ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 7 : PALI ROMAN Ma.A. (papa–ca.1)

                        2. Sabbāsavasuttavaṇṇanā
     [14] Evamme sutaṃ .pe. Sāvatthiyanti sabbāsavasuttaṃ. 1- Tatrāyaṃ
anupubbapadavaṇṇanā 2-:- sāvatthīti sāvatthassa isino nivāsanaṭṭhānabhūtā nagarī
yathā kākandī mākandīti evaṃ tāva akkharacintakā. Aṭṭhakathācariyā pana bhaṇanti
"yaṃ kiñci manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ sabbamettha atthīti sāvatthī. Satthasamāyoge
ca kiṃ bhaṇḍaṃ atthīti pucchite sabbamatthīti vacanamupādāya sāvatthī.
              Sabbadā sabbūpakaraṇaṃ         sāvatthiyaṃ samohitaṃ
              tasmā sabbamupādāya        sāvatthīti pavuccati.
              Kosalānaṃ puraṃ rammaṃ         dassaneyyaṃ manoramaṃ
              dasahi saddehi avivittaṃ       annapānasamāyutaṃ.
              Vuḍḍhiṃ vepullataṃ pattaṃ        iddhaṃ phītaṃ manoramaṃ
              ālakamandāva devānaṃ       sāvatthīpuramuttaman"ti.
Tassaṃ sāvatthiyaṃ. Jetavaneti ettha attano paccatthikaṃ janaṃ jinātīti raññā
vā attano paccatthikajane jite jātoti jeto. Maṅgalakamyatāya vā tassa
evannāmameva katanti jeto. Jetassa vanaṃ jetavanaṃ. Tañhi jetena rājakumārena
ropitaṃ saṃvaḍḍhitaṃ paripālitaṃ, so ca tassa sāmī ahosi. Tasmā jetavananti
vuccati, tasmiṃ jetavane. Anāthapiṇḍikassa ārāmeti ettha sudatto nāma so
gahapati mātāpitūhi katanāmavasena sabbakāmavasena sabbakāmasamiddhitāya pana
vigatamaccheratāya karuṇādiguṇasamaṅgitāya ca niccakālaṃ anāthānaṃ piṇḍamadāsi, tena
anāthapiṇḍikoti saṅkhyaṃ gato. Āramanti ettha pāṇino visesena vā pabbajitāti
ārāmo, tassa pupphaphalādisobhanāya nātidūranāccāsannatādipañcavidhasenāsanaṅgasampattiyā
tato tato āgamma ramanti abhiramanti anukkaṇṭhitā hutvā nivasantīti
attho. Vuttappakārāya vā sampattiyā tattha tattha gatepi attano abbhantaraṃyeva
@Footnote: 1 sabbāsavasaṃvarasuttaṃ iti pāli (sayā)   2 cha.Ma. apubbapadavaṇṇanā evamuparipi
Ānetvā rametīti ārāmo. So hi anāthapiṇḍikena gahapatinā jetassa
rājakumārassa hatthato aṭṭhārasahi hiraññakoṭīhi santhārena kīṇitvā aṭṭhārasahi
hiraññakoṭīhi senāsanāni kārāpetvā aṭṭhārasahi hiraññakoṭīhi vihāramahaṃ
niṭṭhapetvā evaṃ catupaññāsahiraññakoṭi pariccāgena buddhappamukhassa saṃghassa
niyyādito. Tasmā "anāthapiṇḍikassa ārāmo"ti vuccati, tasmiṃ anāthapiṇḍikassa
ārāme.
     Ettha ca "jetavane"ti vacanaṃ purimasāmiparikittanaṃ. "anāthapiṇḍikassa
ārāme"ti pacchimasāmiparikittanaṃ. Kimetesaṃ parikittane payojananti. Puññakāmānaṃ
diṭṭhānugatiṃ āpajjanaṃ. Tatra hi davārakoṭṭhakapāsādamāpane bhūmivikkayaladdhā
aṭṭhārasahiraññakoṭiyo anekakoṭiagghanakā rukkhā ca jetssa pariccāgo,
catupaññāsakoṭiyo anāthapiṇḍikassa. Iti tesaṃ parikittanena eva 1- puññakāmā
paññāni karontīti dassento āyasmā ānando aññepi puññakāme tesaṃ
diṭṭhānugatiṃ āpajjane niyojeti.
     Sabbāsavasaṃvarapariyāyaṃ vo bhikkhaveti kasmā idaṃ suttamabhāsi. Tesaṃ bhikkhūnaṃ
upakkilesavisodhanaṃ ādiṃ katvā āsavakkhayāya paṭipattidassanatthaṃ. Tattha
sabbāsavasaṃvarapariyāyanti sabbesaṃ āsavānaṃ saṃvarakāraṇaṃ saṃvarabhūtaṃ kāraṇaṃ, yena kāraṇena
te saṃvaritā pidahitā hutvā anuppādanirodhasaṅkhātaṃ khayaṃ gacchanti pahīyanti
nappavattanti, taṃ kāraṇanti attho. Tattha āsavantīti āsavā, cakkhutopi .pe.
Manatopi sandanti pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhuṃ okāsato
yāva bhavaggaṃ savantīti vā āsavā, ete dhamme etañca okāsaṃ anto karitvā
pavattantīti attho. Antokaraṇattho hi ayaṃ ākāro. Cirapparivāsiyaṭṭhena
madirādayo āsavā viyātipi āsavā. Lokasmiṃñhi cirapparivāsikā madirādayo
āsavāti vuccanti. Yadi ca cirapparivāsikaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti.
Vuttañhetaṃ "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya ito pubbe avijjā
@Footnote: 1 cha.Ma., i. evaṃ.
Nāhosī"ti ādi. 1- Āyatiṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Purimāni
cettha nibbacanāni yattha kilesā āsavāti āgacchanti, tattha yujjanti, pacchimaṃ
kammepi. Na kevalañca kammakilesāyeva āsavā, apica kho nānappakārakā
upaddavāpi. Suttesu hi "nāhaṃ cunda diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya
dhammaṃ desemī"ti 2- ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.
          "yena devūpapatyassa           gandhabbo vā vihaṅgamo
           yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ        manussattañca abbhaje 3-
           te mayhaṃ āsavā khīṇā        viddhastā vinaḷīkatā"ti 4-
     ettha tebhūmikañca kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. "diṭṭhadhammikānaṃ
āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā"ti 5- ettha
parūpavādavippaṭisāravadhabandhādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā.
Te te panete āsavā yattha yathā āgatā, tattha tathā veditabbā.
     Ete hi vinaye tāva "diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ
āsavānaṃ paṭighātāyā"ti dvidhā āgatā. Saḷāyatane "tayome āvuso āsavā,
kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo"ti 6- tidhā āgatā. Aññesu ca suttantesu
abhidhammesu ca te eva diṭṭhāsavena saha catudhā āgatā. Nibbedhikapariyāyena
"atthi bhikkhave āsavā nirayagāminiyā, *- atthi āsavā tiracchānayonigāminiyā,
atthi āsavā pittivisayagāminiyā, atthi āsavā manussalokagāminiyā, atthi
āsavā devalokagāminiyā"ti 7- pañcadhā āgatā. Chakkanipāte "atthi bhikkhave
āsavā saṃvarā pahātabbā"ti ādinā nayena chadhā āgatā. Imasmiṃ pana sutte
teyeva dassanapahātabbehi saddhiṃ sattadhā āgatā. Ayaṃ tāva āsavapade
vacanattho ceva pabhedo ca.
@Footnote: 1 aṅ. dasaka. 24/61/90 avijjāsutta.    2 dī. pāṭi. 11/182/112 pāsādikasutta
@3 ka. aṇḍajaṃ, cha.Ma. abbaje             4 aṅ. catukka. 21/36/43-4 doṇasutta
@5 vinaYu. mahāvi. 1/39/26 pārājikakaṇḍa   6 aṅ. chakka. 22/334/463 nibbedhikasutta
@* pāli....gamaniyā evamuparipi (sayā)     7 aṅ. chakka. 22/334/463 (sayā)
     Saṃvarapade pana saṃvariyatīti 1- saṃvaro pidahati nivāreti pavattituṃ na detīti
attho. Tathāhi "anujānāmi bhikkhave divā paṭisallīyantena davāraṃ saṃvaritvā
paṭisallīyitun"ti, 2- "sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pithiyyare"ti 3- ādīsu
pidhānaṭṭhena saṃvaramāha. Svāyaṃ saṃvaro pañcavidho hoti sīlasaṃvaro
satiñāṇakhantiviriyasaṃvaroti. Tattha "iminā pāṭimokkhasaṃvarena upeto"ti 4- ayaṃ
sīlasaṃvaro. Pāṭimokkhasīlañhi ettha saṃvaroti vuttaṃ. "cakkhundriye
saṃvaramāpajjatī"ti 5- ādīsu satisaṃvaro. Sati hettha saṃvaroti vuttā. "sotānaṃ saṃvaraṃ
brūmi paññāyete pithiyyare"ti ayaṃ ñāṇasaṃvaro. Ñāṇañhettha pithiyyareti iminā
pidhānaṭṭhena saṃvaroti vuttaṃ. "khamo hoti sītassa .pe. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ
nādhivāsetī"ti 6- ādinā nayena idheva khantiviriyasaṃvarā āgatā. Tesañca
"sabbāsavasaṃvarapariyāyan"ti iminā uddesena saṅgahitattā saṃvarabhāvo veditabbo.
     Apica pañcavidhopi ayaṃ saṃvaro idha āgatoyeva, tattha khantiviriyasaṃvarā
tāva vuttāyeva. "so tañca anāsanaṃ tañca agocaran"ti 7- ayampanettha sīlasaṃvaro.
"paṭisaṅkhā yoniso cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto"ti 8- ayaṃ satisaṃvaro. Sabbattha paṭisaṅkhā
ñāṇasaṃvaro. Agahitagahaṇena pana dassanaṃ paṭisevanā bhāvanā ca ñāṇasaṃvaro.
Pariyāyanti etena dhammāti pariyāyo, uppattiṃ nirodhaṃ vā gacchantīti vuttaṃ hoti.
