[347] Athakho kevaṭṭa so mahābrahmā taṃ bhikkhuṃ bāhāyaṃ
gahetvā ekamantaṃ apanetvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca ime kho maṃ
bhikkhu brahmakāyikā devā evaṃ jānanti natthi kiñci brahmuno
aññātaṃ natthi kiñci brahmuno adiṭṭhaṃ natthi kiñci brahmuno
aviditaṃ natthi kiñci brahmuno asacchikatanti tasmā ahametesaṃ
sammukhā na byākāsiṃ ahaṃpi kho bhikkhu na jānāmi yatthime cattāro
mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu āpodhātu
Tejodhātu vāyodhātūti tasmā tiha bhikkhu tumhevetaṃ dukkaṭaṃ tumhevetaṃ
aparaddhaṃ yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ abhimuñcitvā 1- bahiddhā pariyeṭṭhiṃ āpajjasi
imassa pañhassa veyyākaraṇāya gaccha tvaṃ bhikkhu tameva bhagavantaṃ
upasaṅkamitvā imaṃ pañhaṃ puccha yathā te bhagavā byākaroti tathā
naṃ dhāreyyāsīti.
[348] Athakho kevaṭṭa so bhikkhu seyyathāpi nāma balavā puriso
sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya
evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi . athakho
so kevaṭṭa so bhikkhu maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ
nasinno kho kevaṭṭa so bhikkhu maṃ etadavoca kattha nu kho bhante
ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ paṭhavīdhātu
āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti.
{348.1} Evaṃ vutte ahaṃ kevaṭṭa taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ bhūtapubbaṃ
bhikkhu sāmuddikā bāṇijā tīradassiṃ sakuṇaṃ gahetvā nāvāya
ajjhogāhanti te atīradassiniyā nāvāya tīradassiṃ sakuṇaṃ
muñcanti so gacchati puratthimaṃ disaṃ gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ gacchati
pacchimaṃ disaṃ gacchati uttaraṃ disaṃ gacchati uddhaṃ disaṃ gacchati anudisaṃ
sace so samantā tīraṃ passati tathāpakkanto va hoti sace pana so
samantā tīraṃ na passati tameva nāvaṃ paccāgacchati ayameva kho tvaṃ
bhikkhu yato yāva brahmalokā pariyesamāno imassa
@Footnote: 1 Sī. atisitvā.
Pañhassa veyyākaraṇena ajjhagamā athakho mayhameva santike
paccāgato na kho eso bhikkhu pañho evaṃ pucchitabbo kattha nu
kho bhante ime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti seyyathīdaṃ
paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti . evañca kho so
bhikkhu pañho pucchitabbo.
[349] Kattha āpo ca paṭhavī ca tejo vāyo na gādhati
kattha dīghañca rassañca anuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ
kattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhatīti.
Tatra veyyākaraṇaṃ bhavati.
[350] Viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbato pabhaṃ
ettha āpo ca paṭhavī ca tejo vāyo na gādhati
ettha dīghañca rassañca anuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ
ettha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati
viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatīti.
Idamavoca bhagavā . attamano kevaṭṭo gahapatiputto bhagavato
bhāsitaṃ abhinandīti.
Kevaṭṭasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ.
------------------
Lohiccasuttaṃ dvādasamaṃ
[351] Evamme sutaṃ . ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ
caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena
sālavatikā tadavasari . tena kho pana samayena lohicco brāhmaṇo
sālavatikaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ
raññā pasenadikosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.
[352] Tena kho pana samayena lohiccassa brāhmaṇassa evarūpaṃ
pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti idha samaṇo vā brāhmaṇo
vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa
āroceyya kiñhi paro parassa karissati seyyathāpi nāma purāṇaṃ
bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ sampadamidaṃ
pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . assosi
kho lohicco brāhmaṇo samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto
sakyakulā pabbajito kosalesu cārikañcaramāno mahatā bhikkhusaṃghena
saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sālavatikaṃ anuppatto taṃ kho pana
bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo kittisaddo abbhuggato itipi so
bhagavā .pe. buddho bhagavāti so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ
sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedeti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ
Pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ pakāseti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
[353] Athakho lohicco brāhmaṇo rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesi
ehi tvaṃ samma rosike yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama
upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha lohicco bho gotama brāhmaṇo
bhavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ
pucchatīti evañca vadehi adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo lohiccassa
brāhmaṇassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti . evaṃ bhanteti
kho rosiko nhāpiko lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena
bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho rosiko nhāpiko bhagavantaṃ etadavoca
lohicco bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ
lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti adhivāsetu kira
bhante bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ
bhikkhusaṃghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
[354] Athakho rosiko nhāpito bhagavato adhivāsanaṃ viditvā
uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena lohicco
brāhmaṇo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā lohiccaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca
avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhagavantaṃ lohicco bhante
Brāhmaṇo bhagavantaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ
pucchati evañca vadeti adhivāsetu kira bhante bhagavā lohiccassa
brāhmaṇassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti adhivuṭṭhañca
pana tena bhagavatāti . athakho lohicco brāhmaṇo tassā rattiyā
accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādetvā
rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesi ehi tvaṃ samma rosike yena samaṇo
gotamo tenupasaṅkama upasaṅkamitvā samaṇassa gotamassa kālaṃ
ārocehi kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti . evaṃ bhoti kho
rosiko nhāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena
bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
aṭṭhāsi . ekamantaṃ ṭhito kho rosiko nhāpito bhagavato kālaṃ
ārocesi kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti.
