ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   McuVersion   PaliThai   PaliRoman 
First LinkPrevious Linkแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext LinkLast Link chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 29 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 21 : Sutta. Khu. Mahāniddeso

                  Dutiyo guhaṭṭhakasuttaniddeso
            [30] Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
                     tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho
                     dūre vivekā hi tathāvidho so
                     kāmā hi loke na hi suppahāyā.
     [31]  Satto  guhāyaṃ  bahunābhichannoti  sattoti hi kho vuttaṃ. Apica
guhā  tāva  vattabbā  .  guhā  vuccati  kāyo. Kāyoti vā guhāti vā
dehoti  vā  sandehoti  vā  nāvāti vā rathoti vā dhajoti vā vammikoti
vā  niddhanti  vā nagaranti vā kuṭīti vā gaṇḍoti vā kumbhoti 1-[2]-
kāyassetaṃ  adhivacanaṃ  .  satto  guhāyanti  guhāyaṃ satto visatto āsatto
laggo  laggito  palibuddho  .  yathā  bhittikhīle  vā  nāgadante vā bhaṇḍaṃ
sattaṃ   visattaṃ  āsattaṃ  laggaṃ  laggitaṃ  palibuddhaṃ  evameva  guhāyaṃ  satto
visatto āsatto laggo laggito palibuddho.
     {31.1}  Vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  rūpe  kho  [3]- yo chando yo
rāgo    yā    nandi   yā   taṇhā   ye   upāyupādānā   cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā     tatrāsatto     4-     tasmā    sattoti
vuccatīti  .  sattoti  lagganādhivacananti   satto  guhāyaṃ . Bahunābhichannoti
bahukehi   kilesehi   channo   rāgena  channo  dosena  channo  mohena
@Footnote: 1 Yu. kummo. 2 Po. Ma. Yu. nāgoti vā. 3 Ma. Yu. rādha-iti atthi.
@4 Ma. Yu. tatra satto tatra visatto.
Channo   kodhena   channo  upanāhena  channo  makkhena  channo  paḷāsena
channo  issāya  channo  macchariyena  channo  māyāya  channo  sāṭheyyena
channo   thambhena  channo  sārambhena  channo  mānena  channo  atimānena
channo   madena   channo  pamādena  channo  sabbakilesehi  sabbaduccaritehi
sabbadarathehi    sabbapariḷāhehi    sabbasantāpehi   sabbākusalābhisaṅkhārehi
channo   ucchanno   āvuṭo   nivuṭo   ophuṭo  1-  pihito  paṭicchanno
paṭikujjitoti satto guhāyaṃ bahunābhichanno.
     [32]  Tiṭṭhaṃ  naro  mohanasmiṃ pagāḷhoti tiṭṭhaṃ naroti tiṭṭhanto naro
ratto  rāgavasena  tiṭṭhati  duṭṭho  dosavasena  tiṭṭhati  mūḷho  mohavasena
tiṭṭhati   vinibandho   mānavasena   tiṭṭhati   parāmaṭṭho  diṭṭhivasena  tiṭṭhati
vikkhepagato   uddhaccavasena   tiṭṭhati  aniṭṭhaṅgato  vicikicchāvasena  tiṭṭhati
thāmagato anusayavasena tiṭṭhatīti 2- evampi tiṭṭhaṃ naro.
     {32.1}  Vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā
iṭṭhā    kantā   manāpā   piyarūpā   kāmūpasañhitā   rajanīyā   tañce
bhikkhu    abhinandati    abhivadati    ajjhosāya    tiṭṭhati   santi   bhikkhave
sotaviññeyyā    saddā    ghānaviññeyyā    gandhā    jivhāviññeyyā
rasā    kāyaviññeyyā    phoṭṭhabbā   manoviññeyyā   dhammā   iṭṭhā
kantā    manāpā    piyarūpā   kāmūpasañhitā   rajanīyā   tañce   bhikkhu
abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhatīti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.
@Footnote: 1 Ma. Yu. ovuṭo. 2 Ma. itisaddo natthi.
     {32.2}  Vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  rūpūpāyaṃ  1- vā bhikkhave viññāṇaṃ
tiṭṭhamānaṃ   tiṭṭhati   rūpārammaṇaṃ   rūpappatiṭṭhaṃ   nandūpasevanaṃ   2-   vuḍḍhiṃ
virūḷhiṃ   vepullaṃ   āpajjati   vedanūpāyaṃ   vā  bhikkhave  saññūpāyaṃ  vā
bhikkhave    saṅkhārūpāyaṃ    vā   bhikkhave   viññāṇaṃ   tiṭṭhamānaṃ   tiṭṭhati
saṅkhārārammaṇaṃ     saṅkhārappatiṭṭhaṃ     nandūpasevanaṃ     vuḍḍhiṃ     virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjatīti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.
     {32.3}  Vuttaṃ 3- hetaṃ bhagavatā kavaḷiṅkāre ce bhikkhave āhāre
atthi  rāgo  atthi  nandi  atthi  taṇhā  patiṭṭhitaṃ  tattha  viññāṇaṃ  virūḷhaṃ
yattha    patiṭṭhitaṃ   viññāṇaṃ   virūḷhaṃ   atthi   tattha   nāmarūpassāvakkanti
yattha   atthi   nāmarūpassāvakkanti   atthi  tattha  saṅkhārānaṃ  vuḍḍhi  yattha
atthi   saṅkhārānaṃ   vuḍḍhi   atthi  tattha  āyatiṃ  punabbhavābhinibbatti  yattha
atthi   āyatiṃ   punabbhavābhinibbatti   atthi   tattha   āyatiṃ  jātijarāmaraṇaṃ
yattha  atthi  āyatiṃ  jātijarāmaraṇaṃ  sasokantaṃ  bhikkhave  sarajaṃ saupāyāsanti
vadāmi 4-.
     {32.4}  Phasse ce bhikkhave āhāre manosañcetanāya ce bhikkhave
āhāre  viññāṇe  ce  bhikkhave  āhāre  atthi rāgo atthi nandi atthi
taṇhā   patiṭṭhitaṃ   tattha   viññāṇaṃ   virūḷhaṃ   yattha   patiṭṭhitaṃ   viññāṇaṃ
virūḷhaṃ   atthi  tattha  nāmarūpassāvakkanti  yattha  atthi  nāmarūpassāvakkanti
atthi  tattha  saṅkhārānaṃ  vuḍḍhi  yattha  atthi  saṅkhārānaṃ  vuḍḍhi  atthi tattha
āyatiṃ    punabbhavābhinibbatti    yattha   atthi   āyatiṃ   punabbhavābhinibbatti
@Footnote: 1 Ma. Yu. rūpūpayaṃ .. saṅkhārūpayaṃ. sabbattha īdisameva. 2 Ma. nandūpasecanaṃ.
@3 Ma. Yu. vuttampi hetaṃ. 4 Po. Ma. vadāmīti evampi tiṭṭhaṃ naro. sabbattha
@īdisameva.
Bhinibbatti   atthi   tattha   āyatiṃ   jātijarāmaraṇaṃ   yattha   atthi  āyatiṃ
jātijarāmaraṇaṃ   sasokantaṃ   bhikkhave   sarajaṃ   saupāyāsanti   vadāmīti .
Evampi tiṭṭhaṃ naro.
     {32.5}  Mohanasmiṃ  pagāḷhoti  mohanā  vuccanti  pañca kāmaguṇā
cakkhuviññeyyā   rūpā   iṭṭhā   kantā  manāpā  piyarūpā  kāmūpasañhitā
rajanīyā   sotaviññeyyā  saddā  ghānaviññeyyā  gandhā  jivhāviññeyyā
rasā   kāyaviññeyyā   phoṭṭhabbā   iṭṭhā   kantā   manāpā  piyarūpā
kāmūpasañhitā  rajanīyā  .  kiṃkāraṇā  mohanā  vuccanti  pañca kāmaguṇā.
Yebhuyyena    devamanussā    pañcasu   kāmaguṇesu   muyhanti   sammuyhanti
sampamuyhanti   mūḷhā  sammūḷhā  sampamūḷhā  avijjāya  andhikatā  āvuṭā
nivuṭā   ophuṭā   pihitā   paṭicchannā   paṭikujjitā   taṃkāraṇā  mohanā
vuccanti   pañca  kāmaguṇā  .  mohanasmiṃ  pagāḷhoti  mohanasmiṃ  pagāḷho
ogāḷho ajjhogāḷho nimuggoti tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho.
     [33] Dūre vivekā hi tathāvidho soti vivekāti tayo vivekā kāyaviveko
cittaviveko upadhiviveko.
     {33.1}  Katamo  kāyaviveko  .  idha bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhajati
araññaṃ   rukkhamūlaṃ   pabbataṃ   kandaraṃ   giriguhaṃ  susānaṃ  vanapatthaṃ  abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ   kāyena   ca   vivitto  viharati  so  eko  gacchati  eko
tiṭṭhati    eko    nisīdati   eko   seyyaṃ   kappeti   eko   gāmaṃ
Piṇḍāya   pavisati  eko  paṭikkamati  eko  raho  nisīdati  eko  caṅkamaṃ
adhiṭṭhāti  eko  carati  viharati  iriyati  vattati  pāleti  yapeti  yāpeti
ayaṃ kāyaviveko.
     {33.2}  Katamo  cittaviveko . Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi
cittaṃ   vivittaṃ   hoti   dutiyaṃ   jhānaṃ  samāpannassa  vitakkavicārehi  cittaṃ
vivittaṃ  hoti  tatiyaṃ  jhānaṃ  samāpannassa  pītiyā  cittaṃ  vivittaṃ hoti catutthaṃ
jhānaṃ   samāpannassa   sukhadukkhehi  cittaṃ  vivittaṃ  hoti  ākāsānañcāyatanaṃ
samāpannassa     rūpasaññāya     paṭighasaññāya     nānattasaññāya    cittaṃ
vivittaṃ    hoti    viññāṇañcāyatanaṃ    samāpannassa   ākāsānañcāyatana-
saññāya    cittaṃ    vivittaṃ    hoti    ākiñcaññāyatanaṃ    samāpannassa
viññāṇañcāyatanasaññāya    cittaṃ   vivittaṃ   hoti   nevasaññānāsaññāyatanaṃ
samāpannassa      ākiñcaññāyatanasaññāya     cittaṃ     vivittaṃ     hoti
sotāpannassa      sakkāyadiṭṭhiyā     vicikicchāya     sīlabbattaparāmāsā
diṭṭhānusayā   vicikicchānusayā   tadekaṭṭhehi   ca  kilesehi  cittaṃ  vivittaṃ
hoti    sakadāgāmissa   oḷārikā   kāmarāgasaññojanā   paṭighasaññojanā
oḷārikā   kāmarāgānusayā   paṭighānusayā   tadekaṭṭhehi   ca  kilesehi
cittaṃ    vivittaṃ    hoti   anāgāmissa   aṇusahagatā   kāmarāgasaññojanā
paṭighasaññojanā       aṇusahagatā      kāmarāgānusayā      paṭighānusayā
tadekaṭṭhehi  ca  kilesehi  cittaṃ  vivittaṃ hoti arahato rūparāgā arūparāgā
mānā   uddhaccā   avijjāya  mānānusayā  bhavarāgānusayā  avijjānusayā
Tadekaṭṭhehi   ca   kilesehi   bahiddhā   ca  sabbanimittehi  cittaṃ  vivittaṃ
hoti ayaṃ cittaviveko.
     {33.3}  Katamo  upadhiviveko. Upadhi vuccanti kilesā ca khandhā ca
abhisaṅkhārā   ca  .  upadhiviveko  vuccati  amataṃ  nibbānaṃ  yo  so  1-
sabbasaṅkhārasamatho      sabbūpadhipaṭinissaggo      taṇhakkhayo      virāgo
nirodho nibbānaṃ ayaṃ upadhiviveko.
