ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 26 : PALI ROMAN U.A. (paramatthadī.)

                       8. Suppavāsāsuttavaṇṇanā
      [18] Aṭṭhame kuṇḍiyāyanti 3- evannāmake koliyānaṃ nagare. Kuṇḍadhānavaneti
tassa nagarassa avidūre kuṇḍadhānasaṅkhāte vane.
      Pubbe kira kuṇḍo nāma eko yakkho tasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ kaphpesi,
kuṇḍadhānamissena ca balikammena tusatīti tassa tathā tattha baliṃ upaharanti,
tenetaṃ vanasaṇḍaṃ kuṇḍadhānavanantveva paññāyittha. Tassa avidūre ekā gāmapatikā 4-
ahosi, sāpi tassa yakkhassa āṇāpavattiṭṭhāne niviṭṭhattā teneva paripālitattā
kuṇḍiyāti 5- vohariyittha. Aparabhāge tattha koliyarājāno nagaraṃ kāresuṃ, tampi
purimavohārena kuṇḍiyātveva vuccati. Tasmiñca vanasaṇḍe koliyarājāno bhagavato
bhikkhusaṃghassa ca vasantathāya vihāraṃ patiṭṭhāpesuṃ, tampi kuṇḍadhānavanantveva
@Footnote: 1 cha.Ma. amatapadaṃ  2 khu.dha. 25/21/19,27/2419/524 (syā)
@3 cha.Ma. kuṇḍikāyanti  4 Sī. vāmapathikā  5 cha.Ma. kuṇḍikāti, evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

