![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
393. 9. Anuruddhattheragāthāvaṇṇanā
pahāya mātāpitarotiādikā āyasmato anuruddhattherassa gāthā. Kā uppatti?
@Footnote: 1 Sī. seṭṭhaṃ pasaṭṭhaṃ uttamaṃ 2 Sī. dukkharahito hutvā 3 cha.Ma. ṭhāmi
Ayampi purimabuddhesu katādhikāro padumuttarassa bhagavato kāle vibhavasampanno
kuṭumbiko hutvā nibbatti, so ekadivasaṃ vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ
suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ dibbacakkhukānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi
taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā satasahassabhikkhuparivārassa bhagavato sattāhaṃ mahādānaṃ
pavattetvā sattame divase bhagavato bhikkhusaṃghassa ca uttamāni vatthāni datvā
paṇidhānamakāsi. Satthāpissa anantarāyena samijjhanabhāvaṃ disvā "anāgate gotamassa
nāma sammāsambuddhassa sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo bhavissatī"ti byākāsi. Sopi
tattha puññāni karonto satthari parinibbute niṭṭhite sattayojanike suvaṇṇacetiye
anekasahassehi dīparukkhehi dīpakapallikāhi ca "dibbacakkhuñāṇassa upanissayapaccayo
hotū"ti uḷāraṃ dīpapūjaṃ akāsi.
Evaṃ yāvajīvaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato
kāle bārāṇasiyaṃ kuṭumbikagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute
niṭṭhite yojanike kanakathūpe bahū kaṃsapātiyo kāretvā sappimaṇḍassa pūretvā
majjhe ekekaṃ guḷapiṇḍaṃ ṭhapetvā mukhavaṭṭiyā mukhavaṭṭiṃ phusāpento cetiyaṃ
parikkhipāpetvā attanā ekaṃ mahatiṃ kaṃsapātiṃ kāretvā sappimaṇḍassa pūretvā
sahassavaṭṭiyo jālāpetvā sīse ṭhapetvā sabbarattiṃ cetiyaṃ anupariyāyi.
Evaṃ tasmimpi attabhāve yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cuto devaloke nibbattitvā
tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto anuppanne buddhe bārāṇasiyaṃyeva duggatakule
nibbatti, annabhārotissa nāmaṃ ahosi. So sumanaseṭṭhissa nāma gehe kammaṃ
karonto jīvati. So ekadivasaṃ upariṭṭhaṃ nāma paccekabuddhaṃ nirodhasamāpattito vuṭṭhāya
gandhamādanapabbatato ākāsenāgantvā bārāṇasīnagaradvāre otaritvā cīvaraṃ
pārupitvā nagare piṇḍāya pavisantaṃ disvā pasannacitto pattaṃ gahetvā attano
atthāya ṭhapitaṃ ekaṃ bhāgabhattaṃ patte pakkhipitvā paccekabuddhassa dātukāmo ārabhi.
Bhariyāpissa attano bhāgabhattaṃ tattheva pakkhipi. So taṃ netvā paccekabuddhassa hatthe
ṭhapesi. Paccekabuddho taṃ gahetvā anumodanaṃ katvā pakkāmi, taṃ disvā rattiṃ
sumanaseṭṭhissa chatte adhivatthā devatā "aho dānaṃ paramadānaṃ, upariṭṭhe
suppatiṭṭhitan"ti mahāsaddena anumodi. Taṃ sutvā sumanaseṭṭhī "evaṃ devatāya
anumoditaṃ idameva uttamadānan"ti cintetvā tattha pattiṃ yāci. Annabhāro pana tassa
pattiṃ adāsi, tena pasannacitto sumanaseṭṭhī tassa sahassaṃ datvā "ito paṭṭhāya
tuyhaṃ sahatthena kammakaraṇakiccaṃ natthi, paṭirūpaṃ gehaṃ katvā niccaṃ vasāhī"ti āha.
