Rājavaggo
----
ghaṭikārasuttaṃ
[403] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ
carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ . atha kho bhagavā maggā
okkamma aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi . atha kho
āyasmato ānandassa etadahosi ko nu kho hetu ko paccayo
bhagavato sitassa pātukammāya na akāraṇena tathāgatā sitaṃ
pātukarontīti . atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ 1-
karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca
ko nu kho bhante hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya
na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti.
[404] Bhūtapubbaṃ ānanda imasmiṃ padese vebhaḷigaṃ 2- nāma
nigamo 3- ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso .
Vebhaḷigaṃ kho ānanda nigamaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
upanissāya vihāsi . idha sudaṃ ānanda kassapassa bhagavato arahato
sammāsambuddhassa ārāmo ahosi . idha sudaṃ ānanda kassapo
bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinno bhikkhusaṅghaṃ ovadatīti.
@Footnote: 1 Sī. Yu. cīvaraṃ. 2 Sī. Ma. vebhaḷiṅgaṃ. 3 Yu. gāmanigamo.
[405] Atha kho āyasmā ānando catuguṇaṃ saṅghāṭiṃ
paññāpetvā bhagavantaṃ etadavoca tenahi bhante bhagavā nisīdatu
evāyaṃ bhūmippadeso dvīhi arahantehi sammāsambuddhehi paribhutto
bhavissatīti . nisīdi bhagavā paññatte āsane . nisajja kho
bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi bhūtapubbaṃ ānanda imasmiṃ
padese vebhaḷigaṃ nāma nigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano
ākiṇṇamanusso . vebhaḷigaṃ kho ānanda nigamaṃ kassapo bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi . idha sudaṃ ānanda
kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi .
Idha sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinno 1-
bhikkhusaṅghaṃ ovadati.
{405.1} Vebhaḷige 2- kho ānanda nigame ghaṭikāro nāma
kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko
ahosi aggupaṭṭhāko . ghaṭikārassa kho ānanda kumbhakārassa
jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo . atha kho
ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ ānantesi
āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato
dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti.
[406] Evaṃ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ
kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena
@Footnote: 1 Yu. nisinnako. 2 Yu. vebhaḷiṅge.
Samaṇakena diṭṭhenāti . dutiyampi kho ānanda .pe. tatiyampi
kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca
āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato
dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . tatiyampi kho ānanda
jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma
ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti .
Tenahi samma jotipāla sottisinānaṃ 1- ādāya nadiṃ gamissāma
sināyitunti . evaṃ sammāti kho ānanda jotipālo māṇavo
ghaṭikārassa kumbhakārassa paccassosi.
[407] Atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo
ca māṇavo sottisinānaṃ ādāya nadiṃ agamaṃsu sināyituṃ . atha
kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi
ayaṃ samma jotipāla kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
avidūre ārāmo āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ
sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me
tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti.
[408] Evaṃ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ
kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena
@Footnote: 1 Sī. Yu. sottiṃ sināniṃ.
Samaṇakena diṭṭhenāti . dutiyampi kho ānanda .pe. tatiyampi
kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca
ayaṃ samma jotipāla kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
avidūre ārāmo āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ
arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi
me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . tatiyampi
kho ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ
samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti.
[409] Atha kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ
māṇavaṃ ovaṭṭikāya parāmasitvā etadavoca ayaṃ samma jotipāla
kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo
āyāma samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato
dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti . atha kho ānanda jotipālo
māṇavo ovaṭṭikaṃ viniveṭhetvā ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca alaṃ
samma ghaṭikāra kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti .
Atha kho ānanda ghaṭikāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ sīsanhātaṃ
kesesu parāmasitvā etadavoca ayaṃ samma jotipāla kassapassa
bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo āyāma
samma jotipāla kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya
Upasaṅkamissāma sādhusammatañhi me tassa bhagavato dassanaṃ
arahato sammāsambuddhassāti . atha kho ānanda jotipālassa
māṇavassa etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho yatra
hi nāmāyaṃ ghaṭikāro kumbhakāro ittarajacco samāno amhākaṃ
sīsanhātānaṃ kesesu parāmasitvā 1- maññissati na vatidaṃ orakaṃ
maññe bhavissatīti . ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca yāvetadohipi
samma ghaṭikārāti . yāvetadohipi samma jotipāla tathā hi pana me
sādhu samma taṃ tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti .
Tenahi samma ghaṭikāra muñca gamissāmāti.
[410] Atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo
ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ
sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . jotipālo
pana māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṃ
sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi .
Ekamantaṃ nisinno kho 2- ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ
arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca ayaṃ me bhante jotipālo māṇavo
sahāyo piyasahāyo imassa bhagavā dhammaṃ desetūti.
[411] Atha kho ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
@Footnote: 1 Yu. parāmasitabbaṃ. 2 Yu. etthantare ānandāti ālapanaṃ dissati.
Ghaṭikārañca kumbhakāraṃ jotipālañca māṇavaṃ dhammiyā kathāya
sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi . atha kho ānanda
ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo kassapena bhagavatā
arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā
samuttejitā sampahaṃsitā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṃ bhagavantaṃ
arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
[412] Atha kho ānanda jotipālo māṇavo ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ
etadavoca imaṃ nu tvaṃ samma ghaṭikāra dhammaṃ suṇanto atha ca pana 1-
agārasmā anagāriyaṃ pabbajasīti . nanu ca maṃ samma jotipāla jānāsi
andhe jiṇṇe mātāpitaro posemīti . tenahi samma ghaṭikāra ahaṃ
agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmīti.
[413] Atha kho ānanda ghaṭikāro ca kumbhakāro jotipālo
ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinno kho ānanda
ghaṭikāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
etadavoca ayaṃ me bhante jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo
imaṃ bhagavā pabbājetūti . alattha kho ānanda jotipālo
@Footnote: 1 Yu. etthantare nasaddo dissati.
Māṇavo kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike
pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . atha kho ānanda kassapo bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho acirūpasampanne jotipāle māṇave
aḍḍhamāsūpasampanne vebhaḷige yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī
tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikañcaramāno yena bārāṇasī
tadavasari.
[414] Tatra sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye . assosi kho ānanda kiki 1-
kāsirājā kassapo kira bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bārāṇasiṃ
anuppatto bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāyeti . atha kho
ānanda kiki kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā
bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bārāṇasiyā
niyyāsi mahaccarājānubhāvena 2- kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ
sammāsambuddhaṃ dassanāya yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā
yānā paccorohitvā pattikova yena kassapo bhagavā arahaṃ
sammāsambuddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ
arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
[415] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ānanda kikiṃ kāsirājānaṃ kassapo
bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi
samuttejesi sampahaṃsesi . atha kho ānanda kiki kāsirājā
@Footnote: 1 Yu. kikī. 2 Yu. mahatā rājānubhāvena.
Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya
sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito kassapaṃ bhagavantaṃ
arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca adhivāsetu me bhante bhagavā
svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti . adhivāsesi kho ānanda
kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tuṇhībhāvena . atha kho
ānanda kiki kāsirājā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ
sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi .
Atha kho ānanda kiki kāsirājā tassā rattiyā accayena sake
nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā paṇḍumudikassa 1-
sālino vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ kassapassa bhagavato
arahato sammāsambuddhassa kālaṃ ārocāpesi kālo bhante
niṭṭhitaṃ bhattanti.
[416] Atha kho ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kikissa
kāsirañño nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane
nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . atha kho ānanda kiki kāsirājā
buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā
santappesi sampavāresi . atha kho ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. paṇḍumuṭikassa.
Bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ
nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho
ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
etadavoca adhivāsetu me bhante bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ
evarūpaṃ saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatīti . alaṃ mahārāja adhivuṭṭho
me vassāvāsoti . dutiyampi kho ānanda .pe. tatiyampi kho
ānanda kiki kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
etadavoca adhivāsetu me 1- bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ evarūpaṃ
saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatīti . alaṃ mahārāja adhivuṭṭho me
vassāvāsoti . atha kho ānanda kikissa kāsirañño na me
kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho adhivāsesi bārāṇasiyaṃ
vassāvāsanti ahudeva aññathattaṃ ahu domanassaṃ . atha kho ānanda
kiki kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca
atthi nu kho bhante añño koci mayā upaṭṭhākataroti.
[417] Atthi mahārāja vebhaḷigaṃ nāma nigamo tattha ghaṭikāro
nāma kumbhakāro so me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko tuyhaṃ kho
pana mahārāja na me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
adhivāsesi 2- bārāṇasiyaṃ vassāvāsanti attheva 3- aññathattaṃ
atthi domanassaṃ tayidaṃ ghaṭikāre kumbhakāre natthi na ca bhavissati
ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ
@Footnote: 1 Yu. etthantare bhanteti dissati . 2 Yu. adhivāseti . 3 Yu. atthi.
Saraṇaṃ gato saṅghaṃ saraṇaṃ gato
{417.1} ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro pāṇātipātā
paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato
musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato
ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro buddhe aveccappasādena
samannāgato dhamme aveccappasādena samannāgato saṅghe
aveccappasādena samannāgato ariyakantehi sīlehi samannāgato
ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro dukkhe nikkaṅkho dukkhasamudaye
nikkaṅkho dukkhanirodhe nikkaṅkho dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya
nikkaṅkho ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro ekabhattiko
brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo ghaṭikāro kho mahārāja
kumbhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo apetajātarūparajato ghaṭikāro
kho mahārāja kumbhakāro na musalena na sahatthā paṭhaviñca 1- khanati
yaṃ hoti kūlapaluggaṃ 2- vā mūsikukkuro vā taṃ kājena 3- āharitvā
bhājanaṃ karitvā evamāha ettha yo icchati taṇḍulapatibhastāni
vā muggapatibhastāni 4- vā kāḷāyapatibhastāni 4- vā nikkhipitvā
yaṃ icchati taṃ haratūti ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro andhe
jiṇṇe mātāpitaro poseti ghaṭikāro kho mahārāja kumbhakāro
pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko
tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
@Footnote: 1 Yu. casaddo natthi. 2 Ma. kullapalugganti dissati. 3 Sī. Yu. kāmena.
@4 Yu. ...pabhivattāni.
[418] Ekamidāhaṃ mahārāja samayaṃ vebhaḷige nāma nigame
viharāmi . atha khvāhaṃ mahārāja pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya yena ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro
tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro
etadavocaṃ handa ko nu kho ayaṃ bhagavo 1- gatoti . nikkhanto
kho te bhante upaṭṭhāko ato kumbhiyā odanaṃ gahetvā
pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti . atha khvāhaṃ mahārāja
kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ . atha kho mahārāja ghaṭikāro kumbhakāro
yena mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro
etadavoca ko kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā
paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . kassapo tāta bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ
gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . atha kho
mahārāja ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi lābhā vata me
suladdhaṃ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
evaṃ abhivissaṭṭhoti . atha kho mahārāja ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ
aḍḍhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitūnaṃ.
[419] Ekamidāhaṃ mahārāja samayaṃ tattheva vebhaḷige nāma
nigame viharāmi . atha khavāhaṃ mahārāja pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
@Footnote: 1 Yu. bhaggavo.
Pattacīvaramādāya yena ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro
tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā ghaṭikārassa kumbhakārassa mātāpitaro
etadavocaṃ handa ko nu kho ayaṃ bhagavo 1- gatoti . nikkhanto
kho te bhante upaṭṭhāko ato kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā
pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti . atha khvāhaṃ mahārāja
kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ . atha kho mahārāja ghaṭikāro kumbhakāro
yena mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro
etadavoca ko kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā
paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . kassapo tāta bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ
gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkantoti . atha kho
mahārāja ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi lābhā vata me
suladdhaṃ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
evaṃ abhivissaṭṭhoti . atha kho mahārāja ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ
aḍḍhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitūnaṃ.
[420] Ekamidāhaṃ mahārāja samayaṃ tattheva vebhaḷige 2- nāma
nigame viharāmi . tena kho pana samayena kuṭi ovassati . atha
khvāhaṃ mahārāja bhikkhū āmantesiṃ gacchatha bhikkhave ghaṭikārassa
kumbhakārassa nivesane tiṇaṃ jānāthāti . evaṃ vutte mahārāja
@Footnote: 1 Yu. bhaggavo . 2 Yu. vebhaḷiṅge.
Te bhikkhū maṃ etadavocuṃ natthi kho bhante ghaṭikārassa kumbhakārassa
nivesane tiṇaṃ atthi ca khvāssa āvesanaṃ tiṇacchadananti .
Gacchatha bhikkhave ghaṭikārassa kumbhakārassa āvesanaṃ uttiṇaṃ
karothāti . atha kho te mahārāja bhikkhū ghaṭikārassa kumbhakārassa
āvesanaṃ uttiṇamakaṃsu . atha kho mahārāja ghaṭikārassa
kumbhakārassa mātāpitaro te bhikkhū etadavocuṃ ke āvesanaṃ
uttiṇaṃ karontīti . bhikkhū bhagini kassapassa bhagavato arahato
sammāsambuddhassa kuṭi ovassatīti. Haratha bhante haratha bhadramukhāti.
{420.1} Atha kho mahārāja ghaṭikāro kumbhakāro yena
mātāpitaro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca ke
āvesanaṃ uttiṇamakaṃsūti . bhikkhū tāta kassapassa kira bhagavato
arahato sammāsambuddhassa kuṭi ovassatīti . atha kho mahārāja
ghaṭikārassa kumbhakārassa etadahosi lābhā vata me suladdhaṃ vata
me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ
abhivissaṭṭhoti . atha kho mahārāja ghaṭikāraṃ kumbhakāraṃ aḍḍhamāsaṃ
pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitūnaṃ . atha kho taṃ mahārāja
āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi na cātivassi
evarūpo ca mahārāja ghaṭikāro kumbhakāroti . lābhā bhante
ghaṭikārassa kumbhakārassa suladdhaṃ bhante ghaṭikārassa kumbhakārassa
yassa bhagavā evaṃ abhivissaṭṭhoti.
[421] Atha kho ānanda kiki kāsirājā ghaṭikārassa kumbhakārassa
pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍumudikassa sālino
tadūpiyañca sūpeyyaṃ . atha kho te ānanda rājapurisā ghaṭikāraṃ
kumbhakāraṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ imāni vo 1- bhante pañcamattāni
taṇḍulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paṇḍumudikassa
sālino tadūpiyañca sūpeyyaṃ tāni bhante paṭiggaṇhātūti .
Rājā kho bahukicco bahukaraṇīyo alamme raññova hotūti.
[422] Siyā kho pana te ānanda evamassa añño nūna
tena samayena jotipālo māṇavo ahosīti . na kho panetaṃ
ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ ahaṃ tena samayena jotipālo māṇavo
ahosinti.
Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato
bhāsitaṃ abhinandīti.
Ghaṭikārasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
-----------
@Footnote: 1 Yu. te.
Raṭṭhapālasuttaṃ
[423] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu cārikañcaramāno
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thullakoṭṭhitaṃ nāma kurūnaṃ
nigamo tadavasari . assosuṃ kho thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā
samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu
cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ thullakoṭṭhitaṃ anuppatto
taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato
itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho
bhagavā 1- so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ
pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ
deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ
sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu
kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
[424] Atha kho thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā yena
bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ
abhivadetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu
appekacce yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu
@Footnote: 1 Yu. bhagavāti.
Appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ
nisinne kho thullakoṭṭhitake brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā
kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
[425] Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto
tasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto tissaṃ parisāyaṃ nisinno
hoti . atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi yathā
yathā khvāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ
ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ
carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . atha kho
thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya
sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavato bhāsitaṃ
abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā pakkāmiṃsu.
{425.1} Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu
thullakoṭṭhitakesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ
nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca yathā
yathāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ
agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ
Saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ icchāmahaṃ bhante kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajituṃ labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ
upasampadanti . anuññātosi pana tvaṃ raṭṭhapāla mātāpitūhi
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . na khohaṃ bhante anuññāto
mātāpitūhi āgārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . na kho raṭṭhapāla
tathāgatā ananuññātaṃ mātāpitūhi puttaṃ pabbājentīti . svāhaṃ
bhante tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
[426] Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca ammatāta 1- yathā yathāhaṃ
bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā
ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ
icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ
pabbajjāyāti.
[427] Evaṃ vutte raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro
raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla amhākaṃ
ekaputtako piyo manāpo sukhedhito 2- sukhaparihato 3- na tvaṃ tāta
@Footnote: 1 Yu. ammatātā . 2 Yu. sukhe ṭhito . 3 Yu. sabbattha sukhaparibhatoti dissati.
Raṭṭhapāla kiñci 1- dukkhassa jānāsi ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla
bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento
kāme 2- paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ
anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mayaṃ
akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
{427.1} Dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto
mātāpitaro etadavoca ammatāta yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ
ājānāmi nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ
ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ icchāmahaṃ kesamassuṃ
ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajituṃ anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
{427.2} Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro
raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla amhākaṃ
ekaputtako piyo manāpo sukhedhito 3- sukhaparihato na tvaṃ tāta
raṭṭhapāla kiñci 1- dukkhassa jānāsi ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla
bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento
kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ
anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi
te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ
@Footnote: 1 Yu. sabbattha kassacīti dissati . 2 Sī. kāmāni . 3 Yu. chasu ṭhānesu sukhe
@ṭhitoti dissati.
Anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
[428] Atha kho raṭṭhapālo kulaputto 1- na maṃ mātāpitaro
anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti tattheva
anantarahitāya bhūmiyā nipajji idha 2- vā me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā
vāti . atha 3- kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji
dvepi bhattāni na bhuñji tīṇipi bhattāni na bhuñji cattāripi
bhattāni na bhuñji pañcapi bhattāni na bhuñji chapi bhattāni na
bhuñji sattapi bhattāni na bhuñji.
[429] Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ
kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi 4- tāta raṭṭhapāla amhākaṃ ekaputtako
piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato na tvaṃ tāta raṭṭhapāla
kiñci dukkhassa jānāsi uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla bhuñja ca
piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme
paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ anujānāma
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mayaṃ akāmakā
vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ 5- taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā
anagāriyaṃ pabbajjāyāti . evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto
tuṇhī ahosi . dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro
@Footnote: 1 Sī. Yu. ito paraṃ mātāpitūsu pabbajjaṃ alabhamāno tattheva anantarahitāya bhūmiyā
@nipajjīti vacanaṃ dissati . 2 Yu. idheva . 3 Yu. ito paraṃ atha kho ... bhuñjīti
@vacanaṃ na dissati . 4 Yu. taṃ kho . 5 Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ .pe. dutiyampi kho raṭṭhapālo
kulaputto tuṇhī ahosi . tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa
mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi tāta
raṭṭhapāla amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato
na tvaṃ tāta raṭṭhapāla kiñci dukkhassa jānāsi uṭṭhehi tāta
raṭṭhapāla bhuñja ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto
paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu
na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi
te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ
anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti .
Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.
[430] Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā [1]- yena
raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ
kulaputtaṃ etadavocuṃ tvaṃ khosi samma raṭṭhapāla mātāpitūnaṃ
ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparihato 2- na tvaṃ samma
raṭṭhapāla kiñci 3- dukkhassa jānāsi uṭṭhehi samma raṭṭhapāla bhuñja
ca piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme
paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mātāpitaro
anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mātāpitaro
akāmakā vinā bhavissanti kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti
@Footnote: 1 Yu. raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitūnaṃ paṭisutvā . 2 Yu. sukhaparibbhato.
@3 Yu. kassaci dukkhassa.
Agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . evaṃ vutte raṭṭhapālo
kulaputto tuṇhī ahosi . dutiyampi kho .pe. tatiyampi kho
raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ
tvaṃ khosi samma raṭṭhapāla mātāpitūnaṃ ekaputtako piyo manāpo
sukhedhito sukhaparihato .pe. uṭṭhehi samma raṭṭhapāla bhuñja ca
piva ca paricārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāme
paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mātāpitaro
anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya maraṇenapi te mātāpitaro
akāmakā vinā bhavissanti kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti . tatiyampi kho raṭṭhapālo
kulaputto tuṇhī ahosi.
{430.1} Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena
raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā
raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṃ ammatāta
eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā
nipanno idha vā me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vāti sace tumhe
raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ
pabbajjāya tattheva maraṇaṃ bhavissati 1- sace pana tumhe raṭṭhapālaṃ
kulaputtaṃ anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya
pabbajitaṃpi naṃ dakkhissatha sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya kā tassa aññā gati bhavissati
@Footnote: 1 Yu. āgamissati.
Idheva paccāgamissati anujānātha raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā
anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
[431] Anujānāma tātā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā
anagāriyaṃ pabbajjāya pabbajitena ca pana te mātāpitaro
uddassetabbāti . atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena
raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ
etadavocuṃ [1]- anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ
pabbajjāya pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbāti.
[432] Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gāhetvā 2-
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto
bhagavantaṃ etadavoca anuññātomhi ahaṃ bhante mātāpitūhi agārasmā
anagāriyaṃ pabbajjāya pabbājetu maṃ bhagavāti . alattha kho raṭṭhapālo
kulaputto bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ . Atha kho bhagavā
acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsūpasampanne
thullakoṭṭhite yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthī tena cārikaṃ
pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthī tadavasari.
[433] Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme . atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho
appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva
@Footnote: 1 Yu. etthantare tvaṃ kho samma raṭṭhapāla mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo
@sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ samma raṭṭhapāla kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi
@bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto
@puññāni karonto abhiramassūti dissanti . 2 Yu. gahetvā.
Yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti
tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ
kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro
kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṃ ahosi.
[434] Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṃ etadavoca icchāmahaṃ
bhante mātāpitaro uddassetuṃ sace maṃ bhagavā anujānātīti . atha
kho [1]- āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca 2- manasākāsi
yathā 3- bhagavā aññāsi abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṃ
paccakkhāya hīnāyāvattitunti . atha kho bhagavā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ
etadavoca yassidāni 4- raṭṭhapāla kālaṃ maññasīti . atha kho
āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ
katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhitaṃ
tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena thullakoṭṭhitaṃ
tadavasari.
[435] Tatra sudaṃ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhite viharati
rañño korabyassa migācīre . atha kho āyasmā raṭṭhapālo
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhitaṃ piṇḍāya
pāvisi . thullakoṭṭhite sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitu
@Footnote: 1 Yu. etthantare bhagavāti dissati . 2 Yu. parivitakkaṃ . 3 Yu. yadā.
@4 Yu. yassadāni tvaṃ.
Nivesanaṃ tenupasaṅkami . tena kho pana samayena āyasmato
raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikkhāpeti .
Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ
dūratova āgacchantaṃ disvāna etadavoca imehi muṇḍakehi samaṇakehi
amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo pabbājitoti . atha kho
āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṃ alattha na
paccakkhānaṃ aññadatthuṃ 1- akkosameva alattha.
[436] Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa
ñātidāsī ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā hoti . atha kho
āyasmā raṭṭhapālo taṃ ñātidāsiṃ etadavoca sace taṃ bhagini
chaḍḍanīyadhammaṃ idha me patte ākīrāti . atha kho āyasmato
raṭṭhapālassa ñātidāsī taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato
raṭṭhapālassa patte ākīrantī hatthānañca pādānañca sarassa ca
nimittaṃ aggahesi . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī
yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṃ etadavoca yagghayye jāneyyāsi
ayyaputto raṭṭhapālo anuppattoti . sace je saccaṃ bhaṇasi
adāsiṃ 2- taṃ karomīti 3- . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā
yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
@Footnote: 1 Yu. aññadatthu . 2 Sī. Yu. vadasi adāsī bhavasi.
@3 Yu. taṃ karomīti natthi. bhavasīti iti dissati.
Āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṃ etadavoca yagghe gahapati jāneyyāsi
raṭṭhapālo kira kulaputto anuppattoti.
[437] Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṃ
ābhidosikaṃ kummāsaṃ 1- aññataraṃ kuḍḍaṃ nissāya paribhuñjati . atha
kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca atthi nāma
tāta raṭṭhapāla ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi nanu tāta
raṭṭhapāla sakaṃ gehaṃ gantabbanti . kuto no gahapati amhākaṃ
gehaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ anagārā 2- mayaṃ gahapati
agamamhā kho te gahapati gehaṃ tattha neva dānaṃ alatthamhā na
paccakkhānaṃ aññadatthuṃ akkosameva alatthamhāti . ehi tāta
raṭṭhapāla gharaṃ gamissāmāti . alaṃ gahapati kataṃ me ajja bhattakiccanti.
Tenahi tāta raṭṭhapāla adhivāsehi svātanāya bhattanti . adhivāsesi
kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena.
[438] Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato
raṭṭhapālassa adhivāsanaṃ viditvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā haritena gomayena paṭhaviyā upalimpetvā 3- mahantaṃ
@Footnote: 1 Sī. pūtikummāsaṃ . 2 Yu. anāgārā . 3 ito paraṃ Sī. Ma. Yu. mahantaṃ
@hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā te puñje kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato
@raṭṭhapālassa purāṇadutiyike āmantesīti vacanaṃ dissati. Yu. haritena gomayena
@paṭhaviyā upalimpetvāti natthi.
Hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā dve puñje kārāpetvā
ekaṃ hiraññassa ekaṃ suvaṇṇassa mahantā puñjā ahesuṃ .
Orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati tathā pārato
ṭhito orato ṭhitaṃ te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe
āsanaṃ paññāpetvā tirokaraṇīyaṃ parikkhipitvā āyasmato
raṭṭhapālassa purāṇadutiyike āmantesi etha tumhe vadhuke yena
alaṅkārena alaṅkatā pubbe puttassa 1- raṭṭhapālassa piyā hotha
manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothāti . atha kho āyasmato
raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ
khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṃ
ārocesi kālo tāta raṭṭhapāla niṭṭhitaṃ bhattanti.
{438.1} Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi . atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā
taṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ vivarāpetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ
etadavoca idaṃ te tāta raṭṭhapāla mattikaṃ dhanaṃ aññaṃ pettikaṃ aññaṃ
petāmahaṃ sakkā tāta raṭṭhapāla bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca
kātuṃ ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā
bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohīti . sace 2- me tvaṃ gahapati
vacanaṃ kareyyāsi imaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ sakaṭesu āropetvā
@Footnote: 1 Yu. raṭṭhapālassa kulaputtassa . 2 Yu. sace kho.
Nibbāhāpetvā majjhe gaṅgāya nadiyā sote osīdāpeyyāsi 1-
taṃ kissa hetu uppajjissanti hi te gahapati tatonidānaṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . atha kho āyasmato
raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṃ pādesu gahetvā āyasmantaṃ
raṭṭhapālaṃ etadavocuṃ kīdisā nāma tāta ayyaputta accharāyo
yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasīti . na kho mayaṃ bhagini accharānaṃ hetu
brahmacariyaṃ carāmāti . bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo
samudācaratīti tattheva mucchitā papatiṃsu . atha kho āyasmā
raṭṭhapālo pitaraṃ etadavoca sace gahapati bhojanaṃ dātabbaṃ detha
mā no viheṭhethāti . bhuñja tāta raṭṭhapāla niṭṭhitaṃ bhattanti .
Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ
paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
[439] Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī
ṭhitakova imā gāthā abhāsi
passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ
āturaṃ bahusaṅkappaṃ yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti
passa cittakataṃ rūpaṃ maṇinā kuṇḍalena ca
aṭṭhitacena 2- onaddhaṃ saha vatthebhi sobhati
alattakakatā pādā mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. opilāpeyyāsi . 2 Yu. aṭṭhitañcena.
Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino
aṭṭhapādakatā kesā nettā añjanamakkhitā
alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino
añjanīva navā cittā pūtikāyo alaṅkato
alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino
odahi migavo pāsaṃ nāsadā vākaraṃ migo
bhutvā nivāpaṃ gacchāmi kandante migabandhaketi.
Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā
yena rañño korabyassa migācīraṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.
[440] Atha kho rājā korabyo migavaṃ āmantesi sodhehi [1]-
migava migācīraṃ uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyāti . evaṃ devāti
kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migācīraṃ sodhento addasa
āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ
disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā rājānaṃ
korabyaṃ etadavoca suddhaṃ kho te deva migācīraṃ atthi cettha
raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa
putto yassa tvaṃ abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi so aññatarasmiṃ
rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnoti . tenahi samma migava alandānajja
uyyānabhūmiyā tamevadāni mayaṃ bhavantaṃ raṭṭhapālaṃ payirupāsissāmāti .
@Footnote: 1 Yu. etthantare sammāti dissati.
Atha kho rājā korabyo yaṃ tattha khādanīyaṃ bhojanīyaṃ patiyattaṃ
taṃ sabbaṃ visajjethāti vatvā bhadrāni yānāni yojāpetvā
bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhitamhā
niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dassanāya .
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā
pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi .
Ekamantaṃ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca
idha bhavaṃ raṭṭhapālo kaṭṭhatthare 1- nisīdatūti . alaṃ mahārāja nisīda
tvaṃ nisinno ahaṃ sake āsaneti . nisīdi kho rājā korabyo
paññatte āsane.
[441] Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ
etadavoca cattārīmāni bho raṭṭhapāla pārijuññāni yehi pārijuññehi
samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti katamāni cattāri
jarāpārijuññaṃ byādhipārijuññaṃ bhogapārijuññaṃ ñātipārijuññaṃ.
[442] Katamaṃ 2- bho raṭṭhapāla jarāpārijuññaṃ . idha bho
@Footnote: 1 Sī. Yu. hatthatthare . 2 Yu. katamañca.
Raṭṭhapāla ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato
vayoanuppatto . so iti paṭisañcikkhati ahaṃ khomhi etarahi
jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto na kho
pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ 1- adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ 2-
phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so tena
jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati
bho raṭṭhapāla jarāpārijuññaṃ . bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi
daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena
vayasā taṃ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ
raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito.
[443] Katamañca pana 3- bho raṭṭhapāla byādhipārijuññaṃ . Idha
bho raṭṭhapāla ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno .
So iti paṭisañcikkhati ahaṃ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito
bāḷhagilāno na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ 4- adhigantuṃ
adhigataṃ vā bhogaṃ 5- phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti.
@Footnote: 1-4 Sī. Yu. anadhigatā vā bhogā . 2-5 Sī. Yu. adhigatā vā bhogā.
@3 Yu. panasaddo natthi.
So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati
idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla byādhipārijuññaṃ . bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo
etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā
samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya taṃ bhoto raṭṭhapālassa
byādhipārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā
vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.
[444] Katamañca bho raṭṭhapāla bhogapārijuññaṃ . idha [1]-
raṭṭhapāla ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo tassa te
bhogā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti . so iti paṭisañcikkhati ahaṃ
kho pubbe aḍḍho ahosiṃ mahaddhano mahābhogo tassa me te
bhogā anupubbena parikkhayaṃ gatā na kho pana mayā sukaraṃ anadhigate
vā bhoge 2- adhigantuṃ adhigate vā bhoge 3- phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so tena bhogapārijuññena samannāgato
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla bhogapārijuññaṃ . bhavaṃ
kho pana raṭṭhapālo imasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto
taṃ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo
ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito
@Footnote: 1 Yu. bho . 2 Yu. idha ceva aññattha ca anadhigatā vā bhogāti dissati.
@3 Yu. adhigatā vā bhogā.
[445] Katamañca bho raṭṭhapāla ñātipārijuññaṃ . idha bho
raṭṭhapāla ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā
tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti . so iti
paṭisañcikkhati mamaṃ kho pubbe bahū ahesuṃ mittāmaccā ñātisālohitā
tassa me te 1- ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gatā na kho pana
mayā sukaraṃ anadhigate vā bhoge 2- adhigantuṃ adhigate vā bhoge 3-
phātiṃ kātuṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so tena
ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati idaṃ vuccati
bho raṭṭhapāla ñātipārijuññaṃ . bhoto kho pana raṭṭhapālassa
imasmiṃyeva thullakoṭṭhite bahū mittāmaccā ñātisālohitā bhoto [4]-
raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṃ natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā
vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito . Imāni
kho [5]- raṭṭhapāla cattāri pārijuññāni yehi pārijuññehi
samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti . tāni bhoto
raṭṭhapālassa natthi . kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā
sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.
[446] Atthi kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā
@Footnote: 1 Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 2 Yu. anadhigatā vā bhogā . 3 Yu. adhigatā vā bhogā.
@4 Yu. etthantare tanti atthi . 5 Yu. etthantare bhoti atthi.
Arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā yamahaṃ
ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito .
Katame cattāro . upanīyati loko addhuvoti kho mahārāja
tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo
dhammuddeso uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito atāṇo loko anabhissaroti
kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā
ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assako loko
sabbaṃ pahāya gamanīyanti kho mahārāja tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho
yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito
ūno loko atitto taṇhādāsoti kho mahārāja tena bhagavatā
jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso
uddiṭṭho yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito.
{446.1} Ime kho mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā
yamahaṃ 1- ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ
pabbajitoti.
[447] Upanīyati loko addhuvoti bhavaṃ raṭṭhapālo āha
@Footnote: 1 Yu. ye ahaṃ.
Imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti .
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja ahosi tvaṃ vīsativassuddesikopi
paṇṇavīsativassuddesikopi 1- hatthismiṃpi katāvī assasmiṃpi
katāvī rathasmiṃpi katāvī dhanusmiṃpi katāvī tharusmiṃpi katāvī ūrubalī
bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti . ahosimahaṃ bho raṭṭhapāla
vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi 2- hatthismiṃpi
katāvī assasmiṃpi katāvī rathasmiṃpi katāvī dhanusmiṃpi katāvī tharusmiṃpi
katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro appekadāhaṃ
bho raṭṭhapāla iddhimā 3- maññe na attano balena samasamaṃ
samanupassāmīti .
{447.1} Taṃ kiṃ maññasi mahārāja evameva tvaṃ etarahipi 4-
ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti . no hidaṃ bho raṭṭhapāla
etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto asītiko
me vayo 5- vattati appekadāhaṃ bho raṭṭhapāla idha pādaṃ karissāmīti
aññeneva pādaṃ karomīti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ upanīyati
loko addhuvoti yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā
anagāriyaṃ pabbajitoti . acchariyaṃ bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho
raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena upanīyati loko addhuvoti upanīyati
@Footnote: 1-2 Yu. paṇṇu... . 3 Sī. Yu. iddhimāva maññeti dissati.
