ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
First itemPrevious itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 23 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 15 : Sutta. Aṅ. (4): sattaka-aṭṭhaka-navakanipātā
     [49]  Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  campāyaṃ  viharati  gaggarāya pokkharaṇiyā
tīre  .  athakho  sambahulā  campeyyakā  upāsakā yenāyasmā sārīputto
tenupasaṅkamiṃsu    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ    sārīputtaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ   nisīdiṃsu   ekamantaṃ   nisinnā   kho   campeyyakā   upāsakā
āyasmantaṃ   sārīputtaṃ   etadavocuṃ   cirassutā   no   bhante   bhagavato
sammukhā  dhammī  kathā  sādhu  mayaṃ bhante labheyyāma bhagavato [1]- dhammiṃ kathaṃ
savanāyāti   .   tenahāvuso   tadahuposathe  āgaccheyyātha  appevanāma
labheyyātha  bhagavato  santike  2- dhammiṃ kathaṃ savanāyāti. Evaṃ bhanteti kho
campeyyakā     upāsakā     āyasmato    sārīputtassa    paṭissuṇitvā
@Footnote: 1 Ma. sammukhā .   2 Ma. sammukhā.
Uṭṭhāyāsanā     āyasmantaṃ     sārīputtaṃ     abhivādetvā    padakkhiṇaṃ
katvā pakkamiṃsu.
     {49.1}  Athakho  campeyyakā  upāsakā  tadahuposathe  yenāyasmā
sārīputto     tenupasaṅkamiṃsu    upasaṅkamitvā    āyasmantaṃ    sārīputtaṃ
abhivādetvā   ekamantaṃ  aṭṭhaṃsu  .  athakho  āyasmā  sārīputto  tehi
campeyyakehi  upāsakehi  saddhiṃ  yena  bhagavā  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  nisīdi  ekamantaṃ  nisinno  kho āyasmā
sārīputto bhagavantaṃ etadavoca
     {49.2}  siyā  nu  kho  bhante  idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ
mahapphalaṃ   1-  na  mahānisaṃsaṃ  siyā  pana  bhante  idhekaccassa  tādisaṃyeva
dānaṃ  dinnaṃ  mahapphalaṃ  [2]-  mahānisaṃsanti  .  siyā sārīputta idhekaccassa
tādisaṃyeva   dānaṃ   dinnaṃ   mahapphalaṃ  na  mahānisaṃsaṃ  siyā  pana  sārīputta
idhekaccassa  tādisaṃyeva  dānaṃ  dinnaṃ  mahapphalaṃ  mahānisaṃsanti . Ko nu kho
bhante  hetu  ko  paccayo  yenapi  idhekaccassa 3- tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ
mahapphalaṃ  na  mahānisaṃsaṃ  ko  nu  kho  bhante  hetu  ko  paccayo  yenapi
idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsanti.
     {49.3}  Idha sārīputta ekacco sāpekkho dānaṃ deti paṭibaddhacitto
dānaṃ  deti  sannidhipekkho  dānaṃ  deti  imaṃ  pecca  paribhuñjissāmīti dānaṃ
deti  so  taṃ  dānaṃ  deti  samaṇassa  vā  brāhmaṇassa  vā  annaṃ  pānaṃ
vatthaṃ   yānaṃ   mālāgandhavilepanaṃ   seyyāvasathapadīpeyyaṃ   taṃ   kiṃ  maññasi
sārīputta dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti. Evaṃ bhante.
     {49.4}      Tatra      sārīputta      yvāyaṃ      sāpekkho
@Footnote: 1 Ma. na mahapphalaṃ hoti. evamīdisesu ṭhānesupi .   2 Ma. hoti. evamuparipi.
@3 Ma. yena midhekaccassa. evamuparipi.
Dānaṃ     deti     paṭibaddhacitto     dānaṃ     deti     sannidhipekkho
dānaṃ    deti    imaṃ    pecca    paribhuñjissāmīti   dānaṃ   deti   so
taṃ   dānaṃ   datvā   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   cātummahārājikānaṃ
devānaṃ   sahabyataṃ   upapajjati   so   taṃ   kammaṃ   khepetvā  taṃ  iddhiṃ
taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ 1- āgāmī hoti āgantā itthattaṃ
     {49.5}  idha  pana  sārīputta  ekacco naheva kho sāpekkho dānaṃ
deti   na  paṭibaddhacitto  dānaṃ  deti  na  sannidhipekkho  dānaṃ  deti  na
imaṃ   pecca   paribhuñjissāmīti   dānaṃ   deti  apica  kho  sāhu  dānanti
dānaṃ  deti  .pe.  napi  sāhu  dānanti  dānaṃ  deti  apica kho dinnapubbaṃ
katapubbaṃ   pitupitāmahehi   na  arahāmi  porāṇaṃ  kulavaṃsaṃ  hāpetunti  dānaṃ
deti   napi   dinnapubbaṃ   katapubbaṃ   pitupitāmahehi   na  arahāmi  porāṇaṃ
kulavaṃsaṃ  hāpetunti  dānaṃ  deti  apica  kho  ahaṃ  pacāmi  ime  na pacanti
na  arahāmi  pacanto  apacantānaṃ  dānaṃ  adātunti  dānaṃ  deti  napi  ahaṃ
pacāmi  ime  na  pacanti  na  arahāmi  pacanto  apacantānaṃ dānaṃ adātunti
dānaṃ  deti  apica  kho  yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ
seyyathīdaṃ   aṭṭhakassa   vāmakassa  vāmadevassa  vessāmittassa  yamadaggino
aṅgīrasassa   bhāradvājassa   vāseṭṭhassa   kassapassa   bhaguno  evaṃ  me
ayaṃ   dānasaṃvibhāgo   bhavissatīti  dānaṃ  deti  napi  yathā  tesaṃ  pubbakānaṃ
isīnaṃ    tāni   mahāyaññāni   ahesuṃ   seyyathīdaṃ   aṭṭhakassa   vāmakassa
vāmadevassa    vessāmittassa    yamadaggino   aṅgīrasassa   bhāradvājassa
@Footnote: 1 Ma. ādhipaccaṃ. evamuparipi.
Vāseṭṭhassa    kassapassa    bhaguno    evaṃ   me   ayaṃ   dānasaṃvibhāgo
bhavissatīti  dānaṃ  deti  apica  kho  imaṃ  me  dānaṃ  dadato  cittaṃ  pasīdati
attamanatāsomanassaṃ   upajāyatīti   dānaṃ   deti   napi   imaṃ   me  dānaṃ
dadato   cittaṃ   pasīdati   attamanatāsomanassaṃ   upajāyatīti   dānaṃ   deti
apica  kho  cittālaṅkāraṃ  cittaparikkhāraṃ  dānaṃ  deti  so  taṃ  dānaṃ deti
samaṇassa  vā  brāhmaṇassa  vā  annaṃ  pānaṃ  vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ
seyyāvasathapadīpeyyaṃ    taṃ   kimmaññasi   sārīputta   dadeyya   idhekacco
evarūpaṃ dānanti. Evaṃ bhante.
     {49.6}  Tatra  sārīputta  yvāyaṃ  naheva  kho 1- sāpekkho dānaṃ
deti  na  paṭibaddhacitto  dānaṃ  deti  na  sannidhipekkho  dānaṃ deti na imaṃ
pecca  paribhuñjissāmīti  dānaṃ  deti  napi  sāhu  dānanti  dānaṃ  deti napi
dinnapubbaṃ    katapubbaṃ    pitupitāmahehi   na   arahāmi   porāṇaṃ   kulavaṃsaṃ
hāpetunti  dānaṃ  deti  napi  ahaṃ  pacāmi  ime  na  pacanti  na  arahāmi
pacanto   apacantānaṃ   dānaṃ   adātunti   dānaṃ  deti  napi  yathā  tesaṃ
pubbakānaṃ    isīnaṃ   tāni   mahāyaññāni   ahesuṃ   seyyathīdaṃ   aṭṭhakassa
vāmakassa     vāmadevassa    vessāmittassa    yamadaggino    aṅgīrasassa
bhāradvājassa    vāseṭṭhassa    kassapassa    bhaguno   evaṃ   me   ayaṃ
dānasaṃvibhāgo   bhavissatīti   dānaṃ   deti   napi   imaṃ  me  dānaṃ  dadato
cittaṃ     pasīdati     attamanatāsomanassaṃ    upajāyatīti    dānaṃ    deti
apica   kho   cittālaṅkāraṃ   cittaparikkhāraṃ   dānaṃ  deti  so  taṃ  dānaṃ
datvā    kāyassa    bhedā    parammaraṇā    brahmakāyikānaṃ    devānaṃ
@Footnote: 1 Ma. khosaddo natthi.
Sahabyataṃ   upapajjati   so   taṃ   kammaṃ   khepetvā   taṃ  iddhiṃ  taṃ  yasaṃ
taṃ   ādhipateyyaṃ   anāgāmī   hoti   anāgantā   itthattaṃ   ayaṃ   kho
sārīputta   hetu   ayaṃ   paccayo  yenapi  idhekaccassa  tādisaṃyeva  dānaṃ
dinnaṃ   mahapphalaṃ   na  mahānisaṃsaṃ  ayaṃ  pana  sārīputta  hetu  ayaṃ  paccayo
yenapi idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsanti.