     {33.4}  Kāyaviveko  ca  vūpakaṭṭhakāyānaṃ  2-  nekkhammābhiratānaṃ
cittaviveko   ca   parisuddhacittānaṃ   paramavodānappattānaṃ  upadhiviveko  ca
nirūpadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatānaṃ.
     {33.5} Dūre vivekā hīti yo so evaṃ guhāyaṃ satto evaṃ bahukehi
kilesehi   channo   evaṃ  mohanasmiṃ  pagāḷho  so  kāyavivekāpi  dūre
cittavivekāpi  dūre  upadhivivekāpi  dūre  vidūre  suvidūre  na  santike na
sāmantā   anāsanne   anupakaṭṭhe   3-  .  tathāvidhoti  tathāvidho  4-
tādiso   tassaṇṭhito   tappakāro   tappaṭibhāgo   yo   so   mohanasmiṃ
pagāḷhoti dūre vivekā hi tathāvidho so.
     [34]  Kāmā  hi  loke  na  hi  suppahāyāti  kāmāti uddānato
dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca.
     {34.1}  Katame  vatthukāmā  .  manāpikā  rūpā manāpikā saddā
manāpikā  gandhā  manāpikā  rasā  manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā
dāsīdāsā   ajeḷakā   kukkuṭasūkarā   hatthigavāssavaḷavā   khettaṃ   vatthu
@Footnote: 1 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi. 2 Ma. vivekaṭṭhakāyānaṃ. 3 Po. navakaṭṭhe.
@Ma. vivekaṭṭhe. 4 Po. Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
Hiraññaṃ   suvaṇṇaṃ   gāmanigamarājadhāniyo   raṭṭhañca   janapado   ca   koso
ca   koṭṭhāgārañca   yaṅkiñci   rajanīyavatthu  vatthukāmā  .  apica  atītā
kāmā    anāgatā   kāmā   paccuppannā   kāmā   ajjhattā   kāmā
bahiddhā    kāmā    ajjhattabahiddhā   kāmā   hīnā   kāmā   majjhimā
kāmā   paṇītā   kāmā   āpāyikā   kāmā  mānusikā  kāmā  dibbā
kāmā    paccupaṭṭhitā   kāmā   nimmitā   kāmā   paranimmitā   kāmā
pariggahitā   kāmā   apariggahitā   kāmā  mamāyitā  kāmā  amamāyitā
kāmā   sabbepi   kāmāvacarā   dhammā   sabbepi   rūpāvacarā   dhammā
sabbepi     arūpāvacarā     dhammā     taṇhāvatthukā     taṇhārammaṇā
kāmanīyaṭṭhena    rajanīyaṭṭhena    madanīyaṭṭhena    kāmā   ime   vuccanti
vatthukāmā.
     {34.2} Katame kilesakāmā. Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo
kāmo  saṅkappo  kāmo  rāgo  kāmo  saṅkapparāgo kāmo yo kāmesu
kāmacchando     kāmarāgo     kāmanandi     kāmataṇhā    kāmasneho
kāmapariḷāho     kāmamucchā    kāmajjhosānaṃ    kāmogho    kāmayogo
kāmupādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ
         addasaṃ kāma te mūlaṃ          saṅkappā kāma jāyasi
         na taṃ saṅkappayissāmi        evaṃ kāma na hehisi.
Ime   vuccanti   kilesakāmā   .   loketi   apāyaloke  manussaloke
devaloke   khandhaloke  dhātuloke  āyatanaloke  .  kāmā  hi  loke
Na  hi  suppahāyāti  kāmā  hi  loke  duppahāyā  duccajā  duppariccajā
dunnimmadayā   [1]-   dubbinivedhayā   duttarā   duppatarā  dussamatikkamā
dubbītivattāti 2- kāmā hi loke na hi suppahāyā. Tenāha bhagavā
                     satto guhāyaṃ bahunābhichanno
                     tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho
                     dūre vivekā hi tathāvidho so
                     kāmā hi loke na hi suppahāyāti.
            [35] Icchānidānā bhavasātabaddhā 3-
                     te duppamuñcā na hi aññamokkhā
                     pacchā pure vāpi apekkhamānā
                     imeva kāme purimeva jappaṃ.
     [36]   Icchānidānā   bhavasātabaddhāti   icchāti   vuccati  taṇhā
yo   rāgo   sārāgo   anunayo  anurodho  nandi  nandirāgo  cittassa
sārāgo   icchā   mucchā  ajjhosānaṃ  gedho  paligedho  saṅgo  paṅko
ejā   māyā   janikā   sañjananī   sibbinī   jālinī   saritā  visattikā
suttaṃ    visaṭā    āyūhanī    dutiyā   paṇidhi   bhavanetti   vanaṃ   vanatho
santhavo    sneho    apekkhā    paṭibandhā   4-   āsā   āsiṃsanā
āsiṃsitattaṃ    rūpāsā    saddāsā   gandhāsā   rasāsā   phoṭṭhabbāsā
lābhāsā     dhanāsā     puttāsā     jīvitāsā    jappā    pajappā
@Footnote: 1 Ma. dunniveṭhayā. Yu. dunnivedhayā. 2 Ma. dubbinivattāti. 3 katthaci
@potthake bhavasātabandhāti pāṭho dissati. 4 Po. Ma. paṭibandhu. Yu. paṭibandho.
Abhijappā    jappā    jappanā    jappitattaṃ    loluppā   loluppāyanā
loluppāyitattaṃ     pucchañcikatā     1-     sādhukamyatā    adhammarāgo
visamalobho     nikanti     nikāmanā    patthanā    pihanā    sampatthanā
kāmataṇhā      bhavataṇhā      vibhavataṇhā     rūpataṇhā     arūpataṇhā
nirodhataṇhā      rūpataṇhā     saddataṇhā     gandhataṇhā     rasataṇhā
phoṭṭhabbataṇhā   dhammataṇhā   ogho   yogo  gantho  upādānaṃ  āvaraṇaṃ
nīvaraṇaṃ   chadanaṃ   bandhanaṃ  upakkileso  anusayo  pariyuṭṭhānaṃ  latā  vevicchaṃ
dukkhamūlaṃ   dukkhanidānaṃ   dukkhappabhavo   mārapāso   mārabaḷisaṃ   māravisayo
taṇhānadī     taṇhājālaṃ     taṇhāgaddulaṃ     taṇhāsamuddo     abhijjhā
lobho   akusalamūlaṃ   .  icchānidānāti  icchānidānā  2-  icchāhetukā
icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti icchānidānā.
     {36.1}  Bhavasātabaddhāti  ekaṃ  bhavasātaṃ  sukhā  vedanā . Dve
bhavasātāni   sukhā   ca   vedanā   iṭṭhañca   vatthu  .  tīṇi  bhavasātāni
yobbaññaṃ   ārogyaṃ   jīvitaṃ   .   cattāri   bhavasātāni   lābho  yaso
pasaṃsā   sukhaṃ   .   pañca  bhavasātāni  manāpikā  rūpā  manāpikā  saddā
manāpikā   gandhā   manāpikā   rasā   manāpikā   phoṭṭhabbā   .   cha
bhavasātāni    cakkhusampadā    sotasampadā    ghānasampadā   jivhāsampadā
kāyasampadā   manosampadā   .  bhavasātabaddhāti  sukhāya  vedanāya  baddhā
iṭṭhasmiṃ    vatthusmiṃ   baddhā   yobbaññe   baddhā   ārogye   baddhā
jīvite   baddhā   lābhe   baddhā   yase  baddhā  pasaṃsāya  baddhā  sukhe
@Footnote: 1 Po. muñcikatā. Ma. pucchañchikatā. Yu. mucchañchikatā. 2 Ma. icchānidānakā.
Baddhā   manāpikesu  rūpesu  baddhā  saddesu  gandhesu  rasesu  manāpikesu
phoṭṭhabbesu      baddhā     cakkhusampadāya     baddhā     sotasampadāya
ghānasampadāya      jivhāsampadāya      kāyasampadāya      manosampadāya
baddhā   vinibaddhā   ābaddhā  laggā  laggitā  palibuddhāti  icchānidānā
bhavasātabaddhā.
     [37]  Te  duppamuñcā  na  hi  aññamokkhāti  te vā bhavasātavatthū
duppamuñcā sattā vā etto dummocayā.
     {37.1}  Kathaṃ te bhavasātavatthū duppamuñcā. Sukhā vedanā dummuñcā
iṭṭhaṃ    vatthu    dummuñcaṃ    yobbaññaṃ   dummuñcaṃ   ārogyaṃ   dummuñcaṃ
jīvitaṃ   dummuñcaṃ   lābho   dummuñco   yaso  dummuñco  pasaṃsā  dummuñcā
sukhaṃ   dummuñcaṃ   manāpikā   rūpā   dummuñcā   manāpikā  saddā  gandhā
rasā    phoṭṭhabbā    dummuñcā   cakkhusampadā   dummuñcā   sotasampadā
ghānasampadā    jivhāsampadā    kāyasampadā    manosampadā    dummuñcā
duppamuñcā    dummocayā    duppamocayā    dunnimmadayā    dubbinivedhayā
duttarā  duppatarā  dussamatikkamā  dubbītivattā  .  evante  bhavasātavatthū
duppamuñcā.
     {37.2}  Kathaṃ  sattā  etto  dummocayā  .  sukhāya  vedanāya
sattā    dummocayā    iṭṭhasmā    vatthusmā   dummocayā   yobbaññā
dummocayā    ārogyā    dummocayā    jīvitā    dummocayā   lābhā
dummocayā     yasā     dummocayā     pasaṃsāya    dummocayā    sukhā
Dummocayā    manāpikehi    rūpehi    dummocayā   manāpikehi   saddehi
gandhehi   rasehi   phoṭṭhabbehi   dummocayā   cakkhusampadāya   dummocayā
sotasampadāya      ghānasampadāya      jivhāsampadāya      kāyasampadāya
manosampadāya     dummocayā    duppamocayā    duruddharā    dussamuddharā
dubbuṭṭhāpanā    1-    dussamuṭṭhāpanā    .   evaṃ   sattā   etto
dummocayāti te duppamuñcā.
     {37.3}   Na  hi  aññamokkhāti  te  attanā  palipapalipannā  na
sakkonti  paraṃ  palipapalipannaṃ  uddharituṃ  .  vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  so  vata
cunda    attanā    palipapalipanno    paraṃ    palipapalipannaṃ    uddharissatīti
netaṃ  ṭhānaṃ  vijjati  so  vata  cunda  attanā adanto avinīto aparinibbuto
paraṃ   damessati   vinessati   parinibbāpessatīti  netaṃ  ṭhānaṃ  vijjatīti .
Evaṃ  na  hi  aññamokkhā  .  athavā  natthañño  koci  mocetuṃ  2- te
yadi   mucceyyuṃ  sakena  thāmena  sakena  balena  sakena  viriyena  sakena
parakkamena   sakena  purisathāmena  sakena  purisabalena  sakena  purisaviriyena
sakena     purisaparakkamena     attanā     sammāpaṭipadaṃ    anulomapaṭipadaṃ
apaccanīkapaṭipadaṃ     anvatthapaṭipadaṃ     dhammānudhammapaṭipadaṃ     paṭipajjamānā
mucceyyunti. Evampi na hi aññamokkhā.
     {37.4} Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā
                   nāhaṃ samissāmi pamocanāya
                   kathaṃkathiṃ dhotaka kañci loke
@Footnote: 1 Ma. dubbuṭṭhāpayā dussamuṭṭhāpayā dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā duttarā duppatarā
@dussamatikkamā dubbinivattā. 2 Ma. Yu. mocetā.
                   Dhammañca seṭṭhaṃ abhijānamāno
                   evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresīti.
Evampi na hi aññamokkhā.