@4 Yu. pisaddo natthi . 5 Yu. āsītiko vayo. meti natthi.
Hi bho raṭṭhapāla loko addhuvo saṃvijjante kho bho raṭṭhapāla imasmiṃ
rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi
ye amhākaṃ āpadāsu pariyodāya vattissanti.
[448] Atāṇo 1- loko anabhissaroti bhavaṃ raṭṭhapālo āha
imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti .
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja atthi te koci anusāyiko ābādhoti .
Atthi me bho raṭṭhapāla anusāyiko ābādho 2- appekadā maṃ bho
raṭṭhapāla mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti
idāni rājā korabyo kālaṃ karissati idāni rājā korabyo
kālaṃ karissatīti.
{448.1} Taṃ kiṃ maññasi mahārāja labhasi tvaṃ te mittāmacce
ñātisālohite āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā
sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ
vediyeyyanti udāhu tvaṃyeva [3]- vedanaṃ vediyasīti . nāhaṃ
bho raṭṭhapāla labhāmi te mittāmacce ñātisālohite [4]- sabbeva
santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyanti
atha kho ahameva taṃ vedanaṃ vediyāmīti . idaṃ kho taṃ mahārāja
tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya
bhāsitaṃ atāṇo loko anabhissaroti yamahaṃ ñatvā ca disvā
ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti . acchariyaṃ bho
raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena bhagavatā
@Footnote: 1 Yu. attāṇo . 2 vātābādho . 3 Yu. etthantare tanti dissati.
@4 Yu. etthantare āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitāti dissati.
Jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena atāṇo loko
anabhissaroti atāṇo hi bho raṭṭhapāla loko anabhissaro saṃvijjati
kho bho raṭṭhapāla imasmiṃ rājakule pahutaṃ hirañña suvaṇṇaṃ bhūmigatañca
vehāsagatañca 1-.
[449] Assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti bhavaṃ raṭṭhapālo
āha imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti .
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yathā tvaṃ etarahi pañcahi kāmaguṇehi
samappito samaṅgībhūto paricāresi lacchasi tvaṃ paratthāpi evamevāhaṃ
imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremīti
udāhu aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti tvaṃ pana yathākammaṃ
gamissasīti . yathāhaṃ bho raṭṭhapāla etarahi pañcahi kāmaguṇehi
samappito samaṅgībhūto paricāremi nāhaṃ lacchāmi paratthāpi
evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto
paricāremīti atha kho aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti ahaṃ
pana yathākammaṃ gamissāmīti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya
bhāsitaṃ assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti yamahaṃ ñatvā
ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti . acchariyaṃ
bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena assako
@Footnote: 1 Yu. vehāsaṭṭhañca.
Loko sabbaṃ pahāya gamanīyanti assako hi bho raṭṭhapāla loko
sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ.
[450] Ūno loko atitto taṇhādāsoti bhavaṃ raṭṭhapālo
āha imassa pana bho raṭṭhapāla bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti .
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja phītaṃ kuruṃ ajjhāvasasīti . evaṃ bho raṭṭhapāla
phītaṃ kuruṃ ajjhāvasāmīti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha te puriso
āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko . so taṃ
upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya yagghe mahārāja jāneyyāsi ahaṃ
āgacchāmi puratthimāya disāya tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva
phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ bahu 1- tattha hatthikāyā
assakāyā rathakāyā pattikāyā bahu tattha dantājinaṃ bahu tattha
hiraññasuvaṇṇaṃ akatañceva katañca bahu tattha itthīpariggaho
sakkāva 2- tāvattakena balatthena abhivijinituṃ abhivijina mahārājāti
kinti naṃ kareyyāsīti . tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla abhivijjiya
ajjhāvaseyyāmāti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha te puriso
āgaccheyya pacchimāya disāya ... uttarāya disāya ... dakkhiṇāya
disāya ... parasamuddato saddhāyiko paccayiko . so taṃ upasaṅkamitvā
evaṃ vadeyya yagghe mahārāja jāneyyāsi ahaṃ āgacchāmi
parasamuddato tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca
bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ bahu tattha hatthikāyā assakāyā
@Footnote: 1 Yu. bahū . 2 Yu. sakkā ca.
Rathakāyā pattikāyā bahu tattha dantājinaṃ bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ
akatañceva katañca bahu tattha itthīpariggaho sakkāva tāvattakena
balatthena abhivijinituṃ abhivijina mahārājāti kinti naṃ kareyyāsīti .
Tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla abhivijjiya ajjhāvaseyyāmāti . idaṃ
kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ ūno loko atitto taṇhādāsoti
yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.
Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla yāva subhāsitañcidaṃ tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ūno loko
atitto taṇhādāsoti ūno hi bho raṭṭhapāla loko atitto
taṇhādāsoti.
[451] Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo idaṃ vatvā athāparaṃ
etadavoca
passāmi loke sadhane manusse
laddhāna vittaṃ na dadanti mohā
luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti
bhiyyo ca kāme abhipatthayanti
rājā pasayha 1- paṭhaviṃ vijitvā
sasāgarantaṃ mahimāvasanto
oraṃ samuddassa atittarūpo
@Footnote: 1 Yu. pasayhā.
Pāraṃ samuddassapi patthayetha
rājā ca aññe ca bahū manussā
avītataṇhā maraṇaṃ upenti
ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ haṃ
kāmehi lokamhi nahatthi titti
kandanti naṃ ñāti pakīriya kese
aho vatāno amarāti cāhu
vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā
citaṃ samādāya tato ḍahanti
so ḍayhati sūlehi tujjamāno
ekena vatthena pahāya bhoge
na miyyamānassa bhavanti tāṇā
ñātī ca mittā atha vā sahāyā
dāyādakā tassa dhanaṃ haranti
satto pana gacchati yena kammaṃ
na miyyamānaṃ dhanamanveti kiñci
puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ
na dīghamāyuṃ labhate dhanena
na cāpi vittena jaraṃ vihanti
appakañcidaṃ jīvitamāhu dhīrā
Assassataṃ vippariṇāmadhammaṃ
aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṃ
bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho
bālo hi bālyā vadhitova seti
dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho
tasmā hi paññā ca dhanena seyyo
yāya vosānaṃ idhādhigacchati
abyositattā 1- hi bhavābhavesu
pāpāni kammāni karonti mohā
upeti gabbhañca parañca lokaṃ
saṃsāramāpajja paramparāya
tassappapañño abhisaddahanto
upeti gabbhañca parañca lokaṃ
coro yathā sandhimukhe gahito
sakammunā haññati pāpadhammo
evaṃ pajā pecca paramhi loke
sakammunā haññati pāpadhammā 2-
kāmā hi citrā madhurā manoramā
virūparūpena mathenti cittaṃ
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā
@Footnote: 1 Yu. asositattā . 2 Yu. pāpadhammo.
Tasmāhaṃ pabbajitomhi rāja
dumapphalāneva 1- patanti māṇavā
daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā
etaṃ 2- viditvā pabbajitomhi rāja
apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti.
Raṭṭhapālasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
-------
@Footnote: 1 Yu. nīva . 2 Yu. etaṃpi disvā.
Maghadevasuttaṃ
[452] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati
maghadevambavane 1- . atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ
pātvākāsi . atha kho āyasmato ānandassa etadahosi ko
nu kho hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya na
akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti . atha kho āyasmā
ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā
bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo bhagavato
sitassa pātukammāya na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontīti.
[453] Bhūtapubbaṃ ānanda imissāyeva mithilāyaṃ rājā ahosi
maghadevo 2- nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ
carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca
upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassa . atha kho
ānanda rājā maghadevo bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ 3- vassasatānaṃ
bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi yadā me
samma kappaka passeyyāsi sirasmiṃ palitāni 4- jātāni atha me
āroceyyāsīti . evaṃ devāti kho ānanda kappako rañño
maghadevassa paccassosi . addasā kho ānanda kappako bahūnaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. makhādevambavane . 2 Sī. Yu. makhādevo. 3 Yu. bahunnaṃ.
@4 Yu. sabbattha phalitānīti dissati.
Vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño
maghadevassa sirasmiṃ palitāni jātāni disvāna rājānaṃ maghadevaṃ
etadavoca pātubhūtā kho devassa devadūtā dissanti sirasmiṃ
palitāni jātānīti . tenahi samma kappaka tāni palitāni sādhukaṃ
saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti . evaṃ
devāti kho ānanda kappako rañño maghadevassa paṭissutvā
tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa
añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.
{453.1} Atha kho ānanda rājā maghadevo kappakassa
gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā
etadavoca pātubhūtā kho me tāta kumāra devadūtā dissanti
sirasmiṃ palitāni jātāni bhuttā kho pana me mānusakā kāmā
samayo dibbe kāme pariyesituṃ ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ rajjaṃ
paṭipajja ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi tenahi tāta
kumāra yadā tvaṃ passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni atha
kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ
nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi
yasmiṃ kho tāta kumāra purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa
Vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti . tantāhaṃ
tāta kumāra evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ
anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti.
[454] Atha kho ānanda rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ
datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva
maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā
catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya 1- sabbāvantaṃ
lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . karuṇāsahagatena cetasā
.pe. muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā
ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . rājā kho panānanda
maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi caturāsītivassa-
sahassāni uparajjaṃ 2- kāresi caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi
caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari . so cattāro brahmavihāre
@Footnote: 1 Yu. sabbattha sabbattatāyāti dissati . 2 Yu. oparajjaṃ.
Bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi.
[455] Atha kho ānanda rañño maghadevassa putto bahūnaṃ
vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ
āmantesi yadā me samma kappaka passeyyāsi sirasmiṃ palitāni
jātāni atha me āroceyyāsīti . evaṃ devāti kho ānanda
kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi . addasā
kho ānanda kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ
vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṃ
palitāni jātāni disvāna rañño maghadevassa puttaṃ etadavoca
pātubhūtā kho devassa devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātānīti.
Tenahi samma kappaka tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā
mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti . evaṃ devāti kho ānanda
kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni
sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa
añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.
{455.1} Atha kho ānanda rañño maghadevassa putto kappakassa
gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca pātubhūtā
kho me tāta kumāra devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni bhuttā
kho pana me mānusakā kāmā samayo dibbe kāme pariyesituṃ ehi tvaṃ tāta
kumāra imaṃ rajjaṃ paṭipajja ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
Vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi tenahi
tāta kumāra yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni
atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje
samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi yena me idaṃ kalyāṇaṃ
vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso
ahosi yasmiṃ kho tāta kumāra purisayuge vattamāne evarūpassa
kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso
hoti . tantāhaṃ tāta kumāra evaṃ vadāmi yena me idaṃ
kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ
antimapuriso ahosīti.
[456] Atha kho ānanda rañño maghadevassa putto kappakassa
gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā
imasmiṃyeva maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā
catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ
lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . karuṇāsahagatena cetasā
.pe. muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā
Ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ
lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . rañño kho panānanda
maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi
caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni rajjaṃ
kāresi caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari . so cattāro brahmavihāre
bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi.
[457] Rañño kho panānanda maghadevassa puttapaputtakā tassa
paraṃparā caturāsītisahassāni 1- imasmiṃyeva maghadevambavane kesamassuṃ
ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajiṃsu . te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā
vihariṃsu . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho
tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena
cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena
pharitvā vihariṃsu . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena
cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu.
Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi
sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā
@Footnote: 1 Yu. caturāsīti khattiyasahassāni.
Vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā
vihariṃsu . [1]- caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷiṃsu
caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresuṃ caturāsītivassasahassāni rajjaṃ
kāresuṃ caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā
anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyaṃ cariṃsu . te cattāro brahmavihāre
bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ .
Nimi tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito
mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassa.
[458] Bhūtapubbaṃ ānanda devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ
sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi lābhā
vata bho videhānaṃ suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko
dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu
negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ
aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti.
[459] Atha kho ānanda sakko devānamindo deve tāvatiṃse
āmantesi iccheyyātha no tumhe mārisā nimirājānaṃ daṭṭhunti
icchāma mayaṃ mārisā nimirājānaṃ daṭṭhunti . tena kho panānanda
samayena nimi rājā tadahuposathe paṇṇarase sīsanhāto uposathiko
@Footnote: 1 Yu. etthantare teti dissati.
Upari pāsādavaragato nisinno hoti . atha kho ānanda sakko
devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ
pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva devesu
tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño sammukhe pāturahosi.
{459.1} Atha kho ānanda sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ
etadavoca lābhā te mahārāja suladdhaṃ te mahārāja devā mahārāja
tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā lābhā
vata bho videhānaṃ suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko
dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu
negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ
aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti devā te mahārāja tāvatiṃsā dassanakāmā
tassa te ahaṃ mahārāja sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi
abhiruheyyāsi 1- mahārāja dibbaṃ yānaṃ avikampamānoti . adhivāsesi
kho ānanda nimi rājā tuṇhībhāvena . atha kho ānanda sakko
devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā seyyathāpi nāma balavā
puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya
evameva nimissa rañño sammukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi.
[460] Atha kho ānanda sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ
āmantesi ehi tvaṃ samma mātali sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ
@Footnote: 1 Yu. abhirūheyyāsi.
Yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi ayante mahārāja
sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito abhirūheyyāsi
mahārāja dibbaṃ yānaṃ avikampamānoti . evaṃ 1- bhadantavāti
kho ānanda mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā
sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā
etadavoca ayaṃ te mahārāja sahassayutto ājaññaratho sakkena
devānamindena pesito abhirūha mahārāja dibbaṃ yānaṃ avikampamāno
apica mahārāja katamena taṃ nemi yena vā pāpakammā pāpakānaṃ
kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṃ
vipākaṃ paṭisaṃvedentīti . ubhayeneva maṃ mātali nehīti . Saṃpavesi 2-
kho ānanda mātali saṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ 3-.
{460.1} Addasā kho ānanda sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ
dūratova āgacchantaṃ disvā nimiṃ rājānaṃ etadavoca ehi kho
mahārāja svāgataṃ mahārāja devā te mahārāja tāvatiṃsā
sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā lābhā vata bho
videhānaṃ suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko
dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu
negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati cātuddasiṃ
pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti devā te mahārāja tāvatiṃsā
@Footnote: 1 Yu. evaṃ hotu bhaddantavāti . 2 Sī. Yu. sampāpesi . 3 Sī. Yu. sudhammaṃ sabhaṃ.
Dassanakāmā abhirama mahārāja devesu devānubhāvenāti . alaṃ
mārisa tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu tathāhaṃ dhammaṃ carissāmi
brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca
upavasissāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti . atha
kho ānanda sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi
ehi tvaṃ samma mātali sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ
rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinehīti . evaṃ bhadantavāti 1- kho ānanda
mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ
ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi.
[461] Tatra sudaṃ ānanda mahārājā 2- dhammaṃ carati
brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca uposathañca upavasati
cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiṃ ca pakkhassāti 3- . atha kho ānanda
nimi rājā bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ
accayena kappakaṃ āmantesi yadā me samma kappaka passeyyāsi
sirasmiṃ palitāni jātāni atha me āroceyyāsīti . Evaṃ devāti kho
ānanda kappako nimissa rañño paccassosi . addasā kho ānanda
kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ
accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni disvāna
nimiṃ rājānaṃ etadavoca pātubhūtā kho devassa devadūtā dissanti
sirasmiṃ palitāni jātānīti . tenahi samma kappaka tāni palitāni
@Footnote: 1 Yu. bhaddantavāti . 2 Yu. nimirājā . 3 Yu. pakkhassa.
Sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti . evaṃ
devāti kho ānanda kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni
palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ
patiṭṭhāpesi.
{461.1} Atha kho ānanda rājā 1- kappakassa gāmavaraṃ datvā
jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca pātubhūtā kho me
tāta kumāra devadūtā dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni bhuttā
kho pana me mānusakā kāmā samayo dibbe kāme pariyesituṃ
ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ rajjaṃ paṭipajja ahaṃ pana kesamassuṃ
ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajissāmi tenahi 2- kumāra yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ
palitāni jātāni atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ
sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi yena
me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me
tvaṃ antimapuriso ahosi yasmiṃ kho tāta kumāra purisayuge
vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so
tesaṃ antimapuriso hoti . tantāhaṃ tāta kumāra evaṃ vadāmi
yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho
me tvaṃ antimapuriso ahosīti.
[462] Atha kho ānanda nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ
@Footnote: 1 Yu. nimirājā . 2 Yu. tāta kumāra.
Datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva
maghadevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā
catutthaṃ . iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ
lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi . karuṇāsahagatena cetasā ...
Muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā
vihāsi . tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ . Iti uddhamadho tiriyaṃ
sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā
vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā
vihāsi . nimi kho panānanda rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi
caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi caturāsītivassasahassāni rajjaṃ
kāresi caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevambavane agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari . so cattāro brahmavihāre
bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi.
[463] Nimissa kho panānanda rañño kaḷārajanako nāma
putto ahosi . so na agārasmā anagāriyaṃ pabbaji . so
taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi.
{463.1} Siyā kho pana te ānanda evamassa añño nūna tena
samayena rājā maghadevo ahosi yena taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitanti. Na
kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ . ahaṃ tena samayena rājā
maghadevo ahosiṃ . ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihiniṃ 1- mayā taṃ
kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ pacchimā janatā anuppavattesi . taṃ kho
panānanda kalyāṇaṃ vattaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya
na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati
yāvadeva brahmalokūpapattiyā . idaṃ kho panānanda etarahi
mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya
upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . katamañcānanda
etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya
nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
{463.2} Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi
sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo
sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi idaṃ kho ānanda etarahi
mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya
upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati . taṃ vo 2-
ahaṃ ānanda evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ
anuppavatteyyātha mā kho me tumhe antimapurisā 3- ahuvattha
yasmiṃ kho ānanda purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa
@Footnote: 1 Yu. nihaniṃ. 2 Yu. taṃ kho ahaṃ. 3 Yu. antimapuriso.
Vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti . taṃ vo
ahaṃ ānanda evaṃ vadāmi yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ
anuppavatteyyātha mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthāti.
Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato
bhāsitaṃ abhinandīti.
Maghadevasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
--------
Madhurasuttaṃ
[464] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno
madhurāya viharati gundhāvane 1- . Assosi kho rājā madhuro avantiputto
samaṇo khalu bho kaccāno madhurāya viharati gundhāvane taṃ kho pana bhavantaṃ
kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato paṇḍito viyatto 2-
medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāṇo vuḍḍho ceva arahā ca
sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti . atha kho rājā
madhuro avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ
yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi
mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ mahākaccānaṃ dassanāya yāvatikā
yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova
yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā
mahākaccānena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rājā madhuro avantiputto
āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca brāhmaṇā bho kaccāna evamāhaṃsu
brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva
sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti
no abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato
@Footnote: 1 Yu. gundāvane . 2 Yu. vayatto.
Jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti idaṃ 1- bhavaṃ
kaccāno kimakkhāyīti 2-.
[465] Ghosoyeva kho eso mahārāja lokasmiṃ brāhmaṇāva
seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko
vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no
abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato
jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti imināpi 3-
kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ
brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe.
Brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja khattiyassa cepi ijjheyya
dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.
{465.1} Brāhmaṇopissāssa ... Vessopissāssa ... Suddopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti .
Khattiyassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena
vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . brāhmaṇopissāssa ...
Vessopissāssa ... suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.
@Footnote: 1 Sī. iti. Yu. idha . 2 Sī. Yu. kimāhāti . 3 Sī. tadimināpetaṃ. Yu.
@tadamināpetaṃ.
[466] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja brāhmaṇassa cepi ijjheyya
dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī .
Vessopissāssa ... suddopissāssa ... khattiyopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti .
Brāhmaṇassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā
rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī
pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . Vessopissāssa ...
Suddopissāssa ... khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.
[467] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja vessassa cepi ijjheyya dhanena
vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī .
Suddopissāssa ... khattiyopissāssa ... brāhmaṇopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti .
Vessassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena
vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . suddopissāssa ...
Khattiyopissāssa ... brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī
pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.
[468] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja suddassa cepi ijjheyya
dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī .
Khattiyopissāssa ... brāhmaṇopissāssa ... vessopissāssa
pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti .
Suddassa cepi bho kaccāna ijjheyya dhanena vā dhaññena vā
rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī . khattiyopissāssa ...
Brāhmaṇopissāssa ... vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī
kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.
[469] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime
cattāro vaṇṇā samā 1- honti no vā kathaṃ vā te ettha
hotīti . addhā kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā
samasamā honti nāhaṃ 2- ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
[470] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ
yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno
añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja
idhāssa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī
musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu
byāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ
@Footnote: 1 Yu. samasamā . 2 Yu. sabbattha na santīti dissati.
Duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ vā te ettha
hotīti . khattiyopi hi bho kaccāna pāṇātipātī adinnādāyī
kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī
abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha hoti
evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.
[471] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja
evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi
mahārāja idhāssa brāhmaṇo ... idhāssa vesso ... idhāssa
suddo pāṇātipātī adinnādāyī .pe. micchādiṭṭhī kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no
vā kathaṃ vā te ettha hotīti . Suddopi hi bho kaccāna pāṇātipātī
adinnādāyī .pe. micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha hoti
evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.
[472] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja
evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi
mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā
honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . addhā kho kaccāna
evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ
Ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
[473] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ
yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo
hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi
mahārāja idhāssa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā
paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato
pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā
paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhī kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ vā
te ettha hotīti . khattiyopi hi bho kaccāna pāṇātipātā
paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato
musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya
paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto
sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya
evaṃ me ettha hoti evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.
[474] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja
evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi
mahārāja idhāssa brāhmaṇo ... idhāssa vesso ... idhāssa
suddo pāṇātipātā paṭivirato .pe. sammādiṭṭhī kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā kathaṃ
Vā te ettha hotīti . suddopi hi bho kaccāna pāṇātipātā
paṭivirato adinnādānā paṭivirato .pe. sammādiṭṭhī kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya evaṃ me ettha
hoti. Evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.
[475] Sādhu sādhu mahārāja sādhu kho te etaṃ mahārāja
evaṃ hoti sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ taṃ kiṃ maññasi
mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā
honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti . addhā kho bho
kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti
nāhaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
[476] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ yathā
ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo .pe.
Brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha khattiyo sandhiṃ vā
chindeyya nillopaṃ vā hareyya ekāgārikaṃ vā kareyya paripanthe vā
tiṭṭheyya paradāraṃ vā gaccheyya tañcete purisā gahetvā dasseyyuṃ
ayaṃ te deva coro āguṃ cārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti
kinti naṃ kareyyāsīti . ghāteyyāma vā bho kaccāna phāleyyāma 1-
vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma taṃ kissa hetu yā
@Footnote: 1 Sī. Yu. jāpeyyāma.
Hissa bho kaccāna pubbe khattiyoti samaññā sāssa antarahitā
corotveva saṅkhaṃ gacchatīti.
[477] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha brāhmaṇo ... idha
vesso ... idha suddo sandhiṃ vā chindeyya nillopaṃ vā hareyya
ekāgārikaṃ vā kareyya paripanthe vā tiṭṭheyya paradāraṃ vā
gaccheyya tañcete purisā gahetvā dasseyyuṃ ayaṃ te deva
coro āguṃ cārī imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti kinti
naṃ kareyyāsīti . ghāteyyāma vā bho kaccāna phāleyyāma vā
pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma taṃ kissa hetu
yā hissa bho kaccāna pubbe suddoti samaññā sāssa
antarahitā corotveva saṅkhaṃ gacchatīti.
[478] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime
cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā kathaṃ vā te ettha
hotīti . addhā kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro
vaṇṇā samasamā honti nāhaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ
samanupassāmīti.
[479] Imināpi kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ
yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo
hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti taṃ kiṃ maññasi
mahārāja idha khattiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
Acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assavirato
pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko
brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo kinti naṃ kareyyāsīti .
Abhivādeyyāma vā bho kaccāna paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā
nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā 1- naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ
saṃvidaheyyāma taṃ kissa hetu yā hissa bho kaccāna pubbe
khattiyoti samaññā sāssa antarahitā samaṇotveva saṅkhaṃ
gacchatīti.
[480] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja idha brāhmaṇo ... idha
vesso ... idha suddo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato
pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko
brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo kinti naṃ kareyyāsīti .
Abhivādeyyāma vā bho kaccāna paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā
nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā 2- naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ
saṃvidaheyyāma taṃ kissa hetu yā hissa bho kaccāna pubbe suddoti
samaññā sāssa antarahitā samaṇotveva saṅkhaṃ gacchatīti.
@Footnote: 1-2 Yu. pi .
[481] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja yadi evaṃ sante ime cattāro
vaṇṇā samasamā honti no vā kathaṃ vā te ettha hotīti. Addhā
kho bho kaccāna evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti
nāhaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
[482] Iminā 1- kho etaṃ mahārāja pariyāyena veditabbaṃ
yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno
añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho añño
vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇāva
brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā
brahmadāyādāti.
[483] Evaṃ vutte rājā madhuro avantiputto āyasmantaṃ
mahākaccānaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho kaccāna abhikkantaṃ bho
kaccāna seyyathāpi [2]- kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya
paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā
telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantīti evameva bhotā
kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ
kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ
bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti.
[484] Mā kho maṃ tvaṃ mahārāja saraṇaṃ agamāsi tametaṃ
@Footnote: 1 Yu. imināpi . 2 Yu. etthantare bhoti dissati.
Tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gatoti . kahaṃ pana bho
kaccāna etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddhoti .
Parinibbuto kho mahārāja etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti.
[485] Sace hi mayaṃ bho kaccāna suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ
dasasu yojanesu dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ
dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ sace hi mayaṃ bho kaccāna
suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu ... tiṃsāya yojanesu ...
Cattāḷīsāya yojanesu ... paññāsāya yojanesu paññāsampi mayaṃ
yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ yojanasataṃpi
mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
yato ca kho bho kaccāna parinibbuto so bhagavā parinibbutaṃpi mayaṃ [1]-
bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca
upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ
saraṇaṅgatanti.
Madhurasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
-----------
@Footnote: 1 Yu. etthantare tanti dissati.
Bodhirājakumārasuttaṃ
[486] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati
suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye . tena kho pana samayena
bodhissa rājakumārassa kokanudo 1- nāma pāsādo acirakārito
hoti anajjhāvuṭaṭho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā
manussabhūtena . atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ
āmantesi ehi tvaṃ samma sañjikāputta yena bhagavā tenupasaṅkama
upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda appābādhaṃ
appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha bodhi bhante rājakumāro
bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ
balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi adhivāsetu kira bhante bhagavā
bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti .
Evaṃ bhoti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa
paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ
sommodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
[487] Ekamantaṃ nisinno kho sañjikāputto māṇavo bhagavantaṃ
etadavoca bodhi bho gotama rājakumāro bhoto gotamassa pāde
@Footnote: 1 Sī. Yu. kokanado.
Sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ
pucchati evañca pana vadeti adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa
rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti .
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena . atha kho sañjikāputto
māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi
rājakumāro tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca
avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ gotamaṃ bodhi bho
gotama rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati
appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca
vadeti adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya
bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti adhivutthañca pana samaṇena gotamenāti.
{487.1} Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena
[1]- Nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kokanudañca
pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchima-
sopāṇakaḷevarā sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma
sañjikāputta yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā bhagavato
kālaṃ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti . evaṃ bhoti
kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi
kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti.
@Footnote: 1 Yu. etthantare saketi dissati.
[488] Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya
yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami . tena
kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti
bhagavantaṃ āgamayamāno . addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ
dūratova āgacchantaṃ disvāna paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā
purakkhitvā yena kokanudo pāsādo tenupasaṅkami . atha kho
bhagavā pacchimaṃ sopāṇakaḷevaraṃ nissāya aṭṭhāsi . atha kho bodhi
rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca abhirūhatu bhante bhagavā dussāni
abhirūhatu sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti .
Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi . dutiyampi kho bodhi rājakumāro
bhagavantaṃ etadavoca abhirūhatu bhante bhagavā dussāni abhirūhatu
sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti . evaṃ
vutte 1- bhagavā tuṇhī ahosi . tatiyampi kho bodhi rājakumāro
bhagavantaṃ etadavoca abhirūhatu bhante bhagavā dussāni abhirūhatu
sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
{488.1} Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha
kho āyasmā ānando bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca saṃharatu rājakumāra
dussāni na bhagavā celapaṭikaṃ akkamissati pacchimaṃ janataṃ tathāgato
apaloketīti . atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā upari
kokanude [2]- āsanāni paññāpesi . atha kho bhagavā kokanudaṃ
@Footnote: 1 Yu. evaṃ vutteti natthi. dutiyampi khoti dissati.
@2 Yu. etthantare pāsādeti dissati.
Pāsādaṃ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena .
Atha kho bodhi rājakumāro buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena
bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi . atha kho bodhi
rājakumāro bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ
āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho bodhi
rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca mayhaṃ kho bhante evaṃ hoti
na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbanti.
[489] Mayhampi kho rājakumāra pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa
bodhisattasseva sato etadahosi na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ dukkhena
kho sukhaṃ adhigantabbanti . so kho ahaṃ rājakumāra aparena samayena
daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato
paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rodantānaṃ
kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajiṃ . so evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ
santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ
upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ icchāmahaṃ āvuso kālāma
imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti . evaṃ vutte rājakumāra
āḷāro kālāmo maṃ etadavoca viharatāyasmā tādiso ayaṃ dhammo
yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihareyyāti.
So kho ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ .
So kho ahaṃ rājakumāra tāvattakeneva oṭṭhapahatamattena
lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca jānāmi
passāmīti ca paṭijānāmi ahañceva añño ca . tassa mayhaṃ rājakumāra
etadahosi na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti 1-
addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti.
{489.1} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ
upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ kittāvatā no āvuso
kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
pavedesīti . evaṃ vutte rājakumāra āḷāro kālāmo
ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi
na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā mayhaṃpatthi saddhā
na kho āḷārasseva kālāmassa atthi viriyaṃ mayhaṃpatthi viriyaṃ
na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati ... samādhi ... Paññā
mayhaṃpatthi paññā yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa
sacchikiriyāya padaheyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra nacirasseva
khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.
@Footnote: 1 Sī. pavedesi.
{489.2} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena āḷāro kālāmo
tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ ettāvatā
no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
pavedesīti . ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja pavedemīti . ahaṃpi kho āvuso
ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharāmīti . lābhā no āvuso suladdhaṃ no āvuso ye mayaṃ
āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma iti yāhaṃ dhammaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṃ tvaṃ dhammaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi iti yāhaṃ dhammaṃ
jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ
jānāmi iti yādiso ahaṃ tādiso tuvaṃ yādiso tuvaṃ tādiso
ahaṃ. Ehidāni āvuso ubho vasantā imaṃ gaṇaṃ pariharāmāti.
{489.3} Iti kho rājakumāra āḷāro kālāmo ācariyo me
samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attano samasamaṃ ṭhapesi uḷārāya ca maṃ
pūjāya pūjesi . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi nāyaṃ dhammo nibbidāya
na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattati yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyāti .
So kho ahaṃ rājakumāra taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja
apakkamiṃ.
[490] So kho ahaṃ rājakumāra kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ
pariyesamāno yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā
uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ icchāmahaṃ āvuso
rāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti . evaṃ vutte
rājakumāra uddako rāmaputto maṃ etadavoca viharatāyasmā
tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti . so kho
ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ . so
kho ahaṃ rājakumāra tāvattakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena
ñāṇavādañca vadāmi theravādañca jānāmi passāmīti
ca paṭijānāmi ahañceva añño ca . tassa mayhaṃ rājakumāra
etadahosi na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti addhā
rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti.
{490.1} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena uddako rāmaputto
tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ
kittāvatā no āvuso rāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja pavedesīti . evaṃ vutte rājakumāra uddako
rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi .
Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho rāmasseva ahosi
saddhā mayhaṃpatthi saddhā na kho rāmasseva ahosi viriyaṃ .pe.
Sati ... samādhi ... paññā mayhaṃpatthi paññā yannūnāhaṃ yaṃ
dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti
pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti . so kho
ahaṃ rājakumāra nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.
{490.2} Atha khvāhaṃ rājakumāra yena uddako rāmaputto
tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ
ettāvatā no āvuso rāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja pavedesīti . ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemīti . ahaṃpi kho
āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharāmīti . lābhā no āvuso suladdhaṃ no āvuso ye mayaṃ
āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma iti yaṃ dhammaṃ rāmo
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja vihāsi taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja pavedesi iti yaṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi taṃ
tvaṃ dhammaṃ jānāsi yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi taṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi
Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ yādiso tuvaṃ tādiso
rāmo ahosi ehidāni āvuso tuvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharāti .
Iti kho rājakumāra uddako rāmaputto sabrahmacārī me samāno
ācariyaṭṭhāneva 1- maṃ ṭhapesi uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa
mayhaṃ rājakumāra etadahosi nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya
na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya
saṃvattati yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyāti . so kho
ahaṃ rājakumāra taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja
apakkamiṃ.
[491] So kho ahaṃ rājakumāra kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ
pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruveḷā
senānigamo tadavasariṃ . tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ pāsādikañca
vanasaṇḍaṃ nadiñca sandantiṃ sītodakaṃ 2- supatitthaṃ ramaṇīyaṃ
samantā ca gocaragāmaṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi
ramaṇīyo vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo nadī ca sandati
sītodakā supatitthā ramaṇīyā samantā ca gocaragāmo alaṃ vatidaṃ
kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyāti . so kho ahaṃ rājakumāra
tattheva nisīdiṃ alamidaṃ padhānāyāti.
[492] Apissu maṃ rājakumāra tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā
@Footnote: 1 Sī. ca . 2 Sī. Yu. setakaṃ.
Pubbe assutapubbā . seyyathāpi rājakumāra allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ 1-
udake nikkhittaṃ . atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya
aggiṃ abhinibbattessāmi tejo pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi
rājakumāra api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake
nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimatthanto aggiṃ abhinibbatteyya
tejo pātukareyyāti . no hetaṃ bhante taṃ kissa hetu
aduñhi bhante allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ tañca pana udake nikkhittaṃ
yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti.
