ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 24 : PALI ROMAN Dha.A.7 mala-nāgavagga

page1.

18. Malavaggavaṇṇanā ---------- 1. Goghātakaputtavatthu. (181) "paṇḍupalāsova dānisīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ goghātakaputtaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kireko goghātako gāvo vadhitvā varamaṃsāni gahetvā pacāpetvā puttadārena saddhiṃ nisīditvā maṃsañca 1- khādati mūlena ca vikkīṇāti. So evaṃ pañcapaṇṇāsavassāni goghātakakammaṃ karonto dhūravihāre viharantassa satthuno ekadivasaṃ kaṭacchumattampi yāguṃ vā bhattaṃ vā na adāsi. So vinā maṃsena bhattaṃ na bhuñjati. So ekadivasaṃ divasabhāge maṃsaṃ vikkīṇitvā, attano atthāya pacituṃ ekaṃ maṃsakhaṇḍaṃ bhariyāya 2- datvā nahāyituṃ agamāsi. Athassa sahāyako gehaṃ āgantvā bhariyaṃ āha "thokaṃ me vikkīṇiyamaṃsaṃ dehi, gehe me pāhunako āgatoti. "natthi vikkīṇiyamaṃsaṃ, sahāyako te maṃsaṃ vikkīṇitvā idāni nahāyituṃ gatoti. "mā evaṃ kari, sace maṃsakhaṇḍaṃ atthi; dehīti. "sahāyakassa te nikkhittaṃ maṃsakhaṇḍaṃ ṭhapetvā aññaṃ maṃsaṃ natthīti. So "sahāyakassa me atthāya ṭhapitamaṃsato aññaṃ natthi; so ca vinā maṃsena na bhuñjati, nāyaṃ dassatīti sāmaṃ taṃ maṃsaṃ gahetvā pakkāmi. Goghātakopi nahātvā āgato, tāya @Footnote: 1. Yu. sāmaṃ ca. 2. Sī. Yu. "bhariyāyāti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.

Attano pakkapaṇṇena saddhiṃ vaḍḍhetvā bhatte upanīte, āha "kahaṃ maṃsanti. "natthi sāmīti. "nanu ahaṃ pacanatthāya maṃsaṃ datvā gatoti. "tava sahāyako āgantvā `pāhunako me āgato, vikkīṇiyamaṃsaṃ me dehīti vatvā, mayā `sahāyakassa te ṭhapitamaṃsato aññaṃ natthi, so ca vinā maṃsena na bhuñjatīti vuttepi, 1- balakārena taṃ maṃsaṃ sāmaṃyeva gahetvā gatoti. So "ahaṃ vinā maṃsena bhattaṃ na bhuñjāmi, harāhi nanti. "kiṃ sakkā kātuṃ, bhuñaja sāmīti. So "nāhaṃ bhattaṃ bhuñjāmīti taṃ bhattaṃ harāpetvā satthaṃ ādāya, pacchāgehe ṭhito goṇo atthi, tassa santikaṃ gantvā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā jivhaṃ nīharitvā satthena mūle chinditvā ādāya gantvā aṅgāresu pacāpetvā bhattamatthake ṭhapetvā nisinno ekaṃ bhattapiṇḍaṃ bhuñjitvā ekaṃ maṃsakhaṇḍaṃ mukhe ṭhapesi. Taṃkhaṇaññevassa jivhā chinditvā 2- bhattapātiyaṃ pati. Taṃkhaṇaṃyeva kammasarikkhakaṃ vipākaṃ labhi. Sopi kho goṇo viya lohitadhārāya mukhato paggharantiyā antogehaṃ pavisitvā jannukehi vicaranto viravi. Tasmiṃ samaye goghātakassa putto pitaraṃ oloketvā samīpe ṭhito hoti. Atha naṃ mātā āha "passa putta imaṃ goṇaṃ viya gehamajjhe jannukehi vicaritvā viravantaṃ, idaṃ dukkhaṃ tava matthake patissati, mamaṃpi anoloketvā attano sotthiṃ karonto palāyassūti. So maraṇabhayatajjito mātaraṃ vanditvā palāyi, palāyitvā ca pana takkasilaṃ agamāsi. Goghātakopi goṇo viya @Footnote: 1. Sī. Yu. vuttopi. 2. Ma. chijjitvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.

Gehamajjhe viravanto vicaritvā kālaṃ katvā avīcimhi nibbatti. Goṇopi kālamakāsi. Goghātakaputtopi takkasilaṃ gantvā suvaṇṇakārakammaṃ uggaṇhi. Athassācariyo gāmaṃ gacchanto "evarūpaṃ nāma alaṅkāraṃ kareyyāsīti vatvā pakkāmi. Sopi tathārūpaṃ alaṅkāraṃ akāsi. Athassācariyo āgantvā alaṅkāraṃ disvā "ayaṃ yattha katthaci gantvā jīvituṃ samatthoti vayappattaṃ attano dhītaraṃ adāsi. So puttadhītāhi vaḍḍhi. Athassa puttā vayappattā sippaṃ uggaṇhitvā, aparabhāge sāvatthiṃ gantvā tattha gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā vasantā saddhā pasannā ahesuṃ. Pitāpi nesaṃ takkasilāyaṃ kiñci kusalaṃ akatvāva jaraṃ pāpuṇi. Athassa puttā "pitā no mahallakoti attano santikaṃ pakkosāpetvā "pitu atthāya dānaṃ dassāmāti buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantayiṃsu. Te punadivase antogehe buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sakkaccaṃ parivisitvā, bhattakiccāvasāne satthāraṃ āhaṃsu "bhante amhehi idaṃ pitu jīvabhattaṃ dinnaṃ, pitu no anumodanaṃ karothāti. Satthā taṃ āmantetvā "upāsaka tvaṃ mahallako paripakkasarīro paṇḍupalāsasadiso, tava paralokagamanāya kusalapātheyyaṃ natthi, attano patiṭṭhaṃ karohi, paṇḍito bhava mā bāloti vatvā anumodanaṃ karonto imā gāthā abhāsi paṇḍupalāsova dānisi, yamapurisāpi ca te 1- upaṭṭhitā. @Footnote: 1. Sī. Yu. taṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.

Uyyogamukhe patiṭṭhasi, 1- pātheyyaṃpi ca te na vijjati. So karohi dīpamattano, khippaṃ vāyama paṇḍito bhava niddhantamalo anaṅgaṇo dibbaṃ ariyabhūmimehisīti. Tattha "paṇḍupalāsova dānisīti: upāsaka tvaṃ idāni chijjitvā bhūmiyaṃ patanapaṇḍupalāso viya ahosi. Yamapurisāti yamadūtā vuccanti. Idaṃ pana maraṇameva sandhāya vuttaṃ. Maraṇante paccupaṭṭhitanti attho. Uyyogamukheti: parihānimukhe avuḍḍhimukhe ca ṭhitosīti attho. Pātheyyanti: gamikassa taṇḍulādipātheyyaṃ viya paralokaṃ gacchantassa tava kusalapātheyyampi natthīti attho. So karohīti: so tvaṃ samudde nāvāya bhinnāya dīpasaṅkhātaṃ patiṭṭhaṃ viya attano kusalapatiṭṭhaṃ karohi, karonto ca khippaṃ vāyama sīghaṃ sīghaṃ viriyaṃ ārabha attano kusalakammapatiṭṭhākaraṇena paṇḍito bhava. Yo hi maraṇamukhaṃ apatvā kātuṃ samatthakāleyeva kusalaṃ karoti, esa paṇḍito nāma. Tādiso bhava mā andhabāloti attho. Dibbaṃ ariyabhūminti: evaṃ viriyaṃ karonto rāgādīnaṃ malānaṃ nīhaṭatāya niddhantamalo, aṅgaṇābhāvena anaṅgaṇo nikkileso hutvā pañcavidhaṃ suddhāvāsabhūmiṃ pāpuṇissasīti attho. Desanāvasāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sampattānampi @Footnote: 1. Sī. Yu. ca tiṭṭhasi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.

Sātthikā desanā ahosīti. Te punadivasatthāyapi satthāraṃ nimantetvā dānaṃ datvā katabhattakiccaṃ satthāraṃ anumodanakāle āhaṃsu "bhante idampi amhākaṃ pitu jīvabhattameva, imasseva anumodanaṃ karothāti. Satthā tassa anumodanaṃ karonto imā dve gāthā abhāsi "upanītavayova dānisi, sampayātosi yamassa santikaṃ, 1- vāsopi ca te natthi antarā, pātheyyaṃpi ca te na vijjati. So karohi dīpamattano, khippaṃ vāyama paṇḍito bhava niddhantamalo anaṅgaṇo na puna jātijaraṃ upehisīti. Tattha "upanītavayoti: upāti nipātamattaṃ. Nītavayo gatavayo atikkantavayo. Tvamasi idāni tayo vaye atikkamitvā maraṇamukhe ṭhitoti attho. Sampayātosi yamassa santikanti: maraṇamukhaṃ gantuṃ sajjo hutvā ṭhitosīti attho. Vāsopi ca te natthi antarāti: yathā maggaṃ gacchantā tāni tāni kiccāni karontā antarāmagge vasanti; na evaṃ paralokaṃ gacchantā. Na hi sakkā paralokaṃ gacchantena "adhivāsetha katipāhaṃ, dānaṃ tāva demi, dhammaṃ tāva @Footnote: 1. Yu. santike.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.

