![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
16. Vīsatinipāta
385. 1. Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā
vīsatinipāte yaññatthaṃ vā dhanatthaṃ vātiādikā 1- āyasmato aparassa adhimuttat-
therassa gāthā. Kā uppatti?
ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto
atthadassissa bhagavato kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patto satthari
parinibbute bhikkhusaṃghaṃ upaṭṭhahanto mahādānāni pavattesi. So tena puññakammena
devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde āyasmato saṅkiccattherassa
bhaginiyā kucchimhi nibbatti, adhimuttotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto mātulat-
therassa santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto sāmaṇerabhūmiyaṃyeva ṭhito
arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne 2-:-
"nibbute lokanāthamhi atthadassīnaruttame
upaṭṭhahiṃ bhikkhusaṃghaṃ vippasannena cetasā.
Nimantetvā saṃgharatanaṃ 3- ujubhūtaṃ samāhitaṃ
ucchunā maṇḍapaṃ katvā bhojesiṃ saṃghamuttamaṃ.
Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi devattaṃ atha mānusaṃ
sabbe satte abhibhomi 4- puññakammassidaṃ phalaṃ.
Aṭṭhārase kappasate yaṃ dānamadadiṃ tadā
duggatiṃ nābhijānāmi ucchudānassidaṃ phalaṃ.
Paṭisambhidā catasso .pe. kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma. yaññatthaṃ vātiādikā 2 khu.apa. 32/84/126 3 cha.Ma. bhikkhusaṃghaṃ
@4 Sī.,i. atibhomi
Arahattaṃ pana patvā samāpattisukhena vītināmento upasampajjitukāmo "mātaraṃ
āpucchissāmī"ti mātu santikaṃ gacchanto antarāmagge devatāya balikammakaraṇatthaṃ
maṃsapariyesanaṃ 1- carantehi pañcasatehi corehi samāgacchi. Corā ca taṃ aggahesuṃ "devatāya
bali bhavissatī"ti. So corehi gahitopi abhīto acchambhī vippasannamukhova aṭṭhāsi.
Taṃ disvā coragāmaṇi acchariyabbhutacittajāto pasaṃsanto:-
[705] "yaññatthaṃ vā dhanatthaṃ vā ye hanāma mayaṃ pure
avase 2- taṃ bhayaṃ hoti vedhanti vilapanti ca.
[706] Tassa te natthi bhītattaṃ bhiyyo vaṇṇo pasīdati
kasmā na paridevesi evarūpe mahabbhaye"ti
dve gāthā abhāsi.
Tattha yaññatthanti yajanatthaṃ, devatānaṃ balikammakaraṇatthaṃ vā. Vāsaddo
vikappanattho. Dhanatthanti sāpateyyaharaṇatthaṃ. Ye hanāma mayaṃ pureti ye satte mayaṃ
pubbe hanimha. Atītatthe hi idaṃ vattamānavacanaṃ. Avaseti avase aserike katvā.
Tanti tesaṃ. "avasesan"tipi paṭhanti. Amhehi gahitesu taṃ ekaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ,
ayameva vā pāṭho. Bhayaṃ hotīti maraṇabhayaṃ hoti, yena te vedhanti vilapanti
cittutrāsena vedhanti "sāmi tumhākaṃ idañcidañca dassāma, dāsā bhavissāmā"ti-
ādikaṃ vadantā vilapanti.
Tassa teti yo tvaṃ amhehi devatāya balikammatthaṃ jīvitā voropetukāmehi
ukkhittāsikehi santajjito, tassa te. Bhītattanti bhītabhāvo, bhayanti attho. Bhiyyo
vaṇṇo pasīdatīti pakativaṇṇato uparipi te mukhavaṇṇo vippasīdati. Therassa kira
tadā "sace ime māressanti, idānevāhaṃ anupādāya parinibbāyissāmi, dukkhabhāro
@Footnote: 1 Ma. pasuṃ pariyesanaṃ 2 cha.Ma. avasesaṃ
Vigacchissatī"ti uḷāraṃ pītisomanassaṃ uppajji. Evarūpe mahabbhayeti edise mahati
maraṇabhaye upaṭṭhite. Hetuatthe vā etaṃ bhummavacanaṃ.