     [50]   Ekaṃ   samayaṃ  bhagavā  āyasmā  ca  sārīputto  āyasmā
ca   mahāmoggallāno  dakkhiṇāgirismiṃ  cārikaṃ  caranti  mahatā  bhikkhusaṅghena
saddhiṃ  .  tena  kho  pana  samayena  veḷukaṇṭakī  1-  nandamātā upāsikā
rattiyā  paccūsasamayaṃ  paccuṭṭhāya  pārāyanaṃ  sarena  bhāsati  .  tena  kho
pana  samayena  vessavaṇṇo  2-  mahārājā  uttarāya  disāya  dakkhiṇaṃ disaṃ
gacchati   kenacideva   karaṇīyena   assosi   kho  vessavaṇṇo  mahārājā
nandamātāya    upāsikāya    pārāyanaṃ    sarena    bhāsantiyā   sutvā
kathāpariyosānaṃ   āgamayamāno  aṭṭhāsi  .  athakho  nandamātā  upāsikā
pārāyanaṃ  sarena  bhāsitvā  tuṇhī  ahosi. Athakho vessavaṇṇo mahārājā
nandamātāya     upāsikāya    kathāpariyosānaṃ    viditvā    abbhānumodi
sādhu   bhagini   sādhu   bhaginīti  .  ko  paneso  bhadramukhāti  .  ahante
bhagini   bhātā  vessavaṇṇo  mahārājāti  .  sādhu  bhadramukha  tena  hīyo
me  ayaṃ  dhammapariyāyo  bhaṇito  idaṃ  te  hotu  ātitheyyanti  .  sādhu
bhagini  etañceva  me  hotu  ātitheyyaṃ  sveva sārīputtamogallānappamukho
@Footnote: 1 Ma. veḷukaṇḍakī. evamuparipi .   2 vessavaṇotipi.
Bhikkhusaṅgho   akatapātarāso   veḷukaṇṭakaṃ   āgamissati   tañca   bhikkhusaṅghaṃ
parivisitvā   mama   dakkhiṇaṃ   ādiseyyāsi   evañca   1-  me  bhavissati
ātitheyyanti.
     {50.1}  Athakho  nandamātā  upāsikā  aññataraṃ  purisaṃ  2- tassā
rattiyā  accayena  sake  nivesane  paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi.
Athakho   sārīputtamoggallānappamukho   bhikkhusaṅgho   akatapātarāso   yena
veḷukaṇṭakaṃ   tadavasari   .   athakho  nandamātā  upāsikā  aññataraṃ  purisaṃ
āmantesi   ehi   tvaṃ   ambho   purisa  ārāmaṃ  gantvā  bhikkhusaṅghassa
kālaṃ  ārocehi  kālo  bhante  ayyāya nandamātāya 3- nivesane niṭṭhitaṃ
bhattanti   .   evaṃ  ayyeti  kho  so  puriso  nandamātāya  upāsikāya
paṭissuṇitvā   ārāmaṃ   gantvā   bhikkhusaṅghassa  kālaṃ  ārocesi  kālo
bhante  ayyāya  nandamātāya  3-  nivesane  niṭṭhitaṃ  bhattanti  .  athakho
sārīputtamoggallānappamukho     bhikkhusaṅgho    pubbaṇhasamayaṃ    nivāsetvā
pattacīvaramādāya   yena   nandamātāya   upāsikāya  nivesanaṃ  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
     {50.2}   Athakho  nandamātā  upāsikā  sārīputtamoggallānappamukhaṃ
bhikkhusaṅghaṃ  paṇītena  khādanīyena  bhojanīyena  sahatthā santappesi sampavāresi
athakho  nandamātā  upāsikā  āyasmantaṃ  sārīputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandamātaraṃ upāsikaṃ āyasmā sārīputto
etadavoca ko pana te nandamāte bhikkhusaṅghassa abbhāgamanaṃ ārocesīti. Idhāhaṃ
@Footnote: 1 Ma. etañceva. evamuparipi .  2 idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi .   3 Ma. nandamātuyā.
Bhante   rattiyā   paccūsasamayaṃ   paccuṭṭhāya   pārāyanaṃ  sarena  bhāsitvā
tuṇhī  ahosiṃ  athakho  bhante  vessavaṇṇo  mahārājā  mama kathāpariyosānaṃ
viditvā  abbhānumodi  sādhu  bhagini  sādhu  bhaginīti  ko  paneso bhadramukhāti
ahante   bhagini   bhātā  vessavaṇṇo  mahārājāti  sādhu  bhadramukha  tena
hīyo  me  ayaṃ  dhammapariyāyo  bhaṇito  idante  hotu  ātitheyyanti sādhu
bhagini  etañceva  me  hotu  ātitheyyaṃ sveva sārīputtamoggallānappamukho
bhikkhusaṅgho   akatapātarāso   veḷukaṇṭakaṃ   āgamissati   tañca   bhikkhusaṅghaṃ
parivisitvā  mama  dakkhiṇaṃ  ādiseyyāsi  evañca  me bhavissati ātitheyyanti
yadidaṃ   bhante   dāne  puññaṃ  puññamahitaṃ  1-  vessavaṇṇassa  mahārājassa
sukhāya hotūti.
     {50.3}  Acchariyaṃ  nandamāte  abbhutaṃ  nandamāte  yatra  hi  nāma
vessavaṇṇena   mahārājena  evaṃmahiddhikena  evaṃmahesakkhena  devaputtena
sammukhā  sallapissasīti  .  na  kho  me  bhante  eseva acchariyo abbhuto
dhammo  atthi  me  aññopi  acchariyo  abbhuto  dhammo  idha  me  bhante
nando   nāma   ekaputtako   piyo  manāpo  taṃ  rājāno  kismiñcideva
kāraṇe   2-   okkassa  pasayha  jīvitā  voropesuṃ  tasmiṃ  kho  panāhaṃ
bhante  dārake  gahite  vā  gayhamāne  vā  vadhe  vā  vajjhamāne vā
hate vā haññamāne vā nābhijānāmi cittassa aññathattanti.
     {50.4}  Acchariyaṃ  nandamāte  abbhutaṃ  nandamāte  yatra  hi  nāma
cittuppādamattampi  3- parisodhessasīti. Na kho me bhante eseva acchariyo
@Footnote: 1 Sī. puññaṃ hi taṃ. Ma. puññañca puññamahīca taṃ. Yu. puññaṃ vā puññamahaṃ vā.
@2 Ma. pakaraṇe .  3 Ma. cittuppādampi. evamuparipi.
Abbhuto   dhammo   atthi   me  aññopi  acchariyo  abbhuto  dhammo  idha
me   bhante  sāmiko  kālakato  aññataraṃ  yakkhayoniṃ  upapanno  so  me
teneva   purimena   attabhāvena   uddassesi   na   kho  panāhaṃ  bhante
abhijānāmi tato nidānaṃ cittassa aññathattanti.
     {50.5}  Acchariyaṃ  nandamāte  abbhutaṃ  nandamāte  yatra  hi  nāma
cittuppādamattampi  parisodhessasīti  .  na  kho me bhante eseva acchariyo
abbhuto  dhammo  atthi  me  aññopi acchariyo abbhuto dhammo yatohaṃ bhante
sāmikassa  daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi [1]- manasāpi aticarituṃ 2-
kuto  pana  kāyenāti  .  acchariyaṃ  nandamāte  abbhutaṃ nandamāte yatra hi
nāma cittuppādamattampi parisodhessasīti.
     {50.6} Na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me
aññopi  acchariyo  abbhuto  dhammo  yadāhaṃ  bhante  upāsikā  paṭidesitā
nābhijānāmi    kiñci   sikkhāpadaṃ   sañcicca   vītikkamitāti   .   acchariyaṃ
nandamāte abbhutaṃ nandamāteti.
     {50.7}  Na  kho  me  bhante  eseva  acchariyo  abbhuto dhammo
atthi    me   aññopi   acchariyo   abbhuto   dhammo   idhāhaṃ   bhante
yāvadeva   ākaṅkhāmi   vivicceva   kāmehi   vivicca  akusalehi  dhammehi
savitakkaṃ   savicāraṃ   vivekajaṃ   pītisukhaṃ   paṭhamaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharāmi
vitakkavicārānaṃ   vūpasamā   ajjhattaṃ   sampasādanaṃ   cetaso   ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ  avicāraṃ  samādhijaṃ  3-  pītisukhaṃ  dutiyaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharāmi
pītiyā   ca   virāgā   upekkhikā   ca   viharāmi  satā  ca  sampajānā
@Footnote: 1 Ma. sāmikaṃ .  2 Ma. aticaritā .   3 Ma. vivekajaṃ.
Sukhañca   kāyena   paṭisaṃvedemi   yantaṃ   ariyā   ācikkhanti  upekkhako
satimā   sukhavihārīti   tatiyaṃ   jhānaṃ   upasampajja   viharāmi   sukhassa   ca
pahānā   dukkhassa  ca  pahānā  pubbeva  somanassadomanassānaṃ  atthaṅgamā
adukkhamasukhaṃ   upekkhāsatipārisuddhiṃ  catutthaṃ  jhānaṃ  upasampajja  viharāmīti .
Acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāteti.
