|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
372. 3. Mahākappinattheragāthāvaṇṇanā
anāgataṃ yo paṭikacca passatītiādikā āyasmato mahākappinattherassa gāthā.
Kā uppatti?
Ayaṃ kira padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare kulaghare nibbattitvā viññutaṃ patto
satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ bhikkhuovādakānaṃ aggaṭṭhāne
ṭhapentaṃ disvā tajjaṃ adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi.
So tattha yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto kassapasammāsambuddha-
kāle bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto purisasahassagaṇajeṭṭhako
@Footnote: 1 pāli. mamāgami
Hutvā gabbhasahassapaṭimaṇḍitaṃ mahantaṃ pariveṇaṃ kārāpesi. Te sabbepi janā
yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā taṃ upāsakaṃ jeṭṭhakaṃ katvā saputtadārā devaloke nibbattitvā
ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsariṃsu. Tesu gaṇajeṭṭhako amhākaṃ satthu nibbattito
puretarameva paccantadese kukkuṭanāmake nagare rājagehe nibbatti, tassa kappinoti
nāmaṃ ahosi. Sesapurisā tasmiṃyeva nagare amaccakule nibbattiṃsu. 1- Kappinakumāro
pitu accayena chattaṃ ussāpetvā mahākappinarājā nāma jāto. So sutavittakatāya
pātova catūhi dvārehi sīghaṃ dūte pesesi "yattha bahussute passatha, tato 2-
nivattitvā mayhaṃ ārocethā"ti.
Tena ca samayena amhākaṃ satthā loke uppajjitvā sāvatthiyaṃ 3- upanissāya
viharati. Tasmiṃ kāle sāvatthīvāsino vāṇijā sāvatthiyaṃ uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā
taṃ nagaraṃ gantvā bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā "rājānaṃ passissāmā"ti paṇṇākārahatthā
rañño ārocāpesuṃ. Te rājā pakkosāpetvā niyyāditapaṇṇākāre vanditvā
ṭhite "kuto āgatatthā"ti pucchi. Sāvatthito devāti. Kacci vo raṭṭhaṃ subhikkhaṃ,
dhammiko rājāti. Āma devāti. Kīdiso dhammo tumhākaṃ dese idāni pavattatīti.
Taṃ deva na sakkā ucchiṭṭhamukhehi 4- kathetunti. Rājā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ
dāpesi. Te mukhaṃ vikkhāletvā dasabalābhimukhā añjaliṃ paggahetvā "deva amhākaṃ dese
buddharatanaṃ nāma uppannan"ti āhaṃsu. Rañño "buddho"ti vacane sutamatteyeva
sakalasarīraṃ pharamānā pīti uppajji. Tato "buddhoti tātā vadethā"ti āha. Buddhoti deva
vadāmāti. 5- Evaṃ tikkhattuṃ vadāpetvā "buddhoti tātā vadethā"ti āha. Buddhoti
pade pasanno satasahassaṃ datvā "aparaṃ vadethā"ti pucchi. Deva loke dhammaratanaṃ
nāma uppannanti. Tampi sutvā tatheva satasahassaṃ datvā "aparaṃ vadethā"ti pucchi.
Deva saṃgharatanaṃ nāma uppannanti. Tampi sutvā tatheva satasahassaṃ datvā "buddhassa
@Footnote: 1 Sī.,i. nibbattiṃsu, tesu 2 Ma. passa bahussute, passanto tato 3 cha.Ma. sāvatthiṃ
@4 Sī.,i. ucciṭṭhamukhena 5 Sī. buddhoti buddhoti deva vadāmīti,
@i.... vadāmāti, saṃ.ṭṭha. 2/223 passitabbaṃ
Bhagavato santike pabbajissāmī"ti tatova nikkhami. Amaccāpi tatheva nikkhamiṃsu. So
amaccasahassena 1- saddhiṃ gaṅgātīraṃ patvā "sace satthā sammāsambuddho, imesaṃ
assānaṃ khuramattampi mā temetū"ti saccādhiṭṭhānaṃ katvā udakapiṭṭheneva pūraṃ gaṅgā-
nadiṃ 2- atikkamitvā aparampi aḍḍhayojanavitthāraṃ nadiṃ tatheva atikkamitvā tatiyaṃ
candabhāgaṃ nāma mahānadiṃ patvā tampi tāya eva saccakiriyāya atikkami.
Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsasamayaṃyeva mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento
"ajja mahākappino tiyojanasatikaṃ rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivāro mama santike
pabbajituṃ āgamissatī"ti disvā "mayā 3- tesaṃ paccuggamanaṃ kātuṃ yuttan"ti pātova
sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhusaṃghaparivuto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto sayameva ākāsena gantvā candabhāgāya nadiyā tīre tesaṃ
uttaraṇatitthassābhimukhaṭṭhāne mahānigrodhamūle pallaṅkena nisinno chabbaṇṇabuddha-
rasmiyo vissajjesi. Te tena titthena uttarantā buddharasmiyo ito cito ca
vidhāvantiyo olokento bhagavantaṃ disvā "yaṃ satthāraṃ uddissa mayaṃ āgatā,
addhā so eso"ti dassaneneva niṭṭhaṃ gantvā diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onamitvā
paramanipaccākāraṃ karontā bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Rājā bhagavato gopphakesu gahetvā
satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā tesaṃ dhammaṃ desesi.
Desanāpariyosāne saddhiṃ parisāya arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne 4-:-
"padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū
udito ajaṭākāse ravīva saradambare.
Vacanābhāya bodheti veneyyapadumāni so
kilesapaṅkaṃ soseti matiraṃsīhi nāyako.
Titthiyānaṃ yase hanti khajjotābhā 5- yathā ravi
saccatthābhaṃ pakāseti 6- ratanaṃva 7- divākaro.
@Footnote: 1 Ma. amaccasahassehi 2 Sī.,i. pūragaṅgaṃ nadiṃ 3 Sī.,i. āgamissati mayā
@4 khu.apa. 33/123/186 (syā) 5 pāli. vajiratā 6 pāli. sabbattha sampakāseti
@7 pāli. rattindivaṃ
Guṇānaṃ āyatibhūto ratanānaṃva sāgaro
pajjunnoriva bhūtāni dhammameghena vassati.
Akkhadasso tadā āsiṃ nagare haṃsasavhaye
upecca dhammamassosiṃ jalajuttamanāmino.
Ovādakassa bhikkhūnaṃ sāvakassa katāvino 1-
guṇaṃ pakāsayantassa tappayantassa 2- me manaṃ
sutvā patīto sumano nimantetvā tathāgataṃ
sasissaṃ bhojayitvāna taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ.
Tadā haṃsasamabhāgo haṃsadundubhinissano
passathetaṃ mahāmattaṃ vinicchayavisāradaṃ.
Patitaṃ pādamūle me samuggatatanūruhaṃ
jīmūtavaṇṇaṃ pīṇaṃsaṃ 3- pasannanayanānanaṃ.
Parivārena mahatā rājayuttaṃ mahāyasaṃ
eso katāvino ṭhānaṃ pattheti muditāsayo.
Iminā paṇipātena cāgena paṇidhīhi ca
kappasatasahassāni nupapajjati duggatiṃ.
Devesu devasobhaggaṃ manussesu mahantataṃ
anubhotvāna sesena nibbānaṃ pāpuṇissati.
Satasahassito kappe okkākakulasambhavo
gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati.
Tassa dhammesu dāyādo oraso dhammanimmito
kappino nāma nāmena hessati satthu sāvako.
Tatohaṃ sukataṃ kāraṃ katvāna jinasāsane
jahitvā mānusaṃ dehaṃ tusitaṃ agamāsahaṃ.
@Footnote: 1 ka. satāvino 2 pāli. hāsayantassa 3 pāli. jūmuttavaṇṇaṃ ruciraṃ
Devamānusarajjāni sataso 1- anusāsiya
bārāṇasiyamāsanne jāto keṇiyajātiyaṃ.
Sahassaparivārena 2- sapajāpatiko ahaṃ
pañcapaccekabuddhānaṃ satāni samupaṭṭhahiṃ.
Temāsaṃ bhojayitvāna pacchādamha ticīvaraṃ
tato cutā mayaṃ sabbe ahumha tidasūpagā.
Puno sabbe manussattaṃ agamimha tato cutā
kukkuṭamhi pure jātā himavantassa passato.