Paññāyittha. Atha bhagavā janapadacārikaṃ caranto anukkamena taṃ vihāraṃ patvā tattha vihāsi. Tena vuttaṃ "ekaṃ samayaṃ bhagavā kuṇḍiyāyaṃ viharati kuṇḍadhānavane"ti. Suppavāsāti tassā upāsikāya nāmaṃ. Koliyadhītāti koliyarājaputtī. Sā hi bhagavato aggupaṭṭhāyikā paṇītadāyikānaṃ sāvikānaṃ etadagge ṭhapitā sotāpannā ariyasāvikā. Yaṃ hi kiñci bhagavato yuttarūpaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ bhesajjaṃ vā na tattha aññāhi saṃvidhātabbaṃ atthi, sabbaṃ taṃ sayameva atatno paññāya vicāretvā sakkaccaṃ sampādetvā upaneti. Devasikañca aṭṭhasataṃ saṃghabhattapāṭipuggalikabhattāni deti. Yo koci bhikkhu vā bhikkhunī vā taṃ kalaṃ piṇḍāya paviṭṭho rittahattho na gacchati. Evaṃ muttacāgā payatapāṇī vossaggaratā yācayogā dānasaṃvibhāgaratā. Assā kucchiyaṃ purimabuddhesu katādhākāro pacchimabhaviko sāvakabodhisatto paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā taṃ gabbhaṃ kenacideva pāpakammena satta vassāni kucchinā parihari, sattāhañca mūḷhagabbhā ahosi. Tena vuttaṃ "satta vassāni gabbhaṃ dhāreti sattāhaṃ mūḷhagabbhā"ti. Tattha satta vassānīti satta saṃvacchāni, accantasaṃyoge ca idaṃ upayogavacanaṃ. Gabbhaṃ dhāretīti gabbhaṃ vahati, gabbhinī hotīti attho. Sattāhaṃ mūḷahagabbhāti satta ahāni byākulagabbhā. Gabbho hi paripakko sampajjamāno vijāyanakāle kammajavātehi sañcāletvā parivattito uddhaṃpādo adhosiro hutvā yonimukhābhimukho hoti, evaṃ so katthaci kalaggo bahi nikkhamati. Vipajjamāno pana viparivattanavasena yonimaggaṃ pidahitvā tiriyaṃ nipajjati, sayameva vā yonimaggo pidahati so tattha kammajavātehi aparāparaṃ parivattamāno byākulo mūḷhagabbhoti vuccati, tassāpi satta divase evaṃ ahosi, tena vuttaṃ "sattāhaṃ mūḷhagabbhā"ti. Ayañca gabbho sīvalitthero, tassa kathaṃ satta vassāni gabbhāvāsadukkhaṃ, sattāhaṃ mūḷhagabbhabhāvappatti, mātu cassāpi sotāpannāya ariyasāvikāya tathā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Dukkhānubhavanaṃ jātanti? vuccate:- atīte kāsikarāje bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kārente eko kosalarājā mahantena balenāgantvā bārāṇasiṃ gahetvā taṃ rājānaṃ māretvā tassa aggamahesiṃ attano aggamahesiṃ akāsi. Bārāṇasirañño pana putto pitu maraṇakāle niddhamanadvārena palāyitvā attano ñātimittabandhave ekajajhaṃ katvā anukkamena balaṃ saṃharitvā bārāṇasiṃ āgantvā avidūre mahantaṃ khandhāvāraṃ bandhitvā tassa rañño paṇṇaṃ pesesi "rajjaṃ vā detu, yuddhaṃ vā"ti. Rājakumārassa mātā sāsanaṃ sutvā "yuddhena kammaṃ natthi, sabbadisāsu sañcāraṃ pacchinditvā bārāṇasinagaraṃ parivāretu, tato dārūdakabhattaparikkhayena 1- kilantā nagare manussā vināva yuddhena rājānaṃ gahetvā dassantī"ti paṇṇaṃ pesesi. So mātu sāsanaṃ sutvā cattāri mahādvārāni rakkhanto satta vassāni nagaraṃ uparundhi, nagare manussā cūḷadvārena nikkhamitvā dārūdakādīni āharanti, sabbakiccāni karonti. Atha rājakumārassa mātā taṃ pavattiṃ sutvā "bālo mama putto upāyaṃ na jānāti, gacchatha, assa 2- cūḷadvārāni pidahitvā 3- nagaraṃ uparundhatūti vadethā"ti puttassa gūḷhasāsanaṃ pahiṇi, so mātu sāsanaṃ sutvā satta divase tathā akāsi. Nāgarā bahi nikkhamituṃ alabhantā sattame divase tassa rañño sīsaṃ gahetvā kumārassa adaṃsu. Kumāro nagaraṃ pavisitvā rajjaṃ aggahesi. So tadā satta vassāni nagararundhanakammanissandena etarahi satta vassāni mātukucchisaṅkhātāya lohitakumbhiyā vasi, avasesato pana sattāhaṃ nagarūparundhanena sattāhaṃ mūḷhagabbhabhāvaṃ āpajji. Jātakaṭṭhakathāyaṃ pana "satta divasāni nagaraṃ rundhitvā gahitakammanissandena satta vassāni lohitakumbhiyaṃ vasitvā sattāhaṃ mūḷhagabbhabhāvaṃ āpajjī"ti vuttaṃ. Yaṃ pana so padumuttarasammāsambuddhapādamūle "lābhīnaṃ @Footnote: 1 Sī. dārudakādinā vā bhattaparikkhayena vā 2 Ma. satta divase 3 cha.Ma. pidhāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Aggo bhaveyyan"ti mahādānaṃ datvā patthanaṃ akāsi, yañca vipassissa bhagavato kāle nāgarehi saddhiṃ sahassagghanikaṃ guḷadadhiṃ datvā patthanaṃ akāsi, tassānubhāvena lābhīnaṃ aggo jāto. Suppāvāsāpi "nagaraṃ rundhitvā gaṇha tātā"ti pesitabhāvena satta vassāni kucchinā gabbhaṃ pariharitvā sattāhaṃ mūḷhagabbhā jātā. Evaṃ te mātāputtā attano kammassa anurūpaṃ īdisaṃ dukkhaṃ paṭisaṃvediṃsu. Tīhi vitakkehīti taranattayassa guṇānussatipaṭisaṃyuttehi tīhi sammāvitakkehi. Adhivāsetīti mūḷhagabbhatāya uppannadukkhaṃ sahati. Sā hi bhagavato sambuddhabhāvaṃ, ariyasaṃghassa supaṭipattiṃ, nibbānassa ca dukkhanissaraṇabhāvaṃ anussarantī attano uppajjamānadukkhaṃ amanasikaraṇeneva abhibhavitvā khamati. Tena vuttaṃ "tīhi vitakkehi adhivāsetī"ti. Sammāsambuddho vatātiādi tesaṃ vitakkānaṃ pavattiākāradassanaṃ. Tassattho:- yo bhagyavantatādīhi kāraṇehi bhagavā lokanātho sammā aviparītaṃ sāmaṃ sayameva sabbadhamme aho vata buddho, so bhagavā evarūpassa etarahi mayā anubhaviyamānassa aññassa ca evaṃjātikassa sakalassa vaṭṭadukkhassa pahānāya accantaṃ anuppādanirodhāya dhammaṃ katheti, aviparītadhammaṃ katheti. Aviparītadhammadesanatāya hi satthu sammāsambodhisiddhi. Tassa yathāvuttaguṇassa bhagavato dhammassavanante jātattā sīladiṭṭhisāmaññena saṃhatattā ca sāvasaṃghoti laddhanāmo aṭṭhaariyapuggalasamūho supaṭipanno vata aho vata sammāpaṭipanno, yo ariyasaṃgho evarūpassa īdisassa vaṭṭadukkhassa pahānāya anuppādanirodhāya anivattipaṭipadaṃ paṭipanno. Susukhaṃ vata aho vata suṭṭhu sukhaṃ sabbasaṅkhatanissaṭaṃ nibbānaṃ, yasmiṃ nibbāne īdisaṃ vaṭṭadukkhaṃ na upalabbhatīti. Ettha ca paṭipajjamānāpi paṭipannāicceva vuttā paṭipattiyā anivattibhāvato. Athavā uppannasaddo viya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Paṭipannasaddo vattamānatthopi veditabbo. Tenevāha "sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno"ti. Sāmikanti attano patiṃ koliyarājaputtaṃ. Āmantesīti abhāsi. Mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhīti mayhaṃ vacanena cakkalakkhaṇappaṭimaṇḍitāni vikasitapadumasassirīkāni bhagavato caraṇāni tava sirasā vandāhi, uttamaṅgena abhivādanaṃ karohīti attho. Appābādhantiādīsu ābādhoti visabhāgavedanā vuccati, yā ekadese uppajjitvāpi sakalasarīraṃ ayapaṭṭena ābandhitvā viya gaṇhāti. Ātaṅkoti kicchajīvitakaro rogo. Athavā yāpetabbarogo. Ātaṅko, itaro ābādho. Khuddako vā rogo ātaṅko, balavā ābādho. Keci pana "ajjhattasamuṭṭhāno ābādho, bahiddhāsamuṭṭhāno ātaṅko"ti vadanti. Tadubhayassāpi abhāvaṃ pucchāti vadati. Gilānasseva ca uṭṭhānaṃ nāma garukaṃ hoti, kāye balaṃ na hoti, tasmā niggelaññatāya lahuparivattisaṅkhātaṃ kāyassa lahuṭṭhānaṃ sarīrabalañca pucchāti vadati. Phāsuvihāranti ṭhānanisinnagamanasayanasaṅkhātesu catūsu iriyāpathesu sukhavihārañca pucchāti vadati. Athassa pucchatabbākāraṃ dassentī "suppavāsā bhante"tiādimāha. Evañca vadehīti idāni vattabbākāraṃ nidasseti. Paramanti vacanasampaṭicchanaṃ. Tena sādhu bhadde yathāvuttaṃ, paṭipajjāmīti dasseti. Koliyaputtoti suppavāsāya sāmiko koliyarājaputto. Sukhinī hotūti sadevake loke aggadakkhiṇeyyo satthā suppavāsāya pesitavandanaṃ sampaṭicchitvā tadanantaraṃ attano mettāvihārasamuṭṭhāpakaṃ 1- buddhāciṇṇaṃ sukhūpasaṃhāraṃ tassā sāmaññato pakāsetvā puna tassā puttassa ca gabbhavipattimūlakadukkhuppattipaṭikkhepamukhena sukhūpasaṃhāraṃ nidassento "sukhinī .pe. Arogā, arogaṃ puttaṃ vijāyatū"ti āha. @Footnote: 1 cha.Ma. mettāvihārasaṃsūcakaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Saha vacanāti bhagavato vacanena saheva. Yasmiṃ kāle bhagavā tathā avoca, tasmiṃyeva kāle tampi kammaṃ parikkhayaṃ agamāsi, tassa parikkhīṇabhāvaṃ oloketvā satthā tathā abhāsi. Apare pana vadanti:- sace tathā satthā nācikkhissa, tato parampi kiñci kālaṃ tassā taṃ dukkhaṃ anubandhissa. Yasmā pana bhagavatā "sukhinī arogā arogañca puttaṃ vijāyatū"ti vuttaṃ, tasmā tassa vacanasamakālameva so gabbho byākulabhāvaṃ vijahitvā sukheneva bahi nikkhami, evaṃ tesaṃ mātāputtānaṃ sotthi ahosi. Acinteyyo hi buddhānaṃ buddhānubhāvo. Yathā hi paṭācārāya piyavippayogasambhūtena sokena ummādaṃ patvā:- "ubho puttā kālakatā panthe mayhaṃ patī mato mātā pitā ca bhātā ca ekacitakamhi jhāyare"ti 1- vatvā jātarūpeneva carantiyā "satiṃ paṭilabhāhi bhaginī"ti bhagavato vacanasamantarameva ummādo vūpasami, tathā suppiyāpi upāsikā attanāva attano ūruyaṃ katena mahāvaṇena vuṭṭhātuṃ asakkontī sayanapiṭṭhe nipannā "āgantvā maṃ vandatū"ti vacanasamantarameva vaṇe pākatike jāte sayameva gantavā bhagavantaṃ vandītievamādīni vatthūni idha udāharitabbānīti. Evaṃ bhanteti bhante yathā bhagavā saputtāya mātuyā 2- arogabhāvaṃ āsiṃsanto āha "sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyatū"ti, taṃ evameva. Na hi kadāci buddhānaṃ bhagavantānaṃ vacanassa aññathābhāvoti adhippāyo. Keci pana "evamatthū"ti vadanti, apare "hotū"ti padassa atthaṃ ānetvā vaṇṇayanti. Abhinanditvāti karavīkarutamañjunā brahmassarena bhagavatā vuccamāne tasmiṃ vacane pītisomanassapaṭilābhato abhimukhabhāvena nanditvā. Anumoditvāti tato pacchāpi sammodanaṃ uppādetvā, cittena vā abhinanditvā vācāya anumoditvā, @Footnote: 1 khu.apa. 33/160/322 2 Sī. tassā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Vacanasampattiyā vā abhinanditvā atthasampattiyā anumoditvā. Sakaṃ gharaṃ paccāyāsīti attano gharaṃ paṭigañchi. 1- Ye pana "yena sakaṃ gharan"ti paṭhanti, tesaṃ yadipi yatasaddānaṃ sambandhabhāvato "tenā"ti padaṃ vuttameva hoti, tathāpi "paṭiyāyitvā"ti pāṭhaseso yojetabbo hoti. Vijātanti pajātaṃ, pasutanti attho. Acchariyanti andhassa pabbatārohanaṃ viya niccaṃ na hotīti acchariyaṃ, ayaṃ tāva saddanayo. Aṭṭhakathāsu pana "accharāyoggaṃ acchariyan"ti vuttaṃ, accharaṃ paharituṃ yuttanti attho. Vatāti sambhāvane, aho acchariyanti attho. Bhoti dhammālapanaṃ. Abhūtapubbaṃ tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgato. Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato? yathā sabbalokahitāya ussukkamāpannā Purimakā sammāsambuddhā āgatāti. Kiṃ vuttaṃ hoti? yena abhinīhārena te bhagavanto Āgatama, tena aṭṭhaguṇasamannāgatena ayampi bhagavā āgato. Yathā ca te bhagavanto dānapāramiṃ pūretvā sīlanekkhammapaññāvīriyakhantasaccaadhiṭṭhānamettāupekkhāpāramīti imā dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsapāramiyo pūretvā buddhicariyāya koṭiṃ patvā āgatā, tathā ayampi bhagavā āgato. Yathā ca te bhagavanto cattāro @Footnote: 1 cha.Ma. paṭigacchi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Satipaṭṭhāne .pe. Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvetvā brūhetvā āgatā, tathā ayampi bhagavā āgato. Evaṃ tathā āgato tathāgato. (1) Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? yathā sampatijātā te bhagavanto samehi pādehi paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya uttarābhimukhā sattapadavītihārena gatā, setacchatte dhāriyamāne sabbāva disā anuvilokesuṃ, āsabhivācaṃ bhāsasiṃsu loke attano jeṭṭhaseṭṭhabhāvaṃ pakāsentā, tañca gamanaṃ tathaṃ ahosi avitathaṃ anekesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvena, tathā ayampi bhagavā gato, tañacassa gamanaṃ tathaṃ ahosi avitathaṃ tesaññeva visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvena. Evaṃ tathā gatoti tathāgato. Yathā vā te bhagavanto nekkhammena kāmacchandaṃ pahāya gatā, abyāpadena byāpādaṃ, ālokasaññāya thinamiddhaṃ, avikkhepena uddhaccakukkuccaṃ, dhammavavatthānena vicikicchaṃ pahāya gatā, ñāṇena avijjaṃ padāletvā, pāmojjena aratiṃ vinodetvā, aṭṭhasamāpattīhi aṭṭhārasahi mahāvipassanāhi catūhi ca ariyamaggehi taṃ taṃ paṭipakkhaṃ pahāya gatā, evaṃ ayampi bhagavā gato. Evampi tathā gatoti gatharagato. (2) Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato? paṭhavīdhātuyā kakkhaḷalakkhaṇaṃ, āpodhātuyā paggharaṇalakkhaṇaṃ, atajodhātuyā uṇhattalakkhaṇaṃ, vāyodhātuyā vitthambhanalakkhaṇaṃ, ākāsadhātuyā asamphuṭṭhalakkhaṇaṃ, rūpassa ruppanalakkhaṇaṃ, vedanāya vedayitalakkhaṇaṃ, saññāya sañjānanalakkhaṇaṃ, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇalakkhaṇaṃ, viññāṇassa vijānanalakkhaṇanti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ dvādasannaṃ āyatanānaṃ aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ bāvīsatiyā indriyānaṃ catunnaṃ saccānaṃ dvādasapadikassa paccayākārassa catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa sattannaṃ visuddhīnaṃ amatogadhassa nibbānassāti evaṃ tassa tassa dhammassa yaṃ sabhāvasarasalakkhaṇaṃ, taṃ tathaṃ avitathaṃ anaññethaṃ lakkhaṇaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto adhigatoti tathāgato. Evaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti. Tathāgato (3) kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni. Yathāha:- "cattārīmāni bhikkhave tathāni avitathāni anaññāthāni. Katamāni cattāri? `idaṃ dukkhan'ti bhikkhave tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametan"ti 1- vitthāro. Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ abhisambuddhattā tathāgato. Apica jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho .pe. Saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho, tathā avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho .pe. Jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho tatho avitatho anaññatho, taṃ sabbaṃ bhagavā abhisambuddho, tasmāpi tathānaṃ abhisambuddhattā tathāgato, abhisambuddhattho hi ettha gatasaddoti. Evaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato. (4) Kathaṃ tathadassitāya tathāgato? yaṃ sadevake .pe. Sadevamanussāya pajāya aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhudvāre āpathamāgacchantaṃ rūpārammaṇaṃ nāma atthi, taṃ bhagavā sabbākārato jānāti passati. Evaṃ jānatā 2- passatā ca tena iṭṭhāniṭṭhādivasena vā 2- diṭṭhasutamutaviññātesu labbhamānapadavasena vā "katamanti rūpaṃ rūpāyatanaṃ, yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhāsanidassanaṃ sappaṭighaṃ nīlaṃ pītakan"tiādinā 3- nayena anekehi @Footnote: 1-1 saṃ.mahā. 19/1090/375 2-2 Sī. passatā tena iṭṭhānaṃ vasena vā @3 abhi.saṅa. 34/617/188