Yasmā nirodhato vuṭṭhitassa paccekabuddhassa dinnapiṇḍapāto taṃdivasameva
uḷārataravipāko hoti, tasmā taṃdivasaṃ sumanaseṭṭhī rañño santikaṃ gacchanto taṃ gahetvā
agamāsi. Rājā pana taṃ ādaravasena olokesi. Seṭṭhī "mahārāja ayaṃ
oloketabbayuttoyevā"ti vatvā tadā tena katapuññaṃ attanāpissa sahassaṃ dinnabhāvaṃ
kathesi. Taṃ sutvā rājā tussitvā sahassaṃ datvā asukasmiṃ nāma ṭhāne gehaṃ katvā
vasā"ti gehaṭṭhānamassa āṇāpesi. Tassa taṃ ṭhānaṃ sodhāpentassa mahantiyo
nidhikumbhiyo uṭṭhahiṃsu, tā disvā so rañño ārocesi. Rājā sabbaṃ dhanaṃ
uddharāpetvā rāsikataṃ disvā ettakaṃ dhanaṃ imasmiṃ nagare kassa gehe atthīti.
Na kassaci devāti. "tena hi ayaṃ annabhāro imasmiṃ nagare mahādhanaseṭṭhī nāma
hotū"ti taṃdivasameva tassa seṭṭhichattaṃ ussāpesi.
So tato paṭṭhāya yāvajīvaṃ kusalakammaṃ katvā tato cuto devamanussesu saṃsaritvā
imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sukkodanasakkassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi,
anuruddhotissa nāmaṃ ahosi. So mahānāmassa sakkassa kaniṭṭhabhātā, satthu cūḷapitu
putto paramasukhumālo mahāpuñño tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu alaṅkata-
nāṭakitthīhi parivuto devo viya sampattiṃ anubhavanto suddhodanamahārājena ussāhitehi
sakyarājūhi satthu parivāratthaṃ pesitehi bhaddiyakumārādīhi anupiyambavane viharantaṃ
Satthāraṃ upasaṅkamitvā satthu santike pabbajitvā antovasseyeva dibbacakkhuṃ
nibbattetvā puna dhammasenāpatissa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā cetiyaraṭṭhe
pācīnavaṃsadāyaṃ gantvā samaṇadhammaṃ karonto sattamahāpurisavitakke vitakketvā aṭṭhamaṃ
jānituṃ nāsakkhi. Tassa taṃ pavattiṃ ñatvā satthā aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ kathetvā
catupaccayasantosabhāvanārāmapaṭimaṇḍitaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ deseti. So desanānusārena
vipassanaṃ vaḍḍhetvā abhiññāpaṭisambhidāparivāraṃ arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ
apadāne 1-:-
"sumedhaṃ bhagavantāhaṃ lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ
vūpakaṭṭhaṃ viharantaṃ addasaṃ lokanāyakaṃ.
Upagantvāna sambuddhaṃ sumedhaṃ lokanāyakaṃ
añjaliṃ paggahetvāna buddhaseṭṭhamayācahaṃ.
Anukampa mahāvīra lokajeṭṭha narāsabha
padīpaṃ te padassāmi rukkhamūlamhi jhāyato.
Adhivāsesi so dhīro sayambhū vadataṃ varo
dumesu vinivijjhitvā yantaṃ yojetvahantadā 2-.
Sahassavaṭṭiṃ pādāsiṃ buddhassa lokabandhuno
sattāhaṃ pajjalitvāna dīpā vūpasamiṃsu me.
Tena cittappasādena cetanāpaṇidhīhi ca
jahitvā mānusaṃ dehaṃ vimānamupapajjahaṃ.
Upapannassa devattaṃ byamhaṃ āsi sunimmitaṃ
samantato pajjalati dīpadānassidaṃ phalaṃ.
Samantā yojanasataṃ virocesimahaṃ tadā
sabbe deve abhibhomi dīpadānassidaṃ phalaṃ.
