Upasīvamāṇavakapañhāniddeso
[242] Eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)
anissito no visahāmi tārituṃ
ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu
yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyaṃ.
[243] Eko ahaṃ sakka mahantamoghanti ekoti puggalo
vā me dutiyo natthi dhammo vā me dutiyo natthi yaṃ vā
puggalaṃ nissāya dhammaṃ vā nissāya mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ
avijjoghaṃ tareyyaṃ uttareyyaṃ patareyyaṃ samatikkameyyaṃ vītivatteyyanti
eko 1- . sakkāti sakko . Bhagavā sakyakulā pabbajitotipi sakko.
Athavā addho 2- mahaddhano dhanavātipi sakko . tassimāni dhanāni
seyyathīdaṃ saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ
paññādhanaṃ satipaṭṭhānadhanaṃ .pe. nibbānadhanaṃ . imehi anekavidhehi
dhanaratanehi addho mahaddhano dhanavātipi sakko . athavā
sakko pahu visavī alamatto sūro vīro vikkanto abhiru acchambhī
anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃsotipi sakkoti eko
ahaṃ sakka mahantamoghaṃ . iccāyasmā upasīvoti iccāti
padasandhi . āyasmāti piyavacanaṃ . upasīvoti tassa brāhmaṇassa
nāmaṃ .pe. Abhilāpoti iccāyasmā upasīvo.
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. sabbattha aḍḍho.
[244] Anissito no visahāmi tāritunti anissitoti puggalaṃ
vā anissito dhammaṃ vā anissito . no visahāmīti 1- na ussahāmi
na sakkomi na paṭibalo . tāritunti 2- mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ
diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tārituṃ 3- uttarituṃ patarituṃ samatikkamituṃ vītivattitunti
anissito no visahāmi tārituṃ.
[245] Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhūti ārammaṇaṃ brūhīti 4-
ārammaṇaṃ ālambaṇaṃ nissayaṃ upanissayaṃ brūhi ācikkhāhi desehi
paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti
ārammaṇaṃ brūhi 4- . samantacakkhūti samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ.
Bhagavā tena sabbaññutañāṇena upeto samupeto upāgato
samupāgato upapanno samupapanno samannāgato.
Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci
atho aviññātamajānitabbaṃ
sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ
tathāgato tena samantacakkhūti.
Ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu.
[246] Yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyanti yaṃ nissitoti yaṃ
vā puggalaṃ nissito dhammaṃ vā nissito . oghamimaṃ tareyyanti 5-
mahantaṃ kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyyaṃ uttareyyaṃ
patareyyaṃ samatikkameyyaṃ vītivatteyyanti yaṃ nissito oghamimaṃ
@Footnote: 1 Ma. itisaddo natthi. 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 3 Ma. tarituṃ. 4-5 Ma.
@ime dve pāṭhā natthi.
Tareyyaṃ. Tenāha so brāhmaṇo
eko ahaṃ sakka mahantamoghaṃ (iccāyasmā upasīvo)
anissito no visahāmi tārituṃ
ārammaṇaṃ brūhi samantacakkhu
yaṃ nissito oghamimaṃ tareyyanti.
[247] Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satimā (upasīvāti bhagavā)
natthīti nissāya tarassu oghaṃ
kāme pahāya virato kathāhi
taṇhakkhayaṃ rattamahābhipassa 1-.
[248] Ākiñcaññaṃ pekkhamāno satimāti so brāhmaṇo
pakatiyā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ lābhīyeva nissayaṃ na jānāti
ayaṃ me nissayoti . tassa bhagavā nissayañca ācikkhati uttariñca
niyyānapathaṃ ācikkhati 2- nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ [3]-
samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā tattha jāte cittacetasike dhamme
aniccato pekkhamāno dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato
ābādhato palokato ītito upaddavato asātato 4- bhayato upasaggato
calato pabhaṅguto addhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato asaraṇībhūtato
rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato
asārakato aghamūlato [5]- vibhavato sāsavato vadhakato saṅkhatato
mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato
@Footnote: 1 Ma. nattamahābhipassa. evamuparipi. 2-4 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 3 Ma. sato.
