ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 23 : PALI ROMAN Dha.A.6 atta-kodhavagga

page61.

14. Buddhavaggavaṇṇanā ------------ 1. Māradhītāvatthu. (148) "yassa jitanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bodhimaṇḍe viharanto māradhītaro ārabbha kathesi. Desanaṃ pana sāvatthiyaṃ samuṭṭhāpetvā puna kururaṭṭhe māgandiya- brāhmaṇassa kathesi. Kururaṭṭhe kira māgandiyabrāhmaṇassa dhītā māgandiyāyeva nāma ahosi uttamarūpadhaRā. Taṃ paṭṭhayamānā anekabrāhmaṇamahāsālā ceva khattiyamahāsālā ca "dhītaraṃ no detūti māgandiyassa pahiṇiṃsu. Sopi "na tumhe mayhaṃ dhītu anucchavikāti sabbe paṭikkhipiyeva. Athekadivasaṃ satthā paccūsasamaye lokaṃ volokento attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ māgandiya- brāhmaṇaṃ disvā "kiṃ nu kho bhavissatīti upadhārento brāhmaṇassa ca brāhmaṇiyā ca tiṇṇaṃ maggaphalānaṃ upanissayaṃ addasa. Brāhmaṇopi bahigāme nibaddhaṃ aggiṃ paricarati. Satthā pātova pattacīvaramādāya taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Brāhmaṇo satthu rūpasiriṃ olokento "imasmiṃ loke iminā sadiso puriso nāma natthi, ayaṃ mayhaṃ dhītu anucchaviko, imassa dhītaraṃ dassāmīti cintetvā satthāraṃ āha "samaṇa mama ekā dhītā atthi, ahaṃ tassā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Anucchavikaṃ purisaṃ apassanto taṃ na kassaci adāsiṃ, tvaṃ panassā anucchaviko, ahaṃ te dhītaraṃ pādaparicārikaṃ katvā dātukāmo; yāva naṃ ānemi, tāva idheva tiṭṭhāhīti. Satthā tassa kathaṃ sutvā neva abhinandi na paṭikkosi. Brāhmaṇopi gehaṃ gantvā brāhmaṇiṃ āha "bhoti ajja me dhītu anucchaviko puriso diṭṭho, tassa naṃ dassāmāti dhītaraṃ alaṅkārāpetvā ādāya brāhmaṇiyā saddhiṃ taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Mahājanopi kutūhalajāto nikkhami. Satthā brāhmaṇena vuttaṭṭhāne aṭṭhatvā tattha padacetiyaṃ dassetvā aññasmiṃ ṭhāne aṭṭhāsi. Buddhānaṃ kira padacetiyaṃ "idaṃ asuko nāma passatūti adhiṭṭhahitvā akkantaṭṭhāneyeva paññāyati. Sesaṭṭhāne taṃ passanto nāma natthi. Brāhmaṇo attanā saddhiṃ gacchamānāya brāhmaṇiyā "kahaṃ soti puṭṭho "imasmiṃ ṭhāne tiṭṭhāhīti taṃ avacanti olokento padavalañjaṃ disvā "idamassa padanti dassesi. Sā lakkhaṇamantakusalatāya "na idaṃ brāhmaṇa kāmabhogino padanti vatvā, brāhmaṇena "bhoti tvaṃ udakacāṭimhi suṃsumāraṃ passasi, mayā so [samaṇo] `dhītaraṃ te dassāmīti vutto, tenāpi me adhivāsitanti vutte, "brāhmaṇa kiñcāpi tvaṃ evaṃ vadesi, idaṃ pana nikkilesasseva padanti vatvā imaṃ gāthamāha "rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave, duṭṭhassa hoti sahasānupīḷitaṃ,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Muḷhassa hoti avakaḍḍhitaṃ padaṃ, vivaṭacchadassa idamīdisaṃ padanti. Atha naṃ brāhmaṇo "bhoti mā viravi, tuṇhībhūtā ehīti gacchanto satthāraṃ disvā "ayaṃ so purisoti tassā dassetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā "samaṇa dhītaraṃ [1]- dassāmīti āha. Satthā "na me tava dhītāya 2- atthoti avatvā "brāhmaṇa ekaṃ te kāraṇaṃ kathessāmi, suṇissasīti vatvā, "kathehi [bho] samaṇa, suṇissāmīti vutte, abhinikkhamanato paṭṭhāya atītaṃ āharitvā dassesi: tatrāyaṃ saṅkhepakathā: "mahāsatto rajjasiriṃ pahāya kaṇṭhakaṃ abhiruyha channasahāyo abhinikkhamanto nagaradvāre ṭhitena mārena "siddhattha nivattassu, ito te sattame divase cakkaratanaṃ pātubhavissatīti vutte, "ahaṃpetaṃ māra jānāmi, na pana me tena atthoti āha. "atha kimatthāya nikkhamasīti. "sabbaññutaññāṇatthāyāti. "tenahi sace ajjato paṭṭhāya kāmavitakkādīnaṃ ekaṃpi vitakkaṃ vitakkessasi, jānissāmi te kattabbanti [āha]. So tato paṭṭhāya otārāpekkho satta vassāni mahāsattaṃ anubandhi. Satthāpi chabbassāni dukkarakārikaṃ caritvā paccattaṃ purisakāraṃ nissāya bodhimūle sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedayamāno pañcame sattāhe ajapālanigrodhamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye māro "ahaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. etthantare "teti atthi. 2. dhītarāti yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Ettakaṃ kālaṃ anubandhitvā otārāpekkhopi imassa kiñci khalitaṃ nāddasaṃ, atikkantodāni esa mama visayanti domanassappatto mahāmagge nisīdi. Athassa "taṇhā aratī rāgāti imā tisso dhītaro "pitā no na paññāyati, kahaṃ nukho etarahīti olokayamānā taṃ tathā nisinnaṃ disvā upasaṅkamitvā "kasmā tāta dukkhī dummanosīti pucchiṃsu. So tāsaṃ tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ tā āhaṃsu "tāta mā cintayittha, mayaṃ taṃ attano vase katvā ānessāmāti. "na sakkā ammā esa kenaci vase kātunti. "tāta mayaṃ itthiyo nāma idāneva naṃ rāgapāsādīhi bandhitvā ānessāma, tumhe mā cintayitthāti satthāraṃ upasaṅkamitvā "pāde te samaṇa paricāremāti āhaṃsu. Satthā neva tāsaṃ vacanaṃ manasākāsi, na akkhīni ummīletvā olokesi. Puna māradhītaro "ucacāvaco kho purisānaṃ adhippāyo, kesañci kumārikāsu pemaṃ hoti, kesañci paṭhamavaye ṭhitāsu, kesañci majjhimavaye ṭhitāsu, kesañci pacchimavaye ṭhitāsu; nānappakārehi taṃ palobhissāmāti ekekā kumārikāvaṇṇādivasena sataṃ sataṃ attabhāve abhinimminitvā kumārikāyo avijātā sakiṃvijātā duvijātā majjhimitthiyo mahallakitthiyo ca hutvā chakkhattuṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā "pāde te samaṇa paricāremāti āhaṃsu. Taṃpi bhagavā na manasākāsi, yathā taṃ anuttare upadhisaṅkhaye adhimuttoti. Atha satthā ettakenāpi tā anugacchantiyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

"apetha, kiṃ disvā evaṃ vāyamatha? evarūpaṃ nāma avītarāgānaṃ purato kātuṃ vaṭṭati, tathāgatassa pana rāgādayo pahīnā, kena maṃ kāraṇena attano vase nessathāti vatvā imā gāthā abhāsi "yassa jitaṃ nāvajiyati, jitamassa noyāti koci loke, taṃ buddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha? yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave, taṃ buddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessathāti. Tattha "yassa jitaṃ nāvajiyatīti: yassa sammāsambuddhassa tena tena maggena jitaṃ rāgādikkilesajātaṃ puna asamudācaraṇato nāvajiyati dujjitaṃ nāma na hoti. Noyātīti: na uyyāti, yassa jitaṃ kilesajātaṃ rāgādīsu koci ekakkilesopi loke pacchato nivatti nāma na hoti, nānubandhatīti attho. Anantagocaranti: anantārammaṇassa sabbaññutaññāṇassa vasena apariyantagocaraṃ. Kena padenāti: yassa rāgapadādīsu ekapadaṃpi natthi, taṃ tumhe kena padena nessatha: 1- buddhassa pana ekapadaṃpi natthi, taṃ apadaṃ buddhaṃ tumhe kena padena nessatha? @Footnote: 1. Sī. Yu. yassa hi rāgapadādīsu ekapadampi atthi, taṃ tumhe @tena padena nessatha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Dutiyagāthāyaṃ taṇhā nāmesā saṃsibbitaparisibbitapariyonaddhatthena jālamassā atthītipi jālakārikātipi jālūpamātipi jālinī, rūpādīsu ārammaṇesu visattatāya visāhāratāya visapupphatāya visaphalatāya visaparibhogatāya visattikā; sā evarūpā taṇhā yassa kuhiñci bhave netuṃ natthi, taṃ tumhe apadaṃ buddhaṃ kena padena nessathāti attho. Desanāvasāne bahūnaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Māradhītaropi tattheva antaradhāyiṃsu. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "māgandiya ahaṃ pubbe imā tisso māradhītaro addasaṃ semhādīhi apalibuddhena suvaṇṇakkhandhasadisena attabhāvena samannāgatā, tadāpi me methunasmiṃ chando nāhosi, tava pana dhītu sarīraṃ dvattiṃsākārakuṇapaparipūraṃ bahi citto viya asucighaṭo, sacepi mama pādo asucimakkhito bhaveyya, ayañca ummāraṭṭhāne tiṭṭheyya; tathāpissā sarīraṃ ahaṃ pādaṃ 1- na phuseyyanti vatvā imaṃ gāthamāha "disvāna taṇhaṃ aratiñca rāgaṃ nāhosi chando api methunasmiṃ, kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ, pādāpi naṃ samphusituṃ na iccheti. Desanāvasāne ubhopi jāyapatikā anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsūti. Māradhītāvatthu. --------- @Footnote: 1. Yu. pādena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