Ettāvatā "sabbāsavasaṃvarapariyāyan"ti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttaṃ hoti.
     [15] Idāni jānato ahanti ādīsu jānatoti jānantassa. Passatoti
passantassa. Dvepi padāni ekatthāni, byañjanameva nānaṃ. Evaṃ santepi
jānatoti ñāṇalakkhaṇaṃ upādāya puggalaṃ niddisati, jānanalakkhaṇañhi ñāṇaṃ.
Passatoti ñāṇappabhāvaṃ upādāya, passanappabhāvañhi ñāṇaṃ. Ñāṇasamaṅgī puggalo
cakkhumā viya cakkhunā rūpāni ñāṇeneva vivaṭe dhamme passati. Apica yoniso
manasikāraṃ uppādetuṃ jānato, ayoniso manasikāro yathā na uppajjati, evaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. saṃvarayatīti     2 vinaYu. mahā. vi. 1/77/52 paṭhamapārājika: vinitavatthu.
@3 khu.su. 25/1042/532 ajitamāṇavakapañhā.   4 abhi. vibhaṅga. 35/511/296 jhānavibhaṅga
@5 dī.Sī. 9/213/70 indriyasaṃvara    6 Ma.mū. 12/24,26/14,15 mūlapariyāyavagga
@7 Ma. mū. 12/25/15 sabbāsavasutta   8 Ma. mū. 12/22/13 "-".
Passatoti ayamettha sāro. Keci panācariyā bahū papañcetvā bhaṇanti. Te
imasmiṃ atthe na yujjanti.
     Āsavānaṃ khayanti āsavappahānaṃ āsavānaṃ accantakhayasamuppādaṃ khīṇākāraṃ
natthibhāvanti ayameva imasmiñca sutte "āsavānaṃ khayā anāsavañcetovimuttin"ti 1-
ādīsu ca āsavakkhayattho. Aññatra pana maggaphalanibbānānipi āsavakkhayoti
vuccanti. Tathāhi:-
         "sekkhassa sikkhamānassa              ujumaggānusārino
          khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ                 tato aññā anantarā"ti 2-
ādīsu maggo āsavakkhayoti vutto. "āsavānaṃ khayā samaṇo hotī"ti ādīsu 3-
phalaṃ.
         "paravajjānupassissa                 niccaṃ ujjhānasaññino
          āsavā tassa vaḍḍhanti              ārā so āsavakkhayā"ti 4-
ādīsu nibbānaṃ "āsavakkhayo"ti vuttaṃ.
     No ajānato no apassatoti yo pana na jānāti na passati, tassa
no vadāmīti attho. Etena ye ajānato apassatopi saṃvarādīhiyeva suddhiṃ
vadanti, te paṭikkhittā honti. Purimena vā padadvayena upāyo vutto, iminā
anupāyapaṭisedhoti. Saṅkhepena cettha ñāṇaṃ āsavānaṃ saṃvarapariyāyoti dassitaṃ
hoti.
     Idāni yaṃ jānato āsavānaṃ khayo hoti, taṃ dassetukāmo kiñca bhikkhave
jānatoti pucchaṃ ārabhi. Tattha jānanā bahuvidhā. Dabbajātiko eva hi koci
bhikkhu chattaṃ kātuṃ jānāti koci cīvarādīnaṃ aññataraṃ, tassa īdisāni kammāni
vattasīse ṭhatvā karontassa sā jānanā maggaphalānaṃ padaṭṭhānaṃ na hotīti na
vattabbā. Yo pana sāsane pabbajitvā vejjakammādīni kātuṃ jānāti, tassevaṃ
@Footnote: 1 Ma. mū. 12/438/386 cūḷaassapurasutta    2 khu. iti. 25/62/279 indriyasutta
@3 Ma. mū 12/438/386    4 khu. dhamMa. 25/253/60 ujjhānasaññittheravatthu
Jānato āsavā vaḍḍhantiyeva, tasmā yaṃ jānato passato āsavānaṃ khayo hoti,
tadeva dassento āha yoniso ca manasikāraṃ ayoniso ca manasikāranti.
     Tattha yoniso manasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, aniccādīsu
aniccanti ādinā nayena saccānulomikena vā cittassa āvajjanā anvāvajjanā
ābhogo samannāhāro manasikāro, ayaṃ vuccati yoniso manasikāro. Ayoniso
manasikāroti anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce niccanti dukkhe sukhanti
anattani attāti asubhe subhanti ayoniso manasikāro uppathamanasikāro
saccapaṭikkūlena vā cittassa āvajjanā anvāvajjanā ābhogo samannāhāro
manasikāro ayaṃ vuccati ayoniso manasikāroti. Evaṃ yoniso manasikāraṃ uppādetuṃ
jānato ayoniso manasikāro ca yathā na uppajjati, evaṃ passato āsavānaṃ
khayo hoti.
     Idāni imassevatthassa yuttiṃ dassento āha ayoniso bhikkhave .pe.
Pahiyyantīti. Tena kiṃ vuttaṃ hoti. Yasmā ayoniso manasikaroto āsavā
uppajjanti yoniso manasikaroto pahiyyanti tasmā jānitabbaṃ. Yoniso manasikāraṃ
uppādetuṃ jānato ayoniso manasikāro ca yathā na uppajjati evaṃ passato
āsavānaṃ khayo hotīti. Ayaṃ tāvettha saṅkhepavaṇṇanā.
     Ayampana vitthāro:- tattha "yoniso ayoniso"ti imehi tāva dvīhi
padehi ābaddhaṃ hoti upari sakalasuttaṃ. Vaṭṭavivaṭṭavasena hi upari sakalasuttaṃ
vuttaṃ. Ayoniso manasikāramūlakañca vaṭṭaṃ, yoniso manasikāramūlakaṃ vivaṭṭaṃ. Kathaṃ?
ayoniso manasikāro hi vaḍḍhamāno dve dhamme paripūreti avijjañca bhavataṇhañca.
Avijjāya ca sati "avijjāpaccayā saṅkhārā .pe. Dukkhakkhandhassa samudayo
hoti, taṇhāya sati taṇhāpaccayā upādānaṃ .pe. Samudayo hotī"ti evaṃ
ayoniso manasikārabahulo puggalo vātavegābhighātena vippannaṭṭhanāvā viya
gaṅgāvaṭṭe patitagokulaṃ viya cakkayante yuttabalibaddo viya punappunaṃ
bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu āvaṭṭaṃ parivaṭṭaṃ karoti, evaṃ tāva ayoniso
manasikāramūlakaṃ vaṭṭaṃ.
     Yoniso manasikāro pana vaḍḍhamāno "yoniso manasikārasampannassetaṃ
bhikkhave bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ, `ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgakaṃ
maggaṃ bahulīkarissatī"ti 1- vacanato sammādiṭṭhippamukhaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ paripūreti.
Yā ca sammādiṭṭhi sā vijjāti tassa vijjuppādā 2- "avijjānirodhā saṅkhāranirodho
.pe. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī"ti 3- evaṃ yoniso
manasikāramūlakaṃ vivaṭṭaṃ veditabbaṃ.
     Evaṃ imehi dvīhi padehi ābaddhaṃ hoti upari sakalasuttaṃ. Evaṃ ābaddhe
cettha yasmā pubbe āsavappahānaṃ dassetvā pacchā uppatti vuccamānā na
yujjati. Na hi pahīnā puna uppajjanti. Uppannānampana pahānaṃ yujjati,
tasmā uddesapaṭilomatopi "ayoniso bhikkhave manasikarototi ādimāha.
     Tattha ayoniso manasikarototi vuttappakāraṃ ayoniso manasikāraṃ uppādayato.
Anuppannā ceva āsavā uppajjantīti ettha ye pubbe appaṭiladdhapubbaṃ
cīvarādiṃ vā paccayaṃ upaṭṭhākasaddhivihārikaantevāsīnaṃ vā aññataraṃ manuññaṃ vatthuṃ
paṭilabhitvā taṃ subhaṃ sukhanti ayoniso manasikaroto aññataraññataraṃ vā pana
ananubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ yathā tathā vā ayoniso manasikaroto āsavā
uppajjanti, te anuppannā uppajjantīti veditabbā, aññathā hi anamatagge
saṃsāre anuppannā nāma āsavā na santi. Ananubhūtapubbepi vatthumhi ārammaṇe
vā yassa pakatisuddhiyā vā uddesaparipucchāpariyattinavakammayonisomanasikārānaṃ
vā aññataravasena pubbe anuppajjitvā pacchā tādisena paccayena sahasā
uppajjanti, imepi anuppannā uppajjantīti veditabbā. Tesuyeva pana
vatthārammaṇesu punappunaṃ uppajjamānā uppannā pavaḍḍhantīti vuccanti. Ito
aññathā 4- paṭhamuppannānaṃ vaḍḍhi nāma natthi.
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/55/24 yonisomanasikārasampadāsutta   2 cha.Ma. vijjuppādā
@avijjānirodho, "avijjānirodhā...   3 vinaYu. mahā. 4/1/1-2 bodhikathā.
@4 cha.Ma., i. aññathā hi.
     Yoniso ca kho bhikkhaveti ettha pana yassa pakatisuddhiyā vā seyyathāpi
āyasmato mahākassapassa bhaddāya ca kāpilāniyā uddesaparipucchādīhi vā
kāraṇehi āsavā nuppajjanti, so pajānāti "na kho me āsavā maggena
samugghātaṃ gatā, handa nesaṃ samūhatāya paṭipajjāmī"ti. Tato maggabhāvanāya
sabbe samugghāteti. Tassa te āsavā `anuppannā na uppajjantīti vuccanti.
Yassa pana ārakasseva sato satisammosena sahasā āsavā uppajjanti, tato
saṃvegamāpajjitvā yoniso padahanto te āsave samucchindati, tassa uppannā
pahīyantīti vuccanti maṇḍalārāmavāsīmahātissaguttattherassa viya.
