|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
390. 6. Selattheragāthāvaṇṇanā
paripuṇṇakāyo surucītiādikā 1- āyasmato selattherassa gāthā. Kā uppatti?
ayaṃ kira padumuttarabhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto
@Footnote: 1 cha.Ma. paripuṇṇakāyotiādikā
Gaṇapāmokkho hutvā tīṇi purisasatāni samādapetvā 1- tehi saddhiṃ satthu gandhakuṭiṃ
kāretvā katapariyositāya gandhakuṭiyā sabhikkhusaṃghassa bhagavato mahādānaṃ pavattetvā
satthāraṃ bhikkhū ca ticīvarena acchādesi. So tena puññakammena ekaṃ buddhantaraṃ
devaloke eva vasitvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde
aṅguttarāpesu āpaṇe nāma brāhmaṇagāme brāhmaṇakule nibbattitvā seloti
laddhanāmo ahosi. So vayappatto tīsu vedesu brāhmaṇasippesu ca nipphattiṃ
gantvā tīṇi māṇavakasatāni mante vācento āpaṇe paṭivasati. Tena ca samayena
satthā sāvatthito nikkhamitvā aḍḍhaterasahi bhikkhusatehi saddhiṃ aṅguttarāpesu cārikaṃ
caranto selassa antevāsikānañca ñāṇaparipākaṃ disvā aññatarasmiṃ vanasaṇḍe
viharati. Atha keṇiyo nāma jaṭilo satthu āgamanaṃ sutvā tattha gantvā saddhiṃ
bhikkhusaṃghena satthāraṃ svātanāya nimantetvā sake assame pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ
paṭiyādeti. Tasmiṃ ca samaye selo brāhmaṇo saddhiṃ tīhi māṇavakasatehi jaṅghāvihāraṃ
anuvicaranto keṇiyassa assamaṃ pavisitvā jaṭile kaṭṭhaphālanuddhanasampādanādinā
dānūpakaraṇaṃ sajjente disvā "kiṃ nu kho te keṇiya mahāyañño paccupaṭṭhito"tiādiṃ
pucchitvā tena "buddho bhagavā mayā svātanāya nimantito"ti vutte "buddho"ti
vacanaṃ sutvāva haṭṭho udaggo pītisomanassajāto tāvadeva māṇavakehi saddhiṃ satthāraṃ
upasaṅkamitvā katapaṭisanthāro ekamantaṃ nisinno bhagavato kāye bāttiṃsa mahāpurisa-
lakkhaṇāni disvā "imehi lakkhaṇehi samannāgato rājā vā hoti cakkavattī,
buddho vā loke vivaṭṭacchado, ayaṃ pana pabbajito, no ca kho naṃ jānāmi
buddho vā, no vā, sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ 2- mahallakānaṃ
ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ `ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te
sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī'ti, asammāsambuddho hi sammukhe
ṭhatvā buddhaguṇehi abhitthaviyamāno sārajjati maṅkubhāvaṃ āpajjati
@Footnote: 1 Sī.,Ma. samādāpetvā 2 cha.Ma. vuddhānaṃ
Avesārajjappattatāya ananuyogakkhamattā, yannūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sammukhā sāruppāhi
gāthāhi abhitthaveyyan"ti evaṃ pana cintetvā:-
[818] "paripuṇṇakāyo suruci sujāto cārudassano
suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā susukkadāṭhosi vīriyavā.
[819] Narassa hi sujātassa ye bhavanti viyañjanā
sabbe te tava kāyasmiṃ mahāpurisalakkhaṇā.
[820] Pasannanetto sumukho brahā uju patāpavā
majjhe samaṇasaṃghassa ādiccova virocasi.
[821] Kalyāṇadassano bhikkhu kañcanasannibhattaco
kiṃ te samaṇabhāvena evaṃ uttamavaṇṇino.
[822] Rājā arahasi bhavituṃ cakkavattī rathesabho
cāturanto vijitāvī jambusaṇḍassa issaro.
[823] Khattiyā bhogī rājāno 1- anuyantā bhavanti te
rājābhirājā manujindo rajjaṃ kārehi gotamā"ti
chahi gāthāhi bhagavantaṃ abhitthavi.