2. Yamakappāṭihāriyavatthu. (149) "ye jhānappasutā dhīrāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā saṅkassanagaradvāre bahū devamanusse ārabbha kathesi. Desanā pana rājagahe samuṭṭhitā. Ekasmiṃ hi samaye rājagahaseṭṭhī parissayamocanatthañceva pamādena khalitāni ābharaṇādīni rakkhaṇatthañca jālakaraṇḍakaṃ parikkhipāpetvā gaṅgāya udakakīḷaṃ kīḷi. Atheko rattacandanarukkho gaṅgāya uparitīre jāto gaṅgodakena dhotamūlo patitvā tattha tattha pāsāṇesu sambhañjamāno vippakiri. Tato ekā ghaṭappamāṇā ghaṭikā pāsāṇehi ghaṃsiyamānā udakaūmīhi pothiyamānā maṭṭhā hutvā anupubbena vuyhamānā sevālapariyonaddhā āgantvā tassa jāle laggi. Seṭṭhī "kimetanti vatvā "rukkhaghaṭikāti sutvā taṃ āharāpetvā "kinnāmetanti upadhāraṇatthaṃ vāsikaṇṇena tacchāpesi. Tāvadeva alattakavaṇṇaṃ rattacandanaṃ paññāyi. Seṭṭhī pana neva sammādiṭṭhi, na micchādiṭṭhi, majjhattadhātuko; so cintesi "mayhaṃ gehe rattacandanaṃ bahu, kinnu kho iminā karomīti. Athassa etadahosi "imasmiṃ loke `mayaṃ arahantoti vattāro bahū, ahaṃ ekaṃ arahantaṃpi na jānāmi; gehe bhamaṃ yojetvā pattaṃ likhāpetvā sikkāya ṭhapetvā veḷuparamparāya saṭṭhihatthamatte ākāse olambāpetvā `sace arahā atthi, ākāsenāgantvā imaṃ gaṇhātūti vakkhāmi; yo taṃ gahessati, taṃ saputtadāro saraṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Gamissāmīti. So cintitaniyāmeneva pattaṃ likhāpetvā veḷuparamparāya ussāpetvā "yo imasmiṃ loke arahā, so ākāsenāgantvā imaṃ pattaṃ gaṇhātūti āha. Cha satthāro "amhākaṃ esa anucchaviko, amhākameva naṃ dehīti vadiṃsu. So "ākāsenāgantvā gaṇhāthāti āha. Chaṭṭhe divase niggaṇṭho nāṭaputto antevāsike pesesi "gacchatha, seṭṭhiṃ evaṃ vadetha `amhākaṃ ācariyassa anucchaviko, mā appamattakassa kāraṇā ākāsena āgamanaṃ kari, dehi kiretaṃ pattanti. Te gantvā seṭṭhiṃ tathā vadiṃsu. Seṭṭhī "ākāsenāgantvā gaṇhituṃ samatthova gaṇhātūti āha. Nāṭaputto sayaṃ gantukāmo hutvā antevāsikānaṃ saññamadāsi "ahaṃ ekaṃ hatthañca pādañca ukkhipitvā uppatitukāmo viya bhavissāmi, tumhe maṃ `ācariya kiṃ karotha? dārumayapattassa kāraṇā paṭicchannaṃ arahattaṃ mahājanassa mā dassayitthāti vatvā maṃ hatthesu ca pādesu ca gahetvā ākaḍḍhantā bhūmiyaṃ pāteyyāthāti. So tattha gantvā seṭṭhiṃ āha "mahāseṭṭhi mayhaṃ ayaṃ patto anucchaviko, aññesaṃ nānucchaviko, mā te appamattakassa kāraṇā mama ākāse uppatanaṃ ruccati, dehi me pattanti. "bhante ākāsena uppatitvāva gaṇhāthāti. Tato nāṭaputto "tenahi apetha apethāti antevāsike apanetvā "ākāse uppatissāmīti ekaṃ hatthañca pādañca ukkhipi. Atha naṃ antevāsikā "ācariya kinnāmetaṃ karotha? chavassa dārumayapattassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Kāraṇā paṭicchannagguṇena mahājanassa dassitena ko atthoti taṃ hatthapādesu gahetvā ākaḍḍhitvā bhūmiyaṃ pātesuṃ. So seṭṭhiṃ āha "mahāseṭṭhi ime me uppatituṃ na denti, dehi me pattanti. "uppatitvāva gaṇhātha bhanteti. Evaṃ titthiyā cha divasāni vāyamitvāpi taṃ pattaṃ na labhiṃsuyeva. Sattame divase āyasmato ca mahāmoggallānassa āyasmato ca piṇḍolabhāradvājassa "rājagahe piṇḍāya carissāmāti gantvā ekasmiṃ piṭṭhipāsāṇe ṭhatvā cīvaraṃ pārupanakāle dhuttakā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "ambho pubbe cha satthāro `loke mayaṃ arahantamhāti vadiṃsu. Rājagahaseṭṭhino pana pattaṃ ussāpetvā `sace arahā atthi, ākāsenāgantvā gaṇhātūti vadantassa ajja sattamo divaso, ekopi `ahaṃ arahāti ākāse uppatanto nāma natthi; ajja no loke arahantānaṃ natthibhāvo ñātoti. Taṃ kathaṃ sutvā āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ āha "sutante āvuso bhāradvāja imesaṃ vacanaṃ, ime buddhasāsanaṃ pariggaṇhantā viya vadanti; tvañca mahiddhiko mahānubhāvo, gacchetaṃ pattaṃ ākāsenāgantvā gaṇhāhīti. "āvuso moggallāna tvaṃ iddhimantānaṃ aggo, tvaṃ etaṃ gaṇhāhi; tayi pana aggaṇhante ahaṃ gaṇhissāmīti. "gaṇhāvusoti evaṃ vutte āyasmā piṇḍolabhāradvājo abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tigāvutaṃ piṭṭhipāsāṇaṃ pādantena paricchindanto tūlapicu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

Viya ākāse uṭṭhāpetvā rājagahanagarassa upari sattakkhattuṃ anupariyāyi. So tigāvutappamāṇassa nagarassa pidhānaṃ viya paññāyi. Nagaravāsino "pāsāṇo no avattharitvā gaṇhātīti bhītā suppādīni matthake katvā tattha tattha nilīyiṃsu. Sattame vāre thero piṭṭhipāsāṇaṃ bhinditvā attānaṃ dassesi. Mahājano theraṃ disvā "bhante piṇḍolabhāradvāja tava pāsāṇaṃ daḷhaṃ katvā gaṇha, mā no sabbe nāsayīti. Thero pāsāṇaṃ pādantena khipitvā vissajjesi. So gantvā yathāṭhāneyeva patiṭṭhāsi. Thero seṭṭhissa gehamatthake aṭṭhāsi. Taṃ disvā seṭṭhī urena nippajjitvā, "otaratha sāmīti vatvā ākāsato otiṇṇaṃ theraṃ nisīdāpetvā. Pattaṃ otārāpetvā catummadhurapuṇṇaṃ katvā therassa adāsi. Thero pattaṃ gahetvā vihārābhimukho pāyāsi. Athassa ye araññe gatā vā gāmagatā vā pāṭihāriyaṃ na passiṃsu, te sannipatitvā "bhante amhākaṃpi pāṭihāriyaṃ dassehīti theraṃ anubandhiṃsu. So tesaṃ tesaṃ pāṭihāriyaṃ dassento vihāraṃ agamāsi. Satthā taṃ anubandhitvā unnadantassa mahājanassa saddaṃ sutvā "ānanda kasseso saddoti pucchitvā "bhante piṇḍolabhāradvājena ākāse uppatitvā candanapatto gahito, tassa santike eso saddoti sutvā piṇḍolabhāradvājaṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tayā evaṃ katanti pucchitvā "saccaṃ bhanteti vutte, "kasmā te bhāradvāja evaṃ katanti theraṃ vigarahitvā taṃ pattaṃ khaṇḍākhaṇḍaṃ bhedāpetvā bhikkhūnaṃ añjanapiṃsanatthāya dāpetvā pāṭihāriyassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

Akaraṇatthāya sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi. Titthiyāpi "samaṇo kira gotamo taṃ pattaṃ bhedāpetvā pāṭihāriyassa akaraṇatthāya sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapesīti sutvā "samaṇassa gotamassa sāvakā paññattaṃ sikkhāpadaṃ jīvitahetupi nātikkamanti, samaṇopi gotamo taṃ rakkhissateva, idāni amhehi okāso laddhoti nagaravīthīsu ārocentā vicariṃsu, "mayaṃ attano guṇaṃ rakkhantā pubbe dārumayapattassa kāraṇā attano guṇaṃ mahājanassa na dassayimhā, samaṇassa gotamassa sāvakā pattassa kāraṇā attano guṇaṃ mahājanassa dassesuṃ, samaṇo gotamo attano paṇḍitatāya taṃ pattaṃ bhedāpetvā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi, idāni mayaṃ teneva saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmāti vadiṃsu. Rājā bimbisāro taṃ kathaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā "tumhehi kira bhante pāṭihāriyassa akaraṇatthāya sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti. "āma mahārājāti. "idāni titthiyā `tumhehi saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmāti vadanti, kindāni karissathāti. "tesu karontesu karissāmi mahārājāti. "nanu tumhehi sikkhāpadaṃ paññattanti. "nāhaṃ mahārāja attano sikkhāpadaṃ paññapesiṃ, tameva sāvakānaṃ paññattanti. "tumhe ṭhapetvā aññattha sikkhāpadaṃ paññattaṃ nāma hoti bhanteti. "tenahi mahārāja tamevettha paṭipucchissāmi, atthi pana te mahārāja vijite uyyānanti. "atthi bhanteti. "sace te mahārāja uyyāne mahājano ambādīni khādeyya, kimassa kattabbanti. "daṇḍo bhanteti. "tvaṃ pana khādituṃ labhasīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

"āma bhante, mayhaṃ daṇḍo natthi, ahaṃ attano santakaṃ khādituṃ labhāmīti. "mahārāja yathā tava tiyojanasatike rajje āṇā pavattati, attano uyyāne ambādīni khādantassa daṇḍo natthi, aññesaṃ pana atthi; evaṃ mamapi cakkavāḷakoṭisatasahasse āṇā pavattati, attano sikkhāpadappaññattiyā atikkamo nāma natthi, aññesaṃ pana atthi; karissāmahaṃ pāṭihāriyanti. Titthiyā taṃ kathaṃ sutvā "idānimha naṭṭhā, samaṇena kira gotamena sāvakānaññeva sikkhāpadaṃ paññattaṃ, na attano; sayameva kira pāṭihāriyaṃ kattukāmo; kinnu kho karomāti mantayiṃsu. Rājā satthāraṃ pucchi "bhante kadā pāṭihāriyaṃ karissathāti. "ito cātummāsaccayena āsāḷhapuṇṇamāyaṃ mahārājāti. "kattha karissatha bhanteti. "sāvatthiṃ nissāya mahārājāti. "kasmā pana satthā evaṃ dūraṭṭhānaṃ apadisatīti. "yasmā taṃ sabbabuddhānaṃ mahāpāṭihāriyakaraṇaṭṭhānaṃ; apica mahājanassa sannipātatthāyapi dūraṭṭhānameva apadisatīti. Titthiyā taṃ kathaṃ sutvā "ito kira catunnaṃ māsānaṃ accayena samaṇo gotamo sāvatthiyaṃ pāṭihāriyaṃ karissati, idāni taṃ amuñcitvāva anubandhissāma, mahājano amhe disvā `kimidanti pucchissati, athassa vakkhāma `mayaṃ `samaṇena gotamena saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmāti vadimhā, so palāyati, mayamassa palāyituṃ adatvā anubandhāmāti. Satthā rājagahe piṇḍāya caritvā nikkhami. Titthiyāpissa pacchatova nikkhamitvā bhattakiccaṭṭhāne vasanti. Vasitaṭṭhāne punadivase

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Pātarāsaṃ karonti. Te manussehi "kimidanti pucchitā heṭṭhā vuttanayeneva ārocenti. Mahājanopi "pāṭihāriyaṃ passissāmāti anubandhi. Satthā anupubbena sāvatthiṃ pāpuṇi. Titthiyāpi tena saddhiṃyeva gantvā upaṭṭhāke samādapetvā satasahassaṃ labhitvā khadiratthambhehi maṇḍapaṃ kāretvā nīluppalehi chādāpetvā "idha pāṭihāriyaṃ karissāmāti nisīdiṃsu. Atha rājā pasenadikosalo satthāraṃ upasaṅkamitvā "bhante titthiyehi maṇḍapo kārito, ahaṃpi tumhākaṃ maṇḍapaṃ kāremīti. "alaṃ mahārāja, atthi mayhaṃ maṇḍapakārakoti. "bhante maṃ ṭhapetvā ko añño kātuṃ sakkhissatīti. "sakko devarājāti. "kahaṃ pana bhante pāṭihāriyaṃ karissathāti. "gaṇḍāmbarukkhamūle mahārājāti. Titthiyā "ambarukkhamūle kira pāṭihāriyaṃ karissatīti sutvā attano upaṭṭhākānaṃ ārocetvā yojanabbhantare ṭhāne antamaso tadahujātaṃpi ambapotakaṃ uppāṭāpetvā araññe khipāpesuṃ. Satthā āsāḷhapuṇṇamīdivase antonagaraṃ pāvisi. Rañño uyyānapālo gaṇḍo nāma ekaṃ piṅgalakipillikehi katapattapuṭassa antare mahantaṃ ambapakkaṃ disvā tassa gandharasalobhena sampatante vāyase palāpetvā rañño atthāya ādāya gacchanto antarāmagge satthāraṃ disvā cintesi "rājā imaṃ ambaṃ khāditvā mayhaṃ aṭṭha vā soḷasa vā kahāpaṇe dadeyya, taṃ me ekasmiṃ attabhāve jīvitavuttiyā nālaṃ; sace panāhaṃ satthu imaṃ dassāmi,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Apariyantaṃ me kālaṃ hitāvahaṃ bhavissatīti. So taṃ ambaṃ satthu upanāmesi. Satthā ānandattheraṃ olokesi. Athassa thero cātummahārājadattiyaṃ pattaṃ nīharitvā hatthe ṭhapesi. Satthā pattaṃ upanāmetvā ambaṃ paṭiggahetvā tattheva nisīdanākāraṃ dassesi. Thero cīvaraṃ paññapetvā adāsi. Athassa tasmiṃ nisinnassa thero pānīyaṃ parissāvetvā taṃ ambapakkaṃ madditvā pānakaṃ katvā adāsi. Satthā ambapānakaṃ pivitvā gaṇḍaṃ āha "imaṃ ambaṭṭhiṃ idheva paṃsuṃ viyūhitvā ropehīti. So tathā akāsi. Satthā tassa upari hatthaṃ dhovi. Hatthe dhotamatteyeva naṅgalasīsamattakkhandho hutvā anupubbena paṇṇāsahattho ambarukkho uṭṭhahi. Catūsu disāsu ekekā uddhaṃ ekāti pañca mahāsākhā paṇṇāsapaṇṇāsahatthāva ahesuṃ. So tāvadeva pupphaphalasampanno hutvā ekasmiṃ ṭhāne paripakkaambapiṇḍidharo ahosi. Pacchato āgacchantā bhikkhū ambapakkāni khādantāyeva āgamiṃsu. Rājā "evarūpo kira ambarukkho uṭṭhitoti sutvā "mā naṃ koci chindīti ārakkhaṃ ṭhapesi. So pana gaṇḍena ropitattā "gaṇḍāmbarukkhotveva paññāyi. Dhuttakāpi ambapakkāni khāditvā "are duṭṭhatitthiyā `samaṇo gotamo gaṇḍāmbarukkhamūle pāṭihāriyaṃ karissatīti tumhehi yojanabbhantare tadahujātāpi ambapotakā uppāṭāpitā, gaṇḍāmbo nāma ayanti vatvā te ucchiṭṭhaambaṭṭhīhi pahariṃsu. Sakko vātavalāhakadevaputtaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Āṇāpesi "titthiyānaṃ maṇḍapaṃ vātehi uppāṭetvā ukkārabhūmiyaṃ khipāpehīti. So tathā akāsi. Suriyadevaputtaṃ āṇāpesi "suriyamaṇḍalaṃ niggaṇhanto tāpehīti. Sopi tathā akāsi. Puna vātavalāhakaṃ āṇāpesi "vātamaṇḍalaṃ uṭṭhāpento yāhīti. So tathā karonto titthiyānaṃ paggharitasedasarīre rajavaṭṭiyo okiri. Te tāmbavammikasadisā ahesuṃ. Vassavalāhakaṃpi āṇāpesi "mahantāni mahantāni bindūni pātehīti. So tathā akāsi. Atha nesaṃ kāyo kabaragāvīsadiso ahosi. Te niggaṇā hutvā sammukhasammukhaṭṭhāneyeva palāyiṃsu. Evaṃ palāyantesu pūraṇakassapassa upaṭṭhāko eko kassako "idāni me ayyānaṃ pāṭihāriyakaraṇavelā, taṃ pāṭihāriyaṃ passissāmīti goṇe vissajjetvā pātova ābhataṃ yāgukuṭañceva yottañca gahetvā āgacchanto pūraṇaṃ tathā palāyantaṃ disvā "bhante ahaṃ `ayyānaṃ pāṭihāriyaṃ passissāmīti āgacchāmi, tumhe kahaṃ gacchathāti, "kinte pāṭihāriyena, imaṃ me kuṭañca yottañca dehīti. So tena dinnaṃ kuṭañca yottañca ādāya nadītīraṃ gantvā kuṭaṃ yottena attano gīvāyaṃ bandhitvā rahade patitvā udakabubbuḷake uṭṭhāpento kālaṃ katvā avīcimhi nibbatti. Satthā 1- ākāse ratanacaṅkamaṃ māpesi. Tassa ekā koṭi pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ahosi, ekā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ. Satthā sannipatitāya chattiṃsayojanāya parisāya vaḍḍhamānakacchāyāya "idāni pāṭihāriyakaraṇavelāti @Footnote: 1. Sī. sakko.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