@5 Ma. bhavato.
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammato samudayadhammato atthaṅgamato
anassādato 1- ādīnavato anissaraṇato 2- pekkhamāno olokayamāno
nijjhāyamāno upaparikkhamāno . satimāti yā sati anussati paṭissati
.pe. sammāsati ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto [3]- samupeto
upāgato samupāgato upapanno samupapanno samannāgato so vuccati
satimāti ākiñcaññaṃ pekkhamāno satimā . upasīvāti bhagavāti
upasīvāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati . bhagavāti
gāravādhivacanametaṃ .pe. sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti upasīvāti
bhagavā.
[249] Natthīti nissāya tarassu oghanti natthi kiñcīti
ākiñcaññāyatanasamāpatti . kiṃkāraṇā natthi kiñcīti
ākiñcaññāyatanasamāpatti . viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ sato
samāpajjitvā tato vuṭṭhahitvā taññeva viññāṇaṃ abhāveti vibhāveti
antaradhāpeti natthi kiñcīti passati taṃkāraṇā natthi kiñcīti
ākiñcaññāyatanasamāpatti . taṃ nissāya upanissāya ārammaṇaṃ 4-
ālambaṇaṃ karitvā kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tarassu
uttarassu patarassu samatikkamassu vītivattassūti natthīti nissāya
tarassu oghaṃ.
[250] Kāme pahāya virato kathāhīti kāmeti uddānato
dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe. ime vuccanti
@Footnote: 1 Ma. assādato. 2 Ma. nissaraṇato. 3 Ma. hoti. 4 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Vatthukāmā .pe. ime vuccanti kilesakāmā . kāme pahāyāti
vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā
byantīkaritvā anabhāvaṅgametvāti kāme pahāya . virato
kathāhīti kathaṅkathā vuccati vicikicchā . dukkhe kaṅkhā .pe.
Chambhitattaṃ cittassa manovilekho . kathaṅkathāya ārato virato
paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena
cetasā viharatīti evampi virato kathāhi . athavā dvattiṃsāya
tiracchānakathāya ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭṭho
vippamutto visaṃyutto vimariyādikatena cetasā viharatīti evampi
virato kathāhīti kāme pahāya virato kathāhi.
[251] Taṇhakkhayaṃ rattamahābhipassāti taṇhāti rūpataṇhā
saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā .
Rattanti ratti 2- . ahoti divaso . rattiñca divā ca taṇhakkhayaṃ
rāgakkhayaṃ dosakkhayaṃ mohakkhayaṃ gatikkhayaṃ upapattikkhayaṃ paṭisandhikkhayaṃ
bhavakkhayaṃ saṃsārakkhayaṃ vaṭṭakkhayaṃ passa abhipassa dakkha olokaya
nijjhāya upaparikkhāti taṇhakkhayaṃ rattamahābhipassa . tenāha
bhagavā
ākiñcaññaṃ pekkhamāno satimā (upasīvāti bhagavā)
natthīti nissāya tarassu oghaṃ
kāme pahāya virato kathāhi
@Footnote: 1 Ma. rattaṃ vcacati ratti.
Taṇhakkhayaṃ rattamahābhipassāti.
[252] Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)
ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ 1-
saññāvimokkhe paramedhimutto 2-
tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī.
[253] Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesūti sabbena
sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāyavacanametaṃ sabbesūti .
Kāmesūti [3]- uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca
.pe. ime vuccanti vatthukāmā .pe. ime vuccanti kilesakāmā.
Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo
cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo
vikkhambhitarāgoti 4- sabbesu kāmesu yo vītarāgo . iccāyasmā
upasīvoti iccāti padasandhi . āyasmāti piyavacanaṃ . upasīvoti
tassa brāhmaṇassa nāmaṃ .pe. Abhilāpoti iccāyasmā upasīvo.