     {37.5} Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā
                  attanā pakataṃ pāpaṃ         attanā saṅkilissati
                  attanā akataṃ pāpaṃ         attanāva visujjhati
                  suddhi asuddhi paccattaṃ       nāñño aññaṃ visodhayeti.
Evampi   na   hi  aññamokkhā  .  vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  evameva  kho
brāhmaṇa    tiṭṭhateva   nibbānaṃ   tiṭṭhati   nibbānagāmimaggo   tiṭṭhāmahaṃ
samādapetā  atha  ca  pana  mama  sāvakā  mayā  evaṃ  ovadiyamānā evaṃ
anusāsiyamānā    appekacce    accantaniṭṭhaṃ    nibbānaṃ    ārādhenti
ekacce   nārādhenti   ettha   kyāhaṃ   brāhmaṇa  karomi  maggakkhāyī
brāhmaṇa   tathāgato   maggaṃ   buddho   ācikkhati  attanā  paṭipajjamānā
mucceyyunti   .  evampi  na  hi  aññamokkhāti  te  duppamuñcā  na  hi
aññamokkhā.
     [38]  Pacchā  pure  vāpi  apekkhamānāti  pacchā  vuccati  anāgataṃ
pure  vuccati  atītaṃ  .  apica  atītaṃ  upādāya  anāgatañca  paccuppannañca
pacchā anāgataṃ upādāya atītañca paccuppannañca pure.
     {38.1} Kathaṃ pure apekkhaṃ karoti. Evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti
tattha   nandiṃ  samanvāgameti  1-  evaṃvedano  ahosiṃ  evaṃsañño  ahosiṃ
@Footnote: 1 Po. Ma. samannāneti. sabbattha īdisameva.
Evaṃsaṅkhāro    ahosiṃ   evaṃviññāṇo   ahosiṃ   atītamaddhānanti   tattha
nandiṃ  samanvāgameti  .  evampi  pure  apekkhaṃ  karoti. Athavā iti me
cakkhu    ahosi    atītamaddhānaṃ   iti   rūpāti   tattha   chandarāgapaṭibaddhaṃ
hoti     viññāṇaṃ     chandarāgapaṭibaddhattā     viññāṇassa    tadabhinandati
tadabhinandanto  evampi  pure  apekkhaṃ  karoti  .  iti  me  sotaṃ ahosi
atītamaddhānaṃ   iti   saddāti   .   iti  me  ghānaṃ  ahosi  atītamaddhānaṃ
iti  gandhāti  .  iti  me  jivhā  ahosi  atītamaddhānaṃ  iti  rasāti .
Iti   me   kāyo  ahosi  atītamaddhānaṃ  iti  phoṭṭhabbāti  .  iti  me
mano    ahosi   atītamaddhānaṃ   iti   dhammāti   tattha   chandarāgapaṭibaddhaṃ
hoti     viññāṇaṃ     chandarāgapaṭibaddhattā     viññāṇassa    tadabhinandati
tadabhinandanto   evampi  pure  apekkhaṃ  karoti  .  athavā  yānissa  1-
tāni   pubbe   mātugāmena   saddhiṃ   hasitalapitakīḷitāni   tadassādeti  taṃ
nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati. Evampi pure apekkhaṃ karoti.
     {38.2} Kathaṃ pacchā apekkhaṃ karoti. Evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti
tattha  nandiṃ  samanvāgameti  evaṃvedano  siyaṃ  evaṃsañño siyaṃ evaṃsaṅkhāro
siyaṃ  evaṃviññāṇo  siyaṃ  anāgatamaddhānanti  tattha  nandiṃ  samanvāgameti .
Evampi  pacchā  apekkhaṃ karoti. Athavā iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṃ
iti  rūpāti  appaṭiladdhassa  paṭilābhāya  cittaṃ  paṇidahati  cetaso  paṇidhāna-
paccayā  tadabhinandati  tadabhinandanto  evampi  pacchā  apekkhaṃ  karoti .
@Footnote: 1 Yu. yānassu.
Iti  me  sotaṃ  siyā  anāgatamaddhānaṃ  iti  saddāti. Iti me ghānaṃ siyā
anāgatamaddhānaṃ  iti  gandhāti  .  iti  me  jivhā  siyā  anāgatamaddhānaṃ
iti  rasāti  .  iti  me  kāyo  siyā anāgatamaddhānaṃ iti phoṭṭhabbāti.
Iti   me   mano   siyā   anāgatamaddhānaṃ   iti  dhammāti  appaṭiladdhassa
paṭilābhāya    cittaṃ    paṇidahati    cetaso   paṇidhānapaccayā   tadabhinandati
tadabhinandanto  evampi  pacchā  apekkhaṃ  karoti  .  athavā imināhaṃ sīlena
vā  vattena  vā  tapena  vā  brahmacariyena  vā  devo  vā bhavissāmi
devaññataro    vāti    appaṭiladdhassa    paṭilābhāya    cittaṃ    paṇidahati
cetaso   paṇidhānapaccayā   tadabhinandati   tadabhinandanto   evampi   pacchā
apekkhaṃ karotīti pacchā pure vāpi apekkhamānā.
     [39]  Imeva  kāme  purimeva  jappanti imeva kāmeti paccuppanne
pañca    kāmaguṇe    icchantā    sādiyantā    patthayantā    pihayantā
abhijappantā   .   purimeva   jappanti  atīte  pañca  kāmaguṇe  jappantā
pajappantā abhijappantāti imeva kāme purimeva jappaṃ. Tenāha bhagavā
                     icchānidānā bhavasātabaddhā
                     te duppamuñcā na hi aññamokkhā
                     pacchā pure vāpi apekkhamānā
                     imeva kāme purimeva jappanti.
            [40] Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā
                     avadāniyā te visame niviṭṭhā
                     dukkhūpanītā paridevayanti
                     kiṃsū bhavissāma ito cutāse.
     [41]  Kāmesu  giddhā  pasutā  pamūḷhāti  kāmāti  uddānato dve
kāmā  vatthukāmā  ca  kilesakāmā  ca  .pe.  ime  vuccanti vatthukāmā
.pe.  ime  vuccanti  kilesakāmā  .  gedho  vuccati  taṇhā yo rāgo
sārāgo  .pe.  abhijjhā  lobho  akusalamūlaṃ . Kilesakāmena vatthukāmesu
rattā   giddhā   gadhitā   mucchitā   ajjhopannā   1-  laggā  laggitā
palibuddhāti  kāmesu  giddhā  .  pasutāti  yepi  kāme  esanti gavesanti
pariyesanti    taccaritā    tabbahulā    taggarukā   tanninnā   tappoṇā
tappabbhārā tadadhimuttā tadādhipateyyā tepi kāmappasutā.
     {41.1}  Yepi  taṇhāvasena  rūpe  esanti  gavesanti pariyesanti
sadde  gandhe  rase  phoṭṭhabbe  esanti  gavesanti  pariyesanti taccaritā
tabbahulā    taggarukā   tanninnā   tappoṇā   tappabbhārā   tadadhimuttā
tadādhipateyyā  tepi  kāmappasutā  .  yepi  taṇhāvasena  rūpe paṭilabhanti
sadde    gandhe   rase   phoṭṭhabbe   paṭilabhanti   taccaritā   tabbahulā
taggarukā      tanninnā      tappoṇā     tappabbhārā     tadadhimuttā
tadādhipateyyā    tepi   kāmappasutā   .   yepi   taṇhāvasena   rūpe
@Footnote: 1 ajjhosannātipi pāṭho.
Paribhuñjanti   sadde   gandhe   rase   phoṭṭhabbe   paribhuñjanti  taccaritā
tabbahulā    taggarukā   tanninnā   tappoṇā   tappabbhārā   tadadhimuttā
tadādhipateyyā   tepi   kāmappasutā  .  yathā  kalahakārako  kalahappasuto
kammakārako    kammappasuto    gocare   caranto   gocarappasuto   jhāyī
jhānappasuto   evameva   yepi   kāme   esanti  gavesanti  pariyesanti
taccaritā    tabbahulā    taggarukā   tanninnā   tappoṇā   tappabbhārā
tadadhimuttā   tadādhipateyyā   tepi   kāmappasutā  .  yepi  taṇhāvasena
rūpe   esanti   gavesanti  pariyesanti  sadde  gandhe  rase  phoṭṭhabbe
esanti    gavesanti    pariyesanti    taccaritā    tabbahulā   taggarukā
tanninnā     tappoṇā     tappabbhārā    tadadhimuttā    tadādhipateyyā
tepi kāmappasutā.
     {41.2}  Yepi  taṇhāvasena  rūpe  paṭilabhanti  sadde gandhe rase
phoṭṭhabbe    paṭilabhanti    taccaritā    tabbahulā   taggarukā   tanninnā
tappoṇā  tappabbhārā  tadadhimuttā  tadādhipateyyā  tepi  kāmappasutā .
Yepi   taṇhāvasena   rūpe  paribhuñjanti  sadde  gandhe  rase  phoṭṭhabbe
paribhuñjanti    taccaritā    tabbahulā    taggarukā   tanninnā   tappoṇā
tappabbhārā tadadhimuttā tadādhipateyyā tepi kāmappasutā.
     {41.3} Pamūḷhāti yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti
sammuyhanti 1- sampamuyhanti mūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā avijjāya andhikatā 2-
@Footnote: 1 Po. pamuyhanti. 2 andhigatātipi pāṭho.
Āvuṭā  nivuṭā  ophuṭā  pihitā  paṭicchannā  paṭikujjitāti  kāmesu giddhā
pasutā pamūḷhā.
     [42] Avadāniyā te visame niviṭṭhāti avadāniyāti avaṅgacchantītipi 1-
avadāniyā  .  maccharinopi  vuccanti avadāniyā. Buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ 2-
vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyā.
     {42.1} Kathaṃ avaṅgacchantīti avadāniyā. Avaṅgacchantīti nirayaṃ gacchanti
tiracchānayoniṃ gacchanti pittivisayaṃ gacchantīti evaṃ avaṅgacchantīti avadāniyā.
     {42.2}  Kathaṃ  maccharino  vuccanti  avadāniyā . Pañca macchariyāni
āvāsamacchariyaṃ    kulamacchariyaṃ    lābhamacchariyaṃ   vaṇṇamacchariyaṃ   dhammamacchariyaṃ
yaṃ  evarūpaṃ  macchariyaṃ  maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcakatā
aggahitattaṃ  cittassa  idaṃ  vuccati  macchariyaṃ . Apica khandhamacchariyampi macchariyaṃ
dhātumacchariyampi   macchariyaṃ  āyatanamacchariyampi  macchariyaṃ  gāho  idaṃ  vuccati
macchariyaṃ  .  iminā  macchariyena  avadaññutāya  samannāgatā  janā  pamattā
evaṃ maccharino vuccanti avadāniyā.
     {42.3}  Kathaṃ  buddhānaṃ  buddhasāvakānaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ
nādiyantīti   avadāniyā   .   buddhānaṃ   buddhasāvakānaṃ   vacanaṃ   byappathaṃ
desanaṃ   anusiṭṭhiṃ   nādiyanti   na   sussusanti   na   sotaṃ  odahanti  na
@Footnote: 1 Ma. avagacchantītipi. 2 Po. Ma. sāvakānaṃ.
Aññā    cittaṃ    upaṭṭhapenti   anassavā   avacanakarā   paṭilomavuttino
aññeneva   mukhaṃ   karonti  evaṃ  buddhānaṃ  buddhasāvakānaṃ  vacanaṃ  byappathaṃ
desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyā.
