ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 54 : PALI ROMAN Vibhaṅga.A. (sammoha.)

                        6. Chakkaniddesavaṇṇanā
     [805] Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti "ekopi hutvā
bahudhā hotī"tiādinayappavatte 1- iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā
upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā.
Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ.
Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā
ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitte ñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede
ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā
appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ
ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbenivuṭṭhakkhandhānussaraṇasatisampayuttā
ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca
upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ
vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti
saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva, sesāni lokiyānīti.
                      Chakkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           ----------
                        7. Sattakaniddesavaṇṇanā
     [806] Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā
nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato
paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna "yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇan"ti evaṃ tadeva
@Footnote: 1 dī.Sī. 9/484/216, khu.paṭi. 31/253/163 (syā)
Ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,
asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ.
Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ anāgate
ñāṇadvayanti cha, tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti
paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti
vuccati, tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ.
Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati
honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti
virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? aparavipassanāya
purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hotīti? sattakkhattuṃ
vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti
disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ
pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā
kathitā hontīti.
                      Sattakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                        8. Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā
     [807] Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi
paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti.
                      Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
                        9. Navakaniddesavaṇṇanā
     [808] Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti
anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā
vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha
paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā. Navamā
paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa
pavattati. Tena vuttaṃ "saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇan"ti.
                      Navakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
                        10. Dasakaniddesavaṇṇanā
                           paṭhamabalaniddesa
     [809] Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhePo. Anavakāsoti
paccayapaṭikkhePo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya
attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena.
Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañci
saṅkhāranti catubhūmikesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato
upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na
upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ
kāraṇaṃ atthi, sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmikesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato
gaṇheyyāti attho. Catubhūmikasaṅkhāro 1- pana tejussadattā divasaṃ santatto
ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na
@Footnote: 1 cha.Ma. catutthabhūmakasaṅkhāro
Hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato
upagaccheyyāti "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti 1- evaṃ attadiṭṭhivasena
sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako
pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ mattahatthīhi paritāsito viya sucikāmo
pokkharabrāhmaṇo 2- gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde
kasiṇādipaṇṇattisaṅgahanatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi
ariyasāvakassa catubhūmikavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmikavasena.
Sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmikavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yañhi yaṃ 3-
puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ vinivedheti, 4- puthujjano hi yaṃ yaṃ
niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto
gāhaṃ vinivedheti. 4-
     Mātarantiādīsu janikāva mātā. Janako pitā. 5- Manussabhūtova khīṇāsavo
arahāti  adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? etampi
aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi
koci evaṃ vadeyya "imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe
cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī"ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Athavāpi naṃ evaṃ
vadeyyuṃ "sace imaṃ na ghātessasi, sīsante chindissāmā"ti, sīsamevassa chindeyyuṃ,
neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa
ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo:- sāvajjo puthujjanabhāvo,
yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi anantariyāni karissati. Mahābalova
ariyasāvako, so etāni kammāni na karotīti.
     Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti
jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṃghaṃ bhindeyyāti
@Footnote: 1 Ma.u. 14/21,27/18,22   2 cha.Ma. cokkhabrāhmaṇo      3 cha. yaṃ yaṃ hi
@4 cha.Ma. viniveṭheti          5 cha.Ma. "janako pitā"ti pāṭhā na dissanti
Samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāya ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṃghaṃ bhindeyya. Vuttañhetaṃ
"pañcahi upāli ākārehi saṃgho bhijjati. Kammena uddesena voharanto
anussāvanena salākaggāhenā"ti. 1-
     Tattha kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena.
Uddesenāti pañcasu pāṭimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti
kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi adhammaṃ dhammotiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni
dīpento. Anussāvanenāti "nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ
bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti
cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya
sītalo, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī"tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ
katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ
upatthambhetvā anivattanadhamme katvā "gaṇhatha imaṃ salākan"ti salākaggāhena.
Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana
pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ
anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṃgho. Yadā pana evaṃ cattāro
vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti,
tadā saṃgho bhinno nāma hoti.
     Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṃghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Ettāvatā mātughātādīni pañca anantariyakammāni dassitāni honti, yāni
puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvībhāvatthaṃ:-
           kammato dvārato ceva      kappaṭṭhitiyato tathā
           pākasādhāraṇādīhi          viññātabbo vinicchayo.
@Footnote: 1 vinaYu. 8/458/409
     Tattha kammato tāva:- ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ
vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ anantariyaṃ hoti,
"tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī"ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kāñcanathūpehi
pūretvāpi sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṃghassa mahādānaṃ datvāpi
buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi kāyassa bhedā nirayameva
upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā sayaṃ
vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā
voropeti, tassa kammaṃ anantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, anantariyaṃ
āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito.
     Ettha eḷakacatukkaṃ saṅgāmacatukkaṃ coracatukkañca kathetabbaṃ. Eḷakaṃ
māressāmīti 1- abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā
pitaraṃ vā mārento anantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā
vā eḷakaṃ mārento anantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro
mārento phusateva. Eseva 2- nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu,
evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā
anantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ, kammaṃ pana bhāriyaṃ anantariyasadisameva. Manussaarahantassa
ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ
patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnadānaṃ
arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale
mārentassa anantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ anantariyasadisameva.
     Lohituppāde tathāgatassa abhijjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā
lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi, sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. māremiti           2 cha.Ma. esa
Samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakkhalikāpi 1- tathāgatassa
pādantaṃ pahari, pharasunā pahato viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā
karontassa anantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ
chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi, tathā karontassa
puññakammameva hoti.
     Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti,
dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? bhāriyaṃ kammaṃ hoti anantariyasadisaṃ.
Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati.
Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva.
Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ
bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ
geharakkhanatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi.
Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa
rakkhanatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā
pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva, sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.
     Saṃghabhede sīmaṭṭhakasaṃghe asannipatite visuṃ visuṃ 2- parisaṃ gahetvā
katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa
bhedo ca hoti anantariyakammañca. 3- Samaggasaññāya pana vaṭṭati, samaggasaññāya hi
karontassa neva bhedo hoti, 3- na anantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāya.
Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṃghaṃ bhindati, tassa
anantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ, dhammavādino
@Footnote: 1 cha. sakalikāpi         2 cha.Ma. visuṃ
@3-3 Ma. samaggasaññāya pana "vaṭṭatī"ti saññāya vā karontassa bhedova hoti
Anavajjā. Tattha navannameva saṃghabhede idaṃ suttaṃ:- "ekato upāli cattāro
honti, ekato cattāro, navamo anussāveti, salākaṃ gāheti `ayaṃ dhammo ayaṃ
vinayo idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, evampi kho upāli saṃgharāji
ceva hoti saṃghabhedo ca. Navannaṃ vā upāli atirekanavannaṃ vā saṃgharāji ceva
hoti saṃghabhedo cā"ti. 1-
     Etesu ca pana pañcasu saṃghabhedova vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti evaṃ
kammatopi viññātabbo vinicchayo.
     Dvāratoti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti.
Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi
kāyadvārameva pūrenti. Saṃghabhedo hatthamuddhāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato
samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.
     Kappaṭṭhitiyatoti saṃghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe
kappavemajjhe vā saṃghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi "sveva
kappo vinassissatī"ti ajja saṃghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva
niraye paccati, evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni anantariyāneva
honti, na kappaṭṭhitiyānīti evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.
     Pākatoti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṃghabhedoyeva
paṭisandhivasena vipaccati, sesāni "ahosikammaṃ nāhosi kammavipāko"ti evamādīsu
saṅkhyaṃ 2- gacchanti. Saṃghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghātako,
tadabhāve sacepi pitā sīlavā hoti mātā dussilā, no vā tathā sīlavatī, pitughāto
paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā, mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena
vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati. Mātā hi dukkarakārinī
bahūpakārā ca puttānanti evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.
@Footnote: 1 vinaYu. 7/351/147  2 cha.Ma. saṅkhaṃ
     Sādhāraṇādīhīti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni.
Saṃghabhedo pana "na kho upāli bhikkhunī saṃghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero,
na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṃghaṃ bhindati, bhikkhu kho upāli pakatatto
samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṃghaṃ bhindatī"ti 1- vacanato vuttappakārassa
bhikkhunova hoti, na aññassa. Tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete
dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo
vinicchayo.
     Aññaṃ satthāranti "ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ asamattho"ti bhavantarepi aññaṃ
titthakaraṃ "ayaṃ me satthā"ti evaṃ gaṇheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ
nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ bhavaṃ
nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa "niyato
sambodhiparāyano"ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti, kiṃ pubbahetu niyāmeti, udāhu
paṭiladdhamaggo, udāhu upari tayo maggāti? sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ.
Puggalo pana niyato nāma natthi. "pubbahetu niyāmetī"ti vutte hi upari tiṇṇaṃ
maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa
ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. "paṭiladdhamaggo niyāmetī"ti vutte upari
tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggoeva sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese
khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. "upari tayo maggā niyāmentī"ti vutte
paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā
upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggeneva ca anuppajjitvāva
kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ
maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā
@Footnote: 1 vinaYu. 7/351/147
Vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño
dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā
parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti,
aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ.
Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutaññāṇena paricchinditvā ayaṃ puggalo
sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatīti
ekabījīti nāmaṃ akāsi. Ayaṃ puggalo dutiyaṃ tatiyaṃ catutthaṃ pañcamaṃ chaṭṭhaṃ bhavaṃ
nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatīti kolaṃkoloti nāmaṃ akāsi. Ayaṃ puggalo
sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatīti sattakkhattuparamoti nāmaṃ akāsi.
     Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi, ariyasāvako
pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā
antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi hi 1- vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati,
sattame bhave sabbākārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati,
appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame
bhave niddaṃ vā okkamantassa parammukhaṃ vā gacchantassa pacchato ṭhatvā tikhiṇena
asinā kocideva sīlaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā
panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālakiriyā nāma na hoti,
arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ "aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ
vijjatī"ti.
     Ekissā lokadhātuyāti dasasahassīlokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni jātikhettaṃ
āṇākhettaṃ visayakhettanti. Tattha jātikhettaṃ nāma dasasahassīlokadhātu. Sā hi
tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle nikkhamanakāle sambodhikāle dhammacakkappavattane
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati
Āyusaṅkhāravossajjane 1- parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana
āṇākhettaṃ nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha
āṇā vattati. Visayakhettassa pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi "yāvatakaṃ ñāṇaṃ,
tāvatakaṃ neyyaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ,
neyyapariyantikaṃ ñāṇan"ti 2- vacanato avisayo nāma natthi.
     Imesu pana tīsu khettesu ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ aññasmiṃ cakkavāḷe
buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni
vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo mahākassapattherassa
saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso
saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha
buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi.
     Apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekato na uppajjanti, pure vā pacchā
vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke "bodhiṃ appatvā na
uṭṭhahissāmī"ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ, tāva
pubbanti 3- na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe
dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti
nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātu tiṭṭhati, 4- tāva
pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare
aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa
buddhassa uppatti na nivāritā.
     Tīṇi hi antaradhānāni nāma pariyattiantaradhānaṃ paṭivedhaantaradhānaṃ
paṭipattiantaradhānanti. Tattha pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccapaṭivedho.
@Footnote: 1 cha.Ma. āyusaṅkhārossajjane    2 khu.paṭi. 31/669/577 (syā)
@3 cha.Ma. pubbeti              4 cha.Ma. dhātuyo tiṭṭhanti
Paṭipattīti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.
Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti, na esa bhikkhu 1- puthujjanoti
aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira
puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci
appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.
     Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyatti 2- pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā
dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā
satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ
pucchi, so na jānāmīti āha. Tato udakassa rāmaputtassa 3- santikaṃ gantvā
adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi, so
ācikkhi, tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi, evameva paññavā
bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ
hoti. Yadā pana sā antaradhāyati, tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati.
Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati, anukkamena pacchā dhammasaṅgaho,
tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesupi sāsanaṃ ṭhitameva hoti.
     Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato
paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati, tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato
paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati, tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato
paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati, tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato
paṭṭhāya yāva brahmajālā anataradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā
addhānaṃ gacchati, sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā 4- viya āḷavakapucchā 5-
viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.
@Footnote: 1 cha.Ma. esa bhikkhu       2 cha.Ma. pariyattiyeva     3 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
@4 khu.su. 25/516/434    5 saṃ.sa. 15/246/258, khu.su. 25/183/369
     Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati.
Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge
antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya
pāṭimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati.
Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa
pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ
nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na nivāritā. 1-
     Tīṇi parinibbānāni nāma kilesaparinibbānaṃ khandhaparinibbānaṃ
dhātuparinibbānanti. Tattha kilesaparinibbānaṃ bodhipallaṅke ahosi, khandhaparinibbānaṃ
kusinārāyaṃ, dhātuparinibbānaṃ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle
imasmiṃ tāmbapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato
nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti, nāgabhavanatopi
devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi
dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā
suvaṇṇakkhandho viya ekagghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti, tā
dasasahassīlokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷe devatā sannipatitvā
"ajja satthā parinibbāyati, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanandāni
idaṃ amhākan"ti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti,
ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti.
Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggañchissati, sāsapamattāyapi
dhātuyā sati ekajālāva bhavissati, dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati.
Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. vāritā
Nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati, tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ
apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
     Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti. Anacchariyattā. Buddhā
hi acchariyamanussā. Yathāha "ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati
acchariyamanusso, katamo ekapuggalo, tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho"ti. 1-
Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na
acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro
uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi
bhaveyyuṃ, tasmā na uppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ
dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato
anacchariyo siyā, ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti.
Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca 2- buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā
viya "amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā"ti
vivadeyyuṃ, tasmāpi evaṃ na uppajjanti.
     Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva.
