti attano sīlādīhi guṇehi sabbesu sattesu uttamo
pavaro seṭṭhoti sattuttamo, sattānaṃ vā uttamo sattuttamo. Sattanti hi
ñāṇassa 1- nāmaṃ, tena dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇasaṅkhātena sattena
seṭṭho uttamoti sattuttamo, samānādhikaraṇavasena satto uttamoti vā sattuttamo.
Yadi evaṃ "uttamasatto"ti vattabbaṃ uttamasaddassa pubbanipātapāṭhato. Na
panesa bhedo 2- aniyamato bahulavacanato ca naruttamapurisuttamanaravarādisaddā viya
daṭṭhabbo. 3- Atha vā sattaṃ uttamaṃ yassa so sattuttamo, idhāpi ca
uttamasaddassa pubbanipāto bhavati. Uttamasattoti visesanassa pubbanipātapāṭhato
"cittagū paddhagū"ti 4- ettha viyāti nāyaṃ doso. Ubhayavisesanato vā
āhitaggiādipāṭho viya daṭṭhabbo. Vināyakoti bahūhi vinayanūpāyehi satte vineti
dametīti vināyako. Satthāti diṭṭhadhammikasamparāyikatthehi yathārahaṃ satte anusāsatīti
satthā. Ahūti ahosi. Devamanussapūjitoti dibbehi pañcakāmaguṇehi dibbanti
kīḷantīti devā. Manassa ussannattā manussā, devā ca manussā ca devamanussā,
devamanussehi pūjito devamanussapūjito. Pupphādipūjāya ca paccayapūjāya ca pūjito,
apacitoti attho. Kasmā pana devamanussānameva gahaṇaṃ kataṃ, nanu bhagavā
tiracchānagatehipi āravāḷakāḷāpalāladhanapālapālileyyakanāgādīhi
sātāgirāḷavakahemavatasūcilomakharalomayakkhādīhi vinipātagatehipi pūjitoyevāti? saccamevetaṃ,
ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbapuggalaparicchedavasena cetaṃ vuttanti veditabbaṃ.
Mahānubhāvoti mahatā buddhānubhāvena samannāgato. Satapuññalakkhaṇoti anantesu
cakkavāḷesu sabbe sattā ekekaṃ puññakammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ ettakehi
janehi katakammaṃ bodhisatto sayameva ekako 5- sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā
@Footnote: 1 Sī. viññāṇassa     2 Sī.,i. doso
@3 Sī.,i. daṭṭhabbaṃ    4 Ma. cittabhū sabalabhūti      5 Ma. eko
"satapuññalakkhaṇo"ti vuccati. Keci pana "satena satena puññakammena
nibbattaekekalakkhaṇo"ti vadanti. "evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyā"ti taṃ
aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Dassesīti sabbesaṃ devamanussānaṃ ativimhayakaraṃ
yamakapāṭihāriyaṃ dassesi.
     Atha satthā ākāse pāṭihāriyaṃ katvā mahājanassa cittācāraṃ oloketvā
tassa ajjhāsayānukūlaṃ dhammakathaṃ caṅkamanto kathetukāmo ākāse
dasasahassacakkavāḷavitthataṃ sabbaratanamayaṃ ratanacaṅkamaṃ māpesi. Tena vuttaṃ:-
             [10] "so yācito devavarena cakkhumā
                   atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo
                   caṅkamaṃ māpayi lokanāyako
                   suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitan"ti.
     Tattha soti so satthā. Yācitoti paṭhameva aṭṭhame sattāhe
dhammadesanāya yācitoti attho. Devavarenāti sahampatibrahmunā. Cakkhumāti ettha
cakkhatīti cakkhu, samavisamaṃ vibhāvayatīti attho. Taṃ pana cakkhu duvidhaṃ ñāṇacakkhu
maṃsacakkhūti. Tattha ñāṇacakkhu pañcavidhaṃ buddhacakkhu dhammacakkhu samantacakkhu dibbacakkhu
paññācakkhūti. Tesu buddhacakkhu nāma āsayānusayañāṇañceva indriyaparopariyatta-
ñāṇañca, yaṃ "buddhacakkhunā lokaṃ volokento"ti 1- āgataṃ. Dhammacakkhu nāma
heṭṭhimā tayo maggā tīṇi ca phalāni, yaṃ "virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī"ti 2-
āgataṃ. Samantacakkhu nāma sabbaññutaññāṇaṃ, yaṃ "tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
pāsādamāruyha samantacakkhū"ti 3- āgataṃ, dibbacakkhu nāma ālokavaḍḍhanena
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/69/33, Ma.mū. 12/283/244, Ma.Ma. 13/339/321,
@saṃ.sa. 15/172/166, vi.mahā. 4/9/9
@2 vi.mahā. 4/16/15, dī.Sī. 9/355/149, saṃ.mahā. 19/1081/369, khu.paṭi. 31/30/360
@3 vi.mahā. 4/8/8, dī.mahā. 10/70/34, Ma.mū. 12/282/243,
@Ma.Ma. 13/338/320, saṃ.sa. 15/172/166
Uppannābhiññācittena sampayuttañāṇaṃ, yaṃ "dibbena cakkhunā visuddhenā"ti 1-
āgataṃ. Paññācakkhu nāma "cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādī"ti 2- ettha
pubbenivāsādiñāṇaṃ paññācakkhūti āgataṃ.
     Maṃsacakkhu nāma "cakkhuñca paṭicca rūpe cā"ti 3- ettha pasādamaṃsacakkhu
vuttaṃ. 4- Taṃ pana duvidhaṃ sasambhāracakkhu pasādacakkhūti. Tesu yvāyaṃ akkhikūpake
akkhipattakehi parivārito maṃsapiṇḍo yattha catasso dhātuyo vaṇṇagandharasojā
sambhavo jīvitaṃ bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti saṅkhepato terasa
sambhārā honti. Vitthārato pana sambhavamānāni catusamuṭṭhānāni chattiṃsa jīvitaṃ
bhāvo cakkhupasādo kāyapasādoti. Ime kammasamuṭṭhānā cattāro cāti
sasambhārā 5- honti, idaṃ sasambhāracakkhu nāma. Yaṃ pana setamaṇḍalaparicchinnena
kaṇhamaṇḍalena parivārite diṭṭhamaṇḍale sanniviṭṭhaṃ rūpadassanasamatthaṃ pasādamattaṃ, idaṃ
pasādacakkhu nāma. Sabbāni panetāni ekavidhāni aniccato saṅkhatato, duvidhāni
sāsavānāsavato lokiyalokuttarato, tividhāni bhūmito upādiṇṇattikato, catubbidhāni
ekantaparittaappamāṇāniyatārammaṇato, pañcavidhāni rūpanibbānārūpasabbārammaṇānārammaṇa-
vasena, chabbidhāni honti buddhacakkhādivasena. Iccevametāni vuttappakārāni
cakkhūni assa bhagavato santīti bhagavā cakkhumāti vuccati. Atthaṃ samekkhitvāti
caṅkamaṃ māpetvā, dhammadesanānimittaṃ devamanussānaṃ hitatthaṃ upaparikkhitvā
upadhāretvāti adhippāyo. Māpayīti māpesi. Lokanāyakoti saggamokkhābhimukhaṃ
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/148, 284, 385, 432/109, 245, 344, 379, Ma.Ma. 13/341/323,
@Ma.u. 14/82, 261/64, 230, vi.mahā.vi. 1/13/6, vi.mahā. 4/10/10
@2 saṃ.mahā. 19/1081/368, vi.mahā. 4/15/14, abhi.ka. 37/405/246, khu.paṭi. 31/30/359
@3 Ma.mū. 12/204, 400/172, 357 Ma.u. 14/240, 425, 426/361, 366, 367,
@saṃ.ni. 16/43/69, saṃ.saḷā. 18/64/40 (syā),
@abhi.ka. 37/465, 467, 469/281, 282, 283
@4 su.vi. 1/203/165      5 Sī. cattālīsa sambhārā
Lokaṃ nayatīti lokanāyako. Suniṭṭhitanti suṭṭhu niṭṭhitaṃ, pariyositanti attho.
Sabbaratananimmitanti dasavidharatanamayaṃ.
     Idāni bhagavato tividhapāṭihāriyasampattidassanatthaṃ:-
               [11] "iddhī ca ādesanānusāsanī
                     tipāṭihīre bhagavā vasī ahu
                     caṅkamaṃ māpayi lokanāyako
                     suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitan"ti
vuttaṃ.
     Tattha iddhīti iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyaṃ nāma. Taṃ pana ekopi hutvā
bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hotītiādinayappavattaṃ. 1- Ādesanāti parassa
cittācāraṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ, taṃ sāvakānañca buddhānañca
satatadhammadesanā. Anusāsanīti anusāsanipāṭihāriyaṃ, tassa tassa ajjhāsayānukūlamovādoti
attho. Iti etāni tīṇi pāṭihāriyāni. Tattha iddhipaṭihāriyena
anusāsanipāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena
anusāsanipāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa, anusāsanipāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ
satatadhammadesanā. Tipāṭihīreti etesu tīsu pāṭihāriyesūti attho. Bhagavāti idaṃ
guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi:-
            "bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ   bhagavāti vacanamuttamaṃ
             garu gāravayutto so   bhagavā tena vuccatī"ti. 2-
Vasīti etasmiṃ tividhepi pāṭihāriye vasippatto, ciṇṇavasīti attho. Vasiyo
nāma pañca vasiyo āvajjanasamāpajjanaadhiṭṭhānavuṭṭhānapaccavekkhaṇasaṅkhātā.
Tatra yaṃ yaṃ jhānaṃ yathicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati āvajjanāya dandhāyitattaṃ
@Footnote: 1 dī.Sī. 9/238/78, Ma.mū. 12/147/106, khu.paṭi. 31/10/418
@2 visuddhi. 1/268 (syā), su.vi. 1/1/33, pa.sū. 1/1/11, samanta. 1/130 (syā)
Natthīti sīghaṃ āvajjetuṃ samatthatā āvajjanavasī nāma. Tathā yaṃ yaṃ jhānaṃ
yathicchakaṃ yāvaticchakaṃ .pe. Samāpajjati samāpajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti sīghaṃ
samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasī nāma. Sīghaṃ kālaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī
nāma. Tatheva lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasī nāma. Paccavekkhaṇavasī pana
paccavekkhaṇajavanāneva honti tāni āvajjanānantarāneva hutvā uppajjantīti
āvajjanavasiyā eva vuttāni. Iti imāsu pañcasu vasīsu ciṇṇavasitā vasī nāma
hoti. Tena vuttaṃ "tipāṭihīre bhagavā vasī ahū"ti.
     Idāni tassa ratanacaṅkamassa nimmitavidhānassa dassanatthaṃ:-
        [12]  "dasasahassīlokadhātuyā      sinerupabbatuttame
               thambheva dassesi paṭipāṭiyā caṅkame ratanāmaye"ti 1-
ādigāthāyo vuttā.
     Tattha dasasahassīlokadhātuyāti dasasu cakkavāḷasahassesu. Sinerupabbatuttameti
mahāmerusaṅkhāte seṭṭhapabbate. Thambhevāti thambhe viya dasacakkavāḷasahassesu ye
sinerupabbatā, te paṭipāṭiyā ṭhite suvaṇṇathambhe viya katvā tesaṃ upari caṅkamaṃ
māpetvā dassesīti attho. Ratanāmayeti ratanamaye.
     [13] Dasasahassaṃ 2- atikkammāti ratanacaṅkamaṃ pana bhagavā māpento tassa
ekaṃ koṭiṃ sabbapariyantaṃ pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ ekaṃ koṭiṃ pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ
atikkamitvā ṭhitaṃ katvā māpesi. Tena vuttaṃ:-
             "dasasahassaṃ atikkamma      caṅkamaṃ māpayī jino
              sabbasoṇṇamayā passe    caṅkame ratanāmaye"ti. 1-
@Footnote: 1 khu.buddha. 33/12, 13/439          2 cha.Ma. dasasahassī
     Tattha jinoti kilesārijayanato jino. Sabbasoṇṇamayā passeti tassa
pana evaṃ nimmitassa caṅkamassa ubhayapassesu suvaṇṇamayā paramaramaṇīyā mariyādabhūmi
ahosi, majjhe maṇimayāti adhippāyo.
     [14] Tulāsaṅghāṭāti tulāyugaḷā, tā nānāratanamayāti veditabbā.
Anuvattāti 1- anurūpā. Sovaṇṇaphalakatthakāti 2- sovaṇṇamayehi phalakehi atthakā,
tulāsaṅghātānaṃ upari suvaṇṇamayo padaracchadoti attho. Vedikā sabbasovaṇṇāti
vedikā pana sabbāpi suvaṇṇamayā, yā panesā caṅkamanaparikkhepavedikā, sā
ekāva, aññehi ratanehi asammisāti attho. Dubhato passesu nimmitāti ubhosu
passesu nimmitā. Dakāro padasandhikaro.
     [15] Maṇimuttāvālukākiṇṇāti 3- maṇimuttāmayavālukākiṇṇā. Atha vā
maṇayo ca muttā ca vālukā ca maṇimuttāvālukā. Tāhi maṇimuttāvālukāhi
ākiṇṇā santhatāti maṇimuttāvālukākiṇṇā. Nimmitoti iminākārena nimmito
kato. Ratanāmayoti sabbaratanamayo, caṅkamoti attho. Obhāseti disā sabbāti
sabbāpi dasa disā obhāseti pakāseti. Sataraṃsīvāti sahassaraṃsiādicco viya.
Uggatoti udito. Yathā pana abbhuggato sahassaraṃsi sabbāpi dasa disā
obhāseti, evameva esopi sabbaratanamayo caṅkamo obhāsetīti attho.
     Idāni pana niṭṭhite caṅkame tattha bhagavato pavattidassanatthaṃ:-
     [16] "tasmiṃ caṅkamane dhīro     dvattiṃsavaralakkhaṇo
          virocamāno sambuddho     caṅkame caṅkamī jino.
     [17] Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ      padumaṃ pārichattakaṃ
          caṅkamane okiranti       sabbe devā samāgatā.
@Footnote: 1 cha.Ma. anuvaggāti      2 cha.Ma....phalakatthatāti     3 pāḷi....kiṇṇoti
     [18] Passanti taṃ devasaṅghā     dasasahassī pamoditā 1-
          namassamānā nipatanti      tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā"ti
gāthāyo vuttā.
     Tattha dhīroti dhitiyutto. Dvattiṃsavaralakkhaṇoti suppatiṭṭhitapādatalādīhi
dvattiṃsamahāpurisalamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatoti attho. Dibbanti devaloke bhavaṃ
jātaṃ dibbaṃ. Pārichattakanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ koviḷārarukkhassa nissandena
samantā yojanasataparimāṇo paramadassanīyo pāricchattakarukkho nibbatti. Yasmiṃ
pupphite sakalaṃ devanagaraṃ ekasurabhigandhavāsitaṃ hoti, tassa kusumareṇuokiṇṇāni
navakanakavimānāni piñjarāni hutvā khāyanti. Imassa pana pāricchattakarukkhassa
pupphañca pāricchattakanti vuttaṃ. Caṅkame okirantīti tasmiṃ ratanacaṅkame
avakiranti, tena vuttappakārena pupphena tasmiṃ caṅkame caṅkamamānaṃ bhagavantaṃ
pūjentīti attho. Sabbe devāti kāmāvacaradevādayo devā. Tenāha "passanti
taṃ devasaṅghā"ti. Taṃ bhagavantaṃ ratanacaṅkamane caṅkamantaṃ sakesu ālayesupi
passantīti attho. Dasasahassīti bhummatthe paccattavacanaṃ, dasasahassiyaṃ devasaṅghā
taṃ passantīti attho. Pamoditāti pamuditā. Nipatantīti sannipatanti. Tuṭṭhahaṭṭhāti
pītivasena tuṭṭhahaṭṭhā. Pamoditāti idāni vattabbehi tāvatiṃsādidevehi saddhinti
sambandho daṭṭhabbo, itarathā punaruttidosato na muccati. Atha vā pamoditā
taṃ bhagavantaṃ passanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā tahiṃ tahiṃ sannipatantīti attho.
     Idāni ye passiṃsu ye sannipatiṃsu, te sarūpato dassetuṃ:-
      [19] "tāvatiṃsā ca yāmā ca     tusitā cāpi devatā
            nimmānaratino devā      ye devā vasavattino
            udaggacittā sumanā       passanti lokanāyakaṃ.
@Footnote: 1 pāḷi. samāgatā
               [20] Sadevagandhabbamanussarakkhasā
                    nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā
                    passanti taṃ lokahitānukampakaṃ
                    nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ.
               [21] Ābhassarā subhakiṇhā
                    vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā 1-
                    susuddhasukkavatthavasanā
                    tiṭṭhanti pañjalīkatā.
               [22] Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ
                    mandāravaṃ 2- candanacuṇṇamissitaṃ 3-
                    bhamenti 4- celāni ca ambare tadā
                    aho jino lokahitānukampako"ti
imā gāthāyo vuttā.
     Tattha udaggacittāti pītisomanassavasena udaggacittā. Sumanāti udaggacittattā
eva sumanā. Lokahitānukampakanti lokahitañca lokānukampakañca. Lokahitena
vā anukampakaṃ lokahitānukampakaṃ. Nabheva accuggatacandamaṇḍalanti ettha ākāse
abhinavoditaṃ paripuṇṇaṃ sabbopaddavavinimuttaṃ saradasamaye candamaṇḍalaṃ viya
buddhasiriyā virocamānaṃ nayanānandakaraṃ passantīti attho.
     Ābhassarāti ukkaṭṭhaparicchedavasena vuttaṃ. Parittābhaappamāṇābhaābhassarā
parittamajjhimapaṇītabhedena dutiyajjhānenābhinibbattā sabbeva gahitāti veditabbā.
@Footnote: 1 pāḷi. ayaṃ pāṭho na dissati    2 i. mandāvaraṃ
@3 pāḷi....missakaṃ            4 pāḷi. bhamanti
Subhakiṇhāti idaṃ ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ, tasmā parittasubhaappamāṇasubha-
subhakiṇhāparittādibhedena tatiyajjhānena nibbattā sabbeva gahitāti veditabbā.
Vehapphalāti vipulā phalāti vehappalā. Te catutthajjhānanibbattā asaññasattehi
ekatalavāsino. Heṭṭhā pana paṭhamajjhānanibbattā brahmakāyikādayo dassitā.
Tasmā idha na dassitā. Cakkhusotānamabhāvato asaññasattā ca arūpino ca idha
na uddiṭṭhā. Akaniṭṭhā ca devatāti idhāpi ukkaṭṭhaparicchedavaseneva vuttaṃ.
Tasmā avihātappasudassāsudassiakaniṭṭhasaṅkhātā pañcapi suddhāvāsā gahitāti
veditabbā. Susuddhasukkavatthavasanāti suṭṭhu suddhāni susuddhāni sukkāni
odātāni. Susuddhāni sukkāni vatthāni nivatthāni ceva pārutāni ca yehi te
susuddhasukkavatthavasanā, paridahitaparisuddhapaṇḍaravatthāti attho.
"susuddhasukkavasanā"tipi pāṭho. Pañjalīkatāti katapañjalikā kamalamakulasadisaṃ añjaliṃ sirasi
katvā tiṭṭhanti.
     Muñcantīti okiranti. Pupphaṃ panāti kusumaṃ pana. "pupphāni vā"tipi
pāṭho, vacanavipariyāso daṭṭhabbo. Attho panassa soyeva. Pañcavaṇṇikanti
pañcavaṇṇaṃ nīlapītalohitodātamañjiṭṭhakavaṇṇavasena pañcavaṇṇaṃ. Candanacuṇṇa-
missikanti candanacuṇṇena missitaṃ. Bhamenti celānīti bhamayanti vatthāni. Aho
jino lokahitānukampakoti "aho jino lokahito aho ca lokahitānukampako
aho kāruṇiko"ti evamādīni thutivacanāni uggirantā. Muñcanti pupphaṃ bhamayanti
celānīti sambandho.
     Idāni tehi payuttāni thutivacanāni dassetuṃ imā gāthāyo vuttā:-
     [23] "tuvaṃ satthā ca ketū 1- ca  dhajo yūpo ca pāṇinaṃ
          parāyano patiṭṭhā ca       dīpo ca dvipaduttamo.
@Footnote: 1 pāḷi. ketu
     [24] Dasasahassīlokadhātuyā       devatāyo mahiddhikā
          parivāretvā namassanti     tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
     [25] Devatā devakaññā ca      pasannā tuṭṭhamānasā
          pañcavaṇṇikapupphehi         pūjayanti narāsabhaṃ.
     [26] Passanti taṃ devasaṅghā      pasannā tuṭṭhamānasā
          pañcavaṇṇikapupphehi         pūjayanti narāsabhaṃ.
     [27] Aho acchariyaṃ loke       abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ
          na medisaṃ bhūtapubbaṃ         accheraṃ lomahaṃsanaṃ.
     [28] Sakasakamhi bhavane          nisīditvāna devatā
          hasanti tā mahāhasitaṃ       disvānaccherakaṃ nabhe.
     [29] Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā     tiṇapanthanivāsino 1-
          katañjalī  namassanti        tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
     [30] Yepi dīghāyukā nāgā      puññavanto mahiddhikā
          pamoditā namassanti        pūjayanti naruttamaṃ.
     [31] Saṅgītiyo pavattanti        ambare anilañjase
          cammanaddhāni vādenti      disvānaccherakaṃ nabhe.
     [32] Saṅkhā ca paṇavā ceva      athopi deṇḍimā 2- bahū
          antalikkhasmiṃ vajjanti       disvānaccherakaṃ nabhe.
     [33] Abbhuto vata no ajja      uppajji lomahaṃsano
          dhuvamatthasiddhiṃ labhāma        khaṇo no paṭipādito.
@Footnote: 1 pāḷi. bhummaṭṭhā tiṇosadhinivāsino       2 cha.Ma. ḍiṇḍimā. evamuparipi
     [34] Buddhoti tesaṃ sutvāna      pīti uppajji tāvade
          buddho buddhoti kathayantā    tiṭṭhanti pañjalīkatā.
     [35] Hiṅkārā sādhukārā ca 1-  ukkuṭṭhi sampahaṃsanaṃ 2-
          pajā ca vividhā gagane      vattanti pañjalīkatā.
            [36] Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca
                 bhujāni pothenti 3- ca naccayanti  ca
                 muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ
                 mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ. 4-
     [37] Yathā tuyhaṃ mahāvīra        pādesu cakkalakkhaṇaṃ
          dhajavajirapaṭākā 5-        vaḍḍhamānaṅkusācitan"ti. 6-
     Tattha idhalokaparalokahitatthaṃ sāsatīti satthā. Ketūti ketuno apacitikātabbaṭṭhena
ketu viyāti ketu. Dhajoti indadhajo samussayaṭṭhena dassanīyaṭṭhena ca
tvaṃ dhajo viyāti dhajoti. Atha vā yathā hi loke yassa kassaci dhajaṃ disvāva
"ayaṃ dhajo itthannāmassā"ti dhajavā dhajīti paññāyati, evameva bhagavā
paññānibbānādhigamāya bhagavantaṃ disvāva nibbānādhigamo paññāyati. Tena vuttaṃ
"dhajo yūpo cā"ti. Kūṭadantasutte 7- vuttānaṃ dānādiāsavakkhayañāṇapariyosānānaṃ
sabbayāgānaṃ yajanatthāya samussito yūpo tuvanti attho. Parāyanoti paṭisaraṇaṃ.
Patiṭṭhāti yathā mahāpaṭhavī sabbapāṇīnaṃ ādhārabhāvena patiṭṭhā nissayabhūtā,
evaṃ tuvampi patiṭṭhābhūtā. Dīpo cāti padīpo, yathā caturaṅge tamasi vattamānānaṃ
sattānaṃ āropito padīpo rūpasandassano hoti, evaṃ avijjandhakāre vattamānānaṃ
@Footnote: 1 pāḷi. hiṅkāraṃ sādhukārañca     2 pāḷi. sampanādanaṃ    3 pāḷi. phoṭenti
@4 pāḷi...missakaṃ      5 pāḷi. dhajaṃ vidharapaṭākaṃ
@6 pāḷi....kusāpitaṃ    7 dī.Sī. 9/348/144
Sattānaṃ paramatthasandassano padīpo tuvanti attho. Atha vā mahāsamudde
bhinnanāvānaṃ sattānaṃ samuddadīpo yathā patiṭṭhā hoti, evaṃ tuvampi saṃsārasāgare
alabbhaneyyapatiṭṭhe osīdantānaṃ dīpo viyāti dīpoti attho.
     Dipaduttamoti dvipadānaṃ uttamo dvipaduttamo, ettha pana niddhāraṇa-
lakkhaṇassa abhāvato chaṭṭhīsamāsassa paṭisedho natthi, niddhāraṇalakkhaṇāya chaṭṭhiyā
samāso paṭisiddho. Sammāsambuddho pana apadānaṃ dvipadānaṃ catuppadānaṃ
bahuppadānaṃ rūpīnaṃ arūpīnaṃ saññīnaṃ asaññīnaṃ nevasaññīnāsaññīnaṃ uttamova,
kasmā panidha "dvipaduttamo"ti vuttoti ce? seṭṭhataravasena. Imasmiṃ hi loke
seṭṭho nāma uppajjamāno apadacatuppadabahuppadesupi nuppajjati. Ayaṃ
dvipadesuyeva uppajjati. Kataradvipadesūti? manussesu ceva devesu ca. Manussesu
uppajjamāno tisahassimahāsahassilokadhātu vase kattuṃ samattho buddho hutvā
nibbattati. Devesu uppajjamāno dasasahassilokadhātu vasavattī mahābrahmā
hutvā nibbattati. So tassa kappiyakārako vā ārāmiko vā sampajjati. Iti
tatopi seṭṭhataravasena "dvipaduttamo"ti vutto.
     Dasasahassīlokadhātuyāti dasasahassisaṅkhātāya lokadhātuyā. Mahiddhikāti
mahatiyā iddhiyā yuttā, mahānubhāvāti attho. Parivāretvāti bhagavantaṃ samantato
parikkhipitvā. Pasannāti sañjātasaddhā. Narāsabhanti narapuṅgavaṃ. Aho acchariyanti
ettha andhassa pabbatārohanaṃ viya niccaṃ na hotīti acchariyaṃ, accharāyogganti
vā acchariyaṃ, "aho idaṃ vimhayan"ti accharaṃ paharituṃ yuttanti attho. Abbhutanti
abhūtapubbaṃ abhūtanti abbhutaṃ. Ubhayampetaṃ vimhayāvahassādhivacanaṃ. Lomahaṃsananti
lomānaṃ uddhaggabhāvakaraṇaṃ. Na medisaṃ bhūtapubbanti na mayā īdisaṃ bhūtapubbaṃ,
abbhutaṃ diṭṭhanti attho. Diṭṭhanti vacanaṃ āharitvā gahetabbaṃ. Accheranti
acchariyaṃ.
     Sakasakamhi bhavaneti attano attano bhavane. Nisīditvānāti upavissa.
Devatāti idaṃ pana vacanaṃ devānampi devadhītānampi sādhāraṇavacananti veditabbaṃ.
Hasanti tāti tā devatā hasanti, pītivasaṃ gatahadayatāya mihitamattaṃ akatvā
aṭṭahāsaṃ hasantīti attho. Nabheti ākāse.
     Ākāsaṭṭhāti ākāse vimānādīsu ṭhitā, eseva nayo bhūmaṭṭhesupi.
Tiṇapanthanivāsinoti 1- tiṇamaggesu ceva panthesu ca nivāsino. Puññavantoti
mahāpuññā. Mahiddhikāti mahānubhāvā. Saṅgītiyo pavattentīti devanāṭakasaṅgītiyo
pavattenti, tathāgataṃ pūjanatthāya payujjantīti attho. Ambareti ākāse.
Anilañjaseti anilapathe, ambarassa anekatthattā "anilañjale"ti vuttaṃ, purimasseva
vevacanaṃ. Cammanaddhānīti cammavinaddhāni. Ayameva vā pāṭho, devadundubhiyoti
attho. Vādentīti vādayanti devatā.
     Saṅkhāti dhamanasaṅkhā. Paṇavāti tanumajjhaturiyavisesā. Deṇḍimāti
tiṇavākhuddakabheriyo vuccanti. Vajjantīti vādayanti. Abbhuto vata noti acchariyo
vata nu. Uppajjīti uppanno. Lomahaṃsanoti lomahaṃsanakaro. Dhuvanti yasmā pana
abbhuto ayaṃ satthā loke uppanno, tasmā dhuvaṃ avassaṃ atthasiddhiṃ labhāmāti
adhippāyo. Labhāmāti labhissāma. Khaṇoti aṭṭhakkhaṇavirahito navamo khaṇoti
attho. Noti amhākaṃ. Paṭipāditoti 2- paṭiladdho.
     Buddhoti tesaṃ sutvānāti buddhoti idaṃ vacanaṃ sutvā tesaṃ devānaṃ
pañcavaṇṇā pīti udapādīti attho. Tāvadeti tasmiṃ kāle. Hiṅkārāti hiṅkārasaddā
hiṃhinti yakkhādayo 3- pahaṭṭhakāle karonti. Sādhukārāti sādhukārasaddā ca
pavattanti. Ukkuṭṭhīti ukkuṭṭhisaddo ca unnādasaddo cāti attho. Pajāti
@Footnote: 1 pāḷi. tiṇosasadhanivāsino   2 pāḷi. paṭipāṭito   3 Sī.... saddhādayo
Devādayo adhippetā. Keci "paṭākā vividhā gagane vattantī"ti paṭhanti.
Gāyantīti buddhaguṇapaṭisaṃyuttaṃ gītaṃ gāyanti.
     Seḷentīti mukhena seḷitasaddaṃ karonti. Vādayantīti mahatī vipañcikāmakaramukhādayo
vīṇā ca turiyāni ca tathāgatassa pūjanatthāya vādenti payojenti.
Bhujāni pothentīti bhuje apphoṭenti. Liṅgavipariyāso daṭṭhabbo. Naccanti cāti
aññe ca naccāpenti sayañca naccanti.
     Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇanti ettha yena pakārena yathā.
Mahāvīriyena yogato mahāvīro. Pādesu cakkalakkhaṇanti tava ubhosu pādatalesu
sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ cakkalakkhaṇaṃ sobhatīti attho.