     So kira tasmiṃyeva vihāre uddesaṃ gaṇhati, athassa gāme piṇḍāya
carato visabhāgārammaṇe kileso uppajji, so taṃ vipassanāya vikkhambhetvā vihāraṃ
agamāsi. Tassa supinantepi taṃ ārammaṇaṃ upaṭṭhāsi. So "ayaṃ kileso vaḍḍhitvā
apāyasaṃvattaniko hotī"ti saṃvegaṃ janetvā ācariyaṃ āpucchitvā vihārā nikkhamma
mahāsaṅgharakkhitattherassa santike rāgapaṭipakkhaṃ asubhakammaṭṭhānaṃ gahetvā gumbantaraṃ
pavisitvā paṃsukūlacīvaraṃ pattharitvā 1- nisajja anāgāmimaggena pañcakāmaguṇikarāgaṃ
chinditvā uṭṭhāya ācariyaṃ vanditvā punadivase uddesamaggaṃ pāpuṇi. Ye pana
vattamānānuppannā, tesaṃ paṭipattiyā pahānaṃ nāma natthi.
     [16] Idāni "uppannā ca āsavā pahiyyantī"ti idameva padaṃ
gahetvā ye te āsavā pahiyyanti, tesaṃ nānappakārato aññaṃpi pahānakāraṇaṃ
āvīkātuṃ desanaṃ vitthārento atthi bhikkhave āsavā dassanā pahātabbāti
ādimāha yathātaṃ 2- desanāppabhedakusalo dhammarājā. Tattha dassanā pahātabbāti
dassanena pahātabbā. Esa nayo sabbattha.
                      Dassanāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [17] Idāni tāni padāni anupubbato byākātukāmo "katame ca
bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā"ti pucchaṃ katvā mūlapariyāyavaṇṇanāya
@Footnote: 1 cha.Ma. santharitvā.        2 cha.Ma. yathā taṃ evamuparipi
Vuttanayeneva "idha bhikkhave assutavā puthujjano"ti puggalādhiṭṭhānaṃ desanaṃ
ārabhi. Tattha manasikaraṇīye dhamme nappajānātīti āvajjitabbe samannāharitabbe
dhamme nappajānāti. Amanasikaraṇīyeti tabbiparīte. Esa nayo sesesu padesu.
Yasmā pana ime dhammā manasikaraṇīyā, ime amanasikāraṇīyāti dhammato niyamo
natthi, ākārato pana atthi. Yenākārena manasikariyamānā akusaluppattipadaṭṭhānā
honati, tenākārena na manasikātabbā. Yena kusaluppattipadaṭṭhānā honti,
tenākārena manasikātabbā. Tasmā "yassa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā
kāmāsavo"ti ādimāha. Tattha yassāti ye assa assutavato puthujjanassa.
Manasikarototi āvajjayato samannāharantassa. Anuppanno vā kāmāsavoti ettha
samuccayattho vāsaddo na vikappattho. Tasmā yathā "yāvatā bhikkhave sattā
apadā vā .pe. Tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī"ti 1- vutte apadā ca dvipadā
cāti attho, yathā ca "bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāyā"ti 2-
vutte bhūtānañca sambhavesīnañcāti attho, yathā ca "aggito vā udakato vā
mithubhedato vā"ti 3- vutte aggito ca udakato ca mithubhedato cāti attho,
evamidhāpi anuppanno ca kāmāsavo uppajjati, uppanno ca kāmāsavo
pavaḍḍhatīti attho daṭṭhabbo. Evaṃ sesesu.
     Ettha ca kāmāsavoti pañcakāmaguṇiko rāgo. Bhavāsavoti rūpārūpabhave
chandarāgo jhānanikanti ca sassatucchedadiṭṭhisahagatā. Evaṃ diṭṭhāsavopi bhavāsaveeva
samodhānaṃ gacchati. Avijjāsavoti catūsu saccesu aññāṇaṃ. Tattha kāmaguṇe
assādato manasikaroto anuppanno ca kāmāsavo uppajjati, uppanno ca
pavaḍḍhati. Mahaggatadhamme assādato manasikaroto anuppanno ca bhavāsavo
uppajti, uppanno ca pavaḍḍhati. Tīsu bhūmīsu dhammesu catuvipallāsapadaṭṭhānabhāvena
manasikaroto anuppanno ca avijjāsavo uppajjati, uppanno ca pavaḍḍhatīti
veditabbo. Vuttanayapaccanīkato sukkapakkho vitthāretabbo.
@Footnote: 1 khu. iti. 25/90/308 aggappasādasutta  2 Ma.mū. 12/402/359 mahātaṇhāsaṅkhayasutta
@3 khu.u. 25/76/223 pāṭaligāmiyasutta
     Kasmā pana tayo eva āsavā idha vuttāti. Vimokkhapaṭipakkhato.
Appaṇihitavimokkhapaṭipakkho hi kāmāsavo, animittasuññatapaṭipakkhā itare. Tasmā
ime tayo āsave uppādentā tiṇṇaṃ vimokkhānaṃ abhāgino honti, anuppādentā
bhāginoti etamatthaṃ dassentena tayo eva vuttāti veditabbā. Diṭṭhāsavopi
vā ettha vuttoyevāti vaṇṇitametaṃ.
     Tassa amanasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ manasikārāti manasikārahetu, yasmā te
dhamme manasikaroti, tasmāti vuttaṃ hoti. Esa nayo dutiyapadesu. "anuppannā
ceva āsavā uppajjanti, uppannā ca āsavā pavaḍḍhantī"ti heṭṭhā
vuttaāsavānaṃyeva abhedato nigamanametaṃ.
     [18] Ettāvatā yo ayaṃ puggalādhiṭṭhānāya desanāya dassanāya pahātabbe
āsave niddisituṃ assutavā puthujjano vutto, so yasmā "ayoniso bhikkhave
manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjantī"ti evaṃ sāmaññato vuttānaṃ
ayoniso manasikārapaccayānaṃ kāmāsavādīnaṃpi adhiṭṭhānaṃ, tasmā tepi āsave
teneva puggalena dassetvā idāni dassanāya pahātabbe āsave dassento
so evaṃ ayoniso manasikaroti, ahosiṃ nu kho ahanti ādimāha. Vicikicchāsīsena
cettha diṭṭhāsavaṃpi dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi.
     Tassattho yassete iminā vuttanayena āsavā uppajjanti, so puthujjano
yo cāyaṃ "assutavā"ti ādinā nayena vutto, so puthujjano evaṃ ayoniso
anupāyena uppathena manasikaroti. Kathaṃ? ahosiṃ nu kho .p. So kuhiṃ gāmī
bhavissatīti. Kiṃ vuttaṃ hoti, so evaṃ ayoniso manasikaroti, yathāssa "ahaṃ
ahosiṃ nu kho"ti ādinā nayena vuttā soḷasavidhāpi vicikicchā uppajjati. 1-
     Tattha ahosiṃ nu kho na nu khoti sassatākārañca adhiccasamuppattiākārañca
nissāya atītena attano vijjamānatañca avijjamānatañca kaṅkhati. Kiṃ kāraṇanti
na vattabbaṃ. Ummattako viya bālaputhujjano yathā vā tathā vā pavattati. Apica
@Footnote: 1 cha.Ma. uppajjatīti
Ayoniso manasikāroyevettha kāraṇaṃ. Evaṃ ayoniso manasikārassa pana kiṃ kāraṇanti.
Sveva puthujjanabhāvo ariyānaṃ adassanādīni vā. Nanu ca puthujjanopi yoniso
manasikarotīti. Kova evamāha manasikarotīti. Na pana tattha puthujjanabhāvo kāraṇaṃ,
saddhammassavanakalyāṇamittatādīni tattha kāraṇāni. Na hi macchamaṃsādīni attano
pakatiyā sugandhāni, abhisaṅkhārapaccayā pana sugandhānipi honti.
     Kiṃ nu kho ahosinti. Jātiliṅgūpapattiyo nissāya khattiyo nu kho ahosiṃ,
brāhmaṇavessasuddagahaṭṭhapabbajitadevamanussānaṃ aññataroti kaṅkhati.
     Kathaṃ nu khoti saṇṭhānākāraṃ nissāya dīgho nu kho ahosiṃ,
rassaodātakaṇhappamāṇikaappamāṇikādīnaṃ aññataroti kaṅkhati. Keci pana
issaranimmānādīni 1- nissāya kena nu kho kāraṇena ahosinti hetuto kaṅkhatīti
vadanti.
     Kiṃ hutvā kiṃ ahosinti jātiādīni nissāya khattiyo hutvā nu kho
brāhmaṇo ahosiṃ .pe. Devo hutvā manussoti attano paramparaṃ kaṅkhati.
Sabbattheva pana addhānanti kālādhivacanametaṃ.
     Bhavissāmi nu kho na nu khoti sassatākārañca ucchedākārañca nissāya
anāgate attano vijjamānatañca avijjamānatañca kaṅkhati. Sesamettha
vuttanayameva.
     Etarahi vā paccuppannaṃ addhānanti idāni vā paṭisandhimādiṃ katvā
cutipariyantaṃ sabbampi vattamānakālaṃ gahetvā.
     Ajjhattaṃ kathaṃkathī hotīti attano khandhesu vicikicchī 2- hoti. Ahannu
khosmīti attano atthibhāvaṃ kaṅkhati. Yuttampanetanti? yuttaṃ ayuttanti kā ettha
cintā. Apicettha idaṃ vatthumpi udāharanti. Cūḷamātāya kira putto muṇḍo
mahāmātāya putto amuṇḍo, taṃ puttaṃ muṇḍesuṃ. So uṭṭhāya ahaṃ nu kho
cūḷamātāya puttoti cintesi. Evaṃ ahaṃ nu khosmīti kaṅkhā hoti.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. issaranimmānādiṃ         2 cha.Ma. vicikiccho
     No nu khosmīti attano natthibhāvaṃ kaṅkhati. Tatrāpi idaṃ vatthu:-
eko kira macche gaṇhanto udake ciraṭṭhānena sītibhūtaṃ attano ūruṃ  macchoti
cintetvā pahari. Aparo susānapasse khettaṃ rakkhanto bhīto saṅkuṭito
sayi. So pabujjhitvā attano jaṇṇukāni dve yakkhāti cintetvā pahari. Evaṃ
no nu khosmīti kaṅkhati.
