|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Nissārabhāvaṃ kathetvā idhāgamane ānisaṃsaṃ kathayimhā, so `idāni mayhaṃ antevāsivāso nāma cāṭiyā udakacalanabhāvappattisadiso, na sakkhissāmi antevāsivāsaṃ vasitunti vatvā; `ācariya idāni mahājano gandhamālādihattho gantvā satthāraṃyeva pūjessati, tumhe kathaṃ bhavissathāti vutte, `kiṃ pana imasmiṃ loke paṇḍitā bahū udāhu dandhāti, `dandhāti kathite, `tenahi paṇḍitā paṇḍitā samaṇassa gotamassa santikaṃ gamissanti, dandhā dandhā mama santikaṃ āgamissanti, gacchatha tumheti vatvā āgantuṃ na icchi bhanteti. Taṃ sutvā satthā "bhikkhave sañjayo attano micchādiṭṭhitāya asāraṃ `sāroti sārañca `asāroti gaṇhi, tumhe pana attano paṇḍitatāya sāraṃ sārato asārañca asārato ñatvā asāraṃ pahāya sārameva gaṇhitthāti vatvā imā gāthā abhāsi "asāre sāramatino sāre cāsāradassino te sāraṃ nādhigacchanti micchāsaṅkappagocarā sārañca sārato ñatvā asārañca asārato te sāraṃ adhigacchanti sammāsaṅkappagocarāti. Tattha "asāre sāramatinoti: cattāro paccayā, dasavatthukā micchādiṭṭhi, tassā upanissayabhūtā dhammadesanāti ayaṃ asāro nāma, tasmiṃ sāradiṭṭhinoti attho. Sāre cāsāradassinoti: dasavatthukā sammādiṭṭhi, tassā upanissayabhūtā dhammadesanāti ayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.
Sāro nāma, tasmiṃ "nāyaṃ sāroti asāradassino. Te sāranti: te taṃ micchādiṭṭhigahaṇaṃ gahetvā ṭhitā kāmavitakkādīnaṃ vasena micchāsaṅkappagocarā hutvā sīlasāraṃ samādhisāraṃ paññāsāraṃ vimuttisāraṃ vimuttiñāṇadassanasāraṃ paramatthasāraṃ nibbānañca nādhigacchanti. Sārañcāti: tameva sīlasārādisāraṃ "sāro nāma ayanti vuttappakārañca asāraṃ "asāro ayanti ñatvā. Te sāranti: te paṇḍitā evaṃ sammādassanaṃ gahetvā ṭhitā nekkhammasaṅkappādīnaṃ vasena sammāsaṅkappagocarā hutvā taṃ vuttappakāraṃ sāraṃ adhigacchantīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Sannipatitānaṃ sātthikā desanā ahosīti. Sañjayavatthu. ------------- 9. Nandattheravatthu. (9) "yathā agāraṃ ducchannanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ nandaṃ ārabbha kathesi. Satthā hi pavattitapavaradhammacakko rājagahaṃ gantvā veḷuvane viharanto, "puttaṃ me ānetvā dassethāti suddhodanamahārājena pesitānaṃ sahassasahassaparivārānaṃ dasannaṃ dūtānaṃ sabbapacchato gantvā arahattaṃ pattena kāḷudāyittherena āgamanakālaṃ ñatvā saṭṭhimattāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.
Gāthāya maggavaṇṇaṃ vaṇṇetvā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto kapilavatthupuraṃ nīto, ñātisamāgame pokkharavassaṃ atthuppattiṃ katvā mahāvessantarajātakaṃ 1- kathetvā, punadivase piṇḍāya paviṭṭho "uttiṭṭhe nappamajjeyyāti 2- gāthāya pitaraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā "dhammañcare sucaritanti 3- gāthāya mahāpajāpatiṃ gotamiṃ sotāpattiphale rājānañca sakadāgāmiphale patiṭṭhāpesi. Bhattakiccapariyosāne pana rāhulamātuguṇakathaṃ nissāya candakinnarījātakaṃ 4- kathetvā, tato tatiyadivase nandakumārassa abhisekagehappavesana- vivāhamaṅgalesu vattamānesu, piṇḍāya pavisitvā nandakumārassa hatthe pattaṃ datvā maṅgalaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkamanto nandakumārassa hatthato pattaṃ na gaṇhi. Sopi tathāgatagāravena "pattaṃ vo bhante gaṇhathāti vattuṃ nāsakkhi. Evaṃ pana cintesi "sopāṇasīse pattaṃ gaṇhissatīti. Satthā tasmiṃpi ṭhāne na gaṇhi. Itaro "sopāṇapādamūle gaṇhissatīti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Itaro "rājaṅgaṇe gaṇhissatīti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Kumāro nivattitukāmo aruciyā gacchanto tathāgatagāravena "pattaṃ gaṇhathāti vattuṃ na sakkoti, "idha gaṇhissati, ettha gaṇhissatīti cintento gacchati. Tasmiṃ khaṇe aññā itthiyo taṃ disvā janapadakalyāṇiyā ācikkhiṃsu "ayye @Footnote: 1. khu. jā. mahā. 28/365. tadaṭṭhakathā. 10/315. 2. khu. dha. @25/38. 4. khu. jā. pakiṇ. 27/368. tadaṭṭhakathā. 6/257.--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.
Bhagavā nandakumāraṃ gahetvā gato, tumhehi taṃ vinā karissatīti. 1- Sāpi taṃ sutvā udakabindūhi paggharanteheva aḍḍhullikhitehi kesehi vegena gantvā "tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsīti āha. Taṃ tassā vacanaṃ tassa hadaye tiriyaṃ patitvā viya ṭhitaṃ. Satthāpissa hatthato pattaṃ aggaṇhitvāva taṃ vihāraṃ netvā "pabbajissasi nandāti āha. So buddhagāravena "na pabbajissāmīti avatvā "āma bhante pabbajissāmīti āha. Satthā "tenahi bhikkhave nandaṃ pabbājethāti āha. Satthā kapilavatthupuraṃ gantvā tatiyadivase nandaṃ pabbājesi. Sattame divase rāhulamātā kumāraṃ alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ pesesi "passa tāta etaṃ vīsatisahassasamaṇaparivutaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ brahmarūpavaṇṇaṃ samaṇaṃ, ayante pitā, etassa tava pituno jātakāle mahantā nidhikumbhiyo ahesuṃ, tassa nikkhamanakālato paṭṭhāya na passāmi, gaccha naṃ dāyajjaṃ yācāhi `ahaṃ tāta kumāro, abhisekaṃ patvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṃ me dehi, sāmiko hi putto pitu santakassāti. Kumāro bhagavato santikaṃ gantvā vanditvā pitusinehaṃ paṭilabhitvā haṭṭhatuṭṭho "sukhā te samaṇa chāyāti vatvā aññaṃpi bahuṃ attano anurūpaṃ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāropi "dāyajjaṃ me samaṇa dehi, dāyajjaṃ me samaṇa dehīti bhagavantaṃ anubandhi. @Footnote: 1. Ma. kiṃ tumhe hi taṃ vinā karissathāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.
Bhagavāpi kumāraṃ na nivattāpesi. Parijanopi bhagavatā saddhiṃ gacchantaṃ nivattetuṃ nāsakkhi. Iti so bhagavatā saddhiṃ ārāmameva agamāsi. Tato bhagavā cintesi "yaṃ ayaṃ pitu santakaṃ dhanaṃ icchati, taṃ vaṭṭānugataṃ savighātaṃ; handassa bodhimūle mayā paṭiladdhaṃ sattavidhaṃ ariyadhanaṃ demi, lokuttaradāyajjassa naṃ sāmikaṃ karomīti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ sārīputtaṃ āmantesi "tenahi tvaṃ sārīputta rāhulakumāraṃ pabbājehīti. Thero taṃ pabbājesi. Pabbajite pana kumāre, rañño taṃ sutvā adhimattaṃ dukkhaṃ uppajji. Taṃ adhivāsetuṃ asakkonto bhagavato santikaṃ gantvā paṭinivedetvā "sādhu bhante ayyā mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ na pabbājeyyunti varaṃ yāci. Bhagavā tassa taṃ varaṃ datvā, punekadivasaṃ rājanivesane katapātarāso, ekamantaṃ nisinnena raññā "bhante tumhākaṃ dukkarakārikakāle ekā devatā maṃ upasaṅkamitvā `putto te kālakatoti āha, ahaṃ tassā vacanaṃ asaddahanto `na mayhaṃ putto bodhiṃ appatvā kālaṃ karotīti taṃ paṭikkhipinti vutte, "idāni mahārāja kiṃ saddahissatha; pubbepi, aṭṭhikāni tuyhaṃ dassetvā `putto te matoti vutte, na saddahitthāti, imissā atthuppattiyā mahādhammapālajātakaṃ 1- kathesi. Kathāpariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Iti @Footnote: 1. khu. jā. dasaka. 27/288. tadaṭṭhakathā. 5/486.--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.
Bhagavā pitaraṃ tīsu phalesu patiṭṭhāpetvā bhikkhusaṅghaparivuto punadeva rājagahaṃ gantvā tato anāthapiṇḍikena sāvatthiṃ āgamanatthāya gahitapaṭiñño, niṭṭhite jetavanamahāvihāre, tattha gantvā vāsaṃ kappesi. Evaṃ satthari jetavane viharanteyeva, āyasmā nando 1- ukkaṇṭhitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi "anabhirato ahaṃ āvuso brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, 2- sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. Bhagavā taṃ pavattiṃ sutvā āyasmantaṃ nandaṃ pakkosāpetvā etadavoca "saccaṃ kira tvaṃ nanda sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamārocesi `anabhirato ahaṃ āvuso brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. "evaṃ bhanteti. "kissa pana tvaṃ nanda anabhirato brahmacariyaṃ carasi, na sakkosi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissasīti. "sākiyānī me bhante janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa aḍḍhullikhitehi 3- kesehi apaloketvā maṃ etadavoca "tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsīti; so kho ahaṃ bhante taṃ anussaramāno anabhirato brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ @Footnote: 1. khu. u. 25/103. 2. Sī. santānetuṃ. pāliyampana "sandhāretunti dissati. @3. "upaḍḍhullikhitehītipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.
