ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 21 : PALI ROMAN Dha.A.4 paṇḍita-sahassavagga

page1.

6. Paṇḍitavaggavaṇṇanā ------ 1. Rādhattheravatthu. (60) "nidhīnaṃva pavattāranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ rādhaṃ ārabbha kathesi. So kira gihikāle sāvatthiyaṃ duggatabrāhmaṇo ahosi. So "bhikkhūnaṃ santike jīvissāmīti cintetvā vihāraṃ gantvā apaharitaṃ karonto pariveṇaṃ sammajjanto mukhadhovanādīni dadanto vihāre vasi. Bhikkhūpi naṃ saṅgaṇhiṃsu, pabbājetuṃ pana na icchanti. So pabbajjaṃ alabhamāno kiso ahosi. Athekadivasaṃ satthā paccūsakāle lokaṃ volokento taṃ brāhmaṇaṃ disvā "kinnu khoti upadhārento "arahā bhavissatīti ñatvā sāyaṇhasamaye vihāracārikaṃ caranto viya brāhmaṇassa santikaṃ gantvā "brāhmaṇa kiṃ karonto vicarasīti āha. "bhikkhūnaṃ vattappaṭivattaṃ karomi 1- bhanteti āh "labhasi tesaṃ santikā saṅgahanti. "āma bhante, āhāramattaṃ labhāmi, na pana maṃ pabbājentīti. Satthā etasmiṃ nidāne bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā tamatthaṃ pucchitvā "bhikkhave atthi koci imassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarantoti pucchi. Sārīputtatthero "ahaṃ bhante sarāmi, @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. karonto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Ayaṃ me rājagahe piṇḍāya carantassa attano abhihaṭaṃ kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, imassāhaṃ adhikāraṃ sarāmīti āha. So, satthārā "kiṃ pana te sārīputta evaṃ katopakāraṃ dukkhato mocetuṃ na vaṭṭatīti vutte, "sādhu bhante, pabbājessāmīti taṃ brāhmaṇaṃ pabbājesi. Tassa bhattagge āsanapariyante āsanaṃ pāpuṇāti, yāgubhattādīhi kilamati. Thero taṃ ādāya cārikaṃ pakkāmi, abhikkhaṇaṃ naṃ "idante kattabbaṃ, idante na kattabbanti ovadi anusāsi. So suvaco ahosi padakkhiṇaggāhī; tasmā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāno katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi. Thero taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Atha naṃ satthā paṭisanthāraṃ katvā āha "suvaco nu kho te sārīputta antevāsikoti, "āma bhante, ativiya suvaco, kismiñci dose vuccamānepi, na kuddhapubboti. "sārīputta evarūpe saddhivihārike labhamāno kittake gaṇheyyāsīti. "bhante bahukepi gaṇheyyāmevāti. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "sārīputtatthero kira kataññū katavedī kaṭacchubhikkhāmattaṃ upakāraṃ saritvā duggatabrāhmaṇaṃ pabbājesi; rādhattheropi ovādakkhamo ovādakkhamameva 1- labhīti. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā "na bhikkhave idāneva, pubbepi sārīputto kataññū katavedīyevāti vatvā tamatthaṃ pakāsetuṃ @Footnote: 1. ovādakameva. [?]

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

Alīnacittaṃ nissāya pahaṭṭhā mahatī camū kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ jīvaggāhaṃ agāhayi; evaṃ nissayasampanno bhikkhu āraddhavīriyo bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ yogakkhemassa pattiyā pāpuṇe anupubbena sabbasaṃyojanakkhayanti imaṃ dukanipāte alīnacittajātakaṃ 1- vitthāretvā kathesi. Tadā kira vaḍḍhakīhi pādassa arogakaraṇabhāvena kataṃ attano upakāraṃ ñatvā sabbasetassa hatthipotakassa dāyako ekacāriko hatthī sārīputtatthero ahosi. Evaṃ theraṃ ārabbha jātakaṃ kathetvā rādhattheraṃ ārabbha "bhikkhave bhikkhunā nāma rādhena viya suvacena bhavitabbaṃ, dosaṃ dassetvā ovadiyamānenapi na kujjhitabbaṃ; ovādadāyako pana nidhiācikkhanako viya daṭaṭhabboti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "nidhīnaṃva pavattāraṃ yaṃ passe vajjadassinaṃ niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje, tādisaṃ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyoti. Tattha "nidhīnanti: tattha tattha nidahitvā ṭhapitānaṃ hiraññasuvaṇṇādipūrānaṃ nidhikumbhīnaṃ. Pavattāranti: kicchajīvike duggatamanusse anukampaṃ katvā "ehi, sukhena te jīvitupāyaṃ dassessāmīti nidhiṭaṭhānaṃ netvā hatthaṃ pasāretvā "imaṃ gahetvā sukhaṃ jīvāti ācikkhantāraṃ 2- @Footnote: 1. khu. jā. 27/52. tadaṭṭhakathā. 3/23. @2. Sī. ācikkhātāraṃ. Ma. Yu. ācikkhitāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

Viya. Vajjadassinanti: dve vajjadassino: "iminā naṃ asāruppena vā khalitena vā saṅghamajjhe niggaṇhissāmīti randhagavesako ca, aññātaññāpanatthāya ñātaṃ anuggaṇhanatthāya sīlādīnamassa vuḍḍhikāmatāya taṃ taṃ vajjaṃ olokanena ullumpanavasena sabhāvasaṇṭhito ca; ayamidhādhippeto, yathā duggatamanusso "imaṃ gaṇhāhīti tajjetvāpi pothetvāpi nidhiṃ dassito kopaṃ na karoti, pamuditova hoti; evameva evarūpe puggale asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ācikkhante kopo na kātabbo, tuṭṭheneva bhavitabbaṃ, "bhante mahantaṃ vo kammaṃ kataṃ mayhaṃ ācariyupajjhāyaṭaṭhāne ṭhatvā ovadantehi, punapi maṃ ovadeyyāthāti pavāretabbameva. Niggayhavādinti: ekacco hi saddhivihārikādīnaṃ asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā "ayaṃ me mukhodakadānādīhi sakkaccaṃ upaṭṭhahati; sace taṃ vakkhāmi, na maṃ upaṭaṭhahissati, evaṃ me parihāni bhavissatīti vattuṃ avisahanto na niggayhavādī nāma hoti; so imasmiṃ sāsane kacavaraṃ ākirati. Yo pana tathārūpaṃ vajjaṃ disvā vajjānurūpaṃ tajjento paṇāmento daṇḍakammaṃ karonto vihārā nīharanto sikkhāpeti. Ayaṃ niggayhavādī nāma; seyyathāpi sammāsambuddho. Vuttañhetaṃ 1- "niggayha niggayhāhaṃ ānanda vakkhāmi, paggayha paggayhāhaṃ ānanda vakkhāmi, yo sāro, so ṭhassatīti. Medhāvinti: dhammojapaññāya samannāgataṃ. Tādisanti: evarūpaṃ paṇḍitaṃ bhajeyya payirupāseyya; tādisaṃ hi @Footnote: 1. Ma. u. 14/245. tattha pana...pavayha pavayhāhanti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Ācariyaṃ bhajamānassa antevāsikassa seyyo hoti na pāpiyo vuḍḍhiyeva hoti na parihānīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Rādhattheravatthu. ------------- 2. Assajipunabbasukavatthu. (61) "ovadeyyānusāseyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto assajipunabbasuke ārabbha kathesi. Desanā pana kiṭāgirismiṃ samuṭaṭhitā. Te kira [1]- kiñcāpi aggasāvakānaṃ saddhivihārikā, alajjino pana ahesuṃ pāpabhikkhū. Te pāpakehi attano parivārehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ kiṭāgirismiṃ viharantā mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipītiādikaṃ nānappakāraṃ anācāraṃ karontā kuladūsakakammaṃ katvā tato uppannehi paccayehi jīvitaṃ kappentā taṃ āvāsaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsaṃ akaṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā tesaṃ pabbājanīyakammakaraṇatthāya saparivāre dve aggasāvake āmantetvā "gacchatha sārīputtā, tesu ye tumhākaṃ vacanaṃ na karonti, tesaṃ pabbājanīyakammaṃ karotha: ye pana karonti, te ovadatha anusāsatha; ovadanto hi anusāsanto apaṇḍitānaṃyeva appiyo hoti, [3]- paṇḍitānaṃ pana piyo hoti manāpoti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. Ma. etthantare "dve bhikkhūti atthi. @2. vinayapiṭaka mahāvibhaṅga. 1/415. @3. Ma. etthantare "amanāpoti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

"ovadeyyānusāseyya asabbhā ca nivāraye sataṃ hi so piyo hoti asataṃ hoti appiyoti. Tattha "ovadeyyāti: uppanne vatthusmiṃ, vadanto ovadati nāma, anuppanne vatthusmiṃ, "ayasopi te siyātiādivasena anāgataṃ vajjaṃ dassento anusāsati nāma; sammukhā vadanto ovadati nāma, parammukhā dūtaṃ vā sāsanaṃ vā pesento anusāsati nāma; sakiṃ vadantopi ovadati nāma, punappunaṃ vadanto anusāsati nāma; ovadantoeva vā anusāsati nāmāti evaṃ ovadeyya anusāseyya. Asabbhāti: akusaladhammā nivāreyya kusaladhamme patiṭaṭhāpeyyāti attho. Satanti: so evarūpo puggalo buddhādīnaṃ sappurisānaṃ piyo hoti; ye pana adiṭaṭhadhammā vitiṇṇaparalokā āmisacakkhukā jīvitatthāya pabbajitā, tesaṃ asataṃ so ovādako anusāsako "na tvaṃ amhākaṃ upajjhāyo, na ācariyo, kasmā amhe ovadasīti evaṃ mukhasattīhi vijjhantānaṃ appiyo hotīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Sārīputtamoggallānāpi tattha gantvā te bhikkhū ovadiṃsu anusāsiṃsu. Tesu ekacce ovādaṃ sampaṭicchitvā sammā vattiṃsu, ekacce vibbhamiṃsu, ekacce pabbājanīyakammaṃ pāpuṇiṃsūti. Assajipunabbasukavatthu. -------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

3. Channattheravatthu. (62) "na bhaje pāpake mitteti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto channattheraṃ ārabbha kathesi. So kirāyasmā "amhākaṃ ayyaputtena saddhiṃ mahābhinikkhamanaṃ nikkhamanto tadā aññaṃ ekampi na passāmi, idāni pana `ahaṃ sārīputto nāma, ahaṃ moggallāno nāma, mayaṃ aggasāvakamhāti vatvā ime vicarantīti dve aggasāvake akkosati. Satthā bhikkhūnaṃ santikā taṃ pavattiṃ sutvā channattheraṃ pakkosāpetvā ovadi. So taṃkhaṇaññeva tuṇhī hutvā puna gantvā there akkosatiyeva. Evaṃ yāvatatiyaṃ akkosantaṃ pakkosāpetvā satthā ovaditvā "../../bdpicture/channa dve aggasāvakā nāma tuyhaṃ kalyāṇamittā uttamapurisā, evarūpe kalyāṇamitte sevassu bhajassūti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "na bhaje pāpake mitte, na bhaje purisādhame, bhajetha mitte kalyāṇe, bhajetha purisuttameti. Tassattho: kāyaduccaritādiakusalakammābhiratā pāpamittā nāma, sandhicchedanādike vā ekavīsatianesanāpabhede 1- vā aṭṭhāne niyojakā purisādhamā nāma: ubhopi ete pāpamittā ceva purisādhamā ca; te @Footnote: 1. veḷudānaṃ pattadānaṃ pupphadānaṃ phaladānaṃ dantakaṭṭhadānaṃ mukhodakadānaṃ sinānadānaṃ @cuṇṇadānaṃ mattikādānaṃ pātukamyatā muggasuppatā pāribhaṭyatā jaṅghapesanikaṃ @vejjakammaṃ dūtakammaṃ pahiṇagamanaṃ piṇḍapaṭipiṇḍadānānuppadānaṃ vatthuvijjā @khettavijjā nakkhattavijjā aṅgavijjāti mettasuttavaṇṇanānayo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