Vuttañhi tattha:-
              bhante nāgasena bhāsitampetaṃ bhagavatā "aṭṭhānametaṃ
         bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto
         sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti. 3-
         Desentā ca bhante nāgasena sabbepi tathāgatā sattatiṃsa
         bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni
@Footnote: 1 aṅ.ekaka. 20/172/22          2 cha.Ma. hi
@3 Ma.u 14./128/114, aṅ.ekaka. 20/277/29
         Kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā
         ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi bhante nāgasena
         sabbesampi tathāgatānaṃ ekuddeso 1- ekakathā ekasikkhā
         ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti.
         Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto, yadi
         dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso
         mattāya obhāsajāto bhaveyya, ovadantā ca dve tathāgatā
         sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ, tattha me
         kāraṇaṃ dassehi, 2- yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyyanti.
             Ayaṃ mahārāja dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī,
         ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho
         uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya
         kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya
         viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.
             Yathā mahārāja nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ
         purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya, atha dutiyo
         puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena
         kīsathūlena sabbaṅgapaccaṅgena, so taṃ nāvaṃ abhirūheyya, api nu
         sā mahārāja nāvā dvinnampi dhāreyyāti. Na hi bhante,
         caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya
         vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udaketi.
         Evameva kho mahārāja ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī,
@Footnote: 1 cha.Ma. ekā desanā     2 cha.Ma. brūhi
         Ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho
         uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya .pe.
         Na ṭhānamupagaccheyya.
              Yathā vā pana mahārāja puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya
         chādentaṃ yāva kaṇṭhamabhipūrayitvā, so dhāto pīṇito paripuṇṇo
         nirantaro tandīkato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ
         bhojanaṃ bhuñjeyya, api nu kho so mahārāja puriso sukhito
         bhaveyyāti. Na hi bhante, sakiṃ bhuttova mareyyāti. Evameva kho
         mahārāja ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī .pe. Na
         ṭhānamupagaccheyyāti.
              Kinnu kho bhante nāgasena abhidhammabhārena paṭhavī calatīti.
         Idha mahārāja dve sakaṭā ratanabharitā 1- bhaveyyuṃ  yāva mukhasamā,
         ekasakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhipi sakaṭe ākireyyuṃ, api nu
         kho taṃ mahārāja sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyāti. Na
         hi bhante, nābhīpi tassa caleyya, 2- arāpi tassa bhijjeyyuṃ,
         nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyāti. Kinnu kho
         mahārāja atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatīti. Āma bhanteti. Evameva
         kho mahārāja abhidhammabhārena paṭhavī calatīti.
              Apica mahārāja idaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ,
         aññampi tattha paṭirūpakāraṇaṃ 3- suṇohi, yena kāraṇena dve
         sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi mahārāja dve
@Footnote: 1 cha.Ma. ratanaparipūritā
@2 cha.Ma. phaleyaya      3 cha.Ma. abhirūpaṃ kāraṇaṃ
         Sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo
         uppajjeyya, "tumhākaṃ buddho amhākaṃ buddho"ti ubhatopakkhajātā
         bhaveyyuṃ. Yathā mahārāja dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo
         uppajjeyya "tumhākaṃ amacco amhākaṃ amacco"ti ubhatopakkhajātā
         honti, evameva kho mahārāja yadi dve sammāsambuddhā
         ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya
         "tumhākaṃ buddho amhākaṃ buddho"ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ.
         1- Idaṃ paṭhamaṃ kāraṇaṃ suṇohi, 1- yena kāraṇena dve sammāsambuddhā
         ekakkhaṇe nuppajjanti.
              Aparampi mahārāja uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena
         dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti, yadi mahārāja dve
         sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, "aggo buddho"ti yaṃ
         vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya, "jeṭṭho buddho"ti "seṭṭho buddho"ti
         "visiṭṭho buddho"ti "uttamo buddho"ti "pavaro buddho"ti "asamo
         buddho"ti "asamasamo buddho"ti "appaṭisamo buddho"ti "appaṭibhāgo
         buddho"ti "appaṭipuggalo buddho"ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā
         bhaveyya. Idampi kho tvaṃ mahārāja kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha,
         yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.
              Apica kho mahārāja buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakatikā
         esā, yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā?
         kāraṇamahantattā 2- sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi mahārāja
@Footnote: 1-1 cha.Ma. idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ  2 cha.Ma. kāraṇā? mahantatāya
         Yaṃ loke mahantaṃ hoti, 1- taṃ ekaṃyeva hoti. Paṭhavī mahārāja
         mahantī, sā ekāyeva. Sāgaro mahanto, so ekoyeva. Sineru
         girirājā mahanto, so ekoyeva. Ākāso mahanto,
         so ekoyeva. Sakko mahanto, so ekoyeva. Māro mahanto,
         so ekoyeva. Brahmā 2- mahanto, so ekoyeva. Tathāgato
         arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha
         te uppajjanti, tattha aññesaṃ 3- okāso na hoti. Tasmā
         mahārāja tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke
         uppajjatīti.
              Sukathito bhante nāgasena pañho opammehi kāraṇehīti.
     Ekissā lokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa
cakkavāḷasahassāni gahitāni, tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti.
Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti, uppajjanaṭṭhāne
pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu nuppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ
acarimanti ettha cakkaratanassa pātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato
pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti, cakkavattino kālakiriyāya
vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajitato 4-
vā sattame divase antaradhāyati, tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito.
Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? vivādupacchedato
Anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu "amhākaṃ
rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto"ti vivādo uppajjeyya. Ekasmiṃ dīpe
cakkavatti ekasmiṃ dīpe cakkavattīti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati       2 cha.Ma. mahābrahmā
@3 cha.Ma. aññassa                4 cha.Ma. pabbajjato
Dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo,
so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato
ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.
     Yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe
nibbattetvā lokatāraṇasamattho 1- buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na
sampajjati.
         Manussattaṃ liṅgasampatti      hetu satthāradassanaṃ
         pabbajjā guṇasampatti       adhikāro ca chandatā
         aṭṭhadhammasamodhānā        abhinīhāro samijjhatīti. 2-
     Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya
itthiyā kuto buddhabhāvoti "aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ itthī arahaṃ assa
sammāsambuddho"ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva
attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho, na itthī. 3-
     Yaṃ itthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā
kosohitavatthaguyhatādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthīratanabhāvena
sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā
"aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ itthī rājā assa cakkavattī"ti vuttaṃ. Yasmā ca
sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthīliṅgañca hīnaṃ, tasmā tassā
sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthīliṅgaṃ, evaṃ purisaliṅgampi
brahmaloke natthi, tasmā "yaṃ puriso brahamattaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjatī"tipi na
vattabbaṃ siyāti. No na vattabbaṃ, kasmā? idha purisassa tattha nibbattanato.
Brahmattanti hi
@Footnote: 1 Ma. lokadhāraṇasamattho, cha. lokuttāraṇasamattho    2 khu.buddha. 33/59/453
@3 cha.Ma. "na itthī"ti pāṭho na dissati
Mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā
brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na
upapajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva
brahmāno, na itthīsaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.
     Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na
nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti. Evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ
vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti, yathā ca ucchubījasālibījādīni
madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni
madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ:-
          "yādisaṃ vapate bījaṃ         tādisaṃ labhate 1- phalaṃ
           kalyāṇakārī kalyāṇaṃ       pāpakārī ca pāpakan"ti. 2-
     Tasmā "aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā"tiādi vuttaṃ.
     Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā āyūhanasamaṅgitā,
cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha
kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe āyūhanasamaṅgitā 3- vuccati, tathā cetanāsamaṅgitā.
Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti, tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ
vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti, esā kammasamaṅgitā.
Vipākasamaṅgitā pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ
na pāpuṇanti, tāva tesaṃ tato tato vacitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ
aggijālalohakumbhīādīni upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ
mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi
devalokoti evaṃ uppattinimittaṃ upaṭṭhāti, iti nesaṃ iminā
@Footnote: 1 cha.Ma. harate           2 saṃ.sa. 15/256/273    3 cha.Ma. āyūhanasamaṅgitāti
Uppattinimattupaṭṭhānena aparimuttattā upaṭṭhānasamaṅgitā nāma. Sāva 1- calati, sesā
niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti, devaloke upaṭṭhitepi nirayo
upaṭṭhāti, manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti, tiracchānayoniyā
ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.
     Tatridaṃ vatthu:- soṇagiripāde kira pipphalivihāre 2- soṇatthero nāma
eko dhammakathiko, tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi, thero taṃ
paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto "mā nassi varāko"ti mahallakakāle
akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi,
soṇagiripādato mahantā mahantā soṇā 3- āgantvā khāditukāmā viya
samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto "vārehi tāta soṇa, vārehi tāta soṇā"ti
āha. Kiṃ mahātherāti. "na passasi tātā"ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero
"kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī"ti
sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca 4-
āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ āharitvā mañce
nipajjāpetvā "ayaṃ me 5- mahāthera pūjā tumhākaṃ atthāya katā, `ayaṃ
me bhagavā duggatapaṇṇākāro'ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī"ti
āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathā karonto cittaṃ pasādesi, tāvadevassa
devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanapārusakavanavimānāni ceva
devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So "apetha soṇa apetha
soṇā"ti āha. Kimidaṃ mahātherāti. Etā te tāta mātaro āgacchantīti.
Thero "saggo upaṭṭhito mahātherassā"ti cintesi. Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā
@Footnote: 1 cha.Ma. sā            2 cha. acelavihāre       3 cha.Ma. sunakhā
@4 cha.Ma. talasantharaṇapūjaṃ     5 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
Calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena
"kāyaduccaritasamaṅgī"tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
                        Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā.
                           ----------
                           Dutiyabalaniddesa
     [810] Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni
vāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti
sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati
cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā.
Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti
durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti
micchāpayogo.
     Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti, tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa
vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu
vā nibbatto, tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva
vāro. 1- Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti
pajānāti.
     Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ.
So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo
dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti, evarūpo
attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchavikoti
@Footnote: 1 cha.Ma. vāroti
Hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti, sukhumavatthāni nivāsāpetvā
bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na
kārenti, vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadeviṃ 1- viya
vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahū jane
gahetvā rañño dassesuṃ. Te daṇḍaṃ dātuṃ sakkothāti puṭṭhā na sakkomāti
vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā
pāsādikā, taṃ disvā rājā antepuraṃ atinetvā 2- vallabhaṭṭhāne ṭhapesi.
Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi
vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti
pajānāti.
     Ekaccassa 3- bahūni pāpakammāni honti, tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa
vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño
vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto, tādise ca
kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva
okāso. 4- Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa
vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi
virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti, tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi,
ekantaṃ kusalasseva okāso. 4- Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti
pajānāti.
      Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na
vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa
@Footnote: 1 cha.Ma. sāmadeviṃ  2 cha. abhinetvā
@3 cha.Ma. ekassa   4 cha.Ma. okāsoti
Tāni pāpakammāni 1- upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti, kālena niraye
nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pittivisaye, kālena asurakāye.
Dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā
vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na
vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva ṭhito 2- dubbaṇṇo
durūpo dusaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto,
imāni etassānucchavikānīti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso
pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti, imāni etissā anucchavikānīti
sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti, kulagehe jātampi
baliṃ sādhayamānā rājapurisā gehadāsīti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti
kotalavāpigāme mahākuṭambikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā
vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti, tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa 3-
na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle
kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, tadā 4- pañca gorasāpi bahū
pacchijjanti, 5- kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto,
migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi,
ekantaṃ akusalasseva hoti. 6- Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ
asakkontāni kālavipattiṃ 7- āgamma vipaccantīti pajānāti.
@Footnote: 1 cha.Ma. kammāni    2 cha.Ma. patiṭṭhito            3 cha.Ma. nibbattassa
@4 cha.Ma. yadā      5 cha.Ma. gorasā pacchijjanti     6 cha.Ma. hotīti
@7 cha.Ma. kālavipattiyaṃ
     Aparassāpi bahūni pāpakāni kammāni honti, tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na
vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasākusalakammāni
karoti, tamenaṃ sahoḍhaṃ 1- gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūni kammakaraṇāni
kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ
asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi
paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti.
     Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya, athassa
rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya, so taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto
makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya, yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā
dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena
gaṇheyya, manussā rājavallabhoti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ, so aññassa
vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya, 2- so taṃ 3- gahetvā supothitaṃ
pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento 4- nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā
"asuko nāma te deva janapadaṃ bhindatī"ti gaṇhāpeyya, rājā bandhanāgāre
bandhāpetvā "asukena nāma kassa kiṃ avahaṭan"ti nagare bheriñcārāpeyya,
manussā āgantvā "mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahitan"ti viravasahassaṃ
uṭṭhāpeyyuṃ, rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre
kilametvā ghātāpetvā "gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā"ti
vadeyya. Evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
     Tassa hi purisassa kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ
laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo.
Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ
@Footnote: 1 cha. sahoḍḍhaṃ, Ma. sahoṭṭaṃ    2 cha.Ma. virajjheyya
@3 cha.Ma. naṃ                4 cha.Ma. ghaṃsāpetvā
Avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo.
Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhe 1- virujjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā
rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā
niraye nibbattakālo. Manussānaṃ "mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahitan"ti
viravakālo viya  tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo.
Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe
itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo.
Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na
dve, na sataṃ,  na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā.
     Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na
vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā:- idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni
honti, tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena
gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto, tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ
dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkoti. 2- Evamassa tāni kammāni
gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa
vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo
hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto, pitu accayena "kiṃ imassa
nissirikassa rajjenā"ti rajjaṃ na labhati, senāpatigehādīsu nibbattopi
senāpatiṭṭhānaseṭṭhiṭṭhānādīni 3- na labhati.
