|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
548/136. 6. Kāḷudāyittherāpadānavaṇṇanā
chaṭṭhāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato kāḷudāyittherassa
apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni
puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe
nibbatto viññutaṃ patto satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ
kulappasādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā tajjaṃ abhinīhārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ
patthesi. Satthāpi byākāsi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto
amhākaṃ bodhisattassa mātukucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇadivase devalokato cavitvā
kapilavatthusmiṃyeva amaccakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Bodhisattena saha ekadivaseyeva
jāto, taṃdivasaṃyeva naṃ dukūlacumbaṭakena nipajjāpetvā bodhisattassa upaṭṭhānaṃ
nayiṃsu. Bodhisattena hi saddhiṃ bodhirukkho, rāhulamātā, cattāro nidhī, ārohaniyahatthī,
kaṇṭhako, channo, kāḷudāyīti ime satta ekadivase jāditattā sahajātā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page317.
Nāma ahesuṃ. Athassa nāmaggahaṇadivase sakalanagarassa udaggacittadivase jātattā
udāyītveva nāmaṃ kariṃsu. Thokaṃ kāḷadhātukattā pana kāḷudāyīti paññāyittha.
So bodhisattena saddhiṃ kumārakīḷaṃ kīḷanto vuddhiṃ agamāsi.
Aparabhāge lokanāthe mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anukkamena sabbaññutaṃ
patvā pavattitavaradhammacakke rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharante
suddhodanamahārājā taṃ pavattiṃ sutvā purisasahassaparivāraṃ ekaṃ amaccaṃ "puttaṃ
me idhānehī"ti pesesi. So satthu dhammadesanāvelāyaṃ satthu santikaṃ gantvā
parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā saparivāro arahattaṃ pāpuṇi. Atha ne satthā
"etha bhikkhavo"ti hatthaṃ pasāresi. Sabbe taṅkhaṇaṃyeva 1- iddhimayapattacīvaradharā
vassasaṭṭhikattherā viya ahesuṃ. Arahattappattato paṭṭhāya ariyā nāma majjhattāva
honti, tasmā raññā pesitasāsanaṃ dasabalassa nārocesi. Rājā neva gato
āgacchati, na sāsanaṃ suyyatīti aparampi amaccaṃ purisasahassaparivāraṃ pesesi.
Tasmimpi tathā paṭipanne aparampīti etena nayena navapurisasahassaparivāre nava
amacce pesesi. Sabbe gantvā arahattaṃ patvā tuṇhībhūtā ahesuṃ.
Atha rājā cintesi "ettakā janā mayi sinehābhāvena dasabalassa
idhāgamanatthāya na kiñci kathayiṃsu, ayaṃ kho pana udāyī dasabalena samavayo
sahapaṃsukīḷiko, mayi ca sinehavā, imaṃ pesessāmī"ti. Atha taṃ pakkosāpetvā
"tāta tvaṃ purisasahassaparivāro gantvā dasabalaṃ idhānehī"ti vatvā pesesi.
So pana gacchanto "sacāhaṃ deva pabbajituṃ labhissāmi, evāhaṃ bhagavantaṃ
idhānessāmī"ti vatvā raññā "pabbajitopi mama puttaṃ dassehī"ti vutto
rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanāvelāya parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā
@Footnote: 1 cha.Ma. taṃkhaṇaṃyeva.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page318.
Saparivāro arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāsi. So arahattaṃ patvā "na
tāvāyaṃ dasabalassa kulanagaraṃ gantuṃ kālo, vassante pana upagate pabbatesu
vanasaṇḍesu haritatiṇasañchannāya bhūmiyā gamanakālo bhavissatī"ti gamanakālaṃ
āgamento vassante sampatte satthu kulanagaraṃ gantuṃ gamanavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesi.
Vuttañcetaṃ theragāthāya 1-:-
"aṅgārino dāni dumā bhadante
phalesino chadanaṃ vippahāya
te accimantova pabhāsayanti
samayo mahāvīra bhāgī rasānaṃ.
Dumāni phullāni manoramāni
samantato sabbadisā pavanti
pattaṃ pahāya phalamāsasānā
kālo ito pakkamanāya vīra.