Cakkasaddo panāyaṃ sampattirathaṅgairiyāpathadānaratanadhammakhuracakkalakkhaṇādīsu dissati.
"cattārimāni bhikkhava cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānan"tiādīsu 1-
sampattiyaṃ dissati. "cakkaṃva vahato padan"tiādīsu 2- rathaṅge. "catukkaṃ
navadvāran"tiādīsu 3- ariyāpathe. "dadaṃ bhuñja ca mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya
sabbapāṇīnan"ti 4- ettha dāne. "dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhūtan"ti 5- ettha
ratanacakke. "mayā pavattitaṃ cakkan"ti 6- ettha pana dhammacakke. "icchāhatassa
posassa, cakkaṃ bhamati matthake"ti 7- ettha khuracakke, paharaṇacakketi attho. "pādatalesu
cakkāni jātānī"ti 8- ettha lakkhaṇe. Idhāpi lakkhaṇacakke daṭṭhabbo. 9-
Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhanānaṅkusācitanti dhajena ca vajirena ca paṭākāya ca
vaḍḍhamānena ca aṅkusena ca ācitaṃ alaṅkataṃ parivāritaṃ pādesu cakkalakkhaṇanti
@Footnote: 1 aṅ. catukka. 21/31/37       2 khu.dha. 25/1/15
@3 saṃ.sa. 15/29, 109/18, 75   4 khu.jā. 27/1110/234 (syā)
@5 dī.mahā. 10/143/150, dī.pā. 11/83, 85/50-2, Ma.u. 14/256/223
@6 khu.su. 25/563/448, khu.buddha. 33/17/575
@7 khu.jā. 27/104, 796/34, 180 (syā)
@8 dī.mahā. 10/35/15, dī.pā. 11/200/123, Ma.Ma. 13/386/368
@9 pa.sū. 1/148/348, mano.pū. 1/187/108
Attho. Cakkalakkhaṇe pana gahite sesalakkhaṇāni gahitāneva honti. Tathā asīti
anubyañjanāni byāmappabhā ca. Tasmā tehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāsītianubyañjana-
byāmappabhāhi samalaṅkato bhagavato kāyo sabbaphāliphullo viya pāricchattako
vikasitapadumaṃ viya kamalavanaṃ vividharatanavicittaṃ viya navakanakatoraṇaṃ tārāmarīcivirājitamiva
gaganatalaṃ ito cito ca vidhāvamānā vipphandamānā chabbaṇṇabuddharasmiyo
muñcamāno ativiya sobhati.
     Idāni bhagavato rūpakāyadhammakāyasampattidassanatthaṃ:-
       [38] "rūpe sīle samādhimhi      paññāya ca asādiso
            vimuttiyā asamasamo        dhammacakkappavattane"ti
ayaṃ gāthā vuttā.
     Tattha rūpeti ayaṃ rūpasaddo khandhabhavanimittapaccayasarīravaṇṇasaṇṭhānādīsu dissati.
Yathāha "yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannan"ti 1- ettha rūpakkhandhe dissati.
"rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī"ti 2- ettha rūpabhave. "ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā
rūpāni passatī"ti 3- ettha kasiṇanimitte. "sarūpā bhikkhave uppajjanti pāpakā
akusalā dhammā no arūpā"ti 4- ettha paccaye. "ākāso parivārito rūpantveva
saṅkhaṃ gacchatī"ti 5- ettha sarīre. "cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati
cakkhuviññāṇan"ti 6- ettha vaṇṇa. "rūpappamāṇo rūpappasanno"ti 7- ettha saṇṭhāne.
Idhāpi saṇṭhāne daṭṭhabbo 8- sīleti catubbidhe sīle. Samādhimhīti tividhepi
samādhimhi.
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/22/19, Ma.mū. 12/244, 361/206, 324,
@Ma.u. 14/86, 89/68,70, abhi.vi. 35/2/1
@2 abhi.saṅ. 34/160-272/50-82. abhi.vi. 35/347-8/224-5
@3 abhi.saṅ. 34/204-249/64-76
@4 aṅ.duka. 20/83/79      5 Ma.mū. 12/306/269
@6 Ma.mū. 12/204,400/172, 357, Ma.u. 14/421/361-2, saṃ.saḷā. 18/63/39 (syā),
@abhi.ka. 37/463, 465, 464,, 469/280-283
@7 aṅ.catukka. 21/65/81       8 mano.pū. 1/1/18
Paññāyāti lokiyalokuttarāya paññāya. Asādisoti asadiso anupamo. Vimuttiyāti
phalavimuttiyā. Asamasamoti asamā atītā buddhā tehi asamehi buddhehi sīlādīhi
samoti asamasamo. Ettāvatā bhagavato rūpakāyasampatti dassitā.
     Idāni bhagavato kāyabalādiṃ dassetuṃ:-
     [39] "dasanāgabalaṃ kāye           tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ
          iddhi balena asamo           dhammacakkappavattane"ti
vuttaṃ.
     Tattha dasanāgabalanti dasachaddantanāgabalaṃ. Duvidhaṃ hi tathāgatassa balaṃ kāyabalaṃ
ñāṇabalañcāti. Tattha kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Kathaṃ?
         "kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ         paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ
          gandhamaṅgalahemañca            uposathachaddantime dasā"ti 1-
iminā dasa hatthikulāni veditabbāni. Kāḷāvakoti pakatihatthikulaṃ. Yaṃ dasannaṃ
purisānaṃ kāyabalaṃ, taṃ ekassa kāḷāvakassa hatthino balaṃ. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ
balaṃ, taṃ ekassa gaṅgeyyassāti eteneva upāyena yāva chaddantabalaṃ
netabbanti. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ balaṃ, taṃ ekassa tathāgatassa balaṃ,
nārāyanabalaṃ vajirabalanti idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthigaṇanāya
hatthikoṭisahassānaṃ balaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ
tāva tathāgatassa pakatikāyabalaṃ, ñāṇabalaṃ pana appameyyaṃ dasabalañāṇaṃ
catuvesārajjañāṇaṃ aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ catuyoniparicchedakañāṇaṃ
pañcagatiparicchedakañāṇaṃ cuddasa buddhañāṇānīti evamādikaṃ ñāṇabalaṃ. Idha pana
kāyabalaṃ adhippetaṃ. Kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balanti tañca pana tava kāye
pākatikabalanti attho. Tasmā "dasanāgabalan"ti dasachaddantanāgabalan"ti attho.
@Footnote: 1 pa.sū. 1/148/346, sā.pa. 2/22/50, su.vi. 2/198/178, abhi.A. 2/760/425
     Idāni ñāṇabalaṃ dassento "iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane"ti
āha. Tattha iddhibalena asamoti vikubbanādhiṭṭhānādinā iddhibalena asamo
asadiso anupamo. Dhammacakkappavattaneti desanāñāṇepi asamoti attho.
     Idāni "yo evamādiguṇasamannāgato satthā, so sabbalokekanāyako,
taṃ satthāraṃ namassathā"ti tathāgatassa paṇāmane niyogadassanatthaṃ:-
     [40] "evaṃ sabbaguṇūpetaṃ         sabbaṅgasamupāgataṃ
           mahāmuniṃ kāruṇikaṃ          lokanāthaṃ namassathā"ti
vuttaṃ.
     Tattha evanti vuttappakāranidassane nipāto. Sabbaguṇūpetanti ettha
sabboti ayaṃ niravasesavācī. Guṇoti ayaṃ guṇasaddo anekesu atthesu dissati.
Tathāhesa "anujānāmi bhikkhave ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭin"ti 1- ettha paṭalatthe
dissati. "accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī"ti 2-
ettha rāsatthe. "sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā"ti 3- ettha ānisaṃsatthe.
"antaṃ antaguṇaṃ "4- "kayirā mālāguṇe bahū"ti 5- ettha bandhanatthe
"aṭṭhaṅguṇasemupetaṃ, abhiññābalamāharin"ti 6- ettha sampattiatthe. Idhāpi
sampattiatthe daṭṭhabbo. 7- Tasmā sabbehi lokiyalokuttarehi guṇehi sabba-
sampattīhi upetaṃ samannāgatanti attho. Sabbaṅgasamupāgatanti sabbehi buddhaguṇehi
guṇaṅgehi vā samupāgataṃ samannāgataṃ. Mahāmuninti aññehi paccekabuddhādīhi
munīhi adhikabhāvato mahanto munīti vuccati mahāmuni. Kāruṇikanti karuṇāguṇayogato
@Footnote: 1 vi.mahā. 5/348/151     2 saṃ.sa. 15/4/3     3 Ma.u. 14/379/324
@4 dī.mahā. 10/377/251, Ma.mū. 12/110, 302/79, 263,
@Ma.Ma. 13/114/92, Ma.u. 14/154, 349/138, 307, khu.khu. 25/3/2
@5 khu.dha. 25/53/26     6 khu.buddha. 33/29/450
@7 su.vi. 1/546/336, pa.sū. 1/166/378
Kāruṇikaṃ. Lokanāthanti sabbalokekanāthaṃ, sabbalokehi "ayaṃ no dukkhopatāpassa
āhantā sametā"ti evamāsīsīyatīti attho.
     Idāni dasabalassa sabbanipaccākārassa arahabhāvadassanatthaṃ:-
      [41] "abhivādanaṃ thomanañca          vandanañca pasaṃsanaṃ
           namassanañca pūjañca            sabbaṃ arahasī tuvaṃ.
      [42] Ye keci loke vandaneyyā    vandanaṃ arahanti ye
           sabbaseṭṭho mahāvīra          sadiso te na vijjatī"ti
vuttaṃ.
     Tattha abhivādananti aññehi attano abhivādanakārāpanaṃ. Thomananti
parammukhato  thuti. Vandananti paṇāmanaṃ. Pasaṃsananti sammukhato pasaṃsanaṃ. Namassananti
añjalikaraṇaṃ. Manasā namassanaṃ vā. Pūjananti mālāgandhavilepanādīhi pūjanañca.
Sabbanti sabbampi taṃ 1- vuttappakāraṃ sakkāravisesaṃ tvaṃ arahasi yuttoti attho.
Ye keci loke vandaneyyāti ye keci loke vanditabbā vandanīyā vandanaṃ
arahanti. Yeti ye pana loke vandanaṃ arahanti. Idaṃ pana purimapadasseva
vevacanaṃ. Sabbaseṭṭhoti sabbesaṃ tesaṃ seṭṭho uttamo, tvaṃ mahāvīra sadiso
te loke koci na vijjatīti attho.
     Atha bhagavati yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā ratanacaṅkamaṃ māpetvā tatra
caṅkamamāne āyasmā sāriputto rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate pañcahi
parivārabhikkhusatehi. Atha thero bhagavantaṃ olokento addasa kapilavatthupure 2-
ākāse ratanacaṅkame cakkamamānaṃ. Tena vuttaṃ:-
      [43] "sāriputto mahāpañño         samādhijjhānakovido
           gijjhakūṭe ṭhitoyeva            passati lokanāyakan"tiādi.
@Footnote: 1 Sī.,i. sabbamidaṃ         2 cha.Ma. kapilapure
     Tattha sāriputtoti rūpasāriyā nāma brāhmaṇiyā puttoti sāriputto
mahāpaññoti mahatiyā soḷasavidhāya paññāya samannāgatoti mahāpañño.
Samādhijjhānakovidoti ettha samādhīti cittaṃ samaṃ ādahati ārammaṇe ṭhapetīti
samādhi. So tividho hoti savitakkasavicāro avitakkavicāramatto avitakkaavicāro
samādhīti. Jhānanti paṭhamajjhānaṃ dutiyajjhānaṃ tatiyajjhānaṃ catutthajjhānanti imehi
paṭhamajjhānādīhi mettājhānādīnipi saṅgahitāneva honti, jhānampi duvidhaṃ hoti
lakkhaṇūpanijjhānaṃ ārammaṇūpanijjhānanti. Tattha aniccādilakkhaṇaṃ upanijjhāyatīti
vipassanāñāṇaṃ "lakkhaṇūpanijjhānan"ti vuccati. Paṭhamajjhānādikaṃ pana ārammaṇūpanij-
jhānato paccanīkajhāpanato vā jhānanti vuccati. Samādhīsu ca jhānesu ca
kovidoti samādhijjhānakovido, samādhijjhānakusaloti attho. Gijjhakūṭeti
evaṃnāmake pabbate ṭhitoyeva. Passatīti passi.
     [44] Suphullaṃ sālarājaṃvāti samavaṭṭakkhandhaṃ samuggatavipulakomalaphalapallavaṅkura-
samalaṅkatasākhaṃ sabbaphāliphullaṃ sālarājaṃ viya sīlamūlaṃ samādhikkhandhaṃ paññāsākhaṃ
vaṅkuraabhiññāpupphaṃ vimuttiphalaṃ dasabalasālarājaṃ olokesīti evaṃ olokapadena 1-
sambandho. Candaṃva gagane yathāti abbhāhimadhūmarajorāhupasaggavinimuttaṃ 2-
tāragaṇaparivutaṃ saradasamaye paripuṇṇaṃ viya rajanikaraṃ sabbakilesatimiravidhamanakaraṃ 3-
veneyyajanakumudavanavikasanakaraṃ munivararajanikaraṃ oloketīti attho. Yathāti nipātamattaṃ.
Majjhaṇhikeva sūriyanti majjhaṇhikasamaye siriyā paṭutarakiraṇamālinaṃ aṃsumālinamiva
virocamānaṃ. Narāsabhanti naravasabhaṃ.
     [45] Jalantanti daddaḷhamānaṃ, saradasamayaṃ paripuṇṇacandasassirikacāru-
vadanasobhaṃ lakkhaṇānubyañjanasamalaṅkatavarasarīraṃ paramāya buddhasiriyā virocamānanti
@Footnote: 1 Sī. ulloketīti evaṃ ullokapadena
@2 Sī.,i. abbhamahika...      3 Sī.,i. timiranikaravidhamanakaraṃ
Attho. Dīparukkhaṃvāti āropitadīpaṃ dīparukkhamiva. Taruṇasūriyaṃva uggatanti
abhinavoditādiccamiva, sommabhāvena jalantanti attho. Sūriyassa taruṇabhāvo pana
udayaṃ paṭicca vuccati. Na hi candassa viya hānivuddhiyo atthi. Byāmappabhā-
nurañjitanti byāmappabhāya anurañjitaṃ. Dhīraṃ passati lokanāyakanti sabbalokekadhīraṃ
passati nāyakanti attho.
     Athāyasmā dhammasenāpati atisītalasaliladharanikaraparicumbitakūṭe 1- nānāvidha-
surabhitarukusumavāsitakūṭe paramaruciracittakūṭe gijjhakūṭe pabbate ṭhatvāva dasahi
cakkavāḷasahassehi āgatehi devabrahmagaṇehi parivutaṃ bhagavantaṃ anuttarāya
buddhasiriyā anopamāya buddhalīlāya sabbaratanamaye caṅkame caṅkamamānaṃ disvā
"handāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā buddhaguṇaparidīpanaṃ buddhavaṃsadesanaṃ yāceyyan"ti
cintetvā attanā saddhiṃ vasamānāni pañca bhikkhusatāni sannipātesi. Tena
vuttaṃ:-
        [46] "pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ       katakiccāna tādinaṃ
              khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ       khaṇena sannipātayī"ti.
     Tattha pañcannaṃ bhikkhusatānanti pañca bhikkhusatāni, upayogatthe sāmivacanaṃ
daṭbbaṃ. Katakiccānanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahāna-
sacchikiriyabhāvanāvasena pariniṭṭhitasoḷasakiccānanti attho. Khīṇāsavānanti
parikkhīṇacaturāsavānaṃ. Vimalānanti vigatamalānaṃ, khīṇāsavattā vā vimalānaṃ paramaparisuddha-
cittasantānānanti attho. Khaṇenāti khaṇeyeva. Sannipātayīti sannipātesi. 2-
Idāni tesaṃ bhikkhūnaṃ sannipāte gamane ca kāraṇaṃ dassanatthaṃ:-
        [47] "lokappasādanaṃ nāma       pāṭihīraṃ nidassayi
              amhepi tattha gantvāna    vandissāma mayaṃ jinaṃ.
@Footnote: 1 Sī. asitasaliladhara     2 Sī. sannipātāpesi
        [48] "etha sabbe gamissāma     pucchissāma mayaṃ jinaṃ
              kaṅkhaṃ vinodayissāma       passitvā lokanāyakan"ti
imā gāthāyo vuttā.
     Tattha lokappasādanaṃ nāmāti lokassa pasādakaraṇato lokappasādanaṃ
pāṭihīraṃ vuccati. "ullokappasādanaṃ nānā"tipi pāṭho. Tassa lokavivaraṇa-
pāṭihāriyanti attho. Taṃ pana uddhaṃ akaniṭṭhabhavanato heṭṭhā yāva avīci
etthantare ekālokaṃ katvā etthantare sabbesampi sattānaṃ aññamaññaṃ
dassanakaraṇādhiṭṭhānanti vuccati. Nidassayīti dassesi. Amhepiti mayampi. Tatthāti
yattha bhagavā. Tattha gantvānāti attho vandissāmāti mayaṃ bhagavato pāde
sirasā vandissāma. Ettha pana amhepi, mayanti imesaṃ dvinnaṃ saddānaṃ
purimassa gamanakiriyāya sambandho daṭṭhabbo, pacchimassa vandanakiriyāya. Itarathā
hi punaruttidosato na muccati.
     Ethāti āgacchatha. Kaṅkhaṃ vinodayissāmāti etthāha:- khīṇāsavānaṃ pana
kaṅkhā  nāma kācipi natthi, kasmā thero evamāhāti? saccamevetaṃ, paṭhamamaggeneva
samucchedaṃ gatā. Yathāha:-
           "katame dhammā dassanena pahātabbāti? cattāro diṭṭhigata-
        sampayuttacittuppādā vicikicchāsahagato cittuppādo apāyagamanīyo lobho
        doso moho māno tadekaṭṭhā ca kilesā"ti. 1-
     Na panesā vicikicchāsaṅkhātā kaṅkhāti, kintu paññattiajānanaṃ nāma.
Thero pana bhagavantaṃ buddhavaṃsaṃ pucchitukāmo, so pana buddhānaṃyeva visayo, na
paccekabuddhabuddhasāvakānaṃ, tasmā thero avisayattā evamāhāti veditabbaṃ.
Vinodayissāmāti vinodessāma.
@Footnote: 1 abhi.saṅ. 34/1405/311
     Atha kho te bhikkhū therassa vacanaṃ sutvā attano attano
pattacīvaramādāya suvammitā viya mahānāgā pabhinnakilesā chinnabandhanā appicchā
santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasampannā
taramānā sannipatiṃsu. Tena vuttaṃ:-
      [49] "sādhūti te paṭissutvā      nipakā saṃvutindriyā
           pattacīvaramādāya           taramānā upāgamun"ti.
     Tattha sādhūti ayaṃ sādhusaddo āyācanasampaṭicchanasampahaṃsanasundarādīsu
dissati. Tathā hesa "sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetū"tiādīsu 1-
āyācane dissati. "sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā
anumoditvā"tiādīsu 2- sampaṭicchane. "sādhu sādhu sāriputtā"ti ādīsu 3-
sampahaṃsane.
           "sādhu dhammaruci rājā       sādhu paññāṇavā naro
           sādhu mittānamaddubbho       pāpassākaraṇaṃ sukhan"ti-
ādīsu 4- sundare. Idha sampaṭicchane. Tasmā sādhu suṭṭhūti therassa vacanaṃ
sampaṭicchitvāti attho. 5- Nipakāti paṇḍitā paññavantā. Saṃvutindriyāti
indriyesu guttadvārā, indriyasaṃvarasamannāgatāti attho. Taramānāti turinā.
Upāgamunti theraṃ upasaṅkamiṃsu.
     [50-51] Idāni dhammasenāpatissa pavattiṃ dassentehi saṅgītikārakehi
"khīṇāsavehi vimalehī"tiādigāthāyo vuttā. Tattha dantehīti kāyena ca cittena
ca dantehi. Uttame dameti arahatte, nimittatthe bhummaṃ daṭṭhabbaṃ. Tehi bhikkhūhīti
@Footnote: 1 saṃ.saḷā. 18/131/89 (syā) saṃ.mahā. 19/381/143, aṅ.catukka. 21/257/276
@2 Ma.u. 14/86/67           3 dī.pā. 11/349/240
@4 khu.jā. 28/50/20 (syā)    5 su.vi. 1/189/154-5, pa.sū. 1/1/20, sā.pa. 2/8
Pañcahi bhikkhusatehi. Mahāgaṇīti sīlādīhi ca saṅkhyāvasena ca mahanto gaṇo
assa atthīti mahāgaṇī, nānāpadavasena vā sīlādīhi guṇehi mahanto gaṇoti
mahāgaṇo, mahāgaṇo assa atthīti mahāgaṇī. Laḷanto devova gaganeti
iddhivilāsena vilāsento devo viya gaganatale bhagavantaṃ upasaṅkamīti attho.
     [52] Idāni "te itthambhūtā upasaṅkamiṃsū"ti upasaṅkamavidhānadassanatthaṃ
"ukkāsitañca khipitan"tiādi 1- āraddhaṃ. Tattha ukkāsitañcāti ukkāsita-
saddañca. Khipitanti khipitasaddañca ajjhupekkhiyāti upekkhitvā, taṃ ubhayaṃ
akatvāti adhippayo. Subbatāti suvimaladhutaguṇā. Sappatissāti sahapatissayā,
nīcavuttinoti attho.
     [53] Sayambhunti sayameva aññāpadesaṃ vinā pāramiyo pūretvā
adhigatabuddhabhāvanti attho. Accuggatanti abhinavoditaṃ. Candaṃvāti candaṃ viya, nabhe
jalantaṃ bhagavantaṃ gagane candaṃ viya passantīti evaṃ padasambandho daṭṭhabbo.
Idhāpi yathāsaddo nipātamattova.
     [54] Vijjuṃvāti vijjughanaṃ viya. Yadi ciraṭṭhitikā acirappabhā assa
tādisanti attho. Gagane yathāti ākāse yathā, idhāpi yathāsaddo
nipātamattova. Ito parampi īdisesu ṭhānesu yathāsaddo nipātamattoti daṭṭhabbo.
     [55] Rahadamiva vippasannanti atigambhīravitthataṃ mahārahadaṃ viya anāvilaṃ
vippasannaṃ salilaṃ. Suphullaṃ padumaṃ yathāti suvikasitapadumavanaṃ rahadamivāti attho
daṭṭhabbo. "suphullaṃ kamalaṃ yathā"tipi pāṭho, tassa kamanīyabhāvena suphullaṃ
kamalavanamivāti attho.
     [56] Atha te bhikkhū dhammasenāpatippamukhā añjaliṃ sirasi katvā
dasabalassa cakkālaṅkatatalesu pādesu nipatiṃsūti attho. Tena vuttaṃ "añjaliṃ
@Footnote: 1 Sī.,Ma. khipitañcāti
Paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā"tiādi. Tattha nipatantīti nipatiṃsu, vandiṃsūti
attho. Cakkalakkhaṇeti cakkaṃ lakkhaṇaṃ yasmiṃ pāde so pādo cakkalakkhaṇo,
tasmiṃ cakkalakkhaṇe. Jātivasena "pāde"ti vuttaṃ, satthuno cakkālaṅkatatalesu
pādesu nipatiṃsūti attho.
     [57] Idāni tesaṃ kesañci therānaṃ nāmaṃ dassentehi "sāriputto
mahāpañño, koraṇḍasamasādiso"tiādigāthāyo vuttā. Tattha koraṇḍasamasādisoti
koraṇḍakusumasadisavaṇṇo, yadi evaṃ "koraṇḍasamo"ti vā "koraṇḍasadiso"ti vā
vattabbaṃ, kiṃ dvikkhattuṃ "samasādiso"ti vuttanti ce? nāyaṃ doso, tādiso
koraṇḍasamattā koraṇḍasadisabhāveneva koraṇḍasamasādiso. Na panādhikavacanavasenāti
adhippāyo. Samādhijjhānakusaloti ettha ayaṃ kusalasaddo tāva arogyānavajjacheka-
sukhavipākādīsu dissati. Ayaṃ hi "kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayan"ti-
ādīsu 1- ārogye dissati. "katamo pana bhante kāyasamācāro kusalo? yo kho
mahārāja kāyasamācāro anavajjo"ti 2- evamādīsu anavajje. "kusalo tvaṃ rathassa
aṅgapaccaṅgānan"tiādīsu 3- cheke. "kusalassa kammassa katattā upacitattā"ti-
ādīsu 4- sukhavipāke. Idha pana cheke daṭṭhabbo 5- vandateti vanditattha.
     [58] Gajjitāti gajjantīti gajjitā. Kālameghovāti nīlasaliladharo viya
gajjitā iddhivisayeti adhippāyo. Nīluppalasamasādisoti nīlakuvalayasadisavaṇṇo.
Heṭṭhā vuttanayenevetthāpi attho veditabbo. Moggallānoti evaṃgottavasena
laddhanāmo kolito.
     [59] Mahākassapopi cāti uruvelakassapanadīkassapagayākassapakumārakassape
khuddānukhuddake there upādāya ayaṃ mahā, tasmā "mahākassapo"ti vutto.
@Footnote: 1 khu.jā. 27/2113/433, khu.jā. 28/151/61 (syā)
@2 Ma.Ma. 13/361/348        3 Ma.Ma. 13/87/64
@4 abhi.saṅ. 34/431/120      5 abhi.A. 1/86
Pi cāti sambhāvanasampiṇḍanattho. Uttattakanasannibhoti santattasuvaṇṇasadisachavivaṇṇo.
Dhutaguṇeti ettha kilesadhunanato dhammo dhuto nāma, dhutaguṇo nāma
dhutadhammo. Katamo pana dhutadhammo nāma? appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā
pavivekatā idamaṭṭhikatāti ime dhutaṅgacetanāya parivārabhūtā pañca dhammā
"appicchaṃyeva nissāyā"tiādivacanato dhutadhammā nāma. Atha vā kilese dhunanato
ñāṇaṃ dhutaṃ nāma, tasmiṃ dhutaguṇe. Agganikkhittoti aggo seṭṭho koṭibhūtoti
ṭhapito. "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ
mahākassapo"ti 1- ṭhānantare ṭhapitoti attho. Ayaṃ pana aggasaddo ādikoṭi-
koṭṭhāsaseṭṭhādīsu dissati. Tathā hesa "ajjatagge samma dovārika āvarāmi
dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnan"tiādīsu 2- ādimhi dissati. "teneva aṅgulaggena
taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya, 3- ucchaggaṃ veḷuggan"tiādīsu koṭiyaṃ. "ambilaggaṃ
vā madhuraggaṃ vā "4- anujānāmi bhikkhave vihāraggena vā pariveṇaggena vā
bhājetun"tiādīsu 5- koṭṭhāse. "yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā
vā .pe. Tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī"tiādīsu 6- seṭṭhe. Svāyamidha seṭṭhe
daṭṭhabbo. Koṭiyampi vattati. Thero attano ṭhāne seṭṭho ceva koṭibhūto
ca. Tena vuttaṃ "agganikkhitto"ti, aggo seṭṭho koṭibhūtoti attho. 7- Thomitoti
pasaṃsito. Devamanussādīhi. Satthu vaṇṇitoti satthārā vaṇṇito thuto "kassapo
bhikkhave candūpamo kulāni upasaṅkamati apakasseva kāyaṃ apakassa cittaṃ
niccanavako kulesu appagabbho"ti 8- evamādīhi anekehi suttanayehi vaṇṇito
pasattho, sopi bhagavantaṃ vandatīti attho.
@Footnote: 1 aṅ.ekaka. 20/191/23     2 Ma.Ma. 13/70/47    3 abhi.ka. 37/1073/343
@4 aṅ.catukka. 21/34/39      5 vi.cūḷa. 7/318/89, su.vi. 1/250/212
@6 aṅ.catukka. 21/34/39, su.vi. 1/250/212         7 su.vi. 1/250/212
@8 saṃ.ni. 16/146/190
     [60] Dibbacakkhūnanti dibbaṃ cakkhu yesaṃ atthi te dibbacakkhū, tesaṃ
dibbacakkhūnaṃ bhikkhūnaṃ aggo seṭṭhoti attho. Yathāha "edaggaṃ bhikkhave mama
sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho"ti. 1- Anuruddhatthero bhagavato
cūḷapituno amitodanassa nāma sakkassa putto mahānāmassa kaniṭṭhabhātā
mahāpuñño paramasukhumālo, so attasattamo nikkhamitvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito, tassa pabbajjānukkamo saṃghabhedakakkhandhake 2- āgatova, avidūrevāti
bhagavato santikeyeva.
     [61] Āpattianāpattiyāti āpattiyañca anāpattiyañca kovido.
Satekicchāyāti sappaṭikammāyapi cāti attho. Tattha sappaṭikammā sā chabbidhā hoti.
Appaṭikammā sā pārājikāpatti. "āpattianāpattiyā, satekicchāya kovido"tipi
pāṭho, soyeva attho. Vinayeti vinayapiṭake. Agganikkhittoti "etadaggaṃ bhikkhave
mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī"ti 3- etadaggaṭṭhāne ṭhapitoti attho.
Upālīti upālitthero. Satthu vaṇṇitoti satthārā vaṇṇito pasattho. Thero
kira tathāgatasseva santike vinayapiṭakaṃ uggaṇhitvā bhārukacchakavatthuṃ 4-
ajjukavatthuṃ 5- kumārakassapavatthunti 6- iminā tīṇi vatthūni sabbaññutaññāṇena
saddhiṃ saṃsanditvā kathesi. Tasmā thero vinayadharānaṃ bhikkhūnaṃ aggoti evamādinā
nayena satthārā vaṇṇitoti vutto.
     [62] Sukhumanipuṇatthapaṭividdhoti paṭividdhasukhumanipuṇattho, paṭividdhaduddasa-
nipuṇatthoti attho. Kathikānaṃ pavaroti dhammakathikānaṃ seṭṭho. "etadaggaṃ
bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāniputto"ti 7-
@Footnote: 1 aṅ.ekaka. 20/192/23    2 vi.cūḷa. 7/330/112    3 aṅ.ekaka. 20/228/25
@4 vi.mahāvi. 1/78/52       5 vi.mahāvi 1/158/90
@6 Ma.mū. 12/249/211       7 aṅ.ekaka. 20/196/23
Etadaggapāḷiyaṃ āropito. Tena vuttaṃ "kathikānaṃ pavaro"ti. Gaṇīti sasaṃgho.
