|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Atthakatha Book 52 : PALI ROMAN Cariyā.A. (paramatthadī.)
9. Vessantaracariyāvaṇṇanā
[67] Yā me ahosi janikā phussatī nāma khattiyā
sā atītāsu jātīsu sakkassa mahesī piyā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page92.
#[67] Navame yā me ahosi janikāti ettha meti vessantarabhūtaṃ attānaṃ
sandhāya satthā vadati. Tenevāha "phussatī nāma khattiyā"ti. Tadā hissa mātā
"phussatī"ti 1- evaṃnāmikā khattiyānī ahosi. Sā atītāsu jātīsūti sā tato
anantarātītajātiyaṃ. Ekatthe hi etaṃ bahuvacanaṃ. Sakkassa mahesī piyā ahosīti
sambandho. Atha vā yā me ahosi janikā imasmiṃ carimattabhāve, sā atītāsu jātīsu
phussatī nāma, tattha atītāya jātiyā khattiyā, yatthāhaṃ tassā kucchimhi vessantaro
hutvā nibbattiṃ, tato anantarātītāya sakkassa mahesī piyā ahosīti. Tatrāyaṃ
anupubbikathā:-
ito hi ekanavute kappe vipassī nāma satthā loke udapādi. Tasmiṃ bandhumatīnagaraṃ
upanissāya kheme migadāye viharante bandhumā rājā kenaci raññā pesitaṃ mahagghaṃ
candanasāraṃ attano jeṭṭhadhītāya adāsi, sā tena sukhumaṃ candanacuṇṇaṃ kāretvā samuggaṃ
pūretvā vihāraṃ gantvā satthu suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ pūjetvā sesacuṇṇāni
gandhakuṭiyaṃ vikiritvā "bhante anāgate tumhādisassa buddhassa mātā bhaveyyan"ti
patthanaṃ akāsi. Sā tato cutā tassā candanacuṇṇapūjāya phalena rattacandanaparipphositena
viya sarīrena devesu ca manussesu ca saṃsarantī tāvatiṃsabhavane sakkassa devarañño
aggamahesī hutvā nibbatti. Athassā āyupariyosāne pubbanimittesu uppannesu
sakko devarājā tassā parikkhīṇāyukataṃ ñatvā tassā anukampāya "bhadde phussati dasa
te vare dammi, te gaṇhassū"ti āha. Tena vuttaṃ:-
[68] "tassā āyukkhayaṃ ñatvā devindo etadabravi
dadāmi te dasa vare vara bhadde yadicchasī"ti.
#[68] Tattha varāti varassu varaṃ gaṇha. Bhadde yadicchasīti bhadde phussati yaṃ
icchasi yaṃ tava piyaṃ, taṃ dasahi koṭṭhāsehi "varaṃ varassu paṭiggaṇhāhī"ti vadati.
@Footnote: 1 Sī. phusatīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page93.
[69] Punidamabravīti puna idaṃ sā attano cavanadhammataṃ ajānantī "kiṃ nu me
aparādhatthī"tiādikaṃ abhāsi. Sā hi pamattā hutvā attano āyukkhayaṃ ajānantī ayaṃ
"varaṃ gaṇhā"ti vadanto "katthaci mama uppajjanaṃ icchatī"ti ñatvā evamāha. Tattha
aparādhatthīti aparādho atthi. Kiṃ nu dessā ahantavāti kiṃ kāraṇaṃ ahaṃ tava dessā
kujjhitabbā appiyā jātā. Rammā cāvesi maṃ ṭhānāti ramaṇīyā imasmā ṭhānā
cāvesi. Vātova dharaṇīruhanti yena balavā māluto viya rukkhaṃ ummūlento 1- imamhā
devalokā cāvetukāmosi kiṃ nu kāraṇanti taṃ pucchati.
[70] Tassidanti tassā idaṃ. Na ceva te kataṃ pāpanti na ceva tayā kiñci
pāpaṃ kataṃ yena te aparādho siyā. Na ca me tvaṃsi appiyāti mama tvaṃ na cāpi
appiyā, yena dessā nāma mama appiyāti adhippāyo.
[71] Idāni yena adhippāyena vare dātukāmo, taṃ dassento "ettakaṃyeva
te āyu, cavanakālo bhavissatī"ti vatvā vare gaṇhāpento "paṭiggaṇha mayā dinne,
vare dasa varuttame"ti āha.
Tattha varuttameti varesu uttame aggavare.
[72] Dinnavarāti "vare dassāmī"ti paṭiññādānavasena dinnavaRā.
Tuṭṭhahaṭṭhāti icchitalābhaparitosena tuṭṭhā ceva tassa ca sikhāppattidassanena hāsavasena
haṭṭhā ca. Pamoditāti balavapāmojjena pamuditā. Mamaṃ abbhantaraṃ katvāti tesu varesu
maṃ abbhantaraṃ karitvā. Dasa vare varīti sā attano khīṇāyukabhāvaṃ ñatvā sakkena
varadānatthaṃ katokāsā sakalajambudīpatalaṃ olokentī attano anucchavikaṃ sivirañño
nivesanaṃ disvā tattha tassa aggamahesibhāvo nīlanettatā nīlabhamukatā phussatītināmaṃ
guṇavisesayuttaputtapaṭilābho anunnatakucchibhāvo alambatthanatā apalitabhāvo sukhumacchavitā
vajjhajanānaṃ mocanasamatthatā cāti ime dasa vare gaṇhi.
@Footnote: 1 Ma. uppīḷento
---------------------------------------------------------------------------------------------
page94.
Iti sā dasa vare gahetvā tato cutā maddarañño aggamahesiyā kucchimhi
nibbatti. Jāyamānā ca sā candanacuṇṇaparipphositena viya sarīrena jātā. Tenassā
nāmaggahaṇadivase "phussatī"tveva nāmaṃ kariṃsu. Sā mahantena parivārena vaḍḍhitvā
soḷasavassakāle uttamarūpadharā ahosi. Atha naṃ jetuttaranagare sivimahārājā
puttassa sañjayakumārassatthāya ānetvā setacchattaṃ ussāpetvā taṃ soḷasannaṃ
itthisahassānaṃ jeṭṭhakathaṃ katvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Tena vuttaṃ:-
[73] "tato cutā sā phussatī khattiye upapajjatha
jetuttaramhi nagare sañjayena samāgamī"ti.
Sā sañjayarañño piyā ahosi manāpā. Atha sakko āvajjento "mayā
phussatiyā dinnavaresu nava varā samiddhā"ti disvā "puttavaro na samiddho, tampissā
samijjhāpessāmī"ti cintetvā bodhisattaṃ tadā tāvatiṃsadevaloke khīṇāyukaṃ disvā
tassa santikaṃ gantvā "mārisa tayā manussaloke sivisañjayarañño 1- aggamahesiyā
kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhituṃ vaṭṭatī"ti tassa ceva aññesañca vacanadhammānaṃ
saṭṭhisahassānaṃ devaputtānaṃ paṭiññaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva gato. Mahāsattopi tato
cavitvā tatthuppanno. Sesā devaputtāpi saṭṭhisahassānaṃ amaccānaṃ gehesu
nibbattiṃsu. Mahāsatte kucchigate phussatidevī catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe
nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṃ chasatasahassāni vissajjetvā dānaṃ
dātuṃ dohaḷinī ahosi. Rājā tassā dohaḷaṃ sutvā nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā
pucchitvā "mahārāja deviyā kucchimhi dānābhirato uḷāro satto uppanno, dānena
tittiṃ na pāpuṇissatī"ti sutvā tuṭṭhamānaso vuttappakāraṃ dānaṃ paṭṭhapesi.
Samaṇabrāhmaṇajiṇṇāturakapaṇaddhikavanibbakayācake santappesi. Bodhisattassa
paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya rañño āyassa pamāṇaṃ nāhosi. Tassa puññānubhāvena
sakalajambudīpe rājāno paṇṇākāraṃ pahiṇanti. Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 Ma. sivirañño sañjayassa
---------------------------------------------------------------------------------------------
page95.
[74] "yadāhaṃ phussatiyā kucchiṃ okkanto piyamātuyā
mama tejena me mātā tadā dānaratā ahu.
[75] Adhane āture jiṇṇe yācake addhike 1- jane
samaṇe brāhmaṇe khīṇe deti dānaṃ akiñcane"ti.
#[74-75] Tattha mama tejenāti mama dānajjhāsayānubhāvena. Khīṇeti bhogādīhi
parikkhīṇe pārijuññappatte. Akiñcaneti apariggahe. Sabbattha visaye bhummaṃ.
Adhanādayo hi dānadhammassa pavattiyā visayo.
Devī mahantena parihārena gabbhaṃ dhārentī dasamāse paripuṇṇe nagaraṃ daṭṭhukāmā
hutvā rañño ārocesi. Rājā devanagaraṃ viya nagaraṃ alaṅkārāpetvā deviṃ rathavaraṃ
āropetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāresi. Tassā vessavīthiyā majjhappattakāle kammajavātā
caliṃsu. Amaccā rañño ārocesuṃ. So vessavīthiyaṃyevassā sūtigharaṃ kāretvā ārakkhaṃ
gaṇhāpesi. Sā tattha puttaṃ vijāyi. Tenāha:-
[76] "dasamāse dhārayitvāna karonte puraṃ padakkhiṇaṃ
vessānaṃ vīthiyā majjhe janesi phussatī mamaṃ.
[77] Na mayhaṃ mattikaṃ nāmaṃ nāpi pettikasambhavaṃ 2-
jātettha 3- vessavīthiyaṃ tasmā vessantaro ahū"ti.
#[76] Tattha karonte puraṃ padakkhiṇanti deviṃ gahetvā sañjayamahārāje nagaraṃ
padakkhiṇaṃ kurumāne. Vessānanti vāṇijānaṃ.
#[77] Na mattikaṃ nāmanti na mātuāgataṃ mātāmahādīnaṃ nāmaṃ. Pettikasambhavanti
pitu idanti pettikaṃ, sambhavati etasmāti sambhavo, taṃ pettikaṃ sambhavo
etasmāti 4- pettikasambhavaṃ,
@Footnote: 1 i. paṭṭhike 2 i. mettikasambhavaṃ 3 i. jātomhi 4 cha.Ma. etassāti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page96.
