ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 7 : PALI ROMAN Ma.A. (papa–ca.1)

                       10. Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanā
     [105] Evamme sutanti satipaṭṭhānasuttaṃ. Tattha kurūsu viharatīti kurunāmakā
jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhisaddena kurūti
vuccati, tasmiṃ kurūjanapade. 1- Aṭṭhakathācariyā panāhu:- mandhātukāle tīsu dīpesu
manussā jambūdīpo nāma buddhapaccekabuddhamahāsāvakacakkavattippabhūtīnaṃ uttamapurisānaṃ
uppattibhūmi uttamadīpo atiramaṇīyoti sutvā raññā mandhātucakkavattinā
cakkaratanaṃ purakkhatvā cattāro dīpe anuyānantena 2- saddhiṃ āgamiṃsu. Tato rājā
pariṇāyakaratanaṃ pucchi "atthi nukho manussalokato ramaṇīyataraṃ ṭhānan"ti. "kasmā
deva evaṃ bhaṇasi, kiṃ na passasi candimasuriyānaṃ ānubhāvaṃ, nūna etesaṃ ṭhānaṃ
ito ramaṇīyataran"ti?
     rājā cakkaratanaṃ purakkhatvā tattha agamāsi. Cattāro mahārājāno
"mandhātumahārājā āgato"ti sutvā "mahiddhiko mahānubhāvo rājā na sakkā
yuddhena paṭibāhitun"ti sakarajjaṃ niyyādesuṃ. So taṃ gahetvā puna pucchi "atthi
nukho ito ramaṇīyataraṃ ṭhānan"ti. Athassa tāvatiṃsabhavanaṃ kathayiṃsu "tāvatiṃsabhavanaṃ deva
ramaṇīyataraṃ, tatthassa sakkassa devarañño ime cattāro mahārājāno paricārikā
dovārikabhūmiyaṃ tiṭṭhanti. Sakko devarājā mahiddhiko mahānubhāvo. Tassimāni pana
upabhogaṭṭhānāni, yojanasahassubbedho vejayantapāsādo, pañcayojanasatubbedhā
sudhammā devasabhā, diyaḍḍhayojanasatiko vejayantaratho, tathā erāvaṇo hatthī,
dibbarukkhasahassapaṭimaṇḍitaṃ nandavanaṃ cittalatāvanaṃ pārusakavanaṃ missakavanaṃ,
yojanasatubbedho pārichattako koviḷāro, tassa heṭṭhā saṭṭhiyojanāyāmā
paṇṇāsayojanavitthatā pañcadasayojanubbedhā jayakusumapupphavaṇṇā 3- paṇḍukambalasilā,
yassā mudutāya sakkassa nisīdato upaḍḍhakāyo anupavisatī"ti.
     Taṃ sutvā rājā tattha gantukāmo cakkaratanaṃ abbhukkiri. Taṃ ākāsena 4-
uṭṭhahi 4- saddhiṃ cāturaṅginiyā senāya. Atha dvinnaṃ devalokānaṃ vemajjhato
@Footnote: 1 cha.Ma. kurūsu janapade   2 cha.Ma. anusaṃyāyantena  3 cha.Ma. jayasumanapupapha...
@4-4 cha.Ma. ākāse patiṭṭhāsi, i. ākāsaṃ uṭṭhahi
Cakkaratanaṃ otaritvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhāsi saddhiṃ pariṇāyakaratanappamukhāya cāturaṅginiyā
senāya. Rājā ekakova tāvatiṃsabhavanaṃ agamāsi. Sakko "mandhātā āgato"ti
sutvāva tassa paccuggamanaṃ katvā "svāgataṃ te mahārāja, sakante mahārāja,
anusāsa mahārājā"ti vatvā saddhiṃ nāṭakehi rajjaṃ dve bhāge katvā ekaṃ
bhāgamadāsi. Rañño tāvatiṃsabhavane patiṭṭhitamattasseva manussattabhāvo 1- vigacchi,
devattabhāvo 1- pāturahosi.
     Tassa kira sakkena saddhiṃ paṇḍukambalasilāyaṃ nisinnassa akkhinimmilamattena 2-
nānattaṃ paññāyati. Taṃ asallakkhentā devā sakkassa ca tassa ca
nānatte muyhanti. So tattha dibbasampattiṃ anubhavamāno yāva chattiṃsa sakkā
uppajjitvā cutā, tāva rajjaṃ kāretvā atittova kāmehi tato cavitvā attano
uyyāne patiṭṭhito vātātapena phuṭṭhitagatto 3- kālamakāsi.
     Cakkaratane pana paṭhaviyaṃ patiṭṭhite pariṇāyakaratanaṃ suvaṇṇapaṭṭe mandhātuupāhanaṃ
likhāpetvā idaṃ mandhāturajjanti rajjamanusāsi. Tepi tīhi dīpehi
āgatamanussā puna gantuṃ asakkontā pariṇāyakaratanaṃ upasaṅkamitvā"deva mayaṃ
rañño ānubhāvena āgatā, idāni gantuṃ na sakkoma, vasanaṭṭhānaṃ no dehī"ti
yāciṃsu. So tesaṃ vasanatthāya ekekaṃ janapadamadāsi. Tattha pubbavidehato
āgatamanussehi āvasitappadeso tāyeva purimasaññāya videharaṭṭhanti nāmaṃ labhi.
Amaragoyānato āgatamanussehi āvasitappadeso aparantajanapadoti nāmaṃ labhi.
Uttarakuruto āgatamanussehi āvasitappadeso kururaṭṭhanti nāmaṃ labhīti. Bahuke pana
gāmanigamādayo upādāya bahuvacanena vohareyyunti. 4- Tena vuttaṃ "kurūsu viharatī"ti.
     Kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamoti kammāsadhammanti ettha keci dhakārassa
dakārena atthaṃ vaṇṇayanti. Kammāso ettha damitoti kammāsadammaṃ. Kammāsoti
kammāsapādo porisādo vuccati. Tassa kira pāde khāṇukena viddhaṭṭhāne vaṇo
ruhanto cittadārusadiso hutvā ruhi, tasmā kammāsapādoti paññāyittha. So ca
@Footnote: 1 cha.Ma. manussabhāvo, devabhāvo           2 cha.Ma. akkhinimisamattena
@3 Sī. phuṭitagagto, cha.Ma. phuṭṭhagatto         4 cha.Ma. voharīyati
Tasmiṃ okāse damito porisādibhāvato paṭisedhito. Kena? mahāsattena. Katarasmiṃ
jātaketi? suttasomajātaketi eke. Ime pana therā jayaddisajātaketi vadanti.
Tathāhi mahāsattena kammāsapādo damito. Yathāha:-
                  "putto yadā homi jayaddisassa
                   pañcālaraṭṭhādhipatissa atrajo
                   cajitvāna pāṇaṃ pitaraṃ amocayiṃ 1-
                   kammāsapādampicahampasādayin"ti.
     Keci pana dhakāreneva atthaṃ vaṇṇayanti. Kururaṭṭhavāsīnaṃ kira kuruvattadhammo
tasmiṃ kammāso jāto, tasmā taṃṭhānaṃ kammāso ettha dhammo jātoti
kammāsadhammanti vuccati, tattha niviṭṭhanigamassāpi etadeva nāmaṃ. Bhummavacanena kasmā na
vuttanti, avasanokāsato. Bhagavato kira tasmiṃ nigameva vasanokāso koci vihāro
nāhosi. Nigamato pana apakkamma aññatarasmiṃ udakasampanne ramaṇīye bhūmibhāge
mahāvanasaṇḍo ahosi. Tattha bhagavā vihāsi. Taṃ nigamaṃ gocaragāmaṃ katvā, tasmā
evamettha attho veditabbo "kurūsu viharati kammāsadhammannāma kurūnaṃ nigamo, taṃ
gocaragāmaṃ katvā"ti.
                        Uddesavārakathāvaṇṇanā
     [106] Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggoti kasmā bhagavā idaṃ suttamabhāsi?
kururaṭṭhavāsīnaṃ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthatāya. Kururaṭṭhavāsino kira
bhikkhubhikkhuniyo upāsakaupāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa
sappāyautupaccayavaseneva niccaṃ kallasarīrā kallacittāva honti. Te cittasarīrakallatāya
anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṃ paṭiggahetuṃ samatthā honti. Tena nesaṃ bhagavā imaṃ
gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthataṃ sampassanto ekavīsatiyā ṭhānesu kammaṭṭhānaṃ
arahatte pakkhipitvā idaṃ gambhīratthaṃ satipaṭṭhānasuttaṃ abhāsi. Yathā hi puriso
suvaṇṇacaṅkoṭakaṃ labhitvā tattha nānāpupphāni pakkhipeyya, suvaṇṇamañjusaṃ vā
@Footnote: 1 cha.Ma. pamocayiṃ
Pana labhitvā satta ratanāni pakkhipeyya, evaṃ bhagavā kururaṭṭhavāsiparisaṃ labhitvā
gambhīradesanaṃ desesi. Tenevettha aññānipi gambhīratthāni dīghanikāye mahānidānaṃ
mahāsatipaṭṭhānaṃ imasmiṃ majjhimanikāye sāropamaṃ rukkhūpamaṃ raṭṭhapālaṃ māgaṇḍiyaṃ
āneñjasappāyanti aññānipi suttāni desesi.
     Apica tasmiṃ janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānu-
yogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijanāpi satipaṭṭhānapaṭisaṃyuttameva
kathaṃ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakathā nāma nappavattati.
Sace kāci itthī "amma kataraṃ satipaṭṭhānabhāvanaṃ manasikarosī"ti pucchitā "na
kiñcī"ti vadati. Taṃ garahanti "niratthaṃ 1- tava jīvitaṃ, jīvantīpi 2- tvaṃ
matasadisā"ti. Atha naṃ "mādāni puna evarūpamakāsī"ti ovaditvā aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ
uggaṇhāpenti. Yā pana "ahaṃ asukaṃ satipaṭṭhānaṃ nāma manasikaromī"ti vadati. Tassā
"sādhu sādhū"ti sādhukāraṃ datvā "tava jīvitaṃ 3- sujīvitaṃ, tvaṃ nāma manussattaṃ
pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno"tiādīhi pasaṃsanti. Na kevalaṃ cettha
manussajātikāyeva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi.
Tatrīdaṃ vatthu:- eko kira naṭo 4- suvapoṭakaṃ gahetvā sikkhāpento vicarati.
So bhikkhunūpassayaṃ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapoṭakaṃ pamussitvā gato.
Taṃ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṃsu. Buddharakkhitotissa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ ekadivasaṃ
purato nisinnaṃ disvā mahātherī āha "buddharakkhitā"ti, kiṃ ayyeti. Atthi
koci tava bhāvanāmanasikāroti, natthayyeti. Āvuso pabbajitānaṃ santike vasantena
nāma vissaṭṭhaattabhāvena bhavituṃ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo,
tvaṃ pana aññaṃ na sakkhissasi, "aṭṭhi aṭṭhī"ti sajjhāyaṃ karohīti. So theriyā
ovāde ṭhatvā "aṭṭhī aṭṭhī"ti sajjhāyanto carati.
     Taṃ ekadivasaṃ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṃ tappamānaṃ eko
sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So "kiri kirī"ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo
@Footnote: 1 Ma. niratthakaṃ, cha.Ma., i. dhiratthu     2 cha.Ma., i. jīvamānāpi
@3 Ma. satthakaṃ tava jīvitaṃ    4 cha.Ma. naṭako, naṭagaṇoitipi pāṭho
Sutvā "ayye buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema nan"ti leḍḍuādīni
gahetvā anubandhitvā mocesuṃ. Taṃ ānetvā purato ṭhapitaṃ therī āha "buddharakkhita
sakuṇena gahitakāle kiṃ cintesī"ti. Na ayye aññaṃ cintesiṃ, "aṭṭhipuñjova
aṭṭhipuñjaṃ gahetvā gacchati, katarasmiṃpi ṭhāne vippakirissatī"ti evaṃ ayye
aṭṭhipuñjameva cintesinti. Sādhu sādhu buddharakkhita anāgate bhavakkhayassa te
paccayo bhavissatīti. Evaṃ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā, tasmā
nesaṃ bhagavā satipaṭṭhānavaḍḍhimeva 1- janento idaṃ suttaṃ abhāsi.
     Tattha ekāyanoti ekamaggo. Maggassa hi:-
           "maggo pantho patho pajjo,      añjasaṃ vaṭmāyanaṃ
            nāvā uttarasetū ca,          kullo ca bhisi saṅkamo"ti *2-
     bahūni nāmāni. Svāyaṃ idha āyananāmena vutto. Tasmā ekāyano ayaṃ
bhikkhave maggoti ettha ekamaggo ayaṃ bhikkhave maggo, na dvedhāpathabhūtoti
evamattho daṭṭhabbo. Athavā ekeneva ayitabboti ekāyano, ekenāti
gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya vūpakaṭṭhena pavivittacittena. Ayitabboti paṭipajjitabbo. Ayanti
vā etenāti ayano, saṃsārato nibbānaṃ gacchantīti attho. Ekassa ayano
ekāyano, ekassāti seṭṭhassa. Sabbasattānaṃ seṭṭho ca bhagavā, tasmā
bhagavatoti vuttaṃ hoti. Kiñcāpi hi tena aññepi ayanti, evaṃ santepi
bhagavato va so ayano tena uppāditattā. Yathāha "so hi brāhmaṇa bhagavā
anuppannassa maggassa uppādetā"tiādi. 3- Ayatīti vā ayano, gacchati
pavattatīti attho. Ekasmiṃ ayanoti ekāyano, imasmiṃyeva dhammavinaye pavattati,
na aññatrāti vuttaṃ hoti. Yathāha "imasmiṃ kho subhadda dhammavinaye ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhatī"ti. 4- Desanābhedoyeva heso, attho paneko.
Apica ekaṃ ayatīti ekāyano. Pubbabhāge nānāmukhabhāvanānayena pavattopi
aparabhāge ekaṃ nibbānameva gacchatīti vuttaṃ hoti. Yathāha brahmā sahampati:-
@Footnote: 1 cha.Ma. satipaṭṭhānabuddhimeva   *2 pāli. uttarasetu pakullo saṅkamo.., khu.
@cūḷa. 30/568/277 (syā)  3 Ma. upari. 14/79/59 gopakamoggallānasutta
@4 dī. mahā. 10/214/132 subhaddaparibbājakavatthu
                   "ekāyanaṃ jātikhayantadassī
                    maggaṃ pajānāti hitānukampī.
                    Etena maggena tariṃsu pubbe
                    tarissanti ye ca taranti oghan"ti. 1-
     Keci pana "na pāraṃ diguṇaṃ yantī"ti gāthānayena yasmā ekavāraṃ
nibbānaṃ gacchati. Tasmā "ekāyano"ti vadanti, taṃ na yujjati. Imassa hi
atthassa sakiṃ ayanoti iminā byañjanena bhavitabbaṃ. Yadi pana ekaṃ ayanamassa
ekā gati pavattīti evaṃ atthaṃ yojetvā vucceyya, byañjanaṃ yujjeyya. Attho
pana ubhayathāpi na yujjati. Kasmā? idha pubbabhāgamaggassa adhippetattā,
kāyādicatuārammaṇappavatto hi pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo idhādhippeto, na
lokuttaro. So ca anekavāraṃpi ayati, anekaṃ cassa ayanaṃ hoti.
     Pubbepi ca imasmiṃ pade mahātherānaṃ sākacchā ahosiyeva. Tipiṭakacūḷanāgatthero
"pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo"ti āha. Ācariyo panassa tipiṭakacūḷasumanatthero
"missakamaggo"ti āha. Pubbabhāgo bhanteti. Missako āvusoti. Ācariye
punappunaṃ bhaṇante appaṭibāhitvā tuṇhī ahosi. Pañhaṃ avinicchinitvāva
uṭṭhahiṃsu. Athācariyatthero nhānakoṭṭhakaṃ gacchanto "mayā missakamaggo kathito,
cūḷanāgo pubbabhāgoti ādāya voharati, ko nukho ettha vinicchayo"ti suttantaṃ ādito
paṭṭhāya parivattento "yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ
bhāveyya sattavassānī"ti imasmiṃ ṭhāne sallakkhesi, lokuttaramaggo uppajjitvā
sattavassāni tiṭṭhamāno nāma natthi, mayā vutto missakamaggo na labbhati,
cūḷanāgena diṭṭho pubbabhāgamaggo va labbhatīti ñatvā aṭṭhamiyaṃ dhammassavane
saṅghuṭṭhe agamāsi.
     Porāṇakattherā kira piyadhammassavanā honti. Saddaṃ sutvāva "ahaṃ paṭhamaṃ,
ahaṃ paṭhaman"ti ekappahāreneva osaranti. Tasmiṃ ca divase cūḷanāgattherassa
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/409/162 maggasutta, ka. tarissare ceva taranti coghanti
Vāro. Tena dhammāsane nisīditvā vījaniṃ gahetvā pubbakathāsu vuttāsu therassa
āsanapiṭṭhiyaṃ ṭhitassa etadahosi "raho nisīditvā na vakkhāmī"ti. Porāṇakattherā
hi anusuyyakā honti, na attano rucimeva ucchubhāraṃ viya evaṃ ukkhipitvā
vicaranti, kāraṇameva gaṇhanti, akāraṇaṃ visajjenti, tasmā thero "āvuso
cūḷanāgā"ti āha. So ācariyassa viya saddoti dhammaṃ ṭhapetvā "kiṃ bhante"ti
āha. Āvuso cūḷanāga mayā vutto missakamaggo na labbhati, tayā vutto
pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggova labbhatīti.
     Thero cintesi "amhākaṃ ācariyo sabbapariyattiko tipiṭako 1- sutabuddho,
evarūpassāpi nāma bhikkhuno ayaṃ pañho āluḷeti, anāgate mama bhātikā imaṃ
pañhaṃ āluḷessantīti suttaṃ gahetvā imaṃ pañhaṃ niccalaṃ karissāmīti.