Therassa kira santike pabbajitā kulaputtā pañcasatā ahesuṃ. Sabbepi te
dasabalassa jātabhūmikā jātaraṭṭhavāsino sabbeva khīṇāsavā sabbeva dasakathāvatthu-
lābhino. Tena vuttaṃ "gaṇī"ti. Isīti esati gavesati kusale dhammeti isi.
Mantāniyā puttoti mantāniyā nāma brāhmaṇiyā putto. Puṇṇoti tassa
nāmaṃ. Vissutoti attano appicchatādīhi guṇehi vissuto.
     Aññāsikoṇḍaññatthero pana satthari abhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakke
anupubbena āgantvā rājagahaṃ upanissāya viharante kapilavatthuṃ
āgantvā attano bhāgineyyaṃ puṇṇaṃ nāma māṇavaṃ pabbājetvā bhagavantaṃ
vanditvā āpucachitvā nivāsatthāya sayaṃ chaddantadahaṃ gato. Puṇṇo pana
bhagavantaṃ dassanāya therena saddhiṃ āgantvā "mayhaṃ pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetvā
dasabalassa santikaṃ gamissāmī"ti kapilavatthupureyeva 1- ohīno, so yonisomanasikāraṃ
karonto nacirasseva arahattaṃ patvā bhagavantaṃ upasaṅkami. Ettha pana anuruddhatthero
ca upālitthero ca ime dveā therā bhagavato kapilavatthupuraṃ pavisitvā
ñātisamāgamadivase pabbajitā viya dassitā, taṃ pana khandhakapāḷiyā aṭṭhakathāya
ca na sameti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
     Atha satthā sāriputtattherādīnaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ cittācāramaññāya
attano guṇe kathetumārabhi. Tena vuttaṃ:-
     [63] "etesaṃ cittamaññāya        opammakusalo muni
           kaṅkhacchedo mahāvīro       kathesi attano guṇan"ti.
     Tattha opammakusaloti upamāya kusalo. Kaṅkhacchedoti sabbasattānaṃ
saṃsayacchedako.
@Footnote: 1 cha.Ma. kapilapureyeva
     Idāni ye guṇe kathesi. Te dassetuṃ:-
      [64] "cattāro te asaṅkhyeyyā     koṭi yesaṃ na nāyati
            sattakāyo ca ākāso        cakkavāḷā canantakā
            buddhañāṇaṃ appameyyaṃ          na sakkā ete vijānitun"ti 1-
vuttaṃ.
     Tattha cattāroti gaṇanaparicchedo. Eteti idāni vattabbe atthe
nidasseti. Asaṅkhyeyyāti saṅkhyātumasakkuṇeyyattā asaṅkhyeyyā, gaṇanapathaṃ
vītivattāti attho koṭīti ādi vā anto vā mariyādā. Yesanti yesaṃ catunnaṃ
asaṅkhyeyyānaṃ. Na nāyatīti na paññāyati. Idāni te vuttappakāre cattāro
asaṅkhyeyye dassetuṃ "sattakāyo"tiādi vuttaṃ. Sattakāyoti sattasamūho, sattakāyo
ananto aparimāṇo appameyyo. Tathā ākāso ākāsassāpi anto natthi.
Tathā cakkavāḷāni anantāni eva. Buddhañāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ appameyyaṃ.
Na sakkā ete vijānitunti yasmā panete anantā, tasmā na sakkā
vijānituṃ.
     [65] Idāni satthā attano iddhivikubbane sañjātacchariyabbhutānaṃ
devamanussādīnaṃ kinnāmetaṃ acchariyaṃ, itopi visiṭṭhataraṃ acchariyaṃ abbhutaṃ atthi,
mama taṃ suṇāthāti dhammadesanaṃ vaḍḍhento:-
           "kimetaṃ acchariyaṃ loke       yaṃ me iddhivikubbanaṃ
            aññe bahū acchariyā        abbhutā lomahaṃsanā"ti.-
ādimāha.
     Tattha kinti paṭikkhepavacanaṃ. Etanti idaṃ iddhivikubbanaṃ sandhāyāha.
Yanti yaṃsaddo "yaṃ taṃ apucchimha akittayīno, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha
@Footnote: 1 khu.buddha. 33/64/445
Brūhī"tiādīsu 1- upayogavacane dissati. "aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ
ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā"ti 2- ettha kāraṇavacane.
"yaṃ vipassī bhagavā kappe udapādī"ti 3- ettha bhumme. "yaṃ kho me bhante
devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhagavato"ti-
ādīsu 4- paccattavacane. Idhāpi paccattavacane daṭṭhabbo. "aññe bahū mama
acchariyā abbhutavisesā santīti dīpeti.
     Idāni te acchariye dassento:-
     [66] "yadāhaṃ tusite kāye         santusito nāmahaṃ tadā
           dasasahassī samāgamma          yācanti pañjalī maman"ti-
ādimāha.
     Tattha  yadāti yasmiṃ kāle. Ahanti attānaṃ niddisati. Tusite kāyeti
tusitasaṅkhāte devanikāye. Yadā panāhaṃ samattiṃsa pāramiyo pūretvā pañca
mahāpariccāge pariccajitvā ñātatthacariyalokatthacariyabuddhatthacariyānaṃ koṭiṃ patvā
sattasatakamahādānāni datvā sattakkhattuṃ paṭhaviṃ kampetvā vessantarattabhāvato
cavitvā dutiye cittavāre tusitabhavane nibbatto tadāpi santusito nāma
devarājā ahosiṃ. Dasasahassī samāgammāti dasasahassacakkavāḷesu devatā
sannipatitvāti attho. Yācanti pañjalī mamanti maṃ upasaṅkamitvā "mārisa tayā
dasa pāramiyo pūrentena na sakkasampattiṃ na mārasampattiṃ na brahmasampattiṃ
na cakkavattisampattiṃ patthentena pūritā, lokanittharaṇatthāya pana buddhattaṃ
patthayamānena pūritā, so tava kālo mārisa buddhattāya samayo mārisa
buddhattāyā"ti yācanti mamanti. Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 khu.su. 25/1059/535, khu.mahā. 29/506/337 (syā) khu.cūḷa. 30/161/81 (syā)
@2 aṅ.ekaka. 20/277/29, Ma.u. 14/129/115, abhi.vi. 35/809/410
@3 dī.mahā. 10/4/2      4 dī.mahā. 10/293/189
     [67] "kālo kho te 1- mahāvīra      uppajja mātukucchiyaṃ
           sadevakaṃ tārayanto            bujjhassu amataṃ padan"ti.
     Tattha kālo teti kālo tava, ayameva vā pāṭho. Uppajjāti paṭisandhiṃ
gaṇha, "okkamā"tipi pāṭho. Sadevakanti sadevakaṃ lokanti attho. Tārayantoti
ettha pāramiyo pūrentopi tārayati nāma, pāramiyo matthakaṃ pāpentopi tārayati
nāma, vessantarattabhāvato cavitvā tusitapure paṭisandhiṃ gahetvā saṭṭhivassasata-
sahassādhikāni sattapaṇṇāsavassakoṭiyo tattha tiṭṭhantopi tārayati nāma, devatāhi
yācito pañcavidhaṃ mahāvilokitaṃ viloketvā mahāmāyādeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ
gaṇhantopi dasamāse gabbhavāsaṃ vasantopi tārayati nāma, ekūnatiṃsa vassāni
agāramajjhe tiṭṭhantopi tārayati nāma. Rāhulabhaddassa jātadivase channasahāyo
kaṇṭhakaṃ āruyha nikkhamantopi tīṇi rajjāni atikmitvā anomāya nāma nadiyā
tīre pabbajantopi tārayati nāma, chabbassāni padhānaṃ karontopi visākhā-
puṇṇamāyaṃ mahābodhimaṇḍaṃ āruyha mārabalaṃ vidhamitvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ
anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme dvādasaṅgaṃ
paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomato sammasitvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhantopi
tārayati nāma, sotāpattiphalakkhaṇepi, sakadāgāmimaggakkhaṇepi, sakadāgāmiphalakkhaṇepi,
anāgāmimaggakkhaṇepi, anāgāmiphalakkhaṇepi, arahattamaggakkhaṇepi, arahatta-
phalakkhaṇepi tārayati nāma, yadā aṭṭhārasadevatākoṭisahassehi pañcavaggiyānaṃ
amatapānaṃ adāsi, tato paṭṭhāya tārayi nāmāti vuccati. Tena vuttaṃ:-
         "sadevakaṃ tārayanto            bujjhassu amataṃ padan"ti.
     Atha mahāsatto devatāhi yāciyamānopi devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva
kāladīpadesakulajanettiāyuparicchedavasena pañcavidhaṃ mahāvilokanaṃ nāma vilokesi.
@Footnote: 1 Ma. kāloyaṃ te
Tattha "kālo nu kho, na kālo"ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato
uddhaṃ āyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā?  jātijarāmaraṇādīnaṃ apākatattā,
buddhānañca dhammadesanā nāma tilakkhaṇamuttā nāma natthi, tesaṃ aniccaṃ
dukkhamanattāti kathentānaṃ "kinnāmete kathentī"ti na saddahanti, tato abhisamayo
na hoti, tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato
ūno āyukālopi kālo na hoti. Kasmā? tadā sattā ussannakilesā
honti, ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, tasmā
sopi akālo. Vassasatasahassato paṭṭhāya heṭṭhā vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ
āyukālo kālo nāma. Idāni vassasatāyukā manussāti atha bodhisatto
"nibbattitabbakālo"ti addasa.
     Tato dīpaṃ olokento "jambudīpeyeva buddhā nibbattantī"ti dīpaṃ
passi. Tato "jambudīpo nāma mahā dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho
padese buddhā nibbattantī"ti tesaṃ vilokento majjhimadesaṃ passi. Tato kulaṃ
vilokento "buddhā nāma lokasammate kule nibbattanti, idāni khattiyakulaṃ
lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi, suddhodano nāma me rājā pitā bhavissatī"ti
kulaṃ addasa. Tato mātaraṃ vilokento "buddhamātā nāma lolā surādhuttā na
hoti, akhaṇḍapañcasīlāti ayañca mahāmāyā nāma devī edisā, ayaṃ me mātā
bhavissatīti kittakaṃ assā āyū"ti āvajjento dasannaṃ māsānaṃ upari
sattadivasāni passi. Iti imaṃ pañcavidhavilokanaṃ viloketvā "kālo me mārisa
buddhabhāvāyā"ti devatānaṃ paṭiññaṃ datvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā
sakyarājakule māyādeviyā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ aggahesi. Tena vuttaṃ:-
      [68] "tusitā kāyā cavitvāna        yadā okkami kucchiyaṃ
            dasasahassī lokadhātu           kampittha dharaṇī tadā"ti-
ādi.
     Tattha okkamīti okkamiṃ pāvisiṃ. Kucchiyanti mātukucchimhi. Dasasahassī
lokadhātu, kampitthāti sato sampajāno pana bodhisatto mātukucchiṃ okkamanto
ekūnavīsatiyā paṭisandhicittesu mettāpubbabhāgassa somanassasahagatañāṇasampayutta-
asaṅkhārikakusalacittassa sadisamahāvipākacittena āsāḷhipuṇṇamāyaṃ uttarāsāḷha-
nakkhatteneva paṭisandhiṃ aggahesi. Tadā dasasahassīlokadhātu sakalāpi kampi
saṅkampi sampakampīti attho. Dharaṇīti dhāreti sabbe thāvarajaṅgameti dharaṇī, paṭhavī.
     [69] Sampajānova nikkhaminti ettha yadā panāhaṃ sato sampajānova
mātukucchito dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya nisseṇito otaranto
puriso viya ca dve hatthe ca pāde ca pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena
kenaci asucinā amakkhitova nikkhamiṃ. Sādhukāraṃ pavattentīti sādhukāraṃ pavattayanti,
sādhukāraṃ dentīti attho. Pakampitthāti kampittha, okkamanepi mātukucchito
nikkhamanepi dasasahassī pakampitthāti attho.
     [70] Atha bhagavā gabbhokkantiādīsu attanā samasamaṃ adisvā gabbhokkanti-
ādīsu attano acchariyadassanattaṃ "okkanti me samo natthī"ti imaṃ
gāthamāha. Tattha okkantīti gabbhokkantiyaṃ, bhummatthe paccattavacanaṃ, paṭisandhig-
gahaṇeti attho. Meti mayā. Samoti  sadiso natthi. Jātitoti ettha jāyati etāya
mātuyāti mātā "jātī"ti vuccati, tato jātito mātuyāti attho. Abhinikkhameti
mātukucchito abhinikkhamane pasave satīti attho. Sambodhiyanti ettha pasatthā
sundarā bodhi sambodhi. Ayaṃ pana bodhisaddo rukkhamagganibbānasabbaññutaññāṇādīsu
Dissati. "bodhirukkhamūle paṭhamākisambuddho"ti 1- ca, "antarā
ca gayaṃ antarā ca bodhin"ti 2- ca āgataṭṭhāne hi rukkho bodhīti  vuccati.
"bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇan"ti 3- āgataṭṭhāne. Maggo. "patvāna
bodhiṃ amataṃ asaṅkhatan"ti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. "pappoti bodhiṃ
varabhūrimedhaso"ti 4- āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. Idha pana bhagavato
arahattamaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Apare "sabbaññutaññāṇan"tipi vadanti, tassaṃ
sambodhiyaṃ 5- ahaṃ seṭṭhoti attho.
     Kasmā pana bhagavā sambodhiṃ paṭicca attānaṃ pasaṃsatīti? sabbaguṇadāyakattā.
Bhagavato hi sambodhi sabbaguṇadāyikā sabbepi niravasese buddhaguṇe dadāti, na
pana aññesaṃ. Aññesaṃ pana kassaci arahattamaggo arahattaphalameva deti,
kassaci tisso vijjā, kassaci cha abhiññā, kassaci catasso paṭisambhidā, kassaci
sāvakapāramiñāṇaṃ, paccekabuddhānaṃ paccekabodhiñāṇameva deti. Buddhānaṃ pana
sabbaguṇasampattiṃ deti. Tasmā bhagavā sabbaguṇadāyakattā "sambodhiyaṃ ahaṃ
seṭṭho"ti attānaṃ pasaṃsati. Apica bhūmiṃ cāletvā sambodhiṃ pāpuṇi, tasmā
"sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho"ti vadati. Dhammacakkappavattaneti ettha dhammacakkaṃ pana
duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañcāti. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano
ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ.
Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ kusalaṃ upekkhāsahagataṃ avitakkaavicāraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ
abyākataṃ, ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ. Idha pana desanāñāṇaṃ
adhippetaṃ.
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/1/1, khu.u. 25/1/93
@2 Ma.mū. 21/285/246, Ma.Ma. 13/341/323, vi.mahā. 4/11/11
@3 khu.cūḷa. 30/667/321 (syā)   4 dī.pā. 11/217/137    5 Sī. sammāsambodhiyaṃ
     [71] Idāni bhagavato gabbhokkamaneva paṭhavīkampanādikaṃ pavattiṃ sutvā
"aho acchariyaṃ loke"ti devatāhi ayaṃ gāthā vuttā. Tattha buddhānaṃ
guṇamahantatāti aho buddhānaṃ guṇamahantabhāvo, aho buddhānaṃ mahānubhāvoti
attho. Dasasahassī lokadhātu, chappakāraṃ pakampathāti dasasu cakkavāḷasahassesu
mahāpaṭhavī chappakāraṃ pakampittha calittha. Kathaṃ? puratthimato unnamati pacchimato
onamati, pacchimato unnamati puratthimato onamati, uttarato unnamati dakkhiṇato
onamati, dakkhiṇato unnamati uttarato onamati, majjhimato unnamati pariyantato
onamati, pariyantato unnamati majjhimato onamatīti evaṃ chappakāraṃ
anilabalacalitajalataraṅgabhaṅgasaṅghaṭṭitā viya nāvā catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā
paṭhavīsandhārakajalapariyantā acetanāpi samānā sacetanā viya ayaṃ mahāpaṭhavī
pītiyā naccantī viya akampitthāti attho. Obhāso ca mahā āsīti atikkammeva
devānaṃ devānubhāvaṃ uḷāro obhāso ahosīti  attho. Accheraṃ lomahaṃsananti
accherañca lomahaṃsanañca ahosīti attho.
     [72] Idāni paṭhavīkampanālokapātubhāvādīsu acchariyesu vattamānesu
bhagavato pavattidassanatthaṃ "bhagavā tamhi samaye"tiādigāthāyo vuttā. Tattha
lokajeṭṭhoti lokaseṭṭho. Sadevakanti sadevakassa lokassa, sāmiatthe
upayogavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Dassayantoti pāṭihāriyaṃ dassento.
     [73] Caṅkamantovāti dasalokadhātusahassāni ajjhottharitvā ṭhite tasmiṃ
ratanamaye caṅkame caṅkamamānova kathesi. Lokanāyakoti atha satthā manosilātale
sīhanādaṃ nadanto sīho viya gajjanto pāvussakamegho viya ca ākāsagaṅgaṃ
otārento viya aṭṭhaṅgasamannāgatena 1- savanīyena kamanīyena brahmassarena
nānānayavicittaṃ catusaccapaṭisaṃyuttaṃ tilakkhaṇāhataṃ madhuradhammakathaṃ kathesīti attho.
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/185-301/181-195
     Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathāti ettha satthārā pana
nimmitassa tassa caṅkamassa ekā koṭi pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ekā
pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ evaṃ ṭhite tasmiṃ ratanacaṅkame caṅkamamāno satthā ubho
koṭiyo patvāva nivattati, antarā ubho koṭiyo apatvā na nivattati.
Yathā catuhatthappamāṇe caṅkame caṅkamamāno ubho koṭiyo sīghameva patvā
nivattati, evaṃ antarā na nivattatīti attho. Kiṃ pana bhagavā dasasahassayojanap-
pamāṇāyāmaṃ caṅkamaṃ rassamakāsi, tāvamahantaṃ vā attabhāvaṃ nimminīti? na
panevamakāsi. Acinteyyo buddhānaṃ buddhānubhāvo. Akaniṭṭhabhavanato paṭṭhāya
yāva avīci, tāva ekaṅgaṇā ahosi. Tiriyato ca dasacakkavāḷasahassāni
ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Devā manusse passanti, manussāpi deve passanti.
Yathā sabbe devamanussā pakatiyā caṅkamamānaṃ passanti, evaṃ bhagavantaṃ caṅkamamānaṃ
passiṃsūti. Bhagavā pana caṅkamantova dhammaṃ deseti antarā samāpattiñca
samāpajjati.
     Atha āyasmā sāriputto aparimitasamayasamupacitakusalabalajanitadvattiṃsavaralakkhaṇopasobhitaṃ
asītānubyañjanavirājitaṃ varasarīraṃ saradasamaye paripuṇṇaṃ viya rajanikaraṃ
sabbaphāliphullaṃ viya ca yojanasatubbedhaṃ pāricchattakaṃ aṭṭhārasaratanubbedhaṃ
byāmappabhāparikkhepasassirikaṃ varakanakagirimiva jaṅgamaṃ anopamāya buddhalīlāya anopamena
buddhasirivilāsena caṅkamantaṃ dasasahassidevagaṇaparivutaṃ bhagavantaṃ addasa. Disvāna
"ayaṃ pana sakalāpi dasasahassī lokadhātu sannipatitā, mahatiyā panettha
dhammadesanāya bhavitabbaṃ, buddhavaṃsadesanā pana bahūpakārā bhagavati pasādāvahā,
yannūnāhaṃ dasabalassa abhinīhārato paṭṭhāya buddhavaṃsaṃ paripuccheyyan"ti cintetvā
ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dasanakhasamujjalaṃ jalajāmalāvikalakamalamakulasadisaṃ
Añjaliṃ sirasi katvā bhagavantaṃ "kīdiso te mahāvīrā"tiādikaṃ paripucchi.
Tena vuttaṃ:-
     [74] "sāriputto mahāpañño       samādhijjhānakovido
          paññāya pāramippatto        pucchati lokanāyakaṃ.
     [75] Kīdiso te mahāvīra          abhinīhāro naruttama
          kamhi kāle tayā dhīra 1-     patthitā bodhimuttamā"ti-
ādi. Kā nāmāyaṃ anusandhīti? pucchānusandhi nāma. Tisso hi anusandhiyo
pucchānusandhi ajjhāsayānusandhi yathānusandhīti. Tattha "evaṃ vutte aññataro
bhikkhu 2- bhagavantaṃ etadavoca kiṃ nu kho bhante orimaṃ tīraṃ kiṃ pārimaṃ tīran"ti 3-
evaṃ pucchantānaṃ bhagavatā vissajjitasuttavasena pucchānusandhi veditabbā.
     "atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi' iti
kira bho rūpaṃ anattā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ anattā,
anattakatāni kammāni kamattānaṃ 4- phusissantī'ti. Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno
cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave
vijjati, yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā
satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya' iti kira bho rūpaṃ anattā, vedanā,
saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni kammāni kamattānaṃ phusissantī'ti
.pe. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā "5- evaṃ paresaṃ
ajjhāsayaṃ viditvā bhagavatā vuttavasena ajjhāsayānusandhi veditabbā.
     Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa
anurūpadhammavasena vā paṭikkhepavasena vā yesu suttesu uparidesanā āgacchati,
tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbā. Tena vuttaṃ "pucchānusandhī"ti.
@Footnote: 1 vīra (syā)      2 Sī.,Ma.nando gopālako
@3 saṃ.saḷā. 18/323/224 (syā)   4 Sī. kathamattānaṃ   5 Ma.u. 14/90/70-1
     Tattha paññāya pāramippattoti sāvakapāramiñāṇassa matthakaṃ patto. Pucchatīti
apucchi. Tattha pucchā nāma adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanā-
pucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti pañcavidhā hoti. Tatthāyaṃ therassa katamā
pucchāti ce? yasmā panāyaṃ buddhavaṃso kappasatasahassādhikaasaṅkhyeyyopacitañña-
sambhārānaṃ paccekabuddhānaṃ kappasatasahassādhikaasaṅkhyeyyocitapuññasambhārānaṃ
dvinnaṃ aggasāvakānañca kappasatasahassopacitapuññasambhārānaṃ sesamahāsāvakānaṃ
vā avisayo, sabbaññubuddhānaṃyeva visayo, tasmā therassa adiṭṭhajotanā
pucchāti veditabbā.
     Kīdisoti pucchanākāro, kiṃ pakāroti attho. Teti tava. Abhinīhāroti
abhinīhāro nāma buddhabhāvatthaṃ mānasaṃ bandhitvā "buddhabyākaraṇaṃ aladdhā na
uṭṭhahissāmī"ti vīriyamadiṭṭhāya nipajjanaṃ. Tena vuttaṃ:-
        "kīdiso te mahāvīra           abhinīhāro naruttamā"ti.
     Kamhi kāleti kasmiṃ kāle. Patthitāti icchitā abhikaṅkhitā, "buddho
bodheyyaṃ mutto moceyyan"tiādinā nayena buddhabhāvāya paṇidhānaṃ kadā katanti
apucchi. Bodhīti sammāsambodhi, arahattamaggañāṇassa ca sabbaññutaññāṇassa
cetaṃ adhivacanaṃ. Uttamāti sāvakabodhipaccekabodhīhi seṭṭhattā uttamāti vuttā.
Ubhinnamantarā makāro padasandhikaro.
     Idāni buddhabhāvakārake dhamme pucchanto:-
     [76] "dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ     paññāvīriyañca kīdisaṃ
          khantisaccamadhiṭṭhānaṃ         mettūpekkhā ca kīdisā.
     [77] Dasa pāramī mahāvīra        kīdisī lokanāyaka
          kathaṃ upapāramī puṇṇā       paramatthapāramī kathan"ti
āha.
     Tattha dānapāramiyaṃ tāva bāhirabhaṇḍapariccāgo pāramī nāma, aṅgapariccāgo
upapāramī nāma. Jīvitapariccāgo paramatthapāramī nāmāti. Esa nayo
sesapāramīsupi. Evaṃ dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti
samattiṃsa pāramiyo honti. Tattha bodhisattassa dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ
parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātake:-
            "bhikkhāya upagataṃ disvā     sakattānaṃ pariccajiṃ
             dānena me samo natthi    esā me dānapāramī"ti 1-
evaṃ paraṃ jīvitapariccāgaṃ karontassa dānapāramī paramatthapāramī nāma jātā.
     Tathā sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekanteneva
panassa saṅkhapālajātake:-
            "sūlehi vinivijjhante       koṭṭayantepi sattibhi
             bhojaputte na kuppāmi     esā me sīlapāramī"ti 2-
evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlapāramī paramatthapāramī nāma jātā.
     Tathā mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramiyā pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma
natthi. Ekantena panassa cūḷasuttasomajātake:-
            "mahārajjaṃ hatthagataṃ        kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ
             cajato na hoti lagganaṃ     esā me nekkhammapāramī"ti 3-
evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramī paramatthapāramī
nāma jātā.
     Tathā mahosadhapaṇḍitakālādīsu paññāpāramiyā pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ
nāma natthi. Ekantena panassa sattubhattakapaṇḍitakāle:-
@Footnote: 1 khu.cariyā. 33/10/567 (syā), abhi.A. 1/78
@2 khu.cariyā. 33/20/578 (syā), abhi.A. 1/78    3 abhi.A. 1/78
           "paññāya vicinantohaṃ      brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukkhā
            paññāya me samo natthi   esā me paññāpāramī"ti 1-
antobhastagataṃ 2- sappaṃ dassentassa paññāpāramī paramatthapāramī nāma jātā.
     Tathā vīriyapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa
parimāṇaṃ mahājanakajātake:-
          "atīradassī jalamajjhe       hatā sabbeva mānusā
           cittassa aññathā natthi     esā me vīriyapāramī"ti 1-
evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa vīriyapāramī paramatthapāramī nāma jātā.
     Tathā khantivādijātake:-
         "acetanaṃva koṭṭente      tiṇhena pharasunā mamaṃ
          kāsirāje na kuppāmi      esā me khantipāramī"ti 3-
evaṃ acetanabhāvena viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramī paramatthapāramī
nāma jātā.
     Tathā mahāsuttasomajātake:-
         "saccavācaṃnurakkhanto         cajitvā mama jīvitaṃ
          mocesiṃ ekasataṃ khattiye     esā me saccapāramī"ti 3-
evaṃ jīvitaṃ cajitvā saccaṃ anurakkhantassa saccapāramī paramatthapāramī nāma
jātā.
     Tathā mūgapakkhajātake:-
         "mātā pitā na me dessā   attā me na ca dessiyo
          sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ         tasmā vataṃ adhiṭṭhahin"ti
evaṃ jīvitampi pariccajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramī paramatthapāramī
nāma jātā.
@Footnote: 1 abhi.A. 1/79    2 Sī. antobhassataragataṃ   3 abhi.A. 1/79
     Tathā suvaṇṇasāmajātake 1-:-
         "na maṃ koci uttasati          napi 2- bhāyāmi kassaci
          mettābalenupatthaddho        ramāmi pavane tadā"ti 3-
evaṃ jīvitampi anoloketvā mettāyantassa mettāpāramī paramatthapāramī nāma
jātā.
     Tathā lomahaṃsajātake:-
         "susāne seyyaṃ kappemi       chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ 4-
          gāmaṇḍalā 5- upagantvā 6-  rūpaṃ dassentinappakan"ti 7-
evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ
upādentesupi upekkhaṃ anativattantassa upekkhāpāramī paramatthapāramī nāma
jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana cariyāpiṭakato gahetabbo.
     Idāni therena puṭṭhassa bhagavato byākaraṇaṃ dassentehi saṅgītikārakehi:-
      [78] "tassa puṭṭho viyākāsi      karavīkamadhuragiro
            nibbāpayanto hadayaṃ        hāsayanto sadevakaṃ.
             [79] Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ
                  nikīḷitaṃ 8- buddhaparamparāgataṃ
                  pubbenivāsānugatāya buddhiyā
                  pakāsayī lokahitaṃ sadevake"ti
vuttaṃ.
@Footnote: 1 Sī. ekarājajātake     2 napihaṃ (syā)       3 khu.cariyā. 33/33/593
@4 upanidhāya (syā)       5 Sī.,i. gomaṇḍalā    6 upāgantvā (syā)
@7 khu.cariyā. 33/35/594 (syā)               8 Sī.,i.,Ma. nikīnitaṃ
     Tattha tassa puṭṭho viyākāsīti tena dhammasenāpatinā puṭṭho hutvā
tassa byākāsi, attano abhinīhārato paṭṭhāya abhisambodhipariyosānaṃ sabbaṃ
buddhavaṃsaṃ kathesīti attho. Karavīkamadhuragiroti karavīkasakuṇassa viya madhurā girā
yassa so karavīkamadhuragiro, karavīkamadhuramañjussaroti attho. Tatridaṃ karavīkānaṃ
madhurassaratā karavīkasakuṇā kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā
paggharitaṃ phalarasaṃ pivitvā pakkhena tāḷaṃ datvā vikūjamāne catuppadā madamattā viya saḷituṃ
ārabhanti, gocarapasutāpi catuppadagaṇā mukhagatānipi tiṇāni chaḍdetvā taṃ nādaṃ
suṇanti, vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvā
cittakatā viya tiṭṭhanti, anubandhamigāpi maraṇabhayaṃ hitvā tiṭṭhanti, ākāse
pakkhandantā pakkhinopi pakkhe pasāretvā tiṭṭhanti, udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ
acālentā taṃ saddaṃ suṇamānā tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā. 1- Nibbāpayanto
hadayanti kilesaggisantattasabbajanamānasaṃ dhammakathāmatadhārāya sītibhāvaṃ janayantoti
attho. Hāsayantoti tosayanto. Sadevakaṃ lokaṃ.
