บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[49] Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre . athakho sambahulā campeyyakā upāsakā yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho campeyyakā upāsakā āyasmantaṃ sārīputtaṃ etadavocuṃ cirassutā no bhante bhagavato sammukhā dhammī kathā sādhu mayaṃ bhante labheyyāma bhagavato [1]- dhammiṃ kathaṃ savanāyāti . tenahāvuso tadahuposathe āgaccheyyātha appevanāma labheyyātha bhagavato santike 2- dhammiṃ kathaṃ savanāyāti. Evaṃ bhanteti kho campeyyakā upāsakā āyasmato sārīputtassa paṭissuṇitvā @Footnote: 1 Ma. sammukhā . 2 Ma. sammukhā. Uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ sārīputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. {49.1} Athakho campeyyakā upāsakā tadahuposathe yenāyasmā sārīputto tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sārīputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu . athakho āyasmā sārīputto tehi campeyyakehi upāsakehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sārīputto bhagavantaṃ etadavoca {49.2} siyā nu kho bhante idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ 1- na mahānisaṃsaṃ siyā pana bhante idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ [2]- mahānisaṃsanti . siyā sārīputta idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ na mahānisaṃsaṃ siyā pana sārīputta idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsanti . Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenapi idhekaccassa 3- tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ na mahānisaṃsaṃ ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenapi idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsanti. {49.3} Idha sārīputta ekacco sāpekkho dānaṃ deti paṭibaddhacitto dānaṃ deti sannidhipekkho dānaṃ deti imaṃ pecca paribhuñjissāmīti dānaṃ deti so taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ taṃ kiṃ maññasi sārīputta dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti. Evaṃ bhante. {49.4} Tatra sārīputta yvāyaṃ sāpekkho @Footnote: 1 Ma. na mahapphalaṃ hoti. evamīdisesu ṭhānesupi . 2 Ma. hoti. evamuparipi. @3 Ma. yena midhekaccassa. evamuparipi. Dānaṃ deti paṭibaddhacitto dānaṃ deti sannidhipekkho dānaṃ deti imaṃ pecca paribhuñjissāmīti dānaṃ deti so taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati so taṃ kammaṃ khepetvā taṃ iddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ 1- āgāmī hoti āgantā itthattaṃ {49.5} idha pana sārīputta ekacco naheva kho sāpekkho dānaṃ deti na paṭibaddhacitto dānaṃ deti na sannidhipekkho dānaṃ deti na imaṃ pecca paribhuñjissāmīti dānaṃ deti apica kho sāhu dānanti dānaṃ deti .pe. napi sāhu dānanti dānaṃ deti apica kho dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi na arahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi na arahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti apica kho ahaṃ pacāmi ime na pacanti na arahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātunti dānaṃ deti napi ahaṃ pacāmi ime na pacanti na arahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātunti dānaṃ deti apica kho yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ seyyathīdaṃ aṭṭhakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamadaggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno evaṃ me ayaṃ dānasaṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti napi yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ seyyathīdaṃ aṭṭhakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamadaggino aṅgīrasassa bhāradvājassa @Footnote: 1 Ma. ādhipaccaṃ. evamuparipi. Vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno evaṃ me ayaṃ dānasaṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti apica kho imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdati attamanatāsomanassaṃ upajāyatīti dānaṃ deti napi imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdati attamanatāsomanassaṃ upajāyatīti dānaṃ deti apica kho cittālaṅkāraṃ cittaparikkhāraṃ dānaṃ deti so taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ taṃ kimmaññasi sārīputta dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti. Evaṃ bhante. {49.6} Tatra sārīputta yvāyaṃ naheva kho 1- sāpekkho dānaṃ deti na paṭibaddhacitto dānaṃ deti na sannidhipekkho dānaṃ deti na imaṃ pecca paribhuñjissāmīti dānaṃ deti napi sāhu dānanti dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi na arahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti napi ahaṃ pacāmi ime na pacanti na arahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātunti dānaṃ deti napi yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ seyyathīdaṃ aṭṭhakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamadaggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno evaṃ me ayaṃ dānasaṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti napi imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdati attamanatāsomanassaṃ upajāyatīti dānaṃ deti apica kho cittālaṅkāraṃ cittaparikkhāraṃ dānaṃ deti so taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ @Footnote: 1 Ma. khosaddo natthi. Sahabyataṃ upapajjati so taṃ kammaṃ khepetvā taṃ iddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ ayaṃ kho sārīputta hetu ayaṃ paccayo yenapi idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ na mahānisaṃsaṃ ayaṃ pana sārīputta hetu ayaṃ paccayo yenapi idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsanti. [50] Ekaṃ samayaṃ bhagavā āyasmā ca sārīputto āyasmā ca mahāmoggallāno dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ caranti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ . tena kho pana samayena veḷukaṇṭakī 1- nandamātā upāsikā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya pārāyanaṃ sarena bhāsati . tena kho pana samayena vessavaṇṇo 2- mahārājā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchati kenacideva karaṇīyena assosi kho vessavaṇṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya pārāyanaṃ sarena bhāsantiyā sutvā kathāpariyosānaṃ āgamayamāno aṭṭhāsi . athakho nandamātā upāsikā pārāyanaṃ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosi. Athakho vessavaṇṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya kathāpariyosānaṃ viditvā abbhānumodi sādhu bhagini sādhu bhaginīti . ko paneso bhadramukhāti . ahante bhagini bhātā vessavaṇṇo mahārājāti . sādhu bhadramukha tena hīyo me ayaṃ dhammapariyāyo bhaṇito idaṃ te hotu ātitheyyanti . sādhu bhagini etañceva me hotu ātitheyyaṃ sveva sārīputtamogallānappamukho @Footnote: 1 Ma. veḷukaṇḍakī. evamuparipi . 2 vessavaṇotipi. Bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇṭakaṃ āgamissati tañca bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā mama dakkhiṇaṃ ādiseyyāsi evañca 1- me bhavissati ātitheyyanti. {50.1} Athakho nandamātā upāsikā aññataraṃ purisaṃ 2- tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Athakho sārīputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso yena veḷukaṇṭakaṃ tadavasari . athakho nandamātā upāsikā aññataraṃ purisaṃ āmantesi ehi tvaṃ ambho purisa ārāmaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa kālaṃ ārocehi kālo bhante ayyāya nandamātāya 3- nivesane niṭṭhitaṃ bhattanti . evaṃ ayyeti kho so puriso nandamātāya upāsikāya paṭissuṇitvā ārāmaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa kālaṃ ārocesi kālo bhante ayyāya nandamātāya 3- nivesane niṭṭhitaṃ bhattanti . athakho sārīputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nandamātāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. {50.2} Athakho nandamātā upāsikā sārīputtamoggallānappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi athakho nandamātā upāsikā āyasmantaṃ sārīputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nandamātaraṃ upāsikaṃ āyasmā sārīputto etadavoca ko pana te nandamāte bhikkhusaṅghassa abbhāgamanaṃ ārocesīti. Idhāhaṃ @Footnote: 1 Ma. etañceva. evamuparipi . 2 idaṃ pāṭhadvayaṃ natthi . 3 Ma. nandamātuyā. Bhante rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya pārāyanaṃ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosiṃ athakho bhante vessavaṇṇo mahārājā mama kathāpariyosānaṃ viditvā abbhānumodi sādhu bhagini sādhu bhaginīti ko paneso bhadramukhāti ahante bhagini bhātā vessavaṇṇo mahārājāti sādhu bhadramukha tena hīyo me ayaṃ dhammapariyāyo bhaṇito idante hotu ātitheyyanti sādhu bhagini etañceva me hotu ātitheyyaṃ sveva sārīputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇṭakaṃ āgamissati tañca bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā mama dakkhiṇaṃ ādiseyyāsi evañca me bhavissati ātitheyyanti yadidaṃ bhante dāne puññaṃ puññamahitaṃ 1- vessavaṇṇassa mahārājassa sukhāya hotūti. {50.3} Acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāte yatra hi nāma vessavaṇṇena mahārājena evaṃmahiddhikena evaṃmahesakkhena devaputtena sammukhā sallapissasīti . na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo idha me bhante nando nāma ekaputtako piyo manāpo taṃ rājāno kismiñcideva kāraṇe 2- okkassa pasayha jīvitā voropesuṃ tasmiṃ kho panāhaṃ bhante dārake gahite vā gayhamāne vā vadhe vā vajjhamāne vā hate vā haññamāne vā nābhijānāmi cittassa aññathattanti. {50.4} Acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāte yatra hi nāma cittuppādamattampi 3- parisodhessasīti. Na kho me bhante eseva acchariyo @Footnote: 1 Sī. puññaṃ hi taṃ. Ma. puññañca puññamahīca taṃ. Yu. puññaṃ vā puññamahaṃ vā. @2 Ma. pakaraṇe . 3 Ma. cittuppādampi. evamuparipi. Abbhuto dhammo atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo idha me bhante sāmiko kālakato aññataraṃ yakkhayoniṃ upapanno so me teneva purimena attabhāvena uddassesi na kho panāhaṃ bhante abhijānāmi tato nidānaṃ cittassa aññathattanti. {50.5} Acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāte yatra hi nāma cittuppādamattampi parisodhessasīti . na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo yatohaṃ bhante sāmikassa daharasseva daharā ānītā nābhijānāmi [1]- manasāpi aticarituṃ 2- kuto pana kāyenāti . acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāte yatra hi nāma cittuppādamattampi parisodhessasīti. {50.6} Na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo yadāhaṃ bhante upāsikā paṭidesitā nābhijānāmi kiñci sikkhāpadaṃ sañcicca vītikkamitāti . acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāteti. {50.7} Na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo idhāhaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ 3- pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi pītiyā ca virāgā upekkhikā ca viharāmi satā ca sampajānā @Footnote: 1 Ma. sāmikaṃ . 