Bāhāya gahetvā iddhibalena tāvatiṃsadevalokaṃ nento, antarāmagge ekasmiṃ jhāmakkhette jhāmakhānumatthake nisinnaṃ chinnakaṇṇanāsanaṅguṭṭhaṃ ekaṃ paluṭṭhamakkaṭiṃ dassetvā, tāvatiṃsabhavane sakkassa devarañño upaṭṭhānaṃ āgatāni kakuṭapādāni 1- pañca accharāsatāni dassesi. Dassetvā ca pana evamāha "taṃ kiṃ maññasi nanda, katamā nukho abhirūpatarā ca 2- dassanīyatarā ca 2- pāsādikatarā ca, 2- sākiyānī vā janapadakalyāṇī imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānīti. Taṃ sutvā āha "seyyathāpi sā bhante chinnakaṇṇanāsa- naṅguṭṭhā paluṭṭhamakkaṭī; evameva kho bhante sākiyānī janapadakalyāṇī, imesaṃ pañcannaṃ accharāsatānaṃ upanidhāya saṅkhyaṃpi na upeti, kalaṃpi na upeti bhāgaṃpi na upeti; athakho imāneva pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cāti. "abhirama nanda, abhirama nanda, ahante pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānanti. "sace me bhante bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ. Abhiramissāmahaṃ bhante bhagavā brahmacariyeti. Athakho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ gahetvā tattha antarahito jetavaneyeva pāturahosi. Assosuṃ kho bhikkhū "āyasmā kira nando bhagavato bhātā @Footnote: 1. kakuṭapādānīti: rattavaṇṇatāya pārāvatapādasadisapādāni. pāliyampana @"kukkuṭapādānīti dissati. 2. Ma. Yu. vā. pāliyampi "vāti dissati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.
Mātucchāputto accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati, bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānanti. Athakho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ bhatakavādena ca upakkītakavādena ca samudācaranti "bhatako kirāyasmā nando, upakkītako kirāyasmā nando, pañcannaṃ accharāsatānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati, bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānanti. Athakho āyasmā nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkītakavādena ca aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto, nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, "khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā nando arahataṃ ahosi. Athekā devatā rattibhāge sakalaṃ jetavanaṃ obhāsetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ārocesi "āyasmā bhante nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi "nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.
Diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti. Sopāyasmā tassā rattiyā accayena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā etadavoca "yaṃ me bhante bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ bhante bhagavantaṃ etasmā paṭissavāti. "mayāpi kho te nanda cetasā ceto paricca vidito `nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti, devatāpi me etamatthaṃ ārocesi `āyasmā bhante nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimutiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti, yadeva kho te nanda anupādāya āsavehi cittaṃ muttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavāti. Athakho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi "yassa tiṇṇo kāmapaṅko maddito kāmakaṇṭako mohakkhayamanuppatto sukhadukkhe na vedhatīti. 1- Athekadivasaṃ bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ pucchiṃsu "āvuso nanda pubbe tvaṃ `ukkaṇṭhitomhīti vadesi, idāni te kathanti. "natthi me āvuso gihibhāvāya ālayoti. Taṃ sutvā bhikkhū "abhūtaṃ āyasmā nando katheti, aññaṃ byākaroti, atītadivasesu `ukkaṇṭhitomhīti vatvā, idāni `natthi me gihibhāvāya ālayoti kathetīti vatvā gantvā @Footnote: 1. khu. u. 25/107.--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.
Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā "bhikkhave atītadivasesu nandassa attabhāvo ducchannagehasadiso ahosi, idāni succhannagehasadiso jāto, ayaṃ hi dibbaccharānaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya pabbajitakiccassa matthakaṃ pāpetuṃ vāyamanto taṃ kiccaṃ pattoti vatvā imā gāthā abhāsi "yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati; evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati. Yathā agāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati; evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhatīti. Tattha "agāranti: yaṅkiñci gehaṃ. Ducchannanti: viralacchannaṃ chiddāvachiddaṃ. Samativijjhatīti: vassavuṭṭhi vinivijjhati. Abhāvitanti: taṃ agāraṃ vuṭṭhi viya bhāvanārahitattā abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati, na kevalaṃ rāgova, dosamohamānādayo sabbakkilesā tathārūpaṃ cittaṃ ativijjhantiyeva. Subhāvitanti: samathavipassanābhāvanāhi subhāvitaṃ, evarūpaṃ cittaṃ succhannaṃ gehaṃ vuṭṭhi viya rāgādayo kilesā ativijjhituṃ na sakkontīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu, mahājanassa sātthikā desanā ahosi. Atha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "āvuso buddhā ca nāma acchariyā, janapadakalyāṇiṃ nissāya ukkaṇṭhito nāmāyasmā nando satthārā devaccharā āmisaṃ katvā vinītoti. Satthā āgantvā,--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.
"kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave idāneva, pubbepesa mayā mātugāmena palobhetvā vinītoyevāti vatvā, tehi yācito atītaṃ āhari: atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente, bārāṇasīvāsī kappako nāma vāṇijo ahosi. Tasseko gadrabho kumbhabhāraṃ vahati. Divase divase satta yojanāni gacchati. So ekasmiṃ samaye gadrabhabhārakehi takkasilaṃ gantvā yāva bhaṇḍassa vissajjanā gadrabhaṃ vicarituṃ vissajjesi. Athassa so gadrabho parikhāpiṭṭhe caramāno ekaṃ gadrabhiṃ disvā upasaṅkami. Sā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karontī āha "kuto āgatosīti. "bārāṇasitoti. "kena kammenāti. "vāṇijakammenāti. "kittakaṃ bhāraṃ vahasīti. "kumbhabhāranti. "ettakaṃ bhāraṃ vahanto katiyojanāni gacchasīti. "sattayojanānīti. "gataṭṭhāne te kāci pādaparikammaṃ vā piṭṭhiparikammaṃ vā karontī atthīti. "natthi bhaddeti. "evaṃ sante mahādukkhaṃ anubhosīti. Kiñcāpi hi tiracchānagatānaṃ pādaparikammādikārako nāma natthi, kāmasaññojanaghaṭṭanatthaṃ evarūpaṃ kathesi. So tassā kathāya ukkaṇṭhito. Kappakopi bhaṇḍaṃ vissajjetvā tassa santikaṃ gantvā "ehi tāta, gamissāmāti āha. "gacchatha tumhe, nāhaṃ gamissāmīti. Atha naṃ punappunaṃ yācitvā "anicchantaṃ naṃ bhāyetvā nessāmīti cintetvā imaṃ gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.
"patodante karissāmi soḷasaṅgulikaṇṭakaṃ, sañchindissāmi te kāyaṃ; evaṃ jānāhi gadrabhāti. Taṃ sutvā gadrabho "evaṃ sante, ahaṃpi te kattabbaṃ jānissāmīti vatvā imaṃ gāthamāha "patodamme karissasi soḷasaṅgulikaṇṭakaṃ, purato patiṭṭhahitvāna uddharitvāna pacchato bhaṇḍaṃ 1- te pātayissāmi; 2- evaṃ jānāhi kappakāti. 3- Taṃ sutvā vāṇijo "kena nu kho kāraṇenesa maṃ evaṃ vadatīti cintetvā ito cito ca olokento taṃ gadrabhiṃ disvā "imāya esa evaṃ sikkhāpito bhavissati, `evarūpiṃ nāma te gadrabhiṃ ānessāmīti mātugāmena taṃ palobhetvā nessāmīti cintetvā imaṃ gāthamāha "catuppadiṃ saṅkhamukhiṃ nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ bhariyaṃ te ānayissāmi, evaṃ jānāhi gadrabhāti. Taṃ sutvā tuṭṭhacitto gadrabho imaṃ gāthamāha "catuppadiṃ saṅkhamukhiṃ nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ bhariyaṃ me ānayissasi, evaṃ jānāhi kappaka kappaka bhiyyo gamissāmi yojanāni catuddasāti. Atha naṃ kappako "tenahi ehīti gahetvā sakaṭṭhānaṃ agamāsi. So katipāhaccayena taṃ āha "nanu maṃ tumhe `bhariyante @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. dantaṃ. 2. Sī. sāvayissāmi. 3. Sī. Ma. Yu. kappaṭa.--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.
Ānayissāmīti avocutthāti. "āma vuttaṃ, nāhaṃ attano kathaṃ bhindissāmi, bhariyante ānayissāmi; vaṭṭaṃ pana tuyhaṃ ekakasseva dassāmi, tuyhaṃ attano 1- dutiyassa taṃ pahotu vā mā vā, tvameva jāneyyāsi; ubhinnaṃ vo saṃvāsamanvāya puttāpi jāyissanti, tehipi bahūhi saddhiṃ tuyhaṃ taṃ pahotu vā mā vā, tvameva jāneyyāsīti. Gadrabho, tasmiṃ kathenteyeva, anapekkho ahosi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "tadā bhikkhave gadrabhī janapadakalyāṇī ahosi, gadrabho nando, vāṇijo ahameva, evaṃ pubbepesa mayā mātugāmena palobhetvā vinītoti jātakaṃ niṭṭhāpesīti. Nandattheravatthu. ----------- 10. Cundasūkarikavatthu. (10) "idha socati pecca socatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto cundasūkarikaṃ nāma ārabbha kathesi. So kira pañcapaṇṇāsa vassāni sūkare vadhitvā khādanto ca vikkīṇanto ca jīvitaṃ kappesi. Chātakakāle sakaṭena vīhī ādāya janapadaṃ gantvā ekanāḷidvināḷimattena gāmasūkarapotake @Footnote: 1. Ma. tuyhaṃ vettanaṃ dutiyassa pahotu vā mā vā, Sī. tuyhaṃ pana attadutiyassa.--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.