[355] Athakho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya
saddhiṃ bhikkhusaṃghena yena sālavatikā tenupasaṅkami.
{355.1} Tena kho pana samayena rosiko nhāpito bhagavantaṃ piṭṭhito
piṭṭhito anubandho hoti . athakho rosiko nhāpito bhagavantaṃ etadavoca
lohiccassa bhante brāhmaṇassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti
idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ
adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissati seyyathāpi
nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ
Sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti
sādhu bhante bhagavā lohiccaṃ brāhmaṇaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā
vivecetūti . appevanāma siyā rosike appevanāma siyā rosiketi.
Athakho bhagavā yena lohiccassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . athakho lohicco
brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādanīyena
bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
[356] Athakho lohicco brāhmaṇo bhagavantaṃ bhuttāviṃ
onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi .
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho lohiccaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca saccaṃ
kira lohicca te evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ idha samaṇo
vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā
na parassa āroceyya kiñhi paro parassa karissati seyyathāpi
nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ
sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti .
Evaṃ bho gotama . taṃ kiṃ maññasi lohicca nanu tvaṃ sālavatikaṃ
ajjhāvasasīti . evaṃ bho gotama . yo nu kho lohicca evaṃ vadeyya
lohicco brāhmaṇo sālavatikaṃ ajjhāvasati yā sālavatikāya
samudayaṃ sañjāti lohicco va taṃ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya
na aññesaṃ dadeyyāti evaṃvādī so ye taṃ upajīvanti tesaṃ
Antarāyakaro vā hoti no vāti.
{356.1} Antarāyakaro bho gotama . antarāyakaro samāno
hitānukampī vā tesaṃ hoti ahitānukampī vāti . ahitānukampī bho
gotama . ahitānukampissa mettaṃ vā tesu cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti
sapattikaṃ vāti . sapattikaṃ bho gotama . sapattike citte paccupaṭṭhite
micchādiṭṭhi vā hoti sammādiṭṭhi vāti . micchādiṭṭhi bho gotama .
Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi
nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā.
[357] Taṃ kiṃ maññasi lohicca nanu rājā pasenadikosalo
kāsikosalaṃ ajjhāvasatīti . evaṃ bho gotama . yo nu kho lohicca
evaṃ vadeyya rājā pasenadikosalo kāsikosalaṃ ajjhāvasati
yā kāsikosale samudayaṃ sañjāti rājā va taṃ pasenadikosalo
ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti evaṃvādī so ye
rājānaṃ pasenadikosalaṃ upajīvanti tumhe ceva aññe ca tesaṃ
antarāyakaro vā hoti no vāti.
{357.1} Antarāyakaro bho gotama . antarāyakaro samāno
hitānukampī vā tesaṃ hoti ahitānukampī vāti . ahitānukampī bho
gotama . ahitānukampissa mettaṃ vā tesu cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti
sapattikaṃ vāti . sapattikaṃ bho gotama . sapattike citte paccupaṭṭhite
micchādiṭṭhi vā hoti sammādiṭṭhi vāti . micchādiṭṭhi bho gotama .
Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi
nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā.
[358] Iti kira lohicca yo evaṃ vadeyya lohicco brāhmaṇo
sālavatikaṃ ajjhāvasati yā sālavatikāya samudayaṃ sañjāti lohicco
va taṃ brāhmaṇo ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti
evaṃvādī so ye taṃ upajīvanti tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro
samāno ahitānukampī hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ
hoti sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . evameva
kho lohicca yo evaṃ vadeyya idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ
dhammaṃ adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya
kiñhi paro parassa karissatīti.
{358.1} Seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ .pe. karissatīti .
Evaṃvādī so ye te kulaputtā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma
evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchanti sotāpattiphalaṃpi sacchikaronti
sakadāgāmiphalaṃpi sacchikaronti anāgāmiphalaṃpi sacchikaronti arahattaṃpi
sacchikaronti ye cime dibbā gabbhā paripācenti dibbānaṃ bhavānaṃ
abhinibbattiyā tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno
ahitānukampī hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti
sapattike citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ
lohicca dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā.