     {42.4}  Te  visame  niviṭṭhāti  visame kāyakamme niviṭṭhā visame
vacīkamme   niviṭṭhā   visame   manokamme  niviṭṭhā  visame  pāṇātipāte
niviṭṭhā   visame   adinnādāne   niviṭṭhā  visame  kāmesu  micchācāre
niviṭṭhā  visame  musāvāde  niviṭṭhā  visamāya  pisuṇāya  vācāya  niviṭṭhā
visamāya   pharusāya   vācāya   niviṭṭhā   visame   samphappalāpe  niviṭṭhā
visamāya   abhijjhāya   niviṭṭhā   visame   byāpāde   niviṭṭhā   visamāya
micchādiṭṭhiyā   niviṭṭhā   visamesu   saṅkhāresu  niviṭṭhā  visamesu  pañcasu
kāmaguṇesu   niviṭṭhā   visamesu   pañcasu   nīvaraṇesu   niviṭṭhā   visamāya
cetanāya   visamāya   patthanāya   visamāya   paṇidhiyā   niviṭṭhā  patiṭṭhitā
allīnā   upagatā   ajjhositā   adhimuttā   laggā  laggitā  palibuddhāti
avadāniyā te visame niviṭṭhā.
     [43]    Dukkhūpanītā    paridevayantīti    dukkhūpanītāti   dukkhūpanītā
dukkhappattā    dukkhasampattā    dukkhūpagatā   mārappattā   mārasampattā
mārūpagatā   maraṇappattā   maraṇasampattā   maraṇūpagatāti   dukkhūpanītā  .
Paridevayantīti    lapanti    lālapanti    socanti    kilamanti   paridevanti
urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpajjantīti dukkhūpanītā paridevayanti.
     [44] Kiṃsū bhavissāma ito cutāseti ito cutā kiṃsu bhavissāma nerayikā
bhavissāma   tiracchānayonikā   bhavissāma   pittivisayikā  bhavissāma  manussā
bhavissāma   devā  1-  bhavissāma  rūpī  bhavissāma  arūpī  bhavissāma  saññī
bhavissāma    asaññī   bhavissāma   nevasaññīnāsaññī   bhavissāma   bhavissāma
nu  kho  mayaṃ  anāgatamaddhānaṃ  na  nu  kho  bhavissāma  anāgatamaddhānaṃ kiṃ nu
kho  bhavissāma  anāgatamaddhānaṃ  kathaṃ  nu  kho  bhavissāma  anāgatamaddhānaṃ kiṃ
hutvā   kiṃ   bhavissāma   nu   kho  mayaṃ  anāgatamaddhānanti  saṃsayapakkhannā
vimatipakkhannā    dveḷhakajātā   lapanti   lālapanti   socanti   kilamanti
paridevanti   urattāḷiṃ   kandanti   sammohaṃ   āpajjantīti  kiṃsū  bhavissāma
ito cutāse. Tenāha bhagavā
                     kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā
                     avadāniyā te visame niviṭṭhā
                     dukkhūpanītā paridevayanti
                     kiṃsū bhavissāma ito cutāseti.
            [45] Tasmā hi sikkhetha idheva jantu
                     yaṅkiñci jaññā visamanti loke
                     na tassa hetū 2- visamaṃ careyya
                     appañhidaṃ jīvitamāhu dhīrā.
     [46]   Tasmā   hi   sikkhetha   idheva   jantūti  tasmāti  tasmā
@Footnote: 1 Po. Yu. devā kiṃ ... .  2 Yu. hetu.
Taṃkāraṇā   taṃhetu   tappaccayā   taṃnidānā  etaṃ  ādīnavaṃ  sampassamāno
kāmesūti  tasmā  .  sikkhethāti  tisso  sikkhā adhisīlasikkhā adhicittasikkhā
adhipaññāsikkhā.
     {46.1}  Katamā  adhisīlasikkhā. Idha bhikkhu sīlavā hoti pāṭimokkha-
saṃvarasaṃvuto    viharati    ācāragocarasampanno    aṇumattesu    vajjesu
bhayadassāvī    samādāya    sikkhati    sikkhāpadesu   khuddako   sīlakkhandho
mahanto    sīlakkhandho   sīlaṃ   patiṭṭhā   ādi   caraṇaṃ   saṃyamo   saṃvaro
mukhaṃ 1- pamukhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā ayaṃ adhisīlasikkhā.
     {46.2}  Katamā adhicittasikkhā. Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi   dhammehi   savitakkaṃ   savicāraṃ   vivekajaṃ   pītisukhaṃ  paṭhamaṃ  jhānaṃ
upasampajja   viharati   .   vitakkavicārānaṃ   vūpasamā  ajjhattaṃ  sampasādanaṃ
cetaso   ekodibhāvaṃ   avitakkaṃ   avicāraṃ  samādhijaṃ  pītisukhaṃ  dutiyaṃ  jhānaṃ
upasampajja  viharati  .  pītiyā  ca  virāgā  upekkhako  ca viharati sato ca
sampajāno   sukhañca   kāyena   paṭisaṃvedeti   yantaṃ   ariyā  ācikkhanti
upekkhako   satimā   sukhavihārīti   tatiyaṃ   jhānaṃ   upasampajja  viharati .
Sukhassa   ca  pahānā  dukkhassa  ca  pahānā  pubbeva  somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā   adukkhamasukhaṃ   upekkhāsatipārisuddhiṃ   catutthaṃ  jhānaṃ  upasampajja
viharati ayaṃ adhicittasikkhā.
     {46.3}   Katamā  adhipaññāsikkhā  .  idha  bhikkhu  paññavā  hoti
udayatthagāminiyā     paññāya     samannāgato    ariyāya    nibbedhikāya
@Footnote: 1 Ma. mokkhaṃ pamokkhaṃ.
Sammādukkhakkhayagāminiyā   so   idaṃ   dukkhanti   yathābhūtaṃ   pajānāti  ayaṃ
dukkhasamudayoti   yathābhūtaṃ  pajānāti  ayaṃ  dukkhanirodhoti  yathābhūtaṃ  pajānāti
ayaṃ   dukkhanirodhagāminī   paṭipadāti   yathābhūtaṃ   pajānāti  ime  āsavāti
yathābhūtaṃ    pajānāti   ayaṃ   āsavasamudayoti   yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ
āsavanirodhoti   yathābhūtaṃ   pajānāti   ayaṃ   āsavanirodhagāminī  paṭipadāti
yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ adhipaññāsikkhā.
     {46.4}  Imā  tisso  sikkhā  āvajjento  sikkheyya jānanto
sikkheyya  passanto  sikkheyya  paccavekkhanto  sikkheyya cittaṃ adhiṭṭhahanto
sikkheyya    saddhāya    adhimuccanto    sikkheyya    viriyaṃ   paggaṇhanto
sikkheyya   satiṃ   upaṭṭhahanto   sikkheyya   cittaṃ  samādahanto  sikkheyya
paññāya    pajānanto   sikkheyya   abhiññeyyaṃ   abhijānanto   sikkheyya
pariññeyyaṃ    parijānanto   sikkheyya   pahātabbaṃ   pajahanto   sikkheyya
bhāvetabbaṃ   bhāvento   sikkheyya  sacchikātabbaṃ  sacchikaronto  sikkheyya
ācareyya  samācareyya  samādāya  vatteyya  .  idhāti  imissā diṭṭhiyā
imissā  khantiyā  imissā  ruciyā  imasmiṃ  ādāye  imasmiṃ dhamme imasmiṃ
vinaye  imasmiṃ  dhammavinaye  imasmiṃ  pāvacane  imasmiṃ  brahmacariye  imasmiṃ
satthusāsane   imasmiṃ  attabhāve  imasmiṃ  manussaloke  [1]-  .  jantūti
satto naro .pe. Manujoti tasmā hi sikkhetha idheva jantu.
     [47]   Yaṅkiñci   jaññā   visamanti   loketi  yaṅkiñcīti  sabbena
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. tena vuccati idhāti.
Sabbaṃ  sabbathā  sabbaṃ  asesaṃ  nissesaṃ  pariyādāyavacanametaṃ 1- yaṅkiñcīti.
Jaññā   visamantīti   visamaṃ   kāyakammaṃ  visamanti  jāneyya  visamaṃ  vacīkammaṃ
visamanti  jāneyya  visamaṃ  manokammaṃ  visamanti  jāneyya  visamaṃ pāṇātipātaṃ
visamoti  jāneyya  visamaṃ  adinnādānaṃ  visamanti  jāneyya  visamaṃ  kāmesu
micchācāraṃ  visamoti  jāneyya  visamaṃ  musāvādaṃ  visamoti  jāneyya  visamaṃ
pisuṇaṃ  vācaṃ  visamāti  jāneyya  visamaṃ  pharusaṃ  vācaṃ visamāti jāneyya visamaṃ
samphappalāpaṃ   visamoti   jāneyya   visamaṃ   abhijjhaṃ   visamāti   jāneyya
visamaṃ  byāpādaṃ  visamoti  jāneyya  visamaṃ  micchādiṭṭhiṃ  visamāti  jāneyya
visame   saṅkhāre   visamāti  jāneyya  visame  pañca  kāmaguṇe  visamāti
jāneyya   visame   pañca   nīvaraṇe   visamāti   jāneyya  visamaṃ  cetanaṃ
visamāti   jāneyya   visamaṃ   patthanaṃ   visamāti   jāneyya   visamaṃ  paṇidhiṃ
visamāti  jāneyya  ājāneyya  vijāneyya  paṭivijāneyya  paṭivijjheyya.
Loketi    apāyaloke    .pe.    āyatanaloketi    yaṅkiñci   jaññā
visamanti loke.
     [48]   Na   tassa  hetū  visamaṃ  careyyāti  visamassa  kāyakammassa
hetu   visamaṃ  na  careyya  visamassa  vacīkammassa  hetu  visamaṃ  na  careyya
visamassa   manokammassa  hetu  visamaṃ  na  careyya  visamassa  pāṇātipātassa
hetu     visamaṃ    na    careyya    visamassa    adinnādānassa    hetu
visamaṃ    na    careyya    visamassa    kāmesu    micchācārassa    hetu
@Footnote: 1 Ma. pariyādiyanavacanametaṃ.
Visamaṃ   na   careyya   visamassa   musāvādassa   hetu  visamaṃ  na  careyya
visamāya    pisuṇāya    vācāya   hetu   visamaṃ   na   careyya   visamāya
pharusāya   vācāya   hetu   visamaṃ   na  careyya  visamassa  samphappalāpassa
hetu    visamaṃ   na   careyya   visamāya   abhijjhāya   hetu   visamaṃ   na
careyya   visamassa   byāpādassa   hetu   visamaṃ   na   careyya  visamāya
micchādiṭṭhiyā   hetu   visamaṃ   na   careyya   visamānaṃ  saṅkhārānaṃ  hetu
visame  1-  na  careyya  visamānaṃ  pañcannaṃ  kāmaguṇānaṃ  hetu  visame 1-
na   careyya   visamānaṃ   pañcannaṃ   nīvaraṇānaṃ  hetu  visame  na  careyya
visamāya    cetanāya    hetu    visamāya    patthanāya   hetu   visamāya
paṇidhiyā   hetu   visamaṃ  na  careyya  na  ācareyya  na  samācareyya  na
samādāya vatteyyāti na tassa hetū visamaṃ careyya.
     [49]    Appañhidaṃ    jīvitamāhu   dhīrāti   jīvitanti   āyu   ṭhiti
yapanā   yāpanā   iriyanā   vattanā   pālanā   jīvitaṃ   jīvitindriyaṃ .
Apica   dvīhi   kāraṇehi   appakaṃ   jīvitaṃ   ṭhitiparittatāya   vā   appakaṃ
jīvitaṃ sarasaparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ.
     {49.1}  Kathaṃ  ṭhitiparittatāya  appakaṃ  jīvitaṃ  .  atīte cittakkhaṇe
jīvittha  na  jīvati  na  jīvissati  .  anāgate cittakkhaṇe jīvissati na jīvati na
jīvittha. Paccuppanne cittakkhaṇe jīvati na jīvittha na jīvissati.
         Jīvitaṃ attabhāvo ca             sukhadukkhā ca kevalā
         ekacittasamāyuttā          lahuso vattatikkhaṇo
@Footnote: 1 Ma. visamaṃ.