@Footnote: 1 khu.apa. 32/421/51 anuruddhattherāpadāna 2 cha.Ma. yantaṃ yojiyahaṃ tadā
Tiṃsakappāni devindo devarajjamakārayiṃ
na maṃ kecītimaññanti dīpadānassidaṃ phalaṃ.
Aṭṭhavīsatikkhattuñca cakkavattī ahosahaṃ
divā rattiṃ ca passāmi samantā yojanaṃ tadā.
Sahassalokaṃ ñāṇena passāmi satthu sāsane
dibbacakkhumanuppatto dīpadānassidaṃ phalaṃ.
Sumedho nāma sambuddho tiṃsakappasahassito
tassa dīpo mayā dinno vippasannena cetasā.
Paṭisambhidā catasso .pe. Kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Atha naṃ satthā aparabhāge jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno dibba-
cakkhukānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibba-
cakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho"ti 1-.
So vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī viharanto ekadivasaṃ attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā
pītisomanassajāto udānavasena "pahāya mātāpitaro"tiādikā gāthā abhāsi. Keci
pana "therassa pabbajjaṃ arahattappattiñca pakāsentehi saṅgītikārehi ādito catasso
gāthā bhāsitā, tato parā therassa ariyavaṃsapaṭipattiyā ārādhitacittena bhagavatā
bhāsitā. Itarā sabbāpi tena tena kāraṇena thereneva bhāsitā"ti vadanti.
Iti sabbathāpi imā gāthā therena bhāsitāpi, theraṃ uddissa bhāsitāpi therassa
cetā gāthāti veditabbā. Seyyathīdaṃ:-
[892] "pahāya mātāpitaro bhaginī ñātibhātaro
pañca kāmaguṇe hitvā anuruddhova jhāyati.
@Footnote: 1 aṅ.catukka. 20/192/23 etadaggavagga;paṭhamavagga
[893] Sameto naccagītehi sammatāḷappabodhano
na tena suddhimajjhagaṃ mārassa visaye rato.
[894] Etañca samatikkamma rato buddhassa sāsane
sabboghaṃ samatikkamma anuruddhova jhāyati.
[895] Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā
ete ca samatikkamma anuruddhova jhāyati.
[896] Piṇḍapātamatikkanto eko adutiyo muni
esati paṃsukūlāni anuruddho anāsavo.
[897] Vicinī aggahī dhovi rajayī dhārayī muni
paṃsukūlāni matimā anuruddho anāsavo.
[898] Mahiccho ca asantuṭṭho saṃsaṭṭho yo ca uddhato
tassa dhammā ime honti pāpakā saṅkilesikā.
[899] Sato ca hoti appiccho santuṭṭho avighātavā
pavivekarato vitto niccamāraddhavīriyo.
[900] Tassa dhammā ime honti kusalā bodhipakkhikā
anāsavo ca so hoti iti vuttaṃ mahesinā.
[901] Mama saṅkappamaññāya satthā loke anuttaro
manomayena kāyena iddhiyā upasaṅkami.
[902] Yadā me ahu saṅkappo tato uttariṃ 1- desayi
nippapañcarato buddho nippapañcamadesayi.
[903] Tassāhaṃ dhammamaññāya vihāsiṃ sāsane rato
tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
[904] Pañcapaññāsavassāni yato nesajjiko ahaṃ
pañcavīsativassāni yato middhaṃ samūhataṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. uttari
[905] Nāhu assāsapassāsā ṭhitacittassa tādino
anejo santimārabbha cakkhumā parinibbuto.
[906] Asallīnena cittena vedanaṃ ajjhavāsayi
pajjotasseva nibbānaṃ vimokkho cetaso ahu.
[907] Ete pacchimakā dāni munino phassapañcamā
nāññe dhammā bhavissanti sambuddhe parinibbute.
[908] Natthi dāni punāvāso devakāyasmi jālini
vikkhīṇo jātisaṃsāro natthi dāni punabbhavo.