Suṇāmītiādīni vattuṃ. Ito pana cavitvā paraloke nibbattova hoti. Imamatthaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Pātheyyanti idaṃ kiñcāpi heṭṭhā vuttameva, upāsakassa pana punappunaṃ daḷhīkaraṇatthaṃ idhāpi satthārā gahitaṃ. Jātijaranti ettha byādhimaraṇānipi gahitāneva honti. Heṭṭhimagāthāhi ca anāgāmimaggo kathito, idha arahattamaggo. Evaṃ santepi, yathā nāma raññā attano mukhappamāṇaṃ kabaḷaṃ vaḍḍhetvā puttassa upanīte [1] kumāro attano mukhappamāṇeneva gaṇhāti; evameva satthārā uparimaggavasena dhamme desitepi upāsako attano upanissayabalena heṭṭhā sotāpattiphalaṃ patvā imissā anumodanāya avasāne anāgāmiphalaṃ 2- patto. Sesaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Goghātakaputtavatthu. ------------ 2. Aññatarabrāhmaṇavatthu. (182) "anupubbena medhāvīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. So kira ekadivasaṃ pātova nikkhamitvā, bhikkhūnaṃ cīvara- pārupanaṭṭhāne bhikkhū cīvaraṃ pārupante olokento aṭṭhāsi. Taṃ pana ṭhānaṃ viruḷhatiṇaṃ hoti. Athekassa bhikkhuno cīvaraṃ pārupantassa, @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "soti atthi. 2. Sī. Yu. "patvā....anāgāmiphalanti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.

Cīvarakaṇṇo tiṇesu pavattento 1- ussāvabindūhi temi. Brāhmaṇo taṃ disvā "imaṃ ṭhānaṃ appaharitaṃ 2- kātuṃ vaṭṭatīti punadivase kuddālaṃ ādāya gantvā taṃ ṭhānaṃ tacchetvā khalamaṇḍalasadisaṃ akāsi. Punadivasepi taṃ ṭhānaṃ āgantvā, bhikkhūsu cīvaraṃ pārupantesu, ekassa cīvarakaṇṇaṃ bhūmiyaṃ patitvā paṃsumhi pavattamānaṃ disvā "idha vālukaṃ okirituṃ vaṭṭatīti cintetvā vālukaṃ āharitvā okiri. Athekadivasaṃ purebhattaṃ caṇḍo ātapo ahosi. Tadāpi bhikkhūnaṃ cīvaraṃ pārupantānaṃ gattato sede muñcante disvā "idha mayā maṇḍapaṃ kāretuṃ vaṭṭatīti cintetvā maṇḍapaṃ kāresi. Punekadivasaṃ pāto va vaddalikā ahosi. Tadāpi barāhmaṇo bhikkhū olokento, tintacīvarake bhikkhū disvā "ettha mayā sālaṃ kāretuṃ vaṭṭatīti sālaṃ kāretvā "idāni sālamahaṃ karissāmīti cintetvā, buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā anto ca bahi ca bhikkhū nisīdāpetvā dānaṃ datvā, bhattakiccāvasāne anumodanatthāya satthu pattaṃ gahetvā "bhante ahaṃ bhikkhūnaṃ cīvarapārupanakāle imasmiṃ ṭhāne olokento ṭhito, idañcidañca disvā idañcidañca kāresinti ādito paṭṭhāya sabbantaṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā tassa vacanaṃ sutvā "brāhmaṇa paṇḍitā nāma khaṇe khaṇe thokaṃ thokaṃ kusalaṃ karontā, anupubbena attano akusalamalaṃ nīharantiyevāti vatvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. "pavattantoti yuttataraṃ . 2. "apaharitanti yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.

"anupubbena medhāvī thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe kammāro rajatasseva niddhame malamattanoti. Tattha "anupubbenāti: anupaṭipāṭiyā. Medhāvīti: dhammojapaññāya samannāgato. Khaṇe khaṇeti: okāse okāse kusalaṃ karonto. Kammāro rajatassevāti: yathā suvaṇṇakāro ekavārameva suvaṇṇaṃ tāpetvā koṭṭetvā malaṃ nīharitvā pilandhanavikatiṃ kātuṃ na sakkoti, punappunaṃ tāpento koṭṭento pana malaṃ nīharati, tato anekavidhaṃ pilandhanavikatiṃ karoti; evameva punappunaṃ kusalaṃ karonto paṇḍito attano rāgādimalaṃ niddhameyya, evaṃ niddhantamalo hi nikkileso hotīti attho. Desanāvasāne brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi. Mahājanassāpi sātthikā desanā ahosīti. Aññatarabrāhmaṇavatthu. ----------- 3. Tissattheravatthu. (183) "ayasāva malaṃ samuṭṭhāyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto tissattheraṃ nāmekaṃ bhikakhuṃ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthīvāsī kulaputto pabbajitvā laddhūpasampado "tissattheroti paññāyi. So aparabhāge janapadavihāre vassūpagato, aṭṭhahatthaṃ thūlasāṭakaṃ labhitvā vutthavasso pavāretvā, taṃ ādāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.

Gantvā bhaginiyā hatthe ṭhapesi. Sā "na me esa sāṭako bhātu anucchavikoti taṃ tikhiṇāya vāsiyā chinditvā hirāhiraṃ katvā, udukkhale koṭṭetvā vijaṭetvā pothetvā vaṭṭetvā sukhumasuttaṃ kantitvā sāṭakaṃ vāyāpesi. Theropi suttañceva sūciyo ca saṃvidahitvā cīvarakārake daharasāmaṇere sannipātetvā bhaginiyā santikaṃ gantvā "taṃ me sāṭakaṃ detha, cīvaraṃ kārāpessāmīti āha. Sā navahatthaṃ sāṭakaṃ nīharitvā kaniṭṭhabhātikassa hatthe ṭhapesi. So taṃ gahetvā vicāretvā "mama sāṭako thūlo aṭṭhahattho, ayaṃ sukhumo navahattho, nāyaṃ mama sāṭako, tumhākaṃ esa, na me iminā attho, tameva me dethāti āha. "bhante tumhākameva eso, gaṇhatha nanti. So neva icchi. Athassa attanā katakiccaṃ sabbaṃ ārocetvā "bhante tumhākameva esa, gaṇhatha nanti adāsi. So taṃ ādāya vihāraṃ gantvā cīvarakammaṃ paṭṭhapesi. Athassa bhaginī cīvarakārakānaṃ atthāya yāgubhattādīni sampādesi. Cīvarassa niṭṭhitadivase pana atirekasakkāraṃ kāresi. So cīvaraṃ oloketvā tasmiṃ uppannasineho "svedāni naṃ pārupissāmīti saṃharitvā cīvaravaṃse ṭhapetvā, taṃ rattiṃ bhuttāhāraṃ jirāpetuṃ asakkonto kālaṃ katvā tasmiṃyeva cīvare ūkā hutvā nibbatti. Bhaginīpissa kālakiriyaṃ sutvā bhikkhūnaṃ pādesu pavattamānā rodi. Bhikkhū tassa sarīrakiccaṃ katvā "gilānupaṭṭhākassa abhāvena taṃ saṅghasseva pāpuṇāti, bhājessāma nanti taṃ cīvaraṃ nīharāpesuṃ. Ūkā "ime mama santakaṃ vilumpantīti viravantī ito cito ca sandhāvi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.

Satthā gandhakuṭiyaṃ nisinnova dibbāya sotadhātuyā taṃ saddaṃ sutvā "ānanda tissassa cīvaraṃ abhājetvā 1- sattāhaṃ nikkhipituṃ vadehīti āha. Thero tathā kāresi. Sāpi sattame divase kālaṃ katvā tusitavimāne nibbatti. Satthā aṭṭhame divase "tissassa cīvaraṃ bhājetvā gaṇhantūti āṇāpesi. Bhikkhū tathā kariṃsu. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "kasmā nu kho satthā tissassa cīvaraṃ satta divase ṭhapāpetvā aṭṭhame divase gaṇhituṃ anujānīti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave tisso attano cīvare ūkā hutvā nibbatto, tumhehi tasmiṃ bhājiyamāne `ime mama santakaṃ vilumpantīti viravanto ito cito ca dhāvi, so tumhehi cīvare gayhamāne tumhesu manaṃ padussitvā niraye nibbatteyya, tenāhaṃ cīvaraṃ nikkhipāpesiṃ; idāni pana so tusitavimāne nibbatto, tena vo mayā cīvaraggahaṇaṃ anuññātanti vatvā, puna tehi "bhāriyā vata ayaṃ bhante taṇhā nāmāti vutte, "āma bhikkhave imesaṃ sattānaṃ taṇhā nāma bhāriyā; yathā ayato malaṃ uṭṭhahitvā ayameva khādati vināseti aparibhogaṃ karoti; evamevāyaṃ taṇhā imesaṃ sattānaṃ abbhantare uppajjitvā te satte nirayādīsu nibbattāpeti vināsaṃ pāpetīti vatvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. Sī. Yu. "abhājetvāti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.