{492.1} Evameva kho rājakumāra ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā
vā kāyena ceva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu
kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho
so ca ajjhattaṃ na supahīno hoti na supaṭippassaddho . opakkamikā
cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā
vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya .
No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā
kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya
anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ rājakumāra paṭhamā upamā
paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.
[493] Aparāpi kho maṃ rājakumāra dutiyā upamā paṭibhāsi
@Footnote: 1 Sī. sassinehaṃ.
Anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi rājakumāra allaṃ
kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ . atha puriso
āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo
pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso
amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ
ādāya abhimatthanto aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti .
No hetaṃ bhante taṃ kissa hetu aduñhi bhante allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ
kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso
kilamathassa vighātassa bhāgī assāti.
{493.1} Evameva kho rājakumāra ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā
vā kāyena ceva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando
kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ
na supahīno hoti na supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te
bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no
cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā
kaṭukā vedanā vediyanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya
anuttarāya sambodhāya . ayaṃ kho maṃ rājakumāra dutiyā upamā
paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.
[494] Aparāpi kho maṃ rājakumāra tatiyā upamā paṭibhāsi
Anacchariyā pubbe assutapubbā . seyyathāpi rājakumāra sukkhaṃ
kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ . atha puriso
āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi tejo
pātukarissāmīti . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso
amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ
ādāya abhimatthanto aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti .
Evaṃ bhante taṃ kissa hetu aduñhi bhante sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ tañca
pana ārakā udakā thale nikkhittanti.
{494.1} Evameva kho rājakumāra ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā
vā kāyena ceva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando
kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ
supahīno hoti supaṭippassaddho . opakkamikā cepi te bhonto
samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbāva
te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya . no cepi te
bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā
vedanā vediyanti bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya
sambodhāya . ayaṃ kho maṃ rājakumāra tatiyā upamā paṭibhāsi
anacchariyā pubbe assutapubbā . imā kho maṃ rājakumāra tisso
upamā paṭibhaṃsu 1- anacchariyā pubbe assutapubbā.
@Footnote: 1 Sī. paṭibhāsuṃ.
[495] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ dantebhi
dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ
abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra
dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi
abhinippīḷemi abhisantāpemi . tassa mayhaṃ rājakumāra
dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato
abhippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.
{495.1} Seyyathāpi rājakumāra balavā puriso dubbalataraṃ
purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya
abhisantāpeyya evameva kho me rājakumāra dantebhi dantamādhāya
jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato
abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti . āraddhaṃ kho pana me
rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā 1-
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva
dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
[496] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃ
jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato
ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ rājakumāra mukhato
ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi
@Footnote: 1 Sī. Yu. asammuṭṭhā.
Vātānaṃ nikkhantānaṃ adhimatto saddo hoti . seyyathāpi nāma
kammāragaggariyā 1- dhamamānāya adhimatto saddo hoti evameva
kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhantānaṃ adhimatto saddo
hoti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ
upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti
appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
[497] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva
jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato
ca kaṇṇasotato ca 2- assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ
rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ohananti . seyyathāpi
rājakumāra balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ abhimattheyya
evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato
ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ
ohananti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ
upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti
appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
@Footnote: 1 Sī. gaggāriyā . 2 Sī. Yu. kaṇṇato cāti evaṃ sabbattha ñātabbaṃ.
[498] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ
appānakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato
ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa
mayhaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti . seyyathāpi
rājakumāra balavā puriso daḷhena varattakkhandhena sīse sīsaveṭṭhanaṃ
dadeyya evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato
ca assasāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā
honti . āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ
upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti
appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
[499] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva
jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato
ca kaṇṇasotato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ
rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti . seyyathāpi
rājakumāra dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena
govikantanena kucchiṃ parikanteyya evameva kho rājakumāra mukhato
ca nāsato ca kaṇṇasotato ca asasāsapassāsesu uparuddhesu
Adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti . āraddhaṃ kho pana me
rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva
dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
[500] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ appānakaṃyeva
jhānaṃ jhāyeyyanti . so kho ahaṃ rājakumāra mukhato ca nāsato
ca kaṇṇasotato ca assāsapassāse uparundhiṃ . tassa mayhaṃ
rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti . seyyathāpi
rājakumāra dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu
gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ saṃparitāpeyyuṃ evameva kho
me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇasotato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti . āraddhaṃ kho pana me
rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati appammuṭṭhā
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva
dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
[501] Apissu maṃ rājakumāra devatā disvā evamāhaṃsu
kālakato samaṇo gotamoti . ekaccā devatā evamāhaṃsu na
kālakato samaṇo gotamo apica kālaṃ karotīti . ekaccā
devatā evamāhaṃsu na kālakato samaṇo gotamo napi kālaṃ
Karoti arahaṃ samaṇo gotamo vihāro tveva so arahato
evarūpo hotīti.
[502] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ sabbaso
āhārupacchedāya paṭipajjeyyanti . atha kho maṃ rājakumāra tā
devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ mā kho tvaṃ mārisa sabbaso
āhārupacchedāya paṭipajji . sace kho tvaṃ mārisa sabbaso
āhārupacchedāya paṭipajjissasi tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ
lomakūpehi ajjhoharissāma tāya tvaṃ yāpessasīti . tassa
mayhaṃ rājakumāra etadahosi ahaṃ ceva kho pana sabbaso
ajaddhukaṃ paṭijāneyyaṃ imā ca kho me devatā dibbaṃ ojaṃ
lomakūpehi ajjhohareyyuṃ tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ taṃ mama assa
musāti . so kho ahaṃ rājakumāra tā devatā paccācikkhāmi
alanti vadāmi.
{502.1} Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi yannūnāhaṃ
thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ
yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ 1- yadi vā hareṇukayūsanti.
So kho ahaṃ rājakumāra thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ
pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ
yadi vā hareṇukayūsanti . tassa mayhaṃ rājakumāra thokaṃ thokaṃ
āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ yadi vā muggayūsaṃ yadi vā
@Footnote: 1 Sī. kāḷayūsaṃ.
Kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ adhimattakasimānaṃ
patto kāyo hoti.
[503] Seyyathāpi nāma asītikapabbāni vā kālapabbāni vā
evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya .
Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ evamevassu me ānisadaṃ hoti
tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī evamevassu
me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvaṇato hoti tāyevappāhāratāya .
Seyyathāpi nāma jajjarasālāya 1- gopāṇasiyo oluggaviluggā
bhavanti evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti
tāyevappāhāratāya . seyyathāpi nāma gambhīre udapāne
udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti evamevassu me
akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti
tāyevappāhāratāya.
{503.1} Seyyathāpi nāma tittikālāvu āmakacchinno vātātapena
saṃphusito hoti sammilāto evamevassu me sīsacchavi saṃphusitā hoti
sammilātā tāyevappāhāratāya . so kho ahaṃ rājakumāra
udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi
piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi .
Yāvassu me rājakumāra udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti
tāyevappāhāratāya . so kho ahaṃ rājakumāra vaccaṃ vā muttaṃ vā
karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya . so
@Footnote: 1 Yu. jarasālāya.
Kho ahaṃ rājakumāra imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni
anumajjāmi . tassa mayhaṃ rājakumāra pāṇinā gattāni anumajjato
pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya .
Apissu maṃ rājakumāra manussā disvā evamāhaṃsu kāḷo samaṇo
gotamoti . ekacce manussā evamāhaṃsu na kāḷo samaṇo
gotamo sāmo samaṇo gotamoti . ekacce manussā evamāhaṃsu
na kāḷo samaṇo gotamo nāpi sāmo maṅguracchavī samaṇo gotamoti.
Yāvassu me rājakumāra tāya parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto
upahato hoti tāyevappāhāratāya.
[504] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ye kho keci
atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā
tippā kaṭukā vedanā vedayiṃsu etāvaparamaṃ nayito bhiyyo .
Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā
opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedayissanti etāvaparamaṃ
nayito bhiyyo . yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā
opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti etāvaparamaṃ
nayito bhiyyo . na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya
adhigacchāmi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ
siyā nu kho añño maggo bodhiyāti.
[505] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi abhijānāmi kho
Panāhaṃ pitu sakkassa kammante sītāyaṃ jambuchāyāyaṃ nisinno
vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ
vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā siyā nu kho
eso maggo bodhiyāti . tassa mayhaṃ rājakumāra satānusārīviññāṇaṃ
ahosi eseva maggo bodhiyāti . tassa mayhaṃ rājakumāra
etadahosi kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ sukhaṃ
aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti . tassa
mayhaṃ rājakumāra etadahosi na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi
yantaṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti.
{505.1} Tassa mayhaṃ rājakumāraṃ etadahosi na kho taṃ sukaraṃ
sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena yannūnāhaṃ
oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanaṃ kummāsanti . so kho ahaṃ
rājakumāra oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanaṃ kummāsaṃ . tena
kho pana maṃ 1- rājakumāra samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā
honti yanno samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati taṃ no
ārocessatīti . yato kho ahaṃ rājakumāra oḷārikaṃ āhāraṃ
āhāresiṃ odanaṃ kummāsaṃ atha me te pañcavaggiyā bhikkhū
nibbijja pakkamiṃsu bāhulliko samaṇo gotamo padhānavibbhanto
āvatto bāhullāyāti 2-.
{505.2} So kho ahaṃ rājakumāra oḷārikaṃ āhāraṃ
@Footnote: 1 Sī. me . 2 Sī. bāhulyāya.
Āhāretvā balaṃ gāhetvā vivicceva kāmehi .pe. paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja vihāsiṃ . vitakkavicārānaṃ vūpasamā .pe. dutiyaṃ
jhānaṃ ... Tatiyaṃ jhānaṃ ... Catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
[506] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarāmi seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo
.pe. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi .
Ayaṃ kho me rājakumāra rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā
avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno
yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
[507] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
.pe. yathākammūpage satte pajānāmi . ayaṃ kho me rājakumāra
rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā avijjā
vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno
yathātaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
[508] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ . so idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ .pe. ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ .pe.
Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ . tassa
me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha
bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha vimuttasmiṃ
vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ
nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsiṃ . ayaṃ kho me rājakumāra
rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā
vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathātaṃ
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
[509] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi adhigato kho me
ayaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto
atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo . ālayarāmā kho
panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā . ālayarāmāya kho pana
pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ
idappaccayatā paṭiccasamuppādo . idaṃpi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ
sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho
Nibbānaṃ . ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ pare ca me na
ājāneyyuṃ so mamassa kilamatho sā mamassa vihesāti . apissu
maṃ rājakumāra imā anacchariyā gāthā paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā
kicchena me adhigataṃ halandāni pakāsituṃ
rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho
paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ
rāgarattā na dakkhanti 1- tamokkhandhena āvutāti.
Itiha me rājakumāra paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati
no dhammadesanāya.
[510] Atha kho rājakumāra brahmuno sahampatissa mama cetasā
cetoparivitakkamaññāya etadahosi nassati vata bho loko vinassati
vata bho loko yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa
appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyāti . atha kho
rājakumāra brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso
sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya
evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi . atha kho
rājakumāra brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ
tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca desetu me bhante bhagavā
dhammaṃ desetu sugato dhammaṃ santi sattā apparajakkhajātikā
assavanatā dhammassa parihāyanti bhavissanti dhammassa aññātāroti .
@Footnote: 1 Yu. dakkhinti.
Idamavoca rājakumāra brahmā sahampati idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca
pāturahosi magadhesu pubbe
dhammo asuddho samalehi cintito
apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ
suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ
sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
yathāpi passe janataṃ samantato
tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha
pāsādamāruyha samantacakkhu
sokāvakiṇṇaṃ janatamapetasoko
avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ
uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma
satthavāha anaṇa vicara loke
desetu 1- bhagavā dhammaṃ aññātāro bhavissantīti.
[511] Atha khvāhaṃ rājakumāra brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā
sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesiṃ .
Addasaṃ kho ahaṃ rājakumāra buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte
apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre
@Footnote: 1 Sī. Yu. desassūti dissati.
Suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino
viharante . seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ
vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā
udake jātāni udake saṃbaddhāni 1- udakānuggatāni anto
nimmuggapositāni appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni
vā udake jātāni udake saṃbaddhāni samodakaṇṭhitāni appekaccāni
uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake
saṃbaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena
evameva kho ahaṃ rājakumāra buddhacakkhunā lokaṃ volokento
addasaṃ satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye
svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce
paralokavajjabhayadassāvino viharante . atha khvāhaṃ rājakumāra
brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsiṃ
apārutā tesaṃ amatassa dvārā
ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ
vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ
dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahmeti.
Atha kho rājakumāra brahmā sahampati katāvakāso khomhi bhagavatā
dhammadesanāyāti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
[512] Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kassa nu kho ahaṃ
@Footnote: 1 Yu. saṃvaddhāni.
Paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti .
Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ayaṃ kho āḷāro kālāmo
paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko yannūnāhaṃ
āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ so imaṃ dhammaṃ
khippameva ājānissatīti . atha kho maṃ rājakumāra devatā
upasaṅkamitvā etadavocuṃ sattāhaṃ kālakato bhante āḷāro
kālāmoti . ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi sattāhaṃ
kālakato āḷāro kālāmoti.
{512.1} Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi mahājāniyo
kho āḷāro kālāmo sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya khippameva
ājāneyyāti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kassa nu
kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti.
Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi ayaṃ kho uddako rāmaputto
paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko yannūnāhaṃ
uddakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ so imaṃ dhammaṃ khippameva
ājānissatīti.
{512.2} Atha kho maṃ rājakumāra devatā upasaṅkamitvā
etadavocuṃ abhidosakālakato bhante uddako rāmaputtoti .
Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi abhidosakālakato uddako
rāmaputtoti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi mahājāniyo
kho uddako rāmaputto sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya khippameva
ājāneyyāti.
{512.3} Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ
dhammaṃ deseyyaṃ ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti . tassa
mayhaṃ rājakumāra etadahosi bahukārā kho me pañcavaggiyā
bhikkhū ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu yannūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ
bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti . tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi
kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantīti . addasaṃ kho
ahaṃ rājakumāra dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye .
Atha kho ahaṃ rājakumāra uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena
bārāṇasī tena cārikaṃ apakkamiṃ 1-.
[513] Addasā kho maṃ rājakumāra upako ājīvako antarā
ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggaṃ paṭipannaṃ disvāna maṃ
etadavoca vippasannāni kho te āvuso indriyāni parisuddho
chavivaṇṇo pariyodāto kaṃsi tvaṃ āvuso uddissa pabbajito
ko vā te satthā kassa 2- vā dhammaṃ rocesīti . evaṃ vutte
ahaṃ rājakumāra upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsiṃ
sabbābhibhū sabbavidūhamasmi
sabbesu dhammesu anūpalitto
sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto
sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ
@Footnote: 1 Yu. pakkāmiṃ . 2 Yu. kassa vā tvaṃ.
Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati
sadevakasmi lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo
ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro
ekomhi sammāsambuddho sītibhūtomhi 1- nibbuto
dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ
andhabhūtasmi lokasmiṃ āhaññiṃ 2- amatadundubhinti.
Yathā kho tvaṃ āvuso paṭijānāsi arahāsi anantajinoti.
Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṃ
jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jinoti.
Evaṃ vutte rājakumāra upako ājīvako huveyyāvusoti vatvā
sīsaṃ ukkaṃsitvā 3- jivhaṃ nillāḷetvā 4- ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.
[514] Atha khvāhaṃ anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī
isipatanaṃ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṃ .
Addasaṃsu kho maṃ rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchantaṃ
disvāna aññamaññaṃ katikaṃ saṇṭhapesuṃ ayaṃ āvuso samaṇo
gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya
so neva abhivādetabbo na paccuṭṭhātabbo nāssa pattacīvaraṃ
paṭiggahetabbaṃ apica kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ sace ākaṅkhati 5-
nisīdissatīti . yathā yathā kho ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye
@Footnote: 1 Yu. sītibhūtosmi . 2 Yu. āhañchaṃ . 3 Sī. okappetvā. Yu. okampetvā.
@4 padadvayaṃ sīhaḷapotthake natthi . 5 Yu. ākaṅkhissati.
Bhikkhū upasaṅkamiṃ tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya
katikāya saṇṭhātuṃ appekacce maṃ paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ
appekacce āsanaṃ paññāpesuṃ appekacce pādodakaṃ upaṭṭhapesuṃ
apica kho maṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti.
{514.1} Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ
mā bhikkhave tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha
arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ
amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā
paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti . evaṃ vutte
rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ tāyapi kho tvaṃ
āvuso gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya na
ajjhagamā uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ kiṃ pana
tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya
adhigamissasi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti .
Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ na bhikkhave
tathāgato bāhulliko padhānavibbhanto 1- āvatto bāhullāya
arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ
amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā
@Footnote: 1 Yu. na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya.
Paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.
{514.2} Dutiyampi kho rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ
tāyapi kho tvaṃ āvuso gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya
na ajjhagamā uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ kiṃ
pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya
adhigamissasi uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti.
{514.3} Dutiyampi kho ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū
etadavocaṃ na bhikkhave tathāgato bāhulliko padhānavibbhanto āvatto
bāhullāya arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave
sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā
paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.
{514.4} Tatiyampi kho rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū maṃ
etadavocuṃ tāyapi kho tvaṃ āvuso 1- iriyāya tāya paṭipadāya
tāya dukkarakārikāya na ajjhagamā uttariṃ manussadhammā
alamariyañāṇadassanavisesaṃ kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko
padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttariṃ
manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti . evaṃ
@Footnote: 1 Yu. āvuso gotama.
Vutte ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ abhijānātha
me no tumhe bhikkhave ito pubbe evarūpaṃ bhāsitametanti .
No hetaṃ bhante . arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho
odahatha bhikkhave sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ
desemi yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya
kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharissathāti.
{514.5} Asakkhiṃ kho ahaṃ rājakumāra pañcavaggiye bhikkhū
saññāpetuṃ . dvepi sudaṃ rājakumāra bhikkhū ovadāmi . tayo bhikkhū
piṇḍāya caranti . yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena
chabbaggā yāpema . tayopi sudaṃ rājakumāra bhikkhū ovadāmi. [1]-
Dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggā 2- yāpema.
Atha kho rājakumāra pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ
anusāsiyamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsūti.
[515] Evaṃ vutte bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca
kīvacirena nu kho bhante bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya
kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ
@Footnote: 1 Yu. etthantare dve bhikkhū piṇḍāya caranti, yanti dissanti.
@2 Yu. chabbaggo.
Brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihareyyāti . tenahi rājakumāra taṃyevettha paṭipucchissāmi
yathā te khameyya tathā taṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi rājakumāra
kusalo tvaṃ hatthārūḷhe aṅkusagaṇhe 1- sippeti . evaṃ bhante
kusalo ahaṃ hatthārūḷhe 2- aṅkusagaṇhe sippeti.
[516] Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra idha puriso āgaccheyya bodhi
rājakumāro hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ jānāti tassāhaṃ santike
hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkhissāmīti . so cassa asaddho
yāvattakaṃ saddhena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa
bahvābādho 3- yāvattakaṃ appābādhena pattabbaṃ taṃ na
sampāpuṇeyya . so cassa saṭho māyāvī yāvattakaṃ 4- asaṭhena
amāyāvinā pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa kusīto
yāvattakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya . so cassa
duppañño yāvattakaṃ paññavatā 5- pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya .
Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṃ
aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkheyyāti . ekamekenāpi bhante aṅgena
samannāgato so puriso na mama santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ
sippaṃ sikkheyya ko pana vādo pañcahaṅgehīti.
[517] Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra idha puriso āgaccheyya
@Footnote: 1 Yu. aṅkusagayhe . 2 Yu. hatthārūyhe aṅkusagayhe . 3 Yu. bavahābādho.
@4 Yu. sabbattha yāvatakanti dissati . 5 Yu. paññāvatā.
Bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ jānāti tassāhaṃ
santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkhissāmīti . so cassa
saddho yāvattakaṃ saddhena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . so cassa
appābādho yāvattakaṃ appābādhena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya .
So cassa asaṭho amāyāvī yāvattakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ
taṃ sampāpuṇeyya . so cassa āraddhaviriyo yāvattakaṃ āraddhaviriyena
pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . so cassa paññavā 1- yāvattakaṃ
paññavatā pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya . taṃ kiṃ maññasi rājakumāra
api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ
sikkheyyāti . ekamekenapi bhante aṅgena samannāgato so puriso
mama santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagaṇhaṃ sippaṃ sikkheyya ko pana
vādo pañcahaṅgehīti.
[518] Evameva kho rājakumāra pañcimāni padhāniyaṅgāni .
Katamāni pañca . idha rājakumāra bhikkhu saddho hoti saddahati
tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi
satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti . appābādho hoti
appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya
nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya . asaṭho hoti amāyāvī
yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā 2- satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu.
@Footnote: 1 Yu. paññāvā . 2 Yu. āvikatvā.
Āraddhaviriyo hoti 1- akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ
dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu
dhammesu . paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato
ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā . imāni kho rājakumāra
pañca padhāniyaṅgāni.
{518.1} Imehi [2]- rājakumāra pañcahi padhāniyaṅgehi
samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya
kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihareyya satta vassāni . tiṭṭhantu rājakumāra satta
vassāni . imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu
tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva
agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya
cha vassāni ... Pañca vassāni ... Cattāri vassāni ... Tīṇi vassāni ...
Dve vassāni ... ekaṃ vassaṃ . tiṭṭhatu rājakumāra ekaṃ vassaṃ.
Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ
labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ
pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta māsāni .
Tiṭṭhantu rājakumāra satta māsāni . imehi pañcahi padhāniyaṅgehi
@Footnote: 1 Yu. viharati. 2 Yu. etthantare khoti saddo dissati.
Samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yasasatthāya
kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihareyya cha māsāni ... pañca māsāni ... cattāri
māsāni ... Tīṇi māsāni ... Dve māsāni ... Māsaṃ 1- ... Aḍḍhamāsaṃ.
Tiṭṭhatu rājakumāra aḍḍhamāso.
{518.2} Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu
tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva
agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ
diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya
satta rattindivāni . tiṭṭhanti rājakumāra satta rattindivāni .
Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ
labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ
pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha rattindivāni ...
Pañca rattindivāni ... cattāri rattindivāni ... Tīṇi rattindivāni ...
Dve rattindivāni ... ekaṃ rattindivaṃ . tiṭṭhatu rājakumāra eko
rattindivo.
{518.3} Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu
tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati
pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti . evaṃ vutte bodhi
rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca aho buddho aho dhammo
@Footnote: 1 Yu. ekaṃ māsaṃ.
Aho dhammassa svākkhātatā yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho pāto
visesaṃ adhigamissati pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti.
[519] Evaṃ vutte sañjikāputto māṇavo bodhiṃ rājakumāraṃ
etadavoca evameva panāyaṃ bhavaṃ bodhi aho buddho aho dhammo
aho dhammassa svākkhātatāti pavedeti 1- atha ca pana bhavaṃ 2- na taṃ
bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchati 3- dhammañca bhikkhusaṅghañcāti.
[520] Mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca mā hevaṃ samma
sañjikāputta avaca sammukhā me taṃ [4]- sañjikāputta ayyāya sutaṃ
sammukhā paṭiggahitaṃ ekamidaṃ samma sañjikāputta samayaṃ bhagavā
kosambiyaṃ viharati ghositārāme atha kho me ayyā kucchimatī 5-
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinnā kho me ayyā bhagavantaṃ
etadavoca yo me ayaṃ bhante kucchigato kumārako vā kumārikā
vā so bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ
naṃ 6- bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti ekamidaṃ
samma sañjikāputta samayaṃ bhagavā idheva bhaggesu viharati suṃsumāragire
bhesakaḷāvane migadāye atha kho maṃ dhātī aṅkena pāyitvā 7-
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhitā kho [8]- dhātī bhagavantaṃ etadavoca
@Footnote: 1 Yu. vadeti . 2 Yu. bhavanti natthi . 3 Yu. gacchāmi.
@4 Yu. etthantare sammāti dissati . 5 Yu. kucchivatī . 6 Yu. taṃ.
@7 Sī. vāhitvā. 8 Yu. mama.
Ayaṃ bhante bodhi rājakumāro bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca
bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ naṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ
saraṇaṅgatanti esāhaṃ samma sañjikāputta tatiyampi bhagavantaṃ
saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti.
Bodhirājakumārasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
-----------
Aṅgulimālasuttaṃ
[521] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena
rañño pasenadissa kosalassa vijite coro aṅgulimālo nāma
hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu .
Tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi
ajanapadā katā . so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ
piṇḍāya pāvisi sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya
yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggaṃ paṭipajji . addasaṃsu 1-
kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino bhagavantaṃ yena
coro aṅgulimālo tenaddhānamaggapaṭipannaṃ disvāna
bhagavantaṃ etadavocuṃ mā samaṇa etaṃ maggaṃ paṭipajji etasmiṃ
samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī
hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā
katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so
manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti etañhi samaṇa
maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi
@Footnote: 1 Yu. addasāsuṃ.
Purisā saṅgaritvā 1- saṅgaritvā paṭipajjanti tepi corassa
aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantīti . evaṃ vutte bhagavā tuṇhībhūto
agamāsi.
[522] Dutiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino
bhagavantaṃ etadavocuṃ mā samaṇa etaṃ maggaṃ paṭipajji etasmiṃ
samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī
hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā
katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse
vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti etañhi samaṇa maggaṃ
dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi purisā
saṅgaritvā saṅgaritvā paṭipajjanti tepi corassa aṅgulimālassa
hatthatthaṃ gacchantīti. Atha 2- kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi.
[523] Tatiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino
bhagavantaṃ etadavocuṃ mā samaṇa etaṃ maggaṃ paṭipajji etasmiṃ samaṇa
magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate
niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā
nigamāpi anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse
vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti etañhi samaṇa maggaṃ
dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattāḷīsampi purisā
@Footnote: 1 Sī. saṃharitvā . 2 Yu. dutiyampi.
Saṅgaritvā saṅgaritvā paṭipajjanti tepi corassa aṅgulimālassa
hatthatthaṃ gacchantīti. Atha kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi.
[524] Addasā kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ dūratova
āgacchantaṃ . disvānassa etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ
vata bho imañhi maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā
cattāḷīsampi purisā [1]- saṅgaritvā 2- saṅgaritvā paṭipajjanti
tepi mama hatthatthaṃ gacchanti atha ca panāyaṃ samaṇo eko adutiyo
pasayha maññe āgacchati yannūnāhaṃ [3]- samaṇaṃ jīvitā
voropeyyanti . atha kho coro aṅgulimālo asicammaṃ gahetvā
dhanukalāpaṃ sannayhitvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi .
Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi 4- yathā
coro aṅgulimālo bhagavantaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbathāmena 5-
gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṃ . atha kho corassa aṅgulimālassa
etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho ahañhi pubbe hatthiṃpi
dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi assaṃpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi
rathaṃpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi migaṃpi dhāvantaṃ anupatitvā
gaṇhāmi atha ca panāhaṃ imaṃ samaṇaṃ pakatiyā gacchantaṃ
sabbathāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitunti . ṭhitova 6-
bhagavantaṃ etadavoca tiṭṭha samaṇa tiṭṭha samaṇāti . ṭhito ahaṃ
aṅgulimāla tvañca tiṭṭhāti.
@Footnote: 1 Yu. etthantare paṇṇāsampi purisāti dissanti . 2 Yu. saṃharitvā.
@3 Yu. etthantare imanti dissati. 4 Yu. abhisaṅkhāsi. 5 yu sabbatthāmena.
@6 Yu. vasaddo natthi.
[525] Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi ime
kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiññā atha ca
panāyaṃ samaṇo gacchaṃyevāha ṭhito ahaṃ aṅgulimāla tvañca tiṭṭhāti
yannūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ puccheyyanti.
{525.1} Atha kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi
gacchaṃ vadesi samaṇaṭṭhitomhi
mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitosi
pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ
kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi.
Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā
sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ
tuvañca pāṇesu asaññatosi
tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosi.
Cirassaṃ vata me mahito mahesī
mahāvanaṃ samaṇa 1- paccupādi 2-
sohaṃ carissāmi pajahissa 3- pāpaṃ
sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ
itveva coro asimāvudhañca
sobbhe papāte narake manvakāri 4-
@Footnote: 1 Sī. Yu. samaṇoyaṃ . 2 Yu. paccavādi . 3 Yu. cirassā pahāssaṃ.
@4 Yu. anvakārī.
Avandi coro sugatassa pāde
tattheva naṃ pabbajjaṃ ayāci.
Buddho ca kho kāruṇiko mahesī
yo satthā lokassa sadevakassa
tamehi bhikkhūti tadā avoca
eseva tassa ahu bhikkhubhāvoti.
Atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena
sāvatthī tena cārikaṃ pakkāmi . anupubbena cārikaṃ caramāno yena
sāvatthī tadavasari.
[526] Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme . tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa
antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo
mahāsaddo hoti coro te deva vijite aṅgulimālo nāma
luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu
tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi anigamā katā janapadāpi
ajanapadā katā so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ
dhāreti taṃ devo paṭisedhetūti . atha kho rājā pasenadi kosalo
pañcamattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhamitvā 1- divādivassa
yena ārāmo tena pāvisi yāvatikā 2- yānassa bhūmi yānena gantvā
yānā paccorohitvā 3- pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami
@Footnote: 1 Yu. nikkhami . 2 Yu. yāvatiko . 3 Yu. paccārohitvā.
Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
[527] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadikosalaṃ bhagavā
etadavoca kinnu te mahārāja rājā māgadho seniyo bimbisāro
kupito vesālikā vā licchavī aññe vā paṭirājānoti . na
kho me bhante rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito napi
vesālikā licchavī napi aññe paṭirājāno coro me bhante
vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho
adayāpanno pāṇabhūtesu tena gāmāpi agāmā katā nigamāpi
anigamā katā janapadāpi ajanapadā katā so manusse vadhitvā
vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti tāhaṃ 1- bhante paṭisedhissāmīti. Sace
pana tvaṃ mahārāja aṅgulimālaṃ passeyyāsi kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ
virataṃ pāṇātipātā virataṃ adinnādānā virataṃ musāvādā ekabhattikaṃ
brahmacāriṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ kinti taṃ kareyyāsīti .
Abhivādeyyāma vā bhante paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā
nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ
saṃvidaheyyāma kuto panassa bhante dussīlassa pāpadhammassa
evarūpo sīlasaṃyamo bhavissatīti.
[528] Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo bhagavato
@Footnote: 1 Yu. nāhaṃ.
Avidūre nisinno hoti . atha kho bhagavā dakkhiṇabāhaṃ paggahetvā
rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca eso mahārāja aṅgulimāloti .
Atha kho rañño pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaṃ ahu chambhitattaṃ
ahu lomahaṃso . atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadikosalaṃ bhītaṃ
saṃviggalomahaṭṭhajātaṃ viditvā rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca mā
bhāyi mahārāja mā bhāyi mahārāja natthi te ito 1- bhayanti .
Atha kho rañño pasenadissa kosalassa yaṃ ahosi bhayaṃ vā
chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā so paṭippassambhi . atha kho
rājā pasenadi kosalo yenāyasmā aṅgulimālo tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca ayyo no
bhante aṅgulimāloti . evaṃ mahārājāti . Kathaṃgotto [2]- ayyassa
pitā kathaṃgottā ayyassa mātāti . gaggo kho mahārāja pitā
mantānī mātāti . abhiramatu bhante ayyo gaggo mantānīputto
ahamayyassa gaggassa mantānīputtassa ussukkaṃ karissāmi
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti . tena kho
pana samayena āyasmā aṅgulimālo āraññako hoti piṇḍapātiko
paṃsukūliko tecīvariko . atha kho āyasmā aṅgulimālo rājānaṃ
pasenadikosalaṃ etadavoca alaṃ mahārāja paripuṇṇaṃ me ticīvaranti.
[529] Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi .
@Footnote: 1 Yu. ato . 2 Yu. etthantare bhanteti dissati.
Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca
acchariyaṃ bhante abbhūtaṃ bhante yāvañcidaṃ bhante bhagavā adantānaṃ
dametā asamentānaṃ 1- sametā apparinibbutānaṃ parinibbāpetā
yaṃ hi mayaṃ bhante nāsakkhimhā daṇḍenapi satthenapi dametuṃ so
bhagavatā adaṇḍena asatthena 2- danto handadāni mayaṃ bhante
gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti . yassadāni [3]- mahārāja
kālaṃ maññasīti . atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
[530] Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi . addasā kho āyasmā
aṅgulimālo sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ
itthiṃ mūḷhagabbhaṃ visātagabbhaṃ . disvānassa etadahosi kilissanti
vata bho sattā kilissanti vata bho sattāti . atha kho āyasmā
aṅgulimālo sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā aṅgulimālo bhagavantaṃ etadavoca idhāhaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ addasaṃ
kho ahaṃ bhante sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ
itthiṃ mūḷhagabbhaṃ visātagabbhaṃ disvāna me etadahosi kilissanti
@Footnote: 1 Yu. asantānaṃ . 2 Yu. asattheneva . 3 Yu. etthantare tvanti dissati.
Vata bho sattā kilissanti vata bho sattāti.
[531] Tenahi tvaṃ aṅgulimāla yena sā itthī 1- tenupasaṅkama
upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi yatohaṃ bhagini jāto nābhijānāmi
sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā tena saccena sotthi te hotu
sotthi gabbhassāti . so hi nūna me bhante sampajānamusāvādo
bhavissati mayā hi bhante bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitāti .
Tenahi tvaṃ aṅgulimāla yena sā itthī 2- tenupasaṅkama upasaṅkamitvā
taṃ itthiṃ evaṃ vadehi yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi
sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā tena saccena sotthi te hotu sotthi
gabbhassāti . evaṃ bhanteti kho āyasmā aṅgulimālo bhagavato
paṭissutvā yena sā itthī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ
etadavoca yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi
sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā tena saccena sotthi te hotu
sotthi gabbhassāti. Atha kho sotthitthiyā ahosi sotthi gabbhassa.
[532] Atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho
appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya
kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
@Footnote: 1-2 katthaci potthake yena sāvatthīti pāṭho dissati.
Upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ
nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi . aññataro kho panāyasmā
aṅgulimālo arahataṃ ahosi.
