![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
373. 4. Cūḷapanthakattheragāthāvaṇṇanā
dandhā mayhaṃ gatītiādikā āyasmato cūḷapanthakattherassa gāthā. Kā uppatti?
yadettha atthuppattivasena vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakanipāte mahāpanthakavatthusmiṃ 2-
vuttameva. Ayaṃ pana viseso:- mahāpanthakatthero arahattaṃ patvā aggaphalasukhena
vītināmento cintesi "kathaṃ nu kho sakkā cūḷapanthakampi imasmiṃ sukhe
patiṭṭhapetun"ti. So attano ayyakaṃ dhanaseṭṭhiṃ upasaṅkamitvā āha "sace mahāseṭṭhi
anujānātha, ahaṃ cūḷapanthakaṃ pabbājeyyan"ti. Pabbājetha bhanteti. Thero taṃ pabbājesi.
So dasasu sīlesu patiṭṭhito bhātu santike:-
"padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ
pāto siyā phullamavītagandhaṃ
aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ
tapantamādiccamivantalikkhe"ti 3-
@Footnote: 1 Sī. taranti iti 2 thera. aṭṭhakathā 2/364/(3)/223
@3 saṃ.sagā. 15/123/97 pañcarājasutta, aṅ.pañcaka. 22/195/266
@piṅgiyānīsutta (syā)
Gāthaṃ uggaṇhanto catūhi māsehi gahetuṃ nāsakkhi, gahitagahitaṃ padaṃ hadaye na
tiṭṭhati, atha naṃ mahāpanthako āha "panthaka tvaṃ imasmiṃ sāsane abhabbo, 1- catūhi
māsehi ekagāthampi gahetuṃ na sakkosi, pabbajitakiccaṃ pana tvaṃ kathaṃ matthakaṃ
pāpessasi, nikkhama ito"ti. So therena paṇāmito dvārakoṭṭhakasamīpe rodamāno
aṭṭhāsi.
Tena ca samayena satthā jīvakambavane viharati. Atha jīvako purisaṃ pesesi
"pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ satthāraṃ nimantehī"ti. Tena ca samayena āyasmā
mahāpanthako bhattuddesako hoti. So "pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ bhikkhaṃ paṭicchatha bhante"ti
vutto "cūḷapanthakaṃ ṭhapetvā sesānaṃ paṭicchāmī"ti āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako
bhiyyoso mattāya domanassappatto ahosi. Satthā tassa cittakkhedaṃ ñatvā "cūḷapanthako
mayā katena upāyena bujjhissatī"ti tassa avidūre ṭhāne attānaṃ dassetvā
"kiṃ panthaka rodasī"ti pucchi. "bhātā maṃ bhante paṇāmetī"ti āha. "panthaka
mā cintayi, mama sāsane tuyhaṃ pabbajjā, ehi, imaṃ gahetvā "rajoharaṇaṃ,
rajoharaṇan'ti manasi karohī"ti iddhiyā suddhaṃ coḷakkhaṇḍaṃ abhisaṅkharitvā adāsi.
So satthārā dinnaṃ coḷakkhaṇḍaṃ "rajoharaṇaṃ, rajoharaṇan"ti hatthena parimajjanto
nisīdi. Tassa taṃ parimajjantassa kiliṭṭhadhātukaṃ jātaṃ, puna parimajjantassa ukkhali-
paripuñchanasadisaṃ jātaṃ, so ñāṇassa paripakkattā 2- evaṃ cintesi "idaṃ coḷakkhaṇḍaṃ
pakatiyā parisuddhaṃ, imaṃ upādinnakasarīraṃ nissāya kiliṭṭhaṃ aññathā jātaṃ, tasmā
aniccaṃ yathāpetaṃ, evaṃ cittampī"ti khayavayaṃ paṭṭhapetvā tasmiṃyeva nimitte jhānāni
nibbattetvā jhānapādakaṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
Tena vuttaṃ apadāne 3-:-
"padumuttaro nāma jino āhutīnaṃ paṭiggaho
gaṇamhā vūpakaṭṭho so himavante vasī tadā.
@Footnote: 1 Sī. andho 2 Sī.,i. paripākagatattā 3 khu.apa. 2/35/81
Ahampi himavantamhi vasāmi assame tadā
acirāgataṃ mahāvīraṃ upesiṃ lokanāyakaṃ.
Pupphacchattaṃ gahetvāna upagañchiṃ 1- narāsabhaṃ
samādhiṃ samāpajjantaṃ antarāyamakāsahaṃ.