Nevātisītaṃ na panātiuṇhaṃ
sukhā utu addhaniyā bhadante
passantu taṃ sākiyā koḷiyā ca
pacchāmukhaṃ rohiṇiyaṃ tarantaṃ.
Āsāya kasate khettaṃ bījaṃ āsāya vappati
āsāya vāṇijā yanti samuddaṃ dhanahārakā
yāya āsāya tiṭṭhāmi sā me āsā samijjhatu.
Nātisītaṃ nātiuṇhaṃ nātidubbhikkhachātakaṃ
saddalā haritā bhūmi esa kālo mahāmuni.
@Footnote: 1 khu.thera. 26/527/347-8.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page319.
Punappunaṃ ceva vapanti bījaṃ
punappunaṃ vassati devarājā
punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā
punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.
Punappunaṃ yācanakā caranti punappunaṃ dānapatī dadanti
punappunaṃ dānapatī daditvā punappunaṃ saggamupenti ṭhānaṃ.
Vīro 1- have sattayugaṃ puneti
yasmiṃ kule jāyati bhūripañño
maññāmahaṃ sakkati devadevo
tayā hi jāto muni saccanāmo.
Suddhodano nāma pitā mahesino
buddhassa mātā pana māyanāmā
yā bodhisattaṃ parihariya kucchinā
kāyassa bhedā tidivamhi modati.
Sā gotamī kālakatā ito cutā
dibbehi kāmehi samaṅgībhūtā
sā modati kāmaguṇehi pañcahi
parivāritā devagaṇehi tehi.
Buddhassa puttomhi asayhasāhino
aṅgīrasassappaṭimassa tādino
pitu pitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka
dhammena me gotama ayyakosī"ti.
@Footnote: 1 Ma. dhīro.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page320.
"ambā panasā kapiṭṭhā ca pupphapallavalaṅkatā
dhuvapphalāni savanti khuddāmadhukakūpamā
sevamāno ubho passe gantukālo mahāyasa.
Jambū sumadhurā nīpā madhugaṇḍidivapphalā
tā ubhosu pajjotanti gantukālo mahāyasa.
Tiṇḍukāni piyālāni soṇṇavaṇṇā manoramā
khuddakappaphalā niccaṃ gantukālo mahāyasa.
Kadalī pañcamocci ca supakkaphalabhūsitā 1-
ubho passesu lambanti gantukālo mahāyasa.
Madhupphaladharā niccaṃ morarukkhā manoramā
khuddakappaphalā niccaṃ gantukālo mahāyasa.
Hintālatālapantī ca rajatakkhandhova jotare
supakkaphalasañchannā 2- khuddakappā madhussavā
phalāni tāni khādante gantukālo mahāyasa.
Udumbarāruṇāvaṇṇanā sadāsumadhurapphalā
ubho passesu lambanti gantukālo mahāyasa.
Itthambhūtā anekā te nānāphaladharā dumā
ubho passesu lambanti gantukālo mahāyasa.
Campakā salaḷā nāgā sugandhā māluteritā
supupphitaggā jotanti sugandhenābhipūjayuṃ
sādarā vinatāneva gantukālo mahāyasa.
@Footnote: 1 i. supattaphalagopitā. 2 Ma. supatta...
---------------------------------------------------------------------------------------------
page321.
Punnāgā giripunnāgā pupphitā dharaṇīruhā
supupphitaggā jotanti sugandhenābhipūjayuṃ
sādarā vinatuggaggā gantukālo mahāyasa.
Asokā koviḷārā ca somanassakarā varā
sugandhā kaṇṇikā bandhā 1- rattavaṇṇehi bhūmitā
sādarā vinatuggaggā samayo te mahāyasa.
Kaṇṇikārā phullitā niccaṃ sovaṇṇaraṃsijotakā
dibbagandhā pavāyanti disā sabbāni sobhayaṃ
sādarā vinatāneva samayo te mahāyasa.
Supattā gandhasampannā ketakī dhanuketakī 2-
sugandhā sampavāyanti disā sabbābhigandhino
sādarā pūjayantāva samayo te mahāyasa.