Nāmaṃ. Mātāpitusambandhavasena na katanti dasseti. Jātetthāti jāto ettha.
"jātomhī"tipi pāṭho. Tasmā vessantaro ahūti yasmā tadā vessavīthiyaṃ jāto,
tasmā vessantaro nāma ahosi, vessantaroti nāmaṃ akaṃsūti attho.
Mahāsatto mātu kucchito nikkhamanto visado hutvā akkhīni ummīletvāva
nikkhami. Nikkhantamatte eva mātu hatthaṃ pasāretvā "amma dānaṃ dassāmi, atthi
kiñcī"ti āha. Athassa mātā "tāta yathājjhāsayaṃ dānaṃ dehī"ti hatthasamīpe sahassatthavikaṃ
ṭhapesi. Bodhisatto hi mahosadhajātake 1- imasmiṃ jātake 2- pacchimattabhāveti tīsu ṭhānesu
jātamattova kathesi. Rājā mahāsattassa atidīghādidosavivajjitā madhurakhīrā catusaṭṭhidhātiyo
upaṭṭhāpesi. Tena saddhiṃ jātānaṃ saṭṭhiyā dārakasahassānampi dhātiyo dāpesi. So
saṭṭhidārakasahassehi saddhiṃ mahantena parivārena 3- vaḍḍhati. Tassa rājā satasahassagghanakaṃ
kumārapiḷandhanaṃ kārāpetvā adāsi. So catupañcavassikakāle taṃ omuñcitvā dhātīnaṃ
datvā puna tāhi dīyamānaṃ na gaṇhāti. Taṃ sutvā rājā "mama puttena dinnaṃ
sudinnan"ti vatvā aparampi kāresi. Tampi deti. Dārakakāleyeva dhātīnaṃ navavāre
piḷandhanaṃ adāsi.
Aṭṭhavassikakāle pana sayanapīṭhe nisinno cintesi "ahaṃ bāhirakadānaṃ demi, na taṃ
maṃ paritoseti, ajjhattikadānaṃ dātukāmomhi. Sace hi maṃ koci hadayaṃ yāceyya, hadayaṃ
nīharitvā dadeyyaṃ. Sace akkhīni yāceyya, akkhīni uppāṭetvā dadeyyaṃ. Sace
sakalasarīre maṃsaṃ rudhirampi vā yāceyya, sakalasarīrato maṃsaṃ chinditvā rudhirampi asinā
vijjhitvā dadeyyaṃ. Athāpi koci `dāso me hohī'ti vadeyya, attānaṃ tassa sāvetvā
dadeyyan"ti. Tassevaṃ sabhāvaṃ sarasaṃ cintentassa catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā
ayaṃ mahāpaṭhavī udakapariyantaṃ katvā kampi. Sinerupabbatarājā onamitvā
jetuttaranagarābhimukho aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 cha.Ma. ummaṅgajātake, khu.jā. 28/590-783/187-206 2 khu.jā.
@28/1655-2440/308-384 3 Ma.parihārena
---------------------------------------------------------------------------------------------
page97.
[78] "yadāhaṃ dārako homi jātiyā aṭṭhavassiko
tadā nisajja pāsāde dānaṃ dātuṃ vicintayiṃ.
[79] Hadayaṃ dadeyyaṃ cakkhuṃ maṃsampi rudhirampi ca 1-
dadeyyaṃ kāyaṃ sāvetvā yadi koci yācaye mamaṃ.
[80] Sabhāvaṃ cintayantassa akampitamasaṇṭhitaṃ
akampi tattha paṭhavī sineruvanavaṭaṃsakā"ti.
#[79-80] Tattha sāvetvāti "ajja paṭṭhāya ahaṃ imassa dāso"ti dāsabhāvaṃ
sāvetvā. Yadi koci yācaye mamanti koci maṃ yadi yāceyya. Sabhāvaṃ cintayantassāti
aviparītaṃ attano yathābhūtaṃ sabhāvaṃ atittimaṃ 2- yathājjhāsayaṃ cintentassa mama, mayi
cintenteti attho. Akampitanti kampitarahitaṃ. Asaṇṭhitanti saṅkocarahitaṃ. Yena hi
lobhādinā abodhisattānaṃ cakkhādidāne cittutrāsasaṅkhātaṃ kampitaṃ saṅkocasaṅkhātaṃ
saṇṭhitañca siyā, tena vināti attho. Akampīti acali. Sineruvanavaṭaṃsakāti sinerumhi
uṭṭhitanandanavanaphā rusakavanamissakavanacittalatāvanādikappakataruvanaṃ sineruvanaṃ. Atha vā
sineru ca jambudīpādīsu ramaṇīyavanañca sineruvanaṃ. Taṃ vanaṃ vaṭaṃsakaṃ etissāti
sineruvanavaṭaṃsakā.
Evañca paṭhavikampane vattamāne madhuragambhīradevo gajjanto khaṇikavassaṃ vassi.
Vijjulatā nicchariṃsu. Mahāsamudde ubbhijji. 3- Sakko devarājā apphoṭesi.
Mahābrahmā sādhukāramadāsi. Yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi. Mahāsatto
soḷasavassakāleyeva sabbasippānaṃ nipphattiṃ pāpuṇi. Tassa pitā rajjaṃ dātukāmo mātarā
saddhiṃ mantetvā maddarājakulato mātuladhītaraṃ maddiṃ nāma rājakaññaṃ ānetvā
soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhakaṃ aggamahesiṃ katvā mahāsattaṃ rajje abhisiñci.
Mahāsatto rajje patiṭṭhitakālato paṭṭhāya devasikaṃ chasatasahassāni vissajjetvā
@Footnote: 1 i. ruhiraṃpi ca 2 Sī. akittimaṃ 3 Ma. ubbatti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page98.
Mahādānaṃ pavattento anvaddhamāsaṃ dānaṃ oloketuṃ upasaṅkamati. Aparabhāge maddidevī
puttaṃ vijāyi, taṃ kañcanajālena sampaṭicchiṃsu. Tenassa "jālikumāro"tveva nāmaṃ
kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle sā dhītaraṃ vijāyi, taṃ kaṇhājinena sampaṭicchiṃsu, tenassā
"kaṇhājinā"tveva nāmaṃ kariṃsu. Tena vuttaṃ:-
[81] "anvaddhamāse paṇṇarase puṇṇamāse uposathe
paccayaṃ nāgamāruyha dānaṃ dātuṃ upāgamin"ti.
#[81] Tattha anvaddhamāseti anuaddhamāse, addhamāse addhamāseti attho.
Puṇṇamāseti puṇṇamāsiyaṃ, māsaparipūriyā candaparipūriyā ca samannāgate paṇṇarase
dānaṃ dātuṃ upāgaminti sambandho. Tatrāyaṃ yojanā:- paccayaṃ nāgamāruyha addhamāse
addhamāse dānaṃ dātuṃ dānasālaṃ upāgamiṃ, evaṃ upagacchanto ca yadā ekasmiṃ
paṇṇarase puṇṇamāsiuposathe dānaṃ dātuṃ upāgamiṃ, tadā kaliṅgaraṭṭhavisayā
brāhmaṇā upagañchu manti. Tattha paccayaṃ nāganti paccayanāmakaṃ maṅgalahatthiṃ.
Bodhisattassa hi jātadivase ekā ākāsacārinī kareṇukā 1- abhimaṅgalasammataṃ
sabbasetahatthipotakaṃ ānetvā maṅgalahatthiṭṭhāne ṭhapetvā pakkāmi. Tassa mahāsattaṃ
paccayaṃ katvā laddhattā "paccayo"tveva nāmaṃ kariṃsu. Taṃ paccayanāmakaṃ opavayhaṃ
hatthināgaṃ āruyha dānaṃ dātuṃ upāgaminti. Tena vuttaṃ:-
[82] "kaliṅgaraṭṭhavisayā brāhmaṇā upagañchu maṃ
ayācuṃ maṃ hatthināgaṃ dhaññaṃ maṅgalasammataṃ.
[83] Avuṭṭhiko janapado dubbhikkho chātako mahā
dadāhi pavaraṃ nāgaṃ sabbasetaṃ gajuttaman"ti.
@Footnote: 1 Sī.,Ma. kaṇerukā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page99.
#[82-3] Tattha "kaliṅgaraṭṭhavisayā"tiādigāthā heṭṭhā kururājacaritepi 1- āgatā
eva, tasmā tāsaṃ attho kathāmaggo ca tattha vuttanayeneva veditabbo. Idha pana
maṅgalahatthino setattā "sabbasetaṃ gajuttaman"ti vuttaṃ. So bodhisatto
hatthikkhandhavaragato:-
[84] "dadāmi na vikampāmi yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā
santaṃ nappaṭiguyhāmi 2- dāne me ramatī 3- mano"ti.
Attano dānābhiratiṃ pavedento:-
[85] "na me yācakamanuppatte paṭikkhepo anucchavo
mā me bhijji samādānaṃ dassāmi vipulaṃ gajan"ti
paṭijānitvā hatthikkhandhato oruyha analaṅkataṭṭhānaṃ olokanatthaṃ anupariyāyitvā
anālaṅkataṭṭhānaṃ adisvā kusumamissagandhodakabharitaṃ suvaṇṇabhiṅgāraṃ gahetvā "bhonto
ito ethā"ti alaṅkatarajatadāmasadisaṃ hatthisoṇḍaṃ tesaṃ hatthe ṭhapetvā udakaṃ pātetvā
alaṅkatavāraṇaṃ adāsi. Tena vuttaṃ:-
[86] "nāgaṃ gahetvā soṇḍāya bhiṅgāre ratanāmaye
jalaṃ hatthe ākiritvā brāhmaṇānaṃ adaṃ gajan"ti.
#[84] Tattha santanti vijjamānaṃ deyyadhammaṃ. Nappaṭiguyhāmīti na paṭicchādemi.