[254] Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññanti heṭṭhimā cha
samāpattiyo hitvā vajjetvā 6- pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā
vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito allīno
upāgato samupāgato ajjhosito adhimuttoti ākiñcaññaṃ
@Footnote: 1 Ma. hitvā maññaṃ. evamuparipi. 2 Yu. vimutto. 3 Ma. kāmāti. evamuparipi.
@4 Ma. vikkhambhanatoti. 5 Ma. cajitvā. evamuparipi.
Nissito hitvamaññaṃ.
[255] Saññāvimokkhe paramedhimuttoti saññāvimokkhā vuccanti
satta saññāsamāpattiyo . tāsaṃ saññāsamāpattīnaṃ ākiñcaññāyatana-
samāpatti vimokkhā aggā ca seṭṭhā ca viseṭṭhā ca pāmokkhā ca
uttamā ca pavarā ca. Parame agge seṭṭhe viseṭṭhe pāmokkhe uttame
pavare adhimuttivimokkhena adhimutto tatrādhimutto tadadhimutto taccarito
tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadādhipateyyoti 1-
saññāvimokkhe paramedhimutto.
[256] Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti tiṭṭhe nūti saṃsayapucchā [2]-
dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā evaṃ nu kho na nu kho kiṃ nu kho kathaṃ nu khoti
tiṭṭhe nu . tatthāti ākiñcaññāyatane . anānuyāyīti anānuyāyī
avedhamāno 3- avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihiyamāno 4- .
Athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akiliyamānoti 5- tiṭṭhe
nu so tattha anānuyāyī. Tenāha so brāhmaṇo
sabbesu kāmesu yo vītarāgo (iccāyasmā upasīvo)
ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ
saññāvimokkhe paramedhimutto
tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyīti.
@Footnote: 1 Ma. tadadhipateyyoti. evamuparipi. 2 Ma. vimatipucchā. 3 Ma. aviccamāno.
@evamuparipi. 4 Ma. aparihāyamāno. evamuparipi. 5 Ma. akilissamānoti.
@evamuparipi.
[257] Sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)
ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ
saññāvimokkhe paramedhimutto
tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī.
[258] Sabbesu kāmesu yo vītarāgoti sabbesūti sabbena
sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādāyavacanametaṃ sabbesūti .
Kāmesūti uddānato dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca .pe.
Ime vuccanti vatthukāmā .pe. ime vuccanti kilesakāmā. Sabbesu
kāmesu yo vītarāgoti sabbesu kāmesu yo vītarāgo cattarāgo
vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo vikkhambhitarāgoti
sabbesu kāmesu yo vītarāgo . upasīvāti bhagavāti upasīvāti bhagavā
taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ .pe.
Sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti upasīvāti bhagavā.
[259] Ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññanti heṭṭhimā cha
samāpattiyo hitvā vajjetvā pariccajitvā atikkamitvā samatikkamitvā
vītivattitvā ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ nissito allīno upāgato
samupāgato ajjhosito adhimuttoti ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ.
[260] Saññāvimokkhe paramedhimuttoti saññāvimokkhā vuccanti
Satta saññāsamāpattiyo . tāsaṃ saññāsamāpattīnaṃ
ākiñcaññāyatanasamāpatti vimokkhā aggā ca seṭṭhā ca
viseṭṭhā ca pāmokkhā ca uttamā ca pavarā ca. Parame agge seṭṭhe
viseṭṭhe pāmokkhe uttame pavare adhimuttivimokkhena adhimutto
tatrādhimutto tadadhimutto taccarito tabbahulo taggaruko tanninno
tappoṇo tappabbhāro tadādhipateyyoti saññāvimokkhe
paramedhimutto.
[261] Tiṭṭheyya so tattha anānuyāyīti tiṭṭheyyāti tiṭṭheyya
saṭṭhīkappasahassāni . tatthāti ākiñcaññāyatane . anānuyāyīti
anānuyāyī avedhamāno avigacchamāno anantaradhāyamāno aparihiyamāno.
Athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno akiliyamānoti
tiṭṭheyya so tattha anānuyāyī. Tenāha bhagavā
sabbesu kāmesu yo vītarāgo (upasīvāti bhagavā)
ākiñcaññaṃ nissito hitvamaññaṃ
saññāvimokkhe paramedhimutto
tiṭṭheyya so tattha anānuyāyīti.
[262] Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī
pūgampi vassānaṃ 1- samantacakkhu
tattheva so sītisiyā vimutto
@Footnote: 1 vassānītipi pāṭho.
Bhavetha 1- viññāṇaṃ tathāvidhassa.
[263] Tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyīti tiṭṭhe ce soti sace
so tiṭṭheyya saṭṭhīkappasahassāni . tatthāti ākiñcaññāyatane .
Anānuyāyīti anānuyāyī avedhamāno avigacchamāno anantaradhāyamāno
aparihiyamāno athavā arajjamāno adussamāno amuyhamāno
akiliyamānoti tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī.
[264] Pūgampi vassānaṃ samantacakkhūti pūgampi vassānanti pūgampi
vassānaṃ bahunnaṃ vassānaṃ 2- bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ
bahunnaṃ vassasatasahassānaṃ bahunnaṃ kappasatānaṃ bahunnaṃ kappasahassānaṃ
bahunnaṃ kappasatasahassānaṃ . samantacakkhūti samantacakkhu vuccati
sabbaññutañāṇaṃ .pe. tathāgato tena samantacakkhūti pūgampi vassānaṃ
samantacakkhu.
[265] Tattheva so sītisiyā vimutto bhavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti
tattheva so sītibhāvamanuppatto dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ
tattheva tiṭṭheyya . athavā tassa viññāṇaṃ caveyya ucchijjeyya [3]-
vinasseyya na bhaveyya 4- na paṭisandhiviññāṇaṃ nibbatteyya kāmadhātuyā
vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vāti ākiñcaññāyatane 5- uppannassa
sassatañca ucchedañca pucchati udāhu tattheva anupādisesāya nibbānadhātuyā
@Footnote: 1 cavethātipi pāṭho. 2 Ma. vassāni bahūni vassāni .... evamīdisesu padesu.
@3 Ma. nasseyya. 4 Ma. bhaveyyāti. 5 Ma. akiñcaññāyatanaṃ. evamuparipi.
Parinibbāyeyya . athavā tassa viññāṇaṃ caveyya puna paṭisandhiviññāṇaṃ
nibbatteyya kāmadhātuyā vā rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vāti
ākiñcaññāyatane uppannassa parinibbānañca paṭisandhiñca pucchati .
Tathāvidhassāti tathāvidhassa tādisassa tassaṇṭhitassa tappakārassa
tappaṭibhāgassa ākiñcaññāyatane uppannassāti tattheva so
sītisiyā vimutto bhavetha viññāṇaṃ tathāvidhassa. Tenāha so brāhmaṇo
tiṭṭhe ce so tattha anānuyāyī
pūgampi vassānaṃ samantacakkhu
tattheva so sītisiyā vimutto
bhavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti.
[266] Acci yathā vātavegena khittaṃ 1- (upasīvāti bhagavā)
atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ
evaṃ muni nāmakāyā vimutto
atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ.
[267] Acci yathā vātavegena khittanti acci vuccati jālasikhā.
Vātāti puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā
vātā sarajā vātā aparajā 2- vātā sītā vātā uṇhā vātā
adhimattā vātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā
tālapaṇṇavātā vidhūpanavātā . vātavegena khittanti vātavegena
@Footnote: 1 Ma. khittā. evamuparipi. 2 Ma. arajā. evamīdisesu ṭhānesu.
Khittaṃ ukkhittaṃ nunnaṃ panunnaṃ khambhitaṃ vikkhambhitanti 1- acci yathā
vātavegena khittaṃ . upasīvāti bhagavāti upasīvāti bhagavā taṃ
brāhmaṇaṃ nāmena ālapati . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ .pe.
Sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti upasīvāti bhagavā.