Kappino nāmahaṃ āsiṃ rājaputto mahāyaso
sesāmaccakule jātā mameva parivārayuṃ.
Mahārajjasukhaṃ patto sabbakāmasamiddhimā
vāṇijehi samakkhātaṃ buddhuppādamahaṃ suṇiṃ.
Buddho loke samuppanno asamo ekapuggalo
so pakāseti saddhammaṃ amataṃ sukhamuttamaṃ.
Suyuttā tassa sissā ca sumuttā ca anāsavā
sutvā nesaṃ suvacanaṃ 3- sakkaritvāna vāṇije.
Pahāya rajjaṃ sāmacco nikkhamiṃ buddhamāmako
nadiṃ disvā mahācandaṃ pūritaṃ samatittikaṃ.
Appatiṭṭhaṃ anālambaṃ duttaraṃ sīghavāhiniṃ
guṇaṃ saritvā buddhassa sotthinā samatikkamiṃ.
Bhavasotaṃ sace buddho tiṇṇo lokantagū vidū
etena saccavajjena gamanaṃ me samijjhatu.
Yadi santigamo maggo mokkho caccantikaṃ sukhaṃ
etena saccavajjena gamanaṃ me samijjhatu.
@Footnote: 1 pāli. suttaso 2 pāli. satasahassaparivāro 3 pāli. nesaṃpi vacanaṃ
Saṃgho ce tiṇṇakantāro puññakkhetto anuttaro
etena saccavajjena gamanaṃ me samijjhatu.
Saha kate saccavare maggā apagataṃ jalaṃ
tato sukhena uttiṇṇo nadītīre manorame.
Nisinnaṃ addasaṃ buddhaṃ udentaṃva pabhaṅkaraṃ
jalantaṃ hemaselaṃva dīparukkhaṃva jotitaṃ.
Sasiṃva tārāsahitaṃ sāvakehi purakkhataṃ
vāsavaṃ viya vassantaṃ desanājaladantaraṃ. 1-
Vanditvāna sahāmacco ekamantamupāvisiṃ
tato no āsayaṃ ñatvā buddho dhammamadesayi.
Sutvāna dhammaṃ vimalaṃ avocumha mayaṃ jinaṃ
pabbājehi mahāvīra nibbindāmha 2- mayaṃ bhave.
Savākkhāto bhikkhave dhammo dukkhantakaraṇāya vo
caratha brahmacariyaṃ iccāha munisattamo.
Saha vācāya sabbepi bhikkhuvesadharā mayaṃ
ahumha upasampannā sotāpannāva 3- sāsane.
Tato jetavanaṃ gantvā anusāsi vināyako
anusiṭṭho jinenāhaṃ arahattamapāpuṇiṃ.
Tato bhikkhusahassāni anusāsimahaṃ tadā
mamānusāsanakarā tepi āsuṃ anāsavā.
Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho etadagge ṭhapesi maṃ
bhikkhu ovādakānaggo kappinoti mahājane.
Satasahasse kataṃ kammaṃ phalaṃ dassesi me idha
pamutto 4- saravegova kilese jhāpayiṃ mama.
@Footnote: 1 pāli. devena jananandana 2 Sī. nibbinnāmha, otiṇṇamhāti tālapotthake
@dissati 3 cha.Ma. ca 4 pāli. sumutto
Kilesā jhāpitā mayhaṃ .pe. Kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Arahattaṃ patvā pana te sabbeva 1- satthāraṃ pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā te
"etha bhikkhavo"ti āha. Sā eva tesaṃ pabbajjā upasampadā ca ahosi. Satthā
taṃ bhikkhusahassaṃ ādāya ākāsena jetavanaṃ agamāsi. Athekadivasaṃ bhagavā tassantevāsike
bhikkhū āha "kacci bhikkhave kappino bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī"ti. Na bhagavā deseti.