Tattha paripuṇṇakāyoti abhibyattarūpānaṃ dvattiṃsāya mahāpurisalakkhaṇānaṃ
paripuṇṇatāya ahīnaṅgapaccaṅgatāya ca paripuṇṇasarīro. Surucīti sundarasarīrappabho.
Sujātoti ārohapariṇāhasampattiyā saṇṭhānasampattiyā ca sunibbatto. 2- Cārudassanoti
sucirampi passantānaṃ atittijanakaṃ appaṭikūlaṃ ramaṇīyaṃ cāru eva dassanaṃ assāti
cārudassano. Keci panāhu "cārudassanoti sundaranetto"ti. Suvaṇṇavaṇṇoti
suvaṇṇasadisavaṇṇo 3-. Asīti bhavasi, idaṃ padaṃ "paripuṇṇakāyo asī"tiādinā sabbapadehi
yojetabbaṃ. Susukkadāṭhoti suṭṭhu sukkadāṭho. Bhagavato hi dāṭhāhi candakiraṇā viya
dhavalarasmiyo
@Footnote: 1 khu.Ma. pāliyaṃ bhogirājāno; khu.sutta. 25/559/447 selasutta,
@Ma.Ma. 13/397/384 selasutta 2 potthakesu abhijātarūpoti pāṭho dissati
@3 Sī. suvaṇṇassa jātarūpassa sadisavaṇṇo
Niccharanti. Vīriyavāti viriyapāramīpāripūriyā caturaṅgasamannāgataviriyādhiṭṭhānato 1-
catubbidhassa sammappadhānassa sampattiyā ca atisayayutto.
Narassa hi sujātassāti samatiṃsāya pāramīnaṃ ariyassa vā cakkavattīvattassa
paripūritattā suṭṭhu sammadeva jātassa narassa, mahāpurisassāti attho. Sabbe teti
ye mahāpurisabhāvaṃ loke aggapuggalabhāvaṃ byañjayantīti byañjanāti laddhavohāra-
suppatiṭṭhitapādatādibāttiṃsamahāpurisalakkhaṇasaṅkhātā tambanakhatuṅganakhatādiasītianu-
byañjanasaṅkhātā ca rūpaguṇā, te anavasesā, tava kāyasmiṃ santīti vacanaseso 2-.
Mahāpurisalakkhaṇāti pubbe vuttabyañjanāneva vacanantarena nigamento āha.
Idāni tesu lakkhaṇesu attanā abhirucitehi lakkhaṇehi bhagavantaṃ thomento
"pasannanetto"tiādimāha. Bhagavā hi 3- pañcavaṇṇapasādasampattiyā pasannanetto.
Paripuṇṇacandamaṇḍalasadisamukhatāya sumukho. Ārohapariṇāhasampattiyā brahā.
Brahmujugattatāya uju. Jutimantatāya patāpavā.
Idāni tameva patāpavantataṃ ādiccūpamāya vibhāvento "majjhe samaṇasaṃghassā"ti-
ādimāha. Tattha ādiccova virocasīti yathā ādicco uggacchanto sabbaṃ tamagataṃ
vidhametvā ālokaṃ karonto virocati, evaṃ tvampi anto ceva bahi ca sabbaṃ
avijjātamaṃ viddhaṃsetvā ñāṇālokaṃ karonto virocasi.
Dassanīyarūpatāya aṅgīgatānaṃ dassanasampattīnaṃ āvahanato kalyāṇehi pañcahi
dassanehi samannāgatattā ca kalyāṇadassano. Uttamavaṇṇinoti uttamavaṇṇasampannassa.
Cakkavattīti cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vatteti, tehi ca pare
vatteti, parahitāya iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī, athavā catūhi
@Footnote: 1 Sī.vīriyaṭṭhānato 2 Sī. santīti seso 3 Sī.hi-saddo na dissati
Acchariyadhammehi ca saṅgahavatthūhi ca samannāgamena parehi anabhibhavanīyassa āṇācakkassa
vatto etasmiṃ atthītipi cakkavattī. Rathesabhoti rathikesu ājānīyausabhapuriso,
mahārathikoti attho. Cāturantoti catusamuddantāya paṭhaviyā issaro. Vijitāvīti
vijitavijayo. Jambusaṇḍassāti jambūdīpassa, pākaṭena hi issariyāni dassento
evamāha. Cakkavattī pana saparittadīpānaṃ catunnampi mahādīpānaṃ issarova.