Yo hi attano santakaṃ "mayhameva hotū"ti cinteti, yācito vā paṭikkhipati, so
yācakānaṃ abhimukhe ṭhitampi atthato paṭicchādeti nāma. Mahāsatto pana attano sīsaṃ ādiṃ
katvā ajjhattikadānaṃ dātukāmova, kathaṃ bāhiraṃ paṭikkhipati, tasmā āha "santaṃ
nappaṭiguyhāmī"ti. Tenevāha "dāne me ramatī mano"ti. Sesaṃ heṭṭhā vuttatthameva.
@Footnote: 1 khu.cariyā. 33/20-27/584-5, ka. kurudhammacariyepi 2 cha.Ma. nappaṭigūhāmi,
@evamuparipi 3 cha.Ma. ramate, evamuparipi
---------------------------------------------------------------------------------------------
page100.
Tassa pana hatthino catūsu pādesu alaṅkārā cattāri satasahassāni agghanti,
ubhosu passesu alaṅkārā dve satasahassāni, heṭṭhā udare kambalaṃ satasahassaṃ,
piṭṭhiyaṃ muttājālaṃ maṇijālaṃ kañcanajālanti tīṇi jālāni tīṇi satasahassāni, ubho
kaṇṇālaṅkārā dve satasahassāni, piṭṭhiyaṃ atthatakambalaṃ satasahassaṃ, kumbhālaṅkāro
satasahassaṃ, tayo vaṭaṃsakā tīṇi satasahassāni, kaṇṇacūḷālaṅkāro satasahassaṃ, dvinnaṃ
dantānaṃ alaṅkārā dve satasahassāni, soṇḍāya sovatthikālaṅkāro satasahassaṃ,
naṅguṭṭhālaṅkāro satasahassaṃ, ārohaṇanisseṇi satasahassaṃ, bhuñjanakaṭāhaṃ satasahassaṃ,
ṭhapetvā anagghabhaṇḍaṃ idaṃ tāva ettakaṃ catuvīsati satasahassāni agghati. Chattapiṇḍiyaṃ
pana maṇi, cūḷāmaṇi, muttāhāre maṇi, aṅkuse maṇi, hatthikaṇṭhaveṭhanamuttāhāre maṇi,
hatthikumbhe maṇīti imāni cha anagghāni, hatthīpi anaggho evāti hatthinā saddhiṃ satta
anagghāni, tāni sabbāni brāhmaṇānaṃ adāsi. Tathā hatthino paricārakāni pañca
kulasatāni hatthimeṇḍahatthigopakehi saddhiṃ adāsi. Saha dānena panassa heṭṭhā
vuttanayeneva bhūmikampādayo ahesuṃ. Tena vuttaṃ:-
[87] "punāparaṃ dadantassa sabbasetaṃ gajuttamaṃ
tadāpi paṭhavī kampi sineruvanavaṭaṃsakā"ti.
Jātakepi 1- vuttaṃ:-
"tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ
hatthināge padinnamhi medanī sampakampathā"ti.
[88] Tassa nāgassa dānenāti chahi anagghehi saddhiṃ catuvīsatisatasahassagghanika-
alaṅkārabhaṇḍasahitassa tassa maṅgalahatthissa pariccāgena. Sivayoti sivirājakumārā ceva
@Footnote: 1 khu.jā. 28/1672/310
---------------------------------------------------------------------------------------------
page101.
Siviraṭṭhavāsino ca. "sivayo"ti ca desanāsīsametaṃ. Tattha hi amaccā pārisajjā
brāhmaṇagahapatikā negamajānapadā nāgarā sakalaraṭṭhavāsino ca sañjayamahārājaṃ
phussatideviṃ maddideviñca ṭhapetvā sabbe eva. Kuddhāti devatāvattanena bodhisattassa
kuddhā. Samāgatāti sannipatitā. Te kira brāhmaṇā hatthiṃ labhitvā taṃ abhiruhitvā
mahādvārena pavisitvā nagaramajjhena pāyiṃsu. Mahājanena ca "ambho brāhmaṇā amhākaṃ
hatthī kuto abhiruḷho"ti vutte "vessantaramahārājena no hatthī dinno, ke
tumhe"ti hatthavikārādīhi ghaṭṭentā agamaṃsu. Atha amacce ādiṃ katvā mahājanā
rājadvāre sannipatitvā "raññā nāma brāhmaṇānaṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā khettaṃ vā vatthu
vā dāsidāsaparicārikā vā dātabbā siyā, 1- kathañhi nāmāyaṃ vessantaramahārājā
rājārahaṃ maṅgalahatthiṃ dassati, na idāni evaṃ rajjaṃ vināsetuṃ dassāmā"ti
ujjhāyitvā sañjayamahārājassa tamatthaṃ ārocetvā tena anunīyamānā ananuyantā
agamaṃsu. Kevalaṃ pana:-
"mā naṃ daṇḍena satthena na hi so bandhanāraho
pabbājehi ca naṃ raṭṭhā vaṅke vasatu pabbate"ti 2-
vadiṃsu. Tena vuttaṃ:-
"pabbājesuṃ sakā raṭṭhā vaṅkaṃ gacchatu pabbatan"ti.
Tattha pabbājesunti rajjato bahi vāsatthāya ussukkamakaṃsu. Rājāpi "mahā kho
ayaṃ paṭipakkho, handa mama putto katipāhaṃ rajjato bahi vasatū"ti cintetvā:-
"eso ce sivīnaṃ chando chandaṃ nappanudāmase
imaṃ so vasatu rattiṃ kāme ca paribhuñjatu.
Tato ratyā vivasāne sūriyuggamanaṃ pati
samaggā sivayo hutvā raṭṭhā pabbājayantu nan"ti 3-
@Footnote: 1 Sī. dāsidāsaparivārakaṃ vā dātabbaṃ siyā 2 khu.jā. 28/1687/300 3 khu.jā.
@28/1688-9/312
---------------------------------------------------------------------------------------------
page102.
Vatvā puttassa santike kattāraṃ peseti "imaṃ pavattiṃ mama puttassa ārocehī"ti. So
tathā akāsi.
Mahāsattopi taṃ sutvā:-
"kismiṃ me sivayo kuddhā nāhaṃ passāmi dukkaṭaṃ
taṃ me katte viyācikkha kasmā pabbājayanti man"ti 1-
kāraṇaṃ pucchi. Tena "tumhākaṃ hatthidānenā"ti vutte somanassappatto hutvā:-
"hadayaṃ cakkhumpahaṃ dajjaṃ kiṃ me bāhirakaṃ dhanaṃ
hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā muttā veḷuriyā maṇi.
Dakkhiṇaṃ vāpahaṃ bāhuṃ disvā yācakamāgate
dadeyyaṃ na vikampeyyaṃ dāne me ramatī 2- mano.
Kāmaṃ maṃ sivayo sabbe pabbājentu hanantu vā
neva dānā viramissaṃ kāmaṃ chindantu sattadhā"ti 3-
vatvā "nāgarā me ekadivasaṃ dānaṃ dātuṃ okāsaṃ dentu, sve dānaṃ datvā tatiyadivase
gamissāmī"ti vatvā kattāraṃ tesaṃ santike pesetvā "ahaṃ sve sattasatakaṃ nāma
mahādānaṃ dassāmi, sattahatthisatāni sattaassasatāni sattarathasatāni sattaitthisatāni
sattadāsasatāni sattadāsisatāni sattadhenusatāni sattausabhasatāni 4- paṭiyādehi,
nānappakārañca annapānādiṃ sabbaṃ dātabbayuttakaṃ upaṭṭhapehī"ti sabbakammikaṃ amaccaṃ
āṇāpetvā ekova maddideviyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā "bhadde maddi anugāmikanidhiṃ
nidahamānā sīlavantesu dadeyyāsī"ti tampi dāne niyojetvā tassā attano gamanakāraṇaṃ
ācikkhitvā "ahaṃ vanaṃ vasanatthāya gamissāmi, tvaṃ idheva anukkaṇṭhitā vasāhī"ti
āha. Sā "nāhaṃ mahārāja tumhehi vinā ekadivasampi vasissāmī"ti āha.
@Footnote: 1 khu.jā. 28/1700/313 2 cha.Ma. ramate 3 khu.jā. 28/1730-5/313 4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na
@dissati
---------------------------------------------------------------------------------------------
page103.
Dutiyadivase sattasatakaṃ mahādānaṃ pavattesi. Tassa sattasatakaṃ dānaṃ dentasseva
sāyaṃ ahosi. Alaṅkatarathena mātāpitūnaṃ santikaṃ 1- gantvā "ahaṃ sve gamissāmī"ti te
āpucchitvā akāmakānaṃ tesaṃ assumukhānaṃ rodantānaṃyeva vanditvā padakkhiṇaṃ katvā
tato nikkhamitvā taṃ divasaṃ attano nivesane vasitvā punadivase "gamissāmī"ti
pāsādato otari. Maddidevī sassusasurehi nānānayehi yācitvā nivattiyamānāpi
tesaṃ vacanaṃ anādiyitvā te vanditvā padakkhiṇaṃ katvā sesitthiyo apaloketvā 2-
dve putte ādāya vessantarassa paṭhamataraṃ gantvā rathe aṭṭhāsi.
Mahāpuriso rathaṃ abhiruhitvā rathe ṭhito mahājanaṃ āpucchitvā "appamattā
dānādīni puññāni karothā"ti ovādamassa datvā nagarato nikkhami. Bodhisattassa
mātā "putto me dānavittako 3- dānaṃ detū"ti ābharaṇehi saddhiṃ sattaratanapūrāni
sakaṭāni ubhosu passesu pesesi. Sopi attano kāyāruḷhameva ābharaṇabhaṇḍaṃ
sampattayācakānaṃ aṭṭhārasa vāre datvā sesaṃ sabbamadāsi. Nagarā nikkhamitvāva
nivattitvā oloketukāmo ahosi. Athassa puññānubhāvena rathappamāṇe ṭhāne
mahāpaṭhavī bhijjitvā parivattetvā 4- rathaṃ nagarābhimukhaṃ akāsi. So mātāpitūnaṃ
vasanaṭṭhānaṃ olokesi. Tena kāruññena mahāpaṭhavikampo ahosi. Tena vuttaṃ "tesaṃ
nicchubhamānānan"tiādi.