         Cūḷāsītisahassāni             kappā tiṭṭhanti ye marū
         na tveva tepi jīvanti           dvīhi cittehi samāhitā 1-
         ye niruddhā marantassa         tiṭṭhamānassa vā idha
         sabbeva sadisā khandhā        gatā appaṭisandhikā
         anantarā ca ye bhaṅgā 2-   ye ca bhaṅgā 3- anāgatā
         tadantare niruddhānaṃ            vesammaṃ natthi lakkhaṇe
         anibbattena na jāto        paccuppanne na jīvati
         cittabhaṅgamato 4- loko      paññatti paramatthiyā
         yathā ninnā pavattanti       chandena pariṇāmitā
         acchinnavārā vattanti       saḷāyatanapaccayā
         anidhānagatā bhaṅgā 5-      puñjo natthi anāgate
         nibbattāyeva 6- tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā
         nibbattānañca dhammānaṃ    bhaṅgo nesaṃ purekkhato 7-
         palokadhammā tiṭṭhanti        purāṇehi amissitā
         adassanato āyanti          bhaṅgā gacchanti dassanaṃ
         vijjuppādova ākāse       uppajjanti vayanti cāti.
Evaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
     {49.2}  Kathaṃ  sarasaparittatāya  appakaṃ jīvitaṃ. Assāsūpanibaddhaṃ jīvitaṃ
passāsūpanibaddhaṃ    jīvitaṃ   assāsappassāsūpanibaddhaṃ   jīvitaṃ   mahābhūtūpanibaddhaṃ
@Footnote: 1 Ma. saṃyuttā. 2-3-5 Po. Ma. bhaggā. 4 Ma. cittabhaggāmato. 6 Ma. ca.
@7 purakkhatotipi pāṭho.
Jīvitaṃ      usmūpanibaddhaṃ      jīvitaṃ     kavaḷiṅkārāhārūpanibaddhaṃ     jīvitaṃ
viññāṇūpanibaddhaṃ   jīvitaṃ   .   mūlampi   imesaṃ   dubbalaṃ   .   pubbahetūpi
imesaṃ  dubbalā  .  yepi  paccayā  tepi  dubbalā  .  yepi pabhavikā 1-
tepi  dubbalā  .  sahabhūpi  2-  imesaṃ  dubbalā  .  sampayogāpi  imesaṃ
dubbalā  .  sahajāpi  imesaṃ  dubbalā  .  yāpi payojikā sāpi dubbalā.
Aññamaññaṃ   niccadubbalā   ime   .   aññamaññaṃ   anavatthitā   ime .
Aññamaññaṃ   paripātayanti   ime   .  aññamaññassa  hi  natthi  tāyitā .
Na  cāpi  ṭhapenti  aññamaññime  .  yopi  nibbattako  so na vijjati. Na
ca  kenaci  koci  hāyati  .  bhaṅgabyā  3- ca ime hi sabbaso. Purimehi
pabhāvitā  ime  .  yepi  pabhāvitā te pure matā. Purimāpica pacchimāpica
aññamaññaṃ na kadāci addasaṃsūti. Evaṃ sarasaparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.
     {49.3}     Apica     cātummahārājikānaṃ     devānaṃ    jīvitaṃ
upādāya     manussānaṃ    appakaṃ    jīvitaṃ    parittakaṃ    jīvitaṃ    thokaṃ
jīvitaṃ   khaṇikaṃ   jīvitaṃ   lahukaṃ   jīvitaṃ   ittaraṃ   jīvitaṃ   anaddhanīyaṃ  jīvitaṃ
na    ciraṭṭhitikaṃ    jīvitaṃ    .    tāvatiṃsānaṃ    devānaṃ   .   yāmānaṃ
devānaṃ    .    tusitānaṃ    devānaṃ   .   nimmānaratīnaṃ   devānaṃ  .
Paranimmitavasavattīnaṃ      devānaṃ      .     brahmakāyikānaṃ     devānaṃ
jīvitaṃ     upādāya    manussānaṃ    appakaṃ    jīvitaṃ    parittakaṃ    jīvitaṃ
thokaṃ   jīvitaṃ  khaṇikaṃ  jīvitaṃ  lahukaṃ  jīvitaṃ  ittaraṃ  jīvitaṃ  anaddhanīyaṃ  jīvitaṃ
@Footnote: 1 Ma. pabhāvikā. 2 Po. Ma. sahabhūmi. 3 Ma. gandhabbā.
Na  ciraṭṭhitikaṃ  jīvitaṃ  .  vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā  appamidaṃ  bhikkhave manussānaṃ
āyu   gamanīyo   samparāyo  mantāya  phoṭṭhabbaṃ  kattabbaṃ  kusalaṃ  caritabbaṃ
brahmacariyaṃ  natthi  jātassa  amaraṇaṃ yo [1]- bhikkhave ciraṃ jīvati so vassasataṃ
appaṃ vā bhiyyo.
         Appamāyu manussānaṃ         hiḷeyya naṃ suporiso
         careyyādittasīsova            natthi maccussa nāgamo
         accayanti ahorattā          jīvitaṃ uparujjhati
         āyu khīyati maccānaṃ            kunnadīnaṃva ūdakanti.
     {49.4}  Appañhidaṃ  jīvitamāhu  dhīrāti  dhīrāti  dhitimāti  dhīrā .
Dhitisampannāti   dhīrā   .   dhikkatapāpāti   dhīrā  .  dhī  vuccati  paññā
yā    paññā    pajānanā   vicayo   pavicayo   dhammavicayo   sallakkhaṇā
upalakkhaṇā    paccupalakkhaṇā    paṇḍiccaṃ    kosallaṃ   nepuññaṃ   vebhabyā
cintā    upaparikkhā   bhūrī   medhā   pariṇāyikā   vipassanā   sampajaññaṃ
patodo    paññā   paññindriyaṃ   paññābalaṃ   paññāsatthaṃ   paññāpāsādo
paññāāloko      paññāobhāso      paññāpajjoto      paññāratanaṃ
amoho    dhammavicayo    sammādiṭṭhi    tāya   paññāya   samannāgatattā
dhīrā   .   apica   khandhadhīrā  dhātudhīrā  āyatanadhīrā  paṭiccasamuppādadhīrā
satipaṭṭhānadhīrā      sammappadhānadhīrā     iddhippādadhīrā     indriyadhīrā
baladhīrā     bojjhaṅgadhīrā    maggadhīrā    phaladhīrā    nibbānadhīrā   .
Te     dhīrā    evamāhaṃsu    manussānaṃ    appakaṃ    jīvitaṃ    parittakaṃ
@Footnote: 1 Yu. hi..
Jīvitaṃ   thokaṃ  jīvitaṃ  khaṇikaṃ  jīvitaṃ  lahukaṃ  jīvitaṃ  ittaraṃ  jīvitaṃ  anaddhanīyaṃ
jīvitaṃ   naciraṭṭhitikaṃ   jīvitanti   evamāhaṃsu   evaṃ  kathenti  evaṃ  bhaṇanti
evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti appañhidaṃ jīvitamāhu dhīrā.
     {49.5} Tenāha bhagavā
                  tasmā hi sikkhetha idheva jantu
                  yaṅkiñci jaññā visamanti loke
                  na tassa hetū visamaṃ careyya
                  appañhidaṃ jīvitamāhu dhīrāti.
     [50] Passāmi loke pariphandamānaṃ
                  pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu
                  hīnā narā maccumukhe lapanti
                  avītataṇhāse bhavābhavesu.
     [51]   Passāmi   loke   pariphandamānanti   passāmīti  maṃsacakkhunāpi
passāmi      dibbacakkhunāpi     passāmi     paññācakkhunāpi     passāmi
buddhacakkhunāpi   passāmi   samantacakkhunāpi   passāmi   dakkhāmi  olokemi
nijjhāyāmi  upaparikkhāmi  .  loketi  apāyaloke  manussaloke devaloke
khandhaloke dhātuloke āyatanaloke.
     {51.1}  Pariphandamānanti  taṇhāphandanāya  phandamānaṃ  diṭṭhiphandanāya
phandamānaṃ   kilesaphandanāya  phandanāya  phandamānaṃ  payogaphandanāya  phandamānaṃ
vipākaphandanāya phandamānaṃ duccaritaphandanāya phandamānaṃ rattarāgena 1- phandamānaṃ
@Footnote: 1 Ma. Yu. rattaṃ .. duṭṭhaṃ .. muḷhaṃmohena.
Duṭṭhadosena   phandamānaṃ   mūḷhamohena   phandamānaṃ   vinibandhamānena   1-
phandamānaṃ   parāmaṭṭhadiṭṭhiyā   phandamānaṃ   vikkhepagatauddhaccena   phandamānaṃ
aniṭṭhaṅgatavicikicchāya    phandamānaṃ   thāmagataanusayehi   phandamānaṃ   lābhena
phandamānaṃ   alābhena   phandamānaṃ   yasena   phandamānaṃ  ayasena  phandamānaṃ
pasaṃsāya   phandamānaṃ   nindāya   phandamānaṃ   sukhena   phandamānaṃ   dukkhena
phandamānaṃ   jātiyā   phandamānaṃ   jarāya   phandamānaṃ  byādhinā  phandamānaṃ
maraṇena     phandamānaṃ     sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi    phandamānaṃ
nerayikena   dukkhena   phandamānaṃ   tiracchānayonikena   dukkhena  phandamānaṃ
pittivisayikena    dukkhena    phandamānaṃ   mānusikena   dukkhena   phandamānaṃ
gabbhokkantimūlakena   dukkhena   phandamānaṃ   gabbhe   ṭhitimūlakena   dukkhena
phandamānaṃ   gabbhavuṭṭhānamūlakena   dukkhena   phandamānaṃ   jātassūpanibaddhikena
dukkhena     phandamānaṃ     jātassaparādheyyakena    dukkhena    phandamānaṃ
attūpakkamena    dukkhena   phandamānaṃ   parūpakkamena   dukkhena   phandamānaṃ
dukkhadukkhena    phandamānaṃ    saṅkhāradukkhena   phandamānaṃ   vipariṇāmadukkhena
phandamānaṃ  cakkhurogena  dukkhena  phandamānaṃ  sotarogena  dukkhena phandamānaṃ
ghānarogena   dukkhena   jivhārogena   dukkhena   kāyarogena   dukkhena
sīsarogena   dukkhena   kaṇṇarogena   mukharogena   dantarogena   kāsena
sāsena   pināsena   ḍahena   jarena  kucchirogena  mucchāya  pakkhandikāya
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. vinibandhaṃ .. parāmaṭṭhaṃ .. vikhepagataṃ aniṭṭhaṅgataṃ .. thāmagataṃ ...
Sulāya   1-  visūcikāya  kuṭṭhena  gaṇḍena  kilāsena  sosena  apamārena
dadduyā   kaṇḍuyā   kacchuyā   rakhasāya   vitacchikāya   lohitena  pittena
madhumehena  aṃsāya  piḷakāya  bhagandalāya  2-  pittasamuṭṭhānena  ābādhena
semhasamuṭṭhānena   ābādhena  vātasamuṭṭhānena  ābādhena  sannipātikena
ābādhena    utupariṇāmajena   ābādhena   visamaparihārajena   ābādhena
opakkamikena   ābādhena   kammavipākajena   ābādhena  sītena  uṇhena
jighacchāya  pipāsāya  uccārena  passāvena ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena
dukkhena  mātumaraṇena  dukkhena  pitumaraṇena  dukkhena  bhātumaraṇena  dukkhena
bhaginīmaraṇena    dukkhena    puttamaraṇena   dukkhena   dhītumaraṇena   dukkhena
ñātibyasanena   bhogabyasanena   rogabyasanena   sīlabyasanena  diṭṭhibyasanena
dukkhena   phandamānaṃ   samphandamānaṃ   vipphandamānaṃ   vedhamānaṃ   pavedhamānaṃ
sampavedhamānaṃ   passāmi   dakkhāmi   olokemi  nijjhāyāmi  upaparikkhāmīti
passāmi loke pariphandamānaṃ.