"ayasā va malaṃ samuṭṭhāya taduṭṭhāya tameva khādati; evaṃ atidhonacārinaṃ sāni kammāni nayanti duggatinti. Tattha "ayasāti: ayato. Samuṭṭhāyāti: samuṭṭhahitvā. Taduṭṭhāyāti: tato uṭṭhahitvā. Atidhonacārinanti: dhonā vuccati cattāro paccaye "idamatthaṃ etehīti 1- paccavekkhitvā paribhuñjanapaññā, taṃ atikkamitvā caranto atidhonacārī nāma. Idaṃ vuttaṃ hoti "yathā ayato malaṃ samuṭṭhāya ayato samuṭṭhitaṃ tameva khādati; evameva catuppaccaye appaccavekkhitvā paribhuñjantaṃ atidhonacārinaṃ sāni kammāni attani uṭṭhitattā attano santakāneva tāni kammāni duggatiṃ nayantīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Tissattheravatthu. ----------- 4. Loḷudāyittheravatthu. (184) "asajjhāyamalā mantāti: imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto loḷudāyittheraṃ 2- ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira pañcakoṭimattā ariyasāvakā purebhattaṃ dānaṃ @Footnote: 1. Yu. idamatthitāya alametenāti. 2. "lāḷudāyittherantipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.

Datvā pacchābhattaṃ sappitelamadhuphāṇitavatthādīni gahetvā vihāraṃ gantvā dhammakathaṃ suṇanti, dhammaṃ sutvā gamanakāle ca sārīputta- moggallānānaṃ guṇe kathenti. Udāyitthero tesaṃ kathaṃ sutvā "etesaṃ tāva dhammakathaṃ sutvā tumhe evaṃ kathetha, mama dhammakathaṃ sutvā kinnu kho kathessathāti vadati. Manussā tassa kathaṃ sutvā "ayampi eko dhammakathiko bhavissati, imassāpi amhehi dhammakathaṃ sotuṃ vaṭṭatīti cintesuṃ. Te ekadivasaṃ theraṃ yācitvā "bhante ajja amhākaṃ dhammassavanadivasoti, saṅghassa dānaṃ datvā "tumhe bhante divā dhammakathaṃ katheyyāthāti āhaṃsu. Sopi tesaṃ adhivāsesi. Tehi dhammassavanavelāya āgantvā "bhante dhammaṃ no kathethāti vutte, loḷudāyitthero āsane nisīditvā cittavījaniṃ gahetvā cālento, ekampi dhammapadaṃ adisvā "ahaṃ padabhāṇaṃ 1- bhaṇissāmi, añño dhammakathaṃ kathetūti vatvā otari. Te aññena dhammakathaṃ kathāpetvā padabhāṇatthāya puna taṃ āsanaṃ āropayiṃsu. So punapi kiñci adisvā "ahaṃ rattiṃ kathessāmi, añño padabhāṇaṃ bhaṇatūti vatvā otari. Te aññena padabhāṇaṃ bhaṇāpetvā puna rattiṃ theraṃ ānayiṃsu. So rattimpi kiñci adisvā "ahaṃ paccūse va kathessāmi, rattiṃ añño kathetūti vatvā otari. Te aññena [2]- kathāpetvā puna paccūse taṃ ānayiṃsu. So paccūsepi 3- kiñci nāddasa. Mahājano leḍḍudaṇḍādīni gahetvā "andhabāla tvaṃ sārīputtamoggallānānaṃ vaṇṇe kathiyamāne @Footnote: 1. "sarabhaññanti pāṭho. 2. Sī. Yu. etthantare "rattinti atthi. @3. Sī. Yu. punapi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.

Evañcevañca vadesi, idāni kasmā na kathesīti santajjetvā palāyantaṃ anubandhi. So palāyanto ekissā vaccakuṭiyā pati. Mahājano kathaṃ samuṭṭhāpesi "loḷudāyī sārīputtamoggallānānaṃ guṇakathāya vattamānāya usūyanto attano dhammakathikabhāvaṃ pakāsetvā, manussehi sakkāraṃ katvā `dhammaṃ suṇomāti vutte, catukkhattuṃ āsane nisīditvā kathetabbayuttakaṃ kiñci apassanto `tvaṃ amhākaṃ ayyehi sārīputtamoggallānattherehi saddhiṃ yugaggāhaṃ gaṇhasīti leḍḍudaṇḍādīni gahetvā santajjetvā palāpiyamāno vaccakuṭiyaṃ patitoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave idāneva, pubbepesa gūthakūpe nimuggoyevāti vatvā atītaṃ āharitvā "catuppado ahaṃ samma, tvampi samma catuppado. Ehi sīha nivattassu, kinnu bhīto palāyasi. Asuci pūtilomosi duggandho vāyasi sūkara, sace yujjhitukāmosi, jayaṃ samma dadāmi teti imaṃ jātakaṃ 1- vitthāretvā kathesi "tadā sīho sārīputto ahosi, sūkaro loḷudāyīti. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "bhikkhave loḷudāyinā appamattako dhammo uggahito, sajjhāyaṃ pana neva akāsi; yaṅkiñci pariyattiṃ gahetvā tassā asajjhāyakaraṇaṃ malamevāti vatvā imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. sūkarajātakaṃ khu. jā. duka. 27/51. tadaṭṭhakathā. 3/11.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.

"asajjhāyamalā mantā, anuṭṭhānamalā gharā, malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malanti. Tattha "asajjhāyamalāti: 1- yā kāci pariyatti vā sippaṃ vā yasmā asajjhāyantassa ananuyuñjantassa vinassati vā nirantaraṃ vā na upaṭṭhāti; tasmā "asajjhāyamalā mantāti vuttaṃ. Yasmā pana gharāvāsaṃ vasantassa uṭṭhāyuṭṭhāya jiṇṇappaṭisaṅkharaṇādīni akarontassa gharaṃ nāma vinassati; tasmā "anuṭṭhānamalā gharāti vuttaṃ. Yasmā gihissa vā pabbajitassa vā kosajjavasena sarīrapaṭijagganaṃ vā parikkhārapaṭijagganaṃ vā akarontassa kāyo dubbaṇṇoti; 2- tasmā "malaṃ vaṇṇassa kosajjanti vuttaṃ. Yasmā pana gāvo rakkhantassa pamādavasena niddāyantassa vā kīḷantassa vā tā gāvo atittha- pakkhandanādinā vā bālamigacorādiupaddavena vā paresaṃ sālik- khettādīni otaritvā khādanavasena vā vināsaṃ āpajjanti, sayaṃpi daṇḍaṃ vā paribhāsaṃ vā pāpuṇāti. Pabbajitaṃ vā pana 3- cha dvārāni arakkhantaṃ pamādavasena kilesā otaritvā sāsanā cāventi; tasmā "pamādo rakkhato malanti vuttaṃ. So hissa vināsāharaṇena malaṭṭhāniyattā malanti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Loḷudāyittheravatthu. -------------- @Footnote: 1. Sī. Yu. asajjhāyamalātīti natthi. 2. Sī. Yu. dubbaṇṇo hoti. @3. Sī. Yu. pabbajitvā ca pana.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.

5. Aññatarakulaputtavatthu. (185) "malitthiyā duccaritanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto aññataraṃ kulaputtaṃ ārabbha kathesi. Tassa kira samānajātikaṃ kulakumārikaṃ ānesuṃ. Sā ānītadivasato paṭṭhāya aticārinī ahosi. So kulaputto tassā aticārena lajjito kassaci sammukhībhāvaṃ upagantuṃ asakkonto buddhupaṭṭhānādīni pacchinditvā katipāhaccayena satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno, "kiṃ upāsaka na dissasīti vutte, tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ satthā "upāsaka pubbepi mayā `itthiyo nāma nadīādisadisā, tāsu paṇḍitena kodho na kātabboti vuttaṃ, tvaṃ pana bhavapaṭicchannattā na sallakkhesīti vatvā tena yācito "yathā nadī ca pantho ca pānāgāraṃ sabhā papā, evaṃ lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjatīti 1- jātakaṃ 2- vitthāretvā "upāsaka itthiyā hi aticārinībhāvo, dānaṃ dentassa maccheraṃ, idhalokaparalokesu sattānaṃ akusalakammaṃ vināsanatthena malaṃ, avijjā pana sabbamalānaṃ uttamaṃ malanti vatvā imā gāthā abhāsi "malitthiyā duccaritaṃ maccheraṃ dadato malaṃ, malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke paramhi ca, @Footnote: 1. anabhiratijātake "nāsaṃ kujjhanti paṇḍitāti dissati tampana asātamantajātake @dissati. pamādalikhitena bhavitabbaṃ. 2. anabhiratijātakaṃ khu. jā. eka. 27/21. @tadaṭṭhakathā. 2/98.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.

Tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ, etaṃ malaṃ pahantvāna nimmalā hotha bhikkhavoti. Tattha "duccaritanti: [1]- aticāro. Aticāriniñhi itthiṃ sāmikopi gehā nīharati, mātāpitūnaṃ santikaṃ gacchantaṃ "tvaṃ kulassa agāravabhūtā akkhīhipi na daṭṭhabbāti taṃ nīharanti; sā anāthā vicarantī mahādukkhaṃ pāpuṇāti; tenassā duccaritaṃ "malanti vuttaṃ. Dadatoti: dāyakassa. Yassa hi khettakasanakāle "imasmiṃ khette sampanne salākabhattādīni dassāmīti cintentassa, nipphanne sasse, maccheraṃ uppajjitvā cāgacittaṃ nivāreti; so, maccheravasena cāgacitte aviruhante, "manussasampattiṃ dibbasampattiṃ nibbānasampattinti tisso sampattiyo na labhati; tena vuttaṃ "maccheraṃ dadato malanti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Pāpakā dhammāti: akusalā dhammā pana idhaloke ca paraloke ca malameva. Tatoti: heṭṭhā vuttamalato. Malataranti: atirekamalaṃ vo kathemīti attho. Avijjāti: aṭṭhavatthukaṃ aññāṇameva paramaṃ malaṃ. Pahantvānāti: etaṃ malaṃ jahitvā bhikkhave tumhe nimmalā hothāti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Aññatarakulaputtavatthu. ---------- @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "etthāti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.