[909] Yassa muhuttena sahassadhā
loko saṃvidito sabrahmakappo
vasī iddhiguṇe cutūpapāte
kāle passati devatā sa bhikkhu.
[910] Annabhāro pure āsiṃ daliddo ghāsahārako
samaṇaṃ paṭipādesiṃ upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.
[911] Somhi sakyakule jāto anuruddhoti maṃ vidū
upeto naccagītehi sammatāḷappabodhano.
[912] Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ satthāraṃ akutobhayaṃ
tasmiṃ cittaṃ pasādetvā pabbajiṃ anagāriyaṃ.
[913] Pubbenivāsaṃ jānāmi yattha me vusitaṃ pure
tāvatiṃsesu devesu aṭṭhāsiṃ sakkajātiyā.
[914] Sattakkhattuṃ manussindo ahaṃ rajjamakārayiṃ
cāturanto vijitāvī jambusaṇḍassa issaro
adaṇḍena asatthena dhammena anusāsayiṃ.
[915] Ito satta tato satta saṃsārāni catuddasa
nivāsamabhijānissaṃ devaloke ṭhito tadā.
[916] Pañcaṅgike samādhimhi sante ekodibhāvite
paṭippassaddhiladdhamhi dibbacakkhu visujjhi me.
[917] Cutūpapātaṃ jānāmi sattānaṃ āgatiṃ gatiṃ
itthabhāvaññathābhāvaṃ jhāne pañcaṅgike ṭhito.
[918] Pariciṇṇo mayā satthā .pe. Bhavanetti samūhatā.
[919] Vajjīnaṃ veḷuvagāme ahaṃ jīvitasaṅkhayā
heṭṭhato veḷugumbasmiṃ nibbāyissaṃ anāsavo"ti.
Tattha pahāyāti pajahitvā. Mātāpitaroti mātarañca pitarañca. Ayaṃ hettha
adhippāyo:- yathā aññe keci ñātipārijuññena vā bhogapārijuññena vā abhibhūtā
pabbajanti, pabbajitā ca kiccantarapasutā viharanti, na evaṃ mayaṃ, mayaṃ pana mahantaṃ
ñātiparivaṭṭaṃ mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya kāmesu nirapekkhā pabbajitāti. Jhāyatīti
ārammaṇūpanijjhānaṃ lakkhaṇūpanijjhānañcāti duvidhampi jhānaṃ anuyutto viharati.
Sameto naccagītehīti naccehi ca gītehi ca samaṅgībhūto, naccāni passanto
gītāni suṇantoti attho. "sammato"ti ca paṭhanti, naccagītehi pūjitoti attho.
Sammatāḷappabodhanoti sammatāḷasaddehi paccūsakāle pabodhetabbo. Na tena
suddhimajjhaganti tena kāmabhogena saṃsārasuddhiṃ nādhigacchiṃ. Mārassa visaye ratoti kilesa-
mārassa visayabhūte kāmaguṇe rato, "kilesamārassa visayabhūtena kāmaguṇabhogena saṃsārasuddhi
hotī"ti evaṃdiṭṭhiko ahutvāti attho. Tenāha "etañca samatikkammā"tiādi.
Tattha etanti etaṃ pañcavidhampi kāmaguṇaṃ. Samatikkammāti samatikkamitvā,
anapekkho 1- chaḍḍetvāti attho. Sabboghanti kāmoghādikaṃ sabbampi oghaṃ.
Pañca kāmaguṇe sarūpato dassetuṃ "rūpā saddā"tiādi vuttaṃ. Tattha manoramāti
lobhanīyaṭṭhena manaṃ ramayantīti manoramā, manāpiyāti vuttaṃ hoti. Yathāha "katame
pañca, manāpiyā rūpā, manāpiyā saddā"tiādi. 2-
@Footnote: 1 Ma. anapekkhena 2 Ma.upari. 24/328/299 araṇavibhaṅgasutte atthato samānaṃ
Piṇḍapātamatikkantoti piṇḍapātaggahaṇaṃ atikkanto, piṇḍapātaggahaṇato
nivattentoti attho. Ekoti ekākī apacchāsamaṇo. Adutiyoti nittaṇho. Taṇhā
hi purisassa dutiyo nāma. Yathāha "taṇhādutiyo puriso"ti. 1- Esatīti pariyesati.