     Atītabuddhānanti atītānaṃ buddhānaṃ. 2- Amhākaṃ bhagavato abhinīhārassa
purato pana taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā
ekasmiṃ kappe nibbattiṃsu. Tesaṃ aparabhāge koṇḍaññādayo tevīsati 2- buddhāti
sabbe dīpaṅkarādayo catuvīsati buddhā idha "atītabuddhā"ti adhippetā, tesaṃ
atītabuddhānaṃ. Jinānanti tasseva vevacanaṃ. Desitanti kathitaṃ. Catuvīsatiyā buddhānaṃ
catusaccapaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ. Nikīḷitanti tesaṃ caritaṃ. Kappajātigottāyubodhisāvaka-
sannipātaupaṭṭhākamātāpituputtabhariyāparicchedādikaṃ nikīḷitaṃ nāma. Buddhaparamparā-
gatanti dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva kassapaparamparato āgataṃ desitaṃ nikīḷitaṃ vāti
@Footnote: 1 su.vi. 2/38/48, pa.sū. 3/386/276    2 Sī.,i. ayaṃ pāṭho na dissati
Attho. Pubbenivāsānugatāya buddhiyāti ekampi jātiṃ dvepi jātiyoti 1- evaṃ
vibhattaṃ pubbe nivuṭṭhakkhandhasantānasaṅkhātaṃ pubbenivāsaṃ anugatā upagatā tāya
pubbenivāsānugatāya buddhiyā. Pubbenivāsānussatiñāṇenāti attho. Pakāsayīti
byākāsi. Lokahitanti sabbalokahitaṃ buddhavaṃsaṃ. Sadevaketi sadevake loketi.
Attho.
     [80] Atha bhagavā karuṇāsītalena hadayena sadevakaṃ lokaṃ savane
niyojento "pītipāmojjajanan"tiādimāha. Tattha pītipāmojjajanananti
pītipāmojjakaraṃ pītiyā pubbabhāgaṃ pāmojjaṃ, pañcavaṇṇāya pītiyā jananti attho.
Sokasallavinodanti sokasaṅkhātānaṃ sallānaṃ vinodanaṃ viddhaṃsanaṃ. Sabbasampatti-
paṭilābhanti sabbāpi devamanussasampattiādayo sampattiyo paṭilabhanti etenāti
sabbasampattipaṭilābho, taṃ sabbasampattipaṭilābhaṃ buddhavaṃsadesananti attho.
Cittīkatvāti citte katvā, buddhānussatiṃ purakkhatvāti attho. Suṇāthāti nisāmetha
nibodhatha. Meti mama.
     [81] Madanimmadananti jātimadādīnaṃ sabbamadānaṃ nimmadanakaraṃ. Sokanudanti
soko nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa cittasantāPo. Kiñcāpi atthato
domanassameva hoti, evaṃ santepi anto nijjhānalakkhaṇo, cetaso
parinijjhāyanaraso, anusocanapaccuppaṭṭhāno, taṃ sokaṃ nudatīti sokanudo, taṃ sokanudaṃ.
Saṃsāraparimocananti saṃsārabandhanato parimocanakaraṃ. "saṃsārasamatikkaman"tipi pāṭho,
tassa saṃsārasamatikkamakaranti attho.
     Sabdukkhakkhayanti ettha dukkhasaddo dukkhavedanādukkhavatthudukkhārammaṇadukkha-
paccayadukkhaṭṭhānādīsu dissati. Ayañhi "dukkhassa ca pahānā"tiādīsu 2-
@Footnote: 1 vi.mahāvi. 1/12/5, Ma.mū. 12/148, 384, 431/108, 344,379, Ma.Ma. 13/233/209
@2 dī.Sī. 9/232/76, Ma.mū. 12/383, 430/343, 378, vi.mahāvi. 1/11/5
Dukkhavedanāyaṃ dissati. "jātipi dukkhā jarāpi dukkhā"tiādīsu 1- dukkhavatthusmiṃ.
"yasmā ca kho mahāli rūpaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantan"tiādīsu 2-
dukkhārammaṇe. "dukkho pāpassa accayo"tiādīsu 3- dukkhapaccaye. "yāvañcidaṃ
bhikkhave na sukaraṃ 4- akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayā"tiādīsu 5-
dukkhaṭṭhāne. Idha panāyaṃ dukkhavatthusmiṃ dukkhapaccayepi ca daṭṭhabbo. Tasmā
jātiādisabbadukkhakkhayakaranti attho. 6- Magganti ettha kusalatthikehi maggīyati,
kilese vā mārento gacchatīti maggoti buddhavaṃsadesanā vuccati, taṃ nibbānassa
maggabhūtaṃ buddhavaṃsadesanaṃ. Sakkaccanti sakkaccaṃ cittīkatvā, ohitasotā hutvāti
attho. Paṭipajjathāti adhitiṭṭhatha, 7- suṇāthāti attho. Atha vā pītipāmojjajananaṃ
sokasallavinodanaṃ sabbasampattipaṭilābhahetubhūtaṃ imaṃ buddhavaṃsadesanaṃ sutvā idāni
madanimmadanādiguṇavisesāvahaṃ sabbadukkhakkhayaṃ buddhabhāvamaggaṃ paṭipajjathāti sabbesaṃ
devamanussānaṃ buddhattaṃ paṇidhāya ussāhaṃ janeti. Sesamettha uttānamevāti.
                   Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsaṭṭhakathāya
                     ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
             Niṭṭhitā ca sabbākārena abbhantaranidānassatthavaṇṇanā.
                        -----------------
                      2. Sumedhapatthanākathāvaṇṇanā
             idāni:-
     [1-2] "kappe ca satasahasse        caturo ca asaṅkhiye
             amaraṃ nāma nagaraṃ           dassaneyyaṃ manoraman"ti-
ādinayappavattāya buddhavaṃsavaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā
buddhavaṃsavaṇṇanā yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā
@Footnote: 1 dī.mahā. 10/387/260, saṃ.mahā. 19/1081/367      2 saṃ.kha. 17/60/58
@3 khu.dha. 25/117/37      4 cha. sukarā              5 Ma.u. 14/250/218
@6 abhi.A. 1/2/89        7 Ma. adhiṭṭhatha
Suttanikkhepavicāraṇā tāva veditabbā. Cattāro hi suttanikkhepā attajjhasayo
parajjhāsayo pucchāvasiko aṭṭhuppattikoti. Tattha yāni suttāni bhagavā parehi
anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayena kathesi. Seyyathidaṃ:- ākaṅkheyyasuttaṃ 1-
vatthasuttanti 2- evamādīni, tesaṃ attajjhāsayo nikkhePo.
     Yāni vā pana "paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā,
yannūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyyan"ti 3- evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ
khantiṃ manaṃ bujjhanakabhāvañca oloketvā parajjhāsayavasena kathitāni. Seyyathidaṃ:-
rāhulovādasuttaṃ 4- dhammacakkappavattanasuttanti 5- evamādīni, tesaṃ parajjhāsayo
nikpekho.
     Bhagavantaṃ upasaṅkamitvā te te devamanussā pañhaṃ pucchanti. Evaṃ
puṭṭhena pana bhagavatā yāni kathitāni devatāsaṃyutta 6- bojjhaṅgasaṃyuttādīni, 7-
tesaṃ pucchāvasiko nikkhePo.
     Yāni vā pana uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca desitāni 8- dhammadāyādaputtamaṃsūpamādīni,
9- tesaṃ aṭṭhuppattiko nikkhePo. Evametesu catūsu suttanikkhepesu
imassa buddhavaṃsassa pucchāvasiko nikkhePo. Pucchāvasena hi bhagavatā ayaṃ
nikkhitto. Kassa pucchāvasena? āyasmato sāriputtattherassa. Vuttañhetaṃ asmiṃ
nidānasmiṃ eva:-
         "sāriputto mahāpuñño        samādhijjhānakovido
          paññāya pāramippatto        pucchati lokanāyakaṃ
          kīdiso te mahāvīra          abhinīhāro naruttamā"ti 10-
ādi. Tenesā buddhavaṃsadesanā pucchāvasikāti veditabbā.
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/64/43, Ma.u. 14/416/356         2 Ma.mū. 12/70/48
@3 Ma.u. 14/416/356, saṃ.saḷā. 18/187/132 (syā)
@4 Ma.Ma. 13/113/91   5 vi.mahā. 4/13/13,saṃ.mahā. 19/1081/367,
@khu.paṭi. 31/598-506 (syā)    6 saṃ.sa. 15/1/1
@7 saṃ.mahā. 19/182/58        8 Ma.mū. 12/29/17
@9 saṃ.ni. 16/63/95    10 khu.buddha 33/1 (74)/414 (syā)
     Tattha kappe ca satasahasseti ettha kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakāla-
paññattichedanavikappanalesasamantabhāvaāyukappamahākappādīsu dissati. Tathā
hi "okappanīyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā"tiādī 1-
abhisaddahane dissati. "anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaṃ
paribhuñjitun"ti 2- evamādīsu vohāre. "yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī"tiādīsu 3-
kāle. "iccāyasmā kappo"ti 4- ca, "nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā
brāhmaṇassā"ti 5- ca eāmādīsu paññattiyaṃ. "alaṅkato kappitakesamassū"ti 6-
evamādīsu chedane. "kappati dvaṅgulakappo"tiādīsu 7- vikappe. "itthi vappo
nipajjitun"tiādīsu 8- lese. "kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā"tiādīsu 9-
samantabhāve. "tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappan"ti 10-
ettha āyukappe. "kīva dīgho nu kho bhante kappo"ti 11- ettha mahākappe.
Ādisaddena "satthukappena vata kira bho mayaṃ sāvakena saddhiṃ mantayamānā na
jānimhā"ti 12- ettha paṭibhāge. "kappo naṭṭho hoti. Kappakatokāso jiṇṇo
hotī"ti 13- ettha vinayakappe. Idha  pana mahākappe daṭṭhabbo. Tasmā kappe ca
satasahasseti mahākappānaṃ satasahassānanti attho. 14- Caturo ca asaṅkhiyeti
"catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake"ti vacanaseso daṭṭhabbo. Kappasatasahassādhikānaṃ
catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthaketi attho. Amaraṃ nāma nagaranti "amaran"ti ca
"amaravatī"ti ca laddhanāmaṃ nagaraṃ ahosi. Keci panettha aññenāpi pakārena
@Footnote: 1 Ma.mū. 12/387/345      2 vi.cūḷa. 7/250/7    3 Ma.mū. 12/387/345
@4 khu.su. 25/1099/544, khu.cūḷa. 30/366/176      5 khu.su. 25/347/399
@6 khu.jā. 28/912/321 (syā)                  7 vi.cūḷa. 7/446/286
@8 aṅ.aṭṭhaka. 23/185 (95)/345 (syā)
@9 Ma.u. 14/387/333, khu.su. 25/13, khu.su. 25/91/355
@10 dī.mahā. 10/167, 178/92, 102, khu.u. 25/51/180
@11 saṃ.ni. 16/128-29/175   12 Ma.mū. 12/260/221    13 vi.mahāvi. 2/371/287
@14 su.vi. 1/29/96, su.vi. 3/275/154, sā.pa. 1/1/15,
@mano.pū. 2/128/269, khu.A. 1/101
Vaṇṇayanti, kiṃ tehi, nāmamattaṃ panetaṃ tassa nagarassa. Dassaneyyanti suvibhatta-
vicitracaccaradvāracatukkasiṅghāṭakapākāraparikkhepapāsādahammiyabhavanasamalaṅkatattā-
dassanīyaṃ. Manoramanti samasuciparamaramaṇīyabhūmibhāgattā chāyūdakasampannattā
sulabhāhārattā sabbopakaraṇayuttattā ca samiddhattā devamanussādīnaṃ mano
ramayatīti manoramaṃ
     dasahi saddehi avivittanti hatthisaddena assasaddena rathasaddena
bherisaddena saṅkhasaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena sammatāḷa-
saddena "bhuñjatha pivatha khādathā"ti dasamena saddenāti imehi dasahi saddehi
avivittaṃ ahosi, sabbakālaṃ anupamussavasamajjanāṭakā kīḷantīti attho.
Annapānasamāyuttanti annena catubbidhena āhārena ca pānena ca suṭṭhu
āyutaṃ annapānasamāyutaṃ, iminā subhikkhatā dassitā, bahuannapānasamāyutanti attho.
     Idāni te dasa sadde vatthuto dassanatthaṃ:-
         "hatthisaddaṃ assasaddaṃ        bherisaṅkharathāni ca
          khādatha pivatha ceva         annapānena ghositan"ti
vuttaṃ.
     Tattha hatthisaddanti hatthīnaṃ koñcanādasaddena, karaṇatthe upayogavacanaṃ
daṭṭhabbaṃ. Esa nayo sesapadesupi. Bherisaṅkharathāni cāti bherisaddena ca
saṅkhasaddena ca rathasaddena cāti attho. Liṅgavipariyāsena vuttaṃ, khādatha pivathāti
evamādinayappavattena annapānapaṭisaṃyuttena ghositaṃ abhināditanti attho.
Etthāha:- tesaṃ pana saddānaṃ ekadesova dassito, na sakaloti? na
Ekadeso sakalo dasavidho dassitova. Kathaṃ? bherisaddena mudiṅgasaddo saṅgahito,
Saṅkhasaddena vīṇāgītasammatāḷasaddā saṅgahitāti daseva dassitā.
     Evaṃ ekena pariyāyena nagarasampattiṃ vaṇṇetvā puna tameva dassetuṃ:-
        [3] "nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ    sabbakammamupāgataṃ
             sattaratanasampannaṃ       nānājanasamākulaṃ
             samiddhaṃ devanagaraṃva      āvāsaṃ puññakamminan"ti
vuttaṃ
     tattha sabbaṅgasampannanti pākāragopuraṭṭālakādisabbanagarāvayavasampannaṃ,
paripuṇṇasabbavittūpakaraṇadhanadhaññatiṇakaṭṭhodakanti vā attho. Sabbakammamupāgatanti
sabbakammantena upagataṃ, samupagatasabbakammantanti attho. Sattaratanasampannanti
paripuṇṇamuttādisattaratanaṃ, cakkavattinivāsabhūmito vā hatthiratanādīhi sattaratanehi
sampannaṃ. Nānājanasamākulanti nānāvidhadesabhāsehi 1- janehi samākulaṃ. Samiddhanti
manussopabhogasabbopakaraṇehi samiddhaṃ phītaṃ. Devanagaraṃvāti devanagaraṃ viya
ālakamandā viya amaravatī samiddhanti vuttaṃ hoti. Āvāsaṃ puññakamminanti
āvasanti ettha puññakammino janāti āvāso. "āvāso"ti vattabbe
"āvāsan"ti liṅgabhedaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ. Paññāyati tenāti puññaṃ,
kularūpamahābhogissariyavasena 2- paññāyatīti attho. Punātīti vā puññaṃ.
Sabbakusalamalarajāpavāhakattā puññaṃ kammaṃ yesaṃ atthi te puññakammino, tesaṃ
puññakamminaṃ āvāsabhūtanti attho.
     Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca
pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho
jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya
samannāgato, so tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahosi sanighaṇḍukeṭubhānaṃ
@Footnote: 1 Sī.,i. nānāvesa...     2 Sī.,i. kularūpamativibhavissariyavasena
Sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo anavayo lokāyatamahāpurisa-
lakkhaṇesu. Tassa pana daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako
amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādivividharatanabharite gabbhe
viravitvā "ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitu santakaṃ, ettakaṃ
ayyakapayyakānaṃ santakan"ti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā "etaṃ
paṭipajjāhī"ti niyyātesi. So "sādhū"ti sampaṭicchitvā puññāni karonto
agāraṃ ajjhāvasi. Tena vuttaṃ:-
        [4] "nagare amaravatiyā       sumedho nāma brāhmaṇo
             anekakoṭisannicayo      pahūtadhanadhaññavā.
        [5]  Ajjhāyako mantadharo     tiṇṇaṃ vedāna pāragū
             lakkhaṇe itihāse ca     sadhamme pāramiṃ gato"ti.
     Tattha nagare amaravatiyāti amaravatīsaṅkhāte nagare. Sumedho nāmāti ettha
"medhā"ti paññā vuccati. Sā tassa sundarā pasatthāti sumedhoti paññāyittha.
Brāhmaṇoti brahmaṃ aṇati sikkhatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho.
Akkharacintakā pana "brahmuno apaccaṃ brāhmaṇo"ti vadanti. Ariyā pana
bāhitapāpattā brāhmaṇāti. Anekakoṭisannicayoti koṭīnaṃ sannicayo
koṭisannicayo, aneko koṭisannicayo yassa soyaṃ anekakoṭisannicayo,
anekakoṭidhanasannicayoti attho. Pahūtadhanadhaññavāti bahuladhanadhaññavā. Purimaṃ
bhūmigatagabbhagatadhanadhaññavasena vuttaṃ, idaṃ niccaparibhogūpagatadhanadhaññavasena vuttanti
veditabbaṃ.
     Ajjhāyakoti na jhāyatīti ajjhāyako, jhānabhāvanārahitoti attho.
Vuttañhetaṃ "na dānime jhāyantīti. Na dānime jhāyantīti kho vāseṭṭha
`ajjhāyakā Ajjhāyakātveva tatiyaṃ 1- akkharaṃ upanibbattan"ti 2- evaṃ
paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ uppannaṃ. Idāni mantaṃ
jhāyatīti ajjhāyako, mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsavacanaṃ katvā
voharanti. Mante dhāretīti mantadharo. Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ
tiṇṇaṃ vedānaṃ. Ayaṃ pana vedasaddo ñāṇasomanassaganthesu dissati. Tathā
hesa "yaṃ brāhmaṇaṃ vedagumābhijaññā, 3- akiñcanaṃ kāmabhave asattan"tiādīsu 4-
ñāṇe dissati. "ye vedajātā vicaranti loke"tiādīsu 5- somanasse. "tiṇṇaṃ
vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānan"tiādīsu 6- ganthe. Idhāpi ganthe. 7- Pāragūti
tiṇṇaṃ vedānaṃ oṭṭhapahatakaraṇamattena pāraṃ gatoti pāragū. Lakkhaṇeti
itthilakkhaṇapurisalakkhaṇamahāpurisalakkhaṇādike lakkhaṇe. Itihāseti itiha āsa, itiha
āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutte purāṇasaṅkhāte ganthavisese. Sadhammeti brāhmaṇānaṃ
sake dhamme sake ācariyake vā. Pāramiṃ gatoti pāraṃ gato, disāpāmokkho
ācariyo ahosīti attho.
     Athekadivasaṃ so dasaguṇagaṇārādhitapaṇḍito sumedhapaṇḍito  uparipāsādavaratale
rahogato hutvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno cintesi "punabbhave
paṭisandhiggahaṇaṃ nāma dukkhaṃ, tathā nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṃ,
ahañca jātidhammo jarādhammo byādhidhammo maraṇadhammo, evaṃ bhūtena
mayā ajātiṃ ajaraṃ abyādhiṃ amaraṇaṃ sukhaṃ sivaṃ nibbānaṃ pariyesituṃ vaṭṭati,
avassaṃ bhavacārakato muccitvā nibbānagāminā ekena maggena bhavitabban"ti.
Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 Sī.,Ma. dutiyaṃ           2 dī.pā. 11/132/81       3 Sī. vedagumaddasāni
@4 khu.su. 25/1066/537    5 aṅ.catukka. 21/57/72
@6 dī.Sī. 9/256/87       7 pa.sū. 1/75/186
        [6] "rahogato nisīditvā        evaṃ cintesahaṃ tadā
             dukkho punabbhavo nāma      sarīrassa ca bhedanaṃ.
        [7]  Jātidhammo jarādhammo      byādhidhammo sahaṃ tadā
             ajaraṃ amaraṃ khemaṃ          pariyesissāmi nibbutiṃ.
        [8]  Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ           nānākuṇapapūritaṃ
             chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ      anapekkho anatthiko.
        [9]  Atthi hehiti so 1- maggo  na so sakkā na hetuye
             pariyesissāmi taṃ maggaṃ      bhavato parimuttiyā"ti.
     Ettha pana gāthāsambandhañca anuttānapadānamatthañca vatvāva gamissāma.
Tattha rahogatoti rahasi gato, rahasi ṭhāne nisinno. Evaṃ cintesahanti evaṃ
cintesiṃ ahaṃ. Evanti iminā cintanākāraṃ dasseti. Tadāti tasmiṃ
sumedhapaṇḍitakāle. "evaṃ cintesahan"ti bhagavā iminā attanā saddhiṃ sumedhapaṇḍitaṃ
ekattaṃ karoti. Tasmā tadā so sumedho ahamevāti pakāsento "evaṃ
cintesahaṃ tadā"ti bhagavā uttamapurisavasenāha. Jātidhammoti jātisabhāvo. Esa
nayo sesapadesupi. Nibbutinti nibbānaṃ.
     Yaṃnūnāti parivitakkanatthe nipāto, yadi panāhanti attho. Pūtikāyanti
pūtibhūtaṃ kāyaṃ. Nānākuṇapapūritanti muttakarīsapubbalohitapittasemhakheḷasiṅghāṇikādi-
anekakuṇapapūritaṃ. 2- Anapekkhoti anālayo. Atthīti avassaṃ upalabbhati. Hehitīti
bhavissati, parivitakkanavacanamidaṃ. Na so sakkā na hetuyeti tena maggena 3- na
sakkā na bhavituṃ. So pana maggo hetuyeti hetubhāvāya na na  hoti,
hetuyevāti attho. Bhavato parimuttiyāti bhavabandhanavimuttiyāti attho.
@Footnote: 1 Sī. yo    2 Sī....bharitaṃ    3 Sī. ekena pana maggena
     Idāni attanā parivitakkitamatthaṃ sampādayituṃ "yathāpī"tiādimāha. Yathā
hi loke dukkhassa paṭipakkhabhūtaṃ sukhaṃ nāma atthi, evaṃ bhave sati tappaṭipakkhena
vibhavenāpi bhavitabbaṃ, yathā ca uṇhe sati tassa vūpasamabhūtaṃ sītalampi atthi, evaṃ
rāgādiaggīnaṃ vūpasamena nibbānena bhavitabbaṃ. Yathā ca pāpassa lāmakassa
dhammassa paṭipakkhabhūto kalyāṇo anavajjadhammopi atthiyeva, evameva pāpikāya
jātiyā sati sabbajātikhepanato ajātisaṅkhātena nibbānenāpi bhavitabbamevāti.
Tena vuttaṃ:-
        [10] "yathāpi dukkhe vijjante    sukhaṃ nāmapi vijjati
             evaṃ bhave vijjamāne      vibhavopicchitabbako.
        [11] Yathāpi uṇhe vijjante     aparaṃ vijjati sītalaṃ
             evaṃ tividhaggi vijjante     nibbānaṃ icchitabbakaṃ.
        [12] Yathāpi pāpe vijjante     kalyāṇamapi vijjati
             evameva jāti vijjante    ajātipicchitabbakan"ti.
     Tattha yathāpīti opammatthe nipāto. Sukhanti kāyikacetasikasukhaṃ, suṭṭhu dukkhaṃ
khaṇatīti sukhaṃ. Bhaveti janane. Vibhavoti ajananaṃ, janane vijjamāne ajananadhammopi
icchitabbo. Tividhaggi vijjanteti tividhe rāgādike aggimhi vijjamāneti
attho. Nibbānanti tassa tividhassa rāgādiaggissa nibbāpanaṃ upasamanaṃ nibbānañca
icchitabbaṃ. Pāpeti akusale lāmake. Kalyāṇamapīti kusalamapi. Evamevāti evamevaṃ.
Jāti vijjanteti jātiyā vijjamānāyāti attho. Liṅgabhedañca vibhattilopañca
katvā vuttaṃ. Ajātipīti jātikhepanaṃ ajātinibbānampi icchitabbaṃ.
     Athāhaṃ parampi cintesiṃ "yathā nāma gūtharāsimhi nimuggena purisena
dūratova kamalakuvalayapuṇḍarīkasaṇḍamaṇḍitaṃ vimalasalilaṃ taḷākaṃ disvā' katarena nu
Kho maggena tattha gantabban'ti taḷākaṃ gavesituṃ yuttaṃ. Yaṃ tassa agavesanaṃ,
na so tassa taḷākassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva
kilesamaladhovane amatamahātaḷāke vijjamāne yaṃ tassa agavesanaṃ, na so
amatasaṅkhātassa nibbānamahātaḷākassa doso, purisasseva doso. Yathā pana
corehi saṃparivārito puriso palāyanamagge vijjamānepi sace so na palāyati,
na so tassa maggassa doso, tassa purisasseva doso. Evameva kilesacorehi
parivāretvā gahitassa purisassa vijjamāneyeva nibbānamahānagaragāmimhi sive
mahāmagge tassa maggassa agavesanaṃ nāma na maggassa doso, purisasseva
doso. Yathā byādhipīḷito puriso vijjamāne byādhitikicchake vejje sace
taṃ vejjaṃ gavesitvā taṃ byādhiṃ na tikicchāpeti, na so vejjassa doso,
tassa purisasseva doso. Evameva pana yo kilesabyādhiparipīḷito
kilesavūpasamamaggakovidaṃ vijjamānameva ācariyaṃ na gavesati, tasseva doso, na
kilesabyādhivināyakassa ācariyassa doso"ti. Tena vuttaṃ:-
        [13] "yathā gūthagato puriso      taḷākaṃ disvāna pūritaṃ
             na gavesati taṃ taḷākaṃ       na doso taḷākassa so.
        [14] Evaṃ kilesamaladhovaṃ        vijjante amatantaḷe
             na gavesati taṃ taḷākaṃ       na doso amatantaḷe.
        [15] Yathā arīhi pariruddho       vijjante gamanampathe
             na palāyati so puriso      na doso añjasassa so.
        [16] Evaṃ kilesapariruddho       vijjamāne sive pathe
             na gavesati taṃ maggaṃ        na doso sivamañjase.
        [17] Yathāpi byādhito puriso     vijjamāne tikicchake
             na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ    na doso so tikicchake.
        [18] Evaṃ kilesabyādhīhi        dukkhito patipīḷito
             na gavesati taṃ ācariyaṃ      na doso so vināyake"ti.
     Tattha gūthagatoti gūthakūpagato, gūthena gato makkhito vā. Kilesamaladhovanti
kilesamalasodhane, 1- bhummatthe paccattavacanaṃ. Amatantaḷeti amatasaṅkhātassa
taḷākassa, sāmiatthe bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, anussaraṃ pakkhipitvā vuttaṃ.
Arīhīti paccatthikehi. Pariruddhoti samantato niruddho. Gamanampatheti gamanapathe.
Chandāvināsatthaṃ anussarāgamanaṃ katvā vuttaṃ. Na palāyatīti yadi na
palāyeyya. So purisoti so corehi pariruddho puriso. Añjasassāti maggassa.
Maggassa hi:-
           "maggo pantho patho pajjo    añjasaṃ vaṭumāyanaṃ
             nāvā uttarasetu ca        kullo ca bhisi saṅkamo"ti 2-
bahūni nāmāni. Svāyamidha añjasanāmena vutto. Siveti sabbupaddavābhāvato
sive. Sivamañjaseti sivassa añjasassāti attho. Tikicchaketi vejje.
Na tikicchāpetīti na tikicchāpeyya. Na doso so tikicchaketi tikicchakassa
doso natthi, byādhitasseva dosoti attho. Dukkhitoti sañjātakāyikacetasikadukkho.
Ācariyanti mokkhamaggācariyaṃ. Vināyaketi ācariyassa.
     Evaṃ panāhaṃ cintetvā uttarimpi evaṃ cintesiṃ "yathāpi maṇḍanakajātiko
puriso kaṇṭhe āsattaṃ kuṇapaṃ chaḍḍetvā sukhī gaccheyya, evaṃ mayāpi imaṃ
pūtikāyaṃ chaḍḍetvā anapekkhena nibbānamahānagaraṃ pavisitabbaṃ. Yathā ca
naranāriyo ukkārabhūmiyaṃ uccārapassāvaṃ katvā na taṃ ucchaṅgena vā ādāya
dasante vā veṭhetvā ādāya gacchanti atha kho jigucchamānā oloketumpi
@Footnote: 1 Sī.,i....dhovane            2 khu.cūḷa. 30/568/277 (syā)
Anicchantā anapekkhā chaḍḍetvā gacchanti, evaṃ mayāpi imaṃ pūtikāyaṃ
anapekkhena chaḍḍetvā amataṃ nibbānanagaraṃ pavisituṃ vaṭṭati. Yathā ca nāvikā
nāma jajjaraṃ nāvaṃ udakagāhiniṃ chaḍḍetvā anapekkhāva gacchanti, evamahampi
imaṃ navahi vaṇamukhehi paggharantaṃ kāyaṃ chaḍḍetvā anapekkho nibbānamahānagaraṃ
pavisissāmi. Yathā ca koci puriso muttāmaṇiveḷuriyādīni nānāvidhāni ratanāni
ādāya corehi saddhiṃ maggaṃ gacchanto attano ratanavināsabhayena te core
chaḍḍetvā khemaṃ maggaṃ gaṇhāti, evamayampi pūtikāyo ratanavilopakacorasadiso.
Sacāhaṃ ettha taṇhaṃ karissāmi, ariyamaggakusaladhammaratanāni me nassissanti,
tasmā mayā imaṃ mahācorasadisaṃ karajakāyaṃ chaḍḍetvā nibbānamahānagaraṃ pavisituṃ
vaṭṭatī"ti. Tena vuttaṃ:-
        [19] "yathāpi kuṇapaṃ puriso        kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya
             mocayitvāna gaccheyya       sukhī serī sayaṃvaSī.
        [20] Tathevimaṃ pūtikāyaṃ           nānākuṇapasañcayaṃ
             chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ       anapekkho anatthiko.
        [21] Yathā uccāraṭṭhānamhi 1-    karīsaṃ naranāriyo
             chaḍḍayitvāna gacchanti        anapekkhā anatthikā.
        [22] Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ       nānākuṇapapūritaṃ
             chaḍḍayitvāna gacchissaṃ        vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.
        [23] Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ         paluggaṃ udagāhiniṃ 2-
             sāmī chaḍḍetvā gacchanti     anapekkhā anatthikā.
        [24] Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ       navacchiddaṃ dhuvassavaṃ
             chaḍḍayitvāna gacchissaṃ        jiṇṇanāvaṃva sāmikā.
@Footnote: 1 Ma. ussāsaṭṭhānamhi, ussāsaṭhānamhi (syā)
@2 Sī. udakagāhīṇiṃ, paluttaṃ udakagāhiniṃ (syā)
        [25] Yathāpi puriso corehi       gacchanto bhaṇḍamādiya
             bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā        chaḍḍayitvāna gacchati.
        [26] Evameva ayaṃ kāyo        mahācorasamo viya
             pahāyimaṃ gamissāmi          kusalacchedanābhayā"ti.