     Kiṃ nu khoti khattiyova samāno attano khattiyabhāvaṃ kaṅkhati. Esa nayo
sesesu. 1- Devo pana samāno devabhāvaṃ ajānanto nāma natthi sopi tampana
"ahaṃ rūpī nu kho arūpī nu kho"ti ādinā nayena kaṅkhati. Khattiyādayo kasmā
na jānantīti ce. Appaccakkhā tesaṃ tattha tattha kule uppatti. Gahaṭṭhāpi
poṭṭhalikādayo 2- pabbajitasaññino. Pabbajitāpi "kuppannu kho kamman"ti ādinā
nayena gahaṭṭhasaññino. Manussāpi ca rājāno viya attani devasaññino honti.
     Kathaṃ nu khosmīti vuttanayameva. Kevalañhettha abbhantare jīvo nāma
atthīti gahetvā tassa saṇṭhānākāraṃ nissāya dīgho nu khosmi. Rassa
caturaṃsachaḷaṃsa aṭṭhaṃsasoḷasaṃsādīnaṃ aññatarappakāroti kaṅkhanto kathaṃ nu khosmīti 3-
veditabbo. Sarīrasaṇṭhānaṃ paccuppannaṃ ajānanto nāma natthi.
     Kuto āgato, so kuhiṃ gāmī bhavissatīti attabhāvassa āgatagataṭṭhānaṃ 4-
kaṅkhati.
     [19] Evaṃ soḷasappabhedaṃ vicikicchaṃ dassetvā idāni yaṃ iminā
vicikicchāsīsena diṭṭhāsavaṃ dassetuṃ ayaṃ desanā āraddhā, taṃ dassento tassa
evaṃ ayoniso manasikaroto channaṃ diṭṭhīnanti ādimāha. Tassa puggalassa yathā
ayaṃ vicikicchā uppajjati, evaṃ ayoniso manasikaroto tasseva savicikicchassa
ayoniso manasikārassa thāmagatattā channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjatīti
vuttaṃ hoti. Tattha sabbapadesu vāsaddo vikappattho. Evaṃ vā evaṃ vā diṭṭhi
uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu
@Footnote: 1 i. sesesupi          2 porāṇe potalikā iti likhiyati
@3 cha.Ma., i. kathaṃ nu khosmīti kaṅkhatīti veditabbo  4 cha.Ma. āgatigatiṭṭhānaṃ
Attano attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca, evaṃ 1-
saccanti bhūtato suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayampana
ucchedadiṭṭhi sato sattassa tattha tattha vibhavagahaṇato. Athavā purimāpi tīsu
kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī
ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato `bhasmantā āhutiyoti
gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi. Atīte eva natthīti gaṇhantī
adhiccasamuppattikasseva sassatadiṭṭhi.
     Attanāva attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti
gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānato iminā attanā imaṃ attānaṃ
sañjānāmīti hoti. Attanāva anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā
itare ca cattāro anattāti gahetvā saññāya te sañjānato evaṃ hoti.
Anattanāva attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro attāti
gahetvā saññāya te sañjānato evaṃ hoti, sabbāpi sassatucachedadiṭṭhiyoyeva.
     Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākāRā. Tattha
vadatīti vado, vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo, jānāti
anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Kiṃ vedetīti. Tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ
vipākaṃ paṭisaṃvedeti. Tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu
vā. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko.
Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhavaṃ avijahanadhammo, kakaṇṭako 2- viya nānāppakārataṃ
nāpajjati. Sassatisamanti candasuriyasamuddamahāpaṭhavīpabbatā lokavohārena sassatiyoti
vuccanti. Sassatīhi samaṃ sassatisamaṃ. Yāva sassatiyo tiṭṭhanti, tāva tatheva ṭhassatīti
gaṇhato evaṃ diṭṭhi hoti.
     Idaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhigatanti ādīsu idanti idāni vattabbassa
paccakkhanidassanaṃ. Diṭṭhigatasambandhena ca idanti vuttaṃ na diṭṭhisambandhena,
ettha ca diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ gūthagataṃ viya. Diṭṭhīsu vā gataṃ idaṃ dassanaṃ
@Footnote: 6 cha.Ma., i. idaṃ           2 porāṇe kakaṇṭhakoti likhiyati
Dvāsaṭṭhidiṭṭhiantogadhattātipi diṭṭhigataṃ. Diṭṭhiyā vā gataṃ diṭṭhigataṃ. Idañhi
atthi me attāti ādi diṭṭhiyā gamanamattameva, natthettha attā vā nicco
vā kocīti vuttaṃ hoti. Sā cāyaṃ diṭṭhi dunniggamanaṭṭhena gahanaṃ. Dūratikkamanaṭṭhena
sappaṭibhayaṭṭhena ca kantāro dubbhikkhakantāravāḷakantārādayo viya. Sammādiṭṭhiyā
vinivijjhanaṭṭhena vā vilomanaṭṭhena vā visūkaṃ. Kadāci sassatassa kadāci ucchedassa
gahaṇato virūpaṃ phanditanti vipphanditaṃ. Bandhanaṭṭhena saṃyojanaṃ. Tenāha
"diṭṭhigahanaṃ *- .pe. Diṭṭhisaṃyojanan"ti. 1- Idānissa tameva bandhanatthaṃ dassento
diṭṭhiyojanasaṃyuttoti ādimāha. Tatthāyaṃ saṅkhepattho, iminā diṭṭhisaṃyojanena
saṃyutato puthujjano etehi jātiādīhi na parimuccati. Kiṃ vā bahunā,
sakalavaṭṭadukkhatopi na muccatīti.
     [20] Evaṃ chappabhedaṃ diṭṭhāsavaṃ dassetvā yasmā sīlabbataparāmāso
kāmāsavādivaseneva dassito hoti. Kāmasukhatthañhi bhavasukhabhavavisuddhiatthañca
avijjāya abhibhūtā ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇā sīlabbatāni parāmasanti,
tasmā taṃ adassetvā diṭṭhigahaṇena vā tassa gahitattāpi taṃ adassetvāva
idāni yo puggalo dassanāpahātabbe āsave pajahati, taṃ dassetvā tesaṃ
āsavānaṃ pahānaṃ dassetuṃ pubbe vā ayoniso manasikaroto puthujjanassa tesaṃ
uppattiṃ dassetvā idāni tabbiparītassa pahānaṃ dassetuṃ sutavā ca kho bhikkhaveti
ādimāha.
     Tassattho, yāva so idaṃ dukkhanti āgacchati tāva heṭṭhā vuttanayena
ca vuttapaccanīkato veditabbo. Paccanīkanayena pana sabbākārena ariyadhammassa
akovidaavinītapaccanīkato ayaṃ "sutavā ariyasāvako ariyadhammassa kovido ariyadhamme
suvinīto"ti veditabbo. Apica kho sikkhāppattavipassanato pabhūti tāva gotrabhū,
tāva tadanurūpena atthena ayaṃ ariyasāvakoti veditabbo.
     [21] "so idaṃ dukkhanti yoniyo manasikarotī"ti ādīsu ayampana
atthavibhāvanā, so catusaccakammaṭṭhāniko ariyāsāvako taṇhāvajjā tebhūmikā
@Footnote: 1 abhi. saṅgaṇi. 34/381/107 cittuppādakaṇḍa  * pāli... gahaṇaṃ
Khandhā dukkhaṃ, taṇhā dukkhasamudayo, ubhinnaṃ appavatti nirodho, nirodhasampāpako
maggoti evaṃ pubbeva ācariyasantike uggahitacatusaccakammaṭṭhāno aparena samayena
vipassanāmaggaṃ samāruḷho samāno te tebhūmike khandhe idaṃ dukkhanti yoniso
manasikaroti, upāyena pathena samannāharati ceva vipassati ca. Ettha hi yāva
sotāpattimaggo, tāva manasikārasīseneva vipassanā vuttā. Yā panāyaṃ tasseva
dukkhassa samuṭṭhāpikā ca bhavikā taṇhā, ayaṃ samudayoti yoniso manasikaroti
yasmā pana idaṃ dukkhañca samudayo ca idaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhanti nappavattanti,
tasmā yadidaṃ nibbānaṃ nāma, ayaṃ dukkhanirodhoti yoniso manasikaroti. Nirodhasampāpakaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yoniso manasikaroti, upāyena
pathena samannāharati ceva vipassati ca.
     Tatrāyaṃ upāyo, abhiniveso nāma vaṭṭe hoti, vivaṭṭe natthi. Tasmā
"ayaṃ atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātū"ti ādinā nayena sakasantatiyaṃ
cattāri bhūtāni tadanusārena upādārūpāni ca pariggahetvā ayaṃ rūpakkhandhoti
vavatthapeti, taṃ vavatthāpayato uppanne tadārammaṇe cittacetasike dhamme ime
cattāro arūpakkhandhāti vavatthapeti, tato ime pañcakkhandhā dukkhanti vavatthapeti,
te pana saṅkhepato nāmañca rūpañcāti dve bhāgā eva honti. Idañca
nāmarūpaṃ sahetu sapaccayaṃ uppajjati. Tassa ayaṃ hetu ayaṃ paccayoti
avijjābhavataṇhākammāhārādike hetupaccayeva vavatthāpeti. Tato tesaṃ paccayānañca
paccayuppannadhammānañca yāthāvasarasalakkhaṇaṃ vavatthapetvā ime dhammā ahutvā
hontīti aniccalakkhaṇaṃ āropeti, udayavayapīḷitattā dukkhāti dukkhalakkhaṇaṃ
āropeti, avasavattanato anattāti anattalakkhaṇaṃ āropeti. Evaṃ tīṇi
lakkhaṇāni āropetvā paṭipāṭiyā vipassanaṃ pavattento sotāpattimaggaṃ
pāpuṇāti.