Paṭisambhidāmaggato "ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo:-
         "maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho           saccānaṃ caturo padā
          virāgo seṭṭho dhammānaṃ           dipadānañca cakkhumā
          eseva maggo natthañño           dassanassa visuddhiyā
          etañhi tumhe paṭipajjatha           mārasenappamaddanaṃ. *-
          etañhi tumhe paṭipannā           dukkhassantaṃ karissathā"ti 2-
suttaṃ āharitvā ṭhapesi.
     Maggoti kenatthena maggo? nibbānagamanaṭṭhena nibbānatthikehi
Magganīyanaṭṭhena ca. Sattānaṃ visuddhiyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca
upakkisesehi kiliṭṭhacittānaṃ sattānaṃ visuddhatthāya. Tathāhi imināva maggena ito
satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ upari ekasmiññeva kappe nibbatte
taṇhaṅkaramedhaṅkarasaraṇaṅkaradīpaṅkaranāmake buddhe ādiṃ katvā sākyamunipariyosānā
aneke sammāsambuddhā anekasatā paccekabuddhā gaṇanapathaṃ vītivattā
@Footnote: 1 cha.Ma., i. tepiṭako  *2 pāli. mārassetaṃ pamohanaṃ, khu.
@dhamMa. 25/273-5/64 maggavagga.
Ariyasāvakā cāti ime sattā sabbacittamale pavāhitvā paramavisuddhiṃ pattā.
Rūpamalavasena pana saṅkilesavodānapaññattiyeva natthi. Tathāhi:-
         rūpena saṅkiliṭṭhena            saṅkilissanti māṇavā
         rūpe suddhe visujjhanti          anakkhātaṃ mahesinā.
         Cittena saṅkiliṭṭhena           saṅkilissanti māṇavā
         citte suddhe visujjhanti         iti vuttaṃ mahesinā.
     Yathāha "cittasaṅkilesā bhikkhave sattā saṅkilissanti, cittavodānā
visujjhantī"ti. 1- Tañca cittavodānaṃ iminā satipaṭṭhānamaggena hoti. Tenāha
"sattānaṃ visuddhiyā"ti.
     Sokaparidevānaṃ samatikkamāyāti sokassa ca paridevassa ca samatikkamāya,
pahānāyāti attho. Ayaṃ hi maggo bhāvito santatimahāmattādīnaṃ viya
sokasamatikkamāya, paṭācārādīnaṃ viya ca paridevasamatikkamāya saṃvattati. Tenāha
"sokaparidevānaṃ samatikkamāyā"ti. Kiñcāpi hi santatimahāmatto:-
         "yaṃ pubbe taṃ visosehi            pacchā te māhu kiñcanaṃ
          majjhe ce no gahessasi          upasanto carissasī"ti 2-
imaṃ gāthaṃ sutvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patto. Paṭācārā:-
         "na santi puttā tāṇāya             na pitā napi bandhavā
          antakenādhipannassa                natthi ñātīsu tāṇatā"ti 3-
imaṃ gāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhitā. Yasmā pana kāyavedanācittadhammesu
kañci dhammaṃ anāmasitvā bhāvanā nāma natthi, tasmā tepi imināva maggena
sokaparideve samatikkantāti veditabbā.
     Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti
imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ayaṃ hi maggo bhāvito
tissattherādīnaṃ viya dukkhassa, sakkādīnaṃ viya ca domanassassa atthaṅgamāya saṃvattati.
@Footnote: 1 saṃ. khandha. 17/100/119 dutiyagaddūlabaddhasutta  2 khu. sutta. 25/956/520
@attadaṇḍasutta    3 khu. dhamMa. 25/288/66 paṭācārāvatthu
     Tatrāyaṃ atthadīpanā:-
     sāvatthiyaṃ kira tisso nāma kuṭumbikaputto cattāḷīsahiraññakoṭiyo pahāya
pabbajitvā agāmake araññe viharati, tassa kaniṭṭhabhātubhariyā "gacchatha naṃ jīvitā
voropethā"ti pañcasate core pesesi. Te gantvā theraṃ parivāretvā nisīdiṃsu.
Thero āha "kasmā āgatattha upāsakā"ti. Taṃ jīvitā voropessāmāti. Pāṭibhogaṃ 1-
me upāsakā gahetvā ajjekarattiṃ jīvitaṃ dethāti. Ko te samaṇa imasmiṃ ṭhāne
pāṭibhogo bhavissatīti. Thero mahantaṃ pāsāṇaṃ gahetvā dve ūruṭṭhīni bhinditvā
vaṭṭati "upāsakā pāṭibhogo"ti āha. Te apakkamitvā caṅkamanasīse aggiṃ katvā
nipajjiṃsu. Therassa vedanaṃ vikkhambhitvā sīlaṃ paccavekkhato parisuddhaṃ sīlaṃ nissāya
pītipāmojjaṃ uppajji. Tato anukkamena vipassanaṃ vaḍḍhento tiyāmarattiṃ
samaṇadhammaṃ katvā aruṇuggamane arahattaṃ patto imaṃ udānaṃ udānesi:-
         "ubho pādāni bhinditvā           saññapessāmi vo ahaṃ
          aṭṭiyāmi harāyāmi              sarāgamaraṇaṃ ahaṃ.
          Evāhaṃ cintayitvāna             yathābhūtaṃ vipassayiṃ 2-
          sampatte aruṇuggamhi             arahattaṃ apāpuṇin"ti.
     Aparepi tiṃsa bhikkhū bhagavato santi ke kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññavihāre
vassaṃ upagantvā "āvuso tiyāmarattiṃ samaṇadhammova kātabbo na aññamaññassa
santikaṃ āgantabban"ti vatvā vihariṃsu. Tesaṃ samaṇadhammaṃ katvā paccūsasamaye
capalāyantānaṃ eko byaggho āgantvā ekekaṃ bhikkhuṃ gahetvā gacchati. Na
koci "maṃ byaggho gaṇhī"ti vācaṃpi nicchāresi. Evaṃ pañcasu dasasu bhikkhūsu
khāditesu uposathadivase "itare āvuso kuhin"ti pucchitvā ñatvāva "idāni
gahitena gahitomhīti vattabban"ti vatvā vihariṃsu.
     Atha aññataraṃ daharabhikkhuṃ purimanayeneva byaggho gaṇhi. So "byaggho
bhante"ti āha. Bhikkhū kattaradaṇḍe ca ukkāyo ca gahetvā mocessāmāti
anubandhiṃsu. Byaggho bhikkhūnaṃ agatiṃ 3- chinnataṭaṭṭhānaṃ āruyha taṃ bhikkhuṃ
@Footnote: 1 Ma. pātibhogaṃ     2 cha.Ma. vipassisaṃ      3 Sī., i. agatipathaṃ
Pādaṅguṭṭhakato paṭṭhāya khādituṃ ārabhi. Itarepi "idāni sappurisa amhehi kattabbaṃ
natthi, bhikkhūnaṃ viseso nāma evarūpe ṭhāne paññāyatī"ti āhaṃsu. So byagghamukhe
nipannova taṃ vedanaṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhento yāva gopphakā khāditasamaye
sotāpanno hutvā, yāva jaṇṇukā khāditasamaye sakadāgāmī hutvā, yāva nābhiyā
khāditasamaye anāgāmī hutvā, hadayarūpe akhāditeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ
patvā imaṃ udānaṃ udānesi:-
         "sīlavā vata sampanno                paññavā susamāhito
          muhuttaṃ pamādamanvāya                byagghe no ruddhamānaso.
          Pañjarasmiṃ gahetvāna                silāya upanītako 1-
          kāmaṃ khādatu naṃ byaggho              bhakkho kāyo acetano 2-
          paṭiladdhe kammaṭṭhāne               maraṇaṃ hoti 3- bhaddakan"ti.
     Aparopi dīpamallatthero 4- nāma gihikāle tīsu rajesu 5- paṭākaṃ gahetvā
tambapaṇṇidīpaṃ āgamma rājānaṃ disvā raññā katānuggaho ekadivasaṃ
kilañjakāsanasālādvārena 6- gacchanto "rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ, taṃ pajahatha, taṃ vo
pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī"ti 7- natumhākasuttaṃ sutvā cintesi
"neva kira rūpaṃ attano, na vedanā"ti. So taṃyeva aṅkusaṃ katvā nikkhamitvā
mahāvihāraṃ gantvā pabbajjaṃ yācitvā pabbajito upasampanno dve mātikā
paguṇaṃ katvā tiṃsa bhikkhū gahetvā garavāliyaaṅgaṇaṃ 8- gantvā samaṇadhammaṃ akāsi.
Pādesu avahantesu jaṇṇukehi caṅkamati. Tamenaṃ rattiṃ eko migaluddako migoti
maññamāno sattiyā pahari. Satti vinivijjhitvā gatā. So taṃ sattiṃ harāpetvā
pahāramukhāni tiṇavaṭṭiyā ca pūrāpetvā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ attānaṃ nisīdāpetvā
okāsaṃ kāretvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā
ukkāsitasaddena āgatānaṃ bhikkhūnaṃ byākaritvā imaṃ udānaṃ udānesi:-
@Footnote: 1 cha.Ma. uparīkato, su.vi. 2/364 passitabbaṃ      2 cha.Ma. amittānaṃ
@3 cha.Ma., i. hehiti  4 cha.Ma. pītamallatthero  5 cha.Ma. rajje
@6 cha.Ma. kilañjakāpaṇasāladvārena  7 saṃ. khandha. 17/33/28 natumhākasutta
@8 cha.Ma. gabalavāliyaaṅgaṇaṃ
         "bhāsitaṃ buddhaseṭṭhena              sabbalokaggavādinā 1-
          na tumhākaṃ idaṃ rūpaṃ               taṃ jaheyyātha bhikkhavo.
          Aniccā vata saṅkhārā             uppādavayadhammino
          uppajjitvā nirujjhanti             tesaṃ vūpasamo sukho"ti.
     Atha naṃ bhikkhū āhaṃsu "sace bhante sammāsambuddho arogo abhavissā,
addhā te samuddamatthakena 2- hatthaṃ pasāretvā sīsaṃ parāmaseyyā"ti. Ettāvatā
ayaṃ maggo tissattherādīnaṃ viya dukkhassa atthaṅgamāya saṃvattati.
     Sakko pana devānamindo attano pañcavidhaṃ pubbanimittaṃ disvā
maraṇabhayasantajjito domanassajāto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi. So
pañhavisajjanāvasāne 3- asītisahassāhi devatāhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi.
Sāpassa 4- upapatti puna pākatikāva ahosi.
     Subrahmāpi devaputto accharāsahassaparivāro saggasampattiṃ anubhoti,
tattha pañcasatā accharāyo rukkhato pupphāni ocinantiyova cavitvā niraye upapannā.
So "kiṃ imā cirāyantī"ti upadhārento tāsaṃ niraye nibbattabhāvaṃ disvā
"kittakaṃ nukho mama āyū"ti upaparikkhanto attanopi āyuparikkhayaṃ viditvāva
tattheva niraye nibbattanabhāvaṃ disvā bhīto ativiya domanassajāto hutvā "imaṃ
me domanassaṃ satthā vinessati 5- na añño"ti avasesā pañcasatā acchārāyo
gahetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi:-
         "niccaṃ uttarastamidaṃ cittaṃ      niccaṃ ubbiggamidaṃ mano
          anuppannesu kicchesu 6-     atho uppattitesu ca
          sace atthi anutrastaṃ        taṃ me akkhāhi pucchito"ti. 7-
Tato naṃ bhagavā āha:-
@Footnote: 1 cha.Ma. bhāsitaṃ buddhaseṭṭhassa sabbalokaggavādino    2 cha.Ma. muddamatthake
@3 cha.Ma. upekkhāpañhavisajjanāvasāne            4 cha.Ma., i. sā cassa
@5 Ma. vinodessati, cha.Ma. vinayissati   6 ka. kiccesu
@7 saṃ. sagā. 15/98/63 subrahmasutta
         "nāññatra bojjhaṅgatapasā 1-         nāññatra indriyasaṃvarā
          nāññatra sabbanissaggā             sotthiṃ passāmi pāṇinan"ti. 2-
     So desanāpariyosāne pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale
patiṭṭhāya taṃ sampattiṃ thāvaraṃ katvā devalokameva agamāsīti. Evamayaṃ maggo
bhāvito sakkādīnaṃ viya domanassassa atthaṅgamāya saṃvattatīti veditabbo.
     Ñāyassa adhigamāyāti ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa
adhigamāya, pattiyāti vuttaṃ hoti. Ayaṃ hi pubbabhāge lokiyo satipaṭṭhānamaggo
bhāvito lokuttaramaggassa adhigamāya saṃvattati. Tenāha "ñāyassa adhigamāyā"ti.
Nibbānassa sacchikiriyāyāti taṇhāvānavirahitattā nibbānanti laddhanāmassa
amatassa sacchikiriyāya, attapaccakkhatāyāti vuttaṃ hoti. Ayaṃ hi maggo bhāvito
anupubbena nibbānasacchikiriyaṃ sādheti. Tenāha "nibbānassa sacchikiriyāyā"ti.
     Tattha kiñcāpi "sattānaṃ visuddhiyā"ti vutte sokasamatikkamādīni atthato
siddhāneva honti, ṭhapetvā pana sāsanayuttikovide aññesaṃ na pākaṭāni, na
ca bhagavā paṭhamaṃ sāsanayuttikovidaṃ janaṃ katvā pacchā dhammaṃ deseti. Tena
teneva pana suttena taṃ taṃ atthaṃ ñāpeti. Tasmā idha yaṃ yaṃ atthaṃ ekāyanamaggo
sādheti, taṃ taṃ pākaṭaṃ katvā dassento "sokaparidevānaṃ samatikkamāyā"tiādimāha.
Yasmā vā yā sattānaṃ visuddhi ekāyanamaggena saṃvattati, sā sokaparidevānaṃ
samatikkamena hoti, sokaparidevānaṃ samatikkamo dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamena,
dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamo ñāyassa adhigamena, ñāyassa adhigamo nibbānassa
sacchikiriyāya. Tasmā imaṃpi kamaṃ dassento "sattānaṃ visuddhiyā"ti vatvā
"sokaparidevānaṃ samatikkamāyā"tiādimāha.
     Apica vaṇṇabhaṇanametaṃ ekāyanamaggassa. Yatheva hi bhagavā "dhammaṃ vo
bhikkhave desissāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ
sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmi, yadidaṃ
chachakkānī"ti 2-
@Footnote: 1 cha.Ma., i. bojjhā tapasā       2 Ma. upari. 14/420/360 chachakkasutta
Chachakkadesanāya aṭṭhahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi, yathā ca ariyavaṃsadesanāya
"cattārome bhikkhave ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā asaṅkiṇṇā
asaṅkiṇṇapubbā na saṅkiyanti, na saṅkiyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi
brāhmaṇehi viññūhī"ti 1- navahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi, evaṃ imassapi
ekāyanamaggassa sattānaṃ visuddhiādīhi 2- sattahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi.
     Kasmā iti ce, tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ. Vaṇṇabhāsanaṃ hi sutvā
te bhikkhū "ayaṃ kira maggo hadayasantāpabhūtaṃ sokaṃ, vācāvippalāpabhūtaṃ paridevaṃ,
kāyikaṃ asātabhūtaṃ dukkhaṃ, cetasikaṃ asātabhūtaṃ domanassanti cattāro upaddave
harati, 3- visuddhiṃ ñāyaṃ nibbānanti tayo visese āvahatī"ti ussāhajātā
imaṃ dhammadesanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ vācetabbaṃ, imañca
maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissanti. Iti tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ vaṇṇaṃ abhāsi,
kambalavāṇijādayo kambalādīnaṃ vaṇṇaṃ viya.
     Yathā hi satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijena kambalaṃ gaṇhathāti
ugghositepi asukakambaloti na tāva manussā jānanti. Kesakambalavālakambalādayopi hi
duggandhā kharasamphassā kambalātveva vuccanti. Yadā pana tena gandhārakarattakambalo
sukhumo ujjalo sukhasamphassoti ugghositaṃ hoti, tadā ye pahonti, te gaṇhanti.
Ye nappahonti, te dassanakāmā honti, evameva "ekāyano ayaṃ bhikkhave
maggo"ti vuttepi asukamaggoti na tāva pākaṭo hoti. Nānappakārakā hi
aniyyānikamaggā maggātveva vuccanti. "sattānaṃ visuddhiyā"tiādimhi pana vutte
"ayaṃ kira maggo cattāro upaddave harati, 3- tayo visese āvahatī"ti ussāhajātā
imaṃ dhammadesanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ vācetabbaṃ, imañca
maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissantīti vaṇṇaṃ bhāsento "sattānaṃ visuddhiyā"ti
ādimāha. Yathā ca satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijopamā, evaṃ
rattajambunadasuvaṇṇaudakappasādakamaṇiratanasuvisuddhamuttāratanadhotapavāḷādivāṇijūpamādayo
cettha āharitabbā.
@Footnote: 1 aṅ. catukka. 21/28/32 ariyavaṃsasutta  2 cha.Ma. visuddhiyātiādīhi  3 cha.Ma. hanati
     Yadidanti nipāto, ye imeti ayamassa attho. Cattāroti gaṇanaparicchedo,
tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti
tayo satipaṭṭhānā satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānu
nayavītivattatāpi, satipi. "catunnaṃ bhikkhave satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca
desissāmi, taṃ suṇātha, .pe. Ko ca bhikkhave kāyassa samudayo? āhārasamudayā
kāyasamudayo"tiādīsu 1- hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā "kāyo
upaṭṭhānaṃ, 2- no sati. Sati upaṭṭhānañceva 2- sati cā"ti ādīsupi. 3- Tassattho:-
patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ.
Padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni
viya. "tayo satipaṭṭhānā, yadariyo sevati, yadariyo 4- sevamāno satthā
gaṇamanusāsitumarahatī"ti 5- etthāpi tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno
paṭighānunayavītivattatā "satipaṭṭhānan"ti vuttā. Tassattho:- paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ,
pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti, satiyā. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānanti.
"cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī"tiādīsu 6- pana
satiyeva "satipaṭṭhānan"ti vuccati. Tassattho:- patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti
okkanditvā 7- pakkhanditvā pavattatīti attho. Satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ.