     Tattha yathāpi kuṇapaṃ purisoti yathāpi daharo yuvā maṇḍanakajātiko
puriso ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe
āsattena aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā taṃ kuṇapaṃ mocetvā gaccheyya.
Sukhīti sukhito. Serīti yathicchakavihārī. Nānākuṇapasañcayanti anekavidhakuṇaparāsibhūtaṃ.
"nānākuṇapapūritan"tipi pāṭho.
     Uccāraṭṭhānamhīti uccārenti vaccaṃ karonti etthāti uccāro,
uccāro ca so ṭhānañceti uccāraṭṭhānaṃ. Atha vā ussāsiyyatīti ussāso,
vaccassetaṃ nāmaṃ, tassa ṭhānaṃ ussāsaṭṭhānaṃ, tasmiṃ ussāsaṭṭhānamhi,
ukkāraṭṭhāneti attho. Vaccaṃ katvā yathā kuṭinti vaccaṃ katvā kuṭiṃ naranāriyo
viyāti attho.
     Jajjaranti jiṇṇaṃ. Palugganti palujjantiṃ, vikirantinti attho.
Udagāhininti udakagāhiniṃ. Sāmīti nāvāsāmikā. Navacchiddanti cakkhusotādīhi
navahi vaṇamukhehi chiddāvacchiddehi yuttattā navacchiddaṃ. Dhuvassavanti
dhuvanissandaṃ, niccaṃ  paggharaṇāsucinti attho.
     Bhaṇḍamādiyāti yaṅkiñci bhaṇḍaṃ ādiya. Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvāti
bhaṇḍassa acchindanena bhayaṃ disvāti attho. Evamevāti so bhaṇḍamādāya
gacchanto puriso viya. Ayaṃ kāyoti ayaṃ pana kucchitānaṃ paramajegucchānaṃ
āyoti kāyo. Āyoti uppattiṭṭhānaṃ. Āyanti tatoti āyo, kucchitā
kesādayo. Iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo. Mahācorasamo viyāti
Cakkhuādīhi rūpādīsu piyarūpesu sārajjanādivasena pāṇātipātādinnādānādicoro 1-
hutvā sabbakusalaṃ vilumpatīti mahācorasamo. Tasmā yathā so ratanabhaṇḍamādāya
corehi saddhiṃ gacchanto puriso te core pahāya gacchati, evamevāhampi
imaṃ mahācorasamaṃ kāyaṃ pahāya attano sotthibhāvakaraṃ maggaṃ gavesituṃ
gamissāmīti atthasambandho veditabbo. Kusalacchedanābhayāti kusaladhammavilopanabhayenāti 2-
attho.
     Athevaṃ sumedhapaṇḍito nānāvidhāhi upamāhi nekkhammakāraṇaṃ cintetvā
punapi cintesi "imaṃ mahādhanarāsiṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ
gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ
kātuṃ vaṭṭatī"ti gantvā rañño ārocesi "ahaṃ mahārāja jātijarādīhi
upaddutahadayo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi, mayhaṃ anekakoṭisatasahassaṃ
dhanaṃ atthi, taṃ devo paṭipajjatū"ti rājā āha "na mayhaṃ te dhanena attho,
tvaṃyeva yadicchakaṃ karohī"ti.
     So ca "sādhu devā"ti nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā
vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya amaravaranagarasadisato amaranagarato nikkhamitvā
ekakova nānāmigagaṇavante himavante dhammikaṃ nāma pabbataṃ nissāya assamaṃ
katvā tattha paṇṇasālaṃ katvā pañcadosavivajjitaṃ caṅkamaṃ māpetvā aṭṭhaguṇasamupetaṃ
abhiññābalaṃ samāharituṃ navadosasamannāgataṃ sāṭakaṃ pajahitvā dvādasaguṇamupāgataṃ
vākacīraṃ nivāsetvā pabbaji. Evaṃ pana so pabbajito aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ
paṇṇasālaṃ pahāya dasaguṇasamannāgataṃ rukkhamūlaṃ upagantvā sabbadhaññavikatiṃ
pahāya pavattaphalabhojano hutvā nisajjaṭṭhānacaṅkamanavasena padhānaṃ padahanto
@Footnote: 1 Sī.,i....paro             2 Ma. kusalakamMa...
Sattāhabbhantareyeva aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ pañcannañca abhiññānaṃ lābhī ahosi.
Tena vuttaṃ:-
        [27] "evāhaṃ cintayitvāna    nekakoṭisataṃ dhanaṃ
             nāthānāthānaṃ datvāna    himavantamupāgamiṃ.
        [28] Himavantassāvidūre       dhammiko nāma 1- pabbato
             assamo sukato mayhaṃ     paṇṇasālā sumāpitā.
        [29] Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ     pañcadosavivajjitaṃ
             aṭṭhaguṇasamupetaṃ         abhiññābalamāhariṃ.
        [30] Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha       navadosasamupāgataṃ
             vākacīraṃ nivāsesiṃ       dvādasaguṇamupāgataṃ.
        [31] Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ       pajahiṃ paṇṇasālakaṃ
             upāgamiṃ rukkhamūlaṃ        guṇe dasahupāgataṃ.
        [32] Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ      pajahiṃ niravasesato
             anekaguṇasampannaṃ        pavattaphalamādiyiṃ.
        [33] Tatthappadhānaṃ padahiṃ       nisajjaṭṭhānacaṅkame
             abbhantaramhi sattāhe    abhiññābalapāpuṇin"ti.
     Tattha evāhanti evaṃ ahaṃ, heṭṭhā vuttappakārena cintetvāti attho.
Nāthānāthānanti sanāthānamanāthānañca aḍḍhānañceva daliddānañca "atthikā
gaṇhantū"ti saha koṭṭhāgārehi datvāti attho. Himavantassāvidūreti
himavantapabbatarājassa avidūre samīpe. Dhammiko nāma pabbatoti evaṃnāmako pabbato,
kasmā panāyaṃ dhammikoti? yebhuyyena pana bodhisattā isipabbajjaṃ pabbajitvā
@Footnote: 1 Sī. dhammako nāma
Taṃ pabbataṃ upanissāya abhiññāyo nibbattetvā samaṇadhammaṃ akaṃsu. Tasmā
samaṇadhammassa nissayabhūtattā "dhammiko"tveva pākaṭo ahosi. Assamo sukato
mayhantiādinā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālā caṅkamā sahatthā māpitā
viya vuttā, na ca pana sahatthā māpitā, kintu sakkena devena pesite
vissakammunā 1- devaputtena nimmitā. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena
nibbattaṃ taṃ sampadaṃ sandhāya "sāriputta tasmiṃ pabbate:-
            assamo sukato mayhaṃ      paṇṇasālā sumāpitā
            caṅkamaṃ tattha māpesiṃ      pañcadosavivajjitan"ti-
ādimāha.
     Tattha paṇṇasālāti paṇṇachadanasālā. Tatthāti tasmiṃ assamapade.
Pañcadosavivajjitanti pañcahi caṅkamadosehi vivajjitaṃ. Katame pañca caṅkamadosā
nāma? thaddhavisamatā antorukkhatā gahanacchannatā atisambādhatā ativisālatāti
imehi pañcahi dosehi vivajjitaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedena dīghato saṭṭhiratano
vitthārato diyaḍḍharatano caṅkamo vutto. Atha vā pañcadosavivajjitanti pañcahi
nīvaraṇadosehi vivajjitaṃ parihīnaṃ abhiññābalamāharinti iminā uttarapadena
sambandho daṭṭhabbo. 2- Aṭṭhaguṇasamupetanti "evaṃ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte"ti
evaṃ vuttehi aṭṭhaguṇehi 3- samannāgataṃ abhiññābalaṃ āhariṃ ānesinti attho.
     Keci pana "aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ, aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma
dhanadhaññapariggahābhāvo, anavajjapiṇḍapātapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍabhuñjanabhāvo,
raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanadhaññādīsu gaṇhantesu rājapurisesu
@Footnote: 1 Ma. vissukammunā      2 abhi.A. 1/39
@3 vi.mahā.vi. 1/12/5, dī.Sī. 9/234, 236/77-84.
@Ma.mū. 12/384-6, 431-3/344, 379-80
Raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilopane nibbhayabhāvo,
rājarājamahāmattehi asaṃsaṭṭhabhāvo, catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti imehi aṭṭhahi
samaṇasukhehi upetaṃ samupetaṃ assamaṃ māpesin"ti assamena sambandhaṃ katvā
vadanti, taṃ pāḷiyā na sameti.
     Sāṭakanti vatthaṃ. Tatthāti tasmiṃ assame. Navadosamupāgatanti sāriputta
tattha vasanto attano nivatthapārutaṃ mahagghasāṭakaṃ pajahiṃ pariccajiṃ. Sāṭakaṃ
pajahanto ca tattha nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ
pabbajitānaṃ hi sāṭakasmiṃ nava dosā pakāsitā. Katame nava? sāṭakassa
mahagghabhāvo, parapaṭibaddhabhāvo, paribhogena lahukaṃ kilissanabhāvo, kiliṭṭho ca
dhovitabbo puna rajitabbo ca hoti paribhogena jīraṇabhāvo, jiṇṇassa puna
tunnakaraṇaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti puna pariyesanāya durabhisambhavabhāvo,
tāpasapabbajjāya ananucchavikabhāvo, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo, yathā naṃ na
paccatthikā gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti paridahato vibhūsanaṭṭhānabhāvo,
gahetvā carantassa mahicchabhāvoti etehi navahi dosehi 1- upagataṃ sāṭakaṃ pahāya
vākacīraṃ nivāsesinti dīpeti. Vākacīranti muñjatiṇaṃ hīrāhīraṃ katvā ganthetvā
kataṃ vākamayacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho. Dvādasaguṇamupāgatanti
dvādasahi ānisaṃsehi upetaṃ. Ettha guṇasaddo ānisaṃsaṭṭho "sataguṇā dakkhiṇā
pāṭikaṅkhitabbā"tiādīsu 2- viya. Makāro padasandhikaro. Vākacīrasmiṃ dvādasānisaṃsā
appagghatā, aparāyattatā, sahatthā kātuṃ sakkuṇeyyatā, (3)- paribhogena
jiṇṇepi sibbitabbābhāvo, corabhayābhāvo, pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo,
tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo, sevamānassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo, cīvarappaccaye
@Footnote: 1 apadāna-ṭṭha. 1/11 (cha.Ma.)    2 Ma.u. 14/379/324
@3 Ma. (paribhogena saṇikaṃ kilissati)
Appicchabhāvo, paribhogasukhabhāvo, vākuppattiyā sulabhabhāvo, vākacīre naṭṭhepi
anapekkhabhāvoti imehi dvādasahi guṇehi sampannaṃ. 1-
     Atha sumedhapaṇḍito tattha paṇṇasālāyaṃ viharanto paccūsasamaye paccuṭṭhāya
attano nikkhamanakāraṇaṃ paccavekkhamāno evaṃ kira cintesi "ahaṃ pana
navakanakakaṭakanūpurādisaṅghaṭṭanasaddasammissitamadhurahasitakathitagehajanaramaṇīyaṃ
uḷāravibhavasobhitaṃ suravarabhavanākāramagāraṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya vivekārāmatāya
sabbajanapāpapavāhanaṃ tapovanaṃ paviṭṭhosmi, idha pana me paṇṇasālāya vāso
dutiyo gharāvāso viya hoti, handāhaṃ rukkhamūle vaseyyan"ti. Tena vuttaṃ:-
       #[31] "aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ      pajahiṃ paṇṇasālakan"ti.
     Tattha aṭṭhadosasamākiṇṇanti aṭṭhahi dosehi samākiṇṇaṃ saṃyuttaṃ. Katamehi
aṭṭhahi? mahāsambhārehi nipphādanīyatā, tiṇapaṇṇamattikādīhi niccaṃ paṭijagganīyatā,
senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇātīti avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā
na hotīti vuṭṭhāpanīyabhāvo, sītuṇhassa paṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo,
gharaṃ paviṭṭhena yaṅkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanakaraṇabhāvo,
"mayhamidan"ti sapariggahabhāvo, gehassa atthibhāvo sadutiyakavāso,
ūkāmaṅkuṇagharagoḷikādīnaṃ 2- sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvoti iti ime aṭṭha ādīnave 3-
disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahiṃ.
     Guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ, rukkhamūlaṃ
upagatosmīti attho. Katamehi dasahi? appasamārambhatā, upagamanamattamevettha
hotīti sulabhānavajjatā, abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena aniccasaññā-
samuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherābhāvo, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti
@Footnote: 1 apadāna-ṭṭha. 1/11, abhi.A. 1/41
@2 Sī. ūkāmaṅguṇa...     3 apadāna-ṭṭha. 1/12 (cha.Ma.)
Pāpakaraṇārahābhāvo, pariggahakaraṇābhāvo, devatāhi saha vāso, channapaṭikkhepo,
paribhogasukhatā, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvoti
iti ime dasa guṇe 1- disvā rukkhamūlaṃ upagatosmīti vadati. Āha ca:-
           "vaṇṇito buddhaseṭṭhena       nissayoti ca bhāsito
            nivāso pavivittassa         rukkhamūlasamo kuto.
            Āvāsamaccherahare         devatāparipālite
            pavivitte vasanto hi        rukkhamūlamhi subbato.
            Abhirattāni nīlāni          paṇḍūni patitāni ca
            passanto tarupaṇṇāni        niccasaññaṃ panūdati.
            Tasmā hi buddhadāyajjaṃ       bhāvanābhiratālayaṃ
            vivittaṃ nātimaññeyya        rukkhamūlaṃ vicakkhaṇo"ti. 2-
     Atha sumedhapaṇḍito paṇṇasālāya diṭṭhadoso hutvā rukkhamūlasenāsane
laddhānisaṃso viharanto uttaripi cintesi "āhāratthāya me gāmagamanaṃ
āhārapariyesanadukkhaṃ, nāhaṃ kenaci pārijuññena nikkhamitvā āhāratthāya pabbajito,
āhārapariyesanamūlassa ca dukkhassa pamāṇaṃ natthi, yannūnāhaṃ pavattaphalena
yāpeyyan"ti. Imaṃ pana atthavisesaṃ dīpento:-
    #[32-33] "vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ    pajahiṃ niravasesato
              anekaguṇasampannaṃ      pavattaphalamādiyin"ti-
ādimāha.
     Tattha vāpitanti vapitvā nipphannaṃ. Ropitanti ropitvā nipphannaṃ,
vapanaropanavasena duvidhāva sassanipphatti, taṃ duvidhampi attano appicchatāya
@Footnote: 1 apadāna-ṭṭha. 1/13 (cha.Ma.)          2 visuddhi. 1/93 (syā)
Pahāya pavattaphalena yāpesiṃ. Pavattaphalanti sayameva patitaphalaṃ ādiyinti
paribhuñjiṃ.
            "pavattaphalasantuṭṭho         aparāyattajīviko
             pahīnāhāraloluppo        hoti cātuddiso muni.
             Jahāti rasataṇhañca         ājīvo tassa sujjhati
             tasmā hi nātimaññeyya     pavattaphalabhojanan"ti 1-
evaṃ pavattamāno sumedhapaṇḍito nacirasseva antosattāhe aṭṭha samāpattiyo
pañca abhiññāyo ca pāpuṇi. Imamatthaṃ pakāsentena "tatthappadhānaṃ padahin"tiādi
vuttaṃ. Tattha tatthāti tasmiṃ assame. Padhānanti vīriyaṃ, vīriyaṃ hi padahitabbato
padhānabhāvakaraṇato vā "padhānan"ti vuccati. Padahinti vīriyamārabhiṃ.
Nisajjaṭṭhānacaṅkameti nisajjāya ca ṭhānena ca caṅkamena ca.
     Sumedhapaṇḍito pana seyyaṃ paṭikkhipitvā nisajjaṭṭhānacaṅkameheva
rattindivaṃ vītināmetvā sattāhabbhantareyeva abhiññābalaṃ pāpuṇi. Evaṃ pana
abhiññābalaṃ patvā sumedhatāpase samāpattisukhena vītināmente tadā
sabbajanasaṅgahakaro mārabalabhayaṃkaro ñāṇadīpaṅkaro dīpaṅkaro nāma satthā loke
udapādi.
     Saṅkhepeneva tassāyamanupubbikathā:- ayaṃ kira dīpaṅkaro nāma mahāsatto
samattiṃsa pāramiyo pūretvā vessantarattabhāvasadise attabhāve ṭhito
paṭhavikampanādīni mahādānāni datvā āyupariyosāne tusitapure nibbattitvā tattha
yāvatāyukaṃ ṭhatvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā:-
           "kālo kho te 2- mahāvīra   uppajja mātukucchiyaṃ
            sadevakaṃ tārayanto         bujjhassu amataṃ padan"ti 3-
@Footnote: 1 visuddhi. 1/83 thokaṃ visadisaṃ (syā)    2 pāḷi. kāloyaṃ te
@3 khu.buddha. 33/1/413 (syā)
Vutte tato so devatānaṃ vacanaṃ sutvā ca pañca mahāvilokanāni viloketvā
tato cuto rammavatīnagare attano yasavibhūtiyā vijitavāsudevassa naradevassa
sudevassa nāma rañño kule sumedhāya deviyā kucchismiṃ āsāḷhipuṇṇamiyā
uttarāsāḷhanakkhattena paṭisandhiṃ gahetvā mahatā parivārena parihariyamāno
mahādeviyā kucchimhi maṇikūṭagato viya kenaci asucinā amakkhito dasa māse
vasitvā saliladharavivaragato saradakālacando viya tassā udarato nikkhami.
                          Dvattiṃsa pubbanimitta
     tassa pana dīpaṅkarakumārassa paṭisandhikkhaṇepi vijātakkhaṇepi dvattiṃsa
pubbanimittāni 1- pāṭihāriyāni pāturahesuṃ. Sabbesu sabbaññubodhisattesu
mātukucchiṃ okkamantesu nikkhamantesu sambujjhantesu dhammacakkaṃ pavattantesūti
imesu catūsu ṭhānesu dvattiṃsa pāṭihāriyāni pavattanteva. Tasmā mayā
pākaṭattā dīpaṅkarakumārassa jātiyaṃ dassitāni:-
                 "dīpaṅkare cārukare kumāre
                  sivaṅkare santikareva jāte 2-
                  pakampi saṅkampi tadā samantā
                  sahassasaṅkhyā dasalokadhātu.
         Cakkavāḷasahassesu          dasasahasseva devatā
         ekasmiṃ cakkavāḷasmiṃ        tadā sannipatiṃsu tā.
         Bodhisattaṃ mahāsattaṃ         jātamattantu devatā
         paṭhamaṃ paṭiggaṇhiṃsu           pacchā taṃ manujā pana.
@Footnote: 1 su.vi. 2/31/34-5, pa.sū. 3/207/134-5, apadāna-ṭṭha. 1/62-63
@jātaka-ṭṭha. 1/60-61 (cha.Ma.)  2 Sī. santikaretha jāte
                  Avāditā kenaci cammanaddhā
                  supokkharā dundubhiyo ca vīṇā
                  aghaṭṭitānābharaṇāni tasmiṃ
                  khaṇe samantā madhuraṃ raviṃsu.
                  Chijjiṃsu sabbattha ca bandhanāni
                  sayaṃ vigacchiṃsu ca sabbarogā
                  rūpāni passiṃsu ca jātiandhā
                  saddaṃ samantā badhirā suṇiṃsu.
                  Anussatiṃ jātijaḷā manussā
                  labhiṃsu yānaṃ padasāva paṅgulā
                  videsayātā sayameva nāvā
                  sapaṭṭanaṃ sīghamupāgamiṃsu.
                  Ākāsaṭṭhaṃ 1- bhūmigatañca sabbaṃ
                  sayaṃ samantā ratanaṃ viroci
                  nibbāyi ghore niraye hutāso
                  nadīsu toyampi ca nappavatti.
                  Lokantare dukkhanirantarepi
                  pabhā uḷārā vipulā ahosi
                  tathā tadā santataraṅgamālo
                  mahāsamuddo madhurodakoyaṃ.
@Footnote: 1 Sī.,i. ākāsagaṃ
                  Na vāyi vāto pharuso kharo vā
                  samphullapupphā taravo ahesuṃ
                  viroci cando adhikaṃ satāro
                  na cāpi uṇho suriyo ahosi.
                  Khagā nabhamhāpi 1- ca rukkhato ca
                  haṭṭhāva heṭṭhā paṭhavī bhajiṃsu
                  mahācatuddīpagato ca megho
                  pavassi toyaṃ madhuraṃ samantā.
                  Ṭhatvāva dibbe bhavane sakasmiṃ
                  pasannacittā pana devatāyo 2-
                  nacciṃsu gāyiṃsu ca vādayiṃsu
                  seḷiṃsu tā keḷimakaṃsu ceva.
                  Sayaṃ kira dvāramahākavāṭā
                  khaṇeva tasmiṃ vivaṭā ahesuṃ
                  mahājane neva khudā pipāsā
                  pīḷesi lokaṃ kira kañci kañci.
                  Ye niccaverā pana pāṇisaṅghā
                  te mettacittaṃ paramaṃ labhiṃsu
                  kākā ulūkehi cariṃsu saddhiṃ
                  koṇā 3- varāhehi akaṃsu keḷiṃ.
@Footnote: 1 Sī.,i.,Ma. nagamhā        2 i. devakāyā       3 Ma. kokā
                  Ghorāpi sappānamukhāpi sappā 1-
                  kīḷiṃsu kāmaṃ nakulehi saddhiṃ
                  gaṇhiṃsu majjārasiresu yūkā 2-
                  vissatthacittā gharamūsikāpi.
                  Buddhantarenāpi aladdhatoye
                  pisācaloke vigatā pipāsā
                  khujjā ahesuṃ samacārukāyā
                  mūgā ca vācaṃ madhuraṃ labhiṃsu.
                  Pasannacittā pana pāṇisaṅghā
                  tadaññamaññaṃ piyamālapiṃsu
                  assā ca hesiṃsu pahaṭṭhacittā
                  gajjiṃsu mattā varavāraṇāpi.
                  Surabhicandanacuṇṇasamākulā
                  kusumakuṅkumadhūpasugandhinī
                  vividhacārumahaddhajamālinī
                  dasasahassi ahosi samantato"ti.
     Tatra hissa dasasahassilokadhātukampo sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa
pubbanimittaṃ, devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipāto dhammacakkappavattanakāle
ekappahāreneva sannipatitvā dhammapaṭiggahaṇassa pubbanimittaṃ, paṭhamaṃ devatānaṃ
paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ, pacchā manussānaṃ
@Footnote: 1 Ma. ghoravisānaghorāpi sappā      2 Ma. majjārasaresu yutā
Paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ cammanaddhadundubhīnaṃ
sayameva vajjanaṃ mahantiyā dhammabheriyā anusāvanassa pubbanimittaṃ, vīṇābharaṇānaṃ
sayameva vajjanaṃ anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, bandhanānaṃ sayameva chedo
asmimānasamucchedassa pubbanimittaṃ, mahājanassa sabbarogavigamo catusaccaphalapaṭilābhassa
pubbanimittaṃ, jaccandhānaṃ rūpadassanaṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ, badhirānaṃ
saddassavanaṃ dibbasotadhātupaṭilābhassa pubbanimittaṃ.
     Jātijaḷānaṃ anussatuppādo catusatipaṭṭhānapaṭilābhassa pubbanimittaṃ,
paṅgulānaṃ padasā gamanaṃ caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, videsagatānaṃ
nāvānaṃ sapaṭṭanāgamanaṃ catupaṭisambhidādhigamassa. Ratanānaṃ sayameva virocanaṃ
dhammobhāsapaṭilābhassa, niraye agginibbāyanaṃ ekādasagginibbāyanassa, nadīsu
toyassa nappavattanaṃ catuvesārajjapaṭilābhassa, lokantare āloko avijjandhakāraṃ
vidhametvā ñāṇālokadassanassa, mahāsamuddassa madhurodakatā nibbānarasena
ekarasabhāvassa, vātassa avāyanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhedanassa, tarūnaṃ pupphitabhāvo
vimuttipupphehi pupphitabhāvassa pubbanimittaṃ.
     Candassa ativirocanaṃ bahujanakantatāya pubbanimittaṃ, sūriyassa nātiuṇhavimalabhāvo
kāyikacetasikasukhuppattiyā, khagānaṃ nagādīhi paṭhavigamanaṃ ovādaṃ
sutvā mahājanassa  pāṇehi saraṇagamanassa, mahato catuddīpagatameghassa pavassanaṃ
mahato dhammavassassa, devatānaṃ sakasakabhavanesveva ṭhatvā naccādīhi kīḷanaṃ
buddhabhāvaṃ patvā udānudānassa, 1- dvārakavāṭānaṃ sayameva vivaraṇaṃ
aṭṭhaṅgikamaggadvāravivaraṇassa, khudāpīḷanassa abhāvo kāyagatāsatiyā amatapaṭilābhassa,
pipāsāpīḷanassa abhāvo vimuttisukhena sukhitabhāvassa, verīnaṃ mettacittapaṭilābho
@Footnote: 1 Sī. uddānuddānassa
Catubrahmavihārapaṭilābhassa, dasasahassilokadhātuyā ekadhajamālitā ariyadhajamālitāya
pubbanimittaṃ, sesavisesā pana sesabuddhaguṇapaṭilābhassa pubbanimittānīti veditabbā.
     Atha dīpaṅkarakumāro mahatiyā sampattiyā paricāriyamāno anukkamena
bhaddaṃ yobbanaṃ patvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ
viya rajjasirimanubhavanto uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena
jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjātasaṃvego nivattitvā
sudassananagarasadisavibhavasobhaṃ rammavatī nāma nagaraṃ pāvisi. Nagaraṃ pavisitvā puna catutthavāre
hatthācariyaṃ pakkosāpetvā etadavoca "ahaṃ tāta uyyānadassanatthāya nikkhamissāmi
hatthiyānāni kappāpehī"ti. So "sādhu devā"ti paṭisuṇitvā caturāsītihatthisahassāni
kappāpesi. Atha vissakammo 1- nāma devaputto bodhisattaṃ nānāvirāgavasananivāsanaṃ
āmukkamuttāhārakeyūraṃ 2- ruciranavakanakaṭakamakuṭakuṇḍaladharaṃ paramasurabhikusumamālasamalaṅkata-
siroruhaṃ samalaṅkari kira. Atha dīpaṅkarakumāro devakumāro viya caturāsītiyā
hatthisahassehi parivuto hatthikkhandhavaragato mahatā balakāyena parivuto ratijananaṃ uyyānaṃ
pavisitvā hatthikkhandhato orayha taṃ uyyānamanusañcaritvā paramaruciradassane
sakahadayasītale silātale nisīditvā pabbajjāya cittaṃ uppādesi. Taṅkhaṇaññeva
suddhāvāsakhīṇāsavo mahābrahmā aṭṭha samaṇaparikkhāre ādāya mahāpurisassa
cakkhupathe pāturahosi.
     Mahāpuriso taṃ disvā "kimidan"ti pucchitvā "samaṇaparikkhāro"ti sutvā
alaṅkārabhaṇḍaṃ omuñcitvā pasādhanabhaṇḍāgārikassa hatthe datvā maṅgalakhaggamādāya
saddhiṃ makuṭena kese chanditvā antalikkhe ākāse ukkhipi. Atha sakko
devarājā suvaṇṇacaṅkoṭakena taṃ kesamakuṭaṃ ādāya sinerumuddhani tiyojanappamāṇaṃ
indanīlamaṇimayaṃ makuṭacetiyaṃ nāma akāsi. Atha mahāpuriso devadattiyaṃ arahattadhajaṃ
@Footnote: 1 Ma. visukammo      2 Sī. āmuttamuttaṅkita...
Kāsāvaṃ paridahitvā sāṭakayugaṃ ākāse khipi. Taṃ brahmā paṭiggahetvā
brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ cetiyamakāsi. Dīpaṅkarakumāraṃ pana
pabbajjantaṃ ekā purisakoṭi anupabbaji. Tāya pana parisāya parivuto bodhisatto
dasa māse padhānacariyaṃ acari. Atha visākhapuṇṇamāya aññataraṃ nagaraṃ piṇḍāya
pāvisi.
     Tasmiṃ kira nagare taṃdivasaṃ devatānaṃ balikaraṇatthāya nirudakapāyāsaṃ paciṃsu.
Tassa pana mahāsattassa saparisassa piṇḍāya paviṭṭhassa manussā adaṃsu. Taṃ kira
sabbesaṃ koṭisaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ pariyattaṃ ahosi. Mahāpurisassa pana patte
devatā dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Taṃ paribhuñjitvā tattheva sālavane divāvihāraṃ
vītināmetvā sāyanhasamaye  paṭisallānā vuṭṭhāya gaṇaṃ vissajjetvā sunandena
nāmājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā pipphalibodhirukkhamūlaṃ gantvā
tiṇasantharaṃ santharitvā navutihatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā pallaṅkaṃ ābhujitvā
caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā bodhirukkhamūle nisīdi.
     Tato mārabalaṃ vidhamitvā rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā
majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā pacchimayāme anulomapaṭilomavasena paccayākāraṃ
sammasitvā ānāpānacatutthajjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu
abhinivisitvā udayabbayavasena samapaññāya lakkhaṇāni disvā yāva gotrabhuñāṇaṃ
vipassanaṃ vaḍḍhetvā aruṇodaye ariyamaggena sakalabuddhaguṇe paṭivijjhitvā
buddhasīhanādaṃ naditvā sattasattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā brahmuno
dhammadesanaṃ paṭiññāya sunandārāme dhammacakkaṃ pavattetvā koṭisatānaṃ devamanussānaṃ
dhammāmataṃ pāyetvā catuddīpikamahāmegho viya dhammavassaṃ vassento mahājanassa
bandhanamokkhaṃ karonto janapadacārikaṃ vicari.
     Tadā kira sumedhapaṇḍito samāpattisukhena vītināmento neva paṭhavikampanamaddasa
na tāni nimittāni. Tena vuttaṃ:-
     [34] "evaṃ me siddhippattassa   vasībhūtassa sāsane
          dīpaṅkaro nāma jino      uppajji lokanāyako.
     [35] Uppajjante ca jāyante   bujjhante dhammadesane
          caturo nimitte nāddasaṃ    jhānaratisamappito"ti.
