บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 12 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 4 : Sutta. Ma. Mū.
[482] Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti . yassakassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti kodhanassa kodho pahīno hoti upanāhissa upanāho pahīno hoti makkhissa makkho pahīno hoti paḷāsissa paḷāso pahīno hoti issukissa issā pahīnā hoti maccharissa macchariyaṃ pahīnaṃ hoti saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīnaṃ hoti māyāvissa māyā pahīnā hoti pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti . imesaṃ kho [1]- bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasāvānaṃ āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi. {482.1} So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassati vimuttamattānaṃ samanupassati 2- . Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassato vimuttamattānaṃ samanupassato pāmujjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti sukhino cittaṃ samādhiyati . so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena @Footnote: 1 Ma. ahaṃ. 2 Ma. ime pāṭhā natthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page517.
Appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . seyyathāpi bhikkhave pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā 1- supatitthā ramaṇīyā . puratthimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. {482.2} So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ . pacchimāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... Uttarāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... dukkhiṇāya cepi disāya puriso āgaccheyya ... yatokuto cepi [2]- puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma vineyya udakapipāsaṃ vineyya ghammapariḷāhaṃ evameva kho bhikkhave khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ [3]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi . Brāhmaṇakulā cepi ... vessakulā cepi ... suddakulā cepi ... Yasmākasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito @Footnote: 1 Po. setodakā 2 Ma. naṃ. 3 Ma. ajjhattaṃ vūpasamā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page518.
Hoti. {482.3} So ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ [1]- samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi . khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti vadāmi . Brāhmaṇakulā cepi ... vessakulā cepi ... suddakulā cepi ... Yasmākasmā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . So ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti vadāmīti. {482.4} Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Cūḷaassapurasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ. Mahāyamakavaggo catuttho. Tassuddānaṃ giñjakasālavanaṃ 2- parihātuṃ paññavato puna saccanisevo mukhavaṇṇapasīdattādi tasito kevaṭṭassa purajaṭilenāti. ------------ @Footnote: 1 Ma. ajjhattaṃ vūpasamā. 2 Ma. giñjakasālavanaṃ pariharituṃ paññavato puna saccakanisedho @mukhavaṇṇapasīdhanatāpindo kevaṭṭaassapurajaṭilena.--------------------------------------------------------------------------------------------- page519.
Cūḷayamakavaggo ------ sāleyyakasuttaṃThe Pali Tipitaka in Roman Character Volume 12 page 516-519. http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=12&item=482&items=1&pagebreak=1&mode=bracket Classified by content :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=12&item=482&items=1&pagebreak=1 Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=12&item=482&items=1&pagebreak=1&mode=bracket Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=12&item=482&items=1&pagebreak=1&mode=bracket Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=12&i=482 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=8&A=5960 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=8&A=5960 Contents of The Tipitaka Volume 12 http://84000.org/tipitaka/read/?index_12
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]