บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[348] Tassa ce ānanda bhikkhuno iminā vihārena viharato caṅkamāya cittaṃ namati . so caṅkamati evaṃ maṃ caṅkamantaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantīti . Itiha tattha sampajāno hoti . tassa ce ānanda bhikkhuno iminā vihārena viharato ṭhānāya cittaṃ namati . so tiṭṭhati evaṃ maṃ ṭhitaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantīti. Itiha tattha sampajāno hoti. {348.1} Tassa ce ānanda bhikkhuno iminā vihārena viharato nisajjāya cittaṃ namati . so nisīdati evaṃ maṃ nisinnaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantīti. Itiha tattha sampajāno hoti. {348.2} Tassa ce ānanda bhikkhuno iminā vihārena viharato sayanāya cittaṃ namati . so sayati evaṃ maṃ sayantaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantīti . itiha tattha sampajāno hoti . tassa ce ānanda bhikkhuno iminā vihārena viharato bhāsāya cittaṃ namati . so yāyaṃ kathā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati seyyathīdaṃ rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā Yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā yānakathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthīkathā sūrakathā visikhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā evarūpaṃ 1- kathaṃ na kathessāmīti . itiha tattha sampajāno hoti . yā ca ayaṃ ānanda kathā abhisallekhikā cetovicāraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati seyyathīdaṃ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā iti evarūpaṃ kathaṃ kathessāmīti . Itiha tattha sampajāno hoti. {348.3} Tassa ce ānanda bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkāya cittaṃ namati . so yeme vitakkā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti seyyathīdaṃ kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko iti evarūpe vitakke na vitakkessāmīti. Itiha tattha sampajāno hoti. Ye ca kho [2]- ānanda vitakkā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāya seyyathīdaṃ nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko . iti evarūpe vitakke vitakkessāmīti. Itiha tattha sampajāno hoti. @Footnote: 1 Ma. Yu. iti evarūpiṃ . 2 Ma. Yu. etthantare imeti dissati. [349] Pañca kho ime ānanda kāmaguṇā katame pañca cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā sotaviññeyyā saddā ... ghānaviññeyyā gandhā ... Jivhāviññeyyā rasā ... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā ime kho ānanda pañca kāmaguṇā . Yattha bhikkhunā abhikkhaṇaṃ sakaṃ cittaṃ paccavekkhitabbaṃ atthi nu kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāroti . sace ānanda bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ pajānāti atthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāroti . evaṃ santametaṃ ānanda bhikkhu evaṃ pajānāti yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo so me appahīnoti [1]- sace panānanda bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ pajānāti natthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāroti . evaṃ santametaṃ ānanda bhikkhu evaṃ pajānāti yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo so me pahīnoti . itiha tattha sampajāno hoti. [350] Pañca kho ime ānanda upādānakkhandhā . yattha bhikkhunā udayabbayānupassinā vihātabbaṃ iti rūpaṃ iti rūpassa @Footnote: 1 Ma. Yu. etthantare itiha tattha sampajāno hotīti dissanti. Samudayo iti rūpassa atthaṅgamo iti vedanā ... iti saññā ... Iti saṅkhārā ... iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamoti . tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yo pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so pahīyati . evaṃ santametaṃ ānanda bhikkhu evaṃ pajānāti yo kho me pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so me pahīnoti . Itiha tattha sampajāno hoti . ime kho te ānanda dhammā ekantakusalāyatikā ariyā lokuttarā anavakkantā pāpimatā . taṃ kiṃ maññasi ānanda kaṃ atthavasaṃ sampassamāno arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ apipayujjamānoti . bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata bhante bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. [351] Na kho ānanda arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ yadidaṃ suttageyyaveyyākaraṇassa sotuṃ 1- taṃ kissa hetu dīgharattassa hi vo ānanda dhammā sutā dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā supaṭividdhā . yā ca kho ayaṃ ānanda kathā abhisallekhikā cetovicāraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati seyyathīdaṃ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā @Footnote: 1 Ma. suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ tassa hetu. Yu. suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇassa @hetu. Samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā evarūpiyā kho ānanda kathāya sotuṃ 1- arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ apipayujjamānoti . evaṃ sante ānanda ācariyūpaddavo hoti evaṃ sante antevāsūpaddavo hoti evaṃ sante brahmacārūpaddavo 2- hoti. [352] Kathañcānanda ācariyūpaddavo hoti . idhānanda ekacco satthā vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ . tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. So anvāvaṭṭesu 3- brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṃ 4- nikāmayati gedhaṃ āpajjati āvaṭṭati bāhullāya . Ayaṃ vuccatānanda upaddavo 5- ācariyo ācariyūpaddavena . Avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā . evaṃ kho ānanda ācariyūpaddavo hoti. [353] Kathañcānanda antevāsūpaddavo hoti . tasseva kho panānanda satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ . tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca . so @Footnote: 1 Ma. Yu. hetu . 2 brahmacariyūpaddavo . 3 Ma. anvāvaṭṭantesu. @4 Yu. mucchati . 