     Imassa panatthassāvībhāvanatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ:- rājā kira
putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro
@Footnote: 1 cha.Ma. rājavallabhatare      2 cha.Ma. sakkotīti       3 cha.Ma. senāpatiṭṭhānādīni
Sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā
kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa paṇṇarasasoḷasavassakāle
"rajjaṃ vāressāmī"ti 1- rājānaṃ upasaṅkamitvā āha "deva tumhehi kumārassa
jātakāle varo dinno, mayā so gahetvā ṭhapito, idāni naṃ gaṇhāmī"ti.
Sādhu devi gaṇhāhīti. Mayā deva tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi,
idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremīti. 2- Devi tava putto aṅgavikalo, na
sakkā tassa rajjaṃ dātunti. Tumhe mayhaṃ ruccanakaṃ varaṃ dātuṃ 3- asakkontā
kasmā varaṃ adatthāti. Rājā  ativiya nippīḷiyamāno "na sakkā tuyhaṃ puttassa
sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ, nāgadīpe pana chattaṃ  ussāpetvā vasatū"ti nāgadīpaṃ
pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissa. 4- Diyaḍḍhayojanasatike 5-
sakalatāmbapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissa. 6- Evaṃ
upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa
vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe
niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto, tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ
dātuṃ na sakkoti. 7- Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa
vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanati .pe. Sabbaṃ dussīlyaṃ
pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti,
"itthīdhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso"ti ārakā parivajjenti,
kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na
@Footnote: 1 cha.Ma. dhāressāmīti      2 cha.Ma. dehīti        3 cha.Ma. adātuṃ
@4 cha.Ma. nābhavissā        5 cha.Ma. tiyojanasatike   6 cha.Ma. alabhissā
@7 cha.Ma. sakkotīti
Vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ
catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na
vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa
tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti, kālena manussaloke
nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ
asakkontāni gatisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa
na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito
abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā
kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati, aññesu jeṭṭhakabhātikesu
santesupi "etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa
phāsu bhavissatī"ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto
pitu accayena uparajjaṃ senāpatiṭṭhānaṃ bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati.
Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma
vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na
vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto
surājasumanussakāle, tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti.
     Tatridaṃ mahāsoṇattheravatthu kathetabbaṃ:- brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate
dvādasa bhikkhusahassāni paṭivasanti, tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu 1-
tiṇṇaṃ vassānaṃ ekarattameva vatthaṃ 2- mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. vihāresu        2 Ma. vattaṃ, cha. vaṭṭaṃ. evamuparipi
Cittalapabbate bhikkhusaṃgho "tissamahāvihāre vatthaṃ vattissati, tattha gantvā
vasissāmā"ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṃgho "cittalapabbate vatthaṃ
vattissati, tattha gantvā vasissāmā"ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā
gambhīrakandarāya tīre samāgantvā 1- pucchitvā vatthassa khīṇabhāvaṃ ñatvā "tattha
gantvā kiṃ karissāmā"ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā
nisīditvā 2- nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu.
Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṃgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā
cetiyaṃ akāsi.
     Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṃgho sannipatitvā mantetvā "coraṃ
paṭibāhatū"ti sakkassa santikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā "mayā
bhante uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ, saṃgho parasamuddaṃ gacchatu, ahaṃ
samuddārakkhaṃ karissāmī"ti. Saṃgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane
tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi, ekissā bhikkhusaṃgho
nisinno, ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasivatthero isidattatthero
mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā
mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu "āvuso mahāsoṇa abhirūha mahāuḷumpan"ti. Tumhe pana
bhanteti. Āvuso udake maraṇampi thale maraṇampi ettakameva, 3- na mayaṃ gamissāma,
taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati, gaccha tvaṃ āvusoti. "nāhaṃ
bhante tumhesu agacchantesu gamissāmī"ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ
asakkontā nivattiṃsu.
     Atha cūḷasivatthero isidattattheraṃ āha "āvuso isidatta anāgate
mahāsoṇaṃ 4- nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati, mā kho naṃ hatthato vissajjehī"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma. samāgatā        2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
@3 cha.Ma. ekameva        4 cha.Ma. mahāsoṇattheraṃ
Tumhe pana bhanteti. "ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī"ti dve there anusāsitvā
anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro
suñño, cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā, cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena
pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccakāraṃ 1- dassento viya mahācetiyaṃ
vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento "evarūpassa nāma
lābhaggayasaggappattassa sarīradhātunicayaṭṭhānaṃ 2- anāthaṃ jātan"ti cintayamāno nisīdi.
     Athāvidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca
guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā kattha gacchatha bhanteti. Ahaṃ
dakkhiṇadisaṃ upāsakāti. Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma bhanteti. Ahaṃ
dubbalo tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi, tvaṃ purato gaccha upāsakāti. "ahampi
tumhākaṃ gatiyā gamissāmī"ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpīpāḷiṃ
āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva
balamattā saṇṭhāti. Devatā paṭhaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ
patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi.
     Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi, yāguṃ pītassa
bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero "tuyhaṃ ṭhapehi upāsakā"ti pattaṃ hatthena pidahi.
"ahaṃ na dūraṃ gamissāmī"ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā
katabhattakiccassa therassa 3- pattacīvaramādāya gamanamaggaṃ 4- paṭipannā paṭhaviṃ  saṅkhipitvā
jajjaranadīsantikaṃ netvā "bhante etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhumo 5-
paññāyati, ahaṃ purato gamissāmī"ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero
sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi.
@Footnote: 1 cha.Ma. nipaccākāraṃ     2 Sī. sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ
@3 cha.Ma. katabhattakicce there    4 cha.Ma. maggaṃ         5 cha.Ma. dhūmo
     Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha
manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā
agamaṃsu. Thero "āvuso mahāsoṇa bhikkhāhāro paññāyatī"ti vatvā pattacīvaraṃ
āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārikā 1- theraṃ
ṭhitaṃ disvā "iminā koci attho bhavissatī"ti vālukaṃ puñjitvā madhukaphalattacaṃ
patte pakkhipitvā adaṃsu. Therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi.
     Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāḷe
chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero "āvuso mahāsoṇa bhikkhāhāro paññāyatī"ti vatvā
pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā
kumudanāḷe sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu. Therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattameva
so 2- āhāro ahosi.
     Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ
sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā "sace koci
ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi, ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi
ammā"ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti
nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato
koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa, ekaṃ mahāsoṇattherassa
patte ṭhapetvā "atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī"ti hatthaṃ pasāresi,
hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero
"brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ
vipākaṃ dassatī"ti āha. Te taṃ samparibhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato
āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi "dve therā āgatā,
@Footnote: 1 cha.Ma. taruṇadārakā          2 cha.Ma. sova
Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitan"ti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā
"bhante yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma, idheva vasathā"ti paṭiññaṃ
gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu.
     Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. "bhayaṃ vūpasantaṃ,
janapado sampuṇṇo"ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṃgho nāvāya mahātitthapaṭṭane
oruyha "mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī"ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero
pañcasatabhikkhuparivāro 1- kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye
kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā
"mahāsoṇatthero pañcasatabhikkhuparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ sampatto, 2- ekeko
navahatthena sāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū"ti manusse
avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāme piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā
yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtatthero 3- saṃghatthero hutvā nisīdi. Eko
mahāupāsako taṃ vanditvā "bhante mahāsoṇatthero nāma kataro"ti pucchi. Tena
samayena thero navakataro 4- hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā
"mahāsoṇo nāma esa upāsakā"ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti.
Thero na deti. Tissabhūtatthero "āvuso soṇa yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi
evameva na jānāma, puññavantānaṃ devatā paripācenti, pattaṃ muñca 5- sabrahmacārīnaṃ
saṅgahaṃ karohī"ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā
kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā
therassa hatthe ṭhapesi. Aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca
piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu.
@Footnote: 1 cha.Ma. pañcabhikkhusataparivāro          2 cha.Ma. patto
@3 cha.Ma. tissabhūtitthero. evamuparipi     4 cha.Ma. navako         5 cha.Ma. dehi
     Thero bhikkhusaṃghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā
mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ
pārupitvā bhikkhusaṃghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva
valañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato
paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷīpi
dullabhā jātā, kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi.
     Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi,
sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ na agamaṃsu, "paṇṇakhādakamanusse
upanissāya vasissāmā"ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ
anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ
āha "bhante thokaṃ āgametha, tālapakkaṃ pātessāmī"ti. Dubbalosi tvaṃ
sāmaṇera, mā abhiruhīti. "abhiruhissāmi bhante"ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ
abhiruyha 1- tālapiṇḍiṃ 2- chindituṃ ārabhi, vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati.
     Thero cintesi "ayaṃ kilamantova rukkhaṃ āruḷho, kinnu kho idāni
karissatī"ti. Sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā
ghaṭento ghaṭento bhūmiyaṃ pātetvā "bhante sādhu vatassa, sace vāsiphalaṃ ettha
paveseyyāthā"ti āha. Thero "upāyasampanno sāmaṇero"ti vāsiphalaṃ pavesetvā
adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā
pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ chinditvā 3- sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha "sāmaṇera
tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī"ti. "nāhaṃ bhante tumhehi akhādite
khādissāmī"ti vāsiṃ gaṇhitvā tālaphalāni chinditvā 3- pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ
pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva
@Footnote: 1 cha.Ma. āruyha     2 cha.Ma. tālapiṇḍaṃ        3 cha.Ma. bhinditvā
Vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ
chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa
ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero "anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ
pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī"ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ
karoti, sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni
uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva
sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya "migo nu kho eso"ti sāmaṇerassa
santikaṃ gantvā "kiṃ karosi sāmaṇerā"ti āhaṃsu. Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi upāsakāti.
Aññopi koci atthi bhanteti. Āma upāsakā upajjhāyo me antogabbheti.
"mahātherassa datvā khādeyyāsi bhante"ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano
vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā "mayaṃ sākhābhaṅgaṃ 1- karontā gamissāma, etāya saññāya
theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi ayyā"ti vatvā agamaṃsu.
     Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā "vandāmi
bhante"ti āha. Thero "sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī"ti
tuṇhī ahosi. Sopi puna "vandāmi bhante"ti āha. Kasmā sāmaṇera
dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desīti. Dvāraṃ vivarituṃ te 2- sāruppaṃ
bhanteti. Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā "kinte sāmaṇera laddhan"ti āha.
Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ bhanteti. Sāmaṇera evameva khādituṃ
kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmāti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā therassa 3-
adāsi. Atha naṃ thero "manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi sāmaṇerā"ti āha.
Sayameva ācikkhiṃsu bhanteti. "sāmaṇera pātova gacchantā kilamissāma, ajjeva
gamissāmā"ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa
avidūre nipajjiṃsu.
@Footnote: 1 cha.Ma. sākhabhaṅgaṃ     2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
@3 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
     Sāmaṇero rattibhāge cintesi "mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante
aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubban"ti, so pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ
araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto "manussakhādakehi
gahito bhavissatī"ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena
udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. Sāmaṇera kuhiṃ gatosi, mahallakabhikkhūnaṃ
te vitakko uppādito, daṇḍakammaṃ āharāti. Āharissāmi bhanteti. Thero
mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi
attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi.
Sāmaṇero udakaṃ āharitvā "pāde dhovissāmi 1- bhante"ti āha. Sāmaṇera
tvaṃ rattiṃ kahaṃ gato, amhākaṃ vitakkaṃ uppādesīti. Bhante gāmante me
aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ, aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsinti. 2- "sāmaṇera
na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ, amhākaṃ anucchavikan"ti vatvā thero tasmiṃyeva
ṭhāne vasi, sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi "mayaṃ tāva mahallakā, `idaṃ nāma
bhavissatī'ti na sakkā jānituṃ, tvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī"ti. Thero kira anāgāmī,
taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye
vūpasante tathārūpe 3- ṭhāne upajjhaṃ gāhetvā upasampanno hutvā buddhavacanaṃ
uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto.
     Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū "kahaṃ
vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero"ti pucchitvā tassa santikaṃ
agamaṃsu. Mahābhikkhusaṃgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṃghaparivuto anupubbena
mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. 4-
@Footnote: 1 cha.Ma. dhovāmi          2 cha.Ma. agacchinti
@3 cha.Ma. yathārūpe         4 cha.Ma. pāvisi
Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ uppajji, antonagaraṃ
paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ
tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ, kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppanno. 1-
Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma
vipaccantīti pajānāti.
     Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti, tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa
na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito
tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa
rājāno sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā rājakaññāyo etassa anucchavikāti pesenti,
yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ etassa anucchavikanti
pesenti.
     Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu:- kūṭakaṇṇarājā
kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati, so uppalavāpiyaṃ vasamāno
theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa
mātaraṃ pucchi "kiṃ thero piyāyatī"ti. Kandaṃ mahārājāti. Rājā kandaṃ
gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi, so
nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi "kīdiso thero"ti. Tvaṃ puriso hutvā
ulloketuṃ na sakkosi, ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi, nāhaṃ jānāmi kīdisoti. Rājā
"mama raṭṭhe balikārakaṃ gahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi, mahantaṃ vata bho
buddhasāsanaṃ nāmā"ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati, tassa aṅguliyaṃ
ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā "theraṃ passissāmī"ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ
mukhena gaṇhi, antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhuhitvā there
@Footnote: 1 cha.Ma. uppannoti
Sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji.
Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā "dhammasakaṭassa akkho bhijjatī"ti
paridevamāno vicari. Paṭhavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma
kassa gatamaggo, sammāpayogassa gatamaggo. 1- Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā
vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattimāgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ
catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo
āgamma deti.
     Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ:- eko kira mahārājā ekassa
amaccassa appamattakena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi, tassa ñātakā
rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakodhe vigate rājānaṃ tassa
niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi.
Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā
sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre
bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo, athassa ñātakehi rājānaṃ
saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo,
paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ
devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato
sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ
veditabbaṃ.