     Tattha evanti idāni vattabbaṃ nidasseti. Meti mama. Siddhippattassāti
pañcābhiññāsiddhippattassa. Vasībhūtassāti bhūtavasissa, ciṇṇavasībhāvamupagatassāti
attho. Sāsaneti vivekamānasānaṃ 1- sāsane, anādaralakkhaṇe sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
Jinoti kilesārijayanena jino.
     Uppajjanteti paṭisandhiggahaṇe. Jāyanteti mātukucchito nikkhamane.
Bujjhanteti anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhante. Dhammadesaneti
dhammacakkappavattane. Caturo nimitteti cattāri nimittāni. Dīpaṅkarassa dasabalassa
paṭisandhijātibodhidhammacakkappavattanesu catūsu ṭhānesu dasasahassilokadhātukampanādīni
nimittānīti attho. Etthāha:- tāni pana bahūni nimittāni, kasmā "caturo
nimitte"ti vuttaṃ, ayuttaṃ nanūti? nāyuttaṃ. Yadipi etāni bahūni nimittāni,
catūsu ṭhānesu pana pavattattā "caturo nimitte"ti vuttaṃ. Nāddasanti nāddasiṃ.
Idāni tesaṃ catunnaṃ nimittānaṃ adassane kāraṇaṃ niddisanto "jhānaratisamappito"ti
āha. Jhānaratīti samāpattisukhassetaṃ adhivacanaṃ. Jhānaratiyā samappitattā
samaṅgībhūtattā tāni nimittāni  nāddasanti attho.
@Footnote: 1 Sī.,i. vemānasatāpasānaṃ
     Atha tasmiṃ kāle dīpaṅkaradasabalo catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto
anupubbena cārikaṃ caramāno paramarammaṃ rammaṃ nāma nagaraṃ patvā
sudassanamahāvihāre paṭivasati. Rammanagaravāsino "dīpaṅkaro kira dasabalo anuttaraṃ
sammāsambodhiṃ patvā pavattitapavaradhammacakko anupubbena cārikaṃ caramāno
rammanagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī"ti sutvā sappiādīni bhesajjāni
gahetvā bhuttapātarāsā suddhuttarāsaṅgā 1- pupphadhūpagandhahatthā yena buddho
tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā pupphādīhi pūjetvā ekamantaṃ
nisīditvā atimadhuraṃ dhammakathaṃ sutvā svātanāya bhagavantaṃ nimantetvā
uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ padakkhiṇaṃ pakkamiṃsu.
     Te punadivase asadisamahādānaṃ sajjetvā maṇḍapaṃ kāretvā
vimalakomalehi nīluppalehi chādetvā catujjātigandhena paribhaṇḍaṃ kāretvā
lājapañcamāni surabhikusumāni vikiritvā maṇḍapassa catūsu koṇesu sītalamadhuravāripuṇṇā
cāṭiyo ṭhapetvā kadalipaṇṇehi pidahitvā maṇḍapopari jayasumanakusumasadisaṃ
paramaruciradassanaṃ celavitānaṃ bandhitvā suvaṇṇamaṇirajatatārakāhi racayitvā tattha
gandhadāmapupphadāmapattadāmaratanadāmāni olambetvā dhūpehi duddinaṃ katvā sakalañca taṃ
rammaṃ rammanagaraṃ sammaṭṭhaṃ saphalakadaliyo ca pupphasamalaṅkate puṇṇaghaṭe ca
ṭhapāpetvā nānāvirāgā dhajapaṭākāyo ca samussāpetvā mahāvīthiyā ubhosu
passesu sāṇipākārehi parikkhipitvā dīpaṅkaradasabalassa āgamanamaggaṃ
alaṅkarontā udakaparibhinnaṭṭhānesu paṃsuṃ pakkhipitvā cikkhallakampi paṭhavī
asamaṃ samaṃ katvā muttāsadisāhi vālukāhi ākiranti, lājapañcamehi
ca pupphehi ākiranti, saphalakadalikamuke ca patiṭṭhāpenti.
@Footnote: 1 Sī. sauttarāsaṅgā, i. suttarāsaṅgā
     Atha tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assamapadato uggantvā
rammanagaravāsīnaṃ tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchanto te
haṭṭhapahaṭṭhe maggaṃ sodhente ca alaṅkaronte ca disvā "kiṃ nu kho kāraṇan"ti
cintetvā sabbesaṃ passantānaññeva ākāsato oruyha ekamante ṭhatvā te
manusse pucchi "ambho kassatthāya tumhe imaṃ maggaṃ sodhethā"ti. Tena vuttaṃ:-
       [36] "paccantadesavisaye        nimantetvā tathāgataṃ
            tassa āgamanaṃ maggaṃ        sodhenti tuṭṭhamānasā.
       [37] Ahantena samayena         nikkhamitvā sakassamā
            dhunanto vākacīrāni        gacchāmi ambare tadā.
       [38] Vedajātaṃ janaṃ disvā       tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ
            orohitvāna gaganā       manusse pucchi tāvade.
       [39] Tuṭṭhahaṭṭho pamudito        vedajāto mahājano
            kassa sodhīyati maggo       añjasaṃ vaṭumāyanan"ti. 1-
     Tattha paccantadesavisayeti majjhimadesasseva ekapasse paccantadesasaññite
janapade. Tassa āgamanaṃ magganti tena āgantabbaṃ magganti attho. Ahantena
samayenāti ahaṃ tasmiṃ samaye, bhummatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sakassamāti
attano assamapadato nikkhamitvā. Dhunantoti odhunanto. "tena samayena "ca,
"tadā "cāti imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ ekatthattā purimassa nikkhamanakiriyāya
pacchimassa ca gamanakiriyāya saddhiṃ sambandho veditabbo, itarathā punaruttidosā
na muccati. Tadāti tasmiṃ samaye.
@Footnote: 1 khu.buddha. 33/36-39/451
     Vedajātanti sañjātasomanassaṃ. Tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditanti imāni tīṇi
padāni aññamaññavevacanāni aññamaññassa atthadīpanāni. Atha vā sukhena
tuṭṭhaṃ, pītiyā haṭṭhaṃ, pāmojjena pamuditaṃ. Orohitvānāti otaritvā. Manusse
pucchīti mānuse pucchi. Ayameva vā pāṭho. Tāvadeti tadā, taṅkhaṇeyevāti
attho. Idāni pucchitamatthaṃ dassentena "tuṭṭhahaṭṭho pamudito"tiādi vuttaṃ.
Tattha ayaṃ mahājano tuṭṭhahaṭṭho pamoditahadayo hutvā maggaṃ sodheti, kiṃ
kāraṇā sodheti, kassatthāya vā sodhetīti evaṃ "sodheti "saddaṃ āharitvā
attho daṭṭhabbo, itarathā na yujjati. Sodhīyatīti suddhabhāvo karīyati. Maggo
añjasaṃ vaṭumāyananti maggassevetāni vevacanāni.
     Evaṃ tena sumedhatāpasena puṭṭhā te manussā āhaṃsu "bhante sumedha kiṃ
na jānātha dīpaṅkaro nāma buddho anuttaraṃ sammāsambodhiṃ patvā
pavattitapavaradhammacakko janapadacārikaṃ caramāno anukkamena amhākaṃ nagaraṃ patvā
sudassanamahāvihāre paṭivasati, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ nimantetvā tasseva buddhassa
bhagavato āgamanamaggaṃ sodhemā"ti. Tato taṃ sutvā sumedhapaṇḍito cintesi
"buddhoti kho panesa ghosopi dullabho, pageva buddhuppādo, tena hi mayāpi
imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa āgamanamaggaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī"ti. So te
manusse āha "sace bho tumhe imaṃ maggaṃ buddhassa sodhetha, mayhampi ekaṃ
okāsaṃ detha, ahampi tumhehi saddhiṃ buddhassa maggaṃ sodhessāmī"ti. Tato te
"sādhū"ti sampaṭicchitvā "ayaṃ sumedhapaṇḍito mahiddhiko mahānubhāvo"ti
jānamānā dubbisodhanaṃ udakasambhinnaṃ ativiya visamaṃ ekaṃ okāsaṃ sallakkhetvā
"imaṃ okāsaṃ tumhe sodhetha, alaṅkarotha cā"ti adaṃsu. Tato sumedhapaṇḍito
buddhārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā cintesi "ahaṃ pana imaṃ okāsaṃ iddhiyā
Paramadassanīyaṃ kātuṃ pahomi, evaṃ kate pana maṃ na paritosessati. Ajja pana
mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti paṃsuṃ āharitvā taṃ padesaṃ pūreti.
     Tassa pana tasmiṃ padese asodhite vippakateyeva rammanagaravāsino
manussā bhagavato kālamārocesuṃ "niṭṭhitaṃ bhante bhattan"ti evaṃ tehi kāle
ārocite dasabalo jayasumanakusumasadisavaṇṇaṃ dupaṭṭacīvaraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā
nivāsetvā tassupari suvaṇṇapāmaṅgena jayasumanakusumakalāpaṃ parikkhipanto viya
vijjulatāsassirikaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā kanakagirisikharamatthake lākhārasaṃ
parisiñcanto viya suvaṇṇacetiyaṃ pavāḷajālena parikkhipanto viya ca suvaṇṇagghikaṃ
rattakambalena paṭimuñcanto viya ca saradasamayarajanikaraṃ rattavalāhakena
paṭicchādento viya ca lākhārasena tintakiṃsukakusumasadisavaṇṇaṃ rattavarapaṃsukūlacīvaraṃ
pārupitvā gandhakuṭidvārato kañcanaguhato sīho viya nikkhamitvā gandhakuṭipamukhe
aṭṭhāsi. Atha sabbe bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya bhagavantaṃ
parivārayiṃsu. Te pana parivāretvā ṭhitā bhikkhū evarūpā ahesuṃ:-
          "appicchā pana santuṭṭhā    vattāro vacanakkhamā
           pavivittā asaṃsaṭṭhā       vinītā pāpagarahino.
           Sabbepi sīlasampannā      samādhijjhānakovidā
           paññāvimuttisampannā      tipañcacaraṇāyutā.
           Khīṇāsavā vasippattā      iddhimanto yasassino
           santindriyā damappattā    suddhā khīṇapunabbhavā"ti.
     Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi vītadoso vītadosehi vītamoho
vītamohehi parivuto ativiya virocittha. Atha satthā mahānubhāvānaṃ khīṇāsavānaṃ
Chaḷabhiññānaṃ catūhi satasahassehi parivuto marugaṇaparivuto 1- dasasatanayano viya
brahmagaṇaparivuto hāritamahābrahmā viya ca aparimitasamayasamupacitakusalabalajanitāya
anopamāya buddhalīḷāya tārāgaṇaparivuto saradasamayarajanikaro viya ca gaganatalaṃ taṃ
maggaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ paṭipajji.
                   Suvaṇṇavaṇṇāya pabhāya dhīro
                   suvaṇṇavaṇṇe kira maggarukkhe
                   suvaṇṇavaṇṇe kusume karonto
                   suvaṇṇavaṇṇo paṭipajji maggaṃ.
     Sumedhatāpasopi tena alaṅkatapaṭiyattena saggena āgacchantassa
dīpaṅkarassa bhagavato dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ asītyānubyañjanehi
anurañjitaṃ byāmappabhāya parikkhepaṃ sassirikaṃ indanīlamaṇisadisaṃ ākāse
nānappakārā vijjulatā viya chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjentaṃ rūpasobhaggappattaṃ
attabhāvaṃ akkhīni ummīletvā oloketvā "ajja mayā dasabalassa
jīvitapariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭatī"ti "mā bhagavā kalale akkami, maṇimayaphalakasetuṃ
akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsavasatasahassehi mama piṭṭhiṃ akkamanto gacchatu,
taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti kese mocetvā ajinajaṭāvākacīrāni
kāḷavaṇṇe kalale pattharitvā tattheva kalalapiṭṭhe nipajji, tena vuttaṃ:-
       [40] "te me puṭṭhā viyākaṃsu    `buddho loke anuttaro
             dīpaṅkaro nāma jino       uppajji lokanāyako
             tassa sodhīyati maggo       añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.'
       [41]  Buddhoti vacanaṃ 2- sutvāna   pīti uppajji tāvade
             buddho buddhoti kathayanto    somanassaṃ pavedayiṃ.
@Footnote: 1 Sī.,Ma. amaragaṇa...              2 Sī.,i.,Ma. mama
       [42] Tattha ṭhatvā vicintesiṃ        tuṭṭho saṃviggamānaso
           `idha bījāni ropissaṃ          khaṇo ve mā upaccagā.'
       [43] Yadi budadhassa sodhetha         ekokāsaṃ dadātha me
            ahampi sodhayissāmi          añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.
       [44] Adaṃsu te mamokāsaṃ          sodhetuṃ añjasaṃ tadā
            buddho buddhoti cintento     maggaṃ sodhemahaṃ tadā.
       [45] Aniṭṭhite mamokāse         dīpaṅkaro mahāmuni
            catūhi satasahassehi           chaḷabhiññehi tādihi
            khīṇāsavehi vimalehi          paṭipajji añjasaṃ jino.
       [46] Paccuggamanā vattanti         vajjanti bheriyo bahū
            āmoditā naramarū           sādhukāraṃ pavattayuṃ.
       [47] Devā manusse passanti       manussāpi ca devatā
            ubhopi te pañjalikā         anuyanti tathāgataṃ.
       [48] Devā dibbehi turiyehi       manussā mānusehi ca
            ubhopi te vajjayantā        anuyanti tathāgataṃ.
       [49] Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ         padumaṃ pārichattakaṃ
            disodisaṃ okiranti           ākāsanabhagatā marū.
       [50] Dibbaṃ candanacuṇṇañca          varagandhañca kevalaṃ
            disodisaṃ okiranti           ākāsanabhagatā marū.
       [51] Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ            nāgapunnāgaketakaṃ
            disodisaṃ ukkhipanti           bhūmitalagatā naRā.
       [52] Kese muñcitvāhaṃ tattha       vākacīrañca cammakaṃ
            kalale pattharitvāna          avakujjo nipajjahaṃ.
       [53] Akkamitvāna maṃ buddho        saha sissehi gacchatu
            mā naṃ kalale akkamittha 1-    hitāya me bhavissatī"ti.
     Tattha viyākaṃsūti byākariṃsu. "dīpaṅkaro nāma jino. Tassa sodhīyati
patho"tipi pāṭho. Somanassaṃ pavedayinti somanassamanubhavinti attho. Tattha ṭhatvāti
yasmiṃ padese ākāsato otari, tattheva ṭhatvā. Saṃviggamānasoti pītivimhitamānaso.
Idhāti imasmiṃ dīpaṅkare puññakkhette. Bījānīti kusalabījāni. Ropissanti
ropissāmi. Khaṇoti aṭṭhakkhaṇavirahito navamo khaṇasannipāto. Atidullabho so
mayā paṭiladdho. Veti nipātamattaṃ. Mā upaccagāti so mā accagamā, mā
atikkamīti attho. Dadāthāti detha. Teti ye me puṭṭhā manussā, teti attho.
Sodhemahaṃ tadāti sodhemi ahaṃ tadā. Aniṭṭhiteti apariyosite 2- vippakate.
Khīṇāsavehīti ettha cattāro āsavā kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo
avijjāsavoti 3- ime cattāro āsavā yesaṃ khīṇā pahīnā samucchinnā
paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, te khīṇāsavā, tehi khīṇāsavehi.
Khīṇāsavattāyeva vimalehi.
     Devā manusse passantīti ettha devānaṃ manussadassane vattabbaṃ natthi,
pakatidassanavasena pana yathā manussā idha ṭhatvā passanti, evaṃ devāpi
manusse passantīti attho. Devatāti deve. Ubhopīti ubho devāmanussā.
Pañjalikāti katapañjalikā, ubhopi hatthe sirasi patiṭṭhāpetvāti attho. Anuyanti
@Footnote: 1 ma akkamittho    2 Sī. aparisodhite
@3 khu.cūḷa. 30/411/196 (syā)
Tathāgatanti tathāgatassa pacchato yanti, anuyoge sati sāmiatthe upayogavacanaṃ
hotīti lakkhaṇaṃ. Tena vuttaṃ "anuyanti tathāgatan"ti. Vajjayantāti vādentā.
     Mandāravanti mandāravapupphaṃ. Disodisanti disato disato. Okirantīti
avakiranti. Ākāsanabhagatāti ākāsasaṅkhāte nabhasi gatā. Atha vā ākāsaṃ gatā
saggagatāva. "nabho"ti hi saggo vuccati. Marūti amaRā. Saralanti saralatarukusumaṃ.
Nīpanti kadambapupphaṃ. Nāgapunnāgaketakanti nāgapunnāgaketakapupphāni ca.
Bhūmitalagatāti bhūmigatā.
     Kese muñcitvāhanti ahaṃ kese baddhā kalāpakuṭilajaṭā muñcitvā,
vippakiritvāti attho. Tatthāti mayhaṃ dinne okāse. Cammakanti cammakkhaṇḍaṃ.
Kalaleti cikkhallakaddame. Avakujjoti adhomukho hutvā. Nipajjahanti nipajjiṃ ahaṃ.
Mā nanti ettha māti paṭisedhatthe nipāto. Nanti padapūraṇatthe nipāto,
buddho kalale mā akkamitthāti attho. Hitāya me bhavissatīti taṃ kalale
anakkamanaṃ dīgharattaṃ mama hitatthāya bhavissatīti. "sukhāya me bhavissatī"tipi
pāṭho.
    Tato sumedhapaṇḍito kalalapiṭṭhe nipanno evaṃ cintesi "sacāhaṃ
iccheyyaṃ sabbakilese jhāpetvā saṃghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ,
aññātakavesena pana me kilese jhāpetvā nibbānappattiyā kiccaṃ natthi,
yannūnāhaṃ dīpaṅkaradasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā
mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ, idaṃ me patirūpan"ti.
Tato  aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji. Tena
vuttaṃ:-
       [54] "paṭhaviyaṃ nipannassa       evaṃ me āsi cetaso
            icchamāno ahaṃ ajja     kilese jhāpaye mama.
       [55] Kiṃ me aññātavesena    dhammaṃ sacchikatenidha
            sabbaññutaṃ pāpuṇitvā     buddho hessaṃ 1- sadevake.
       [56] Kiṃ me ekena tiṇṇena   purisena thāmadassinā
            sabbaññutaṃ pāpuṇitvā     santāressaṃ sadevakaṃ.
       [57] Iminā me adhikārena    katena purisuttame
            sabbaññutaṃ pāpuṇitvā 2-  tāremi janataṃ bahuṃ.
       [58] Saṃsārasotaṃ chinditvā     viddhaṃsetvā tayo bhave
            dhammanāvaṃ samāruyha      santāressaṃ sadevakan"ti.
     Tattha paṭhaviyaṃ nipannassāti puthaviyā nipannassa. Ayameva vā pāṭho.
Cetasoti cetaso parivitakko ahosīti attho. "evaṃ me āsi cetanā"tipi
pāṭho. Icchamānoti ākaṅkhamāno. Kileseti kilissanti upatāpentīti kilesā,
rāgādayo dasa. Jhāpayeti jhāpeyyaṃ, mama kilese jhāpaye ahanti attho.
     Kinti paṭikkhepavacanaṃ. Aññātavesenāti apākaṭavesena, aviññātena
paṭicchannena. Idha pana bhikkhū viya āsavakkhayaṃ katvā kiṃ, buddhakare dhamme
pūretvā paṭisandhijātibodhidhammacakkappavattanesu mahāpaṭhavikampanaṃ katvā buddho
bodhetā, tiṇṇo tāretā, mutto mocetā bhaveyyanti adhippāyo. Sadevaketi
sadevake loke.
@Footnote: 1 matto moce (syā)     2 pāpuṇāmi (syā)
     Thāmadassināti attano thāmabalaṃ passamānena. Santāressanti santāressāmi.
Sadevakanti sadevakaṃ sattanikāyaṃ, sadevakaṃ lokaṃ vā. Adhikārenāti adhivisiṭṭhena
kārena, buddhassa mama jīvitaṃ pariccajitvā kalalapiṭṭhe sayanenādhikārenāti attho.
     Saṃsārasotanti kammakilesavasena yonigativiññāṇaṭṭhitinavasattāvāsesu ito
cito ca saṃsaraṇaṃ saṃsāro. Yathāha:-
             "khandhānañca paṭipāṭi        dhātuāyatanāna ca
              abbocchinnaṃ vattamānā     saṃsāroti pavuccatī"ti. 1-
     Saṃsāro ca so sotañceti saṃsārasotaṃ, taṃ saṃsārasotaṃ. 2- Atha vā saṃsārassa
sotaṃ saṃsārasotaṃ, saṃsārakāraṇaṃ taṇhāsotaṃ chinditvāti attho. Tayo bhaveti
kāmarūpārūpabhave. Tibhavanibbattakakammakilesā tayo bhavāti adhippetā. Dhammanāvanti
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. So hi caturoghuttaraṇaṭṭhena "dhammanāvā"ti vuccati.
Samāruyhāti āruyha. Santāressanti santāressāmi. Yasmā pana buddhattaṃ
patthentassa:-
        [59] Manussattaṃ liṅgasampatti        hetu satthāradassanaṃ
             pabbajjā guṇasampatti         adhikāro ca chandatā
             aṭṭhadhammasamodhānā          abhinīhāro samijjhati. 3-
     Tattha manussattanti manussattabhāveyeva ṭhatvā buddhattaṃ patthentassa
patthanā samijjhati, na nāgajātiādīsu ṭhitānaṃ. Kasmāti ce? ahetukabhāvato.
     Liṅgasampattīti manussattabhāve vattamānassāpi purisaliṅge ṭhitasseva
patthanā samijjhati, na itthiyā vā paṇḍakanapuṃsakaubhatobyañjanakānaṃ vā
@Footnote: 1 visuddhi. 3/145 (syā), su.vi. 2/95/94, sā.pa. 2/60/110, mano.pū. 2/199/435,
@abhi.A. 1/11, u.dāna.A. 39/289, itivuttaka.A. 14/66, thera.A. 1/236, 316
@2 Ma. taṃ chinditvā       3 abhi.A. 1/76, udāna.A. 137
Samijjhati. Kasmāti ce? lakkhaṇapāripūriyā abhāvato. Vuttañhetaṃ "aṭṭhānametaṃ
bhikkhave anavakāso, yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho"ti 1- vitthāro. Tasmā
itthiliṅge ṭhitassa manussajātikassāpi patthanā na samijjhati.
     Hetūti purisassāpi tasmiṃ attabhāve arahattappattiyā hetusampannasseva
patthanā samijjhati, no itarassa.
     Satthāradassananti sace jīvamānakabuddhasseva santike pattheti patthanā
samijjhati. Parinibbute bhagavati cetiyassa santike vā bodhirukkhamūle vā paṭimāya
vā paccekabuddhabuddhasāvakānaṃ vā santike patthanā na samijjhati. Kasmā?
bhabbābhabbake ñatvā kammavipākaparicchedakañāṇena paricchinditvā byākātuṃ
asamatthattā. Tasmā buddhassa santikeyeva patthanā samijjhati.
     Pabbajjāti buddhassa bhagavato santike patthentassāpi kammakiriyāvādīsu
tāpasesu vā bhikkhūsu vā pabbajitasseva patthanā samijjhati, no gihiliṅge
ṭhitassa. Kasmā? pabbajitāyeva hi bodhisattā sambodhiṃ adhigacchanti, na gahaṭṭhā.
Tasmā ādimhi paṇidhānakālepi pabbajiteneva bhavitabbaṃ.
     Guṇasampattīti pabbajitassāpi aṭṭhasamāpattilābhino pañcābhiññasseva
samijjhati, na pana imāya guṇasampattiyā virahitassa. Kasmā? nigguṇassa
tadabhāvato.
     Adhikāroti guṇasampannenāpi yena attano jīvitaṃ buddhānaṃ pariccattaṃ
hoti, tassa iminā adhikārena sampannasseva samijjhati, na itarassa.
     Chandatāti abhinīhārasampannassāpi yassa buddhakārakadhammānaṃ atthāya
mahanto chando vāyāmo ca ussāho ca pariyeṭṭhi ca. Tasseva
@Footnote: 1 Ma.u. 14/130/115, aṅ.ekaka. 20/279/29, abhi.vi. 35/805/410
Samijjhati, na itarassa. Tatridaṃ chandamahantatāya opammaṃ:- sace hi evamassa
"yo pana sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekodakībhūtaṃ attano bāhubalena uttaritvā
pāraṃ gantuṃ samattho, so buddhattaṃ pāpuṇāti. Yo panimaṃ attano dukkaraṃ na
maññati' ahaṃ imaṃ uttaritvā pāraṃ gamissāmī'ti "evaṃ mahatā chandena
ussāhena samannāgato hoti, tassa patthanā samijjhati, na itarassa. 1-
     Sumedhapaṇḍito pana ime aṭṭha dhamme samodhānetvāva buddhabhāvāya
abhinīhāraṃ katvā nipajji. Dīpaṅkaropi bhagavā āgantvā sumedhapaṇḍitassa
sīsabhāge ṭhatvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ sumedhatāpasaṃ disvā "ayaṃ tāpaso
buddhattāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, ijjhissati nu kho etassa patthanā
udāhu no"ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā upadhārento "ito kappasatasahassādhikāni
cattāri asaṅkhyeyyāni atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissatī"ti ñatvā
ṭhitakova parisamajjhe byākāsi "passatha no tumhe bhikkhave imaṃ uggatapaṃ
tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipannan"ti. Evaṃ bhanteti. Ayaṃ buddhattāya abhinīhāraṃ katvā
nipanno, samijjhissati imassa tāpasassa patthanā, ayaṃ hi ito kappasatasahassādhikānaṃ
catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho loke bhavissati.
Tasmiṃ panassa attabhāve kapilavatthu nāma nagaraṃ nivāso bhavissati, mahāmāyā nāma
devī mātā, suddhodano nāma rājā pitā, upatisso ca kolito ca dve aggasāvakā,
ānando nāma upaṭṭhāko, khemā ca uppalavaṇṇā ca dve aggasāvikā bhavissanti.
Ayaṃ paripakkañāṇo hutvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā mahāpadhānaṃ padahitvā nigrodhamūle
sujātāya nāma kumāriyā dinnaṃ pāyāsaṃ paṭiggahetvā nerañjarāya tīre paribhuñjitvā
bodhimaṇḍaṃ āruyha assattharukkhamūle abhisambujjhissatīti. Tena vuttaṃ:-
        [60] "dīpaṅkaro lokavidū       āhutīnaṃ paṭiggaho
             ussīsake maṃ ṭhatvāna      idaṃ vacanamabravi.
@Footnote: 1 suttanipāta-ṭṭha. 1/43, apadāna-ṭṭha. 1/18-19, (cha.Ma.).
@cariyāpiṭaka.A. 393 pakiṇṇakakathā (syā)
       [61] Passatha imaṃ tāpasaṃ         jaṭilaṃ uggatāpanaṃ
            aparimeyyito kappe       buddho loke bhavissati.
       [62] Ahū kapilavhayā rammā      nikkhamitvā tathāgato
            padhānaṃ padahitvāna         katvā dukkarakārikaṃ.
       [63] Ajapālarukkhamūlasmiṃ         nisīditvā tathāgato
            tattha pāyāsaṃ paggayha      nerañjaramupehiti.
       [64] Nerañjarāya tīramhi        pāyāsaṃ ada 1- so jino
            paṭiyattavaramaggena         bodhimūlamupehiti.
       [65] Tato padakkhiṇaṃ katvā       bodhimaṇḍaṃ anuttaro
            assattharukkhamūlamhi         bujjhissati mahāyaso.
       [66] Imassa janikā mātā       māyā nāma bhavissati
            pitā suddhodano nāma      ayaṃ hessati gotamo.
       [67] Anāsavā vītarāgā        santacittā samāhitā
            kolito upatisso ca       aggā hessanti sāvakā
            ānando nāmupaṭṭhāko     upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.
       [68] Khemā uppalavaṇṇā ca      aggā hessanti sāvikā
            anāsavā vītarāgā        santacittā samāhitā.
       [69] Bodhi tassa bhagavato        assatthoti pavuccati
            citto ca hatthāḷavako      aggā hessantupaṭṭhakā
            uttarā nandamātā ca      aggā hessantupaṭṭhikā"ti.
@Footnote: 1 Sī. ādāya
     Tattha lokavidūti sabbathā viditalokattā pana lokavidū. Bhagavā hi
sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyatoti sabbathāpi lokaṃ avedi aññāsi
paṭivijjhi. Tasmā lokavidūti vuccati. Yathāha:-
                 "tasmā have lokavidū sumedho
                  lokantagū vūsitabrahmacariyo
                  lokassa antaṃ samitāvi ñatvā
                  nāsīsatī lokamimaṃ parañcā"ti. 1-
     Apica tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha
saṅkhāraloko nāma paṭiccasamuppannā paṭhaviādayo dhammā. Sattaloko nāma
saññino asaññino nevasaññināsaññino ca sattā. Okāsaloko nāma
sattānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Ime pana tayopi lokā bhagavatā yathāsabhāvato viditā,
tasmā lokavidūti vuccati. Āhutīnaṃ paṭiggahoti dānānaṃ paṭiggahetuṃ arahattā
dakkhiṇeyyattā āhutīnaṃ paṭiggaho. Ussīsake maṃ ṭhatvānāti mama sīsasamīpe
ṭhatvā idaṃ idāni vattabbaṃ vacanaṃ abravīti attho. Jaṭilanti jaṭā assa
santīti jaṭilo. Taṃ jaṭilaṃ. Uggatāpananti uggatāpasaṃ. Ahūti ahani, athāti
attho. Ayameva vā pāṭho. Kapilavhayāti kapilaavhayā abhidhānā. Rammāti
ramaṇīyato. Padhānanti vīriyaṃ. Ehītīti essati gamissati. Sesagāthāsu
uttānamevāti.
     Tato sumedhapaṇḍito "mayhaṃ kira patthanā samijjhissatī"ti sañjātasomanasso
ahosi. Mahājano dīpaṅkaradasabalassa vacanaṃ sutvā "sumedhatāpaso kira
buddhabījaṅkuro"ti haṭṭhatuṭṭho ahosi. Evañcassa ahosi "yathā nāma puriso nadiṃ
@Footnote: 1 saṃ.sa. 15/107/75, aṅ. catukka. 21/45/54
Taranto ujukena titthena tarituṃ asakkonto heṭṭhātitthena uttarati, evameva
mayaṃ dīpaṅkaradasabalassa sāsane maggaphalaṃ alabhamānā anāgate yadā tvaṃ buddho
bhavissasi, tadā tava sammukhā maggaphalaṃ sacchikātuṃ samatthā bhaveyyāmā"ti patthanaṃ
akaṃsu. Dīpaṅkaradasabalo bodhisattaṃ mahāsattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi pupphamuṭṭhīhi
pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catusatasahassā khīṇāsavā bodhisattaṃ
pupphehi ca gandhehi ca pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā pana
tatheva pūjetvā vanditvā pakkamiṃsu.