[89-90] Tattha nicchubhamānānanti tesu sivīsu nikkaḍḍhantesu,
pabbājentesūti attho. Tesaṃ vā nikkhamantānaṃ. Mahādānaṃ pavattetunti
sattasatakamahādānaṃ dātuṃ. Ayācissanti yāciṃ. Sāvayitvāti ghosāpetvā. Kaṇṇabherinti
yugalamahābheriṃ. Dadāmahanti dadāmi ahaṃ.
[91] Athetthāti athevaṃ dāne dīyamāne etasmiṃ dānagge. Tumūloti
ekakolāhalībhūto. Bheravoti bhayāvaho. Mahāsattaṃ hi ṭhapetvā aññesaṃ so bhayaṃ janeti,
@Footnote: 1 cha.Ma. vasanaṭṭhānaṃ 2 Sī. oloketvā 3 Sī.,Ma. dānavitakko 4 cha.Ma. parivattitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page104.
Tassa bhayajananākāraṃ dassetuṃ "dāneniman"tiādi vuttaṃ. Imaṃ vessantaramahārājānaṃ
dānena hetunā sivayo raṭṭhato nīharanti pabbājenti, tathāpi puna ca evarūpaṃ dānaṃ
deti ayanti.
[92-94] Idāni taṃ dānaṃ dassetuṃ "hatthin"ti gāthamāha. Tattha gavanti dhenuṃ.
Catuvāhiṃ rathaṃ datvāti vahantīti vāhino, assā, caturo ājaññasindhave rathañca
brāhmaṇānaṃ datvāti attho. Mahāsatto hi tathā nagarato nikkhamanto sahajāte
saṭṭhisahasse amacce sesajanañca assupuṇṇamukhaṃ anubandhantaṃ nivattetvā rathaṃ
pājento maddiṃ āha "sace bhadde pacchato yācakā āgacchanti, upadhāreyyāsī"ti. Sā
olokentī nisīdi. Athassa sattasatakamahādānaṃ gamanakāle katadānañca sampāpuṇituṃ
asakkontā cattāro brāhmaṇā āgantvā "vessantaro kuhin"ti pucchitvā "dānaṃ
datvā rathena gato"ti vutte "asse yācissāmā"ti anubandhiṃsu. Maddī te āgacchante
disvā "yācakā devā"ti ārocesi. Mahāsatto rathaṃ ṭhapesi. Te āgantvā asse yāciṃsu.
Mahāsatto asse adāsi. Te te gahetvā gatā. Assesu pana dinnesu rathadhuraṃ ākāseyeva
aṭṭhāsi. Atha cattāro devaputtā rohitamigavaṇṇenāgantvā rathadhuraṃ sampaṭicchitvā
agamaṃsu. Mahāsatto tesaṃ devaputtabhāvaṃ ñatvā:-
"iṅgha maddi nisāmehi cittarūpaṃva dissati
migarohiccavaṇṇena dakkhiṇassā vahanti man"ti 1-
maddiyā āha.
Tattha cittarūpaṃvāti acchariyarūpaṃ viya. Dakkhiṇassāti susikkhitaassā viya
maṃ vahanti.
Atha naṃ evaṃ gacchantaṃ aparo brāhmaṇo āgantvā rathaṃ yāci. Mahāsatto
puttadāraṃ otāretvā rathaṃ adāsi. Rathe pana dinne devaputtā antaradhāyiṃsu. Tato
@Footnote: 1 khu.jā. 28/1864/328
---------------------------------------------------------------------------------------------
page105.
Paṭṭhāya pana sabbepi pattikāva ahesuṃ. Atha mahāsatto "maddi tvaṃ kaṇhājinaṃ
gaṇhāhi, ahaṃ jālikumāraṃ gaṇhāmī"ti ubhopi dve dārake aṅkenādāya aññamaññaṃ
piyasallāpā paṭipathaṃ āgacchante manusse vaṅkapabbatassa maggaṃ pucchantā sayameva
onatesu phalarukkhesu phalāni dārakānaṃ dadantā atthakāmāhi devatāhi maggassa
saṅkhipitattā tadaheva cetaraṭṭhaṃ sampāpuṇiṃsu. Tena vuttaṃ "catuvāhiṃ rathaṃ datvā"tiādi.
Tattha ṭhatvā cātummahāpatheti attano gamanamaggena passato āgatena tena
brāhmaṇena āgatamaggena ca vinivijjhitvā gataṭṭhānattā catukkasaṅkhāte catumahāpathe
ṭhatvā tassa brāhmaṇassa rathaṃ datvā. Ekākiyoti amaccasevakādisahāyābhāvena
ekako. Tenevāha "adutiyo"ti. Maddideviṃ idamabravīti maddideviṃ idaṃ abhāsi.
[96-99] Padumaṃ puṇḍarīkaṃvāti padumaṃ viya puṇḍarīkaṃ viya ca. Kaṇhājinaggahīti
kaṇhājinaṃ aggahesi. Abhijātāti jātisampannā. Visamaṃ samanti visamaṃ samañca
bhūmippadesaṃ. Entīti āgacchanti. Anumagge paṭippatheti anumagge vā paṭipathe
vāti vāsaddassa lopo daṭṭhabbo. Karuṇanti bhāvanapuṃsakaniddeso, karuṇāyitattanti
attho. Dukkhante paṭivedentīti ime evaṃ sukhumālā padasā gacchanti, dūreva ito
vaṅkapabbatoti te tadā amhesu kāruññavasena attanā dukkhaṃ paṭilabhanti, tathā
attano uppannadukkhaṃ paṭivedenti vāti attho.
[100-1] Pavaneti mahāvane. Phalineti phalavante. Ubbiddhāti 1- uddhaṃ uggatā
uccā. Upagacchanti dāraketi yathā phalāni dārakānaṃ hatthūpagayhakāni honti, evaṃ
rukkhā sayameva sākhāhi onamitvā dārake upenti.
[102] Acchariyanti accharāyoggaṃ, accharaṃ paharituṃ yuttaṃ. Abhūtapubbaṃ bhūtanti
abbhutaṃ. Lomānaṃ haṃsanasamatthatāya lomahaṃsanaṃ. Sāhukāranti sādhukāraṃ, ayameva vā
pāṭho. Itthiratanabhāvena sabbehi aṅgehi avayavehi sobhatīti sabbaṅgasobhanā.
@Footnote: 1 ka. ubbiggāti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page106.
[103-4] Accheraṃ vatāti acchariyaṃ vata. Vessantarassa tejenāti vessantarassa
puññānubhāvena. Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhāti devatā mahāsattassa puññatejena coditā taṃ
maggaṃ parikkhayaṃ pāpesuṃ, appakaṃ akaṃsu. Taṃ pana dārakesu karuṇāya kataṃ viya katvā vuttaṃ
"anukampāya dārake"ti. Jetuttaranagarato hi suvaṇṇagiritālo nāma pabbato pañca
yojanāni, tato kontimārā nāma nadī pañca yojanāni, tato mārañjanāgiri 1- nāma
pabbato pañca yojanāni, tato daṇḍabrāhmaṇagāmo nāma pañca yojanāni, tato
mātulanagaraṃ dasa yojanāni, iti taṃ raṭṭhaṃ jetuttaranagarato tiṃsa yojanāni hoti. Devatā
bodhisattassa puññatejena coditā maggaṃ parikkhayaṃ pāpesuṃ. Taṃ sabbaṃ ekāheneva
atikkamiṃsu. Tena vuttaṃ "nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhamupāgamun"ti.
Evaṃ mahāsatto sāyanhasamayaṃ cetaraṭṭhe mātulanagaraṃ patvā tassa nagarassa
dvārasamīpe sālāya nisīdi. Athassa maddī devī pādesu rajaṃ puñchitvā pāde
sambāhitvā "vessantarassa āgatabhāvaṃ jānāpessāmī"ti sālato nikkhamitvā tassa
cakkhupathe sāladvāre aṭṭhāsi. Nagaraṃ pavisantiyo ca nikkhamantiyo ca itthiyo taṃ
disvā parivāresuṃ. Mahājano tañca vessantarañca putte cassa tathā āgate disvā
rājūnaṃ ācikkhi. Saṭṭhisahassā rājāno rodantā paridevantā tassa santikaṃ
āgantvā 2- maggaparissamaṃ vinodetvā tathā āgamanakāraṇaṃ pucchiṃsu.
Mahāsatto hatthidānaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ kathesi. Taṃ sutvā te attano rajjena
nimantayiṃsu. Mahāpuriso "mayā tumhākaṃ rajjaṃ paṭiggahitameva hotu, rājā pana maṃ raṭṭhā
pabbājeti, tasmā vaṅkapabbatameva gamissāmī"ti vatvā tehi nānappakāraṃ tattha vāsaṃ
yāciyamānopi taṃ analaṅkaritvā tehi gahitārakkho taṃ rattiṃ sālāyameva vasitvā punadivase
pātova nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā tehi parivuto nikkhamitvā paṇṇarasayojanamaggaṃ
@Footnote: 1 Sī. añchanagiri,Ma.añcaragiri 2 ka. gantvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page107.
Gantvā vanadvāre ṭhatvā te nivattāpetvā 1- purato paṇṇarasayojanamaggaṃ tehi
ācikkhitaniyāmeneva agamāsi. Tena vuttaṃ:-
[105] "saṭṭhirājasahassāni tadā vasanti mātule
sabbe pañjalikā hutvā rodamānā upāgamuṃ.
[106] Tattha vattetvā sallāpaṃ cetehi cetaputtehi
te tato nikkhamitvāna vaṅkaṃ agamu pabbatan"ti.
#[106] Tattha tattha vattetvā sallāpanti tattha tehi rājūhi samāgamehi saddhiṃ
paṭisammodamānā kathaṃ pavattetvā. Cetaputtehīti cetarājaputtehi. Te tato
nikkhamitvānāti te rājāno tato vanadvāraṭṭhāne nivattetvā. Vaṅkaṃ agamu pabbatanti
amhe cattāro janā vaṅkapabbataṃ uddissa agamamhā.