     Evaṃ tāva pālivasena dutiyabalaṃ dīpetvā puna "ahosi kammaṃ ahosi
kammavipāko"ti iminā paṭisambhidānayenāpi 2- dīpetabbaṃ. Tattha ahosi kammanti
atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena ca atīte vipāko dinno, taṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. gatamaggoti        2 khu.paṭi. 31/523/414 (syā)
Sandhāya ahosi kammavipākoti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu
ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ
paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati,
sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā
avipākā. Idaṃ sandhāya nāhosi kammavipākoti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ
kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko
nāhosi nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti, taṃ ahosi kammaṃ
atthi kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati, taṃ ahosi
kammaṃ natthi kammavipāko nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati,
taṃ ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ
āpajjissati, taṃ ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko nāma.
     Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etaraheva vipākaṃ deti, taṃ atthi kammaṃ atthi
kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati, taṃ atthi kammaṃ
natthi kammavipāko nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati, taṃ
atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati,
taṃ atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko nāma.
     Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato, taṃ bhavissati kammaṃ bhavissati
kammavipāko nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati, taṃ
bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko nāma.
     Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa
kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti.
                        Dutiyabalaniddesavaṇṇanā.
                          -------------
                           Tatiyabalaniddesa
     [811] Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ.
Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ
añcitāti tiracchānā, tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya pitti, 1- ito pecca
gatabhāvenāti attho. Pittiyeva pittivisayo. Manassa ussannatāya manussā, manussāva
manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti
devā, devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā, taṃ tattha 2- natthīti nibbānaṃ.
Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī
nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Imaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti.
     Kathaṃ? sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā
Voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti, taṃ pana
kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto
karoti, eko "ehi tvampi karohī"ti parehi nippīḷitattā karoti, eko
samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena
niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pittivisaye. Taṃ tathāgato
āyūhanakkhaṇeyeva "iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati,
esa tiracchānayoniyaṃ, esa pittivisaye"ti pajānāti. Niraye nibbattamānampi
"esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadesūti 3- pajānāti.
Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi "esa apādako bhavissati, esa dipādako, esa
catuppādako, esa bahuppādako"ti pajānāti. Pittivisaye nibbattamānampi "esa
nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī"ti pajānāti.
@Footnote: 1 cha.Ma. petti. evamuparipi      2 cha.Ma. ettha
@3 cha.Ma. ussadanirayesu nibbattissatīti
Tesu ca kammesu "idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya
paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī"ti pajānāti.
     Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā
piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena
nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattanti, 1- keci manussaloke. Taṃ tathāgato
āyūhanakkhaṇeyeva "iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati,
esa devaloke"ti pajānāti. Devaloke nibbattamānampi "esa paranimmitavasavattīsu
nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu,
esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu, esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā
nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ kārento 2- paricārako
hutvā nibbattissatī"ti pajānāti. Manussesu nibbattamānampi "esa khattiyakule
nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule, esa pana
manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā
ṭhānantaraṃ kārento 2- paricārako hutvā nibbattissatī"ti pajānāti. Tesu ca
kammesu "idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya
paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī"ti pajānāti.
     Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva "yena nīhārena vipassanā āraddhā,
esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva
bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva, esa pana maggaṃ vā phalaṃ
vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati, esa
paccayapariggaheyeva ṭhassati, esa nāmarūpapariggaheyeva ṭhassati, esa arūpapariggaheyeva
ṭhassati, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthapessati, esa kiñci
sallakkhetuṃ na sakkhissatī"ti pajānāti.
@Footnote: 1 cha.Ma. nibbattissanti     2 cha.Ma. karonto
     Kasiṇaparikammaṃ karontesupi "etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ
uppādetuṃ na sakkhissati, esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ
pāpetuṃ na sakkhissati. Esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ
paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī"ti pajānātīti.
                        Tatiyabalaniddesavaṇṇanā.
                           ----------
                           Catutthabalaniddesa
     [812] Catutthabalaniddese khandhanānattanti "ayaṃ rūpakkhandho nāma .pe.
Ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā"ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti.
Tesupi "ekavidhena rūpakkhandho .pe. Ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena
vedanākkhandho .pe. Bahuvidhena vedanākkhandho. Ekavidhena saññākkhandho .pe.
Ekavidhena saṅkhārakkhandho .pe. Ekavidhena viññāṇakkhandho .pe. Bahuvidhena
viññāṇakkhandho"ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti
"idaṃ cakkhvāyatanaṃ nāma .pe. Idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā,
dve catubhūmikā"ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti dhātunānattatanti "ayaṃ cakkhudhātu
nāma .pe. Ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā,
dve catubhūmikā"ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti.
     Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva
nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato
pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā
upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova pajānanti, 1- no nippadesato.
Anupādinnakassa 2- pana nānattaṃ na pajānanti. Sabbaññubuddho pana "imāya
@Footnote: 1 cha.Ma. jānanti       2 cha.Ma. anupādinnakalokassa
Nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa
kāḷako, imassa maṭṭho, imassa bahalattaco, imassa tanuttaco. Imāya nāma
dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma
hoti. Imāya pana dhātuyā ussannāya 1- imassa rukkhassa pupaphaṃ nīlakaṃ hoti,
pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ sugandhaṃ duggandhaṃ hoti. Imāya nāma dhātuyā ussannāya
phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ dīghaṃ rassaṃ vaṭṭaṃ susaṇṭhānaṃ dussaṇṭhānaṃ maṭṭhaṃ pharusaṃ
sugandhaṃ duggandhaṃ madhuraṃ tittakaṃ ambilaṃ kaṭkaṃ kasāvaṃ hoti. Imāya nāma dhātuyā
ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo ujuko kuṭilo
tāmbo kāḷako nīlo odāto hotī"ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ
pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti.
                        Catutthabalaniddesavaṇṇanā.
                            --------
                           Pañcamabalaniddesa
     [813] Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti
kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti.
Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavantā 2-
honti, saddhivihārikā sīlavantā 2- honti, te attano ācariyupajjhāyepi na
upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā
sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā
sadise hīnādhimuttikeeva upasaṅkamanti.
     Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ
atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idampana dussīlānaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ussannattā           2 cha.Ma. sīlavanto
Dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva,
paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? ajjhāsayadhātu niyāmeti.
Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahuṃ bhattaṃ
āharitvā pattāni pūretvā "tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuñjathā"ti datvā
uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu "āvuso manussā dhātusampayuttakamme payojentī"ti.
Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyavandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto
ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppo bhikkhu atthi,
dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṃghesu gāmaṃ osarantesu
te ubhopi janā kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na
diṭṭhapubbo, evaṃ santepi ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ
aṭṭhaṃsu. Thero disvā "sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathitan"ti āha.
     Evaṃ ajjhāsayadhātu niyāmetīti vatvā dhātusaṃyuttena 1- ayamevattho
dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhanatthāya
parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya
saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi "passatha no tumhe bhikkhave
sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti. Evambhanteti. Sabbe kho
ete bhikkhave bhikkhū mahāpaññā"ti 1- sabbaṃ vitthāretabbanti.