Mallikā jātisumanā sugandhā khuddamallikā
disā sabbā pavāyanti ubho magge pasobhayaṃ
sādarā te palambanti samayo te mahāyasa.
Sindhuvārā sītagandhā sugandhā māluteritā
disā sabbābhipūjentā ubho magge pasobhayaṃ
sādarā vinatuggaggā samayo te mahāyasa.
Sīhā kesarasīhā ca catuppadanisevitā
acchambhītā surāpāne migarājā patāpino.
@Footnote: 1 Ma. kaṇṇikā gandhā. 2 Ma. manuketakī.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page322.
Sīhanādena pūjenti sādarā te migābhibhū
maggamhi ubhato vūḷhā samayo te mahāyasa.
Byagghā sindhavā nakulā sādhurūpā bhayānakā
ākāse sampatantāva nibbhītā yena kenaci
tehi te sādarā natā samayo te mahāyasa.
Tidhā pabhinnā 1- chaddantā surūpā sussarā subhā
sattappatiṭṭhitaṅgā te ubho maggesu kūjino
sādarā hāsamānāva samayo te mahāyasa.
Migā varāhā pasadā citrāsāvayavā subhā
ārohapariṇāhena surūpā aṅgasaṃyutā
ubho magge gāyamānāva samayo te mahāyasa.
Gokaṇṇā sarabhā rurū ārohapariṇāhino
surūpā aṅgasampannā sevamānāva accharuṃ
sevamānā tehi tadā samayo te mahāyasa.
Dīpī acchā taracchā ca tudarā varuṇā sadā
te dāni sikkhitā sabbe mettāya tava tādino
te paccasevakā addhā samayo te mahāyasa.
Sasā siṅgālā nakulā kalandakāḷakā bahū
kasturā sūrā gandhā te kevalā gāyamānāva
samayo te mahāyasa.
@Footnote: 1 i. timmebhinnā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page323.
Mayūrā nīlagīvā te susikhā subhapakkhikā
supiñchā te sunādā ca veḷuriyamaṇisannibhā
nādaṃ karontā pūjenti kālo te pitudassane.
Suvaṇṇacitrahaṃsā ca javahaṃsā vihācarā
te sabbe āsayā chuddhā jinadassanabyāvaṭā
madhurassarena kūjanti kālo te pitudassane.
Haṃsā koñcā sunadā te cakkavākā nadīcarā
bakā balākā rucirā jalakākā sarakukkuṭā
sādarābhinādino ete kālo te pitudassane.
Citrā surūpā sussarā sāḷikā suvataṇḍikā
rukkhaggā sampatantā te ubho maggesu kūjino
tesu tesu nikūjanti kālo te pitudassane.
Kokilā sakalā citrā sadā mañjussarā varā
vimhāpitā te janataṃ saddhimittādike surā
sarehi pūjayantāva kālo te pitudassane.
Bhiṅkā kurarā sārā pūritā kānane sadā 1-
ninnādayantā pavanaṃ aññamaññasamaṅgino
gāyamānā sareneva kālo te pitudassane.
Tittirā susarā sārā susarā vanakukkuṭā
mañjussarā rāmaṇeyyā kālo te pitudassane.
@Footnote: 1 Ma. pūritakānanāsadā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page324.
Setavālukasañchannā supatitthā manoramā
madhurodakasampuṇṇā sarā jotanti te sadā
tattha nhātvā pivitvā ca samayo te ñātidassane.
Kumbhīrāmakarākiṇṇā valayā muñjarohitā
macchakacchapabyāviddhā sarā sītodakā 2- subhā
tattha nhātvā pivitvā ca samayo te ñātidassane.
Nīluppalasamākiṇṇā tathā rattuppalehi ca
kumuduppalasaṅkiṇṇā sarā sobhantinekadhā
tattha sītalakā toyā samayo te ñātidassane.
Puṇḍarīkehi sañchannā padumehi samohatā
ubho maggesu sobhanti pokkharañño tahiṃ tahiṃ
tatthodakāni nhāyanti samayo te ñātidassane.
Setapulinasaṅkiṇṇā supatitthā manoramā
sītodakamahoghehi sampuṇṇā tā nadī subhā
ubho maggehi sandanti samayo te ñātidassane.