Athavā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi
satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ.
     Yadi evaṃ, kasmā "satipaṭṭhānā"ti bahuvacanaṃ? satibahuttā. Ārammaṇabhedena
Hi bahukā etā satiyo. Atha maggoti kasmā ekavacanaṃ? maggaṭṭhena ekattā.
Catassopi hi etā satiyo maggaṭṭhena ekattaṃ gacchanti. Vuttañhetaṃ "maggoti
kenaṭṭhena maggo, nibbānagamanaṭṭhena, nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena cā"ti.
Catassopi cetā aparabhāge kāyādīsu ārammaṇesu kiccaṃ sādhayamānā nibbānaṃ
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/408/161 samudayasutta.  2-2 cha.Ma. paṭṭhānaṃ   3 khu. paṭi. 31/727/623
@satipaṭṭhānakathā  4 ka. tadariyo     5 Ma. upari. 14/311/284 saḷāyatanavibhaṅgasutta.
@6 saṃ. mahā. 19/989/285 paṭhamaānandasutta   7 cha.Ma. okantitvā, Sī. okkhanditvā
Gacchanti. Ādito paṭṭhāya ca nibbānatthikehi maggiyanti, tasmā catassopi
eko maggoti vuccati, evañca sati vacanānusandhinā sānusandhikāva desanā
hoti, "mārasenappamaddanaṃ vo bhikkhave maggaṃ desessāmi, taṃ suṇātha, .pe.
Katamo ca bhikkhave mārasenappamaddano maggo? yadidaṃ sattabojjhaṅgā"tiādīsu 1-
Viya yathā mārasenappamaddanoti ca sattabojjhaṅgāti ca atthato ekaṃ, byañjanamevettha
ca nānaṃ. Evaṃ ekāyanamaggoti ca cattāro satipaṭṭhānāti atthato ekaṃ,
byañjanamevettha nānaṃ. Tasmā maggaṭṭhena ekattā ekavacanaṃ, ārammaṇabhedena
satibahuttā bahuvacanaṃ veditabbaṃ.
     Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti.
Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena
dvedhā dvedhā pavattesu veneyyesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ
kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ.
Diṭṭhicaritassāpi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo,
tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa
akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa
oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassapi mandassa
nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova
vuttā anūnā anadhikāti.
     Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca
subhavipallāsavipallaṭṭhā 2- sattā, tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa
pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ niccaṃ attāti gahitesupi vedanādīsu ca
vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā, te 3- subhasukhaniccaattavipallāsa-
vipallaṭṭhā sattā, tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ
sesāni tīṇi vuttānīti evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsapahānatthaṃ vā cattārova
vuttā anūnā anadhikāti veditabbā.
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/224/89 mārasutta      2 cha.Ma...subha...vipallatthā evamuparipi
@3 cha.Ma., i. tesu ca sukhanicca...
     Na kevalañca vipallāsappahānatthameva, athakho caturoghayogaāsavaganthaupādāna-
agatippahānatthaṃpi catubbidhāhārapariññātatthaṃ ca cattārova vuttāti veditabbā.
Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.
     Aṭṭhakathāyaṃ pana saraṇavasena ceva ekantasamosaraṇavasena 1- ca ekameva
satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare
pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena
nagarameva pavisanti, dakkhiṇato pacchimato uttarato āgacchantā uttaradisāya
uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ sampadamidaṃ
veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānaṃ. Mahānagaradvāraṃ viya 2- aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo.
Pācīnadisādayo viya kāyādayo.
     Yathā ca pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā
pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā
cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena
ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti.
     Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇadisāya uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā
dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā
navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena
ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti.
     Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā
pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā
soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena
ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti.
     Yathā ca uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā
uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā
pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena
ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti.
@Footnote: 1 cha.Ma. ekattasamosaraṇavasena   2 cha.Ma. nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ.
@dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko...
     Evaṃ saraṇavasena ceva ekantasamosaraṇavasena 1- ca ekameva satipaṭṭhānaṃ
ārammaṇavasena cattārova vuttāti veditabbā.
     Katame cattāroti kathetukamyatāpucchā. Idhāti imasmiṃ sāsane. Bhikkhaveti
dhammapaṭiggāhakapuggalālapanametaṃ. Bhikkhūti paṭipattisampādakapuggalanidassanametaṃ.
Aññepi vā 2- devamanussā paṭipattiṃ sampādentiyeva, seṭṭhattā pana paṭipattiyā
bhikkhubhāvadassanato ca "bhikkhū"ti āha. Bhagavato hi anusāsaniṃ paṭipannesu bhikkhū
seṭṭhā, 3- sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvato, tasmā seṭṭhattā "bhikkhū"ti
āha. Tasmiṃ gahite pana sesā gahitāva honti. Rājagamanādīsu rājagahaṇena
sesaparisā viya. Yo ca imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hotīti
paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatopi "bhikkhū"ti āha. Paṭipannako hi devo vā
hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhaṃ gacchatiyeva. Yathāha:-
              "alaṅkato cepi samaṃ careyya,
                santo danto niyato brahmacārī.
                Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,
                so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū"ti. 4-
     Kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ
samūhaṭṭhena hatthikāyaassakāyādayo viya kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena,
evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānaṃ hi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo.
Āyoti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho, āyanti tatoti āyo. Ke āyanti?
Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ āyoti kāyo. Kāyānupassīti kāyaṃ
anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno.
     "kāye"ti ca vatvāpi puna "kāyānupassī"ti dutiyaṃ kāyagahaṇaṃ asammissato
vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. ekatta...    2 cha.Ma. ca     3 cha.Ma. sampaṭicchantesu bhikkhu seṭṭho
@4 khu. dhamMa. 25/142/42 santatimahāmattavatthu
Cittadhammānupassī vā, athakho kāyānupassīyevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ
kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na
kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthī-
purisānupasSī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtūpādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthapi
na bhūtūpādāyavinimuttaekadhammānupassī, athakho rathasambhārānupassako viya
aṅgasamūhānupassī, 1- nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī,
kadalikkhandhapattavaṭṭivinibbhujjako 2- viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca
bhūtūpādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno
dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo
vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati, yathāvuttadhammasamūhamatteyeva
pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā:-
         "yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ,          yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati.
          Apassaṃ bajjhate mūḷho,         bajjhamāno na muccatī"ti.
     Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ. Ādisaddena cettha ayampi attho
veditabbo:- ayañhi ekasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī, kiṃ
vuttaṃ hoti, yathā anodakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ
aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvanānupassī, athakho
kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhakāyasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. 3- Athavā
yvāyaṃ parato "idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā .pe. So satova
assasatī"tiādinā nayena assāsapassāsādicuṇṇikajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo
vutto, yo ca "idhekacco paṭhavīkāyaṃ aniccato anupassati āpokāyaṃ tejokāyaṃ
vāyokāyaṃ kesakāyaṃ lomakāyaṃ chavikāyaṃ cammakāyaṃ maṃsakāyaṃ ruhirakāyaṃ nahārukāyaṃ
aṭṭhikāyaṃ aṭṭhimiñjakāyan"ti paṭisambhidāyaṃ 4- kāyo vutto, tassa sabbassa
imasmiṃyeva kāye anupassanato "kāye kāyānupassī"ti evaṃpi attho daṭṭhabbo.
@Footnote: 1 cha.Ma.,i. aṅgapaccaṅgasamūhā....   2 cha.Ma....vinibhujjanako.   3 cha.Ma. vuttaṃ
@hotīti na dissati.   4 khu. paṭi. 31/727/622-3 satipaṭṭhānakathā (syā)
     Athavā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa yassa kassaci
ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato
nānākāye 1- kesādidhammasamūhasaṅkhātakāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo. Apica
"imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato"ti ādinā nayena paṭisambhidāyaṃ 2-
āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa
kāyassānupassanatopi "kāye kāyānupassī"ti evaṃpi attho daṭṭhabbo.
     Tathāhi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ
aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati, no niccato.
Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati,
no nandati. Virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati,
no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato
anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati,
nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ
pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti veditabbo.
     Viharatīti iriyati. Ātāpīti tīsu bhavesu kilese ātāpetīti ātāpo,
viriyassetaṃ nāmaṃ. Ātāpo assa atthīti ātāpī. Sampajānoti sampajaññasaṅkhātena
ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana
yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa
anupassanā nāma atthi. Tenevāha "satiṃ ca khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī"ti. 3-
Tasmā ettha "kāye kāyānupassī viharatī"ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhāna-
kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Athavā yasmā anātāpino antosaṅkhepo
antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati,
muṭṭhassati upāyapariggahe anupāyapariccāge ca asamattho hoti, tenassa taṃ
kammaṭṭhānaṃ na sampajjati, tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati. Tesaṃ
dassasanatthaṃ "ātāpī sampajāno satimāti idaṃ vuttan"ti veditabbaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. kāye     2 khu. paṭi. 31/727/626-3 satipaṭṭhānakathā (syā)
@3 saṃ. mahā. 19/234/102 aggisutta
     Iti kāyānupassasanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañcassa dassetvā idāni
pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti
tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi tasmiṃyeva kāye. Kāyo
hi idha lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti adhippeto. Yasmā panassa na kāyamatteyeva.
Abhijjhādomanassaṃ pahīyati, vedanādīsupi pahīyatiyeva, tasmā "pañcapi upādānakkhandhā
loko"ti vibhaṅge 1- vuttaṃ. Lokasaṅkhātattā vā tesaṃ dhammānaṃ atthuddhāranayena
taṃ vuttaṃ. Yaṃ panāha "tattha katamo loko. Sveva kāyo loko"ti. Ayamevettha
attho. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vineyyāti evaṃ sambandho daṭṭhabbo.
Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando domanassagahaṇena byāpādo
saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ
vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.
     Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa,
domanassavinayena pana kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye
abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ
subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ
apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca
dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa, yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto aratiratisaho
abhūtapakkhepabhūtāpanayanarahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho
abhūtaṃ apakkhipanto bhūtaṃ ca anapanento yogasamattho hotīti.
     Aparo nayo "kāye kāyānupassī"ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ
vuttaṃ. "viharatī"ti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ. "ātāpī"ti
ādīsu ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthakakammaṭṭhānaṃ kammaṭṭhāna-
pariharaṇūpāyo vā, satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena
vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanābalaṃ vuttanti veditabbaṃ.
@Footnote: 1 abhi. vibhaṅga. 35/373/241 dhammānupassanāniddesa
     Vibhaṅge pana "anupassīti tattha katamā anupassanā, yā paññā pajānanā
.pe. Sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti
samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato, tena vuccati
anupassī"ti.
     Viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati. Tena
vuccati viharatīti.
     Ātāpīti tattha katamaṃ ātappaṃ. 1- Yo cetasiko viriyārambho .pe.
Sammāvāyāmo, idaṃ vuccati ātappaṃ. 2- Iminā ātappena upeto hoti .pe.
Samannāgato, tena vuccati ātāpīti.
     Sampajānoti tattha katamaṃ sampajaññaṃ. Yā paññā pajānanā .pe.
Sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena upeto hoti .pe.
Samannāgato. Tena vuccati sampajānoti.
     Satimāti tattha katamā sati. Yā sati anussati .pe. Sammāsati. Ayaṃ
vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti .pe. Samannāgato, tena vuccati
satimāti.
     Vineyya loke abhijjhādomanassanti tattha katamo loko. Sveva kāyo
loko, pañcapi upādānakkhandhā loko. Ayaṃ vuccati loko. Tattha katamā abhijjhā.
Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo,
ayaṃ vuccati abhijjhā. Tattha katamaṃ domanassaṃ. Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ, cetasikaṃ dukkhaṃ,
cetosamphassajā asātā 3- dukkhā vedanā, idaṃ vuccati domanassaṃ. Iti ayañca
abhijjhā idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā vūpasantā
samitā vūpasamitā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā
byantīkatā, tena vuccati "vineyya loke abhijjhādomanassan"ti. 4- Evametesaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. katamo ātāPo.    2 cha.Ma. ayaṃ vuccati ātāpo
@3 cha.Ma. cetosamphassajaṃ asātaṃ.   4 abhi. vibhaṅga. 35/368-373/240-1
@dhammānussatiniddesa
Padānaṃ attho vutto. Tena saha ayaṃ aṭṭhakathānayo yathā saṃsandati, evaṃ
veditabbo. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.
     Idāni vedanāsu. Citte. Dhammesu dhammānupassī viharati .pe. Vineyya loke
abhijjhādomanassanti ettha pana vedanāsu vedanānupassīti evamādīsu vedanādīnaṃ
puna kathane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu
vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti ettha pana
vedanāti tisso vedanā, tā ca lokiyā eva. Cittaṃpi lokiyaṃ, tathā dhammā.
Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panīdha yathā vedanā
anupassitabbā, tathā anupassanto vedanāsu vedanānupassīti veditabbo. Eseva
nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti. Sukhā tāva vedanā dukkhato,
dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha:-
         "yo sukhaṃ dukkhato adda             dukkhamaddakkhi sallato
          adukkhamasukhaṃ santaṃ                 addakkhi naṃ aniccato
          save sammaddaso bhikkhu             upasanto carissatī"ti. 1-
     Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañhetaṃ "yaṃ kiñci
vedayitaṃ, sabbantaṃ dukkhasminti vadāmī"ti. 2- Sukhā dukkhatopi ca anupassitabbā.
Yathāha "sukhā vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā"ti 3- sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica
aniccādisattānupassanāvasenapi anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ
bhavissati. Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyā-
dinānattabhedānaṃ aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena
anupassitabbaṃ. Dhammasalakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatādhammassa aniccādisattā-
nupassanānaṃ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ
vuttanayemeva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ,
@Footnote: 1 pāli. cha.Ma. parijānāti vedanā, saṃ. saḷā. 18/368/257 daṭṭhabbasutta (syā)
@2 saṃ. saḷā. 18/391/268 rahogatasutta (syā)  3 Ma. mū. 12/465/414 cūḷavedallasutta
Tassa vedanādilokesupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana
nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ
sesesupi pahīnaṃ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthaṃpi evaṃ vuttanti
veditabbanti.
                       Uddesavārakathā niṭṭhitā.
                         ---------------
                   Kāyānupassanā ānāpānapabbavaṇṇanā
     [107] Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇha-
kilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveḷuṃ labhitvā
catudhā bhinditvā tato ekekaṃ veḷukkhandhaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ
kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāravisesādhigamaṃ
kattukāmo ekameva sammāsatiṃ "cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro, idha
bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī"tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā
tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā vibhajanto "kathañca bhikkhave"tiādinā nayena
niddesavāraṃ vattumāraddho.
     Tattha kathañcātiādi vitthāretukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho:-
bhikkhave kena ca pakārena bhikkhu kāye kāyānupassī viharatīti. Esa nayo sabbattha
pucchāvāresu. Idha bhikkhave bhikkhūti bhikkhave imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha
idhasaddo sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsana-
paridīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ "idheva bhikkhave
samaṇo .pe. Suññā parappavādā samaṇehi aññebhī"ti. 1- Tena vuttaṃ "imasmiṃ
sāsane bhikkhū"ti.
     Araññagato vā .pe. Suññāgāragato vā"ti idamassa satipaṭṭhāna-
bhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṃ rūpādīsu
@Footnote: 1 Ma. mū. 12/139/98 cūḷasīhanādasutta
Ārammaṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ kammaṭṭhānavīthiṃ otarituṃ na icchati, kūṭagoṇayuttaratho
viya uppathameva dhāvati, tasmā seyyathāpi nāma gopo kūṭadhenuyā sabbaṃ khīraṃ
pivitvā vaḍḍhitaṃ kūṭavacchaṃ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ
thambhaṃ nikhanitvā tattha yottena bandheyya. Athassa so vaccho ito cito ca
vipphanditvā palāyituṃ asakkonto tameva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya
vā, evameva imināpi bhikkhunā dīgharattaṃ rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṃ duṭṭhacittaṃ 1-
dametukāmena rūpādiārammaṇato apanetvā araññaṃ vā rukkhamūlaṃ vā suññāgāraṃ
vā pavisitvā 2- tattha satipaṭṭhānārammaṇathambhe satiyottena bandhitabbaṃ. Evamassa
taṃ cittaṃ ito cito ca vipphanditvāpi pubbe āciṇṇaṃ ārammaṇaṃ alabhamānaṃ
satiyottaṃ bhinditvā palāyituṃ asakkontaṃ tamevārammaṇaṃ upacārappanāvasena
upanisīdati ceva upanipajjati ca. Tenāhu porāṇā:-
         "yathā thambhe nibandheyya             vacchaṃ damaṃ naro idha
          bandheyyevaṃ sakaṃ cittaṃ              satiyārammaṇe daḷhan"ti.
     Evamassa taṃ senāsanaṃ bhāvanānurūpaṃ hoti. Tena vuttaṃ "idamassa
satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanan"ti.
     Apica yasmā idaṃ kāyānupassanāya muddhabhūtaṃ 3- sabbabuddhapacceka-
buddhabuddhasāvakānaṃ visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānasatikammaṭṭhānaṃ
itthīpurisahatthiassādisaddasamākulaṃ gāmantaṃ apariccajitvāna sukaraṃ sampādetuṃ
saddakaṇṭakattā jhānassa. Agāmake pana araññe sukaraṃ yogāvacarena idaṃ
kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tameva jhānaṃ
pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaarahattaṃ pāpuṇituṃ. Tasmāssa anurūpaṃ
senāsanaṃ dassento bhagavā "araññagato vā"tiādimāha.
     Vatthuvijjācariyo viya hi bhagavā. So yathā vatthuvijjācariyo nagarabhūmiṃ
passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā "ettha nagaraṃ māpethā"ti upadisati, 4- sotthinā
@Footnote: 1 Ma. muṭṭhacittaṃ.   2 cha.Ma. pavesetvā.   3 kāyānupassanāsamiddhibhūtaṃ itipi.
@4  cha.Ma. uddisati itipi.