     Atha sabbalokamatidīpaṅkaro dīpaṅkaro bhagavā catūhi khīṇāsavasatasahassehi
parivuto rammanagaravāsīhi pūjiyamāno devatāhi abhivandiyamāno 1- sañjhāppabhānurañjita-
varakanakagirisikharo viya jaṅgamamāno anekesu pāṭihāriyesu vattamānesu tena
alaṅkatapaṭiyattena maggena gantvā nānāsurabhikusumagandhavāsitaṃ cuṇṇasammodagandhaṃ
samussitadhajapaṭākaṃ gandhānubaddhahadayehi 2- bhamaragaṇehi gumbagumbāyamānaṃ 3-
dhūpandhakāraṃ amarapurasadisasobhaṃ abhirammaṃ rammanagaraṃ pavisitvā paññatte mahārahe
buddhāsane yugandharamatthake saradasamayarucirakararajanikaro timiranikaranidhanakaro
kamalavanavikasanakaro divasakaro viya dasabaladivasakaro nisīdi. Bhikkhusaṃghopi paṭipāṭiyā
attano attano pattāsane nisīdi. Rammanagaravāsino pana upāsakā
saddhādiguṇasampannā nānāvidhakhajjādīhi samalaṅkataṃ vaṇṇagandharasasampannaṃ asadisaṃ
sukhanidānaṃ dānaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa adaṃsu.
     Atha kho bodhisatto dasabalassa byākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatamiva
maññamāno pamuditahadayo sabbesu paṭikkantesu sayanā vuṭṭhāya "pāramiyo
vicinissāmī"ti puppharāsimatthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Evaṃ nisinne
mahāsatte sakaladasasahassacakkavāḷadevatā sādhukāraṃ datvā "ayya sumedhatāpasa
@Footnote: 1 Sī.,i. abhinandiyamāno    2 Ma. gandhāvabaddha...   3 Sī.,i. gumugumāyamānaṃ
Porāṇakabodhisattānaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā' pāramiyo vicinissāmī'ti nisinnakāle
yāni pubbanimittāni nāma paññāyanti, tāni sabbānipi ajja pātubhūtāni,
nissaṃsayena tvaṃ buddho bhavissasi, mayametaṃ jānāma' yassetāni nimittāni
paññāyanti, so ekanteneva buddho bhavissati, tasmā tvaṃ attano vīriyaṃ
daḷhaṃ katvā paggaṇhā"ti bodhisattaṃ nānappakārāhi thutīhi abhitthaviṃsu. Tena
vuttaṃ:-
       [70] "idaṃ sutvāna vacanaṃ      asamassa mahesino
            āmoditā naramarū       buddhabījaṃ kira 1- ayaṃ.
       [71] Ukkuṭṭhisaddā vattanti    apphoṭenti hasanti ca
            katañjalī namassanti       dasasahassī sadevakā.
       [72] Yadimassa lokanāthassa     virajjhissāmi sāsanaṃ
            anāgatamhi addhāne     hessāma sammukhā imaṃ.
       [73] Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
            heṭṭhātitthe gahetvāna  uttaranti mahānadiṃ.
       [74] Evameva mayaṃ sabbe     yadi muñcāmimaṃ jinaṃ
            anāgatamhi addhāne     hessāma sammukhā imaṃ.
       [75] Dīpaṅkaro lokavidū       āhutīnaṃ paṭiggaho
            mama kammaṃ pakittetvā    dakkhiṇapādamuddhari.
       [76] Ye tatthāsuṃ jinaputtā    padakkhiṇamakaṃsu maṃ
            devā manussā asurā ca  abhivādetvāna pakkamuṃ.
@Footnote: 1 Sī.,i. buddhabījaṅkaro, buddhavījaṅkaro ayaṃ (syā)
       [77] Dassanaṃ me atikkante    sasaṃghe lokanāyake
            sayanā vuṭṭhahitvāna      pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
       [78] Sukhena sukhito homi      pāmojjena pamodito
            pītiyā ca abhissanno     pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.
       [79] Pallaṅkena nisīditvā     evaṃ cintesahaṃ tadā
            vasībhūto ahaṃ jhāne      abhiññāpāramiṃ gato. 1-
       [80] Sahassiyamhi lokamhi      isayo natthi me samā
            asamo iddhidhammesu      alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ.
       [81] Pallaṅkābhujane mayhaṃ     dasasahassādhivāsino
            mahānādaṃ pavattesuṃ      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [82] Yā pubbe bodhisattānaṃ   pallaṅkavaramābhuje
            nimittāni padissanti      tāni ajja padissare.
       [83] Sītaṃ byapagataṃ hoti       uṇhañca upasammati
            tāni ajja padissanti     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [84] Dasasahassī lokadhātu      nissaddā honti nirākulā
            tāni ajja padissanti     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [85] Mahāvātā na vāyanti    na sandanti savantiyo
            tāni ajja padissanti     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [86] Thalajā dakajā pupphā     sabbe pupphanti tāvade
            tepajja pupphitā sabbe   dhuvaṃ buddho bhavissasi.
@Footnote: 1 cha.Ma. abhiññāsu pāramiṃ gato
       [87] Latā vā yadi vā rukkhā    1- phalabhārā honti tāvade 1-
            tepajja phalitā sabbe      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [88] Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā    ratanā jotanti tāvade
            tepajja ratanā jotanti     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [89] Mānussakā ca dibbā ca     turiyā vajjanti tāvade
            tepajjubho abhiravanti       dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [90] Vicittapupphā gaganā        abhivassanti tāvade
            tepi ajja padissanti       dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [91] Mahāsamuddo ābhujati       dasasahassī pakampati
            tepajjubho abhiravanti       dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [92] Niraye dasasahasse         aggī nibbanti tāvade
            tepajja nibbutā aggī      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [93] Vimalo hoti sūriyo        sabbā dissanti tārakā
            tepi ajja padissanti       dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [94] Anovaṭṭhena udakaṃ         mahiyā ubbhijji tāvade
            tampajjubbhijjate mahiyā     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [95] Tārāgaṇā virocanti       nakkhattā gaganamaṇḍale
            visākhā candimāyuttā      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [96] Bilāsayā darīsayā         nikkhamanti sakāsayā
            tepajja āsayā chuddhā     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
@Footnote: 1-1 ka. phalaṃ dhārenti tāvade
       [97] Na honti arati sattānaṃ     santuṭṭhā honti tāvade
            tepajja sabbe santuṭṭhā    dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [98] Rogā tadupasammanti        jighacchā ca vinassati
            tānipajja padissanti        dhuvaṃ buddho bhavissasi.
       [99] Rāgo tadā tanu hoti      doso moho vinassati
            tepajja vigatā 1- sabbe   dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [100] Bhayaṃ tadā na bhavati         ajjapetaṃ padissati
            tena liṅgena jānāma      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [101] Rajonuddhaṃsatī uddhaṃ         ajjapetaṃ padissati
            tena liṅgena jānāma      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [102] Aniṭṭhagandho pakkamati       dibbagandho pavāyati
            sopajja vāyatī gandho      dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [103] Sabbe devā padissanti     ṭhapayitvā 2- arūpino
            tepajja sabbe dissanti     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [104] Yāvatā nirayā nāma       sabbe dissanti tāvade
            tepajja sabbe dissanti     dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [105] Kuṭṭā 3- kavāṭā selā ca na hontāvaraṇā tadā
            ākāsabhūtā tepajja       dhuvaṃ buddho bhavissasi.
      [106] Cutī ca upapattī ca         khaṇe tasmiṃ na vijjati
            tānipajja padissanti        dhuvaṃ buddho bhavissasi.
@Footnote: 1 Ma. vihatā    2 pāḷi. ṭhapetvā ca    3 pāḷi. kuṭā,
      [107] Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ        mā nivatta abhikkama
            mayampetaṃ vijānāma        dhuvaṃ buddho bhavissasī"ti.
     Tattha idaṃ sutvāna vacananti idaṃ dīpaṅkarassa bhagavato bodhisattassa
byākaraṇavacanaṃ sutvā. Asamassāti samassa sadisassa abhāvato asamassa. Yathāha:-
           "na me ācariyo atthi      sadiso me na vijjati
            sadevakasmiṃ lokasmiṃ        natthi me paṭipuggalo"ti. 1-
     Mahesinoti mahante sīlasamādhipaññākkhandhe esi gavesīti mahesī, tassa
mahesino. Naramarūti narā ca amarā ca, ukkaṭṭhaniddeso panāyaṃ sabbepi
dasasahassilokadhātuyā nāgasupaṇṇayakkhādayopi āmoditāva. Buddhabījaṃ kira ayanti
ayaṃ kira buddhaṅkuro uppannoti āmoditāti attho.
     Ukkuṭṭhisaddāti unnādasaddā vattanti. Apphoṭentīti hatthehi bāhā
abhihananti. Dasasahassīti dasasahassilokadhātuyo. Sadevakāti saha devehi sadevakā
dasasahassī namassantīti attho. Yadimassāti yadi imassa, ayameva vā pāṭho.
Virajjhissāmāti yadi na sampāpuṇissāma. Anāgatamhi addhāneti anāgate kāle.
Hessāmāti bhavissāma. Sammukhāti sammukhībhūtā. Imanti imassa, sāmiatthe
upayogavacanaṃ.
     Nadiṃ tarantāti nadītaraṇakā. "naditarantā"tipi pāṭho. Paṭitītthanti
paṭimukhatitthaṃ. Virajjhiyāti virajjhitvā. Yadi muñcāmāti yadi imaṃ bhagavantaṃ
muñcitvā akatakiccā gamissāmā"ti 2- attho. Mama kammaṃ pakittetvāti
mama bhāvitamattaṃ byākaritvā. Dakkhiṇapādamuddharīti dakkhiṇaṃ pādaṃ ukkhipi,
"katapadakkhiṇo"tipi pāṭho.
@Footnote: 1 vi. mahā. 4/11/11, Ma.mū. 12/285/246, Ma.Ma. 13/341/323
@2 Sī.,i. bhavissāmāti
     Jinaputtāti dīpaṅkarassa satthuno sāvakā. Devā manussā asurā ca,
abhivādetvāna pakkamunti devādayo sabbepi ime maṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā
pupphādīhi pūjetvā suppatiṭṭhitapañcaṅgā vanditvā nivattitvā punappunaṃ
oloketvā madhuratthabyañjanāhi nānappakārāhi thutīti vaṇṇentā pakkamiṃsu.
"narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamun"tipi pāṭho.
     Dassanaṃ me atikkanteti mama dassanavisayaṃ bhagavati atikkante. "jahite
dassanūpacāre"tipi pāṭho. Sasaṃgheti saddhiṃ saṃghena sasaṃgho, tasmiṃ sasaṃghe. Sayanā
vuṭṭhahitvānāti nipannaṭṭhānato kalalato uṭṭhahitvā. Pallaṅkaṃ ābhujinti
katapallaṅko hutvā puppharāsimhi nisīdinti attho. "haṭṭho haṭṭhena cittena,
āsanā vuṭṭhahiṃ tadā"tipi pāṭho. So uttānatthova.
     Pītiyā ca abhissannoti pītiparipphuṭo. Vasībhūtoti vasībhāvappatto. Jhāneti
rūpāvacarārūpāvacarajjhānesu. Sahassiyamhīti dasasahassiyaṃ. Lokamhīti lokadhātuyā.
Me samāti mayā sadisā. Avisesena "me samā natthī"ti vatvā idāni tameva
niyamento "asamo iddhidhammesū"ti āha. Tattha iddhidhammesūti pañcasu
iddhidhammesūti attho. Alabhinti paṭilabhiṃ. Īdisaṃ sukhanti īdisaṃ somanassaṃ.
     Atha sumedhatāpaso dasabalassa byākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatakālamiva
maññamāno pamuditahadayo dasasu lokadhātusahassesu suddhāvāsamahābrahmāno
atītabuddhassāvino niyatabodhisattānaṃ byākaraṇe uppajjamānapāṭihāriyadassanena
tathāgatavacanassa avitathataṃ pakāsento maṃ paritosayantā imā gāthāyo āhaṃsūti
dassento bhagavā "pallaṅkābhujane mayhan"tiādimāha.
     Tattha pallaṅkābhujane mayhanti mama pallaṅkābhujane. Ayameva vā pāṭho.
Dasasahassādhivāsinoti dasasahassivāsino mahābrahmāno. Yā pubbeti yāni
Pubbe, vibhattilopaṃ katvā vuttanti veditabbaṃ. Pallaṅkavaramābhujeti
varapallaṅkābhujane. Nimittāni padissantīti nimittāni padissiṃsūti attho.
Atītavacane vattabbe vattamānavacanaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi vuttaṃ, atītavasena attho
gahetabbo. Tāni ajja padissareti pubbepi niyatabodhisattānaṃ pallaṅkābhujane
yāni nimittāni uppajjiṃsu, tāni nimittāni ajja padissare. Tasmā tvaṃ dhuvameva
buddho bhavissasīti attho. Na pana tāniyeva nimittāni uppajjiṃsu, taṃsadisattā
"tāni ajja padissare"ti vuttanti veditabbaṃ.
     Sītanti sītattaṃ. Byapagatanti gataṃ vigataṃ. Tānīti sītavigamanauṇhupasamanānīti
attho. Nissaddāti asaddā anigghosā. Nirākulāti anākulā, ayameva vā
pāṭho. Na sandantīti na vahanti nappavattanti. Savantiyoti nadiyo. Tānīti
avāyanaasandanāni. Thalajāti paṭhavitalapabbatarukkhesu jātāni. Dakajāti odakāni
pupphāni. Pupphantīti pubbe bodhisattānaṃ pupphiṃsu, atītatthe vattamānavacanaṃ
heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tepajja pupphitānīti tāni pupphāni ajja
pupphitānīti attho.
     Phalabhārāti phaladhaRā. Tepajjāti tepi ajja, pulliṅgavasena "tepī"ti
vuttaṃ "latā vā rukkhā vā"ti vuttattā. Phalitāti sañjātaphalā. Ākāsaṭṭhā ca
bhummaṭṭhā cāti ākāsagatā ca bhūmigatā ca. Ratanānīti muttādīni ratanāni.
Jotantīti obhāsanti. Mānussakāti manussānaṃ santakā mānussakā. Dibbāti
devānaṃ santakā dibbā. Turiyāti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ susiraṃ ghananti pañca
turiyāni. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalaturiyaṃ. Vitataṃ
nāma ubhayatalaṃ. Ātatavitataṃ nāma sabbato pariyonaddhaṃ mahativallakiādikaṃ. Susiraṃ
nāma vaṃsādikaṃ. Ghanaṃ nāma sammatāḷādikaṃ. Vajjantīti heṭṭhā vuttanayena vajjiṃsu,
atītatthe vattamānavacanaṃ veditabbaṃ. Esa nayo upari īdisesu vacanesupi.
Abhiravantīti tatra tatra kusalehi sumuñcitā suppatāḷitā suvāditā viya abhiravanti,
abhinadantīti attho.
     Vicittapupphāti vicitrāni nānāgandhavaṇṇāni pupphāni. Abhivassantīti
abhivassiṃsu, nipatiṃsūti attho. Tepīti tānipi vicitrapupphāni abhivassantāni
padissanti, devabrahmagaṇehi okiriyamānānīti adhippāyo. Ābhujatīti osakkati.
Tepajjabhoti tepi ajja ubho mahāsamuddadasasahassiyo. Abhiravantīti abhinadanti.
Nirayeti nirayesu. Dasasahassāti anekadasasahassā. Nibbantīti sammanti, santiṃ
upentīti attho. Tārakāti nakkhattāni, tepi ajja padissatīti tepi sūriyassa
vimalabhāvā tārakā ajja divā dissanti.
     Anovaṭṭhenāti anovaṭṭhe, bhummatthe karaṇavacanaṃ. Atha vā anovaṭṭheti
anabhivaṭṭhepi. Nāti nipātamattaṃ "sutvā na dūtavacanan"tiādīsu viya.
Tampajjubbhujjateti tampi udakaṃ ajja ubbhijjati, ubbhijjitvā uṭṭhahatīti
attho. Mahiyāti paṭhaviyā, nissakkavacanaṃ. Tārāgaṇāti gahanakkhattādayo sabbe tāragaṇā.
Nakkhattāti nakkhattatārakā ca. Gaganamaṇḍaleti sakalagaganamaṇḍalaṃ virocantīti
attho. Bilāsayāti bilāsayā ahinakulakumbhīlagodhādayo. Darīsayāti jharāsayā.
Ayameva vā pāṭho. Nikkhamantīti nikkhamiṃsu. Sakāsayāti attano attano āsayato.
"tadāsayā"tipi pāṭho. Tattha tadā tasmiṃ kāle, āsayato, bilatoti attho.
Chuddhāti suchuddhā suvuddhāritā, nikkhantāti attho.
     Aratīti ukkaṇṭhā. Santuṭṭhāti paramena santuṭṭhena santuṭṭhā. Vinassatīti
vigacchati. Rāgoti kāmarāgo. Tadā tanu hotīti oramattako hoti, iminā
pariyuṭṭhānābhāvaṃ dīpeti. Vihatāti vinaṭṭhā. Tadāti pubbe, bodhisattānaṃ
pallaṅkābhujaneti attho. Na bhavatīti na hoti. Ajjapetanti ajja tava
Pallaṅkābhujanepi etaṃ bhayaṃ na hotevāti attho. Tena liṅgena jānāmāti tena
kāraṇena sabbeva mayaṃ jānāma, yaṃ tvaṃ buddho bhavissasīti attho.
     Anuddhaṃsatīti na uggacchati. 1- Aniṭṭhagandhoti duggandho. Pakkamatīti pakkami
vigacchi. Pavāyatīti pavāyi. Sopajjāti sopi dibbagandho ajja. Padissantīti
padissiṃsu. Tepajjāti tepi sabbe devā ajja. Yāvatāti paricchedanatthe
nipāto, yattakāti attho. Kuṭṭāti 2- pākāRā. Na hontāvaraṇāti āvaraṇakarā
na ahesuṃ. Tadāti pubbe. Ākāsabhūtāti te kuṭṭakavāṭapabbatā āvaraṇaṃ
tirokaraṇaṃ kātuṃ asakkontā, ajaṭākāsabhūtāti attho. Cutīti maraṇaṃ. Upapattīti
paṭisandhiggahaṇaṃ. Khaṇeti pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkābhujanakkhaṇe. Na vijjatīti
nāhosi. Tānipajjāti tānipi ajja cavanabhavanānīti 3- attho. Mā nivattīti mā
paṭikkami. Abhikkamāti parakkama. Sesamettha uttānamevāti.
     Tato sumedhapaṇḍito dīpaṅkarassa dasabalassa ca dasasahassacakkavāḷa-
devatānañca vacanaṃ sutvā bhiyyoso mattāya sañjātussāho hutvā cintesi
"buddhā nāma amoghavacanā, natthi buddhānaṃ kathāya aññathattaṃ. Yathā hi
ākāse khittassa leḍḍussa patanaṃ dhuvaṃ, jātassa maraṇaṃ, aruṇe uggate
sūriyassa abbhuggamanaṃ, 4- āsayā nikkhantassa sīhassa sīhanādanadanaṃ, garugabbhāya
itthiyā bhāramoropanaṃ 5- dhuvaṃ avassambhāvī, evameva buddhānaṃ vacanaṃ nāma dhuvaṃ
amoghaṃ, addhā ahaṃ buddho bhavissāmīti. Tena vuttaṃ:-
      [108] "buddhassa vacanaṃ sutvā    dasasahassīnacūbhayaṃ
              tuṭṭhahaṭṭho pamodito    evaṃ cintesahaṃ tadā.
@Footnote: 1 Sī.,i. anuddhaṃ gacchati na bhavati na hoti             2 ka. kuḍḍāti
@3 Sī.,i. vacanauppajjanānīti     4 Sī.,i. uṭṭhānaṃ   5 Sī.,i. bhāramocanaṃ
      [109] Advejjhavacanā buddhā       amoghavacanā jinā
            vitathaṃ natthi buddhānaṃ         dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
      [110] Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu      dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ
            tatheva buddhaseṭṭhānaṃ        vacanaṃ dhuvasassataṃ
            vitathaṃ natthi buddhānaṃ         dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
      [111] Yathāpi sabbasattānaṃ         maraṇaṃ dhuvasassataṃ
            tatheva buddhaseṭṭhānaṃ        vacanaṃ dhuvasassataṃ
            vitathaṃ natthi buddhānaṃ         dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
      [112] Yathā rattikkhaye patte      sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ
            tatheva buddhaseṭṭhānaṃ        vacanaṃ dhuvasassataṃ
            vitathaṃ natthi buddhānaṃ         dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
      [113] Yathā nikkhantasayanassa        sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ
            tatheva buddhaseṭṭhānaṃ        vacanaṃ dhuvasassataṃ
            vitathaṃ natthi buddhānaṃ         dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.
      [114] Yathā āpannasattānaṃ        bhāramoropanaṃ dhuvaṃ
            tatheva buddhaseṭṭhānaṃ        vacanaṃ dhuvasassataṃ
            vitathaṃ natthi buddhānaṃ         dhuvaṃ buddho bhavāmahan"ti.
     Tattha buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayanti dīpaṅkarasammāsambuddhassa
ca dasasahassacakkavāḷadevatānañca vacanaṃ sutvā. Ubhayanti ubhayesaṃ, sāmiatthe
paccattavacanaṃ, ubhayavacanaṃ vā. Evaṃ cintesahanti evaṃ cintesiṃ ahiṃ.
     Advejjhavacanāti dvedhā appavattavacanā, ekaṃsavacanāti attho.
"acchiddavacanā"tipi pāṭho, tassa niddosavacanāti attho. Amoghavacanāti
Avitathavacanā. Vitathanti vitathavacanaṃ natthīti attho. Dhuvaṃ buddho bhavāmahanti
ahaṃ ekaṃseneva buddho bhavissāmīti niyatavasena avassambhāvivasena ca vattamānavacanaṃ
katanti veditabbaṃ.
     Sūriyuggamananti sūriyassa udayanaṃ, ayameva vā pāṭho. Dhuvasassatanti
ekaṃsabhāvī ceva sassatañca. Nikkhantasayanassāti sayanato nikkhantassa.
Āpannasattānanti garugabbhānaṃ, gabbhinīnanti attho. Bhāramoropananti
bhāraoropanaṃ, gabbhassa oropananti, attho. Makāro padasandhikaro,
sesametthāpi uttānamevāti.
     "svāhaṃ addhā buddho bhavissāmī"ti evaṃ katasanniṭṭhāno buddhakārake
dhamme upadhāretuṃ "kahaṃ nu kho buddhakārakā dhammā"ti uddhaṃ adho disāsu
vidisāsū"ti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto pubbe porāṇakehi
bodhisattehi āsevitanisevitaṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā evaṃ attānaṃ ovadi
"sumedhapaṇḍita tvaṃ ito paṭṭhāya paṭhamaṃ dānapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā hi
nikujjito udakakumbho nissesaṃ katvā udakaṃ vamatiyeva na paccāharati, evameva
dhanaṃ vā yasaṃ vā puttadāraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ vā anoloketvā sabbattha 1-
yācakānaṃ sabbaṃ icchiticchitaṃ nissesaṃ katvā dadamāno bodhimūle nisīditvā
buddho bhavissasī"ti paṭhamaṃ dānapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena
vuttaṃ:-
      [115] "handa buddhakare dhamme     vicināmi ito cito
            uddhaṃ adho dasa disā       yāvatā dhammadhātuyā.
      [116] Vicinanto tadā dakkhiṃ       paṭhamaṃ dānapāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi         anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.
@Footnote: 1 Sī.,i. sabbasampatti
      [117] Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva        daḷhaṃ katvā samādiya
            dānapāramitaṃ gaccha         yadi bodhiṃ pattumicchasi.
      [118] Yathāpi kumbho sampuṇṇo     yassa kassaci adho kato
            vamatevudakaṃ nissesaṃ        na tattha parirakkhati.
      [119] Tatheva yācake disvā      hīnamukkaṭṭhamajjhime
            dadāhi dānaṃ nissesaṃ       kumbho viya adho kato"ti,
     tattha handāti vavassaggatthe nipāto. Buddhakare dhammeti buddhattare
dhamme. Buddhattakarā nāma dhammā  dānapāramitādayo dasa dhammā. Vicināmīti
vicinissāmi, vīmaṃsissāmi upaparikkhissāmīti attho. Ito citoti ito ito,
ayameva vā pāṭho. Tattha tattha vicināmīti attho. Uddhanti devaloke.
Adhoti manussaloke. Dasa disāti dasasu disāsu, kattha nu kho te buddhakārakadhammā
uddhaṃ adho tiriyaṃ disāsu vidisāsūti adhippāyo. Yāvatā dhammadhātuyāti
ettha yāvatāti paricchedavacanaṃ. Dhammadhātuyāti sabhāvadhammassa, pavattanīti vacanaseso
daṭṭhabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? yāvatikā sabhāvadhammānaṃ kāmarūpārūpadhammānaṃ pavatti,
tāvatikaṃ vicinissāmīti vuttaṃ hoti.
     Vicinantoti vīmaṃsanto upaparikkhanto. Pubbakehīti porāṇakehi
bodhisattehi. Anuciṇṇanti ajjhāciṇṇaṃ 1- āsevitaṃ. Samādiyāti samādiyanaṃ
karohi, ajja paṭṭhāya ayaṃ paṭhamaṃ dānapāramī pūretabbā mayāti evaṃ
samādiyāti attho. Dānapāramitaṃ gacchāti dānapāramiṃ gaccha, pūrayāti attho,
yadi bodhiṃ pattumicchasīti bodhimūlamupagantvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ pattuṃ
icchasi ce. Yassa kassacīti udakassa vā khīrassa vā yassa kassaci sampuṇaṇo.
@Footnote: 1 Sī.,i. āciṇṇaṃ
Sampuṇṇasaddayoge sati sāmivacanaṃ icchanti saddavidū. Karaṇatthe vā sāmivacanaṃ,
yena kenacīti attho, adho katoti heṭṭhāmukhīkato. Na tattha parirakkhatīti
tasmiṃ vamane na parirakkhati, nissesaṃ udakaṃ vamatevāti attho. Hīnamukkaṭṭhamajjhimeti
hīnamajjhimapaṇīte, makāro padasandhikaro. Kumbho viya adho katoti
heṭṭhāmukhīkato viya kumbho. Yācake upagate disvā "tvaṃ sumedha attano
anavasesetvā sabbadhanapariccāgena dānapāramiṃ aṅgapariccāgena upapāramiṃ,
jīvitapariccāgena paramatthapāramiñca pūrehī"ti evaṃ attanāva attānaṃ
ovadi.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakehi dhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato dutiyaṃ sīlapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya sīlapāramiṃ pūreyyāsi. Yathā camarī migo nāma jīvitampi anoloketvā
attano vālameva rakkhati, evaṃ tvampi ito paṭṭhāya jīvitampi anoloketvā
sīlameva rakkhanto buddho bhavissasī"ti dutiyaṃ sīlapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi.
Tena vuttaṃ:-
      [120] "na hete ettakāyeva      buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi          ye dhammā bodhipācanā.
      [121] Vicinanto tadā dakkhiṃ         dutiyaṃ sīlapāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi           āsevitanisevitaṃ.
      [122] Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva          daḷhaṃ katvā samādiya
            sīlapāramitaṃ gaccha            yadi bodhiṃ pattumicchasi.
      [123] Yathāpi camarī vālaṃ           kismiñci paṭilaggitaṃ
            upeti maraṇaṃ tattha           na vikopeti vāladhiṃ.
      [124] Tatheva catūsu bhūmīsu           sīlāni paripūraya
            parirakkha sabbadā sīlaṃ         camarī viya vāladhin"ti.
     Tattha na heteti na hi eteyeva. Bodhipācanāti maggaparipācanā.
Sabbaññutaññāṇaparipācanā vā. Dutiyaṃ sīlapāraminti sīlaṃ nāma sabbesaṃ
kusaladhammānaṃ patiṭṭhā, sīle patiṭṭhito kusaladhammehi na parihāyati, sabbepi
lokiyalokuttaraguṇe paṭilabhati. Tasmā sīlapāramī pūretabbāti dutiyaṃ sīlapāramiṃ
addakkhinti attho.
     Āsevitanisevitanti bhāvitañceva bahulīkatañca. Camarīti camarī migo.
Kismiñcīti yattha katthaci rukkhalatākaṇṭakādīsu aññatarasmiṃ. Paṭilaggitanti
paṭivilaggitaṃ. Tatthāti yattha vilaggitaṃ, tattheva ṭhatvā maraṇaṃ upagacchati.
Na vikopetīti na chindati. Vāladhinti vālaṃ chinditvā na gacchati, tattheva
maraṇaṃ upetīti attho.
     Catūsu bhūmīsu sīlānīti catūsu ṭhānesu vibhattisīlāni, pātimokkhasaṃvaraindriya-
saṃvaraājīvapārisuddhipaccayasannissitavasenāti attho. Bhūmivasena pana dvīsuyeva bhūmīsu
pariyāpannaṃ tampi catusīlamevāti. Paripūrayāti khaṇḍachiddasabalādiabhāvena paripūraya.
Sabbadāti sabbakālaṃ. Camarī viyāti camarī migo viya. Sesametthāpi
uttānatthamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakehi dhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya nekkhammapāramimpi pūreyyāsi. Yathāpi suciraṃ bandhanāgāre vasamāno
puriso na tattha sinehaṃ karoti, atha kho ukkaṇṭhito avasitukāmo hoti,
evameva tvampi sabbabhave bandhanāgārasadise katvā passa, sabbabhavehi
Ukkaṇṭhito muccitukāmo hutvā nekkhammābhimukhova hohi, evaṃ buddho bhavissasī"ti
tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-
      [125] "na hete ettakāyeva      buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi          ye dhammā bodhipācanā.
      [126] Vicinanto tadā dakkhiṃ         tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi           āsevitanisevitaṃ.