Khattiyāti jātikhattiyā. Bhogīti bhogiyā. Rājānoti ye keci rajjaṃ kārentā.
Anuyantāti anugāmino sevakā. Rājābhirājāti rājūnaṃ pūjanīyo rājā hutvā,
cakkavattīti adhippāyo. Manujindoti manussādhipati, manussānaṃ paramissaroti attho.
Evaṃ selena vutte bhagavā "ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā,
te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī"ti imaṃ selassa manorathaṃ
pūrento:-
[824] "rājāhamasmi selāti dhammarājā anuttaro
dhammena cakkaṃ vattemi cakkaṃ appaṭivattiyan"ti 1-
imaṃ gāthamāha.
Tatrāyaṃ adhippāyo:- yaṃ maṃ tvaṃ sela yācasi "rājā arahasi bhavituṃ cakkavattī"ti,
ettha appossukko hohi, rājāhamasmi, sati ca rājatte yathā añño rājā
samānopi yojanasataṃ vā anusāsati, dve tīṇi cattāri pañca yojanasatāni vā
yojanasahassaṃ vā, cakkavattī hutvāpi catudīpapariyantamattaṃ vā, nāhamevaṃ
paricchinnavisayo. Ahaṃ hi dhammarājā anuttaro bhavaggato avīcipariyantaṃ katvā tiriyaṃ
aparimeyyalokadhātuyo anusāsāmi. Yāvatā hi apadādibhedā sattā, ahaṃ tesaṃ aggo.
@Footnote: 1 cha.Ma. rājāhamasmi sela (selāti bhagavā)
@dhammarājā anuttaro ..........
@dhammena cakkaṃ vattemi cakkaṃ appaṭivattiyanti
Na hi me koci sīlena vā .pe. Vimuttiñāṇadassanena vā sadiso natthi, kuto
bhiyyo. Svāhaṃ evaṃ dhammarājā anuttaro, anuttareneva catusatipaṭṭhānādibhedabodhi-
pakkhiyasaṅkhātena dhammena cakkaṃ vattemi "idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā"ti-
ādinā āṇācakkaṃ "idaṃ kho pana bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccan"tiādinā 1- pariyatti-
dhammena dhammacakkameva vā. Cakkaṃ appaṭivattiyanti yaṃ cakkaṃ appaṭivattiyaṃ hoti
samaṇena vā .pe. Kenaci vā lokasminti.
Evaṃ attānamāvikarontaṃ bhagavantaṃ disvā pītisomanassajāto selo puna
daḷhīkaraṇatthaṃ:-
[825] "sambuddho paṭijānāsi 2- dhammarājā anuttaro
dhammena cakkaṃ vattemi iti bhāsatha gotama.
[826] Ko nu senāpati bhoto sāvako satthuranvayo
ko imaṃ anuvatteti 3- dhammacakkaṃ pavattitan"ti
gāthādvayamāha.
Tattha ko nu senāpatīti dhammarañño bhoto dhammena pavattitassa cakkassa
anupavattanako senāpati ko nūti pucchi.
Tena ca samayena bhagavato dakkhiṇapasse āyasmā sāriputto nisinno hoti
suvaṇṇapuñjo viya siriyā sobhamāno, taṃ dassento bhagavā:-
[827] "mayā pavattitaṃ cakkaṃ 4- dhammacakkamanuttaraṃ
sārīputtonuvatteti anujāto tathāgatan"ti
gāthamāha.
@Footnote: 1 vi.mahā. 4/14/14 pañcavaggiyakathā, saṃ.mahā. 19/1081/367 dhammacakkappavattanasutta
@2 cha.Ma. sambuddho paṭijānāsi (iti selo brāhmaṇo) 3 cha.Ma. ko te tamanuvatteti
@4 cha.Ma. mayā pavattitaṃ cakkaṃ (selāti bhagavā)
Tattha anujāto tathāgatanti tathāgataṃ anujāto, tathāgatena hetunā ariyāya
jātiyā jātoti attho.
Evaṃ "ko nu senāpati bhoto"ti selena vuttapañhaṃ byākaritvā yaṃ selo
āha "sambuddho paṭijānāsī"ti, tattha naṃ nikkaṅkhaṃ kātukāmo "nāhaṃ paṭiññā-
matteneva paṭijānāmi, api cāhaṃ iminā kāraṇena buddho"ti ñāpetuṃ:-
[828] "abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ
pahātabbaṃ pahīnaṃ me tasmā buddhosmi brāhmaṇā"ti
gāthamāha.