Na bhajeyya na payirupāseyya; viparitā pana kalyāṇamittā ceva sappurisā ca, te bhajetha payirupāsethāti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Channatthero pana ovādaṃ sutvāpi purimanayeneva puna bhikkhū akkosati paribhāsati. Punapi satthu bhikkhū ārocayiṃsu. Satthā "bhikkhave mayi dharante channaṃ sikkhāpetuṃ na sakkhissatha, mayi pana parinibbute sakkhissathāti vatvā, parinibbānakāle āyasmatā ānandena "bhante kathaṃ channatthere amhehi paṭipajjitabbanti vutte "ānanda channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo dātabboti āṇāpesi. So satthari parinibbute ānandattherena āropitaṃ brahmadaṇḍaṃ sutvā dukkhī dummano tikkhattuṃ mucchito papatitvā "mā maṃ bhante nāsayitthāti yācitvā sammā vattaṃ pūrento na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti. Channattheravatthu. ----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

4. Mahākappinattheravatthu. (63) "dhammapīti sukhaṃ setīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahākappinattheraṃ ārabbha kathesi. Tatrāyaṃ anupubbīkathā: "atīte kirāyasmā mahākappino padumuttarabuddhassa pādamūle katābhinīhāro saṃsāre saṃsaranto bārāṇasito avidūre ekasmiṃ pesakāragāme jeṭṭhakapesakāro hutvā nibbatti. Tadā sahassamattā paccekabuddhā aṭṭha māse himavante vasitvā vassike cattāro māse janapade vasanti. Te ekavāraṃ bārāṇasiyā avidūre otaritvā "senāsanakaraṇatthāya hatthakammaṃ yācathāti rañño santikaṃ aṭṭha paccekabuddhe pahiṇiṃsu. Tadā pana rañño vappamaṅgalakālo hoti. So "paccekabuddhā kirāgatāti sutvā nikkhamitvā āgatakāraṇaṃ pucchitvā "ajja bhante okāso natthi, sve amhākaṃ vappamaṅgalaṃ, tatiyadivase karissāmīti vatvā paccekabuddhe animantetvāva pāvisi. Paccekabuddhā "aññaṃ gāmaṃ pavisissāmāti pakkamiṃsu. Tasmiṃ khaṇe jeṭṭhakapesakārassa bhariyā kenacideva karaṇīyena bārāṇasiṃ gacchantī te paccekabuddhe disvā vanditvā "kiṃ bhante avelāya ayyā āgatāti pucchitvā ādito paṭṭhāya taṃ pavattiṃ sutvā saddhā paññāsampannā itthī "sve bhante amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti nimantesi. "bahukā mayaṃ bhaginīti. "kittakā bhanteti. "sahassamāttā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

Bhaginīti "bhante imasmiṃ gāme sahassamattā vasimhā, ekeko ekekassa bhikkhaṃ dassati, bhikkhaṃ adhivāsetha, ahameva tumhākaṃ vasanaṭṭhānaṃpi kārāpessāmīti āha. Paccekabuddhā adhivāsayiṃsu. Sā gāmaṃ pavisitvā ugghosesi "ahaṃ sahassamatte paccekabuddhe disvā nimantesiṃ, ayyānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ saṃvidahatha, yāgubhattādīni sampādethāti, gāmamajjhe maṇḍapaṃ kārāpetvā āsanāni paññāpetvā punadivase paccekabuddhe nisīdāpetvā paṇītena [1]- bhojanena parivisitvā bhattakiccāvasāne tasmiṃ gāme sabbā itthiyo ādāya tāhi saddhiṃ paccekabuddhe vanditvā temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ gahetvā puna gāme ugghosesi "ammatātā ekekakulato ekeko puriso vāsīādīni gahetvā araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre āharitvā ayyānaṃ vasanaṭṭhānaṃ karotūti. Gāmavāsino tassā vacane ṭhatvā ekeko ekekaṃ katvā saddhiṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānehi paṇṇasālāsahassaṃ kāretvā attano attano paṇṇasālāyaṃ vassūpagate paccekabuddhe "ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmi, ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmīti upaṭṭhahiṃsu. Vassaṃ vutthakāle "attano attano paṇṇasālāya vassaṃ vutthānaṃ paccekabuddhānaṃ cīvarasāṭake sajjethāti samādapetvā ekekassa sahassamūlaṃ cīvaraṃ 2- dāpesi. Paccekabuddhā vutthavassā anumodanaṃ katvā pakkamiṃsu. Gāmavāsinopi imaṃ puññaṃ katvā tato 3- cutā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā gaṇadevaputtā nāma ahesuṃ. Te tattha @Footnote: 1. Ma. etthantare "khādanīyenāti atthi. 2. Sī. Yu. ticīvaraṃ. 3. Ma. ito.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

Dibbasampattiṃ anubhavitvā kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ kuṭumbikagehesu nibbattiṃsu. Jeṭṭhakapesakāro jeṭṭhakakuṭumbikassa putto ahosi. Bhariyāpissa jeṭṭhakakuṭumbikasseva dhītā ahosi. Tā sabbāpi vayappattā parakulaṃ gacchantiyo tesaṃyeva gehāni agamaṃsu. Athekadivasaṃ vihāre dhammassavanaṃ saṅghuṭṭhaṃ. "satthā dhammaṃ desetīti sutvā sabbepi te kuṭumbikā "dhammaṃ suṇissāmāti bhariyāya saddhiṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tesaṃ vihāramajjhaṃ paviṭṭhakkhaṇe vassaṃ uṭṭhahi. Yesaṃ kulupakā vā ñātī vā sāmaṇerādayo atthi; te tesaṃ pariveṇāni pavisiṃsu. Te pana tathārūpānaṃ natthitāya katthaci pavisituṃ avisahantā vihāramajjheyeva aṭṭhaṃsu. Atha ne jeṭṭhakakuṭumbiko āha "passatha amhākaṃ vippakāraṃ, kulaputtehi nāma ettakena lajjituṃ yuttanti. "ayya kiṃ karomāti. "mayaṃ vissāsikaṭṭhānassa abhāvena imaṃ vippakāraṃ pattā, sabbe dhanaṃ saṃharitvā pariveṇaṃ karomāti. "sādhu ayyāti. Jeṭṭhako sahassaṃ adāsi, sesā pañca pañca satāni, itthiyo aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni satāni. Te taṃ dhanaṃ saṃharitvā sahassakūṭāgāraparivāraṃ satthu vasanatthāya mahāpariveṇaṃ nāma ārabhiṃsu. Navakammassa mahantatāya dhane appahonte, pubbe dinnadhanato puna upaḍḍhupaḍḍhaṃ adaṃsu. Niṭṭhite pariveṇe, vihāramahaṃ karontā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ cīvarāni sajjayiṃsu. Jeṭṭhakakuṭumbikassa pana bhariyā sabbehi samabhāgikaṃ akatvā attano paññāya ṭhitā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

"atirekataraṃ katvā satthāraṃ pūjessāmīti anojapupphavaṇṇena sahassamūlena sāṭakena saddhiṃ anojapupphacaṅgoṭakaṃ gahetvā anumodanakāle satthāraṃ anojapupphehi pūjetvā taṃ sāṭakaṃ satthu pādamūle ṭhapetvā "bhante nibbattanibbattaṭṭhāne anojapuppha- vaṇṇaṃyeva me sarīraṃ hotu, anojāeva ca me nāmaṃ hotūti patthanaṃ ṭhapesi. Satthā "evaṃ hotūti anumodanaṃ akāsi. Te sabbepi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattitvā imasmiṃ buddhuppāde devalokā cavitvā, jeṭṭhakakuṭumbiko kukkuṭavatīnagare rājakule nibbattitvā vayappatto mahākappinarājā nāma ahosi, sesā amaccakulesu nibbattiṃsu; jeṭṭhakakuṭumbikassa bhariyā maddaraṭṭhe sāgalanagare 1- rājakule nibbatti, anojapupphavaṇṇamevassā sarīraṃ ahosi. "anojātvevassā nāmaṃ kariṃsu, sā vayappattā kappinarañño gehaṃ gantvā anojādevī nāma ahosi, sesitthiyopi amaccakulesu nibbattitvā vayappattā tesaṃyeva amaccaputtānaṃ gehāni agamaṃsu. Te sabbepi rañño sampattisadisaṃ sampattiṃ anubhaviṃsu. Yadā rājā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito hatthiṃ abhiruhitvā vicarati; tadā tepi tatheva vicaranti. Tasmiṃ assena vā rathena vā vicarante, tepi tatheva vicaranti. Evaṃ te ekato hutvā katānaṃ puññānaṃ ānubhāvena ekatova sampattiṃ anubhaviṃsu. Rañño pana "balo balavāhano puppho pupphavāhano supattoti pañca assā honti. @Footnote: 1. sākalanagaretipi atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Rājā tesu supattaṃ sayaṃ ārohati. Itare cattāro assārohānaṃ sāsanāharaṇatthāya adāsi. Rājā te pātova bhojetvā "gacchatha, dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā uppannabhāvaṃ ñatvā mayhaṃ sukhasāsanaṃ āharathāti pesesi. Te catūhi dvārehi nikkhamitvā dve tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā sāsanaṃ alabhitvā paccāgacchanti. Athekadivasaṃ rājā supattaṃ nāma assamāruyha amaccasahassa- parivuto uyyānaṃ gacchanto kilantarūpe pañcasatamatte vāṇijake nagaraṃ pavisante disvā "ime addhānakilantā, addhā imesaṃ santikā ekaṃ bhaddakaṃ sāsanaṃ sossāmīti te pakkosāpetvā "kuto āgacchathāti pucchi. "atthi deva ito vīsatiyojanasatamatthake sāvatthī nāma nagaraṃ, tato āgacchāmāti. "atthi pana vo dese kiñci sāsanaṃ uppannanti. "deva aññaṃ kiñci natthi, sammāsambuddho pana uppannoti. Rājā tāvadeva pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭṭhasarīro kiñci sallakkhetuṃ asakkonto muhuttaṃ vītināmetvā "tātā kiṃ vadethāti pucchi. "buddho deva uppannoti. Rājā dutiyaṃpi tatiyaṃpi tatheva vītināmetvā catutthavāre "kiṃ vadetha tātāti pucchitvā, "buddho deva uppannoti vutte, "tātā satasahassaṃ vo dammīti vatvā "aparaṃpi kiñci sāsanaṃ atthi tātāti pucchi. "atthi deva, dhammo uppannoti. Rājā taṃpi sutvā purimanayeneva tayo vāre vītināmetvā,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