Ca nagare niṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṃ labhati, evameva yogāvacarassa anurūpaṃ
senāsanaṃ upaparikkhitvā "ettha kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabban"ti upadisati. Tato
tattha kammaṭṭhānaṃ anuyuñjantena yoginā anukkamena arahatte patte
"sammāsambuddho vata so bhagavā"ti mahantaṃ sakkāraṃ labhati.
     Ayaṃ pana bhikkhu dīpisadisoti vuccati. Yathā hi mahādīpirājā araññe
tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbatagahanaṃ vā nissāya nilīyitvā
vanamahisagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti, evameva ayaṃ araññādīsu kammaṭṭhānaṃ
anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena cattāro magge ceva cattāri ariyaphalāni ca gaṇhāti.
Tenāhu porāṇā:-
         "yathāpi 1- dīpiko nāma              nilīyitvā gaṇhatī mige
          tathevāyaṃ buddhaputto                yuttayogo vipassako
          araññaṃ pavisitvāna                  gaṇhāti phalamuttaman"ti.
     Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ dassento bhagavā "araññagato
vā"ti ādimāha. Ito paraṃ imasmiṃ tāva ānāpānapabbe yaṃ vattabbaṃ siyā,
taṃ visuddhimagge vuttameva.
     Tassa pana imesaṃ "dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti .pe.
Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhatī"ti evaṃ vuttānaṃ assāsapassāsānaṃ
vasena sikkhato assāsapassāsanimitte cattāri jhānāni uppajjanti. So
jhānā vuṭṭhahitvā assāsapassāse vā pariggaṇhati jhānaṅgāni vā pariggaṇhati.
Tattha assāsapassāsakammiko "ime assāsapassāsā kiṃnissitā, vatthunissitā,
vatthu nāma karajakāyo, karajakāyo nāma cattāri mahābhūtāni upādārūpañcā"ti
evarūpaṃ pariggaṇhati. Tato tadārammaṇe phassapañcamake nāmanti evarūpaṃ
pariggaṇhitvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaṭiccasamuppādaṃ disvā
"paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī"ti
@Footnote: 1 Sī., i. yathā hi.
Vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento
anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ ekassa bhikkhuno yāva arahattā
niyyānamukhaṃ.
     Jhānakammikopi "imāni jhānaṅgāni kiṃnissitāni, vatthunissitāni. Vatthu
nāma karajakāyo jhānaṅgāni nāmaṃ, karajakāyo rūpan"ti nāmarūpaṃ vavatthapetvā
tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaccayākāraṃ disvā "paccayapaccayuppanna-
dhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī"ti vitiṇṇakaṅkho
sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ
pāpuṇāti, idamekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā assāsapassāsakāye kāyānupassī
viharati. Bahiddhā vāti parassa vā assāsapassāsakāye. Ajjhattabahiddhā vāti
evaṃ attano kālena parassa assāsapassāsakāye. Etenassa paguṇakammaṭṭhānaṃ
aṭṭhapetvā aparāparaṃ sañcaraṇakālo kathito. Ekakāle pana idaṃ ubhayaṃ na labbhati.
     Samudayadhammānupassī vāti yathā nāma kammārabhastaṃ ca gaggaranāḷiṃ ca
tajjañca vāyāmaṃ paṭicca vāto aparāparaṃ sañcarati, evaṃ bhikkhuno karajakāyañca
nāsapūṭañca cittañca paṭicca assāsapassāsakāyo aparāparaṃ sañcarati. Kāyādayo
dhammā samudayadhammā, te passanto "samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī"ti
vuccati. Vayadhammānupassī vāti yathā bhastāya apanītāya gaggaranāḷiyā bhinnāya
tajje ca vāyāme asati so vāto nappavattati, evameva kāye bhinne nāsapuṭe
viddhaste citte ca niruddhe assāsapassāsakāyo nāma nappavattatīti kāyādinirodhā
assāsapassāsanirodhoti evaṃ passanto "vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī"ti
vuccati. Samudayavayadhammānupassīti kālena samudayaṃ, kālena vayaṃ anupassanto. Atthi
kāyoti vā panassāti kāyo ca atthi, na satto na puggalo na itthī na
puriso na attā na attaniyaṃ nāhaṃ na mamaṃ na koci na kassacīti evamassa
sati paccupaṭṭhitā hoti.
     Yāvadevāti payojanaparicchedavavatthāpanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti:- yā sati
paccupaṭṭhitā hoti, sā na aññadatthāya. Atha kho yāvadeva ñāṇamattāya aparāparaṃ
uttariñāṇapamāṇatthāya 1- ceva satipamāṇatthāya ca, satisampajaññānaṃ vuḍḍhatthāyāti
attho. Anissito ca viharatīti taṇhānissayadiṭṭhinissayānaṃ vasena anissito viharati.
Na ca kiñci loke upādiyatīti lokasmiṃ kiñci rūpaṃ vā .pe. Viññāṇaṃ vā
"ayaṃ me attā vā attaniyaṃ vā"ti na gaṇhati. Evaṃpīti upari atthaṃ upādāya
sampiṇḍanatthe pikāro. Iminā pana padena bhagavā ānāpānapabbadesanaṃ
niyyātetvā dasseti. 2-
     Tattha assāsapassāsapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā
purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano
samudayappajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena
ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa assāsapassāsavasena abhiniviṭṭhassa
bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.
                     Ānāpānapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           -----------
                         Iriyāpathapabbavaṇṇanā
     [108] Evaṃ assāsapassāsavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni
iriyāpathavasena vibhajituṃ puna caparanti ādimāha. Tattha kāmaṃ soṇasiṅgālādayopi
gacchantā "gacchāmā"ti jānanti, na panetaṃ evarūpaṃ pajānanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ na pajahati, attasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ
vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ
pajahati, attasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti.
@Footnote: 1 cha.Ma. uttaruttari ñāṇapamāṇatthāya, Sī.  uttaruttariṃ...   2 ka. dassetīti
Idañhi "ko gacchati, kassa gamanaṃ, kiṃkāraṇā gacchatī"ti evaṃ sampajānanaṃ 1-
sandhāya vuttaṃ. Ṭhānādīsupi eseva nayo.
     Tattha ko gacchatīti na koci satto vā puggalo vā gacchati. Kassa gamananti
na kassaci sattassa vā puggalassa vā gamanaṃ. Kiṃkāraṇā gacchatīti
cittakiriyavāyodhātuvipphārena gacchati. Tasmā esa evaṃ pajānāti. "gamissāmī"ti 2-
cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyoviññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātu-
vipphārena sakalakāyassa purato abhinīhāro gamananti vuccati. Ṭhānādīsupi eseva nayo.
     Tatrāpi hi "tiṭṭhāmī"ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyoviññattiṃ
janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa koṭito paṭṭhāya ussitabhāvo
ṭhānanti vuccati. "nisīdāmī"ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyoviññattiṃ
janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena heṭṭhimakāyassa sammiñjanaṃ uparimakāyassa
ussitabhāvo nisajjāti vuccati. "sayāmī"ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti,
vāyoviññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalasarīrassa tiriyato pasāraṇaṃ
sayananti vuccatīti.
     Tassa evaṃ pajānato evaṃ passato 3- hoti "satto gacchati satto
tiṭṭhatī"ti vuccati. Atthi 4- pana koci satto gacchanto vā ṭhito vāti, natthi.
Yathā pana "sakaṭaṃ gacchati sakaṭaṃ tiṭṭhatī"ti vuccati, na ca kiñci sakaṭaṃ nāma
gacchantaṃ vā tiṭṭhantaṃ vā atthi. Cattāro pana goṇe yojetvā chekamhi
sārathimhi pājente "sakaṭaṃ gacchati sakaṭaṃ tiṭṭhatī"ti vohāramattaṃ hoti, evameva
ajānanaṭṭhena 5- sakaṭaṃ viya kāyo. Goṇā viya cittajā vātā. Sārathī viya
cittaṃ. Gacchāmi tiṭṭhāmīti citte 6- uppanne vāyodhātu viññattiṃ janayamānā
uppajjati, cittakiriyavāyodhātuvipphārena gamanādīni pavattanti. Tato "satto
gacchati, satto tiṭṭhati, ahaṃ gacchāmi, ahaṃ tiṭṭhāmī"ti vohāramattaṃ hotīti.
Tenāha:-
@Footnote: 1 Sī. evarūpaṃ jānanaṃ   2 Sī. gacchissāmīti   3 cha.Ma., i. ayaṃ saddo na dissati
@4 Ma. atthato    5 Sī., i ajavanaṭṭhena, Ma. pājanaṭṭhena   6 ka. gacchāmīti citte
         "nāvā mālutavegena             jiyāvegena tejanaṃ
          yathā yāti tathā kāyo           yāti vātāhato ayaṃ.
          Yantaṃ suttavaseneva              cittasuttavasenidaṃ
          payuttaṃ kāyayantaṃpi               yāti ṭhāti nisīdati.
          Ko nāma ettha so satto        yo vinā hetupaccaye
          attano ānubhāvena             tiṭṭhe vā yadi vā vaje"ti.
     Tasmā evaṃ hetupaccayavaseneva pavattāni gamanādīni sallakkhento esa
gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā, nisinno vā, sayāno vā
sayānomhīti pajānātīti veditabbo.
     Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānātīti
sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti:- yena yena vā ākārena tassa
kāyo ṭhito hoti, tena tena naṃ pajānāti. Gamanākārena ṭhitaṃ gacchatīti
pajānāti. Ṭhānanisajjāsayanākārena ṭhitaṃ sayānoti pajānātīti.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā catuiriyāpathapariggaṇhanena kāye
kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā catuiriyāpathapariggaṇhanena.
Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa catuiriyāpathapariggaṇhanena
kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vātiādīsu pana "avijjāsamudayā
rūpasamudayo"ti 1- ādinā nayena pañcahākārehi rūpakkhandhassa samudayo ca vayo ca
nīharitabbo. Tañhi sandhāya idha "samudayadhammānupassī vā"tiādi vuttaṃ. Atthi kāyoti
vā panassātiādi vuttasadisameva.
     Idha pana catuiriyāpathapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā
purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano
@Footnote: 1 khu. paṭi. 31/106/97 udayabbayañāṇaniddesa (syā)
Samudayappajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena
ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa catuiriyāpathapariggāhakassa bhikkhuno
yāva arahattā niyyānamukhanti.
                      Iriyāpathapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                        Catusampajaññapabbavaṇṇanā
     [109] Evaṃ iriyāpathavasena kāye kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni
catusampajaññavasena vibhajituṃ puna ca parantiādimāha. Tattha abhikkante paṭikkanteti
ettha tāva abhikkantaṃ vuccati gamanaṃ. Paṭikkantaṃ nivattanaṃ. Tadubhayaṃpi catūsu
iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma.
Paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento
abhikkamati nāma. Pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova
āsanassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma. Pacchimaṃ aṅgapadesaṃ
pacchā saṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.
     Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññameva vā kārī.
So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti.
Tattha sātthakasampajaññaṃ sappāyasampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti
catubbidhaṃ sampajaññaṃ. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā
"kinnu me ettha gatena atthoyeva atthi natthī"ti atthānatthaṃ pariggaṇhitvā
atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha ca atthoti cetiyadassanabodhidassana-
saṃghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi
hi buddhārammaṇaṃ saṃghadassanena saṃghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato
sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya asubhaṃ
disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ
Pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthakaṃ. Keci pana "āmisatopi vaḍḍhi
atthoyeva, taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā"ti vadanti.
     Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggaṇhitvā sappāyapariggaṇhanaṃ
sappāyasampajaññaṃ. Seyyathīdaṃ, cetiyassa dassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa
mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti. Attano vibhavānurūpaṃ
itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra
cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhaṇe 1- moho uppajjati,
kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti, evaṃ
taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi
eseva nayo. Saṃghadassanaṃpi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā
sabbarattiṃ dhammassavanaṃ kārentesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto
ceva antarāyo ca hoti, evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ. Antarāyābhāve sappāyaṃ.
Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.
     Asubhadassanaṃpi sātthaṃ. Tadatthadīpanatñca idaṃ vatthu:-
     eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero
maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattetvā
tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya
kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto "sāmaṇerā"ti
pakkosi. So "mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma
na kathitapubbā, aññasmiṃpi divase uparivisesaṃ nibbattessāmī"ti cintetvā "kiṃ
bhante"ti paṭivacanaṃ adāsi. Ehīti ca vutto ekavacaneneva āgantvā "bhante
iminā tāva maggena gantvā mama ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā
olokethā"ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ
asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthaṃpi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ
@Footnote: 1 Sī., i. asamapekkhanena
Asappāyaṃ. Mātugāmassa ca purisāsubhaṃ. Sabhāgameva sappāyanti evaṃ sappāyapariggahaṇaṃ
sappāyasampajaññaṃ nāma.
     Evaṃ pariggahitasātthakasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano
cittarucitaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvā
gamanaṃ gocarasampajaññaṃ nāma. Tassāvibhāvatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ. Idhekacco
bhikkhu harati na paccāharati, ekacco na harati paccāharati, ekacco neva harati
na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca.
     Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ
parisodhetvā tathā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ majjhime yāme seyyaṃ kappetvā pacchime
yāmepi nisajjāya caṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā
bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaparibhojanīyaṃ paccupaṭṭhapetvā
ācariyūpajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattādīni samādāya vattati. So sarīraparikammaṃ
katvā senāsanaṃ pavisitvā ca dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpetvā
kammaṭṭhānamanuyuñjitvā bhikkhācāravelāya uṭṭhahitavā kammaṭṭhānasīseneva
pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ
gantvā sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti, taṃ avisajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati.
Aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti, sopānapādamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā
buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ ce cetiyaṃ, tikkhattuṃ
padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ. Khuddakaṃ ce cetiyaṃ, tatheva padakkhiṇaṃ
katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi
buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṃ dassetvā bodhi vanditabbo. So evaṃ
cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā paṭisāmitabhaṇḍakaṃ hatthena
gaṇhanto viya nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ
pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati.
    Atha naṃ manussā disvā "ayyo no āgato"ti paccuggantvā pattaṃ
gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva 1- bhattaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. yāva bhattaṃ na niṭṭhāti
Niṭṭhāti, tāva pāde dhovitvā makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti,
dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sace pana 1- kathāpenti janasaṅgahatthaṃ dhammakathā
nāma kātabbāyevāti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavimuttā
nāma natthi. Tasmā kammaṭṭhānasīseneva dhammaṃ kathetvā kammaṭṭhānasīseneva
āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ katvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova
gāmato nikkhamitvā tattheva nivattitvā maggaṃ paṭipajjati. Atha naṃ puretaraṃ
nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā
pattacīvaramassa gaṇhanti.
     Porāṇakabhikkhū kira "na amhākaṃ upajjhāyo ācariyo"ti mukhaṃ oloketvā
vattaṃ karonti. Sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti "bhante ete
manussā kiṃ te honti 2- mātipakkhato sambandhā pitipakkhato"ti. Kiṃ disvā
pucchathāti. Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumānanti. Āvuso yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ, taṃ
ete amhākaṃ karonti, pattacīvaraṃpi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena
neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma, edisā nāma amhākaṃ upakārino
natthīti tesaṃ guṇe kathento gacchati, ayaṃ vuccati harati na paccāharati.
     Yassa pana pageva vuttappakāravattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo
pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhati, sarīrato sedā muñcanti,
kammaṭṭhānavīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā
gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ
gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejo upādinnakaṃ
muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhati. Ghaṭasatena nhāto viya tejodhātu pariḷāhanibbāpanaṃ
katvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca
dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā
kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ 3- upaṭṭhahamānaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma., i sacepi na  2 cha.Ma., i. manussā tumhākaṃ kiṃ honti.  3 ka. pokhānupokhaṃ
Kammaṭṭhānaṃ gahetvā gacchati, 1- ayaṃ vuccati na harati paccāharatīti. Edisā ca bhikkhū
yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ
vītivattā, sīhaladīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāya na taṃ āsanaṃ atthi,
yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattabhikkhu natthīti.
     Yo pana pamādavihārī hoti nikkhittadhuro, sabbavattāni bhinditvā
papañcacetokhīlavinibandhacitto 2- viharanto "kammaṭṭhānaṃ nāma atthī"tipi saññaṃ
akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihisaṃsaggena saṃsaṭṭho vicaritvā
ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati, ayaṃ vuccati neva harati na paccāharatīti.
     Yo panāyaṃ 3- harati ca paccāharati cāti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena
veditabbo. Atthakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasapi vīsaṃpi tiṃsaṃpi
cattālīsaṃpi paññāsaṃpi sataṃpi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti "āvuso
tumhe na iṇaṭṭā na bhayaṭṭā na jīvikāpakatā pabbajitā, dukkhā muñcitukāmakā
panettha 4- pabbajitā, tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha, ṭhāne
nisajjāya sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā"ti. Te evaṃ katikavattaṃ katvā
bhikkhācāraṃ gacchantā aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti. Tāya
saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati,
tattheva naṃ niggaṇhati. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi
tiṭṭhati. So "ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannavitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te etan"ti
attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā tattheva ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā
asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti soyeva nayo.
Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ
manasikarontova gacchati. Na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati. Uddharati
ce, paṭinivattitvā purimapadesaṃyeva eti ālindakavāsimahāpussadevatthero viya.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. gahetvāva āgacchati  2 cha.Ma., i. pañcavidha....  3 i. yo pāyaṃ.
@4 Sī.,i. panattha.
     So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatikavattaṃ pūrentoeva vihāsi.
Manussāpi sudaṃ antarāmagge kasantā vapantā maddantā kammāni ca karontā
theraṃ tathā gacchantaṃ disvā "ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati. Kinnu
kho maggamuḷho udāhu kiñci pamuṭṭho"ti sallapanti. So taṃ anādiyitvā
kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi.
Arahattappattadivaseyevassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ katvā 1-
aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati
upaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsimahātissatthero taṃ dutiyadivase
pucchi "rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi, kiṃ so obhāso"ti.