     [52]  Pajaṃ  imaṃ  taṇhagataṃ  bhavesūti  pajāti  sattādhivacanaṃ. Taṇhāti
rūpataṇhā     saddataṇhā     gandhataṇhā     rasataṇhā    phoṭṭhabbataṇhā
dhammataṇhā    .    taṇhagatanti    taṇhāgataṃ    taṇhānugataṃ    taṇhānusaṭaṃ
taṇhāyāpannaṃ    taṇhāya    pātitaṃ   3-   abhibhūtaṃ   pariyādinnacittaṃ  .
@Footnote: 1 Ma. Yu. sūlāya. 2 Po. Ma. Yu. bhagandalena. īdisaṭṭhāne sabbattha evaṃ
@ñātabbaṃ. 3 paripātitantipi pāṭho.
Bhavesūti kāmabhave rūpabhave arūpabhaveti pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu.
     [53]  Hīnā  narā  maccumukhe  lapantīti  hīnā  narāti [1]- hīnena
kāyakammena  samannāgatāti  hīnā  [2]-. Hīnena vacīkammena samannāgatāti
hīnā  [2]-  .  hīnena  manokammena  samannāgatāti hīnā [2]-. Hīnena
pāṇātipātena  samannāgatāti  hīnā  .  [3]-  hīnena  adinnādānena.
Hīnena  kāmesumicchācārena  .  hīnena  musāvādena  .  hīnāya  pisuṇāya
vācāya  .  hīnāya  pharusāya  vācāya  .  hīnena samphappalāpena. Hīnāya
abhijjhāya   .  hīnena  byāpādena  .  hīnāya  micchādiṭṭhiyā  .  hīnehi
saṅkhārehi  .  hīnehi  pañcahi  kāmaguṇehi  .  hīnehi  pañcahi nīvaraṇehi.
Hīnāya  cetanāya  .  hīnāya  patthanāya  .  hīnāya  paṇidhiyā samannāgatāti
hīnā  [4]-  nihīnā  omakā  lāmakā  jatukkā  parittāti  hīnā narā.
Maccumukhe    lapantīti    maccumukhe    māramukhe   maraṇamukhe   maccuppattā
maccusampattā    maccūpāgatā   mārappattā   mārasampattā   mārūpāgatā
maraṇappattā   maraṇasampattā   maraṇūpāgatā   lapanti   lālapanti   socanti
kilamanti   paridevanti   urattāḷiṃ   kandanti   sammohaṃ  āpajjantīti  hīnā
narā maccumukhe lapanti.
     [54]   Avītataṇhāse   bhavābhavesūti   taṇhāti   rūpataṇhā  .pe.
Dhammataṇhā   .   bhavābhavesūti   bhavābhave  kammabhave  punabbhave  kāmabhave
@Footnote: 1 Po. Ma. hīnā narā. 2-3 Po. Ma. narā. 4 Po. Ma. narā hīnā nihīnā ...
@ohīnā
Kammabhave   kāmabhave   punabbhave   rūpabhave  kammabhave  rūpabhave  punabbhave
arūpabhave  kammabhave  arūpabhave  punabbhave  punappunaṃ  bhave  punappunaṃ  gatiyā
punappunaṃ  upapattiyā  punappunaṃ  paṭisandhiyā  punappunaṃ attabhāvābhinibbattiyā.
Avītataṇhāseti    avītataṇhā   avigatataṇhā   accattataṇhā   avantataṇhā
amuttataṇhā     appahīnataṇhā     appaṭinissaṭṭhataṇhāti     avītataṇhāse
bhavābhavesu. Tenāha bhagavā
                  passāmi loke pariphandamānaṃ
                  pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu
                  hīnā narā maccumukhe lapanti
                  avītataṇhāse bhavābhavesūti.
     [55] Mamāyite passatha phandamāne
                  maccheva appodakakhīṇasote 1-
                  etampi disvā amamo careyya
                  bhavesu āsattimakubbamāno.
     [56]   Mamāyite   passatha  phandamāneti  mamattāti  dve  mamattā
taṇhāmamattañca diṭṭhimamattañca.
     {56.1}   Katamaṃ   taṇhāmamattaṃ   .   yāvatā   taṇhāsaṅkhātena
sīmakataṃ     mariyādikataṃ    odhikataṃ    pariyantikataṃ    pariggahitaṃ    mamāyitaṃ
idaṃ  mamaṃ  etaṃ  mamaṃ  ettakaṃ  mamaṃ  ettāvatā  mamaṃ  mama  rūpā  saddā
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. appodake.
Gandhā   rasā   phoṭṭhabbā   attharaṇā   pāpuraṇā  dāsīdāsā  ajeḷakā
kukkuṭasūkarā    hatthigavāssavaḷavā    khettaṃ    vatthu    hiraññaṃ    suvaṇṇaṃ
gāmanigamarājadhāniyo   raṭṭhañca   janapado   ca  koso  ca  koṭṭhāgārañca
kevalampi   mahāpaṭhaviṃ   taṇhāvasena  mamāyati  yāvatā  aṭṭhasatataṇhāviparītaṃ
idaṃ taṇhāmamattaṃ.
     {56.2}  Katamaṃ  diṭṭhimamattaṃ . Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi dasavatthukā
micchādiṭṭhi   dasavatthukā   antaggāhikā   diṭṭhi   yā   evarūpā   diṭṭhi
diṭṭhigataṃ    diṭṭhigahanaṃ    diṭṭhikantāro   diṭṭhivisūkāyikaṃ   diṭṭhivipphanditaṃ
diṭṭhisaññojanaṃ   gāho   paṭiggāho   abhiniveso   parāmāso   kummaggo
micchāpatho    micchattaṃ    titthāyatanaṃ    vipariyesaggāho    viparitaggāho
vipallāsaggāho    micchāgāho    ayāthāvakasmiṃ    yāthāvakanti   gāho
yāvatā dvāsaṭṭhī diṭṭhigatāni idaṃ diṭṭhimamattaṃ.
     {56.3}  Mamāyite  passatha phandamāneti mamāyitavatthuacchedasaṅkinopi
phandanti   acchijjantepi   phandanti   acchinnepi   phandanti   mamāyitavatthu-
vipariṇāmasaṅkinopi    phandanti    vipariṇāmantepi    phandanti   vipariṇatepi
phandanti   samphandanti   vipphandanti   vedhenti   pavedhenti  sampavedhenti
evaṃ  phandamāne  1-  samphandamāne  vipphandamāne vedhamāne pavedhamāne
sampavedhamāne   passatha   dakkhatha   oloketha   nijjhāyatha   upaparikkhathāti
mamāyite passatha phandamāne.
     [57]   Maccheva   appodakakhīṇasoteti   yathā   macchā  appodake
@Footnote: 1 Po. Ma. Yu. paphandamāne ..
Parittodake  udakapariyādāne  kākehi  vā  kulalehi  vā  balākehi  vā
paripātiyamānā   ukkhipiyamānā   khajjamānā   phandanti  [1]-  samphandanti
vipphandanti    vedhenti    pavedhenti   sampavedhenti   evameva   pajā
mamāyitavatthuacchedasaṅkinopi      phandanti      acchijjantepi     phandanti
acchinnepi      phandanti      mamāyitavatthuvipariṇāmasaṅkinopi      phandanti
vipariṇāmantepi    phandanti    vipariṇatepi   phandanti   [2]-   samphandanti
vipphandanti   vedhenti   pavedhenti   sampavedhentīti  maccheva  appodaka-
khīṇasote.
     [58]  Etampi  disvā  amamo  careyyāti  etaṃ  ādīnavaṃ  disvā
passitvā   tulayitvā   tīrayitvā   vibhāvayitvā  vibhūtaṃ  katvā  mamattesūti
etampi   disvā   .   amamo   careyyāti   mamattāti   dve  mamattā
taṇhāmamattañca      diṭṭhimamattañca      .pe.     idaṃ     taṇhāmamattaṃ
.pe.    idaṃ    diṭṭhimamattaṃ    .    taṇhāmamattaṃ   pahāya   diṭṭhimamattaṃ
paṭinissajjitvā    cakkhuṃ    amamāyanto    sotaṃ    amamāyanto    ghānaṃ
amamāyanto   jivhaṃ   amamāyanto   kāyaṃ  amamāyanto  manaṃ  amamāyanto
rūpe   sadde   gandhe  rase  phoṭṭhabbe  kulaṃ  gaṇaṃ  āvāsaṃ  lābhaṃ  yasaṃ
pasaṃsaṃ    sukhaṃ   cīvaraṃ   piṇḍapātaṃ   senāsanaṃ   gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ
kāmadhātuṃ   rūpadhātuṃ   arūpadhātuṃ   kāmabhavaṃ   rūpabhavaṃ   arūpabhavaṃ   saññābhavaṃ
asaññābhavaṃ     nevasaññānāsaññābhavaṃ     ekavokārabhavaṃ    catuvokārabhavaṃ
pañcavokārabhavaṃ    atītaṃ    anāgataṃ    paccuppannaṃ   diṭṭhasutamutaviññātabbe
dhamme     amamāyanto    aggaṇhanto    aparāmasanto    anabhinivisanto
@Footnote: 1-2 Ma. Yu. paphandanti.
Careyya   vihareyya  iriyeyya  vatteyya  pāleyya  yapeyya  yāpeyyāti
etampi disvā amamo careyya.
     [59]   Bhavesu   āsattimakubbamānoti  bhavesūti  kāmabhave  rūpabhave
arūpabhave. Āsatti vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo .pe. Abhijjhā lobho
akusalamūlaṃ   .  bhavesu  āsattimakubbamānoti  bhavesu  āsattiṃ  akubbamāno
chandaṃ   pemaṃ   rāgaṃ   khantiṃ   akubbamāno   ajanayamāno  asañjanayamāno
anibbattayamāno   anabhinibbattayamānoti   bhavesu   āsattimakubbamāno  .
Tenāha bhagavā
                  mamāyite passatha phandamāne
                  maccheva appodakakhīṇasote
                  etampi disvā amamo careyya
                  bhavesu āsattimakubbamānoti.
     [60] Ubhosu antesu vineyya chandaṃ
                  phassaṃ pariññāya anānugiddho
                  yadattagarahī tadakubbamāno
                  na limpatī 1- diṭṭhasutesu dhīro.
     [61]   Ubhosu   antesu   vineyya   chandanti   antāti   phasso
eko    anto   phassasamudayo   dutiyo   anto   .   atīto   eko
anto   anāgato   dutiyo   anto   .  sukhā  vedanā  eko  anto
@Footnote: 1 na limpatītipi pāṭho.
Dukkhā   vedanā   dutiyo  anto  .  nāmaṃ  eko  anto  rūpaṃ  dutiyo
anto   .   cha   ajjhattikāni  āyatanāni  eko  anto  cha  bāhirāni
āyatanāni   dutiyo  anto  .  sakkāyo  eko  anto  sakkāyasamudayo
dutiyo   antoti   .   chandoti   yo  kāmesu  kāmacchando  kāmarāgo
kāmanandi     kāmataṇhā     kāmasenho    kāmapariḷāho    kāmamucchā
kāmajjhosānaṃ   kāmogho   kāmayogo   kāmupādānaṃ  kāmacchandanīvaraṇaṃ .
Ubhosu   antesu   vineyya   chandanti   ubhosu   antesu  chandaṃ  vineyya
paṭivineyya   pajaheyya  vinodeyya  byantīkareyya  1-  anabhāvaṅgameyyāti
ubhosu antesu vineyya chandaṃ.