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

Nāmehi terasahi vārehi dvipaññāsāya nayehi vibhajjamānaṃ tathameva hoti, vitathaṃ natthi. Esa nayo sotadvārādīsu āpāthamāgacchantesu saddādīsu, vuttañhetaṃ bhagavatā:- "yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa .pe. Sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi, tamahaṃ abbhaññāsaṃ, 1- taṃ tathāgatassa viditaṃ. Taṃ tathāgato na upaṭṭhāsī"ti 2- evaṃ tathadassitāya tathāgato. Tattha tathadassīatthe tathāgatoti padasambhavo veditabbo. (5) Kathaṃ tathavāditāya tathāgato? yaṃ rattiṃ bhagavā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi, etthantare pañcattālīsavassaparimāṇakālaṃ yaṃ bhagavatā bhāsitaṃ lapitaṃ suttageyyādi, sabbantaṃ paripuṇṇaṃ rāgamadādinimmadanaṃ ekasadisaṃ tathaṃ avitathaṃ. Tenāha:- "yañca cunda rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbantaṃ tatheva ca hoti, no aññathā, tasmā `tathāgato'ti vuccatā"ti. 3- Gadaattho ettha gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato. Apica āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tatho avitatho aviparīto āgado assāti dakārassa takāraṃ katvā tathāgatoti evamettha padasiddhi veditabbā. (6) @Footnote: 1 ka. abhiññāsiṃ 2 aṅa.catukka. 21/24/29 3 dī.pā. 12/188/117

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? bhagavato hi vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā, tasmā yathāvārī tathākārī, yathākādī tathāvādī ca hoti, evambhūtassa cassa yathā vācā, kāyohi tathā gato pavattoti attho. Yathā ca, kāyo vācāpi tathā gatā pavattāti tathāgato. Tenāha:- "yathāvādī bhikkhave tathāgago tathākārī yathākārī tathāvādī. Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. Tasmā `tathāgato'ti vuccatī"ti. 1- Evaṃ tathākāritāya tathāgato. (7) Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tabhāgato? yasmā upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ karitvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi vimuttiñāṇadassanenapi, na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi, athakho atulo appameyyo anuttaro devadevo sakkānaṃ atisakko, brahmānaṃ atibrahmā sabbasattuttamo, tasmā tathāgato. Tenāha:- "sadevake bhikkhave loke .pe. Sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavatti, tasmā `tathāgato'ti vuccatī"ti. 1- Tatrāyaṃ padasiddhi:- agado viya agado, desanāvilāso ceva puññassayo ca. Tena so mahānubhāvo bhisakko viya dibbāgadena sappe sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ abhibhavati. Iti sabbalokābhibhavane tatho avitatho aviparīto yathāvuttova agado etassāti dakārassa takāraṃ katvā tathāgatoti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato. (8) @Footnote: 1 aṅa.catukka. 21/23/28

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Apica tathāya gatoti tathāgato, tathaṃ gatoti tathāgato. Tattha sakalalokaṃ tīraṇapariññāya tathāya gato avigatoti 1- tathāgato. Jhalakasamudayaṃ pahānapariññāya tathāya gato atītoti tathāgato. Lokanirodhaṃ sacchikiriyāya tathāya gato adhigatoti tathāgato. Lokanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ tathaṃ gato paṭipanyoti tathāgato. Vuttañhetaṃ bhagavatā:- "loko bhikkhave tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṃyutto. Lokasamudayo bhikkhave tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho bhikkhave tathāgatena abhisambuddho, lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā bhikkhave tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā. Yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa .pe. Sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ. Tasmā `tathāgato'ti vuccatī"ti. 2- Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato:- tathāya āgatoti tathāgato, tathāya gatoti tatharagato, tathāni āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathāvidhoti tathāgato, tathā pavattitoti tathāgato, tathehi agatoti tathāgato, tathāgatabhāvena tathāgato. Kathaṃ tathāya āgatoti tathāgato? yā sā 3- bhagavatā sumedhabhūtena Dīpaṅkaradasabalassa pādamūle:- "manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhatī"ti. 4- @Footnote: 1 Sī. adhigatoti 2 aṅa. catukka. 21/23/27 3 Sī. yathā 4 khu.buddha. 33/59/474

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

Evaṃ vuttaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ abhinīhāraṃ sampādentena "ahaṃ sadevakaṃ lokaṃ tiṇṇo tāressāmi, mutto mocessāmi, danto dāessāmi, santo samessāmi, assattho assāsessāmi, parinibbuto parinibbāpessāmi, buddho bodhessāmī"ti mahāpaṭiññā pavattitā. Vuttañhetaṃ:- "kimme ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevakaṃ. Iminā me adhikārena katena purisuttame sabbaññutaṃ pāpuṇitvā tāremi janataṃ bahuṃ. Saṃsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevakaṃ. Kimme aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā buddho hessaṃ sadevake"ti. 1- Taṃ panetaṃ mahāpaṭiññaṃ sakalassāpi buddhakaradhammasamudāyassa pavicayapaccavekkhaṇasamādānānaṃ kāraṇabhūtaṃ avisaṃvādetvā 2- lokanāyako yasmā mahākappānaṃ satasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni sakkaccaṃ nirantaraṃ niravasesato dānapāramiādayo samataṃsapāramiyo pūretvā aṅpariccāgādayo pañca mahāpariccāge pariccajitvā maccādhiṭṭhānādīni cattāri adhiṭṭhānāni paribrūhetvā puññañāṇasambhāre sambharitvā 3- pubbayogapubbacariyadhammakkhānañātatthācariyādayo ukkaṃsāpetvā buddhacariyaṃ paramakoṭaga pāpetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi. Tasmā tasseva sā mahāpaṭiññā tathā avitathā anaññathā, na tassa vālaggamattampi vitathaṃ atthi. Tathā hi dīpaṅkaradasabalo koṇḍañño maṅgalo .pe. Kassapo @Footnote: 1 khu.buddha. 33/2(55-55) /421 2 Sī.,ka. abhisaṃvādento 3 Sī.,ka.vaḍḍhetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page139.

Bhagavāti ime catuvīsati sammāsambuddhā paṭipāṭiyā uppannā "buddho bhavissatī"ti byākariṃsu. Evaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo ye te katābhinīhārehi bodhisattehi laddhabbā ānisaṃsā, te labhitvāva āgatoti tāya yathāvittāya mahāpaṭiññāya tathāya abhisambuddhabhāvaṃ āgato adhigatoti tathāgato. Evaṃ tathāya āgatoti tathāgato. (1) Kathaṃ tathāya gatoti tathāgato? yāya mahākaruṇāya lokanātho mahādukkhasambādhaṭipannaṃ sattanikāyaṃ disvā "tassa natthañño koci paṭissaraṇaṃ, ahameva ito 1- saṃsāradukkhato mutto mocessāmī"ti samussāhitamānaso mahābhinīhāramakāsi. Katvā ca yathāpaṇidhānaṃ sakalalokahitasamhādanāya ussukkamāpanno attano kāyajīvitanirapekkho paresaṃ sotapathāgamanamattenapi cittutrāsasamuppādikā atidukkarā dukkaracariyā samācaranto yathā mahābodhiyā paṭipatti hānabhāgiyā saṅkilesabhāgiyā ṭhitibhāgiyā vā na hoti, ukho uttaruttari visesabhāgiyāva hoti, tathā paṭipajjamāno anupubbena niravasese bodhisambhāre sampādetvā 2- abhisambodhaṃ pāpuṇi. Tato parañca tāyayeva mahākaruṇāya sañcoditamānaso pavivekaratiṃ paramañca santaṃ vimokkhasukhaṃ pahāya bālajanabahuleloke tehi samuppādiyamānaṃ vippakāraṃ 3- agaṇetvā vineyyajanassa vinayanena niravasesaṃ buddhakiccaṃ niṭṭhapesi. Tattha yo bhagavato sattesu mahākaruṇāya samokkamanākāro, so parato āvibhavissati. Yathā ca buddhabhūtassa lokanāthassa sattesu mahākaruṇā, evaṃ bodhisattabhūtassapi mahābhinīhārakālādīsūti 4- sabbattha sabbadā ca ekasadisatāya tathā avitathā anaññathā, tasmā tīsupi avaṭṭhāsu sabsattesu samānarasāya tathāya mahākaruṇāya sakalalokahitāya gato paṭipannoti tathāgato. Evaṃ tathāya gatoti tathāgato. (2) @Footnote: 1 cha.Ma. na'mito 2 Sī.,ka. niravasesaṃ bodhisambhāraṃ samānetvā @3 cha.Ma. samuppāditaṃ sammānāvamānavippakāraṃ 4 Sī.,Ma....kālādīsupi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page140.