Tattha abhiññeyyanti cattāri saccāni cattāri ariyasaccāni. Catunnaṃ hi
saccānaṃ ariyasaccānañca sāmaññaggahaṇametaṃ yadidaṃ abhiññeyyanti. Tattha ariyasaccesu
yaṃ bhāvetabbaṃ maggasaccaṃ, yañca pahātabbaṃ samudayasaccaṃ, tadubhayaggahaṇena tesaṃ phalabhūtāni
nirodhasaccadukkhasaccānipi gahitāneva honti hetuggahaṇeneva phalasiddhito, tena tattha
"sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, pariññeyyaṃ pariññātan"ti idampi vuttameva hoti.
"abhiññeyyaṃ abhiññātan"ti vā iminā ca sabbassapi ñeyyassa abhiññātasambuddhabhāvaṃ
uddesavasena pakāsetvā tadekadesaṃ niddesavasena dassento "bhāvetabbañca
bhāvitan"tiādimāha. Athavā "bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, pahātabbaṃ pahīnan"ti iminā attano
ñāṇapahānasampadākittanamukhena taṃmūlakattā sabbepi buddhaguṇā kittitā hontīti āha
"tasmā buddhosmi brāhmaṇā"ti. Abhiññeyyaabhiññātaggahaṇena hi sabbaso
vijjāvimuttīnaṃ gahitattā saphalaṃ catusaccabhāvaṃ saddhiṃ hetusampattiyā dassento
bujjhitabbaṃ sabbaṃ bujjhitvā buddho jātosmīti ñāyena hetunā attano buddhabhāvaṃ
vibhāveti.
Evaṃ nippariyāyena attānaṃ pātukaritvā attani kaṅkhāvitaraṇatthaṃ brāhmaṇaṃ
ussāhento:-
[829] "vinayassu mayi kaṅkhaṃ adhimuccassu brāhmaṇa
dullabhaṃ dassanaṃ hoti sambuddhānaṃ abhiṇhaso.
[830] Yesaṃ ve dullabho loke pātubhāvo abhiṇhaso
sohaṃ brāhmaṇa buddhosmi sallakatto anuttaro.
[831] Brahmabhūto atitulo mārasenappamaddano
sabbāmitte vase katvā modāmi akutobhayo"ti
gāthattayamāha.
Tattha vinayassūti vinehi chinda. Kaṅkhanti vicikicchaṃ. Adhimuccassūti
adhimokkhaṃ kara "sammāsambuddho"ti saddaha. Dullabhaṃ dassanaṃ hoti, sambuddhānanti yato
kappānaṃ asaṅkheyyampi buddhasuñño loko hoti. Sallakattoti rāgādisallakattano.
Brahmabhūtoti seṭṭhabhūto. Atituloti tulaṃ atīto, nirupamoti attho.
Mārasenappamaddanoti "kāmā te paṭhamā senā"ti 1- evaṃ āgatāya mārasenāya pamaddano.
Sabbāmitteti khandhakilesābhisaṅkhāramaccudevaputtamārasaṅkhāte sabbapaccatthike. Vase
katvāti attano vase katvā. Modāmi akutobhayoti kutoci nibbhayo samādhisukhena
phalanibbānasukhena ca modāmi.
Evaṃ vutte selo brāhmaṇo tāvadeva bhagavati sañjātapasādo pabbajjāpekkho
hutvā:-
[832] "idaṃ bhonto nisāmetha yathā bhāsati cakkhumā
sallakatto mahāvīro sīhova nadatī vane.
[833] Brahmabhūtaṃ atitulaṃ mārasenappamaddanaṃ
ko disvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiko.
@Footnote: 1 khu.sutta. 25/439/416 padhānasutta, khu.mahā. 29/234/114
@suddhaṭṭhakasuttaniddesa (syā), khu.cūḷa. 30/289/144 nandamāṇavakapañhāniddesa (syā)
[834] Yo maṃ icchati anvetu yo vā nicchati gacchatu
idhāhaṃ pabbajissāmi varapaññassa santike"ti
gāthattayamāha, yathā taṃ paripākagatāya upanissayasampattiyā codiyamāno.