[533] Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ 1- piṇḍāya pāvisi . tena kho pana
samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye
nipatati aññenapi daṇḍo khitto āyasmato aṅgulimālassa
kāye nipatati aññenapi sakkharā khittā āyasmato aṅgulimālassa
kāye nipatati . atha kho āyasmā aṅgulimālo bhinnena sīsena
lohitena gaḷantena bhinnena pattena vipphālitāya saṅghāṭiyā
yena bhagavā tenupasaṅkami . addasā kho bhagavā āyasmantaṃ
aṅgulimālaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ
etadavoca adhivāsehi tvaṃ brāhmaṇa adhivāsehi tvaṃ brāhmaṇa
yassa kho tvaṃ kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni
bahūni vassasahassāni niraye paceyyāsi tassa tvaṃ brāhmaṇa
kammassa vipākaṃ diṭṭheva dhamme paṭisaṃvedesīti.
[534] Atha kho āyasmā aṅgulimālo rahogato paṭisallīno
vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi
yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati
somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimā
@Footnote: 1 Yu. sāvatthiṃ.
Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithīyati
somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimā
yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane
somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmuttova candimā
disā hi me dhammakathaṃ suṇantu
disā hi me yuñjantu buddhasāsane
disā hi me te manujā 1- bhajantu
ye dhammamevādapayanti santo
disā hi me khantivodānaṃ 2- avirodhappasaṃsanaṃ 3-
suṇantu dhammaṃ kālena tañca anuvidhiyantu
na hi jātu so mamaṃ hiṃse aññaṃ vā pana kañci naṃ
pappuyya paramaṃ santiṃ rakkheyya tasathāvare
udakañhi nayanti nettikā
usukārā namayanti tejanaṃ
dāruṃ namayanti tacchakā
attānaṃ damayanti paṇḍitā
daṇḍeneke damayanti aṅkusebhi kasāhi ca
adaṇḍena asatthena ahaṃ daṇḍomhi 4- tādinā
ahiṃsakoti me nāmaṃ hiṃsakassa pure sato
ajjāhaṃ saccanāmomhi na naṃ hiṃsāmi kañci naṃ
@Footnote: 1 Yu. manusse . 2 Yu. khantivādānaṃ . 3 Yu. avirodhappasaṃsīnaṃ.
@4 Yu. dantomhi.
Coro ahaṃ pure āsiṃ aṅgulimāloti vissuto
vuyhamāno mahoghena buddhaṃ saraṇamāgamaṃ
lohitapāṇī pure āsiṃ aṅgulimāloti vissuto
saraṇagamanaṃpassa bhavanetti samūhatā
tādisaṃ kammaṃ katvāna bahuṃ duggatigāminaṃ
phuṭṭho kammavipākena anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ
pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā
appamādañca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati
mā pamādamanuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṃ
appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ
svāgataṃ 1- nāpagataṃ nayidaṃ dummanti taṃ mama
suvibhattesu 2- dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ
svāgataṃ 3- nāpagataṃ nayidaṃ dummanti taṃ mama
tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsananti.
Aṅgulimālasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.
----------
@Footnote: 1-3 Yu. sāgataṃ . 2 Yu. paṭibhattesu.
Piyajātikasuttaṃ
[535] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena
aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato
hoti . tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṃ
paṭibhāti . so āḷahanaṃ gantvā gantvā kandati kahaṃ ekaputtaka
kahaṃ ekaputtakāti . atha kho so gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
[536] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca
na kho te gahapati sake citte ṭhitassa indriyāni atthi te indriyānaṃ
aññathattanti . kiṃ hi me bhante indriyānaṃ nāññathattaṃ
bhavissati mayhañhi bhante ekaputtako piyo manāpo kālakato
tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṃ paṭibhāti
sohaṃ āḷahanaṃ gantvā gantvā kandāmi kahaṃ ekaputtaka kahaṃ
ekaputtakāti . evametaṃ gahapati evametaṃ gahapati piyajātikā hi
gahapati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti 1- . tassa 2-
kho nāmetaṃ bhante evaṃ bhante bhavissati piyajātikā sokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikā piyajātikā hi kho bhante
ānandasomanassā piyappabhūtikāti . atha kho so gahapati bhagavato
@Footnote: 1 Yu. sabbattha piyappabhavikāti . 2 Yu. kassa.
Bhāsitaṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā 1- uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
[537] Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato
avidūre akkhehi dibbanti . atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te akkhadhutte etadavoca idhāhaṃ
bhonto yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā samaṇaṃ
gotamaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ bhonto
samaṇo gotamo etadavoca na kho [2]- gahapati sake citte ṭhitassa
indriyāni atthi te indriyānaṃ aññathattanti
{537.1} evaṃ vutte ahaṃ bhonto samaṇaṃ gotamaṃ etadavocaṃ kiṃ hi me
bhante indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati mayhaṃ hi bhante ekaputtako
piyo manāpo kālakato tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti
na bhattaṃ paṭibhāti sohaṃ 3- āḷahanaṃ gantvā gantvā kandāmi kahaṃ
ekaputtaka kahaṃ ekaputtakāti evametaṃ gahapati evametaṃ gahapati
piyajātikā hi gahapati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
piyappabhūtikāti tassa 4- kho nāmetaṃ bhante evaṃ bhante bhavissati
piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikā
piyajātikā hi kho bhante ānandasomanassā piyappabhūtikāti
atha khohaṃ bhonto samaṇassa gotamassa bhāsitaṃ anabhinanditvā
appaṭikkositvā 5- uṭṭhāyāsanā pakkāminti . evametaṃ gahapati
evametaṃ gahapati piyajātikā hi gahapati ānandasomanassā
@Footnote: 1-5 Yu. paṭikkositvā . 2 Yu. etthantare teti dissati . 3 Yu. so.
@4 Yu. kassa. bhanteti natthi.
Piyappabhūtikāti . atha kho so gahapati sameti me akkhadhuttehīti
pakkāmi.
[538] Atha kho idaṃ kathāvatthuṃ anupubbena rājantepuraṃ pāvisi.
Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ āmantesi idante
mallike samaṇena gotamena bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsā piyappabhūtikāti . sace taṃ mahārāja bhagavatā
bhāsitaṃ evametanti . evamevaṃ panāyaṃ mallikā yaññadeva samaṇo
gotamo bhāsati taṃ tadevassa abbhanumodati sace taṃ mahārāja
bhagavatā bhāsitaṃ evametanti . seyyathāpi nāma ācariyo yaññadeva
antevāsissa bhāsati taṃ tadevassa antevāsī abbhanumodati evametaṃ
ācariya evametaṃ ācariyāti evameva kho tvaṃ mallike yaññadeva
samaṇo gotamo bhāsati taṃ tadevassa abbhanumodasi sace taṃ
mahārāja bhagavatā bhāsitaṃ evametanti cara pire mallike vinassāti.
[539] Atha kho mallikā devī nāḷijaṅghaṃ brāhmaṇaṃ āmantesi
ehi tvaṃ brāhmaṇa yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā
mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha mallikā bhante devī bhagavato pāde
sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ
pucchatīti evañca vadehi bhāsitā nu kho bhante bhagavato 1- esā
vācā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti
@Footnote: 1 Yu. bhagavatā.
Yathā [1]- te bhagavā byākaroti taṃ sādhukaṃ uggahetvā mamāroceyyāsi
na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantīti . Evaṃ bhotīti kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo
mallikāya deviyā paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo
bhagavantaṃ etadavoca mallikā bho gotama devī bhoto gotamassa pāde
sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ
pucchati evañca vadeti bhāsitā nu kho bhante bhagavā esā vācā
piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
{539.1} Evametaṃ brāhmaṇa evametaṃ brāhmaṇa piyajātikā hi
brāhmaṇa sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti .
Tadimināpetaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[540] Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā
aññatarassā itthiyā mātā kālamakāsi . sā tassā
kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena
siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me mātaraṃ adassatha api
me mātaraṃ adassathāti . imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena
veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
piyappabhūtikāti.
@Footnote: 1 Yu. etthantare casaddo dissati.
{540.1} Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā
itthiyā pitā kālamakāsi ... bhātā kālamakāsi ... Bhaginī kālamakāsi
... putto kālamakāsi ... Dhītā kālamakāsi ... Sāmiko kālamakāsi.
Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena
siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me sāmikaṃ adassatha api me
sāmikaṃ adassathāti . imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ
yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[541] Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa
purisassa mātā kālamakāsi . so tassā kālakiriyāya ummattiko
khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā
evamāha api me mātaraṃ adassatha api me mātaraṃ adassathāti .
Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
{541.1} Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa
purisassa pitā kālamakāsi ... Bhātā kālamakāsi ... Bhaginī kālamakāsi ...
Putto kālamakāsi ... dhītā kālamakāsi ... pajāpati kālamakāsi.
So tassā kālakiriyāya ummattiko khittacitto rathiyāya rathiyaṃ
siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha api me pajāpatiṃ
adassatha api me pajāpatiṃ adassathāti . imināpi kho etaṃ
Brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[542] Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarā
itthī ñātikulaṃ agamāsi . tassā te ñātakā sāmikaṃ acchinditvā
aññassa dātukāmā sā ca taṃ na icchati . atha kho sā itthī 1-
sāmikaṃ etadavoca ime mama ayyaputta ñātakā taṃ acchinditvā
aññassa dātukāmā ahañca taṃ na icchāmīti . atha kho so puriso
taṃ itthiṃ dvidhā chetvā attānaṃ upphālesi 2- ubho pecca
bhavissāmāti . iminā 3- kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ
yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[543] Atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṃ
abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ
kathāsallāpo 4- sabbaṃ mallikāya deviyā ārocesi . atha kho
mallikā devī yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
rājānaṃ pasenadikosalaṃ etadavoca taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā
te vajirī kumārīti . evaṃ mallike piyā me vajirī kumārīti . Taṃ
kiṃ maññasi mahārāja vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā
@Footnote: 1 Yu. sāvatthiṃ . 2 Yu. uppāṭesi . 3 Yu. imināpi.
@4 Yu. etthantare tanti dissati.
Uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . vajiriyā me
mallike kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ
kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti .
Idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[544] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te vāsabhakhattiyāti. Evaṃ
mallike piyā me vāsabhakhattiyāti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja vāsabhāya
te khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsāti . vāsabhāya [1]- mallike khattiyāya
vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ kiṃ pana me
na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . idaṃ kho
taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
piyappabhūtikāti.
[545] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyo te viḍūḍabho senāpatīti.
Evaṃ mallike piyo me viḍūḍabho senāpatīti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja
viḍūḍabhassa te senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . viḍūḍabhassa me mallike
senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ
@Footnote: 1 Yu. etthantare meti dissati.
Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti .
Idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[546] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te ahanti . evaṃ
mallike piyā mesi tvanti . taṃ kiṃ maññasi mahārāja mayhante
vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsāti . tuyhañhi me mallike vipariṇāmaññathābhāvā
jīvitassapi siyā aññathattaṃ kiṃ pana me na uppajjissanti
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . idaṃ kho taṃ mahārāja tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ
piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhūtikāti.
[547] Taṃ kiṃ maññasi mahārāja piyā te kāsikosalāti .
Evaṃ mallike piyā me kāsikosalā kāsikosalānaṃ mallike
ānubhāvena kāsikacandanaṃ paccanubhoma mālāgandhavilepanaṃ dhāremāti .
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja kāsikosalānaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā
uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti . kāsikosalānañhi 1-
mallike vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ
kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti .
Idaṃ kho taṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
@Footnote: 1 Yu. etthantare meti dissati.
Sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ piyajātikā sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsā piyappabhūtikāti 1-.
[548] Acchariyaṃ mallike abbhūtaṃ mallike yāvañca so bhagavā
paññāya ativijjha maññe 2- passati ehi mallike ācamehīti 3-.
Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ
karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ
udānesi namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa namo
tassa .pe. Sammāsambuddhassāti.
Piyajātikasuttaṃ sattamaṃ.
-------
@Footnote: 1 Yu. piyappabhavikāti . 2 Yu. paññāya . 3 Yu. ācāmehi.
Bāhitiyasuttaṃ
[549] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho āyasmā ānando
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi
sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena
pubbārāmo migāramātuyā pāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya.
[550] Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo
ekapuṇḍarīkaṃ nāgaṃ abhirūhitvā sāvatthiyā niyyāti divādivassa .
Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova
āgacchantaṃ disvā sirivaḍḍhaṃ mahāmattaṃ āmantesi āyasmā
no eso samma sirivaḍḍha ānandoti . evaṃ mahārāja āyasmā
eso ānandoti . atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ
purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa yenāyasmā ānando
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa
pāde sirasā vandāhi rājā bhante pasenadi kosalo āyasmato
ānandassa pāde sirasā vandatīti evañca vadehi sace kira
bhante āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ āgametu
kira bhante [1]- ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyāti . evaṃ
devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā
@Footnote: 1 Yu. etthantare āyasmāti dissati.
Yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ
ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho
so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca rājā bhante pasenadi
kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati [1]- sace kira
bhante āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ āgametu
kira bhante āyasmā ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyāti .
Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.
[551] Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa
bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā
ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo
āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca sace bhante āyasmato
ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ sādhu bhante āyasmā
ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ
upādāyāti . adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena .
Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane
nisīdi . atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa
bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā
ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ
@Footnote: 1 Yu. etthantare evañca vadetīti dissati.
Abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho rājā
pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca idha bhante
āyasmā ānando kaṭṭhatthare 1- nisīdatūti . alaṃ mahārāja
nisīda tvaṃ nisinno ahaṃ sake āsaneti . nisīdi kho rājā
pasenadi kosalo paññatte āsane.
[552] Nisajja kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ
etadavoca kinnu kho bhante ānanda so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ
samācareyya yvāyaṃ 2- kāyasamācāro opārambho samaṇehi
brāhmaṇehi viññūhīti . na kho mahārāja so bhagavā tathārūpaṃ
kāyasamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ kāyasamācāro opārambho
samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti . kiṃ pana bhante ānanda so bhagavā
tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ .pe. manosamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ
manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti . na
kho mahārāja so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāyaṃ
manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
[553] Acchariyaṃ bhante abbhūtaṃ bhante yañhi mayaṃ bhante
nāsakkhimhā pañhena paripūretuṃ taṃ bhante āyasmatā ānandena
pañhassa veyyākaraṇena paripūritaṃ ye te bhante bālā abyattā
ananuvicca appariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā
bhāsanti na mayantaṃ sārato paccāgacchāma ye ca kho te
@Footnote: 1 Yu. hatthatthare . 2 Yu. sabbattha yvāssāti dissati.
Bhante paṇḍitā byattā 1- viyattā 2- medhāvino anuvicca
pariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti taṃ mayaṃ
sārato paccāgacchāma
{553.1} katamo pana bhante ānanda kāyasamācāro
opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti . yo kho
mahārāja kāyasamācāro akusalo . katamo pana bhante
kāyasamācāro akusalo . yo kho mahārāja kāyasamācāro
sāvajjo . katamo pana bhante kāyasamācāro sāvajjo . yo
kho mahārāja kāyasamācāro sabyāpajjho . katamo pana bhante
kāyasamācāro sabyāpajjho . yo kho mahārāja kāyasamācāro
dukkhavipāko . katamo pana bhante kāyasamācāro dukkhavipāko .
Yo kho mahārāja kāyasamācāro attabyābādhāyapi saṃvattati
parabyābādhāyapi saṃvattati ubhayabyābādhāyapi saṃvattati tassa
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti
evarūpo kho pana mahārāja kāyasamācāro opārambho samaṇehi
brāhmaṇehi viññūhīti.
{553.2} Katamo pana bhante ānanda vacīsamācāro .pe.
Manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti .
Yo kho mahārāja manosamācāro akusalo.
{553.3} Katamo pana bhante manosamācāro akusalo. Yo kho
mahārāja manosamācāro sāvajjo . katamo pana bhante manosamācāro
sāvajjo . yo kho mahārāja manosamācāro sabyāpajjho .
@Footnote: 1 Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 2 yu vyattā.
Katamo pana bhante manosamācāro sabyāpajjho . yo kho
mahārāja manosamācāro dukkhavipāko . katamo pana bhante
manosamācāro dukkhavipāko . yo kho mahārāja manosamācāro
attabyābādhāyapi saṃvattati parabyābādhāyapi saṃvattati
ubhayabyābādhāyapi saṃvattati tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti
kusalā dhammā parihāyanti evarūpo kho mahārāja manosamācāro
opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
[554] Kiṃ nu kho bhante ānanda so bhagavā sabbesaṃyeva
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇetīti . sabbākusaladhammapahīno
kho mahārāja tathāgato kusaladhammasamannāgato 1- . katamo pana
bhante ānanda kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi
viññūhīti . yo kho mahārāja kāyasamācāro kusalo . katamo
pana bhante kāyasamācāro kusalo . yo kho mahārāja kāyasamācāro
anavajjo . katamo pana bhante kāyasamācāro anavajjo .
Yo kho mahārāja kāyasamācāro abyāpajjho . katamo pana
bhante kāyasamācāro abyāpajjho . yo kho mahārāja kāyasamācāro
sukhavipāko . katamo pana bhante kāyasamācāro sukhavipāko .
Yo kho mahārāja kāyasamācāro nevattabyābādhāyapi
saṃvattati na parabyābādhāyapi saṃvattati na ubhayabyābādhāyapi
saṃvattati tassa akusalā dhammā parihāyanti kusalā
@Footnote: 1 Yu. kusaladhammasamannāgatoti.
Dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo kho mahārāja kāyasamācāro
anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
{554.1} Katamo pana bhante ānanda vacīsamācāro .pe.
Manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti .
Yo kho mahārāja manosamācāro kusalo . katamo pana bhante
manosamācāro kusalo . yo kho mahārāja manosamācāro anavajjo.
Katamo pana bhante manosamācāro anavajjo . yo kho mahārāja
manosamācāro abyāpajjho . katamo pana bhante manosamācāro
abyāpajjho . yo kho mahārāja manosamācāro sukhavipāko .
Katamo pana bhante manosamācāro sukhavipāko . yo kho mahārāja
manosamācāro nevattabyābādhāyapi saṃvattati na parabyābādhāyapi
saṃvattati na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati tassa akusalā dhammā
parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo kho mahārāja
manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
[555] Kinnu kho pana bhante 1- ānanda so bhagavā sabbesaṃyeva
kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetīti . sabbākusaladhammapahīno
kho mahārāja tathāgato kusaladhammasamannāgatoti.
[556] Acchariyaṃ bhante abbhūtaṃ bhante yāva subhāsitañcidaṃ
bhante āyasmatā ānandena iminā ca mayaṃ bhante āyasmato
ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā evaṃ attamanābhiraddhā [2]-
@Footnote: 1 Yu. kiṃ pana bhante . 2 Yu. etthantare casaddo dissati.
Mayaṃ bhante āyasmato ānandassa subhāsitena sace bhante
āyasmato ānandassa hatthiratanaṃ kappeyya hatthiratanampi mayaṃ
āyasmato ānandassa dadeyyāma sace bhante āyasmato
ānandassa assaratanaṃ kappeyya assaratanampi mayaṃ āyasmato
ānandassa dadeyyāma sace bhante āyasmato ānandassa
gāmavaraṃ kappeyya gāmavarampi mayaṃ āyasmato ānandassa
dadeyyāma apica bhante mayampanetaṃ jānāma netaṃ āyasmato
ānandassa kappatīti ayaṃ me bhante bāhitikā raññā māgadhena
ajātasattunā vedehiputtena chattanāḷiyā pakkhipitvā pahitā
soḷasasamā āyāmena aṭṭhasamā vitthārena taṃ bhante āyasmā
ānando paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyāti . alaṃ mahārāja
paripuṇṇaṃ me ticīvaranti.
[557] Ayaṃ bhante aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā ceva
ānandena amhehi ca yathā 1- upari pabbate mahāmegho
abhippavuṭṭho hoti athāyaṃ aciravatī nadī ubhato kullāni 2- saṃvisandantī
gacchati evameva kho bhante āyasmā ānando imāya bāhitikāya
attano ticīvaraṃ karissati yaṃ pana āyasmato ānandassa
purāṇaṃ ticīvaraṃ taṃ sabrahmacārīhi saṃvibhajissati evāyaṃ amhākaṃ
dakkhiṇā saṃvisandantī maññe gamissati paṭiggaṇhātu bhante
āyasmā ānando bāhitikanti . paṭiggahesi kho āyasmā
@Footnote: 1 Yu. yadā . 2 Yu. kūlāni.
Ānando bāhitikaṃ . atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ
ānandaṃ etadavoca handa cadāni 1- mayaṃ bhante ānanda gacchāma
bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti . yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ
maññasīti . atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmato ānandassa
bhāsitaṃ abhinanditvā [2]- uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ ānandaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
[558] Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa [3]-
pasenadissa kosalassa yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā ānando yāvatako ahosi raññā pasenadinā kosalena
saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi tañca bāhitikaṃ
bhagavato pādāsi . atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi lābhā bhikkhave
rañño pasenadissa kosalassa suladdhaṃ 4- bhikkhave rañño pasenadissa
kosalassa yaṃ rājā pasenadi kosalo labhati ānandaṃ dassanāya
labhati payirupāsanāyāti.
Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ
abhinandunti.
Bāhitiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
---------
@Footnote: 1 Yu. handa va dāni . 2 Yu. etthantare anumoditvāti dissati.
@3 Yu. etthantare raññoti dissati . 4 Yu. suladdhalābhā.
Dhammacetiyasuttaṃ
[559] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati
medaḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo . tena kho pana samayena rājā
pasenadi kosalo nagarakaṃ 1- anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.
Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṃ kārāyanaṃ āmantesi yojehi
samma kārāyana bhadrāni bhadrāni yānāni uyyānabhūmiyaṃ gacchāma
subhūmiṃ dassanāyāti . evaṃ devāti kho dīgho kārāyano rañño
pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni
yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi yuttāni
kho te deva bhadrāni bhadrāni yānāni yassadāni kālaṃ maññasīti.
[560] Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā
bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena
yena ārāmo tena pāyāsi yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā
yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi . addasā kho
rājā pasenadi kosalo ārāme jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno
anuvicaramāno rukkhamūlāni pāsādikāni pāsādanīyāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni
paṭisallānasāruppāni disvāna bhagavantaṃyeva ārabbha pīti udapādi
imāni kho tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pāsādanīyāni appasaddāni
@Footnote: 1 Yu. naṅgarakaṃ.
Appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni
paṭisallānasāruppāni yattha sudaṃ mayantaṃ bhagavantaṃ payirupāsāma
arahantaṃ sammāsambuddhanti.
{560.1} Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṃ kārāyanaṃ āmantesi
imāni kho samma kārāyana tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pāsādanīyāni
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni
paṭisallānasāruppāni yattha sudaṃ mayantaṃ bhagavantaṃ payirupāsāma arahantaṃ
sammāsambuddhaṃ kahaṃ nu kho samma kārāyana etarahi so bhagavā viharati arahaṃ
sammāsambuddhoti.
{560.2} Atthi mahārāja medaḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo tattha
so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddhoti . Kīvadūro pana samma
kārāyana nagarakamhā medaḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo hotīti . na
dūre mahārāja tīṇi yojanāni sakkā divasāvasesena gantunti .
Tenahi samma kārāyana yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni gamissāma
mayantaṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhanti . evaṃ
devāti kho dīgho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā
bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa
kosalassa paṭivedesi yuttāni kho te deva bhadrāni bhadrāni
yānāni yassadāni kālaṃ maññasīti.
[561] Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā
bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā yena medaḷupaṃ nāma
Sakyānaṃ nigamo tena pāyāsi teneva divasāvasesena medaḷupaṃ nāma
sakyānaṃ nigamaṃ sampāpuṇi yena ārāmo tena pāyāsi yāvatikā
yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova
ārāmaṃ pāvisi . tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse
caṅkamanti.
{561.1} Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhū
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca kahaṃ nu kho
bhante etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho dassanakāmā
hi mayantaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhanti . eso
mahārāja vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā
ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭṭehi
vivarissati te bhagavā dvāranti.
{561.2} Atha kho rājā pasenadi kosalo tattheva khaggañca
uṇhisañca dīghassa kārāyanassa pādāsi . atha kho dīghassa
kārāyanassa etadahosi rahāyati khodāni mahārājā idhevadāni
mayā ṭhātabbanti . atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro
saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ
pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭṭesi . Vivari bhagavā dvāraṃ. Atha
kho rājā pasenadi kosalo vihāraṃ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā
nipatitvā 1- bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati
nāmañca sāveti rājāhaṃ bhante pasenadi kosalo rājāhaṃ bhante
@Footnote: 1 Yu. patitvā.
Pasenadi kosaloti . kiṃ pana tvaṃ mahārāja atthavasaṃ sampassamāno
imasmiṃ sarīre evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ 1- karosi mittūpahāraṃ
upadaṃsesīti.
[562] Atthi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti
sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅghoti . idhāhaṃ bhante bhagavā 2- passāmi eke
samaṇabrāhmaṇe pariyantakataṃ brahmacariyaṃ carante dasapi vassāni
vīsampi vassāni tiṃsampi vassāni cattāḷīsampi vassāni . te
aparena samayena sunhātā suvilittā kappitakesamassū pañcahi
kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti 3- . idha panāhaṃ
bhante bhikkhū passāmi yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ carante . na kho panāhaṃ bhante ito bahiddhā aññaṃ evaṃ
paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ samanupassāmi . ayampi kho me 4-
bhante bhagavati dhammanvayo hoti sammāsambuddho bhagavā svākkhāto
bhagavatā dhammo supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti.
[563] Puna caparaṃ bhante rājānopi rājūhi vivadanti khattiyāpi
khattiyehi vivadanti brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti gahapatayopi
gahapatīhi vivadanti mātāpi puttena vivadati puttopi mātarā vivadati
pitāpi puttena vivadati puttopi pitarā vivadati [5]- bhātāpi bhaginiyā
@Footnote: 1 Yu. ...paccākāraṃ . 2 Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 3 Sī. parivārenti.
@4 ayaṃ pāṭho natthi . 5 Yu. etthantare bhātāpi bhātarā vivadatīti dissanti.
Vivadati bhaginīpi bhātarā vivadati sahāyopi sahāyena vivadati . idha
panāhaṃ bhante bhikkhū passāmi samagge sammodamāne avivadamāne
khīrodakībhūte aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassante viharante .
Na kho panāhaṃ bhante ito bahiddhā aññaṃ evaṃ samaggaṃ parisaṃ
samanupassāmi . ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti
sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅghoti.
[564] Puna caparāhaṃ bhante ārāmena ārāmaṃ uyyānena
uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi sohaṃ tattha passāmi eke
samaṇabrāhmaṇe kise lūkhe dubbaṇṇe upaṇḍupaṇḍukajāte
dhamanisanthatagatte na viya maññe cakkhuṃ bandhante janassa dassanāya .
Tassa mayhaṃ bhante etadahosi 1- addhā ime āyasmanto anabhiratā
vā brahmacariyaṃ caranti atthi vā tesaṃ kiñci pāpaṃ [2]- kataṃ paṭicchannaṃ
tathā ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā upaṇḍupaṇḍukajātā
dhamanisanthatagattā na viya maññe cakkhuṃ bandhanti janassa
dassanāyāti . tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi kiṃ nu kho
tumhe āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā upaṇḍupaṇḍukajātā
dhamanisanthatagattā na viya maññe cakkhuṃ bandhatha janassa dassanāyāti .
Te evamāhaṃsu bandhukarogo no mahārājāti . idha panāhaṃ bhante
@Footnote: 1 Sī. Yu. evaṃ hoti . 2 Yu. etthantare kammanti dissati.
Bhikkhū passāmi haṭṭhappahaṭṭhe udaggudagge abhiratarūpe piṇindriye 1-
appossukke pannalome paradavutte migabhūtena cetasā viharante .
Tassa mayhaṃ bhante etadahosi addhā ime āyasmanto tassa
bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānanti tathā ime
āyasmanto haṭṭhappahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā piṇindriyā 1-
appossukkā pannalomā paradavuttā migabhūtena cetasā viharantīti .
Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti sammāsambuddho
bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti.
[565] Puna caparāhaṃ bhante rājā khattiyo muddhāvasitto
pahomi ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ pabbājetāyaṃ
vā pabbājetuṃ . tassa mayhaṃ bhante aṭṭakaraṇe 2- nisinnassa
antarantarā kathaṃ opātenti sohaṃ na labhāmi mā me bhonto
aṭṭakaraṇe nisinnassa antarantarā kathaṃ opātetha kathāpariyosānaṃ
me bhavanto āgamentūti . tassa mayhaṃ bhante antarantarā kathaṃ
opātenti . idha panāhaṃ bhante bhikkhū passāmi yasmiṃ samaye
bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti neva tasmiṃ samaye
bhagavato sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā .
Bhūtapubbaṃ bhante bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi tatra
aññataro bhagavato sāvako ukkāsi . tamenaṃ aññataro sabrahmacārī
@Footnote: 1 Yu. piṇitindriye . 2 Yu. atthatharaṇe.
Jannukena ghaṭṭesi appasaddo āyasmā hotu mā āyasmā
saddamakāsi satthā no bhagavā dhammaṃ desetīti . tassa mayhaṃ
bhante etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho adaṇḍena
vata kira bho asatthena evaṃ suvinītā parisā bhavissatīti . na
kho panāhaṃ bhante ito bahiddhā aññaṃ evaṃ suvinītaṃ parisaṃ
samanupassāmi . ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti
sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅghoti.
[566] Puna caparāhaṃ bhante passāmi idhekacce khattiyapaṇḍite
nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe . te bhindantā maññe caranti
paññāgatena diṭṭhigatāni . te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo
amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti
imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma
evañce no puṭṭho evaṃ byākarissati evamassa mayaṃ vādaṃ
āropessāma evañcepi no puṭṭho evaṃ byākarissati evampissa
mayaṃ vādaṃ āropessāmāti . te suṇanti samaṇo khalu bho
gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti . te yena
bhagavā tenupasaṅkamanti . te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti
samādapeti samuttejeti sampahaṃseti . te bhagavatā dhammiyā kathāya
sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ
Pañhaṃ pucchanti kutassa 1- vādaṃ āropessanti aññadatthuṃ 2- bhagavato
sāvakā sampajjanti . ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo
hoti sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅghoti.
[567] Puna caparāhaṃ bhante passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite
.pe. gahapatipaṇḍite ... samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde
vāḷavedhirūpe . te bhindantā maññe caranti paññāgatena
diṭṭhigatāni . te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ
vā nigamaṃ vā osarissatīti . te pañhaṃ abhisaṅkharonti imaṃ mayaṃ
pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma evañce no
puṭṭho evaṃ byākarissati evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma
evañcepi no puṭṭho evaṃ byākarissati evaṃpissa mayaṃ vādaṃ
āropessāmāti . te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma
gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti . te yena bhagavā tenupasaṅkamanti.
Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti
sampahaṃseti . te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā
samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti kutassa
vādaṃ āropessanti aññadatthuṃ bhagavantaṃyeva okāsaṃ yācanti
agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya . te bhagavā pabbājeti. Te tathā
@Footnote: 1 Yu. kuto . 2 Yu. aññadatthu.
Pabbajitā 1- samānā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā
viharantā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti . te
evamāhaṃsu mayaṃ 2- vata bho anassāma mayaṃ hi pubbe assamaṇāva
samānā samaṇāmhāti paṭijānimhā abrāhmaṇāva samānā
brāhmaṇāmhāti paṭijānimhā anarahantova samānā arahantomhāti
paṭijānimhā idāni khomha 3- samaṇā idāni khomha brāhmaṇā
idāni khomha arahantoti . ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo
hoti sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno
bhagavato sāvakasaṅghoti.
[568] Puna caparaṃ bhante ime 4- isidantapurāṇā 5- thapatayo
mamabhattā mamayānā 6- ahaṃ nesaṃ jīvitaṃ dātā yasassa āhattā
atha ca pana no tathā mayi nipaccakāraṃ karonti yathā bhagavati .
Bhūtapubbāhaṃ bhante senaṃ abbhuyyāto samāno ime 7- isidanta-
purāṇe thapatayo vīmaṃsamāno aññatarasmiṃ sambādhe āvasathe
vāsaṃ upagacchiṃ . atha kho bhante ime isidantapurāṇā thapatayo
bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya vītināmetvā yato assosuṃ kho
@Footnote: 1 Sī. Yu. pabbājitā. 2 Sī. Yu. manaṃ vata. 3 Yu. khomhā. 4 Yu. imeti natthi.
@5 Yu. isidattapurāṇāti dissati. 6 Sī. sānā. 7 Yu. imeva.
Bhagavantaṃ tato sīsaṃ katvā maṃ pādato karitvā nipajjiṃsu . tassa
mayhaṃ bhante etadahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho
ime isidantapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā ahaṃ nesaṃ
jīvitaṃ dātā yasassa āhattā atha ca pana no tathā mayi
nipaccakāraṃ karonti yathā bhagavati . addhā ime āyasmanto
tassa bhagavato sāsane oḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānantīti 1- .
Ayampi 2- kho bhante bhagavati dhammanvayo hoti sammāsambuddho
bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti.
[569] Puna caparaṃ bhante bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo
bhagavāpi kosalo 3- ahampi kosalo bhagavāpi āsītiko ahampi
āsītiko yampi kho 4- bhante bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo
bhagavāpi kosalo ahampi kosalo bhagavāpi āsītiko ahampi
āsītikoti 5- . imināvārahāmevāhaṃ bhante bhagavati paramanipaccakāraṃ
kattuṃ mittūpahāraṃ upadaṃsetuṃ handa cadāni mayaṃ bhante gacchāma
bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti . yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ
maññasīti . atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
[570] Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño pasenadissa
kosalassa bhikkhū āmantesi eso bhikkhave rājā pasenadi kosalo
@Footnote: 1 Yu. sañjānantīti. 2 Yu. ayampi kho me. 3 Yu. sabbattha kosalakoti dissati.
@4 Yu. khosaddo natthi . 5 Yu. itisaddo natthi.
Dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto uggaṇhatha
bhikkhave dhammacetiyāni pariyāpuṇātha bhikkhave dhammacetiyāni
dhāretha bhikkhave dhammacetiyāni atthasañhitāni bhikkhave
dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānīti.
Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ
abhinandunti.
Dhammacetiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.
