[279] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati
Veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena bhagavā sakkato
hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ bhikkhusaṅghopi sakkato hoti
garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsana-
gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ . aññatitthiyā pana paribbājakā
asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā alābhino
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ.
[280] Tena kho pana samayena susimo paribbājako rājagahe
paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ . atha kho susimassa
paribbājakassa parisā susimaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ ehi tvaṃ
āvuso susima samaṇe gotame brahmacariyaṃ cara tvaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā
amhe vāceyyāsi 1- taṃ mayaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā gihīnaṃ bhāsissāma
evaṃ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā
lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti .
Evamāvusoti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissutvā
yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmatā
ānandena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho susimo paribbājako
āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca icchāmahaṃ āvuso ānanda imasmiṃ
dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti.
@Footnote: 1 Yu. vācessasi.
[281] Atha kho āyasmā ānando susimaṃ paribbājakaṃ ādāya
yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando
bhagavantaṃ etadavoca ayaṃ bhante susimo paribbājako evamāha
icchāmahaṃ āvuso ānanda imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ
caritunti . tenahānanda susimaṃ pabbājethāti . alattha kho susimo
paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ alatthūpasampadaṃ.
[282] Tena kho pana samayena sambahulehi kira 1- bhikkhūhi bhagavato
santike aññā byākatā hoti khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ
kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti . assosi kho
āyasmā susimo sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā
byākatā khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ
itthattāyāti pajānāmāti . atha kho āyasmā susimo yena te
bhikkhū tenupasaṅkami upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṃ sammodi
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca saccaṃ kira
āyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā khīṇā jāti
vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti .
Evamāvusoti.
[283] Api nu 2- tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. kirasaddo natthi . 2 Ma. Yu. pana. evamuparipi.
Passantā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhotha ekopi hutvā bahudhā
hotha bahudhāpi hutvā eko hotha āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ
tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchatha seyyathāpi ākāse
paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ karotha seyyathāpi udake udakepi
abhijjamāne gacchatha seyyathāpi paṭhaviyaṃ ākāsepi pallaṅkena kamatha
seyyathāpi pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha yāva brahmalokāpi
kāyena vasaṃ vattethāti. No hetaṃ āvuso.
[284] Api nu tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde
suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti. No hetaṃ āvuso.
[285] Api nu tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā
parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca jānātha sarāgaṃ vā
cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānātha vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ
cittanti pajānātha sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānātha
vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānātha samohaṃ vā cittaṃ
samohaṃ cittanti pajānātha vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti
pajānātha saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānātha vikkhittaṃ
vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānātha mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ
cittanti pajānātha amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti
Pajānātha sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānātha anuttaraṃ
vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānātha samāhitaṃ vā cittaṃ
samāhitaṃ cittanti pajānātha asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ
cittanti pajānātha vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānātha
avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāthāti . no hetaṃ
āvuso.
[286] Api nu tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaratha seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi
jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi
jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo
paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi
anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra
udapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarathāti . no
hetaṃ āvuso.
[287] Api nu tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne
Upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānātha ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena
samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā
ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā
ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā
sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṃ
maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte
pajānāthāti. No hetaṃ āvuso.
[288] Api nu tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā
ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena
phusitvā viharathāti. No hetaṃ āvuso.
[289] Etthadāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṃ imesañca
dhammānaṃ asamāpatti [1]- idaṃ no āvuso kathanti . paññāvimuttā
kho mayaṃ āvuso susimāti . na khvāhaṃ imassa āyasmantānaṃ
saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi sādhu me
āyasmanto tathā bhāsantu yathā 2- imassa āyasmantānaṃ saṅkhittena
@Footnote: 1 Yu. idante āvuso api pana tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā ye
@te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena passitvā viharathāti.
@no hetaṃ āvuso. etthadāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṃ imesañca dhammānaṃ
@asamāpatti . 2 Ma. Yu. yathāhaṃ.
Bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti . ājāneyyāsi vā
tvaṃ āvuso susima na vā tvaṃ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā
mayanti.
[290] Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā
tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi .
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi
saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi . pubbe
kho susima dhammaṭṭhitiñāṇaṃ pacchā nibbāne ñāṇanti . na
khvāhaṃ bhante imassa bhagavatā 1- saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ
ājānāmi sādhu me bhante bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa
bhagavatā 1- saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti.
[291] Ājāneyyāsi vā susima na vā tvaṃ ājāneyyāsi
atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṃ pubbe pacchā nibbāne ñāṇaṃ . taṃ
kiṃ maññasi susima rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti . aniccaṃ bhante .
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti . dukkhaṃ bhante . yaṃ
panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ
mama esohamasmi eso me attāti . no hetaṃ bhante. Vedanā
niccā vā aniccā vāti . aniccā bhante . yaṃ panāniccaṃ
dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti . dukkhaṃ bhante . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ
vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama esohamasmi
@Footnote: 1 Yu. bhagavato.
Eso me attāti . no hetaṃ bhante . saññā niccā vā
aniccā vāti . aniccā bhante .pe. saṅkhārā niccā vā
aniccā vāti . aniccā bhante . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ
sukhaṃ vāti . dukkhaṃ bhante . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ
kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama esohamasmi eso me attāti.
No hetaṃ bhante . viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti . aniccaṃ
bhante . yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti . dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ
etaṃ mama esohamasmi eso me attāti. No hetaṃ bhante.
[292] Tasmātiha susima yaṅkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ
ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ
vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama nesohamasmi na
meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ .
Yākāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā
vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre
santike vā sabbā vedanā netaṃ mama nesohamasmi na meso
attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ . yākāci
saññā .pe. yekeci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā
vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā
ye dūre santike vā sabbe saṅkhārā netaṃ mama nesohamasmi
Na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ .
Yaṅkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā
vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike
vā sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
[293] Evaṃ passaṃ susima sutavā ariyasāvako rūpasmiṃpi nibbindati
vedanāyapi nibbindati saññāyapi nibbindati saṅkhāresupi nibbindati
viññāṇasmiṃpi nibbindati nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati .
Vimuttasmiṃ vimuttamiti 1- ñāṇaṃ hoti . khīṇā jāti vusitaṃ
brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
[294] Jātipaccayā jarāmaraṇanti susima passasīti. Evaṃ bhante.
Bhavapaccayā jātīti susima passasīti . evaṃ bhante . upādānapaccayā
bhavoti susima passasīti . evaṃ bhante . taṇhāpaccayā
upādānanti susima passasīti . evaṃ bhante . vedanāpaccayā
taṇhāti ... phassapaccayā vedanāti ... saḷāyatanapaccayā
phassoti ... nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ... viññāṇapaccayā
nāmarūpanti ... saṅkhārapaccayā viññāṇanti ... avijjāpaccayā
saṅkhārāti susima passasīti. Evaṃ bhante.
[295] Jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti susima passasīti . evaṃ
@Footnote: 1 vimuttamhīti vā pāṭho.
Bhante . bhavanirodhā jātinirodhoti susima passasīti . evaṃ bhante.
Upādānanirodhā bhavanirodhoti ... taṇhānirodhā upādānanirodhoti ...
Vedanānirodhā taṇhānirodhoti ... phassanirodhā vedanānirodhoti ...
Saḷāyatananirodhā phassanirodhoti ... Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti ...
Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti ... Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti ...
Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti susima passasīti. Evaṃ bhante.
[296] Api nu kho tvaṃ susima evaṃ jānanto evaṃ passanto
anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosi ekopi hutvā bahudhā hosi bahudhāpi
hutvā eko hosi āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ
tiropabbataṃ asajjamāno gacchasi seyyathāpi ākāse paṭhaviyāpi
ummujjanimmujjaṃ karosi seyyathāpi udake udakepi abhijjamāne
gacchasi seyyathāpi paṭhaviyaṃ ākāsepi pallaṅkena kamasi seyyathāpi
pakkhī sakuṇo imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve
pāṇinā parimasasi parimajjasi yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ
vattesīti. No hetaṃ bhante.
[297] Api nu tvaṃ susima evaṃ jānanto evaṃ passanto
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho
sadde suṇāsi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti .
No hetaṃ bhante.
[298] Api nu tvaṃ susima evaṃ jānanto evaṃ passanto
parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca jānāsi sarāgaṃ
vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāsi .pe. avimuttaṃ vā cittaṃ
avimuttaṃ cittanti pajānāsīti. No hetaṃ bhante.
[299] Api nu tvaṃ susima evaṃ jānanto evaṃ passanto
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarasi seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ .pe.
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarasīti .
No hetaṃ bhante.
[300] Api nu tvaṃ susima evaṃ jānanto evaṃ passanto dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne .pe.
Yathākammūpage satte pajānāsīti. No hetaṃ bhante.
[301] Api nu tvaṃ susima evaṃ jānanto evaṃ passanto ye
te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā
viharasīti. No hetaṃ bhante.
[302] Etthadāni susima idañca veyyākaraṇaṃ imesañca dhammānaṃ
asamāpatti idaṃ no susima kathanti . atha kho āyasmā susimo
bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca accayo
maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yvāhaṃ evaṃ
svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito tassa me bhante
bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti.
[303] Taggha taṃ susima accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ
yathāakusalaṃ yo tvaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako
pabbajito seyyathāpi susima coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño
dasseyyuṃ ayaṃ te deva coro āgucārī imassa yaṃ icchasi taṃ
daṇḍaṃ paṇehīti tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya gacchatha bho imaṃ
purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ
karitvā kharassarena paṇavena rathiyā rathiyaṃ siṅghāṭakena
siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa
sīsaṃ chindathāti tamenaṃ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ
rathiyā rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena
nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindeyyuṃ taṃ kiṃ maññasi
susima api nu so puriso tatonidānaṃ dukkhadomanassaṃ
paṭisaṃvedayethāti 1-. Evaṃ bhante.
[304] Yaṃ kho so susima puriso tatonidānaṃ dukkhadomanassaṃ
paṭisaṃvedayetha 1- yāva evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa
pabbajjā ayaṃ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca apica
vinipātāya saṃvattati yato ca kho tvaṃ susima accayaṃ accayato
disvā yathādhammaṃ paṭikarosi tante mayaṃ paṭiggaṇhāma vuḍḍhi
hesā susima ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā
@Footnote: 1 Ma. Yu. paṭisaṃvediyethāti.
Yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ [1]- saṃvaraṃ āpajjatīti. Dasamaṃ.
Mahāvaggo sattamo.
Tassa uddānaṃ
dve assutavatā vuttā puttamaṃsena cāparaṃ
atthirāgo ca nagaraṃ sammasaṃ naḷakalāpiyaṃ
kosambī upayanti ca dasamo vutto susimenāti 2-.
----------
@Footnote: 1 Ma. Yu. ca . 2 Ma. Yu. dasamo sūsimena cāti.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 16 page 145-157.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=16&item=279&items=26
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=16&item=279&items=26&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=16&item=279&items=26
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=16&item=279&items=26
Study Atthakatha :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=16&i=279
The Pali Atthakatha in Thai :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=12&A=3148
The Pali Atthakatha in Roman :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=12&A=3148
Contents of The Tipitaka Volume 16
http://84000.org/tipitaka/read/?index_16
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