Tattha kaṇhābhijātikoti nīcajātiko, tamotamaparāyaṇabhāve ṭhito.
Tato tepi māṇavakā hetusampannatāya tattheva pabbajjāpekkhā hutvā:-
[835] "etaṃ ce ruccatī bhoto sammāsambuddhasāsanaṃ
mayampi pabbajissāma varapaññassa santike"ti
gāthamāhaṃsu, yathā taṃ tena saddhiṃ katādhikārā kulaputtā.
Atha selo tesu māṇavakesu tuṭṭhacitto te dassento pabbajjañca
yācamāno:-
[836] "brāhmaṇā tisatā ime yācanti pañjalīkatā
brahmacariyaṃ carissāma bhagavā tava santike"ti
gāthamāha.
Tato bhagavā yasmā selo heṭṭhā vuttanayena padumuttarassa bhagavato kāle
tesaṃyeva tiṇṇaṃ purisasatānaṃ gaṇajeṭṭho hutvā ropitakusalamūlo, idāni pacchima-
bhavepi tesaṃyeva ācariyo hutvā nibbatto, ñāṇañcassa tesañca paripakkaṃ, ehibhikkhu-
bhāvassa ca upanissayo atthi, tasmā te sabbeva ehibhikkhubhāvena pabbajjāya
pabbājento:-
[837] "svākkhātaṃ brahmacariyaṃ 1- sandiṭṭhikamakālikaṃ
yattha amoghā pabbajjā appamattassa sikkhato"ti
gāthamāha.
@Footnote: 1 cha.Ma. svākhātaṃ brahmacariyaṃ (selāti bhagavā)
Tattha sandiṭṭhikanti paccakkhaṃ. Akālikanti maggānantaraphaluppattito na
kālantare pattabbaphalaṃ. Yatthāti yaṃnimittā. Maggabrahmacariyanimittā hi pabbajjā
amoghā anipphalā, yatthāti vā yasmiṃ sāsane appamattassa sativippavāsarahitassa tīsu
sikkhāsu sikkhato.
Evañca vatvā "etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca. Tāvadeva te sabbe iddhimaya-
pattacīvaradharā hutvā saṭṭhivassikattherā viya bhagavantaṃ abhivādetvā parivāresuṃ. So
evaṃ pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto sattame divase sapariso arahattaṃ
pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne 1-:-
"nagare haṃsavatiyā vīthisāmī ahosahaṃ
mama ñātī samānetvā idaṃ vacanamabraviṃ.
Buddho loke samuppanno puññakkhetto anuttaro
āsi so sabbalokassa āhutīnaṃ paṭiggaho.
Khattiyā negamā ceva mahāsālā ca brāhmaṇā
pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā
pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Uggā ca rājaputtā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Āḷārikā ca sūdā ca 2- nhāpakā mālakārakā
pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Rajakā pesakārā ca tunnavāyā ca nhāpikā. 3-
Pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
@Footnote: 1 khu.apa. 32/208/443 selattherāpadāna 2 cha.Ma. āḷārikā kappakā ca
@3 cha.Ma. cammakārā ca nhāpitā
Usukārā bhamakārā cammakārā ca tacchakā
pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Kammārā soṇṇakārā ca tipulohakarā tathā
pasannacittā sumanā pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Bhatakā ceṭakā ceva dāsakammakarā bahū
yathāsakena thāmena pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Udahārā kaṭṭhahārā kasikā 1- tiṇahārakā
yathāsakena thāmena pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Pupphikā mālikā ceva paṇṇikā phalahārakā
yathāsakena thāmena pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Gaṇikā kumbhadāsī ca pūvikā macchikāpi ca
yathāsakena thāmena pūgadhammaṃ akaṃsu te.
Etha sabbe samāgantvā gaṇaṃ bandhāma ekato
adhikāraṃ karissāma puññakkhette anuttare.
Te me sutvāna vacanaṃ gaṇaṃ bandhiṃsu tāvade
upaṭṭhānasālaṃ sukataṃ bhikkhusaṃghassa kārayuṃ.
Niṭṭhāpetvāna taṃ sālaṃ udaggo tuṭṭhamānaso
pareto tehi sabbehi sambuddhamupasaṅkamiṃ.
Upasaṅkamma sambuddhaṃ lokanāthaṃ narāsabhaṃ
vanditvā satthuno pāde idaṃ vacanamabraviṃ.