     {50.8} Na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me
aññopi  acchariyo  abbhuto  dhammo  yānīmāni  bhante  bhagavatā  desitāni
pañcorambhāgiyāni    saññojanāni   nāhantesaṃ   kiñci   attani   appahīnaṃ
samanupassāmīti   .   acchariyaṃ  nandamāte  abbhutaṃ  nandamāteti  .  athakho
āyasmā  sārīputto  nandamātaraṃ  upāsikaṃ  dhammiyā  kathāya  sandassetvā
samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
                   Mahāyaññavaggo pañcamo.
                        Tassuddānaṃ
         cittaparikkhāraṃ dveaggi     saññā aparā duve
         methunā ca saññogo         dānaṃ mātāya te dasāti.
                    Paṇṇāsako samatto.
                     -------------
                   Paṇṇāsakasaṅgahitā vaggā
                    abyākatavaggo paṭhamo
     [51]  Athakho  aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  nisīdi  ekamantaṃ  nisinno  kho so bhikkhu
bhagavantaṃ  etadavoca  ko  nu  kho  bhante  hetu ko paccayo yena sutavato
ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsūti.
     {51.1}  Diṭṭhinirodhā  kho  bhikkhu  sutavato  ariyasāvakassa vicikicchā
nuppajjati   abyākatavatthūsu   .  hoti  tathāgato  parammaraṇāti  kho  bhikkhu
diṭṭhigatametaṃ   na   hoti  tathāgato  parammaraṇāti  kho  bhikkhu  diṭṭhigatametaṃ
hoti  ca  na  ca  hoti  tathāgato  parammaraṇāti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ neva
hoti   na  na  hoti  tathāgato  parammaraṇāti  kho  bhikkhu  diṭṭhigatametaṃ .
Assutavā   bhikkhu   puthujjano  diṭṭhiṃ  nappajānāti  diṭṭhisamudayaṃ  nappajānāti
diṭṭhinirodhaṃ     nappajānāti    diṭṭhinirodhagāminiṃ    paṭipadaṃ    nappajānāti
tassa   sā  diṭṭhi  pavaḍḍhati  so  na  parimuccati  jātiyā  jarāya  maraṇena
sokehi   paridevehi   dukkhehi   domanassehi  upāyāsehi  na  parimuccati
dukkhasmāti vadāmi.
     {51.2}  Sutavā  ca kho bhikkhu ariyasāvako diṭṭhiṃ pajānāti diṭṭhisamudayaṃ
pajānāti  diṭṭhinirodhaṃ  pajānāti  diṭṭhinirodhagāminiṃ  paṭipadaṃ  pajānāti  tassa
sā  diṭṭhi  nirujjhati so parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi
Dukkhehi   domanassehi   upāyāsehi   parimuccati   dukkhasmāti  vadāmi .
Evaṃ  jānaṃ  kho  bhikkhu  sutavā  ariyasāvako  evaṃ  passaṃ  hoti tathāgato
parammaraṇātipi   na   byākaroti   na   hoti  tathāgato  parammaraṇātipi  na
byākaroti   hoti   ca   na   ca   hoti   tathāgato   parammaraṇātipi  na
byākaroti  neva  hoti  na  na  hoti  tathāgato parammaraṇāti na byākaroti
evaṃ  jānaṃ  kho  bhikkhu sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ evaṃ abyākaraṇadhammo
hoti  abyākatavatthūsu  evaṃ  jānaṃ  kho  bhikkhu  sutavā  ariyasāvako  evaṃ
passaṃ   nacchambhati   na   kampati   na   vedhati   na   santāsaṃ   āpajjati
abyākatavatthūsu.
     {51.3}   Hoti  tathāgato  parammaraṇāti  kho  bhikkhu  taṇhāgatametaṃ
saññāgatametaṃ       maññitametaṃ       papañcitametaṃ      upādānagatametaṃ
vippaṭisāro   eso   na   hoti   tathāgato   parammaraṇāti   kho  bhikkhu
vippaṭisāro   eso   hoti   ca   na  ca  hoti  tathāgato  parammaraṇāti
kho   bhikkhu   vippaṭisāro   eso  neva  hoti  na  na  hoti  tathāgato
parammaraṇāti  kho  bhikkhu  vippaṭisāro  eso  .  assutavā bhikkhu puthujjano
vippaṭisāraṃ       nappajānāti       vippaṭisārasamudayaṃ       nappajānāti
vippaṭisāranirodhaṃ      nappajānāti      vippaṭisāranirodhagāminiṃ     paṭipadaṃ
nappajānāti  tassa  so  vippaṭisāro  pavaḍḍhati  so  na  parimuccati jātiyā
jarāya  maraṇena  sokehi  paridevehi  dukkhehi  domanassehi upāyāsehi na
parimuccati dukkhasmāti vadāmi.
     {51.4}    Sutavā   ca   kho   bhikkhu   ariyasāvako   vippaṭisāraṃ
pajānāti       vippaṭisārasamudayaṃ       pajānāti       vippaṭisāranirodhaṃ
Pajānāti  vippaṭisāranirodhagāminiṃ  paṭipadaṃ  pajānāti  tassa  so vippaṭisāro
nirujjhati  .pe.  evaṃ  jānaṃ  kho  bhikkhu  sutavā  ariyasāvako  evaṃ passaṃ
nacchambhati  na  kampati  na  vedhati  na  santāsaṃ  āpajjati abyākatavatthūsu.
Ayaṃ  kho  bhikkhu  hetu  ayaṃ  paccayo  yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā
nuppajjati abyākatavatthūsūti.
     [52]   Satta  ca  bhikkhave  purisagatiyo  desessāmi  anupādā  ca
parinibbānaṃ   taṃ   suṇātha   sādhukaṃ   manasikarotha   bhāsissāmīti   .  evaṃ
bhanteti   kho   te   bhikkhū  bhagavato  paccassosuṃ  .  bhagavā  etadavoca
katamā   ca   bhikkhave   satta   purisagatiyo   idha   bhikkhave  bhikkhu  evaṃ
paṭipanno   hoti   no  cassa  no  ca  me  siyā  na  bhavissati  na  me
bhavissati   yadatthi   yaṃ   bhūtaṃ   taṃ   pajahāmīti   upekkhaṃ   paṭilabhati   so
bhave   na   rajjati   sambhave   na   sajjati   1-  atthuttari  padaṃ  santaṃ
sammappaññāya    passati    tañca    khvassa   padaṃ   na   sabbena   sabbaṃ
sacchikataṃ   hoti   tassa   na   sabbena  sabbaṃ  mānānusayo  pahīno  hoti
na   sabbena   sabbaṃ   bhavarāgānusayo   pahīno  hoti  na  sabbena  sabbaṃ
avijjānusayo     pahīno     hoti    so    pañcannaṃ    orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ     parikkhayā     antarāparinibbāyī     hoti    seyyathāpi
bhikkhave      divasasantatte      2-      ayokapāle      haññamāne
pappaṭikā    nibbattitvā    nibbāyeyya    evameva    kho    bhikkhave
bhikkhu  evaṃ  paṭipanno  hoti  no  cassa  no  ca  me  siyā  na bhavissati
na   me  bhavissati  yadatthi  yaṃ  bhūtaṃ  taṃ  pajahāmīti  upekkhaṃ  paṭilabhati  so
@Footnote: 1 Ma. rajjati. evamuparipi .   2 Ma. divasaṃsantatte. evamuparipi.
Bhave  na  rajjati  sambhave  na  sajjati  atthuttari  padaṃ  santaṃ sammappaññāya
passati   tañca  khvassa  padaṃ  na  sabbena  sabbaṃ  sacchikataṃ  hoti  tassa  na
sabbena    sabbaṃ    mānānusayo   pahīno   hoti   na   sabbena   sabbaṃ
bhavarāgānusayo    pahīno    hoti   na   sabbena   sabbaṃ   avijjānusayo
pahīno   hoti   so   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ   saññojanānaṃ  parikkhayā
antarāparinibbāyī hoti.
     {52.1}  Idha  pana  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ  paṭipanno hoti no cassa
no  ca  me  siyā  na  bhavissati  na me bhavissati yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti
upekkhaṃ  paṭilabhati  so  bhave  na  rajjati  sambhave  na sajjati atthuttari padaṃ
santaṃ   sammappaññāya   passati   tañca   khvassa   padaṃ  na  sabbena  sabbaṃ
sacchikataṃ   hoti  tassa  na  sabbena  sabbaṃ  mānānusayo  pahīno  hoti  na
sabbena  sabbaṃ  bhavarāgānusayo  pahīno  hoti na sabbena sabbaṃ avijjānusayo
pahīno   hoti   so   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ   saññojanānaṃ  parikkhayā
antarāparinibbāyī   hoti  seyyathāpi  bhikkhave  divasasantatte  ayokapāle
haññamāne   pappaṭikā   nibbattitvā   uppatitvā  nibbāyeyya  evameva
kho  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti.
     {52.2}  Idha  pana  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ  paṭipanno  hoti  .pe.
So      pañcannaṃ      orambhāgiyānaṃ      saññojanānaṃ      parikkhayā
antarāparinibbāyī     hoti     seyyathāpi     bhikkhave    divasasantatte
ayokapāle         haññamāne         pappaṭikā        nibbattitvā
Uppatitvā    anupahaccatalaṃ    nibbāyeyya    evameva    kho   bhikkhave
bhikkhu   evaṃ   paṭipanno   hoti   .pe.   so  pañcannaṃ  orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti.