Catutthavāre "dhammoti pade vutte, "idhāpi vo satasahassaṃ dammīti vatvā "aparaṃpi sāsanaṃ atthi tātāti pucchi. "atthi deva, saṅgharatanaṃ uppannanti. Rājā taṃpi sutvā tatheva tayo vāre vītināmetvā, catutthavāre "saṅghoti pade vutte, "idhāpi vo satasahassaṃ dammīti vatvā amaccasahassaṃ oloketvā "tātā kiṃ karissathāti pucchi. "deva kiṃ karissathāti. "ahaṃ tātā `buddho uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppannoti sutvā na puna nivattissāmi, satthāraṃ uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmīti. "mayaṃpi deva tumhehi saddhiṃ pabbajissāmāti. Rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijake āha "anojā nāma devī tumhākaṃ tīṇi satasahassāni dassati; evañca pana vadeyyātha `raññā kira te issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, yathāsukhaṃ sampattiṃ bhuñjāhīti; sace pana vo `rājā kahanti pucchissati, `satthāraṃ uddissa pabbajissāmīti vatvā gatoti āroceyyāthāti. Amaccāpi attano attano bhariyānaṃ tatheva sāsanāni pahiṇiṃsu. Rājā vāṇijake uyyojetvā [1]- amaccasahassaparivuto taṃkhaṇaññeva nikkhami. Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsakāle lokaṃ volokento mahākappinarājānaṃ saparivāraṃ disvā "ayaṃ mahākappino vāṇijakānaṃ santikā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppannabhāvaṃ sutvā tesaṃ vacanaṃ tīhi satasahassehi pūjetvā rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivuto maṃ uddissa pabbajitukāmo sve nikkhamissati, so saparivāro saha paṭisambhidāhi @Footnote: 1. Ma. etthantare "assaṃ abhiruyhāti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

Arahattaṃ pāpuṇissati, paccuggamanamassa karissāmīti punadivase cakkavatti viya khuddakagāmabhojakaṃ paccuggacchanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā vīsatiyojanasatamaggaṃ paccuggantvā 1- candabhāgāya nadiyā tīre nigrodha- rukkhamūle chabbaṇṇarasmiyo vissajjento nisīdi. Rājāpi āgacchanto ekaṃ nadiṃ patvā "kā nāmesāti pucchi. "āravapacchā 2- nāma devāti. "kimassā parimāṇaṃ tātāti. "gambhīrato gāvutaṃ, puthulato dve gāvutāni devāti. "atthi panettha nāvā vā uḷumpo vāti. "natthi devāti. "nāvādīni olokentānaṃ amhākaṃ jāti jaraṃ upaneti, jarā maraṇaṃ; ahaṃ nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto, tesaṃ ānubhāvena idaṃ udakaṃ viya mā ahosīti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ āvajjetvā "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti buddhānussatiṃ anussaranto saparivāro assasahassena udakapiṭṭhe pakkhandi. Sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandiṃsu. Khurānaṃ aggā neva 3- temiṃsu. So taṃ uttaritvā purato gacchanto aparaṃpi nadiṃ disvā "ayaṃ kā nāmāti pucchi. "nīlavāhanā nāma devāti. "kimassā parimāṇanti. "gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojanaṃ devāti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā "svākkhāto bhagavatā dhammoti dhammānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Taṃpi nadiṃ atikkamitvā [4]- aparaṃpi nadiṃ disvā "ayaṃ kā nāmāti pucchi. "candabhāgā nāma devāti. @Footnote: 1. gantvā [?] 2. aparacchātipi atthi. 3. katthaci "aggānevāti dissati. @4. Ma. etthantare gacchantoti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

"kimassā parimāṇanti. "gambhīratopi puthulatopi yojanaṃ devāti. Sesaṃ purimasadisameva. Imaṃ pana nadiṃ disvā "supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti saṅghānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Taṃ pana nadiṃ atikkamitvā gacchanto satthu sarīrato chabbaṇṇarasmiyo addasa. Nigrodharukkhassa sākhāviṭapapalāsāni sovaṇṇamayāni viya ahesuṃ. Rājā cintesi "ayaṃ obhāso neva candassa, na suriyassa, na devamāra- brahmanāgasupaṇṇādīnaṃ aññatarassa; addhā satthāraṃ uddissa āgacchanto mahāgotamabuddhena diṭṭho bhavissāmīti. So tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmīnaṃ anusārena satthāraṃ upasaṅkamitvā manosilārase nimujjanto viya buddharasmīnaṃ anto pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā anupubbīkathaṃ kathesi. Desanāvasāne rājā saparivāro sotāpattiphale patiṭṭhahi. Atha sabbeva uṭṭhahitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā "āgamissati nu kho imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvaranti upadhārento "ime kulaputtā paccekabuddhasahassassa cīvarasahassaṃ adaṃsu, kassapabuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānaṃpi vīsati cīvarasahassāni adaṃsu, anacchariyaṃ imesaṃ iddhimayapattacīvarāgamananti ñatvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā "etha bhikkhavo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyāti āha. Te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasatikattherā viya hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā paccorohitvā [?] satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

Tepi vāṇijakā rājakulaṃ gantvā raññā pahitasāsanaṃ ārocāpetvā, deviyā. "āgacchantūti vutte, pavisitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha ne devī pucchi "tātā kiṃkāraṇā āgatatthāti. "mayaṃ raññā tumhākaṃ santikaṃ pahitā, tīṇi kira no satasahassāni dethāti. 1- "tātā atibahuṃ bhaṇatha, kiṃ tumhehi rañño kataṃ, kismiṃ vo rājā pasanno ettakaṃ dhanaṃ dāpesīti. "devi na aññaṃ kiñci kataṃ, rañño pana sāsanaṃ ārocayimhāti. "sakkā pana tātā mayhaṃpi ārocetunti. "sakkā devīti. "tenahi tātā vadethāti. "devi buddho loke uppannoti. Sāpi taṃ sutvā purimanayeneva pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthavāre "buddhoti padaṃ sutvā "tātā imasmiṃ pade raññā kiṃ dinnanti. "satasahasasaṃ devīti. "tātā nānucchavikaṃ raññā kataṃ evarūpaṃ sāsanaṃ sutvā tumhākaṃ satasahassaṃ dadamānena, ahaṃ hi vo mama duggatapaṇṇākāre tīṇi satasahassāni dammi, aparaṃ tumhehi kiṃ ārocitanti. "idañcidañcāti aparānipi dve sāsanāni ārocesuṃ. Devī purimanayeneva pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthavāre tatheva sutvā tīṇi tīṇi satasahassāni dāpesi. Evaṃ te sabbāni dvādasa satasahassāni labhiṃsu. Atha ne devī pucchi "rājā kahaṃ tātāti. "devi `satthāraṃ uddissa pabbajissāmīti @Footnote: 1. Sī. Yu. adāsi devīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Gatoti. "mayhaṃ tena kiṃ sāsanaṃ dinnanti. "sabbaṃ kira tena tumhākaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, tumhe kira yathāruciyā sampattiṃ anubhavathāti. "amaccā pana kahaṃ tātāti. "tepi `raññā saddhiṃyeva pabbajissāmāti gatā devīti. Sā tesaṃ bhariyāyo pakkosāpetvā "ammā tumhākaṃ sāmikā `raññā saddhiṃ pabbajissāmāti gatā, tumhe kiṃ karissathāti. "kiṃ pana tehi amhākaṃ sāsanaṃ pahitaṃ devīti. "tehi kira attano sampatti tumhākaṃ vissaṭṭhā, tumhe kira taṃ yathāruciyā paribhuñjathāti. "tumhe pana devi kiṃ karissathāti. "ammā so tāva rājā sāsanaṃ sutvā magge ṭhitakova tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā kheḷapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya `pabbajissāmīti nikkhanto; mayā pana tiṇṇaṃ ratanānaṃ sāsanaṃ sutvā tīṇi ratanāni navahi satasahassehi pūjitāni; na kho panesā sampatti nāma raññoyeva dukkhā, mayhaṃpi dukkhāyeva, ko rañño chaḍḍitaṃ kheḷapiṇḍaṃ jannukehi patiṭṭhahitvā mukhena gaṇhissati, na mayhaṃ sampattiyā attho, ahaṃpi satthāraṃ uddissa gantvā pabbajissāmīti. "devi mayaṃpi tumhehiyeva saddhiṃ pabbajissāmāti. "sace sakkotha, sādhu ammāti. "sakkoma devīti. "tenahi ethāti rathasahassaṃ yojāpetvā rathaṃ āruyha tāhi saddhiṃ nikkhamitvā antarāmagge paṭhamanadiṃ disvā, yathā raññā puṭṭhaṃ; tatheva pucchitvā sabbaṃ pavattiṃ sutvā "rañño gamanamaggaṃ 1- olokethāti vatvā "sindhavānaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. gatamaggaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

Padavalañjaṃ na passāma devīti vutte, "rājā `tīṇi ratanāni uddissa nikkhantosmīti saccakiriyaṃ katvā gato bhavissati, ahaṃpi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā, tesameva ānubhāvena idaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā ahosīti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ anussaritvā rathasahassaṃ pesesi. Udakaṃ piṭṭhipāsāṇasadisaṃ ahosi. Cakkānaṃ akkhagganemivaṭṭiyo neva temiṃsu. Eteneva upāyena itarāpi dve nadiyo uttari. Satthā tassā āgamanabhāvaṃ ñatvā, yathā attano santike nisinnā bhikkhū na paññāyanti; evamakāsi. Sāpi gacchantī gacchantī satthu sarīrato nikkhantarasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pucchi "bhante mahākappino tumhe uddissa nikkhanto, āgatettha maññe, kahaṃ so, amhākaṃpi naṃ dassethāti. "nisīdatha tāva, idheva taṃ passissathāti. Tā sabbāpi tuṭṭhacittā "idheva kira nisinnā sāmike passissāmāti nisīdiṃsu. Satthā anupubbīkathaṃ kathesi. Anojā devī desanāvasāne saparivārā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Mahākappinatthero tāsaṃ vaḍḍhitaṃ dhammadesanaṃ suṇanto saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe satthā tāsaṃ te bhikkhū arahattaṃ patte dassesi. Tāsaṃ kira āgatakkhaṇeyeva attano sāmike kāsāvadhare muṇḍasire disvā cittaṃ ekaggaṃ na bhaveyya, tena maggaphalāni pattuṃ na sakkuṇeyyuṃ; tasmā acalassaddhāya patiṭṭhitakāle tāsaṃ te bhikkhū arahattaṃ patte dassesi. Tāpi te disvā pañcappatiṭṭhitena vanditvā "bhante

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Tumhākaṃ tāva pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattanti vatvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pabbajjaṃ yāciṃsu. "evaṃ kira vutte, satthā uppalavaṇṇāya āgamanaṃ cintesīti ekacce vadanti. Satthā pana tā upāsikāyo āha "sāvatthiṃ gantvā bhikkhunūpassaye pabbajathāti. Tā anupubbena cārikañcaramānā antarāmagge mahājanena abhihaṭasakkārasammānā padasāva vīsatiyojanasatikaṃ maggaṃ gantvā bhikkhunūpassaye pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthāpi bhikkhusahassaṃ ādāya ākāseneva jetavanaṃ agamāsi. Tatra sudaṃ āyasmā mahākappino rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīsu "aho sukhaṃ, aho sukhanti udānaṃ udānento vicarati. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ "bhante mahākappino `aho sukhaṃ, aho sukhanti udānaṃ udānento vicarati, attano [1]- rajjasukhaṃ ārabbha katheti maññeti. Satthā taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ kappina kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udānesīti. "bhagavā me bhante taṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā anudānabhāvaṃ vā jānātīti. Satthā "na bhikkhave mama putto kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udāneti, puttassa pana me dhammapīti [2]- uppajjati, so amatamahānibbānaṃ ārabbha evaṃ udānaṃ udānetīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "dhammapīti sukhaṃ seti vippasannena cetasā ariyappavedite dhamme sadā ramati paṇḍitoti. @Footnote: 1. Ma. etthantare "kāmasukhanti atthi. @2. Ma. etthantare "nāma dhammarati nāmāti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