Ime tīṇi satā vīra purisā ekato gaṇā
upaṭṭhānasālaṃ sukataṃ niyyādenti tuvaṃ muni.
Bhikkhusaṃghassa purato sampaṭicchatva cakkhumā
tiṇṇaṃ satānaṃ purato imā gāthā abhāsatha.
@Footnote: 1 cha.Ma. kassakā
Tisatāpi ca jeṭṭho ca anuvattiṃsu ekato
sampattiṃ hi karitvāna sabbe anubhavissatha.
Pacchime bhave sampatte sītibhāvamanuttaraṃ
1- ajaraṃ amaraṃ khemaṃ nibbānaṃ passayissatha. 1-
Evaṃ buddho viyākāsi sabbaññū samaṇuttaro
buddhassa vacanaṃ sutvā somanassaṃ pavedayiṃ.
Tiṃsakappasahassāni devaloke ramiṃ ahaṃ
devādhipo pañcasataṃ devarajjamakārayiṃ.
Sahassakkhattuṃ rājā ca cakkavattī ahosahaṃ
2- padesarajjaṃ vipulaṃ gaṇanāto asaṅkhayaṃ. 2-
Idha mānusake rajjaṃ parisā honti bandhavā
pacchime bhave sampatte vāseṭṭho nāma brāhmaṇo.
Asītikoṭi nicayo tassa putto ahosahaṃ
selo iti mamaṃ nāmaṃ chaḷaṅge pāramiṃ gato.
Jaṅghāvihāraṃ vicaraṃ sasissehi purakkhato
jaṭābhārikabharitaṃ keṇiyaṃ nāma tāpasaṃ.
Paṭiyattāhutiṃ disvā idaṃ vacanamabraviṃ
āvāho vā vivāho vā rājā vā te nimantito.
Āhutiṃ yiṭṭhukāmohaṃ brāhmaṇe devasammate
na nimantemi rājānaṃ āhutī me na vijjati.
Na catthi mayhamāvāho vivāho me na vijjati
sakyānaṃ nandijanano seṭṭho loke sadevake.
Sabbalokahitatthāya sabbasattasukhāvaho
so me nimantito ajja tassetaṃ paṭiyādanaṃ.
@Footnote: 1-1 cha.Ma. ajaraṃ amataṃ santaṃ, nibbānaṃ phassayissatha
@2-2 cha.Ma. devarajjaṃ karontassa, mahādevā avandisuṃ
Timbarūsakavaṇṇābho appameyyo anūpamo
rūpenāsadiso buddho svātanāya nimantito.
Ukkāmukhapahaṭṭhova khadiraṅgārasannibho
vijjūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Pabbatagge yathā acci puṇṇamāyeva candimā
naḷaggivaṇṇasaṅkāso so me buddho nimantito.
Asambhīto bhayātīto bhavantakaraṇo muni
sīhūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Kusalo buddhadhammehi apasayho parehi so
nāgūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Saddhammapārakusalo 1- buddhanāgo asādiso
usabhūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Anantavaṇṇo amitayaso vicittasabbalakkhaṇo
sakkūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Vasī gaṇī patāpī ca tejasī ca durāsado
brahmūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Mahaggadhammo 2- dasabalo balātibalapārago
dharaṇūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Sīlavīcisamākiṇṇo dhammaviññāṇakhobhito
udadhūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Durāsado duppasaho acalo uggato brahā
nerūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Anantañāṇo asamo 3- atulo aggataṃ gato
gaganūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
@Footnote: 1 cha.Ma. saddhammācārakusalo 2 cha.Ma. pattadhammo 3 cha.Ma. asamasamo
Patiṭṭhā bhayabhītānaṃ tāṇo saraṇagāminaṃ
assāsako mahāvīro so me buddho nimantito.
Āsayo buddhimantānaṃ puññakkhettaṃ sukhesinaṃ
ratanākaro mahāvīro so me buddho nimantito.
Assāsako vedakaro sāmaññaphaladāyako
meghūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Loke samussito vīro 1- sabbatamavinodano
suriyūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Ārammaṇavimuttīsu sabhāvadassano muni
candūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Buddho samussito loke lakkhaṇehi alaṅkato
appameyyo mahāvīro so me buddho nimantito.