[359] Iti kira lohicca yo evaṃ vadeyya rājā pasenadikosalo
kāsikosalaṃ ajjhāvasati yā kāsikosale samudayaṃ sañjāti rājā va
Taṃ pasenadikosalo ekako paribhuñjeyya na aññesaṃ dadeyyāti
evaṃvādī so ye rājānaṃ pasenadikosalaṃ upajīvanti tumhe ceva
aññe ca tesaṃ antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno ahitānukampī
hoti ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattike
citte paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . evameva kho lohicca
yo evaṃ vadeyya idha samaṇo vā brāhmaṇo vā kusalaṃ dhammaṃ
adhigaccheyya kusalaṃ dhammaṃ adhigantvā na parassa āroceyya kiñhi
paro parassa karissatīti.
{359.1} Seyyathāpi nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ
navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakammaṃ lobhadhammaṃ vadāmi
kiñhi paro parassa karissatīti . evaṃvādī so ye te kulaputtā
tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchanti
sotāpattiphalaṃpi sacchikaronti sakadāgāmiphalaṃpi sacchikaronti
anāgāmiphalaṃpi sacchikaronti arahattaṃpi sacchikaronti ye cime
dibbā gabbhā paripācenti dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyā tesaṃ
antarāyakaro hoti antarāyakaro samāno ahitānukampī hoti
ahitānukampissa sapattikaṃ cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sapattike citte
paccupaṭṭhite micchādiṭṭhi hoti . micchādiṭṭhissa kho ahaṃ lohicca
dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā.
[360] Tayo khome lohicca satthāro ye loke codanārahā yo
ca panevarūpe satthāro codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā
Anavajjā katame tayo idha lohicca ekacco satthā yassatthāya
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti svāssa sāmaññattho
ananuppatto hoti . so taṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ
dhammaṃ deseti idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . Tassa sāvakā na
sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti vokkamma
ca satthu sāsanā vattanti . so evamassa codetabbo āyasmā
kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito so te sāmaññattho
ananuppatto taṃ tvaṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ
desesi idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa te sāvakā na
sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti vokkamma
ca satthu sāsanā vattanti seyyathāpi nāma osakkantiyā vā
usakkeyya parammukhiṃ vā āliṅgeyya evaṃ sampadamidaṃ pāpakaṃ
lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . ayaṃ kho lohicca
paṭhamo satthā yo loke codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ
codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā.
[361] Puna caparaṃ lohicca idhekacco satthā yassatthāya agārasmā
anagāriyaṃ pabbajito hoti svāssa sāmaññattho ananuppatto
hoti . so taṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā sāvakānaṃ dhammaṃ
deseti idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa te sāvakā
sussanti sotaṃ odahanti aññācittaṃ upaṭṭhapenti na ca vokkamma
Satthu sāsanā vattanti . so evamassa codetabbo āyasmā
kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so te
sāmaññattho ananuppatto taṃ tvaṃ sāmaññatthaṃ ananupāpuṇitvā
sāvakānaṃ dhammaṃ desesi idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . Tassa
te sāvakā sussanti sotaṃ odahanti aññācittaṃ upaṭṭhapenti
na ca vokkamma satthu sāsanā vattanti seyyathāpi nāma sakaṃ khettaṃ
ohāya parakkhettaṃ niddāyitabbaṃ maññeyya evaṃ sampadamidaṃ
pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti . ayaṃ
kho lohicca dutiyo satthā yo loke codanāraho yo ca panevarūpaṃ
satthāraṃ codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā.
[362] Puna caparaṃ lohicca idhekacco satthā yassatthāya
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti svāssa sāmaññattho
anuppatto hoti . so taṃ sāmaññatthaṃ anupāpuṇitvā sāvakānaṃ
dhammaṃ deseti idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . tassa sāvakā
na sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti
vokkamma ca satthu sāsanā vattanti . so evamassa codetabbo
āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito so
te sāmaññattho anuppatto taṃ tvaṃ sāmaññatthaṃ anupāpuṇitvā
sāvakānaṃ dhammaṃ desesi idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti . Tassa
te sāvakā na sussanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ
Upaṭṭhapenti vokkamma ca satthu sāsanā vattanti seyyathāpi
nāma purāṇaṃ bandhanaṃ chinditvā aññaṃ navaṃ bandhanaṃ kareyya evaṃ
sampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmi kiñhi paro parassa karissatīti .
Ayaṃ kho lohicca tatiyo satthā yo loke codanāraho yo ca panevarūpaṃ
satthāraṃ codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā .
Ime kho lohicca tayo satthāro ye loke codanārahā yo ca panevarūpe
satthāro codeti sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjāti.
[363] Evaṃ vutte lohicco brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca
atthi pana bho gotama koci satthā yo loke na codanārahoti .
Atthi kho lohicca satthā yo loke na codanārahoti . katamo
pana bho gotama satthā yo loke na codanārahoti.