Atha mahāsatto tehi ācikkhitamaggena gacchanto gandhamādanapabbataṃ patvā taṃ
disvā 2- tattha vasitvā tato uttaradisābhimukho vepullapabbatapādena gantvā
ketumatīnadītīre nisīditvā vanacarakena dinnaṃ madhumaṃsaṃ khāditvā tassa suvaṇṇasūciṃ
datvā nhātvā 3- pivitvā paṭippassaddhadaratho nadiṃ uttaritvā sānupabbatasikhare
ṭhitassa nigrodhassa mūle thokaṃ nisīditvā uṭṭhāya gacchanto nālikapabbataṃ pariharanto
mucalindasaraṃ gantvā saratīrena pubbuttarakaṇṇaṃ patvā ekapadikamaggeneva vanaghaṭaṃ
pavisitvā taṃ atikkamma girividuggānaṃ nadīpabhavānaṃ purato caturassapokkharaṇiṃ pāpuṇi.
[107] Tasmiṃ khaṇe sakko āvajjento "mahāsatto himavantaṃ paviṭṭho, vasanaṭṭhānaṃ
laddhuṃ vaṭṭatī"ti cintetvā vissakammaṃ pesesi "gaccha vaṅkapabbatakucchimhi ramaṇīye
ṭhāne assamapadaṃ māpehī"ti. So tattha dve paṇṇasālāyo dve caṅkame dve ca
@Footnote: 1 cha.Ma. nivattetvā 2 cha.Ma. divasaṃ 3 cha.Ma. nhatvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page108.
Rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni māpetvā tesu tesu ṭhānesu nānāpupphavicitte rukkhe
phalite rukkhe pupphagacche kadalivanādīni ca dassetvā sabbe pabbajitaparikkhāre
paṭiyādetvā "ye keci pabbajitukāmā, te gaṇhantū"ti akkharāni likhitvā amanusse
ca bheravasadde migapakkhino ca paṭikkamāpetvā sakaṭṭhānameva gato.
Mahāsatto ekapadikamaggaṃ disvā "pabbajitānaṃ vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī"ti maddiṃ
ca putte ca tattheva ṭhapetvā assamapadaṃ pavisitvā akkharāni oloketvā "sakkena
dinnosmī"ti paṇṇasāladvāraṃ vivaritvā paviṭṭho khaggañca dhanuñca apanetvā sāṭake
omuñcitvā isivesaṃ gahetvā kattaradaṇḍaṃ ādāya nikkhamitvā paccekabuddhasadisena
upasamane dārakānaṃ santikaṃ agamāsi. Maddidevīpi mahāsattaṃ disvā pādesu patitvā
roditvā teneva saddhiṃ assamaṃ pavisitvā attano paṇṇasālaṃ gantvā isivesaṃ gaṇhi.
Pacchā puttepi tāpasakumārake kariṃsu. Bodhisatto maddiṃ varaṃ yāci "mayaṃ ito paṭṭhāya
pabbajitā nāma, itthī ca nāma brahmacariyassa malaṃ, mā dāni akāle mama santikaṃ
āgacchā"ti. Sā "sādhū"ti sampaṭicchitvā mahāsattampi varaṃ yāci "deva tumhe putte
gahetvā idheva hotha, ahaṃ phalāphalaṃ āharissāmī"ti. Sā tato paṭṭhāya araññato
phalāphalāni āharitvā tayo jane paṭijaggi. Iti cattāro khattiyā vaṅkapabbatakucchiyaṃ
sattamāsamattaṃ vasiṃsu. Tena vuttaṃ "āmantayitvā devindo, vissakammaṃ
mahiddhikan"tiādi.
Tattha āmantayitvāti pakkosāpetvā. Mahiddhikanti mahatiyā deviddhiyā
samannāgataṃ. Assamaṃ sukatanti assamapadaṃ sukataṃ katvā. Rammaṃ vessantarassa
vasanānucchavikaṃ paṇṇasālaṃ. Sumāpayāti suṭṭhu māpaya. Āṇāpesīti vacanaseso. Sumāpayīti
sammā māpesi.
[111] Asuññoti yathā so assamo asuñño hoti, evaṃ tassa
asuññabhāvakaraṇena asuñño homi. "asuññe"ti vā pāṭho, mama vasaneneva asuññe assame
---------------------------------------------------------------------------------------------
page109.
Dārake anurakkhanto vasāmi tattha tiṭṭhāmi. Bodhisattassa mettānubhāvena samantā
tiyojane sabbe tiracchānāpi mettaṃ paṭilabhiṃsu.
Evaṃ tesu tattha vasantesu kaliṅgaraṭṭhavāsī jūjako nāma brāhmaṇo
amittatāpanāya nāma bhariyāya "nāhante niccaṃ dhaññakoṭṭanaudakāharaṇayāgubhattapacanādīni
kātuṃ sakkomi, paricārakaṃ me dāsaṃ vā dāsiṃ vā ānehī"ti vutte "kutohaṃ te bhoti
duggato dāsaṃ dāsiṃ vā labhissāmī"ti vatvā tāya "esa vessantaro rājā vaṅkapabbate
vasati, tassa putte mayhaṃ paricārake yācitvā ānehī"ti vutte kilesavasena tassā
paṭibaddhacittatāya tassā vacanaṃ atikkamituṃ asakkonto pātheyyaṃ paṭiyādāpetvā
anukkamena jetuttaranagaraṃ patvā "kuhiṃ vessantaramahārājā"ti pucchi.
Mahājano "imesaṃ yācakānaṃ atidānena amhākaṃ rājā raṭṭhā pabbājito, evaṃ
amhākaṃ rājānaṃ nāsetvā punapi idheva āgacchatī"ti leḍḍudaṇḍādihattho
upakkosanto brāhmaṇaṃ anubandhi. So devatāviggahito hutvā tato nikkhamitvā
vaṅkapabbatagāmimaggaṃ abhiruḷho anukkamena vanadvāraṃ patvā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā
maggamūḷho hutvā vicaranto tehi rājūhi bodhisattassa ārakkhaṇatthāya ṭhapitena
cetaputtena samāgañchi. Tena "kahaṃ bho brāhmaṇa gacchasī"ti puṭṭho
"vessantaramahārājassa santikan"ti vutte "addhā ayaṃ brāhmaṇo tassa putte vā
deviṃ vā yācituṃ gacchatī"ti cintetvā "mā kho tvaṃ brāhmaṇa tattha gacchi, sace
gacchasi, ettheva te sīsaṃ chinditvā mayhaṃ sunakhānaṃ ghāsaṃ karissāmī"ti tena
santajjito maraṇabhayabhīto "ahamassa pitarā pesito dūto, `taṃ ānessāmī'ti āgato"ti
musāvādaṃ abhāsi. Taṃ sutvā cetaputto tuṭṭhahaṭṭho brāhmaṇassa sakkārasammānaṃ katvā
vaṅkapabbatagāmimaggaṃ ācikkhi. So tato paraṃ gacchanto antarāmagge accutena nāma
tāpasena saddhiṃ samāgantvā tampi maggaṃ pucchitvā tenāpi magge ācikkhite tena
ācikkhitasaññāya maggaṃ gacchanto anukkamena bodhisattassa assamapadaṭṭhānasamīpaṃ gantvā
maddideviyā phalāphalatthaṃ gatakāle bodhisattaṃ upasaṅkamitvā ubho dārake yāci. Tena
vuttaṃ:-
---------------------------------------------------------------------------------------------
page110.
[112] "pavane vasamānassa addhiko 1- maṃ upāgami
ayāci puttake mayhaṃ jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho"ti.
Evaṃ brāhmaṇena dārakesu yācitesu mahāsatto "cirassaṃ vata me yācako
adhigato, ajjāhaṃ anavasesato dānapāramiṃ pūressāmī"ti adhippāyena somanassajāto
pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapento viya brāhmaṇassa cittaṃ paritosento sakalañca taṃ
pabbatakucchiṃ unnādento "dadāmi tava mayhaṃ puttake, api ca maddidevī pana pātova
phalāphalatthāya vanaṃ gantvā sāyaṃ āgamissati, tāya āgatāya te puttake dassetvā
tvañca mūlaphalāphalaṃ khāditvā ekarattiṃ vasitvā vigataparissamo pātova gamissasī"ti
āha. Brāhmaṇo "kāmañcesa uḷārajjhāsayatāya puttake dadāti, mātā pana
vacchagiddhā 2- āgantvā dānassa antarāyampi kareyya, yannūnāhaṃ imaṃ nippīḷetvā
dārake gahetvā ajjeva gaccheyyan"ti cintetvā "puttā ce te mayhaṃ dinnā, kiṃ
dāni mātaraṃ dassetvā pesitehi, te dārake gahetvā ajjeva gamissāmī"ti āha.
"sace tvaṃ brāhmaṇa rājaputtaṃ mātaraṃ daṭṭhuṃ na icchasi, ime dārake gahetvā
jetuttaranagaraṃ gaccha, tattha sañjayamahārājā dārake gahetvā mahantaṃ te dhanaṃ dassati,
tena dāsadāsiyo gaṇhissasi, sukhañca jīvissasi, aññathā ime sukhumālā rājadārakā,
kinte veyyāvaccaṃ karissantī"ti āha.
Brāhmaṇo "evampi mayā na sakkā kātuṃ, rājadaṇḍato bhāyāmi, mayhameva
gāmaṃ nessāmī"ti āha. Imaṃ tesaṃ kathāsallāpaṃ sutvā dārakā "pitā no kho amhe
brāhmaṇassa dātukāmo"ti pakkamitvā pokkharaṇiṃ 3- gantvā paduminigacche nilīyiṃsu.
Brāhmaṇo te adisvāva "tvaṃ `dārake dadāmī'ti vatvā te apakkamāpesi, eso
te sādhubhāvo"ti āha. Atha mahāsatto sahasāva uṭṭhahitvā dārake gavesanto
@Footnote: 1 pāḷi. atthiko 2 ka. puttavacchalā 3 Ma. pokkharaṇitīraṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page111.