6. Cūḷasāribhikkhuvatthu. (186) "sujīvaṃ ahirikenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cūḷasārinnāma sārīputtattherassa saddhivihārikaṃ ārabbha kathesi. So kira ekadivasaṃ vejjakammaṃ katvā paṇītabhojanaṃ labhitvā ādāya nikkhamanto antarāmagge theraṃ disvā "bhante idaṃ mayā vejjakammaṃ katvā laddhaṃ, tumhe aññattha evarūpaṃ bhojanaṃ na labhissatha, imaṃ bhuñjatha, ahaṃ te vejjakammaṃ katvā niccakālaṃ evarūpaṃ āhāraṃ āharissāmīti āha. Thero tassa vacanaṃ sutvā tuṇhībhūtova pakkāmi. Bhikkhū vihāraṃ āgantvā satthu tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā "bhikkhave ahiriko nāma pagabbho kākasadiso hutvā ekavīsatividhāya anesanāya ṭhatvā sukhaṃ jīvati, hirottappasampanno pana dukkhaṃ jīvatīti vatvā imā gāthā abhāsi "sujīvaṃ ahirikena kākasūrena dhaṃsinā pakkhandinā pagabbhena saṅkiliṭṭhena jīvitaṃ; hirimatā ca dujjīvaṃ niccaṃ sucigavesinā alīnenāpagabbhena 1- suddhājīvena passatāti. Tattha "ahirikenāti: chinnahirottappakena. Evarūpena hi amātarameva "mātā meti apitādayo eva "pitā metiādinā nayena vatvā ekavīsatividhāya anesanāya patiṭṭhāya sukhena jīvituṃ sakkā. Kākasūrenāti: sūrakākasadisena. Yathā hi sūrakāko kulagharesu @Footnote: 1. Sī. Yu. alīnenappagabbhena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.

Yāguādīni gaṇhitukāmo bhittiādīsu nisīditvā attano olokanabhāvaṃ ñatvā anolokento 1- viya aññāvihitako viya niddāyanto viya ca hutvā manussānaṃ pamādaṃ sallakkhetvā anupatitvā, "susūti vadantesu yeva, bhājanato mukhapuraṃ gahetvā palāyati; evameva ahirikapuggalopi bhikkhūhi saddhiṃ gāmaṃ pavisitvā yāgubhattaṭṭhānādīni vavaṭṭhapeti, tattha bhikkhū piṇḍāya caritvā yāpanamattaṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā paccavekkhantā yāguṃ pivitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontā sajjhāyanti āsanasālaṃ sammajjanti; ayaṃ pana kiñci akatvā gāmābhimukhova hoti, so bhikkhūhi "passathimanti olokiyamānopi anolokento viya aññāvihito viya niddāyanto viya gaṇṭhikaṃ paṭimuñcanto viya cīvaraṃ saṃvidahanto viya hutvā "asukaṃ nāma me kammaṃ atthīti vadanto uṭṭhāyāsanā gāmaṃ pavisitvā pāto vavaṭṭhāpitesu gehesu aññataraṃ gehaṃ upasaṅkamitvā, gharamānusakesu thokaṃ kavāṭaṃ pidhāya dvāre nisīditvā kantantesupi, ekena hatthena kavāṭaṃ paṇāmetvā anto pavisati; atha naṃ disvā akāmakāpi āsane nisīdāpetvā yāguādīsu yaṃ atthi taṃ denti; so yāvadatthaṃ bhuñjitvā avasesaṃ pattena ādāya pakkamati; ayaṃ kākasūro nāma; evarūpena ahirikena sujīvanti attho. Dhaṃsināti: "asukatthero nāma appicchotiādīni vadantesu, "kiṃ pana mayaṃpi na appicchātiādinā vacanena paresaṃ guṇadhaṃsanatāya dhaṃsinā. Tathārūpassa hi vacanaṃ sutvā "ayaṃpi appicchatādiguṇayuttoti @Footnote: 1. Sī. olokento.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.

Maññamānā manussā dātabbaṃ maññanti. So pana tato paṭṭhāya viññupurisānaṃ cittaṃ ārādhetuṃ asakkonto tamhāpi lābhā parihāyati. Evaṃ dhaṃsī puggalo attanopi parassāpi lābhaṃ nāsetiyeva. Pakkhandināti: pakkhandacārinā paresaṃ kiccāni attano kiccāni viya dassentena. Pātova bhikkhūsu cetiyaṅgaṇādīsu vattaṃ katvā kammaṭṭhānamanasikārena thokaṃ nisīditvā uṭṭhāya gāmaṃ piṇḍāya pavisantesu, mukhaṃ dhovitvā paṇḍukāsāvapārupanaakkhiañjanasīsamakkhanādīhi attabhāvaṃ maṇḍetvā sammajjanto viya dve tayo sammajjanīpahāre datvā dvārakoṭṭhakābhimukho hoti; manussā pātova "cetiyaṃ vandissāma mālāpūjaṃ karissāmāti āgatā taṃ disvā "ayaṃ vihāro imaṃ daharaṃ nissāya paṭijagganaṃ labhati, imaṃ mā pamajjitthāti vatvā tassa dātabbaṃ maññanti. Evarūpena pakkhandinā sujīvaṃ. Pagabbhenāti: kāyapāgabbhiyādīhi samannāgatena. Saṅkiliṭṭhena jīvitanti: evaṃ jīvitaṃ kappetvā jīvantena hi puggalena saṅkiliṭṭhena hutvā jīvitaṃ nāma hoti. Taṃ dujjīvitaṃ pāpajīvitamevāti attho. Hirimatā cāti: hirottappasampannena puggalena dujjīvaṃ. So hi amātādayo "mātā metiādīni avatvā adhammike paccaye gūthaṃ viya jigucchanto dhammena samena pariyesanto sapadānaṃ piṇḍāya caritvā jīvitaṃ kappento lūkhajīvitaṃ jīvatīti attho. Sucigavesināti: sucīni kāyakammādīni gavesantena. Alīnenāti: jīvitavuttiyā alīnena. Suddhājīvena passatāti: evarūpo hi puggalo suddhājīvo nāma

--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.

Hoti, tena evaṃ suddhājīvena tameva suddhājīvaṃ sārato passatā lūkhajīvitavasena dujjīvaṃ hotīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Cūḷasāribhikkhuvatthu. ----------- 7. Pañcaupāsakavatthu. (187) "yo pāṇamatimāpetīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañca upāsake ārabbha kathesi. Tesu hi eko pāṇātipātāveramaṇīsikkhāpadameva rakkhati. Itare itarāni. Te ekadivasaṃ "ahaṃ dukkaraṃ karomi, durakkhaṃ rakkhāmīti vivādāpannā satthu santikaṃ gantvā vanditvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ekasīlaṃpi kaniṭṭhakaṃ akatvā "sabbāneva durakkhānīti vatvā imā gāthā abhāsi "yo pāṇamatimāpeti, musāvādañca bhāsati, loke adinnaṃ ādiyati, paradārañca gacchati, surāmerayapānañca yo naro anuyuñjati: idhevameso lokasmiṃ mūlaṃ khanati attano. Evaṃ bho purisa jānāhi `pāpadhammā asaññatā' mā taṃ lobho adhammo ca ciraṃ dukkhāya randhayunti. Tattha "yo pāṇamatimāpetīti: sāhatthikādīsu chasu payogesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.

Ekappayogenāpi parassa jīvitindriyaṃ upacchindati. Musāvādanti: paresaṃ atthabhañjanakaṃ musāvādañca bhāsati. Loke adinnaṃ ādiyatīti: imasmiṃ sattaloke theyyāvahārādīsu ekenāpi avahārena parapariggahitaṃ ādiyati. Paradārañca gacchatīti: parassa rakkhitagopitesu bhaṇḍesu aparajjhanto uppathacāraṃ carati. Surāmerayapānanti: yassa kassaci 1- surāya ceva merayassa ca pānaṃ. Anuyuñjatīti: sevati bahulīkaroti. Mūlaṃ khanatīti: tiṭṭhatu paraloko, eso pana idha lokasmiṃyeva, yena khettavatthuādinā mūlena patiṭṭhaheyya; taṃpi aṭṭhapetvā vā vissajjetvā vā suraṃ pivanto attano mūlaṃ khanati anātho kapaṇo hutvā vicarati. Evaṃ bhoti: pañcadussīlakammakārakaṃ puggalaṃ ālapati. Pāpadhammāti: lāmakadhammā. Asaññatāti: kāyasaññamādivirahitā. Acetasātipi pāṭho. Acittakāti attho. Lobho adhammo cāti; lobho ceva doso ca. Ubhayaṃpi hetaṃ akusalameva. 2- Ciraṃ dukkhāya randhayunti: ciraṃ kālaṃ nirayadukkhādīnaṃ atthāya ete dhammā mā ghātentu mā maddantūti attho. Desanāvasāne te pañca upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Sampattānaṃpi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Pañcaupāsakavatthu. ------- @Footnote: 1. "yāya kāyacīti yuttataraṃ. itthīliṅgikassa padassa anantaraṃ ṭhapitattā @yambhavissati bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā so na bhavissatīti nidassanaṃ. @2. Sī. Yu. akusalamūlaṭṭhena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.