Vicinīti esantova tattha tattha saṅkārakūṭādike paṃsukūluppattiṭṭhāne 2-
vicini. 3- Aggahīti vicinitvā asucimakkhitampi ajigucchanto gaṇhi. Dhovīti
vikkhālesi. Rajayīti dhovitvā gahitaṃ sibbitvā kappiyarajanena rajayi. Dhārayīti rajitvā
kappabinduṃ datvā dhāresi, nivāsesi ceva pārupi ca.
Idāni pācīnavaṃsadāye satthārā dinnaovādaṃ tassa ca attanā matthakappatta-
bhāvaṃ 4- dīpento "mahiccho ca asantuṭṭho"tiādikā gāthā abhāsi. Tattha mahicchoti
mahatiyā paccayicchāya samannāgato, uḷāruḷāre bahū ca paccaye icchantoti attho.
Asantuṭṭhoti nissantuṭṭho, yathālābhasantosādinā santosena virahito. Saṃsaṭṭhoti
gihīhi ceva pabbajitehi ca ananulomikena saṃsaggena saṃsaṭṭho. Uddhatoti ukkhitto. 5-
Tassāti "mahiccho"tiādinā vuttapuggalassa. Dhammāti mahicchatā asantoso, saṃsaṭṭhatā
vikkhepoti īdisā. Lāmakaṭṭhena pāpakā. Saṅkilesikāti tassa cittassa malīnabhāvakaraṇato
saṅkilesikā dhammā honti.
Sato ca hoti appicchoti yadā panāyaṃ puggalo kalyāṇamitte sevanto
bhajanto payirupāsanto saddhammaṃ suṇanto yoniso manasi karonto satimā ca
mahicchataṃ pahāya appiccho ca hoti. Asantosaṃ pahāya santuṭṭho, cittassa vighātakaraṃ
vikkhepaṃ pahāya avighātavā avikkhitto samāhito, gaṇasaṅgaṇikaṃ 6- pahāya pavivekarato,
vivekābhiratiyā nibbidāya dhammapītiyā vitto sumano tuṭṭhacitto, sabbaso
kosajjapahānena āraddhavīriyo.
@Footnote: 1 khu. iti. 25/15/241 taṇhāsaṃyojanasutta, 105/324 taṇhuppādasutta,
@khu.mahā. 29/891/558 sārīputtasuttaniddesa (syā) 2 Sī. saṅkārakūṭādīsu
@paṃsukūluppattiṭṭhānesu 3 Ma. viciniyaṃ āpajji 4 Sī. tena ca attano
@atthasiddhiyā matthakapattabhāvaṃ 5 Sī. ukkhittacitto 6 Ma. sāmaggiyaṃ
Tassa evaṃ appicchatādiguṇasamannāgatassa ime satipaṭṭhānādayo sattatiṃsappabhedā
tividhavipassanāsaṅgahā kosallasambhūtaṭṭhena kusalā maggapariyāpannā bodhipakkhikā dhammā
honti. So tehi samannāgato sabbaso āsavānaṃ khepanena aggamaggakkhaṇato paṭṭhāya
anāsavo ca hoti. Iti evaṃ vuttaṃ mahesinā sammāsambuddhena pācīnavaṃsadāye
mahāpurisavitakke matthakaṃ pāpanavasenāti adhippāyo.