Thero vikkhepaṃ karonto "obhāso nāma dīpobhāsopi hota maṇiobhāsopī"ti
evamādimāha. Tato "paṭicchādetha tumheti nibandho 2- āmā"ti paṭijānitvā
ārocesi kālavallīmaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca.
     Sopi kira gatapaccāgatikavattaṃ pūrento paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ
pūjessāmīti sattavassāni caṅkamameva adhiṭṭhāsi. Puna soḷasavassāni gatapaccāgatikavattaṃ
pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto
viyuttena uddhaṭe paṭinivattanto gāmasamīpaṃ gantvā "gāvī nu pabbajito nū"ti
sāsaṅkaniyapadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā
udakagaṇḍūsaṃ 3- karoti. Kiṃkāraṇā, mā me bhikkhaṃ dātuṃ vandituṃ vā āgate manusse
dīghāyukā hontūti 4- vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosīti. Ajja bhante
katamīti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā
ārocesi. Sacepi divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva
yāti kalambatitthavihāre vassūpagatapaññāsabhikkhū viya.
     Te kira āsāḷhapuṇṇamāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu "arahattaṃ apatvā
aññamaññaṃ na ālapissāmā"ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ujjāletvā  2 cha.Ma. nibaddho   3 gaṇḍusaṃ itipi pāṭho   4 cha.Ma. hothāti
Katvā pavisiṃsu. Divasādīsu pucchitesu vuttanayeneva paṭipajjiṃsu. Tattha manussā
niṭṭhubhanaṃ disvā jāniṃsu "ajjeko āgato, ajja dve"ti. Evañca cintesuṃ "kiṃ
nu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti, udāhu aññamaññaṃpi, yadi
aññamaññaṃ na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti, etha te 1- aññamaññaṃ
khamāpessāmā"ti. Sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū
ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso, so āha "na bho
kalahakārakānaṃ okāso īdiso hoti, susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇaṃ bodhiyaṅgaṇaṃ, sanikkhittā
sammajjanīyo, supaṭṭhitaṃ 2- pānīyaṃ paribhojanīyan"ti. Te tato vinivattā, 3- tepi
bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇāya 4-
pavāresuṃ.
     Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya kalambatitthavihāre vassūpagatabhikkhū
viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ patvā
udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā
caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha ca piṇḍāya caramāno
na turitaturito viya javena gacchati. Na hi javena piṇḍapātiyadhutaṅgaṃ nāma
kiñci atthi. Visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati.
Anugharaṃ paviṭṭho ca taṃ dātukāmataṃ adātukāmataṃ sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ
āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā
yathāphāsuke paṭirūpe okāse nisīditvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre
paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhāpetvā akkhabhañjanavaṇalepanaputtamaṃsūpamāvasena naṃ paccavekkhanto
aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya
na vibhūsanāya. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭipassambhetvā
yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ. Yathā purimayāmaṃ, evaṃ pacchimayāmaṃ ca kammaṭṭhānameva
manasikaroti, ayaṃ vuccati harati ca paccāharati cāti.
@Footnote: 1 cha.Ma. me  2 cha.Ma. sūpaṭṭhapitaṃ  3 cha.Ma., i. tatova nivattā.
@4 cha.Ma., i. visuddhipavāraṇaṃ
     Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatikavattaṃ pūrento yadi upanissayasampanno
hoti. Paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti. No ce paṭhamavaye pāpuṇāti,
atha majjhimavaye. No ce majjhimavaye pāpuṇāti, atha pacchimavaye. No ce pacchimavaye
pāpuṇāti, atha maraṇasamaye. No ce maraṇasamaye pāpuṇāti, atha devaputto hutvā
pāpuṇāti, no ce devaputto hutvā pāpuṇāti, anuppanne buddhe nibbatto
paccekabodhiṃ sacchikaroti. No ce paccekabodhiṃ sacchikaroti, atha buddhānaṃ sammukhībhāve
khippābhiñño vā hoti seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā
seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā seyyathāpi thero mahāmoggallāno,
dhūtavādo 1- vā seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā seyyathāpi thero
anuruddho, vinayadharo vā seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā seyyathāpi
thero puṇṇo mantānīputto, āraññiko vā seyyathāpi thero revato, bahussuto
vā seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā seyyathāpi thero rāhulo
buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa
gocarasampajaññaṃ sikkhāppattaṃ hoti.
     Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ:-
idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhaputhujjanā abhikkamādīsu
"attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito"ti vā "ahaṃ abhikkamāmi, mayā
abhikkamo nibbattito"ti vā sammuyhanti. Tathā asammuyhanto "abhikkamāmī"ti
citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ
janayamānā uppajjati, iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato
aṭṭhisaṅghāṭo abhikkamati, tassevaṃ 2- abhikkamato ekekapāduddharaṇe paṭhavīdhātu
āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti
balavatiyo, tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātuvāyodhātuyo omattā honti
mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo. Tathā sannikkhepanasannirumbhanesu. 3-
Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti. Tathā atiharaṇe
pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ,
@Footnote: 1 cha.Ma. dhutaṅgadharo   2 ka. tasseva     3 Ma....sannirujjanesu
Sannikkhepane pavattā sannirumbhanaṃ 1- na pāpuṇanti. Tattha tattheva pabbapabbaṃ
sandhisandhi 2- odhiodhi hutvā tattakapāle pakkhittatilāni viya taṭataṭāyantā
bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati, kassa vā ekassa abhikkamanaṃ. Paramatthato
hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, 3- dhātūnaṃ sayanaṃ, tasmiṃ
tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpena:-
              aññaṃ uppajjate cittaṃ            aññaṃ cittaṃ nirujjhati
              avīcimanusambandho                nadīsotova vattatīti.
     Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.
     Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotīti padassa attho.
     Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ.
Vilokitaṃ nāma anudisā pekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena
olokitaullokitāpalokitāni nāma honti, tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena
pana imāneva dve gahitāni, iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.
     Tattha "ālokessāmī"ti citte uppanne cittavaseneva anāloketvā 4-
atthaparigaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā
veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā "sace bhikkhave nandassa puratthimā disā
āloketabbā hoti, sabbaṃ cetaso 5- samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ
āloketi, evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā 6- anvāssavissantīti itiha 6- tattha sampajāno hoti, sace bhikkhave nandassa
pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā āloketabbā
hoti, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nando anudisaṃ āloketi. Evaṃ me anudisaṃ
ālokayato .pe. Sampajāno hotī"ti. 7-
@Footnote: 1 Ma. sannirujjanaṃ  2 Sī. sandhisandhiṃ  3 cha.Ma. nisajjanaṃ.  4 cha.Ma. anoloketvā
@5 cha.Ma. cetasā     6-6 cha.Ma. anvāssaveyyunti iti so
@7 cha.Ma. aṅ. aṭṭhaka. 23/99/168-9 nandasutta (syā)
     Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā
ca veditabbā. Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva gocarasampajaññaṃ. Tasmā
khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi
vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ. Abbhantare attā nāma
āloketā viloketā vā natthi, ālokessāmīti pana citte uppajjamāne
teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati.
Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravaseneva heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ
uddhaṃ laṅgheti, koci yantakena vivaranto nāma natthi, tato cakkhuviññāṇaṃ
dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatīti. Evaṃ sampajānanaṃ panettha asammohasampajaññaṃ
nāma.
     Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasenapettha asammohasampajaññaṃ
veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva:-
              bhavaṅgāvajjanaṃ ceva              dassanaṃ sampaṭicchanaṃ
              santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ              javanaṃ bhavati sattamaṃ.
     Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati, taṃ āvattitvā 1-
kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ
sādhayamānaṃ, tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā
vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu
voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā, tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha
paṭhamajavanepi "ayaṃ itthī ayaṃ puriso"ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ
na hoti. Dutiyajavanepi .pe. Sattamajavanepi etesu pana yuddhamaṇḍale yodhesu viya
heṭṭhupariyavasena bhijjitvā pavattitesu 2- "ayaṃ itthī ayaṃ puriso"ti rajjanādivasena
ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha mūlapariññāvasena asammohasampajaññaṃ
veditabbaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. āvaṭṭetvā   2 cha.Ma.. patitesu
     Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakakiccanipphādanavasena
āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati. Taṃ pubbe
uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti.
Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukassa purisassa gehasāmikesu
tuṇhimāsīnesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ. Evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre
āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ
ayuttanti evaṃ āgantukabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti,
tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti
itarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu
matesu avasesassa ekassa taṃkhaṇaññeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu
abhirati nāma, evameva ekadvāre sampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva
matesu avasesassa taṃkhaṇeyeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena
abhirati nāma na yuttāti evaṃ tāvakālikabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasena cetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi
cakkhuñceva rūpañca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā
vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ
pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko
āloketi, ko viloketi. Tathā cakkhuṃ cakkhvāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ,
vedanādayo sampayuttadhammā dhammāyatanaṃ. Evameva tesaṃ catunnaṃ, āyatanānaṃ samavāye
ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi. Tathā
cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo
dhammadhātu, evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati.
Tattha ko eko āloketi, ko viloketi. Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ
ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko
Upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātapaccayā. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye
ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketīti evamettha
khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Sammiñjite pasāriteti pabbānaṃ sammiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva
sammiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ sammiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ
parigaghetvā atthaparigagaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha hatthapāde aticiraṃ
sammiñjitvā vā pasāritvā vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ
ekaggaṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ na adhigacchati. Kālena 1-
sammiñjantassa kālena 1- pasārentassa pana tā vedanā na uppajjanti, cittaṃ
ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesaṃ adhigacchatīti evaṃ
atthānatthapariggaṇhanaṃ veditabbaṃ.
     Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggaṇhitvā sappāyapariggahaṇaṃ
sappāyasampajaññaṃ. Tatrāyaṃ nayo:- mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ
karonti. 2- Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ
pasāretvā kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparopi bhikkhu pādaṃ
pasārento aggimhi pasāresi, aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo vammike
pasāresi, so āsīvisena daṭṭho. Aparo cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi, taṃ maṇisappo
ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha
sappāyasampajaññaṃ.
     Gocarasampajaññaṃ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ:- mahāthero kira
divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ sammiñjitvā
puna yathāṭṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ sammiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu "kasmā
bhante sahasā hatthaṃ sammiñjitvā puna yathāṭṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ sammiñjayitthā"ti.
Yato paṭṭhāyāhaṃ āvuso kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ
muñcitvā hattho sammiñjitapubbo, idāni pana tumhehi saddhiṃ kathayamānena
@Footnote: 1 cha.Ma. kāle          2 cha.Ma. gaṇhanti
Kammaṭṭhānaṃ muñcitvā sammiñjito, tasmā puna yathāṭṭhāne ṭhapetvā
sammiñjesinti. Sādhu bhante bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabbanti. Evametthāpi
kammaṭṭhānāvijahanameva gocarasampajaññanti veditabbaṃ.
     Abbhantare attā nāma koci sammiñjento vā pasārento vā natthi.
Vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphārena pana suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa
hatthapādalālanaṃ viya sammiñjanapasāraṇaṃ hotīti evaṃ parijānanaṃ panettha
asammohasampajaññanti veditabbaṃ.
     Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena
pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo dhāraṇaṃ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe
tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato āmisalābho "sītassa
paṭighātāyā"tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho attho nāma.
Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Uṇhapākatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ. Sītālukassa ghanaṃ
dupaṭṭaṃ. Viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena
hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭadukūlādibhedaṃ 1- lobhanīyaṃ cīvaraṃ. Tādisaṃ
hi araññe ekekassa nivāsanantarāyakaraṃ jīvitantarāyakaraṃ vāpi hoti. Nippariyāyena
pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ. Viparītaṃ sappāyaṃ.
Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ
veditabbaṃ.
     Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto nāma natthi. Vuttappakāra-
cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvaraṃpi acetanaṃ,
kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti "mayā kāyo pāruto"ti. Kāyopi na jānāti
"ahaṃ cīvarena pāruto"ti, dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti paṭapilotikāya
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ
Potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ,
na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nānāvammikacetiyarukkhādīsu 1- hi keci
mālāgandhadhūpavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi
asakkāraṃ, na tena vammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva
neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ. Na asundaraṃ labhitvā domanassanti
evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva agahetvā imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno
bhikkhaṃ labhissāmīti evaṃ pattagahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena sātthakasampajaññaṃ
veditabbaṃ.
     Kīsadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo. Yassa kassaci
catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati, taṃ
dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyo cīvare
vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena laddho pana yañcassa sevamānassa
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantaasappāyova.
Viparīto sappāyo. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva
ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi. Vuttappakāra-
cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana pattagahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano,
hatthāpi acetanā. Patto na jānāti "ahaṃ hatthehi gahito"ti. Hatthāpi na
jānanti "patto amhehi gahito"ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti saṇḍāsena
aggivaṇṇapattagahaṇe viyāti evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ
veditabbaṃ.
     Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule
nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ nipanne anāthamanusse disvā dayālukā
@Footnote: 1 cha.Ma. nāgavammikacetiyarukkhādīsu.
Purisā tesaṃ vaṇapaṭicchādanacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti.
Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni, kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi
kesañci susaṇṭhānāni, kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti, na te tattha
sumanā vā dummanā vā honti. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena
bhesajjapaṭiggahaṇamattakeneva ca kapālakena tesamattho, evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya
cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya pattaṃ, kapālake bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ
sallakkheti. Ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena
uttamasampajaññakārīti veditabbo.
     Asitādīsu asiteti piṇḍapātabhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti
piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha "neva davāyā"ti
ādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho attho nāma. Tassa vasena
sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ. Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu
hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa
bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ
ekantaasappāyameva viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasena 1- sappāyasampajaññaṃ,
kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi, vuttappakāracittakiriya-
vāyodhātuvipphāravaseneva pana pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātu-
vipphāravaseneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva
ālopakaraṇaṃ ālopauddharaṇaṃ mukhavivaraṇaṃ ca hoti. Na koci kuñcikāya yantakena
ca hanukaṭṭhīni vivarati, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ,
uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya
hatthakiccasādhanañca hoti.
     Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ
heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ
uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. tassa vasenettha
Koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesanto nāma natthi, vāyodhātuyāva
pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasantharakaṃ 1- katvā dhārento nāma natthi,
vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā
paccanto nāma natthi, tejodhātuyā ca paccati. 2- Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍena
vā yaṭṭhiyā vā bahinīharako nāma natthi, vāyodhātuyeva nīharati.
     Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca pavatteti ca sañcuṇṇeti
ca visoseti ca nīharati ca. Paṭhavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca
visoseti ca. Āpodhātu sineheti ca allatañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ
paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya
ābhuñjatīti 3- evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Apica gamanato pariyesanato paribhogato āsayato nidhānato aparipakkato
paripakkato phalato nisandato sammakkhanatoti 4- evaṃ dasavidhaṃ paṭikūlabhāvaṃ paccavekkhaṇato
cettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge
āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.
     Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pattakāle
uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muñcanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ
na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti. Karontassa pana sabbantaṃ
na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ. Aṭṭhāne
uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo
hoti. Paṭirūpe ṭhāne karontassa sabbantaṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ.
Tassa vasena sappāyasampajaññaṃ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ
veditabbaṃ.
     Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvaṃ karonto natthi.
Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke
@Footnote: 1 cha.Ma. palālasantharaṃ   2 Ma. pacati    3 cha.Ma. ābhujatīti   4 cha.Ma. sammakkhaṇatoti
Gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā
udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannissitā 1-
uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. Yo 2- panāyaṃ evaṃ
nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti, na parassa. Kevalaṃ
sarīranissandova hoti. Yathākiṃ? yathā udakakumbhato 3- purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa
neva taṃ attano hoti, na paresaṃ. Kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti. Evaṃ
pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
     Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti
sayane. Jāgariteti jāgaraṇe. Bhāsiteti kathane. Tuṇhībhāveti akathane. "gacchanto
vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti, nisinno vā
nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhīti pajānātī"ti imasmiñhi ṭhāne
addhānairiyāpathā kathitā. "abhikkante paṭikkante ālokite vilokite sammiñjite
pasārite"ti imasmiṃ majjhimā. "gate ṭhite nisinne sutte jāgarite"ti idha pana
khuddakacuṇṇiyairiyāpathā kathitā. Tasmā etesupi vuttanayeneva sampajānakāritā
veditabbā.
     Tipiṭakamahāsivatthero panāha:- yo ciraṃ gantvā vā caṅkamitvā vā
aparabhāge ṭhito iti paṭisañcikkhati "caṅkamanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva
niruddhā"ti, ayaṃ gate sampajānakārī nāma. Yo sajjhāyaṃ vā karonto pañhaṃ
vā vissajjento kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto ciraṃ ṭhatvā aparabhāge nisinno
iti paṭisañcikkhati "ṭhitakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā"ti, ayaṃ
ṭhite sampajānakārī nāma. Yo sajjhāyādikaraṇavaseneva ciraṃ nisīditvā aparabhāge
nipanno iti paṭisañcikkhati "nisinnakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva
niruddhā"ti, ayaṃ nisinne sampajānakārī nāma. Yo pana nipannakova 4- sajjhāyaṃ
vā karonto kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto niddaṃ okkamitvā aparabhāge
uṭṭhāya iti paṭisañcikkhati "sayanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā"ti,
ayaṃ sutte ca jāgarite ca sampajānakārī nāma. Kiriyamayacittānañhi appavattaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. sannicitā   2 cha.Ma. so   3 cha.Ma. udakatumbato   4 cha.Ma. va-saddo na dissati
Suttaṃ nāma, pavattaṃ jāgaritaṃ nāmāti. Yo pana bhāsamāno "ayaṃ saddo nāma
oṭṭhe ca paṭicca dante ca jivhañca tāluñca paṭicca cittassa ca tadanurūpaṃ
payogaṃ paṭicca jāyatī"ti sato sampajāno bhāsati, ciraṃ vā pana kālaṃ sajjhāyaṃ
vā katvā dhammaṃ vā kathetvā kammaṭṭhānaṃ vā parivattetvā pañhaṃ vā vissajjetvā
aparabhāge tuṇhībhūto iti paṭisañcikkhati "bhāsitakāle uppannā rūpārūpadhammā
ettheva niruddhā"ti, ayaṃ bhāsite sampajānakārī nāma. Yo tuṇhībhūto ciraṃ
dhammaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā manasikatvā aparabhāge iti paṭisañcikkhati "tuṇhībhūtakāle
pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā, upādārūpappavattiyā sati bhāsati
nāma, asati tuṇhī bhavati nāmā"ti, ayaṃ tuṇhībhāve sampajānakārī nāmāti.