Idāni thero coragāmaṇissa paṭivacanadānamukhena dhammaṃ desento:-
[707] "natthi cetasikaṃ dukkhaṃ anapekkhassa gāmaṇi
atikkantā bhayā sabbe khīṇasaṃyojanassa ve.
[708] Khīṇāya bhavanettiyā diṭṭhe dhamme yathātathe
na bhayaṃ maraṇe hoti bhāranikkhepane yathā.
[709] Suciṇṇaṃ brahmacariyaṃ me maggo 1- cāpi subhāvito
maraṇe me bhayaṃ natthi rogānamiva saṅkhaye.
[710] Suciṇṇaṃ brahmacariyaṃ me maggo cāpi subhāvito
nirassādā bhavā diṭṭhā visaṃ pitvāva chaḍḍitaṃ.
[711] Pāragū anupādāno katakicco anāsavo
tuṭṭho āyukkhayā hoti mutto āghātanā yathā.
[712] Uttamaṃ dhammataṃ patto sabbaloke anatthiko
ādittāva gharā mutto maraṇasmiṃ na socati.
[713] Yadatthi saṅgataṃ kiñci bhavo vā yattha labbhati
sabbaṃ anissaraṃ etaṃ iti vuttaṃ mahesinā.
[714] Yo taṃ tathā pajānāti yathā buddhena desitaṃ
na gaṇhāti bhavaṃ kiñci sutattaṃva ayoguḷaṃ.
[715] Na me hoti ahosinti bhavissanti na hoti me
saṅkhārā vigamissanti tattha kā paridevanā.
[716] Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ suddhaṃ saṅkhārasantatiṃ
passantassa yathābhūtaṃ na bhayaṃ hoti gāmaṇi.
@Footnote: 1 ka. dhammo
[717] Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokaṃ yadā paññāya passati
mamattaṃ so asaṃvindaṃ natthi meti na socati.
[718] Ukkaṇṭhāmi sarīrena bhavenamhi anatthiko
soyaṃ bhijjissati kāyo añño ca na bhavissati.
[719] Yaṃ vo kiccaṃ sarīrena taṃ karotha yadicchatha
na me tappaccayā tattha doso pemañca hehitī"ti
imā gāthā abhāsi.
[720] "tassa taṃ vacanaṃ sutvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ
satthāni nikkhipitvāna māṇavā etadabravun"ti
ayaṃ saṅgītikārehi vuttagāthā. Ito aparā tisso corānaṃ therassa ca vacana-
paṭivacanagāthā:-
[721] "kiṃ bhadante karitvāna ko vā ācariyo tava
kassa sāsanamāgamma labbhate taṃ asokatā.
[722] Sabbaññū sabbadassāvī jino ācariyo mama
mahākāruṇiko satthā sabbalokatikicchako.
[723] Tenāyaṃ desito dhammo khayagāmī anuttaro
tassa sāsanamāgamma labbhate taṃ asokatā.
[724] Sutvāna corā isino subhāsitaṃ
nikkhippa satthāni ca āvudhāni ca
tamhā ca kammā viramiṃsu eke
eke ca pabbajjamarocayiṃsu.
[725] Te pabbajitvā sugatassa sāsane
bhāvetva bojjhaṅgabalāni paṇḍitā
Udaggacittā sumanā katindriyā
phusiṃsu nibbānapadaṃ asaṅkhatan"ti
imāpi saṅgītikārehi vuttagāthā.
Tattha natthi cetasikaṃ dukkhaṃ, anapekkhassa gāmaṇīti gāmaṇi apekkhāya taṇhāya
abhāvena anapekkhassa mādisassa lohitasabhāvo pubbo viya cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
natthi, domanassābhāvāpadesena bhayābhāvaṃ vadati. Tenāha "atikkantā bhayā sabbe"ti.
Atikkantā bhayā sabbeti khīṇasaṃyojanassa arahato pañcavīsati mahābhayā aññe
ca sabbepi bhayā ekaṃsena atikkantā atītā, apagatāti attho.