     Tasmiṃ khaṇe cattāri saccāni ekapaṭivedheneva paṭivijjhati, ekābhisamayena
abhisameti. Dukakhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ
Sacchikiriyāpaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena. Dukkhañca pariññābhisamayenābhisameti
.pe. Maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti, no ca kho aññamaññena ñāṇena.
Ekañāṇeneva hi esa nirodhaṃ ārammaṇato sesāni kiccato paṭivijjhati ceva
abhisameti ca. Na hi tassa tasmiṃ samaye evaṃ hoti "ahaṃ dukkhaṃ parijānāmī"ti
vā .pe. "maggaṃ bhāvemī"ti vāti, apica khvāssa ārammaṇaṃ katvā paṭivedhavasena
nirodhaṃ sacchikarotoyeva taṃ ñāṇaṃ dukkhapariññākiccampi samudayapahānakiccampi
maggabhāvanākiccampi karotiyeva. Tassa evaṃ upāyena yoniso manasikaroto tīṇi
saṃyojanāni pahīyanti. Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, aṭṭhavatthukā vicikicchā,
"sīlena suddhi vatena suddhī"ti sīlabbatānaṃ parāmasanato sīlabbataparāmāsoti.
Tattha catūsu āsavesu sakkāyadiṭṭhisīlabbataparāmāsā diṭṭhāsavena saṅgahitā āsavā
ceva saṃyojanā ca. Vicikicchā saṃyojanameva, na āsavo. "dassanā pahātabbā
āsavā"ti ettha pariyāpannattā pana āsavāti.
     "ime vuccanti .pe. Pahātabbā"ti ime sakkāyadiṭṭhiādayo dassanā
pahātabbā nāma āsavāti dassento āha. Athavā yā ayaṃ channaṃ diṭṭhīnaṃ
aññatarā diṭṭhi uppajjatīti evaṃ sarūpeneva sakkāyadiṭṭhi vibhattā. Taṃ sandhāyāha
"ime vuccanti bhikkhave"ti. Sā ca yasmā sahajātapahānekaṭṭhehi saddhiṃ pahīyati.
Diṭṭhāsave hi pahīyamāne taṃsahajāto catūsu diṭṭhisampayuttacittesu kāmāsavopi
avijjāsavopi pahīyati. Pahānekaṭṭho pana catūsu diṭṭhivippayuttesu
nāgasupaṇṇādisamiddhipatthanāvasena uppajjamāno bhavāsavo. Teneva sampayutto
avijjāsavopi. Davīsu domanassacittesu pāṇātipātādinibbattako avijjāsavopi, tathā
vicikicchācittasampayutto avijjāsavopīti evaṃ sabbatthāpi avasesā tayopi āsavā
pahīyanti. Tasmā bahuvacananiddeso katoti evamettha attho veditabbo. Esa
porāṇānaṃ adhippāyo.
     Dassanā pahātabbāti dassanaṃ nāma sotāpattimaggo, tena pahātabbāti
attho. Kasmā sotāpattimaggo dassanaṃ? paṭhamaṃ nibbānadassanato. Nanu gotrabhū
paṭhamataraṃ passatīti. No na passati. Disvā kattabbakiccampana na karoti saṃyojanānaṃ
Appahānato. Tasmā passatīti na vattabbo. Yattha katthaci rājānaṃ disvāpi
paṇṇākāraṃ datvā kiccanipphattiyā adiṭṭhattā "ajjāpi rājānaṃ na passāmī"ti
vadanto gāmavāsī puriso cettha nidassanaṃ.
                       Saṃvarāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [22] Evaṃ dassanena pahātabbe āsave dassetvā idāni tadanantaraṃ
niddiṭṭhe saṃvarā pahātabbe dassetuṃ katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbāti
āha. Evaṃ sabbattha sambandho veditabbo. Ito parañhi atthamattameva
vaṇṇayissāma.
     Nanu ca dassanena bhāvanāyāti imehi dvīhi apahātabbo āsavo nāma
natthi, atha kasmā visuṃ saṃvarādīhi pahātabbe dassetīti. Saṃvarādīhi pubbabhāge
vikkhambhitā āsavā catūhi maggehi samugghātaṃ gacchanti, tasmā tesaṃ maggānaṃ
pbbabhāge ime pañcahākārehi vikkhambhanappahānaṃ dassento evamāha. Tasmā
yo cāyaṃ vutto paṭhamo dassanamaggoyeva, idāni bhāvanānāmena vuccissanti 1-
tayo maggā, tesaṃ sabbesampi ayaṃ pubbabhāgapaṭipadāti veditabbā.
     Tatthe idhāti imasmiṃ sāsane. Paṭisaṅkhāti paṭisaṅkhāya. Tatrāyaṃ saṅkhāsaddo
ñāṇakoṭṭhāsapaññattigaṇanāsu dissati. "saṅkhāyekaṃ paṭisevatī"ti 2- ādīsu hi ñāṇe
dissati. "papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī"ti 3- ādīsu koṭṭhāse. "tesaṃ tesaṃ
dhammānaṃ saṅkhā samaññā"ti 4- ādīsu paññattiyaṃ. "na *- sukaraṃ saṅkhātun"ti 5-
ādīsu gaṇanāyaṃ. Idha pana ñāṇe daṭṭhabbo.
     Paṭisaṅkhā yonisoti hi upāyena pathena paṭisaṅkhāya ñatvā paccavekkhitvāti
attho. Ettha ca asaṃvare ādīnavapaṭisaṅkhā yoniso paṭisaṅkhāti veditabbā. Sā
cāyaṃ "varaṃ bhikkhave tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sañjotibhūtāya
@Footnote: 1 Ma. bujjhissanti  2 Ma.Ma. 13/168/139 naḷakasutta
@3 Ma.mū. 12/201/169 madhupiṇḍikasutta
@4 abhi. saṅgaṇi. 34/1313-15/297 nikkhepakaṇḍa
@*5 pāli. sukaro, saṃ. nidāna. 16/128/175 pabbatasutta
Cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso
nimittaggāho"ti 1- ādinā ādittapariyāyanayena veditabbā. Cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto
viharatīti ettha cakkhumeva indriyaṃ cakkhundriyaṃ, saṃvaraṇato saṃvaro, pidahanato
thakanatoti vuttaṃ hoti. Satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Cakkhundriye saṃvaro
cakkhundriyasaṃvaro. Titthakāko āvāṭakacchapo vanamahisoti ādayo viya.
     Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi. Na hi
cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhasaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ
cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe
kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato
cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchannakiccaṃ, tato
vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu
voṭṭhabbanakiccaṃ 2- sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tadanantaraṃ javati.
     Tatthāpi neva bhavaṅgasamaye, na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā
asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhasaccaṃ vā aññāṇaṃ
vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, ayaṃ asaṃvaro hoti, evaṃ hontopi
so cakkhundriye asaṃvaroti vuccati. Kasmā? yasmā tasmiṃ sati dvārampi aguttaṃ
hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi, yathā kiṃ, yathā nagare catūsu
dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi
antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradavārena hi pavisitvā
corā yadicchanti, taṃ hareyyuṃ, 3- evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ
asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi. 4-
     Tasmimpana sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi
āvajjanādīni vīthicittānipi. Yathā kiṃ, yathā nagaradvāresu saṃvutesu kiñcāpi
antogharādayo asaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti.
@Footnote: 1 saṃ. saḷā. 18/303/210 samuddavagga: ādittapariyāyasutta.
@2 Sī., i. voṭṭhapanakiccaṃ  3 cha.Ma., i. kareyyuṃ  4 cha.Ma., i. vīthicittānipīti
Nagaradvāresu hi pidahitesu corānaṃ paveso natthi, evameva javane sīlādīsu
uppannesu dvārampi suguttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi.
Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi cakkhundriyasaṃvaroti vutto. Idha cāyaṃ
satisaṃvaro adhippetoti veditabbo. Cakkhundriyasaṃvarena saṃvuto
cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto upetoti vuttaṃ hoti. Tathāhi pāṭimokkhasaṃvarasaṃvutoti
imassa vibhaṅge "iminā pāṭimokkhasaṃvarena upepo hoti .pe. Samannāgato"ti 1-
vuttaṃ taṃ ekajjhaṃ katvā cakkhundriyasaṃvarena saṃvutoti evamatthato veditabbaṃ. 2-
     Athavā saṃvarīti saṃvuto, thakesi pidahīti vuttaṃ hoti. Cakkhundriye saṃvarasaṃvuto
cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto, cakkhundriyasaṃvarasaññitaṃ satikavāṭaṃ cakkhudvāre gharadvāre
kavāṭaṃ viya saṃvari thakesi pidahīti vuttaṃ hoti. Ayameva cettha attho sundarataro.
Tathāhi "cakkhundriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato saṃvutassa viharato"ti ettha dvīsu
padesu ayameva attho dissatīti. Viharatīti evaṃ cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto yena kenaci
iriyāpathavihārena viharati. Yañhissāti ādimhi yaṃ cakkhundriyasaṃvaraṃ assa
bhikkhuno asaṃvutassa athaketvā apidahitvā viharantassāti evamattho veditabbo.
Athavā yekārassa yanti ādeso, hikāro ca padapūraṇo, ye assāti attho.
     Uppajjeyyunti nibbatteyyuṃ. Āsavā vighāṭapariḷāhāti 3- cattāro āsavā
ca aññe ca vighāṭakarā kilesapariḷāhā vipākapariḷāhā vā. 4- Cakkhudvāre hi
iṭṭhārammaṇaṃ āpāthagataṃ kāmassādavasena assādayato abhinandato kāmāsavo
uppajjati, īdisaṃ aññasmimpi sugatibhave labhissāmīti bhavapatthanāya assādayato
bhavāsavo uppajjati, sattoti vā sattassāti vā gaṇhantassa diṭṭhāsavo
uppajjati, sabbeheva sahajātaṃ aññāṇaṃ avijjāsavoti cattāro āsavā
uppajjanti. Tehi sampayuttā apare kilesā vighāṭapariḷāhā, āyatiṃ vā tesaṃ
vipākā. Tepi hi asaṃvutasseva viharato uppajjeyyunti vuccanti.