-----------
Kaṇṇakatthalasuttaṃ
[571] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā udaññāyaṃ 1- viharati
kaṇṇakatthale migadāye . tena kho pana samayena rājā pasenadi
kosalo udaññaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena . atha
kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi
tvaṃ ambho purisa yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama
vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha rājā bhante pasenadi kosalo
bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ
balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi ajja kira bhante
rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ
dassanāya upasaṅkamissatīti . evaṃ devāti kho so puriso
rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ
nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca rājā bhante
pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ
appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti
ajja kira bhante rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso
bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti.
@Footnote: 1 Yu. ujuññāyaṃ.
[572] Assosuṃ kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī ajja
kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ
dassanāya upasaṅkamissatīti . atha kho somā ca bhaginī sakulā ca
bhaginī rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṃ
tenahi mahārāja amhākaṃpi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi
appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha somā
ca bhante bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandanti
appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantīti.
[573] Atha kho rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo
bhagavantaṃ etadavoca somā ca bhante bhaginī sakulā ca bhaginī
bhagavato pāde sirasā vandanti appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantīti . kiṃ pana mahārāja somā
ca bhaginī sakulā ca bhaginī aññaṃ dūtaṃ nālatthunti . assosuṃ
kho bhante somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī ajja kira rājā
pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya
upasaṅkamissatīti atha kho bhante somā ca bhaginī sakulā ca
bhaginī maṃ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṃ tenahi mahārāja
amhākaṃpi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi appābādhaṃ
Appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha somā ca [1]-
bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandanti appābādhaṃ
appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantīti . sukhiniyo
hontu mahārāja somā ca bhaginī sakulā ca bhaginīti.
[574] Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca
sutaṃ metaṃ bhante samaṇo gotamo evamāha natthi so samaṇo vā
brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī parisesaṃ 2- ñāṇadassanaṃ
paṭijānissati netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti ye te bhante evamāhaṃsu samaṇo
gotamo evamāha natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo
sabbaññū sabbadassāvī apparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati
netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti kacci te bhante bhagavato vuttavādino na ca
bhagavantaṃ abbhūtena abbhācikkhanti dhammassa cānudhammaṃ byākaronti
na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti .
Ye te mahārāja evamāhaṃsu samaṇo gotamo evamāha natthi
so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī
apparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti na me
te vuttavādino abbhācikkhanti ca pana maṃ te asatā abbhūtenāti.
[575] Atha kho rājā pasenadi kosalo viḍūḍabhaṃ senāpatiṃ
āmantesi ko nu kho senāpati imaṃ kathāvatthuṃ rājantepure
abbhudāhāsīti . sañjayo mahārāja brāhmaṇo ākāsagottoti .
@Footnote: 1 Yu. etthantare bhanteti dissati . 2 Yu. aparisesaṃ.
Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi
tvaṃ ambho purisa mama vacanena sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ
āmantehi rājā taṃ 1- bhante pasenadi kosalo āmantetīti .
Evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā
yena sañjayo brāhmaṇo ākāsagotto tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ etadavoca rājā
taṃ bhante pasenadi kosalo āmantetīti . atha kho rājā pasenadi
kosalo bhagavantaṃ etadavoca siyā nu kho bhante bhagavatā aññadeva
kiñci sandhāya bhāsitaṃ tañca jano aññathāpi paccāgaccheyya
yathākathaṃ pana bhante bhagavā abhijānāti vācaṃ bhāsitāti .
Evaṃ kho ahaṃ mahārāja abhijānāmi vācaṃ bhāsitā natthi so
samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbaṃ ñassati sabbaṃ
dakkhiti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti . heturūpaṃ bhante bhagavā āha
saheturūpaṃ pana bhante bhagavā āha natthi so samaṇo vā
brāhmaṇo vā yo sakideva sabbaṃ ñassati sabbaṃ dakkhiti netaṃ
ṭhānaṃ vijjatīti cattārome bhante vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā
vessā suddā imesaṃ nu kho bhante catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā
viseso siyā nānākaraṇanti.
[576] Cattārome mahārāja vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā
vessā suddā imesaṃ kho mahārāja catunnaṃ vaṇṇānaṃ dve
@Footnote: 1 Yu. te.
Vaṇṇā aggamakkhāyanti khattiyā ca brāhmaṇā ca yadidaṃ
abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammanti . nāhaṃ
bhante bhagavantaṃ diṭṭhadhammikaṃ pucchāmi samparāyikāhaṃ bhante
bhagavantaṃ pucchāmi cattārome bhante vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā
vessā suddā imesaṃ nu kho bhante catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso
siyā nānākaraṇanti.
[577] Pañcimāni mahārāja padhāniyaṅgāni . katamāni pañca .
Idha mahārāja bhikkhu saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ
itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho
bhagavāti . appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā
samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya .
Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā
viññūsu vā sabrahmacārīsu 1- . āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā
daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu . paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā
dukkhakkhayagāminiyā . imāni kho mahārāja pañca padhāniyaṅgāni .
Cattārome mahārāja vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā
te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā taṃ nesaṃ
@Footnote: 1 Yu. brahmacārīsu.
Assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
[578] Cattārome bhante vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā
suddā te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā ettha
pana nesaṃ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti . ettha kho
nesāhaṃ mahārāja padhānavemattataṃ 1- vadāmi . Seyyathāpissu mahārāja
dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā
dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā
avinītā taṃ kiṃ maññasi mahārāja ye dve 2- te hatthidammā
vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā api nu te
dantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ dantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyunti .
Evametaṃ 3- bhante . ye pana te dve hatthidammā vā assadammā
vā godammā vā adantā avinītā api nu te adantāva dantakāraṇaṃ
gaccheyyuṃ adantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyuṃ seyyathāpi
te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā
suvinītāti . no hetaṃ 4- bhante . evameva kho mahārāja yantaṃ
saddhena pattabbaṃ appābādhena asaṭhena amāyāvinā āraddhaviriyena
paññavatā taṃ vata asaddho bahvābādho saṭho māyāvī kusīto
duppañño pāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.
[579] Heturūpaṃ bhante bhagavā āha saheturūpaṃ pana bhante
bhagavā āha cattārome bhante vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā
@Footnote: 1 Yu. ...vemattaṃ. 2 Yu. ye te dve. 3 Yu. evaṃ bhante. 4 Yu. hevaṃ.
Vessā suddā te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā
te cassu sammappadhānā ettha pana tesaṃ bhante siyā viseso
siyā nānākaraṇanti . ettha kho nesāhaṃ mahārāja na kiñci
nānākaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ vimuttiyā vimuttiṃ . seyyathāpi mahārāja
puriso [1]- sukkhaṃ sālakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya tejo
pātukareyya . atha aparo puriso sukkhaṃ ambakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ
abhinibbatteyya tejo pātukareyya . atha ca 2- aparo puriso sukkhaṃ
udumbarakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyya .
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja siyā nu kho tesaṃ aggīnaṃ nānādāruto
abhinibbattānaṃ kiñci nānākaraṇaṃ acciyā vā acciṃ vaṇṇena vā
vaṇṇaṃ ābhāya vā ābhanti . no hetaṃ bhante . evameva kho
mahārāja yaṃ taṃ tejaṃ viriyānimmathitaṃ padhānābhinibbattaṃ nāhaṃ tattha
kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ vimuttiyā vimuttinti.
[580] Heturūpaṃ bhante bhagavā āha saheturūpaṃ pana bhante
bhagavā āha kiṃ pana bhante atthi devāti . kiṃ pana tvaṃ
mahārāja evaṃ vadesi kiṃ pana bhante atthi devāti . yadi vā
te bhante devā āgantāro itthattaṃ yadi vā anāgantāro
itthattanti . ye te mahārāja devā sabyāpajjhā te devā
āgantāro itthattaṃ ye te devā abyāpajjhā te devā
anāgantāro itthattanti.
@Footnote: 1 Yu. etthantare sukkhaṃ sākakaṭṭhaṃ ... aparo purisoti dissati.
@2 Yu. casaddo natthi.
[581] Evaṃ vutte viḍūḍabho senāpati bhagavantaṃ etadavoca
ye te bhante devā sabyāpajjhā āgantāro itthattaṃ te
devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaṃ te
deve tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vāti .
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi ayaṃ kho viḍūḍabho
senāpati rañño pasenadissa kosalassa putto ahaṃ bhagavato
putto ayaṃ kho kālo yaṃ putto puttena manteyyāti.
{581.1} Atha kho āyasmā ānando viḍūḍabhaṃ senāpatiṃ āmantesi
tenahi senāpati taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā
naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi senāpati yāvatā rañño pasenadissa
kosalassa vijitaṃ yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṃ
rajjaṃ kāreti pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā
brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā
abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vāti .
Yāvatā bho rañño pasenadissa kosalassa vijitaṃ yattha ca rājā
pasenadi kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti pahoti tattha rājā
pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā
apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā
tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vāti.
{581.2} Taṃ kiṃ maññasi senāpati yāvatā rañño
pasenadissa kosalassa avijitaṃ yattha ca rājā
Pasenadi kosalo na issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti tattha 1-
pahoti rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā
puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā
abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vāti .
Yāvatā bho rañño pasenadissa kosalassa avijitaṃ yattha ca rājā
pasenadi kosalo na issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti na 2- tattha pahoti
rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā
apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā
ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vāti.
{581.3} Taṃ kiṃ maññasi senāpati sutā te devā tāvatiṃsāti.
Evaṃ bho sutā me devā tāvatiṃsā idānipi bhotā raññā pasenadinā
kosalena sutā devā tāvatiṃsāti . taṃ kiṃ maññasi senāpati pahoti
rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṃse tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā
pabbājetuṃ vāti . dassanāyapi bho rājā pasenadi kosalo deve
tāvatiṃse nappahoti kuto pana tamhā ṭhānā cāvessati vā pabbājessati
vāti . evameva kho senāpati ye te devā sabyāpajjhā āgantāro
itthattaṃ te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro
itthattaṃ te deve dassanāyapi nappahonti kuto pana tamhā ṭhānā
cāvessanti vā pabbājessanti vāti . atha kho rājā pasenadi
kosalo bhagavantaṃ etadavoca ko nāmāyaṃ bhante bhikkhūti .
@Footnote: 1 Yu. pahoti tattha . 2 Yu. na pahoti tattha.
Ānando nāma mahārājāti.
[582] Ānando vata bho ānandarūpo vata bho heturūpaṃ
bhante āyasmā ānando āha saheturūpaṃ pana bhante āyasmā
ānando āha kiṃ pana bhante atthi brahmāti . kiṃ pana tvaṃ
mahārāja evaṃ vadesi kiṃ pana bhante atthi brahmāti . yadi
vā so bhante brahmā āgantā itthattaṃ yadi vā anāgantā
itthattanti . yo so mahārāja brahmā sabyāpajjho so
brahmā āgantā itthattaṃ yo so brahmā abyāpajjho so
brahmā anāgantā itthattanti . atha kho aññataro puriso
rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca sañjayo mahārāja brāhmaṇo
ākāsagotto āgatoti . atha kho rājā pasenadi kosalo
sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ etadavoca ko nu kho brāhmaṇa
imaṃ kathāvatthuṃ rājantepure abbhudāhāsīti . viḍūḍabho mahārāja
senāpatīti . viḍūḍabho senāpati evamāha sañjayo mahārāja
brāhmaṇo ākāsagottoti . atha kho aññataro puriso rājānaṃ
pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca yānakālo mahārājāti.
[583] Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca
sabbaññutaṃ mayaṃ bhante bhagavantaṃ apucchimhā sabbaññutaṃ bhagavā
byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camhā
attamanā cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ mayaṃ bhante bhagavantaṃ apucchimhā
Cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ bhagavā byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva
khamati ca tena camhā attamanā adhideve mayaṃ bhante bhagavantaṃ
apucchimhā adhideve bhagavā byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati
ceva khamati ca tena camhā attamanā adhibrahmānaṃ mayaṃ bhante
bhagavantaṃ apucchimhā adhibrahmānaṃ bhagavā byākāsi tañca
panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camhā attamanā yaṃ
yadeva ca pana mayaṃ [1]- bhagavantaṃ apucchimhā taṃ tadeva bhagavā
byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camhā
attamanā handa cadāni mayaṃ bhante gacchāma bahukiccā mayaṃ
bahukaraṇīyāti. Yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ maññasīti.
{583.1} Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ
abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti.
Kaṇṇakatthalasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.
Rājavaggo catuttho.
--------
Tassa vaggassa uddānaṃ
jotisahāyakaraṭṭhanāmo ca rājā maghadevamadhurakathābodhi
aṅgulimālo dhammacetiyasamo kaṇṇakatthalo dasamo.
----------
@Footnote: 1 Yu. etthantare bhanteti dissati.
Brāhmaṇavaggo
----------
brahmāyusuttaṃ
[584] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā videhesu cārikaṃ
carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi . tena
kho pana samayena brahmāyu brāhmaṇo mithilāyaṃ paṭivasati jiṇṇo
vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto vīsavassasatiko jātiyā
tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anavayo . assosi kho brahmāyu brāhmaṇo samaṇo khalu bho
gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṃ carati
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi taṃ kho pana
bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so
bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā
so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ
pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ
deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ
sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti
Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
[585] Tena kho pana samayena brahmāyussa brāhmaṇassa uttaro
nāma māṇavo antevāsī hoti tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ
sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo
lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo . atha kho brahmāyu
brāhmaṇo uttaraṃ māṇavaṃ āmantesi ayaṃ tāta uttara samaṇo
gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṃ carati
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi taṃ kho pana
bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so
bhagavā arahaṃ sammāsambuddho .pe. sādhu kho pana tathārūpānaṃ
arahataṃ dassanaṃ hotīti ehi tvaṃ tāta uttara yena samaṇo
gotamo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ jānāhi yadi
vā taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva saddo abbhuggato yadi
vā no tathā yadi vā so bhavaṃ gotamo tādiso yadi vā na tādiso
tayā mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ desessāmāti 1-.
{585.1} Yathākathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi yadi vā
taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva saddo abbhuggato yadi vā no tathā
yadi vā so bhavaṃ gotamo tādiso yadi vā na tādisoti. Āgatāni
kho tāta uttara amhākaṃ mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni
yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti
@Footnote: 1 Yu. vedissāmāti.
Anaññā sace agāraṃ ajjhāvasati rājā hoti cakkavatti dhammiko
dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthā viriyappatto
sattaratanasamannāgato tassimāni satta ratanāni bhavanti seyyathīdaṃ
cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthīratanaṃ gahapatiratanaṃ
parināyakaratanameva sattamaṃ parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti
sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā so imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ
adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati sace kho
pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti sammāsambuddho
loke vivaṭacchado ahaṃ kho pana tāta uttara mantānaṃ kattā 1-
tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti.
[586] Evaṃ bhoti kho uttaro māṇavo brahmāyussa brāhmaṇassa
paṭissutvā uṭṭhāyāsanā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā
padakkhiṇaṃ katvā videhesu yena bhagavā tena cārikaṃ pakkāmi
anupubbena cārikañcaramāno yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho uttaro
māṇavo bhagavato kāye dvattiṃsa 2- mahāpurisalakkhaṇāni
sammannesi . addasā kho uttaro māṇavo bhagavato kāye dvattiṃsa
mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu
@Footnote: 1 Sī. dātā . 2 Yu. dvattiṃse.
Kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na saṃpasīdati kosohite ca vatthaguyhe
pahutajivhatāya ca.
[587] Atha kho bhagavato etadahosi passati kho me ayaṃ
uttaro māṇavo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā
dve dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na
saṃpasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahutajivhatāya cāti . atha
kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi 1- yathā addasa 2-
uttaro māṇavo bhagavā 3- kosohitaṃ vatthaguyhaṃ . atha kho bhagavā
jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi ubhopi
nāsikasotāni anumasi paṭimasi kevalakappaṃ 4- nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya
chādesi 5-.
[588] Atha kho uttarassa māṇavassa etadahosi samannāgato
kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi yannūnāhaṃ
samaṇaṃ gotamaṃ anubandheyyaṃ iriyāpathamassa passeyyanti . atha kho
uttaro māṇavo satta māsāni bhagavantaṃ anubandhi chāyāva anupāyinī.
Atha kho uttaro māṇavo sattannaṃ māsānaṃ accayena videhesu yena
mithilā tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikaṃ caramāno yena
mithilā yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi .
@Footnote: 1 Yu. abhisaṅkhāsi . 2 Yu. addasā . 3 Yu. bhagavato . 4 Yu. kevalakampi.
@5 Yu. pacchādesīti dissati.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho uttaraṃ māṇavaṃ brahmāyu brāhmaṇo
etadavoca kacci tāta uttara taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva
saddo abbhuggato no aññathā kacci pana so bhavaṃ gotamo
tādiso no aññādisoti.
[589] Yathā 1- santaṃyeva bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā saddo
abbhuggato no aññathā tādiso ca kho 2- so bhavaṃ gotamo
no aññādiso samannāgato ca bho so bhavaṃ gotamo
dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi
{589.1} supatiṭṭhitapādo kho pana so bhavaṃ gotamo idampi tassa
bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati heṭṭhā
kho pana tassa bhoto gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni
sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni .
Āyatapaṇhi kho pana so bhavaṃ gotamo dīghaṅgulī kho pana so
bhavaṃ gotamo mudutaluṇahatthapādo kho pana so bhavaṃ gotamo
jālahatthapādo kho pana so bhavaṃ gotamo ussaṅkhapādo kho
pana so bhavaṃ gotamo eṇijaṅgho kho pana so bhavaṃ gotamo ṭhitako kho
pana so bhavaṃ gotamo anonamanto 3- ubhohi pāṇitalehi jannukāni
parimasati parimajjati kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaṃ gotamo
{589.2} suvaṇṇavaṇṇo kho pana so bhavaṃ gotamo kāñcana-
sannibhataco sukhumacchavī kho pana so bhavaṃ gotamo sukhumattā chaviyā
rajojallaṃ kāyena upalimpati 4- ekekalomo kho pana so
@Footnote: 1 Yu. tathā . 2 Yu. bho . 3 Yu. anoṇamanto . 4 Yu. upalippati.
Bhavaṃ gotamo ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni uddhaggalomo
kho pana so bhavaṃ gotamo uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni
añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni padakkhiṇāvaṭṭakajātāni
brahmujugatto kho pana so bhavaṃ gotamo sattussado kho pana so
bhavaṃ gotamo sīhapubbaḍḍhakāyo kho pana so bhavaṃ gotamo
citantaraṃso kho pana so bhavaṃ gotamo nigrodhaparimaṇḍalo kho
pana so bhavaṃ gotamo yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo
yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo . samavaṭṭakkhandho kho
pana so bhavaṃ gotamo
{589.3} rasattasaggī kho pana so bhavaṃ gotamo sīhahaṇu
kho pana so bhavaṃ gotamo cattāḷīsadanto kho pana so bhavaṃ gotamo
samadanto kho pana so bhavaṃ gotamo aviraḷadanto 1- kho pana so
bhavaṃ gotamo susukkadāṭho kho pana so bhavaṃ gotamo pahutajivho kho
pana so bhavaṃ gotamo brahmassaro kho pana so bhavaṃ gotamo
karavikabhāṇī abhinīlanetto 2- kho pana so bhavaṃ gotamo gopakhumo
kho pana so bhavaṃ gotamo
{589.4} uṇṇā kho panassa bhoto gotamassa bhamukantare
jātā odātā mudutalasannibhā 3- uṇhisasīso kho pana so
bhavaṃ gotamo idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa
mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
{589.5} Imehi kho so bho 4- bhavaṃ gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi
samannāgato . gacchanto kho pana so bhavaṃ gotamo dakkhiṇena 5-
@Footnote: 1 Yu. avivaradanto . 2 Yu. ahinīlanetto . 3 Yu. mudutūlasannibhā.
@4 Yu. bhoti natthi. 5 Yu. dakkhiṇeneva.
Pādena paṭhamaṃ pakkamati so nātidūre pādaṃ uddharati nāccāsanne
pādaṃ nikkhapati 1- so nātisīghaṃ gacchati nātisaṇikaṃ gacchati na ca
addhavena 2- addhavaṃ saṅghaṭṭento gacchati na ca gopphakena gopphakaṃ
saṅghaṭṭento gacchati so gacchanto na satthiṃ unnāmeti na satthiṃ
onāmeti na satthiṃ sannāmeti na satthiṃ vināmeti gacchato kho
pana tassa bhoto gotamassa āraddhakāyova na 3- iñjati na ca
kāyabalena gacchati
{589.6} avalokento kho pana so bhavaṃ gotamo sabbakāyeneva
avaloketi so na uddhaṃ ulloketi na adho oloketi na 4-
vikkhepamāno gacchati yugamattañca pekkhati tato cassa uttariṃ
anāvaṭaṃ ñāṇadassanaṃ bhavati . so antaragharaṃ pavisanto na kāyaṃ
unnāmeti na kāyaṃ onāmeti na kāyaṃ sannāmeti na kāyaṃ vināmeti.
So nātidūre nāccāsanne āsanassa parivattati na ca pāṇinā
ālambitvā āsane nisīdati na ca āsanasmiṃ kāyaṃ pakkhipati.
{589.7} So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkuccaṃ āpajjati
na pādakukkuccaṃ āpajjati na ca addhavena 2- addhavaṃ āropetvā
nisīdati na gopphakena gopphakaṃ āropetvā nisīdati na ca pāṇinā
haṇukaṃ upadahetvā 5- nisīdati . so antaraghare nisinno [6]-
samāno na chambhati na kampati na vedhati na paritassati so acchambhī
akampī avedhī aparitassī vigatalomahaṃso vivekāvatto ca .
So bhavaṃ gotamo antaraghare nisinno hoti so pattodakaṃ
@Footnote: 1 Yu. nikkhipati . 2 Yu. adduvena adduvaṃ . 3 Yu. nasaddo natthi.
@4 Yu. na ca vikpekkhamāno . 5 Yu. upādiyitvā . 6 Yu. vasaddo dissati.
Paṭiggaṇhanto na pattaṃ unnāmeti na pattaṃ onāmeti na pattaṃ
sannāmeti na pattaṃ vināmeti so pattodakaṃ paṭiggaṇhāti
nātithokaṃ nātibahuṃ . so na khulukhulukārakaṃ pattaṃ dhovati na
saṃparivattakaṃ pattaṃ dhovati na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipetvā hatthe
dhovati . hatthesu dhotesu patto dhoto hoti patte dhote hatthā
dhotā honti . so pattodakaṃ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne
na ca vicchaḍḍiyamāno.
{589.8} So odanaṃ paṭiggaṇhanto na pattaṃ unnāmeti na
pattaṃ onāmeti na pattaṃ sannāmeti na pattaṃ vināmeti. So odanaṃ
paṭiggaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ . byañjanaṃ [1]- pana so bhavaṃ
gotamo paṭiggaṇhāti 2- byañjanamattāya āhāreti na ca
byañjanena ālopaṃ atināmeti . dvattikkhattuṃ kho [3]- bhavaṃ
gotamo mukhe ālopaṃ saṃparivattetvā ajjhoharati . na cassa kāci
odanamiñjā asaṃbhinnā kāyaṃ pavisati . na cassa kāci odanamiñjā
mukhe avasiṭṭhā hoti . aḍḍhāya 4- ālopaṃ upanāmeti .
Rasapaṭisaṃvedī kho pana so bhavaṃ gotamo āhāraṃ āhāreti no ca
rasarāgapaṭisaṃvedī.
{589.9} Aṭṭhaṅgasamannāgataṃ kho pana so bhavaṃ gotamo āhāraṃ āhāreti
neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa
kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsuparatiyā 5- brahmacariyānuggahāya iti
purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca
@Footnote: 1 etthantare khosaddo dissati . 2 Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 3 Yu. etthantare
@pana soti dissati. 4 Yu. athāparaṃ. 5 Yu. vihisū....
Me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti . so bhuttāvī
pattodakaṃ paṭiggaṇhanto na pattaṃ unnāmeti na pattaṃ onāmeti
na pattaṃ sannāmeti na pattaṃ vināmeti . so pattodakaṃ paṭiggaṇhāti
nātithokaṃ nātibahuṃ . so na khulukhulukārakaṃ pattaṃ dhovati na saṃparivattakaṃ
pattaṃ dhovati na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu
patto dhoto hoti patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṃ
chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne na ca vicchaḍḍiyamāno . so bhuttāvī
na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati nātidūre nāccāsanne na ca anatthiko
pattena hoti na ca ativelānurakkhī pattasmiṃ . so bhuttāvī muhuttaṃ
tuṇhī nisīdati. Na ca anumodanassa kālamatināmeti.
{589.10} So bhuttāvī anumodati na taṃ bhattaṃ garahati na aññaṃ
bhattaṃ paṭikaṅkhati . aññadatthuṃ 1- dhammiyā kathāya taṃ parisaṃ sandasseti
samādapeti samuttejeti sampahaṃseti . so taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya
sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā
pakkamati . so nātisīghaṃ gacchati nātisaṇikaṃ gacchati na ca muñcitukāmo
gacchati . na ca tassa bhoto gotamassa kāye cīvaraṃ accukkaṭṭhaṃ
hoti na ca accokkaṭṭhaṃ na ca kāyasmiṃ allīnaṃ na ca kāyasmā 2-
apakkaṭṭhaṃ . na ca 3- bhoto gotamassa kāyasmiṃ 4- vāto
cīvaraṃ asaṃvahati 5- . na ca tassa bhoto gotamassa kāye rajojallaṃ
@Footnote: 1 Yu. aññadatthu . 2 Yu. kāyasmiṃ . 3 Yu. na ca tassa . 4 Yu. kāyamhā.
@5 Yu. apavahati.
Limpati . so ārāmagato nisīdati paññatte āsane nisajja
pāde pakkhāleti . na ca so bhavaṃ gotamo pādamaṇḍanānuyogamanuyutto
viharati . so pāde pakkhāletvā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ
paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā . so neva attabyābādhāya
ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya ceteti .
Attahitaṃ parahitaṃ ubhayahitaṃ sabbalokahitameva so bhavaṃ gotamo cintento
nisinno hoti . so ārāmagato parisati 1- dhammaṃ deseti na taṃ parisaṃ
ussādeti na taṃ parisaṃ apasādeti aññadatthuṃ dhammiyā kathāya taṃ
parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.
{589.11} Aṭṭhaṅgasamannāgato kho panassa bhoto gotamassa
mukhato ghoso niccharati vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo
ca vindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathā parisaṃ kho pana so
bhavaṃ gotamo sarena viññāpeti na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati.
Te tena bhotā gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā
samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā pakkamanti avalokayamānāyeva
avijahantābhāvena 2- addasāma kho mayaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ
gacchantaṃ addasāma ṭhitaṃ addasāma antaragharaṃ pavisantaṃ addasāma
antaraghare nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ addasāma antaraghare bhuñjantaṃ addasāma
bhuttāviṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ addasāma bhuttāviṃ anumodantaṃ addasāma
@Footnote: 1 Yu. parisatiṃ . 2 Yu. avijahattābhāvena.
Ārāmaṃ āgacchantaṃ 1- addasāma ārāmagataṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ
addasāma ārāmagataṃ parisati dhammaṃ desentaṃ ediso ca ediso
ca so bhavaṃ gotamo tato ca bhiyyoti.
[590] Evaṃ vutte brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ
udānaṃ udānesi
{590.1} namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ...
{590.2} Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti 2-
appevanāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ
samāgaccheyyāma appevanāma siyā kocideva kathāsallāpoti.
[591] Atha kho bhagavā videhesu anupubbena cārikañcaramāno
yena mithilā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadevambavane 3-.
Assosuṃ kho mithileyyakā brāhmaṇagahapatikā samaṇo khalu bho gotamo
sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikañcaramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi mithilaṃ anuppatto
mithilāyaṃ viharati maghadevambavane taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo
kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā
devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ savedakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ
sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
@Footnote: 1 Yu. gacchantaṃ. 2 Yu. itisaddo natthi. 3 Yu. makhā....
Pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
{591.1} Atha kho mithileyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce yena bhagavā
tenañjalimpaṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavato santike
nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā
ekamantaṃ nisīdiṃsu.
[592] Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo samaṇo khalu
bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito [1]- mithilāyaṃ viharati
maghadevambavaneti . atha kho brahmāyu brāhmaṇo sambahulehi
māṇavakehi saddhiṃ yena maghadevambavanaṃ tenupasaṅkami . atha kho
brahmāyuno brāhmaṇassa avidūre ambavanassa etadahosi na
kho metaṃ paṭirūpaṃ yohaṃ pubbe appaṭisaṃvidito samaṇaṃ gotamaṃ
dassanāya upasaṅkameyyanti . atha kho brahmāyu brāhmaṇo
aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi ehi tvaṃ māṇavaka yena samaṇo
gotamo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ gotamaṃ
appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha brahmāyu
@Footnote: 1 Yu. etthantare mithilaṃ anuppattoti dissati.
Bho gotama brāhmaṇo bhavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti evañca vadehi brahmāyu
bho gotama brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato
vayoanuppatto vīsavassasatiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū
sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako
veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo yāvatā bho
brāhmaṇagahapatikā mithilāyaṃ paṭivasanti brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo
aggamakkhāyati yadidaṃ bhogehi brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati
yadidaṃ mantehi brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati
yadidaṃ āyunā ceva yasasā ca so bhoto gotamassa dassanakāmoti.
[593] Evaṃ bhoti kho so māṇavako brahmāyussa brāhmaṇassa
paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ
sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho 1- māṇavako bhagavantaṃ etadavoca
brahmāyu bho gotama brāhmaṇo bhavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ
appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati brahmāyu bho gotama
brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto
vīsavassasatiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ
sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo
@Footnote: 1 Yu. so māṇavo.
Lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo yāvatā bho brāhmaṇagahapatikā
mithilāyaṃ paṭivasanti brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati
yadidaṃ bhogehi brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati
yadidaṃ mantehi brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati
yadidaṃ āyunā ceva yasasā ca so bhoto gotamassa dassanakāmoti.
Yassadāni māṇava brahmāyu brāhmaṇo kālaṃ maññatīti .
Atha kho so māṇavako yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etadavoca katāvakāso
kho bhavaṃ samaṇena gotamena yassadāni bhavaṃ kālaṃ maññatīti.
[594] Atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami.
Addasā kho sā parisā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ dūratova
āgacchantaṃ disvā oramattha okāsamakāsi yathātaṃ ñātassa
yasassino . atha kho brahmāyu brāhmaṇo taṃ parisaṃ etadavoca
alaṃ bho nisīdatha tumhe sake āsane idhāhaṃ samaṇassa gotamassa
santike nisīdissāmīti . atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena
bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ
nisinno kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsa
mahāpurisalakkhaṇāni sammannesi . addasā kho brahmāyu brāhmaṇo
Bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā
dve dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na
saṃpasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahutajivhatāya ca . atha kho
brahmāyu brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi
ye me dvattiṃsāti sutā mahāpurisalakkhaṇā
duve tesaṃ na passāmi bhoto kāyasmi gotama
kacci kosohitaṃ bhoto vatthaguyhaṃ naruttama
nārīsaha nāma savhayā 1- kacci jivhā narassikā
kacci pahutajivhosi yathātaṃ jāniyāmase
ninnāmayetaṃ tanukaṃ kaṅkhaṃ vinaya no ise
diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
katāvakāsā pucchāma yaṅkiñci abhipatthitanti.
[595] Atha kho bhagavato etadahosi passati kho me ayaṃ
brahmāyu brāhmaṇo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena
ṭhapetvā dve dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati
na saṃpasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahutajivhatāya cāti . atha kho
bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi yathā addasa brahmāyu
brāhmaṇo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ . atha kho bhagavā jivhaṃ
ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi ubhopi
@Footnote: 1 Ma. nārīsamānasavhayāti dissati.
Nāsikasotāni anumasi paṭimasi kevalakappaṃ nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya
chādesi . atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi
ajjhabhāsi
ye te dvattiṃsāti sutā mahāpurisalakkhaṇā
sabbe te mama kāyasmiṃ mā te kaṅkhāhu brāhmaṇa
abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ
pahātabbaṃ pahīnaṃ me tasmā buddhosmi brāhmaṇa
diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
katāvakāso pucchassu yaṅkiñci abhipatthitanti.
[596] Atha kho brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi
katāvakāso khomhi samaṇena gotamena kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ
puccheyyaṃ diṭṭhadhammikaṃ vā atthaṃ samparāyikaṃ vāti . atha kho
brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi kusalo kho ahaṃ diṭṭhadhammikānaṃ
atthānaṃ aññepi maṃ diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pucchanti yannūnāhaṃ samaṇaṃ
gotamaṃ samparāyikameva atthaṃ puccheyyanti . atha kho brahmāyu
brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi
kathaṃ kho brāhmaṇo hoti kathaṃ bhavati vedagū
tevijjo bho kathaṃ hoti sotthiyo kinti vuccati
arahaṃ bho kathaṃ hoti kathaṃ bhavati kevalī
muni ca bho kathaṃ hoti buddho kinti pavuccatīti.
[597] Atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi paccabhāsi
pubbenivāsaṃ yo vedī saggāpāyañca passati
atho jātikkhayaṃ patto abhiññāvosito muni
cittaṃ visuddhaṃ jānāti muttaṃ rāgehi sabbaso
pahīnajātimaraṇo brahmacariyassa kevalī
pāragū sabbadhammānaṃ buddho tādi pavuccatīti.
[598] Evaṃ vutte brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ
uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato
pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi 1- parisambāhati nāmañca
sāveti brahmāyvāhaṃ bho gotama brāhmaṇo brahmāyvāhaṃ
bho gotama brāhmaṇoti . atha kho sā parisā acchariyabbhūtajātā
ahosi acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho samaṇassa mahiddhikatā
mahānubhāvatā yatra hi nāmāyaṃ brahmāyu brāhmaṇo
ñāto yasassī evarūpaṃ paramaṃ nipaccakāraṃ karissatīti . atha kho
bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etadavoca alaṃ brāhmaṇa uṭṭhaha
nisīda tvaṃ sake āsane yato te mayi cittaṃ pasannanti .
Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhahitvā sake āsane nisīdi.
[599] Atha kho bhagavā brahmāyussa brāhmaṇassa
anupubbikathaṃ kathesi seyyathīdaṃ dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ
ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi . yadā
@Footnote: 1 Yu. pāṇīhi ca.