Paduminigacche nilīne disvā "etha tātā, mā mayhaṃ dānapāramiyā antarāyaṃ akattha, mama
dānajjhāsayaṃ matthakaṃ pāpetha, ayañca brāhmaṇo tumhe gahetvā tumhākaṃ ayyakassa
sañjayassa mahārājassa santikaṃ gamissati, tāta 1- jāli tvaṃ bhujisso hotukāmo
brāhmaṇassa nikkhasahassaṃ datvā bhujisso bhaveyyāsi, kaṇhājine tvaṃ dāsasataṃ
dāsisataṃ hatthisataṃ assasataṃ usabhasataṃ nikkhasatanti sabbasataṃ datvā bhujissā
bhaveyyāsī"ti kumāre agghāpetvā samassāsetvā gahetvā assamapadaṃ gantvā
kamaṇḍalunā udakaṃ gahetvā sabbaññutaññāṇassa paccayaṃ katvā brāhmaṇassa hatthe udakaṃ
pātetvā ativiya pītisomanassajāto hutvā paṭhaviṃ unnādento piyaputtadānaṃ adāsi.
Idhāpi pubbe vuttanayeneva paṭhavikampādayo ahesuṃ. Tena vuttaṃ:-
[113] "yācakaṃ upagataṃ disvā hāso me upapajjatha
ubho putte gahetvāna adāsiṃ brāhmaṇe tadā.
[114] Sake putte cajantassa jūjake brāhmaṇe yadā
tadāpi paṭhavī kampi sineruvanavaṭaṃsakā"ti.
Atha brāhmaṇo dārake agantukāme latāya hatthesu bandhitvā ākaḍḍhi. 2- Tesaṃ
bandhaṭṭhāne chaviṃ chinditvā lohitaṃ pagghari. So latādaṇḍena paharanto ākaḍḍhi. Te
pitaraṃ oloketvā:-
"ammā ca tāta nikkhantā tvañca no tāta dassasi
mā no tvaṃ tāta adadā yāva ammāpi etu
tadāyaṃ brāhmaṇo kāmaṃ vikkiṇātu hanātu vā"ti 3-
vatvā punapi ayaṃ evarūpo ghoradassano kurūrakammanto:-
@Footnote: 1 Ma. tattha 2 Sī. ākaḍḍhati 3 khu.jā. 28/2126/353
---------------------------------------------------------------------------------------------
page112.
"manusso udāhu yakkho maṃsalohitabhojano
gāmā araññamāgamma dhanaṃ taṃ tāta yācati
nīyamāne pisācena kiṃ nu tāta udikkhasī"ti- 1-
ādīni vadantā parideviṃsu. Tattha dhananti puttadhanaṃ.
Jūjako dārake tathā paridevanteyeva pothentova gahetvā pakkāmi. Mahāsattassa
dārakānaṃ karuṇaṃ paridevitena tassa ca brāhmaṇassa akāruññabhāvena balavasoko
uppajji, vippaṭisāro ca udapādi. So taṅkhaṇaññeva bodhisattānaṃ paveṇiṃ anussari.
"sabbeva hi bodhisattā pañca mahāpariccāge pariccajitvā buddhā bhavissanti, ahampi
tesaṃ abbhantaro, puttadānañca mahāpariccāgānaṃ aññataraṃ, tasmā vessantara dānaṃ
datvā pacchānutāpo na te anucchaviko"ti attānaṃ paribhāsetvā "dinnakālato
paṭṭhāya mama te na kiñci hontī"ti attānaṃ upatthambhetvā daḷhasamādānaṃ adhiṭṭhāya
paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake kañcanapaṭimā viya nisīdi.
Atha maddidevī araññato phalāphalaṃ gahetvā nivattantī "mā mahāsattassa
dānantarāyo hotū"ti vāḷamigarūpadharāhi devatāhi uparuddhamaggā tesu apagatesu cirena
assamaṃ patvā "ajja me dussupinaṃ diṭṭhaṃ, dunnimittāni ca uppannāni, kiṃ nu
kho bhavissatī"ti cintentī assamaṃ pavisitvā puttake apassantī bodhisattassa
santikaṃ gantvā "deva na kho amhākaṃ puttake passāmi, kuhiṃ te gatā"ti āha. So
tuṇhī ahosi. Sā puttake upadhārentī tahiṃ tahiṃ upadhāvitvā gavesantī adisvā
punapi gantvā pucchi. Bodhisatto "kakkhaḷakathāya naṃ puttasokaṃ jahāpessāmī"ti
cintetvā:-
"nūna maddī varārohā rājaputtī yasassinī
pāto gatāsi uñchāya kimidaṃ sāyamāgatā"ti 2-
@Footnote: 1 khu.jā. 28/2130-31/354 2 khu.jā. 28/2225/363
---------------------------------------------------------------------------------------------
page113.
Vatvā tāya cirāyanakāraṇe kathite punapi dārake sandhāya na kiñci āha. Sā
puttasokena te upadhārentī punapi vātavegena vanāni vicari, tāya ekarattiyaṃ
vicaritaṭṭhānaṃ pariggaṇhantaṃ paṇṇarasayojanamattaṃ ahosi. Atha vibhātāya rattiyā
mahāsattassa santikaṃ gantvā ṭhitā dārakānaṃ adassanena balavasokābhibhūtā tassa
pādamūle chinnakadalī viya bhūmiyaṃ visaññī hutvā pati. So "matā"ti saññāya kampamāno
uppannabalavasokopi satiṃ paccupaṭṭhapetvā "jānissāmi tāva jīvati, na jīvatī"ti
sattamāse kāyasaṃsaggaṃ anāpannapubbopi aññassa abhāvena tassā sīsaṃ ukkhipitvā
ūrūsu ṭhapetvā udakena paripphositvā urañca mukhañca hadayañca parimajji. Maddīpi kho
thokaṃ vītināmetvā satiṃ paṭilabhitvā hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā "deva dārakā te
kuhiṃ gatā"ti pucchi. So "devi ekassa me brāhmaṇassa maṃ yācitvā āgatassa
dāsatthāya dinnā"ti vatvā tāya "kasmā deva putte brāhmaṇassa datvā mama sabbarattiṃ
paridevitvā vicarantiyā nācikkhī"ti vutte "paṭhamameva vutte tava cittadukkhaṃ bahuṃ
bhavissati, idāni pana sarīradukkhena tanukaṃ bhavissatī"ti vatvā:-
"maṃ passa maddi mā putte mā bāḷhaṃ paridevasi
lacchāma putte jīvantā arogā ca bhavāmase"ti 1-
so samassāsetvā puna:-
"putte pasuñca dhaññañca yañca aññaṃ ghare dhanaṃ
dajjā sappuriso dānaṃ disvā yācakamāgataṃ 2-
anumodāhi me maddi puttake dānamuttaman"ti 3-
vatvā attano puttadānaṃ taṃ anumodāpesi.
@Footnote: 1 khu.jā. 28/2260/367 2 pāḷi. yācakamāgate 3 khu.jā. 28/2261/367
---------------------------------------------------------------------------------------------
page114.
Sāpi:-
"anumodāmi te deva puttake dānamuttamaṃ
datvā cittaṃ pasādehi bhiyyo dānaṃ dado bhavā"ti 1-
vatvā anumodi.
Evaṃ tesu aññamaññaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathentesu sakko cintesi "mahāpuriso
hiyyo jūjakassa paṭhaviṃ unnādetvā dārake adāsi. Idāni naṃ koci hīnapuriso
upasaṅkamitvā maddideviṃ yācitvā gahetvā gaccheyya, tato rājā nippaccayo bhaveyya,
handāhaṃ brāhmaṇavaṇṇena naṃ upasaṅkamitvā maddiṃ yācitvā pāramikūṭaṃ gāhāpetvā
kassaci avissajjiyaṃ katvā puna naṃ tasseva datvā āgamissāmī"ti. So
sūriyuggamanavelāyaṃ brāhmaṇavaṇṇena tassa santikaṃ agamāsi. Taṃ disvā mahāpuriso
"atithi no āgato"ti pītisomanassajāto tena saddhiṃ madhurapaṭisanthāraṃ katvā "brāhmaṇa
kenatthena idhāgatosī"ti pucchi. Atha naṃ sakko maddideviṃ yāci. Tena vuttaṃ:-
[115] "punadeva sakko oruyha hutvā brāhmaṇasannibho
ayāci maṃ maddideviṃ sīlavantiṃ patibbatan"ti.
#[115] Tattha punadevāti dārake dinnadivasato pacchā eva. Tadanantaramevāti
attho. Oruyhāti devalokato otaritvā. Brāhmaṇasannibhoti brāhmaṇasamānavaṇṇo.
Atha mahāsatto "hiyyo me dvepi dārakā brāhmaṇassa dinnā, ahampi
araññe ekakova, kathaṃ te maddiṃ sīlavantiṃ patibbataṃ dassāmī"ti avatvāva pasāritahatthe
anaggharatanaṃ ṭhapento asajjitvā abajjhitvā anolīnamānaso "ajja me dānapāramī matthakaṃ
pāpuṇissatī"ti haṭṭhatuṭṭho giriṃ unnādento viya:-
"dadāmi na vikampāmi yaṃ maṃ yācasi brāhmaṇa
santaṃ nappaṭigūhāmi dāne me ramatī mano"ti 2-
@Footnote: 1 khu.jā. 28/2261/367 2 khu.jā. 28/2278/369
---------------------------------------------------------------------------------------------
page115.
Vatvā sīghameva kamaṇḍalunā udakaṃ āharitvā brāhmaṇassa hatthe udakaṃ pātetvā
bhariyaṃ adāsi. Tena vuttaṃ:-
[116] "maddiṃ hatthe gahetvāna udakañjali pūriya
pasannamanasaṅkappo tassa maddiṃ adāsahan"ti.
#[116] Tattha udakañjalīti udakaṃ añjaliṃ, "udakan"ti ca karaṇatthe paccattavacanaṃ,
udakena tassa brāhmaṇassa añjaliṃ pasāritahatthatalaṃ pūretvāti attho.
Pasannamanasaṅkappoti "addhā iminā dārapariccāgena 1- dānapāramiṃ matthakaṃ pāpetvā
sammāsambodhiṃ adhigamissāmī"ti uppannasaddhāpasādena pasannacittasaṅkapPo.