@Footnote: 1 abhi. vibhaṅga. 35/511/296 jhānavibhaṅga.   2 cha.Ma., i. veditabbo
@3 cha.Ma. vighātapariḷāhā evamuparipi            4 cha.Ma. ca
     Evaṃsa teti evaṃ assa te eva, etena upāyena na honti, no
aññathāti vuttaṃ hoti. Esa nayo paṭisaṅkhā yoniso sotindriyasaṃvarasaṃvutoti
ādīsu.
     Ime vuccanti āsavā saṃvarā pahātabbāti ime chasu dvāresu cattāro 1-
katvā catuvīsati āsavā saṃvarena pahātabbāti vuccanti. Sabbattheva cettha
satisaṃvaro eva saṃvaroti veditabbo.
                     Paṭisevanāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [23] Paṭisaṅkhā yoniso cīvaranti ādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ
visuddhimagge sīlakathāyaṃ vuttameva. Yañhissāti yaṃ cīvarapiṇḍapātādīsu vā aññataraṃ
assa. Apaṭisevatoti evaṃ yoniso apaṭisevanatassa. Sesaṃ vuttanayameva. Kevalaṃ panidha
aladdhaṃ cīvarādiṃ patthayato laddhaṃ vā assādayato kāmāsavassa uppatti veditabbā.
Īdisaṃ aññasmimpi sampattibhave sugatibhave labhissāmīti bhavapatthanāya assādayato
bhavāsavassa ahaṃ labhāmīti vā mayhaṃ vā idanti attasaññaṃ adhiṭṭhahato 2-
diṭṭhāsavassa uppatti veditabbā. Sabbeheva pana sahajāto avijjāsavoti evaṃ
catunnaṃ āsavānaṃ uppatti vipākapariḷāhā pana 3- navavedanuppādanatopi
veditabbā.
     Ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbāti ime ekamekasmiṃ
paccaye cattāro cattāro katvā soḷasa āsavā iminā ñāṇasaṃvarasaṅkhātena
paccavekkhaṇapaṭisevanena pahātabbāti vuccantīti. 4-
                     Adhivāsanāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [24] Paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassāti upāyena pathena
paccavekkhitvā khamo 5- hoti sītassa sītaṃ khamati sahati, na avīrapuriso viya
@Footnote: 1 cha.Ma., i. cattāro cattāro   2 Sī., i. avijahato    3 cha.Ma., i. ca
@4 cha.Ma., i. vuccanti           5 i. khantā
Appamattakenāpi sītena calati kampati kammaṭṭhānaṃ vijahati. Apica kho lomasanāgatthero
viya anappakenāpi sītena phuṭṭho na calati na kampati kammaṭṭhānameva
manasikaroti. Thero kira cetiyapabbate piyaṅguguhāyaṃ padhānaghare viharanto antaraṭṭhake
himapātasamaye lokantariyaniraye paccavekkhitvā kammaṭṭhānaṃ avijahantova abbhokāse
vītināmesi. Evaṃ uṇhādīsupi atthayojanā veditabbā.
     Kevalañhi yo bhikkhu adhimattampi uṇhaṃ sahati sveva thero viya, ayaṃ
"khamo uṇhassā"ti veditabbo. Thero kira gimahasamaye pacchābhattaṃ bahicaṅkame
nisīdi. Kammaṭṭhānaṃ manasikaroto 1- sedāpissa kacchehi muccanti. Atha naṃ antevāsiko
āha "idha bhante nisīdatha, sītalo okāso"ti. Thero "uṇhabhayena nevamhi
āvuso idha nisinno"ti avīcimahānirayaṃ paccavekkhitvā nisīdiyeva. Uṇhanti
cettha aggisantāpo ca veditabbo. Suriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vuttaṃ.
     Yo ca dve tayo vāre bhattaṃ vā pānīyaṃ vā alabhamānopi anamatagge
saṃsāre attano pittivisayūpapattiṃ paccavekkhitvā avedhento kammaṭṭhānaṃ na
vijahatiyeva. Adhimattehi ḍaṃsamakasavātātapasamphassehi phuṭṭho cāpi tiracchānūpapattiṃ
paccavekkhitvā avedhento kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva. Siriṃsapasamphassena phuṭṭho
cāpi anamatagge saṃsāre sīhabyagghādimukhesu anekavāraṃ parivattitaṃ pubbattabhāvaṃ
paccavekkhitvā avedhento kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva padhāniyatthero viya. Ayaṃ
"khamo jighacchāya .pe. Siriṃsapasamphassānan"ti veditabbo.
     Theraṃ kira khaṇḍavelamahāvihāre 2- kaṇṇikārapadhāniyaghare 3- ariyavaṃsaṃ suṇantaṃ
ghoraviso sappo ḍaṃsi. Thero jānitvāpi pasannacitto nisinno dhammaṃyeva
suṇāti. Visavego thaddho ahosi. Thero upasampannamaṇḍalaṃ ādiṃ katvā sīlaṃ
paccavekkhitvā parisuddhasīlomhīti pītiṃ uppādesi. Saha pītuppādā 4- visaṃ
nivattitvā paṭhaviṃ pāvisi. Thero tattheva cittekaggataṃ labhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā
arahattaṃ pāpuṇi.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. manasikaronto   2 cha.Ma. khaṇḍacelavihāre, Ma. khaṇḍe cetiyavihāre
@3 cha.Ma. kaṇikārapadhāniyaghare   4 purāṇapotthake cittuppādāti dissati. taṃ pamādalekhaṃ
@bhaveyYu. ṭīkāyañhi pharaṇapītiyā uppādena sahevāti vuttaṃ.
     Yo pana akkosanavasena dūrutte dūruttattāyeva ca dūrāgate api
antimavatthusahite vacanapathe sutvā khantiguṇaṃyeva paccavekkhitvā na vedhati
dīghabhāṇakaabhayatthero viya. Ayaṃ "khamo dūruttānaṃ dūrāgatānaṃ vacanapathānan"ti
veditabbo.
     Thero kira paccayasantosabhāvanārāmatāya mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ kathesi, sabbo
mahāgāmo āgacchati. Therassa mahāsakkāro uppajji. 1- Taṃ aññataro mahāthero
adhivāsetuṃ asakkonto dīghabhāṇako ariyavaṃsaṃ kathemīti sabbarattiṃ kolāhalaṃ
karotīti ādīhi akkosi, ubhopi ca attano attano vihāraṃ gacchantā gāvutamattaṃ
ekapathena agamaṃsu. Sakalagāvutampi so taṃ akkosiyeva. Tato yattha dvinnaṃ
vihārānaṃ maggo bhijjati, tattha ṭhatvā dīghabhāṇakatthere taṃ vanditvā "esa
bhante tumhākaṃ maggo"ti āha. So asuṇanto viya agamāsi, theropi vihāraṃ
gantvā pāde pakkhāletvā nisīdi. Tamenaṃ antevāsiko "kiṃ bhante sakalagāvutaṃ
paribhāsantaṃ na kiñci avocutthā"ti. Thero "khantiyeva āvuso mayhaṃ bhāro na
akkhanti, ekapaduddhārepi kammaṭṭhānaviyogaṃ na passāmī"ti āha. Ettha ca
vacanameva vacanapathoti veditabbo.
     Yo pana uppannā sārīrikā vedanā dukkhāpanaṭṭhena 2- dukkhā,
dukkhāvahanaṭṭhena 3- tippā, pharusaṭṭhena kharā, tikhiṇaṭṭhena kaṭukā, assādavirahitato 4-
asātā, manassa 5- avaḍḍhanato amanāpā, pāṇaharaṇasamatthatāya pāṇaharā
adhivāsetiyeva, na vedhati. Evaṃsabhāvo hoti cittalatāpabbate padhāniyatthero
viya. Ayaṃ "uppannānaṃ .pe. Adhivāsanajātiko"ti veditabbo.
     Therassa kira rattiṃ padhānena vītināmetvā ṭhitassa udaravāto uppajji.
So taṃ adhivāsetuṃ asakkonto āvattati parivattati. Tamenaṃ caṅkamapasse ṭhito
piṇḍapātiyatthero āha "āvuso pabbajito nāma adhivāsanasīlo hotī"ti. So
@Footnote: 1 cha.Ma. uppajjati       2 cha.Ma., i. dukkhamanaṭṭhena   3 cha.Ma., i. bahalaṭṭhena
@4 cha.Ma. assādavirahato   5 cha.Ma. manaṃ
"sādhu bhante"ti adhivāsetvā niccalova sayi. Vāto nābhito yāva hadayaṃ phālesi.
Thero vedanaṃ vikkhambhetvā vipassanto muhuttena anāgāmī hutvā parinibbāyīti.
     Yañhissāti sītādīsu yaṃ kiñci ekadhammaṃpi assa. Anadhivāsayatoti
anadhivāsentassa akhamantassa. Sesaṃ vuttanayameva. Āsavuppatti panettha evaṃ veditabbā.
Sītena phuṭṭhassa uṇhaṃ patthayato kāmāsavo uppajjati, evaṃ sabbattha. Natthi
no sampattibhave sugatibhave sītaṃ vā uṇhaṃ vāti bhavaṃ patthentassa bhavāsavo.
Mayhaṃ sītaṃ uṇhanti gāho diṭṭhāsavo. Sabbeheva sampayutto avijjāsavoti.
     "ime vuccanti .pe. Adhivāsanā pahātabbā"ti ime sītādīsu ekamekassa
vasena cattāro 1- katvā aneke āsavā imāya khantisaṃvarasaṅkhātāya adhivāsanāya
pahātabbāti vuccantīti attho. Ettha ca yasmā ayaṃ khantī sītādayo dhamme
adhivāseti, attano upari āropetvā vāsetiyeva. Na asahamānā hutvā
nirassati, 2- tasmā adhivāsanāti vuccatīti veditabbā.