[268] Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti atthaṃ paletīti
atthaṃ paleti atthaṃ gameti atthaṃ gacchati nirujjhati vūpasamati
paṭippassambhati . upeti saṅkhanti amukaṃ 2- nāma disaṃ gatoti 3-
saṅkhaṃ na upeti uddesaṃ na upeti gaṇanaṃ na upeti paṇṇattiṃ na
upetīti [4]- atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ.
[269] Evaṃ muni nāmakāyā vimuttoti evanti opammasampaṭipādanaṃ.
Munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ .pe. saṅgajālamaticca so muni. Nāmakāyā
vimuttoti so muni pakatiyā pubbe nāmakāyā vimutto ca rūpakāyā
vimutto ca tadaṅgasamatikkamavikkhambhanappahānena 5- pahīno tassa
munino bhavantaṃ āgamma cattāro ariyamaggā paṭiladdhā honti
catunnaṃ ariyamaggānaṃ paṭiladdhattā nāmakāyo ca rūpakāyo ca
pariññātā honti nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca pariññātattā
nāmakāyā ca rūpakāyā ca mutto vimutto [6]- accantavimokkhenāti 7-
evaṃ muni nāmakāyā vimutto.
[270] Atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti atthaṃ paletīti anupādisesāya
nibbānadhātuyā parinibbāyati anupādisesāya nibbānadhātuyā
@Footnote: 1 Ma. khittā ... vakkhambhitāti. evamuparipi. 2-3 Ma. ime pāṭhā natthi. 4 Ma.
@puratthimaṃ disaṃ gatā pacchimaṃ vā disaṃ gatā uttaraṃ vā disaṃ gatā dakkhiṇaṃ vā disaṃ
@gatā uddhaṃ vā gatā adho vā gatā tiriyaṃ vā gatā vidisaṃ vā gatāti so hetu natthi
@paccayo natthi kāraṇaṃ natthi yena saṅkhaṃ gaccheyyāti. 5 Ma. tadaṅgaṃ samatikkamā. 6 Ma.
@suvimutto. 7 Ma. accantaanupādāvimokkhenāti.
Parinibbuto 1- . na upeti saṅkhanti [2]- saṅkhaṃ na upeti uddesaṃ
na upeti gaṇanaṃ na upeti paṇṇattiṃ na upeti khattiyoti vā
brāhmaṇoti vā vessoti vā suddoti vā gahaṭṭhoti vā
pabbajitoti vā devoti vā manussoti vā rūpīti vā arūpīti vā
saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā so hetu
natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi yena saṅkhaṃ gaccheyyāti atthaṃ
paleti na upeti saṅkhaṃ. Tenāha bhagavā
acci yathā vātavegena khittaṃ (upasīvāti bhagavā)
atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ
evaṃ muni nāmakāyā vimutto
atthaṃ paleti na upeti saṅkhanti.
[271] Atthaṅgato so udavā so natthi
udāhu ve sassatiyā arogo
tamme munī sādhu viyākarohi
tathāhi te vidito esa dhammo.
[272] Atthaṅgato so udavā so natthīti so atthaṅgato
udāhu so 3- natthi so niruddho ucchinno vinaṭṭhoti atthaṅgato
so udavā so natthi.
[273] Udāhu ve sassatiyā arogoti udāhu [4]- dhuvo sassato
avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tattheva tiṭṭheyyāti udāhu ve
@Footnote: 1 Ma. ime pāṭhā natthi. 2 Ma. anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto.
@3 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 4 Ma. nicco.
Sassatiyā arogo.
[274] Tamme munī sādhu viyākarohīti tanti yaṃ pucchāmi yaṃ
yācāmi yaṃ ajjhesāmi yaṃ pasādemi . munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ
.pe. saṅgajālamaticca so muni . sādhu viyākarohīti sādhu ācikkhāhi
desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi
pakāsehīti tamme munī sādhu viyākarohi.