     {52.3}  Idha  pana  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ paṭipanno hoti .pe. So
pañcannaṃ    orambhāgiyānaṃ    saññojanānaṃ   parikkhayā   upahaccaparinibbāyī
hoti    seyyathāpi   bhikkhave   divasasantatte   ayokapāle   haññamāne
pappaṭikā     nibbattitvā     uppatitvā     upahaccatalaṃ    nibbāyeyya
evameva  kho  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ  paṭipanno  hoti  .pe. So pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti.
     {52.4} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ  saññojanānaṃ  parikkhayā  asaṅkhāraparinibbāyī hoti seyyathāpi
bhikkhave   divasasantatte   ayokapāle  haññamāne  pappaṭikā  nibbattitvā
uppatitvā  paritte  tiṇapuñje  vā  kaṭṭhapuñje  vā  nipateyya  sā tattha
aggimpi  janeyya  dhūmampi  janeyya aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva
parittaṃ  tiṇapuñjaṃ  vā  kaṭṭhapuñjaṃ  vā  pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya
evameva  kho  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ  paṭipanno  hoti  .pe. So pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti.
     {52.5}   Idha   pana   bhikkhave   bhikkhu   evaṃ   paṭipanno  hoti
.pe.       so       pañcannaṃ      orambhāgiyānaṃ      saññojanānaṃ
parikkhayā     sasaṅkhāraparinibbāyī     hoti      seyyathāpi     bhikkhave
divasasantatte     ayokapāle    haññamāne    pappaṭikā    nibbattitvā
Uppatitvā   vipule   tiṇapuñje   vā   kaṭṭhapuñje   vā  nipateyya  sā
tattha   aggimpi   janeyya   dhūmampi   janeyya  aggimpi  janetvā  dhūmampi
janetvā   tameva   vipulaṃ   tiṇapuñjaṃ   vā  kaṭṭhapuñjaṃ  vā  pariyādiyitvā
anāhārā   nibbāyeyya  evameva  kho  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ  paṭipanno
hoti   .pe.   so   pañcannaṃ   orambhāgiyānaṃ   saññojanānaṃ  parikkhayā
sasaṅkhāraparinibbāyī hoti.
     {52.6}  Idha  pana  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ paṭipanno hoti .pe. So
pañcannaṃ    orambhāgiyānaṃ   saññojanānaṃ   parikkhayā   uddhaṃsoto   hoti
akaniṭṭhagāmī   seyyathāpi  bhikkhave  divasasantatte  ayokapāle  haññamāne
pappaṭikā     nibbattitvā    uppatitvā    mahante    tiṇapuñje    vā
kaṭṭhapuñje   vā   nipateyya   sā   tattha   aggimpi   janeyya   dhūmampi
janeyya    aggimpi    janetvā    dhūmampi    janetvā   tiṇapuñjaṃ   vā
kaṭṭhapuñjaṃ   vā   pariyādiyitvā   gacchampi   daheyya   dāyampi   daheyya
gacchampi  dahitvā  dāyampi  dahitvā haritantaṃ vā [1]- selantaṃ vā udakantaṃ
vā   ramaṇīyaṃ   vā  bhūmibhāgaṃ  āgamma  anāhārā  nibbāyeyya  evameva
kho  bhikkhave  bhikkhu  evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ  parikkhayā  uddhaṃsoto  hoti  akaniṭṭhagāmī  .  imā  bhikkhave
satta purisagatiyo.
     {52.7}   Kathañca   2-   bhikkhave   anupādā   parinibbānaṃ   idha
bhikkhave   bhikkhu   evaṃ  paṭipanno  hoti  no  cassa  no  ca  me  siyā
na   bhavissati   na   me   bhavissati   yadatthi   yaṃ   bhūtaṃ   taṃ   pajahāmīti
upekkhaṃ    paṭilabhati   so   bhave   na   rajjati   sambhave   na   sajjati
@Footnote: 1 Ma. pathanataṃ vā .  2 Ma. katamañca.
Atthuttari    padaṃ   santaṃ   sammappaññāya   passati   tañca   khvassa   padaṃ
sabbena  sabbaṃ  sacchikataṃ  hoti  tassa  sabbena  sabbaṃ  mānānusayo  pahīno
hoti   sabbena   sabbaṃ   bhavarāgānusayo   pahīno   hoti  sabbena  sabbaṃ
avijjānusayo   pahīno   hoti   so  āsavānaṃ  khayā  .pe.  sacchikatvā
upasampajja   viharati   idaṃ   vuccati   bhikkhave   anupādā  parinibbānaṃ .
Imā kho bhikkhave satta purisagatiyo anupādā ca parinibbānanti.
     [53]  Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā  rājagahe  viharati  gijjhakūṭe pabbate.
Athakho   dve  devatā  abhikkantāya  rattiyā  abhikkantavaṇṇā  kevalakappaṃ
gijjhakūṭaṃ    obhāsetvā   yena   bhagavā   tenupasaṅkamiṃsu   upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ     abhivādetvā     ekamantaṃ    aṭṭhaṃsu    ekamantaṃ    ṭhitā
kho   ekā   devatā   bhagavantaṃ   etadavoca  etā  bhante  bhikkhuniyo
vimuttāti   aparā   devatā  bhagavantaṃ  etadavoca  etā  [1]-  bhante
anupādisesā   suvimuttāti   idamavocuṃ   tā   devatā  samanuñño  satthā
ahosi    athakho    tā    devatā    samanuñño    satthāti    bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu.
     {53.1}  Athakho  bhagavā  tassā  rattiyā accayena bhikkhū āmantesi
imaṃ  bhikkhave  rattiṃ  dve  devatā  abhikkantāya  rattiyā  abhikkantavaṇṇā
kevalakappaṃ   gijjhakūṭaṃ  obhāsetvā  yenāhaṃ  tenupasaṅkamiṃsu  upasaṅkamitvā
maṃ  abhivādetvā  ekamantaṃ  aṭṭhaṃsu  ekamantaṃ  ṭhitā  kho  bhikkhave ekā
devatā  maṃ  etadavoca  etā bhante bhikkhuniyo vimuttāti aparā devatā maṃ
@Footnote: 1 Ma. bhikkhuniyo.
Etadavoca   etā   bhante  [1]-  anupādisesā  suvimuttāti  idamavocuṃ
bhikkhave   tā   devatā  idaṃ  vatvā  maṃ  abhivādetvā  padakkhiṇaṃ  katvā
tatthevantaradhāyiṃsūti.
     {53.2}   Tena   kho  pana  samayena  āyasmā  mahāmoggallāno
bhagavato   avidūre  nisinno  hoti  athakho  āyasmato  mahāmoggallānassa
etadahosi  katamesānaṃ  kho  devānaṃ  evaṃ  ñāṇaṃ  hoti saupādisese vā
saupādisesoti   anupādisese   vā  anupādisesoti  .  tena  kho  pana
samayena   tisso   nāma   bhikkhu   adhunā  kālakato  aññataraṃ  brahmalokaṃ
upapanno   hoti  tatrāpi  naṃ  evaṃ  jānanti  tisso  brahmā  mahiddhiko
mahānubhāvoti.
     {53.3}   Athakho   āyasmā  mahāmoggallāno  seyyathāpi  nāma
balavā  puriso  sammiñjitaṃ  2-  vā  bāhaṃ  pasāreyya  pasāritaṃ  vā bāhaṃ
sammiñjeyya   3-   evameva   gijjhakūṭe   pabbate   antarahito   tasmiṃ
brahmaloke   pāturahosi   .  addasā  kho  tisso  brahmā  āyasmantaṃ
mahāmoggallānaṃ      dūratova     āgacchantaṃ     disvā     āyasmantaṃ
mahāmoggallānaṃ    etadavoca    ehi    kho    mārisa    moggallāna
svāgataṃ    mārisa    moggallāna   cirassaṃ   kho   mārisa   moggallāna
imaṃ   pariyāyamakāsi   yadidaṃ   idhāgamanāya   nisīda   mārisa   moggallāna
idamāsanaṃ   paññattanti   .   nisīdi   kho   āyasmā   mahāmoggallāno
paññatte  āsane  .  tissopi  kho  brahmā  āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ
abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   .   ekamantaṃ   nisinnaṃ   kho   tissaṃ
brahmānaṃ   āyasmā   mahāmoggallāno   etadavoca   katamesānaṃ   kho
@Footnote: 1 Ma. bhikkhuniyo .   2 Ma. samiñjitaṃ. evamuparipi .   3 Ma. samiñjeyya.
@evamuparipi.
Tissa   devānaṃ   evaṃ   ñāṇaṃ  hoti  saupādisese  vā  saupādisesoti
anupādisese   vā   anupādisesoti   .   brahmakāyikānaṃ   kho  mārisa
moggallāna  devānaṃ  evaṃ  ñāṇaṃ  hoti  saupādisese vā saupādisesoti
anupādisese vā anupādisesoti.