2 Ma. aticaritā . 3 Ma. vivekajaṃ. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedemi yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmīti . Acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāteti. {50.8} Na kho me bhante eseva acchariyo abbhuto dhammo atthi me aññopi acchariyo abbhuto dhammo yānīmāni bhante bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saññojanāni nāhantesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmīti . acchariyaṃ nandamāte abbhutaṃ nandamāteti . athakho āyasmā sārīputto nandamātaraṃ upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Mahāyaññavaggo pañcamo. Tassuddānaṃ cittaparikkhāraṃ dveaggi saññā aparā duve methunā ca saññogo dānaṃ mātāya te dasāti. Paṇṇāsako samatto. ------------- Paṇṇāsakasaṅgahitā vaggā abyākatavaggo paṭhamo [51] Athakho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsūti. {51.1} Diṭṭhinirodhā kho bhikkhu sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsu . hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ na hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ . Assutavā bhikkhu puthujjano diṭṭhiṃ nappajānāti diṭṭhisamudayaṃ nappajānāti diṭṭhinirodhaṃ nappajānāti diṭṭhinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti tassa sā diṭṭhi pavaḍḍhati so na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. {51.2} Sutavā ca kho bhikkhu ariyasāvako diṭṭhiṃ pajānāti diṭṭhisamudayaṃ pajānāti diṭṭhinirodhaṃ pajānāti diṭṭhinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti tassa sā diṭṭhi nirujjhati so parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi Dukkhehi domanassehi upāyāsehi parimuccati dukkhasmāti vadāmi . Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ hoti tathāgato parammaraṇātipi na byākaroti na hoti tathāgato parammaraṇātipi na byākaroti hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇātipi na byākaroti neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti na byākaroti evaṃ jānaṃ kho bhikkhu sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ evaṃ abyākaraṇadhammo hoti abyākatavatthūsu evaṃ jānaṃ kho bhikkhu sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ nacchambhati na kampati na vedhati na santāsaṃ āpajjati abyākatavatthūsu. {51.3} Hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu taṇhāgatametaṃ saññāgatametaṃ maññitametaṃ papañcitametaṃ upādānagatametaṃ vippaṭisāro eso na hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu vippaṭisāro eso hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu vippaṭisāro eso neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti kho bhikkhu vippaṭisāro eso . assutavā bhikkhu puthujjano vippaṭisāraṃ nappajānāti vippaṭisārasamudayaṃ nappajānāti vippaṭisāranirodhaṃ nappajānāti vippaṭisāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti tassa so vippaṭisāro pavaḍḍhati so na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. {51.4} Sutavā ca kho bhikkhu ariyasāvako vippaṭisāraṃ pajānāti vippaṭisārasamudayaṃ pajānāti vippaṭisāranirodhaṃ Pajānāti vippaṭisāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti tassa so vippaṭisāro nirujjhati .pe. evaṃ jānaṃ kho bhikkhu sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ nacchambhati na kampati na vedhati na santāsaṃ āpajjati abyākatavatthūsu. Ayaṃ kho bhikkhu hetu ayaṃ paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati abyākatavatthūsūti. [52] Satta ca bhikkhave purisagatiyo desessāmi anupādā ca parinibbānaṃ taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ . bhagavā etadavoca katamā ca bhikkhave satta purisagatiyo idha bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti no cassa no ca me siyā na bhavissati na me bhavissati yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati so bhave na rajjati sambhave na sajjati 1- atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti seyyathāpi bhikkhave divasasantatte 2- ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti no cassa no ca me siyā na bhavissati na me bhavissati yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati so @Footnote: 1 Ma. rajjati. evamuparipi . 