Kathaṃ tathāni āgatoti tathāgato? tathāni nāma cattāri ariyamaggañāṇāni. Tāni hi idaṃ dukkhaṃ, ayaṃ dukkhasamudayo, ayaṃ dukkhanirodho, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti evaṃ sabbañeyyadhammasaṅgāhakānaṃ pavattinivattitadubhayahetubhūtānaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho, samudayassa āyūhanaṭṭho nidānaṭṭho saṃyogaṭṭho palibodhaṭṭho, nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho, amataṭṭho maggassa niyyānaṭṭho, hetavaṭṭho dassanaṭṭho ādhipateyyaṭṭhotiādīnaṃ tabbibhāgānañca yathābhūtasabhāvāvabodhavibandhakassa saṅkilesapakkhassa samucchindanena paṭiladdhāya tattha asammohābhisamayasaṅkhātāya aviparītākārappavattiyā dhammānaṃ sabhāvasarasalakkhaṇassa avisaṃvādanato tathāni avitathāni anaññathāni, tāni bhagavā anaññaneyyo sayameva āgato adhigato, tasmā tathāni āgatoti tathāgato. Yathā ca maggañāṇāni, evaṃ bhagavato tīsu kālesu appaṭihatañāṇāni catuppaṭisambhidāñāṇāni catuvesārajjañāṇāni pañcagatiparicchedañāṇāni chaasādhāraṇañāṇāni sattabojjhaṅgavibhāvanañāṇāni aṭṭhamaggaṅgavibhāvanañāṇāni navānupubbavihārasamāpattiñāṇāni dasabalañāṇāni ca tathabhāve veditabbāni. Tatrāyaṃ vibhāvanā:- yaṃ hi kiñci aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ hīnādibhedabhinnāsu atītāsu khandhāyatanadhātūsu sabhāvakiccādi avaṭṭhāvisesādi khandhapaṭibaddhanāmagottādi ca jānitabbaṃ. Anindriyabaddhesu ca atisukhumatirokuḍḍavidūrapadesesupi 1- rūpadhammesu yo taṃtaṃpaccayavisesehi saddhiṃ paccayuppannānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandharasaphassādiviseso, tattha sabbattheva hatthatale ṭhapitaāmalake viya paccakkhato appaṭihataṃ bhagavato ñāṇaṃ pavattati, tathā anāgatāsu paccuppannāsu cāti imāni tīsu kālesu appaṭihatañāṇāni nāma. Yathāha:- @Footnote: 1 cha.Ma. atisukhumatirohita...

--------------------------------------------------------------------------------------------- page141.

"atītaṃse buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgataṃse buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppannaṃse buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇan"ti. 1- Tāni panetāni tattha tattha dhammānaṃ sabhāvasarasalakkhaṇassa avisaṃvādanato tathāni avitathāni anaññathāni, tāni bhagavā sayambhuñāṇena adhigañchīti. Evampi tathāni āgatoti tathāgato. Tathā atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhāna- paṭisambhidāti catasso paṭisambhidā. Tattha atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthāna- karaṇasamatthaṃ atthappabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhammappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ dhammappabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhānappabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Vuttañhetaṃ:- "atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dhamme ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā"ti. 2- Ettha ca hetuanusārena araṇīyato adhigantabbato ca saṅkhepato hetuphalaṃ attho nāma, pabhedato pana yaṅkiñci paccayuppannaṃ nibbānaṃ bhāsitattho vipāko kiriyāti ime pañca dhammā attho, taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ atthaṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati, pabhedato pana @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/669/577 (syā) 2 abhi.vi. 35/718/359

--------------------------------------------------------------------------------------------- page142.

Yo koci phalanibbattanako hetu ariyamaggo bhāsitaṃ kusalaṃ akusalanti ime pañca dhammā dhammo, taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Vuttampi cetaṃ:- "dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dukkhasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā"ti. 1- Athavā hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yamhā dhammā te dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, tesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Jarāmaraṇe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Jātiyā, bhave upādāne, taṇhāya, vedanāya, phasse, saḷāyatane, nāmarūpe, viññāṇe, saṅkhāresu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Saṅkhātanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. "idha bhikkhu dhammaṃ jānāti suttaṃ geyyaṃ .pe. Vedallaṃ, ayaṃ vuccati dhammapaṭisambhidā. So tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānāti `ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imasaṃsa bhāsitassa attho'ti, ayaṃ vuccati atthapaṭisambhidā. 2- Katame dhammā kusalā, yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā @Footnote: 1 abhi.vi. 35/719/359 2 abhi.vi. 35/724/361

--------------------------------------------------------------------------------------------- page143.

.pe. Dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti .pe. Avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā"tiādi 1- vitthāro. Yā panetasmiṃ atthe ca dhamme ca sabhāvanirutti abyabhicāravohāro abhilāpo, tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe māgadhikāya sabbasattānaṃ mūlabhāsāya "ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ asabhāvaniruttī"ti pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yathāvuttesu tesu ñāṇesu gocarakiccato vitthārato pavattaṃ sabbampi taṃ ñāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ ñāṇe pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Iti imāni cattāri paṭisambhidāñāṇāni sayameva bhagavatā adhigatāni atthadhammādhike tasmaga tasmiṃ attano visaye avisaṃvādanavasena aviparītākārappavattiyā tathāni avitathāni anaññathāni. Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. Tathā yaṅkiñci ñeyyaṃ nāma, sabbantaṃ bhagavatā sabbākārena ñātaṃ diṭṭhaṃ adhigataṃ abhasisambuddhaṃ. Tathā hissa abhiññeyyā dhammā abhiññeyyato buddhā, pariññeyyā dhammā pariññeyyato, pahātabbā dhammā pahātabbato, sacchikātabbā dhammā sacchikātabbato, bhāvetabbā dhammā bhāvetabbato, yato naṃ koci samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā "ime nāma te dhammā anabhisambuddhā"ti saha dhammena anuyuñjituṃ samattho natthi. Yaṅkiñci pahātabbaṃ nāma, sabbantaṃ bhagavato anavasesato bodhimūleyeva pahīnaṃ anuppattidhammaṃ, na tassa pahānāya uttari karaṇīyaṃ atthi. Tathā hissa @Footnote: 1 abhi.vi. 35/725/362

--------------------------------------------------------------------------------------------- page144.

Lobhadosamohaviparītamanasikāraahirikānottappathinamiddhakodhūpanāhamakkhapalāsaissā- macchariyamāyāsāṭheyyathambhasārambhamānātimānamadappamādatividhākusalamūladuccaritavisama- viparītasaññāmalavitakkapapañcaesanātaṇhācatubbidhavipariyesaāsavaganthaoghayogāgati- taṇhupādānapañcābhinandananīvaraṇacetokhilacetasovīnibandhachavivādamūlasattānusaya- aṭṭhamicchattanavaāghātavatthutaṇhāmūlakadasaakusalakammapathaekavīsatianesanadvāsaṭṭhidiṭṭhigata- aṭṭhasatataṇhāvicaritādippabhedaṃ diyaḍḍhakilesasahassaṃ saha vāsanāya pahīnaṃ samucchinnaṃ samūhataṃ, yato naṃ koci samaṇo vā .pe. Brahmā vā "ime nāma te kilesā appahīnā"ti saha dhammena anuyuñjituṃ samattho natthi. Ye cime bhagavati kammavipākakilesūpavādaāṇāvītikkamappabhedā antarāyikā vuttā, alameva te paṭisevato ekantena antarāyāya, yato naṃ koci samaṇo vā .pe. Brahmā vā "nālante paṭisevato antarāyāyā"ti 1- saha dhammena anuyuñjituṃ samattho natthi. Yo ca bhagavatā niravasesavaṭṭadukkhanissaraṇāya sīlasamādhipaññāya saṅgaho sattakoṭṭhāsiko sattatiṃsappabhedo ariyamaggapubbaṅgamo anuttaro niyyāniko dhammo desito, so ekanteneva niyyāti, paṭipannassa vaṭṭadukkhato mokkhāya hoti, yato naṃ koci samaṇo vā .pe. Brahmā vā "niyyāniko dhammoti tayā desito na niyyātī"ti saha dhammena anuyuñjituṃ samattho natthīti. Vuttañhetaṃ "sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā"ti 2- vitthāro. Evametāni attano ñāṇappahānadesanāvisesānaṃ avitathabhāvāvabodhanato aviparītākārappavattitāni bhagavato catuvesārajjañāṇāni tathāni avitathāni anaññathāni. Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. Tathā nirayagati tiracchānagati petagati manussagati devagatīti pañca gatiyo, tāsu sañjīvādayo aṭṭha mahānirayā kukkuḷādayo soḷasa ussadanirayā @Footnote: 1 vi. mahāvi. 2/418,429/307,315 2 Ma.mū. 12/150/110

--------------------------------------------------------------------------------------------- page145.

Lokantarikanirayoti sabbepime ekantadukakhatāya nirassādaṭṭhena 1- nirayā, yathākammunā gantabbato gati cāti nirayagati, tibbandhakārasītanarakāpi 2- etesveva antogadhā. Kimikīṭasarīsapapakkhisoṇasiṅgālādayo tiriyaṃ añchitabhāvena tiracchānā, te eva gatīti tiracchānagati. Khuppipāsitattā paradattūpajīvinijjhāmataṇhikādayo dukkhabahulatāyapākaṭasukhato itā vigatāti petā, te eva gatīti petagati, kālakañcikādiasurāpi etesveva antogadhā. Parittadīpavāsīhi saddhiṃ jambudīpādicatumahādīpavāsino manaso ussannatāya manussā, te eva gatīti manussagati. Cātumahārājikato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanūpagāti ime chabbīsati devanikāyā dibbanti attano iddhānubhāvena kīḷanti jotanti cāti devā, te eva gatīti devagati. Tā panetā gatiyo yasmā taṃtaṃkammanibbatto upapattibhavaviseso, tasmā atthato vipākakkhandhā katattā ca rūpaṃ. Tattha "ayaṃ nāma gati iminā nāma kammunā jāyati, tassa ca kammassa paccayavisesehi evaṃ vibhāgabhinnattā visuṃ ete sattanikāyā evaṃ vibhāgabhinnā"ti yathāsakaṃ hetuphalavibhāgaparicchindanavasena ṭhānaso hetuso bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Tenāha bhagavā:- "pañca kho imā sāriputta gatiyo. Katamā pañca. Nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā. Nirayañcāhaṃ sāriputta pajānāmi nirayagāmiñca maggaṃ nirayagāminiñca paṭipadaṃ, yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmī"tiādi. 3- Tāni panetāni bhagavato ñāṇāni tasmiṃ tasmiṃ visaye aviparītākārappavattiyā avisaṃvādanato tathāni avitathāni anaññathāni. Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. @Footnote: 1 Sī. nirayaṭṭhena 2 Sī. abbudādi... 3 Ma.mū. 12/153/113-4

--------------------------------------------------------------------------------------------- page146.