     [62]   Phassaṃ   pariññāya   anānugiddhoti   phassoti  cakkhusamphasso
sotasamphasso      ghānasamphasso      jivhāsamphasso      kāyasamphasso
manosamphasso   adhivacanasamphasso   paṭighasamphasso   sukhavedanīyo   samphasso
dukkhavedanīyo   samphasso   adukkhamasukhavedanīyo   samphasso  kusalo  phasso
akusalo  phasso  abyākato  phasso  kāmāvacaro  phasso rūpāvacaro phasso
arūpāvacaro   phasso   suññato   phasso   animitto   phasso  appaṇihito
phasso  lokiyo  phasso  lokuttaro  phasso  atīto phasso anāgato phasso
paccuppanno  phasso  yo  evarūpo  phasso  phusanā  samphusanā  samphusitattaṃ
ayaṃ   vuccati   phasso   .   phassaṃ   pariññāyāti   phassaṃ  tīhi  pariññāhi
parijānitvā ñātapariññāya tīraṇapariññāya pahānapariññāya.
@Footnote: 1 Ma. byantī ..
     {62.1}  Katamā  ñātapariññā  .  phassaṃ jānāti ayaṃ cakkhusamphasso
ayaṃ    sotasamphasso   ayaṃ   ghānasamphasso   ayaṃ   jivhāsamphasso   ayaṃ
kāyasamphasso    ayaṃ    manosamphasso    ayaṃ    adhivacanasamphasso    ayaṃ
paṭighasamphasso   ayaṃ   sukhavedanīyo   phasso   ayaṃ   dukkhavedanīyo  phasso
ayaṃ  adukkhamasukhavedanīyo  phasso  ayaṃ  kusalo  phasso  ayaṃ  akusalo phasso
ayaṃ  abyākato  phasso  ayaṃ  kāmāvacaro phasso ayaṃ rūpāvacaro phasso ayaṃ
arūpāvacaro   phasso   ayaṃ  suññato  phasso  ayaṃ  animitto  phasso  ayaṃ
appaṇihito  phasso  ayaṃ  lokiyo  phasso  ayaṃ lokuttaro phasso ayaṃ atīto
phasso  ayaṃ  anāgato  phasso  ayaṃ  paccuppanno  phassoti  jānāti passati
ayaṃ ñātapariññā.
     {62.2}  Katamā  tīraṇapariññā  .  evaṃ  ñātaṃ katvā phassaṃ tīreti
aniccato  dukkhato  rogato  gaṇḍato  sallato  aghato  ābādhato  parato
palokato   ītito   upaddavato   bhayato   upasaggato   calato  pabhaṅguto
addhuvato   atāṇato   aleṇato   asaraṇato   rittato  tucchato  suññato
anattato     ādīnavato     vipariṇāmadhammato    asārakato    aghamūlato
vadhakato   vibhavato   sāsavato  saṅkhatato   mārāmisato  jātidhammato  1-
jarādhammato      byādhidhammato      maraṇadhammato      sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsadhammato      saṅkilesikadhammato      2-      samudayato
atthaṅgamato    assādato    ādīnavato    nissaraṇato    tīreti    ayaṃ
tīraṇapariññā.
@Footnote: 1 Ma. jātijarābyādhimaraṇadhammato .  2 Ma. saṅkilesadhammato.
     {62.3}  Katamā  pahānapariññā . Evaṃ tīrayitvā phasse chandarāgaṃ
pajahati   vinodeti  byantīkaroti  anabhāvaṅgameti  .  vuttaṃ  hetaṃ  bhagavatā
yo  bhikkhave  phassesu  chandarāgo taṃ pajahatha evaṃ so phasso pahīno bhavissati
ucchinnamūlo   tālāvatthukato   anabhāvaṅgato  āyatiṃ  anuppādadhammoti .
Ayaṃ pahānapariññā.
     {62.4}   Phassaṃ   pariññāyāti   phassaṃ   imāhi   tīhi  pariññāhi
parijānitvā  .  anānugiddhoti  gedho  vuccati  taṇhā yo rāgo sārāgo
.pe.  abhijjhā  lobho  akusalamūlaṃ  .  yasseso  gedho pahīno samucchinno
vūpasanto    paṭippassaddho    abhabbuppattiko   ñāṇagginā   daḍḍho   so
vuccati  agiddho  .  so  rūpe  agiddho  sadde  agiddho  gandhe agiddho
rase  agiddho  phoṭṭhabbe  agiddho  kule  gaṇe  āvāse  lābhe  yase
pasaṃsāya  sukhe  cīvare  piṇḍapāte  senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre
kāmadhātuyā   rūpadhātuyā   arūpadhātuyā   kāmabhave   rūpabhave   arūpabhave
saññābhave     asaññābhave    nevasaññānāsaññābhave    ekavokārabhave
catuvokārabhave    pañcavokārabhave    atīte    anāgate    paccuppanne
diṭṭhasutamutaviññātabbesu     dhammesu     agiddho    agadhito    amucchito
anajjhopanno    1-    vītagedho   vigatagedho   cattagedho   vantagedho
muttagedho     pahīnagedho    paṭinissaṭṭhagedho    vītarāgo    vigatarāgo
cattarāgo    vantarāgo    muttarāgo    pahīnarāgo    paṭinissaṭṭharāgo
nicchāto    nibbuto    sītibhūto    sukhapaṭisaṃvedī   brahmabhūtena   attanā
@Footnote: 1 anajjhāpannotipi anajjhasannotipi pāṭho.
Viharatīti phassaṃ pariññāya anānugiddho.
     [63]  Yadattagarahī  tadakubbamānoti  yadanti  yaṃ attanā 1- garahati.
Dvīhi kāraṇehi attānaṃ garahati katattā ca akatattā ca.
     {63.1}  Kathaṃ  katattā  ca  akatattā ca attānaṃ garahati. Kataṃ me
kāyaduccaritaṃ   akataṃ   me   kāyasucaritanti  attānaṃ  garahati  .  kataṃ  me
vacīduccaritaṃ   akataṃ   me   vacīsucaritanti   attānaṃ   garahati  .  kataṃ  me
manoduccaritaṃ   akataṃ   me  manosucaritanti  attānaṃ  garahati  .  kato  me
pāṇātipāto    akatā    me    pāṇātipātā    veramaṇīti    attānaṃ
garahati   .  kataṃ  me  adinnādānaṃ  akatā  me  adinnādānā  veramaṇīti
attānaṃ  garahati  .  kato  me  kāmesu  micchācāro  akatā me kāmesu
micchācārā veramaṇīti attānaṃ garahati.
     {63.2}  Kato  me  musāvādo  akatā  me musāvādā veramaṇīti
attānaṃ   garahati   .   katā  me  pisuṇā  vācā  akatā  me  pisuṇāya
vācāya  veramaṇīti  attānaṃ  garahati  .  katā  me  pharusā  vācā akatā
me   pharusāya   vācāya   veramaṇīti   attānaṃ   garahati   .  kato  me
samphappalāpo    akatā    me    samphappalāpā    veramaṇīti    attānaṃ
garahati   .   katā   me   abhijjhā   akatā   me  anabhijjhāti  attānaṃ
garahati    .    kato   me   byāpādo   akato   me   abyāpādoti
attānaṃ   garahati   .   katā  me  micchādiṭṭhi  akatā  me  sammādiṭṭhīti
@Footnote: 1 Po. attānaṃ garahati. Ma. Yu. attā garahīti.
Attānaṃ  garahati  .  evaṃ  katattā  ca  akatattā  ca  attānaṃ  garahati.
Athavā   sīlesumhi   na   paripūrikārīti  attānaṃ  garahati  .  indriyesumhi
aguttadvāroti    attānaṃ   garahati   .   bhojane   1-   amattaññumhīti
attānaṃ   garahati   .  jāgariyaṃ  ananuyuttomhīti  2-  attānaṃ  garahati .
Na   satisampajaññena   samannāgatomhīti   attānaṃ   garahati   .  abhāvitā
me  cattāro  satipaṭṭhānāti  attānaṃ  garahati  .  abhāvitā me cattāro
sammappadhānāti  attānaṃ  garahati  .  abhāvitā  me cattāro iddhippādāti
attānaṃ garahati. Abhāvitāni me pañcindriyānīti attānaṃ garahati.
     {63.3}  Abhāvitāni  me pañca balānīti attānaṃ garahati. Abhāvitā
me  satta  bojjhaṅgāti  attānaṃ  garahati. Abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko
maggoti  attānaṃ  garahati  .  dukkhaṃ  me  apariññātanti  attānaṃ garahati.
Samudayo   me   appahīnoti  attānaṃ  garahati  .  maggo  me  abhāvitoti
attānaṃ  garahati  .  nirodho  me  asacchikatoti  attānaṃ  garahati . Evaṃ
katattā   ca   akatattā  ca  attānaṃ  garahati  .  evaṃ  attagarahiyaṃ  3-
kammaṃ    akubbamāno    ajanayamāno    asañjanayamāno   anibbattayamāno
anabhinibbattayamānoti yadattagarahī tadakubbamāno.
     [64]   Na   limpatī   diṭṭhasutesu   dhīroti  lepāti  dve  lepā
taṇhālepo   ca   diṭṭhilepo   ca   .pe.   ayaṃ   taṇhālepo  .pe.
Ayaṃ    diṭṭhilepo    .   dhīroti   dhīro   paṇḍito   paññavā   buddhimā
@Footnote: 1 Ma. bhojanesumhi. 2 Po. Ma. ananuyuttoti. 3 Ma. Yu. attagarahitaṃ.
Ñāṇī    vibhāvī   medhāvī   .   dhīro   taṇhālepaṃ   pahāya   diṭṭhilepaṃ
paṭinissajjitvā   diṭṭhe   na  limpati  sute  na  limpati  mute  na  limpati
viññāte  na  limpati  na  1-  saṃlimpati  na upalimpati alitto asaṃlitto 2-
anupalitto   nikkhanto   nissaṭṭho  vippamutto  visaññutto  vimariyādikatena
cetasā viharatīti na limpatī diṭṭhasutesu dhīro. Tenāha bhagavā
                  ubhosu antesu vineyya chandaṃ
                  phassaṃ pariññāya anānugiddho
                  yadattagarahī tadakubbamāno
                  na limpatī diṭṭhasutesu dhīroti.
     [65] Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ
                  pariggahesū 3- muni nopalitto
                  abbūḷhasallo caramappamatto
                  nāsiṃsatī lokamimaṃ parañca.
     [66]   Saññaṃ   pariññā   vitareyya  oghanti  saññāti  kāmasaññā
byāpādasaññā      vihiṃsāsaññā     nekkhammasaññā     abyāpādasaññā
avihiṃsāsaññā     rūpasaññā     saddasaññā     gandhasaññā     rasasaññā
phoṭṭhabbasaññā    dhammasaññā    yā    evarūpā    saññā   sañjānanā
sañjānitattaṃ   ayaṃ   vuccati   saññā   .   saññaṃ   pariññāti  saññaṃ  tīhi
pariññāhi        parijānitvā        ñātapariññāya       tīraṇapariññāya
pahānapariññāya.
@Footnote: 1 Ma. na palimpati. 2 Ma. apalitto. 3 Po. Ma. Yu. pariggahesu.
     {66.1}  Katamā  ñātapariññā  .  saññaṃ  jānāti  ayaṃ kāmasaññā
ayaṃ     byāpādasaññā    ayaṃ    vihiṃsāsaññā    ayaṃ    nekkhammasaññā
ayaṃ    abyāpādasaññā    ayaṃ    avihiṃsāsaññā   ayaṃ   rūpasaññā   ayaṃ
saddasaññā    ayaṃ   gandhasaññā   ayaṃ   rasasaññā   ayaṃ   phoṭṭhabbasaññā
ayaṃ dhammasaññāti jānāti passati ayaṃ ñātapariññā.