Diṭṭhe dhamme yathātatheti catusaccadhamme pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena
maggapaññāya yathābhūtaṃ diṭṭhe. Maraṇeti maraṇahetu. Bhāranikkhepane yathāti yathā
koci puriso sīse ṭhitena mahatā garubhārena saṃsīdanto tassa nikkhepane apanayane
na bhāyati, evaṃ sampadamidanti attho. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:-
"bhārā have pañcakkhandhā bhārahāro ca puggalo
bhārādānaṃ dukhaṃ loke bhāranikkhepanaṃ sukhan"ti. 1-
Suciṇṇanti suṭṭhu caritaṃ. Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ.
Tato eva maggo cāpi subhāvito aṭṭhaṅgiko ariyamaggopi sammadeva bhāvito. Rogānamiva
saṅkhayeti yathā bahūhi rogehi abhibhūtassa āturassa rogānaṃ saṅkhaye pītisomanassameva
hoti, evaṃ khandharogasaṅkhaye maraṇe mādisassa bhayaṃ natthi.
Nirassādā bhavā diṭṭhāti tīhi dukkhatāhi abhibhūtā ekādasahi aggīhi ādittā
tayo bhavā nirassādā assādarahitā mayā diṭṭhā. Visaṃ pitvāva chaḍḍitanti
@Footnote: 1 saṃ.khandha. 17/22/22 bhārasutta
Pamādavasena visaṃ pivitvā tādisena payogena chaḍḍitaṃ viya maraṇe me bhayaṃ natthīti
attho.
Mutto āghātanā yathāti yathā corehi māraṇatthaṃ āghātanaṃ nīto kenaci
upāyena tato mutto haṭṭhatuṭṭho hoti, evaṃ saṃsārapāraṃ nibbānaṃ gatattā
pāragū catūhipi upādānehi anupādāno pariññādīnaṃ soḷasannaṃ kiccānaṃ katattā
katakicco kāmāsavādīhi anāsavo āyukkhayā āyukkhayahetu tuṭṭho somanassiko hoti.
Uttamanti seṭṭhaṃ. Dhammatanti dhammasabhāvaṃ, arahatte siddhe sijjhanahetu
iṭṭhādīsu tādibhāvaṃ. Sabbaloketi sabbalokasmimpi, dīghāyukasukhabahulatādivasena
saṃyuttepi loke. Anatthikoti anapekkho. Ādittāva gharā mutatoti yathā koci puriso
samantato ādittato pajjalitato gehato nissaṭo, tato nissaraṇanimittaṃ na socati, evaṃ
khīṇāsavo maraṇanimittaṃ na socati.
Yadatthi saṅgataṃ kiñcīti yaṅkiñci imasmiṃ loke atthi vijjati upabbhati
saṅgataṃ sattehi saṅkhārehi vā samāgamo samodhānaṃ. "saṅkhatan"tipi pāṭho, tassa yaṅkiñci
paccayehi samacca sambhuyya kataṃ paṭiccasamuppannanti attho. Bhavo vā yattha labbhatīti
yasmiṃ sattanikāye yo upapattibhavo labbhati. Sabbaṃ anissaraṃ etanti sabbametaṃ
issararahitaṃ, na ettha kenaci "evaṃ hotū"ti issariyaṃ vattetuṃ sakkā. Iti vutta
mahesināti "sabbe dhammā anattā"ti 1- evaṃ vuttaṃ mahesinā sammāsambuddhena.
Tasmā "anissaraṃ etan"ti pajānanto maraṇasmiṃ na socatīti yojanā.
Na gaṇhāti bhavaṃ kiñcīti yo ariyasāvako "sabbe saṅkhārā aniccā"ti-
ādinā 2- yathā buddhena bhagavatā desitaṃ, tathā taṃ bhavattayaṃ vipassanāpaññāsahitāya
maggapaññāya pajānāti. So yathā koci puriso sukhakāmo divasaṃ santattaṃ ayoguḷaṃ
@Footnote: 1 Ma. sabbe saṅkhārā avasavattatāya anattāti 2 khu.dhamma 25/277/64 aniccalakkhaṇasutta
Hatthena na gaṇhāti, evaṃ kiñci khuddakaṃ vā mahantaṃ vā bhavaṃ na gaṇhāti,
na tattha taṇhaṃ karotīti attho.