Gandhakuṭito nikkhamitvā pamukhe aṭṭhāsi. Atha naṃ gharaṇī nāma nandamātā ekā anāgāmiupāsikā upasaṅkamitvā "bhante mādisāya dhītari vijjamānāya tumhākaṃ kilamanakiccaṃ natthi, ahaṃ pāṭihāriyaṃ karissāmīti āha. "kathaṃ karissasi gharaṇīti. "bhante ekasmiṃ cakkavāḷagabbhe mahāpaṭhaviṃ udakaṃ katvā udakasakuṇikā viya nimujjitvā pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ attānaṃ dassessāmi, tathā pacchimauttaradakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, tathā majjhe; atha mahājanā maṃ disvā, `kā esāti vutte, vakkhanti `gharaṇī nāmesā, ayaṃ tāva ekissā itthiyā ānubhāvo, buddhānaṃ ānubhāvo pana kīdiso bhavissatīti; evaṃ titthiyā tumhe adisvāva palāyissantīti. Atha naṃ satthā "jānāmi te gharaṇi evarūpaṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ samatthabhāvaṃ, na panāyaṃ tavatthāya baddho mālāpuṭoti vatvā paṭikkhipi. Sā "na me satthā anujānāti, addhā mayā uttaritaraṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ samattho añño atthīti ekamantaṃ aṭṭhāsi. Satthāpi "evameva tesaṃ guṇo pākaṭo bhavissatīti "evaṃ chattiṃsayojanāya parisāya majjhe sīhanādaṃ nadissantīti maññamāno aparepi pucchi "tumhe kathaṃ pāṭihāriyaṃ karissathāti. Te "evañca evañca karissāma bhanteti satthu purato ṭhitāva sīhanādaṃ nadiṃsu. Tesu kira cullaanāthapiṇḍiko "mādise anāgāmiupāsake putte vijjamāne satthu kilamanakiccaṃ natthīti cintetvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭho āha "ahaṃ bhante dvādasayojanikaṃ brahmattabhāvaṃ nimminitvā imissā parisāya majjhe mahāmeghagajjitasadisena saddena brahmaappoṭhanaṃ nāma appoṭhessāmi, mahājanā `kiṃsaddo nāmesoti pucchitvā `cullaanāthapiṇḍikassa kira brahmaappoṭhanasaddo nāmāti vakkhanti, titthiyā `gahapatikassa tāva eso ānubhāvo, buddhānubhāvo kīdiso bhavissatīti tumhe adisvāva palāyissantīti. Satthā "jānāmi te ānubhāvanti tassāpi tatheva vatvā pāṭihāriyakaraṇaṃ nānujāni. Athekā paṭisambhidappattā sattavassikā vīrasāmaṇerī 1- nāma satthāraṃ vanditvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti āha. "kathaṃ karissasi vīreti. "bhante sineruñca cakkavāḷapabbatañca himavantañca āharitvā imasmiṃ ṭhāne paṭipāṭiyā ṭhapetvā ahaṃ haṃsasakuṇī viya tato tato nikkhamitvā asajjamānā gamissāmi, mahājano maṃ disvā `kā esāti pucchitvā `vīrasāmaṇerīti vakkhati, titthiyā `sattavassikāya tāya sāmaṇeriyā ayamānubhāvo, buddhānubhāvo kīdiso bhavissatīti tumhe adisvāva palāyissantīti. Ito paraṃ evarūpāni vacanāni vuttānusāreneva veditabbāni. Tassāpi bhagavā "jānāmi te ānubhāvanti vatvā pāṭihāriyakaraṇaṃ nānujāni. Atheko paṭisambhidappatto khīṇāsavo cundasāmaṇero nāma jātiyā sattavasso satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā "ahaṃ @Footnote: 1. Ma. Yu. cīrasāmaṇerī.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭho āha "ahaṃ bhante jambudīpassa dhajabhūtaṃ mahājamburukkhaṃ khandhe gahetvā cāletvā mahājambuphalāni āharitvā imaṃ parisaṃ khādāpessāmi, pāricchattakakusumāni ca āharitvā tumhe vandissāmīti. Satthā "jānāmi te ānubhāvanti vatvā tassāpi pāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi. Atha uppalavaṇṇā therī satthāraṃ vanditvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭhā āha "ahaṃ bhante samantā dvādasayojanaṃ parisaṃ dassetvā āvaṭṭato chattiṃsayojanāya parisāya parivuto cakkavattirājā hutvā āgantvā tumhe vandissāmīti. Satthā "jānāmi te ānubhāvanti vatvā tassāpi pāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi. Atha mahāmoggallānatthero bhagavantaṃ vanditvā "ahaṃ bhante pāṭihāriyaṃ karissāmīti vatvā "kathaṃ karissasīti puṭṭho āha "ahaṃ bhante sinerupabbatarājaṃ dantantare ṭhapetvā sāsapavījaṃ viya naṃ khādissāmīti. "aññaṃ kiṃ karissasīti. "imaṃ mahāpaṭhaviṃ kaṭasārakaṃ viya saṃvellitvā aṅgulantare nikkhipissāmīti. "aññaṃ kiṃ karissasīti. "mahāpaṭhaviṃ kulālacakkaṃ viya parivattetvā mahājanaṃ paṭhavojaṃ khādāpessāmīti. "aññaṃ kiṃ karissasīti. "vāmahatthe paṭhaviṃ katvā ime satte dakkhiṇahatthena aññasmiṃ dīpe ṭhapessāmīti. "aññaṃ kiṃ karissasīti. "sineruṃ chattadaṇḍaṃ katvā mahāpaṭhaviṃ ukkhipitvā tassupari ṭhapetvā chattahattho bhikkhu viya ekahatthenādāya ākāse caṅkamissāmīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

Satthā "jānāmi te ānubhāvanti tassāpi pāṭihāriyakaraṇaṃ nānujāni. So "jānāti maññe satthā mayā uttaritaraṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ samatthanti ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā "nāyaṃ moggallāna tavatthāya baddho mālāpuṭo, ahaṃ hi asamadhuro, mama dhuraṃ añño vahituṃ samattho nāma natthi; anacchariyañcetaṃ, yaṃ idāni mama dhuraṃ vahituṃ samattho na bhaveyya; ahetukatiracchānayoniyaṃ nibbattakālepi mama dhuraṃ añño vahituṃ samattho nāhosiyevāti vatvā "kadā pana bhanteti therena puṭṭho atītaṃ āharitvā "yato yato garu dhuraṃ yato gambhīravattanī, tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, savāssu taṃ vahate dhuranti idaṃ kaṇhausabhajātakaṃ 1- vitthāretvā puna tadeva vatthuṃ visesetvā dassento "manāpameva bhāseyya, nāmanāpaṃ kudācanaṃ; manāpaṃ bhāsamānassa garubhāraṃ udabbahi, dhanañca naṃ alābhesi tena cattamano ahūti idaṃ nandavisālajātakaṃ 2- vitthāretvā kathesi. Kathetvā ca pana satthā taṃ ratanacaṅkamaṃ abhiruhi. Purato dvādasayojanikā parisā ahosi, tathā pacchato ca uttarato ca dakkhiṇato ca, ujukaṃ pana catubbīsatiyojanikā. 3- @Footnote: 1. khu. jā. 27/10. tadaṭṭhakathā. 1/293. @2. khu. jā. 27/10. tadaṭṭhakathā. 1/289. @3. purāṇapotthake catuvīsatiyojanikāti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Parisāya majjhe bhagavā yamakappāṭihāriyaṃ akāsi. Taṃ pālito tāva evaṃ veditabbaṃ. "katamaṃ tathāgatassa yamakappāṭihāriye ñāṇaṃ? idha tathāgato Yamakappāṭihāriyaṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi; uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati; heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati; puratthimakāyato, pacchimakāyato; pacchimakāyato, puratthimakāyato; dakkhiṇakkhito, vāmakkhito; vāmakkhito, dakkhiṇakkhito; dakkhiṇakaṇṇasotato vāmakaṇṇasotato; vāmakaṇṇasotato, dakkhiṇakaṇṇasotato; dakkhiṇanāsikasotato, vāmanāsikasotato; vāmanāsikasotato, dakkhiṇanāsikasotato; dakkhiṇaaṃsakūṭato, vāmaaṃsakūṭato; vāmaaṃsakūṭato, dakkhiṇaaṃsakūṭato; dakkhiṇahatthato, vāmahatthato; vāmahatthato, dakkhiṇahatthato; dakkhiṇapassato, vāmapassato; vāmapassato, dakkhiṇapassato; dakkhiṇapādato, vāmapādato; vāmapādato, dakkhiṇapādato; aṅgulīhi, aṅgulantarikāhi; aṅgulantarikāhi, aṅgulīhi; ekekalomakūpato aggikkhandho pavattati, ekekalomato udakadhārā pavattati; ekekalomato aggikkhandho pavattati, ekekalomakūpato udakadhārā pavattati; channaṃ vaṇṇānaṃ nīlānaṃ pītakānaṃ lohitakānaṃ odātānaṃ mañjeṭṭhānaṃ pabhassarānaṃ; bhagavā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti; .pe. Nimmito seyyaṃ kappeti, bhagavā caṅkamati vā tiṭṭhati vā nisīdati vā,