Taṅkhaṇaññeva heṭṭhā vuttappakārāni sabbapāṭihāriyāni pāturahesuṃ. "idānissa na dūre
sammāsambodhī"ti devagaṇā brahmagaṇā ativiya pītisomanassajātā ahesuṃ. Tena vuttaṃ:-
[117] "maddiyā dīyamānāya gagaṇe devā pamoditā
tadāpi paṭhavī kampi sineruvanavaṭaṃsakā"ti.
Tathā pana dīyamānāya maddideviyā ruṇṇaṃ vā dummukhaṃ vā bhākuṭimattaṃ vā
nāhosi, evañcassā ahosi "yaṃ devo icchati, taṃ karotū"ti.
"komārī yassāhaṃ bhariyā sāmiko mama issaro
yassicche tassa maṃ dajjā vikkiṇeyya haneyya vā"ti 2-
āha.
Mahāpurisopi "ambho brāhmaṇa maddito me sataguṇena sahassaguṇena
satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇameva piyataraṃ, idaṃ me dānaṃ sabbaññutaññāṇappaṭivedhassa
paccayo hotū"ti vatvā dānaṃ adāsi. Tena vuttaṃ:-
@Footnote: 1 cha.Ma. pariccāgena 2 khu.jā. 28/2282/369
---------------------------------------------------------------------------------------------
page116.
[118] "jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ maddideviṃ patibbataṃ
cajamāno na cintesiṃ bodhiyāyeva kāraṇā.
[119] Na me dessā ubho puttā maddidevī na dessiyā
sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā piye adāsahan"ti.
#[118] Tattha cajamāno na cintesinti pariccajanto santāpavasena na cintesiṃ,
vissaṭṭho hutvā pariccajinti attho.
Etthāha:- kasmā panāyaṃ mahāpuriso attano puttadāre jātisampanne khattiye
parassa dāsabhāvena pariccaji, na hi yesaṃ kesañcipi bhujissānaṃ abhujissabhāvakaraṇaṃ
sādhudhammoti? vuccate:- anudhammabhāvato. Ayaṃ hi buddhakārake dhamme anugatadhammatā,
yadidaṃ sabbassa attaniyassa mamanti pariggahitavatthuno anavasesapariccāgo, na hi
deyyadhammapaṭiggāhakavikapparahitaṃ dānapāramiṃ paripūretuṃ ussukkamāpannānaṃ
bodhisattānaṃ mamanti pariggahitavatthuṃ yācantassa yācakassa na pariccajituṃ yuttaṃ,
porāṇopi cāyamanudhammo. Sabbesaṃ hi bodhisattānaṃ ayaṃ āciṇṇasamāciṇṇadhammo kulavaṃso
kulappaveṇī, yadidaṃ sabbassa pariccāgo, tattha ca visesato piyataravatthupariccāgo,
na hi keci bodhisattā vaṃsānugataṃ rajjissariyādidhanapariccāgaṃ attano
sīsanayanādiaṅgapariccāgaṃ piyajīvitapariccāgaṃ kulavaṃsapatiṭṭhāpakapiyaputtapariccāgaṃ
manāpacārinīpiyabhariyāpariccāganti ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā buddhā nāma
bhūtapubbā atthi, tathā hi sumaṅgale bhagavati bodhisattabhūte bodhipariyesanaṃ caramāne
purimattabhāvato 1- tatiye attabhāve saputtadāre ekasmiṃ pabbate vasante kharadāṭhiko nāma
yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ
dve dārake yāci.
Mahāsatto "dadāmi brāhmaṇassa puttake"ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ paṭhaviṃ
kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhito
@Footnote: 1 cha.Ma. caramāne ca carimattabhāvato
---------------------------------------------------------------------------------------------
page117.
Mahāsattassa passantasseva muḷālakalāpaṃ viya dve dārake khādi. Aggijālaṃ viya
lohitadhāraṃ uggiramānaṃ 1- yakkhassa mukhaṃ olokentassa mahāpurisassa "vañcesi vata maṃ
yakkho"ti uppajjanakacittuppādassa okāsaṃ adentassa upāyakosallassa subhāvitattā
atītadhammānaṃ appaṭisandhisabhāvato aniccādivasena saṅkhārānaṃ suparimadditabhāvato ca evaṃ
itaraṭṭhitikena pabhaṅgunā asārena saṅkhārakalāpena "pūritā vata me dānapāramī, mahantaṃ
vata me atthaṃ sādhetvā idaṃ adhigatan"ti somanassameva uppajji. So idaṃ
anaññasādhāraṇaṃ tasmiṃ khaṇe attano cittācāraṃ ñatvā "imassa nissandena anāgate
imināva nīhārena sarīrato rasmiyo nikkhamantū"ti patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ
nissāya buddhabhūtassa sarīrappabhā niccameva dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. 2-
Evamaññepi bodhisattā attano piyataraṃ puttadāraṃ pariccajitvā sabbaññutaññāṇaṃ
paṭivijjhiṃsu.
Api ca yathā nāma koci puriso kassaci santike gāmaṃ vā janapadaṃ vā keṇiyā
gahetvā kammaṃ karonto attano antevāsikānaṃ vā pamādena pūtibhūtaṃ 3- dhanaṃ dhāreyya,
tamenaṃ so gāhāpetvā bandhanāgāraṃ paveseyya. Tassa evamassa "ahaṃ kho imassa
rañño kammaṃ karonto ettakaṃ nāma dhanaṃ dhāremi, tenāhaṃ raññā bandhanāgāre
pavesito, sacāhaṃ idheva homi, attānañca khīyeyya, puttadārakammakaraporisā ca me
jīvikāpagatā mahantaṃ anayabyasanaṃ āpajjeyyuṃ, yannūnāhaṃ rañño ārocetvā attano
puttaṃ vā kaniṭṭhabhātaraṃ vā idha ṭhapetvā nikkhameyyaṃ, evāhaṃ ito bandhanato mutto
na cirasseva yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ dhanaṃ saṃharitvā rañño datvā tampi bandhanato
mocemi, appamattova hutvā uṭṭhānabalena attano sampattiṃ paṭipākatikaṃ karissāmī"ti.
So tathā kareyya. Evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ:- rājā viya kammaṃ, bandhanāgāro viya saṃsāro, raññā
bandhanāgāre ṭhapitapuriso viya kammavasena saṃsāracārake ṭhito mahāpuriso, tassa
@Footnote: 1 Ma. uggiriyamānaṃ 2 abhi.A. 1/62-3 3 Ma. patissutaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page118.
Bandhanāgāre ṭhitapurisassa tattha puttassa vā bhātuno vā parādhīnabhāvakaraṇena tesaṃ
attano ca dukkhappamocanaṃ viya mahāpurisassa attano puttādike paresaṃ datvā
sabbaññutaññāṇappaṭilābhena sabbasattānaṃ vaṭṭadukkhappamocanaṃ, tassa vigatadukkhassa
tehi saddhiṃ yathādhippetasampattiyaṃ patiṭṭhānaṃ viya mahāpurisassa arahattamaggena
apagatavaṭṭadukkhassa buddhabhāvena dasabalādisabbaññutaññāṇasampattisamannāgamo attano
vacanakārakānaṃ vijjattayādisampattisamannāgamo cāti evaṃ anavajjasabhāvo eva
mahāpurisānaṃ puttadārapariccāgo. Eteneva nayena nesaṃ aṅgajīvitapariccāge yā
codanā, sāpi visodhitāti veditabbāti.
Evaṃ pana mahāsattena maddideviyā dinnāya sakko acchariyabbhutacittajāto
hutvā:-
"sabbe jitā te paccūhā ye dibbā ye ca mānusā
nindāditā te paṭhavī saddo te tidivaṃ gato. 1-
Duddadaṃ dadamānānaṃ dukkaraṃ kammaṃ kubbataṃ
asanto nānukubbanti sataṃ dhammo durannayo.
Tasmā satañca asataṃ nānā hoti ito gati
asanto nirayaṃ yanti santo saggaparāyanā"ti- 2-
ādinā nayena mahāpurisassa dānānumodanavasena thutiṃ akāsi.
Tattha paccūhāti paccatthikā. Dibbāti dibbayasapaṭibāhakā. Mānusāti
manussayasapaṭibāhakā. Ke pana teti? macchariyadhammā, te sabbe puttadāraṃ dentena
mahāsattena jitāti dasseti. Duddadanti puttadārādiduddadaṃ dadamānānaṃ tameva dukkaraṃ
kubbataṃ tumhādisānaṃ kammaṃ aññe sāvakapaccekabodhisattā 3- nānukubbanti, pageva
asanto
@Footnote: 1 khu.jā. 28/2283-4/369 2 khu.jā. 28/2286-7/370 3 Sī.,Ma. abodhisattā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page119.
Maccharino. Tasmā sataṃ dhammo durannayo sādhūnaṃ mahābodhisattānaṃ paṭipattidhammo
aññehi duranugamo.
Evaṃ sakko mahāpurisassa anumodanavasena thutiṃ katvā maddideviṃ niyyātento:-
"dadāmi bhoto bhariyaṃ maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ 1-
tvañceva maddiyā channo maddī ca patino tavāti 2-
vatvā taṃ maddiṃ paṭidatvā dibbattabhāvena jalanto taruṇasūriyo viya ākāse ṭhatvā
attānaṃ ācikkhanto:-
"sakkohamasmi devindo āgatosmi tavantike
varaṃ varassu rājisi vare aṭṭha dadāmi te"ti 3-
vatvā varehi nimantesi. Mahāsattopi "pitā maṃ punadeva rajje patiṭṭhāpetu,
vajjhappattaṃ vadhato moceyyaṃ, sabbasattānaṃ avassayo bhaveyyaṃ, paradāraṃ na gaccheyyaṃ,
itthīnaṃ vasaṃ na gaccheyyaṃ, putto me dīghāyuko siyā, 4- annapānādideyyadhammo
bahuko siyā, tañca aparikkhayaṃ pasannacitto dadeyyaṃ, evaṃ mahādānāni pavattetvā
devalokaṃ gantvā tato idhāgato sabbaññutaṃ pāpuṇeyyan"ti ime aṭṭhavare yāci. Sakko
"na cirasseva pitā sañjayamahārājā idheva āgantvā taṃ gahetvā rajje patiṭṭhāpessati,
itaro ca sabbo te manoratho matthakaṃ pāpuṇissati, mā cintayi, appamatto hohī"ti
ovādaṃ datvā 5- sakaṭṭhānameva gato. Bodhisatto ca maddidevī ca sammodamānā
sakkadattiye assame vasiṃsu.