2 Ma. divasaṃsantatte. evamuparipi. Bhave na rajjati sambhave na sajjati atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. {52.1} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti no cassa no ca me siyā na bhavissati na me bhavissati yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati so bhave na rajjati sambhave na sajjati atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti seyyathāpi bhikkhave divasasantatte ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. {52.2} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti seyyathāpi bhikkhave divasasantatte ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā Uppatitvā anupahaccatalaṃ nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. {52.3} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti seyyathāpi bhikkhave divasasantatte ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahaccatalaṃ nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. {52.4} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti seyyathāpi bhikkhave divasasantatte ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya sā tattha aggimpi janeyya dhūmampi janeyya aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. {52.5} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti seyyathāpi bhikkhave divasasantatte ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā Uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya sā tattha aggimpi janeyya dhūmampi janeyya aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva vipulaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. {52.6} Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī seyyathāpi bhikkhave divasasantatte ayokapāle haññamāne pappaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya sā tattha aggimpi janeyya dhūmampi janeyya aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā gacchampi daheyya dāyampi daheyya gacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṃ vā [1]- selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyeyya evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti .pe. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī . imā bhikkhave satta purisagatiyo. {52.7} Kathañca 2- bhikkhave anupādā parinibbānaṃ idha bhikkhave bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti no cassa no ca me siyā na bhavissati na me bhavissati yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati so bhave na rajjati sambhave na sajjati @Footnote: 1 Ma. pathanataṃ vā . 2 Ma. katamañca. Atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati tañca khvassa padaṃ sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti tassa sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti so āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharati idaṃ vuccati bhikkhave anupādā parinibbānaṃ . Imā kho bhikkhave satta purisagatiyo anupādā ca parinibbānanti. [53] Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Athakho dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca etā bhante bhikkhuniyo vimuttāti aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca etā [1]- bhante anupādisesā suvimuttāti idamavocuṃ tā devatā samanuñño satthā ahosi athakho tā devatā samanuñño satthāti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu. {53.1} Athakho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi imaṃ bhikkhave rattiṃ dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave ekā devatā maṃ etadavoca etā bhante bhikkhuniyo vimuttāti aparā devatā maṃ @Footnote: 1 Ma. bhikkhuniyo. Etadavoca etā bhante [1]- anupādisesā suvimuttāti idamavocuṃ bhikkhave tā devatā idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsūti. {53.2} Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti athakho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi katamesānaṃ kho devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti . tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhu adhunā kālakato aññataraṃ brahmalokaṃ upapanno hoti tatrāpi naṃ evaṃ jānanti tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvoti. {53.3} Athakho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ 2- vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya 3- evameva gijjhakūṭe pabbate antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi . addasā kho tisso brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca ehi kho mārisa moggallāna svāgataṃ mārisa moggallāna cirassaṃ kho mārisa moggallāna imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya nisīda mārisa moggallāna idamāsanaṃ paññattanti . nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane . tissopi kho brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinnaṃ kho tissaṃ brahmānaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca katamesānaṃ kho @Footnote: 1 Ma. bhikkhuniyo . 2 Ma. samiñjitaṃ. evamuparipi . 3 Ma. samiñjeyya. @evamuparipi. Tissa devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti . brahmakāyikānaṃ kho mārisa moggallāna devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti. {53.4} Sabbesaññeva kho tissa brahmakāyikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti . na kho mārisa moggallāna sabbesaṃ brahmakāyikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti {53.5} ye kho te mārisa moggallāna brahmakāyikā devā brahmena āyunā santuṭṭhā brahmena vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena santuṭṭhā tassa ca uttariṃ 1- nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti tesaṃ na evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti ye ca kho te mārisa moggallāna brahmakāyikā devā brahmena āyunā asantuṭṭhā brahmena vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena asantuṭṭhā tassa ca uttariṃ 1- nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānanti tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti anupādisese vā anupādisesoti idha mārisa moggallāna bhikkhu ubhatobhāgavimutto hoti tamenaṃ te devā evaṃ jānanti ayaṃ kho āyasmā ubhatobhāgavimutto yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṃ dakkhanti devamanussā kāyassa bhedā na naṃ @Footnote: 1 Ma. te ca uttari. Dakkhanti devamanussāti evampi kho mārisa moggallāna tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti [1]- anupādisese vā anupādisesoti {53.6} idha pana mārisa moggallāna bhikkhu paññāvimutto hoti tamenaṃ te devā evaṃ jānanti ayaṃ kho āyasmā paññāvimutto yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṃ dakkhanti devamanussā kāyassa bhedā na naṃ dakkhanti devamanussāti evampi kho mārisa moggallāna tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti [1]- anupādisese vā anupādisesoti {53.7} idha pana mārisa moggallāna bhikkhu kāyasakkhi hoti tamenaṃ te 2- devā evaṃ jānanti ayaṃ kho āyasmā kāyasakkhi appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti evampi kho mārisa moggallāna tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti [3]- {53.8} idha pana mārisa moggallāna bhikkhu diṭṭhippatto hoti .pe. saddhāvimutto hoti dhammānusārī hoti tamenaṃ te devā evaṃ jānanti ayaṃ kho āyasmā dhammānusārī appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ @Footnote: 1 Ma. saupādisese vā saupādisesoti . 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. @3 Ma. anupādisese vā anupādisesoti. Diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti evampi kho mārisa moggallāna tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti [1]-. {53.9} Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva brahmaloke antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi athakho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno yāvattako ahosi tissena brahmunā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. {53.10} Na hi pana te moggallāna tisso brahmā sattamaṃ animittavihāriṃ puggalaṃ desesīti 2-. Etassa bhagavā kālo etassa sugata kālo yaṃ bhagavā sattamaṃ animittavihāriṃ puggalaṃ deseyya bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti . tenahi moggallāna suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi . bhagavā etadavoca idha moggallāna bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati tamenaṃ te devā evaṃ jānanti ayaṃ kho āyasmā sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte @Footnote: 1 Ma. anupādisese vā anupādisesoti . 2 Ma. deseti. Bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti evaṃ kho moggallāna tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti [1]-. [54] Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Athakho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetunti. {54.1} Tenahi sīha taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi taṃ kiṃ maññasi sīha idhassa dve purisā eko puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako eko puriso saddho dānapati anuppadānarato taṃ kiṃ maññasi sīha kaṃ nu kho arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampeyyuṃ yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti. Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kintaṃ arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampissanti yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato taññeva arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampeyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi sīha kaṃ nu @Footnote: 1 Ma. anupādisese vā anupādisesoti. Kho arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkameyyuṃ yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti . yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kintaṃ arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamissanti yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato taññeva arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkameyyuṃ. {54.2} Taṃ kiṃ maññasi sīha kassa nu kho arahanto paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇheyyuṃ yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti. Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ 1- tassa arahanto paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhissanti yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato taññeva arahanto paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇheyyuṃ. {54.3} Taṃ kiṃ maññasi sīha kassa nu kho arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desento deseyyuṃ yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti. Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ tassa arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desessanti yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato tasseva arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desentā @Footnote: 1 Ma. kintaṃ tassa. evamuparipi. Deseyyuṃ. {54.4} Taṃ kiṃ maññasi sīha kassa nu kho kalyāṇo kittisaddo abbhuggaccheyya yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti. Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ tassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato tasseva kalyāṇo kittisaddo abbhuggaccheyya. {54.5} Taṃ kiṃ maññasi sīha ko nu kho yaññadeva parisaṃ upasaṅkameyya yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkameyya amaṅkubhūto yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti. Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ so yaññadeva parisaṃ upasaṅkamissati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamissati amaṅkubhūto yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato so yaññadeva parisaṃ upasaṅkameyya yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkameyya amaṅkubhūto. {54.6} Taṃ kiṃ maññasi sīha ko nu kho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako yo vā so puriso saddho dānapati Anuppadānaratoti . yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati yo ca kho so bhante puriso saddho dānapati anuppadānarato so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya {54.7} yānīmāni bhante bhagavatā cha 1- sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi ahaṃpi etāni jānāmi ahaṃ bhante dāyako dānapati maṃ arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampanti ahaṃ bhante dāyako dānapati maṃ arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti ahaṃ bhante dāyako dānapati mayhaṃ arahanto paṭhamaṃ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti ahaṃ bhante dāyako dānapati mayhaṃ arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desenti ahaṃ bhante dāyako dānapati mayhaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhākoti ahaṃ bhante dāyako dānapati yaññadeva parisaṃ upasaṅkamāmi yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto yānīmāni bhante bhagavatā cha 1- sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi ahaṃpi etāni jānāmi yañca kho maṃ bhagavā evamāha dāyako sīha dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti etāhaṃ na jānāmi ettha ca panāhaṃ bhagavato saddhāya gacchāmīti . evametaṃ @Footnote: 1 Ma. chasaddo natthi. Sīha evametaṃ sīha dāyako sīha dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti. [55] Cattārīmāni bhikkhave tathāgatassa arakkheyyāni tīhi ca anupavajjo . katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni parisuddhakāyasamācāro bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti parisuddhavacīsamācāro bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti parisuddhamanosamācāro bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti parisuddhājīvo bhikkhave tathāgato natthi tathāgatassa micchāājīvo yaṃ tathāgato rakkheyya mā me idaṃ paro aññāsīti imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. {55.1} Katamehi tīhi anupavajjo svākkhātadhammo bhikkhave tathāgato tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati itipi tvaṃ *- na svākkhātadhammoti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ 1- bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi {55.2} supaññattā kho pana me bhikkhave sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā yathā paṭipannā mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva @Footnote: 1 Ma. etamahaṃ. evamuparipi. @* mīkārkṛ´์ khagœ tavaṃ peḌna tvaṃ Dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati itipi te na supaññattā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā yathā paṭipannā tava sāvakā āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharantīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi {55.3} anekasatā kho pana me bhikkhave sāvakaparisā āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja viharanti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassati etaṃpahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi imehi tīhi anupavajjo imāni kho bhikkhave cattāri tathāgatassa arakkheyyāni imehi ca tīhi anupavajjoti. [56] Ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ 1- viharati veḷuvane 2-. Athakho āyasmā kimilo 3- yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ @Footnote: 1 Yu. kimbilāyaṃ . 2 Ma. niculavane . 3 Yu. kimbilo. Abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṃ etadavoca ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti. {56.1} Idha kimila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā dhamme agāravā viharanti appatissā saṅghe agāravā viharanti appatissā sikkhāya agāravā viharanti appatissā samādhismiṃ agāravā viharanti appatissā appamāde agāravā viharanti appatissā paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā ayaṃ kho kimila hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti. {56.2} Ko pana bhante hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti . idha kimila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā dhamme sagāravā viharanti sappatissā saṅghe sagāravā viharanti sappatissā sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā samādhismiṃ sagāravā viharanti sappatissā appamāde sagāravā viharanti sappatissā paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā ayaṃ kho kimila hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti. [57] Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva āsavānaṃ khayā .pe. sacchikatvā upasampajja vihareyya . katamehi Sattahi idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti sīlavā hoti bahussuto hoti paṭisallīno hoti āraddhaviriyo hoti satimā hoti paññavā hoti imehi