Kīṇitvā sakaṭaṃ pūretvā āgantvā pacchānivesane vajaṃ viya ekaṭṭhānaṃ parikkhipitvā tattheva tesaṃ nivāpaṃ ropetvā, tesu nānāgacche ca sarīravalañjañca khāditvā vaḍḍhitesu, yaṃ yaṃ māretukāmo hoti, taṃ taṃ āḷāhane niccalaṃ bandhitvā sarīramaṃsassa uddhumāyitvā bahalabhāvatthaṃ caturassamuggarena pothetvā "bahalamaṃso jātoti ñatvā mukhaṃ vivaritvā dantantare daṇḍakaṃ datvā lohanāḷiyā pakkuṭṭhitaṃ uṇhodakaṃ mukhe āsiñcati. Taṃ kucchiyaṃ pavisitvā pakkuṭṭhitaṃ karīsaṃ ādāya adhobhāgena nikkhamitvā, yāva thokaṃ karīsaṃ atthi, tāva āvilaṃ hutvā nikkhamati, suddhe udare, acchaṃ anāvilaṃ nikkhamati. Athassa avasesaṃ udakaṃ piṭṭhiyaṃ āsiñcati. Taṃ kāḷacammaṃ uppātetvā gacchati. Tato tiṇukkāya lomāni jhāpetvā tiṇhena asinā sīsaṃ chindati. Paggharantaṃ lohitaṃ bhājanena paṭiggahetvā maṃsaṃ lohitena madditvā pacitvā puttadāramajjhe nisinno khāditvā sesaṃ vikkīṇāti. Tassa iminā niyāmeneva jīvitaṃ kappentassa pañcapaṇṇāsa vassāni atikkantāni. Tathāgate dhuravihāre vasante, ekadivasaṃpi pupphamuṭṭhimattena pūjā vā kaṭacchumattabhikkhādānaṃ vā aññaṃ vā kiñci puññaṃ nāma nāhosi. Athassa sarīre rogo uppajji. Jīvantasseva avīcimahānirayasantāpo upaṭṭhahi. Avīcisantāpo nāma yojanasate ṭhatvā olokentassa akkhīni bhindanasamattho pariḷāho hoti. Vuttampi cetaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.
"samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadāti. 1- Nāgasenattherena panassa pākatikaaggisantāpato adhimattatāya ayamupamā vuttā "yathā mahārāja kuṭāgāramatto pāsāṇopi nirayaaggimhi pakkhitto khaṇena vilayaṃ gacchati, nibbattasattā panettha kammabalena mātukucchigatā viya na vilīyantīti. 2- Tassa tasmiṃ santāpe upaṭṭhite, kammasarikkhako ākāro uppajji. Gehamajjheyeva sūkararavaṃ ravitvā jannukehi vicaranto puratthimavatthumpi pacchimavatthumpi gacchati. Athassa gehamānusakā taṃ daḷhaṃ gahetvā mukhaṃ pidahanti. Kammavipāko nāma na sakkā kenaci paṭibāhituṃ. So viravanto ito cito ca vicarati. Samantā sattasu gharesu manussā niddaṃ na labhanti. Maraṇabhayena tajjitassa panassa bahi nikkhamanaṃ nivāretuṃ asakkonto sabbo gehajano, yathā anto ṭhito bahi vicarituṃ na sakkoti; tathā gehadvārāni pidahitvā bahigehaṃ parivāretvā rakkhanto acchati. Itaropi antogeheyeva nirayasantāpena viravanto ito cito ca vicarati. Evaṃ satta divasāni vicaritvā aṭṭhame divase kālaṃ katvā avīcimahāniraye nibbatti. Avīcimahānirayo devadūtasuttantena vaṇṇetabbo. Bhikkhū tassa gharadvārena gacchantā taṃ saddaṃ sutvā "sūkarasaddoti saññino hutvā vihāraṃ gantvā satthu santike nisinnā evamāhaṃsu @Footnote: 1. Ma. upa. 14/341. "tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yuttā, samantā...sabbadāti @devadūtasutte āgatā. 2. milinda. 92.--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.
"bhante cundasūkarikassa gehadvāraṃ pidahitvā sūkarānaṃ māriyamānānaṃ, ajja sattamo divaso; gehe kāci maṅgalakiriyā bhavissati maññe, ettake nāma bhante sūkare mārentassa ekampi mettacittaṃ vā kāruññaṃ vā natthi, na ca vata no evarūpo kakkhaḷo pharuso satto diṭṭhapubboti. Satthā "na bhikkhave so ime satta divase sūkare māreti, kammasarikkhakaṃ panassa udapādi, jīvantasseva avīcimahānirayasantāpo upaṭṭhāsi, so tena santāpena satta divasāni sūkararavaṃ ravanto antonivesane vicaritvā ajja kālaṃ katvā avīcimhi nibbattoti vatvā, "bhante idha loke evaṃ socitvā puna gantvā socanaṭṭhāneyeva nibbattoti vutte, "āma bhikkhave, pamatto nāma gahaṭṭho vā hotu pabbajito vā, ubhayattha socatiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha socati pecca socati pāpakārī ubhayattha socati, so socati so vihaññati disvā kammakiliṭṭhamattanoti. Tattha "pāpakārīti; nānappakārassa pāpakammassa kārako puggalo "akataṃ vata me kalyāṇaṃ, kataṃ me pāpanti ekaṃseneva maraṇasamaye idha socati, idamassa kammasocanaṃ; vipākaṃ anubhavanto pana pecca socati, idamassa paraloke vipākasocanaṃ; evaṃ so ubhayattha socatiyeva. Teneva kāraṇena jīvamānoyeva so cundasūkarikopi--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.
Socati. Disvā kammakiliṭṭhamattanoti: attano kiliṭṭhakammaṃ passitvā socati, nānappakāraṃ vilapanto vihaññati kilamatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ, mahājanassa sātthikā desanā jātāti. Cundasūkarikavatthu. ----------- 11. Dhammikaupāsakavatthu. (11) "idha modati pecca modatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammikaupāsakaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira pañcasatā dhammikaupāsakā nāma ahesuṃ. Tesu ekekassa pañca pañca upāsakasatāni parivāro. Yo tesaṃ jeṭṭhako, tassa satta puttā satta dhītaro. Tesu ekekassa ekekā salākayāgu salākabhattaṃ pakkhikabhattaṃ saṅghabhattaṃ uposathikabhattaṃ āgantukabhattaṃ vassāvāsikaṃ ahosi. Tepi sabbeva anujātaputtā nāma ahesuṃ. Iti cuddasannaṃ puttānaṃ bhariyāya upāsakassāti soḷasa salākayāguādīni pavattanti. Iti so saputtadāro sīlavā kalyāṇadhammo dānasaṃvibhāgarato ahosi. Athassa aparabhāge rogo uppajji. Āyusaṅkhāro parihāyi. So dhammaṃ sotukāmo "aṭṭha vā me soḷasa vā bhikkhū pesethāti satthu santikaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.
Pahiṇi. Satthā bhikkhū pesesi. Te gantvā tassa mañcaṃ parivāretvā paññattesu āsanesu nisinnā, "bhante ayyānaṃ me dassanaṃ dullabhaṃ bhavissati, dubbalomhi, ekaṃ me suttaṃ sajjhāyathāti vuttā, "kataraṃ suttaṃ sotukāmo upāsakāti, "sabbabuddhānaṃ avijahitaṃ satipaṭṭhānasuttanti 1- vutte, "ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyāti suttantaṃ paṭṭhapesuṃ. Tasmiṃ khaṇe chahi devalokehi sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā sahassasindhavayuttā diyaḍḍhayojanasatikā cha rathā āgamiṃsu. Tesu ṭhitā devatā "amhākaṃ devalokaṃ nessāma, amhākaṃ devalokaṃ nessāma, ambho mattikabhājanaṃ bhinditvā suvaṇṇabhājanaṃ gaṇhanto viya amhākaṃ devaloke abhiramituṃ idha nibbattatūti 2- vadiṃsu. Upāsako dhammassavanantarāyaṃ anicchanto "āgametha āgamethāti āha. Bhikkhū "amhe vadatīti saññāya tuṇhī ahesuṃ. Athassa puttadhītaro "amhākaṃ pitā pubbe dhammassavanena atitto ahosi, idāni pana bhikkhū pakkosāpetvā sajjhāyaṃ kāretvā sayameva vāreti, maraṇassa abhāyanakasatto nāma natthīti viraviṃsu. Bhikkhū "idāni anokāsoti uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Upāsako thokaṃ vītināmetvā satiṃ paṭilabhitvā putte pucchi "kasmā kandathāti. "tāta tumhe bhikkhū pakkosāpetvā dhammaṃ suṇantā sayameva vārayittha, atha mayaṃ `maraṇassa abhāyanakasatto nāma natthīti kandimhāti. @Footnote: 1. dī. mahā. 10/325. 2. Ma. nibbattāhīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.