Tattha "dhammapītīti: dhammapāyako dhammaṃ pivantoti attho. Dhammo ca nāmesa na sakkā bhājanena yāguādīni viya pātuṃ, navavidhaṃ pana lokuttaradhammaṃ nāmakāyena phusanto ārammaṇato sacchikaronto pariññābhisamayādīhi dukkhādīni ariyasaccāni paṭivijjhanto dhammaṃ pivati nāma. Sukhaṃ setīti: desanāsīsamattametaṃ. Catūhipi iriyāpathehi sukhaṃ viharatīti attho. Vippasannenāti: anāvilena nirupakkilesena. Ariyappavediteti: buddhādīhi ariyehi pavedite satipaṭṭhānādibhede bodhipakkhiyadhamme. Sadā ramatīti: evarūpo dhammapīti vippasannena cetasā viharanto paṇḍiccena samannāgato sadā ramati abhiramatīti. Desanāvasāne bahū sotāpannādayo ahesunti. Mahākappinattheravatthu. ----------- 5. Paṇḍitasāmaṇeravatthu. (64) "udakaṃ hi nayantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto paṇḍitasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi. Atīte kira kassapasammāsambuddho vīsatikhīṇāsavasahassaparivāro bārāṇasiṃ agamāsi. Manussā attano balaṃ sallakkhetvā aṭṭhapi dasapi ekato hutvā āgantukadānāni adaṃsu. Athekadivasaṃ satthā bhattakiccāvasāne evaṃ anumodanaṃ akāsi "upāsakā idhekacco

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

`attano Santakameva dātuṃ vaṭṭati, kiṃ parena samādapitenāti attanāva dānaṃ deti paraṃ na samādapeti, so nibbattaṭṭhāne 1- bhogasampadaṃ labhati no parivārasampadaṃ; ekacco paraṃ samādapeti attanā na deti, so nibbattaṭṭhāne parivārasampadaṃ labhati no bhogasampadaṃ; ekacco attanāpi na deti parampi na samādapeti, so nibbattaṭṭhāne neva bhogasampadaṃ labhati no parivārasampadaṃ, vighāsādo hutvā jīvati; ekacco attanā ca deti parañca samādapeti, so nibbattaṭṭhāne bhogasampadampi labhati parivārasampadampīti. Taṃ sutvā samīpe ṭhito eko paṇḍitapuriso cintesi "ahandāni tathā karissāmi; yathā me dve sampattiyo bhavissantīti. So satthāraṃ vanditvā āha "bhante sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti. "kittakehi bhikkhūhi atthoti. "kittako pana vo bhante parivāroti. "vīsati bhikkhusahassānīti. "bhante sabbehi saddhiṃ sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti. Satthā adhivāsesi. So gāmaṃ pavisitvā "ammatātā sve mayā buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, tumhe yattakānaṃ bhikkhūnaṃ [2]- sakkotha tattakānaṃ [3]- dethāti ārocetvā vicaranto, attano balaṃ sallakkhetvā "mayaṃ dasannaṃ dassāma, mayaṃ vīsatiyā. Mayaṃ satassa, mayaṃ pañcannaṃ satānanti vutte, sabbesaṃ vacanaṃ ādito paṭṭhāya paṇṇe āropesi. Tena ca samayena tasmiṃ nagare atiduggatabhāveneva "mahāduggatoti paññāto @Footnote: 1. Sī. Ma. nibbatanibbatattaṭṭhāne. 2. Ma. etthantare "dātunti atthi. @3. Ma. etthantare "dānanti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Eko puriso atthi. So taṃpi sammukhāgataṃ disvā "samma mahāduggata mayā svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, sve nagaravāsino dānaṃ dassanti, tvaṃ katī bhikkhū bhojessasīti. "sāmi mayhaṃ kiṃ bhikkhūhi bhikkhūhi nāma sadhanānaṃ attho, mayhaṃ pana sve yāguatthāya taṇḍulanāḷīmattaṃpi natthi, ahaṃ bhatiṃ katvā jīvāmi, kiṃ me bhikkhūhīti. Samādapakena nāma byattena bhavitabbaṃ; tasmā so tena "natthīti vuttepi tuṇhībhūto ahutvā evamāha "samma mahāduggata imasmiṃ nagare subhojanaṃ bhuñjitvā sukhumavatthanivatthā nānābharaṇappaṭimaṇḍitā sirisayane sayamānā bahū janā sampattiṃ anubhavanti, tvaṃ pana divasaṃ bhatiṃ katvā kucchipūramattaṃpi na labhasi; evaṃ santepi `ahaṃ pubbepi kiñci [1]- akatattā kiñci na labhāmīti na jānāsīti. "jānāmi sāmīti. "atha kasmā idāni puññaṃ na karosi, tvaṃ yuvā balasampanno, kiṃ tayā bhatiṃ katvāpi yathābalaṃ dānaṃ dātuṃ na vaṭṭatīti. So tasmiṃ kathente saṃvegappatto hutvā "mayhaṃpi ekaṃ bhikkhuṃ paṇṇe āropehi, kañcideva bhatiṃ katvā ekassa bhikkhaṃ dassāmīti āha. Itaro "kiṃ ekena bhikkhunā paṇṇe āropitenāti na āropesi. Mahāduggatopi gehaṃ gantvā bhariyaṃ āha "bhadde nagaravāsino sve saṅghassa bhattaṃ karonti, ahaṃpi samādapakena `ekassa bhikkhaṃ dehīti vutto, mayaṃ sve ekassa bhikkhaṃ dassāmāti. Athassa bhariyā "mayaṃ daliddā, kasmā tayā paṭissutanti avatvāva "sāmi bhaddakaṃ te kataṃ, mayaṃ pubbepi kiñci adatvā @Footnote: 1. Ma. etthantare "puññanti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

Idāni duggatā jātā, mayaṃ ubhopi bhatiṃ katvā ekassa bhikkhaṃ dassāmāti vatvā, ubhopi nikkhamitvā bhatiṭṭhānaṃ agamaṃsu. Mahāseṭṭhī mahāduggataṃ disvā "kiṃ samma mahāduggata bhatiṃ karissasīti pucchi. "āma ayyāti. "kiṃ karissasīti. "yaṃ tumhe kāressathāti. "tenahi mayaṃ sve dve tīṇi bhikkhusatāni bhojessāma, ehi dārūni phālehīti vāsīpharasuṃ nīharitvā dāpesi. Mahāduggato bāḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā ussāhappatto vāsiṃ pahāya pharasuṃ gaṇhanto pharasuṃ hitvā vāsiṃ gaṇhanto dārūni phāleti. Atha naṃ seṭṭhī āha "samma tvaṃ ajja ativiya ussāhappatto kammaṃ karosi, kiṃ nu kho kāraṇanti. "sāmi ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmīti. Taṃ sutvā seṭṭhī pasannamānaso cintesi "aho iminā dukkaraṃ kataṃ, `ahaṃ duggatoti tuṇhībhāvaṃ anāpajjitvā `bhatiṃ katvā ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmīti vadatīti. Seṭṭhibhariyāpi tassa bhariyaṃ disvā "amma kiṃ kammaṃ karissasīti pucchitvā, "yaṃ tumhe kārethāti vutte, udukkhalasālaṃ pavesetvā suppamusalādīni dāpesi. Sā naccantī viya tuṭṭhahaṭṭhā vīhī koṭṭeti ceva ophunāti ca. Atha naṃ seṭṭhibhariyā pucchi "amma ativiya tuṭṭhahaṭṭhā kammaṃ karosi, kinnu kho kāraṇanti. "ayye imaṃ bhatiṃ katvā mayaṃpi ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmāti. Taṃ sutvā seṭṭhibhariyāpi tassaṃ "aho ayaṃ dukkarakārikāti pasīdi. Seṭṭhī mahāduggatassa dārūnaṃ phālitakāle "ayante bhatīti sālīnaṃ catasso nāḷiyo dāpetvā "ayante tuṭṭhidāyoti aparāpi catasso nāḷiyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Dāpesi. So gehaṃ gantvā bhariyaṃ āha "mayā bhatiṃ katvā sāli laddho, ayaṃ nivāpo bhavissati, tayā laddhāya bhatiyā dadhitelakaṭukabhaṇḍāni gaṇhāhīti. Seṭṭhibhariyā pana tassā ekaṃ sappikaraṇḍakañceva dadhibhājanañca kaṭukabhaṇḍañca suddhasālitaṇḍulanāḷiñca dāpesi. Iti ubhinnaṃpi nava taṇḍulanāḷiyo ahesuṃ. Te "deyyadhammo no laddhoti tuṭṭhahaṭṭhā pātova uṭṭhahiṃsu. Bhariyā mahāduggataṃ āha "gaccha sāmi, paṇṇaṃ pariyesitvā āharāti. So antarāpaṇe paṇṇaṃ adisvā nadītīraṃ gantvā "[1]- ayyānaṃ bhojanaṃ dātuṃ labhissāmīti pahaṭṭhamānaso gāyanto paṇṇaṃ uccināti. Mahājālaṃ khipitvā ṭhitakevaṭṭo "mahāduggatassa saddena bhavitabbanti taṃ pakkositvā pucchi "ativiya tuṭṭhacitto gāyasi, kinnu kho kāraṇanti. "paṇṇaṃ uccināmi sammāti. "kiṃ karissasīti. "ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmīti. "aho suhito bhikkhu, yo tava paṇṇaṃ khādissatīti. 2- "kiṃ karomi samma, attanā laddhapaṇṇena bhojessāmīti. "tenahi ehīti. "kiṃ karomi sammāti. "ime macche gahetvā pādagghanakāni aḍḍhagghanakāni kahāpaṇagghanakāni ca uddānāni karohīti. So tathā akāsi. Baddhabaddhe macche nagaravāsino nimantitanimantitabhikkhūnaṃ atthāya hariṃsu. Tassa macchuddānāni karontasseva, bhikkhācāravelā sampāpuṇi. So velaṃ sallakkhetvā "gamissāmi samma, bhikkhūnaṃ āgamanavelāti āha. "atthi pana kiñci @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare "ajjāti"atthi. @2. Sī. Ma. Yu. aho sukhito bhikkhu, so tava kiṃ paṇṇaṃ khādissatīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