8. Tissadaharavatthu. (188) "dadāti ve yathāsaddhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto tissadaharaṃ nāma ārabbha kathesi. So kira "anāthapiṇḍikassa gahapatino visākhāya upāsikāyāti pañcannaṃpi ariyasāvakakoṭīnaṃ dānaṃ nindanto vicari, asadisadānaṃpi nindiyeva, tesaṃ dānagge sītalaṃ labhitvā "sītalanti nindati, uṇhaṃ labhitvā "uṇhanti nindati, appaṃ dentepi "kiṃ ime appamattakaṃ dentīti nindati, bahuṃ dentepi "imesaṃ gehe ṭhapanaṭṭhānaṃ maññe natthi, nanu nāma bhikkhūnaṃ yāpanamattaṃ dātabbaṃ, ettakaṃ yāgubhattaṃ niratthakameva vipajjatīti nindati; attano pana ñātake ārabbha "aho amhākaṃ ñātakānaṃ gehaṃ catūhi disāhi āgatānaṃ bhikkhūnaṃ opānabhūtantiādīni vatvā pasaṃsaṃ pavatteti. So panekassa dovārikassa putto janapadaṃ vicarantehi vaḍḍhakīhi saddhiṃ vicaranto sāvatthiṃ patvā pabbajito. Atha naṃ bhikkhū evaṃ manussānaṃ dānāni nindantaṃ disvā "pariggahissāma 1- nanti cintetvā "āvuso tava ñātakā kahaṃ vasantīti pucchitvā "asukagāme nāmāti sutvā katipaye dahare pesesuṃ. Te tattha gantvā gāmavāsikehi āsanasālāya nisīdāpetvā katasakkārā pucchiṃsu "imamhā gāmā nikkhamitvā pabbajito tisso nāma daharo atthi? tassa katame ñātakāti. Manussā "idha kulagehato nikkhamitvā @Footnote: 1. pariggaṇhissāmātipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.

Pabbajitadārako natthi: kannu kho ime vadantīti cintetvā "bhante eko dovārikaputto vaḍḍhakīhi saddhiṃ vicaritvā pabbajitoti suṇoma, taṃ sandhāya vadetha maññeti āhaṃsu. Daharabhikkhū tassa tattha issaraññātakānaṃ abhāvaṃ ñatvā sāvatthiṃ gantvā "akāraṇameva bhante tisso vilapanto vicaratīti taṃ pavattiṃ bhikkhūnaṃ ārocesuṃ. Bhikkhūpi tathāgatassa ārocesuṃ. Satthā "na bhikkhave idāneva esa vikatthanto vicarati; pubbepi vikatthako ahosīti vatvā, bhikkhūhi yācito atītaṃ āharitvā "bahuṃpi so vikattheyya aññaṃ janapadaṃ gato. Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakāti imaṃ kaṭāhakajātakaṃ 1- vitthāretvā "bhikkhave yo hi puggalo parehi appe vā bahuke vā lūkhe vā paṇīte vā dinne aññesaṃ vā datvā attano adinne maṅku hoti; tassa jhānaṃ vā vipassanā vā maggaphalāni vā na uppajjantīti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "dadāti ve yathāsaddhaṃ yathāpasādanaṃ jano; tattha yo maṅkuto hoti paresaṃ pānabhojane, na so divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati. Yassa cetaṃ samucchinnaṃ mūlaghacchaṃ 2- samūhataṃ, sa ve divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchatīti. @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/40. tadaṭṭhakathā. 2/326. 2. mūlaghaccantipi pāṭho.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.

Tattha "dadāti ve yathāsaddhanti: lūkhappaṇītādīsu yaṅkiñci dento jano yathāsaddhaṃ attano saddhānurūpameva deti. Yathāpasādananti: theranavādīsu cassa yasmiṃ yasmiṃ pasādo uppajjati, tassa dento yathāpasādanaṃ attano pasādānurūpameva deti. Tatthāti: tasmiṃ parassa dāne "mayā appaṃ laddhaṃ, lūkhaṃ laddhanti maṅkubhāvaṃ āpajjati. Samādhinti: so puggalo divā vā rattiṃ vā upacārappanāvasena vā maggaphalavasena vā samādhiṃ nādhigacchati. Yassa cetanti: yassa puggalassa etaṃ etesu ṭhānesu maṅkubhāva- saṅkhātaṃ akusalaṃ samucchinnaṃ mūlaghacchaṃ katvā arahattamaggañāṇena samūhataṃ. So vuttappakāraṃ samādhiṃ adhigacchatīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Tissadaharavatthu. ------ 9. Pañcaupāsakavatthu. (189) "natthi rāgasamo aggīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañca upāsake ārabbha kathesi. Te kira dhammaṃ sotukāmā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Buddhānañca "ayaṃ khattiyo ayaṃ brāhmaṇo ayaṃ aḍḍho ayaṃ duggato, imassa uḷāraṃ katvā dhammaṃ desissāmi, imassa noti cittaṃ na uppajjati. Yaṅkañci ārabbha dhammaṃ desento

--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.

Dhammagāravaṃ purakkhatvā ākāsagaṅgaṃ otārento viya deseti. Evaṃ desentassa pana tathāgatassa santike nisinnānaṃ tesaṃ eko nisinnakova niddāyi, eko aṅguliyā bhūmiṃ vilikhanto 1- nisīdi, eko rukkhaṃ cālento nisīdi, eko ākāsaṃ ullokento nisīdi, eko pana sakkaccaṃ dhammaṃ assosi. Ānandatthero satthāraṃ vījamāno tesaṃ ākāraṃ olokento satthāraṃ āha "bhante tumhe imesaṃ mahāmeghagajjitaṃ gajjantā dhammaṃ desetha, ete pana tumhesu dhammaṃ kathentesu, idañcidañca karontā nisinnāti. "ānanda tvaṃ ete na jānāsīti. "āma na jānāmi bhanteti. "etesu hi yo esa niddāyanto nisinno, esa pañca jātisatāni sappayoniyaṃ nibbattitvā bhogesu sīsaṃ ṭhapetvā niddāyi, idānipissa niddāya titti natthi, nāssa kaṇṇaṃ mama saddo pavisatīti. "kiṃ pana bhante paṭipāṭiyā kathetha udāhu antarantarāti. "ānanda etassa hi kālena manussattaṃ kālena devattaṃ kālena nāgattanti evaṃ antarantarā upapajjantassa 2- upapattiyo sabbaññutañāṇenāpi na sakkā paricchindituṃ, paṭipāṭiyā panesa pañca jātisatāni nāgayoniyaṃ nibbattitvā niddāyantopi niddāya atittoyeva, aṅguliyā bhūmiṃ vilikhanto nisinnapurisopi paṭipāṭiyā pañca jātisatāni gaṇḍupādayoniyaṃ nibbattitvā bhūmiṃ khani, idānipi pubbāciṇṇavasena bhūmiṃ vilikhantova mama saddaṃ na suṇāti, esa rukkhaṃ cālento nisinnapurisopi paṭipāṭiyā pañca @Footnote: 1. Sī. Yu. khaṇanto. 2. Ma. Sī. Yu. uppajjantassa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.

Jātisatāni makkaṭayoniyaṃ nibbatti, idānipi pubbāciṇṇavasena rukkhaṃ cāletiyeva. Nāssa kaṇṇaṃ mama saddo pavisati, esa ākāsaṃ ullokento nisinnabrāhmaṇopi paṭipāṭiyā pañca jātisatāni nakkhattapāṭhako hutvā nibbatti, idānipi pubbāciṇṇavasena ajjāpi ākāsameva ulloketi, nāssa kaṇṇaṃ mama saddo pavisati, esa sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanto nisinnabrāhmaṇo pana paṭipāṭiyā pañca jātisatāni tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū mantajjhāyakabrāhmaṇo hutvā nibbatti, idānipi mantaṃ saṃsandanto viya sakkaccaṃ suṇātīti. "bhante tumhākaṃ dhammadesanā chaviādīni chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati; kasmā ime, tumhesupi dhammaṃ desentesu, sakkaccaṃ na suṇantīti. "ānanda mama dhammo sussavaniyoti saññaṃ karosi maññeti. "kiṃ pana bhante dussavaniyoti. "āma ānandāti. "kasmā bhanteti. "ānanda buddhoti vā dhammoti vā saṅghoti vā padaṃ imehi sattehi anekesupi kappasatasahassesu assutapubbaṃ; tasmā imaṃ 1- dhammaṃ sotuṃ na sakkonti; anamatagge pana saṃsāre ime sattā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃyeva suṇantā āgatā; tasmā surāpānakeḷimaṇḍalādīsu gāyantā naccantā caranti, dhammaṃ sotuṃ na sakkontīti. "kiṃ nissāya panete na sakkonti bhanteti. Athassa satthā "ānanda rāgaṃ nissāya dosaṃ nissāya mohaṃ nissāya taṇhaṃ nissāya na sakkonti; rāgaggisadiso aggi nāma natthi, yo chārikaṃpi 2- adassetvā satte dahati; kiñcāpi hi @Footnote: 1. "imeti padena bhavitabbaṃ. 2. Sī. Yu.so chārikaṃpi asesetvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.