"ayyā pana kuhinti. "anokāsoti uṭṭhāyāsanā pakkantā tātāti. "nāhaṃ ayyehi saddhiṃ kathemīti. "atha kena saddhiṃ kathethāti. "../../bdpicture/chahi devalokehi devatā cha rathe alaṅkaritvā ādāya ākāse ṭhatvā `amhākaṃ devaloke abhiramāhi, amhākaṃ devaloke abhiramāhīti saddaṃ karonti, tāhi saddhiṃ kathemīti. "kuhiṃ tāta rathā, na mayaṃ passāmāti. "atthi pana mayhaṃ ganthitāni pupphānīti. "atthi tātāti. "kataro devaloko ramaṇīyoti. "sabbabodhisattānaṃ buddhamātāpitūnañca vasanaṭṭhānaṃ tusitabhavanaṃ ramaṇīyaṃ tātāti. "tenahi `tusitabhavanato āgatarathe pupphadāmaṃ laggatūti pupphadāmaṃ khipathāti. Te khipiṃsu. Taṃ rathadhure laggitvā ākāse olambi. Mahājano tadeva passati, rathaṃ na passati. Upāsako "passathetaṃ pupphadāmanti vatvā, "āma passāmāti vutte, "etaṃ tusitabhavanato āgatarathe olambati, ahaṃ tusitabhavanaṃ gacchāmi, tumhe mā cintayittha, mama santike nibbattitukāmā hutvā mayā kataniyāmeneva puññāni karothāti vatvā kālaṃ katvā tusitabhavanato āgatarathe patiṭṭhāsi. Tāvadevassa tigāvutappamāṇo saṭṭhisakaṭabhārālaṅkārapaṭimaṇḍito attabhāvo nibbatti, accharāsahassaṃ parivāresi, pañcavīsatiyojanikaṃ ratanavimānaṃ pāturahosi. Tepi bhikkhū vihāraṃ anuppatte satthā pucchi "sutā bhikkhave upāsakena dhammadesanāti. "āma bhante, antarāyeva pana `āgamethāti vāresi, athassa puttadhītaro kandiṃsu, mayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.
`idāni Anokāsoti uṭṭhāyāsanā nikkhantāti. "na so bhikkhave tumhehi saddhiṃ kathesi; chahi pana devalokehi devatā cha rathe alaṅkaritvā āharitvā taṃ upāsakaṃ pakkosiṃsu, so dhammadesanāya antarāyaṃ anicchanto tāhi saddhiṃ kathesīti. "evaṃ bhanteti. "evaṃ bhikkhaveti. "idāni kuhiṃ nibbattoti. "tusitabhavane bhikkhaveti. "bhante idha ñātimajjhe modamāno caritvā puna modanaṭṭhāneyeva nibbattoti. "āma bhikkhave, appamattā hi gahaṭṭhā vā pabbajitā vā sabbattha modantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha modati pecca modati katapuñño ubhayattha modati, so modati so pamodati disvā kammavisuddhimattanoti. Tattha katapuññoti: nānappakārassa kusalassa kārako puggalo "akataṃ vata me pāpaṃ, kataṃ vata me kalyāṇanti idha kammamodanena modati, pecca vipākamodanena modati, evaṃ ubhayattha modati nāma. Kammavisuddhinti: dhammikaupāsakopi attano kammavisuddhiṃ puññakammasampattiṃ disvā kālakiriyato pubbe idha lokepi modati, kālaṃ katvā idāni paralokepi pamodati atimodatiyevāti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ, mahājanassa sātthikā dhammadesanā jātāti. Dhammikaupāsakavatthu. ----------------------------------------------------------------------------------------------------------- page124.
12. Devadattavatthu. (12) "idha tappati pecca tappatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadattassa vatthuṃ pabbajitakālato paṭṭhāya yāva paṭhavippavesanā devadattaṃ ārabbha bhāsitāni sabbāni jātakāni vitthāretvā kathitaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepo: satthari, anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo, taṃ nissāya anupiyambavane viharanteyeva, tathāgatassa lakkhaṇapaṭiggahaṇadivaseyeva asītisahassehi ñātikulehi "rājā vā hotu buddho vā, khattiyaparivāro vicarissatīti asītisahassaputtā paṭiññātā, tesu yebhuyyena pabbajitesu, "bhaddiyarājānaṃ anuruddhaṃ ānandaṃ bhaguṃ kimbilaṃ devadattanti ime cha sakke apabbajante disvā "mayaṃ attano putte pabbājema, ime cha sakkā na ñātakā maññe; tasmā na pabbajantīti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Atha mahānāmo sakko anuruddhaṃ upasaṅkamitvā "tāta amhākaṃ kulā pabbajito natthi, tvaṃ vā pabbaja, ahaṃ vā pabbajissāmīti āha. So pana sukhumālo hoti sampannabhogo, "natthīti vacanampi tena na sutapubbaṃ. Ekadivasaṃ hi tesu chasu khattiyesu guḷakīḷāya kīḷantesu, anuruddho pūvena parājito pūvatthāya pahiṇi. Athassa mātā pūve sajjetvā pahiṇi. Te khāditvā pana kīḷiṃsu. Punappunaṃ tasseva parājayo hoti. Mātā panassa pahite pahite tikkhattuṃ pūve pahiṇitvā catutthavāre--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.
"pūvā natthīti pahiṇi. So "natthīti vacanassa assutapubbattā "esāpekā pūvavikati bhavissatīti maññamāno "natthipūvameva āharathāti pesesi. Mātā panassa, "natthipūvaṃ kira ayye dethāti vutte, "mama puttena `natthīti padaṃ na sutapubbaṃ, iminā pana upāyena etamatthaṃ jānāpessāmīti tucchaṃ suvaṇṇapātiṃ aññāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā pesesi. Nagarapariggāhikā devatā cintesuṃ "anuruddhasakkena annabhārakāle attano bhāgabhattaṃ upariṭṭhapaccekabuddhassa datvā `natthīti me vacanassa savanaṃ mā hotu, bhojanuppattiṭṭhānajānanaṃ mā hotūti patthanā katā, sacāyaṃ tucchapātiṃ passissati; devasamāgamaṃ pavisituṃ na labhissāma, sīsampi no sattadhā phaleyyāti. Atha naṃ pātiṃ dibbapūvehi puṇṇaṃ akaṃsu. Tassā guḷamaṇḍale ṭhapetvā ugghāṭitamattāya pūvagandho sakalanagaraṃ chādetvā ṭhito. Pūvakhaṇḍaṃ mukhe ṭhapitamattameva sattarasaharaṇīsahassāni anuphari. So cintesi "nāhaṃ mātu piyo, ettakaṃ me kālaṃ imaṃ natthipūvannāma na paci, ito paṭṭhāya aññaṃ pūvaṃ na khādissāmīti gehaṃ gantvā mātaraṃ pucchi "amma tumhākaṃ ahaṃ piyo, appiyoti. "tāta ekakkhino akkhi viya hadayaṃ viya ca atipiyo meti. "atha kasmā ettakaṃ kālaṃ mayhaṃ natthipūvaṃ na pacittha ammāti. Sā cullupaṭṭhākaṃ pucchi "atthi kiñci pātiyaṃ tātāti. "paripuṇṇā ayye pātī pūvehi, evarūpā pūvā nāma me na diṭṭhapubbāti. Sā cintesi "mayhaṃ putto puññavā katābhinīhāro bhavissati,--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.
Devatāhi pātiṃ pūretvā pahitā bhavissantīti. Atha naṃ putto "amma ito paṭṭhāyāhaṃ aññaṃ pūvannāma na khādissāmi, natthipūvameva paceyyāsīti. Sāpissa tato paṭṭhāya, "pūvaṃ khāditukāmomhīti vutte, tucchapātimeva aññāya pātiyā paṭikujjitvā pesesi. Yāva agāramajjhe vasi, tāvassa devatā dibbapūve pahiṇiṃsu. So ettakaṃpi ajānanto pabbajjannāma kiṃ jānissati, tasmā "kā esā pabbajjā nāmāti bhātaraṃ pucchitvā, "ohāritakesamassunā kāsāyanivatthena kaṭṭhatthare vā vidalamañcake vā nipajjitvā piṇḍāya carantena viharitabbaṃ, esā pabbajjā nāmāti vutte, "bhātika ahaṃ sukhumālo, nāhaṃ sakkhissāmi pabbajitunti āha. "tenahi tāta kammantaṃ uggahetvā gharāvāsaṃ vasa, na hi sakkā amhesu ekena apabbajitunti āha. Atha naṃ "ko eso kammanto nāmāti pucchi. Bhattuṭṭhānaṭṭhānaṃpi ajānanto kulaputto kammantaṃ nāma kiṃ jānissati. Ekadivasaṃ hi tiṇṇaṃ khattiyānaṃ kathā udapādi "bhattaṃ nāma kuhiṃ uṭṭhahatīti. Kimbilo āha "koṭṭhe uṭṭhahatīti. Atha naṃ bhaddiyo "tvaṃ bhattassa uṭṭhānaṭṭhānaṃ na jānāsi, bhattannāma ukkhaliyaṃ uṭṭhahatīti āha. Anuruddho "tumhe dvepi na jānātha, bhattannāma ratanamakulāya suvaṇṇapātiyaṃ uṭṭhahatīti āha. Tesu kira ekadivasaṃ kimbilo koṭṭhato vīhī otāriyamāne disvā "ete koṭṭhakeyeva jātāti saññī ahosi. Bhaddiyopi ekadivasaṃ ukkhalito bhattaṃ vaḍḍhiyamānaṃ disvā "ukkhaliyaññeva--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.