Jūjakepi kumāre gahetvā gacchante devatā ārakkhaṃ akaṃsu. Divase divase ekā
devadhītā rattibhāge āgantvā maddivaṇṇena kumāre paṭijaggi. So devatāviggahito
hutvā "kaliṅgaraṭṭhaṃ gamissāmī"ti aḍḍhamāsena jetuttaranagarameva sampāpuṇi. Rājā
@Footnote: 1 Sī.,Ma. sabbaṅgasobhiniṃ 2 khu.jā. 28/2289/370 3 khu.jā. 28/2292/370
@4 Ma. pattā maddī ca dīghāyukā siyā 5 cha.Ma. ovaditvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page120.
Vinicchaye nisinno brāhmaṇena saddhiṃ dārake rājaṅgaṇena gacchante disvā
sañjānitvā brāhmaṇena saddhiṃ te pakkosāpetvā taṃ pavattiṃ sutvā bodhisattena
kathitaniyāmeneva dhanaṃ datvā kumāre kiṇitvā nhāpetvā bhojetvā
sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite katvā rājā dārakaṃ phussatidevī dārikaṃ ucchaṅge katvā
bodhisattassa rājaputtiyā ca pavattiṃ suṇiṃsu.
Taṃ sutvā rājā "bhūnahaccaṃ vata mayā katan"ti saṃviggamānaso tāvadeva
dvādasaakkhobhinīparimāṇaṃ senaṃ sannayhitvā vaṅkapabbatābhimukho pāyāsi saddhiṃ
phussatideviyā ceva dārakehi ca. Anukkamena gantvā puttena ca suṇisāya ca samāgacchi.
Vessantaro piyaputte disvā sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto visaññī hutvā tattheva
pati, tathā maddī mātāpitaro sahajātā saṭṭhisahassā amaccā. Taṃ kāruññaṃ passantesu
ekopi sakabhāvena sandhāretuṃ nāsakkhi, sakalaṃ assamapadaṃ yugandharavātapamadditaṃ
viya 1- sālavanaṃ ahosi. Sakko devarājā tesaṃ visaññibhāvavinodanatthaṃ pokkharavassaṃ
vassāpesi, temetukāmā tementi, pokkhare patitavassaṃ viya vinivattetvā 2- udakaṃ
gacchati. Sabbe saññaṃ paṭilabhiṃsu. Tadāpi paṭhavikampādayo heṭṭhā vuttappakārā acchariyā
pāturahesuṃ. Tena vuttaṃ:-
[120] "punāparaṃ brahāraññe mātāpitusamāgame
karuṇaṃ paridevante sallapante sukhaṃ dukhaṃ.
[121] Hirottappena garunā ubhinnaṃ upasaṅkami
tadāpi paṭhavī kampi sirenuvanavaṭaṃsakā"ti.
#[120] Tattha karuṇaṃ paridevanteti mātāpitaro ādiṃ katvā sabbasmiṃ āgatajane
karuṇaṃ paridevamāne. Sallapante sukhaṃ dukhanti sukhadukkhaṃ pucchitvā paṭisanthāravasena
@Footnote: 1 Sī. yugantavātapahatapamadditaṃ viya 2 cha.Ma. vinivattitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page121.
Ālāpasallāpaṃ karonte. Hirottappena garunā ubhinnanti ime 1- sivīnaṃ vacanaṃ
gahetvā adūsakaṃ dhamme ṭhitaṃ maṃ pabbājayiṃsūti cittappakopaṃ akatvā ubhosu etesu
mātāpitūsu dhammagāravasamussitena hirottappeneva yathārūpe upasaṅkami. Tena me
dhammatejena tadāpi paṭhavī kampi.
Atha sañjayamahārājā bodhisattaṃ khamāpetvā rajjaṃ paṭicchāpetvā taṅkhaṇaññeva
kesamassukammādīni kārāpetvā nhāpetvā sabbābharaṇavibhūsitaṃ devarājānamiva
virocamānaṃ saha maddideviyā rajje abhisiñcitvā tāvadeva ca tato vuṭṭhāya 2-
dvādasaakkhobhinīparimāṇāya caturaṅginiyā senāya ca puttaṃ parivāretvā 3- vaṅkapabbatato
yāva jetuttaranagarā saṭṭhiyojanamaggaṃ alaṅkārāpetvā dvīhi māsehi sukheneva nagaraṃ
pavesesi. Mahājano uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedesi. Celukkhepādayo pavattiṃsu. Nagare
ca nandibheriṃ carāpesuṃ. Antamaso viḷāre upādāya sabbesaṃ bandhane ṭhitānaṃ bandhanamokkho
ahosi. So nagaraṃ paviṭṭhadivaseyeva paccūsakāle cintesi "sve vibhātāya rattiyā
mamāgatabhāvaṃ sutvā yācakā āgamissanti, tesāhaṃ kiṃ dassāmī"ti. Tasmiṃ khaṇe sakkassa
āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā tāvadeva rājanivesanassa
purimavatthuṃ pacchimavatthuñca kaṭippamāṇaṃ pūrento ghanamegho viya sattaratanavassaṃ
vassāpesi. Sakalanagare jaṇṇuppamāṇaṃ vassāpesīti. Tena vuttaṃ:-
[122] "punāparaṃ brahāraññā nikkhamitvā sañātibhi
pavisāmi puraṃ rammaṃ jetuttaraṃ puruttamaṃ.
[123] Ratanāni satta vassiṃsu mahāmegho pavassatha
tadāpi paṭhavī kampi sineruvanavaṭaṃsakā.
[124] Acetanāyaṃ paṭhavī aviññāya sukhaṃ dukhaṃ
sāpi dānabalā mayhaṃ sattakkhattuṃ pakampathā"ti.
@Footnote: 1 Ma. imesaṃ 2 cha.Ma. paṭṭhāya 3 cha.Ma. parivārayitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page122.
#[124] Evaṃ sattaratanavasse vuṭṭhe punadivase mahāsatto "yesaṃ kulānaṃ
purimapacchimavatthūsu vuṭṭhadhanaṃ, 1- tesaññeva hotū"ti dāpetvā avasesaṃ āharāpetvā
attano gehavatthusmiṃ dhanena saddhiṃ koṭṭhāgāresu okirāpetvā mahādānaṃ pavattesi.
Acetanāyaṃ paṭhavīti cetanārahitā ayaṃ mahābhūtā paṭhavī, devatā pana cetanāsahitā.
Aviññāya sukhaṃ dukhanti acetanattā eva sukhaṃ dukkhaṃ ajānitvā. Satipi
sukhadukkhappaccayasaṃyoge taṃ nānubhavantī sāpi dānabalā mayhanti evaṃ bhūtāpi sā
mahāpaṭhavī mama dānapuññānubhāvahetu. Sattakkhattuṃ pakampathāti aṭṭhavassikakāle
hadayamaṃsādīnipi yācakānaṃ dadeyyanti dānajjhāsayuppāde maṅgalahatthidāne pabbājanakāle
pavattitamahādāne puttadāne bhariyādāne vaṅkapabbate ñātisamāgame nagaraṃ paviṭṭhadivase
ratanavassakāleti imesu ṭhānesu sattavāraṃ akampittha. Evaṃ ekasmiṃyeva attabhāve
sattakkhattuṃ mahāpaṭhavikampanādiacchariyapātubhāvahetubhūtāni yāvatāyukaṃ mahādānāni
pavattetvā mahāsatto āyupariyosāne tusitapure uppajji. Tenāha bhagavā:-
"tato vessantaro rājā dānaṃ datvāna khattiyo
kāyassa bhedā sappañño saggaṃ so upapajjathā"ti. 2-
Tadā jūjako devadatto ahosi, amittatāpanā ciñcamāṇavikā, cetaputto channo,
accutatāpaso sāriputto, sakko anuruddho, maddī rāhulamātā, jālikumāro rāhulo,
kaṇhājinā uppalavaṇṇā, mātāpitaro mahārājakulāni, sesaparisā buddhaparisā,
vessantaro rājā lokanātho.
Idhāpi heṭṭhā vuttanayeneva yathārahaṃ sesapāramiyo niddhāretabbā. Tathā mahāsatte
kucchigate mātu devasikaṃ chasatasahassāni vissajjetvā dānaṃ dātukāmatādohaḷo,
tathā diyyamānepi dhanassa parikkhayābhāvo, jātakkhaṇe eva hatthaṃ pasāretvā "dānaṃ
dassāmi, atthi kiñcī"ti vācānicchāraṇaṃ, catupañcavassikakāle attano alaṅkārassa
@Footnote: 1 Sī. vuṭṭhitadhanaṃ 2 khu.jā. 28/2440/385
---------------------------------------------------------------------------------------------
page123.
Dhātīnaṃ hatthagatassa puna aggahetukāmatā, aṭṭhavassikakāle hadayamaṃsādikassa
attano sarīrāvayavassa dātukāmatāti evamādikā sattakkhattuṃ
mahāpaṭhavikampanādianekacchariyapātubhāvahetubhūtā idha mahāpurisassa guṇānubhāvā
vibhāvetabbā. Tenetaṃ vuccati:-
"evaṃ acchariyā hete abbhutā ca mahesino .pe.
Tesu cittappasādopi dukkhato parimocaye
pagevānukiriyā tesaṃ dhammassa anudhammato"ti.
Vessantaracariyāvaṇṇanā niṭṭhitā.
----------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 52 page 91-123.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=52&A=1989&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=52&A=1989&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=33&i=217
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=33&A=8795
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=33&A=11506
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=33&A=11506
Contents of The Tipitaka Volume 33
http://84000.org/tipitaka/read/?index_33
       |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]