Mama saṅkappamaññāyāti "apicchassāyaṃ bhikkhave dhammo, nāyaṃ dhammo
mahicchassā"tiādinā 1- mahāpurisavitakkavasena āraddhaṃ, te ca matthakaṃ pāpetuṃ
asamatthabhāvena ṭhitaṃ mama saṅkappaṃ jānitvā. Manomayenāti manomayena viya, manasā
nimmitasadisena pariṇāmitenāti attho. Iddhiyāti "ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya
hotū"ti evaṃ pavattaadhiṭṭhāniddhiyā.
Yadā me ahu saṅkappoti yasmiṃ kāle mayhaṃ "kīdiso nu kho aṭṭhamo
mahāpurisavitakko"ti parivitakko ahosi. Tato mama saṅkappamaññāya iddhiyā upasaṅkamīti
yojanā. Uttariṃ desayīti "nippapañcārāmassāyaṃ bhikkhave dhammo nippapañcaratino,
nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino"ti 1- imamaṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ pūrento
upari desayi. Taṃ pana desitaṃ dhammaṃ desento āha "nippapañcarato buddho,
nippapañcamadesayī"ti. Papañcā nāma rāgādayo kilesā, tesaṃ vūpasamatāya tadabhāvato
ca lokuttaradhammā nippapañcā nāma, tasmiṃ nippapañce rato abhirato sammāsambuddho
yathā taṃ pāpuṇāmi, tathā tādisaṃ dhammaṃ adesayi, sāmukkaṃsikaṃ catusaccadhammadesanaṃ
pakāsayīti attho.
Tassāhaṃ dhammamaññāyāti tassā satthu desanāya dhammaṃ jānitvā yathānusiṭṭhaṃ
paṭipajjanto vihāsiṃ sikkhattayasaṅgahe sāsane rato abhirato hutvāti attho.
@Footnote: 1 aṅ.aṭṭhaka. 23/120(30)/236 anuruddhamahāvitakkasutta
Satthārā attano samāgamaṃ tena sādhitamatthaṃ dassetvā idāni attano
pabbajitakālato paṭṭhāya āraddhaviriyataṃ, kāye anapekkhatāya seyyasukhapassasukhānaṃ 1-
pariccāgaṃ appamiddhakālato paṭṭhāya āraddhaviriyatañca dassento
"pañcapaññāsavassānī"ti gāthamāha. Tattha yato nesajjiko ahanti yato paṭṭhāya
"yogānukūlatā kammaṭṭhānapariyuṭṭhitasappurisacariyā sallekhavuttī"ti evamādiguṇe
disvā nesajjiko ahosiṃ tāni pañcapaññāsa vassāni. Yato middhaṃ samūhatanti yato
paṭṭhāya mayā niddā pariccattā tāni pañcavīsativassāni. "therassa pañcapaññāsāya
vassesu nesajjikassa sato ādito pañcavīsativassāni niddā nāhosi, tato paraṃ
sarīrakilamathena pacchimayāme niddā ahosī"ti vadanti.
"nāhu assāsapassāsā"tiādikā tisso gāthā satthu parinibbānakāle bhikkhūhi
"kiṃ bhagavā parinibbuto"ti puṭṭho parinibbānabhāvaṃ pavedento āha. Tattha nāhu
assāsapassāsā, ṭhitacittassa tādinoti anulomapaṭilomato anekākāravokārā 2- sabbā
samāpattiyo samāpajjitvā vuṭṭhāya sabbapacchā catutthajjhāne ṭhitacittassa tādino
buddhassa bhagavato assāsapassāsā nāhu nāhesunti attho. Etena yasmā catutthajjhānaṃ
samāpannassa kāyasaṅkhārā nirujjhanti, kāyasaṅkhārāti ca assāsapassāsā
vuccanti, tasmā catutthajjhānakkhaṇato paṭṭhāya assāsapassāsā nāhesunti dasseti.
Taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvato anejo, samādhismiṃ ṭhitattā vā anejo.
Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. 3- Cakkhumāti pañcahi
cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti parinibbāyi. Ayaṃ hettha attho:- nibbānārammaṇa-
catutthajjhānaphalasamāpattiṃ samāpajjitvā tadanantarameva anupādisesāya nibbānadhātuyā
parinibbutoti.
Asallīnenāti alīnena asaṅkuṭitena 4- suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti
@Footnote: 1 Sī. phassasukhānaṃ 2 Sī. anekākāravokiṇṇā 3 Ma. nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā
@4 Sī. asaṃkucitena
Sato sampajāno hutvā māraṇantikaṃ vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā
ito cito ca samparivatti. Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahūti yathā
telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca pajjalanto pajjoto padīpo tesaṃ parikkhaye
nibbāyati, nibbuto ca katthaci gantvā na tiṭṭhati, aññadatthu antaradhāyati,
adassanameva gacchati, evaṃ kilesābhisaṅkhāre nissāya pavattamāno khandhasantāno
tesaṃ parikkhaye nibbāyati, nibbuto ca katthaci gantvā na tiṭṭhati, aññadatthu
antaradhāyati, adassanameva gacchatīti dasseti. Tena vuttaṃ "nibbanti dhīrā
yathāyampadīpo"ti 1- "acci yathā vātavegena khittan"ti 2- ca ādi.
Eteti parinibbānakkhaṇe satthu santāne pavattamānānaṃ dhammānaṃ attano
paccakkhatāya vuttaṃ. Pacchimakā tato paraṃ cittuppādābhāvato. Dānīti etarahi.
Phassapañcamāti phassapañcamakānaṃ dhammānaṃ pākaṭabhāvato vuttaṃ. Tathā hi cittuppāda-
kathāyampi phassapañcamakāva ādito vuttā. Aññe dhammāti saha nissayena aññe
cittacetasikā dhammā, na parinibbānacittacetasikā. Nanu tepi na bhavissantevāti?
saccaṃ na bhavissanti, āsaṅkābhāvato pana te sandhāya "na bhavissantī"ti na
vattabbameva. "itare pana sekkhaputhujjanānaṃ viya bhavissanti nu kho"ti siyā āsaṅkāti
tadāsaṅkānivattanatthaṃ "nāññe dhammā bhavissantī"ti vuttaṃ.
Natthi dāni punāvāso, devakāyasmi jālinīti ettha jālinīti devataṃ ālapati,
devate devakāyasmiṃ devasamūhe upapajjanavasena puna āvāso āvasanaṃ idāni mayhaṃ
natthīti attho. Tattha kāraṇamāha "vikkhīṇo"tiādinā. Sā kira devatā purimattabhāve
therassa pādaparicārikā, tasmā idāni theraṃ jiṇṇaṃ vuḍḍhaṃ disvā purimasinehena
āgantvā "tattha cittaṃ paṇidhehi, yattha te vusitaṃ pure"ti devūpapattiṃ yāci.
Atha "dāni natthī"tiādinā thero tassā paṭivacanaṃ adāsi. Taṃ sutvā devatā
vihatāsā tatthevantaradhāyi.
@Footnote: 1 khu.khuddaka. 25/15/8 ratanasutta 2 khu.sutta. 25/1081/539 upasīvamāṇavakapañhā
Atha thero vehāsaṃ abbhuggantvā attano ānubhāvaṃ sabrahmacārīnaṃ pakāsento
"yassa muhuttenā"ti gāthamāha. Tassattho:- yassa khīṇāsavabhikkhuno muhuttamattena
eva sahassadhā sahassappakāro tisahassimahāsahassipabhedo loko sabrahmakappo
sahabrahmaloko saṃvidito sammadeva vidito ñāto paccakkhaṃ kato, evaṃ iddhiguṇe
iddhisampadāya cutūpapāte ca vasībhāvappatto so bhikkhu upagatakāle devatā passati,
na tassa devatānaṃ dassane parihānīti. Therena kira jāliniyā devatāya paṭivacanadāna-
vasena "natthi dānī"ti gāthāya vuttāya bhikkhū jāliniṃ apassantā "kiṃ nu kho
thero dhammālapanavasena kiñci ālapatī"ti cintesuṃ. Tesaṃ cittācāraṃ ñatvā thero
"yassa muhuttenā"ti imaṃ gāthamāha.