[275] Tathāhi te vidito esa dhammoti tathāhi te vidito
ñāto 1- tulito tīrito vibhāvito vibhūto esa dhammoti tathāhi
te vidito esa dhammo. Tenāha so brāhmaṇo
atthaṅgato so udavā so natthi
udāhu ve sassatiyā arogo
tamme munī sādhu viyākarohi
tathāhi te vidito esa dhammoti.
[276] Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)
yena naṃ vajju 2- taṃ tassa natthi
sabbesu dhammesu samūhatesu
samūhatā vādapathāpi sabbe.
[277] Atthaṅgatassa na pamāṇamatthīti atthaṅgatassa anupādisesāya
nibbānadhātuyā parinibbutassa rūpappamāṇaṃ natthi vedanāppamāṇaṃ
natthi saññāppamāṇaṃ natthi saṅkhārappamāṇaṃ natthi
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. vajjuṃ. evamuparipi.
Viññāṇappamāṇaṃ natthi [1]- na saṃvijjati na upalabbhati pahīnaṃ samucchinnaṃ
vūpasantaṃ paṭippassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti
atthaṅgatassa na pamāṇamatthi . upasīvāti bhagavāti upasīvāti
bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati . bhagavāti gāravādhivacanametaṃ
.pe. sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti upasīvāti
bhagavā.
[278] Yena naṃ vajju taṃ tassa natthīti yena [2]- rāgena vadeyyuṃ
yena dosena vadeyyuṃ yena mohena vadeyyuṃ yena mānena vadeyyuṃ
yāya diṭṭhiyā vadeyyuṃ yena uddhaccena vadeyyuṃ yāya vicikicchāya
vadeyyuṃ yehi anusayehi vadeyyuṃ rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti
vā vinibandhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti
vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā abhisaṅkhārānaṃ
pahīnattā gatiyā yena [2]- vadeyyuṃ nerayikoti vā tiracchānayonikoti
vā pittivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti
vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti
vā so hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi yena vadeyyuṃ
katheyyuṃ [3]- vohareyyunti yena naṃ vajju taṃ tassa natthi.
[279] Sabbesu dhammesu samūhatesūti sabbesu dhammesu sabbesu
khandhesu sabbesu āyatanesu sabbāsu dhātūsu sabbāsu gatīsu sabbāsu
upapattīsu sabbāsu paṭisandhīsu sabbesu bhavesu sabbesu saṃsāresu
@Footnote: 1 Ma. na sati. evamīdisesu ṭhānesu. 2 Ma. taṃ. 3 Ma. bhaṇeyyuṃ dīpeyyuṃ.
Sabbesu vaṭṭesu ūhatesu samūhatesu uddhatesu samuddhatesu uppātitesu
samuppātitesu pahīnesu samucchinnesu vūpasantesu paṭippassaddhesu
abhabbuppattikesu ñāṇagginā daḍḍhesūti sabbesu dhammesu
samūhatesu.
[280] Samūhatā vādapathāpi sabbeti vādapathā vuccanti kilesā
ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca . tassa vādā ca vādapathā ca
adhivacanāni ca adhivacanapathā ca nirutti ca niruttipathā ca paññatti
ca paññattipathā ca ūhatā samūhatā uddhatā samuddhatā uppātitā
samuppātitā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā
ñāṇagginā daḍḍhāti samūhatā vādapathāpi sabbe .
Tenāha bhagavā
atthaṅgatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)
yena naṃ vajju taṃ tassa natthi
sabbesu dhammesu samūhatesu
samūhatā vādapathāpi sabbeti.
Saha gāthāpariyosānā .pe. Satthā me bhante bhagavā sāvakohasmīti.
Upasīvamāṇavakapañhāniddeso chaṭṭho.
-------------
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 30 page 126-141.
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=30&item=242&items=39
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item_s.php?book=30&item=242&items=39&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=30&item=242&items=39
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=30&item=242&items=39
Study Atthakatha :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=30&i=242
The Pali Atthakatha in Thai :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=46&A=725
The Pali Atthakatha in Roman :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=46&A=725
Contents of The Tipitaka Volume 30
http://84000.org/tipitaka/read/?index_30
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