Sattasuriyapātubhāvaṃ nissāya uppanno kappavināsako aggipi kiñci anavasesetvā lokaṃ dahati, so pana kadāciyeva dahati; rāgaggino adahanakālo nāma natthi; tasmā rāgasamo vā aggi dosasamo vā gaho mohasamaṃ vā jālaṃ taṇhāsamā vā nadī nāma natthīti vatvā imaṃ gāthamāha "natthi rāgasamo aggi, natthi dosasamo gaho, natthi mohasamaṃ jālaṃ, natthi taṇhāsamā nadīti. Tattha "rāgasamoti: dhūmādīsu kiñci adassetvā antoyeva uṭṭhāya jhāyanavasena rāgena samo aggi nāma natthi. Dosasamoti: yakkhaggahaajagaraggahakumbhīlaggahādayo ekasmiṃyeva attabhāve gaṇhituṃ sakkonti, dosaggaho pana ekantameva gaṇhātīti dosena samo gaho nāma natthi. Mohasamaṃ jālanti: onaddhana pariyonaddhanatthena pana mohena samaṃ jālaṃ nāma natthi. Taṇhāsamāti: gaṅgādīnaṃ nadīnaṃ puṇṇakālopi ūnakālopi sukkhakālopi paññāyati, taṇhāya pana puṇṇakālo vā sukkhakālo vā natthi, niccaṃ ūnāva paññāyatīti duppūraṇatthena taṇhāya samā nadī nāma natthīti attho. Desanāvasāne so sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanto upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sampattānaṃpi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Pañcaupāsakavatthu. --------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.

10. Meṇḍakaseṭṭhivatthu. (190) "sudassaṃ vajjamaññesanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bhaddiyaṃ nissāya jātiyāvane viharanto meṇḍakaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Satthā kira aṅguttarāpathesu 1- cārikaṃ caranto "meṇḍakaseṭṭhino ca bhariyāya cassa candapadumāya puttassa ca dhanañjayaseṭṭhino suṇisāya ca sumanadeviyā nattāya ca visākhāya dāsassa ca puṇṇassāti imesaṃ sotāpattiphalūpanissayaṃ disvā bhaddiyanagaraṃ gantvā jātiyāvane vihāsi. Meṇḍakaseṭṭhī satthu āgamanaṃ assosi. "kasmā panesa meṇḍakaseṭṭhī nāma jātoti. Tassa kira pacchimagehe aṭṭhakarīsamatte ṭhāne hatthiassausabhappamāṇā suvaṇṇameṇḍakā paṭhaviṃ bhinditvā piṭṭhiyā piṭṭhiṃ paharamānā uṭṭhahiṃsu. Tesaṃ mukhesu pañcavaṇṇānaṃ suttānaṃ geṇḍukā pakkhittā honti. Sappitelamadhuphāṇitādīhi vā vatthacchādanahiraññasuvaṇṇādīhi vā atthe sati tesaṃ mukhato geṇḍukaṃ apanenti. Ekassāpi meṇḍakassa mukhato jambudīpavāsīnaṃ pahonakaṃ sappitelamadhuphāṇitavatthacchādanahiraññasuvaṇṇaṃ nikkhami. Tato paṭṭhāya "meṇḍakaseṭṭhīti paññāyati. "kiṃ panassa pubbakammanti. Vipassibuddhakāle kira esa avarojassa nāma kuṭumbikassa bhāgineyyo mātulena samānanāmo avarojo nāma ahosi. Athassa mātulo satthu gandhakuṭiṃ kātuṃ ārabhi. @Footnote: 1. Sī. Yu. aṅguttarāpesu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.

So tassa santikaṃ gantvā "mātula ubhopi saheva karomāti vatvā "ahaṃ aññehi saddhiṃ asādhāraṇaṃ ekakova karissāmīti tena paṭikkhittakāle "imasmiṃ ṭhāne gandhakuṭiyā katāya imasmiṃ nāma 1- ṭhāne kuñjarasālaṃ nāma laddhuṃ vaṭṭatīti cintetvā araññato dabbasambhāre āharāpetvā "ekaṃ thambhaṃ suvaṇṇakhacitaṃ ekaṃ rajatakhacitaṃ ekaṃ maṇikhacitanti evaṃ thambhe 2- tulāsaṅghāṭadvārakavāṭavātapāna- gopānasicchadaniṭṭhakā sabbāpi suvaṇṇādikhacitāva kāretvā gandhakuṭiyā sammukhaṭṭhāne tathāgatassa sattaratanamayaṃ kuñjarasālaṃ kāresi. Tassā upari ghanarattasuvaṇṇaphalikapavāḷamayā tisso sikharathūpiyo ahesuṃ. Kuñjarasālāya majjhaṭṭhāne ratanamaṇḍapaṃ kāresi, dhammāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Tassa ghanarattasuṇṇamayā pādā ahesuṃ, tathā catasso aṭaniyo, cattāro pana suvaṇṇameṇḍake kāretvā āsanassa catunnaṃ pādānaṃ heṭṭhā ṭhapesi, dve meṇḍake kāretvā pādapīṭhakāya heṭṭhā ṭhapesi, cha suvaṇṇameṇḍake kāretvā maṇḍapaṃ parikkhipanto ṭhapesi; dhammāsanaṃ paṭhamaṃ suttamayehi rajjukehi vāyāpetvā majjhe suvaṇṇasuttamayehi upari muttāmayehi 3- vāyāpesi; tassa candanamayo apassayo ahosi. Evaṃ kuñjarasālaṃ niṭṭhāpetvā sālamahaṃ karonto aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassehi saddhiṃ satthāraṃ nimantetvā cattāro māse dānaṃ adāsi. Osānadivase ticīvaraṃ adāsi. Tattha saṅghanavakassa sahassagghanikaṃ pāpuṇi. @Footnote: 1. Sī. Yu. "nāmāti natthi. 2. Sī. Yu. thambha tulā.... @3. Sī. Yu. rajatamayehi suttehi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.

Evaṃ vipassibuddhakāle puññakammaṃ katvā tato cuto devesu ca manussesu ca saṃsaranto imasmiṃ bhaddakappe bārāṇasiyaṃ mahābhoge seṭṭhikule nibbattitvā bārāṇasīseṭṭhī nāma ahosi. Ekadivasaṃ rājupaṭṭhānaṃ gacchanto purohitaṃ disvā "kiṃ ācariya nakkhattamuhuttaṃ upadhārethāti āha. "āma upadhāremi, kiṃ aññaṃ amhākaṃ kammanti. "tenahi kīdisaṃ janapadacārittanti. "ekaṃ bhayaṃ bhavissatīti. "kiṃ bhayaṃ nāmāti. "../../bdpicture/chātakabhayaṃ seṭṭhīti. "kadā bhavissatīti. "ito tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayenāti. Taṃ sutvā seṭṭhī bahuṃ kasikammaṃ kāretvā gehe vijjamānadhanenāpi dhaññameva gahetvā aḍḍhaterasāni koṭṭhasatāni kāretvā sabbakoṭṭhe vihīnaṃ pūresi. Koṭṭhesu appahontesu, cāṭiādīni pūretvā avasesaṃ bhūmiyaṃ āvāṭaṃ 1- katvā nikhani. Nidhānāvasesaṃ mattikāya saddhiṃ madditvā bhittiyo limpāpesi. So aparena samayena, chātakabhaye sampatte, yathānikkhittaṃ dhaññaṃ paribhuñjanto, koṭṭhesu ca cāṭiādīsu ca nikkhittadhaññe parikkhīṇe, parijane pakkosāpetvā āha "gacchatha tātā, pabbataṃ pavisitvā jīvantā subhikkhakāle mama santikaṃ āgantukāmā āgacchatha, no ce, 2- tattheva jīvathāti. Te tathā akaṃsu. Tassa pana santike veyyāvaccakaro eko puṇṇo nāma dāso ohīyi. "tena saddhiṃ seṭṭhī seṭṭhijāyā seṭṭhiputto seṭṭhisuṇisāti pañceva janā ahesuṃ. Te, bhūmiyaṃ āvāṭesu nihitadhaññepi parikkhīṇe, bhittimattikaṃ pātetvā temetvā tato laddhadhaññena @Footnote: 1. Sī. Yu. āvāṭe. 2. Sī. Yu. anāgantukāmā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.

Yāpayiṃsu. Athassa jāyā, chātake avattharante, mattikāya khīyamānāya, bhittipadesesu 1- avasiṭṭhamattikaṃ pātetvā temetvā aḍḍhāḷhakamatte vīhī labhitvā koṭṭetvā ekaṃ taṇḍulanāḷiṃ gahetvā "../../bdpicture/chātakakāle bahū corā hontīti corabhayena ekasmiṃ kuṭe pakkhipitvā pidahitvā bhūmiyaṃ nikkhanitvā ṭhapesi. Atha naṃ seṭṭhī rājupaṭṭhānato āgantvā āha "bhadde chātomhi, atthi kiñcīti. Sā vijjamānaṃ "natthīti avatvā "sāmi ekā taṇḍulanāḷī atthīti āha. "kahaṃ sāti. "corabhayena me nikhanitvā ṭhapitāti. "tenahi naṃ uddharitvā kiñci pacāhīti. "sace yāguṃ pacissāmi, dve vāre bhavissati: sace bhattaṃ pacissāmi, ekavārameva bhavissati; kiṃ pacāmi sāmīti. "amhākaṃ añño paccayo natthi, bhattaṃ bhuñjitvāva marissāma, bhattameva pacāhīti. Sā bhattaṃ pacitvā pañca koṭṭhāse katvā seṭṭhino bhattakoṭṭhāsaṃ vaḍḍhetvā purato ṭhapesi. Tasmiṃ khaṇe gandhamādana- pabbate eko paccekabuddho samāpattito vuṭṭhahi. Antosamāpattiyaṃ kira samāpattiphalena jighacchā na bādhati, samāpattivuṭṭhitānaṃ pana balavatī hutvā udarapaṭalaṃ ḍahantī viya uppajjati; tasmā te labhanaṭṭhānaṃ oloketvā gacchanti. Taṃ divasañca tesaṃ dānaṃ datvā senāpatiṭṭhānādīsu aññataraṃ sampattiṃ labhanti; tasmā sopi dibbena cakkhunā olokento "sakalajambudīpe chātakabhayaṃ uppannaṃ, seṭṭhigehe ca pañcannaṃ janānaṃ nāḷikodanova pakko; saddhā nu kho @Footnote: 1. Sī. bhittipādāyeva. Yu. bhittipādesu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.