     Tayidaṃ mahāsivattherena vuttaṃ asammohadhuraṃ imasmiṃ satipaṭṭhānasutte
adhippetaṃ. Sāmaññaphale pana sabbaṃpi catubbidhaṃ sampajaññaṃ labhati. 1- Tasmā visesato
ettha asammohasampajaññasseva vasena sampajaññakāritā 2- veditabbā. Sampajānakārī
sampajānakārīti ca sabbapadesu satisampayuttasseva sampajaññassa vasena attho
veditabbo. Vibhaṅgappakaraṇe pana "sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno
paṭikkamatī"ti 3- evaṃ etāni padāni vibhattāneva.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ catusampajaññapariggaṇhanena 4- attano vā
kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye
kāyānupassī viharati. Idhāpi 5- samudayavayadhammānupassītiādīsu rūpakkhandhasseva
samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Sesaṃ vuttasadisameva.
     Idha catusampajaññapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā
purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, vuttappakāro ariyamaggo
maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idhamekassa
catusampajaññapariggāhakassa bhikkhuno vasena yāva arahattā niyyānamukhanti.
                     Catusampajaññapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
@Footnote: 1 cha.Ma. labbhati     2 cha.Ma. sampajānakāritā    3 abhi. vibhaṅga. 35/523/301 jhānavibhaṅga
@4 cha.Ma.....pariggahaṇena, sabbattha evamuparipi  5 ka. idha
                       Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā
     [110] Evaṃ catusampajaññavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni
paṭikūlamanasikāravasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha imameva kāyanti
ādīsu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ sabbākārena vitthārato visuddhimagge
kāyagatāsatikammaṭṭhāne vuttaṃ. Ubhatomukhāti heṭṭhā ca upari cāti dvīhi mukhehi
yuttā. Nānāvihitassāti nānāvidhassa.
     Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ:- ubhatomukhā mūtoḷi 1- viya hi
cātummahābhūtiko kāyo, tattha missitvā pakkhittanānāvidhadhaññaṃ viya kesādayo
dvattiṃsākārā, cakkhumā puriso viya yogāvacaro, tassa taṃ mūtoḷiṃ muñcitvā
paccavekkhato nānāvidhadhaññassa pākaṭakālo viya yogino dvattiṃsākārassa vibhūtākāro 2-
veditabbo.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ kesādīsu pariggaṇhanena attano vā kāye, parassa
vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī
viharati, ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha dvattiṃsākārapariggāhikā sati
dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ purimasadisamevāti.
                    Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                        -----------------
                        Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā
     [111] Evaṃ paṭikūlamanasikāravasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni
dhātumanasikāravasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tatrāyaṃ opammasaṃsandanena
saddhiṃ atthavaṇṇanā:- yathā koci goghātako vā tasseva vā bhattavettanabhato
antevāsiko gāviṃ vadhitvā vinivijjhitvā catasso disā gatānaṃ mahāpathānaṃ
vemajjhaṭṭhānasaṅkhāte catumahāpathe koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā nisinno assa,
evameva bhikkhu catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitaṃ,
@Footnote: 1 cha.Ma. putoḷi             2 Ma. vibhūtakālo
Yathāṭhitattā ca yathāpaṇihitaṃ kāyaṃ "atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu .pe.
Vāyodhātū"ti evaṃ paccavekkhati.
     Kiṃ vuttaṃ hoti:- yathā goghātakassa gāviṃ posentassāpi āghātanaṃ
āharantassāpi āharitvā tattha bandhitvā ṭhapentassāpi vadhentassāpi vadhitaṃ
mataṃ passantassāpi tāvadeva gāvīti saññā na antaradhāyati, yāva naṃ padāletvā
vilaso 1- na vibhajati. Vibhajitvā nisinnassa pana gāvīti saññā antaradhāyati,
maṃsasaññā pavattati, nāssa evaṃ hoti "ahaṃ gāviṃ vikkiṇāmi, ime gāviṃ
harantī"ti. Atha khvassa "ahaṃ maṃsaṃ vikkiṇāmi, ime maṃsaṃ haranti"icceva hoti,
evameva imassāpi bhikkhuno pubbe bālaputhujjanakāle gihībhūtassāpi
pabbajitassāpi tāvadeva sattoti vā puggaloti vā saññā na antaradhāyati, yāva
imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso na paccavekkhati.
Dhātuso paccavekkhato panassa sattasaññā antaradhāyati, dhātuvaseneva cittaṃ
santiṭṭhati. Tenāha bhagavā "imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati,
atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti, seyyathāpi
bhikkhave dakkho goghātako vā .pe. Vāyodhātū"ti.
     Goghātako viya hi yogī, gāvīsaññā viya sattasaññā, catumahāpatho viya
catuiriyāpatho, vilaso vibhajitvā nisinnagoghātako 2- viya dhātuso paccavekkhaṇanti.
Ayamettha pālivaṇṇanā, kammaṭṭhānakathā pana visuddhimagge vitthāritā.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ catudhātupariggaṇhanena 3- attano vā kāye,
kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Ito paraṃ
vuttanayameva. Kevalañhi idha catudhātupariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ
katvā niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ purimasadisamevāti.
                    Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
@Footnote: 1 cha.Ma. bīlaso, i. dilaso evamuparipi       2 cha.Ma., i. nisinnabhāvo
@3 cha.Ma.....pariggahaṇena sabbattha evamuparipi
                         Navasīvathikāpabbavaṇṇanā
     [112] Evaṃ dhātumanasikāravasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni navahi
sīvathikāpabbehi vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha seyyathāpi passeyyāti
yathā passeyya. Sarīranti matasarīraṃ. Sīvathikāya chaḍḍitanti susāne apaviṭṭhaṃ. Ekāhaṃ
matassa assāti ekāhamataṃ. Dvīhaṃ matassa assāti dvīhamataṃ. Tīhaṃ matassa assāti
tīhamataṃ. Bhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena
sūnabhāvena uddhumātattā uddhumātakaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnavaṇṇaṃ. Vinīlameva
vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Maṃsussadaṭṭhānesu
rattavaṇṇassa pubbasanniccayaṭṭhānesu setavaṇṇassa yebhuyyena vinīlavaṇṇassa
nīlaṭṭhānesu nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānepi 1- navahi
vā vaṇamukhehi vissandamānaṃ pubbaṃ vipubbaṃ. Vipubbameva vipubbakaṃ, paṭikūlattā vā
kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Vipubbakaṃ jātaṃ tathābhāvaṃ gatanti vipubbakajātaṃ.
     So imameva kāyanti so bhikkhu imaṃ attano kāyaṃ tena kāyena saddhiṃ
ñāṇena upasaṃharati upaneti. Kathaṃ? ayaṃpi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī
evaṃanatītoti.
     Kiṃ 1-  vuttaṃ hoti:- āyu usmā viññāṇanti imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ
atthitāya ayaṃ kāyo ṭhānagamanādikkhamo hoti, imesaṃ pana vigamā ayaṃpi evaṃdhammo
evaṃpūtikasabhāvoyeva, evaṃbhāvīti evaṃuddhumātādibhedo bhavissati, evaṃanatītoti
evaṃuddhumātādibhāvaṃ anatikkanto.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ uddhumātādipariggaṇhanena attano vā kāye,
parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī
viharati.
     Khajjamānanti udarādīsu nisīditvā udaramaṃsaṃ oṭṭhamaṃsaṃ akkhikuṭādīni
luñcitvā khādiyamānaṃ. Samaṃsalohitanti sesāvasesamaṃsalohitayuttaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma., i. paribhinnaṭṭhānehi.      2 cha.Ma., i. idaṃ
Nimmaṃsalohitamakkhitanti maṃse khīṇepi lohitaṃ na sussati, taṃ sandhāya vuttaṃ
"nimmaṃsalohitamakkhitan"ti. Aññenāti aññena disābhāgena. Hatthaṭṭhikanti
catusaṭṭhibhedaṃpi hatthaṭṭhikaṃ pāṭiyekkaṃ vippakiṇṇaṃ. Pādaṭṭhikādīsupi eseva nayo.
Terovassikānīti atikkantasaṃvaccharāni. Pūtīnīti abbhokāse ṭhitāni
vātātapavuṭṭhisamphasse na terovassikāneva pūtīni honti. Antobhūmigatāni
pana cirataraṃ tiṭṭhanti. Cuṇṇakajātānīti cuṇṇacuṇṇaṃ hutvā vippakiṇṇāni. Sabbattha
so imamevāti vuttanayena khajjamānādīnaṃ vasena yojanā kātabbā.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ khajjamānādipariggaṇhanena yāva cuṇṇakabhāvā
attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa
kāye kāyānupassī viharati.
     Idha pana ṭhatvā navasīvathikā samodhānetabbā. "ekāhamataṃ vā"tiādinā
nayena vuttā sabbāpi ekā, "kākehi vā khajjamānan"tiādikā ekā,
"aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhan"ti ekā, "nimmaṃsalohitamakkhitaṃ
nahārusambandhan"ti ekā, "apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhan"ti ekā, "aṭṭhikāni
apagatasambandhanānī"tiādikā ekā, "aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgānī"ti
ekā, "puñjakitāni terovassikānī"ti ekā, "pūtīni cuṇṇakajātānī"ti ekā.
     Evaṃ kho bhikkhaveti idha 1- navasīvathikā dassetvā kāyānupassanaṃ niṭṭhapento
āha. Tattha navasīvathikāpariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā
samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayaṃ pajahano
nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavaseneva ussakkitvā nibbutiṃ
pāpuṇātīti idaṃ navasīvathikāpariggāhakānaṃ bhikkhūnaṃ yāva arahattā niyyānamukhanti.
                     Navasīvathikāpabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
     Ettāvatā ca ānāpānapabbaṃ iriyāpathapabbaṃ catusampajaññapabbaṃ
paṭikūlamanasikārapabbaṃ dhātumanasikārapabbaṃ navasīvathikāpabbāni"ti 2- catuddasapabbā
kāyānupassanā niṭṭhitā hoti. Tattha ānāpānapabbaṃ paṭikūlamanasikārapabbanti
@Footnote: 1 cha.Ma. idaṃ       2 i. nava....pabbanti
Imāneva dve appanākammaṭṭhānāni. Sīvathikānaṃ pana ādīnavānupassanāvasena
vuttattā sesāni dvādasāpi upacārakammaṭṭhānānevāti.
                        Kāyānupassanā niṭṭhitā.
                          -------------
                        Vedanānupassanāvaṇṇanā
     [113] Evaṃ bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā
idāni navavidhena vedanānupassanaṃ kathetuṃ kathañca bhikkhaveti ādimāha. Tattha
sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno "ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ
vediyāmī"ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā
thaññapivanādikāle sukhaṃ vediyamānā "sukhaṃ vediyamānā"ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ
jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpaṃ jānanaṃ hi sattūpaladdhiṃ na vijahati, sattasaññaṃ
na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno
jānanaṃ sattūpaladdhiṃ vijahati, sattasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ ceva satipaṭṭhānabhāvanā
ca hoti. Idañhi "ko vediyati, kassa vedanā, kiṃkāraṇā vedanā"ti
evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.
     Tattha ko vediyatīti na koci satto vā puggalo vā vediyati. Kassa
vedanāti na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃkāraṇā vedanāti
vatthuārammaṇāva panassa vedanā. 1- Tasmā esa evaṃ pajānāti "taṃ taṃ
sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vediyati, taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya
`ahaṃ vediyāmī'ti vohāramattaṃ hotī"ti. Evaṃ vedanāva vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā
vedanāva vediyatīti sallakkhento esa "sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī"ti pajānātīti
veditabbo. Cittalatāpabbate aññataro thero viya. Thero kira aphāsukakāle
balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati. Tameko daharo āha "kataraṃ vo
bhante ṭhānaṃ rujjatī"ti. Āvuso pāṭiyekkaṃ rujjanaṭṭhānaṃ nāma natthi, vatthuṃ
@Footnote: 1 ka. vedanāti
Ārammaṇaṃ katvā vedanāva vediyatīti. Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ
vaṭṭati no bhanteti. Adhivāsemi āvusoti. Adhivāsanā bhante seyyāti. Thero
adhivāsesi. Tato vāto yāva hadayā phālesi, mañcake antāni rāsibhūtāni
ahesuṃ. Thero daharassa dassesi "vaṭṭatāvuso ettakā adhivāsanā"ti. Daharo
tuṇhī ahosi. Thero viriyasamathaṃ yojetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā
samasīsī hutvā parinibbāyi.
     Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ .pe. Nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno
"nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī"ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ
kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ
rūpakammaṭṭhānañca arūpakammaṭṭhānañca. Rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva
vuccati. Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā
vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ katheti. Tadubhayaṃpi sabbākārato
visuddhimagge dassitameva.
     Arūpakammaṭṭhānaṃ pana kathento yebhuyyena vedanāvasena katheti. Tividho
hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso phassavasena vedanāvasena cittavasenāti. Kathaṃ?
ekaccassa hi saṅkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ
ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāte 1- taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno
phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā
pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā vijānantaṃ uppajjamānaṃ
viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti. Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi "na kevalaṃ
phassova uppajjati, tena saddhiṃ tadeva ārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati,
sañjānamānā 2- saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ 3- viññāṇaṃpi
uppajjatī"ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhati. Yassa vedanā pākaṭā hoti, so
"na kevalaṃ vedanāva uppajjati, tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi
uppajjati, sañjānamānā 2- saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ 3- viññāṇaṃpi
uppajjatī"ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhati. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, so
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭhamābhinipāto     2-2 cha.Ma. sañjānanamānā    3-3 cha.Ma. vijānanamānaṃ
"na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati, tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi
uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi
uppajjatī"ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhati.
     So "ime phassapañcamakā dhammā kiṃ nissitā"ti upadhārento "vatthuṃ
nissitā"ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo, yaṃ sandhāya vuttaṃ "idañca pana
me viññāṇaṃ ettha nissitaṃ ettha paṭibaddhan"ti. 1- So atthato bhūtāni ceva
upādārūpāni ca. Evamettha "vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāman"ti nāmarūpamattameva
passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ
hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi.
     So "ime pañcakkhandhā kiṃhetukā"ti upaparikkhanto "avijjādihetukā"ti
passati. Tato paccayā ceva paccayuppannañca idaṃ, añño satto vā puggalo vā
natthi, suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā
vipassanāpaṭipāṭiyā "aniccaṃ dukkhaṃ anattā"ti sammasanto vicarati.
     So "ajja ajjā"ti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ
puggalasappāyaṃ bhojanasappāyaṃ dhammassavanasappāyaṃ ca labhitvā ekapallaṅkena
nisinno vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṃ imesaṃpi tiṇṇaṃ
janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.
     Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena
vā hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati.
Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? vedanāuppattipākaṭatāya.
Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ
maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotaṃ sappiṃ khādāpayantaṃ viya satapākatelaṃ
makkhayamānaṃ viya ghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya "aho sukhaṃ aho
@Footnote: 1 dī.Sī. 9/234-5/77 sāmaññaphalasutta, Ma.Ma. 13/252/228 mahāsakuludāyisutta
Sukhan"ti vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ
khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesantaṃ viya vilīnatambalohena
āsiñcantaṃ viya sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ pakkhipayamānaṃ 1- viya
"aho dukkhaṃ aho dukkhan"ti vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ
uppatti pākaṭā hoti.
     Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārā avibhūtā. Hesā 2- sukhadukkhānaṃ
apagameva sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato
gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathākiṃ? yathā antarā piṭṭhipāsāṇaṃ ārohitvā palātassa
migassa anupathaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāgepi parabhāgepi
padaṃ disvā majjhe apassantopi "ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe
piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī"ti nayato jānāti, evaṃ
āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhavedanāya uppatti pākaṭā hoti. Oruḷhaṭṭhāne
padaṃ viya dukkhavedanāya uppatti pākaṭā hoti. "ito āruyha ito oruyha
majjheeva gato"ti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagameva sātāsātapaṭikkhepavasena
majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti.
Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena
nivattetvā ca 3- dassesi.
     Na kevalaṃ idheva evaṃ dassesi, cūḷataṇhāsaṅkhaye mahātaṇhāsaṅkhaye
cūḷavedalle mahāvedalle raṭṭhapālasutte māgandiyasutte dhātuvibhaṅge
āneñjasappāye dīghanikāyamhi mahānidāne sakkapañhe mahāsatipaṭṭhāne saṃyuttamhi
cūḷanidānasutte rukkhopame parivīmaṃsanasutte sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu
suttesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena
nivattetvā dassesi. Yathā ca tesu, evaṃ imasmiṃpi satipaṭṭhānasutte paṭhamaṃ
rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā
dassesi.
@Footnote: 1 cha.Ma. khipamānaṃ, Sī. khipiyamānaṃ, Ma. pakkhipamānaṃ   2 cha.Ma. sā
@3 cha.Ma. nibbattetvā va
     Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo:- sukhaṃ vedanaṃ
vediyāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhavedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ
vediyamāno "sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī"ti pajānāti. Tena yā pubbe anubhūtapubbā
dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya vedanāya ito paṭhamaṃ
abhāvato vedanā nāma aniccā adhuvā vipariṇāmadhammāti 1- itiha tattha sampajāno
hoti.
     Vuttampi cetaṃ bhagavatā:-
     "yasmiṃ aggivessana samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye
dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye
vedanaṃ vedeti, yasmiṃ aggivessana samaye dukkhaṃ .pe. Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ
vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti,
adukkhamasukhaññeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi kho aggivessana
vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā
nirodhadhammā. Dukkhāpi kho .pe. Adukkhamasukhāpi kho aggivessana vedanā
aniccā .pe. Nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi
vedanāya nibbindati dukkhāyapi adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati,
nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.