Tathā yaṃ sattānaṃ saddhādiyogavikalāvikalabhāvabodhanena apparajakkhamahārajakkhatādi- visesavibhāvanaṃ paññāsāya ākārehi pavattaṃ bhagavato indriyaparopariyattañāṇaṃ. Vuttañhetaṃ:- "saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho"ti 1- vitthāro. Yañca "ayaṃ puggalo apparajakkho, ayaṃ sassatadiṭṭhiko, ayaṃ ucchedadiṭṭhiko, ayaṃ anulomikāyaṃ khantiyaṃ ṭhito, ayaṃ yathābhūtañāṇe ṭhito, ayaṃ kāmāsayo, na nekkhammādiāsayo, ayaṃ nekkhammāsayo, na kāmādiāsayo"tiādinā "imassa kāmarāgo ativiya thāmagato, na paṭigho, 2- imassa paṭigho ativiya thāmagato, na kāmarāgādiko"tiādinā "imassa puññābhisaṅkhāro adhiko, na apuññābhisaṅkhāro na āneñjābhisaṅkhāro, imassa apuññābhisaṅkhāro adhiko, na puññābhisaṅkhāro na āneñjābhisaṅkhāro, imassa āneñjābhisaṅkhāro adhiko, na puññābhisaṅkhāro na apuññābhisaṅkhāro. Imassa kāyasucaritaṃ adhikaṃ, imassa vacīsucaritaṃ, imassa manosucaritaṃ, ayaṃ kilesāvaraṇena samannāgato, ayaṃ vipākāvaraṇena samannāgato, ayaṃ na kammāvaraṇena samannāgato, na kilesāvaraṇena samannāgato, na vipākāvaraṇena samannāgato"tiādinā ca sattānaṃ āsayādīnaṃ yathābhūtaṃ vibhāvanākārappavattaṃ bhagavato āsayānusayañāṇaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ:- "idha tathāgato sattānaṃ āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, bhabbābhabbe satte jānātī"tiādi. 3- Yañca uparimaheṭṭhimapurimapacchimakāyehi dakkhiṇavāmaakkhikaṇṇasotanāsikasota- aṃsakūṭahatthapādehi aṅguliaṅgulantarehi lomakūpehi ca aggikkhandhaudakadhārāpavattanaṃ @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/270/177 @2 cha.Ma. na paṭighādiko 3 khu.paṭi. 31/113/126

--------------------------------------------------------------------------------------------- page147.

Anaññasādhāraṇaṃ vividhavikubbaniddhinimmāpanakaṃ bhagavato yamakapāṭihāriyañāṇaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ:- "idha tathāgato yamakapāṭihāriyaṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi, uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati. Heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati. Heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattatī"tiādi. 1- Yañca rāgādīhi jātiādīhi ca anekehi dukkhadhammehi upaddutaṃ sattanikāyaṃ tato nīharitukāmatāvasena nānānayehi pavattassa bhagavato mahākaruṇokkamanassa paccayabhūtaṃ mahākaruṇāsamāpattiñāṇaṃ. Yathāha 2- :- "katamaṃ tathāgatassa mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṃ. Bahukehi ākārehi passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati, āditto lokasannivāsoti passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Uyyutto, payāto, kummaggappaṭipanno upanīyati loko addhuvo, atāṇo loko anabhissaro, assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ, ūno loko atitto taṇhādāsoti passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Atāṇo 3- lokasannivāso, aleṇo, asaraṇo, asaraṇībhūto. Uddhato loko avūpasanto, sasallo lokasannivāso viddho puthusallehi, avijjandhakārāvaraṇo kilesapañjarapakkhitto, avijjāgato lokasannivāso andhabhūto pariyonaddho tantākulakajāto kulakuṇḍikajāto 4- muñjapabbajabhūto apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati, avijjāvisadosasallitto kilesakalalībhūto, rāgadosamohajaṭājaṭito. @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/116/128 2 khu.paṭi. 31/117/130 @3 cha.Ma. atāyano 4 Sī. gulākuṇḍikajāto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page148.

Taṇhāsaṅghāṭapaṭimukko, taṇhājālena otthato, taṇhāsotena vuyhati, taṇhāsaṃyojanena saṃyutto, taṇhānusayena anusaṭo, taṇhāsantāpena santappati, taṇhāpariḷāhena pariḍayhati. Diṭṭhisaṅghāṭapaṭimukko, diṭṭhijālena otthato, diṭṭhisotena vuyhati, diṭṭhisaṃyojanena saṃyutto, diṭṭhānusayena anusaṭo, diṭṭhisantāpena santappati, diṭṭhipariḷāhena pariḍayhati. Jātiyā anugato, jarāya anusaṭo, byādhinā, abhibhūto, maraṇena abbhāhato, dukkhe patiṭṭhito. Taṇhāya uḍḍito, jarāpākāraparikkhitto, maccupāsena parikkhitto, mahābandhanabaddho, rāgabandhanena dosamohamānadiṭṭhikilesa- duccaritabandhanena baddho, mahāsambādhappaṭipanno, mahāpalibodhena palibuddho, mahāpapāte patito, mahākantārappaṭipanno, mahāsaṃsārappaṭipanno, mahāvidugge samparivattati, mahāpalipe palipanno. Abbhāhato lokasannivāso, āditto lokasannivāso rāgagginā dosagginā mohagginā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, unnītako lokasannivāso haññati niccamatāṇo pattadaṇḍo takkāro, vajjabandhanabaddho āghātanapaccupaṭṭhito, anātho lokasannivāso paramakāruññappatto, dukkhābhibhūto 1- cirarattaṃ pīḷito, gadhito niccaṃ pipāsito. Andho acakkhuko, hatanetto apariṇāyako, vipathapakkhando añjasāparaddho, mahoghapakkhando. @Footnote: 1 cha.Ma. dukkhābhitunno

--------------------------------------------------------------------------------------------- page149.

Dvīhi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito, tīhi duccaritehi vippaṭipanno, catūhi yogehi yojito, catūhi ganthehi ganthito, catūhi upādānehi upādiyati, pañcagatisamāruḷho, pañcahi kāmaguṇehi rajjati, pañcahi nīvaraṇehi otthato, chahi vivādamūlehi vivadati, chahi taṇhākāyehi rajjati, chahi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito, sattahi anusayehi anusaṭo, sattahi saṃyojanehi saṃyutto, sattahi mānehi unnato, aṭṭhahi lokadhammehi samparivattati, aṭṭhahi micchattehi niyyāto, aṭṭhahi purisadosehi dussati, navahi āghātavatthūhi āghātito, navavidhamānehi unnato, navahi taṇhāmūlakehi dhammehi rajjati, dasahi kilesavatthūhi kilissati, dasahi āghātavatthūhi āghātito, dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato, dasahi saṃyojanehi saṃyutto, dasahi micchattehi niyyāto dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato, dasavatthukāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, aṭṭhasatataṇhāpapañcehi papañcito, dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. Ahañcamhi tiṇṇo, loko ca atiṇṇo. Ahañcamhi mutto, loko ca amutto. Ahañcamhi santo, loko ca asanto. Ahañcamhi santo, loko ca asanto. Ahañcamhi assattho, loko ca anassattho. Ahañcamhi parinibbuto, loko ca aparinibbuto. Pahomi khvāhaṃ 1- tiṇṇo tāretuṃ, mutto mocetuṃ, danto dametuṃ, santo sametuṃ, assattho assāsetuṃ, parinibbuto parinibbāpetunti passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamatī"ti. 2- Evaṃ ekūnanavutiyā ākārehi vibhajanaṃ gataṃ. @Footnote: 1 Sī. paho cāhaṃ 2 khu.paṭi. 31/118/134

--------------------------------------------------------------------------------------------- page150.

Yaṃ pana yāvatā dhammadhātuyā yattakaṃ ñātabbaṃ saṅkhatāsaṅkhatādikassa sabbassa paropadesanirapekkhaṃ sabbākārena paṭivijjhanasamatthaṃ ākaṅkhamattap- paṭibaddhavuttianaññasādhāraṇaṃ bhagavato ñāṇaṃ sabbathā anavasesasaṅkhatāsaṅkhatasammatisaccāva- bodhato sabbaññutañāṇaṃ tatthāvaraṇābhāvato nissaṅgappavattimupādāya anāvaraṇañāṇanti vuccati. Ekameva hi taṃ ñāṇaṃ visayappavattimukhena aññehi asādhāraṇabhāvadassanatthaṃ duvidhena uddiṭṭhaṃ. Aññathā sabbaññutānāvaraṇañāṇānaṃ sādhāraṇatā sabbavisayatā āpajjeyyuṃ, na ca taṃ yuttaṃ kiñcāpi imāya yuttiyā. Ayaṃ hettha pāḷi:- "sabbasaṅkhatamasaṅkhataṃ anavasesaṃ jānātīti sabbaññutañāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇaṃ. Atītaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutañāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇaṃ. Anāgataṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutañāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇaṃ. Paccuppannaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutañāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇan"ti 1- vitthāro. Evametāni bhagavato cha asādhāraṇañāṇāni aviparītākārappavattiyā yathāsakavisayassa avisaṃvādanato tathāni avitathāni anaññathāni. Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. Tathā:- "sattime bhikkhave bojjhaṅgā, satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo"ti 2- evaṃ sarūpato, "yāyaṃ lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānā līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ @Footnote: 1 khu.paṭi. 31/119/134-135 @2. abhi.vi. 35/466/274, saṃ.mahā. 19/185/64 khu.paṭi. 31/17/327

--------------------------------------------------------------------------------------------- page151.

Anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtā satiādibhedā dhammasāmaggī, yāya ariyasāvako bujjhati kilesaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā saccāni 1- paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti, sā dhammasāmaggī bodhīti vuccati, tassā bodhiyā aṅgāti bojjhaṅgā, ariyasāvako vā yathāvuttāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā bodhīti vuccati, tassa bodhissa aṅgātipi bojjhaṅgāti evaṃ sāmaññalakkhaṇato, "upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgoti, evaṃ visesalakkhaṇato, "tattha katamo satisambojjhaṅgo, idha bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā hoti anussaritā"tiādinā 2- sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ aññamaññopakāravasena ekakkhaṇe pavattidassanato, "tattha katamo satisambojjhaṅgo, atthi ajjhattaṃ bhikkhave dhammesu sati, atthi bahiddhā dhammesu satī"tiādinā 3- tesaṃ visayavibhāgena pavattidassanato, "tattha katamo satisambojjhaṅgo, idha bhikkhave bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmin"tiādinā 4- bhāvanāvidhidassanato, "tattha katame satta sambojjhaṅgā, idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti .pe. Tasmiṃ samaye satta bojjhaṅgā honti satisambojjhaṅgo .pe. Upekkhāsambojjhaṅgo. Tattha katamo satisambojjhaṅgo. Yā sati .pe. Anussatī"tiādinā 5- channavutiyā nayasahassavibhāgehīti evaṃ nānākārato pavattāni bhagavato sambojjhaṅgavibhāvanañāṇāni tassa tassa atthassa avisaṃvādanato tathāni avitathāni anaññathāni. Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. @Footnote: 1 cha.Ma. ariyasaccāni 2 abhi.vi. 35/467/274 3 abhi.vi. 35/469/275 @4 abhi.vi. 35/471/276 5 abhi.vi. 35/473-4/277

--------------------------------------------------------------------------------------------- page152.

Tathā:- "tattha katamaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi .pe. Sammāsamādhī"ti 1- evaṃ sarūpato, sabbakilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ariyaphalappaṭilābhakattā ca ariyo, aṭṭhavidhattā nibbānādhigamāya ekantakāraṇattā ca aṭṭhaṅgiko, kilese mārento gacchati, nibbānatthikehi maggīyati, sayaṃ vā nibbānaṃ maggatīti maggoti evaṃ sāmaññalakkhaṇato, "sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi, sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo, sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā, sammā samuṭṭhānalakkhaṇo sammākammanto, sammā vodānalakkhaṇo sammāājīvo, sammā paggahaṇalakkhaṇo sammāvāyāmo, sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati, sammā avikkhepalakkhaṇo sammāsamādhī"ti evaṃ visesalakkhaṇato, sammādiṭṭhi aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nibbānaṃ ārammaṇaṃ karoti, tappaṭicchādakamohavidhamanena asammohato sampayuttadhamme ca passati. Tathā sammāsaṅkappādayopi micchāsaṅkappādīni pajahanti, nibbānaṃ ca ārammaṇaṃ karonti, sahajātadhammānaṃ sammāabhiniropanapariggahaṇasamuṭṭhānavodānapaggahaupaṭṭhānasamādahanāni ca karontīti evaṃ kiccavibhāgato, sammādiṭṭhi pubbabhāge nānākkhaṇā visuṃ visuṃ dukkhādiārammaṇā hutvā maggakāle ekakkhaṇā nibbānameva ārammaṇaṃ katvā kiccato "dukkhe ñāṇan"tiādīni cattāri nāmāni labhati, sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā, tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati, sammāvācādayo tayo pubbabhāge musāvādāveramaṇītiādivibhāgā viratiyopi cetanāyopi hutvā maggakkhaṇe viratiyova, sammāvāyāmasatiyo kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhanti, sammāsamādhi pana maggakkhaṇepi @Footnote: 1 abhi.vi 35/205/125

--------------------------------------------------------------------------------------------- page153.

Paṭhamajjhānādivasena nānā evāti evaṃ pubbabhāgaparabhāgesu pavattivibhāgato, "idha bhikkhave bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitan"tiādinā 1- bhāvanāvidhito, "tattha katamo aṭṭhaṅgiko maggo, idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti .pe. Dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo hoti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo"tiādinā 2- caturāsītiyā nayasahassavibhāgehīti evamanekākārato pavattāni bhagavato ariyamaggavibhāvanañāṇāni atthassa avisaṃvādanato sabbānipi tathāni avitathāni anaññathāni. Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. Tathā paṭhamajjhānasamāpatti yā ca nirodhasamāpattīti etāsu anupaṭipāṭiyā viharitabbaṭṭhena 3- samāpajjitabbaṭṭhena ca anupubbavihārasamāpattīsu sampādanapaccavekkhaṇādivasena yathārahaṃ sampayogavasena ca pavattāni bhagavato ñāṇāni tadatthasiddhiyā tathāni avitathāni anaññathāni. Tathā "idaṃ imassa ṭhānaṃ, idamaṭṭhānan"ti aviparītaṃ tassa tassa phalassa kāraṇākāraṇajānanaṃ, tesaṃ tesaṃ sattānaṃ atītādibhedabhinnassa kammasamādānassa anavasesato yathābhūtaṃ vipākantarajānanaṃ, āyūhanakkhaṇeyeva tassa tassa sattassa "ayaṃ nirayagāminī paṭipadā .pe. Ayaṃ nibbānagāminī paṭipadā"ti yāthāvato sāsavānāsavakammavibhāgajānanaṃ, khandhāyatanādīnaṃ upādinnānupādinnādianekasabhāvaṃ nānāsabhāvaṃ ca tassa lokassa "imāya nāma dhātuyā ussannattā imasmiṃ dhammappabandhe ayaṃ viseso jāyatī"tiādinā nayena yathābhūtaṃ dhātunānattajānanaṃ, anavasesato sattānaṃ hīnādiajjhāsayādhimuttijānanaṃ, saddhādiindriyānaṃ tikkhamudubhāvajānanaṃ, saṅkilesādīhi saddhiṃ jhānavimokkhādivisesajānanaṃ, sattānaṃ aparimāṇāsu jātīsu tappaṭibandhena saddhiṃ anavasesato pubbenivutthakkhandhasantatijānanaṃ, hīnādivibhāgehi saddhiṃ cutipaṭisandhijānanaṃ, "idaṃ dukkhan"tiādinā heṭṭhā vuttanayeneva catusaccajānananti imāni @Footnote: 1 abhi.vi. 35/449/285 2 abhi.vi. 35/491/285 3 ka. bhāvitabbaṭṭhena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page154.

Bhagavato dasabalañāṇāni avirajjhitvā yathāsakaṃ visayāvagāhanato 1- yathādhippetatthasādhanato ca yathābhūtavuttiyā tathāni avitathāni anaññathāni. Vuttañhetaṃ:- "idha tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānātī"tiādi. 2- Evampi bhagavā tathāni āgatoti tathāgato. Yathā cetesaṃ ñāṇānaṃ vasena, evaṃ yathāvuttānaṃ satipaṭṭhānasammappadhānavibhāvanañāṇādīnaṃ anantāparimeyyabhedānaṃ anaññasādhāraṇānaṃ paññāvisesānaṃ vasena bhagavā tathāni ñāṇāni āgato adhigatoti tathāgato. Evampi tathāni āgatoti tathāgato. (3) Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? yā sā bhagavato abhijāti abhisambodhi dhammavinayapaññāpanā anupādisesanibbānadhātu, sā tathā. Kiṃ vuttaṃ hoti? yadatthaṃ lokanāthena abhisambodhi patthitā pavattitā ca, tadatthassa ekantasiddhiyā avisaṃvādanato aviparītatthavuttiyā tathā avitathā anaññathā. Tathā hi ayaṃ bhagavā bodhisattabhūto samatiṃsapāramiparipūraṇādikaṃ vuttappabhedaṃ sabbaṃ buddhattahetuṃ sampādetvā tusitapure ṭhitova buddhakolāhalaṃ sutvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi ekato sannipatitāhi upasaṅkamitvā:- "kāloyaṃ te 3- mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ padan"ti 4- āyācito uppannapubbanimitto pañca mahāvilokanāni viloketvā "idānāhaṃ manussayoniyaṃ uppajjitvā abhisambujjhissāmī"ti āsāḷhipuṇṇamāya sakyarājakule mahāmāyāya deviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gahetvā dasa māse devamanussehi mahatā parihārena parihariyamāno visākhapuṇṇamāya paccūsasamaye abhijātiṃ pāpuṇi. @Footnote: 1 Sī.,ka. visayāvabodhanato 2 aṅ. dasaka. 24/21/27, abhi.vi. 35/809/409 @3 cha.Ma. kālo deva 4 khu. apa. 33/67/445

--------------------------------------------------------------------------------------------- page155.

Abhijātikkhaṇe panassa paṭisandhiggahaṇakkhaṇe viya dvattiṃsa pubbanimittāni pāturahesuṃ. Ayaṃ hi dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, dasasu cakkavāḷasahassesu appamāṇo obhāso phari, tassa taṃ siriṃ daṭṭhukāmā viya jaccandhā cakkhūni paṭilabhiṃsu, badhirā saddaṃ suṇiṃsu, mūgā samālapiṃsu, khujjā ujugattā ahesuṃ, paṅgulā padasā gamanaṃ paṭilabhiṃsu, bandhanagatā sabbe sattā andubandhanādīhi mucciṃsu, sabbanirayesu aggi nibbāyi, pettivisaye khuppipāsā vūpasami, tiracchānānaṃ bhayaṃ nāhosi, sabbasattānaṃ rogo vūpasami, sabbasattā piyaṃvadā ahesuṃ, madhurenākārena assā hasiṃsu, vāraṇā gajjiṃsu, sabbatūriyāni sakaṃ sakaṃ ninnādaṃ muñciṃsu, aghaṭṭitāni eva manussānaṃ hatthupagādīni ābharaṇāni madhurenākārena raviṃsu, sabbadisā vippasannā ahesuṃ, sattānaṃ sukhaṃ uppādayamāno mudusītalavāto vāyi. Akālamegho vassi, paṭhavitopi udakaṃ ubbhijjitvā vissandi, pakkhino ākāsagamanaṃ vijahiṃsu, nadiyo asandamānā aṭṭhaṃsu, mahāsamudde madhuraṃ udakaṃ ahosi, upakkilesavimutte sūriye dissamāne eva ākāsagatā sabbā jotiyo jaliṃsu, ṭhapetvā arūpāvacaradeve avasesā sabbe devā sabbepi nerayikā dissamānarūpā ahesuṃ, tarukuṭṭakavāṭaselādayo anāvaraṇabhūtā ahesuṃ, sattānaṃ cutūpapātā nāhesuṃ, sabbaṃ aniṭṭhagandhaṃ abhibhavitvā dibbagandho vāyi, sabbe phalupagā rukkhā phaladharā sampajjiṃsu, mahāsamuddo sabbatthakameva pañcavaṇṇehi padumehi sañchannatalo ahosi, thalajajalajādīni sabbapupphāni pupphiṃsu, rukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhapadumāni, latāsu latāpadumāni pupphiṃsu, mahītale silātalāni bhinditvā uparūpari satta satta hutvā daṇḍapadumāni nāma nikkhamiṃsu, ākāse olambakapadumāni nibbattiṃsu, samantato pupphavassaṃ vassi, ākāse dibbatūriyāni vajjiṃsu, sakaladasasahassīlokadhātu vaṭṭetvā vissaṭṭhamālāguḷaṃ viya uppīḷetvā baddhamālākalāpo viya alaṅkatapaṭiyattaṃ mālāsanaṃ viya ca ekamālāmālinī vipphurantavāḷavījanī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page156.