Macchuddānanti. "natthi samma, sabbāni khīṇānīti. "tenahi mayā attano atthāya vālikāya nikkhanitvā cattāro rohitamacchā ṭhapitā, sacepi bhikkhuṃ bhojetukāmo, ime gahetvā gacchāti te tassa adāsi. Taṃ divasaṃ pana satthā paccūsakāle lokaṃ volokento mahāduggataṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "kinnu kho bhavissatīti āvajjento "mahāduggato `ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmīti bhariyāya saddhiṃ hiyyo bhatiṃ akāsi, katarannu kho bhikkhuṃ labhissatīti cintetvā "manussā paṇṇe āropitasaññāya bhikkhuṃ gahetvā attano attano gehesu nisīdāpessanti, mahāduggato maṃ ṭhapetvā aññaṃ bhikkhuṃ na labhissatīti upadhāresi. Buddhā kira duggatesu anukampaṃ karonti. Tasmā satthā pātova sarīrakiccaṃ katvā "mahāduggataṃ saṅgaṇhissāmīti gandhakuṭiṃ pavisitvā nisīdi. Mahāduggatepi macche gahetvā gehaṃ pavisante, sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So "kinnu kho kāraṇanti olokento "hiyyo mahāduggato `ekassa bhikkhuno bhikkhaṃ dassāmīti attano bhariyāya saddhiṃ bhatiṃ akāsi, kataraṃ nu kho bhikkhuṃ labhissatīti cintetvā "natthetassa añño bhikkhu, satthā pana `mahāduggatassa saṅgahaṃ karissāmīti gandhakuṭiyaṃ nisinnova, mahāduggato attano upakappanakaṃ yāgubhattaṃ paṇṇasūpeyyaṃpi tathāgatassa dadeyya, yannūnāhaṃ mahāduggatassa gehaṃ gantvā bhattakārakakammaṃ kareyyanti aññātakavesena tassa gehasamīpaṃ gantvā "atthi nu kho kassaci kiñci

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

Bhatiyā kattabbanti pucchi. Mahāduggato taṃ disvā āha "samma kiṃ kammaṃ karissasīti. "ahaṃ sāmi sabbasippiko, mayhaṃ ajānanasippaṃ nāma natthi, yāgubhattādīnipi sampādetuṃ jānāmīti. "samma mayaṃ tava kammena atthikā, tuyhaṃ pana dātabbaṃ bhatiṃ na passāmāti. "kiṃ pana te kattabbanti. "ekassa bhikkhussa bhikkhaṃ dātukāmomhi, tassa yāgubhattasaṃvidhānaṃ icchāmīti. "sace bhikkhussa bhikkhaṃ dassasi, na me bhatiyā attho, kiṃ mama puññaṃ dātuṃ na vaṭṭatīti. "evaṃ sante sādhu samma, pavisāti. So tassa gehaṃ pavisitvā taṇḍulādīni āharāpetvā "tvaṃ gaccha attano pattabhikkhuṃ ānehīti taṃ uyyojesi. Dānaveyyāvaṭikopi paṇṇe āropitaniyāmeneva tesaṃ tesaṃ gehāni bhikkhū pahiṇi. Mahāduggato tassa santikaṃ gantvā "mayhaṃ pattabhikkhuṃ dehīti āha. So tasmiṃ khaṇe satiṃ labhitvā "ahaṃ tava bhikkhuṃ pammuṭṭhoti āha. Mahāduggato tikhiṇāya sattiyā kucchiyaṃ pahaṭo viya "samma kasmā maṃ nāsesi, ahaṃpi tayā hiyyo samādapito bhariyāya saddhiṃ divasaṃ bhatiṃ katvā ajja pātova paṇṇatthāya nadītīre āhiṇḍitvā āgato, dehi me ekaṃ bhikkhunti bāhā paggayha paridevi. Manussā sannipatitvā "kimetaṃ mahāduggatāti pucchiṃsu. So tamatthaṃ ārocesi. Te veyyāvaṭikaṃ pucchiṃsu "saccaṃ kira samma tayā esa `bhatiṃ katvā ekassa bhikkhussa bhikkhaṃ dehīti samādapitoti. "āma ayyāti. "bhāriyaṃ te kammaṃ kataṃ, yo ettake bhikkhū saṃvidahanto etassa ekaṃ bhikkhuṃ nādāsīti. So tesaṃ vacanena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

Maṅkubhūto taṃ āha "samma mahāduggata mā maṃ nāsayi, ahaṃ tava kāraṇā mahāvihesaṃ patto, manussā paṇṇe āropitaniyāmena attano attano pattabhikkhū nayiṃsu, attano gehe nisinnabhikkhuṃ nīharitvā dento nāma natthi, satthā pana mukhaṃ dhovitvā gandhakuṭiyameva nisinno, rājayuvarājasenāpatiādayo satthu gandhakuṭito nikkhamanaṃ oloketvā nisinnā `satthu pattaṃ gahetvā gamissāmāti, buddhā nāma duggate anukampaṃ karonti, tvaṃ vihāraṃ gantvā `duggatomhi bhante, mama saṅgahaṃ karothāti satthāraṃ vada; sace te puññaṃ atthi, addhā lacchasīti. So vihāraṃ agamāsi. Atha naṃ aññesu divasesu vihāre vighāsādabhāvena diṭṭhattā rājayuvarājādayo "mahāduggata na tāva bhattakālo, kasmā āgacchasīti āhaṃsu. So "jānāmi sāmi `na tāva bhattakāloti, satthāraṃ pana vandituṃ āgacchāmīti vadanto gandhakuṭiyā ummāre sīsaṃ ṭhapetvā pañcappatiṭṭhitena vanditvā "bhante imasmiṃ nagare mayā duggatataro natthi, avassayo me hotha, karotha me saṅgahanti āha. Satthā gandhakuṭidvāraṃ vivaritvā pattaṃ nīharitvā tassa hatthe ṭhapesi. So cakkavattisiriṃ patto viya ahosi. Rājayuvarājādayo aññamaññassa mukhāni olokayiṃsu. Mahāduggatassa satthārā dinnapattaṃ hi koci issariyavasena gahetuṃ samattho nāma natthi. Evaṃ pana vadiṃsu "samma mahāduggata satthu pattaṃ amhākaṃ dehi, ettakannāma sahassaṃ vā satasahassaṃ vā te dhanaṃ dassāma, tvaṃ duggato dhanaṃ gaṇha, kinte

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

Pattenāti. Mahāduggato "na kassaci dassāmi, na me dhanena attho, satthāraṃyeva bhojessāmīti āha. Avasesā taṃ yācitvā pattaṃ alabhitvā nivattiṃsu. Rājā pana "mahāduggato dhanena palobhiyamānopi satthu pattaṃ na deti, satthārā ca sayaṃ dinnaṃ koci gahetuṃ na sakkoti, imassa deyyadhammo nāma kittako bhavissati, iminā deyyadhammassa dinnakāle satthāraṃ ādāya gehaṃ netvā mayhaṃ sampāditaṃ āhāraṃ dassāmīti cintetvā satthārā saddhiṃyeva agamāsi. Sakkopi devarājā yāgubhattapaṇṇādīni sampādetvā satthu nisīdanārahaṃ āsanaṃ paññāpetvā nisīdi. Mahāduggato satthāraṃ netvā "pavisatha bhanteti āha. Vasanagehañcassa nīcaṃ hoti, anonatena pavisituṃ na sakkā, buddhā ca nāma gehaṃ pavisantā na onamitvā pavisanti, gehaṃ hi pavisanakāle mahāpaṭhavī vā heṭṭhā ogacchati, gehaṃ vā uddhaṃ gacchati. 1- Idaṃ tesaṃ sudinnassa dānassa phalaṃ. Puna nikkhamitvā gatakāle sabbaṃ pākatikameva hoti; tasmā satthā ṭhitakova gehaṃ pavisitvā sakkena paññattāsane nisīdi. Satthari nisinne, rājā āha "samma mahāduggata tayā amhākaṃ yācantānaṃpi satthu patto na dinno, passāma tāva, kīdiso te satthu sakkāro katoti. Atha sakko yāgubhattādīni vivaritvā dassesi. Tesaṃ vāsagandho sakalanagaraṃ chādetvā aṭṭhāsi. Rājā yāguādīni oloketvā bhagavantaṃ āha "bhante ahaṃ `mahāduggatassa deyyadhammo kittako bhavissati, iminā deyyadhamme @Footnote: 1. uggacchatītipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Dinne satthāraṃ gehaṃ netvā attano sampāditaṃ āhāraṃ dassāmīti cintetvā āgato, mayā evarūpo āhāro na diṭṭhapubbo, mayi idha ṭhite mahāduggato atikilameyya, gacchāmahanti satthāraṃ vanditvā pakkāmi. Sakkopi satthāraṃ yāguādīni datvā sakkaccaṃ parivisi, satthāpi katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Sakko mahāduggatassa saññaṃ adāsi. So pattaṃ gahetvā satthāraṃ anugacchi. Sakko nivattitvā mahāduggatassa gehadvāre ṭhito ākāsaṃ olokesi. Ākāsato sattaratanavassaṃ vassitvā tassa gehe sabbabhājanāni pūretvā sakalaṃ gehaṃ pūresi. Tassa gehe okāso nāhosi. Tassa bhariyā dārake hatthesu gahetvā nīharitvā bahi aṭṭhāsi. So satthāraṃ anugantvā nivatto dārake bahi disvā "kiṃ idanti pucchi. "sāmi sakalaṃ no gehaṃ sattahi ratanehi paripuṇṇaṃ, pavisituṃ okāso natthīti. So "ajjeva me dānena vipāko dinnoti cintetvā rañño santikaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā, "kasmā āgatosīti vutte, āha "deva me gehaṃ sattahi ratanehi puṇṇaṃ, taṃ dhanaṃ gaṇhathāti. Rājā "aho buddhānaṃ dinnadānaṃ ajjeva matthakaṃ pattanti cintetvā taṃ āha "kiṃ te laddhuṃ vaṭṭatīti. "dhanāharaṇatthāya sakaṭasahassaṃ dethāti. Rājā sakaṭasahassaṃpesetvādhanaṃāharāpetvārājaṅgaṇe okirāpesi. Tālappamāṇo rāsi ahosi. Rājā nāgare sannipātāpetvā "imasmiṃ nagare atthi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