Bhagavā aññāsi brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ kallacittaṃ muducittaṃ
vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ atha yā buddhānaṃ
sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ .
Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ
paṭiggaṇheyya evameva brahmāyussa brāhmaṇassa tasmiṃyeva
āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi yaṅkiñci samudayadhammaṃ
sabbantaṃ nirodhadhammanti.
[600] Atha kho brahmāyu brāhmaṇo diṭṭhadhammo pattadhammo
viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho
vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṃ etadavoca
abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho
gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa
vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto
rūpāni dakkhantīti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca
bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṅgataṃ adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo svātanāya
bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti. Adhivāseti 1- bhagavā tuṇhībhāvena.
[601] Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ
viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
@Footnote: 1 Yu. adhivāsesi.
Pakkāmi . atha kho brahmāyu brāhmaṇo tassā rattiyā
accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā
bhagavato kālaṃ ārocāpesi kālo kho 1- bho gotama niṭṭhitaṃ
bhattanti.
{601.1} Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya yena brahmāyussa brāhmaṇassa nivesanaṃ
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ
bhikkhusaṅghena . atha kho brahmāyu brāhmaṇo sattāhaṃ buddhappamukhaṃ
bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi
sampavāresi . atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena videhesu
cārikaṃ pakkāmi.
[602] Atha kho brahmāyu brāhmaṇo acirapakkantassa bhagavato
kālamakāsi . atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ
nisinnā kho 2- te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ brahmāyu bhante
brāhmaṇo kālakato tassa kā gati ko abhisamparāyoti.
[603] Paṇḍito bhikkhave brahmāyu brāhmaṇo paccapādi
dhammaṃ sānudhammaṃ 3- neva maṃ 4- dhammādhikaraṇaṃ vihesesi brahmāyu [5]-
brāhmaṇo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
opapātiko hoti tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokāti.
@Footnote: 1-2 Yu. khosaddo natthi . 3 Yu. paccapānidhammassānudhammaṃ . 4 Ma. na ca manti
@dissati . Yu. nava. maṃ . 5 etthantare bhikkhaveti dissati.
Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ
abhinandunti.
Brahmāyusuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.
--------------
Selasuttaṃ
[604] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu
cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhaterasehi bhikkhusatehi
yena āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo tadavasari . assosi
kho keṇiyo jaṭilo samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā
pabbajito aṅguttarāpesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena
saddhiṃ aḍḍhaterasehi bhikkhusatehi āpaṇaṃ anuppatto taṃ kho pana
bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so
bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho
bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ
pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ
deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ
sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho
pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
[605] Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ
jaṭilaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi
Sampahaṃsesi . atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya
sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca
adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti.
Evaṃ vutte bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca mahā kho keṇiya bhikkhusaṅgho
aḍḍhaterasāni bhikkhusatāni tvañca brāhmaṇesu abhippasannoti.
{605.1} Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca
kiñcāpi bho gotama mahābhikkhusaṅgho aḍḍhaterasāni bhikkhusatāni
ahañca brāhmaṇesu abhippasanno adhivāsetu me bhavaṃ gotamo
svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti . dutiyampi kho bhagavā
keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca mahā kho keṇiya bhikkhusaṅgho aḍḍhaterasāni
bhikkhusatāni tvañca 1- brāhmaṇesu abhippasannoti.
{605.2} Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca
kiñcāpi bho gotama mahābhikkhusaṅgho aḍḍhaterasāni bhikkhusatāni
ahañca 2- brāhmaṇesu abhippasanno adhivāsetveva me bhavaṃ
gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti . adhivāseti 3-
bhagavā tuṇhībhāvena . atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṃ
viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi
suṇantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā samaṇo 4-
gotamo nimantito svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghena
yena me kāyaveyyāvattikaṃ kareyyāthāti . evaṃ bhoti
@Footnote: 1 Yu. tavañca kho . 2 Yu. ahañca kho . 3 Yu. adhivāsesi.
@4 Yu. samaṇo me gotamo.
Kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa
jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khananti appekacce
kaṭṭhāni phālenti appekacce bhājanāni dhovanti appekacce
udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpenti appekacce āsanāni paññāpenti .
Keṇiyopi 1- jaṭilo sāmaññeva maṇḍalamāḷaṃ paṭiyādeti.
[606] Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe
paṭivasati tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anavayo tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti . tena kho pana samayena
keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti . atha kho
selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṃ
anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa
assamo tenupasaṅkami.
{606.1} Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyasmiṃ 2- jaṭile
appekacce uddhanāni khanante appekacce kaṭṭhāni phālente
appekacce bhājanāni dhovante appekacce udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpente
appekacce āsanāni paññāpente keṇiyaṃ 3- jaṭilaṃ sāmaññeva
maṇḍalamāḷaṃ paṭiyādentaṃ disvāna keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca kiṃ
nu bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati
mahāyañño vā paccupaṭṭhito rājā 4- māgadho seniyo bimbisāro
nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyenāti . na me bho sela
@Footnote: 1 Yu. keṇiyo pana . 2 Yu. keṇiyassamiye . 3 Yu. keṇiyaṃ pana.
@4 Yu. rājā vā.
Āvāho vā bhavissati napi vivāho vā bhavissati napi rājā
māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyena
apica kho me mahāyañño paccupaṭṭhito atthi samaṇo gotamo
sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikañcaramāno
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhaterasehi bhikkhusatehi āpaṇaṃ
anuppatto taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo
abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavāti so me nimantito svātanāya saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti.
Buddhoti bho keṇiya vadesīti . buddhoti bho sela vadāmīti. Buddhoti
bho keṇiya vadesīti. Buddhoti bho sela vadāmīti.
{606.2} Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi ghosopi
kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddhoti āgatāni kho panamhākaṃ
mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yehi samannāgatassa
mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā sace agāraṃ ajjhāvasati
rājā hoti cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī
janapadatthā 1- viriyappatto sattaratanasamannāgato tassimāni satta
ratanāni bhavanti seyyathīdaṃ cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ
itthīratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ parosahassaṃ
kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā
@Footnote: 1 Yu. janapadatthāvariyappatto.
So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya
ajjhāvasati sace 1- pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ
hoti sammāsambuddho loke vivaṭacchado kahaṃ pana bho keṇiya
etarahi so bhavaṃ gotamo viharati arahaṃ sammāsambuddhoti.
[607] Evaṃ vutte keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṃ bāhaṃ paggahetvā
selaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca yenesā bho sela nīlavanarājīti .
Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṃ yena bhagavā
tenupasaṅkami . atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi
appasaddā bhonto āgacchantu pade padaṃ nikkhipantā durā 2- sadā
hi te bhavanto 3- sīhāva ekacarā yadā cāhaṃ bhotā samaṇena
gotamena saddhiṃ manteyyaṃ mā me bhonto antarantarā kathaṃ
opātetha kathāpariyosānaṃ ca me bhavanto āgamentūti . atha
kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho selo brāhmaṇo
bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni sammannesi.
{607.1} Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye
dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve dvīsu
mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na
saṃpasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahutajivhatāya ca.
@Footnote: 1 Yu. sace kho . 2 Yu. durāsadā . 3 Yu. bhagavanto.
[608] Atha kho bhagavato etadahosi passati kho me ayaṃ
selo brāhmaṇo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā
dve dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na
saṃpasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahutajivhatāya cāti . atha kho
bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi yathā addasa selo
brāhmaṇo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ . atha kho bhagavā jivhaṃ
ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi ubhopi nāsikasotāni
anumasi paṭimasi kevalakappaṃ 1- nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.
[609] Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi samannāgato
kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no
apparipuṇṇehi no ca kho naṃ jānāmi buddho vā no vā sutaṃ 2- pana
metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ
bhāsamānānaṃ ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā te sake
vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontīti yannūnāhaṃ samaṇaṃ
gotamaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.
{609.1} Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi
gāthāhi abhitthavi
paripuṇṇakāyo surucī sujāto cārudassano
suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā susukkadāṭho saviriyavā
narassa hi sujātassa ye bhavanti vissuñjanā 3-
sabbe te tava kāyasmiṃ mahāpurisalakkhaṇā
@Footnote: 1 Yu. kevalampi . 2 Yu. sutaṃ kho pana . 3 Yu. viyañjanā.
Pasannanetto sumukho brahmā uju patāpavā
majjhe samaṇasaṅghassa ādiccova virocasi
kalyāṇadassano bhikkhu kañcanasannibhattaco
kiṃ te samaṇabhāvena evaṃ uttamavaṇṇino
rājā arahasi bhavituṃ cakkavatti rathesabho
cāturanto vijitāvī jambusaṇḍassa issaro
khattiyā bhojarājāno anuyuttā bhavantu 1- te
rājābhirājā manujindo rajjaṃ kārehi gotama
rājāhamasmi selāti [bhagavā] dhammarājā anuttaro
dhammena cakkaṃ vattemi cakkaṃ appaṭivattiyaṃ
sambuddho paṭijānāsi [iti selo brāhmaṇo] dhammarājā anuttaro
dhammena cakkaṃ vattemi iti bhāsasi gotama
ko nu senāpati bhoto sāvako satthu danvayo
ko 2- nomaṃ anuvatteti dhammacakkaṃ pavattitaṃ
mayā pavattitaṃ cakkaṃ [selāti bhagavā] dhammacakkaṃ anuttaraṃ
sārīputto anuvatteti anujāto tathāgataṃ
abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ
pahātabbaṃ pahīnaṃ me tasmā buddhosmi brāhmaṇa
vinayassu mayi kaṅkhaṃ adhimuccassu brāhmaṇa
dullabhaṃ dassanaṃ hoti sambuddhānaṃ abhiṇhaso
@Footnote: 1 Yu. bhavanti . 2 Yu. ko te imaṃ.
Yesaṃ ve 1- dullabho loke pātubhāvo abhiṇhaso
sohaṃ brāhmaṇa sambuddho sallakatto anuttaro
brahmabhūto atitulo mārasenappamaddano
sabbāmitte vasīkatvā modāmi akutobhayo
imaṃ bhonto nisāmetha yathā bhāsati cakkhumā
sallakatto mahāvīro sīhova nadatī vane
brahmabhūtaṃ atitulaṃ mārasenappamaddanaṃ
ko disvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiko
yo maṃ icchati anvetu yo ca 2- nicchati acchatu 3-
idhāhaṃ pabbajissāmi varapaññassa santike
evañce 4- ruccati bhoto sammāsambuddhasāsanaṃ
mayaṃpi pabbajissāma varapaññassa santike
brāhmaṇāti 5- sattā ime yācantipañjalikatā 6-
brahmacariyaṃ carissāma bhagavā tava santike
svākkhātaṃ brahmacariyaṃ [selāti bhagavā] sandiṭṭhikamakālikaṃ
yattha amoghā pabbajjā appamattassa sikkhatoti.
Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṃ
alattha upasampadaṃ.
[610] Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena
sake assame paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato
@Footnote: 1 Yu. vo . 2 Yu. vā . 3 Yu. gacchatu . 4 Yu. etañce.
@5 Yu. brahmakā tisatā ime . 6 Yu. yācanti pañjalīkatā.
Kālaṃ ārocāpesi kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti . atha kho
bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa
jaṭilassa assamo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane
nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṃ
bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi
sampavāresi . atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ
aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
[611] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā imāhi
gāthāhi anumodi
aggihuttaṃmukhā 1- yaññā sā vitti chandaso mukhaṃ
rājā mukhaṃ manussānaṃ nadīnaṃ sāgaro mukhaṃ
nakkhattānaṃ mukhaṃ cando ādicco tapataṃ mukhaṃ
puññamākaṅkhamānānaṃ saṅgho ve yajataṃ mukhanti.
Atha kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmi . atha kho āyasmā selo sapariso 2- vūpakaṭṭho
appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya
kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihāsi khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ
nāparaṃ ithattāyāti abbhaññāsi . aññataro 3- kho panāyasmā
@Footnote: 1 Yu. aggihuttamukhā . 2 Yu. etthantare ekoti dissati.
@3 Yu. aññataro ca kho.
Selo sapariso arahataṃ ahosi.
[612] Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā
bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi
yantaṃ saraṇamāgamha ito aṭṭhami cakkhuma
sattarattena bhagavā dantamhā tava sāsane
tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā tuvaṃ mārābhibhū muni
tuvaṃ anusaye cheko 1- tiṇṇo tāresimaṃ pajaṃ
upadhī te samatikkantā āsavā te padālitā
sīhova anupādāno pahīnabhayabheravo
bhikkhavoti 2- sattā ime tiṭṭhantipañjalikatā
pāde vīra pasārehi nāgā vandantu satthunoti.
Selasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
--------
@Footnote: 1 Yu. chetvā . 2 Yu. bhikkhavo tisatā ime tiṭṭhanti pañjalīkatā.
Assalāyanasuttaṃ
[613] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena
nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni
sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena . atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ
etadahosi ayaṃ kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti
ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti.
Tena kho pana samayena assalāyano nāma māṇavo sāvatthiyaṃ paṭivasati
daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū
sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako
veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo . atha kho
tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi ayaṃ kho assalāyano māṇavo
sāvatthiyaṃ paṭivasati daharo .pe. anavayo so kho pahoti samaṇena
gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti.
[614] Atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo
tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ ayaṃ
bho assalāyana samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti
etu bhavaṃ assalāyana 1- samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane
paṭimantetūti . evaṃ vutte assalāyano māṇavo te brāhmaṇe
@Footnote: 1 Yu. assalāyano . 2 Yu. paṭimantetunti.
Etadavoca samaṇo khalu bho gotamo dhammavādī dhammavādino ca
pana duppaṭimantiyā bhavanti nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena
saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti . dutiyampi kho te brāhmaṇā
assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ ayaṃ bho assalāyana samaṇo
gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti etu bhavaṃ assalāyana
samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetūti [1]- . dutiyampi
kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca samaṇo
khalu bho gotamo dhammavādī dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā
bhavanti nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane
paṭimantetunti . tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṃ māṇavaṃ
etadavocuṃ ayaṃ bho assalāyana samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ
suddhiṃ paññāpeti etu bhavaṃ assalāyana samaṇena gotamena
saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu caritaṃ kho pana bhotā assalāyanena
paribbājakaṃ mā bhavaṃ assalāyano ayuddhaparājitaṃ parājayīti.
{614.1} Evaṃ vutte assalāyano māṇavo te brāhmaṇe
etadavoca addhā kho ahaṃ bhante na labhāmi samaṇo khalu bho gotamo
dhammavādī dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti nāhaṃ
sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetuṃ apicāhaṃ
bhavataṃ 2- vacanena gamissāmīti.
[615] Atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena
@Footnote: 1 Yu. etthantare caritaṃ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakanti dissanti.
@2 Yu. bhagavantānaṃ.
Saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ
sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi .
Ekamantaṃ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca
brāhmaṇā bho gotama evamāhaṃsu brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo
hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho
añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no abrāhmaṇā
brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā
brahmanimmitā brahmadāyādāti idha bhavaṃ gotamo kimāhāti.
[616] Dissante kho pana assalāyana brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo
utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi te ca brāhmaṇā
yonijāva samānā evamāhaṃsu brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno
añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho añño
vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇāva
brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā
brahmadāyādāti . kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha
brāhmaṇā evametaṃ maññanti brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo
.pe. Brahmadāyādāti.
[617] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana sutante yonakakambojesu 1-
aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā ayyo ceva
dāso ca ayyo hutvā dāso hoti dāso hutvā ayyo
@Footnote: 1 Yu. yonakambojesu.
Hotīti . evaṃ bho sutaṃ me yonakakambojesu aññesu ca paccantimesu
janapadesu dveva vaṇṇā ayyo ceva dāso ca ayyo hutvā dāso
hoti dāso hutvā ayyo hotīti . ettha assalāyana brāhmaṇānaṃ
kiṃ balaṃ ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu brāhmaṇāva
seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti .
Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ
maññanti brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo
.pe. Brahmadāyādāti.
[618] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana khattiyova nu kho pāṇātipātī
adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco
samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya
no brāhmaṇo vessova 1- nu kho ... Suddova nu kho pāṇātipātī
adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco
samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no
brāhmaṇoti.
{618.1} No hidaṃ bho gotama khattiyopi hi bho gotama
pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco
pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto
@Footnote: 1 Yu. ca..
Micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapajjeyya brāhmaṇopi hi bho gotama ... vessopi hi
bho gotama ... suddopi hi bho gotama ... sabbepi hi bho gotama
cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino
musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū
byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyunti . ettha assalāyana
brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu
brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe.
Brahmadāyādāti . kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha
brāhmaṇā evametaṃ maññanti brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo
hīno añño vaṇṇo .pe. Brahmadāyādāti.
[619] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana brāhmaṇova nu kho
pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā 1-
paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya 2- vācāya paṭivirato
pharusāya 3- vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu
abyāpannacitto sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no khattiyo no vesso no suddoti.
{619.1} No hidaṃ bho gotama khattiyopi hi bho gotama pāṇātipātā
paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato
@Footnote: 1 Yu. kāmesumicchācārā .pe. musāvādā paṭiviratoti natthi 2 Yu. pisuṇāvācā.
@3 Yu. pharusāvācā.
Musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya
paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto
sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya
brāhmaṇopi hi bho gotama ... vessopi hi bho gotama ... Suddopi
hi bho gotama ... sabbepi hi bho gotama cattāro vaṇṇā pāṇātipātā
paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā
musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya
paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā
sammādiṭṭhī kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjeyyunti . ettha assalāyana brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko
assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu brāhmaṇāva seṭṭho
vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti . kiñcāpi
bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti
brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe.
Brahmadāyādāti.
[620] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana brāhmaṇova nu kho pahoti
asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ no khattiyo
no vesso no suddoti . no hidaṃ bho gotama khattiyopi
hi bho gotama pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ bhāvetuṃ brāhmaṇopi hi bho gotama ... vessopi
Hi bho gotama ... suddopi hi bho gotama ... Sabbepi hi bho gotama
cattāro vaṇṇā pahonti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ
mettacittaṃ bhāvetunti . ettha assalāyana brāhmaṇānaṃ kiṃ
balaṃ ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu brāhmaṇāva
seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti .
Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ
maññanti brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo
.pe. Brahmadāyādāti.
[621] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana brāhmaṇova nu kho pahoti
sottiṃ 1- sinānaṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ no
khattiyo no vesso no suddoti . no hidaṃ bho gotama khattiyopi
hi bho gotama pahoti sottiṃ 2- sinānaṃ ādāya nadiṃ gantvā
rajojallaṃ pavāhetuṃ brāhmaṇopi hi bho gotama ... Vessopi hi bho
gotama ... suddopi hi bho gotama ... Sabbepi hi bho gotama cattāro
vaṇṇā pahonti sottiṃ 3- sinānaṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ
pavāhetunti . ettha assalāyana brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko
assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu brāhmaṇāva
seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti .
Kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ
maññanti brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo
@Footnote:1-2-3 Yu. sotthiṃ sināniṃ.
.pe. Brahmadāyādāti.
[622] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana idha rājā khattiyo muddhāvasitto
nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya āyantu bhonto
ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā
sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā
uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontu
āyantu pana bhonto ye ca 1- tattha caṇḍālakulā nesādakulā
veṇukulā 2- rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoṇiyā
vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā
uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontūti
{622.1} taṃ kiṃ maññasi assalāyana yo ca 3- nu kho khattiyakulā
brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā
salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya
aggi abhinibbatto tejo pātukato so eva nu khvassa aggi accimā
ceva vaṇṇimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ
kātuṃ yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā veṇukulā rathakārakulā
pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā
vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya
aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi na ceva
accimā na ca vaṇṇimā na ca pabhassaro na ca tena sakkā
@Footnote: 1 Yu. casaddo natthi . 2 Yu. veṇakulā . 3 Yu. yo evaṃ nu kho so.
Agginā aggikaraṇīyaṃ kātunti.
{622.2} No hidaṃ bho gotama yopi 1- so bho gotama khattiyakulā
brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa 2- vā sālassa
vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya
aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ca
vaṇṇimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ
kātuṃ yopi so caṇḍālakulā nesādakulā veṇukulā rathakārakulā
pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā
rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi
abhinibbatto tejo pātukato sopassa 3- aggi accimā ca vaṇṇimā
ca pabhassaro ca tenapi ca sakkā [4]- aggikaraṇīyaṃ kātuṃ sabbopi hi
bho gotama aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro ca sabbenapi ca
sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātunti . ettha assalāyana
brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu
brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva
sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva sujjhanti
no abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato
jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti . kiñcāpi
bhavaṃ gotamo evamāha atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti
brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo .pe.
Brahmadāyādāti.
@Footnote: 1 Yu. pisaddo natthi . 2 Yu. ayaṃ pāṭho natthi.
@3 Yu. socassa . 4 Yu. agginā.
[623] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana idha khattiyakumāro brāhmaṇa-
kaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya tesaṃ saṃvāsamanvāya putto
jāyetha yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto
uppanno siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso khattiyotipi
vattabbo brāhmaṇotipi vattabboti . yo so bho gotama
khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno siyā so
mātupi sadiso pitupi sadiso khattiyotipi vattabbo brāhmaṇotipi
vattabboti.
[624] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana idha brāhmaṇakumāro
khattiyakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya tesaṃ saṃvāsamanvāya putto
jāyetha yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto
uppanno siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso khattiyotipi
vattabbo brāhmaṇotipi vattabboti . yo so bho gotama
brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno siyā so
mātupi sadiso pitupi sadiso khattiyotipi vattabbo brāhmaṇotipi
vattabboti.
[625] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana idha valavaṃ gadrabhena
sampayojeyyuṃ tesaṃ saṃpayogamanvāya kissaro 1- jāyetha yo sopi
valavāya gadrabhena kissaro 2- uppanno siyā so mātupi sadiso
pitupi sadiso assotipi vattabbo gadrabhotipi vattabbo . so
@Footnote: 1-2 Yu. kisoro.
Kumāraṇḍupi 1- so bho gotama assataro hoti idaṃ hissa bho
gotama nānākaraṇaṃ passāmi amutra ca pana sānaṃ na kiñci
nānākaraṇaṃ passāmīti.
[626] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana idhāssu dve māṇavakā
bhātaro sodariyā 2- eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako
anupanīto kamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā
thālipāke vā yaññe vā pāhune vāti . yo so bho gotama
māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ
saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā kiṃ hi bho
gotama anajjhāyake anupanīte dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti.
[627] Taṃ kiṃ maññasi assalāyana idhāssu dve māṇavakā
bhātaro sodariyā eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo
eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo kamettha
brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe
vā pāhune vāti . yo so bho gotama māṇavako anajjhāyako
anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ
saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā kiṃ hi bho gotama
dussīle pāpadhamme dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti . pubbe kho tvaṃ
assalāyana jātiṃ agamāsi jātiṃ gantvā mante agamāsi mante
@Footnote: 1 Yu. vekurañjāyāti dissati . Ma. kuṇḍanti dissati . 2 Yu. saudariyā.
Gantvā tameva 1- ṭhapetvā 2- cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paccāgato yamahaṃ
paññapemīti . evaṃ vutte assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto
pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāṇo nisīdi.
[628] Atha kho bhagavā assalāyanaṃ māṇavaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ
pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhāṇaṃ viditvā assalāyanaṃ
māṇavaṃ etadavoca bhūtapubbaṃ assalāyana sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ
araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ
uppannaṃ hoti brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo
.pe. brahmadāyādāti . assosi kho assalāyana asito devalo
isi sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu
sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ [3]- brāhmaṇāva
seṭṭho vaṇṇo .pe. brahmadāyādāti . atha kho assalāyana asito
devalo isi kesamassuṃ kappetvā mañjeṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā
agaliyo 4- upāhanā ārohitvā jātarūpamayaṃ daṇḍaṃ gahetvā sattannaṃ
brāhmaṇisīnaṃ patthiṇḍile 5- pāturahosi . atha kho assalāyana
asito devalo isi sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthiṇḍile caṅkamamāno
evamāha handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gantā 6-
handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gantāti . atha kho
assalāyana satta 7- brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ etadavocuṃ
@Footnote: 1 Yu. tametaṃ tvaṃ . 2 Yu. ṭhapetvāti natthi.
@3 Yu. etthantare hotīti dissati. 4 Yu. aṭliyo. 5 Yu. patthaṇḍile.
@6 Sī. Yu. gatā. 7 Yu. sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etadahosi.
Ko nāyaṃ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthiṇḍile
caṅkamamāno evamāha handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo
gantā handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gantāti handa
naṃ abhisapissāmāti 1-.
{628.1} Atha kho assalāyana satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ
isiṃ abhisapiṃsu bhasmā capalī 2- hohi bhasmā capalī hohi bhasmā
capalī hohīti . yathā yathā kho assalāyana satta brāhmaṇisayo
asitaṃ devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro
ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca . atha kho assalāyana
sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etadahosi moghaṃ vata no tapo apphalaṃ
brahmacariyaṃ mayaṃ hi pubbe yaṃ abhisapāma bhasmā capalī 3- hohīti
bhasmā [4]- bhavati ekacco imaṃ pana mayaṃ yathā yathā abhisapāma tathā
tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cāti .
Na bhavantānaṃ moghaṃ tapo na panāpphalaṃ brahmacariyaṃ iṅgha bhavanto
yo mayi manopadoso taṃ pajahathāti . yo bhavati manopadoso taṃ
pajahāma ko nu bhavaṃ hotīti . suto no bhavataṃ asito devalo isīti.
Evaṃ bhoti . so khvāhaṃ bho homīti . atha kho assalāyana satta
brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhivādetuṃ upakkamiṃsu. 5-
{628.2} Atha kho assalāyana asito devalo isi satta
brāhmaṇisayo etadavoca sutametaṃ bho sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ
araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ
@Footnote: 1 Yu. abhisapāmāti . 2-3 Yu. bhasmā vasalī hotīti . 4 Yu. vasaddo dissati.
@5 Yu. upasaṅkamiṃsu.
Uppannaṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo
brāhmaṇāva sukko vaṇṇo kaṇho añño vaṇṇo brāhmaṇāva
sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato
jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. Evaṃ bhoti.
{628.3} Jānanti pana bhonto yā janimātā 1- brāhmaṇaṃyeva
agamāsi no abrāhmaṇanti . no hidaṃ bho . jānanti pana bhonto
yā janimātu mātā yāva sattamā mātu mātāmahayugā
brāhmaṇaṃyeva agamāsi no abrāhmaṇanti . no hidaṃ bho .
Jānanti pana bhonto yo janipitā brāhmaṇiṃyeva agamāsi no
abrāhmaṇinti . no hidaṃ bho . jānanti pana bhonto yo
janipitu pitā yāva sattamā pitu pitāmahayugā brāhmaṇiṃyeva
agamāsi no abrāhmaṇinti . no hidaṃ bho . jānanti pana
bhonto yathā gabbhassa avakkanti hotīti . jānāma mayaṃ bho
yathā gabbhassa avakkanti hoti idha mātāpitaro ca 2- sannipatitā
honti mātā ca utunī hoti gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti
evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotīti . jānanti
pana bhonto yagghe so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā
vesso vā suddo vāti . na mayaṃ bho jānāma yagghe so
gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vāti .
Evaṃ sante bhonto 3- jānātha ke tumhe hothāti. Evaṃ sante
@Footnote: 1 Yu. janīmātā . 2 Yu. va . 3 Yu. bho.
Bho na mayaṃ jānāma keci mayaṃ homāti . te hi nāma assalāyana
satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde
samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā 1- samanubhāsiyamānā na
sampāyissanti kiṃ pana tvaṃ etarahi mayā sakasmiṃ jātivāde
samanuyuñjiyamāno samanuggāhiyamāno samanubhāsiyamāno
sampāyissasi yesaṃ tvaṃ sācariyako na puṇṇo dabbigāhoti.
[629] Evaṃ vutte assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca
abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti.
Assalāyanasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
---------------
@Footnote: 1 Yu. samanubhāsiyamānā samanuggāhiyamānā.
Ghoṭamukhasuttaṃ
[630] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā udeno bārāṇasiyaṃ
viharati khemiyambavane . tena kho pana samayena ghoṭamukho brāhmaṇo
bārāṇasiṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena . atha kho
ghoṭamukho brāhmaṇo jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno
yena khemiyambavanaṃ tenupasaṅkami . tena kho pana samayena āyasmā
udeno abbhokāse caṅkamati . atha kho [1]- ghoṭamukho brāhmaṇo
yena āyasmā udeno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā
udenena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
āyasmantaṃ udenaṃ caṅkamantaṃ anucaṅkamamāno evamāha ambho
samaṇa natthi dhammiko paribbajo 2- evaṃ me ettha hoti tañca
kho bhavantarūpānaṃ vā adassanā yo vā panettha dhammoti.
[631] Evaṃ vutte āyasmā udeno caṅkamā orohitvā
vihāraṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi . ghoṭamukhopi kho
brāhmaṇo caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā ekamantaṃ
aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ghoṭamukhaṃ brāhmaṇaṃ āyasmā
udeno etadavoca saṃvijjante kho brāhmaṇa āsanāni sace
ākaṅkhasi nisīdāti . etadeva kho pana mayaṃ bhoto udenassa
āgamayamānā na nisīdāma kathaṃ hi nāma mādiso pubbe animantito
@Footnote: 1 Yu. so . 2 Yu. paribbājako.
Āsane nisīditabbaṃ maññeyyāti.
{631.1} Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ
gahetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho ghoṭamukho
brāhmaṇo āyasmantaṃ udenaṃ etadavoca ambho samaṇa natthi
dhammiko paribbajo evaṃ me ettha hoti tañca kho bhavantarūpānaṃ
vā adassanā yo vā panettha dhammoti . sace kho pana me tvaṃ
brāhmaṇa anumaññeyyaṃ anujāneyyāsi paṭikkosetabbañca
paṭikkoseyyāsi yassa ca pana me bhāsitassa atthaṃ na jāneyyāsi
mamaṃyeva tattha uttariṃ paṭipuccheyyāsi idaṃ bho udena kathaṃ imassa
kvatthoti evaṃ katvā siyā no ettha kathāsallāpoti. Anumaññeyyaṃ
khvāhaṃ bhoto udenassa anujānissāmi paṭikkositabbañca
paṭikkosissāmi yassa ca panāhaṃ bhoto udenassa bhāsitassa atthaṃ na
jānissāmi bhavantaṃyeva tattha udenaṃ uttariṃ paṭipucchissāmi idaṃ bho
udena kathaṃ imassa kvatthoti evaṃ katvā hotu no ettha kathāsallāpoti.
[632] Cattārome brāhmaṇa puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ katame cattāro idha brāhmaṇa ekacco puggalo
attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto idha
pana brāhmaṇa ekacco puggalo parantapo hoti
paraparitāpanānuyogamanuyutto idha pana brāhmaṇa ekacco
puggalo attantapo ca [1]- attaparitāpanānuyogamanuyutto
parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto idha pana
@Footnote: 1 Yu. etthantare hotīti dissati.
Brāhmaṇa ekacco puggalo nevattantapo hoti
nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na
paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo
aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto
sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati imesaṃ
brāhmaṇa catunnaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo cittaṃ
ārādhetīti.
{632.1} Yvāyaṃ bho udena puggalo attantapo atta-
paritāpanānuyogamanuyutto ayaṃ me puggalo cittaṃ nārādheti
yopāyaṃ bho udena puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto
ayampi me puggalo cittaṃ nārādheti yopāyaṃ bho udena puggalo
attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto ayampi me puggalo cittaṃ
nārādheti yo ca kho ayaṃ bho udena puggalo nevattantapo
nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na
paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo ca aparantapo
ca diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī
brahmabhūtena attanā viharati ayaṃ me puggalo cittaṃ ārādhetīti.
{632.2} Kasmā pana te brāhmaṇa ime tayo puggalā
cittaṃ nārādhentīti . yvāyaṃ bho udena puggalo attantapo
attaparitāpanānuyogamanuyutto so attānaṃ sukhakāmaṃ
dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti paritāpeti iminā me ayaṃ puggalo
cittaṃ nārādheti yopāyaṃ bho udena puggalo parantapo
paraparitāpanānuyogamanuyutto so paraṃ sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ
Ātāpeti paritāpeti iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti
yopāyaṃ bho udena puggalo attantapo ca attaparitāpanānu-
yogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto so
attānañca parañca sukhakāme dukkhapaṭikkūle ātāpeti paritāpeti
iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti yo ca kho ayaṃ bho udena
puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo
na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo
diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena
attanā viharati so attānañca parañca sukhakāme dukkhapaṭikkūle
neva ātāpeti na paritāpeti iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ
ārādhetīti.
[633] Dvemā brāhmaṇa parisā katamā dve idha brāhmaṇa
ekaccā parisā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ
pariyesati dāsīdāsaṃ pariyesati khettavatthuṃ pariyesati jātarūparajataṃ
pariyesati idha pana brāhmaṇa ekaccā parisā asārattarattā
maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pahāya dāsīdāsaṃ pahāya khettavatthuṃ
pahāya jātarūparajataṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā yvāyaṃ 1-
brāhmaṇa puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto
na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo
aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto
@Footnote: 1 Yu. svāyaṃ.
Sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati imaṃ tvaṃ brāhmaṇa
puggalaṃ katamassaṃ parisāyaṃ bahulaṃ samanupassasi yā cāyaṃ 1- parisā
sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pariyesati dāsīdāsaṃ pariyesati
khettavatthuṃ pariyesati jātarūparajataṃ pariyesati yā cāyaṃ 2- parisā
asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pahāya dāsīdāsaṃ pahāya
khettavatthuṃ pahāya jātarūparajataṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitāti.
{633.1} Yvāyaṃ bho udena puggalo nevattantapo nātta-
paritāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānu-
yogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto
nibbuto sītibhūto 3- sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati
imāhaṃ puggalaṃ yāyaṃ parisā asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ
pahāya dāsīdāsaṃ pahāya khettavatthuṃ pahāya jātarūparajataṃ pahāya
agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā imissaṃ parisāyaṃ bahulaṃ samanupassāmīti.