      [127] Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva          daḷhaṃ katvā samādiya
            nekkhammapāramitaṃ gaccha        yadi bodhiṃ pattumicchasi.
      [128] Yathā andughare puriso        ciravuṭṭho dukhaṭṭito
            na tattha rāgaṃ janeti 1-      muttiṃyeva gavesati.
      [129] Tatheva tvaṃ sabbabhave         passa andughare viya
            nekkhammābhimukho hohi        bhavato parimuttiyā"ti.
     Tattha andughareti bandhanāgāre. Ciravuṭṭhoti cirakālaṃ vuṭṭho. Dukhaṭaṭitoti
dukkhapīḷito. Na tattha rāgaṃ janetīti tattha andughare rāgaṃ sinehaṃ na janeti
na uppādeti. "imaṃ andugharaṃ muñcitvā nāhaṃ aññattha gamissāmī"ti evaṃ
tattha rāgaṃ na janeti, kintu 2- muttiṃyeva mokkhameva gavesatīti adhippāyo.
Nekkhammābhimukhoti nikkhamanābhimukho hoti. Bhavatoti sabbabhavehi. Parimuttiyāti
parimocanatthāya. "nekkhammābhimukho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasī"tipi pāṭho.
Sesamettha uttānatthamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato catutthaṃ paññāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
@Footnote: 1 pāḷi. abhijaneti        2 Sī.,i. kiṃ karosi
Paṭṭhāya paññāpāramimpi pūreyyāsi. Hīnamajjhimukkaṭṭhesu kañci avajjetvā
sabbepi paṇḍite upasaṅkamitvā pañhaṃ puccheyyāsi. Yathāpi piṇḍacāriko bhikkhu
hīnādibhedesu kulesu kiñci kulaṃ avivajjetvā paṭipāṭiyā piṇḍāya caranto khippaṃ
yāpanamattaṃ labhati, evameva tvampi sabbe paṇḍite upasaṅkamitvā pucchanto
buddho bhavissasī"ti catutthaṃ paññāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-
      [130] "na hete ettakāyeva     buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi         ye dhammā bodhipācanā.
      [131] Vicinanto tadā dakkhiṃ        catutthaṃ paññāpāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi          āsevitanisevitaṃ.
      [132] Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva        daḷhaṃ katvā samādiya
            paññāpāramitaṃ gaccha         yadi bodhiṃ pattumicchasi.
      [133] Yathāpi bhikkhu bhikkhanto       hīnamukkaṭṭhamajjhime
            kulāni ca vivajjento       evaṃ labhati yāpanaṃ.
      [134] Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ        paripucchaṃ budhaṃ janaṃ
            paññāya pāramiṃ gantvā      sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
     Tattha bhikkhantoti piṇḍāya caranto. Hīnamukkaṭṭhamajjhimeti hīnamukkaṭṭhamajjhimāni
kulānīti attho. Liṅgavipariyāso kato. Na vivajjentoti na pariharanto
gharapaṭipāṭiṃ muñcitvā caranto vivajjeti nāma, evamakatvāti attho. Yāpananti
yāpanamattaṃ pāṇadhāraṇaṃ āhāraṃ labhatīti attho. Paripucchanti "kiṃ bhante kusalaṃ,
kiṃ sāvajjaṃ. Kiṃ anavajjan"tiādinā 1- nayena tattha abhiññāte paṇḍite jane
upasaṅkamitvā paripucchantoti attho budhaṃ jananti paṇḍitaṃ janaṃ. "budhe jane"tipi
@Footnote: 1 dī.pā. 11/84, 216/51, 136
Pāṭho. Paññāya pāraminti paññāya pāraṃ. "paññāpāramitaṃ gantvā"tipi pāṭho.
Sesametthāpi uttānamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato pañcamaṃ vīriyapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya vīriyapāramimpi pūreyyāsi. Yathāpi sīho migarājā sabbairiyāpathesu
daḷhavīriyo hoti, evaṃ tvampi sabbabhavesu sabbairiyāpathesu daḷhavīriyo
anolīnavīriyo samāno buddho bhavissasī"ti pañcamaṃ vīriyapāramiṃ daḷhaṃ katvā
adhiṭṭhāsi. Tena  vuttaṃ:-
      [135] "na hete ettakāyeva     buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi         ye dhammā bodhipācanā.
      [136] Vicinanto tadā dakkhiṃ        pañcamaṃ vīriyapāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi          āsevitanisevitaṃ.
      [137] Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva        daḷhaṃ katvā samādiya
            vīriyapāramitaṃ gaccha          yadi bodhiṃ pattumicchasi.
      [138] Yathāpi sīho migarājā       nisajjaṭṭhānacaṅkame
            alīnavīriyo hoti           paggahitamano sadā.
      [139] Tatheva tvaṃ sabbabhave        paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ
            vīriyapāramitaṃ gantvā        sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
     Tattha alīnavīriyoti anolīnavīriyo. Sabbabhaveti jātajātabhave, sabbesu
bhavesūti attho. "āraddhavīriyo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasī"tipi pāṭho.
Sesametthāpi uttānamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya khantipāramiṃ paripūreyyāsi, sammānanepi avamānanepi khamova bhaveyyāsi.
Yathā hi paṭhaviyaṃ nāma sucimpi pakkhipanti asucimpi, na ca tena paṭhavī sinehaṃ vā
paṭighaṃ vā karoti, khamati sahati adhivāsetiyeva, evameva tvampi sabbesaṃ
sammānanāvamānanesu khamo samāno buddho bhavissasī"ti chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ
daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-
      [140] "na hete ettakāyeva      buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi          ye dhammā bodhipācanā.
      [141] Vicinanto tadā dakkhiṃ         chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi           āsevitanisevitaṃ.
      [142] Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva         daḷhaṃ katvā samādiya
            tattha advejjhamānaso        sambodhiṃ pāpuṇissasi.
      [143] Yathāpi paṭhavī nāma           sucimpi asucimpi ca
            sabbaṃ sahati nikkhepaṃ          na karoti paṭighaṃ tayā.
      [144] Tatheva tvampi sabbesaṃ        sammānāvamānakkhamo
            khantipāramitaṃ gantvā         sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
    Tattha tatthāti tassaṃ khantipāramiyaṃ. Advejjhamānasoti ekaṃsamānaso. Sucimpīti
candanakuṅkumagandhamālādisucimpi. Asucampīti ahikukkuramanussakuṇapagūthamuttakheḷa-
siṅghāṇikādiasucimpi. Sahatīti khamati, adhivāseti. Nikkhepanti nikkhittaṃ.
Paṭighanti kodhaṃ. Tayāti tāya vuttiyā, tāya nikkhittatāya vā. "paṭighaṃ dayan"tipi
pāṭho. Tassa tena nikkhepena paṭighānurodhaṃ na karotīti attho. Sammānāvamānakkhamoti
Sabbesaṃ sammānanāvamānanasaho tvampi bhavāti attho. "tatheva tvampi sabbabhave,
sammānanavimānakkhamo"tipi paṭhanti. "khantiyā pāramiṃ gantvā"tipi pāṭho, tassā
khantiyā pāramipūraṇavasena gantvāti attho. Sesametthāpi uttānamevāti. Ito
paraṃ ettakampi avatvā yattha yattha viseso atthi, taṃ tameva vatvā pāṭhantaraṃ
dassetvā gamissāmāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato sattamaṃ saccapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya saccapāramimpi pūreyyāsi, asaniyā matthake patamānāyapi dhanādīnaṃ
atthāya chandādīnaṃ vasena sampajānamusāvādaṃ nāma mā bhāsi. Yathāpi osadhītārakā
nāma sabbautūsu attano gamanavīthiṃ vijahitvā aññāya vīthiyā na gacchati,
sakavīthiyāva gacchati, evameva tvampi saccaṃ pahāya musāvādaṃ nāma avadantoyeva
buddho bhavissasī"ti sattamaṃ saccapāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsiṃ. Tena vuttaṃ:-
      [145] "na hete ettakāyeva      buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi          ye dhammā bodhipācanā.
      [146] Vicinanto tadā dakkhiṃ         sattamaṃ saccapāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi           āsevitanisevitaṃ.
      [147] Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva         daḷhaṃ katvā samādiya
            tattha advejjhavacano         sambodhiṃ pāpuṇissasi.
      [148] Yathāpi osadhī nāma          tulābhūtā sadevake
            samaye utuvasse vā         na vokkamati vīthito.
      [149] Tatheva tvampi saccesu        mā vokkamasi vīthito
            saccapāramitaṃ gantvā         sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
     Tattha tatthāti saccapāramiyaṃ. Advejjhavacanoti avitathavacano. Osadhī nāmāti
osadhītārakā, osadhagahaṇe osadhītārakaṃ uditaṃ disvā osadhaṃ gaṇhanti. Tasmā
"osadhītārakā"ti vuccati. Tulābhūtāti pamāṇabhūtā. Sadevaketi sadevakassa lokassa.
Samayeti vassasamaye. Utuvasseti hemantagimhesu. "samaye utuvaṭṭe"tipi pāṭho.
Tassa samayeti gimhe. Utuvaṭṭeti hemante ca vassāne cāti attho. Na vokkamati
vīthitoti taṃtaṃutumhi attano gamanavīthito na vokkamati na vigacchati, cha māse pacchimaṃ
disaṃ gacchati, cha māse pubbaṃ disaṃ gacchatīti. Atha vā osadhī nāmāti
siṅgiverapipphalimaricādikaṃ osadhaṃ. Na vokkamatīti yaṃ yaṃ phaladānasamatthaṃ osadhaṃ,
taṃ taṃ phaladānaṃ okkamma attano phalaṃ adatvā na nivattati. Vīthitoti gamanavīthito,
pittaharo pittaṃ harateva, vātaharo vātaṃ harateva, semhaharo semhaṃ haratevāti
attho. Sesametthāpi uttānamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ
ito paṭṭhāya adhiṭṭhānapāramimpi pūreyyāsi, yaṃ adhiṭṭhāsi, tasmiṃ adhiṭṭhāne
niccalo bhaveyyāsi, yathā pabbato nāma sabbadisāsu vāte paharantepi
na kampati na calati, attano ṭhāneyeva tiṭṭhati, evameva tvampi attano
adhiṭṭhāne niccalo hontova buddho bhavissasī"ti aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ
daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsīti. Tena vuttaṃ:-
      [150] "na hete ettakāyeva      buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi          ye dhammā bodhipācanā.
      [151] Vicinanto tadā dakkhiṃ         aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi           āsevitanisevitaṃ.
      [152] Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva         daḷhaṃ katvā samādiya
            tattha tvaṃ acalo hutvā       sambodhiṃ pāpuṇissasi.
      [153] Yathāpi pabbato selo        acalo suppatiṭṭhito
            na kampati bhusavātehi         sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.
      [154] Tatheva tvaṃ adhiṭṭhāne        sabbadā acalo bhava
            adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā      sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
     Tattha seloti silāmayo. Acaloti niccalo. Suppatiṭṭhitoti acalattāva
suṭṭhu patiṭṭhito. "yathāpi pabbato acalo, nikhāto suppatiṭṭhito"tipi pāṭho.
Bhusavātehīti balavavātehi. Sakaṭṭhānevāti attano ṭhāneyeva, yathāṭhitaṭṭhāneyevāti
attho. Sesametthāpi uttānamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato navamaṃ mettāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya mettāpāramiṃ pūreyyāsi, hitesupi ahitesupi ekacittova bhaveyyāsi.
Yathāpi udakaṃ nāma pāpajanassapi kalyāṇajanassapi sītabhāvaṃ ekasadisaṃ katvā
pharati, evameva tvampi sabbasattesu mettacittena ekacittova hutvā buddho
bhavissasī"ti navamaṃ mettāpāramiṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsī"ti. Tena vuttaṃ:-
      [155] "na hete ettakāyeva      buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi          ye dhammā bodhipācanā.
      [156] Vicinanto tadā dakkhiṃ         navamaṃ mettāpāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi           āsevitanisevitaṃ.
      [157] Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva          daḷhaṃ katvā samādiya
            mettāya asamo hohi        yadi bodhiṃ pattumicchasi.
      [158] Yathāpi udakaṃ nāma           kalyāṇe pāpake jane
            samaṃ pharati sītena            pavāheti rajomalaṃ.
      [159] Tatheva tvaṃ hitāhite         samaṃ mettāya bhāvaya
            mettāpāramitaṃ gantvā       sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
     Tattha asamo hohīti mettābhāvanāya asadiso hohi. Tattha "tvaṃ samasamo
hohī"tipi pāṭho. So uttānatthova. Samanti tulyaṃ. Pharatīti phusati. Pavāhetīti
visodheti. Rajoti āgantukarajaṃ. Malanti sarīre uṭṭhitaṃ sedamalādiṃ. "rajamalan"tipi
pāṭho. Soyevattho. Hitāhiteti hite ca ahite ca, mitte ca amitte cāti
attho. Mettāya bhāvayāti mettaṃ bhāvaya vaḍḍhehi. Sesametthāpi uttānamevāti.
     Athassa "na ettakeheva buddhakārakadhammehi bhavitabban"ti uttarimpi
upadhārayato dasamaṃ upekkhāpāramiṃ disvā etadahosi "sumedhapaṇḍita tvaṃ ito
paṭṭhāya upekkhāpāramiṃ paripūreyyāsi, sukhepi   dukkhepi majjhattova bhaveyyāsi.
Yathāpi paṭhavī nāma sucimpi asucimpi ca pakkhipamāne majjhattāva hoti, evameva
tvampi sukhadukkhesu majjhattova honto buddho bhavissasī"ti dasamaṃ upekkhāpāramiṃ
daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-
      [160] "na hete ettakāyeva       buddhadhammā bhavissare
            aññepi vicinissāmi           ye dhammā bodhipācanā.
      [161] Vicinanto tadā dakkhiṃ          dasamaṃ upekkhāpāramiṃ
            pubbakehi mahesīhi            āsevitanisevitaṃ.
      [162] Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva           daḷhaṃ katvā samādiya
            tulābhūto daḷho hutvā        sambodhiṃ pāpuṇissasi.
      [163] Yathāpi paṭhavī nāma            nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ
            upekkhati ubhopete          kopānunayavajjitā.
      [164] Tatheva tvaṃ sukhadukkhe          tulābhūto sadā bhava
            upekkhāpāramitaṃ gantvā       sambodhiṃ pāpuṇissasī"ti.
     Tattha tulābhūtoti majjhattabhāve ṭhito, yathā tulāya daṇḍo samaṃ tulito
samaṃ tiṭṭhati, na namati na unnamati, evameva tvampi sukhadukkhesu tulāsadiso
hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi. Kopānunayavajjitāti paṭighānurodhavajjitā.
"dayākopavivijjitā"tipi pāṭho, soyevattho. Sesaṃ khantipāramiyaṃ vuttanayeneva
veditabbaṃ.
     Tato sumedhapaṇḍito ime dasa pāramidhamme vicinitvā tato paraṃ cintesi
"imasmiṃ loke bodhisattehi paripūretabbā bodhipācanā buddhattakarā 1- dhammā
ettakāyeva, na ito bhiyyo, imā pana pāramiyo uddhaṃ ākāsepi natthi, na
heṭṭhā paṭhaviyampi, na puratthimādīsu disāsupi atthi, mayhaṃyeva pana hadayamaṃsantareyeva
patiṭṭhitā"ti. Evaṃ tāsaṃ attano hadaye patiṭṭhitabhāvaṃ disvā sabbāpi
tā daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya punappunaṃ sammasanto anulomapaṭilamaṃ sammasi,
pariyante gahetvā ādimhi pāpesi, ādimhi gahetvā pariyante ṭhapesi.
Majjhe gahetvā ubhato osāpesi, ubhato koṭīsu gahetvā majjhe osāpesi.
Bāhirabhaṇḍapariccāgo pāramiyo nāma, aṅgapariccāgo upapāramiyo nāma,
jīvitapariccāgo paramatthapāramiyo nāmāti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa
paratthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo yamakatelaṃ 2- vinivaṭṭento viya sammasi. Tassa
dasa pāramiyo sammasantassa dhammatejena catunahutādikadviyojanasatasahassabahalā
vipulā ayaṃ mahāpaṭhavī hatthinā akkantanaḷakalāpo viya uppīḷiyamānaṃ ucchuyantaṃ
viya ca mahāviravaṃ viravamānā saṅkampi sampakampi sampavedi. Kulālacakkaṃ viya
telayantacakkaṃ viya ca paribbhami. Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 Sī. buddhakārakā     2 Ma. yantayamakatelaṃ
      [165] "ettakāyeva te loke     ye dhammā bodhipācanā
            tatuddhaṃ natthi aññatra         daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha.
      [166] Ime dhamme sammasato        sabhāvasarasalakkhaṇe
            dhammatejena vasudhā          dasasahassī pakampatha.
      [167] Calatī ravatī paṭhavī            ucchuyantaṃva pīḷitaṃ
            telayante yathā cakkaṃ        evaṃ kampati medanī"ti.
     Tattha ettakāyevāti niddiṭṭhānaṃ pāramitānaṃ anūnādhikabhāvassa dassanatthaṃ
vuttaṃ. Tatuddhanti tato dasapāramīhi uddhaṃ natthi. Aññatrāti aññaṃ, lakkhaṇaṃ
saddasatthato gahetabbaṃ. Tato dasapāramito añño buddhakārakadhammo natthīti
attho. Tatthāti tāsu dasasu pāramīsu. Patiṭṭhahāti patiṭṭha, paripūrento tiṭṭhāti
attho.
     Ime dhammeti pāramidhamme. Sammasatoti upaparikkhantassa. Anādaratthe
sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabhāvasarasalakkhaṇeti sabhāvasaṅkhātena sarasalakkhaṇena
sammasantassāti attho. Dhammatejenāti pāramipavicayañāṇatejena. 1- Vasudhāti vasūti
ratanaṃ vuccati, taṃ dhāreti, dhīyati vā etthāti vasudhā. Kā sā? medanī. 2-
Pakampathāti pakampittha. Sumedhapaṇḍite pana pāramiyo vicinante tassa ñāṇatejena
dasasahassī pakampitthāti attho.
     Calatīti chappakārā 3- kampi. Ravatīti nadati vikūjati. Ucchuyantaṃva pīḷitanti
nippīḷitaṃ ucchuyantaṃ viya. "guḷayantaṃva pīḷitan"tipi pāṭho. Soyevattho.
Telayanteti telapīḷanayante. Yathā cakkanti cakkikānaṃ mahācakkayantaṃ viya. Evanti yathā
telapīḷanacakkayantaṃ paribbhamati kampati, evaṃ ayaṃ medanī kampatīti attho.
Sesamettha uttānamevāti.
@Footnote: 1 Sī.,i....paricaYu...    2 Sī. medinī        3 Sī.,i. cakkākāraṃ
     Evaṃ mahāpaṭhaviyā kampamānāya rammanagaravāsino manussā bhagavantaṃ
parivisayamānā saṇṭhātuṃ asakkontā yugandharavātabbhāhatā mahāsālā viya mucchitā
papatiṃsu. Ghaṭādīni kulālabhaṇḍāni pavaṭṭentāni aññamaññaṃ paharantāni
cuṇṇavicuṇṇāni ahesuṃ. Mahājano bhītatasito satthāraṃ upasaṅkamitvā "kiṃ nu kho
bhagavā' nāgāvaṭṭo ayaṃ, bhūtayakkhadevatāsu aññatarāvaṭṭo vā'ti na hi mayaṃ
etaṃ jānāma. Api ca kho sabbopi ayaṃ mahājano bhayena upadduto, kiṃ nu
kho imassa lokassa pāpakaṃ bhavissati, udāhu kalyāṇaṃ, kathetha no etaṃ
kāraṇan"ti pucchiṃsu.
     Atha satthā tesaṃ kathaṃ sutvā "tumhe mā bhāyittha, mā kho cintayittha,
natthi vo ito nidānaṃ bhayaṃ, yo so mayā ajja sumedhapaṇḍito' anāgate
gotamo nāma buddho bhavissatī'ti byākato, so idāni pāramiyo sammasati,
tassa sammasantassa dhammatejena sakaladasasahassī lokadhātu ekappahārena kampati
ceva viravati cā"ti āha. Tena vuttaṃ:-
      [168] "yāvatā parisā āsi       buddhassa parivesane
            pavedhamānā sā tattha       mucchitā seti bhūmiyaṃ.
      [169] Ghaṭānekasahassāni          kumbhīnañca satā bahū
            sañcuṇṇamathitā tattha         aññamaññaṃ paghaṭṭitā.
      [170] Ubbiggā tasitā bhītā       bhantā byathitamānasā
            mahājanā samāgamma         dīpaṅkaramupāgamuṃ.
      [171] Kiṃ bhavissati lokassa         kalyāṇamatha pāpakaṃ
            sabbo upadduto loko      taṃ vinodehi cakkhuma.
      [172] Tesaṃ tadā saññāpesi       dīpaṅkaro mahāmuni
            vissatthā hotha mā bhātha     imasmiṃ paṭhavikampane.
      [173] Yamahaṃ ajja byākāsiṃ        budadho loke bhavissati
            eso sammasatī dhammaṃ        pubbakaṃ jinasevitaṃ.
      [174] Tassa sammasato dhammaṃ        buddhabhūmiṃ asesato
            tenāyaṃ kampitā paṭhavī       dasasahassī sadevake"ti.
     Tattha yāvatāti yāvatikā. Āsīti ahosi. "yā tadā parisā āsī"tipi
pāṭho, tassa yā tattha parisā ṭhitā āsīti attho. Pavedhamānāti kampamānā.
Sāti sā parisā. Tatthāti tasmiṃ parivesanaṭṭhāne. Setīti sayittha.
     Ghaṭāti ghaṭānaṃ, sāmiatthe paccattavacanaṃ, ghaṭānaṃ nekasahassānīti attho.
Sañcuṇṇamathitāti cuṇṇā ceva mathitā ca, mathitasañcuṇṇāti attho. Aññamaññaṃ
paghaṭṭitāti aññamaññaṃ pahaṭā. Ubbiggāti utrāsahadayā. Tasitāti sañjātatāsā.
Bhītāti bhayabhītā. Bhantāti phandanamānasā, vibbhantacittāti attho. Sabbāni
panetāni aññamaññavevacanāni. Samāgammāti samāgantvā. Ayameva vā pāṭho.
     Upaddutoti upahato. 1- Taṃ vinodehīti taṃ upaddutabhayaṃ vinodehi, vināsayāti
attho. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhuma. Tesaṃ tadāti te jane tadā,
upayogatthe sāmivacanaṃ. Saññāpesīti ñāpesi bodhesi. Vissatthāti vissatthacittā.
Mā bhāthāti mā bhāyatha. Yamahanti yaṃ ahaṃ sumedhapaṇḍitaṃ. Dhammanti pāramidhammaṃ.
Pubbakanti porāṇaṃ. Jinasevitanti jinehi bodhisattakāle sevitanti attho.
Buddhabhūminti pāramidhammaṃ. 2- Tenāti tena sammasanakāraṇena. Kampitāti calitā.
Sadevaketi sadevake loke.
@Footnote: 1 Sī.,i. upahato byathito      2 Sī.,i. buddhapāramiṃ
     Tato mahājano tathāgatassa vacanaṃ sutvā haṭṭhatuṭṭho mālāgandhavilepanādīni
ādāya rammanagarato nikkhamitvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā mālāgandhādīhi
pūjetvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā rammanagarameva pāvisi. Atha kho bodhisatto
dasa pāramiyo sammasitvā vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya nisinnāsanā vuṭṭhāsi.
Tena vuttaṃ:-
      [175] "buddhassa vacanaṃ sutvā   mano nibbāyi tāvade
            sabbe maṃ upasaṅkamma    punāpi maṃ abhivandisuṃ.
      [176] Samādiyitvā buddhaguṇaṃ    daḷhaṃ katvāna mānasaṃ
            dīpaṅkaraṃ namassitvā     āsanā vuṭṭhahiṃ tadā"ti.
     Tattha mano nibbāyīti mahājanassa paṭhavikampane ubbiggahadayassa tattha
kāraṇaṃ sutvā mano nibbāyi, santiṃ agamāsīti attho. "jano nibbāyī"tipi
pāṭho, so uttānoyeva. Samādiyitvāti sammā ādiyitvā, samādāyāti attho.
Buddhaguṇanti pāramiyo. Sesaṃ uttānameva.
     Atha kho bodhisattaṃ dayitasabbasattaṃ āsanā vuṭṭhahantaṃ sakaladasasahassa-
cakkavāḷadevatā sannipatitvā dibbehi mālāgandhādīhi pūjetvā "ayya sumedhatāpasa
tayā ajja dīpaṅkaradasabalassa pādamūle mahati patthanā patthitā, sā
te anantarāyena samijjhatu, mā te tattha bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā
ahosi. Sarīre te appamattakopi rogo mā uppajjatu. Khippaṃ pāramiyo
pūretvā sammāsambodhiṃ paṭivijjha. Yathā pupphūpagaphalūpagā rukkhā samaye pupphanti
ceva phalanti ca, tatheva tvampi taṃ samayaṃ anatikkamitvā khippaṃ sambodhiṃ
phusassū"tiādīni thutimaṅgalāni payirudāhaṃsu, evaṃ payirudāhitvā bodhisattaṃ
abhivādetvā attano attano devaṭṭhānameva agamaṃsu. Bodhisattopi devatāhi abhitthuto
"ahaṃ dasa pāramiyo pūretvā kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ
matthake buddho bhavissāmī"ti vīriyaṃ daḷhaṃ katvā adhiṭṭhāya ākāsamabbhuggantvā
isigaṇavantaṃ himavantaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ:-
      [177] "dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ       devā mānusakā ubho
            samokiranti pupphehi        vuṭṭhahantassa āsanā.
      [178] Vedayanti ca te sotthiṃ     devā mānusakā ubho
            mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ        taṃ labhassu yathicchitaṃ.
      [179] Sabbītiyo vivajjantu        soko rogo vinassatu
            mā te bhavantvantarāyā 1- phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.
      [180] Yathāpi samaye patte       pupphanti pupphino dumā
            tatheva tvaṃ mahāvīra        buddhañāṇehi pupphasu.
      [181] Yathā ye keci sambuddhā    pūrayuṃ dasa pāramī
            tatheva tvaṃ mahāvīra        pūraya dasa pāramī.
      [182] Yathā ye keci sambuddhā    bodhimaṇḍamhi 2- bujjhare
            tatheva tvaṃ mahāvīra        bujjhassu jinabodhiyaṃ.
      [183] Yathā ye keci sambuddhā    dhammacakkaṃ pavattayuṃ
            tatheva tvaṃ mahāvīra        dhammacakkaṃ pavattaya.
      [184] Puṇṇamāye yathā cando     parisuddho virocati
            tatheva tvaṃ puṇṇamano       viroca dasasahassiyaṃ.
      [185] Rāhumutto yathā sūriyo     tāpena atirocati
            tatheva lokā muccitvā     viroca siriyā tuvaṃ.
@Footnote: 1 Sī.,i. tvantarāyo     2 Ma. bodhimūlamhi
      [186] Yathā yā kāci nadiyo      osaranti mahodadhiṃ
            evaṃ sadevakā lokā      osarantu tavantike.
      [187] Tehi thutappasattho so      dasa dhamme samādiya
            te dhamme paripūrento     pavanaṃ pāvisī tadā"ti.
     Tattha dibbanti mandaravapāricchattakasantānakusesayādikaṃ dibbakusumaṃ devā
mānusakā ca mānusapupphaṃ gahetvāti attho. Samokirantīti mamopari samokiriṃsūti
attho. Vuṭṭhahantassāti vuṭṭhahato. Vedayantīti nivedayiṃsu saññāpesuṃ. Sotthinti
sotthibhāvaṃ. Idāni vedayitākāradassanatthaṃ "mahantaṃ patthitaṃ tuyhan"tiādi
vuttaṃ. Tayā pana sumedhapaṇḍita mahantaṃ ṭhānaṃ patthitaṃ, taṃ yathāpatthitaṃ labhassūti
attho.
     Sabbītiyoti entīti ītiyo, sabbā ītiyo sabbītiyo, upaddavā.
Vivajjantūti mā hontu. Soko rogo vinassatūti socanasaṅkhāto soko
rujanasaṅkhāto rogo ca vinassatu. Teti tava. Mā bhavantvantarāyāti mā
bhavantu antarāyā. Phusāti adhigaccha pāpuṇāhi. Bodhinti arahattamaggañāṇaṃ
sabbaññutaññāṇampi vaṭṭati. Uttamanti seṭṭhaṃ 1- sabbabuddhaguṇadāyakattā
arahattamaggañāṇaṃ "uttaman"ti vuttaṃ. 1-
     Samayeti tassa tassa rukkhassa pupphanasamaye sampatteti attho. Pupphinoti
pupphanakā. Buddhañāṇehīti aṭṭhārasahi buddhañāṇehi. Pupphasūti pupphassu. Pūrayunta
pūrayiṃsu. Pūrayāti paripūraya. Bujjhareti bujjhiṃsu. Jinabodhiyanti jinānaṃ buddhānaṃ
bodhiyā, sabbaññubodhimūleti attho. Puṇṇamāyeti puṇṇamāsiyaṃ. Puṇṇamanoti
paripuṇṇamanoratho.
@Footnote: 1-1 Sī.,i. ime pāṭhā na dissanti
     Rāhumuttoti rāhunā sobbhānunā mutto. Tāpenāti patāpena, ālokena.
Lokā muccitvāti lokadhammehi alitto hutvāti attho. Virocāti virāja.
Siriyāti buddhasiriyā. Osarantīti mahāsamuddaṃ pavisanti. Osarantūti upagacchantu.
Tavantiketi tava santikaṃ. Tehīti devehi. Thutappasatthoti thuto ceva pasattho ca,
thutehi vā dīpaṅkarādīhi pasatthoti thutappasattho. Dasa dhammeti dasa pāramidhamme.
Pavananti mahāvanaṃ, dhammikapabbate mahāvanaṃ pāvisīti attho. Sesagāthā suuttānā
evāti.
                   Iti madhuratthavilāsiniyā buddhavaṃsaṭṭhakathāya
                    sumedhapatthanākathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 51 page 1-174. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=51&A=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=51&A=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=33&i=181              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=33&A=6654              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=33&A=8274              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=33&A=8274              Contents of The Tipitaka Volume 33 http://84000.org/tipitaka/read/?index_33

previous bookdispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com