Ubho hatthehi paggayha pupphacchattaṃ adāsahaṃ
paṭiggahesi bhagavā padumuttaro mahāmuni.
Sabbe devā attamanā himavantaṃ upenti te
sādhukāraṃ pavattesuṃ anumodissati cakkhumā.
Idaṃ vatvāna te devā upagañchuṃ naruttamaṃ
ākāse dhārayantassa padumacchattamuttamaṃ.
Satapattachattaṃ paggayha adāsi tāpaso mama
tamahaṃ kittayissāmi suṇātha mama bhāsato.
Pañcavīsatikappāni devarajjaṃ karissati
catuttiṃsatikkhattuṃ ca cakkavattī bhavissati.
Yaṃ yaṃ yoniṃ saṃsarati devattaṃ atha mānusaṃ
abbhokāse patiṭṭhantaṃ padumaṃ dhārayissati.
Kappasatasahassamhi okkākakulasambhavo
gotamo nāma gottena 2- satthā loke bhavissati.
Pakāsite pāvacane manussattaṃ labhissati
manomayamhi kāyamhi uttamo so bhavissati.
Dve bhātaro bhavissanti ubhopi panthakavhayā
anubhotvā uttamatthaṃ jotayissanti sāsanaṃ.
So aṭṭhārasavassohaṃ 3- pabbajiṃ anagāriyaṃ
visesāhaṃ na vindāmi sakyaputtassa sāsane.
@Footnote: 1 cha.Ma. upagacchiṃ 2 Sī.,Ma. nāmena 3 cha.Ma. sohaṃ aṭṭhārasavasso
Dandhā mayhaṃ gatī āsi paribhūto pure ahuṃ
bhātā ca maṃ paṇāmesi gaccha dāni sakaṃ gharaṃ.
Sohaṃ paṇāmito santo saṃghārāmassa koṭṭhake
dummano tattha aṭṭhāsiṃ sāmaññasmiṃ apekkhavā.
Athettha satthā 1- āgacchi sīsaṃ mayhaṃ parāmasi
bāhāya maṃ gahetvāna saṃghārāmaṃ pavesayi.
Anukampāya me satthā adāsi pādapuñchaniṃ
evaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi ekamantamadhiṭṭhahaṃ. 2-
Hatthehi tamahaṃ gayha sariṃ kokanadaṃ ahaṃ
tattha cittaṃ vimucci me arahattaṃ apāpuṇiṃ.
Manomayesu kāyesu sabbattha pāramiṃ gato
sabbāsave pariññāya viharāmi anāsavo.
Paṭisambhidā catasso .pe. Kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Arahattamaggenevassa tepiṭakaṃ pañcābhiññā ca āgamiṃsu. Satthā ekena ūnehi
pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gantvā jīvakassa nivesane paññatte āsane nisīdi,
cūḷapanthako pana attano bhikkhāya appaṭicchitattā eva na gato. Jīvako yāguṃ
dātuṃ ārabhi, satthā pattaṃ hatthena pidahi. "kasmā bhante na gaṇhathā"ti
vutte vihāre eko bhikkhu atthi jīvakāti. So purisaṃ pahiṇi "gaccha bhaṇe vihāre
nisinnaṃ ayyaṃ gahetvā ehī"ti. Cūḷapanthakattheropi rūpena kiriyāya ca 3- ekampi
ekena asadisaṃ bhikkhusahassaṃ nimminitvā nisīdi. So puriso vihāre bhikkhūnaṃ
bahubhāvaṃ disvā gantvā jīvakassa kathesi "imasmā bhikkhusaṃghā vihāre bhikkhusaṃgho
bahutaro, pakkositabbaṃ ayyaṃ na jānāmī"ti. Jīvako satthāraṃ paṭipucchi "konāmo bhante
@Footnote: 1 cha.Ma. bhagavā tattha 2 pāli. ekamantaṃ adhiṭṭhitaṃ
@3 i. cūḷapanthakatthero virūpakiriyāya
Vihāre nisinno bhikkhū"ti. Cūḷapanthako nāma jīvakāti. Gaccha bhaṇe `cūḷapanthako
nāma kataro'ti pucchitvā taṃ ānehīti. So vihāraṃ gantvā "cūḷapanthako nāma
kataro bhante"ti pucchi. "ahaṃ cūḷapanthako, ahaṃ cūḷapanthako"ti ekapahāreneva
bhikkhusahassampi kathesi. So punāgantvā taṃ pavattiṃ jīvakassa ārocesi. Jīvako
paṭividdhasaccattā "iddhimā maññe ayyo"ti nayato ñatvā "gaccha bhaṇe paṭhamaṃ
kathanakamayyameva `tumhe satthā pakkosatī'ti vatvā cīvarakaṇṇe gaṇhā"ti āha.