{363.1} Idha lohicca tathāgato loke uppajjati arahaṃ
sammāsambuddho .pe. (yathā sāmaññaphale evaṃ vitthāretabbaṃ)
.pe. evaṃ kho lohicca bhikkhu sīlasampanno hoti .pe. paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ
visesaṃ adhigacchati . ayaṃ kho lohicca satthā yo loke na codanāraho
yo panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā abhūtā atacchā adhammikā
sāvajjā .pe. dutiyaṃ jhānaṃ . tatiyaṃ jhānaṃ . catutthaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako evarūpaṃ
uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati . ayaṃpi kho lohicca satthā yo loke
Na codanāraho yo ca panevarūpaṃ satthāraṃ codeti sā codanā
abhūtā atacchā adhammikā sāvajjā .pe. ñāṇadassanāya cittaṃ
abhinīharati abhininnāmeti . yasmiṃ kho lohicca satthari sāvako
evarūpaṃ .pe. nāparaṃ itthattāyāti pajānāti . yasmiṃ kho
lohicca satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati . ayaṃ
kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarūpaṃ
satthāraṃ codeti sā codanā abhūtā atacchā adhammikā sāvajjāti.
[364] Evaṃ vutte lohicco brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca
seyyathāpi bho gotama puriso purisaṃ narakapapātaṃ papatantaṃ kesesu
gahetvā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyya evamevāhaṃ bhotā gotamena
narakapapātaṃ papatanto uddharitvā thale patiṭṭhāpito abhikkantaṃ
bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ
vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ
ācikkheyya .pe. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti .pe.
Lohiccasuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.
------------
Tevijjasuttaṃ terasamaṃ
[365] Evamme sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikañcaramāno
mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena manasākatannāma
kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari . tatra sudaṃ bhagavā manasākate viharati
uttarena manasākatassa aciravatiyā nadiyā tīre ambavane.
[366] Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā
brāhmaṇamahāsālā manasākate paṭivasanti seyyathīdaṃ vaṅkī brāhmaṇo
tārukkho brāhmaṇo pokkharasāti brāhmaṇo jāṇussoni *- brāhmaṇo
todeyyabrāhmaṇo aññe ca abhiññātā abhiññātā
brāhmaṇamahāsālā . athakho vāseṭṭhabhāradvājānaṃ māṇavānaṃ
jaṅghavihāraṃ anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ maggāmagge kathā udapādi
vāseṭṭho māṇavo evamāha ayameva ujumaggo ayamañjasāyano
niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya yvāyaṃ akkhāto
brāhmaṇena pokkharasātināti . bhāradvājopi māṇavo evamāha
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāya yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenāti .
Neva kho asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ na
pana asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ.
@Footnote:* mīkārkṛ´์ khagœ jāṇusoni peḌna jāṇussoni
[367] Athakho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi
ayaṃ kho pana bhāradvāja samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā
pabbajito manasākate viharati uttarena manasākatassa aciravatiyā
nadiyā tīre ambavane taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃkalyāṇo
kittisaddo abbhuggato itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho .pe.
Bhagavāti āyāma bhāradvāja yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma
upasaṅkamitvā etamatthaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pucchissāma yathā no samaṇo
gotamo byākarissati tathā naṃ dhāressāmāti . evaṃ bhoti kho
bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.
[368] Athakho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā
tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu . ekamantaṃ nisinno
kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca idha bho gotama amhākaṃ
jaṅghavihāraṃ anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ maggāmagge kathā
udapādi ahaṃ evaṃ vadāmi ayameva ujumaggo ayamañjasāyano
niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya yvāyaṃ akkhāto
brāhmaṇena pokkharasātināti bhāradvājo māṇavo evamāha
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāya yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenāti ettha
bho gotama attheva viggaho atthi vivādo atthi nānāvādoti. Iti
Kira vāseṭṭha tvaṃ evaṃ vadesi ayameva ujumaggo ayamañjasāyano
niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāya yvāyaṃ akkhāto
brāhmaṇena pokkharasātināti bhāradvājo māṇavo evamāha
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāya yvāyaṃ akkhāto akkhāto brāhmaṇena tārukkhenāti
atha kismiṃ pana vo vāseṭṭha viggaho kismiṃ vivādo kismiṃ nānāvādoti.
{368.1} Maggāmagge bho gotama kiñcāpi bho gotama brāhmaṇā
nānāmagge paññapenti addhariyā brāhmaṇā tittiriyā brāhmaṇā
chandokā brāhmaṇā bavharidhā brāhmaṇā athakho sabbāni tāni
niyyānikāni niyyanti takkarassa brahmasahabyatāya seyyathāpi bho
gotama gāmassa vā nigamassa vā avidūre bahūni cepi nānāmaggāni bhavanti
athakho sabbāni tāni gāmasamosaraṇāni bhavanti evameva kho bho gotama
kiñcāpi brāhmaṇā nānāmagge paññapenti addhariyā brāhmaṇā
tittiriyā brāhmaṇā chandokā brāhmaṇā bavharidhā brāhmaṇā athakho
sabbāni tāni niyyānikāni niyyanti takkarassa brahmasahabyatāyāti .