Maggassa ubhatopasse gāmanigamasamākulā
saddhā pasannā janatā ratanattayamāmakā
tesaṃ sampuṇṇasaṅkappo samayo te ñātidassane.
Tesu tesu padesesu devā mānussakā ubho
gandhamālābhipūjenti samayo te ñātidassane"ti.
@Footnote: 1 i. setodakā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page325.
Evaṃ thero saṭṭhimattāhi gāthāhi satthu gamanavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesi. Atha kho
bhagavā "kāḷudāyī mama gamanaṃ pattheti, pūressāmissa saṅkappan"ti tattha gamane
bahūnaṃ visesādhigamaṃ disvā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto rājagahato aturitacārikā-
vasena vuttappakāraphalāphale 1- anubhavanto dvipadacatuppadādisamūhānaṃ sevanapūjāya
pūjiyamāno vuttappakārasugandhapupphagandhehi gandhiyamāno gāmanigamavāsīnaṃ saṅgahaṃ
kurumāno kapilavatthugāmimaggaṃ paṭipajji. Thero iddhiyā kapilavatthuṃ gantvā
rañño purato ākāse ṭhito adiṭṭhapubbaṃ vesaṃ disvā raññā "kosi tvan"ti
pucchito "sace amaccaputtaṃ tayā bhagavato santike pesitaṃ na jānāsi, evaṃ
jānāhī"ti vadanto:-
"buddhassa puttomhi asayhasāhino
aṅgīrasassappaṭimassa tādino
pitupitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka
dhammena me gotama ayyakosī"ti 2-
gāthamāha.
Tattha buddhassa puttomhīti sabbaññubuddhassa ure vāyāmajanitāhi
dhammadesanāhi jātatāya orasaputto amhi. Asayhasāhinoti abhisambodhito
pubbe ṭhapetvā mahābodhisattaṃ aññehi sahituṃ asakkuṇeyyattā asayhassa
sakalabodhisambhārassa, mahākaruṇākarassa ca sahanato tato parampi aññehi sahituṃ
abhibhavituṃ asakkuṇeyyattā asayhānaṃ pañcannaṃ mārānaṃ sahanato abhibhavanato
āsayānusayacaritādhimuttiādivibhāgāvabodhena 3- yathārahaṃ veneyyānaṃ diṭṭhadhammika-
samparāyikaparamatthehi anusāsanīsaṅkhātassa aññehi asayhassa buddhakiccassa sahanato
tattha vā sādhukārībhāvato asayhasāhino. Aṅgīrasassāti aṅgīkatasīlādisampattikassa.
@Footnote: 1 si. pītisukhaṃ. 2 khu.thera. 26/536/349. 3 Sī..... vabodhane.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page326.
"aṅgamaṅgehi niccharaṇakaobhāsassā"ti apare. Keci pana "aṅgīraso siddhatthoti
imāni dve nāmāni pitarāyeva gahitānī"ti vadanti. Appaṭimassāti anupamassa
iṭṭhādīsu tādilakkhaṇasampattiyā tādino. Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsīti ariyajātivasena
mayhaṃ pitu sammāsambuddhassa lokavohāravasena tvaṃ pitā asi. Sakkāti vaṃsena 1-
rājānaṃ ālapati. Dhammenāti sabhāvena ariyajātilokiyajātīhi dvinnaṃ jātīnaṃ
sabhāvasamodhānena. Gotamāti gottena rājānaṃ ālapati. Ayyakosīti pitāmaho
ahosi. Ettha ca "buddhassa puttomhī"tiādiṃ vadanto thero aññaṃ
byākāsi.