                     Parivajjanāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [25] Paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetīti ahaṃ samaṇoti
caṇḍassa hatthissa āsanne na ṭhātabbaṃ. Tatonidānaṃ hi maraṇampi siyā
maraṇamattampi dukkhanti evaṃ upāyena pathena paccavekkhitvā caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjeti
paṭikkamati. Esa nayo sabbattha. Caṇḍanti paduṭṭhaṃ bāḷanti vuttaṃ hoti. Khāṇunti
khadirakhāṇuādiṃ. Kaṇṭakaṭṭhānanti kaṇṭakānaṃ ṭhānaṃ, yattha kaṇṭakā vijjanti, taṃ
okāsanti vuttaṃ hoti. Sobbhanti sabbato chinnataṭaṃ. Papātanti ekato chinnataṭaṃ.
Candanikanti ucchiṭṭhodakamalādīnaṃ chaḍḍanaṭṭhānaṃ. Oḷigallanti tesaṃyeva
sakaddamādīnaṃ sandanokāsaṃ. Taṃ jaṇṇumattampi asucibharitaṃ hoti, dvepi cetāni ṭhānāni
amanussaduṭṭhāni honti, tasmā tāni vajjetabbāni. Anāsaneti ettha pana
ayuttaṃ āsanaṃ anāsanaṃ, taṃ atthato aniyatavatthukaṃ raho paṭicchannāsananti
veditabbaṃ. Agocareti etthāpi ca ayutto gocaro agocaro, so vesiyādibhedato
@Footnote: 1 cha.Ma., i. cattāro cattāro   2 Ma. nidassati
Pañcavidho. Pāpake mitteti lāmake dussīle mittapaṭirūpake amitte vā. Bhajantanti
sevamānaṃ. Viññū sabrahmacārīti paṇḍitā buddhisampannā sabrahmacārino,
bhikkhūnametaṃ adhivacanaṃ. Te hi ekakammaekuddeso samasikkhātāti 1- imaṃ brahmasamānaṃ
caranti, tasmā sabrahmacārīti vuccanti. Pāpakesu ṭhānesūti lāmakesu ṭhānesu.
Okappeyyunti saddaheyyuṃ, adhimucceyyuṃ "addhā ayamāyasmā akāsi vā karissati
vā"ti.
     Yañhissāti hatthiādīsu yaṃ kiñci ekaṃpi assa. Sesaṃ vuttanayameva
āsavuppatti panettha evaṃ veditabbā. Hatthiādinidānena dukkhena phuṭṭhassa sukhaṃ
patthayato kāmāsavo uppajjati. Natthi no sampattibhave sugatibhave īdisaṃ dukkhanti
bhavaṃ patthentassa bhavāsavo. Maṃ hatthī maddati, maṃ assoti gāho diṭṭhāsavo.
Sabbeheva sampayutto avijjāsavoti.
     Ime vuccanti .pe. Paravajjanā pahātabbāti ime hatthiādīsu ekekassa
vasena cattāro katvā aneke āsavā iminā sīlasaṃvarasaṅkhātena parivajjanena
pahātabbāti vuccantīti veditabbā.
                      Vinodanāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [26] Paṭisaṅkhā yoniso uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetīti "itipāyaṃ
vitakko akusalo, itipi sāvajjo, itipi dukkhavipāko, so ca kho
attabyābādhāyapi saṃvattatī"ti ādinā nayena yoniso kāmavitakke ādīnavaṃ
paccavekkhitvā tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe uppannaṃ jātamabhinibbattaṃ kāmavitakkaṃ
nādhivāseti, cittaṃ āropetvā na vāseti, abbhantare vā na vāsetītipi attho.
     Anadhivāsento kiṃ karoti 2-? pajahati chaḍḍeti.
     Kiṃ kacavaraṃ viya piṭakenāti? na hi, apica kho naṃ vinodeti tudati
Vijjhati nīharati.
     Kiṃ balibaddaṃ viya patodenāti? na hi, atha kho naṃ byantīkaroti
Vigatantaṃ karoti. Yathāssa antopi nāvasissati antamaso bhavaṅgamattampi, tathā
naṃ karoti.
@Footnote: 1 cha.Ma. samasikkhatāti        2 cha.Ma. karotīti
     Kathampana taṃ tathā karotīti? anabhāvaṅgametīti anu anu abhāvaṅgameti,
vikkhambhanappahānena yathā suvikkhambhito hoti, tathā karotīti vuttaṃ hoti. Esa
nayo byāpādavihiṃsāvitakkesu.
     Ettha ca kāmavitakkoti "yo kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo"ti
vibhaṅge 1- vutto. Esa nayo itaresu. Uppannuppanneti uppanne
uppanne, uppannamatteyevāti vuttaṃ hoti. Sakiṃ vā uppanne vinodetvā
dutiyavāre ajjhupekkhitā na hoti, sattakkhattumpi uppannuppanne vinodetiyeva.
Pāpake akusaleti lāmakaṭṭhena pāpake akosallatāya 2- akusale. Dhammeti teyeva
kāmavitakkādayo sabbepi vā nava mahāvitakke. Tattha tayo vuttā eva. Avasesā
"ñātivitakko janapadavitakko amaravitakko parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko
lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko"ti 3- ime cha.
     Yañhissāti etesu vitakkesu yaṃ kiñci assa. Sesaṃ vuttanayameva hoti.
Kāmavitakko panettha kāmāsavo eva. Tabbiseso bhavāsavo. Taṃsamupayutto diṭṭhāsavo.
Sabbavitakkesu avijjā avijjāsavoti evaṃ āsavuppattipi veditabbā.
     Ime vuccanti .pe. Vinodanā pahātabbāti ime kāmavitakkādivasena
vuttappakārā āsavā iminā tasmiṃ tasmiṃ vitakke ādīnavapaccavekkhaṇasahitena
viriyasaṃvarasaṅkhātena vinodanena pahātabbāti vuccantīti veditabbā.
                      Bhāvanāpahātabbaāsavavaṇṇanā
     [27] Paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti abhāvanāya ādīnavaṃ
bhāvanāya ca ānisaṃsaṃ upāyena pathena paccavekkhitvā satisambojjhaṅgaṃ bhāveti.
Esa nayo sabbattha. Ettha ca kiñcāpi ime uparimaggattayasamayasambhūtā
lokuttarabojjhaṅgā eva adhippetā, tathāpi ādikammikānaṃ bojjhaṅgesu asammohatthaṃ
lokiyalokuttaramissakena nesaṃ nayena atthavaṇṇanaṃ karissāmi. Idha pana lokiyanayaṃ
@Footnote: 1 abhi. vibhaṅga. 35/910/443        2 Ma. akosallatāya paṭipakkhatāya
@3 khu. mahā. 29/973/618/ sāriputtasuttaniddesa (sayā)
Pahāya lokuttaranayo eva gahetabbo. Tattha satisambojjhaṅganti ādinā nayena
vuttānaṃ sattannaṃ ādipadānaṃyeva tāva:-
                atthato lakkhaṇādīhi          kamato ca vinicchayo
                anūnādhikato ceva           viññātabbo vibhāvinā.
     Tattha satisambojjhaṅge tāva saraṇaṭṭhena sati. Sā panesā
upaṭṭhānalakkhaṇā apilāpanalakkhaṇā vā. Vuttampi hetaṃ "yathā mahārāja rañño bhaṇḍāgāriko
rañño sāpateyyaṃ apilāpeti, ettakaṃ mahārāja hiraññaṃ, ettakaṃ suvaṇṇaṃ, ettakaṃ
sāpateyyanti, evameva kho mahārāja sati uppajjamānā kusalākusalasāvajjānā-
vajjahīnapaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme apilāpeti. Ime cattāro
satipaṭṭhānā"ti 1- vitthāro. Apilāpanarasā. Kiccavaseneva hissa etaṃ lakkhaṇaṃ therena
vuttaṃ. Asammosarasā vā. Gocarābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā. Sati eva sambojjhaṅgo
satisambojjhaṅgo, tattha bodhiyā bodhissa vā aṅgoti bojjhaṅgo.
     Kiṃ vuttaṃ hoti, yā hi ayaṃ dhammasāmaggī yāya lokiyalokuttaramaggakkhaṇe
uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhi-
nivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayaviriyapītipassaddhisamādhi-
upekkhāsaṅkhātāya dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhatīti katvā "bodhī"ti vuccati.
Bujjhatīti kilesasantānaniddāya uṭṭhahati cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati
nibbānameva vā sacchikarotīti vuttaṃ hoti. Yathāha "satta bojjhaṅge bhāvetvā
anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho"ti. Tassā dhammasāmaggīsaṅkhātāya bodhiyā
aṅgotipi bojjhaṅgo jhānaṅgamaggaṅgādayo viya.
     Yo cesa yathāvuttappakārāya etāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā
ariyasāvako "bodhī"ti vuccati, tassa bodhissa aṅgotipi bojjhaṅgo
senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu aṭṭhakathācariyā "bujjhanakassa puggalassa aṅgāti vā
bojjhaṅgā"ti. Apica "bojjhaṅgā"ti kenaṭṭhena bojjhaṅgā. Bodhāya saṃvattantīti
bojjhaṅgā, bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti
@Footnote: 1 milindapañha. 13/36 satilakkhaṇapañha.
Bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā"ti ādinā 1- paṭisambhidānayenāpi attho
veditabbo. Pasaṭṭho sundaro vā bojjhaṅgoti sambojjhaṅgo. Evaṃ sati eva
sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgo. Taṃ satisambojjhaṅgaṃ. Evaṃ tāva ekassa
ādipadassa atthato lakkhaṇādīhi ca vinicchayo viññātabbo.
     Dutiyādīsu pana catusaccadhamme vicinātīti dhammavicayo. So pavicayalakkhaṇo
obhāsanaraso asammohapaccupaṭṭhāno. Vīrabhāvato vidhinā iriyatabbato ca viriyaṃ.
Taṃ paggahalakkhaṇaṃ upatthambharasaṃ anosīdanapaccupaṭṭhānaṃ pinayatīti piti sā pharaṇalakkhaṇā
tuṭṭhilakkhaṇā vā kāyacittānaṃ piṇanarasā tesaṃyeva udagyapaccupaṭṭhānā.