     {53.4}  Sabbesaññeva  kho  tissa  brahmakāyikānaṃ  devānaṃ  evaṃ
ñāṇaṃ   hoti   saupādisese   vā   saupādisesoti   anupādisese  vā
anupādisesoti  .  na  kho  mārisa  moggallāna  sabbesaṃ  brahmakāyikānaṃ
devānaṃ  evaṃ  ñāṇaṃ  hoti  saupādisese vā saupādisesoti anupādisese
vā anupādisesoti
     {53.5} ye kho te mārisa moggallāna brahmakāyikā devā brahmena
āyunā  santuṭṭhā  brahmena  vaṇṇena  brahmena  sukhena  brahmena yasena
brahmena  ādhipateyyena  santuṭṭhā  tassa  ca  uttariṃ 1- nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ
nappajānanti  tesaṃ  na  evaṃ  ñāṇaṃ  hoti saupādisese vā saupādisesoti
anupādisese  vā  anupādisesoti  ye  ca  kho  te  mārisa moggallāna
brahmakāyikā   devā  brahmena  āyunā  asantuṭṭhā  brahmena  vaṇṇena
brahmena  sukhena  brahmena  yasena  brahmena  ādhipateyyena  asantuṭṭhā
tassa  ca  uttariṃ   1-  nissaraṇaṃ  yathābhūtaṃ  pajānanti tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti
saupādisese  vā  saupādisesoti  anupādisese  vā  anupādisesoti idha
mārisa   moggallāna  bhikkhu  ubhatobhāgavimutto  hoti  tamenaṃ  te  devā
evaṃ    jānanti    ayaṃ   kho   āyasmā   ubhatobhāgavimutto   yāvassa
kāyo   ṭhassati  tāva  naṃ  dakkhanti  devamanussā  kāyassa  bhedā  na  naṃ
@Footnote: 1 Ma. te ca uttari.
Dakkhanti    devamanussāti   evampi   kho   mārisa   moggallāna   tesaṃ
devānaṃ ñāṇaṃ hoti [1]- anupādisese vā anupādisesoti
     {53.6}  idha  pana  mārisa  moggallāna  bhikkhu  paññāvimutto hoti
tamenaṃ  te  devā  evaṃ  jānanti ayaṃ kho āyasmā paññāvimutto yāvassa
kāyo   ṭhassati  tāva  naṃ  dakkhanti  devamanussā  kāyassa  bhedā  na  naṃ
dakkhanti    devamanussāti   evampi   kho   mārisa   moggallāna   tesaṃ
devānaṃ ñāṇaṃ hoti [1]- anupādisese vā anupādisesoti
     {53.7}  idha  pana  mārisa  moggallāna bhikkhu kāyasakkhi hoti tamenaṃ
te  2-  devā  evaṃ  jānanti  ayaṃ  kho āyasmā kāyasakkhi appevanāma
ayamāyasmā    anulomikāni   senāsanāni   paṭisevamāno   kalyāṇamitte
bhajamāno   indriyāni   samannānayamāno  yassatthāya  kulaputtā  sammadeva
agārasmā   anagāriyaṃ  pabbajanti  tadanuttaraṃ  brahmacariyapariyosānaṃ  diṭṭheva
dhamme   sayaṃ  abhiññā  sacchikatvā  upasampajja  vihareyyāti  evampi  kho
mārisa   moggallāna   tesaṃ   devānaṃ   ñāṇaṃ  hoti  saupādisese  vā
saupādisesoti [3]-
     {53.8}   idha   pana   mārisa   moggallāna   bhikkhu  diṭṭhippatto
hoti   .pe.   saddhāvimutto   hoti   dhammānusārī   hoti  tamenaṃ  te
devā   evaṃ   jānanti   ayaṃ  kho  āyasmā  dhammānusārī  appevanāma
ayamāyasmā    anulomikāni   senāsanāni   paṭisevamāno   kalyāṇamitte
bhajamāno   indriyāni   samannānayamāno  yassatthāya  kulaputtā  sammadeva
agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajanti    tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ
@Footnote: 1 Ma. saupādisese vā saupādisesoti .   2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
@3 Ma. anupādisese vā anupādisesoti.
Diṭṭheva   dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja  vihareyyāti
evampi  kho  mārisa  moggallāna  tesaṃ  devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese
vā saupādisesoti [1]-.
     {53.9}  Atha  kho  āyasmā  mahāmoggallāno  tissassa brahmuno
bhāsitaṃ   abhinanditvā   anumoditvā   seyyathāpi   nāma   balavā  puriso
sammiñjitaṃ  vā  bāhaṃ  pasāreyya  pasāritaṃ  vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva
brahmaloke  antarahito  gijjhakūṭe  pabbate  pāturahosi  athakho  āyasmā
mahāmoggallāno   yena   bhagavā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  bhagavantaṃ
abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   ekamantaṃ   nisinno   kho   āyasmā
mahāmoggallāno    yāvattako    ahosi    tissena   brahmunā   saddhiṃ
kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
     {53.10}  Na  hi  pana  te  moggallāna  tisso  brahmā  sattamaṃ
animittavihāriṃ  puggalaṃ  desesīti  2-. Etassa bhagavā kālo etassa sugata
kālo  yaṃ  bhagavā  sattamaṃ  animittavihāriṃ  puggalaṃ  deseyya bhagavato sutvā
bhikkhū   dhāressantīti  .  tenahi  moggallāna  suṇāhi  sādhukaṃ  manasikarohi
bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  āyasmā  mahāmoggallāno bhagavato
paccassosi  .  bhagavā  etadavoca  idha  moggallāna  bhikkhu  sabbanimittānaṃ
amanasikārā    animittaṃ    cetosamādhiṃ    upasampajja    viharati   tamenaṃ
te    devā   evaṃ   jānanti   ayaṃ   kho   āyasmā   sabbanimittānaṃ
amanasikārā   animittaṃ   cetosamādhiṃ   upasampajja   viharati   appevanāma
ayamāyasmā    anulomikāni   senāsanāni   paṭisevamāno   kalyāṇamitte
@Footnote: 1 Ma. anupādisese vā anupādisesoti .   2 Ma. deseti.
Bhajamāno   indriyāni   samannānayamāno  yassatthāya  kulaputtā  sammadeva
agārasmā    anagāriyaṃ    pabbajanti    tadanuttaraṃ    brahmacariyapariyosānaṃ
diṭṭheva   dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja  vihareyyāti
evaṃ   kho  moggallāna  tesaṃ  devānaṃ  ñāṇaṃ  hoti  saupādisese  vā
saupādisesoti [1]-.
     [54] Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.
Athakho   sīho   senāpati   yena   bhagavā   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ     abhivādetvā    ekamantaṃ    nisīdi    ekamantaṃ    nisinno
kho   sīho   senāpati   bhagavantaṃ   etadavoca   sakkā  nu  kho  bhante
sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetunti.
     {54.1}  Tenahi  sīha  taññevettha  paṭipucchissāmi yathā te khameyya
tathā  naṃ  byākareyyāsi  taṃ kiṃ maññasi sīha idhassa dve purisā eko puriso
assaddho   maccharī   kadariyo  paribhāsako  eko  puriso  saddho  dānapati
anuppadānarato  taṃ  kiṃ  maññasi  sīha  kaṃ  nu kho arahanto paṭhamaṃ anukampantā
anukampeyyuṃ  yo  vā  so  puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo
vā  so  puriso  saddho  dānapati anuppadānaratoti. Yo so bhante puriso
assaddho  maccharī  kadariyo  paribhāsako  kintaṃ  arahanto  paṭhamaṃ anukampantā
anukampissanti  yo  ca  kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato
taññeva  arahanto  paṭhamaṃ  anukampantā anukampeyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi sīha kaṃ nu
@Footnote: 1 Ma. anupādisese vā anupādisesoti.
Kho   arahanto   paṭhamaṃ   upasaṅkamantā   upasaṅkameyyuṃ   yo   vā  so
puriso   assaddho   maccharī   kadariyo  paribhāsako  yo  vā  so  puriso
saddho  dānapati  anuppadānaratoti  .  yo  so  bhante  puriso  assaddho
maccharī   kadariyo   paribhāsako   kintaṃ   arahanto   paṭhamaṃ   upasaṅkamantā
upasaṅkamissanti   yo   ca   kho   so   bhante  puriso  saddho  dānapati
anuppadānarato taññeva arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkameyyuṃ.
     {54.2}   Taṃ   kiṃ   maññasi  sīha  kassa  nu  kho  arahanto  paṭhamaṃ
paṭiggaṇhantā   paṭiggaṇheyyuṃ   yo  vā  so  puriso  assaddho  maccharī
kadariyo  paribhāsako  yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti.
Yo  so  bhante  puriso  assaddho  maccharī  kadariyo  paribhāsako  kiṃ  1-
tassa    arahanto    paṭhamaṃ    paṭiggaṇhantā   paṭiggaṇhissanti   yo   ca
kho   so   bhante   puriso   saddho   dānapati  anuppadānarato  taññeva
arahanto paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇheyyuṃ.