Niyyantīti vāseṭṭha vadesi.
{368.2} Niyyantīti bho gotama vadāmi . niyyantīti vāseṭṭha
vadesi . niyyantīti bho gotama vadāmi . Niyyantīti vāseṭṭha vadesi.
Niyyantīti bho gotama vadāmīti.
[369] Kiṃ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ekabrāhmaṇopi yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho
Gotama . kiṃ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ekācariyopi yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho
gotama . kiṃ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ācariyapācariyopi yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho
gotama . kiṃ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
yāva sattamācariyamahayugā yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no
hidaṃ bho gotama . kiṃ pana vāseṭṭha atthi ye te tevijjānaṃ
brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro
yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā purāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ
samīhitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti
seyyathīdaṃ aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī
aṅgiraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu tepi naṃ evamāhaṃsu
mayametaṃ jānāma mayametaṃ passāma yattha vā brahmā yena vā
brahmā yahiṃ vā brahmāti. No hidaṃ bho gotama.
[370] Iti kira vāseṭṭha natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ekabrāhmaṇopi yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho
gotama . kiṃ pana vāseṭṭha natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ekācariyopi yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho gotama.
Kiṃ pana vāseṭṭha natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācariyapācariyopi
yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho gotama .
Kiṃ pana vāseṭṭha natthi koci tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva
sattamācariyamahayugā yena brahmā sakkhi diṭṭhoti . no hidaṃ bho
gotama . kiṃ pana vāseṭṭha yepi te kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ
etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samīhitaṃ
tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti
seyyathīdaṃ aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aṅgiraso
bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu tepi naṃ evamāhaṃsu mayametaṃ
jānāma mayametaṃ passāma yattha vā brahmā yena vā brahmā
yahiṃ vā brahmāti . te va tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu
mayaṃ na jānāma mayaṃ na passāma tassa sahabyatāya maggaṃ desema
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāyāti.
[371] Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha nanu evaṃ sante tevijjānaṃ
brāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho
bho gotama evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ
bhāsitaṃ sampajjatīti . sādhu vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaṃ na
jānanti yaṃ na passanti tassa sahabyatāya maggaṃ desissanti
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . seyyathāpi vāseṭṭha
Andhaveṇīparaṃparasaṃsattā purimopi na passati majjhimopi na passati
pacchimopi na passati evameva kho vāseṭṭha andhaveṇūpamaṃ maññe
tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ purimopi na passati majjhimopi na
passati pacchimopi na passati tesamidaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
bhāsitaṃ hassakaṃyeva sampajjati nāmakaṃyeva sampajjati rittakaṃyeva
sampajjati tucchakaṃyeva sampajjati . taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha passanti
tevijjā brāhmaṇā candimasuriye aññe vāpi bahū janā yato ca
candimasuriyā uggacchanti yattha ca ogacchanti āyācanti thomayanti
pañjalikā namassamānā anuparivattantīti . evaṃ bho gotama passanti
tevijjā brāhmaṇā candimasuriye aññe vāpi bahū janā yato ca
candimasuriyā uggacchanti yattha ca ogacchanti āyācanti thomayanti
pañjalikā namassamānā anuparivattantīti.
[372] Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha yaṃ passanti tevijjā brāhmaṇā
candimasuriye aññe vāpi bahū janā yato ca candimasuriyā uggacchanti
yattha ca ogacchanti āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā
anuparivattantīti tesampi pahonti tevijjā brāhmaṇā candimasuriyānaṃ
sahabyatāya maggaṃ desetuṃ ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko
niyyāti takkarassa candimasuriyānaṃ sahabyatāyāti . no hidaṃ bho gotama.
Iti kira vāseṭṭha yaṃ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye
aññe vāpi bahū janā yato ca candimasuriyā uggacchanti
Yattha ca ogacchanti āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā
anuparivattanti tesaṃpi na pahonti candimasuriyānaṃ sahabyatāya maggaṃ
desetuṃ ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti
takkarassa candimasuriyānaṃ sahabyatāyāti kiṃ pana na kira tevijjehi
brāhmaṇehi brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ācariyehi brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
ācariyapācariyehi brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
yāva sattamācariyamahayugā brahmā sakkhi diṭṭho yepi kira tevijjānaṃ
brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro
yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ
samīhitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti
seyyathīdaṃ aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aṅgiraso
bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu tepi naṃ evamāhaṃsu mayametaṃ
jānāma mayametaṃ passāma yattha vā brahmā yena vā brahmā
yahiṃ vā brahmāti . te va tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu
yaṃ na jānāma yaṃ na passāma tassa sahabyatāya maggaṃ desema
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāyāti.