Uppannanti saññī ahosi. Anuruddhena pana neva vīhī koṭṭentā na bhattaṃ pacentā vā vaḍḍhentā vā diṭṭhapubbā, vaḍḍhetvā pana purato ṭhapitameva passati. So "bhuñjitukāmakāle bhattaṃ pātiyaṃ uṭṭhahatīti saññamakāsi. Evaṃ tayopi te bhattuṭṭhānaṭṭhānaṃpi na jānanti. Tenāyaṃ "ko esa kammanto nāmāti pucchitvā "paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbantiādikaṃ saṃvacchare saṃvacchare kattabbaṃ kiccaṃ sutvā "kadā kammantānaṃ anto paññāyissati, kadā mayaṃ appossukkā bhoge bhuñjissāmāti vatvā, kammantānaṃ apariyantatāya akkhātāya, "tenahi tvaññeva gharāvāsaṃ vasa, na mayhaṃ etena atthoti vatvā mātaraṃ upasaṅkamitvā "anujānāhi maṃ amma, ahaṃ pabbajissāmīti vatvā, tāya tikkhattuṃ paṭikkhipitvā "sace te sahāyako bhaddiyarājā pabbajissati, tena saddhiṃ pabbajāhīti vutte, taṃ upasaṅkamitvā "mama kho samma pabbajjā tava paṭibaddhāti vatvā taṃ nānappakārehi saññāpetvā sattame divase attanā saddhiṃ pabbajatthāya paṭiññaṃ gaṇhi. Tato "bhaddiyo sakyarājā anuruddho ānando bhagu kimbilo devadatto cāti ime cha khattiyā upālikappakasattamā, devā viya dibbasampattiṃ sattāhaṃ mahāsampattiṃ anubhavitvā uyyānaṃ gacchantā viya caturaṅginiyā senāya nikkhamitvā paravisayaṃ patvā rājāṇāya sabbasenaṃ nivattāpetvā paravisayaṃ okkamiṃsu. Tattha cha khattiyā attano ābharaṇāni omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā "handa bhaṇe upāli--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.
Nivattassu, alaṃ te ettakaṃ jīvikāyāti tassa adaṃsu. So tesaṃ pādamūle pavattitvā paridevitvā tesaṃ āṇaṃ atikkamituṃ asakkonto uṭṭhāya taṃ gahetvā nivatti. Tesaṃ dvidhā jātakāle vanaṃ rodanappattaṃ viya paṭhavī kampanākārappattā viya ahosi. Upālikappakopi thokaṃ gantvā nivattitvā evaṃ cintesi "caṇḍā kho sākiyā `iminā kumārā nipātitāti ghāteyyuṃpi maṃ, ime hi nāma sakyakumārā evarūpaṃ sampattiṃ pahāya imāni anagghāni ābharaṇāni kheḷapiṇḍaṃ viya chaḍḍetvā pabbajissanti, kimaṅgaṃ panāhanti cintetvā bhaṇḍikaṃ omuñcitvā tāni ābharaṇāni rukkhe laggitvā "atthikā gaṇhantūti vatvā tesaṃ santikaṃ gantvā tehi "kasmā nivattosīti puṭṭho tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ te ādāya satthu santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā "mayaṃ bhante sākiyā nāma mānanissitā, ayaṃ amhākaṃ dīgharattaṃ paricārako, imaṃ paṭhamataraṃ pabbājetha, mayamassa abhivādanādīni karissāma, evaṃ no māno nimmādayissatīti vatvā taṃ paṭhamataraṃ pabbājetvā pacchā sayaṃ pabbajiṃsu. Tesu āyasmā bhaddiyo teneva antaravassena tevijjo ahosi. Āyasmā anuruddho dibbacakkhuko hutvā pacchā mahāpurisavitakkasuttaṃ 1- sutvā arahattaṃ pāpuṇi. Āyasmā ānando sotāpattiphale patiṭṭhahi. Bhagutthero ca kimbilatthero ca aparabhāge vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Devadatto pothujjanikaṃ iddhiṃ patto. @Footnote: 1. aṅ. aṭṭhaka. 23/233.--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.
Aparabhāge satthari kosambiyaṃ viharante, sasāvakasaṅghassa tathāgatassa mahanto lābhasakkāro nibbatti. Tattha vatthabhesajjādihatthā manussā vihāraṃ pavisitvā "kuhiṃ satthā, kuhiṃ sārīputtatthero, kuhiṃ mahāmoggallānatthero, kuhiṃ mahākassapatthero, kuhiṃ bhaddiyatthero, kuhiṃ anuruddhatthero, kuhiṃ ānandatthero, kuhiṃ bhagutthero, kuhiṃ kimbilattheroti asītimahāsāvakānaṃ nisinnaṭṭhānaṃ olokentā vicaranti. "devadattatthero kuhiṃ nisinno vā ṭhito vāti pucchanto nāma natthi. So cintesi "ahaṃ etehi saddhiṃyeva pabbajito, etepi khattiyapabbajitā, ahaṃpi khattiyapabbajito; lābhasakkārahatthā manussā ete pariyesanti, mama nāmaṃ gahetāpi natthi, kena nu kho saddhiṃ ekato hutvā kaṃ pasādetvā mama lābhasakkāraṃ nibbatteyyanti. Athassa etadahosi "ayaṃ rājā bimbisāro paṭhamadassaneneva ekādasanahutehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhito, na sakkā etena saddhiṃ ekato bhavituṃ, kosalaraññāpi saddhiṃ na sakkā ekato bhavituṃ, ayaṃ kho pana rañño putto ajātasattukumāro kassaci guṇadosaṃ na jānāti, etena saddhiṃ ekato bhavissāmīti. So kosambito rājagahaṃ gantvā kumārakavaṇṇaṃ abhinimminitvā cattāro āsīvise catūsu hatthapādesu ekaṃ gīvāya bandhitvā ekaṃ sīse cumbaṭakaṃ katvā ekaṃ ekaṃsaṃ karitvā imāya ahimekhalāya ākāsato oruyha ajātasattussa ucchaṅge nisīditvā, tena bhītena "kosi tvanti vutte, "ahaṃ devadattoti vatvā tassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.
Bhayavinodanatthaṃ taṃ attabhāvaṃ paṭisaṃharitvā saṅghāṭipattacīvaradharo purato ṭhatvā taṃ pasādetvā lābhasakkāraṃ nibbattesi. So lābhasakkārābhibhūto "ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti pāpakaṃ cittaṃ uppādetvā saha cittuppādena iddhito parihāyitvā satthāraṃ veḷuvanavihāre sarājikāya parisāya dhammaṃ desentaṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā añjalimpaggayha "bhagavā bhante etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako, appossukko diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuñjatu; ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmi, niyyādetha me bhikkhusaṅghanti vatvā satthārā kheḷāsikavādena apasādetvā paṭikkhitto, anattamano imaṃ paṭhamaṃ tathāgate āghātaṃ bandhitvā apakkami. Athassa bhagavā rājagahe pakāsanīyakammaṃ kāresi. So "pariccattodāni ahaṃ samaṇena gotamena, idānissa anatthaṃ karissāmīti ajātasattuṃ upasaṅkamitvā "pubbe kho kumāra manussā dīḍāyukā, etarahi appāyukā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ tvaṃ kumārova samāno kālaṃ kareyyāsi, tenahi tvaṃ kumāra pitaraṃ hantvā rājā hohi, ahaṃ bhagavantaṃ hantvā buddho bhavissāmīti vatvā, tasmiṃ rajje patiṭṭhite, tathāgatassa vadhāya purise payojetvā, tesu sotāpattiphalaṃ patvā nivattesu, sayaṃ gijjhakūṭaṃ abhiruhitvā "ahameva samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessāmīti silaṃ pavijjhitvā ruhiruppādakammaṃ katvā imināpi upāyena māretuṃ asakkonto puna nāḷāgiriṃ vissajjāpesi. Tasmiṃ āgacchante, ānandatthero attano jīvitaṃ satthu--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.
Pariccajitvā purato aṭṭhāsi. Satthā nāgaṃ dametvā nagarā nikkhamitvā vihāraṃ āgantvā anekasahassehi upāsakehi abhihaṭaṃ mahādānaṃ paribhuñjitvā, tasmiṃ divase sannipatitānaṃ aṭṭhārasakoṭisaṅkhātānaṃ rājagahavāsīnaṃ anupubbīkathaṃ kathesi. Caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo jāto. "aho mahāguṇo āyasmā ānando; tathārūpe nāma hatthināge āgacchante, attano jīvitaṃ pariccajitvā satthu purato aṭṭhāsīti therassa guṇakathaṃ sutvā "na bhikkhave idāneva, pubbepesa mamatthāya jīvitaṃ pariccajiyevāti vatvā bhikkhūhi yācito cullahaṃsamahāhaṃsakakkaṭakajātakāni 1- 2- 3- kathesi. Devadattassāpi kammaṃ neva tathā rañño mārāpitattā, na vadhakānaṃ payojitattā, na silāya paviddhattā, pākaṭaṃ ahosi; yathā nāḷāgirihatthino vissajjitattā. Tadā hi mahājano "rājāpi devadatteneva mārāpito, vadhakāpi payojitā, silāpi paviddhā; idāni pana tena nāḷāgiri vissajjāpito, evarūpaṃ nāma pāpaṃ gahetvā rājā vicaratīti kolāhalamakāsi. Rājā mahājanassa kathaṃ sutvā pañca thālipākasatāni harāpetvā na puna tassupaṭṭhānaṃ agamāsi. Nāgarāpissa kulaṃ upagatassa bhikkhāmattampi nādaṃsu. So parihīnalābhasakkāro kohaññena jīvitukāmo satthāraṃ upasaṅkamitvā @Footnote: 1. khu. jā. asīti. 28/68. tadaṭṭhakathā. 8/211. 2. khu. jā. asīti. 28/77. @tadaṭṭhakathā. 8/242. 3. khu. jā. catu. 27/145. tadaṭṭhakathā. 4/335. tattha pana @"kakkārujātakanti khāyati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.