kho bhikkhave sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva āsavānaṃ khayā .pe. Sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. [58] Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye . tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno magadhesu kallavālamuttagāme capalāyamāno nisinno hoti . addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ magadhesu kallavālamuttagāme capalāyamānaṃ nisinnaṃ disvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva bhaggesu suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito magadhesu kallavālamuttagāme āyasmato mahāmoggallānassa pamukhe pāturahosi nisīdi bhagavā paññatte āsane nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca {58.1} capalāyasi no tvaṃ moggallāna capalāyasi no tvaṃ moggallānāti . evaṃ bhante . tasmātiha moggallāna yathāsaññissa te viharato taṃ middhaṃ okkamati taṃ saññaṃ manasikareyyāsi 1- taṃ saññaṃ bahulaṃ kareyyāsi 2- ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.2} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkeyyāsi anuvicāreyyāsi @Footnote: 1 Ma. mā manasākāsi. evamuparipi . 2 Ma. mā bahulamakāsi. Manasānupekkheyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.3} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ kareyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.4} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna ubho kaṇṇasotāni āvijeyyāsi 1- pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.5} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni anumajjitvā disā anuvilokeyyāsi nakkhattāni tārakarūpāni ullokeyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.6} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna ālokasaññaṃ manasikareyyāsi divāsaññaṃ adhiṭṭhaheyyāsi yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā iti vivaṭena 2- cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveyyāsi ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.7} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna pacchāpuresaññī caṅkamaṃ adhiṭṭhaheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yante evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha {58.8} no ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha tato tvaṃ moggallāna @Footnote: 1 Ma. āviñcheyyāsi. Dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pādena 1- pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā paṭibuddheneva 2- te moggallāna khippaññeva paccuṭṭhātabbaṃ na seyyasukhaṃ na passasukhaṃ na middhasukhaṃ anuyutto viharissāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ. {58.9} Tasmātiha moggallāna evaṃ sikkhitabbaṃ na uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamissāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ sace moggallāna bhikkhu uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamati santi hi moggallāna kulesu kiccakaraṇīyāni yena manussā āgataṃ bhikkhuṃ na manasikaronti tatra bhikkhussa evaṃ hoti ko su nāma dāni maṃ imasmiṃ kule paribhindi virattarūpādānīme mayi manussāti itissa alābhena maṅkubhāvo maṅkubhūtassa uddhaccaṃ uddhatassa asaṃvaro asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā {58.10} tasmātiha moggallāna evaṃ sikkhitabbaṃ na viggāhikakathaṃ kathessāmīti evañhi te moggallāna sikkhitabbaṃ viggāhikāya moggallāna kathāya sati kathābāhullaṃ pāṭikaṅkhaṃ kathābāhulle sati uddhaccaṃ uddhatassa asaṃvaro asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā nāhaṃ moggallāna sabbeheva saṃsaggaṃ vaṇṇayāmi na panāhaṃ moggallāna sabbeheva saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi sagahaṭṭhapabbajitehi kho ahaṃ moggallāna saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni 3- paṭisallānasāruppāni @Footnote: 1 Ma. pāde. evamuparipi . 2 Ma. paṭibuddhena ca . 3 Ma. manussarāhasseyyakāni. @evamuparipi. Tathārūpehi senāsanehi saṃsaggaṃ vaṇṇayāmīti. {58.11} Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. {58.12} Idha moggallāna bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti evañcetaṃ moggallāna bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṅkiñci vedanaṃ vediyati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati virāgānupassī viharati nirodhānupassī viharati paṭinissaggānupassī viharati so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto virāgānupassī viharanto nirodhānupassī viharanto paṭinissaggānupassī viharanto na ca 1- kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti ettāvatā kho moggallāna bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. [59] Mā bhikkhave puññānaṃ bhāyittha sukhassetaṃ bhikkhave adhivacanaṃ yadidaṃ puññānanti 2- abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave dīgharattaṃ [3]- iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ satta vassāni mettacittaṃ @Footnote: 1 Ma. casaddo natthi . 2 Sī. puññanti . 