[373] Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha nanu evaṃ sante tevijjānaṃ
brāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bho
Gotama evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ
sampajjatīti . sādhu vāseṭṭha te ca vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā
yaṃ na jānanti yaṃ na passanti tassa sahabyatāya maggaṃ desessanti
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
[374] Seyyathāpi vāseṭṭha puriso evaṃ vadeyya ahaṃ yā
imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemīti . tamenaṃ
evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi
jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ khattiyiṃ vā brāhmaṇiṃ vā vessiṃ vā
suddiṃ vāti . iti puṭṭho noti vadeyya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ
ambho purisa yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi taṃ
janapadakalyāṇiṃ evaṃnāmā vā evaṃgottā vā dīghā vā rassā
vā majjhimā vā kāḷikā vā sāmā vā maṅguracchavi vāti amukasmiṃ
gāme vā nigame vā nagare vāti . iti puṭṭho noti vadeyya.
Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi
taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti. Iti puṭṭho āmāti vadeyya.
{374.1} Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha nanu evaṃ sante tassa purisassa
appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bho gotama evaṃ sante
tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . evameva kho
vāseṭṭha na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhi diṭṭho .pe.
[375] Seyyathāpi vāseṭṭha puriso cātummahāpathe nisseṇiṃ
kareyya pāsādassa ārohanāya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa
yaṃ tvaṃ pāsādassa ārohanāya nisseṇiṃ karosi jānāsi taṃ pāsādaṃ
puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya
uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjho vāti . iti
puṭṭho noti vadeyya . tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ ambho purisa yaṃ tvaṃ
na jānāsi na passasi tassa tvaṃ pāsādassa ārohanāya nisseṇiṃ
karosīti . iti puṭṭho āmāti vadeyya . taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha
nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti .
Addhā bho gotama evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ
sampajjatīti.
{375.1} Evameva kho vāseṭṭha na kira tevijjehi brāhmaṇehi
brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācariyehi
brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ ācariyapācariyehi
brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ yāva
sattamācariyamahayugā brahmā sakkhi diṭṭho yepi kira tevijjānaṃ
brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro
yesamidaṃ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ
samīhitaṃ tadanugāyanti tamanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti
seyyathīdaṃ aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aṅgiraso
bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu tepi na evamāhaṃsu mayametaṃ
Jānāma mayametaṃ passāma yattha vā brahmā yena vā brahmā
yahiṃ vā brahmāti . te va tevijjā brāhmaṇā evamāhaṃsu yaṃ na
jānāma yaṃ na passāma tassa sahabyatāya maggaṃ desema ayameva
ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāyāti.
{375.2} Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha nanu evaṃ sante tevijjānaṃ
brāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti . addhā kho bho
gotama evaṃ sante tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ appāṭihirikataṃ bhāsitaṃ
sampajjatīti . sādhu vāseṭṭha te ca vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā
yaṃ na jānanti yaṃ na passanti tassa sahabyatāya maggaṃ desessanti
ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa
brahmasahabyatāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
[376] Seyyathāpi vāseṭṭha ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa
samatittikā kākapeyyā athakho puriso āgaccheyya pāratthiko
pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo so orime tīre ṭhito
pārimantīraṃ avheyya ehi pārā pāraṃ ehi pārā pāranti . taṃ
kiṃ maññasi vāseṭṭha api nu tassa purisassa avhāyanahetu vā
āyācanahetu vā patthanahetu vā abhinandanahetu vā aciravatiyā
nadiyā pārimantīraṃ orimantīraṃ āgaccheyyāti . no hidaṃ bho gotama.
Evameva kho vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā
te dhamme pahāya vattamānā ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā
Te dhamme samādāya vattamānā evamāhaṃsu indaṃ avhayāma somaṃ
avhayāma varuṇaṃ avhayāma isānaṃ avhayāma pajāpatiṃ avhayāma
brahmānaṃ avhayāma mahindaṃ avhayāmāti . te ca vāseṭṭha
tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya
pavattamānā ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya
vattamānā avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanahetu vā
abhinandanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmānaṃ sahabyūpagā
bhavissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
[377] Seyyathāpi vāseṭṭha ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa
samatittikā kākapeyyā atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī
pāragāmī pāraṃ taritukāmo so orime tīre daḷhāya rajjuyā
pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandho taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha nanu so
puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimantīraṃ gaccheyyāti .
No hidaṃ bho gotama.
{377.1} Evameva kho vāseṭṭha pañcime kāmaguṇā ariyassa
vinaye adduntipi vuccanti bandhanantipi vuccanti katame pañca
cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā
rajaniyā sotaviññeyyā saddā .pe. ghānaviññeyyā gandhā .