Kāyacittadarathapassambhanato passaddhi. Sā upasamalakkhaṇā kāyacittadarathanimmathanarasā
kāyacittānaṃ apariphandanabhūtasītibhāvapaccupaṭṭhānā. Samādhānato samādhi. So
avikkhepalakkhaṇo avisāralakkhaṇo vā cittacetasikānaṃ sampiṇḍanaraso
cittaṭṭhitipaccupaṭṭhāno. Ajjhupekkhanato upekkhā. Sā paṭisaṅkhānalakkhaṇā
samavāhitalakkhaṇā vā ūnādhikanivāraṇarasā pakkhapātupacchedanavasā vā
majjhattabhāvapaccupaṭṭhānā. Sesaṃ vuttanayameva. Evaṃ sesapadānampi atthato
lakkhaṇādīhi ca vinicchayo viññātabbo.
     Kamatoti ettha ca "satiñca khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī"ti 2-
vacanato sabbesaṃ sesabojjhaṅgānaṃ upakārakattā satisambojjhaṅgo paṭhamaṃ vutto.
Tato paraṃ "so tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinatī"ti 3- ādinā
nayena sesabojjhaṅgānaṃ pubbāpariyavacane payojanaṃ sutteyeva vuttaṃ. Evamettha
kamatopi vinicchayo viññātabbo.
     Anūnādhikatoti kasmā pana bhagavatā satteva bojjhaṅgā vuttā anūnā
anadhikāti. Līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato ca. Ettha hi tayo bojjhaṅgā
līnassa paṭipakkhā. Yathāha "yasmiñca kho bhikkhave samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo
tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo viriyasambojjhaṅgassa
bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāyā"ti. 4- Tayo uddhaccassa paṭipakkhā.
@Footnote: 1 khu. paṭi. 31/557/463 bojjhaṅgakathā (sayā)  2 saṃ. mahā. 19/234/102 aggisutta
@3 abhi. vibhaṅga. 35/467/274/ bojjhaṅgavibhaṅga   4 saṃ. mahā. 19/234/100
@bojjhaṅgasaṃyutta
Yathāha "yasmiñca kho bhikkhave samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye
passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo
upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāyā"ti. 1- Eko panettha sabbatthiko. Yathāha
"satiñca khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī"ti. 2- "sabbatthakan"tipi pāṭho,
dvinnaṃpi sabbattha icchitabbanti attho. Evaṃ līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato
ca satteva bojjhaṅgā vuttā anūnā anadhikāti, evamettha anūnādhikatopi vinicchayo
viññātabbo.
     Evaṃ tāva "satisambojjhaṅgan"ti ādinā nayena vuttānaṃ sattannaṃ
padānaṃyeva atthavaṇṇanaṃ ñatvā idāni bhāveti vivekanissitanti ādīsu evaṃ
ñātabbā. Bhāvetīti vaḍḍheti, attano cittasantāne punappunaṃ janeti
abhinibbattetīti attho. Vivekanissitanti vivekaṃ nissitaṃ. Vivekoti vivittatā.
Svāyaṃ tadaṅgaviveko vikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇavivekoti pañcavidho. Tassa
nānattaṃ "ariyadhamme avinīto"ti ettha vuttanayeneva veditabbaṃ ayameva hi
tattha vinayoti vutto. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke.
     Vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ
nissaraṇavivekanissitañca satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo. Tathāhi ayaṃ
bojjhaṅgabhāvanānuyutto yogī vipassasanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ
ajjhāsayatonissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ
ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti.
Pañcavidhavivekanissitantipi eke, te hi na kevalaṃ balavavipassanāmaggaphalakkhaṇesu eva
bojjhaṅge uddharanti, vipassanāpādakakasiṇajjhānaānāpānāsubhabrahmavihārajjhānesupi.
Na ca paṭisiddhā aṭṭhakathācariyehi. Tasmā tesaṃ matena etesaṃ jhānānaṃ pavattikkhaṇe
kiccato evaṃ vikkhambhanavivekanissitaṃ. Yathā ca "vipassanākkhaṇe ajjhāsayato
nissaraṇavivekanissitan"ti vuttaṃ, evaṃ paṭipassaddhivivekanissitaṃpi bhāvetīti
vattuṃ vaṭṭati. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo.
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/234/101 bojajhaṅgasaṃyutata   2 saṃ. mahā. 19/234/102
     Kevalañhettha vossaggo duvidho pariccāgavossaggo ca
pakkhandanavossaggocāti. Tattha pariccāgavossaggoti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena
maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. Pakkhandanavossaggoti vipassanākkhaṇe
tanninnabhāvena maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇavasena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi
imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vattati. Tathāhi ayaṃ
satisambojjhaṅgo yathāvuttena pakārena kilese pariccajati, nibbānañca pakkhandati.
Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇāmantaṃ
pariṇatañca pariccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. "ayañhi
bojjhaṅgabhāvanamanuyutto bhikkhu yathā satisambojjhaṅgo kilesapariccāgavossaggatthaṃ
nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati yathā ca paripakko hoti tathā naṃ bhāvetī"ti.
Esa nayo sesabojjhaṅgesu.
     Idha pana nibbānaṃyeva sabbasaṅkhatehi vivittattā viveko, sabbesaṃ
virāgabhāvato virāgo, nirodhabhāvato nirodhoti vuttaṃ. Maggo eva ca
vossaggapariṇāmī, tasmā satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekaṃ ārammaṇaṃ katvā
pavattiyā vivekanissitaṃ. Tathā virāganissitaṃ nirodhanissitañca. Tañca kho
ariyamaggakkhaṇuppattiyā kilesānaṃ samucchedato pariccāgabhāvena ca
nibbānapakkhandanabhāvena ca pariṇataṃ paripakkanti ayameva attho daṭṭhabbo.
Esa nayo sesabojjhaṅgesu.
     Yañhissāti etesu bojjhaṅgesu yaṃ kiñci assa. Sesaṃ vuttanayameva.
Āsavuppattiyaṃ panettha imesaṃ uparimaggattayasampayuttānaṃ bojjhaṅgānaṃ abhāvitattā
ye uppajjeyyuṃ kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavoti tayo āsavā; bhāvayato evaṃ
assa te āsavā na hontīti ayannayo veditabbo.
     Ime vuccanti .pe. Bhāvanā pahātabbāti ime tayo āsavā imāya
maggattayasampayuttāya bojjhaṅgabhāvanāya pahātabbāti vuccantīti veditabbā.
     [28] Idāni imehi sattahākārehi pahīnāsavaṃ bhikkhuṃ thomento
āsavappahāne cassa ānisaṃsaṃ dassento eteheva ca kāraṇehi āsavappahānena
sattānaṃ ussukkaṃ janento yato kho bhikkhave .pe. Antamakāsi dukkhassāti
āha. Tattha yato khoti sāmivacane tokāro, yassa khoti vuttaṃ hoti. Porāṇā
Pana yamhi kāleti vaṇṇenti. Ye āsavā dassanā pahātabbāti ye āsavā
dassanena pahātabbā, te dassaneneva pahīnā honti, na appahīnesuyeva
pahīnasaññī hoti. Evaṃ sabbattha vitthāro.
     Sabbāsavasaṃvarasaṃvutoti sabbehi āsavapidhānehi pihito, sabbesaṃ vā
āsavānaṃ pidhānehi pihito. Acchejji taṇhanti sabbampi taṇhaṃ chindi vā
samucchindi vā. Vivattayi saṃynonti dasavidhampi saṃyojanaṃ parivattayi nimmalamakāsi.
Sammāti hetunā kāraṇena. Mānābhisamayāti mānassa dassanābhisamayā pahānābhisamayā
ca. Arahattamaggo hi kiccavasena mānaṃ passati, ayamassa dassanābhisamayo.
Tena diṭṭho pana so tāvadeva pahīyati dāṭhavisena daṭṭhasattānaṃ 1- jīvitaṃ viya.
Ayamassa pahānābhisamayo.
     Antamakāsi dukkhassāti evaṃ arahattamaggena mānassa diṭṭhattā pahīnattā
ca ye ime "kāyabandhanassa anto jīrati, 2- haritantaṃ vā"ti 3- evaṃ
vuttaantimamariyādanto ca, "antamidaṃ bhikkhave jīvikānan"ti 4- evaṃ vuttalāmakanto
ca, "sakkāyo eko anto"ti 5- evaṃ vuttakoṭṭhāsanto ca, "esevanto dukkhassa
sabbapaccayasaṅkhayā"ti 6- evaṃ vuttakoṭanto cāti evaṃ cattāro antā, tesu
sabbasseva vaṭṭadukkhassa aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ antamakāsi, paricchedaṃ parivaṭumaṃ
akāsi. Antimasamussayamattāvasesaṃ dukkhamakāsīti vuttaṃ hoti.
     Attamanā te bhikkhūti sakamanā tuṭṭhamanā, pītisomanassehi vā sampayuttamanā
hutvā. Bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti idaṃ dukkhassa antakiriyāpariyosānaṃ bhagavato
bhāsitaṃ sukathitaṃ sulapitaṃ, evametaṃ bhagavā evametaṃ sugatāti matthakena sampaṭicchannā
abbhanumodiṃsūti.
     Sesamettha yanna vuttaṃ, taṃ pubbe vuttattā ca suviññeyyattā ca na
vuttaṃ. Tasmā sabbaṃ vuttānusārena anupadaso paccavekkhitabbaṃ.
                    Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
                      sabbāsavasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. diṭṭhavisena diṭṭhasattānaṃ  2 vinaYu. cūḷa. 7/278/43 khuddakavatthūni
@3 ma mū. 12/304/266    4 khu. iti. 25/91/309 jīvakasutta saṃ. khandha. 17/80/75
@piṇḍolyasutta  5 aṅ. chakka. 22/332(61)/448 (sayā)
@6 saṃ. nidāna. 16/51/82 parivīmaṃsanasutta



             The Pali Atthakatha in Roman Book 7 page 66-95. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=7&A=1647              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=7&A=1647              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=10              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=12&A=238              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=12&A=227              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=12&A=227              Contents of The Tipitaka Volume 12 http://84000.org/tipitaka/read/?index_12

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com