Evaṃ pana attānaṃ jānāpetvā haṭṭhatuṭṭhena raññā mahārahe pallaṅke
nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasabhojanassa pattaṃ pūretvā patte
dinne gamanākāraṃ dassesi. "kasmā gantukāmattha, bhuñjathā"ti vutte satthu
santikaṃ gantvā bhuñjissāmīti. Kahaṃ pana satthāti. Vīsatisahassabhikkhuparivāro
tumhākaṃ dassanatthāya maggaṃ paṭipannoti. Tumhe imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjatha, aññaṃ
bhagavato haratha. Yāva ca mama putto imaṃ nagaraṃ pāpuṇāti, tāvassa itoyeva
piṇḍapātaṃ harathāti. Thero bhattakiccaṃ katvā rañño ca parisāya ca dhammaṃ
desetvā satthu āgamanato puretarameva rājanivesanaṃ ratanattayaguṇesu abhippasannaṃ
karonto sabbesaṃ passantānaṃyeva satthu āharitabbabhattapuṇṇaṃ pattaṃ ākāse
vissajjetvā sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā piṇḍapātaṃ upanetvā satthu hatthe
ṭhapesi. Satthāpi taṃ piṇḍapātaṃ paribhuñji. Evaṃ saṭṭhiyojanaṃ maggaṃ divase divase
yojanaṃ gacchantassa bhagavato rājagehato bhattaṃ āharitvā adāsi. Bhagavā kamena
kapilavatthunagaraṃ patvā punadivase rājavīthiyaṃ piṇḍāya carati. Taṃ sutvā
suddhodanamahārājā tattha gantvā "mā evaṃ kattabbaṃ maññi, nayidaṃ
@Footnote: 1 Sī. jātivasena.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page327.
Rājavaṃsappaveṇī"ti. "ayaṃ tumhākaṃ mahārāja vaṃso, īdiso amhākaṃ pana
buddhavaṃso"ti vatvā:-
"uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care
dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca.
Dhammaṃ care sucaritaṃ na naṃ duccaritaṃ care
dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi cā"ti 1-
dhammaṃ desesi. Rājā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tato rājā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ
nimantetvā sakamandire bhojetvā sampavāretvā bhojanāvasāne dhammapālajātakaṃ 2-
sutvā sapariso anāgāmiphale patiṭṭhahi. Aparabhāge setacchattassa heṭṭhā
nipannova arahattaṃ patvā parinibbāyi.
Tato bhagavā rāhulamātuyā bimbādeviyā pāsādaṃ gantvā tassā dhammaṃ
desetvā sokaṃ vinodetvā candakinnarījātakadesanāya 3- pasādaṃ janetvā
nigrodhārāmaṃ agamāsi. Atha bimbādevī puttaṃ rāhulakumāraṃ āha "gaccha tava pitu
santakaṃ dhanaṃ yācāhī"ti. Kumāro "dāyajjaṃ me samaṇa dehī"ti vatvā bhagavantaṃ
anubandhitvā "sukhā te samaṇa chāyā"ti vadanto gacchati. Taṃ bhagavā nigrodhārāmaṃ
netvā "lokuttaradāyajjaṃ gaṇhāhī"ti vatvā pabbājesi. Atha bhagavā
ariyagaṇamajjhe nisinno "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ
kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyī"ti 4- theraṃ etadagge ṭhapesi.
[165] Thero pattaetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā
somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādigāthāyo
abhāsi. Tattha anuttānapadameva vaṇṇayissāma.
@Footnote: 1 khu.dha. 25/168-9/47. 2 khu.jā. 27/92-103/225-6.
@3 khu.jā. 27/18-43/293-4. 4 aṅ.ekaka. 20/225/25.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page328.
[166] Guṇāguṇavidūti guṇañca aguṇañca guṇāguṇaṃ, vaṇṇāvaṇṇaṃ,
kusalākusalaṃ vā taṃ jānātīti guṇāguṇavidū. Kataññūti aññehi kataguṇaṃ jānātīti
kataññū, ekadivasampi bhattadānādinā katūpakārassa rajjampi dātuṃ samatthattā
kataññū. Katavedīti kataṃ vindati anubhavati sampaṭicchatīti katavedī. Titthe yojeti
pāṇineti sabbasatte nibbānapavesanupāye kusalapathe magge dhammadesanāya
yojeti sampayojeti patiṭṭhāpetīti attho. Sesaṃ uttānatthameva. Gamanavaṇṇana-
gāthānamattho theragāthāyaṃ vuttoyevāti.
Kāḷudāyittherāpadānavaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 50 page 316-328.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=50&A=6792&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=50&A=6792&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=32&i=136
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=32&A=3975
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=32&A=4845
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=32&A=4845
Contents of The Tipitaka Volume 32
http://84000.org/tipitaka/read/?index_32
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]