Ete sakkhissanti vā mama saṅgahaṃ kātunti tesaṃ saddhabhāvañca saṅgahaṃ kātuṃ samatthabhāvañca disvā pattacīvaramādāya gantvā seṭṭhissa purato dvāre ṭhitameva attānaṃ dassesi. So taṃ disvāva pasannacitto "pubbepi mayā dānassa adinnattā evarūpaṃ chātakaṃ diṭṭhaṃ, idaṃ kho pana bhattaṃ maṃ ekadivasaññeva rakkheyya, ayyassa pana dinnaṃ anekāsu kappakoṭīsu mama 1- hitāvahaṃ bhavissatīti taṃ bhattapātiṃ apanetvā paccekabuddhaṃ upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā gehaṃ pavesetvā āsane nisinnassa pāde dhovitvā suvaṇṇapīṭhe ṭhapetvā taṃ bhattapātiṃ ādāya paccekabuddhassa patte okiri. Upaḍḍhāvasese bhatte [2]- paccekabuddho hatthena pattaṃ pidahi. Atha naṃ "bhante ekāya taṇḍulanāḷiyā pañcannaṃ janānaṃ pakkaodanassa ayaṃ eko koṭṭhāso, imaṃ dvidhā kātuṃ na sakkā, mā mayhaṃ idha loke saṅgahaṃ karotha, niravasesaṃ dātukāmomhīti vatvā sabbaṃ bhattamadāsi, datvā ca pana patthanaṃ ṭhapesi "mā bhante puna nibbattaṭṭhāne evarūpaṃ chātakabhayaṃ addasaṃ, ito paṭṭhāya sakalajambudīpavāsīnaṃ vījabhattaṃ dātuṃ samattho bhaveyyaṃ, sahatthena kammaṃ katvā jīvitaṃ na kappeyyaṃ, aḍḍhaterasakoṭṭhasatāni sodhāpetvā sīsaṃ nahāyitvā tesaṃ dvāre nisīditvā uddhaṃ olokitakkhaṇeyeva me rattasālidhārā patitvā sabbakoṭṭhe pūreyyuṃ, nibbattanibbattaṭṭhāne ca me ayameva bhariyā, ayameva putto, ayameva suṇisā, ayameva dāso @Footnote: 1. Yu. "mamāti natthi, 2. Sī. Yu. etthantare "dinneti dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.

Hotūti. Bhariyāpissa "mama sāmike jighacchāya pīḷiyamāne, na sakkā mayā bhuñjitunti cintetvā attano koṭṭhāsaṃ paccekabuddhassa datvā patthanaṃ ṭhapesi "bhante ito paṭṭhāya nibbattaṭṭhāne evarūpaṃ chātakabhayaṃ na passeyyaṃ, bhattathālikaṃ 1- purato katvā sakalajambudīpavāsīnaṃ bhattaṃ dentiyāpi ca me, yāva na uṭṭhahāmi; tāva gahitaggahitaṭṭhānaṃ pūritameva hotu, ayameva sāmiko, ayameva putto, ayameva suṇisā, ayameva dāso hotūti. Puttopissa attano koṭṭhāsaṃ paccekabuddhassa datvā patthanaṃ ṭhapesi "ito paṭṭhāya evarūpaṃ chātakabhayaṃ na passeyyaṃ, ekañca me sahassatthavikaṃ gahetvā sakalajambudīpavāsīnaṃ kahāpaṇaṃ dentassāpi, ayaṃ thavikā paripuṇṇā va hotu, imeyeva me mātāpitaro hontu, ayaṃ bhariyā, ayaṃ dāsoti. Suṇisāpissa attano koṭṭhāsaṃ paccekabuddhassa datvā patthanaṃ ṭhapesi "ito paṭṭhāya evarūpaṃ chātakabhayaṃ na passeyyaṃ, ekañca me dhaññapiṭakaṃ purato ṭhapetvā sakalajambudīpavāsīnaṃ vījabhattaṃ dentiyāpi, khīṇabhāvo mā paññāyittha, imeyeva sassusassurā hontu, ayameva sāmiko, ayameva dāsoti. Dāsopissa attano koṭṭhāsaṃ paccekabuddhassa datvā patthanaṃ ṭhapesi "ito paṭṭhāya evarūpaṃ chātakabhayaṃ na passeyyaṃ, sabbe ime sāmikā hontu, kasantassa ca me, `ito tisso eto tisso majjhe ekāti dāruambaṇamattā satta sitāyo gacchantūti. So taṃ divasaṃ senāpatiṭṭhānaṃ paṭṭhetvā laddhuṃ samatthova, sāmikesu pana sinehena "imeyeva me @Footnote: 1. Sī. Yu. āḷhakathālikaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.

Sāmikā hontūti patthanaṃ ṭhapesi. Paccekabuddho sabbesaṃpi vacanāvasāne "evaṃ hotūti vatvā paccekabuddhagāthāhi anumodanaṃ katvā "mayā imesaṃ cittaṃ pasādetuṃ vaṭṭatīti cintetvā "yāva gandhamādanapabbatā ime janā maṃ passantūti adhiṭṭhahitvā pakkāmi. Tepi olokentāva aṭṭhaṃsu. So gantvā taṃ bhattaṃ pañcahi paccekabuddhasatehi saddhiṃ saṃvibhaji. Taṃ tassānubhāvena sabbesaṃ pahosi. Tepi olokentāva aṭṭhaṃsu. Atikkante pana majjhantike, seṭṭhibhariyā ukkhaliṃ dhovitvā pidahitvā ṭhapesi. Seṭṭhīpi jighacchāya pīḷito nipajjitvā niddaṃ okkami. So sāyaṇhasamaye pabujjhitvā bhariyaṃ āha "bhadde ativiya chātomhi, atthi nu kho ukkhaliyā tale jhāmakasitthānīti. Sā dhovitvā ukkhaliyā ṭhapitabhāvaṃ jānantīpi "natthīti avatvā "ukkhaliṃ vivaritvā ācikkhissāmīti uṭṭhāya ukkhaliyā mūlaṃ gantvā ukkhaliṃ vivari. Tāvadeva sumanamakulasadisavaṇṇassa bhattassa pūrā ukkhali pidhānaṃ ukkhipitvā aṭṭhāsi. Sā taṃ disvā pītiyā phuṭṭhasarīrā seṭṭhiṃ āha "uṭṭhehi sāmi, ahaṃ ukkhaliṃ dhovitvā pidahiṃ, sā panesā sumanamakulasadisavaṇṇassa bhattassa pūrā, puññāni nāma kattabbarūpāni, dānaṃ nāma dātabbayuttakaṃ; uṭṭhehi sāmi, bhuñjassūti. Sā dvinnaṃ pitāputtānaṃ bhattaṃ adāsi. Tesu bhuñjitvā uṭṭhitesu suṇisāya saddhiṃ nisīditvā bhuñjitvā puṇṇassa bhattaṃ adāsi. Gahitaggahitaṭṭhānaṃ na khīyati. Kaṭacchunā sakiṃ gahitaṭṭhānameva paññāyati. Taṃ divasameva koṭṭhādayo pubbe pūritaniyāmeneva puna pūriṃsu. "seṭṭhissa gehe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.

Bhattaṃ uppannaṃ, vījabhattehi atthikā āgantvā gaṇhantūti nagare ghosanaṃ kāresi. Manussā tassa gehato vījabhattaṃ gaṇhiṃsu. Sakalajambudīpavāsinopi taṃ nissāya jīvitaṃ labhiṃsuyeva. So tato cuto devaloke nibbattitvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde bhaddiyanagare seṭṭhikule nibbatti. Bhariyāpissa mahābhogakule nibbattitvā vayappattā tasseva gehaṃ agamāsi. Tassa pubbakammaṃ nissāya pacchāgehe vuttappakārā meṇḍakā uṭṭhahiṃsu. Puttopi nesaṃ puttova, suṇisā suṇisāva, dāso dāsova ahosi. Athekadivasaṃ seṭṭhī attano puññaṃ vīmaṃsitukāmo aḍḍhaterasāni koṭṭhasatāni 1- sodhāpetvā sīsaṃ nahāto dvāre nisīditvā uddhaṃ ullokesi. Sabbānipi vuttappakārānaṃ rattasālīnaṃ pūriṃsu. So sesānaṃpi puññāni vīmaṃsitukāmo bhariyañca puttādayo ca "tumhākaṃpi puññāni vīmaṃsathāti āha. Athassa bhariyā sabbālaṅkārehi 2- alaṅkaritvā, mahājanassa passantasseva, taṇḍule mināpetvā tehi bhattaṃ pacāpetvā dvārakoṭṭhake paññattāsane nisīditvā suvaṇṇakaṭacchuṃ ādāya "bhattena atthikā āgacchantūti ghosāpetvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni 3- pūretvā adāsi. Sakaladivasampi dentiyā kaṭacchunā gahitaṭṭhānameva paññāyi. Tassā pana purimabuddhānaṃpi bhikkhusaṅghassa vāmahatthena ukkhaliṃ dakkhiṇahatthena kaṭacchuṃ gahetvā evameva patte pūretvā bhattassa dinnattā vāmahatthatalaṃ pūretvā @Footnote: 1. Sī. Yu. koṭṭhāgārāni. 2. Sī. Yu. sabbālaṅkāraṃ. @3. Ma. Sī. Yu. upanītabhājanāni.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.