So vihāraṃ gantvā tathā akāsi, tāvadeva nimmitabhikkhū antaradhāyiṃsu, so theraṃ
gahetvā agamāsi.
Satthā tasmiṃ khaṇe yāguṃ ca khajjakādibhedañca paṭiggaṇhi. Dasabale bhattakiccaṃ
katvā vihāraṃ gate dhammasabhāyaṃ kathā udapādi "aho buddhānaṃ ānubhāvo, yatra
hi nāma cattāro māse ekagāthaṃ gahetuṃ asakkontampi lahukena khaṇeneva evaṃ
mahiddhikaṃ akaṃsū"ti satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ sutvā āgantvā buddhāsane
nisajja "kiṃ vadetha bhikkhave"ti pucchitvā "imaṃ nāma bhante"ti vutte "bhikkhave
cūḷapanthakena idāni mayhaṃ ovāde ṭhatvā lokuttaradāyajjaṃ laddhaṃ, pubbe pana
lokiyadāyajjan"ti vatvā tehi yācito cūḷaseṭṭhijātakaṃ 1- kathesi. Aparabhāge taṃ satthā
ariyagaṇaparivuto dhammāsane nisinno manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ bhikkhūnaṃ ceto-
vivaṭṭakusalānañca aggaṭṭhāne ṭhapesi. So aparena samayena bhikkhūhi "tathā dandhadhātukena
kathaṃ tayā saccāni paṭividdhānī"ti puṭṭho bhātu paṇāmanato paṭṭhāya attano paṭipattiṃ
pakāsento:-
[557] "dandhā mayhaṃ gatī āsi paribhūto pure ahaṃ
bhātā ca maṃ paṇāmesi gaccha dāni tuvaṃ gharaṃ.
[558] Sohaṃ paṇāmito santo saṃghārāmassa koṭṭhake
dummano tattha aṭṭhāsiṃ sāsanasmiṃ apekkhavā.
@Footnote: 1 khu.jā. 27/4/2 cullakaseṭṭhijātaka (syā)
[559] Bhagavā tattha āgacchi sīsaṃ mayhaṃ parāmasi
bāhāyaṃ 1- maṃ gahetvāna ghaṃrārāmaṃ pavesayi.
[560] Anukampāya me satthā pādāsi pādapuñchaniṃ
etaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi ekamantaṃ svadhiṭṭhitaṃ.
[561] Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā vihāsiṃ sāsane rato
samādhiṃ paṭipādesiṃ uttamatthassa pattiyā.
[562] Pubbenivāsaṃ jānāmi dibbacakkhu 2- visodhitaṃ
tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
[563] Sahassakkhattumattānaṃ nimminitvāna panthako
nisīdambavane ramme yāva kālappavedanā.
[564] Tato me satthā pāhesi dūtaṃ kālappavedakaṃ
paveditamhi kālamhi vehāsādupasaṅkamiṃ.
[565] Vanditvā satthuno pāde ekamantaṃ nisīdahaṃ
nisinnaṃ maṃ viditvāna atha satthā paṭiggahi.
[566] Āyāgo sabbalokassa āhutīnaṃ paṭiggaho
puññakkhettaṃ manussānaṃ paṭiggaṇhittha dakkhiṇan"ti
imā gāthā abhāsi.
Tattha dandhāti mandā, catuppadikaṃ gāthaṃ catūhi māsehi gahetuṃ asamatthabhāvena
dubbalā. Gatīti ñāṇagati. Āsīti ahosi. Paribhūtoti tato eva "muṭṭhassati
asampajāno"ti hīḷito. Pureti pubbe puthujjanakāle. Bhātā cāti samuccayattho casaddo,
na kevalaṃ paribhūtova, athakho bhātāpi maṃ paṇāmesi "panthaka tvaṃ duppañño
ahetuko maññe, tasmā pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetuṃ asamattho, na imassa sāsanassa
anucchaviko, gaccha dāni tuyhaṃ ayyakagharan"ti nikkaḍḍhesi. Bhātāti bhātaRā.