Kassaci ettakaṃ dhananti pucchi. "natthi devāti. "evaṃ mahādhanassa kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti. "seṭṭhiṭṭhānaṃ devāti. Rājā tassa mahāsakkāraṃ katvā seṭṭhiṭṭhānaṃ dāpesi. Athassa pubbe ekassa seṭṭhino gehaṭṭhānaṃ ācikkhitvā "ettha jātagacche hāretvā gehaṃ uṭṭhāpetvā vasāhīti āha. Tassa taṇṭhānaṃ sodhetvā 1- samaṃ katvā bhūmiyā khaniyamānāya, aññamaññaṃ āhacca nidhikumbhiyo uṭṭhahiṃsu. Rañño ārocite, "tava puññeneva nibbattā, tvameva gaṇhāhīti āha. So gehaṃ kāretvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Tato paraṃpi yāvatāyukaṃ tiṭṭhanto puññāni karitvā āyuhapariyosāne devaloke nibbatto ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde tato cuto sāvatthiyaṃ sārīputtattherassa upaṭṭhākakule jeṭṭhadhītu kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Athassā mātāpitaro gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā 2- gabbhaparihāraṃ adaṃsu. Tassāparena samayena evarūpo dohaḷo uppajji "aho vatāhaṃ dhammasenāpatiṃ ādiṃ katvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ rohitamaccharasena dānaṃ datvā kāsāyāni vatthāni nivāsetvā āsanapariyante nisinnā tesaṃ bhikkhūnaṃ ucchiṭṭhabhattaṃ bhuñjeyyanti. Sā mātāpitūnaṃ ācikkhitvā tathā akāsi. Dohaḷo paṭippassambhi. Athassā tato paresupi sattasu maṅgalesu rohitamaccharaseneva dhammasenāpatittherappamukhāni pañca bhikkhusatāni bhojesuṃ. Sabbaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. sodhetuṃ. 2. Sī. Yu. sutvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Tissakumārassa vatthumhi 1- vuttanayeneva veditabbaṃ. Imassa pana mahāduggatakāle dinnassa rohitamaccharasadānasseva nissando. Nāmaggahaṇadivase panassa "bhante dāsassa vo sikkhāpadāni dethāti mātarā vutte, thero āha "ko nāmo 2- ayaṃ dārakoti. "bhante imassa kucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya imasmiṃ gehe jaḷā eḷamūgāpi paṇḍitā jātā; tasmā me puttassa `paṇḍitadārakotveva nāmaṃ bhavissatīti. Thero sikkhāpadāni adāsi. Jātadivasato paṭṭhāya panassa "nāhaṃ mama puttassa ajjhāsayaṃ bhindissāmīti mātu cittaṃ uppajji. So sattavassikakāle mātaraṃ āha "ahaṃ therassa santike pabbajissāmīti. Sā "sādhu tāta, `ahaṃ tava ajjhāsayaṃ na bhindissāmiccevaṃ manaṃ uppādesinti vatvā theraṃ nimantetvā bhojetvā "bhante dāso vo pabbajitukāmo, ahaṃ imaṃ sāyaṇhasamaye vihāraṃ nessāmīti theraṃ uyyojetvā ñātake sannipātetvā "mama puttassa gihikāle kattabbaṃ sakkāraṃ ajjeva karissāmāti mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā taṃ ādāya vihāraṃ gantvā "imaṃ bhante pabbājethāti therassa adāsi. Thero pabbajjāya dukkarabhāvaṃ ācikkhitvā "karissāmahaṃ bhante tumhākaṃ ovādanti vutte, "tenahi ehīti kese temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā pabbājesi. Mātāpitaropissa sattāhaṃ vihāreyeva vasantā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa rohitamaccharaseneva dānaṃ @Footnote: 1. bālavaggavaṇṇanāyaṃ vanavāsitissattheravatthunāmena āgatamidaṃ. @2. ko nāmāti bhavitabbaṃ. ña. va. konāmoti vā bhavitabbaṃ konāmo @te upajjhāyotiādīsu viYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Datvā sattame divase sāyaṃ gehaṃ agamaṃsu. Thero aṭṭhame divase antogāmaṃ gacchanto taṃ ādāya bhikkhusaṅghena saddhiṃ na agamāsi. Kiṃkāraṇā? na tāvassa cīvarapattaggahaṇāni vā iriyāpatho vā pāsādiko hoti; apica vihāre therassa kattabbavattaṃ atthi, theropica, bhikkhusaṅghe antogāmaṃ paviṭṭhe, sakalavihāraṃ vicaranto asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjitvā tucchabhājanesu pānīyaparibhojanīyāni upaṭṭhapetvā dunnikkhittāni mañcapīṭhādīni paṭisāmetvā pacchā gāmaṃ pavisati; apica "titthiyā tucchavihāraṃ pavisitvā `passatha samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ nisinnaṭṭhānānīti vattuṃ mā labhiṃsūti sakalavihāraṃ paṭijaggitvā pacchā gāmaṃ pavisati; tasmā taṃ divasaṃpi sāmaṇereneva pattacīvaraṃ gāhāpetvā divātaraṃ gāmaṃ 1- pāvisi. Sāmaṇero upajjhāyena saddhiṃ gacchanto antarāmagge mātikaṃ disvā "bhante idaṃ kinnāmāti pucchi. "mātikā nāma sāmaṇerāti. "imāya kiṃ karontīti. "ito cito ca udakaṃ haritvā attano sassakammaṃ karontīti. "kiṃ pana bhante udakassa cittaṃ atthīti. "natthāvusoti. "evarūpaṃ acittakaṃ attano icchiticchitaṭṭhānaṃ haranti bhanteti. "āmāvusoti. So cintesi "sace evarūpampi acittakaṃ attano icchiticchitaṭṭhānaṃ haritvā kammaṃ karonti; kasmā sacittakāpi cittaṃ attano vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantīti. So purato gacchanto @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. "gāmanti natthi."

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

Usukāre saradaṇḍakaṃ aggimhi tāpetvā akkhikoṭiyā oloketvā ujuṃ karonte disvā "bhante ime ke nāmāti pucchi. "usukārā nāmāvusoti. "kiṃ pana te karontīti. "aggimhi tāpetvā saradaṇḍakaṃ ujuṃ karontīti. "sacittako bhante esoti. "acittako āvusoti. So cintesi "sace acittakaṃ gahetvā aggimhi tāpetvā ujuṃ karonti; kasmā sacittakāpi attano cittaṃ vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantīti. Atha purato gantvā araneminābhiādīni tacchante disvā "bhante ime ke nāmāti pucchi. "tacchakā nāmāvusoti. "kiṃ pana te karontīti. "dārūni gahetvā yānakādīnaṃ cakkāni karonti āvusoti. "etāni pana sacittakāni bhanteti. "acittakāni āvusoti. Athassa etadahosi "sace acittakāni kaṭṭhakaliṅgarāni gahetvā cakkādīni karonti; sacittakā kasmā attano cittaṃ vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantīti. So imāni kāraṇāni disvā "bhante sace tumhākaṃ pattacīvaraṃ tumhe gaṇheyyātha; ahaṃ nivatteyyanti. Thero "ayaṃ adhunā pabbajito daharasāmaṇero maṃ anubandhamāno evaṃ vadatīti cittaṃ anuppādetvāva "āhara sāmaṇerāti vatvā attano pattacīvaraṃ aggahesi. Sāmaṇeropi upajjhāyaṃ vanditvā nivattanto "bhante mayhaṃ āhāraṃ āharantā rohitamaccharaseneva āhareyyāthāti āha. "kahaṃ labhissāmi āvusoti. "bhante sace attano puññena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Alabhantā mama puññena labhissathāti āha. Thero "daharasāmaṇerassa bahi nisinnakassa paripanthopi bhaveyyāti kuñcikaṃ datvā "mayhaṃ vasanagabbhassa dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā nisīdeyyāsīti āha. So tathā katvā attano karajakāye ñāṇaṃ otāretvā attabhāvaṃ sammasanto nisīdi. Athassa guṇatejena sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So "kinnu kho kāraṇanti upadhārento "paṇḍitasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā `samaṇadhammaṃ karissāmīti nivatto, mayāpi tattha gantuṃ vaṭṭatīti cintetvā, cattāro mahārāje āmantetvā "vihārassa upavane vicarante sakuṇe palāpetvā samantā ārakkhaṃ gaṇhathāti vatvā, candadevaputtaṃ "candamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhāhīti, suriyadevaputtaṃ "suriyamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhāhīti vatvā, sayaṃ gantvā āviñjanarajjuṭṭhāne ārakkhaṃ gahetvā aṭṭhāsi. Vihāre purāṇapaṇṇassāpi saddo nāhosi. Sāmaṇerassa cittaṃ ekaggaṃ ahosi. So antarābhatteyeva attabhāvaṃ sammasitvā tīṇi phalāni pāpuṇi. Theropi "sāmaṇero vihāre nisinno, tassa upakappanakaṃ bhojanaṃ asukakule nāma sakkā laddhunti ekaṃ pemagāravayuttaṃ upaṭṭhākakulaṃ agamāsi. Tattha ca manussā taṃ divasaṃ rohitamacche labhitvā therasseva āgamanaṃ olokentā nisīdiṃsu. Te theraṃ āgacchantaṃ disvā "bhante bhaddakaṃ vo kataṃ idhāgacchantehīti anto pavesetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Yāgukhajjakādīni datvā rohitamaccharasena piṇḍapātaṃ adaṃsu. Thero haraṇākāraṃ 1- dassesi. Manussā "paribhuñjatha bhante, haraṇakabhattaṃpi labhissathāti vatvā therassa bhattakiccāvasāne pattaṃ rohitamaccharasabhojanassa pūretvā adaṃsu. Thero "sāmaṇero me chātoti sīghaṃ agamāsi. Satthāpi taṃ divasaṃ sakālasseva bhuñjitvā vihāraṃ gantvā "paṇḍitasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā `samaṇadhammaṃ karissāmīti nivatto; nippajjissati nu kho assa pabbajitakiccanti upadhārento tiṇṇaṃ phalānaṃ pattabhāvaṃ ñatvā "arahattassa upanissayo atthi natthīti āvajjento "atthīti disvā "purebhattameva arahattaṃ pattuṃ sakkhissati na sakkhissatīti upadhārento "sakkhissatīti aññāsi. Athassa etadahosi "sārīputto sāmaṇerassa bhattamādāya sīghamāgacchati, antarāyaṃpissa kareyya, dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gahetvā nisīdissāmi, atha naṃ cattāro pañhe pucchissāmi, tasmiṃ vissajjamāne sāmaṇero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissatīti tato gantvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā sampattaṃ theraṃ cattāro pañhe pucchi. Puṭṭhapañhe thero vissajjesi. Tatridaṃ pucchāvissajjanaṃ: satthā kira naṃ āha "sārīputta kinte laddhanti. "āhāro bhanteti. "āhāro nāma kimāharati sārīputtāti. "vedanaṃ bhanteti. "vedanā kimāharati sārīputtāti. "rūpaṃ bhanteti. "rūpaṃ pana kimāharati sārīputtāti. "phassaṃ bhanteti. @Footnote: 1. Sī. Yu. gamanākāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Tatrāyaṃ adhippāyo: jighacchitena hi paribhutto āhāro tassa khudaṃ paṭihanitvā sukhaṃ vedanaṃ āharati. Āhāraparibhogena sukhitassa sukhāya vedanāya uppajjamānāya sarīre vaṇṇasampatti hoti, evaṃ vedanā rūpaṃ āharati, sukhito pana āhārajarūpavasena uppannasukhasomanasso "idāni me assādo jātoti nippajjanto vā nisīdanto vā sukhasamphassaṃ paṭilabhati. Evaṃ imesu catūsu pañhesu vissajjitesu, sāmaṇero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patto. Satthāpi theraṃ āha "gaccha sārīputta, tava sāmaṇerassa bhattaṃ dehīti. Thero gantvā dvāraṃ ākoṭesi. Sāmaṇero nikkhamitvā therassa hatthato pattaṃ gahetvā ekamantaṃ ṭhapetvā tālavaṇṭena theraṃ vīji. Atha naṃ thero āha "sāmaṇera bhattakiccaṃ karohīti. "tumhe pana bhanteti. "kataṃ mayā bhattakiccaṃ, tvaṃ karohīti. Sattavassiko dārako pabbajitvā aṭṭhame divase taṃkhaṇaṃ vikasitapadumasadiso arahattaṃ patto 1- bhattapakkhipanaṭṭhānaṃ 2- paccavekkhanto nisīditvā bhattakiccamakāsi. Tena pattaṃ dhovitvā paṭisāmitakāle candadevaputto candamaṇḍalaṃ vissajjesi, suriyadevaputto suriyamaṇḍalaṃ vissajjesi, cattāro mahārājā catuddisaṃ ārakkhaṃ vissajjesuṃ, sakko devarājā āviñjanake ārakkhaṃ vissajjesi, suriyo majjhaṭṭhānato galitvā gato. Bhikkhū ujjhāyiṃsu "../../bdpicture/chāyā adhikappamāṇā jātā, suriyo @Footnote: 1.Sī. Yu. "arahattaṃ pattoti natthi. 2. Sī. Yu. paccavekkhaṇaṭṭhānaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