Na me hoti "ahosin"ti "atītamaddhānaṃ ahaṃ īdiso ahosin"ti attadiṭṭhi-
vasena na me cittappavatti atthi diṭṭhiyā sammadeva ugghāṭitattā dhammasabhāvassa
ca sudiṭṭhattā. "bhavissan"ti na hoti meti tato eva "anāgatamaddhānaṃ ahaṃ
ediso kathaṃ nu kho bhavissaṃ bhaveyyan"ti evampi me na hoti. Saṅkhārā vigamissantīti
evaṃ pana hoti "yathāpaccayaṃ pavattamānā saṅkhārāva, na ettha koci attā
vā attaniyaṃ vā, te ca kho vigamissanti vinassissanti khaṇe khaṇe bhijjissantī"ti.
Tattha kā paridevanāti evaṃ passantassa mādisassa tattha saṅkhāragate kā nāma
paridevanā.
Suddhanti kevalaṃ attasārena asammissaṃ. Dhammasamuppādanti paccayapaccayuppanna-
dhammasamuppattiṃ avijjādipaccayehi saṅkhārādidhammamattappavattiṃ. Saṅkhārasantatinti
kilesakammavipākappabhedasaṅkhārapabandhaṃ. Passantassa yathābhūtanti saha vipassanāya
maggapaññāya yāthāvato jānantassa.
Tiṇakaṭṭhasamaṃ lokanti yathā araññe apariggahe tiṇakaṭṭhe kenaci gayhamāne
aparassa "mayhaṃ santakaṃ ayaṃ gaṇhatī"ti na hoti, evaṃ so asāmikatāya tiṇakaṭṭhasamaṃ
saṅkhāralokaṃ yadā paññāya passati, so tattha mamattaṃ asaṃvindaṃ asaṃvindanto
alabhanto akaronto. Natthi meti "ahu vata sohaṃ taṃ me natthī"ti na socati.
Ukkaṇṭhāmi sarīrenāti asārakena abhinudena dukkhena akataññunā asuciduggandha-
jegucchapaṭikkūlasabhāvena iminā kāyena ukkaṇṭhāmi, imaṃ kāyaṃ nibbindanto evaṃ
tiṭṭhāmi. Bhavenamhi anatthikoti sabbenapi bhavena anatthiko amhi, na kiñci bhavaṃ
patthemi. Soyaṃ bhijjissati kāyoti ayaṃ mama kāyo idāni tumhākaṃ payogena
Aññathā vā aññattha bhijjissati. Añño ca na bhavissatīti añño kāyo
mayhaṃ āyatiṃ na bhavissati punabbhavābhāvato.
Yaṃ vo kiccaṃ sarīrenāti yaṃ tumhākaṃ iminā sarīrena payojanaṃ, taṃ karotha
yadicchatha icchatha ce. Na me tappaccayāti taṃ nimittaṃ imassa sarīrassa tumhehi
yathicchitakiccassa karaṇahetu. Tatthāti tesu karontesu ca akarontesu ca. Doso
pemañca hehitīti yathākkamaṃ paṭigho anunayo na bhavissati attano bhave apekkhāya
sabbaso pahīnattāti adhippāyo. Aññapaccayā aññattha ca paṭighānunayesu asantesupi
tappaccayā, "tatthā"ti vacanaṃ yathādhigatavasena vuttaṃ.
Tassāti adhimuttattherassa. Taṃ vacananti "natthi cetasikaṃ dukkhan"tiādikaṃ maraṇe
bhayābhāvādidīpakaṃ, tato eva abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ vacanaṃ sutvā. Māṇavāti coRā.
Corā hi "māṇavā"ti vuccanti "māṇavehipi samāgacchanti 1- katakammehipi
akatakammehipī"tiādīsu 2- viya.