Pañca vatthūni yācitvā bhagavatā "alaṃ devadatta, yo icchati, āraññako hotūti paṭikkhitto, "kassāvuso vacanaṃ sobhaṇaṃ: kiṃ tathāgatassa udāhu mama? ahaṃ hi ukkaṭṭhavasena evaṃ vadāmi `sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ araññikā assu, piṇḍapātikā, paṃsukūlikā, rukkhamūlikā, macchamaṃsaṃ na khādeyyunti, yo dukkhā muccitukāmo, so mayā saddhiṃ āgacchatūti vatvā pakkāmi. Tassa vacanaṃ sutvā ekacce navapabbajitā mandabuddhino "kalyāṇaṃ devadatto āha, etena saddhiṃ vicarissāmāti tena saddhiṃ ekatova ahesuṃ. Iti so pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ tehi pañcahi vatthūhi lūkhappasannaṃ janaṃ saññāpento kulesu viññāpetvā bhuñjanto saṅghabhedāya parakkami. So bhagavatā "saccaṃ kira tvaṃ devadatta saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyāti puṭṭho "saccaṃ bhagavāti vatvā "garuko kho devadatta saṅghabhedotiādīhi ovaditopi satthu vacanaṃ anādayitvā pakkanto, āyasmantaṃ ānandaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ disvā "ajjataggedānāhaṃ āvuso ānanda aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi, saṅghakammaṃ karissāmīti āha. Thero tamatthaṃ bhagavato ārocesi. Taṃ viditvā satthā uppannadhammasaṃvego hutvā "devadatto sadevakassa lokassa anatthanissitaṃ attano avīcimhi pacanakammaṃ karotīti parivitakketvā "sukarāni asādhūni attano ahitāni ca; yaṃ ve hitañca sādhuñca taṃ ve paramadukkaranti--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.
Imaṃ gāthaṃ vatvā puna imaṃ udānaṃ udānesi "sukaraṃ sādhunā sādhu, sādhu pāpena dukkaraṃ; pāpaṃ pāpena sukaraṃ, pāpamariyehi dukkaranti. 1- Athakho devadatto uposathadivase attano parisāya saddhiṃ ekamantaṃ nisīditvā "yassimāni pañca vatthūni khamanti, so salākaṃ gaṇhatūti vatvā, pañcasatehi vajjīputtakehi navakehi appakataññūhi salākāya gahitāya, saṅghaṃ bhinditvā te bhikkhū ādāya gayāsīsaṃ agamāsi. Tassa tattha gatabhāvaṃ sutvā satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ ānayatthāya dve aggasāvake pesesi. Te tattha gantvā ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā ca iddhipāṭihāriyānusāsaniyā ca anusāsantā te amataṃ pāyetvā ādāya ākāsenāgamiṃsu. Kokālikopi kho "uṭṭhehi āvuso devadatta, nītā te bhikkhū sārīputtamoggallānehi, nanu tvaṃ mayā vutto `mā āvuso sārīputtamoggallānehi vissāsi; pāpicchā sārīputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṅgatāti vatvā jannukena hadayamajjhe pahari. Tassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchi. Āyasmantaṃ pana sārīputtaṃ bhikkhusaṅghaparivutaṃ ākāsenāgacchantaṃ disvā bhikkhū āhaṃsu "bhante āyasmā sārīputto gamanakāle attadutiyova gato, idāni mahāparivāro āgacchanto sobhatīti. Satthā "na bhikkhave idāneva, tiracchānayoniyaṃ nibbattakālepi @Footnote: 1. cullavagga. 7/194. khu. u. 25/167.--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.
Mama putto mama santikaṃ āgacchanto sobhatiyevāti vatvā "hoti sīlavataṃ attho paṭisanthāravuttinaṃ. Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ ñātisaṅghapurakkhitaṃ, atha passasimaṃ kālaṃ suvihīnaṃva ñātibhīti 1- idaṃ jātakaṃ 2- kathesi. Puna bhikkhūhi "bhante devadatto kira dve aggasāvake ubhosu passesu nisīdāpetvā `buddhalīḷhāya dhammaṃ desessāmīti tumhākaṃ anukiriyaṃ karīti vutte, "na bhikkhave idāneva; pubbepesa mama anukiriyaṃ kātuṃ vāyami, na pana sakkhīti vatvā "api vīraka passesi sakuṇaṃ mañjubhāṇakaṃ mayuragīvasaṅkāsaṃ patiṃ mayhaṃ saviṭṭhakaṃ? udakathalacarassa pakkhino niccaṃ āmakamacchabhojino tassānukaraṃ saviṭṭhako sevālehi paliguṇṭhito matoti 3- nadīcarakākajātakaṃ 4- kathetvā, aparesupi divasesu tathārūpimeva kathaṃ ārabbha "acāri vatāyaṃ vitudaṃ vanāni kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu, @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/4. tadaṭṭhakathā. 1/220. 2. lakkhaṇajātakaṃ. 3. khu. jā. @duka. 27/75. tadaṭṭhakathā. 3/199. 4. jātake "vīrakajātakanti khāyati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.
Athāsadā khadiraṃ jātasāraṃ, yatthābhidā garuḷo uttamaṅganti 1- ca lasī ca te nipphalitā, matthako ca vidālito, sabbā te phāsukā bhaggā, dāni samma virocasīti 2- ca evamādīni jātakāni 3- kathesi. Puna "akataññū devadattoti kathaṃ ārabbha "akaramhā va te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamha se; migarāja namo tyatthu; api kiñci labhāmha se. Mama lohitabhakkhassa niccaṃ luddāni kubbato dantantaragato santo taṃ bhuṃ, yaṃpi jīvasīti 4- ādīni jātakāni 5- kathesi. Puna vadhāya parisakkanamassa ārabbha "ñātametaṃ kuruṅgassa yaṃ tvaṃ sepaṇṇi seyyasi; aññaṃ sepaṇṇiṃ gacchāmi, na me te ruccate phalanti 6- ādīni jātakāni 7- kathesi. Puna "ubhato parihīno devadatto lābhasakkārato ca sāmaññato cāti kathāsu pavattamānāsu, "na bhikkhave idāneva, pubbepi parihīnoyevāti vatvā @Footnote: 1. khu. jā. duka. 27/77. tadaṭṭhakathā. 3/216. 2. khu. jā. eka. 27/46. tadaṭṭhakathā. @2/387. 3. kandagalajātakañceva virocanajātakañca. 4. khu. jā. catu. 27/133. @tadaṭṭhakathā. 4/258. 5. javasakuṇajātakaṃ. 6. khu. jā. eka. 27/7. tadaṭṭhakathā. 1/262. @7. kuruṅgamigajātakaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.
"akkhī bhinnā, paṭo naṭṭho, sakhīgehe ca bhaṇḍanaṃ, ubhato paduṭṭhakammantā udakamhi thalamhi cāti 1- ādīni jātakāni 2- kathesi. Evaṃ rājagahe viharanto devadattaṃ ārabbha bahūni jātakāni kathetvā, rājagahato sāvatthiṃ gantvā jetavanamahāvihāre vāsaṃ kappesi. Devadattopi kho nava māse gilāno, pacchime kāle satthāraṃ daṭṭhukāmo hutvā attano sāvake "ahaṃ satthāraṃ daṭṭhukāmo, taṃ me dassethāti vatvā, tehi "tvaṃ samatthakāle satthārā saddhiṃ verī hutvā acari, na mayaṃ taṃ tattha nessāmāti vutte, "mā maṃ nāsetha, mayā satthari āghāto kato, satthu pana mayi kesaggamattopi āghāto natthīti. So hi bhagavā vadhake devadattamhi core aṅgulimālake dhanapāle rāhule ca sabbattha samamānasoti "dassetha me bhagavantanti punappunaṃ yāci. Atha naṃ te mañcakenādāya nikkhamiṃsu. Tassāgamanaṃ sutvā bhikkhū satthu ārocesuṃ "bhante devadatto kira tumhākaṃ dassanatthāya āgacchatīti. "na bhikkhave so tenattabhāvena maṃ passituṃ labhissatīti. Bhikkhū kira pañcannaṃ vatthūnaṃ āyācitakālato paṭṭhāya puna buddhe daṭṭhuṃ na labhanti, ayaṃ dhammatā. "asukaṭṭhānañca asukaṭṭhānañca āgato bhanteti āhaṃsu. "yaṃ icchati, taṃ karotu; na so maṃ passituṃ labhissatīti. "bhante @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/45. tadaṭṭhakathā. 2/372. 2. ubhatobhaṭṭhajātakaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.
Ito yojanamattaṃ āgato, aḍḍhayojanaṃ, gāvutaṃ, pokkharaṇīsamīpaṃ āgato bhanteti. "sacepi antojetavanaṃ pavisati, neva maṃ passituṃ labhissatīti. Devadattaṃ gahetvā āgatā jetavanapokkharaṇītīre mañcaṃ otāretvā pokkharaṇiyaṃ nahāyituṃ otariṃsu. Devadattopi kho mañcato uṭṭhāya ubho pāde bhūmiyaṃ ṭhapetvā nisīdi. Te paṭhaviṃ pavisiṃsu. So anukkamena yāva gopphakā yāva jannukā yāva kaṭito yāva thanato yāva gīvato pavisitvā hanukaṭṭhikassa bhūmiyaṃ patiṭṭhitakāle gāthamāha "imehi aṭṭhīhi tamaggapuggalaṃ devātidevaṃ naradammasārathiṃ samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ gatosmīti. Idaṃ kira ṭhānaṃ disvā tathāgato devadattaṃ pabbājesi. Sace hi so na pabbajissa; gihī hutvā kammaṃ bhāriyaṃ akarissa, āyatiṃ bhavassa paccayaṃ kātuṃ nāsakkhissa; pabbajitvā ca pana, kiñcāpi kammaṃ bhāriyaṃ karissati, āyatiṃ bhavassa paccayaṃ kātuṃ sakkhissatīti naṃ satthā pabbājesi. So hi ito satasahassakappamatthake aṭṭhissaro nāma paccekabuddho bhavissati. So paṭhaviṃ pavisitvā avīcimhi nibbatti. Niccale buddhe aparaddhabhāvena pana niccalova hutvā paccati. Tiyojanasatike antoavīcimhi yojanasatubbedhamevassa sarīraṃ nibbatti, sīsaṃ yāva kaṇṇasakkhalito upari ayakapallaṃ pāvisi, pādā--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.