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Idaṃ tathāgatassa yamakappāṭihāriye ñāṇanti. 1- Idaṃ pana pāṭihāriyaṃ satthā tasmiṃ caṅkame caṅkamitvā akāsi. "tassa tejokasiṇasamāpattivasena uparimakāyato aggikkhandho pavattati, āpokasiṇasamāpattivasena heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati; puna udakadhārāya pavattaṭṭhānato aggikkhandho pavattati, aggikkhandhassa ca pavattaṭṭhānato udakadhārā pavattatīti tamatthaṃ dassetuṃ "heṭṭhimakāyato uparimakāyatoti vuttaṃ. Esa nayo sabbapadesu. Aggikkhandho panettha udakadhārāya asammisso ahosi, tathā udakadhārā aggikkhandhena. Ubhayaṃpi kira cetaṃ yāva brahmalokā uggantvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ pavattati. "../../bdpicture/channaṃ vaṇṇānanti vuttattā panassa chabbaṇṇaraṃsiyo kuṭehi āsiñcamānaṃ vilīnasuvaṇṇaṃ viya yantanāḷikato nikkhantā suvaṇṇarasadhārā viya ca ekacakkavāḷagabbhato uggantvā brahmalokaṃ āhacca paṭinivattitvā cakkavāḷamukhavaṭṭimeva gaṇhiṃsu. Ekaṃ cakkavāḷagabbhaṃ vaṅkagopānasivinaddhaṃ viya bodhigharaṃ ahosi ekālokaṃ. Taṃ divasaṃ satthā caṅkamitvā pāṭihāriyaṃ karonto antarantarā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi, kathento ca janaṃ nirassāsaṃ akatvā assāsataraṃ 2- deti. Tasmiṃ khaṇe mahājano sādhukāraṃ pavattesi. Tassa sādhukārappavattanakāle satthā tāvamahatiyā parisāya cittaṃ olokento ekekassa soḷasannaṃ ākārānaṃ vasena cittavāraṃ @Footnote: 1. khu. paṭi. 31/183. 2. tarappaccayo visesanapadena yuñjitabbo, @idha pana nāmapadena, "atīva assāsanti yuttataraṃ. Ma. assāsavāraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Aññāsi. Evaṃ lahukaparivattaṃ buddhānaṃ cittaṃ. Yo yo yasmiṃ dhamme yasmiñca pāṭihāriye pasanno, tassa tassa ajjhāsayavasena dhammañca kathesi pāṭihāriyañca akāsi. Evaṃ dhamme desiyamāne pāṭihāriye ca kariyamāne mahājanassa dhammābhisamayo ahosi. Satthā pana tasmiṃ samāgame attano manaṃ gahetvā aññaṃ pañhaṃ pucchituṃ samatthaṃ adisvā nimmitabuddhaṃ māpesi. Tena pucchitaṃ pañhaṃ satthā vissajjesi. Satthārā pucchitaṃ so vissajjesi. Bhagavato caṅkamanakāle nimmito ṭhānādīsu aññataraṃ kappesi. Nimmitassa caṅkamanakāle bhagavā ṭhānādīsu aññataraṃ kappesi. Tamatthaṃ dassetuṃ "nimmito caṅkamati vātiādi vuttaṃ. Evaṃ karontassa satthu pāṭihāriyaṃ disvā dhammakathañca sutvā tasmiṃ samāgame vīsatiyā pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Satthā pāṭihāriyaṃ karonto va "kattha nu kho atītabuddhā imaṃ pāṭiheraṃ katvā vassaṃ upentīti āvajjitvā "tāvatiṃsabhavane vassaṃ upagantvā mātu abhidhammapiṭakaṃ desentīti disvā dakkhiṇapādaṃ ukkhipitvā yugandharamatthake ṭhapetvā itaraṃ pādaṃ ukkhipitvā sinerumatthake ṭhapesi. Evaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassaṭṭhāne tayo padavārā ahesuṃ. Dve pādacchiddāni pakatipādavītiharaṇasadisanikkhepāni ahesuṃ. "satthā pādaṃ pasāretvā akkamīti na sallakkhetabbaṃ. Tassa hi pādaṃ ukkhipanakāleyeva te pabbatā pādamūlaṃ āgantvā sampaṭicchiṃsu, satthārā akkantakāle uṭṭhāya yathāṭhāne aṭṭhaṃsu. Sakko satthāraṃ disvā cintesi "paṇḍukambalasilāya majjhe satthā imaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Vassāvāsaṃ upessati, bahūnaṃ vata devatānaṃ upakāro bhavissati, satthari panettha vassaṃ upagate aññā devatā hatthaṃpi ṭhapetuṃ na sakkhissanti; ayaṃ kho pana paṇḍukambalasilā dīghato saṭṭhiyojanā tiriyato paññāsayojanā puthulato paṇṇarasayojanā satthari nisinnepi tucchā viya bhavissatīti. Satthā tassa ajjhāsayaṃ viditvā attano saṅghāṭiṃ silātalaṃ paṭicchādayamānaṃ khipi. Sakko cintesi "cīvaraṃ tāva paṭicchādayamānaṃ khipi, sayaṃ pana parittake ṭhāne nisīdissatīti. Satthā tassajjhāsayaṃ viditvā nīcapīṭhakaṃ mahāpaṃsukūliko viya paṇḍukambalasilaṃ antocīvarabhogeyeva katvā nisīdi. Mahājanopi taṃkhaṇaññeva satthāraṃ olokento nāddasa. Candassa aṭṭhaṅgamitakālo viya ahosi, suriyassa aṭṭhaṅgamitakālo viya ca ahosi. Mahājano "gato nu cittakūṭaṃ vā kelāsaṃ vā yugandharaṃ, na no dakkhemu sambuddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhanti imaṃ gāthaṃ vadanto paridevi. Apare "satthā nāma vivekarato, so `evarūpāya me parisāya evarūpaṃ pāṭiheraṃ katanti lajjāya aññaṃ raṭṭhaṃ vā janapadaṃ vā gato bhavissati; nadāni taṃ dakkhissāmāti paridevantā imaṃ gāthamāhaṃsu "pavivekarato dhīro nimaṃ lokaṃ punehiti, na no dakkhemu sambuddhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhanti. Te mahāmoggallānaṃ pucchiṃsu "kahaṃ bhante satthāti. So sayaṃ jānantopi "paresaṃpi guṇo pākaṭo hotūti ajjhāsayena "anuruddhaṃ pucchathāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

Āha. Te theraṃ tathā pucchiṃsu "kahaṃ bhante satthāti. "tāvatiṃsabhavane paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātu abhidhammapiṭakaṃ desituṃ gatoti. "kadā āgamissati bhanteti. "tayo māse abhidhammapiṭakaṃ desetvā mahāpavāraṇādivaseti. Te "satthāraṃ adisvā na gamissāmāti tattheva khandhāvāraṃ katvā vasiṃsu. Ākāsameva kira nesaṃ chadanaṃ ahosi, tāvamahatiyā parisāya sarīranissando nāma na paññāyi. Paṭhavī vivaraṃ adāsi. Sabbattha parisuddhameva bhūmitalaṃ ahosi. Satthā paṭhamameva mahāmoggallānaṃ avoca "moggallāna tvaṃ etissā parisāya dhammaṃ deseyyāsi, cullaanāthapiṇḍiko āhāraṃ dassatīti. Tasmā taṃ temāsaṃ cullaanāthapiṇḍikova tassā parisāya sāyapātaṃ sabbakāle yāgubhattakhādanīyatambulagandhamālāpilandhanāni adāsi. Mahāmoggallāno dhammaṃ desesi pāṭihāriyaṃ daṭṭhuṃ āgatāgatehi puṭṭhe pañhe vissajjesi. Satthāraṃpi mātu abhidhammadesanatthaṃ paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagataṃ dasasahassacakkavāḷadevatā parivārayiṃsu. Tena vuttaṃ "tāvatiṃse yadā buddho silāyaṃ paṇḍukambale pāricchattakamūlamhi vihāsi purisuttamo, dasasu lokadhātūsu sannipatitvāna devatā payirupāsanti sambuddhaṃ vasantaṃ nagamuddhani, na koci devo vaṇṇena sambuddhassa virocati, sabbe deve atikkamma sambuddho va virocatīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

Evaṃ sabbadevatā attano sarīrappabhāya abhibhavitvā nisinnassa panassa mātā tusitavimānato āgantvā dakkhiṇapasse nisīdi. Indakopi devaputto āgantvā dakkhiṇapasseyeva nisīdi. Aṅkuro vāmapasse. So mahesakkhāsu devatāsu sannipatitāsu apagantvā dvādasayojanike ṭhāne okāsaṃ labhi. Indako tattheva nisīdi. Satthā te ubhopi oloketvā attano sāsane dakkhiṇeyyapuggalānaṃ dinnadānassa mahapphalabhāvaṃ ñāpetukāmo evamāha "aṅkura tayā dīghamantare dasavassasahassaparimāṇakāle dvādasayojanikaṃ uddhanapantiṃ katvā mahādānaṃ dinnaṃ, tvaṃdāni mama samāgamaṃ āgantvā sabbadūre dvādasayojanike ṭhāne okāsaṃ labhi; kiṃ nukho ettha kāraṇanti. Vuttaṃpi cetaṃ "oloketvāna sambuddho aṅkurañcāpi indakaṃ dakkhiṇeyyaṃ pabhāvento idaṃ vacanamabravi `mahādānaṃ tayā dinnaṃ aṅkura dīghamantare, atidūre nisinnosi āgacchaṃ 1- mama santikanti. So saddo paṭhavītalaṃ pāpuṇi. Sabbāpi naṃ sā parisā assosi. Evaṃ vutte codito bhāvitattena aṅkuro etamabravi `kiṃ mayhaṃ tena dānena dakkhiṇeyyena suññataṃ, ayaṃ so indako yakkho dajjā dānaṃ parittakaṃ atirocati amhehi 2- cando tāragaṇe yathāti. @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. āgaccha. 2. amhepi (?)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Tattha "dajjāti; datvā. 1- Evaṃ vutte satthā indakaṃ āha "indaka tvaṃ mama dakkhiṇapasse nisinno, kasmā anapagantvāva nisīdasīti. So "ahaṃ bhante sukkhette parittakavījaṃ vapanakassako viya dakkhiṇeyyasampadaṃ alatthanti dakkhiṇeyyaṃ pabhāvento āha "ujjaṅgale yathā khette bījaṃ bahuṃpi ropitaṃ na phalaṃ vipulaṃ hoti napi toseti kassakaṃ, tatheva dānaṃ bahukaṃ dussīlesu patiṭṭhitaṃ na phalaṃ vipulaṃ hoti napi toseti dāyakaṃ; yathāpi bhaddake khette bījaṃ appampi ropitaṃ sammā dhāraṃ pavecchantaṃ 2- phalaṃ toseti kassakaṃ. Tatheva sīlavantesu guṇavantesu tādisu appakepi kate kāre phalaṃ toseti dāyakanti. "kiṃ panetassa pubbakammanti. So kira anuruddhattherassa antogāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa attano ābhataṃ kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, tadassa puññaṃ aṅkurena dasavassasahassāni dvādasayojanikaṃ uddhanapantiṃ katvā dinnadānato mahapphalataraṃ jātaṃ, tasmā evamāha. Evaṃ vutte satthā "aṅkura dānaṃ nāma viceyya dātuṃ vaṭṭati, evaṃ taṃ sukkhette suvuttabījaṃ viya mahapphalaṃ hoti; tvaṃ pana na tathā akāsi, tena te dānaṃ na mahapphalaṃ jātanti imamatthaṃ @Footnote: 1. Sī. adattha. Yu. dattha. 2. Sī. Ma. Yu. pavecchante.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Vibhāvento "viceyya dānaṃ dātabbaṃ, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ; viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ, ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke, etesu dinnāni mahapphalāni bījāni vuttāni yathā sukhetteti vatvā uttariṃpi dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "tiṇadosāni khettāni rāgadosā ayaṃ pajā, tasmā hi vītarāgesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. Tiṇadosāni khettāni dosadosā ayaṃ pajā, tasmā hi vītadosesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. Tiṇadosāni khettāni mohadosā ayaṃ pajā, tasmā hi vītamohesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. Tiṇadosāni khettāni icchādosā ayaṃ pajā, tasmā hi vigaticchesu dinnaṃ hoti mahapphalanti. Desanāvasāne aṅkuro ca indako ca sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. [mahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosi]. Atha satthā devaparisāya majjhe nisinno mātaraṃ ārabbha "kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammāti abhidhammapiṭakaṃ paṭṭhapesi. Evaṃ tayo māse nirantaraṃ abhidhammapiṭakaṃ kathesi. Kathento ca pana bhikkhācāravelāya "yāva mamāgamanā ettakaṃ nāma dhammaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Desetūti nimmitabuddhaṃ māpetvā himavantaṃ gantvā nāgalatā- dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahe mukhaṃ dhovitvā uttarakuruto piṇḍapātaṃ āharitvā mahāvisālamālake nisinno bhattakiccaṃ akāsi. Sārīputtatthero tattha gantvā satthu vattaṃ karoti. Satthā katabhattakicco "sārīputta ajja mayā ettako nāma dhammo bhāsito, tvaṃ attano nissitakānaṃ [pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ] vācehīti therassa kathesi. Yamakappāṭihire kira pasīditvā pañcasatā kulaputtā therassa santike pabbajiṃsu. Te sandhāya satthā evamāha. Vatvā ca pana devalokaṃ gantvā nimmitabuddhena desitaṭṭhānato paṭṭhāya sayaṃ dhammaṃ kathesi. Theropi gantvā tesaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desesi. Te satthari devaloke viharanteyeva sattappakaraṇikā ahesuṃ. Te kira kassapabuddhakāle khuddakavagguliyo hutvā ekasmiṃ pabbhāre olambantā dvinnaṃ therānaṃ caṅkamitvā abhidhammaṃ sajjhāyantānaṃ sare nimittaṃ gahetvā assosuṃ. Te "ime khandhā nāma, imā dhātuyo nāmāti ajānitvā sare nimittaggahaṇamatteneva tato cutā devaloke nibbattā ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cavitvā sāvatthiyaṃ kulagharesu nibbattā yamakappāṭihire uppannappasādā therassa santike pabbajitvā sabbappaṭhamaṃ sattappakaraṇikā ahesuṃ. Satthāpi teneva nīhārena temāsaṃ abhidhammaṃ desesi. Desanāvasāne asītikoṭisahassānaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Mahāmāyāpi sotāpattiphale patiṭṭhahi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