     {66.2}  Katamā  tīraṇapariññā  .  evaṃ  ñātaṃ katvā saññaṃ tīreti
aniccato  dukkhato  rogato  gaṇḍato  sallato  aghato  ābādhato  parato
palokato  ītito  upaddavato  bhayato  upasaggato  calato  pabhaṅguto .pe.
Samudayato   atthaṅgamato   assādato  ādīnavato  nissaraṇato  tīreti  ayaṃ
tīraṇapariññā.
     {66.3} Katamā pahānapariññā. Evaṃ tīretvā 1- saññāya chandarāgaṃ
pajahati  vinodeti  byantīkaroti anabhāvaṅgameti. Vuttaṃ 2- hetaṃ bhagavatā yo
bhikkhave  saññāya  chandarāgo  taṃ  pajahatha  evaṃ sā saññā pahīnā  bhavissati
ucchinnamūlā   tālāvatthukatā   anabhāvaṅgatā  āyatiṃ  anuppādadhammāti .
Ayaṃ pahānapariññā.
     {66.4}  Saññaṃ  pariññāti saññaṃ imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā.
Vitareyya  oghanti  kāmoghaṃ  bhavoghaṃ  diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ vitareyya uttareyya
patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ.
     [67]   Pariggahesū  muni  nopalittoti  pariggahāti  dve  pariggahā
@Footnote: 1 Po. Ma. tīrayitvā .  2 Po. Ma. vuttampi.
Taṇhāpariggaho   ca   diṭṭhipariggaho   ca   .pe.   ayaṃ   taṇhāpariggaho
.pe.   ayaṃ   diṭṭhipariggaho  .  munīti  monaṃ  vuccati  ñāṇaṃ  yā  paññā
pajānanā   .pe.   amoho   dhammavicayo   sammādiṭṭhi   tena   ñāṇena
samannāgato   muni   monappattoti   .   tīṇi  moneyyāni  kāyamoneyyaṃ
vacīmoneyyaṃ manomoneyyaṃ.
     {67.1}  Katamaṃ  kāyamoneyyaṃ  .  tividhānaṃ  kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ
kāyamoneyyaṃ   .  tividhaṃ  kāyasucaritaṃ  kāyamoneyyaṃ  .  kāyārammaṇaṃ  1-
ñāṇaṃ   kāyamoneyyaṃ   .  kāyapariññā  kāyamoneyyaṃ  .  pariññāsahagato
maggo   kāyamoneyyaṃ  .  kāye  chandarāgassa  pahānaṃ  kāyamoneyyaṃ .
Kāyasaṅkhāranirodho    catutthajjhānasamāpatti    kāyamoneyyaṃ    .    idaṃ
kāyamoneyyaṃ.
     {67.2}  Katamaṃ  vacīmoneyyaṃ  .  catubbidhānaṃ  vacīduccaritānaṃ pahānaṃ
vacīmoneyyaṃ  .  catubbidhaṃ  vacīsucaritaṃ  vacīmoneyyaṃ . Vācārammaṇaṃ 2- ñāṇaṃ
vacīmoneyyaṃ    .    vācāpariññā    vacīmoneyyaṃ   .   pariññāsahagato
maggo   vacīmoneyyaṃ   .  vācāya  chandarāgassa  pahānaṃ  vacīmoneyyaṃ .
Vacīsaṅkhāranirodho     dutiyajjhānasamāpatti     vacīmoneyyaṃ     .    idaṃ
vacīmoneyyaṃ.
     {67.3}  Katamaṃ  manomoneyyaṃ  .  tividhānaṃ  manoduccaritānaṃ pahānaṃ
manomoneyyaṃ   .  tividhaṃ  manosucaritaṃ  manomoneyyaṃ  .  cittārammaṇaṃ  3-
ñāṇaṃ     manomoneyyaṃ     .     cittapariññā     manomoneyyaṃ   .
@Footnote: 1 Po. Ma. kāyārammaṇe. 2 Po. Ma. vācārammaṇe. 3 Po. Ma. cittārammaṇe.
Pariññāsahagato   maggo   manomoneyyaṃ   .  citte  chandarāgassa  pahānaṃ
manomoneyyaṃ     .    cittasaṅkhāranirodho    saññāvedayitanirodhasamāpatti
manomoneyyaṃ. Idaṃ manomoneyyaṃ.
         Kāyamuniṃ vācāmuniṃ             manomunimanāsavaṃ
         muniṃ moneyyasampannaṃ        āhu sabbappahāyinaṃ.
         Kāyamuniṃ vācāmuniṃ             manomunimanāsavaṃ
         muniṃ moneyyasampannaṃ        āhu ninhātapāpakanti.
     {67.4}  Imehi  tīhi  moneyyehi  dhammehi samannāgatā cha munayo
āgāramunayo   anāgāramunayo   sekhamunayo   asekhamunayo   paccekamunayo
munimunayo   .  katame  āgāramunayo  .  ye  te  āgārikā  diṭṭhapadā
viññātasāsanā   ime  āgāramunayo  .  katame  anāgāramunayo  .  ye
te  pabbajitā  diṭṭhapadā  viññātasāsanā  ime  anāgāramunayo  .  satta
sekhā  sekhamunayo. Arahanto asekhamunayo. Paccekabuddhā paccekamunayo.
Munimunayo vuccanti tathāgatā arahanto sammāsambuddhā.
         Na monena muni hoti       mūḷharūpo aviddasu
         yo ca tulaṃva paggayha       varamādāya paṇḍito
         pāpāni parivajjeti        sa muni tena so muni
         yo munāti ubho loke     muni tena pavuccati.
                 Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
                 ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke
                 Devamanussehi pūjito yo
                 so saṅgajālamaticca so muni.
     {67.5}  Lepāti  dve lepā taṇhālepo ca diṭṭhilepo ca .pe.
Ayaṃ   taṇhālepo   .pe.  ayaṃ  diṭṭhilepo  .  muni  taṇhālepaṃ  pahāya
diṭṭhilepaṃ   paṭinissajjitvā   pariggahesu   na   limpati   na   saṃlimpati  na
upalimpati    alitto    asaṃlitto    anupalitto    nikkhanto   nissaṭṭho
vippamutto   visaññutto   vimariyādikatena   cetasā   viharatīti  pariggahesū
muni nopalitto.
     [68]   Abbūḷhasallo   caramappamattoti   sallanti   satta  sallāni
rāgasallaṃ    dosasallaṃ    mohasallaṃ    mānasallaṃ    diṭṭhisallaṃ   sokasallaṃ
kathaṃkathāsallaṃ    .   yassetāni   sallāni   1-   pahīnāni   samucchinnāni
vūpasantāni       paṭippassaddhāni       abhabbuppattikāni      ñāṇagginā
daḍḍhāni  so  vuccati  abbūḷhasallo  abbūhitasallo  2- [3]- uddhaṭasallo
samuddhaṭasallo      uppāṭitasallo      samuppāṭitasallo      cattasallo
vantasallo     muttasallo    pahīnasallo    paṭinissaṭṭhasallo    nicchāto
nibbuto    sītibhūto    sukhapaṭisaṃvedī    brahmabhūtena    attanā   viharatīti
abbūḷhasallo.
     {68.1}  Caranti  caranto viharanto iriyanto vattento pālento
yapento  yāpento  .  appamattoti  sakkaccakārī sātaccakārī aṭṭhitakārī
anolīnavuttiko   anikkhittacchando   anikkhittadhuro   kusalesu   dhammesu .
Kathāhaṃ   aparipūraṃ   vā   sīlakkhandhaṃ   paripūreyyaṃ   paripūraṃ  vā  sīlakkhandhaṃ
@Footnote: 1 Ma. ayaṃ pāṭho puṃliṅgo dissati. ito paraṃ īdisameva. 2 Yu. abbūḷhitasallo.
@3 Po. apahitasallo Yu. pahatasallo.
Tattha   tattha  paññāya  anuggaṇheyyanti  yo  tattha  chando  ca  vāyāmo
ca    ussāho   ca   ussoḷhī   ca   appaṭivānī   ca   satisampajaññañca
ātappaṃ   padhānaṃ   adhiṭṭhānaṃ  anuyogo  appamādo  kusalesu  dhammesu .
Kathāhaṃ   aparipūraṃ  vā  samādhikkhandhaṃ  paripūreyyaṃ  paripūraṃ  vā  samādhikkhandhaṃ
tattha tattha paññāya anuggaṇheyyanti .pe. Kusalesu dhammesu.
     {68.2}  Kathāhaṃ  aparipūraṃ  vā  paññākkhandhaṃ  [1]-  vimuttikkhandhaṃ
vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ   paripūreyyaṃ   paripūraṃ   vā   vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ
tattha   tattha  paññāya  anuggaṇheyyanti  yo  tattha  chando  ca  vāyāmo
ca   ussāho  ca  ussoḷhī  ca  appaṭivānī  ca  satisampajaññañca  ātappaṃ
padhānaṃ   adhiṭṭhānaṃ   anuyogo   appamādo  kusalesu  dhammesu  .  kathāhaṃ
apariññātaṃ   vā   dukkhaṃ  parijāneyyaṃ  appahīne  vā  kilese  pajaheyyaṃ
abhāvitaṃ  vā  maggaṃ  bhāveyyaṃ  asacchikataṃ  vā  nirodhaṃ  sacchikareyyanti yo
tattha  chando  ca  vāyāmo  ca  ussāho  ca  ussoḷhī  ca appaṭivānī ca
satisampajaññañca    ātappaṃ    padhānaṃ   adhiṭṭhānaṃ   anuyogo   appamādo
kusalesu dhammesūti abbūḷhasallo caramappamatto.
     [69]  Nāsiṃsatī  lokamimaṃ  parañcāti  imaṃ  lokaṃ  nāsiṃsati sakattabhāvaṃ
paralokaṃ   nāsiṃsati   parattabhāvaṃ   .  imaṃ  lokaṃ  nāsiṃsati  sakarūpavedanā-
saññāsaṅkhāraviññāṇaṃ      paralokaṃ     nāsiṃsati     pararūpavedanāsaññā-
saṅkhāraviññāṇaṃ   .   imaṃ   lokaṃ  nāsiṃsati  cha  ajjhattikāni  āyatanāni
@Footnote: 1 Po. Ma. paripūreyyaṃ.
Paralokaṃ   nāsiṃsati   cha   bāhirāni   āyatanāni  .  imaṃ  lokaṃ  nāsiṃsati
manussalokaṃ  paralokaṃ  nāsiṃsati  devalokaṃ  .  imaṃ  lokaṃ  nāsiṃsati kāmadhātuṃ
paralokaṃ   nāsiṃsati  rūpadhātuṃ  arūpadhātuṃ  .  imaṃ  lokaṃ  nāsiṃsati  kāmadhātuṃ
rūpadhātuṃ   paralokaṃ   nāsiṃsati  arūpadhātuṃ  .  puna  gatiṃ  vā  upapattiṃ  vā
paṭisandhiṃ  vā  bhavaṃ  vā  saṃsāraṃ  vā vaṭṭaṃ vā nāsiṃsati na icchati na sādiyati
na   pattheti  na  piheti  nābhijappatīti  1-  nāsiṃsatī  lokamimaṃ  parañca .
Tenāha bhagavā
                 saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ
                 pariggahesū muni nopalitto
                 abbūḷhasallo caramappamatto
                 nāsiṃsatī lokamimaṃ parañcāti.
              Dutiyo guhaṭṭhakasuttaniddeso niṭṭhito.
                           -------------
@Footnote: 1 Po. Ma. nātijappatīti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 29 page 26-71. http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=29&A=498              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=29&A=498              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=29&item=30&items=40              Compare with The MCU Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/m_siri.php?B=29&siri=2              Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=29&i=30              The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=45&A=2055              The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=45&A=2055              Contents of The Tipitaka Volume 29 http://84000.org/tipitaka/read/?index_29

First LinkPrevious Linkแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext LinkLast Link chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com