     {54.3}  Taṃ  kiṃ  maññasi  sīha  kassa  nu  kho  arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ
desento   deseyyuṃ  yo  vā  so  puriso  assaddho  maccharī  kadariyo
paribhāsako  yo  vā  so  puriso  saddho  dānapati anuppadānaratoti. Yo
so  bhante  puriso  assaddho  maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ tassa arahanto
paṭhamaṃ  dhammaṃ  desentā  desessanti  yo  ca kho so bhante puriso saddho
dānapati   anuppadānarato   tasseva   arahanto   paṭhamaṃ  dhammaṃ  desentā
@Footnote: 1 Ma. kintaṃ tassa. evamuparipi.
Deseyyuṃ.
     {54.4}  Taṃ  kiṃ  maññasi  sīha  kassa  nu  kho  kalyāṇo kittisaddo
abbhuggaccheyya  yo  vā  so  puriso  assaddho maccharī kadariyo paribhāsako
yo  vā  so  puriso  saddho  dānapati  anuppadānaratoti. Yo so bhante
puriso   assaddho   maccharī   kadariyo   paribhāsako   kiṃ  tassa  kalyāṇo
kittisaddo   abbhuggacchissati   yo   ca  kho  so  bhante  puriso  saddho
dānapati      anuppadānarato      tasseva     kalyāṇo     kittisaddo
abbhuggaccheyya.
     {54.5}  Taṃ  kiṃ  maññasi sīha ko nu kho yaññadeva parisaṃ upasaṅkameyya
yadi   khattiyaparisaṃ   yadi   brāhmaṇaparisaṃ   yadi  gahapatiparisaṃ  yadi  samaṇaparisaṃ
visārado  upasaṅkameyya  amaṅkubhūto  yo  vā  so puriso assaddho maccharī
kadariyo  paribhāsako  yo  vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti.
Yo  so  bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ so yaññadeva
parisaṃ  upasaṅkamissati  yadi  khattiyaparisaṃ  yadi  brāhmaṇaparisaṃ  yadi  gahapatiparisaṃ
yadi   samaṇaparisaṃ   visārado   upasaṅkamissati   amaṅkubhūto   yo   ca  kho
so   bhante   puriso   saddho   dānapati  anuppadānarato  so  yaññadeva
parisaṃ    upasaṅkameyya    yadi    khattiyaparisaṃ   yadi   brāhmaṇaparisaṃ   yadi
gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkameyya amaṅkubhūto.
     {54.6}  Taṃ  kiṃ  maññasi  sīha  ko nu kho kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjeyya  yo  vā  so  puriso  assaddho  maccharī
kadariyo    paribhāsako    yo    vā   so   puriso   saddho   dānapati
Anuppadānaratoti   .   yo   so   bhante   puriso   assaddho   maccharī
kadariyo   paribhāsako   kiṃ   so   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   sugatiṃ
saggaṃ   lokaṃ   upapajjissati   yo   ca  kho  so  bhante  puriso  saddho
dānapati    anuppadānarato   so   kāyassa   bhedā   parammaraṇā   sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjeyya
     {54.7}  yānīmāni  bhante  bhagavatā  cha 1- sandiṭṭhikāni dānaphalāni
akkhātāni   nāhaṃ   ettha   bhagavato   saddhāya  gacchāmi  ahaṃpi  etāni
jānāmi    ahaṃ    bhante    dāyako   dānapati   maṃ   arahanto   paṭhamaṃ
anukampantā   anukampanti   ahaṃ   bhante  dāyako  dānapati  maṃ  arahanto
paṭhamaṃ    upasaṅkamantā   upasaṅkamanti   ahaṃ   bhante   dāyako   dānapati
mayhaṃ    arahanto    paṭhamaṃ   paṭiggaṇhantā   paṭiggaṇhanti   ahaṃ   bhante
dāyako   dānapati   mayhaṃ   arahanto  paṭhamaṃ  dhammaṃ  desentā  desenti
ahaṃ   bhante   dāyako  dānapati  mayhaṃ  kalyāṇo  kittisaddo  abbhuggato
sīho   senāpati  dāyako  kārako  saṅghupaṭṭhākoti  ahaṃ  bhante  dāyako
dānapati    yaññadeva    parisaṃ    upasaṅkamāmi    yadi   khattiyaparisaṃ   yadi
brāhmaṇaparisaṃ   yadi   gahapatiparisaṃ   yadi  samaṇaparisaṃ  visārado  upasaṅkamāmi
amaṅkubhūto   yānīmāni  bhante  bhagavatā  cha  1-  sandiṭṭhikāni  dānaphalāni
akkhātāni   nāhaṃ   ettha   bhagavato   saddhāya  gacchāmi  ahaṃpi  etāni
jānāmi   yañca   kho   maṃ   bhagavā   evamāha   dāyako  sīha  dānapati
kāyassa   bhedā  parammaraṇā  sugatiṃ  saggaṃ  lokaṃ  upapajjatīti  etāhaṃ  na
jānāmi   ettha   ca  panāhaṃ  bhagavato  saddhāya  gacchāmīti  .  evametaṃ
@Footnote: 1 Ma. chasaddo natthi.
Sīha   evametaṃ  sīha  dāyako  sīha  dānapati  kāyassa  bhedā  parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.
     [55]   Cattārīmāni   bhikkhave  tathāgatassa  arakkheyyāni  tīhi  ca
anupavajjo     .    katamāni    cattāri    tathāgatassa    arakkheyyāni
parisuddhakāyasamācāro     bhikkhave     tathāgato     natthi    tathāgatassa
kāyaduccaritaṃ   yaṃ   tathāgato   rakkheyya  mā  me  idaṃ  paro  aññāsīti
parisuddhavacīsamācāro  bhikkhave  tathāgato  natthi  tathāgatassa  vacīduccaritaṃ  yaṃ
tathāgato  rakkheyya  mā  me  idaṃ  paro  aññāsīti parisuddhamanosamācāro
bhikkhave    tathāgato   natthi   tathāgatassa   manoduccaritaṃ   yaṃ   tathāgato
rakkheyya   mā   me   idaṃ   paro   aññāsīti   parisuddhājīvo  bhikkhave
tathāgato   natthi   tathāgatassa   micchāājīvo   yaṃ   tathāgato  rakkheyya
mā me idaṃ paro aññāsīti imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni.
     {55.1}   Katamehi   tīhi   anupavajjo   svākkhātadhammo  bhikkhave
tathāgato   tatra   vata   maṃ   samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā  devo  vā
māro  vā  brahmā  vā  koci  vā  lokasmiṃ  sahadhammena  paṭicodessati
itipi    tvaṃ   *-   na   svākkhātadhammoti   nimittametaṃ   bhikkhave   na
samanupassāmi     etaṃpahaṃ    1-    bhikkhave    nimittaṃ    asamanupassanto
khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi
     {55.2}    supaññattā    kho   pana   me   bhikkhave   sāvakānaṃ
nibbānagāminī     paṭipadā     yathā     paṭipannā     mama     sāvakā
āsavānaṃ    khayā    anāsavaṃ    cetovimuttiṃ    paññāvimuttiṃ    diṭṭheva
@Footnote: 1 Ma. etamahaṃ. evamuparipi.
@* mīkār—kṛ´์ khagœ tavaṃ peḌna tvaṃ
Dhamme   sayaṃ   abhiññā   sacchikatvā   upasampajja   viharanti   tatra  vata
maṃ  samaṇo  vā  brāhmaṇo  vā  devo  vā māro vā brahmā vā koci
vā   lokasmiṃ   sahadhammena   paṭicodessati   itipi   te  na  supaññattā
sāvakānaṃ    nibbānagāminī   paṭipadā   yathā   paṭipannā   tava   sāvakā
āsavānaṃ   khayā   .pe.   sacchikatvā  upasampajja  viharantīti  nimittametaṃ
bhikkhave   na   samanupassāmi   etaṃpahaṃ   bhikkhave   nimittaṃ  asamanupassanto
khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi
     {55.3}  anekasatā  kho  pana  me  bhikkhave sāvakaparisā āsavānaṃ
khayā  .pe.  sacchikatvā  upasampajja  viharanti  tatra  vata  maṃ  samaṇo vā
brāhmaṇo  vā  devo  vā  māro  vā  brahmā  vā koci vā lokasmiṃ
sahadhammena   paṭicodessati   itipi   te   na   anekasatā   sāvakaparisā
āsavānaṃ   khayā   anāsavaṃ   cetovimuttiṃ   paññāvimuttiṃ  diṭṭheva  dhamme
sayaṃ     abhiññā    sacchikatvā    upasampajja    viharantīti    nimittametaṃ
bhikkhave   na   samanupassati   etaṃpahaṃ   bhikkhave   nimittaṃ   asamanupassanto
khemappatto    abhayappatto   vesārajjappatto   viharāmi   imehi   tīhi
anupavajjo   imāni   kho   bhikkhave   cattāri  tathāgatassa  arakkheyyāni
imehi ca tīhi anupavajjoti.
     [56]  Ekaṃ  samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ 1- viharati veḷuvane 2-. Athakho
āyasmā  kimilo  3-  yena  bhagavā  tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā  bhagavantaṃ
@Footnote: 1 Yu. kimbilāyaṃ .  2 Ma. niculavane .    3 Yu. kimbilo.
Abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi   ekamantaṃ   nisinno   kho   āyasmā
kimilo   bhagavantaṃ   etadavoca  ko  nu  kho  bhante  hetu  ko  paccayo
yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti.