Sāpi kho chattiṃsayojanaparimaṇḍalā parisā "idāni ito sattame divase mahāpavāraṇā bhavissatīti mahāmoggallānattheraṃ upasaṅkamitvā āha "bhante satthu orohaṇadivasaṃ ñātuṃ vaṭṭati, na hi mayaṃ satthāraṃ adisvā gamissāmāti. Āyasmā mahāmoggallāno taṃ kathaṃ sutvā "sādhūti tattheva paṭhaviyaṃ nimuggo "sinerupādaṃ gantvā maṃ abhiruhantaṃ parisā passatūti adhiṭṭhāya maṇiratane āvutaṃ paṇḍukambalasuttaṃ viya paññāyamānarūpova sinerumajjhena abhiruhi. Manussāpi naṃ "ekayojanaṃ abhiruḷho dviyojanaṃ abhiruḷhoti olokayiṃsu. Theropi satthu pāde sīsena ukkhipanto viya abhiruhitvā vanditvā evamāha "bhante parisā tumhe disvāva gantukāmā, kadā orohissathāti. "kahaṃ pana te moggallāna jeṭṭhabhātiko sārīputtoti. "bhante saṅkassanagare vassaṃ upagatoti. "moggallāna ahaṃ ito sattame divase mahāpavāraṇāya saṅkassa- nagaradvāre otarissāmi, maṃ daṭṭhukāmā tattha gacchantu; sāvatthito ca saṅkassanagaraṃ tiṃsayojanāni, 1- ettake magge kassaci pātheyyakiccaṃ natthi, `uposathikā hutvā dhuravihāraṃ dhammassavanatthāya gacchantā viya gaccheyyāthāti tesaṃ āroceyyāsīti. Thero "sādhu bhanteti vatvā tathā ārocesi. Satthā vutthavasso pavāretvā sakkassa ārocesi "mahārāja manussapathaṃ gamissāmīti. Sakko "sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ rajatamayanti tīṇi sopāṇāni māpesi. Tesaṃ @Footnote: 1. tiṃsayojanaṃ. (?)

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Pādā saṅkassanagaradvāre patiṭṭhahiṃsu, sīsāni sinerumuddhani. Tesu dakkhiṇapasse suvaṇṇasopāṇaṃ devānaṃ ahosi, vāmapasse rajatasopāṇaṃ mahābrahmānaṃ, majjhe maṇisopāṇaṃ tathāgatassa. Satthā sinerumuddhani ṭhatvā devorohaṇe yamakappāṭihāriyaṃ katvā uddhaṃ olokesi, yāva brahmalokā ekaṅgaṇāni ahesuṃ; adho olokesi, yāva avīcito ekaṅgaṇaṃ ahosi; disāvidisā olokesi, anekāni cakkavāḷasatasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ; devā manusse passiṃsu. Manussāpi deve passiṃsu. Sabbe sammukhāva passiṃsu. Bhagavā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjesi. Taṃ divasaṃ buddhasiriṃ oloketvā chattiṃsayojanaparimaṇḍalāya parisāya ekopi buddhabhāvaṃ appaṭṭhento nāma nāhosi. Suvaṇṇasopāṇena devā otariṃsu, rajatasopāṇena mahābrahmāno; maṇisopāṇena sammāsambuddho otari. Pañcasikho gandhabbadevaputto beḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya dakkhiṇapasse ṭhatvā satthu gandhabbapūjaṃ karonto otari. Mātalisaṅgāhako vāmapasse ṭhatvā dibbagandhamālāpupphaṃ gahetvā namassamāno pūjaṃ katvā otari. Mahābrahmā chattaṃ dhāresi, suyāmo vālavījaniṃ. Satthā iminā parivārena saddhiṃ otaritvā saṅkassanagaradvāre patiṭṭhahi. Sārīputtattheropi āgantvā satthāraṃ vanditvā, yasmā tena tathārūpāya buddhasiriyā otaranto satthā ito pubbe na diṭṭhapubbo, tasmā "na me diṭṭho ito pubbe na suto uda kassaci evaṃ vaggugado 1- satthā tusitā gaṇimāgatoti @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. vagguvado.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.

Ādīhi attano tuṭṭhiṃ pakāsetvā "ajja bhante sabbepi devamanussā tumhākaṃ pihayanti paṭṭhentīti āha. Atha naṃ satthā "sārīputta evarūpehi guṇehi samannāgatā buddhā nāma devamanussānaṃ piyā hontiyevāti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "ye jhānappasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā, devāpi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmatanti. Tattha "ye jhānappasutāti; "lakkhaṇūpanijjhānaṃ ārammaṇūpa- nijjhānanti imesu dvīsu jhānesu āvajjanasamāpajjanaadhiṭṭhāna- vuṭṭhānappaccavekkhaṇehi yuttappayuttā. Nekkhammūpasame ratāti; ettha pabbajjā `nekkhammanti na gahetabbā, kilesavūpasamana- nibbānaratiṃ pana sandhāyetaṃ vuttaṃ. Devāpīti: devāpi manussāpi tesaṃ pihayanti paṭṭhenti. Satīmatanti: evarūpaguṇānaṃ tesaṃ satiyā samannāgatānaṃ sambuddhānaṃ "aho vata mayaṃpi buddhā bhaveyyāmāti buddhabhāvaṃ icchamānā pihayantīti attho. Desanāvasāne tiṃsamattānaṃ pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Therassa saddhivihārikā pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Sabbabuddhānaṃ kira avijahitameva yamakappāṭihāriyaṃ katvā devaloke vassaṃ vasitvā saṅkassanagaradvāre otaraṇaṃ. Tattha pana dakkhiṇapādassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ acalacetiyaṭṭhānaṃ nāma hoti. Satthā tattha ṭhito puthujjanādīnaṃ visayesu pañhe pucchi. Puthujjanā attanova visaye pañhaṃ vissajjetvā sotāpannassa visaye

--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.

Pañhaṃ vissajjetuṃ nāsakkhiṃsu. Tathā sakadāgāmiādīnaṃ visaye sotāpannādayo. Mahāmoggallānassa visaye sesamahāsāvakā. Sārīputtattherassa visaye mahāmoggallāno. Buddhavisaye sārīputtattheropi vissajjetuṃ nāsakkhiyeva. So pācīnadisaṃ ādiṃ katvā sabbadisā olokesi. Sabbattha ekaṅgaṇameva ahosi. Aṭṭhasu disāsu devamanussā uddhaṃ yāva brahmalokā heṭṭhā ca bhummaṭṭhakā yakkhanāgasupaṇṇā añjaliṃ paggahetvā "bhante idha etassa pañhassa vissajjento 1- nāma natthi, ettheva upadhārethāti āhaṃsu. Satthā "sārīputto kilamati, kiñcāpi hi esa `ye ca saṅkhātadhammā se ye ca sekhā puthū idha tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisāti imaṃ buddhavisaye puṭṭhapañhaṃ sutvā `satthā maṃ sekhāsekhānaṃ āgamanappaṭipadaṃ pucchatīti pañhe nikkaṅkho, `khandhādīsu pana katarena nu kho mukhena imaṃ paṭipadaṃ kathento ahaṃ satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmīti mama ajjhāsayaṃ kaṅkhati; so mayā naye adinne kathetuṃ na sakkhissati, nayamassa dassāmīti nayaṃ dassento "bhūtamidaṃ sārīputta samanupassāhīti āha. Evaṃ kirassa ahosi "sārīputto mama ajjhāsayaṃ gahetvā kathento khandhavasena kathessatīti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā taṃ pañhaṃ @Footnote: 1. vissajjanakoti bhavitabbaṃ. ña.va. Sī. Ma. Yu. vissajjetā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.

Kathesi. Ṭhapetvā kira sammāsambuddhaṃ añño sārīputtattherassa paññaṃ pāpuṇituṃ samattho nāma natthi. Teneva kira thero satthu purato ṭhatvā sīhanādaṃ nadi "ahaṃ bhante sakalakappaṃpi deve vassante `ettakāni bindūni mahāsamudde patitāni, ettakāni bhūmiyaṃ, ettakāni pabbateti gaṇetvā lakkhaṃ āropetuṃ samatthoti. Satthāpi naṃ "jānāmi te sārīputta gaṇetuṃ samatthabhāvanti āha. Tassa āyasmato paññāya upamā nāma natthi. Tenevamāha "gaṅgāya vālukā khīye udakaṃ khīye mahaṇṇave mahiyā mattikā khīye lakkhena 1- mama buddhiyāti. Idaṃ vuttaṃ hoti "sace hi bhante buddhisampanna lokanātha mayā ekasmiṃ pañhe vissajjite ekaṃ vā vālukaṃ ekaṃ vā udakabinduṃ ekaṃ vā paṃsukhaṇḍaṃ pakkhipitvā pañhānaṃ sate vā sahasse vā satasahasse vā vissajjite 2- gaṅgāya vālukādīsu ekekaṃ ekamante khipeyya, khippataraṃ gaṅgādīsu vālukādayo parikkhayaṃ gaccheyyuṃ; na tveva mama pañhānaṃ vissajjanaṃ khīyatīti. Evaṃ mahāpaññopi bhikkhu buddhavisaye puṭṭhapañhassa antaṃ vā koṭiṃ vā adisvā satthārā dinnanaye ṭhatvāva pañhaṃ vissajjesi. Taṃ sutvā bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "yaṃ pañhaṃ puṭṭho sabbopi jano kathetuṃ nāsakkhi, taṃ dhammasenāpati sārīputtatthero ekakova kathesīti. Satthā taṃ kathaṃ sutvā "na idāneva sārīputto, @Footnote: 1. na khīyetipi pāṭho. 2. Sī. Yu. vissajjento.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page94.

Yaṃ pañhaṃ mahājano vissajjetuṃ nāsakkhi, taṃ vissajjesi; pubbepi tena vissajjitoyevāti vatvā atītaṃ āharitvā "parosahassaṃpi samāgatānaṃ kandeyyu te vassasataṃ apaññā, ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti imaṃ jātakaṃ 1- vitthārena kathesīti. Yamakappāṭihāriyavatthu. ------------ 3. Erakapattanāgarājavatthu. (150) "kiccho manussappaṭilābhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bārāṇasiṃ upanissāya sattasirīsarukkhamūle viharanto erakapattaṃ nāgarājaṃ ārabbha kathesi. So kira pubbe kassapabuddhasāsane daharabhikkhu hutvā gaṅgāya nāvaṃ abhiruyha gacchanto ekasmiṃ erakagumbe erakapattaṃ gahetvā nāvāya vegasā gacchamānāyapi na muñci. Erakapattaṃ chijjitvā gataṃ. So "appamattakaṃ etanti āpattiṃ adesetvā vīsativassasahassāni araññe samaṇadhammaṃ katvāpi maraṇakāle erakapattena gīvāyaṃ gahito @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/32. tadaṭṭhakathā. 2/254.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page95.