Appossukko diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharati, ovādamattampi na detīti. Satthā
theraṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ kappina antevāsikānaṃ ovādamattampi na
desī"ti. Saccaṃ bhagavāti. Brāhmaṇa mā evaṃ kari, ajja paṭṭhāya upagatānaṃ dhammaṃ
desehīti. "sādhu bhante"ti thero satthu vacanaṃ sirasā sampaṭicchitvā ekovādeneva
samaṇasahassaṃ arahatte patiṭṭhāpesi. Tena naṃ satthā paṭipāṭiyā attano sāvake
there ṭhānantare ṭhapento bhikkhuovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Athekadivasaṃ
thero bhikkhuniyo ovadanto:-
[547] "anāgataṃ yo paṭikacca passati
hitañca atthaṃ ahitañca taṃ dvayaṃ
viddesino tassa hitesino vā
randhaṃ na passanti samekkhamānā.
[548] Ānāpānasatī yassa paripuṇṇā subhāvitā
anupubbaṃ paricitā yathā buddhena desitā
somaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā.
[549] Odātaṃ vata me cittaṃ appamāṇaṃ subhāvitaṃ
nibbiddhaṃ paggahītañca sabbā obhāsate disā.
[550] Jīvate vāpi sappañño api vittaparikkhayo
paññāya ca alābhena vittavāpi na jīvati.
@Footnote: 2 Sī.,i. sabbe
[551] Paññā sutavinicchinī paññā kittisilokavaḍḍhanī
paññāsahito naro idha api dukkhesu sukhāni vindati.
[552] Nāyaṃ ajjatano dhammo nacchero napi abbhuto
yattha jāyetha mīyetha tattha kiṃ viya abbhutaṃ.
[553] Anantaraṃ hi jātassa jīvitā maraṇaṃ dhuvaṃ
jātā jātā marantīdha evaṃ dhammā hi pāṇino.
[554] Na hetadatthāya matassa hoti
yaṃ jīvitatthaṃ paraporisānaṃ
matamhi ruṇṇaṃ na yaso na lokyaṃ
na vaṇṇitaṃ samaṇabrāhmaṇehi.
[555] Cakkhuṃ sarīraṃ upahanti tena 1-
nihīyati vaṇṇabalaṃ matī ca
ānandino tassa disā bhavanti
hitesino nāssa sukhī bhavanti.
[556] Tasmā hi iccheyya kule vasante
medhāvino ceva bahussute ca
yesaṃ hi paññāvibhavena kiccaṃ
taranti nāvāya nadiṃva puṇṇan"ti
imā gāthā abhāsi.
Tattha anāgatanti na āgataṃ, avindanti attho. Paṭikaccāti puretaraṃyeva. Passatīti
oloketi. Atthanti kiccaṃ. Taṃ dvayanti hitāhitaṃ. Viddesinoti amittā.
Hitesinoti mittā. Randhanti chiddaṃ. Samekkhamānāti gavesantā. Idaṃ vuttaṃ hoti:-
yo puggalo attano hitāvahaṃ ahitāvahaṃ tadubhayañca atthaṃ kiccaṃ anāgataṃ asampattaṃ
@Footnote: 1 pāli. roṇṇaṃ
Puretaraṃyeva paññācakkhunā ahaṃ viya passati vīmaṃsati vicāreti, tassa amittā vā
ahitajjhāsayena mittā vā hitajjhāsayena randhaṃ gavesantā na 1- passanti, tādiso
paññavā puggalo acchiddavutti, tasmā tumhehi tathārūpehi bhavitabbanti.
Idāni ānāpānasatibhāvanāya guṇaṃ dassento tattha tāni yojetuṃ "ānāpānasatī
yassā"ti dutiyaṃ gāthamāha. Tattha ānanti assāso. Apānanti passāso.
Assāsapassāsanimittārammaṇā sati ānāpānasati. Satisīsena cettha taṃsampayuttasamādhi-
bhāvanā adhippetā. Yassāti yassa yogino. Paripuṇṇā subhāvitāti catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ soḷasannañca ākārānaṃ pāripūriyā sabbaso puṇṇā sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ
vijjāvimuttīnañca pāripūriyā suṭṭhu bhāvitā vaḍḍhitā. Anupubbaṃ paricitā,
yathā buddhena desitāti "so satova assasatī"tiādinā 2- yathā bhagavatā desitā,
tathā anupubbaṃ anukkamena paricitā āsevitā bhāvitā. Somaṃ lokaṃ pabhāseti,
abbhā muttova candimāti so yogāvacaro yathā abbhādiupakkilesā vimutto cando
candālokena imaṃ okāsalokaṃ pabhāseti, evaṃ avijjādiupakkilesavimutto ñāṇālokena
attasantānapatitaṃ parasantānapatitañca saṅkhāralokaṃ pabhāseti pakāseti. Tasmā tumhehi
ānāpānasatibhāvanā bhāvetabbāti adhippāyo.