{633.2} Idāneva kho pana te brāhmaṇa bhāsitaṃ mayaṃ evaṃ
ājānāma ambho samaṇa natthi dhammiko paribbajo 4- evaṃ me
ettha hoti tañca kho bhavantarūpānaṃ vā adassanā yo vā panettha
dhammoti . addhā kho me sā bho udena sānuggahā vācā bhāsitā
atthi dhammiko paribbajo 5- evaṃ me ettha hoti evañca pana maṃ bhavaṃ
udeno dhāretu ye cime bhotā udenena cattāro puggalā saṅkhittena
vuttā vitthārena avibhattā sādhu me bhavaṃ udeno ime cattāro puggale
@Footnote: 1-2 Yu. vāyaṃ . 3 Yu. sītibhūtoti natthi . 4-5 Yu. paribbājo.
Vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyāti . tenahi brāhmaṇa
suṇohi 1- sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho
ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmato udenassa paccassosi.
[634] Āyasmā udeno etadavoca katamo ca brāhmaṇa
puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto idha brāhmaṇa
ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano na
ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko nābhihataṃ 2- na uddissa kataṃ na
nimantanaṃ sādiyati so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti na kaḷopimukhā
paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na mūsalamantaraṃ na
dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya
na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍa-
cārinī na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivati so ekāgāriko
vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti dvālopiko .pe.
Sattāgāriko vā hoti sattālopiko ekissāpi dattiyā yāpeti
dvīhipi dattīhi yāpeti tīhipi dattīhi yāpeti .pe. sattahipi dattīhi
yāpeti ekāhikaṃpi āhāraṃ āhāreti dvīhikaṃpi āhāraṃ āhāreti
.pe. sattāhikaṃpi āhāraṃ āhāreti iti evarūpaṃ aḍḍhamāsikaṃpi
pariyāyabhattabhojanānuyogaṃ anuyutto viharati
{634.1} so sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho
vā hoti nīvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho vā
@Footnote: 1 Yu. suṇāhi . 2 Yu. nābhihaṭaṃ.
Hoti haṭabhakkho vā hoti kaṇabhakkho vā hoti ācāmabhakkho vā
hoti piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti gomayabhakkho
vā hoti vanamūlaphalāhāro vā yāpeti pavattaphalabhojī so
sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti
paṃsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajinaṃpi 1- dhāreti ajinakkhipaṃpi
dhāreti kusacīraṃpi dhāreti vākacīraṃpi dhāreti phalakacīraṃpi dhāreti
kesakambalaṃpi dhāreti vālakambalaṃpi dhāreti uḷūkapakkhaṃpi dhāreti
kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto ubbhaṭṭhakopi
hoti āsanapaṭikkhitto ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto
kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti
sāyatatiyakaṃpi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati iti evarūpaṃ
anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati ayaṃ
vuccati brāhmaṇa puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto.
[635] Katamo ca brāhmaṇa puggalo parantapo paraparitāpanānu-
yogamanuyutto idha brāhmaṇa ekacco puggalo orabbhiko
hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro
coraghātako bandhanāgāriko ye vā panaññepi keci kurūrakammantā
ayaṃ vuccati brāhmaṇa puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.
@Footnote: 1 Yu. ajinānipi.
[636] Katamo ca brāhmaṇa puggalo attantapo ca attaparitāpanānu-
yogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto idha
brāhmaṇa ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto
brāhmaṇo vā mahāsālo so puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ
kārāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kharājinaṃ nivāsetvā
sappitelena kāyaṃ abbhañjitvā migavisāṇena piṭṭhiṃ kaṇḍuvamāno
santhāgāraṃ pavisati saddhiṃ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena
so tattha anantarahitāya bhūmiyā haritūpalittāya 1- seyyaṃ kappeti
so ekissā gāviyā sarūpavacchāya yaṃ ekasmiṃ thane khīraṃ hoti
tena rājā yāpeti yaṃ dutiyasmiṃ thane khīraṃ hoti tena mahesī
yāpeti yaṃ tatiyasmiṃ thane khīraṃ hoti tena brāhmaṇo purohito
yāpeti yaṃ catutthasmiṃ thane khīraṃ hoti tena aggiṃ jūhati avasesena
vacchako yāpeti so evamāha ettakā usabhā haññantu
yaññatthāya ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya ettikā
vacchatariyo haññantu yaññatthāya ettakā ajā haññantu
yaññatthāya ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya ettakā
rukkhā chijjantu yūpatthāya ettakā dabbā 2- luyanti parisanthāyāti
ye pissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā
tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rodamānā parikammāni
karonti ayaṃ vuccati brāhmaṇa puggalo attantapo ca
@Footnote: 1 Yu. haritupattāya . 2 Yu. dabbhā lūyantu balihisatthāyāti.
Attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.
[637] Katamo ca brāhmaṇa puggalo nevattantapo nātta-
paritāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto
so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto
sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati idha brāhmaṇa
tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇa-
brāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so
dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ
sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.
{637.1} Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ
vā kule pacchājāto so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So
tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati sambādho
gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā na yidaṃ sukaraṃ agāraṃ
ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ
carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti . so aparena samayena appaṃ vā
bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ
Pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
[638] So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno
pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo
nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī
viharati adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī
dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati abrahmacariyaṃ
pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā
{638.1} musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī
saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa pisuṇaṃ vācaṃ pahāya
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā
imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ
bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā
samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā
hoti pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā
vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā
bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti samphappalāpaṃ pahāya
samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī
dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ
pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.
{638.2} So vījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato
Hoti ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā
naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti mālāgandhavilepana-
dhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti uccāsayanamahāsayanā
paṭivirato hoti jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti
āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti āmakamaṃsapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti itthīkumārikāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti
dāsīdāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti ajeḷakapaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti
hatthigavāssavalavapaṭiggahaṇā 1- paṭivirato hoti khettavatthupaṭiggahaṇā
paṭivirato hoti dūteyyapahīṇagamanānuyogā paṭivirato hoti
kayavikkayā paṭivirato hoti tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato
hoti ukkoṭanavañcananikatisāviyogā 2- paṭivirato hoti
chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.
{638.3} So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena
piṇḍapātena yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati . Seyyathāpi
nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhāro ḍeti evameva bhikkhu
santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena
yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati . so iminā ariyena
sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.
{638.4} So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī
hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ
@Footnote: 1 Yu. ..vaḷavā... . 2 Yu. ..sāciyogā.
Cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ
cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati . sotena saddaṃ sutvā ... ghānena
gandhaṃ ghāyitvā ... jivhāya rasaṃ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṃ
phusitvā ... manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti
nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ
tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ
āpajjati . so iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato
ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.
{638.5} So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti
ālokite vilokite sampajānakārī hoti sammiñjite pasārite
sampajānakārī hoti saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī
hoti asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti
uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti gate ṭhite nisinne
sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.
[639] So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā
ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena
satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ
pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ .
So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā
Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā . so abhijjhaṃ loke
pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṃ parisodheti
byāpādappadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūta-
hitānukampī byāpādappadosā cittaṃ parisodheti thīnamiddhaṃ
pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno
thīnamiddhā cittaṃ parisodheti uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato
viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti
vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu
vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
[640] So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese
paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati
vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati
pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno
sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako
satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhassa
ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati.
[641] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ ekaṃpi jātiṃ dvepi jātiyo
tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo
vīsaṃpi jātiyo tiṃsaṃpi jātiyo cattāḷīsaṃpi jātiyo paññāsaṃpi
jātiyo jātisataṃpi jātisahassaṃpi jātisatasahassaṃpi anekepi saṃvaṭṭakappe
anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ
evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ 1- tatrāpāsiṃ
evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
[642] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti so dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage
satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
.pe. ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā
@Footnote: 1 Yu. uppādiṃ.
Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapannā ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
.pe. ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikamma-
samādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe
dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
[643] So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte
āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . so idaṃ dukkhanti
yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ
dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti
yathābhūtaṃ pajānāti ime āsavāti yabhābhūtaṃ pajānāti ayaṃ
āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ
pajānāti ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti .
Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati
bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati vimuttasmiṃ
vimuttamiti ñāṇaṃ hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ
nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ayaṃ vuccati brāhmaṇa puggalo
nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo
Na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo
diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena
attanā viharatīti.
[644] Evaṃ vutte ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmantaṃ udenaṃ
etadavoca abhikkantaṃ bho udena abhikkantaṃ bho udena seyyathāpi
bho udena nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya
mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya
cakkhumanto rūpāni dakkhantīti 1- evameva bhotā udenena
anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ udenaṃ saraṇaṃ
gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhavaṃ udeno dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti . mā kho maṃ tvaṃ brāhmaṇa
saraṇaṃ agamāsi tameva tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāhi 2- yamahaṃ
saraṇaṃ gatoti . kahaṃ pana bho udena etarahi so bhavaṃ gotamo
viharati arahaṃ sammāsambuddhoti . parinibbuto kho brāhmaṇa
etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti.
{644.1} Sace hi mayaṃ bho udena suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ
dasasu 3- yojanesu dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ
dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ sace hi 4- mayaṃ bho udena suṇeyyāma
taṃ bhavantaṃ gotamaṃ vīsatiyā yojanesu ... Tiṃsatiyā yojanesu ... Cattāḷīsāya
yojanesu ... paññāsāya yojanesu paññāsaṃpi mayaṃ yojanāni
@Footnote: 1 Yu. dakkhintīti . 2 Yu. gaccha . 3 Yu. dasasupi . 4 Yu. hisaddo natthi.
Gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
yojanasatepi mayaṃ bho udena suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ yojanasataṃpi
mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ
yato ca kho bho udena parinibbuto so bhavaṃ gotamo parinibbutaṃpi mayaṃ
taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ
maṃ bhavaṃ udeno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgataṃ atthi ca me
bho udena aṅgarājā devasikaṃ niccabhikkhaṃ dadāti tato ahaṃ bhoto
udenassa ekaṃ niccabhikkhaṃ dadāmīti.
[645] Kiṃ pana te brāhmaṇa aṅgarājā devasikaṃ niccabhikkhaṃ
dadātīti . pañcapi 1- bho udena kahāpaṇasatānīti . na kho no
brāhmaṇa kappati jātarūparajataṃ paṭiggahetunti . sace taṃ bho 2-
udena na kappati vihāraṃ bhoto udenassa kārāpessāmīti .
Sace kho me tvaṃ brāhmaṇa vihāraṃ kārāpetukāmo pāṭaliputte
saṅghassa upaṭṭhānasālaṃ kārāpehīti . imināhaṃ 3- bhoto udenassa
bhiyyoso mattāya attamano abhiraddho yaṃ maṃ bhavaṃ udeno saṅghe
dāne 4- samādapeti esāhaṃ bho udena etissā ca niccabhikkhāya
aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṃ
kārāpessāmīti.
@Footnote: 1 Yu. pisaddo natthi . 2 Yu. bhoto udenassa na kappati . 3 Yu. imināpahaṃ.
@4 Yu. dānaṃ.
Atha kho ghoṭamukho brāhmaṇo etissā ca niccabhikkhāya
aparāya ca niccabhikkhāya pāṭaliputte saṅghassa upaṭṭhānasālaṃ
kārāpesi. Sā etarahi ghoṭamukhīti vuccatīti.
Ghoṭamukhasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
---------
Caṅkīsuttaṃ
[646] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikañcaramāno
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena opāsādaṃ 1- nāma kosalānaṃ
brāhmaṇagāmo tadavasari . tatra sudaṃ bhagavā opāsāde
viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane . tena kho pana
samayena caṅkī brāhmaṇo opāsādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ
satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena
dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.
[647] Assosuṃ kho opāsādakā 2- brāhmaṇagahapatikā
samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu
cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ opāsādaṃ anuppatto
opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane taṃ
kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato
itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho
bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ
pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ
deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ
@Footnote: 1 Yu. opasādanti dissati . 2 Yu. opasādakāti dissati.
Sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti
sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. Atha kho opāsādakā
brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghā saṅghīgaṇībhūtā
uttarena mukhā 1- gacchanti yena devavanaṃ sālavanaṃ . tena kho pana
samayena caṅkī brāhmaṇo upari pāsāde divā seyyaṃ upagato hoti.
[648] Addasā kho caṅkī brāhmaṇo opāsādake
brāhmaṇagahapatike opāsādā nikkhamitvā saṅghe saṅghīgaṇībhūte
uttarena mukhe gacchante yena devavanaṃ sālavanaṃ disvāna khattaṃ āmantesi
kinnu kho bho khatte opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā
nikkhamitvā saṅghā saṅghīgaṇībhūtā uttarena mukhā 2- gacchanti yena
devavanaṃ sālavananti . atthi bho caṅki samaṇo gotamo sakyaputto
sakyakulā pabbajito kosalesu cārikañcaramāno mahatā
bhikkhusaṅghena saddhiṃ opāsādaṃ anuppatto opāsāde viharati
uttarena opāsādaṃ devavane sālavane taṃ kho pana bhavantaṃ
gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā
arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti tamete
bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamantīti . tenahi bho khatte yena
opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami 3- upasaṅkamitvā
@Footnote: 1-2 Yu. mukhe . 3 Yu. tenupasaṅkama.
Opāsāde 1- brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi caṅkī bho brāhmaṇo
evamāha āgamentu kira bhavanto caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ
dassanāya upasaṅkamatīti . evaṃ bhoti kho so khattā caṅkissa brāhmaṇassa
paṭissutvā yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike etadavoca caṅkī
bho brāhmaṇo evamāha āgamentu kira bhavanto caṅkīpi brāhmaṇo
samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti.
[649] Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ
pañcamattāni brāhmaṇasatāni opāsāde paṭivasanti kenacideva
karaṇīyena . assosuṃ kho te brāhmaṇā caṅkī kira brāhmaṇo
samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti . atha 2- te brāhmaṇā
yena caṅkī brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā caṅkiṃ brāhmaṇaṃ
etadavocuṃ saccaṃ kira bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatīti.
Evaṃ kho 3- bho hoti ahaṃpi samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmīti.
{649.1} Mā bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkami na arahati
bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ samaṇo tveva gotamo arahati
bhavantaṃ caṅkiṃ dassanāya upasaṅkamituṃ bhavañhi caṅkī ubhatosujāto mātito
ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto
@Footnote: 1 Yu. opasādake . 2 Yu. atha kho te . 3 Yu. evaṃ kho me.
Anupakkuṭṭho jātivādena yampi bhavaṃ caṅkī ubhatosujāto mātito
ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto
anupakkuṭṭho jātivādena imināpaṅgena na arahati bhavaṃ caṅkī
samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ samaṇo tveva gotamo
arahati bhavantaṃ caṅkiṃ dassanāya upasaṅkamituṃ
{649.2} bhavañhi caṅkī addho mahaddhano mahābhogo bhavañhi caṅkī
tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ
itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu
anavayo bhavañhi caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya
vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī
akhuddāvakāso dassanāya bhavañhi caṅkī sīlavā buḍḍhasīlī buḍḍhasīlena 1-
samannāgato bhavañhi caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā
vācāya samannāgato visaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā
bhavañhi caṅkī bahunnaṃ ācariyapācariyo tīṇi māṇavakasatāni mante
vāceti bhavañhi caṅkī rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato
mānito pūjito apacito bhavañhi caṅkī brāhmaṇassa pokkharasātissa
sakkato garukato mānito pūjito apacito bhavañhi caṅkī opāsādaṃ
ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā 2-
pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ yampi bhavaṃ
caṅkī opāsādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ
@Footnote: 1 Yu. buddhasīlī buddhasīlena . 2 Yu. rañaño
Sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ
brahmadeyyaṃ imināpaṅgena na arahati bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ
dassanāya upasaṅkamituṃ samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṃ caṅkiṃ
dassanāya upasaṅkamitunti.
[650] Evaṃ vutte caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca
tenahi bho mamāpi suṇātha yathā yathā mayameva arahāma taṃ samaṇaṃ 1-
gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ na tveva arahati so bhavaṃ gotamo
amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ samaṇo khalu bho gotamo
ubhatosujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā
pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena yampi 2- samaṇo
gotamo ubhatosujāto .pe. jātivādena imināpaṅgena na
arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ atha kho
mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ samaṇo
khalu bho gotamo pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajito
bhūmigataṃ ca vehāsaṭṭhañca samaṇo khalu bho gotamo daharova
samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena
vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samaṇo khalu bho gotamo
akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito
samaṇo khalu bho gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya
@Footnote: 1 Yu. bhavantaṃ . 2 Yu. yampi bho.
Vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī
akhuddāvakāso dassanāya samaṇo khalu bho gotamo sīlavā ariyasīlī
kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato samaṇo khalu bho gotamo
kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato
visaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā samaṇo khalu bho
gotamo bahunnaṃ ācariyapācariyo
{650.1} samaṇo khalu bho gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo
samaṇo khalu bho gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro
brahmaññāya pajāya samaṇo khalu bho gotamo uccākulā pabbajito
asaṃbhinnā 1- khattiyakulā samaṇo khalu bho gotamo addhakulā pabbajito
mahaddhanā mahābhogā samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā
saṃpucchituṃ āgacchanti samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ anekāni devatāsahassāni
pāṇena 2- saraṇaṃ gatāni samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ evaṃkalyāṇo
kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi
satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti
{650.2} samaṇo khalu bho gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi
samannāgato samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ rājā māgadho seniyo bimbisāro
saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ rājā pasenadi
kosalo [3]- pāṇehi saraṇaṃ gato samaṇaṃ khalu bho gotamaṃ brāhmaṇo pokkharasāti
@Footnote: 1 Yu. ādīnakhattiyakulā . 2 Yu. pāṇehi . 3 Yu. etthantare saputtadāroti
@dissati.
Saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato
{650.3} samaṇo khalu bho gotamo opāsādaṃ anuppatto
opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane ye pana kho
keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakkhettaṃ āgacchanti
atithino 1- te honti atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā
mānetabbā pūjetabbā yampi bho samaṇo gotamo opāsādaṃ
anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane
atithimhākaṃ samaṇo gotamo atithi kho panamhehi sakkātabbo
garukātabbo mānetabbo pūjetabbo imināpaṅgena na arahati so
bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ atha kho mayameva arahāma
taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ ettakaṃ kho ahaṃ bho tassa
bhoto gotamassa vaṇṇaṃ pariyāpuṇāmi na ca so bhavaṃ gotamo ettakavaṇṇo
apparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ gotamo ekamekenapi bho aṅgena
samannāgato na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya
upasaṅkamituṃ atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya
upasaṅkamitunti 2- . tenahi bho sabbeva mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya
upasaṅkamissāmāti.
{650.4} Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena
saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana
@Footnote: 1 Yu. atithī no te honti . 2 Yu. itisaddo natthi.
Samayena bhagavā vuḍḍhehi vuḍḍhehi brāhmaṇehi saddhiṃ kiñci
kiñci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā nisinno hoti.
[651] Tena kho pana samayena kāpadiko 1- nāma māṇavo daharo
vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū
sanighaṇḍu keṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako
veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo tassaṃ parisāyaṃ
nisinno hoti . so vuḍḍhānaṃ vuḍḍhānaṃ brāhmaṇānaṃ bhagavatā saddhiṃ
mantayamānānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti . atha kho bhagavā kāpadikaṃ
māṇavaṃ apasādesi mā āyasmā bhāradvājo vuḍḍhānaṃ vuḍḍhānaṃ
brāhmaṇānaṃ mantayamānānaṃ antarantarā kathaṃ opātesi 2-
kathāpariyosānaṃ āyasmā bhāradvājo āgametūti.
[652] Evaṃ vutte caṅkī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca
mā bhavaṃ gotamo kāpadikaṃ māṇavaṃ apasādesi kulaputto ca
kāpadiko māṇavo bahussuto ca kāpadiko māṇavo paṇḍito 3-
ca kāpadiko māṇavo kalyāṇavākkaraṇo 4- ca kāpadiko
māṇavo pahoti ca kāpadiko māṇavo bhotā gotamena saddhiṃ
asmiṃ vacane patimantetunti . atha kho bhagavato etadahosi addhā
kho kāpadikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kataṃ bhavissati tathā
hi naṃ brāhmaṇā saṃpurekkharontīti . atha kho kāpadikassa māṇavassa
@Footnote: 1 Sī. kāpaṭhako. Yu. kāpaṭhiko . 2 Yu. opātetu . 3 Yu. kalyāṇavākkaraṇo.
@4 Yu. paṇḍito.
Etadahosi yadā me samaṇo gotamo cakkhunā cakkhuṃ upasaṃharissati
athāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchissāmīti.
{652.1} Atha kho bhagavā kāpadikassa māṇavassa cetasā ceto
parivitakkamaññāya yena kāpadiko māṇavo tena cakkhūni upasaṃhāsi .
Atha kho kāpadikassa māṇavassa etadahosi samannāharati kho maṃ samaṇo
gotamo yannūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ puccheyyanti . atha kho
kāpadiko māṇavo bhagavantaṃ etadavoca yadidaṃ bho gotama brāhmaṇānaṃ
porāṇaṃ mantapadaṃ itihītihaparaṃparāya piṭakasampadāya tattha ca
brāhmaṇā ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchanti idameva saccaṃ moghamaññanti
idha bhavaṃ gotamo kimāhāti.
[653] Kiṃ pana bhāradvāja atthi koci brāhmaṇānaṃ
ekabrāhmaṇopi yo evamāha ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi
idameva saccaṃ moghamaññanti . no hidaṃ bho gotama . kiṃ pana
bhāradvāja atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariyapācariyopi
yāva sattamā ācariyamahayugā 1- yo evamāha ahametaṃ jānāmi
ahametaṃ passāmi idameva saccaṃ moghamaññanti . no hidaṃ bho
gotama . kiṃ pana bhāradvāja yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā
isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ etarahi
brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti
tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathīdaṃ
@Footnote: 1 Yu. ācariyamahayugāpi.
Aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso
bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu tepi evamāhaṃsu mayametaṃ
jānāma mayametaṃ passāma idameva saccaṃ moghamaññanti . no hidaṃ
bho gotama.
[654] Iti kira bhāradvāja natthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi
yo evamāha ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi idameva saccaṃ
moghaññanti natthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariya-
pācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evamāha ahametaṃ
jānāmi ahametaṃ passāmi idameva saccaṃ moghamaññanti yepi te
brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro
yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ
tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti
seyyathīdaṃ aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso
bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu tepi na evamāhaṃsu mayametaṃ jānāma
mayametaṃ passāma idameva saccaṃ moghamaññanti.
{654.1} Seyyathāpi bhāradvāja andhaveṇi paramparāsaṃsattā
purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati evameva
kho bhāradvāja andhaveṇūpamaṃ maññe brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ sampajjati
purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati taṃ kiṃ maññasi
Bhāradvāja nanu evaṃ sante brāhmaṇānaṃ amūlikā saddhā
sampajjatīti . na khvettha bho gotama brāhmaṇā saddhāyayeva
payirupāsanti anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantīti.
[655] Pubbeva kho tvaṃ bhāradvāja saddhaṃ agamāsi anussavaṃ
idāni vadesi pañca kho ime bhāradvāja dhammā diṭṭheva dhamme
dvidhāvipākā katame pañca saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko
diṭṭhinijjhānakkhanti ime kho bhāradvāja pañca dhammā
diṭṭheva dhamme dvidhāvipākā apica bhāradvāja susaddahitaṃ 1-
yeva hoti tañca hoti rittaṃ tucchaṃ musā no cepi susaddahitaṃ
hoti tañca hoti bhūtaṃ tacchaṃ anaññathā apica bhāradvāja
surucitaṃyeva hoti .pe. svānussutaṃyeva hoti .pe. suparivitakkaṃyeva
hoti .pe. sunijjhāyitaṃyeva hoti tañca hoti rittaṃ tucchaṃ
musā no cepi sunijjhāyitaṃ hoti tañca hoti bhūtaṃ tacchaṃ anaññathā
saccaṃ anurakkhatā bhāradvāja viññunā purisena nālamettha ekaṃsena
niṭṭhaṃ gantuṃ idameva saccaṃ moghamaññanti . kittāvatā pana bho
gotama saccānurakkhaṇā hoti kittāvatā saccamanurakkhati
saccānurakkhaṇaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti.
[656] Saddhā cepi bhāradvāja purisassa hoti evaṃ me
saddhāti iti vadaṃ saccamanurakkhati na tveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ
@Footnote: 1 Sī. susaddhitaṃ.
Gacchati idameva saccaṃ moghamaññanti ettāvatā kho bhāradvāja
saccamanurakkhaṇā hoti ettāvatā saccamanurakkhati ettāvatā ca
mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ paññāpema na tveva tāva saccānubodho
hoti
{656.1} ruci cepi bhāradvāja purisassa hoti ... Anussavo cepi
bhāradvāja purisassa hoti ... ākāraparivitakko cepi bhāradvāja
purisassa hoti ... diṭṭhinijjhānakkhanti cepi bhāradvāja purisassa
hoti evaṃ me diṭṭhinijjhānakkhantīti iti vadaṃ saccamanurakkhati na
tveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati idameva saccaṃ moghamaññanti
ettāvatā kho bhāradvāja saccamanurakkhaṇā 1- hoti ettāvatā
saccamanurakkhati ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ paññāpema na
tveva tāva saccānubodho hotīti.
{656.2} Ettāvatā bho gotama saccamanurakkhaṇā hoti ettāvatā
saccamanurakkhati ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ pekkhāma kittāvatā
pana bho gotama saccānubodho hoti kittāvatā saccamanubujjhati
saccānubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti.
[657] Idha kira bhāradvāja bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ
vā upanissāya viharati . tameva gahapati vā gahapatiputto vā
upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati lobhanīyesu dhammesu dosanīyesu
dhammesu mohanīyesu dhammesu atthi nu kho imassa āyasmato tathārūpā
lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto
@Footnote: 1 Yu. saccānurakkhaṇā.
Ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti apassaṃ vā vadeyya
passāmīti paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa
dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ
jānāti natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā
yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā
vadeyya jānāmīti apassaṃ vā vadeyya passāmīti paraṃ vā tathattāya
samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . tathā
kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathā vacīsamācāro yathātaṃ
aluddhassa yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti gambhīro
so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro
nipuṇo paṇḍitavedanīyo na so dhammo sudesiyo luddhenāti.
{657.1} Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ lobhanīyehi dhammehi
passati 1- samanupassati tato naṃ uttariṃ samannesati dosanīyesu dhammesu
atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi
dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti
apassaṃ vā vadeyya passāmīti paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ
paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . tamenaṃ samannesamāno
evaṃ jānāti natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā
yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya
jānāmīti apassaṃ vā vadeyya passāmīti paraṃ vā tathattāya
@Footnote: 1 Yu. passatīti pāṭho natthi.
Samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . tathā
kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathā vacīsamācāro yathātaṃ
aduṭṭhassa yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti gambhīro so
dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo
paṇḍitavedanīyo na so dhammo sudesiyo duṭṭhenāti.
{657.2} Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ dosanīyehi dhammehi passati 1-
samanupassati tato naṃ uttariṃ samannesati mohanīyesu dhammesu atthi nu
kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi
dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti apassaṃ vā
vadeyya passāmīti paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa
dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti
natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi
mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti
apassaṃ vā vadeyya passāmīti paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ
paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti . tathā kho panimassāyasmato
kāyasamācāro tathā vacīsamācāro yathātaṃ amūḷhassa yaṃ kho pana
ayamāyasmā dhammaṃ deseti gambhīro so dhammo duddaso duranubodho
santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo na so dhammo
sudesiyo mūḷhenāti.
{657.3} Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ mohanīyehi dhammehi passati
@Footnote: 1 Yu. passatīti pāṭho natthi.
Samanupassati atha tamhi saddhaṃ niveseti saddhājāto upasaṅkamati 1-
upasaṅkamanto payirupāsati payirupāsanto sotaṃ odahati ohitasoto
dhammaṃ suṇāti sutvā dhammaṃ dhāreti dhatānaṃ 2- dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati
atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti dhammanijjhānakkhantiyā
sati chando jāyati chandajāto ussahati ussahitvā tuleti tulayitvā
padahati pahitatto samāno kāyena ceva paramatthasaccaṃ 3- sacchikaroti
paññāya ca taṃ ativijjha passati . ettāvatā kho bhāradvāja
saccānubodho hoti ettāvatā saccamanubujjhati ettāvatā ca
mayaṃ saccānubodhaṃ paññāpema na tveva saccānupatti hotīti.
{657.4} Ettāvatā bho gotama saccānubodho hoti ettāvatā
saccamanubujjhati ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ pekkhāma kittāvatā
pana bho gotama saccānupatti hoti kittāvatā saccamanupāpuṇāti
saccānupattiṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti.
[658] Tesaṃyeva [3]- bhāradvāja dhammānaṃ āsevanā bhāvanā
bahulīkammaṃ saccānupatti hoti ettāvatā kho bhāradvāja saccānupatti
hoti ettāvatā saccamanupāpuṇāti ettāvatā ca mayaṃ saccānupattiṃ
paññāpemāti . ettāvatā bho gotama saccānupatti hoti
ettāvatā saccamanupāpuṇāti ettāvatā ca mayaṃ saccānupattiṃ
pekkhāma saccānupattiyā pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
saccānupattiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti.
@Footnote: 1 Yu. upasaṅkamatīti pāṭho natthi. 2 Yu. dhāritānaṃ. 3 Yu. paramasaccaṃ.
@4 Yu. etthantare khoti dissati.
[659] Saccānupattiyā kho bhāradvāja padhānaṃ bahukāraṃ no
ce taṃ padaheyya na yidaṃ saccamanupāpuṇeyya yasmā ca kho padahati
tasmā saccamanupāpuṇāti tasmā saccānupattiyā padhānaṃ
bahukāranti.
{659.1} Padhānassa pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
padhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti . padhānassa
kho bhāradvāja tulanā bahukāro 1- no ce taṃ tuleyya na yidaṃ
padaheyya yasmā ca kho tuleti tasmā padahati tasmā padhānassa
tulanā bahukārāti.
{659.2} Tulanāya pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
tulanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti .
Tulanāya kho bhāradvāja ussāho bahukāro no ce taṃ ussaheyya
na yidaṃ tuleyya yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti tasmā
tulanāya ussāho bahukāroti . ussāhassa pana bho gotama
katamo dhammo bahukāro ussāhassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ
gotamaṃ pucchāmāti.
{659.3} Ussāhassa kho bhāradvāja chando bahukāro
no ce taṃ chando jāyetha na yidaṃ ussaheyya yasmā ca kho
chando jāyati tasmā ussahati tasmā ussāhassa chando
bahukāroti.
{659.4} Chandassa pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
chandassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti . chandassa
kho bhāradvāja dhammanijjhānakkhanti bahukārā no ce taṃ dhammā
nijjhānaṃ 2- khameyyuṃ na yidaṃ chando jāyetha yasmā ca kho
@Footnote: 1 Yu. bahukārā. 2 Yu. dhammanijjhānaṃ.
Dhammā nijjhānaṃ khamanti tasmā chando jāyati tasmā chandassa
dhammanijjhānakkhanti bahukārāti.
{659.5} Dhammanijjhānakkhantiyā pana bho gotama katamo dhammo
bahukāro dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ
pucchāmāti . dhammanijjhānakkhantiyā kho bhāradvāja atthupaparikkhā
bahukārā no ce taṃ atthaṃ upaparikkheyya na yidaṃ dhammā nijjhānaṃ
khameyyuṃ yasmā ca kho atthaṃ upaparikkhati tasmā dhammā nijjhānaṃ
khamanti tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthupaparikkhā bahukārāti.
{659.6} Atthupaparikkhāya pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
atthupaparikkhāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti .
Atthupaparikkhāya kho bhāradvāja dhammadhāraṇā bahukārā no ce taṃ dhammaṃ
dhāreyya na yidaṃ atthaṃ upaparikkheyya yasmā ca kho dhammaṃ dhāreti tasmā
atthaṃ upaparikkhati tasmā atthupaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārāti.
{659.7} Dhammadhāraṇāya pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
dhammadhāraṇāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti .
Dhammadhāraṇāya kho bhāradvāja dhammassavanaṃ bahukāraṃ no ce taṃ dhammaṃ
suṇeyya na yidaṃ dhammaṃ dhāreyya yasmā ca kho dhammaṃ suṇāti tasmā
dhammaṃ dhāreti tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavanaṃ bahukāranti.
{659.8} Dhammassavanassa pana bho gotama katamo dhammo
bahukāro dhammassavanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ
Pucchāmāti . dhammassavanassa kho bhāradvāja sotāvadhānaṃ bahukāraṃ
no ce taṃ sotaṃ odaheyya na yidaṃ dhammaṃ suṇeyya yasmā ca kho sotaṃ
odahati tasmā dhammaṃ suṇāti tasmā dhammassavanassa sotāvadhānaṃ
bahukāranti.
{659.9} Sotāvadhānassa pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
sotāvadhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti .
Sotāvadhānassa kho bhāradvāja payirupāsanā 1- bahukārā no ce
taṃ payirupāseyya na yidaṃ sotaṃ odaheyya yasmā ca kho payirupāsati
tasmā sotaṃ odahati tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārāti.
{659.10} Payirupāsanāya pana bho gotama katamo dhammo bahukāro
payirupāsanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmāti .
Payirupāsanāya kho bhāradvāja upasaṅkamanaṃ bahukāraṃ no ce taṃ
upasaṅkameyya na yidaṃ payirupāseyya yasmā ca kho upasaṅkamati
tasmā payirupāsati tasmā payirupāsanāya upasaṅkamanaṃ bahukāranti.
{659.11} Upasaṅkamanassa pana bho gotama katamo dhammo
bahukāro upasaṅkamanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ
pucchāmāti . upasaṅkamanassa kho bhāradvāja saddhā bahukārā
no ce taṃ saddhā jāyetha na yidaṃ upasaṅkameyya yasmā ca kho saddhā
jāyati tasmā upasaṅkamati tasmā upasaṅkamanassa saddhā bahukārāti.
[660] Saccānurakkhaṇaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimhā 2- saccānurakkhaṇaṃ
@Footnote: 1 Yu. payirūpāsanā. 2 Yu. apucchimha.