     {56.1}  Idha  kimila  tathāgate  parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā
upāsikāyo   satthari   agāravā   viharanti  appatissā  dhamme  agāravā
viharanti   appatissā   saṅghe   agāravā   viharanti  appatissā  sikkhāya
agāravā   viharanti  appatissā  samādhismiṃ  agāravā  viharanti  appatissā
appamāde    agāravā   viharanti   appatissā   paṭisanthāre   agāravā
viharanti  appatissā  ayaṃ  kho  kimila  hetu  ayaṃ  paccayo  yena tathāgate
parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti.
     {56.2}  Ko pana bhante hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute
saddhammo  ciraṭṭhitiko  hotīti  .  idha  kimila  tathāgate  parinibbute  bhikkhū
bhikkhuniyo   upāsakā  upāsikāyo  satthari  sagāravā  viharanti  sappatissā
dhamme  sagāravā  viharanti  sappatissā  saṅghe sagāravā viharanti sappatissā
sikkhāya   sagāravā   viharanti   sappatissā  samādhismiṃ  sagāravā  viharanti
sappatissā   appamāde   sagāravā   viharanti   sappatissā   paṭisanthāre
sagāravā  viharanti  sappatissā  ayaṃ  kho  kimila  hetu  ayaṃ  paccayo yena
tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti.
     [57]   Sattahi   bhikkhave  dhammehi  samannāgato  bhikkhu  nacirasseva
āsavānaṃ   khayā   .pe.  sacchikatvā  upasampajja  vihareyya  .  katamehi
Sattahi   idha   bhikkhave   bhikkhu   saddho   hoti  sīlavā  hoti  bahussuto
hoti   paṭisallīno   hoti   āraddhaviriyo   hoti  satimā  hoti  paññavā
hoti   imehi   kho   bhikkhave   sattahi   dhammehi   samannāgato   bhikkhu
nacirasseva āsavānaṃ khayā .pe. Sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.
     [58]  Ekaṃ  samayaṃ  bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane
migadāye   .   tena   kho   pana  samayena  āyasmā  mahāmoggallāno
magadhesu   kallavālamuttagāme   capalāyamāno  nisinno  hoti  .  addasā
kho   bhagavā  dibbena  cakkhunā  visuddhena  atikkantamānusakena  āyasmantaṃ
mahāmoggallānaṃ  magadhesu  kallavālamuttagāme  capalāyamānaṃ  nisinnaṃ  disvā
seyyathāpi  nāma  balavā  puriso  sammiñjitaṃ  vā  bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ
vā   bāhaṃ   sammiñjeyya  evameva  bhaggesu  suṃsumāragire  bhesakalāvane
migadāye     antarahito    magadhesu    kallavālamuttagāme    āyasmato
mahāmoggallānassa    pamukhe    pāturahosi    nisīdi   bhagavā   paññatte
āsane nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca
     {58.1}   capalāyasi   no  tvaṃ  moggallāna  capalāyasi  no  tvaṃ
moggallānāti  .  evaṃ  bhante  .  tasmātiha  moggallāna  yathāsaññissa
te  viharato  taṃ  middhaṃ  okkamati taṃ saññaṃ manasikareyyāsi 1- taṃ saññaṃ bahulaṃ
kareyyāsi 2- ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.2} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna
yathāsutaṃ   yathāpariyattaṃ   dhammaṃ  cetasā  anuvitakkeyyāsi  anuvicāreyyāsi
@Footnote: 1 Ma. mā manasākāsi. evamuparipi .  2 Ma. mā bahulamakāsi.
Manasānupekkheyyāsi   ṭhānaṃ   kho  panetaṃ  vijjati  yante  evaṃ  viharato
taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.3}  no  ce  te  evaṃ  viharato  taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ
moggallāna    yathāsutaṃ    yathāpariyattaṃ    dhammaṃ    vitthārena   sajjhāyaṃ
kareyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.4}  no  ce  te  evaṃ  viharato  taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ
moggallāna   ubho   kaṇṇasotāni   āvijeyyāsi  1-  pāṇinā  gattāni
anumajjeyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.5}  no  ce  te  evaṃ  viharato  taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ
moggallāna    uṭṭhāyāsanā    udakena    akkhīni   anumajjitvā   disā
anuvilokeyyāsi    nakkhattāni    tārakarūpāni    ullokeyyāsi    ṭhānaṃ
kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.6}  no  ce  te  evaṃ  viharato  taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ
moggallāna    ālokasaññaṃ   manasikareyyāsi   divāsaññaṃ   adhiṭṭhaheyyāsi
yathā  divā  tathā  rattiṃ  yathā  rattiṃ  tathā divā iti vivaṭena 2- cetasā
apariyonaddhena   sappabhāsaṃ  cittaṃ  bhāveyyāsi  ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  vijjati
yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.7}  no  ce  te  evaṃ  viharato  taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ
moggallāna    pacchāpuresaññī    caṅkamaṃ    adhiṭṭhaheyyāsi   antogatehi
indriyehi  abahigatena  mānasena  ṭhānaṃ  kho  panetaṃ  vijjati  yante evaṃ
viharato taṃ middhaṃ pahīyetha
     {58.8} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna
@Footnote: 1 Ma. āviñcheyyāsi.
Dakkhiṇena  passena  sīhaseyyaṃ  kappeyyāsi  pādena  1-  pādaṃ accādhāya
sato   sampajāno   uṭṭhānasaññaṃ   manasikaritvā   paṭibuddheneva  2-  te
moggallāna   khippaññeva   paccuṭṭhātabbaṃ   na  seyyasukhaṃ  na  passasukhaṃ  na
middhasukhaṃ anuyutto viharissāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ.
     {58.9}  Tasmātiha  moggallāna  evaṃ  sikkhitabbaṃ  na  uccāsoṇḍaṃ
paggahetvā    kulāni    upasaṅkamissāmīti   evañhi   te   moggallāna
sikkhitabbaṃ   sace   moggallāna   bhikkhu  uccāsoṇḍaṃ  paggahetvā  kulāni
upasaṅkamati   santi  hi  moggallāna  kulesu  kiccakaraṇīyāni  yena  manussā
āgataṃ  bhikkhuṃ  na  manasikaronti  tatra  bhikkhussa evaṃ hoti ko su nāma dāni
maṃ   imasmiṃ   kule   paribhindi   virattarūpādānīme  mayi  manussāti  itissa
alābhena   maṅkubhāvo  maṅkubhūtassa  uddhaccaṃ  uddhatassa  asaṃvaro  asaṃvutassa
ārā cittaṃ samādhimhā
     {58.10}  tasmātiha  moggallāna  evaṃ  sikkhitabbaṃ  na viggāhikakathaṃ
kathessāmīti  evañhi  te  moggallāna  sikkhitabbaṃ viggāhikāya moggallāna
kathāya  sati  kathābāhullaṃ  pāṭikaṅkhaṃ  kathābāhulle  sati  uddhaccaṃ uddhatassa
asaṃvaro  asaṃvutassa  ārā  cittaṃ  samādhimhā  nāhaṃ moggallāna sabbeheva
saṃsaggaṃ   vaṇṇayāmi   na   panāhaṃ   moggallāna   sabbeheva   saṃsaggaṃ  na
vaṇṇayāmi    sagahaṭṭhapabbajitehi    kho   ahaṃ   moggallāna   saṃsaggaṃ   na
vaṇṇayāmi  yāni  ca  kho  tāni  senāsanāni  appasaddāni  appanigghosāni
vijanavātāni      manussarāhaseyyakāni      3-     paṭisallānasāruppāni
@Footnote: 1 Ma. pāde. evamuparipi .   2 Ma. paṭibuddhena ca .   3 Ma. manussarāhasseyyakāni.
@evamuparipi.
Tathārūpehi senāsanehi saṃsaggaṃ vaṇṇayāmīti.
     {58.11}   Evaṃ   vutte   āyasmā  mahāmoggallāno  bhagavantaṃ
etadavoca  kittāvatā  nu  kho  bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto
hoti       accantaniṭṭho      accantayogakkhemī      accantabrahmacārī
accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti.
     {58.12}   Idha  moggallāna  bhikkhuno  sutaṃ  hoti  sabbe  dhammā
nālaṃ   abhinivesāyāti   evañcetaṃ   moggallāna   bhikkhuno   sutaṃ  hoti
sabbe  dhammā  nālaṃ  abhinivesāyāti  so  sabbaṃ  dhammaṃ  abhijānāti  sabbaṃ
dhammaṃ   abhiññāya   sabbaṃ   dhammaṃ   parijānāti   sabbaṃ   dhammaṃ   pariññāya
yaṅkiñci  vedanaṃ  vediyati  sukhaṃ  vā  dukkhaṃ  vā  adukkhamasukhaṃ  vā so tāsu
vedanāsu   aniccānupassī   viharati   virāgānupassī   viharati  nirodhānupassī
viharati   paṭinissaggānupassī   viharati   so  tāsu  vedanāsu  aniccānupassī
viharanto     virāgānupassī     viharanto     nirodhānupassī    viharanto
paṭinissaggānupassī   viharanto   na   ca   1-   kiñci   loke  upādiyati
anupādiyaṃ    na    paritassati    aparitassaṃ    paccattaññeva   parinibbāyati
khīṇā   jāti   vusitaṃ   brahmacariyaṃ   kataṃ   karaṇīyaṃ   nāparaṃ  itthattāyāti
pajānāti     ettāvatā    kho    moggallāna    bhikkhu    saṅkhittena
taṇhāsaṅkhayavimutto      hoti      accantaniṭṭho      accantayogakkhemī
accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti.