@Footnote: 1 cha.Ma. bāhāya 2 pāli. dibbacakkhuṃ
Koṭṭhaketi dvārakoṭṭhakasamīpe. Dummanoti domanassito. Sāsanasmiṃ apekkhavāti
sammāsambuddhassa sāsane sāpekkho avibbhamitukāmo.
Bhagavā tattha āgacchīti mahākaruṇāsañcoditamānaso maṃ anuggaṇhanto bhagavā
yatthāhaṃ ṭhito, tattha āgacchi. Āgantvā ca "panthaka ahaṃ te satthā, na
mahāpanthako, maṃ uddissa tava pabbajjā"ti samassāsento sīsaṃ mayhaṃ parāmasi
jālābandhanamudutalunapīṇavarāyataṅgulisamupasobhitena vikasitapadumasassirīkena cakkaṅkitena
hatthatalena "idāniyeva mama putto bhavissatī"ti dīpento mayhaṃ sīsaṃ parāmasi.
Bāhāya maṃ gahetvānāti "kasmā tvaṃ idha tiṭṭhasī"ti candanagandhagandhinā 1- attano
hatthena maṃ bhuje gahetvā antosaṃghārāmaṃ pavesesi. Pādāsi pādapuñchaninti
pādapuñchaniṃ katvā pādāsi "rajoharaṇanti manasi karohī"ti adāsīti attho. "adāsī"ti
"pādapuñchanin"ti ca paṭhanti. Keci pana "pādapuñchaninti pādapuñchanacoḷakkhaṇḍaṃ
pādāsī"ti vadanti. Tadayuttaṃ iddhiyā abhisaṅkharitvā coḷakkhaṇḍassa dinnattā.
Etaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi, ekamantaṃ svadhiṭṭhitanti etaṃ suddhaṃ coḷakkhaṇḍaṃ
"rajoharaṇaṃ, rajoharaṇan"ti manasikārena svadhiṭṭhitaṃ katvā ekamantaṃ ekamante vivitte
gandhakuṭipamkhe nisinno adhiṭṭhehi 2- tathā cittaṃ samāhitaṃ katvā pavattehi.
Tassāhaṃ vacanaṃ sutvāti tassa bhagavato vacanaṃ ovādaṃ ahaṃ sutvā tasmiṃ
sāsane ovāde rato abhirato hutvā vihāsiṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjiṃ. Paṭipajjanto
ca samādhiṃ paṭipādesiṃ, uttamatthassa pattiyāti 3- uttamattho nāma arahattaṃ, tassa
adhigamāya kasiṇaparikammavasena rūpajjhānāni nibbattetvā jhānapādakaṃ vipassanaṃ
paṭṭhapetvā maggapaṭipāṭiyā aggamaggasamādhiṃ sampādesinti attho. Ettha hi samādhīti
upacārasamādhito paṭṭhāya yāva catutthamaggasamādhi, tāva samādhisāmaññena gahito,
aggaphalasamādhi pana uttamatthaggahaṇena, sātisayaṃ cevāyaṃ samādhikusalo, tasmā "samādhiṃ
@Footnote: 1 Sī. candanagandhagandhitaṃ 2 Sī.,i. adhiṭṭhehīti 3 Sī.,i.,Ma. pattiyā
Paṭipādesin"ti āha. Samādhikusalatāya hi ayamāyasmā cetovivaṭṭakusalo nāma jāto,
mahāpanthakatthero pana vipassanākusalatāya saññāvivaṭṭakusalo nāma. Eko cettha
samādhilakkhaṇe cheko, eko vipassanālakkhaṇe, eko samādhigāḷho, eko vipassanā-
gāḷho, eko aṅgasaṅkhitte cheko, eko ārammaṇasaṅkhitte, eko aṅgavavatthāne,
eko ārammaṇavavatthāneti vaṇṇenti. Apica cūḷapanthakatthero sātisayaṃ catunnaṃ
rūpāvacarajjhānānaṃ lābhitāya cetovivaṭṭakusalo vutto, mahāpanthakatthero sātisayaṃ
catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ lābhitāya saññāvivaṭṭakusalo. Paṭhamo vā rūpāvacarajjhāna-
lābhī hutvā jhānaṅgehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattoti cetovivaṭṭakusalo, itaro
arūpāvacarajjhānalābhī hutvā jhānaṅgehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattoti saññāvivaṭṭakusalo.
Manomayaṃ pana kāyaṃ nibbattento aññe tayo vā cattāro vā nibbattenti,
na bahuke, ekasadiseyeva ca katvā nibbattenti, ekavidhameva kammaṃ kurumāne.