                        Pañcamabalaniddesavaṇṇanā.
                         --------------
                           Chaṭṭhabalaniddesa
     [814] Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ
tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtañāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ
@Footnote: 1 saṃ.ni. 16/99/149
Kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttinti ajjhāsayaṃ.
Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti
apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese
ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ
tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākāRā.
Viparītā dvākāRā. Ye kathitaṃ kāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti
viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa
anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā.
     [815] Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento
katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tatthassa sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā
nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ 1- vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ
sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha "bhavadiṭṭhī"ti vuttā,
ucchedadiṭṭhi ca "vibhavadiṭṭhī"ti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhīhi
saṅgahitattā sabbepime diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā
honti. Vuttampi cetaṃ:- "dvayanissito khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena
atthitañceva natthitañcā"ti. 2- Ettha hi atthitāti sassataṃ. Natthitāti ucchedo.
Ayantāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanānaṃ sattānaṃ āsayo.
     Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho
ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti
sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā-
paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannesu dhammesu ca.
Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ
@Footnote: 1 saṅgaṇī. A. 1/1105/428        2 saṃ.ni. 16/15/18
Hoti:- yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho
sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ,
ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi
sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānaṭṭhakathā.
     Vitaṇḍavādī panāha "maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ
maggo vāsoti vadesī"ti. So vattabbo "tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī"ti.
Sace pana "na homī"ti vadati, "tvaṃ abhāṇakatāya na jānāsī"ti vattabbo.
Sace "bhāṇakosmī"ti vadati, suttaṃ āharā"ti vattabbo. Sace āharati,  iccetaṃ
kusalaṃ. No ce āharati, sayaṃ āharitabbaṃ "dasayime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā 1-
āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā"ti. 2- Etañhi suttaṃ maggassa
vāsabhāvaṃ dīpeti, tasmā sukathitamevetanti. Idampana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto
imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi pajānātieva.
Vuttampi cetaṃ:-
              "kāmaṃ sevantaññeva jānāti `ayaṃ puggalo kāmagaruko
         kāmāsayo kāmādhimutto'ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti
         `ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto'ti.
         Byāpādaṃ .pe. Abyāpādaṃ .pe. Thīnamiddhaṃ .pe. Ālokasaññaṃ
         sevantaññeva jānāti `ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko
         ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto"ti. 3-
     [816] Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti
kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ
loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha
sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena
@Footnote: 1 ka. yadariyā       2 aṅ.dasaka. 24/19/23       3 khu.paṭi. 31/278/180 (syā)
Rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca
samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma
sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu
dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu.
Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā
anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno
ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi aṭṭhavatthukā
ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo.
     [817] Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro,
catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmiko, itaro mahābhūmiko.
Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmiko, bahuvipāko mahābhūmikoti
veditabbo.
     [818] Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti
heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena
gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ.
     [819] Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena
cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato.
     [820] Anussadagatānīti avepullagatāni. Tikkhindriyamudindriyaniddese
upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ
heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
     [823] Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti
apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.
     [824] Svākāraniddese yasmā kalyāṇo nāma anusayo natthi, tasmā
"kalyāṇānusayā"ti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.
     [826] Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena anantariyakammena.
Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā
pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi
vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti
kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ
lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ
kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhāta maggaṃ
okkamituṃ abhabbā.
       [827] Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ
dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa
ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti
imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti.
                        Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā.
                          ------------
                           Sattamabalaniddesa
     [828] Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino
cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva
na lābhimhīti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva na kammaṭṭhānanti saññī hoti, ayaṃ
appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva lābhimhīti,
Akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva kammaṭṭhānanti saññī hoti, ayaṃ niddājhāyī nāma.
Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno
samāpattilābhimhīti, kammaṭṭhānameva samānaṃ kammaṭṭhānanti saññī hoti, ayaṃ
paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva alābhimhīti, akammaṭṭhānaṃyeva
akammaṭṭhānanti saññī hoti, evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto
paviṭṭhattā jhāyīti vuttā.
     Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento
dandhaṃ samāpajjati nāma, ekadvicittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahanto khippaṃ
vuṭṭhāti nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khīppaṃ samāpajjati
nāma, yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ
vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā
samāpattilābhinova.
     Tatiyacatukke idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ idaṃ caturaṅgikanti evaṃ
aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma, nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā
cittamañjusāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma.
Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva.
     Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā jhāyī nāma jātā, tāni
dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā
atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva 1- pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho
tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe
paccanīkadhammehi vimuccanato ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo
@Footnote: 1 saṅgaṇī.A. 1/160,248/219,244
Pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho 1- nāma. Samādhīsu
catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye
dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari
tīsu jhānesu samādhi avitakkāvicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā
aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samādhītipi nāmaṃ samāpattītipi. Kasmā? cittekaggatāsabbhāvato.
Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ.
     Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ
kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa
saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā
paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa
uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā "vodānampi vuṭṭhānan"ti vuttaṃ. Tamhā
tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ.
Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti, nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti.
Idaṃ pālimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti.
                        Sattamabalaniddesavaṇṇanā.
                          ------------
                           Aṭṭhamabalaniddesa
     [829] Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi
visuddhimagge vitthāritameva.
                      Aṭṭhamabalaniddesavaṇṇanā.
                       --------------
@Footnote: 1 cha.Ma. apagamavimokkho
                           Navamabalaniddesa
     [830] Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva
vitthāritameva.
                        Navamabalaniddesavaṇṇanā.
                           -----------
                           Dasamabalaniddesa
     [831] Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti
phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayantāvettha ācariyānaṃ samānaṭṭhakathā.
Paravādī panāha "dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutaññāṇassevāyaṃ
pabhedo"ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutaññāṇaṃ.
Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti, sabbaññutaññāṇaṃ pana tampi tato avasesampi
jānāti. Dasabalañāṇesupi hi 1- paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti. Dutiyaṃ
kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakāraṇameva,
pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ
jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṅkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivuṭṭhakkhandhasantatimeva, navamaṃ
sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutaññāṇaṃ pana etehi
jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti, etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi
jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo
hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.
     Apica paravādī evaṃ pucchitabbo "dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ
avitakkavicāramattaṃ avitakkāvicāraṃ kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokiyaṃ
lokuttaran"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati
Jānanto "paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī"ti vakkhati, tato "parāni
dve ñāṇāni avitakkāvicārānī"ti vakkhati, "āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ,
siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkāvicāran"ti vakkhati. Tathā "paṭipāṭiyā satta
kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttaran"ti vakkhati,
"sabbaññutaññāṇaṃ pana savitakkasavicārameva kāmāvacarameva lokiyamevā"ti vakkhati.
Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutaññāṇanti.
                     Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya
                       ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         ---------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 54 page 451-501. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=54&A=10653              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=54&A=10653              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=35&i=835              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=35&A=11353              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=35&A=9137              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=35&A=9137              Contents of The Tipitaka Volume 35 http://84000.org/tipitaka/read/?index_35

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com