Jivhāviññeyyā rasā . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā
kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajaniyāti . ime kho
vāseṭṭha pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye adduntipi
Vuccanti bandhanantipi vuccanti ime kho vāseṭṭha pañca kāmaguṇe
tevijjā brāhmaṇā gadhitā mucchitā ajjhosannā anādīnavadassāvino
anissaraṇapaññā paribhuñjanti . te ca vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā
ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā ye dhammā
abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā pañca kāmaguṇe
gadhitā mucchitā ajjhosannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā
paribhuñjanti kāmachandabandhā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmānaṃ
sahabyūpagā bhavissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
[378] Seyyathāpi vāseṭṭha ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa
samatittikā kākapeyyā athakho puriso āgaccheyya pāratthiko
pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo so orime tīre sasīsaṃ
pārupitvā nipajjeyya . taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha api nu kho so
puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimantīraṃ gaccheyyāti. No
hidaṃ bho gotama . evameva kho vāseṭṭha pañcime nīvaraṇā ariyassa
vinaye āvaraṇātipi vuccanti nīvaraṇātipi vuccanti onāhanātipi
vuccanti pariyohanātipi vuccanti katame pañca kāmachandanīvaraṇaṃ
byāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ
vicikicchānīvaraṇaṃ ime kho vāseṭṭha pañca nīvaraṇā ariyassa vinaye
āvaraṇātipi vuccanti nīvaraṇātipi vuccanti onāhanātipi vuccanti
pariyohanātipi vuccanti.
[379] Imehi kho vāseṭṭha pañcahi nīvaraṇehi tevijjā brāhmaṇā
āvuṭā nivuṭā ophutā pariyonaddhā . te ca vāseṭṭha tevijjā
brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā
ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā pañcahi
nīvaraṇehi āvuṭā nivuṭā ophutā pariyonaddhā te kāyassa bhedā
parammaraṇā brahmasahabyūpagā bhavissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
[380] Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ
vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ sapariggaho vā
brahmā apariggaho vāti . apariggaho bho gotama. Saveracitto vā
averacitto vāti . averacitto bho gotama . sabyāpajjhacitto
vā abyāpajjhacitto vāti . abyāpajjhacitto bho gotama .
Saṃkiliṭṭhacitto vā asaṃkiliṭṭhacitto vāti . asaṃkiliṭṭhacitto bho
gotama. Vasavatti vā avasavatti vāti. Vasavatti bho gotama.
{380.1} Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha sapariggahā vā tevijjā brāhmaṇā
apariggahā vāti . sapariggahā bho gotama. Saveracittā vā averacittā
vāti . saveracittā bho gotama. Sabyāpajjhacittā vā abyāpajjhacittā
vāti . sabyāpajjhacittā bho gotama. Saṃkiliṭṭhacittā vā asaṃkiliṭṭhacittā
vāti . saṃkiliṭṭhacittā bho gotama . vasavattī vā avasavattī vāti.
Avasavattī bho gotama.
[381] Iti kira te vāseṭṭha sapariggahā tevijjā brāhmaṇā
apariggaho brahmā api nu kho sapariggahānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
apariggahena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametīti . No hetaṃ bho gotama.
Sādhu vāseṭṭha te ca vāseṭṭha sapariggahā tevijjā brāhmaṇā
kāyassa bhedā parammaraṇā apariggahassa brahmuno sahabyūpagā
bhavissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
{381.1} Iti kira te vāseṭṭha saveracittā tevijjā brāhmaṇā
averacitto brahmā api nu kho saveracittānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ
averacittena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametīti. No hetaṃ bho gotama.
Iti kira te vāseṭṭha sabyāpajjhacittā tevijjā brāhmaṇā
abyāpajjhacitto brahmā saṃkiliṭṭhacittā tevijjā brāhmaṇā
asaṃkiliṭṭhacitto brahmā avasavattī tevijjā brāhmaṇā vasavatti
brahmā api nu kho avasavattīnaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ vasavattinā
brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametīti . no hetaṃ bho gotama . sādhu
vāseṭṭha te ca vāseṭṭha avasavattī tevijjā brāhmaṇā kāyassa
bhedā parammaraṇā vasavattissa brahmuno sahabyūpagā bhavissantīti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati . idha kho pana te vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā
āsīditvā saṃsīdanti saṃsīditvā visattaṃ pāpuṇanti sukhataraṃ maññe
taranti tasmā idaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ tevijjāiriṇantipi
vuccati tevijjāvivanantipi vuccati tevijjābyasanantipi vuccatīti.
[382] Evaṃ vutte vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca
sutaṃ metaṃ bho gotama samaṇo gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ
jānātīti . taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha āsanne ito manasākataṃ
na ito dūre manasākatanti . evaṃ bho gotama āsanne ito
manasākataṃ na ito dūre manasākatanti . taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha idha
puriso manasākate jātasaṃvaḍḍho tamenaṃ manasākatā tāvadeva avasataṃ
manasākatassa maggaṃ puccheyyaṃ siyā nu kho vāseṭṭha tassa purisassa
manasākate jātasaṃvaḍḍhassa manasākatassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ
vā vitthāyitattaṃ vāti . no hidaṃ bho gotama. Taṃ kissa hetu. Asuko
hi bho gotama puriso manasākate jātasaṃvaḍḍho tassa sabbāneva
manasākatassa maggāni suviditānīti . siyā kho vāseṭṭha tassa purisassa
manasākate jātasaṃvaḍḍhassa manasākatassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ
vā vitthāyitattaṃ vā na tveva tathāgatassa brahmaloke vā brahmalokagāminiyā
vā paṭipadāya puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā brahmānañcāhaṃ
vāseṭṭha pajānāmi brahmalokañca brahmalokagāminiñca paṭipadaṃ
yathāpaṭipanno ca brahmā brahmalokaṃ upapanno tañca pajānāmīti.