Ayaṃ pana thero ekāvajjanena samaṇasahassaṃ māpesi, dvepi na kāyena ekasadise
akāsi, na ekavidhaṃ 1- kammaṃ kurumāne. Tasmā manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ aggo
nāma jāto.
Idāni attano adhigatavisesaṃ dassetuṃ "pubbenivāsaṃ jānāmī"tiādimāha.
Kāmañcāyaṃ thero chaḷabhiñño, yā pana abhiññā āsavakkhayañāṇādhigamassa
bahūpakārā, taṃ dassanatthaṃ "pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitan"ti vatvā
"tisso vijjā anuppattā"ti vuttaṃ. Pubbenivāsayathākammupagaanāgataṃsañāṇāni hi
vipassanācārassa bahūpakārāni, na tathā itarañāṇāni.
Sahassakkhattunti sahassaṃ. "sahassavāran"ti keci vadanti. Ekāvajjanena 2- pana
thero sahasse manomaye kāye nimmini, na vārena. Te ca kho aññamaññamasadise 3-
vividhañca kammaṃ karonte. Kiṃ pana sāvakānampi evarūpaṃ iddhinimmānaṃ sambhavatīti?
@Footnote: 1 Ma. ekasadisaṃ 2 Sī.,i. sahassadhā sahassavāranti ekāvajjaneneva
@3 Sī.,i. aññamaññaṃ visadisaṃ
Na sambhavati sabbesaṃ, abhinīhārasampattiyā pana ayameva thero evamakāsi, tathā
hesa iminā aṅgena etadagge ṭhapito. Panthako nisīdīti attānameva paraṃ viya
vadati. Ambavaneti ambavane jīvakena katavihāre. Vehāsādupasaṅkaminti vehāsāti
karaṇe nissakkavacanaṃ, vehāsenāti attho, dakāro padasandhikaro. Athāti mama
nisajjāya pacchā. Paṭiggahīti dakkhiṇodakaṃ paṭiggaṇhi. Āyāgo sabbalokassāti
sabbassa sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyatāya deyyadhammaṃ ānetvā yajitabbaṭṭhāna-
bhūto. Āhutīnaṃ paṭiggahoti mahāphalabhāvakaraṇena dakkhiṇāhutīnaṃ paṭiggaṇhako.
Paṭiggaṇhittha dakkhiṇanti jīvakena upanītaṃ yāgukhajjādibhedaṃ dakkhiṇaṃ paṭiggahesi.
Athakho bhagavā katabhattakicco āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ āṇāpesi "anumodanaṃ
karohī"ti. So sineruṃ gahetvā mahāsamuddaṃ manthento viya pabhinnapaṭisambhidāp-
pattatāya tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṅkhobhento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhanto anumodanaṃ
akāsi. Tathā upanissayasampannopi cāyamāyasmā tathārūpāya kammapilotikāya paribādhito 1-
catuppadikaṃ gāthaṃ catūhipi māsehi gahetuṃ nāsakkhi. Taṃ panassa upanissayasampattiṃ
oloketvā satthā pubbacariyānurūpaṃ yonisomanasikāre niyojesi. Tathā hi bhagavā
tadā jīvakassa nivesane nisinno eva "cūḷapanthakassa cittaṃ samāhitaṃ, vīthipaṭipannā
vipassanā"ti ñatvā yathānisinnova attānaṃ dassetvā "panthaka yadipāyaṃ pilotikā
saṅkiliṭṭhā rajānukiṇṇā, ito pana añño eva ariyassa vinaye saṅkileso
rajo cā"ti dassento:-
"rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati
rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti
etaṃ rajaṃ vippajahitvā bhikkhavo
viharanti te vītarajassa sāsane.
@Footnote: 1 Sī.,i. paripanthito
Doso rajo na ca pana reṇu vuccati
dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti
etaṃ rajaṃ vippajahitvā bhikkhavo
viharanti te vītarajassa sāsane.
Moho rajo na ca pana reṇu vuccati
mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti
etaṃ rajaṃ vippajahitvā bhikkhavo
viharanti te vītarajassa sāsane"ti
imā tisso osānagāthā 1- abhāsi. Gāthāpariyosāne cūḷapanthako abhiññāpaṭisambhidā-
parivāraṃ arahattaṃ pāpuṇīti.
Cūḷapanthakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 33 page 209-218.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=33&A=4816
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=33&A=4816
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=373
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=6994
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=7143
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=7143
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]