Idāni attānaṃ nidassanaṃ katvā bhāvanābhiyogassa saphalataṃ dassento "odātaṃ
vata me cittan"ti tatiyaṃ gāthamāha. Tassattho:- nīvaraṇamalavigamato odātaṃ suddhaṃ vata
mama cittaṃ, yathā pamāṇakarā rāgādayo pahīnā, appamāṇañca nibbānaṃ paccakkhaṃ
kataṃ ahosi, tathā bhāvitattā appamāṇaṃ subhāvitaṃ, tato eva catusaccaṃ 3- nibbiddhaṃ
paṭivijjhitaṃ, 4- sakalasaṅkilesapakkhato paggahitañca hutvā 5- dukkhādikā
pubbantādikā ca disā obhāsate tattha vitiṇṇakaṅkhattā sabbadhammesu vigatasammohattā
ca, tasmā tumhehipi evaṃ cittaṃ bhāvetabbanti dasseti.
@Footnote: 1 Sī.,i. ayaṃ saddo na dissati 2 dī. mahā. 10/374/248 mahāsatipaṭṭhānasutta,
@Ma.mū. 12/107/77 kāyānupassanāsatipaṭṭhāna 3 potthakesu cattāri saccānīti pāṭhā
@dissanti 4 Sī. paṭivijjhitāni, i. paṭivijjhitā
@5 Sī....paccakkhato niggahitañca katvā
Yathā bhāvanāmayā paññā cittamalavisodhanādinā purisassa bahupakārā, evaṃ
itarāpīti dassento "jīvate vāpi sappañño"ti catutthagāthamāha. Tassattho:-
parikkhīṇadhanopi sappaññajātiko itarītarasantosena santuṭṭho anavajjāya jīvikāya
jīvatiyeva. Tassa hi jīvitaṃ jīvitaṃ nāma. Tenāha bhagavā "paññājīviṃ jīvitamāhu
seṭṭhan"ti. 1- Dummedhapuggalo pana paññāya alābhena diṭṭhadhammikaṃ samparāyikañca
atthaṃ virādhento vittavāpi na jīvati, garahādippattiyā jīvanto nāma na tassa
hoti, anupāyaññutāya vā yathādhigataṃ dhanaṃ nāsento jīvitampi sandhāretuṃ na
sakkotiyeva, tasmā pārihāriyapaññāpi tumhehi appamattehi sampādetabbāti
adhippāyo.
Idāni paññāya ānisaṃse dassetuṃ "paññā sutavinicchinī"ti pañcamaṃ gāthamāha.
Tattha paññā sutavinicchinīti paññā nāmesā sutassa vinicchayinī, yathāsute sotapathamāgate
atthe "ayaṃ akusalo, ayaṃ kusalo, ayaṃ sāvajjo, ayaṃ anavajjo"tiādinā vinicchayajananī.
Kittisilokavaḍḍhanīti kittiyā sammukhā pasaṃsāya silokassa patthaṭayasabhāvassa vaḍḍhanī,
paññavatoyeva hi kittiādayo viññūnaṃ pāsaṃsabhāvato. Paññāsahitoti pārihāriyapaññāya
vipassanāpaññāya ca yutto. 2- Api dukkhesu sukhāni vindatīti ekantadukkhasabhāvesu
khandhāyatanādīsu sammāpaṭipattiyā yathābhūtasabhāvāvabodhena nirāmisānipi sukhāni paṭilabhati.