     [59]  Mā  bhikkhave  puññānaṃ  bhāyittha  sukhassetaṃ  bhikkhave adhivacanaṃ
yadidaṃ  puññānanti  2-  abhijānāmi  kho  panāhaṃ  bhikkhave  dīgharattaṃ  [3]-
iṭṭhaṃ   kantaṃ   manāpaṃ   vipākaṃ   paccanubhūtaṃ   satta   vassāni  mettacittaṃ
@Footnote: 1 Ma. casaddo natthi .  2 Sī. puññanti .  3 Ma. katānaṃ puññānaṃ dīgharattaṃ.
Bhāvesiṃ   satta  vassāni  mettacittaṃ  bhāvetvā  satta  saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
na   yimaṃ   lokaṃ   punāgamāsiṃ   saṃvaṭṭamāne   sudāhaṃ   bhikkhave   loke
ābhassarūpago homi vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi
     {59.1}  tatra sudaṃ bhikkhave brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto
aññadatthudaso  vasavattī  chattiṃsakkhattuṃ  kho  panāhaṃ  bhikkhave  sakko  ahosiṃ
devānamindo  anekasatakkhattuṃ  rājā  ahosiṃ  cakkavattī dhammiko dhammarājā
cāturanto     vijitāvī     janapadatthāvariyappatto    sattaratanasamannāgato
tassa  mayhaṃ  bhikkhave  imāni  satta  ratanāni  ahesuṃ  seyyathīdaṃ  cakkaratanaṃ
hatthiratanaṃ   assaratanaṃ   maṇiratanaṃ   itthīratanaṃ  gahapatiratanaṃ  parināyakaratanameva
sattamaṃ  parosahassaṃ  kho  pana  me  bhikkhave  puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā
parasenappamaddanā   so   imaṃ   paṭhaviṃ  sāgarapariyantaṃ  adaṇḍena  asatthena
dhammena abhivijiya ajjhāvasinti.
         Passa puññānaṃ vipākaṃ          kusalānaṃ sukhesinaṃ
         mettacittaṃ vibhāvetvā          satta vassāni bhikkhavo
         satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe      na yimaṃ lokaṃ punāgamiṃ
         saṃvaṭṭamāne lokamhi            homi ābhassarūpago
         vivaṭṭamāne lokamhi            suññabrahmūpago ahuṃ
         sattakkhattuṃ mahābrahmā     vasavattī tadā ahuṃ
         chattiṃsakkhattuṃ devindo        devarajjamakārayiṃ
         cakkavattī ahuṃ rājā             jambūsaṇḍassa issaro.
         Muddhābhisitto 1- khattiyo    manussādhipatī ahuṃ
         adaṇḍena asatthena            vijeyya paṭhaviṃ imaṃ
         asāhasena dhammena               samena manusāsi taṃ
         dhammena rajjaṃ kāretvā         asmiṃ paṭhavimaṇḍale
         mahaddhane mahābhoge             aḍḍhe ajāyisaṃ 2- kule
         sabbakāmehi sampanne         ratanehi ca sattahi
         buddhā saṅgāhakā loke       tehi etaṃ sudesitaṃ
         esa hetu mahantassa             puthabyo yena vuccati 3-
         pahutavittūpakaraṇo              rājā homi patāpavā
         iddhimā yasavā homi             jambūsaṇḍassa issaro.
         Ko sutvā nappasīdeyya         api kaṇhābhijātiyo
         tasmā hi attakāmena           mahattamabhikaṅkhatā
         saddhammo garukātabbo         saraṃ buddhānasāsananti.
     [60]   Athakho  bhagavā  pubbaṇhasamayaṃ  nivāsetvā  pattacīvaramādāya
yena   anāthapiṇḍikassa   gahapatissa   nivesanaṃ   tenupasaṅkami  upasaṅkamitvā
paññatte   āsane   nisīdi  .  tena  kho  pana  samayena  anāthapiṇḍikassa
gahapatissa   nivesane   manussā   uccāsaddā   mahāsaddā   honti  .
Athakho     anāthapiṇḍiko     gahapati     yena    bhagavā    tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .  ekamantaṃ
@Footnote: 1 Sī. muddhāvasitto .  2 Ma. ajāyihaṃ .   3 Ma. pathabyo me na vipajjati.
Nisinnaṃ   kho   anāthapiṇḍikaṃ   gahapatiṃ   bhagavā   etadavoca   kiṃ  nu  te
gahapati  nivesane  manussā  uccāsaddā  mahāsaddā  kevaṭṭo  1- maññe
macche  vilopetīti  2-  .  ayaṃ  bhante  sujātā  gharasuṇhā  aḍḍhā kulā
ānītā   sā   neva   sassuṃ   ādiyati  na  sassuraṃ  ādiyati  na  sāmikaṃ
ādiyati  bhagavantampi  na  sakkaroti  na  garukaroti  na māneti na pūjetīti.
Athakho   bhagavā   sujātaṃ  gharasuṇhaṃ  āmantesi  ehi  sujāteti  .  evaṃ
bhanteti   kho   sujātā   gharasuṇhā  bhagavato  paṭissuṇitvā  yena  bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
     {60.1}  Ekamantaṃ  nisinnaṃ  kho  sujātaṃ  gharasuṇhaṃ bhagavā etadavoca
satta  kho  imā  sujāte purisassa bhariyā katamā satta vadhasamā corasamā 3-
ayyasamā  mātusamā  4-  bhaginisamā  sakhīsamā  dāsīsamā  imā kho sujāte
satta   purisassa   bhariyā   tāsaṃ  tvaṃ  katamāti  .  nāhaṃ  bhante  imassa
bhagavatā   saṅkhittena  bhāsitassa  vitthārena  atthaṃ  ājānāmi  sādhu  me
bhante  bhagavā  tathā  dhammaṃ  desetu  yathāhaṃ  imassa  bhagavatā  saṅkhittena
bhāsitassa   vitthārena  atthaṃ  ājāneyyanti  .  tenahi  sujāte  suṇāhi
sādhukaṃ  manasikarohi  bhāsissāmīti  .  evaṃ  bhanteti  kho sujātā gharasuṇhā
bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca
               paduṭṭhacittā ahitānukampinī
               aññesu rattā atimaññate patiṃ
               dhanena kītassa vadhāya ussukā
@Footnote: 1 kevaṭṭā .   2 Ma. macchavilopeti .   3 vadhakasamā corīsamā .  4 Ma. mātāsamā.
               Yā evarūpā purisassa bhariyā
               vadhakā 1- ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Yaṃ itthiyā vindati sāmiko dhanaṃ
               sippaṃ vaṇijjañca kasimadhiṭṭhahi 2-
               appampi tasmā 3- apahātumicchati
               yā evarūpā purisassa bhariyā
               corā 4- ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Akammakāmā alasā mahagghasā
               pharusā ca caṇḍī ca 5- duruttavādinī
               uṭṭhāyakānaṃ abhibhuyya vattati
               yā evarūpā purisassa bhariyā
               ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Yā sabbadā hoti hitānukampinī
               mātāva puttaṃ anurakkhate patiṃ
               tato dhanaṃ sambhatamassa rakkhati
               yā evarūpā purisassa bhariyā
               mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhā 6-
               sagāravā hoti sakamhi sāmike
               hirīmanā bhattuvasānuvattinī
@Footnote: 1 Ma. vadhā. 2 Ma. kasiṃ adhiṭṭhahaṃ. 3 Ma. tassa. 4 Ma. corī. 5 Ma. casaddo natthi.
@6 Ma. kaniṭṭhakā.
               Yā evarūpā purisassa bhariyā
               bhaginī ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Yācīdha disvāna patiṃ pamodati
               sakhī sakhāraṃva cirassamāgataṃ
               koleyyakā sīlavatī patibbatā
               yā evarūpā purisassa bhariyā
               sakhī ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā
               aruddhacittā patino titikkhati
               akkodhanā bhattuvasānuvattinī
               yā evarūpā purisassa bhariyā
               dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati.
               Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati
               corī ca ayyāti ca sā pavuccati
               dussīlarūpā pharusā anādarā
               kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti tā.
               Yācīdha mātā bhaginī sakhī 1- ca
               dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati
               sīle ṭhitattā cirarattasaṃvutā
               kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti tāti.
@Footnote: 1 Ma. sakhīti ca.
     Imāni  kho  sujāte  satta  purisassa  bhariyā  tāsaṃ  tvaṃ katamāti.
Ajjatagge maṃ bhante bhagavā dāsīsamaṃ sāmikassa bhariyaṃ dhāretūti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 23 page 60-96. https://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=23&item=49&items=12              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=23&item=49&items=12&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=23&item=49&items=12              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=23&item=49&items=12              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=23&i=49              Contents of The Tipitaka Volume 23 https://84000.org/tipitaka/read/?index_23 https://84000.org/tipitaka/english/?index_23

First itemPrevious itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]