`khīṇā Jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti
pajānātī"ti. 2-
     Sāmisaṃ vā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā
cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammasitasomanassavedanā.
Sāmisā dukkhā nāma cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisā dukkhā nāma cha
nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā.
Nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammasitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo
uparipaṇṇāsake pāliyaṃ āgatoyeva.
@Footnote: 1 cha.Ma. iti-saddo na dissati    2 Ma.Ma. 13/205/182 dīghanakhasutta
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ sukhavedanādipariggaṇhanena attano vā vedanāsu,
parassa vā vedanāsu, kālena vā attano, kālena vā parassa vedanāsu
vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vāti ettha pana "avijjāsamudayā
vedanāsamudayo"tiādīhi 1- pañcahi pañcahi ākārehi vedanānaṃ samudayañca vayañca
passanto samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu
viharati, kālena samudayadhammānupassī vā kālena vayadhammānupassī vā vedanāsu
viharatīti veditabbo. Ito paraṃ kāyānupassanāya vuttanayameva.
     Kevalañhi idha vedanāpariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā
vedanāpariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                       Vedanānupassanā niṭṭhitā.
                          -------------
                         Cittānupassanāvaṇṇanā
     [114] Evaṃ navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni
soḷasavidhena cittānupassanaṃ kathetuṃ kathañca bhikkhavetiādimāha. Tattha sarāganti
aṭṭhavidhalobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na
dhammasamodhānaṃ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Sesāni cattāri
akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhaṃ
domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasākusalacittāni neva
purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti
duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā tānipi idha
vaṭṭantiyeva. Imasmiṃyeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādinnānīti.
Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṅkhittanti thīnamiddhānupatitaṃ, etamhi
saṅkucitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ, etañhi pasavacittaṃ 2- nāma.
@Footnote: 1 khu. paṭi. 31/108/80 ñāṇakathā (syā)    2 cha.Ma., i. pasaṭacittaṃ
     Mahaggatanti rūpāvacarārūpāvacaraṃ. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti
kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ,
anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi.
Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttaṃ.
Avimattanti ubhayavimuttivirahitaṃ, samucchedapaṭipassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha
okāsova natthi.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ sarāgādipariggaṇhanena yasmiṃ yasmiṃ khaṇe yaṃ yaṃ cittaṃ
pavattati, taṃ taṃ sallakkhento attano vā citte, parassa vā citte, kālena
vā attano, kālena vā parassa citte cittānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassīti
ettha pana "avijjāsamudayā viññāṇasamudayo"ti 1- evaṃ pañcahi pañcahi ākārehi
viññāṇassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Ito paraṃ vuttanayameva.
     Kevalañhi idha cittapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā
cittapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                        Cittānupassanā niṭṭhitā.
                           ----------
                     Dhammānupassanā nīvaraṇapabbavaṇṇanā
     [115] Evaṃ soḷasavidhena cittānupassanaṃ kathetvā idāni pañcavidhena
dhammānupassanaṃ dassetuṃ kathañca bhikkhavetiādimāha. Apica bhagavatā kāyānupassanāya
suddharūpapariggaho kathito, vedanā cittānupassanāhi suddhaarūpapariggaho. Idāni
rūpārūpamissakapariggahaṃ kathetuṃ "kathañca bhikkhave"tiādimāha. Kāyānupassanāya vā
rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova,
cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova. 2- Idāni saññāsaṅkhārakkhandhapariggahaṃpi
kathetuṃ "kathañca bhikkhave"tiādimāha.
@Footnote: 1 khu. paṭi. 31/110/81 ñāṇakathā (syā)     2 cha.Ma.....pariggahovāti.
     Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena
vā pahīnattā vā avijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa
uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. 1- Iminā nayena
sabbapadesu attho veditabbo.
     Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti.
Subhanimittaṃ nāma subhaṃpi subhanimittaṃ, subhārammaṇaṃpi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro
nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce niccanti vā dukkhe sukhanti
vā anattani attāti vā asubhe subhanti vā manasikāro, taṃ tattha bahulaṃ
pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā "atthi bhikkhave subhanimittaṃ,
tatthāyonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa
uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 2-
     Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma
asubhaṃpi asubhārammaṇaṃpi. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro
anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti vā anattani anattāti vā asubhe
asubhanti vā manasikāro, taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahiyyati.
Tenāha bhagavā "atthi bhikkhave asubhanimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā
kāmacchandassa pahānāyā"ti. 3-
     Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti asubhanimittassa
uggaho asubhabhāvanānuyogo indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā
kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Dasavidhaṃ hi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi
kāmacchando pahiyyati, bhāventassāpi, indriyesu pihitadvārassāpi, catunnaṃ
pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi.
Tenetaṃ vuttaṃ vuttaṃ:-
@Footnote: 1 ka. pajānātīti        2 saṃ. mahā. 19/232/91 āhārasutta
@3 saṃ. mahā. 19/232/94 āhārasutta
         "cattāro pañca ālope         abhutvā udakaṃ pive
          alaṃ phāsuvihārāya              pahitattassa bhikkhuno"ti. 1-
     Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi
kāmacchando pahiyyati, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahiyyati.
Tena vuttaṃ  "../../bdpicture/cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi
dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti
pajānāti.
     Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti.
Tattha paṭighaṃpi paṭighanimittaṃ, paṭighārammaṇaṃpi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro
sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati.
Tenāha bhagavā "atthi bhikkhave paṭighanimittaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro,
ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya uppannassa vā byāpādassa
bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 2-
     Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha tattha
"mettā"ti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati. "cetovimuttī"ti appanāva.
Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahiyyati.
Tenāha bhagavā "atthi bhikkhave mettā cetovimutti, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa anuppādāya uppannassa vā
byāpādassa pahānāyā"ti. 3-
     Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti mettānimittassa
uggaho mettābhāvanānuyogo kammassakatāpaccavekkhaṇā paṭisaṅkhānabahulatā
kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Odissakaanodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ
uggaṇhantassāpi byāpādo pahiyyati, odiso anodiso disāpharaṇavasena mettaṃ
bhāventassāpi. "tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni nāsetuṃ
sakkhissasi, nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi,
@Footnote: 1 khu. thera. 26/983/395 sāriputtattheragāthā   2 saṃ. mahā. 19/232/92 āhārasutta
@4 saṃ. mahā. 19/232/94 āhārasutta
Parassa kujjhanaṃ nāma vitacchitaaṅgāratattaayasalākagūthādīni gahetvā paraṃ
paharitukāmatāsadisaṃ hoti, esopi tava kuddho kiṃ karissati, kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ
sakkhissati, esa attano kammeneva āgantvā attano kammena gamissati,
apaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātaṃ khittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake
paṭissatī"ti 1- evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhaya-
kammasakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise
mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahiyyati. Ṭhānanisajjādīsu
mettānissitasappāyakathāyapi pahiyyati. Tena vuttaṃ "../../bdpicture/cha dhammā byāpādassa
pahānāya saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa
anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
     Aratiādīsu ayonisomanasikārena thīnamiddhassa uppādo hoti. Arati
nāma ukkaṇṭhittā. Tandi nāma kāyālasiyatā. Vijambhitā nāma kāyāvinamanā.
Bhattasammado nāma bhattamucchābhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa
līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thīnamiddhaṃ
uppajjati. Tenāha bhagavā "atthi bhikkhave arati tandi vijambhitā bhattasammado
cetaso līnattaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā
thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti 2-
     ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu
nāma paṭhamārambhaviriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantatāya tato balavataraṃ.
Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede
viriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thīnamiddhaṃ pahiyyati. Tenāha "atthi
bhikkhave ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
ayamāhāro anuppannassa vā thīnamiddhassa anuppādāya uppannassa vā
thīnamiddhassa pahānāyā"ti. 3-
     Apica cha dhammā thīnamiddhassa pahānāya saṃvattanti, atibhojane nimittaggāho
iriyāpathasamparivattanatā ālokasaññāmanasikāro abbhokāsavāso
@Footnote: 1 cha.Ma. patissatīti   2 saṃ. mahā. 19/232/92 āhārasutta
@3 saṃ. mahā. 19/232/94 āhārasutta
Kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Āhārahatthakabhuttavamitakatatravaṭṭakaalaṃsāṭakakākamāsakabhojanaṃ
bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thīnamiddhaṃ
mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati. Catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā
pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti evaṃ atibhojananimittaṃ
gaṇhantassapi thīnamiddhaṃ pahiyyati. Yasmiṃ iriyāpathe thīnamiddhaṃ okkamati, tato aññaṃ
parivattentassāpi rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā suriyālokaṃ
manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathīnamiddhe
kalyāṇamitte sevantassāpi thīnamiddhaṃ pahiyyati. Ṭhānanisajjādīsu
dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahiyyati. Tena vuttaṃ "../../bdpicture/cha dhammā thīnamiddhassa pahānāya
saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thīnamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ
anuppādo hotīti pajānāti.
     Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccassa kukkuccassa uppādo
hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro. Uddhaccakukkuccameva taṃ atthato. Tattha
ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha "atthi
bhikkhave cetaso avūpasamo, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro
anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā
uddhaccakukccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 1-
     Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti.
Tenāha "atthi bhikkhave cetaso vūpasamo, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa anuppādāya uppannassa vā
uddhaccakukkuccassa pahānāyā"ti. 2-
     Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti bahussutatā
paripucchakatā vinaye pakataññutā vuḍḍhasevitā kalyāṇamittatā sappāyakathāti.
Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye
pālivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahiyyati.
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/92     2 saṃ. mahā. 19/232/94 bojjhaṅgasaṃyutta āhārasutta
Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi vinayapaṇṇattiyaṃ ciṇṇavasikatāya pakataññunopi
vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte
sevantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahiyyati. Ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissita-
sappāyakathāya pahiyyati. Tena vuttaṃ "../../bdpicture/cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya
saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa
arahattamaggena kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
     Vicikicchāṭṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo
hoti. Vicikicchāṭṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva,
tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha "atthi
bhikkhave vicikicchāṭṭhānīyā dhammā, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro
anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya
vepullāyā"ti. 1-
     Kusalādīsu dhammesu yonisomanasikārena panassāpi vicikicchāya pahānaṃ
hoti. Tenāha "atthi bhikkhave kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā 2-
sevitabbāsevitabbā 2- dhammā hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā,
tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya
uppādāya uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 3-
     Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti bahussutatā paripucchakatā
vinaye pakataññutā adhimokkhabahulatā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Bāhusaccenapi
hi ekaṃ vā .pe. Pañca vā nikāye pālivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi
vicikicchā pahiyyati. Tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi vinaye
ciṇṇavasibhāvassāpi tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi
saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahiyyati.
Ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahiyyati. Tena vuttaṃ "../../bdpicture/cha
dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya
vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/92 āhārasutta   2-2 pāliyaṃ ime pāṭhā na dissanti
@3 saṃ. mahā. 19/232/94 āhārastta
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ pañcanīvaraṇapariggaṇhanena attano vā dhammesu,
parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī
viharati. Samudayavayā panettha subhanimittaasubhanimittādīsu ayonisomanasikāra-
yonisomanasikāravasena pañcasu nīvaraṇesu vuttanayena nīharitabbā. Ito paraṃ vuttanayameva.
     Kevalañhi idha nīvaraṇapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā
nīvaraṇapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                       Nīvaraṇapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
                           Khandhapabbavaṇṇanā
     [116] Evaṃ pañcanīvaraṇavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni
pañcakkhandhavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha pañcasu upādānakkhandhesūti
upādānassa khandhā upādānakkhandhā, upādānassa paccayabhūtā dhammapuñjā
dhammarāsiyoti attho. Ayamettha saṅkhePo. Vitthārato pana khandhakathā visuddhimagge
vuttā. Iti rūpanti "idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, na ito paraṃ rūpaṃ atthī"ti
sabhāvato rūpaṃ jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhePo. Vitthārena
pana rūpādīni visuddhimagge khandhakathāyameva vuttāni. Iti rūpassa samudayoti evaṃ
avijjāsamudayādivasena pañcahākārehi rūpassa samudayo. Iti rūpassa atthaṅgamoti
evaṃ avijjānirodhādivasena pañcahākārehi rūpassa atthaṅgamo, vedanādīsupi eseva
nayo. Ayamettha saṅkhePo. Vitthāro pana visuddhimagge udayabbayañāṇakathāyaṃ vutto,
     iti ajjhattaṃ vāti evaṃ pañcakkhandhapariggaṇhanena attano vā dhammesu,
parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu
dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha "avijjāsamudayā rūpasamudayo"tiādīnaṃ 1-
pañcasu khandhesu vuttānaṃ paññāsāya lakkhaṇānaṃ vasena nīharitabbā. Ito
paraṃ vuttanayameva.
@Footnote: 1 khu. paṭi. 31/106/79 udayabbayañāṇaniddesa (syā)
     Kevalañhi idha khandhapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā
khandhapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                       Khandhapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           ----------
                          Āyatanapabbavaṇṇanā
     [117] Evaṃ pañcakkhandhavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni
āyatanavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesūti
cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo manoti imesu chasu ajjhattikesu rūpaṃ saddo
gandho raso phoṭṭhabbo dhammāti imesu chasu bāhiresu. Cakkhuñca pajānātīti
cakkhupasādaṃ yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Rūpe ca pajānātīti bahiddhā
catusamuṭṭhānikarūpaṃ ca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati
saññojananti yañca taṃ cakkhuñceva rūpe cāti ubhayaṃ paṭicca kāmarāgaññojanaṃ
paṭighamānadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsabhavarāgaissāmacchariyāvijjāsaññojananti
dasavidhaṃ saññojanaṃ uppajjati, tañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti.
     Kathaṃ panetaṃ uppajjatīti. Cakkhudvāre tāva āpāthagataṃ iṭṭhārammaṇaṃ
kāmassādavasena assādayato abhinandato kāmarāgasaññojanaṃ uppajjati.
Aniṭṭhārammaṇe kujjhato paṭighasaññojanaṃ uppajjati. "ṭhapetvā maṃ na koci añño
etaṃ ārammaṇaṃ vibhāvetuṃ samattho atthī"ti maññato mānasaññojanaṃ uppajjati
"evaṃ 1- rūpārammaṇaṃ niccaṃ dhuvan"ti gaṇhato diṭṭhisaññojanaṃ uppajjati. "evaṃ 1-
rūpārammaṇaṃ satto nukho sattassa nukho"ti vicikicchato vicikicchāsaññojanaṃ
uppajjati. "sampattibhave vata no idaṃ sulabhaṃ jātan"ti bhavaṃ patthentassa
bhavasaññojanaṃ uppajjati. "āyatiṃ evarūpaṃ sīlabbataṃ samādiyitvā sakkā laddhun"ti
sīlabbataṃ samādiyantassa sīlabbataparāmāsasaññojanaṃ uppajjati. "aho vatetaṃ
rūpārammaṇaṃ aññe na labheyyun"ti usūyāyato 2- issāsaññojanaṃ uppajjati.
@Footnote: 1-1 cha.Ma. etaṃ            2 cha.Ma. usūyato
Attanā laddhaṃ rūpārammaṇaṃ aññassa maccharāyato macchariyasaññojanaṃ uppajjati.
Sabbeheva sahajātaaññāṇavasena avijjāsaññojanaṃ uppajjati.
     Yathā ca anuppannassāti yena kāraṇena asamudācāravasena anuppannassa
tassa dasavidhassāpi saññojanassa uppādo hoti, tañca kāraṇaṃ pajānāti.
Yathā ca uppannassāti appahīnaṭṭhena pana samudācāravasena vā uppannassa
tassa dasavidhassāpi saññojanassa yena kāraṇena pahānaṃ hoti, tañca kāraṇaṃ
pajānāti. Yathā ca pahīnassāti tadaṅgavikkhambhanappahānavasena pahīnassāpi tassa
dasavidhassa saññojanassa yena kāraṇena āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.
Kena kāraṇena panassa āyatiṃ anuppādo hoti,? diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsa-
issāmacchariyabhedassa tāva pañcavidhassa saññojanassa sotāpattimaggena āyatiṃ
anuppādo hoti. Kāmarāgapaṭighasaññojanadvayassa oḷārikassa sakadāgāmimaggena
anusahagatassa anāgāmimaggena mānabhavarāgāvijjāsaññojanattayassa arahattamaggena
āyatiṃ anuppādo hoti.
     So tañca pajānāti sadde cātiādīsupi eseva nayo. Apicettha
āyatanakathā vitthārato visuddhimagge āyatananiddese vuttanayeneva veditabbā.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ ajjhattikāyatanapariggaṇhanena attano vā
dhammesu, bāhirāyatanapariggaṇhanena parassa vā dhammesu, kālena vā attano,
kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha
"avijjāsamudayā cakkhusamudayo"ti rūpāyatanassa rūpakkhandhe, arūpāyatanesu manāyatanassa
viññāṇakkhandhe, dhammāyatanassa sesakkhandhesu vuttanayena nīharitabbā.
Lokuttaradhammā na gahetabbā. Ito paraṃ vuttanayameva.
     Kevalañhi idha āyatanapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā
āyatanapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                      Āyatanapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          ------------
                         Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā
     [118] Evaṃ chaajjhattikabāhirāyatanavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā
idāni bojjhaṅgavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha bojjhaṅgesūti
bujjhanakasattassa aṅgesu. Santanti paṭilābhavasena saṃvijjamānaṃ. Satisambojjhaṅganti
satisaṅkhātaṃ sambojjhaṅgaṃ. Ettha hi sambujjhati āraddhavipassakato paṭṭhāya
yogāvacaroti sambodhi, yāya vā so satiādikāya sattadhammasāmaggiyā sambujjhati
kilesaniddāto uṭṭhāti, saccāni vā paṭivijjhati, sā dhammasāmaggī sambodhi.
Tassa sambodhissa, tassā vā sambodhiyā aṅganti sambojjhaṅgaṃ. Tena vuttaṃ
"satisaṅkhātaṃ sambojjhaṅgan"ti. Sesasambojjhaṅgesupi imināva nayena vacanattho
veditabbo.
     Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anuppannassātiādīsu
pana satisambojjhaṅgassa tāva "atthi bhikkhave satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā,
tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya 1- bhāvanāya
pāripūriyā saṃvattatī"ti 2- evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva
satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva, taṃ tattha
bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.
     Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti satisampajaññaṃ
muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitassatipuggalasevanatā tadadhimuttāti.
Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena bhattanikkhittakākasadisamuṭṭhassati-
puggalaparivajjanena tissadattattheraabhayattherasadisaupaṭṭhitassatipuggalasevanena
ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo
uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī
hotīti pajānāti.
@Footnote: 1 pāliyaṃ bhiyyobhāvāya vepullāyāti ime pāṭhā na dissanti
@2 saṃ. mahā. 19/183/60 kāyasutta.
     Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana "atthi bhikkhave kusalākusalā dhammā .p.
Kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro
anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicaya-
sambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1- evaṃ
uppādo hotīti.
     Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
paripucchakatā vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā duppaññapuggalaparivajjanā
paññavantapuggalasevanā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā tadadhimuttatāti. Tattha
paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgasamathavipassanānaṃ
atthasannissitaparipucchābahulatā.
     Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa
kesanakhalomā atidīghā honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca,
tadā ajjhattikavatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ
duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiravatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ.
Tasmā kesādicchedāpanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena
ucchādananhāpanena ca 2- ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ.
     Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi
ajjhattikabāhire vatthusmiṃ avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇaṃpi aparisuddhaṃ
hoti, aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso
viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇaṃpi
visadaṃ hoti, parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya
obhāso viya. Tena vuttaṃ "vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya
saṃvattatī"ti.
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/92 āhārasutta.    2 ka. ca-saddo na dissati
     Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace
hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni. Tato viriyindriyaṃ paggahakicca,
satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ
dassanakaccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā
manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha
nidassanaṃ. Sace pana viriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ
kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ.
Tatrāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve
sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.
     Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhiviriyānañca samattaṃ pasaṃsanti.
Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno 1- hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño
mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati. Bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti.
Cittuppādamatteneva kusalaṃ hotīti atidhāvitvā dānādīni akaronto niraye
uppajjati. Ubhinnaṃ samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavā samādhi 2- pana mandaṃ
viriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati. 3- Balavaṃ viriyaṃ mando samādhi 2-
viriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ abhibhavati. 3- Samādhi pana viriyena saṃyojito
kosajje patituṃ na labhati. Viriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati.
Tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti.
     Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ saddahanto okappento
appanaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī
vaṭṭati, evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī
vaṭṭati, evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāyapi appanā
hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ
saddhāviriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena samādhinā kosajjapātato
rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu sabbakammikaamacco viya ca
@Footnote: 1 cha.Ma. mudhāpasanno.   2-2 cha.Ma. i. samādhiṃ.    3-3 cha.Ma. adhibhavati.
Sabbarājakiccesu sabbattha icchitabbā. Tenāha "sati ca pana sabbatthikā vuttā
bhagavatā, kiṃkāraṇā? cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānāva 1- sati, na ca
vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī"ti.
     Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ
dummedhapuggalānaṃ ārakāva parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma
samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā.
Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya
pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅga-
samuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena
bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Viriyasambojjhaṅgassa "atthi bhikkhave ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu,
tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya
pāripūriyā saṃvattatī"ti 2- evaṃ uppādo hoti.
     Apica ekādasa dhammā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
apāyabhayapaccavekkhaṇatā ānisaṃsadassāvitā gamanavīthipaccavekkhaṇatā piṇḍapātāpacāyanatā
dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā satthumahattapaccavekkhaṇatā jātimahattapaccavekkhaṇatā
sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā kusītapuggalaparivajjanatā āraddhaviriyapuggalasevanatā
tadadhimuttatāti.
     Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakaraṇato paṭṭhāya mahādukkhamanubhavanakālepi,
tiracchānayoniyaṃ jālakkhipakuminādīhi gahitakālepi, pājanakaṇṭakādippahāratunnassa
pana sakaṭāhanādikālepi, pittivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantaraṃpi
khuppipāsāhi āturībhūtakālepi 3- kālakañjikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena 4-
aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā
@Footnote: 1 cha.Ma., i. ca.            2 saṃ. mahā. 19/232/93 āhārasutta.
@3 cha.Ma. āturitakālepi.     4 Ma. sattati...
Viriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ, ayameva te bhikkhukālo viriyakaraṇāyāti evaṃ apāyabhayaṃ
paccavekkhantassāpi viriyasambojjhaṅgo uppajjati.
     "na sakkā kusītena navalokuttaradhammaṃ laddhuṃ āraddhaviriyeneva sakkā
ayamānisaṃso viriyassā"ti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. "sabbabuddha-
paccekabuddhamahāsāvakehi 1- te gatamaggo gantabbo, so ca na sakkā kusītena
gantun"ti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. "ye taṃ piṇḍapātādīhi
upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi `taṃ
nissāya jīvissāmā'ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti, athakho attano
kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti, satthārāpi `ayaṃ ime paccaye
paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī'ti na evaṃ sampassatā tuyhaṃ paccayā
anuññātā, athakho `ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato
muccissatī'ti te paccayā anuññātā, sodāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ
piṇḍapātaṃ apacāyissasi, āraddhaviriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotī"ti
evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati mahāmittattherassa viya.
     Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā
mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ
āha "amma asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ sappi,
asukasmiṃ phāṇitaṃ, tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā
khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi, tvaṃ ca bhuñjeyyāsi, ahaṃ pana hiyyo
pakkapārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttamhī"ti. Divā kiṃ bhuñjissasi ammāti.
Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi ammāti.
     Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ
ovadi "mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji, divāpi
kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati, tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati, taṃ
nissāya kho panesā neva khettaṃ na vatthuṃ na bhattaṃ na vatthaṃ paccāsiṃsati, tisso pana
sampattiyo patthayamānā deti, tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na
@Footnote: 1 Sī....mahāsāvakeheva
Sakkhissasīti, ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na
sakkā gaṇhitunti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā
kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā arahattaṃ
pāpuṇitvā na nikkhamissāmī"ti viriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto
hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasitamiva
padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nikkhami. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā
devatā:-
         "namo te purisājañña           namo te purisuttama
          yassa te āsavā khīṇā         dakkhiṇeyyosi mārisā"ti
evaṃ udānaṃ udānetvā "bhante piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ
bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī"ti āha.
     Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento pātoyevāti ñatvā
pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā "idāni me bhātā
āgamissati, idāni āgamissatī"ti dvāraṃ olokayamānā nīsīdi. Sā there gharadvāraṃ
sampatte pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe
ṭhapesi. Thero "sukhaṃ hotū"ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānāva
aṭṭhāsi. Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni
indriyāni, mukhaṃ bandhanā pamuttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha. Mahāupāsikā
araññā āgantvā "kiṃ amma bhātiko te āgato"ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ
pavuttiṃ ārocesi. Sā upāsikā "aj jame puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ
pattan"ti ñatvā "abhiramati te amma bhātā buddhasāsane na ukkaṇṭhatī"ti āha.
     "mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ, yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma,
taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro `ayaṃ
amhākaṃ aputto'ti paribāhiraṃ karonti, so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati,
evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhaviriyova labhatī"ti
dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. "mahā kho pana te satthā, satthuno hi
Mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyaṃpi dhammacakkappa-
vattanepi yamakapāṭihāriyadevorohaṇaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi
dasasahassīlokadhātu kampittha, yuttaṃ nu te evarūpapassa satthuno sāsane `pabbajitvā
kusītena bhavitun"ti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
     Jātiyāpi "tvaṃ idāni na lāmakajātiko, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā
āgato, okkākarājavaṃse sañjātosi, suddhodanamahārājassapi mahāmāyādeviyā ca
nattā, rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na
yuttaṃ kusītena viharitun"ti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
"sāriputtamoggallānā ceva asīti ca mahāsāvakā viriyeneva lokuttaradhammaṃ
paṭivijjhiṃsu, tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjissasi na paṭipajjissasī"ti
evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati. Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise
vissaṭṭhakāyikacetasikaviriye kusītapuggale parivajjentassāpi āraddhaviriye pahitatte
puggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāra-
cittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī
hotīti pajānāti.
     Pītisambojjhaṅgassa "atthi bhikkhave pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā,
tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya
pāripūriyā saṃvattatī"ti 1- evaṃ uppādo hoti. Tattha pītiyeva
pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma, tassa uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.
     Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
buddhānussati dhammasaṃghasīlacāgadevatānussati upasamānussati lūkhapuggalaparivajjanatā
siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti.
     Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno
pītisambojjhaṅgo uppajjati. Dhammasaṃghaguṇaṃ 2- anussarantassāpi, dīgharattaṃ akhaṇḍaṃ
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/93 āhārasutta   2 cha.Ma., i. dhammasaṃghaguṇe
Katvā rakkhitacatuppārisuddhasīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi dasasīlaṃ pañcasīlaṃ
paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṃ bhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā "evaṃ
nāma adamhā"ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ
dinnaṃ dānaṃ paccavekkhantassāpi yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ
pattā, tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, "samāpattiyā
vikkhambhitā kilesā saṭṭhīpi sattatipi vassāni na samudācarantī"ti
paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya
saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale
parivajjentassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducittena siniddhapuggale
sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīye suttante paccavekkhantassāpi,
ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ
uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Passaddhisambojjhaṅgassa "atthi bhikkhave kāyapassaddhi cittapassaddhi,
tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhi-
sambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisamabojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya
vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1- evaṃ uppādo hoti.
     Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā iriyāpathasukhasevanatā majjhattapayogatā
sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā tadadhimuttāti.
     Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu
iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati.
Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge
sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca
kammassakatāpaccavekkhaṇā, iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/93 āhārasutta
Paraṃ viheṭhayamānova vicarati. Evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjentassāpi,
saṃyatapādapāṇipassaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhi-
uppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa
arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Samādhisambojjhaṅgassa "atthi bhikkhave samathanimittaṃ abyagganimittaṃ, tattha
yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya
pāripūriyā saṃvattatī"ti 1- evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ,
avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.
     Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā nimittakusalatā samaye cittassa
paggaṇhanatā samaye cittassa niggaṇhanatā samaye sampahaṃsanatā samaye
ajjhupekkhanatā asamāhitapuggalaparivajjanatā samāhitapuggalasevanatā jhānavimokkha-
paccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā
ca vuttanayeneva veditabbā.
     Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahakusalatā. Samaye cittassa
paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye atisithilaviriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye
dhammavicayaviriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena 2- tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa
niggaṇhanatāti yasmiṃ samaye accāraddhaviriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ
samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye
sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena
vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha
saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte
vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/96 āhārasutta.
@2 cha.Ma. dhammavicayaviriyasambojjhaṅga.... (pīti na dissati)
Dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati "samaye
sampahaṃsanatā"ti.
     Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ
anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti,
tadāssa paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathī viya
samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati "samaye ajjhupekkhanatā"ti. Asamāhitapuggala-
parivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ
ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā
samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu
samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ hi paṭipajjato esa
uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti
pajānāti.
     Upekkhāsambojjhaṅgassa "atthi bhikkhave upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā
dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā upekkhā-
sambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya
vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1- evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva
upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma.
     Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā
sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.
     Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti "tvaṃ attano kammena
āgantvā attano kammena gamissasi, esopi attano kammena āgantvā
attano kammena gamissati, tvaṃ kaṃ kelāyasī"ti evaṃ kammassakatāpaccavekkhaṇena ca,
"paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṃ kaṃ kelāyasī"ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/232/94 āhārasutta.
Ca. Dvīhākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti "idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikāraṃ
ceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñjanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ
bhavissati, sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā"ti evaṃ
assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca "anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālikan"ti evaṃ
tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca, yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.
     Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihī vā attano
puttadhītādike pabbajito vā attano antevāsikasaddhivihārikasamānupajjhāyakādike 1-
mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti,
muhuttaṃpi apassanto "asuko sāmaṇero kuhiṃ, asuko daharo kuhin"ti
bhantamigo viya ito cito ca āloketi, aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya
"muhuttaṃ tāva asukaṃ pesethā"ti yāciyamānopi "amhepi taṃ attano kammaṃ na
kārema, tumhe taṃ gahetvā kilamessathā"ti na deti. Ayaṃ sattakelāyano nāma.
Yo pana pattacīvarathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasituṃpi
na deti, tāvakālikaṃ yācito "mayaṃpi idaṃ mamāyantā 2- na paribhuñjāma, tumhākaṃ
kiṃ dassāmā"ti vadati. Ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsu vatthūsupi
majjhatto udāsino. Ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo
evarūpaṃ sattasaṅkhārakelāyanapuggalaṃ ārakā parivajjentassāpi
sattasaṅkhāramajjhattapuggalaṃ sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ
ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena
bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā sattasambojjhaṅge pariggaṇhitvā parassa
vā, kālena vā attano, kālena vā parassa sambojjhaṅge pariggaṇhitvā dhammesu
dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha sambojjhaṅgānaṃ nibbattinirodhavasena
veditabbā. Ito paraṃ vuttanayameva.
@Footnote: 1 cha.Ma. antevāsikasamānupajjhāyakādike   2 Ma. noyantā
     Kevalañhi idha bojjhaṅgapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ
katvā bojjhaṅgapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                      Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
                          Catusaccapabbavaṇṇanā
     [119] Evaṃ sattabojjhaṅgavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni
catusaccavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha.
     Tattha idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmike dhamme
"idaṃ dukkhan"ti yathāsabhāvato pajānāti, tasseva kho pana dukkhassa janikaṃ
samuṭṭhāpikaṃ purimataṇhaṃ "ayaṃ dukkhasamudayo"ti, ubhinnaṃ appavatti nibbānaṃ "ayaṃ
dukkhanirodho"ti, dukkhaparijānanaṃ samudayapajahanaṃ nirodhasacchikaraṇaṃ ariyamaggaṃ "ayaṃ
dukkhanirodhagāminī paṭipadā"ti yathāsabhāvato pajānātīti attho. Avasesā ariyasaccakathā
visuddhimagge vitthāritāyeva.
     Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā cattāri saccāni pariggaṇhitvā,
parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa cattāri saccāni pariggaṇhitvā
dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha catunnaṃ saccānaṃ yathāsabhāvato
uppattinibbutivasena 1- veditabbā. Ito paraṃ vuttanayameva.
     Kevalañhi idha catusaccapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā
saccapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
                      Catusaccapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.
                          -------------
@Footnote: 1 cha.Ma. uppattinivattivasena
     Ettāvatā ānāpānaṃ catuiriyāpathaṃ catusampajaññaṃ dvattiṃsākāraṃ
catudhātuvavatthānaṃ navasīvathikā vedanānupassanā cittānupassanā nīvaraṇapariggaho
khandhapariggaho āyatanapariggaho bojjhaṅgapariggaho saccapariggahoti ekavīsati
kammaṭṭhānāni vuttāni. Tesu ānāpānadvattiṃsākāranavasīvathikāti ekādasa appanā-
kammaṭṭhānāni honti. Dīghabhāṇakamahāsivatthero pana "navasīvathikā ādīnavānu-
passanāvasena vuttā"ti āha. Tasmā tassa matena dveyeva appanākammaṭṭhānāni,
sesāni upacārakammaṭṭhānāni. Kiṃ panetesu sabbesu abhiniveso jāyati na jāyatīti.
Na jāyati. Iriyāpathasampajaññanīvaraṇasambojjhaṅgesu hi abhiniveso na jāyati,
sesesu jāyatīti. Mahāsivatthero panāha "etesupi abhiniveso jāyati, ayañhi
atthi nu kho me cattāro iriyāpathā, udāhu natthi, atthi nu kho me catusampajaññaṃ,
udāhu natthi, atthi nu kho me pañca nīvaraṇā, udāhu natthi, atthi nu kho me
sattabojjhaṅgā, udāhu natthīti evaṃ pariggaṇhāti, tasmā sabbattha abhiniveso
jāyatī"ti.
     [137] Yo hi koci bhikkhaveti yo koci 1- bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako
vā upāsikā vā. Evaṃ bhāveyyāti ādito paṭṭhāya vuttena bhāvanānukkamena
bhāveyya. Pāṭikaṅkhanti paṭikaṅkhitabbaṃ, avassaṃ bhāvīti attho. Aññāti arahattaṃ.
Sati vā upādiseseti upādisese vā sati aparikkhīṇe. Anāgāmitāti anāgāmibhāvo.
     Evaṃ sattannaṃ vassānaṃ vasena sāsanassa niyyānikabhāvaṃ dassetvā
puna tato appatarepi kāle dassento "tiṭṭhantu bhikkhave"tiādimāha. Sabbaṃpi
cetaṃ majjhimasseva veneyyapuggalassa 2- vasena vuttaṃ. Tikkhapaññaṃ pana sandhāya
         "pāto anusiṭṭho sāyaṃ          visesaṃ adhigamissati,
          sāyaṃ anusiṭṭho pāto          visesaṃ adhigamissatī"ti 3-
vuttaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. yo hi koci   2 cha.Ma. neyyapuggalassa
@3 Ma.Ma. 13/345/328 bodhirājakumārasutta
     Iti bhagavā "evaṃ niyyānikaṃ bhikkhave mama sāsanan"ti dassetvā
ekavīsatiyāpi ṭhānesu arahattanikūṭena desitaṃ desanaṃ niyyātento "ekāyano
ayaṃ bhikkhave maggo .pe. Iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttan"ti āha.
Sesaṃ uttānatthamevāti.
                    Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya
                     satipaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           -----------
                   Mūlapariyāyavaggo nāma paṭhamo vaggo.
                              Niṭṭhito
                         ---------------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 7 page 240-319. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=7&A=6135              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=7&A=6135              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=131              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=12&A=1754              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=12&A=2073              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=12&A=2073              Contents of The Tipitaka Volume 12 http://84000.org/tipitaka/read/?index_12

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com