Pupphadhūpagandhapavāsitā paramasobhaggappattā ahosi, tāni ca pubbanimittāni upari adhigatānaṃ anekadhammavisesādhigatānaṃ 1- nimittabhūtāni eva ahesuṃ. Evaṃ anekacchariyapātubhāvapaṭimaṇḍitā cāyaṃ 2- abhijāti yadatthaṃ anena abhisambodhi abhipatthitā, tassā abhisambodhiyā ekantasiddhiyā tathāva ahosi avitathā anaññathā. Tathā ye buddhaveneyyā bodhaneyyabandhavā, te sabbepi anavasesato sayameva bhagavatā vinītā. Ye ca sāvakaveneyyā dhammaveneyyā ca, tepi sāvakādīhi vinītā vinayaṃ gacchanti gamissanti cāti yadatthaṃ bhagavatā abhisambodhi abhipatthitā, tadatthassa ekantasiddhiyā abhisambodhi tathā avitathā anaññathā. Apica yassa yassa ñeyyadhammassa yo yo sabhāvo bujjhitabbo, so so hatthatale ṭhapitaāmalakaṃ viya āvajjanamattapaṭibaddhena attano ñāṇena aviparītaṃ anavasesato bhagavatā abhisambuddhoti evampi abhisambodhi tathā avitathā anaññathā. Tathā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ tathā tathā desetabbappakāraṃ tesaṃ tesañca sattānaṃ āsayānusayacaritādhimuttiṃ sammadeva oloketvā dhammataṃ avijahanteneva paññattinayavohāramaggaṃ anatidhāvanteneva ca dhammataṃ vibhāvantena yathāparādhaṃ yathājjhāsayaṃ yathādhammañca anusāsantena bhagavatā veneyyā vinītā ariyabhūmiṃ sampāpitāti dhammavinayapaññāpanāpissa tadatthasiddhiyā yathābhūtavuttiyā ca tathā avitathā anaññathā. Tathā yā sā bhagavatā anuppattā paṭhaviyādiphassavedanādirūpārūpasabhāvavinimuttā lujjanabhāvābhāvato lokasabhāvātītā tamasā visaṃsaṭṭhattā kenaci anobhāsanīyā 3- obhāsābhāvato eva 4- gatiādibhāvarahitā appatiṭṭhā anārammaṇā @Footnote: 1 Sī. anekadhammavisesādhigamānaṃ, cha.Ma. anekesaṃ visesādhigamānaṃ 2 ka. vāyaṃ @3 Ma. anogāhaniyā 4 cha.Ma. lokasabhāvābhāvato eva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page157.

Amatamahānibbānadhātu khandhasaṅkhātānaṃ upādīnaṃ 1- lesamattassapi abhāvato anupādisesāti vuccati, yaṃ sandhāya vuttaṃ:- "atthi bhikkhave tadāyatanaṃ, yattha neva paṭhavī na āpo na tejo na vāyo, na ākāsānañcāyatanaṃ na viññāṇañcāyatanaṃ na na ākiñcaññāyatanaṃ na nevasaññānāsaññāyatanaṃ, nāyaṃ loko na paroloko, na ca ubho candimasūriyā. Tatrāpāhaṃ bhikkhave neva āgatiṃ vadāmi na gatiṃ na ṭhitiṃ na cutiṃ na uppattiṃ, appatiṭṭhaṃ appavattaṃ anārammaṇamevetaṃ esevanto dukkhassā"ti. 2- Sā sabbesampi upādānakkhandhānaṃ atthaṅgamo, sabbasaṅkhārānaṃ samatho, sabbūpadhīnaṃ paṭinissaggo, sabbadukkhānaṃ vūpasamo, sabbālayānaṃ samugghāto, sabbavaṭṭānaṃ upacchedo, accantasantilakkhaṇoti yathāvuttasabhāvassa kadācipi avisaṃvādanato tathā avitathā anaññathā. Evametā abhijātiādikā tathā gato upagato adhigato paṭipanno pattoti tathāgato. Evaṃ bhagavā tathā gatoti tathāgato. (4) Kathaṃ tathāvidhoti tathāgato? yathāvidhā purimakā sammāsambuddhā, ayampi bhagavā tathāvidho. Kiṃ vuttaṃ hoti? yathāvidhā te bhagavanto maggasīlena phalasīlena sabbenapi lokiyalokuttarasīlena, maggasamādhinā phalasamādhinā sabbenapi lokiyalokuttarasamādhinā, maggapaññāya phalapaññāya sabbāyapi lokiyalokuttarapaññāya, devasikaṃ valañjitabbehi catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattivihārehi, tadaṅgavimuttiyā vikkhambhanavimuttiyā samucchedavimuttiyā paṭippassaddhivimuttiyā nissaraṇavimuttiyāti saṅkhepato. Vitthārato pana anantāparimāṇabhedehi acinteyyānubhāvehi @Footnote: 1 Sī. upādinnānaṃ 2 khu.u. 25/71/212

--------------------------------------------------------------------------------------------- page158.

Sakalasabbaññuguṇehi, ayampi amhākaṃ bhagavā tathāvidho. Sabbesaṃ hi sammāsambuddhānaṃ āyuvemattaṃ sarīrappamāṇavemattaṃ kulavemattaṃ dukkaracariyāvemattaṃ rasmivemattanti imehi pañcahi vemattehi siyā vemattaṃ, na pana sīlavisuddhiādīsu 1- visuddhīsu samathavipassanāpaṭipattiyaṃ attanā paṭiladdhaguṇesu ca kiñci nānākaraṇaṃ atthi, athakho majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya aññamaññaṃ nibbisesā te buddhā bhagavanto. Tasmā yathāvidhā purimakā sammāsambuddhā, ayampi bhagavā tathāvidho. Evaṃ tathāvidhoti tathāgato. Vidhaattho cettha gatasaddo, tathāhi lokiyā vidhayuttagatasadde pakāratthe vadanti. (5) Kathaṃ tathā pavattitoti tathāgato? anaññasādhāraṇena iddhānubhāvena samannāgatattā atthapaṭisambhidādīnaṃ ukkaṃsapāramippattiyā anāvaraṇañāṇappaṭilābhena ca bhagavato kāyappavattiyādīnaṃ katthaci paṭighātābhāvato yathāruci tathā gataṃ gati gamanaṃ kāyavacīcittappavatti etassāti tathāgato. Evaṃ tathā pavattitoti tathāgato. (6) Kathaṃ tathehi agatoti tathāgato? bodhisambhārasambharaṇe 2- tappaṭipakkhappavattisaṅkhātaṃ natthi etassa gatanti agato. So panassa agatabhāvo maccheradānapāramiādīsu aviparītaṃ ādīnavānisaṃsapaccavekkhaṇādinayappavattehi ñāṇehīti tathehi ñāṇehi agatoti tathāgato. Athavā kilesābhisaṅkhārappavattisaṅkhātaṃ khandhappavattisaṅkhātameva vā pañcasupi gatīsu gataṃ gamanaṃ etassa natthīti agato. Saupādisesaanupādisesanibbānappattiyā svāyamassa agatabhāvo tathehi ariyamaggañāṇehīti evampi bhagavā tathehi agatoti tathāgato. (7) Kathaṃ tathā gatabhāvena tathāgato? tathā gatabhāvenāti ca tathāgatassa sabbhāvena atthitāyāti attho. Ko panesa tathāgato, yassa atthitāya bhagavā tathāgatoti @Footnote: 1 cha.Ma. sīlavisuddhiyādīsu 2 ka. bodhisambharaṇe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page159.