Yassa ñāṇaṃ appameyyaṃ sīlaṃ yassa anūpamaṃ
vimutti asadisā yassa so me buddho nimantito.
Yassa dhīti asadisā thāmo yassa acintiyo
yassa parakkamo jeṭṭho so me buddho nimantito.
Rāgo doso ca moho ca visā sabbe samūhatā
agadūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Klesabyādhibahudukkha- sabbatamavinodano
vejjūpamo mahāvīro so me buddho nimantito.
Buddhoti bho yaṃ vadesi ghosopeso sudullabho
buddho buddhoti sutvāna pīti me udapajjatha.
Abbhantaraṃ agaṇhantaṃ pīti me bahi nicchare
sohaṃ pītimano santo idaṃ vacanamabraviṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. lokacakkhu mahātejo
Kahaṃ nu kho so bhagavā lokajeṭṭho narāsabho
tattha gantvā namassissaṃ sāmaññaphaladāyakaṃ.
Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ vedajāto katañjalī
ācikkhi me dhammarājaṃ sokasallavinodanaṃ.
Udentaṃva mahāmeghaṃ nīlaṃ añjanasannibhaṃ
sāgaraṃ viya dissantaṃ passasetaṃ mahāvanaṃ.
Ettha so vasate buddho adantadamako muni
vinayanto ca veneyye bodhento bodhipakkhiye.
Pipāsitova udakaṃ bhojanaṃva jighacchito
gāvī yathā vacchagiddhā evāhaṃ viciniṃ jinaṃ.
Ācāraupacāraññū dhammānucchavisaṃvaraṃ
sikkhāpemi sake sisse gacchante jinasantikaṃ.
Durāsadā bhagavanto sīhāva ekacārino
pade padaṃ nikkhipantā āgaccheyyātha māṇavā.
Āsīviso yathā ghoro migarājāva kesarī
mattova kuñjaro dantī evaṃ buddhā durāsadā.
Ukkāsitañca khipitaṃ ajjhupekkhiya māṇavā
pade padaṃ nikkhipantā upetha buddhasantikaṃ.
Paṭisallānagarukā appasaddā durāsadā
durūpasaṅkamā buddhā garū honti sadevake.
Yadāhaṃ pañhaṃ pucchāmi paṭisammodayāmi vā
appasaddā tadā hotha munibhūtāva tiṭṭhatha.
Yaṃ so deseti saddhammaṃ 1- khemaṃ nibbānapattiyā
tamevatthaṃ nisāmetha saddhammassavanaṃ sukhaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. sambuddho
Upasaṅkamma sambuddhaṃ sammodiṃ muninā ahaṃ
taṃ kathaṃ vītisāretvā lakkhaṇe upadhārayiṃ.
Lakkhaṇe dve ca kaṅkhāmi passāmi tiṃsalakkhaṇe
kosohitavatthaguyhaṃ iddhiyā dassayī muni.
Jivhaṃ ninnāmayitvāna kaṇṇasote ca nāsike
paṭimasi nalāṭantaṃ kevalaṃ chādayī jino.
Tassāhaṃ lakkhaṇe disvā paripuṇṇe sabyañjane
buddhoti niṭṭhaṃ gantvāna saha sissehi pabbajiṃ.
Satehi tīhi sahito pabbajiṃ anagāriyaṃ
aḍḍhamāse asampatte sabbe pattāmha nibbutiṃ.
Ekato kammaṃ katvāna puññakkhette anuttare
ekato saṃsaritvāna ekato vinivattayuṃ.
Gopānasiyo datvāna pūgadhamme vasiṃ ahaṃ
tena kammena sukatena aṭṭha hetū labhāmahaṃ.
Disāsu pūjito homi bhogā ca amitā mama
patiṭṭhā homi sabbesaṃ tāso mama na vijjati.
Byādhayo me na vijjanti dīghāyuṃ pālayāmi ca
sukhumacchaviko homi āvāse patthite vase.
Aṭṭha gopānasī datvā pūgadhamme vasiṃ ahaṃ
paṭisambhidārahattañca etaṃ me aparaṭṭhamaṃ.
Sabbavositavosāno katakicco anāsavo
aṭṭha gopānasī nāma tava putto mahāmuni.
Pañca thambhāni datvāna pūgadhamme vasiṃ ahaṃ
tena kammena sukatena pañca hetū labhāmahaṃ.