5 Yu. upadduto. Anvāvaṭṭesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṃ nikāmayati gedhaṃ āpajjati āvaṭṭati bāhullāya . ayaṃ vuccatānanda upaddavo antevāsī antevāsūpaddavena . avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā . evaṃ kho ānanda antevāsūpaddavo hoti. [354] Kathañcānanda brahmacārūpaddavo hoti . idhānanda tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā . so vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ . tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca . so anvāvaṭṭesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca na mucchaṃ nikāmayati na gedhaṃ āpajjati na āvaṭṭati bāhullāya . tasseva kho panānanda satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno 1- vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ . tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca . so anvāvaṭṭesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṃ nikāmayati @Footnote: 1 Yu. vivekamanuyutto brūhayamāno. Gedhaṃ āpajjati āvaṭṭati bāhullāya . ayaṃ vuccati ānanda upaddavo brahmacārī brahmacārūpaddavena . avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho ānanda brahmacārūpaddavo hoti. {354.1} Tatrānanda yo ceva ācariyūpaddavo yo ca antevāsūpaddavo ayaṃ tehi brahmacārūpaddavo dukkhavipākataro ceva kaṭukavipākataro ca apica vinipātāya saṃvattati . tasmātiha maṃ ānanda mittavatāya samudācaratha mā sapattavatāya taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. [355] Kathañcānanda satthāraṃ sāvakā sapattavatāya samudācaranti no mittavatāya . idhānanda satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa sāvakā na sussusanti 1- na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ 2- upaṭṭhapenti vokkamma ca satthu sāsanaṃ 3- vattanti . evaṃ kho ānanda satthāraṃ sāvakā sapattavatāya samudācaranti no mittavatāya. [356] Kathañcānanda satthāraṃ sāvakā mittavatāya samudācaranti no sapattavatāya . idhānanda satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa sāvakā sussusanti sotaṃ odahanti aññā @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. sussūsanti . 2 Yu. aññaṃ cittanti dissati. na iti na dissati. @3 Ma. Yu. sāsanāti dissati. Cittaṃ 1- upaṭṭhapenti na ca vokkamma satthu sāsanaṃ vattanti . Evaṃ kho ānanda satthāraṃ sāvakā mittavatāya samudācaranti no sapattavatāya . tasmātiha maṃ ānanda mittavatāya samudācaratha mā sapattavatāya taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti . na te 2- ahaṃ ānanda tathā parakkamissāmi yathā kumbhakāro āmake āmakamatte . niggayhaniggayhāhaṃ ānanda vakkhāmi pavayhapavayhāhaṃ ānanda vakkhāmi yo sāro so ṭhassatīti. Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. Mahāsuññatasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. --------- @Footnote: 1 Yu. na aññaṃ cittanti dissati . 2 Ma. Yu. vo. Acchariyabbhūtadhammasuttaṃ [357] Evamme sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi acchariyaṃ āvuso abbhūtaṃ āvuso tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvakatā yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃnāmā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃgottā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃdhammā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃpaññā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃvihārī te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti . evaṃ vutte āyasmā ānando te bhikkhū etadavoca acchariyā ceva āvuso tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca abbhūtā ceva āvuso tathāgatā abbhūtadhammasamannāgatā cāti . ayañca hidaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ ayaṃ 1- antarākathā vippakatā hoti. [358] Atha bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane @Footnote: 1 ayaṃsaddo sabbattha natthi. Nisīdi . nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarākathā vippakatāti. Idha bhante amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi acchariyaṃ āvuso abbhūtaṃ āvuso tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvakatā yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati 1- evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi evaṃnāmā ... evaṃgottā ... Evaṃsīlā ... Evaṃdhammā ... Evaṃpaññā ... Evaṃvihārī ... Evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti evaṃ vutte bhante āyasmā ānando amhe etadavoca acchariyā ceva āvuso tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca abbhūtā ceva āvuso tathāgatā abbhūtadhammasamannāgatā cāti ayaṃ kho no bhante antarākathā vippakatā atha bhagavā anuppattoti. [359] Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi tasmātiha taṃ ānanda bhiyyoso mattāya paṭibhantu tathāgatassa acchariyā abbhūtadhammāti. [360] Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sato sampajāno ānanda bodhisatto tusitaṃ kāyaṃ upapajjīti . Yampi bhante sato sampajāno bodhisatto tusitaṃ kāyaṃ upapajji @Footnote: 1 Po. anussarissati. Idaṃpahaṃ bhante bhagavato acchariyaṃ abbhūtadhammaṃ dhāremi. [361] Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sato sampajāno ānanda bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsīti . Yampi bhante sato sampajāno bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi idaṃpahaṃ bhante bhagavato acchariyaṃ abbhūtadhammaṃ dhāremi. [362] Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ yāvatāyukaṃ ānanda bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsīti . yampi bhante yāvatāyukaṃ bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi idaṃpahaṃ bhante bhagavato acchariyaṃ abbhūtadhammaṃ dhāremi.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 14 page 238-248. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=14&item=348&items=15 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=14&item=348&items=15&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=14&item=348&items=15 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=14&item=348&items=15 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=14&i=348 Contents of The Tipitaka Volume 14 https://84000.org/tipitaka/read/?index_14 https://84000.org/tipitaka/english/?index_14
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]