Majjhaṭṭhānato galitvā gato, sāmaṇerena ca idāneva bhuttaṃ; kinnu kho etanti. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā āgantvā pucchi "bhikkhave kiṃ kathethāti. "idannāma bhanteti. "āma bhikkhave, puññavato samaṇadhammaṃ karaṇakāle cando devaputto candamaṇḍalaṃ, suriyo devaputto suriyamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvāva gaṇhi, cattāro mahārājā vihārupavane catuddisaṃ ārakkhaṃ gaṇhiṃsu, sakko devarājā āgantvā āviñjanake ārakkhaṃ gaṇhi, ahaṃpi `buddhomhīti appossukko nisīdituṃ nālatthaṃ, gantvā dvārakoṭṭhake mama puttassa ārakkhaṃ aggahesiṃ; nettike ca mātikāya udakaṃ harante usukāre ca usuṃ ujuṃ karonte tacchake ca dārūni tacchante disvā ettakaṃ ārammaṇaṃ gahetvā paṇḍitā attānaṃ dametvā arahattaṃ gaṇhantiyevāti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "udakaṃ hi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ, dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitāti. Tattha "udakanti paṭhaviyā thalaṭṭhānaṃ khanitvā āvāṭaṭṭhānaṃ pūretvā mātikaṃ vā katvā rukkhadoṇiṃ vā ṭhapetvā attanā icchiticchitaṭṭhānaṃ udakaṃ nentīti nettikā. Tejananti: kaṇḍaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti "nettikā attano ruciyā udakaṃ nayanti, usukārāpi tāpetvā tejanaṃ namayanti ujuṃ karonti, tacchakāpi nemiādīnaṃ atthāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

Tacchantā dārūni namayanti attano ruciyā ujuṃ vā vaṅkaṃ vā karonti; evaṃ ettakaṃ ārammaṇaṃ katvā paṇḍitā sotāpattimaggādīni uppādentā attānaṃ damenti, arahatte pana patte ekantadantā nāma hontīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Paṇḍitasāmaṇeravatthu. ------------ 6. Lakuṇṭakabhaddiyattheravatthu. (65) "selo yathāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto lakuṇṭakabhaddiyattheraṃ ārabbha kathesi. Puthujjanā kira sāmaṇerādayo theraṃ disvā sīsepi kaṇṇesupi nāsāyapi gahetvā "kiṃ cūḷapitā sāsanasmiṃ na ukkaṇṭhasi abhiramasīti vadanti. Thero tesu neva kujjhati na dussati. Dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "passathāvuso lakuṇṭakabhaddiyattheraṃ disvā sāmaṇerādayo evañcevañca viheṭhenti, so tesu neva kuppati na dussatīti. Satthā āgantvā "kiṃ kathetha bhikkhaveti pucchitvā, "idannāma bhanteti vutte, "āma bhikkhave khīṇāsavā nāma neva kuppanti na dussanti, ghanaselasadisā hete acalā akampiyāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

"selo yathā ekaghano vātena na samīrati, evaṃ nindāpasaṃsāsu na samiñjanti paṇḍitāti. Tattha "nindāpasaṃsāsūti: kiñcāpi idha dve lokadhammā vuttā, attho pana aṭṭhannampi vasena veditabbo. Yathā hi ekaghano asusiro selo puratthimādibhedena vātena na samīrati na iñjati na calati; evaṃ aṭṭhasupi lokadhammesu ajjhottharantesu paṇḍitā na samiñjanti paṭighavasena vā anunayavasena vā na calanti na kampantīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Lakuṇṭakabhaddiyattheravatthu. ----------- 7. Kāṇamātāvatthu. (66) "yathāpi rahado gambhīroti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kāṇamātaraṃ ārabbha kathesi. Vatthuṃ vinaye āgatameva. 1- Tadā pana kāṇamātarā atucchahatthaṃ dhītaraṃ patikulaṃ pesetuṃ pakkesu pūvesu catukkhattuṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ dinnakāle satthārā tasmiṃ vatthusmiṃ sikkhāpade paññatte, kāṇāya sāmikena aññāya pajāpatiyā ānītāya, kāṇā taṃ pavattiṃ sutvā "imehi me gharāvāso nāsitoti diṭṭhadiṭṭhe @Footnote: 1. mahāvibhaṅga. 2/322.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.

Bhikkhū akkosati paribhāsati. Bhikkhū taṃ vīthiṃ paṭipajjituṃ na visahiṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā tattha agamāsi. Kāṇamātā satthāraṃ vanditvā paññattāsane nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ adāsi. Satthā katapātarāso "kahaṃ kāṇāti pucchi. "esā bhante tumhe disvā maṅkubhūtā rodantī ṭhitāti. "kiṃkāraṇāti. "esā bhante bhikkhū akkosati paribhāsati; tasmā tumhe disvā maṅku hutvā rodamānā ṭhitāti. Atha naṃ satthā pakkosāpetvā "kāṇe kasmā maṃ disvā maṅkubhūtā nilīyitvā rodasīti. Athassā mātā tāya katakiriyaṃ ārocesi. Atha naṃ satthā āha "kiṃ pana kāṇamāte mama sāvakā tayā dinnakaṃ gaṇhiṃsu adinnakanti. "dinnakaṃ bhanteti. "sace mama sāvakā piṇḍāya carantā tava gehadvāraṃ pattā tayā dinnakaṃ gaṇhiṃsu, ko tesaṃ dosoti. "natthi bhante ayyānaṃ doso, etissā eva dosoti. Satthā kāṇamāha "kāṇe mayhaṃ kira sāvakā piṇḍāya caramānā imaṃ gehadvāraṃ āgatā, atha nesaṃ tava mātarā pūvā dinnā; ko nāmettha mama sāvakānaṃ dosoti. "natthi bhante ayyānaṃ doso, mayhameva dosoti. Sā satthāraṃ vanditvā khamāpesi. Athassā satthā anupubbīkathaṃ kathesi. Sā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Satthā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchanto rājaṅgaṇena pāyāsi. Rājā disvā "satthā viya bhaṇeti pucchitvā, "āma devāti vutte, "gacchatha mama āgantvā vandanabhāvaṃ ārocethāti pesetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.

Rājaṅgaṇe ṭhitaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā "bhante kahaṃ gacchathāti pucchi. "kāṇamātāya gehaṃ mahārājāti. "kiṃkāraṇā bhanteti. "kāṇā kira bhikkhū akkosati paribhāsati, taṃkāraṇā gatomhīti. "kiṃ pana vo bhante tassā anakkosanabhāvo katoti. "āma mahārāja bhikkhūnañca me anakkosikā katā lokuttarakuṭumbasāminī cāti. "hotu bhante tumhehi sā lokuttarakuṭumbasāminī katā, ahaṃ pana taṃ lokiyakuṭumbasāminiṃ karissāmīti vatvā satthāraṃ vanditvā paṭinivatto paṭicchannamahāyoggaṃ pahiṇitvā kāṇaṃ pakkosāpetvā sabbābharaṇehi alaṅkaritvā jeṭṭhadhītuṭṭhāne ṭhapetvā "yo mama dhītaraṃ posetuṃ samattho; so naṃ gaṇhātūti āha atheko sabbatthakamahāmatto "ahaṃ devassa dhītaraṃ posessāmīti taṃ attano gehaṃ netvā sabbaṃ issariyaṃ paṭicchāpetvā "yathāruciṃ puññāni karohīti āha. Tato paṭṭhāya kāṇā catūsu dvāresu purise ṭhapetvā attanā upaṭṭhātabbe bhikkhū ca bhikkhuniyo ca na labhati. Kāṇāya gehadvāre paṭiyādetvā ṭhapitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ mahogho viya pavattati. Dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "pubbe āvuso cattāro mahallakattherā kāṇāya vippaṭisāraṃ kariṃsu, sā evaṃ vippaṭisārinī hutvāpi satthāraṃ āgamma saddhāsampadaṃ labhi, satthārā puna tassā gehadvāraṃ bhikkhūnaṃ upasaṅkamanārahaṃ kataṃ, idāni upaṭṭhātabbe bhikkhū vā bhikkhuniyo vā pariyesamānāpi na labhati, aho buddhā nāma acchariyaguṇāti. Satthā āgantvā "kāya nuttha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.

Bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave idāneva tehi mahallakabhikkhūhi kāṇāya vippaṭisāro kato, pubbepi kariṃsuyeva; na ca idāneva mayā kāṇā mama vacanakārikā katā, pubbepi katāyevāti vatvā tamatthaṃ sotukāmehi bhikkhūhi yācito "yattheko labhatī babbu, dutiyo tattha jāyati tatiyo ca catuttho ca, idante babbukā bilanti imaṃ babbujātakaṃ 1- vitthārena kathetvā "tadā cattāro mahallakabhikkhū cattāro biḷārā ahesuṃ, mūsikā kāṇā, maṇikāro ahamevāti jātakaṃ samodhānetvā "evaṃ bhikkhave atītepi kāṇā dummanā āvilacittā hutvā mama vacanena pasannaudakarahado viya vippasannacittā ahosīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "yathāpi rahado gambhīro vippasanno anāvilo; evaṃ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitāti. Tattha "rahadoti: yo caturaṅginiyāpi senāya ogāhantiyā na khubhati, evarūpo udakaṇṇavo, sabbākārena pana caturāsītiyojanasahassagambhīro nīlamahāsamuddo rahado nāma, tassa hi heṭṭhā cattāḷīsayojanasahassamatte ṭhāne udakaṃ macchehi calati, upari tāvattakeyeva ṭhāne udakaṃ vātena calati, majjhe catuyojanasahassamatte ṭhāne udakaṃ niccalaṃ tiṭṭhati; ayaṃ gambhīrarahado nāma. Dhammānīti: @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/44. tadaṭṭhakathā. 2/364.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.