Viya āpattiṃ desetukāmopi aññaṃ bhikkhuṃ apassanto "aparisuddhaṃ me sīlanti uppannavippaṭisāro tato cavitvā ekadoṇikanāvappamāṇo nāgarājā hutvā nibbatti. "erakapattotvevassa nāmaṃ ahosi. So nibbattakkhaṇeyeva attabhāvaṃ oloketvā "ettakaṃ nāma kālaṃ samaṇadhammaṃ katvā ahetukayoniyaṃ maṇḍūkabhakkhaṭṭhāne nibbattomhīti vippaṭisārī ahosi. So aparabhāge ekaṃ dhītaraṃ labhitvā majjhe gaṅgāya udakapiṭṭhe mahantaṃ phaṇaṃ ukkhipitvā dhītaraṃ tasmiṃ ṭhapetvā naccāpetvā gāyāpesi. Evaṃ kirassa ahosi "addhā ahaṃ iminā upāyena buddhe uppanne tassa uppannabhāvaṃ suṇissāmi; 1- yo me gītassa paṭigītaṃ āharati, tassa mahantena nāgavibhavena saddhiṃ dhītaraṃ dassāmīti, anvaḍḍhamāsaṃ uposathadivase taṃ dhītaraṃ phaṇe ṭhapesi. Sā tattha ṭhitā naccantī "kiṃsu adhipatī rājā kiṃsu rājā rajassiro, kathaṃsu virajo hoti, kathaṃ `bāloti vuccatīti imaṃ gītaṃ gāyati. Sakalajambudīpavāsino "nāgamāṇavikaṃ gaṇhissāmāti āgantvā attano attano paññābalena paṭigītaṃ katvā gāyanti. Sā taṃ paṭikkhipati. Tassā anvaḍḍhamāsaṃ phaṇe ṭhatvā evaṃ gāyantiyāva ekaṃ buddhantaraṃ vītivattaṃ. Atha satthā loke uppajjitvā ekadivasaṃ paccūsakāle lokaṃ volokento erakapattaṃ ādiṃ katvā uttaramāṇavannāma attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "kinnu @Footnote: 1. Sī. Ma. "suṇissāmīti"iti dissati. Yu. "jānissāmīti"iti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Kho bhavissatīti āvajjanto "ajja erakapattassa dhītaraṃ phaṇe katvā naccāpanadivaso, ayaṃ uttaramāṇavo mayā dinnaṃ paṭigītaṃ gaṇhanto sotāpanno hutvā taṃ ādāya nāgarājassa santikaṃ gamissati, so taṃ sutvā `buddho uppannoti ñatvā mama santikaṃ āgamissati, ahaṃ tasmiṃ āgate mahāsamāgame gāthaṃ kathessāmi, gāthāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissatīti addasa. So tattha gantvā, bārāṇasito avidūre satta sirīsarukkhā atthi, tesu ekassa mūle nisīdi. Jambudīpavāsino gītappaṭigītaṃ ādāya sannipatiṃsu. Satthā avidūre gacchantaṃ uttaramāṇavaṃ disvā "uttarāti āha. "kiṃ bhanteti. "ito tāva ehīti. Atha naṃ āgantvā vanditvā nisinnaṃ āha "kahaṃ gacchasīti. "erakapattassa dhītu gāyanaṭṭhānanti. "jānāsi pana gītappaṭigītanti. "jānāmi bhanteti. "vadehi tāva nanti. Atha naṃ attano jānananiyāmeneva vadantaṃ "na uttara etaṃ paṭigītaṃ, ahaṃ te paṭigītaṃ dassāmi, taṃ ādāya gamissasīti. "sādhu bhanteti. Atha naṃ satthā "uttara tvaṃ nāgamāṇavikāya gītakāle "../../bdpicture/chadvārādhipatī rājā rajamāno 1- rajassiro 2- 3- arajaṃ virajo hoti 4- rajaṃ `bāloti vuccatīti imaṃ paṭigītaṃ gāyeyyāsīti āha. Nāgamāṇavikāya hi gītassa attho: kiṃsu adhipatī rājāti: kiṃsu adhipati rājā nāma hoti. Kiṃsu rājā rajassiroti: kathaṃ @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. rajjamāno. 2. Sī. Ma. Yu. rajjissaro. @3. Sī. Ma. Yu. arajjaṃ. 4. Sī. Ma. Yu. rajjaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Pana rājā rajassiro nāma hoti. Kathaṃ sūti: kathaṃ nu kho so rājā virajo nāma hotīti. Paṭigītassa panattho: chadvārādhipatī rājāti: yo channaṃ dvārānaṃ adhipati ekadvārepi rūpādīhi anabhibhūto, ayaṃ rājā nāma. Rajamāno rajassiroti: yo pana tesu ārammaṇesu rajati, so rajamāno rajassiro nāma. Arajanti: arajamāno pana virajo nāma hoti. Rajanti rajamāno `bāloti vuccati. Evamassa satthā paṭigītaṃ datvā "uttara tayā imasmiṃ gīte gāyite imassa te gītassa imaṃ paṭigītaṃ gāyissati `kenassu vuyhatī bālo, kathaṃ nudati paṇḍito, yogakkhemī kathaṃ hoti, taṃ me akkhāhi pucchitoti, athassā tvaṃ imaṃ paṭigītaṃ gāyeyyāsi `oghena vuyhatī bālo, yogā nudati paṇḍito, sabbayogavisaṃyutto `yogakkhemīti vuccatīti āha. Tassattho "kāmoghādinā catubbidhena oghena bālo vuyhati, taṃ oghaṃ paṇḍito sammappadhānasaṅkhātena yogena nudati. So sabbehi kāmayogādīhi visaṃyutto yogakkhemī nāma vuccatīti. Uttaro imaṃ paṭigītaṃ gaṇhantova sotāpattiphale patiṭṭhahi. So sotāpanno hutvā taṃ gāthaṃ ādāya gantvā "ambho mayā gītappaṭigītaṃ āhaṭaṃ, okāsaṃ me dethāti vatvā nirantaraṃ ṭhitassa mahājanassa majjhe jannunāva akkamanto agamāsi. Nāgamāṇavikā pitu phaṇe ṭhatvā naccamānā "kiṃ su adhipatī rājāti gītaṃ gāyi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

Uttaro "../../bdpicture/chadvārādhipatī rājāti paṭigītaṃ gāyi. Puna nāgamāṇavikā "kenassu vuyhatī bāloti tassa paṭigītaṃ gāyi. Athassā paṭigītaṃ gāyanto uttaro "oghena vuyhatī bāloti imaṃ gāthamāha. Nāgarājā taṃ sutvāva buddhassa uppannabhāvaṃ ñatvā "mayā ekaṃ buddhantaraṃ evarūpaṃ padannāma na sutapubbaṃ, uppanno vata bho loke buddhoti tuṭṭhamānaso naṅguṭṭhena udakaṃ pahari. Mahāvīciyo uṭṭhahiṃsu. Ubho tīrāni bhijjiṃsu. Ito cito ca usabhamatte ṭhāne manussā udake nimujjiṃsu. So ettakaṃ mahājanaṃ phaṇe ṭhapetvā ukkhipitvā thale patiṭṭhapesi. So uttaraṃ upasaṅkamitvā "kahaṃ sāmi satthāti pucchi. "ekasmiṃ rukkhamūle nisinno mahārājāti. So "ehi sāmi gacchāmāti uttarena saddhiṃ agamāsi. Mahājanopi tena saddhiṃyeva gato. Nāgarājā gantvā chabbaṇṇānaṃ rasmīnaṃ antaraṃ pavisitvā satthāraṃ vanditvā rodamāno aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā āha "kimidaṃ mahārājāti. "ahaṃ bhante tumhādisassa buddhassa sāvako hutvā vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ akāsiṃ, sopi maṃ samaṇadhammo nitthāretuṃ nāsakkhi, appamattakaṃ erakapattacchindanamattaṃ nissāya ahetukappaṭisandhiṃ gahetvā urena 1- parisakkanaṭṭhāne nibbattomhi, ekaṃ buddhantaraṃ neva manussattaṃ labhāmi, na saddhammassavanaṃ, na tumhādisassa buddhassa dassananti. Satthā tassa kathaṃ sutvā "mahārāja manussattaṃ nāma dullabhameva, tathā saddhammassavanaṃ, tathā buddhuppādo; idañhi @Footnote: 1. Sī. Yu. udarena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Kicchena kasirena labbhatīti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "kiccho manussappaṭilābho, kicchaṃ maccānajīvitaṃ, kicchaṃ saddhammassavanaṃ, kiccho buddhānamuppādoti. Tassattho "mahantena hi vāyāmena mahantena kusalena laddhattā manussappaṭilābho nāma kiccho dullabho, nirantaraṃ kasikammādīni katvā jīvitavuttiṃ ghaṭanatopi 1- parittatāyapi maccānaṃ jīvitaṃpi kicchaṃ, anekesupi kappesu dhammadesakassa puggalassa dullabhatāya saddhammassavanaṃpi kicchaṃ, mahantena pana vāyāmena abhinīhārassa samijjhanato samiddhābhinīhārassa ca anekehipi kappakoṭisahassehi dullabhuppādato buddhānaṃ uppādopi kicchoyeva ativiya dullabhoti. Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Nāgarājāpi taṃdivasaṃ sotāpattiphalaṃ labheyya, tiracchānagatattā pana nālattha. So, yesu paṭisandhiggahaṇatacajahanavissaṭṭhaniddokkamanasa- jātiyāmethunasevanacutisaṅkhātesu pañcasu ṭhānesu nāgā nāgasarīrameva gahetvā kilamanti, tesu akilamanabhāvaṃ patvā māṇavarūpeneva vicarituṃ labhatīti. Erakapattanāgarājavatthu. ------------ @Footnote: 1. Yu. ghaṭentopi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

4. Ānandattherassapañhavatthu. (151) "sabbapāpassa akaraṇanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherassa pañhaṃ ārabbha kathesi. Thero kira divāṭṭhāne nisinno cintesi "satthārā sattannaṃ buddhānaṃ `mātāpitaro āyuparicchedo bodhi sāvakasannipāto aggasāvakā upaṭṭhākoti sabbaṃ kathitaṃ, uposatho pana akathito; kinnu kho tesaṃpi ayameva uposatho aññoti. So satthāraṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ pucachi. Yasmā pana tesaṃ buddhānaṃ kālabhedova ahosi, na gāthābhedo; vipassī sammāsambuddho hi sattame sattame saṃvacchare uposathaṃ akāsi, ekadivasaṃ dinnovādoyeva hissa sattannaṃ saṃvaccharānaṃ alaṃ ahosi; sikhī ca vessabhū ca chaṭṭhe chaṭṭhe saṃvacchare uposathaṃ kariṃsu, kakusandho ca konāgamano ca saṃvacchare saṃvacchare, kassapadasabalo chaṭṭhe chaṭṭhe māse uposathaṃ akāsi, ekadivasaṃ dinanovādoyeva hissa channaṃ māsānaṃ alaṃ ahosi; tasmā satthā tesaṃ imaṃ kālabhedaṃ ārocetvā "ovādagāthā pana nesaṃ imāyevāti vatvā sabbesaṃ ekameva uposathaṃ āvikaronto imā gāthā abhāsi "sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassūpasampadā sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhānasāsanaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Khantī paramaṃ tapo tītikkhā, nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā, na hi pabbajito parūpaghātī, samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. Anūpavādo anūpaghāto pāṭimokkhe ca saṃvaro mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañca sayanāsanaṃ adhicitte ca āyogo etaṃ buddhānasāsananti. Tattha "sabbapāpassāti: sabbassa akusaladhammassa. Upasampadāti: nikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā kusalassa uppādanañceva uppāditassa ca bhāvanā. Sacittapariyodapananti: pañcahi nīvaraṇehi attano cittassa vodāpanaṃ. Etaṃ buddhānasāsananti: sabbabuddhānaṃ ayaṃ anusiṭṭhi. Khantīti: yā esā tītikkhāsaṅkhātā khanti nāma, idaṃ imasmiṃ sāsane paramaṃ uttamaṃ taPo. Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhāti: "buddhā ca paccekabuddhā ca anubuddhā cāti ime tayo buddhā nibbānaṃ "uttamanti vadanti. Na hi pabbajitoti: pāṇiādīhi paraṃ upahananto viheṭhento parūpaghātī pabbajito nāma na hoti. Samaṇoti: vuttanayeneva paraṃ viheṭhayanto samaṇopi na hotiyeva. Anūpavādoti: anūpavādanañceva anūpavādāpanañca. Anūpaghātoti: anūpaghātanañceva anūpaghātāpanañca. Pāṭimokkheti:

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Jeṭṭhakasīle. Saṃvaroti: pidahanaṃ. Mattaññutāti: mattaññubhāvo pamāṇajānanaṃ. Pantanti: vivittaṃ. Adhicitteti: aṭṭhasamāpattisaṅkhāte adhikacitte. Āyogoti: payogakaraṇaṃ. Etanti: etaṃ sabbesaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ. Ettha hi anūpavādena vācasikaṃ sīlaṃ kathitaṃ, anūpaghātena kāyikaṃ sīlaṃ. Pāṭimokkhe ca saṃvaroti iminā pāṭimokkhasīlañceva indriyasaṃvarañca, mattaññutāya ājīvapārisuddhi ceva paccayasannissitasīlañca, pantasenāsanena sappāyasenāsanaṃ, adhicittena aṭṭha samāpattiyo. Evaṃ imāya gāthāya tissopi sikkhā kathitāyeva hontīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Ānandattherassapañhavatthu. ----------------- 5. Anabhiratabhikkhuvatthu. (152) "na kahāpaṇavassenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ anabhiratabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāsane pabbajitvā laddhūpasampado "asukaṭṭhānannāma gantvā uddesaṃ gaṇhāhīti upajjhāyena pesito tattha agamāsi. Athassa pitu rogo uppajji. So puttaṃ daṭṭhukāmo hutvā taṃ pakkosituṃ samatthaṃ kañci alabhitvā puttasokena vilapantoyeva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Āsannamaraṇo hutvā "idaṃ me puttassa pattacīvaramūlaṃ kareyyāsīti kahāpaṇasataṃ kaniṭṭhassa hatthe datvā kālamakāsi. So daharassāgata- kāle pādamūle nipatitvā parivattento roditvā "bhante pitā vo vilapantova kālakato, mayhaṃ pana tena kahāpaṇasataṃ hatthe ṭhapitaṃ, tena kiṃ karomīti āha. Daharo "na me kahāpaṇehi atthoti paṭikkhipitvā aparabhāge cintesi "kiṃ me parakulesu piṇḍāya caritvā jīvitena, sakkā taṃ kahāpaṇasataṃ nissāya jīvituṃ, vibbhamissāmīti. So anabhiratiyā pīḷito vissaṭṭhasajjhāyakammaṭṭhāno paṇḍurogī viya ahosi. Atha naṃ daharasāmaṇerā "kimidanti pucchitvā, "ukkaṇṭhitomhīti vutte, ācariyupajjhāyānaṃ ācikkhiṃsu. Atha naṃ te satthu santikaṃ netvā satthu dassesuṃ. Satthā "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitoti pucchitvā, "āma bhanteti vutte, "kasmā evamakāsi, atthi pana te koci jīvitappaccayoti āha. "āma bhanteti. "kinte atthīti. "kahāpaṇasataṃ bhanteti. "tenahi katipi tāva sakkharā āhara, gaṇetvā jānissasi 1- `sakkā vā tattakena jīvituṃ, no vāti. So sakkharā āhari. Atha naṃ satthā āha "paribhogatthāya tāva paṇṇāsaṃ ṭhapehi, dvinnaṃ goṇānaṃ atthāya catuvīsati, ettakannāma vījatthāya, yuganaṅgalatthāya, kuddālatthāya, vāsīpharasuatthāyāti. Evaṃ gaṇiyamāne taṃ kahāpaṇasataṃ nappahoti. Atha naṃ satthā "bhikkhu tava kahāpaṇā appakā, kathaṃ ete @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. jānissāMa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Nissāya taṇhaṃ pūressasi; atīte kira paṇḍitā cakkavattirajjaṃ kāretvā appoṭhitamattena dvādasayojanaṭṭhāne kaṭippamāṇena sattaratanavassaṃ vassāpetuṃ samatthā, yāva chattiṃsa sakkā cavanti, ettakaṃ kālaṃ devarajjaṃ kāretvāpi maraṇakāle taṇhaṃ apūretvāva kālamakaṃsūti vatvā tena yācito atītaṃ āharitvā mandhāturājajātakaṃ 1- vitthāretvā "yāvatā candimasuriyā [pariharanti] disā bhanti virocanā, sabbeva dāsā mandhātu ye pāṇā paṭhavinissitāti 2- imissā gāthāya anantarā imā dve gāthā abhāsi "na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati, appassādā dukkhā kāmā iti viññāya paṇḍito api dibbesu kāmesu ratiṃ so nādhigacchati, tañhakkhayarato hoti sammāsambuddhasāvakoti. Tattha "kahāpaṇavassenāti: yaṃ so appoṭhetvā sattaratanavassaṃ vassāpesi, taṃ idha "kahāpaṇavassanti vuttaṃ, tenāpi hi vatthukāmakkilesakāmesu titti nāma natthi; evaṃ duppūrā esā taṇhā. Appassādāti: supinakūpamāditāya parittasukhā. Dukkhāti; dukkhakkhandhādīsu 3- āgatadukkhavasena bahudukkhāva. Iti viññāyāti: evamete kāme jānitvā. Api dibbesūti; sace hi devānaṃ @Footnote: 1. khu. jā. tika. 27/102. tadaṭṭhakathā. 4/47. @2. Ma. paṭhavissitā. 3. Ma. mū. mahādukkhakkhandhasuttaṃ 12/166. @cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ. 12/179.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Upakappanakakāmehi nimanteyya. Āyasmā samiddhi viya, evaṃpi tesu kāmesu ratiṃ na vindatiyeva. Taṇhakkhayaratoti: arahatte ceva nibbāne ca abhirato hoti: taṃ paṭṭhayamāno viharati. Sammāsambuddhasāvakoti: sammāsambuddhena desitassa dhammassa savanante jāto yogāvacaro bhikkhūti. Desanāvasāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sampattaparisāyapi sātthikā desanā ahosīti. Anabhiratabhikkhuvatthu. ----------- 6. Aggidattapurohitavatthu. (153) "bahuṃ ve saraṇaṃ yantīti: imaṃ dhammadesanaṃ satthā [jetavane viharanto] vālukarāsimhi nisinno aggidattannāma kosalarañño purohitaṃ ārabbha kathesi. So kira mahākosalassa purohito ahosi. Atha naṃ pitari kālakate rājā pasenadikosalo "ayaṃ pitu me purohitoti gāravena tasmiṃyeva ṭhāne ṭhapetvā tassa attano upaṭṭhānaṃ āgatakāle paccuggamanaṃ karoti, "ācariya idha nisīdathāti samānāsanaṃ dāpesi. So cintesi "ayaṃ rājā ativiya mayi gāravaṃ karoti, na kho pana

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Rājūnaṃ niccakālameva sakkā cittaṃ gahetuṃ; rājā pana yuvā daharo, samānavayeneva hi saddhiṃ rajjaṃ nāma sukhaṃ hoti: ahañcamhi mahallako, pabbajituṃ me yuttanti. So rājānaṃ pabbajjaṃ anujānāpetvā nagare bheriñcārāpetvā sattāhena sabbaṃ attano dhanaṃ dānamukhe vissajjetvā bāhirakappabbajjaṃ pabbaji. Taṃ nissāya dasa purisasahassāni anuppabbajiṃsu. So tehi saddhiṃ aṅgamagadhānañca kururaṭṭhassa ca antarāvāsaṃ kappetvā imaṃ ovādaṃ deti "tātā yassa vo kāmavitakkādayo uppajjanti, so nadito ekekaṃ vālukāpuṭaṃ uddharitvā imasmiṃ ṭhāne okiratūti. Te "sādhūti paṭissuṇitvā kāmavitakkādīnaṃ uppannakāle tathā kariṃsu. Aparena samayena mahāvālukarāsi ahosi. Taṃ ahicchatto nāma nāgarājā pariggahesi. Aṅgamagadhavāsino ceva kururaṭṭhavāsino ca māse māse tesaṃ mahantaṃ sakkāraṃ abhiharitvā dānaṃ denti. Atha nesaṃ aggidatto imaṃ ovādaṃ adāsi "pabbataṃ saraṇaṃ yātha, vanaṃ saraṇaṃ yātha, ārāmaṃ saraṇaṃ yātha, rukkhaṃ saraṇaṃ yātha; evaṃ sabbadukkhato muccissathāti attano antevāsikepi imināva ovādena ovadi. Bodhisattopi mahābhinikkhamanaṃ nikkhamanto 1- sammāsambodhiṃ patvā tasmiṃ samaye sāvatthiṃ nissāya jetavane viharanto paccūsakāle lokaṃ volokento aggidattabrāhmaṇaṃ saddhiṃ antevāsikehi attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "sabbepime arahattassa @Footnote: 1. Sī. Yu. katābhinikkhamaṇo. Ma. katābhinikkhamano.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Upanissayasampannāti ñatvā sāyaṇhasamaye mahāmoggallānattheraṃ āha "moggallāna kiṃ nu passasi aggidattabrāhmaṇaṃ mahājanaṃ atitthena pakkhandāpentaṃ? gaccha, tesaṃ ovādaṃ dehīti. "bhante bahū ete ekassa mayhaṃ avisayhā, sace tumhepi āgamissatha, 1- visayhā bhavissantīti. "moggallāna ahaṃpi āgamissāmi, 2- tvaṃ purato yāhīti. Thero gacchantova cintesi "ete balavanto ceva bahū ca, sace sabbesaṃ samāgamaṭṭhāne kiñci kathessāmi; sabbepi vaggavaggena uṭṭhaheyyunti attano ānubhāvena thūlaphusitakaṃ devaṃ vuṭṭhāpesi. Te thūlaphusitakesu patantesu uṭṭhāyuṭṭhāya attano attano paṇṇasālaṃ pavisiṃsu. Thero aggidattassa paṇṇasāladvāre ṭhatvā "aggidattāti āha. So therassa saddaṃ sutvā "imasmiṃ loke maṃ nāmena ālapituṃ samattho nāma natthi, ko nu kho maṃ nāmena ālapatīti mānatthaddhatāya "ko esoti āha. "ahaṃ brāhmaṇāti. "kiṃ vadesīti. "ajja me ekarattiṃ idha vasanaṭṭhānaṃ ācikkhāti. "idha vasanaṭṭhānaṃ natthi, ekassa ekāva paṇṇasālāti. "aggidatta manussā nāma manussānaṃ, gāvo gunnaṃ, pabbajitā pabbajitānaṃ santikaṃ gacchanti, mā evaṃ kari, dehi me vasanaṭṭhānanti. "kiṃ pana tvaṃ pabbajitoti. "āma pabbajitomhīti. "sace pabbajito, kahaṃ te khāribhaṇḍaṃ pabbajitaparikkhāroti. "atthi me parikkhāro, `visuṃ pana naṃ gahetvā @Footnote: 1. gamissatha? 2. gamissāmi? ña. va.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Vicarituṃ dukkhanti abbhantareneva naṃ gahetvā vicarāmi brāhmaṇāti. So "taṃ gahetvā 1- vicarissasīti therassa kujjhi. Atha naṃ so āha "[apehi] aggidatta mā kujjhi, vasanaṭṭhānaṃ me ācikkhāti. "natthi ettha vasanaṭṭhānanti. "etasmiṃ pana vālukarāsimhi ko vasatīti. "eko nāgarājāti. "etaṃ me dehīti. "na sakkā dātuṃ, bhāriyaṃ etassa kammanti. "hotu, dehi meti. "tenahi tvameva jānāhīti. Thero vālukarāsiabhimukho pāyāsi. Nāgarājā taṃ āgacchantaṃ disvā "ayaṃ samaṇo ito āgacchati, na jānāti maññe mama atthibhāvaṃ; dhūmāyitvā naṃ māressāmīti dhūmāyi. Thero "ayaṃ nāgarājā `ahameva dhūmāyituṃ sakkomi, aññe na sakkontīti maññe sallakkhetīti sayaṃpi dhūmāyi. Dvinnampi sarīrato uggatā dhūmā yāva brahmalokā uṭṭhahiṃsu. Ubhopi dhūmā theraṃ abādhayitvā nāgarājānameva bādhenti. Nāgarājā dhūmavegaṃ sahituṃ asakkonto pajjali. Theropi tejodhātuṃ samāpajjitvā tena saddhiṃyeva pajjali. Aggijālā yāva brahmalokā uṭṭhahiṃsu. Ubhopi aggijālā theraṃ abādhayitvā nāgarājānameva bādhayiṃsu. Athassa sakalasarīraṃ ukkāhi padittaṃ viya ahosi. Isigaṇo oloketvā cintesi "nāgarājā samaṇaṃ jhāpeti, bhaddako vata samaṇo amhākaṃ vacanaṃ assuṇitvā naṭṭhoti, thero nāgarājānaṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā vālukarāsimhi nisīdi. Nāgarājā vālukarāsiṃ @Footnote: 1. aggahetvā (?) Sī. taṃ na gahetvā vicarissasīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Bhogehi parikkhipitvā kūṭāgārakucchippamāṇaṃ phaṇaṃ māpetvā therassa upari dhāresi. Isigaṇo pātova "samaṇassa matabhāvaṃ vā amatabhāvaṃ vā jānissāmāti therassa santikaṃ gantvā taṃ vālukarāsimatthake nisinnaṃ disvā añjaliṃ paggayha abhitthavanto āha "samaṇa kacci nāgarājena na bādhitoti. "kiṃ na passatha mama upari phaṇaṃ dhāretvā ṭhitanti. Te "acchariyaṃ vata bho, samaṇassa ānubhāvo evarūpo nāma, anena nāgarājā damitoti theraṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe satthā āgato. Thero. Satthāraṃ disvā uṭṭhāya vandi. Atha naṃ isayo āhaṃsu "ayaṃ tayāpi mahantataroti. "esa bhagavā satthā, ahaṃ imassa sāvakoti. Satthā vālukarāsimatthake nisīdi. Isigaṇo "ayaṃ tāva sāvakassa ānubhāvo, imassa pana ānubhāvo kīdiso bhavissatīti añjaliṃ paggayha satthāraṃ abhitthavi. Satthā aggidattaṃ āmantetvā āha "aggidatta tvaṃ tava sāvakānañca upaṭṭhākānañca ovādaṃ dadamāno `kinti vatvā desīti. "etaṃ pabbataṃ saraṇaṃ gacchatha, vanaṃ, ārāmaṃ, rukkhaṃ saraṇaṃ gacchatha; etāni hi saraṇaṃ gato sabbadukkhā pamuccatīti evaṃ tesaṃ ovādaṃ dammīti. Satthā "na kho aggidatta etāni saraṇaṃ gato dukkhā pamuccati, buddhaṃ dhammaṃ saṅghaṃ pana saraṇaṃ gantvā sakalavaṭṭadukkhā pamuccatīti vatvā imā gāthā abhāsi "bahuṃ ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā;