Acalo homi mettāya anūnaṅgo bhavāmahaṃ
ādeyyavacano homi na dhaṃsemi yathā ahaṃ.
Abhantaṃ hoti me cittaṃ akhilo homi kassaci
tena kammena sukatena vimalo homi sāsane.
Sagāravo sappatisso katakicco anāsavo
sāvako te mahāvīra bhikkhu taṃ vandate muni.
Katvā sukatapallaṅkaṃ sālāyaṃ paññapesahaṃ
tena kammena sukatena pañca hetū labhāmahaṃ.
Ucce kule pajāyitvā mahābhogo bhavāmahaṃ
sabbasampattiko homi maccheraṃ me na vijjati.
Gamane patthite mayhaṃ pallaṅko upatiṭṭhati
saha pallaṅkaseṭṭhena gacchāmi mama patthitaṃ.
Tena pallaṅkadānena tamaṃ sabbaṃ vinodayiṃ
sabbābhiññābalappatto thero vandati taṃ muni.
Parakiccattakiccāni sabbakiccāni sādhayiṃ
tena kammena sukatena pāvisiṃ abhayaṃ puraṃ.
Pariniṭṭhitasālamhi paribhogamadāsahaṃ
tena kammena sukatena seṭṭhattaṃ ajjhupāgato.
Ye keci damakā loke hatthiasse damenti ye
karitvā kāraṇā nānā dāruṇena damenti te.
Na hevaṃ tvaṃ mahāvīra damesi naranāriyo
adaṇḍena asatthena damesi uttame dame.
Dānassa vaṇṇe kittento desanākusalo muni
ekapañhaṃ kathentova bodhesi tisate muni.
Dantā mayaṃ sārathinā suvimuttā anāsavā
sabbābhiññābalapattā nibbutā upadhikkhaye.
Satasahassito kappe yaṃ dānamadadiṃ tadā
atikkantā bhayā sabbe sālādānassidaṃ phalaṃ.
Kilesā jhāpitā mayhaṃ .pe. Kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Arahattaṃ pana patvā satthāraṃ upasaṅkamitvā aññaṃ byākaronto:-
[838] "yaṃ taṃ saraṇamāgamha ito aṭṭhami 1- cakkhuma
sattarattena bhagavā dantāmha tava sāsane"ti
gāthamāha. Tassattho:- pañcahi cakkhūhi cakkhuma bhagavā yasmā mayaṃ ito atīte
aṭṭhame divase taṃ saraṇaṃ agamimha. Tasmā sattarattena tava sāsane damakena 2-
dantā amha, aho te saraṇagamanassa ānubhāvoti. Tato paraṃ:-
[839] "tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā tuvaṃ mārābhibhū muni
tuvaṃ anusaye chetvā tiṇṇo tāresimaṃ pajaṃ.
[840] Upadhī te samatikkantā āsavā te padālitā
sīhova anupādāno pahīnabhayabheravo"ti
imāhi dvīhi gāthāhi abhitthavitvā osānagāthāya satthāraṃ vandanaṃ yācati:-
[841] "bhikkhavo tisatā ime tiṭṭhanti pañjalīkatā
pāde vīra pasārehi nāgā vandantu satthuno"ti.
Tattha tuvaṃ buddhoti tvameva imasmiṃ loke sabbaññubuddho. Diṭṭhadhammikādiatthena
sattānaṃ anusāsanato tvameva satthā. Sabbesaṃ mārānaṃ abhibhavanato mārābhibhū.
Munibhāvato muni. Anusaye chetvāti kāmarāgādike anusaye ariyamaggasatthena chinditvā.
@Footnote: 1 cha.Ma. aṭṭhame 2 Sī. ayaṃ pāṭho na dissati
Tiṇṇoti sayaṃ saṃsāramahoghaṃ tiṇṇo, desanāhatthena imaṃ pajaṃ sattakāyaṃ tāresi.
Upadhīti khandhūpadhiādayo sabbe upadhī. Anupādānoti sabbaso pahīnakāmupādānādiko.
Evaṃ vatvā thero sapariso satthāraṃ abhivandatīti.
Selattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-----------
The Pali Atthakatha in Roman Book 33 page 336-354.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=33&A=7744
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=33&A=7744
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=390
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=7645
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=7794
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=7794
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]