Yāva gopphakā heṭṭhā ayapaṭhaviṃ paviṭṭhā, mahātālakkhandhaparimāṇaṃ ayasūlaṃ pacchimabhittito nikkhamitvā piṭṭhimajjhaṃ bhinditvā urena nikkhamitvā puratthimabhittiṃ pāvisi, aparaṃ dakkhiṇabhittito nikkhamitvā dakkhiṇapassaṃ bhinditvā vāmapassena nikkhamitvā uttarabhittiṃ pāvisi, aparaṃ upari kapallato nikkhamitvā matthakaṃ bhinditvā adhobhāgena nikkhamitvā ayapaṭhaviṃ pāvisi. Evaṃ so tattha niccalo hutvā paccati. Bhikkhū "ettakaṃ ṭhānaṃ gantvā devadatto satthāraṃ daṭṭhuṃ alabhitvāva paṭhaviṃ paviṭṭhoti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā "na bhikkhave devadatto idāneva mayi aparajjhitvā paṭhaviṃ pāvisi, pubbepi paviṭṭhoyevāti vatvā, hatthirājakāle maggamuḷhaṃ purisaṃ samassāsetvā attano piṭṭhiṃ āropetvā khemantaṃ pāpitassa tena puna tikkhattuṃ āgantvā `aggaṭṭhāne majjhimaṭṭhāne mūleti evaṃ dante chinditvā tatiyavāre mahāpurisassa cakkhupathaṃ atikkamantassa tassa paṭhaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ "akataññussa posassa niccaṃ vivaradassino sabbañce paṭhaviṃ dajjā neva naṃ abhirādhayeti 1- imaṃ jātakaṃ 2- kathetvā, punapi tatheva kathāya samuṭṭhitāya, khantivādibhūte attani aparajjhitvā kalāburājabhūtassa tassa paṭhaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ khantivādijātakaṃ, 3- culladhammapālabhūte attani aparajjhitvā @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/23. tadaṭṭhakathā. 2/128. 2. sīlavanāgajātakaṃ. 3. khu. jā. catu. @27/137. tadaṭṭhakathā. 4/275.--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.
Mahāpatāparājabhūtassa tassa paṭhaviṃ paviṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ culladhamma- pālajātakañca 1- kathesi. Paṭhaviṃ paviṭṭhe pana devadatte, mahājano haṭṭhatuṭṭho dhajapatākakadaliyo ussāpetvā puṇṇaghaṭe ṭhapetvā "lābhā vata noti mahantaṃ chaṇaṃ anubhoti. Tamatthaṃ bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā "na bhikkhave idāneva devadatte mate mahājano tussati, pubbepi tussiyevāti vatvā, sabbajanassa appiye caṇḍe pharuse bārāṇasiyaṃ piṅgalarāje nāma mate mahājanassa tuṭṭhabhāvaṃ dīpetuṃ "sabbo jano hiṃsito piṅgalena, tasmiṃ mate, paccayaṃ vedayanti, piyo nu te āsi akaṇhanetto. Kasmā tuvaṃ rodasi dvārapāla? Na me piyo āsi akaṇhanetto, bhāyāmi paccāgamanāya tassa, ito gato hiṃseyya maccurājaṃ, so hiṃsito āneyya naṃ puna idhāti imaṃ piṅgalajātakaṃ 2- kathesi. Bhikkhū satthāraṃ pucchiṃsu "idāni bhante devadatto kuhiṃ nibbattoti. "avīcimahāniraye bhikkhaveti. "bhante idha tappanto @Footnote: 1. khu. jā. pañca. 27/171. tadaṭṭhakathā. 4/450. 2. khu. jā. duka. 27/92. tadaṭṭhakathā. @3/321.--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.
Vicaritvā puna gantvā tappanaṭṭhāneyeva nibbattoti. "āma bhikkhave, pabbajitā vā hontu gahaṭṭhā vā pamādavihārino ubhayattha tappantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha tappati, pecca tappati, pāpakārī ubhayattha tappati; `pāpaṃ me katanti tappati, bhiyyo tappati duggatiṃ gatoti. Tattha "idha tappatīti: idha kammatappanena domanassamattena tappati. Peccāti: paraloke pana vipākatappanena atidāruṇena apāyadukkhena tappati. Pāpakārīti: nānappakārassa pāpassa kattā. Ubhayatthāti: iminā vuttappakārena tappanena ubhayattha tappati nāma. Pāpaṃ meti: so hi kammatappanena tappanto "pāpaṃ me katanti tappati, taṃ appamattakaṃ tappanaṃ; vipākatappanena pana tappanto bhiyyo tappati duggatiṃ gato, atipharusena tappanena ativiya tappatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti. Devadattavatthu. ------------------------------------------------------------------------------------------------------- page141.
13. Sumanādevīvatthu. (13) "idha nandati, pecca nandatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sumanādeviṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ hi devasikaṃ anāthapiṇḍikassa gehe dve bhikkhusahassāni bhuñjanti, tathā visākhāya mahāupāsikāya. Sāvatthiyañca yo yo dānaṃ dātukāmo hoti; so so tesaṃ ubhinnaṃ okāsaṃ labhitvāva karoti. "kiṃkāraṇāti. "tumhākaṃ dānaggaṃ anāthapiṇḍiko vā visākhā vā āgatāti pucchitvā, "nāgatāti vutte, satasahassaṃ vissajjetvā katadānampi "kiṃ dānaṃ nāmetanti garahanti. Ubhopi hi te bhikkhusaṅghassa ruciñca anucchavikakiccāni ca jānanti. Tesu viharantesu, bhikkhū cittānurūpameva bhuñjanti. Tasmā sabbe dānaṃ dātukāmā te gahetvā gacchanti. Iti te attano ghare bhikkhū parivisituṃ na labhanti. Tato visākhā "ko nu kho mama ṭhāne ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ parivisissatīti upadhārentī puttassa dhītaraṃ disvā taṃ attano ṭhāne ṭhapesi. Sā tassā nivesane bhikkhusaṅghaṃ parivisati. Anāthapiṇḍikopi mahāsubhaddaṃ nāma jeṭṭhadhītaraṃ ṭhapesi. Sā hi bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karontī dhammaṃ suṇantī sotāpannā hutvā patikulaṃ agamāsi. Tato cullasubhaddaṃ ṭhapesi. Sāpi tatheva karontī sotāpannā hutvā patikulaṃ gatā. Atha sumanādeviṃ nāma kaniṭṭhadhītaraṃ ṭhapesi. Sā pana dhammaṃ sutvā sakadāgāmiphalaṃ patvā, kumārikāva hutvā tathārūpena aphāsukena āturā āhārupacchedaṃ katvā pitaraṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.
Daṭṭhukāmā hutvā pakkosāpesi. So ekasmiṃ dānagge tassā sāsanaṃ sutvāva āgantvā "kiṃ amma sumaneti āha. Sā pitaraṃ āha "kiṃ kaniṭṭhabhātikāti. "vippalapasi ammāti. "na vippalapāmi kaniṭṭhabhātikāti. "bhāyasi ammāti. "na bhāyāmi kaniṭṭhabhātikāti. Ettakaṃ vatvāyeva pana sā kālamakāsi. So sotāpannopi samāno seṭṭhī dhītari uppannasokaṃ adhivāsetuṃ asakkonto dhītu sarīrakiccaṃ kāretvā rodanto satthu santikaṃ gantvā, "kiṃ gahapati dukkhī dummano assumukho rudamāno āgatosīti vutte, "dhītā me bhante sumanādevī kālakatāti āha. "atha kasmā socasi, nanu sabbesaṃ ekaṃsikaṃ maraṇanti. "jānāmetaṃ bhante, evarūpā pana me hirottappasampannā dhītā, sā maraṇakāle satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkontī vippalapamānā matā: tena me anappakaṃ domanassaṃ uppajjatīti. "kiṃ pana tāya kathitaṃ mahāseṭṭhīti. "ahaṃ taṃ bhante `kiṃ amma sumaneti āmantesiṃ, atha maṃ āha `kiṃ kaniṭṭhabhātikāti; tato `vippalapasi ammāti vutte, `na vippalapāmi kaniṭṭhabhātikāti; `bhāyasi ammāti, `na bhāyāmi kaniṭṭhabhātikāti; ettakaṃ vatvā kālamakāsīti. Atha naṃ bhagavā āha "na hi te mahāseṭṭhi dhītā vippalapatīti. "atha kasmā evamāhāti. "kaniṭṭhattāyeva; dhītā hi te gahapati maggaphalehi tayā mahallikā; tvaṃ hi sotāpanno, dhītā pana te sakadāgāminī; sā maggaphalehi mahallikattā taṃ evamāhāti. "evaṃ bhanteti. "evaṃ gahapatīti. "idāni kuhiṃ nibbattā bhanteti. "tusitabhavane gahapatīti vutte,--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.
"bhante mama dhītā idha ñātakānaṃ antare nandamānā vicaritvā ito gantvāpi nandanaṭṭhāneyeva nibbattāti. Atha naṃ satthā "āma gahapati appamattā nāma gahaṭṭhā vā pabbajitā vā idhaloke ca paraloke ca nandantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha "idha nandati, pecca nandati, katapuñño ubhayattha nandati, `puññaṃ me katanti nandati, bhiyyo nandati suggatiṃ gatoti. Tattha "idhāti: idhaloke kammanandanena nandati. Peccāti: paraloke vipākanandanena nandati. Katapuññoti: nānappakārassa puññassa kattā. Ubhayatthāti: idha "kataṃ me kusalaṃ, akataṃ me pāpanti nandati, parattha vipākaṃ anubhavanto nandati. Puññaṃ meti: idha nandanto pana "puññaṃ me katanti somanassamattakeneva kammanandanaṃ upādāya nandati. Bhiyyoti: vipākanandanena pana sugatiṃ gato, sattapaññāsavassakoṭiyo saṭṭhiñca vassasatasahassāni dibbasampattiṃ anubhavanto tusitapure ativiya nandatīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Mahājanassa dhammadesanā sātthikā jātāti. Sumanādevīvatthu. -------------------------------------------------------------------------------------------------------- page144.