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, netaṃ saraṇamuttamaṃ, netaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati. Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato cattāri ariyasaccāni sammappaññāya passati dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ, etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatīti. Tattha "bahunti: bahū. Pabbatānīti: "tattha tattha isigili- vepullavebhārādike pabbate ceva mahāvanagosiṅgasālavanādīni vanāni ca veḷuvanajīvakambavanādayo ārāme ca udenacetiyagotamacetiyādīni rukkhacetyāni ca te te manussā tena tena bhayena tajjitā bhayato muccitukāmā puttalābhādīni vā paṭṭhayamānā saraṇaṃ yantīti attho. Netaṃ saraṇanti: etaṃ pana sabbaṃpi saraṇaṃ neva khemaṃ na uttamaṃ, na ca etaṃ paṭicca jātiādidhammesu sattesu ekopi jātiādito sabbadukkhā pamuccatīti attho. Yo cāti: idaṃ akkhemaṃ anuttamaṃ saraṇaṃ dassetvā khemaṃ uttamaṃ saraṇaṃ dassanatthaṃ āraddhaṃ. Tassattho "yo ca gahaṭṭho vā pabbajito vā `itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhotiādikaṃ buddhadhammasaṅghānussatikammaṭṭhānaṃ nissāya seṭṭhavasena buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato, tassāpi taṃ saraṇagamanaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Aññatitthiyavandanādīhi kuppati calati, tassa pana acalabhāvaṃ dassetuṃ maggena āgatasaraṇameva pakāsento `cattāri ariyasaccāni sammappaññāya passatīti āha. Yo hi etesaṃ saccānaṃ dassanavasena etāni saraṇaṃ gato, tassa etaṃ saraṇaṃ khemañca uttamañca, so ca puggalo etaṃ saraṇaṃ paṭicca sakalasmāpi vaṭṭadukkhā pamuccati; tasmā "etaṃ kho saraṇaṃ khemantiādi vuttanti. Desanāvasāne sabbepi te isayo saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā satthāraṃ vanditvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā cīvarabbhantarato hatthaṃ pasāretvā "etha bhikkhavo, caratha brahmacariyanti āha. Taṃkhaṇaññeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasatikattherā viya ahesuṃ. So ca sabbesaṃpi aṅgamagadhakururaṭṭhavāsīnaṃ sakkāraṃ ādāya āgamanadivaso ahosi. Te sakkāraṃ ādāya āgatā sabbepi te isayo pabbajite disvā "kinnu kho amhākaṃ aggidattabrāhmaṇo mahā udāhu samaṇo gotamoti cintetvā "samaṇassa gotamassa āgatattā aggidattova mahāti amaññiṃsu. Satthā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā "aggidatta parisāya kaṅkhaṃ chindāti āha. So "ahaṃpi ettakameva paccāsiṃsāmīti iddhibalena sattakkhattuṃ vehāsaṃ abbhuggantvā punappunaṃ oruyha satthāraṃ vanditvā "satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmīti vatvā sāvakattaṃ pakāsesīti. Aggidattapurohitavatthu. ------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

7. Ānandattherassapañhavatthu. (154) "dullabho purisājaññoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherassa pañhaṃ ārabbha kathesi. Thero hi ekadivasaṃ divāṭṭhāne nisinno cintesi "hatthājānīyo chaddantakule vā uposathakule vā uppajjati, assājānīyo sindhavakule vā valāhakaassarājakule vā, goājānīyo dakkhiṇāpathetiādīni vadantena satthārā hatthiājānīyādīnaṃ uppattiṭṭhānāni kathitāni, purisājānīyo pana kahaṃ nu kho uppajjatīti. So satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā etamatthaṃ pucchi. Satthā "ānanda purisājānīyo nāma na sabbattha uppajjati, ujukato pana tiyojanasatāyāme āvaṭṭato navayojanasatappamāṇe majjhimadesaṭṭhāne uppajjati; uppajjanto ca na yasmiṃ vā tasmiṃ vā kule uppajjati, khattiyamahāsālabrāhmaṇa- mahāsālakulānaṃ aññatarasmiṃyeva uppajjatīti vatvā imaṃ gāthamāha "dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati. Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukhamedhatīti. Tattha "dullabhoti: purisājañño hi dullabho, na hi hatthājānīyādayo viya sulabho, so sabbattha paccantadese vā nīcakule vā na jāyati, majjhimadeseyeva pana mahājanassa abhivādanādisakkārakaraṇaṭṭhāne khattiyabrāhmaṇakulānaṃ aññatarasmiṃ kule jāyati, evaṃ jāyamāno ca yattha so jāyati dhīro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Uttamappañño sammāsambuddho, taṃ kulaṃ sukhamedhati sukhappattameva hotīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti ānandattherassapañhavatthu. -------------- 8. Sambahulabhikkhuvatthu. (155) "sukho buddhānamuppādoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ kathaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ hi pañcasatā bhikkhū upaṭṭhānasālāyaṃ nisinnā "āvuso kiṃ nu kho imasmiṃ loke sukhanti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Tattha keci "rajjasukhasadisaṃ sukhannāma natthīti āhaṃsu. Keci "kāmasukhasadisaṃ... Keci "sālimaṃsabhojanasukhasadisaṃ sukhannāma natthīti āhaṃsu. Satthā tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave kiṃ kathetha, idaṃ hi sabbaṃpi sukhaṃ vaṭṭadukkha- pariyāpannameva, imasmiṃ pana loke `buddhuppādo dhammassavanaṃ saṅghasāmaggī sammodamānabhāvoti idameva sukhanti vatvā imaṃ gāthamāha "sukho buddhānamuppādo, sukhā saddhammadesanā, sukhā saṅghassa sāmaggī, samaggānaṃ tapo sukhoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

Tattha "buddhānamuppādoti: yasmā buddhā uppajjamānā mahājanaṃ rāgakantārādīhi tārenti; tasmā buddhānaṃ uppādo sukho. Yasmā saddhammadesanaṃ āgamma jātiādidhammā sattā jātiādīhi muccanti; tasmā saddhammadesanā sukhā. Sāmaggīti samacittatā. Sāpi sukhā eva. Samaggānaṃ pana ekacittānaṃ yasmā buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ dhūtaṅgāni vā pariharituṃ samaṇadhammaṃ vā kātuṃ sukhaṃ; tasmā "samaggānaṃ tapo sukhoti vuttaṃ. Tenevāha 1- "yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti; vuḍḍhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti. Desanāvasāne bahū bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Mahājanassāpi sātthikā desanā ahosīti. Sambahulabhikkhuvatthu. ------------ @Footnote: 1. aṅ. sattaka. 23/22.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

9. Kassapadasabalassasuvaṇṇacetiyavatthu. (156) "pūjāraheti imaṃ dhammadesanaṃ satthā cārikaṃ caramāno kassapadasabalassa suvaṇṇacetiyaṃ ārabbha kathesi. Tathāgato [1]- sāvatthito nikkhamitvā anupubbena bārāṇasiṃ gacchanto antarāmagge todeyyagāmassa samīpe mahābhikkhusaṅghaparivāro aññataraṃ devaṭṭhānaṃ sampāpuṇi. Tatra nisinno sugato dhammabhaṇḍāgārikaṃ pesetvā avidūre kasikammaṃ karontaṃ brāhmaṇaṃ pakkosāpesi. So brāhmaṇo āgantvā tathāgataṃ anabhivanditvā tameva devaṭṭhānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Sugatopi "imaṃ padesaṃ kinti maññasi brāhmaṇāti āha. "amhākaṃ paveṇiyā āgatacetiyaṭṭhānanti vandāmi bho gotamāti. "imaṃ ṭhānaṃ vandantena tayā sādhu kataṃ brāhmaṇāti sugato taṃ sampahaṃsesi. Taṃ sutvā bhikkhū "kena nu kho kāraṇena bhagavā evaṃ sampahaṃsesīti saṃsayaṃ sañjanesuṃ. Tato tathāgato tesaṃ saṃsayamapanetuṃ majjhimanikāye ghaṭīkārasuttantaṃ 2- vatvā iddhānubhāvena kassapadasabalassa yojanubbedhaṃ kanakacetiyaṃ aparañca kanakacetiyaṃ ākāse nimminitvā mahājanaṃ dassetvā "brāhmaṇa evaṃvidhānaṃ pūjārahānaṃ pūjā yuttatarāvāti vatvā mahāparinibbānasutte 3- dassitanayeneva buddhādike cattāro pūjārahe pakāsetvā sarīracetiyaṃ uddissacetiyaṃ paribhogacetiyanti tīṇi cetiyāni @Footnote: 1. etthantare hisaddo yojetabbo. @2. Ma. Ma. 13/374. 3. Ma. mahā. 10/85.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Visesato paridīpetvā imā gāthā abhāsi "pūjārahe pūjayato buddhe yadica sāvake papañcasamatikkante tiṇṇasokapariddave te tādise pūjayato nibbute akutobhaye na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ imettamapi kenacīti. Tattha pūjituṃ arahā pūjārahā. Pūjituṃ yuttāti attho. Pūjārahe pūjayatoti [1]- abhivādanādīhi ca catūhi [2]- paccayehi pūjentassa. Pūjārahe dasseti buddhetiādinā. Buddheti sammāsambuddhe. Yadīti yadivā. Athavāti attho. Tattha pacceka- buddheti kathitaṃ hoti. Sāvake ca. Papañcasamatikkanteti samatikkantataṇhādiṭṭhimānapapañce. Tiṇṇasokapariddaveti atikkanta- sokapariddave. Ime dve atikkanteti attho. Etehi pūjārahattaṃ dassitaṃ. Teti buddhādayo. 3- Tādiseti vuttagahaṇavasena [4]-. Nibbuteti rāgādinibbutiyā [5]-. Natthi kutoci bhavato vā ārammaṇato vā etesaṃ bhayanti akutobhayā. Te akutobhaye. Na sakkā puññaṃ saṅkhātunti puññaṃ gaṇetuṃ na sakkā kathanti ce. Imettamapi kenacīti imaṃ ettakaṃ imaṃ ettakanti kenacīti. Apisaddo idha sambandhitabbo. Kenaci puggalena mānena vā. @Footnote: 1. etthantare teti padaṃ yojetabbaṃ. @2. etthantare casaddo yojetabbo. 3. Sī. buddhādīni. @4. etthantare tādiguṇayutteti padaṃ yojetabbaṃ. @yathāvuttaguṇavasena tādiguṇayutteti vacanaṃ yuttataraṃ. @5. etthantare nibbuteti padaṃ yojetabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Tattha puggalenāti tena brahmādinā. Mānenāti tividhena mānena tīraṇena dhāraṇena pūraṇena vā. Tīraṇaṃ nāma idaṃ ettakanti nayato tīraṇaṃ. Dhāraṇanti 1- tulāya dhāraṇaṃ. Pūraṇaṃ nāma aḍḍhappasatapatthanāḷikādivasena pūraṇaṃ. Kenaci puggalena imehi tīhi mānehi buddhādike pūjayato puññaṃ vipākavasena gaṇetuṃ na sakkā pariyantarahitatoti. Dvīsu ṭhānesu pūjayato kiṃ dānaṃ paṭhamaṃ dharamāne buddhādī pūjayato na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ. Puna te tādise kilesaparinibbānanimittena khandhaparinibbānena nibbutepi pūjayato na sakkā saṅkhātunti bhedā yujjanti. Tena hi vimānavatthumhi 2- tiṭṭhante nibbute cāpi same citte 3- samaṃ phalaṃ cetopasādahetumhi 4- sattā gacchanti suggatinti (vuttaṃ). Desanāvasāne so brāhmaṇo sotāpanno ahosīti. Yojanikaṃ kanakacetiyaṃ sattāhamākāseva aṭṭhāsi. Mahantena 5- samāgamo cāhosi. Sattāhaṃ cetiyaṃ nānappakārena pūjesuṃ. Tato bhinnaladdhikānaṃ laddhibhedo jāto. Buddhānubhāvena taṃ cetiyaṃ sakaṭṭhānameva gataṃ. Tattheva taṃkhaṇe mahantaṃ pāsāṇacetiyaṃ ahosi. Tasmiṃ samāgame caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti. @Footnote: 1. dhāraṇaṃ nāMa. 2. khu. vimāna. 26/82. @3. Sī. samaṃ cittaṃ. 4. khu. vimāna. @cetopaṇidhihetū hi. 5. mahantoti padaṃ bhaveyYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Kassapadasabalassa suvaṇṇacetiyavatthu. 1- Buddhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Cuddasamo vaggo. ---------- @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. potthakesu idaṃ vatthu atthi, syāmapotthake pana natthi. @"pūjārahe pūjyatoti imāpi gāthāyo suttantapiṭake khuddakanikāye @dhammapade buddhavaggassa pariyosāne dissanteva. tasmā imasmiṃ 2505 @buddhasake puna muddanakāle sabbapāripūriyā idaṃ vatthu idhānetvā mudditaṃ.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 23 page 61-118. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=23&A=1200&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=23&A=1200&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=24              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=748              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=743              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=743              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]