Vuccatīti? saddhammo. Saddhammo hi ariyamaggo tāva yathā yuganaddhasamathavipassanābalena anavasesato kilesapakkhaṃ samūhanantena samucchedappahānavasena gantabbaṃ, tathā gato. Phaladhammo yathā attano maggānurūpaṃ paṭipassaddhippahānavasena gantabbaṃ, tathā gato pavatto. Nibbānadhammo pana yathā gato paññāya paṭividdho sakalavaṭṭadukkhavūpasamāya sampajjati, buddhādīhi tathā gato sacchikatoti tathāgato. Pariyattidhammopi yathā purimabuddhehi suttageyyādivasena pavattiādippakāsanavasena ca veneyyānaṃ āsayādianurūpaṃ pavattito, amhākampi bhagavatā tathā gato gadito pavattitoti vā tathāgato. Yathā bhagavatā desito, tathā bhagavato sāvakehi gato avagatoti tathāgato. Evaṃ sabbopi saddhammo tathāgato. Tenāha sakko devānamindo:- "tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ dhammaṃ namassāma suvatthi hotū"ti. 1- Svāssa atthīti bhagavā tathāgato. Yathā ca dhammo, evaṃ ariyasaṃghopi yathā attahitāya parahitāya ca paṭipannehi suvisuddhaṃ pubbabhāgasamathavipassanāpaṭipadaṃ purakkhatvā tena tena maggena gantabbaṃ, taṃ taṃ tathā gatoti tathāgato. Yathā vā bhagavatā saccapaṭiccasamuppādādayo desitā, tathāva buddhattā tathā gadanato ca tathāgato. Tenāha sakko devarājā:- "tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ saṃghaṃ namassāma suvatthi hotū"ti. 1- Svāssa sāvakabhūto atthīti bhagavā tathāgato. Evaṃ tathāgatabhāveneva 2- tathāgatoti. (8) Idampi ca tathāgatassa tathāgatabhāvadīpane mukhamattakameva, sabbākārena pana tathāgatova tathāgatassa tathāgatabhāvaṃ vaṇṇeyya. Idaṃ hi tathāgatapadaṃ mahatthaṃ 3- @Footnote: 1 khu.khu. 25/17-18/9, khu.su. 25/240-1/380 2 cha.Ma....bhāvena 3 ka. mahantaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page160.

Mahāgatikaṃ mahāvisayaṃ, tassa appamādapassa viya tepiṭakampi buddhavacanaṃ yuttito atthabhāvena āharanto "atitthena 1- dhammakathiko pakkhando"ti na vattabboti. Tatthetaṃ vuccati:- "yatheva loke purimā mahesino sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato tathāgato vuccati tena cakkhumā. Pahāya kāmādimale asesato samādhiñāṇehi yathā gatā jinā purātanā sakyamunī jutindharo tathā gato tena tathāgato mato. Tathañca dhātvāyatanādilakkhaṇaṃ sabhāvasāmaññavibhāgabhedato sayambhuñāṇena jino samāgato 2- tathāgato vuccati sakyapuṅgavo. Tathāni saccāni samantacakkhunā tathā idappaccayatā ca sabbaso anaññaneyyā nayato vibhāvitā tathā gato tena jino tathāgato. @Footnote: 1 ka. atiṭṭhena 2 cha.Ma. jinoyamāgato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page161.

Anekabhedāsupi lokadhātusu jinassa rūpāyatanādigocare vicittabhede tathameva dassanaṃ tathāgato tena samantalocano. Yato ca dhammaṃ tathameva bhāsati karoti vā tassanurūpamattano 1- guṇehi lokaṃ abhibhuyyirīyati tathāgato tenapi lokanāyako. Tathā pariññāya tathāya sabbaso avedi lokaṃ pabhavaṃ atikkami gato ca paccakkhakriyāya 2- nibbutiṃ arīyamaggañca gato tathāgato. Tathā paṭiññāya tathāya sabbaso hitāya lokassa yato samāgato 3- tathāya nātho karuṇāya sabbadā gato ca tenāpi jino tathāgato. Tathāni ñāṇāni yato samāgato yathāsabhāvaṃ visayāvabodhato tathābhijātippabhutī tathāgato tadatthasampādanato tathāgato. @Footnote: 1 cha.Ma. karoti vācāyanurūpamattano 2 cha.Ma. paccakkhakiriyāya @3 cha.Ma. yatoyamāgato, evamuparipi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page162.

Yathāvidhā te purimā mahesino tathāvidhoyampi tathā yathāruci pavattavācā tanucittabhāvato tathāgato vuccati aggapuggalo. Sambodhisambhāravipakkhato pure gataṃ na saṃsāragatampi tassa vā 1- na catthi nāthassa bhavantadassino tathehi tasmā agato tathāgato. Tathāgato dhammavaro mahesinā yathā pahātabbamalaṃ pahīyati tathāgato ariyagaṇopi satthuno 2- tathāgato tena samaṅgibhāvato"ti. Mahiddhikatāti paramena cittavasībhāvena ca iddhividhayogena dhammānubhāvaññathattanipphādanasamatthatāsaṅkhātāya mahatiyā iddhiyā samannāgamo mahiddhikatā. Cirakālasambhūtena suvidūrappaṭipakkhena icchitatthanipphattihetubhūtena mahājutikena puññatejena samannāgamo mahānubhāvatā. Yatrāti acchariyapasaṃsākotūhalahāsapasādiko paccattatthe nipāto, tena yuttattā vijāyissatīti anāgatakālavacanaṃ, attho pana atītakāloyeva. Ayaṃ hettha attho:- yā hi nāma ayaṃ suppavāsā tathā dukkhanimuggā kicchāpannā bhagavato vacanasamakālameva sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyīti. Attamanoti sakamano, bhagavati pasādena kilesarahitacittoti attho. Kilesapariyuṭṭhitaṃ hi cittaṃ vase avattanato attamanoti na sakkā vattunti. @Footnote: 1 Sī. tassa hi 2 Sī. ariyagaṇo vināyako

--------------------------------------------------------------------------------------------- page163.

Attamanoti vā pītisomanassehi gahitamano. Pamuditoti pāmojjena yutto. Pītisomanassajātoti jātabalavapītisomanasso. Athāti pacchā, tato katipāhassa accayena. Satta bhattānīti sattasu divasesu dātabbabhattāni. Svātanāyāti svātanapuññatthaṃ, yaṃ sve buddhappamukhassa saṃghassa dānavasena payirupāsanavasena ca bhavissati puññaṃ, tadatthaṃ. Athakho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesīti kasmā āmantesi? suppavāsāya sāmikassa pasādarakkhaṇatthaṃ. 1- Suppavāsā pana acalappasādāva, upāsakassa pana pasādarakkhaṇaṃ mahāmoggallānattherassa bhāro. Tenāha "tuyheso upaṭṭhāko"ti. Tattha tuyhesoti tuyhaṃ eso. Tiṇṇaṃ dhammānaṃ pāṭibhogoti mama bhogādīnaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ ahāniyā avināsāya ayyo mahāmoggallāno yadi pāṭibhogo yadi paṭibhū, ito satta divase atikkamitvā mama sakkā dānaṃ dātunti yadi ayyena ñātanti dīpeti. Theropi tassa tesu divasesu bhogānaṃ jīvitassa ca anupaddavaṃ passitvā āha "dvinnaṃ kho nesaṃ āvuso dhammānaṃ pāṭibhogo bhogānañca jīvitassa cā"ti. Saddhā panassa cittapaṭibaddhāti tasseva bhāraṃ karonto "saddhāya pana tvaññeva pāṭibhogo"ti āha. Apica so upāsako diṭṭhasacco, tassa saddhāya aññathābhāvo natthīti tathā vuttaṃ. Teneva ca kāraṇena bhagavatā "pacchāpi tvaṃ karissasīti saññāpehī"ti vuttaṃ. Upāsakopi satthari there ca gāravena ca subbacatāya 2- tassā ca puññena vaḍḍhiṃ icchanto "karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī"ti anujāni. Tañca dārakanti vijātadivasato paṭṭhāya ekādasamaṃ divasaṃ atikkamitvā tato paraṃ sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ bhojetvā sattame divase taṃ sattavassikaṃ @Footnote: 1 Sī. pasādarakkhaṇatthaṃ. na suppāvāsāya pasādarakkhaṇatthaṃ 2 Sī. sukhavijātāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page164.

Dārakaṃ bhagavantaṃ bhikkhusaṃghañca vandāpesi. Satta me vassānīti satta me saṃvaccharāni, accantasaṃyogavasena cetaṃ upayogavacanaṃ. Lohitakumbhiyaṃ vutthānīti mātu kucchiyaṃ attano gabbhavāsadukkhaṃ sandhāya vadati. Aññānipi evarūpāni satta puttānīti "aññepi evarūpe satta putte"ti vattabbe liṅgavipallāsavasena vuttaṃ "evarūpānī"ti. Evaṃ satta vassāni gabbhadhāraṇavasena sattāhaṃ mūḷhagabbhatāya ca mahantaṃ dukkhaṃ pāpetvā uppajjanakaputteti attho. Etena mātugāmānaṃ puttalolatāya puttalābhena titti natthīti dasseti. Etamatthaṃ viditvāti etaṃ sattadivasādhikāni satta saṃvaccharāni gabbhadhāraṇādivasena pavattaṃ mahantaṃ dukkhaṃ ekapade visaritvā 1- puttalolatāvasena tāya vuttamatthaṃ viditvā. Imaṃ udānanti imaṃ cittasukhappamatto viya pamattapuggale iṭṭhākārena vañcetvā taṇhāsinehassa mahānatthakarabhāvadīpakaṃ 2- udānaṃ udānesi. Tattha asātanti amadhuraṃ asundaraṃ aniṭṭhaṃ. Sātarūpenāti iṭṭhasabhāvena. Piyarūpenāti piyāyitabbabhāvena. Sukhassa rūpenāti sukhasabhāvena. Idaṃ vuttaṃ hoti:- yasmā asātaṃ appiyaṃ dukkhameva samānaṃ sakalampi vaṭṭagataṃ saṅkhārajātaṃ appahīnavipallāsattā ayonisomanasikārena iṭṭhaṃ viya piyaṃ viya sukhaṃ viya ca hutvā upaṭṭhahamānaṃ sativippavāsena pamattapuggalaṃ ativattati abhibhavati ajjhottharati, tasmā imampi suppavāsaṃ punāpi sattakkhattuṃ evarūpaṃ asātaṃ appiyaṃ dukkhaṃ sātādipatirūpakena dukkhena puttasaṅkhātapemavatthusukhena 3- ajjhottharatīti. Aṭṭhamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ---------------- @Footnote: 1 Sī. viditvā, Ma. ekantamadena vissaritvā @2 Sī. pahānākārānubhāvadīpakaṃ, ka. pahānatthakarabhāvadīpakaṃ 3 ka.... pemavaṭṭadukkhena


             The Pali Atthakatha in Roman Book 26 page 126-164. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=26&A=2826&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=26&A=2826&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=59              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=1870              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=1875              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=1875              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]