14. Dvesahāyakabhikkhuvatthu. (14) "bahumpi ce sahitaṃ bhāsamānoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dve sahāyake bhikkhū ārabbha kathesi. Sāvatthīvāsino hi dve kulaputtā sahāyakā vihāraṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā kāme pahāya satthu sāsane uraṃ datvā pabbajitvā pañca vassāni ācariyupajjhāyānaṃ santike vasitvā satthāraṃ upasaṅkamitvā sāsane dhuraṃ pucchitvā vipassanādhurañca ganthadhurañca vitthārato sutvā, eko tāva "ahaṃ bhante mahallakakāle pabbajito na sakkhissāmi ganthadhuraṃ pūretuṃ, vipassanādhuraṃ pana pūressāmīti yāva arahattā vipassanaṃ kathāpetvā ghaṭento vāyamanto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Itaro pana "ahaṃ ganthadhuraṃ pūressāmīti anukkamena tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhitvā gatagataṭṭhāne dhammaṃ katheti, sarabhaññaṃ bhaṇati pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ dhammaṃ vācento vicarati, aṭṭhārasannaṃ mahāgaṇānaṃ ācariyo ahosi. Bhikkhū satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā itarassa therassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā tassovāde ṭhatvā arahattaṃ patvā theraṃ vanditvā "satthāraṃ daṭṭhukāmamhāti vadanti. Thero "gacchatha āvuso, mama vacanena satthāraṃ vanditvā asītimahāthere vandatha, sahāyakattheraṃpi me `amhākaṃ ācariyo tumhe vandatīti vadethāti pesesi. Te vihāraṃ gantvā satthārañceva asītimahāthere ca vanditvā ganthikattherassa santikaṃ gantvā "bhante amhākaṃ ācariyo tumhe vandatīti vadanti. Itarena ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.
`ko Nāmesoti vutte, "tumhākaṃ sahāyakabhikkhu bhanteti vadanti. Evaṃ there punappunaṃ sāsanaṃ pahiṇante, so bhikkhu thokaṃ kālaṃ sahitvā aparabhāge sahituṃ asakkonto, "amhākaṃ ācariyo tumhe vandatīti vutte, "ko esoti vatvā, "tumhākaṃ sahāyakabhikkhu bhanteti vutte, "kiṃ pana tumhehi tassa santike uggahitaṃ: kiṃ dīghanikāyādīsu aññataro nikāyo, kiṃ tīsu piṭakesu ekaṃ piṭakanti vatvā, "catuppadikaṃpi gāthaṃ na jānāti, paṃsukūlaṃ gahetvā pabbajitakāleyeva araññaṃ paviṭṭho, bahū vata antevāsike labhi, tassa āgatakāle mayā pañhaṃ pucchituṃ vaṭṭatīti cintesi. Aparabhāge thero satthāraṃ daṭṭhuṃ āgato, sahāyakattherassa santike pattacīvaraṃ ṭhapetvā gantvā satthārañceva asītimahāthere ca vanditvā sahāyakattherassa vasanaṭṭhānaṃ paccāgami. Athassa so vattaṃ kāretvā samappamāṇaṃ āsanaṃ gahetvā "pañhaṃ pucchissāmīti nisīdi. Tasmiṃ khaṇe satthā "esa evarūpaṃ mama puttaṃ viheṭhetvā niraye nibbatteyyāti tasmiṃ anukampāya vihāracārikaṃ caranto viya tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ gantvā paññatte buddhāsane nisīdi. Tattha tattha nisīdantā hi bhikkhū buddhāsanaṃ paññāpetvā va nisīdanti. Tena satthā pakatipaññatteyeva āsane nisīdi. Nisajja kho pana ganthikabhikkhuṃ paṭhamajjhāne pañhaṃ pucchitvā, tasmiṃ akathite, dutiyajjhānaṃ ādiṃ katvā aṭṭhasupi samāpattīsu rūpārūpesu pañhaṃ pucchi. Ganthikatthero ekaṃpi kathetuṃ nāsakkhi. Itaro taṃ sabbaṃ kathesi. Atha naṃ sotāpattimagge pañhaṃ pucchi. Ganthikatthero--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.
Kathetuṃ nāsakkhi. Tato khīṇāsavattheraṃ pucchi. Thero kathesi. Satthā "sādhu sādhūti abhinanditvā sesamaggesupi paṭipāṭiyā pañhaṃ pucchi. Ganthikatthero ekaṃpi kathetuṃ nāsakkhi. Khīṇāsavo pana pucchitapucchitaṃ kathesi. Satthā catūsupi ṭhānesu tassa sādhukāraṃ adāsi. Taṃ sutvā bhummadeve ādiṃ katvā yāva brahmalokā sabbā devatā ceva nāgasupaṇṇā ca sādhukāraṃ adaṃsu. Taṃ sādhukāraṃ sutvā tassa antevāsikā ceva saddhivihārino ca satthāraṃ ujjhāyiṃsu "kiṃ nāmetaṃ satthārā kataṃ: kiñci ajānantassa mahallakattherassa catūsu ṭhānesu sādhukāraṃ adāsi, amhākaṃ panācariyassa sabbapariyattidharassa pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pāmokkhassa pasaṃsāmattaṃpi na karīti. Atha ne satthā "kinnāmetaṃ bhikkhave kathethāti pucchitvā, tasmiṃ atthe ārocite, "bhikkhave tumhākaṃ ācariyo mama sāsane bhatiyā gāvo rakkhanasadiso, mayhaṃ pana putto yathāruciyā pañcagorase paribhuñjanakasāmisadisoti vatvā imā gāthā abhāsi "bahumpi ce sahitaṃ 1- bhāsamāno na takkaro hoti naro pamatto, gopova gāvo gaṇayaṃ paresaṃ na bhāgavā sāmaññassa hoti. Appampi ce sahitaṃ bhāsamāno dhammassa hoti anudhammacārī @Footnote: 1. Ma. saṃhita. ayañhi gāthā upendavajiro nāma hoti, so ca ja ta ja gaṇehi ceva @garudvayena ca niyamito, tasmā "saṃhita iti yujjati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ sammappajāno suvimuttacitto anupādiyāno idha vā huraṃ vā, sa bhāgavā sāmaññassa hotīti. Tattha "sahitanti tepiṭakassa buddhavacanassetaṃ nāmaṃ, taṃ ācariye upasaṅkamitvā uggaṇhitvā bahumpi paresaṃ bhāsamāno vācento kathento, taṃ dhammaṃ sutvā yaṃ kārakena puggalena kattabbaṃ, takkaro na hoti, kukkuṭassa pakkhapaharaṇamattampi aniccādivasena manasikāraṃ nappavattesi; eso, yathā nāma divase bhatiyā gāvo rakkhanto gopo pātova sampaṭicchitvā sāyaṃ gaṇetvā sāmikānaṃ niyyādetvā divasabhatimattaṃ gaṇhāti, yathāruciyā pana pañcagorase paribhuñjituṃ na labhati; evameva kevalaṃ antevāsikānaṃ santikā vattapaṭivattakaraṇamattassa bhāgī hoti, sāmaññassa pana bhāgī na hoti. Yathā pana gopālakena niyyāditānaṃ gunnaṃ pañcagorasaṃ gosāmikāva paribhuñjanti; tathā tena kathitaṃ dhammaṃ sutvā kārakapuggalā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā, keci paṭhamajjhānādīni pāpuṇanti, keci vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggaphalāni pāpuṇanti, gosāmikā gorasasseva, sāmaññassa bhāgino honti. Iti satthā sīlasampannassa bahussutassa pamādavihārino aniccādivasena yonisomanasikāre appavattassa bhikkhuno vasena paṭhamaṃ gāthaṃ kathesi, na dussīlassa.--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.
Dutiyagāthā pana appassutassāpi yonisomanasikāre kammaṃ karontassa kārakapuggalassa vasena kathitā. Tattha "appampi ceti: thokaṃ ekavaggadvivaggamattampi. Dhammassa hoti anudhammacārīti: atthamaññāya dhammamaññāya navalokuttaradhammassa anurūpaṃ dhammaṃ pubbabhāgapaṭipadāsaṅkhātaṃ catupārisuddhisīladhutaṅgaasubhakammaṭṭhānādibhedaṃ caranto anudhammacārī hoti "ajja ajjevāti paṭivedhaṃ ākaṅkhanto vicarati; so imāya sammāpaṭipattiyā rāgañca dosañca pahāya mohaṃ, sammā hetunā nayena parijānitabbadhamme parijānanto, tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ vasena suvimuttacitto, anupādiyāno idha vā huraṃ vā, idhalokaparaloke pariyāpannā vā ajjhattikabāhirā vā khandhāyatanadhātuyo catūhi upādānehi anupādiyanto mahākhīṇāsavo, maggasaṅkhātassa sāmaññassa vasena āgatassa phalasāmaññassa ceva pañcaasekhadhammakkhandhasāmaññassa ca bhāgavā hotīti. Ratanakūṭena viya agārassa, arahattena desanāya kūṭaṃ gaṇhīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti. Dvesahāyakabhikkhuvatthu. Yamakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Paṭhamo vaggo.The Pali Atthakatha in Roman Book 18 page 104-148. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=18&A=2135&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=18&A=2135&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=11 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=268 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=269 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=269 Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]