Padumalakkhaṇaṃ nibbatti, dakkhiṇahatthatalaṃ pūretvā candalakkhaṇaṃ nibbatti. Yasmā pana dhamakarakaṃ ādāya bhikkhusaṅghassa udakaṃ parissāvetvā dadamānā aparāparaṃ vicari; tenassā dakkhiṇapādatalaṃ pūretvā candalakkhaṇaṃ nibbatti, vāmapādatalaṃ pūretvā padumalakkhaṇaṃ nibbatti. Tassā 1- iminā kāraṇena "candapadumāti nāmaṃ kariṃsu. Puttopissa sīsaṃ nahāto sahassatthavikaṃ ādāya "kahāpaṇehi atthikā āgacchantūti vatvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni pūretvā adāsi. Thavikāya kahāpaṇasahassaṃ ahosiyeva. Suṇisāpissa sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā vīhipiṭakaṃ ādāya ākāsaṅgaṇe nisinnā "vījabhattena atthikā āgacchantūti vatvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni pūretvā adāsi. Piṭakaṃ yathāpūritameva ahosi. Dāsopissa sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā 2- suvaṇṇayuge suvaṇṇayottehi goṇe yojetvā suvaṇṇapatodayaṭṭhiṃ ādāya goṇānaṃ gandhapañcaṅgulikāni datvā visāṇesu suvaṇṇakosake paṭimuñcitvā khettaṃ gantvā pājesi. "ito tisso eto tisso majjhe ekāti satta sitā bhijjitvā agamaṃsu. Jambudīpavāsino bhattavījahiraññasuvaṇṇādīsu yathārucitaṃ seṭṭhigehatoyeva gaṇhiṃsu. Evaṃ mahānubhāvo seṭṭhī "satthā kira āgatoti sutvā "satthu paccuggamanaṃ karissāmīti nikkhamanto antarāmagge titthiye disvā, tehi "kasmā tvaṃ gahapati kiriyavādo samāno akiriyavādassa samaṇassa gotamassa santikaṃ gacchasīti nivāriyamānopi tesaṃ vacanaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. tasmā. 2. pamādalikhitaṃ maññe. idha `sīsaṃ nahātoti likhitabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.

Anādayitvāva gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Athassa satthā anupubbīkathaṃ kathesi. So desanāvasāne sotāpattiphalaṃ patvā satthu titthiyehi avaṇṇaṃ vatvā attano nivāritabhāvaṃ ārocesi. Atha naṃ satthā "gahapati ime sattā nāma mahantaṃpi attano dosaṃ na passanti, avijjamānaṃpi paresaṃ dosaṃ vijjamānakaṃ katvā tattha tattha bhusaṃ viya opunantīti vatvā imaṃ gāthamāha "sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ; paresaṃ hi so vajjāni opunāti yathā bhusaṃ, attano pana chādeti kaliṃva kitavā saṭhoti. Tattha "sudassanti; parassa aṇumattaṃpi vajjaṃ khalitaṃ sudassaṃ sukheneva passituṃ sakkā, attano pana atimahantaṃpi duddasaṃ. Paresaṃ hīti: teneva kāraṇena so puggalo saṅghamajjhādīsu paresaṃ vajjāni uccaṭṭhāne ṭhatvā bhusaṃ opunanto viya opunāti. Kaliṃva kitavā saṭhoti ettha sakuṇesu aparajjhanavasena attabhāvo kali nāma, sākhābhaṅgādikaṃ paṭicchādanaṃ kitavā nāma, sākuṇiko saṭho nāma. Yathā sakuṇaluddako sakuṇe gahetvā māretukāmo kitavāya attabhāvaṃ paṭicchādeti; evaṃ attano vajjaṃ chādetīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Meṇḍakaseṭṭhivatthu -----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.

11. Ujjhānasaññittheravatthu. (191) "paravajjānupassissāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ujjhānasaññiṃ nāmekaṃ theraṃ ārabbha kathesi. So kira "ayaṃ evaṃ nivāseti, evaṃ pārupatīti bhikkhūnaṃ antarameva 1- gavesanto vicarati. Bhikkhū "asuko nāma bhante thero evaṃ karotīti satthu ārocesuṃ. Satthā "bhikkhave vattasīse ṭhatvā evaṃ ovadanto ananuvādo, 2- yo pana ujjhānasaññitāya paresaṃ antaraṃ pariyesamāno evaṃ vatvā vicarati; tassa jhānādīsu ekopi viseso nuppajjati, kevalaṃ āsavāyeva vaḍḍhantīti vatvā imaṃ gāthamāha "paravajjānupassissa niccaṃ ujjhānasaññino āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayāti. Tattha "ujjhānasaññinoti: "evaṃ nivāsetabbaṃ, evaṃ pārupitabbanti paresaṃ antaraṃ gavesitāya 3- ujjhānabahulassa puggalassa jhānādīsu ekadhammopi na vaḍḍhiti, athajo āsavā vaḍḍhanti; tena kāraṇena so arahattasaṅkhātā āsavakkhayā ārā dūratova hoti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Ujjhānasaññittheravatthu. --------- @Footnote: 1. Sī. Yu. randhameva. 2. "ananuvajjoti yuttataraṃ. 3. Sī. Yu. randhagavesitāYu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.

12. Subhaddavatthu. (192) "ākāseva padaṃ natthīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane parinibbānamañcake nipanno subhaddaṃ paribbājakaṃ ārabbha kathesi. So kira atīte, kaniṭṭhabhātari ekasmiṃ sasse navakkhattuṃ aggadānaṃ dente, dātuṃ anicchanto osakkitvā avasāne adāsi. Tasmā paṭhamabodhiyaṃpi majjhimabodhiyaṃpi satthāraṃ daṭṭhuṃ nālattha, pacchimabodhiyaṃ pana satthu parinibbānakāle "ahaṃ tīsu pañhesu attano kaṅkhaṃ mahallake paribbājake pucchitvā samaṇaṃ gotamaṃ `daharoti saññāya na pucchiṃ, tassa cadāni parinibbānakālo, pacchā me samaṇassa gotamassa apuṭṭhakāraṇā vippaṭisāro uppajjeyyāti satthāraṃ upasaṅkamitvā ānandattherena nivāriyamānopi satthārā okāsaṃ katvā "ānanda mā subhaddaṃ nivārayi, pucchatu maṃ pañhanti vuttattā antosāṇiṃ pavisitvā heṭṭhā mañcake 1- nisinno "bho samaṇa 2- kinnu kho ākāse padaṃ atthi, ito bahiddhā samaṇo nāma atthi, saṅkhārā sassatā nāma atthīti ime pañhe pucchi. Athassa satthā tesaṃ abhāvaṃ ācikkhanto imāhi gāthāhi dhammaṃ desesi "ākāseva padaṃ natthi, samaṇo natthi bāhiro; papañcābhiratā pajā, nippapañcā tathāgatā. @Footnote: 1. "mañcassa pādapasseti yuttataraṃ. 2. "gotamāti padena bhavitabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.

Ākāseva padaṃ natthi, samaṇo natthi bāhiro 1-, saṅkhārā sassatā natthi, natthi buddhānamiñjitanti. Tattha "padanti: imasmiṃ ākāse vaṇṇasaṇṭhānavasena 2- "evarūpanti paññāpetabbaṃ kassaci padaṃ nāma natthi. Bāhiroti: mama sāsanato bahiddhā maggaphalaṭṭho samaṇo nāma natthi. Pajāti: ayaṃ sattalokasaṅkhātā pajā taṇhādīsu papañcesuyeva abhiratā. Nippapañcāti: bodhimūleyeva pana sabbapapañcānaṃ samucchinnattā nippapañcā tathāgatā. Saṅkhārāti: pañcakkhandhā, tesu eko sassato nāma natthi. Iñjitanti: buddhānaṃ pana, taṇhāmānadiṭṭhiiñjitesu yena "saṅkhārā sassatāti gaṇheyyuṃ; taṃ ekaṃ iñjitaṃpi natthīti attho. Desanāvasāne subhaddo anāgāmiphale patiṭṭhahi. Sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Subhaddavatthu. Malavaggavaṇṇanāniṭṭhitā. Aṭṭhārasamo vaggo. ----------- @Footnote: 1. Sī. Yu. bāhire. 2. pamādalikhitena bhavitabbaṃ.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 24 page 1-40. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=24&A=1&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=24&A=1&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=28              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=895              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=888              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=888              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

previous bookno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com