[383] Evaṃ vutte vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ etadavoca sutaṃ
metaṃ bho gotama samaṇo gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ
desetīti sādhu no bhavaṃ bho gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ
Desetu ullumpatu bhavaṃ bho gotamo brāhmaṇiṃ pajanti . tenahi
vāseṭṭha suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti . evaṃ bhoti kho
vāseṭṭho māṇavo bhagavato paccassosi.
{383.1} Bhagavā etadavoca idha vāseṭṭha tathāgato loke uppajjati
arahaṃ sammāsambuddho .pe. (yathā sāmaññaphalaṃ evaṃ vitthāretabbaṃ) .pe.
Evaṃ kho vāseṭṭha bhikkhu sīlasampanno hoti .pe. Tassime pañca nīvaraṇe
pahīne attani samanupassato pāmujjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati
pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti sukhino cittaṃ
samādhiyati . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati
tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi
sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena
mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati .
Seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṃkhadhamo appakasireneva catuddisā
viññāpeyya evameva kho vāseṭṭha evaṃ bhāvitāya mettāya
cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati na taṃ
tatrāvatiṭṭhati. Ayaṃpi kho vāseṭṭha brahmānaṃ sahabyatāya maggo.
[384] Puna caparaṃ vāseṭṭha bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā .pe.
Muditāsahagatena cetasā .pe. upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ
pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ
sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena
Cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena
pharitvā viharati . seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṃkhadhamo
appakasireneva catuddisā viññāpeyya evameva kho vāseṭṭha evaṃ
bhāvitāya upekkhāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ
tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhati . ayaṃ kho vāseṭṭha brahmānaṃ
sahabyatāya maggo.
{384.1} Taṃ kiṃ maññasi vāseṭṭha evaṃvihārī bhikkhu sapariggaho
vā apariggaho vāti . apariggaho bho gotama . saveracitto vā
averacitto vāti . averacitto bho gotama . sabyāpajjhacitto vā
abyāpajjhacitto vāti . abyāpajjhacitto bho gotama . Saṃkiliṭṭhacitto
vā asaṃkiliṭṭhacitto vāti . asaṃkiliṭṭhacitto bho gotama. Vasavatti vā
avasavatti vāti . vasavatti bho gotama . Iti kira vāseṭṭha apariggaho
bhikkhu apariggaho brahmā api nu kho apariggahassa bhikkhuno
apariggahena brahmunā saddhiṃ saṃsandati sametīti . evaṃ bho gotama.
Sādhu vāseṭṭha so ca vāseṭṭha apariggaho bhikkhu kāyassa bhedā
parammaraṇā apariggahassa brahmuno sahabyūpago bhavissatīti ṭhānametaṃ
vijjati . iti kira vāseṭṭha averacitto bhikkhu averacitto brahmā .pe.
Abyāpajjhacitto bhikkhu abyāpajjhacitto brahmā . asaṃkiliṭṭhacitto
bhikkhu asaṃkiliṭṭhacitto brahmā . vasavatti bhikkhu vasavatti brahmā
api nu kho vasavattissa bhikkhuno vasavattinā brahmunā saddhiṃ saṃsandati
Sametīti . evaṃ bho gotama . Sādhu vāseṭṭha so ca vāseṭṭha vasavatti
bhikkhu kāyassa bhedā parammaraṇā vasavattissa brahmuno sahabyūpago
bhavissatīti. Ṭhānametaṃ vijjatīti.
[385] Evaṃ vutte vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṃ etadavocuṃ
abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama
nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ
ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni
dakkhantīti evameva kho bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito
ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṃghañca upāsake
no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgateti.
Tevijjasuttaṃ terasamaṃ niṭṭhitaṃ.
--------------
Tassuddānaṃ
brahmā sāmañña ambaṭṭha soṇakūṭa mahāli jālinī
sīhapoṭṭhapādasubho kevaṭṭo lohicca tevijjā terasāti.
Sīlakkhandhavaggo niṭṭhito.
The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 9 page 281-312.
https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=9&item=347&items=39
Classified by [Item Number] :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=9&item=347&items=39&mode=bracket
Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :-
https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=9&item=347&items=39
Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :-
https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=9&item=347&items=39
Study Atthakatha :-
https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=9&i=347
Contents of The Tipitaka Volume 9
https://84000.org/tipitaka/read/?index_9
https://84000.org/tipitaka/english/?index_9
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐.
การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน.
หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]