Kiṃ bhadante karitvānāti bhante kiṃ nāma tapokammaṃ katvā. Ko vā tava
ācariyo kassa sāsanaṃ ovādaṃ nissāya ayaṃ asokatā maraṇakāle sokābhāvo
labbhatīti etaṃ atthaṃ abravuṃ pucchāvasena kathesuṃ bhāsiṃsu.
Taṃ sutvā thero tesaṃ paṭivacanaṃ dento "sabbaññū"tiādimāha. Tattha sabbaññūti
paropadesena vinā sabbapakārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa 3- ākaṅkhāpaṭibaddha-
vuttino anāvaraṇañāṇassa adhigamena atītādibhedaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññū.
Teneva samantacakkhunā sabbassa dassanato sabbadassāvī. Yamhi anāvaraṇañāṇaṃ,
tadeva sabbaññutaññāṇaṃ, nattheva asādhāraṇañāṇapāliyā virodho visayuppattimukhena
aññehi asādhāraṇabhāvadassanatthaṃ ekasseva ñāṇassa dvidhā vuttattā. Yaṃ panettha
@Footnote: 1 cha.Ma. māṇavehi saha gacchanti 2 Ma.Ma. 13/149/122 laṭukikopamasutta
@3 udāna.ṭṭha. 128 piṭṭhe (cha.Ma.) ākaṅkhamattappaṭibandhaṃ (cha.Ma. 134 piṭṭhe)
Vattabbaṃ, taṃ itivuttakavaṇṇanāyaṃ 1- vitthārato vuttamevāti tattha vuttanayeneva
veditab pañcannampi mārānaṃ vijayato jino, hīnādivibhāgabhinne sabbasmiṃ
sattanikāye adhi muttavuttitāya mahatiyā karuṇāya samannāgatattā mahākāruṇiko,
diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ veneyyānaṃ 2- anusāsanato satthā, tato eva
sabbalokassa kilesarogatikicchanato sabbalokatikicchako, sammāsambuddho ācariyo mamāti
yojanā. Khayagāmīti nibbānagāmī.
Evaṃ therena satthu sāsanassa ca guṇe pakāsite paṭiladdhasaddhā ekacce
corā pabbajiṃsu, ekacce upāsakattaṃ pavedesuṃ, tamatthaṃ dīpento dhammasaṅgāhakā
"sutvāna corā"tiādinā dve gāthā abhāsiṃsu. Tattha isinoti adhisīlasikkhādīnaṃ
esanaṭṭhena isino adhimuttattherassa. Nikkhippāti pahāya. Satthāni ca āvudhāni
cāti asiādisatthāni ceva dhanukalāpādiāvudhāni ca. Tamhā ca kammāti tato
corakammato.
Te pabbajitvā sugatassa sāsaneti te corā sobhaṇagamanatādīhi sugatassa
bhagavato sāsane pabbajjaṃ upagantvā. Bhāvanāvisesādhigatāya odagyalakkhaṇāya pitiyā
samannāgamena udaggacittā. Sumanāti somanassappattā. Katindriyāti bhāvitindriyā.
Phusiṃsūti aggamaggādhigamena asaṅkhataṃ nibbānaṃ adhigacchiṃsu. Adhimutto kira core
nibbasevane katvā te tattheva ṭhapetvā mātu santikaṃ gantvā mātaraṃ āpucchitvā
paccāgantvā tehi saddhiṃ upajjhāyassa santikaṃ gantvā pabbājetvā upasampadaṃ
akāsi. Atha tesaṃ kammaṭṭhānaṃ ācikkhi, te na cirasseva arahatte patiṭṭhahiṃsu.
Tena vuttaṃ "pabbajitvā .pe. Asaṅkhatan"ti.
Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 itivuttaka.A. 183 dutiyavagga. vitakkasuttavaṇṇanā 2 Sī. vineyyānaṃ
The Pali Atthakatha in Roman Book 33 page 292-300.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=33&A=6695
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=33&A=6695
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=385
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=7366
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=7509
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=7509
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]