3 Ma. katānaṃ puññānaṃ dīgharattaṃ. Bhāvesiṃ satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na yimaṃ lokaṃ punāgamāsiṃ saṃvaṭṭamāne sudāhaṃ bhikkhave loke ābhassarūpago homi vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi {59.1} tatra sudaṃ bhikkhave brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ bhikkhave sakko ahosiṃ devānamindo anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato tassa mayhaṃ bhikkhave imāni satta ratanāni ahesuṃ seyyathīdaṃ cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthīratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ parosahassaṃ kho pana me bhikkhave puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā so imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. Passa puññānaṃ vipākaṃ kusalānaṃ sukhesinaṃ mettacittaṃ vibhāvetvā satta vassāni bhikkhavo satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na yimaṃ lokaṃ punāgamiṃ saṃvaṭṭamāne lokamhi homi ābhassarūpago vivaṭṭamāne lokamhi suññabrahmūpago ahuṃ sattakkhattuṃ mahābrahmā vasavattī tadā ahuṃ chattiṃsakkhattuṃ devindo devarajjamakārayiṃ cakkavattī ahuṃ rājā jambūsaṇḍassa issaro. Muddhābhisitto 1- khattiyo manussādhipatī ahuṃ adaṇḍena asatthena vijeyya paṭhaviṃ imaṃ asāhasena dhammena samena manusāsi taṃ dhammena rajjaṃ kāretvā asmiṃ paṭhavimaṇḍale mahaddhane mahābhoge aḍḍhe ajāyisaṃ 2- kule sabbakāmehi sampanne ratanehi ca sattahi buddhā saṅgāhakā loke tehi etaṃ sudesitaṃ esa hetu mahantassa puthabyo yena vuccati 3- pahutavittūpakaraṇo rājā homi patāpavā iddhimā yasavā homi jambūsaṇḍassa issaro. Ko sutvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiyo tasmā hi attakāmena mahattamabhikaṅkhatā saddhammo garukātabbo saraṃ buddhānasāsananti. [60] Athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti . Athakho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ @Footnote: 1 Sī. muddhāvasitto . 2 Ma. ajāyihaṃ . 3 Ma. pathabyo me na vipajjati. Nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca kiṃ nu te gahapati nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭo 1- maññe macche vilopetīti 2- . ayaṃ bhante sujātā gharasuṇhā aḍḍhā kulā ānītā sā neva sassuṃ ādiyati na sassuraṃ ādiyati na sāmikaṃ ādiyati bhagavantampi na sakkaroti na garukaroti na māneti na pūjetīti. Athakho bhagavā sujātaṃ gharasuṇhaṃ āmantesi ehi sujāteti . evaṃ bhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissuṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. {60.1} Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sujātaṃ gharasuṇhaṃ bhagavā etadavoca satta kho imā sujāte purisassa bhariyā katamā satta vadhasamā corasamā 3- ayyasamā mātusamā 4- bhaginisamā sakhīsamā dāsīsamā imā kho sujāte satta purisassa bhariyā tāsaṃ tvaṃ katamāti . nāhaṃ bhante imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti . tenahi sujāte suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca paduṭṭhacittā ahitānukampinī aññesu rattā atimaññate patiṃ dhanena kītassa vadhāya ussukā @Footnote: 1 kevaṭṭā . 2 Ma. macchavilopeti . 3 vadhakasamā corīsamā . 4 Ma. mātāsamā. Yā evarūpā purisassa bhariyā vadhakā 1- ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yaṃ itthiyā vindati sāmiko dhanaṃ sippaṃ vaṇijjañca kasimadhiṭṭhahi 2- appampi tasmā 3- apahātumicchati yā evarūpā purisassa bhariyā corā 4- ca bhariyāti ca sā pavuccati. Akammakāmā alasā mahagghasā pharusā ca caṇḍī ca 5- duruttavādinī uṭṭhāyakānaṃ abhibhuyya vattati yā evarūpā purisassa bhariyā ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yā sabbadā hoti hitānukampinī mātāva puttaṃ anurakkhate patiṃ tato dhanaṃ sambhatamassa rakkhati yā evarūpā purisassa bhariyā mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yathāpi jeṭṭhā bhaginī kaniṭṭhā 6- sagāravā hoti sakamhi sāmike hirīmanā bhattuvasānuvattinī @Footnote: 1 Ma. vadhā. 2 Ma. kasiṃ adhiṭṭhahaṃ. 3 Ma. tassa. 4 Ma. corī. 5 Ma. casaddo natthi. @6 Ma. kaniṭṭhakā. Yā evarūpā purisassa bhariyā bhaginī ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yācīdha disvāna patiṃ pamodati sakhī sakhāraṃva cirassamāgataṃ koleyyakā sīlavatī patibbatā yā evarūpā purisassa bhariyā sakhī ca bhariyāti ca sā pavuccati. Akkuddhasantā vadhadaṇḍatajjitā aruddhacittā patino titikkhati akkodhanā bhattuvasānuvattinī yā evarūpā purisassa bhariyā dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati. Yācīdha bhariyā vadhakāti vuccati corī ca ayyāti ca sā pavuccati dussīlarūpā pharusā anādarā kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti tā. Yācīdha mātā bhaginī sakhī 1- ca dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati sīle ṭhitattā cirarattasaṃvutā kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti tāti. @Footnote: 1 Ma. sakhīti ca. Imāni kho sujāte satta purisassa bhariyā tāsaṃ tvaṃ katamāti. Ajjatagge maṃ bhante bhagavā dāsīsamaṃ sāmikassa bhariyaṃ dhāretūti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 23 page 60-96. https://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=23&item=49&items=12 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=23&item=49&items=12&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=23&item=49&items=12 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=23&item=49&items=12 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=23&i=49 Contents of The Tipitaka Volume 23 https://84000.org/tipitaka/read/?index_23 https://84000.org/tipitaka/english/?index_23
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]