Idāni tāsaṃ bhikkhunīnaṃ aniccatāpaṭisaṃyuttaṃ dhīrabhāvāvahaṃ dhammaṃ kathento "nāyaṃ
ajjatano dhammo"tiādinā sesagāthā abhāsi. Tatrāyaṃ saṅkhepattho:- yvāyaṃ sattānaṃ
jāyanamīyanasabhāvo, ayaṃ dhammo ajjatano adhunāgato na hoti, abhiṇhapavattikatāya
na acchariyo, abbhutapubbatābhāvato nāpi abbhuto. Tasmā yattha jāyetha mīyetha
yasmiṃ loke satto jāyeyya, so ekaṃsena mīyetha, tattha kiṃ viya kiṃ nāma
@Footnote: 1 saṃ.sagā. 15/73/48 vittasutta, 246/258, khu.sutta. 25/184/370 āḷavakasutta
@2 Sī.,i. yuttattā
Abbhutaṃ siyā sabhāvikattā maraṇassa. Na hi khaṇikamaraṇassa kiñci kāraṇaṃ atthi.
Yato anantaraṃ hi jātassa, jīvitā maraṇaṃ dhuraṃ jātassa jātisamanantaraṃ jīvitato
maraṇaṃ ekantikaṃ uppannānaṃ khandhānaṃ ekaṃsena bhijjanato. Yo panettha jīvatīti
lokavohāro, so tadupādānassa anekapaccayāyattatāya anekantiko, yasmā etadevaṃ, 1-
tasmā jātā marantīdha, evaṃ dhammā hi pāṇinoti ayaṃ sattānaṃ pakati, yadidaṃ
jātānaṃ maraṇanti jātiyā maraṇānubandhanataṃ 2- āha.
Idāni yasmā tāsu bhikkhunīsu kāci sokabandhitacittāpi atthi, tasmā tāsaṃ
sokavinodanaṃ kātuṃ "na hetadatthāyā"tiādi vuttaṃ. Tattha na hetadatthāya matassa
hotīti yaṃ matassa jīvitatthaṃ jīvitanimittaṃ paraporisānaṃ parapuggalānaṃ ruṇṇaṃ, etaṃ
tassa matassa sattassa jīvitatthaṃ 3- tāva tiṭṭhatu, kassacipi atthāya na hoti, ye
pana rudanti, tesampi matamhi matapuggalanimittaṃ ruṇṇaṃ na yaso na lokyaṃ yasāvahaṃ
visuddhāvahañca na hoti. Na vaṇṇitaṃ samaṇabrāhmaṇehīti viññuppasaṭṭhampi na
hoti, athakho viññugarahitamevāti attho.
Na kevalameteva ye rudato ādīnavā, athakho imepīti dassento "cakkhuṃ
sarīraṃ upahantī"ti gāthaṃ 4- vatvā tato paraṃ sokādianatthapaṭibāhanatthaṃ kalyāṇamitta-
payirupāsanāyaṃ tā niyojento "tasmā"tiādinā 5- osānagāthamāha. Tattha tasmāti
yasmā ruṇṇaṃ rudantassa puggalassa cakkhuṃ sarīrañca upahanti vibādhati, tena
ruṇṇena vaṇṇo balaṃ mati ca nihīyati parihāyati, tassa rudantassa puggalassa
disā sapattā ānandino pamodavanto pītivanto bhavanti. Hitesino mittā dukkhī
dukkhitā bhavanti, tasmā dhammojapaññāya samannāgatattā medhāvino diṭṭhadhammikādiattha-
sannissitassa bāhusaccassa pāripūriyā bahussute attano kule vasante iccheyya
pāṭikaṅkheyya kulūpake kareyya. Yesanti yesaṃ medhāvīnaṃ bahussutānaṃ paṇḍitānaṃ
@Footnote: 1 Sī. tasmā etadavoca, i. yasmā etadavoca 2 Sī.,i. jarāmaraṇānubandhanaṃ
@3 i.,Ma. jīvitaṃ 4 Sī.,i. tāsaṃ 5 Sī.,i. ādikaṃ
Paññāvibhavena paññābalena yathā mahoghassa puṇṇaṃ nadiṃ nāvāya taranti, evaṃ kulaputtā
attano atthakiccaṃ taranti 1- pāraṃ pāpuṇanti, te iccheyya kule vasanteti yojanā.
Evaṃ thero tāsaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ kathetvā vissajjesi, tā therassa ovāde
ṭhatvā sokaṃ vinodetvā yoniso paṭipajjantiyo sadatthaṃ paripūresuṃ.
Mahākappinattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 33 page 198-209.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=33&A=4553
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=33&A=4553
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=372
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=6965
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=7112
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=7112
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]