Bhavaṃ gotamo byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena
camhā attamanā saccamanubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimhā
saccamanubodhaṃ bhavaṃ gotamo byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva
khamati ca tena camhā attamanā saccānupattiṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ
apucchimhā saccānupattiṃ bhavaṃ gotamo byākāsi tañca panamhākaṃ
ruccati ceva khamati ca tena camhā attamanā saccānupattiyā bahukāraṃ
dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimhā saccānupattiyā bahukāraṃ dhammaṃ
bhavaṃ gotamo byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca
tena camhā attamanā yaṃ yadeva ca mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimhā
taṃ tadeva bhavaṃ gotamo byākāsi tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati
ca tena camhā attamanā mayaṃ hi bho gotama pubbe evaṃ jānāma ke ca
muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādapaccā 1- ke ca dhammassa
aññātāroti ajanesi vata me bhavaṃ gotamo samaṇesu samaṇapemaṃ
samaṇesu samaṇapasādaṃ samaṇesu samaṇagāravaṃ abhikkantaṃ bho gotama
abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti.
Caṅkīsuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
---------
@Footnote: 1 Yu. bandhupādāpaccā.
Esukārīsuttaṃ
[661] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho esukārī brāhmaṇo
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
[662] Ekamantaṃ nisinno kho esukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ
etadavoca brāhmaṇā bho gotama catasso pāricariyā paññapenti 1-
brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññapenti khattiyassa pāricariyaṃ
paññapenti vessassa pāricariyaṃ paññapenti suddassa pāricariyaṃ
paññapenti tatridaṃ bho gotama brāhmaṇā brāhmaṇassa
pāricariyaṃ paññapenti brāhmaṇo vā brāhmaṇaṃ paricareyya
khattiyo vā brāhmaṇaṃ paricareyya vesso vā brāhmaṇaṃ paricareyya
suddo vā brāhmaṇaṃ paricareyyāti idaṃ kho bho gotama
brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññapenti tatridaṃ bho
gotama brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṃ paññapenti khattiyo
vā khattiyaṃ paricareyya vesso vā khattiyaṃ paricareyya suddo vā
khattiyaṃ paricareyyāti idaṃ kho bho gotama brāhmaṇā khattiyassa
pāricariyaṃ paññapenti tatridaṃ bho gotama brāhmaṇā vessassa
pāricariyaṃ paññapenti vesso vā vessaṃ paricareyya suddo vā
@Footnote: 1 Yu. sabbattha paññāpentīti dissati.
Vessaṃ paricareyyāti idaṃ kho bho gotama brāhmaṇā vessassa
pāricariyaṃ paññapenti tatridaṃ bho gotama brāhmaṇā suddassa
pāricariyaṃ paññapenti suddova suddaṃ paricareyya ko panañño
suddaṃ paricarissatīti idaṃ kho bho gotama brāhmaṇā suddassa
pāricariyaṃ paññapenti brāhmaṇā bho gotama imā catasso
pāricariyā paññapenti idaṃ 1- bhavaṃ gotamo kimāhāti.
[663] Kiṃ pana brāhmaṇa sabbo loko brāhmaṇānaṃ
etadabbhanujānāti imā catasso pāricariyā paññapentūti .
No hidaṃ bho gotama . seyyathāpi brāhmaṇa puriso daḷiddo
assako anāḷhiyo tassa akāmassa visaṃ 2- olaggeyyuṃ idante
ambho purisa maṃsaṃ khāditabbaṃ mūlañca anuppadātabbanti evameva
kho brāhmaṇa brāhmaṇā appaṭiññāya 3- tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ
atha ca panimā catasso pāricariyā paññapenti . nāhaṃ brāhmaṇa
sabbaṃ paricaritabbanti vadāmi na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ na
paricaritabbanti vadāmi.
{663.1} Yaṃ hissa brāhmaṇa paricarato pāricariyāhetu
pāpiyo assa na seyyo nāhantaṃ paricaritabbanti vadāmi
yañca khvassa brāhmaṇa paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na
pāpiyo tamahaṃ paricaritabbanti vadāmi . khattiyañcepi brāhmaṇa
evaṃ puccheyyuṃ yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo
assa na seyyo yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo
@Footnote: 1 Yu. idha. 2 Yu. bilaṃ. 3 Yu. appaṭiññāye.
Assa na pāpiyo tamettha 1- paricareyyāsīti . khattiyopi hi
brāhmaṇa sammā byākaramāno evaṃ byākareyya yaṃ hi me paricarato
pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo nāhantaṃ paricareyyaṃ
yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo
tamahaṃ paricareyyanti . brāhmaṇaṃ cepi brāhmaṇa ... vessaṃ cepi
brāhmaṇa ... suddaṃ cepi brāhmaṇa evaṃ puccheyyuṃ yaṃ vā te
paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo yaṃ vā te
paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamettha
paricareyyāsīti . suddopi brāhmaṇa sammā byākaramāno evaṃ
byākareyya yaṃ hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa
na seyyo nāhantaṃ paricareyyaṃ yañca kho me paricarato pāricariyāhetu
seyyo assa na pāpiyo tamahaṃ paricareyyanti.
[664] Nāhaṃ brāhmaṇa uccākulīnatā seyyasoti vadāmi na
panāhaṃ brāhmaṇa uccākulīnatā pāpiyasoti 3- vadāmi . nāhaṃ
brāhmaṇa uḷāravaṇṇatā seyyasoti vadāmi na panāhaṃ brāhmaṇa
uḷāravaṇṇatā pāpiyasoti 3- vadāmi . nāhaṃ brāhmaṇa uḷārabhogatā
seyyasoti 4- vadāmi na panāhaṃ brāhmaṇa uḷārabhogatā pāpiyasoti 5-
vadāmi.
{664.1} Uccākulīnopi hi brāhmaṇa idhekacco pāṇātipātī
hoti adinnādāyī hoti kāmesumicchācārī hoti musāvādī hoti
pisuṇavāco hoti pharusavāco 6- hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu
@Footnote: 1 Yu. kamettha. 2-3-5 Yu. pāpiyaṃsoti. 4 Yu. seyyaṃsoti. 6 Yu. pharusāvāco.
Hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhī 1- hoti tasmā na uccākulīnatā
seyyasoti vadāmi . uccākulīnopi hi brāhmaṇa idhekacco pāṇātipātā
paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā
paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato
hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī 2- hoti tasmā
na uccākulīnatā pāpiyasoti vadāmi.
{664.2} Uḷāravaṇṇopi hi brāhmaṇa idhekacco pāṇātipātī
hoti adinnādāyī hoti kāmesumicchācārī hoti musāvādī hoti
pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālu hoti
byāpannacitto hoti micchādiṭṭhī hoti tasmā na uḷāravaṇṇatā
seyyasoti vadāmi.
{664.3} Uḷāravaṇṇopi hi brāhmaṇa idhekacco pāṇātipātā
paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā
paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato
hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti tasmā
na uḷāravaṇṇatā pāpiyasoti vadāmi.
{664.4} Uḷārabhogopi hi brāhmaṇa idhekacco pāṇātipātī
hoti adinnādāyī hoti kāmesumicchācārī hoti musāvādī
hoti pisuṇavāco hoti pharusavāco hoti samphappalāpī hoti
abhijjhālu hoti byāpannacitto hoti micchādiṭṭhī hoti
@Footnote: 1 Yu. sabbattha micchādiṭṭhīti dissati. 2 Yu. sabbattha sammādiṭṭhīti dissati.
Tasmā na uḷārabhogatā seyyasoti vadāmi . uḷārabhogopi hi
brāhmaṇa idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā
paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti musāvādā
paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya
paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti
abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti tasmā na uḷārabhogatā
pāpiyasoti vadāmi . nāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ paricaritabbanti vadāmi
na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ na paricaritabbanti vadāmi . yaṃ hissa
brāhmaṇa paricarato pāricariyāhetu saddhā vaḍḍhati sīlaṃ vaḍḍhati
sutaṃ vaḍḍhati cāgo vaḍḍhati paññā vaḍḍhati tamahaṃ paricaritabbanti
vadāmīti.
[665] Evaṃ vutte esukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca
brāhmaṇā bho gotama cattāri dhanāni paññapenti brāhmaṇassa
saddhanaṃ 1- paññapenti khattiyassa saddhanaṃ paññapenti vessassa saddhanaṃ
paññapenti suddassa saddhanaṃ paññapenti . tatridaṃ bho gotama
brāhmaṇā brāhmaṇassa saddhanaṃ paññapenti bhikkhācariyaṃ
bhikkhācariyañca pana brāhmaṇo saddhanaṃ atimaññamāno akiccakārī
hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti idaṃ kho bho gotama
brāhmaṇā brāhmaṇassa saddhanaṃ paññapenti . tatridaṃ bho
gotama brāhmaṇā khattiyassa saddhanaṃ paññapenti dhanukalāpaṃ
@Footnote: 1 Yu. sabbattha sandhananti dissati.
Dhanukalāpañca pana khattiyo saddhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti
gopova adinnaṃ ādiyamānoti idaṃ kho bho gotama brāhmaṇā
khattiyassa saddhanaṃ paññapenti . tatridaṃ bho gotama brāhmaṇā
vessassa saddhanaṃ paññapenti kasigorakkhaṃ kasigorakkhañca pana
vesso saddhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ
ādiyamānoti idaṃ kho bho gotama brāhmaṇā vessassa saddhanaṃ
paññapenti . tatridaṃ bho gotama brāhmaṇā suddassa saddhanaṃ
paññapenti asita byābhaṅgiṃ asita byābhaṅgiñca pana suddo saddhanaṃ
atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti
idaṃ kho bho gotama brāhmaṇā suddassa saddhanaṃ paññapenti .
[1]- Imāni cattāri dhanāni paññapenti idha bhavaṃ gotamo kimāhāti.
[666] Kiṃ pana brāhmaṇa sabbo loko brāhmaṇānaṃ
etadabbhanujānāti imāni cattāri dhanāni paññapentūti . no
hidaṃ bho gotama . seyyathāpi brāhmaṇa puriso daḷiddo assako
anāḷhiyo tassa akāmassa visaṃ olaggeyyuṃ idante ambho
purisa maṃsaṃ khāditabbaṃ mūlañca anuppadātabbanti evameva kho
brāhmaṇa brāhmaṇā appaṭiññāya tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ
atha ca panimāni cattāri dhanāni paññapenti.
{666.1} Ariyaṃ kho pana ahaṃ brāhmaṇa lokuttaraṃ dhammaṃ purisassa saddhanaṃ
paññapemi porāṇaṃ kho panassa mātāpettikaṃ kulavaṃsaṃ anussarato yattha
@Footnote: 1 Yu. etthantare brāhmaṇā bho gotamāti dissati.
Yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva saṅkhyaṃ 1- gacchati
khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti khattiyotveva
saṅkhyaṃ gacchati brāhmaṇakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti
brāhmaṇotveva saṅkhyaṃ gacchati vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti
hoti vessotveva saṅkhyaṃ gacchati suddakule ce attabhāvassa
abhinibbatti hoti suddotveva saṅkhyaṃ gacchati . seyyathāpi
brāhmaṇa yaṃ yadeva paccayaṃ paṭicca aggi jalati tena teneva
saṅkhyaṃ gacchati.
{666.2} Kaṭṭhañce paṭicca aggi jalati kaṭṭhaggitveva
saṅkhyaṃ gacchati sakalikañce paṭicca aggi jalati sakalikaggitveva
saṅkhyaṃ gacchati tiṇañce paṭicca aggi jalati tiṇaggitveva saṅkhyaṃ
gacchati gomayañce paṭicca aggi jalati gomayaggitveva saṅkhyaṃ
gacchati evameva kho ahaṃ brāhmaṇa ariyaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ
purisassa saddhanaṃ paññapemi porāṇaṃ kho panassa mātāpettikaṃ
kulavaṃsaṃ anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti
tena teneva saṅkhyaṃ gacchati khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti
hoti khattiyotveva saṅkhyaṃ gacchati brāhmaṇakule ce attabhāvassa
abhinibbatti hoti brāhmaṇotveva saṅkhyaṃ gacchati vessakule ce
attabhāvassa abhinibbatti hoti vessotveva saṅkhyaṃ gacchati suddakule
ce attabhāvassa abhinibbatti hoti suddotveva saṅkhyaṃ gacchati.
@Footnote: 1 Yu. sabbattha saṅkhanti dissati.
[667] Khattiyakulā cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma
pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti
abrahmacariyā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya 1-
vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā
paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī
hoti ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
{667.1} Brāhmaṇakulā cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā
paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti .pe. sammādiṭṭhī hoti ārādhako
hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
{667.2} Vessakulā cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ
pabbajito hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma
pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti
abrahmacariyā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti .pe.
Sammādiṭṭhī hoti ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
{667.3} Suddakulā cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ pabbajito
hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā
paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato
@Footnote: 1 Yu. pisuṇāvācāya.
Hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato
hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī
hoti ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
{667.4} Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa brāhmaṇova nu kho pahoti
asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ no khattiyo no
vesso no suddoti . no hidaṃ bho gotama khattiyopi hi bho gotama
pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ
brāhmaṇopi hi bho gotama ... vessopi hi bho gotama ... Suddopi
hi bho gotama ... sabbepi hi bho gotama cattāro vaṇṇā pahonti
asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetunti.
[668] Evameva kho brāhmaṇa khattiyakulā cepi agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ
āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti
abrahmacariyā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya
vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā
paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti
sammādiṭṭhī hoti ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ . brāhmaṇakulā
cepi brāhmaṇa ... vessakulā cepi brāhmaṇa ... suddakulā
cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti
Adinnādānā paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato hoti
musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti
pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti
ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
{668.1} Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa brāhmaṇova nu kho
pahoti sottiṃ sinānaṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ
no khattiyo no vesso no suddoti . No hidaṃ bho gotama khattiyopi
hi bho gotama pahoti sottiṃ sinānaṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ
pavāhetuṃ brāhmaṇopi hi bho gotama ... Vessopi hi bho gotama ...
Suddopi hi bho gotama ... sabbepi hi bho gotama cattāro vaṇṇā
pahonti sottiṃ sinānaṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetunti.
[669] Evameva kho brāhmaṇa khattiyakulā cepi agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ
āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti
abrahmacariyā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya
vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā
paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti
sammādiṭṭhī hoti ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ . brāhmaṇakulā
cepi brāhmaṇa ... vessakulā cepi brāhmaṇa ... suddakulā
Cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato
hoti adinnādānā paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato hoti
musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya
vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu
hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti ārādhako hoti
ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.
{669.1} Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa idha rājā khattiyo muddhāvasitto
nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya āyantu bhonto ye
tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā
sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa
vā uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontu
āyantu pana bhonto ye ca tattha caṇḍālakulā nesādakulā
veṇukulā 1- rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoṇiyā
vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ
ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontūti.
{669.2} Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa yo eva nu kho so khattiyakulā
brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā
salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya
aggi abhinibbatto tejo pātukato sveva nu khvassa aggi accimā
ceva vaṇṇimā ca pabhassaro ca tena 2- sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ
@Footnote: 1 Yu. veṇakulā. 2 Yu. tena ca.
Karaṇīyaṃ kātuṃ yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā veṇukulā
rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā
vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya
aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi na ceva
accimā na ca vaṇṇimā na ca pabhassaro na ca tena sakkā
agginā aggikaraṇīyaṃ kātunti . no hidaṃ bho gotama yopi so
bho gotama khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi
sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā
uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa
aggi accimā ceva vaṇṇimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā
aggikaraṇīyaṃ kātuṃ yopi so caṇḍālakulā nesādakulā veṇukulā
rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā
sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ
ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato sopissa 1- aggi
accimā ceva vaṇṇimā ca pabhassaro ca tenapi ca sakkā agginā
aggikaraṇīyaṃ kātuṃ sabbopi hi bho gotama aggi accimā ceva vaṇṇimā
ca pabhassaro ca sabbenapi ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātunti.
[670] Evameva kho brāhmaṇa khattiyakulā cepi agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ
@Footnote: 1 Yu. sopassa.
Āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato
hoti abrahmacariyā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya paṭivirato hoti
samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālu hoti abyāpannacitto
hoti sammādiṭṭhī hoti ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ .
Brāhmaṇakulā cepi brāhmaṇa ... vessakulā cepi brāhmaṇa ...
Suddakulā cepi brāhmaṇa agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti
so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato
hoti adinnādānā paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti
pharusāya vācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti
anabhijjhālu hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti
ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.
[671] Evaṃ vutte esukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca
abhikkantaṃ bho gotama .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu
ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti.
Esukārīsuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.
---------
Dhanañjānisuttaṃ 1-
[672] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane
kalandakanivāpe . tena kho pana samayena āyasmā sārīputto
dakkhiṇāgirismiṃ cārikañcarati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ .
Atha kho aññataro bhikkhu rājagahe vassaṃ vuttho yena dakkhiṇāgiri
yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā
sārīputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi.
[673] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ bhikkhuṃ āyasmā sārīputto
etadavoca kaccāvuso bhagavā arogo ca balavā cāti . arogo
cāvuso bhagavā balavā cāti . kacci panāvuso bhikkhusaṅgho arogo
ca balavā cāti . bhikkhusaṅghopi kho āvuso arogo ca balavā
cāti . ettha āvuso taṇḍulapāladvārāyaṃ dhanañjāni nāma
brāhmaṇo atthi kaccāvuso dhanañjāni 2- brāhmaṇo arogo
ca balavā cāti . dhanañjānipi kho āvuso brāhmaṇo arogo
ca balavā cāti . kacci panāvuso dhanañjāni brāhmaṇo
appamattoti . kuto no āvuso dhanañjānissa brāhmaṇassa
appamādo dhanañjāni āvuso brāhmaṇo rājānaṃ nissāya
brāhmaṇagahapatike vilumpati brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṃ
@Footnote: 1 Yu. dhānañjānisuttaṃ. 2 Yu. dhānañjāni nāma.
Vilumpati yāpissa bhariyā saddhā saddhā kulā ānītā sāpi 1- kālakatā
aññassa bhariyā asaddhā asaddhā kulā ānītāti . dussutaṃ 2-
vatāvuso assumhā [3]- ye mayaṃ dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ pamattaṃ assumhā
appevanāma 4- mayaṃ kadāci karahaci dhanañjāninā brāhmaṇena saddhiṃ
samāgaccheyyāma appevanāma siyā kocideva kathāsallāpoti .
Atha kho āyasmā sārīputto dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā
yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi anupubbena cārikañcaramāno
yena rājagahaṃ tadavasari.
[674] Tatra sudaṃ āyasmā sārīputto rājagahe viharati veḷuvane
kalandakanivāpe . atha kho āyasmā sārīputto pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ [5]- pāvisi . tena kho
pana samayena dhanañjāni brāhmaṇo bahinagare gāvo goṭṭhe
duhāpeti 6- . atha kho āyasmā sārīputto rājagahe piṇḍāya
caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena dhanañjāni brāhmaṇo
tenupasaṅkami . addasā kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmantaṃ
sārīputtaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna yenāyasmā sārīputto
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca ito
bho sārīputta payo pīyataṃ tava bhattassa kālo bhavissatīti . alaṃ
brāhmaṇa kataṃ me ajja bhattakiccaṃ amukasmiṃ me rukkhamūle
divāvihāro bhavissati tatra āgaccheyyāsīti . evaṃ bhoti kho
@Footnote: 1 Yu. sāpissa. 2 Yu. ettha āmeṇḍitaṃ kataṃ. 3 Yu. dussataṃ.
@4 Yu. appeva ca nāma. 5 Yu. etthantare piṇḍāyāti dissati.
@6 Yu. dohāpeti.
Dhanañjāni 1- brāhmaṇo āyasmato sārīputtassa paccassosi . atha
kho dhanañjāni 2- brāhmaṇo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yenāyasmā
sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā sārīputtena
saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi.
[675] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ āyasmā
sārīputto etadavoca kaccisi dhanañjāni appamattoti . kuto bho
sārīputta amhākaṃ appamādo yesanno mātāpitaro posetabbā
puttadāro posetabbo dāsakammakaraporisaṃ posetabbaṃ mittāmaccānaṃ
mittāmaccakaraṇīyaṃ kātabbaṃ ñātisālohitānaṃ ñātisālohitakaraṇīyaṃ
kātabbaṃ atithīnaṃ atithikaraṇīyaṃ kātabbaṃ pubbapetānaṃ pubbapetakaraṇīyaṃ
kātabbaṃ devatānaṃ devatākaraṇīyaṃ kātabbaṃ rañño rājakaraṇīyaṃ
kātabbaṃ ayampi kāyo piṇetabbo brūhetabboti.
[676] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco mātāpitūnaṃ 3-
hetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ
kho mātāpitūnaṃ 4- hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ
nirayaṃ nirayapālāti mātāpitaro vā panassa labheyyuṃ eso kho
amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ
nirayapālāti . no hidaṃ bho sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva
@Footnote: 1-2 Yu. dhānañjāni. 3-4 Yu. mātāpitunnaṃ.
Niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[677] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco puttadārassa
hetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho
puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ
nirayapālāti puttadāro vā panassa labheyya eso kho amhākaṃ
hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti .
No hidaṃ bho sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā
pakkhipeyyuṃ.
[678] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco dāsakammakaraporisassa
hetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho dāsakammakara-
porisassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ nirayapālāti
dāsakammakaraporisaṃ vā panassa labheyya eso kho amhākaṃ hetu
adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti . no hidaṃ
bho sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[679] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco mittāmaccānaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho
Mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ
nirayapālāti mittāmaccā vā panassa labheyyuṃ eso kho amhākaṃ
hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti .
No hidaṃ bho sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā
pakkhipeyyuṃ.
[680] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco ñātisālohitānaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho
ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ
nirayaṃ nirayapālāti ñātisālohitā vā panassa labheyyuṃ eso
kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ
nirayapālāti . no hidaṃ bho sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva
niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[681] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco atithīnaṃ hetu
adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho atithīnaṃ
hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ nirayapālāti
atithino vā panassa labheyyuṃ eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī
visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti . no hidaṃ bho
sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[682] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco pubbapetānaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho
pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ
nirayapālāti pubbapetā vā panassa labheyyuṃ eso kho amhākaṃ
hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti .
No hidaṃ bho sārīputta atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā
pakkhipeyyuṃ.
[683] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco devatānaṃ hetu
adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho
devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ nirayapālāti
devatā vā panassa labheyyuṃ eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī
visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti . no hidaṃ bho sārīputta
atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[684] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco rañño hetu
adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisamacariyāhetu
nirayaṃ nirayapālā upaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so ahaṃ kho rañño
hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ nirayapālāti
Rājā vā panassa labheyya eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī
visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti . no hidaṃ bho sārīputta
atha kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[685] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni idhekacco kāyassa piṇanāhetu
brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa tamenaṃ adhammacariyavisama-
cariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ labheyya nu kho so
ahaṃ kho kāyassa piṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī
ahosiṃ mā maṃ nirayaṃ nirayapālāti pare vā panassa labheyyuṃ
eso kho kāyassa piṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī
ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālāti . no hidaṃ bho sārīputta atha
kho naṃ vikandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
[686] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā mātāpitūnaṃ hetu
adhammacārī visamacārī assa yo vā mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī
samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta mātāpitūnaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo yo ca kho bho
sārīputta mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa tadevettha
seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta dhammacariyasamacariyā
seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe sahetukā dhammikā
kammantā yehi sakkā mātāpitaro ceva posetuṃ na ca pāpakammaṃ
kātuṃ puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[687] Taṃ kiṃ maññesi dhanañjāni yo vā puttadārassa
hetu adhammacārī visamacārī 1- assa yo vā puttadārassa hetu
dhammacārī samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta
puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo
yo ca kho bho sārīputta puttadārassa hetu dhammacārī samacārī
assa tadevettha seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta
dhammacariyasamacariyā seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe
sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadāre ceva posetuṃ
na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[688] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā dāsakammakaraporisassa
hetu adhammacārī visamacārī assa yo vā dāsakammakaraporisassa
hetu dhammacārī samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta
dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ
seyyo yo ca kho bho sārīputta dāsakammakaraporisassa hetu
dhammacārī samacārī assa tadevettha seyyo adhammacariyavisamacariyāhi
bho sārīputta dhammacariyasamacariyā seyyoti . atthi kho dhanañjāni
aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā dāsakammakaraporisaṃ
ceva posetuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[689] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā mittāmaccānaṃ
@Footnote: 1 Yu. visamacārīti na dissati.
Hetu adhammacārī visamacārī assa yo vā mittāmaccānaṃ hetu
dhammacārī samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta
mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo
yo ca kho bho sārīputta mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī
assa tadevettha seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta
dhammacariyasamacariyā seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe
sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā mittāmaccānañceva
mittāmaccakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañca paṭipadaṃ
paṭipajjituṃ.
[690] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā ñātisālohitānaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa yo vā ñātisālohitānaṃ hetu
dhammacārī samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta
ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo
yo ca kho bho sārīputta ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī
assa tadevettha seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta
dhammacariyasamacariyā seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe
sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā ñātisālohitānañceva
ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañca
paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[691] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā atithīnaṃ hetu
Adhammacārī visamacārī assa yo vā atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī
assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta atithīnaṃ hetu
adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo yo ca kho bho
sārīputta atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa tadevettha
seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta dhammacariyasamacariyā
seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe sahetukā dhammikā
kammantā yehi sakkā atithīnañceva atithikaraṇīyaṃ kātuṃ na ca
pāpakammaṃ kātuṃ puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[692] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā pubbapetānaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa yo vā pubbapetānaṃ hetu
dhammacārī samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho
sārīputta pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ
seyyo yo ca kho bho sārīputta pubbapetānaṃ hetu dhammacārī
samacārī assa tadevettha seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho
sārīputta dhammacariyasamacariyā seyyoti . atthi kho dhanañjāni
aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā pubbapetānañceva
pubbapetakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañca paṭipadaṃ
paṭipajjituṃ.
[693] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā devatānaṃ hetu
adhammacārī visamacārī assa yo vā devatānaṃ hetu dhammacārī
Samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta devatānaṃ
hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo yo ca kho
bho sārīputta devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa tadevettha
seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta dhammacariyasamacariyā
seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe sahetukā dhammikā
kammantā yehi sakkā devatānañceva devatākaraṇīyaṃ kātuṃ na
ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[694] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā rañño hetu
adhammacārī visamacārī assa yo vā rañño hetu dhammacārī
samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi bho sārīputta rañño
hetu adhammacārī visamacārī assa na taṃ seyyo yo ca kho bho
sārīputta rañño hetu dhammacārī samacārī assa tadevettha seyyo
adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta dhammacariyasamacariyā seyyoti .
Atthi kho dhanañjāni aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi
sakkā rañño ceva rājakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ
puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
[695] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni yo vā kāyassa piṇanāhetu
brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa yo vā kāyassa piṇanāhetu
brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa katamaṃ seyyoti . yo hi
bho sārīputta kāyassa piṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī
Visamacārī assa na taṃ seyyo yo ca kho bho sārīputta kāyassa
piṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa tadevettha
seyyo adhammacariyavisamacariyāhi bho sārīputta dhammacariyasamacariyā
seyyoti . atthi kho dhanañjāni aññe sahetukā dhammikā kammantā
yehi sakkā kāyassa 1- ceva piṇetuṃ brūhetuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ
puññañca paṭipadaṃ paṭipajjitunti . atha kho dhanañjāni brāhmaṇo
āyasmato sārīputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā
uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
[696] Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aparena samayena
ābādhiko hoti 2- dukkhito bāḷhagilāno . atha kho dhanañjāni
brāhmaṇo aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa
yena bhagavā tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato
pāde sirasā vandāhi dhanañjāni bhante brāhmaṇo ābādhiko
dukkhito bāḷhagilāno so bhagavato pāde sirasā vandatīti yena
cāyasmā sārīputto tenupasaṅkama upasaṅkamitvā mama vacanena
āyasmato sārīputtassa pāde sirasā vandāhi dhanañjāni bhante
brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno so āyasmato
sārīputtassa pāde sirasā vandatīti evañca vadehi sādhu kira
bhante āyasmā sārīputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa
nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti.
@Footnote: 1 Yu. kāyaṃ. 2 Yu. ahosi.
[697] Evaṃ bhanteti kho so puriso dhanañjānissa brāhmaṇassa [1]-
paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so puriso
bhagavantaṃ etadavoca dhanañjāni bhante brāhmaṇo ābādhiko
dukkhito bāḷhagilāno so bhagavato pāde sirasā vandatīti yenāyasmā 2-
sārīputto tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho so puriso
āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavoca dhanañjāni bhante brāhmaṇo
ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno so āyasmato sārīputtassa
pāde sirasā vandati evañca vadeti sādhu kira bhante āyasmā
sārīputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu
anukampaṃ upādāyāti . adhivāsesi kho āyasmā sārīputto
tuṇhībhāvena.
[698] Atha kho āyasmā sārīputto nivāsetvā pattacīvaramādāya
yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . nisajja kho āyasmā
sārīputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ etadavoca kacci te dhanañjāni
khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no
abhikkamanti paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti.
[699] Na me bho sārīputta khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ bāḷhā
@Footnote: 1 Yu. etthantare vacananti dissati 2 Yu. yena cāyasmā.
Me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti abhikkamosānaṃ
paññāyati no paṭikkamo seyyathāpi bho sārīputta balavā puriso
tiṇhena sikharena muddhānaṃ abhimattheyya evameva kho me bho
sārīputta adhimattā vātā muddhānaṃ ohananti 1-
{699.1} na me bho sārīputta khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ bāḷhā me
dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti abhikkamosānaṃ paññāyati
no paṭikkamo seyyathāpi bho sārīputta balavā puriso daḷhena
varattakkhandhena 2- sīse sīsavedhanaṃ dadeyya 3- evameva kho me bho
sārīputta adhimattā sīse sīsavedanā na me bho sārīputta khamanīyaṃ na
yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti
abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo seyyathāpi bho sārīputta
dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena
kucchiṃ parikanteyya evameva kho me bho sārīputta adhimattā vātā kucchiṃ
parikantanti
{699.2} na me bho sārīputta khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ bāḷhā me
dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti abhikkamosānaṃ paññāyati
no paṭikkamo seyyathāpi bho sārīputta dve balavanto purisā dubbalataraṃ
purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ
samparitāpeyyuṃ evameva kho me bho sārīputta adhimatto kāyasmiṃ
ḍāho na me bho sārīputta khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā
vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti abhikkamosānaṃ
@Footnote: 1 Yu. ūhananti. 2 Yu. varattābandhena. 3 Yu. bandheyya.
Paññāyati no paṭikkamoti.
[700] Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ seyyo nirayo vā
tiracchānayoni vāti . nirayā bho sārīputta tiracchānayoni seyyoti.
Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ seyyo tiracchānayoni vā
pittivisayo vāti . tiracchānayoniyā bho sārīputta pittivisayo 1-
seyyoti . taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ seyyo pittivisayo
vā manussā vāti . pittivisayā bho sārīputta manussā seyyoti.
Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ seyyo manussā vā cātummahārājikā
devā vāti . manussehi bho sārīputta cātummahārājikā
devā seyyoti.
{700.1} Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ seyyo cātummahārājikā 2-
devā vā tāvatiṃsā devā vāti . cātummahārājikehi bho sārīputta
devehi tāvatiṃsā devā seyyoti . taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ
seyyo tāvatiṃsā devā vā yāmā devā vāti . tāvatiṃsehi bho
sārīputta devehi yāmā devā seyyoti . taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni
katamaṃ seyyo yāmā devā vā tusitā devā vāti . Yāmehi bho
sārīputta devehi tusitā devā seyyoti . taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni
katamaṃ seyyo tusitā devā vā nimmānaratī devā vāti . Tusitehi
bho sārīputta devehi nimmānaratī devā seyyoti . taṃ kiṃ maññasi
dhanañjāni katamaṃ seyyo nimmānaratī devā vā paranimmitavasavattī devā
@Footnote: 1 Yu. pettivisayo 2 Yu. cātummahārājikā vā devā tāvatiṃsā vā devāti.
Vāti . nimmānaratīhi bho sārīputta devehi paranimmitavasavattī devā
seyyoti.
{700.2} Taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni katamaṃ seyyo paranimmitavasavattī
devā vā brahmaloko vāti . brahmalokoti bhavaṃ sārīputto
āha brahmalokoti bhavaṃ sārīputto āhāti . atha kho āyasmato
sārīputtassa etadahosi ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā
yannūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahabyatāya
maggaṃ deseyyanti . brahmānaṃ 1- dhanañjāni sahabyatāya maggaṃ
desessāmi taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti
kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sārīputtassa paccassosi.
[701] Āyasmā sārīputto etadavoca katamo ca dhanañjāni
brahmānaṃ sahabyatāya maggo idha dhanañjāni bhikkhu mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ
iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya 2- sabbāvantaṃ lokaṃ
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā viharati ayampi kho dhanañjāni
brahmānaṃ sahabyatāya
{701.1} maggo puna caparaṃ dhanañjāni bhikkhu karuṇāsahagatena
cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā
catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṃ
@Footnote: 1 Yu. brahmānaṃ te. 2 katthaci sabbattatāyātipi dissati.
Lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena
averena abyāpajjhena pharitvā viharati ayaṃ kho dhanañjāni brahmānaṃ
sahabyatāya maggoti . tenahi bho sārīputta mama vacanena bhagavato
pāde sirasā vandāhi dhanañjāni bhante brāhmaṇo ābādhiko
dukkhito bāḷhagilāno so bhagavato pāde sirasā vandatīti.
[702] Atha kho āyasmā sārīputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ
sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā
pakkāmi . atha kho dhanañjāni brāhmaṇo acirapakkante āyasmante
sārīputte kālamakāsi brahmalokaṃ upapajji . atha kho bhagavā
bhikkhū āmantesi eso bhikkhave sārīputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ
sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā
pakkantoti.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 13 page 374-639.
http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=13&item=403&items=357
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/pali/roman_item_s.php?book=13&item=403&items=357&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=13&item=403&items=357
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=13&item=403&items=357
Study Atthakatha :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=13&i=403
The Pali Atthakatha in Thai :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=9&A=5108
The Pali Atthakatha in Roman :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=9&A=5108
Contents of The Tipitaka Volume 13
http://84000.org/tipitaka/read/?index_13
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