Desanādhammāni. Idaṃ vuttaṃ hoti "yathā so rahado anākulatāya vippasanno acalatāya anāvilo; evaṃ mama desanādhammaṃ sutvā sotāpattimaggādivasena nirupakkilesacittataṃ āpajjantā vippasīdanti paṇḍitā, arahattappattā pana ekantavippasannāva hontīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Kāṇamātāvatthu. --------- 8. Pañcasatabhikkhuvatthu. (67) "sabbattha ve sappurisā vajantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Desanā verañjāyaṃ samuṭṭhitā. Paṭhamabodhiyaṃ hi bhagavā verañjaṃ gantvā verañjena brāhmaṇena nimantito pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vassaṃ upagacchi. Verañjo brāhmaṇo mārāvaṭṭanena āvaṭṭo ekadivasaṃpi satthāraṃ ārabbha satiṃ na uppādesi. Verañjāpi dubbhikkhā ahosi. Bhikkhū santarabāhiraṃ verañjaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ alabhantā kilamiṃsu. Tesaṃ assavāṇijakā patthapatthapūlakaṃ bhikkhaṃ paññāpesuṃ. Te kilamante disvā mahāmoggallānatthero paṭhavojaṃ bhojetukāmo uttarakuruṃ ca piṇḍāya pavesetukāmo ahosi. Satthā taṃ paṭikkhipi. Bhikkhūnaṃ ekadivasaṃpi piṇḍapātaṃ ārabbha parittāso nāhosi. icchācāraṃ vajjetvāva vihariṃsu. Satthā tattha temāsaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Vasitvā verañjaṃ brāhmaṇaṃ apaloketvā tena katasakkārasammāno taṃ saraṇesu patiṭṭhāpetvā tato nikkhanto anupubbena cārikañcaramāno ekasmiṃ samaye sāvatthiṃ patvā jetavane vihāsi. Sāvatthīvāsino satthu āgantukabhattāni kariṃsu. Tadā pana pañcasatamattā vighāsādā bhikkhū nissāya antovihāreyeva vasanti. Te bhikkhūnaṃ bhuttāvasesāni paṇītabhojanāni bhuñjitvā niddāyitvā uṭṭhāya nadītīraṃ gantvā nadantā vaggantā mallamuṭṭhiyuddhaṃ yujjhantā kīḷantā antovihārepi bahivihārepi anācārameva caranti. Dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "passathāvuso, ime vighāsādā dubbhikkhakāle verañjāyaṃ kañci vikāraṃ na dassesuṃ, idāni pana evarūpāni paṇītabhojanāni bhuñjitvā anekappakāraṃ vikāraṃ dassentā vicaranti; bhikkhū pana verañjāyaṃpi upasantarūpā viharitvā idānipi upasantā va viharantīti. Satthā dhammasabhaṃ gantvā "bhikkhave kiṃ kathethāti pucchitvā, "idannāmāti vutte, "pubbepete gadrabhayoniyaṃ nibbattā pañcasatā gadrabhā hutvā pañcasatānaṃ ājānīyasindhavānaṃ allarasamuddikapānakapītāvasesaṃ ucchiṭṭhakasaṭaṃ udakena madditvā makacipilotikāhi parissāvitattā `vālodakanti saṅkhyaṃ gataṃ apparasaṃ nihīnaṃ pivitvā madhumattā viya nadantā vicariṃsūti vatvā raññā tesaṃ saddaṃ sutvā pucchitena bodhisattena rañño kathitaṃ tesaṃ kiriyaṃ dassento "vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ pitvā mado jāyati gadrabhānaṃ,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ mado na sañjāyati sindhavānaṃ. Appampivitvāna nihīnajacco so majjatī tena janinda phuṭṭho, dhorayhasīlo ca kulamhi jāto na majjatī aggarasaṃ pivitvāti imaṃ vālodakajātakaṃ 1- vitthārena kathetvā "evaṃ bhikkhave sappurisā lobhadhammaṃ 2- vivajjetvā sukhitakālepi dukkhitakālepi nibbikārāva hontīti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "sabbattha ve sappurisā vajanti, na kāmakāmā lapayanti santo, sukhena phuṭṭhā athavā dukkhena na uccāvacaṃ paṇḍitā dassayantīti. Tattha "sabbatthāti: pañcakkhandhādibhedesu sabbadhammesu. Sappurisāti: supurisā. Vajantīti: arahattamaggañāṇena apakaḍḍhantā chandarāgaṃ vijahanti. Na kāmakāmāti: kāme kāmayantā, kāmahetu kāmakāraṇā. Lapayanti santoti: buddhādayo santo kāmahetu neva attanā lapanti na paraṃ lapāpenti. Ye hi bhikkhāya paviṭṭhā icchācāre ṭhitā "kiṃ upāsaka sukhaṃ te puttadārassa, rācorādīnaṃ vasena @Footnote: 1. khu. jā. duka. 27/65. tadaṭṭhakathā. 3/126. 2. Ma. lokadhammaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Dvipadacatuppadesu natthi koci upaddavotiādīni vadanti, te lapayanti nāma. Tathā pana vatvā "āma bhante sabbesaṃ no sukhaṃ, natthi koci upaddavo, idāni no gehaṃ pahūtannapānaṃ, idheva vasathāti attānaṃ nimantāpetvā 1- lapāpenti nāma. Santo pana idaṃ ubhayaṃpi na karonti. Sukhena phuṭṭhā athavā dukkhenāti desanāmattametaṃ. Aṭṭhahi pana lokadhammehi phuṭṭhā tuṭṭhibhāvamaṅkubhāvavasena vā vaṇṇabhaṇanaavaṇṇabhaṇanavasena vā uccāvacaṃ ākāraṃ paṇḍitā na dassayantīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Pañcasatabhikkhuvatthu. ---------- 9. Dhammikattheravatthu. (68) "na attahetūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammikattheraṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira eko upāsako dhammena agāraṃ ajjhāvasati. So pabbajitukāmo hutvā ekadivasaṃ bhariyāya saddhiṃ nisīditvā sukhakathaṃ kathento āha "bhadde icchāmahaṃ pabbajitunti. "tenahi sāmi āgamehi tāva, yāvāhaṃ kucchigataṃ dārakaṃ vijāyāmīti. So āgametvā dārakassa padasā gamanakāle puna taṃ āpucchitvā, "āgamehi tāva sāmi, yāva ayaṃ vayappatto hotīti vutte, "kiṃ @Footnote: 1. nimantāpentā [?]

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

Mama imāya apalokitāya vā anapalokitāya vā, attano dukkhanissaraṇaṃ karissāmīti nikkhamitvā pabbaji. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto attano pabbajitakiccaṃ niṭṭhāpetvā tesaṃ dassanatthāya puna sāvatthiṃ gantvā puttassa dhammakathaṃ kathesi. Sopi nikkhamitvā pabbaji. Pabbajitvā ca pana nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Purāṇadutiyikāpissa "yesaṃ atthāya ahaṃ gharāvāsaṃ vaseyyaṃ, te ubhopi pabbajitā; idāni me kiṃ gharāvāsena, pabbajissāmīti nikkhamitvā bhikkhunīnaṃ santike pabbaji, pabbajitvā ca pana nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "āvuso dhammikaupāsako attano dhamme patiṭṭhitattā nikkhamitvā pabbajitvā arahattaṃ patto puttadārassāpi patiṭṭhā jātoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave paṇḍitena nāma neva attahetu na parassa hetu samiddhi icchitabbā, dhammikeneva pana dhammappaṭisaraṇena bhavitabbanti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "na attahetu, na parassa hetu, na puttamicche, na dhanaṃ na raṭṭhaṃ, na iccheyya adhammena samiddhimattano, sa sīlavā paññavā dhammiko siyāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Tattha "na attahetūti: paṇḍito nāma attahetu vā parassa hetu vā pāpaṃ na karoti. Na puttamiccheti: puttaṃ vā dhanaṃ vā raṭṭhaṃ vā pāpakammena na iccheyya, etānipi icchanto pāpakammaṃ na karotievāti attho. Samiddhimattanoti: yā attano samiddhi, taṃpi adhammena na iccheyya. samiddhikāraṇāpi pāpaṃ na karotīti attho. Sa sīlavāti: yo evarūpo puggalo, so eva sīlavā ca paññavā ca dhammiko ca siyā. Na aññoti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Dhammikattheravatthu. ---------- 10. Dhammassavanavatthu. (69) "appakā te manussesūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammassavanaṃ. Ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira ekavīthivāsino manussā samaggā hutvā gaṇabandhena dānaṃ datvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ kāresuṃ, sabbarattiṃ pana dhammaṃ sotuṃ nāsakkhiṃsu; ekacce kāmaratinissitā hutvā puna gehameva gatā, ekacce dosanissitā hutvā gatā, ekacce pana thīnamiddhasamaṅgino hutvā tattheva nisīditvā capalāyantā sotuṃ nāsakkhiṃsu. Punadivase bhikkhū taṃ pavattiṃ uddissa 1- dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave @Footnote: 1. Ma. ñatvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave ime sattā nāma yebhuyyena bhavanissitā bhavesuyeva laggā viharanti, pāragāmino nāma appakāti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvati. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino, te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaranti. Tattha "appakāti thokā na bahū. Pāragāminoti: nibbānagāmino. Athāyaṃ itarā pajāti: yā panāyaṃ avasesā pajā sakkāyadiṭṭhitīramevānudhāvati, ayameva bahutarāti attho. Sammadakkhāteti: sammā akkhāte sukathite. Dhammeti: desanādhamme. Dhammānuvattinoti: taṃ dhammaṃ sutvā tadanucchavikaṃ paṭipadaṃ pūretvā maggaphalasacchikaraṇavasena dhammānuvattino. Pāramessantīti: te evarūpā janā nibbānapāraṃ gamissanti. Maccudheyyanti: kilesamārasaṅkhātassa maccussa nivāsanaṭṭhānabhūtaṃ tebhūmikavaṭṭaṃ. Suduttaranti; ye janā dhammānuvattino, te etaṃ suduttaraṃ duratikkamaṃ māradheyyaṃ taritvā atikkamitvā nibbānapāraṃ gamissantīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Dhammassavanavatthu. ---------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

11. Āgantukabhikkhuvatthu. (70) "kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āgantukabhikkhū ārabbha kathesi. Kosalaraṭṭhe kira pañcasatā bhikkhū vassaṃ vasitvā vutthavassā "satthāraṃ passissāmāti jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ cariyapaṭipakkhaṃ nisāmetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ, tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano, pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito. Yesaṃ sambodhiyaṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ, ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā, khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutāti. Tattha "kaṇhaṃ dhammanti: kāyaduccaritādibhedaṃ akusaladhammaṃ vippahāya jahitvā. Sukkaṃ bhāvethāti: paṇḍito bhikkhu abhinikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā kāyasucaritādibhedaṃ sukkaṃ dhammaṃ bhāveyya. Kathaṃ? okā anokamāgammāti okaṃ vuccati ālayo, anokaṃ vuccati Anālayo, ālayato nikkhamitvā anālayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ paṭicca ārabbha taṃ patthayamāno bhāveyyāti attho. Tatrābhiratimiccheyyāti:

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Yasmiṃ anālayasaṅkhāte viveke nibbāne imehi sattehi dūrabhiramaṃ, tatra abhiratimiccheyya. Hitvā kāmeti: vatthukāmakkilesakāme hitvā akiñcano hutvā viveke abhiratimiccheyyāti attho. Cittaklesehīti: pañcanīvaraṇehi attānaṃ vodāpeyya parisodheyyāti attho. Sambodhiyaṅgesūti: bojjhaṅgesu. Sammā cittaṃ subhāvitanti: hetunā nayena cittaṃ suṭṭhu bhāvitaṃ vaḍḍhitaṃ. Ādānapaṭinissaggeti: ādānaṃ vuccati gahaṇaṃ, tassa paṭinissaggasaṅkhāte aggahaṇe catūhi upādānehi kiñci anupādayitvā ye ratāti attho. Jutimantoti: ānubhāvavanto arahattamaggañāṇajutiyā khandhādibhede dhamme jotetvā ṭhitāti attho. Te loketi: te imasmiṃ khandhādiloke parinibbutā nāma "arahattappattito paṭṭhāya kilesavaṭṭassa khepitattā saupādisesena carimacittanirodhena khandhavaṭṭassa khepitattā anupādisesena cāti dvīhi parinibbānehi parinibbutā anupādāno viya padīpo apaṇṇattikabhāvaṃ gatāti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Āgantukabhikkhuvatthu. Paṇḍitavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Chaṭṭho vaggo. ---------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 21 page 1-52. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=21&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=21&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=16              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=479              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=463              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=463              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]