Annabhāro pureti evannāmo purimattabhāve. Ghāsahārakoti ghāsamattassa
atthāya bhatiṃ katvā jīvanako. Samaṇanti samitapāpaṃ. Paṭipādesinti paṭimukho hutvā
pādāsiṃ, pasādena abhimukho hutvā āhāradānaṃ adāsinti adhippāyo. Upariṭṭhanti
evaṃnāmakaṃ paccekabuddhaṃ. Yasassinanti kittimantaṃ patthaṭayasaṃ. Imāya gāthāya yāva
carimattabhāvā uḷārasampattihetubhūtaṃ attano pubbakammaṃ dasseti. Tenāha "somhi
sakyakule jāto"tiādi.
Ito sattāti ito manussalokato cavitvā devaloke dibbena ādhipaccena
satta. Tato sattāti tato devalokato cavitvā manussaloke cakkavattibhāvena satta.
Saṃsārāni catuddasāti catuddasa bhavantarasaṃsaraṇāni. Nivāsamabhijānissanti pubbenivāsaṃ
aññāsiṃ. Devaloke ṭhito tadāti tañca kho na imasmiṃyeva attabhāve, apica
kho 1- yadā ito anantarātīte attabhāve devaloke ṭhito, tadā aññāsinti attho.
Idāni attanā dibbacakkhuñāṇacutūpapātañāṇānaṃ adhigatākāraṃ dassento
"pañcaṅgike"tiādinā dve gāthā abhāsi. Tattha pañcaṅgike samādhimhīti
@Footnote: 1 Sī. atha kho
Abhiññāpādakacatutthajjhānasamādhimhi, so hi pītipharaṇatā, sukhapharaṇatā, cetopharaṇatā,
ālokapharaṇatā, paccavekkhaṇanimittanti imehi pañcahi aṅgehi samannāgatattā
pañcaṅgiko samādhīti vuccati. Santeti paṭipakkhavūpasamena aṅgasantatāya ca sante.
Ekodibhāviteti ekodibhāvagate, suciṇṇe vasībhāvappatteti attho.
Paṭippassaddhiladdhamhīti kilesānaṃ paṭippassaddhiyā laddhe. Dibbacakkhu visujjhi
meti evaṃvidhe samādhimhi sampādite mayhaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ visujjhi, ekādasahi
upakkilesehi vimuttiyā visuddhaṃ ahosi.
Cutūpapātaṃ jānāmīti sattānaṃ cutiñca upapattiñca jānāmi, jānanto ca
"ime sattā amumhā lokamhā āgantvā idhūpapannā, imamhā ca lokā gantvā
amumhi loke upapajjissantī"ti sattānaṃ āgatiṃ gatiñca jānāmi, jānanto eva
ca nesaṃ itthabhāvaṃ manussabhāvaṃ tato aññathābhāvaṃ aññathātiracchānabhāvañca upapattito
puretarameva jānāmi. Tayidaṃ sabbampi pañcaṅgike samādhimhi sampādite evāti
dassento āha "jhāne pañcaṅgike ṭhito"ti. Tattha pañcaṅgike jhāne ṭhito
patiṭṭhito hutvā evaṃ jānāmīti attho.
Evaṃ vijjāttayaṃ dassetvā tappasaṅgena pubbe dassitampi tatiyavijjaṃ saha
kiccanipphattiyā dassento "pariciṇṇo mayā satthā"tiādinā gāthādvayamāha. Tattha
vajjīnaṃ veḷuvagāmeti vajjiraṭṭhassa veḷuvagāme, vajjiraṭṭhe yattha pacchimavassaṃ
upagacchi veḷuvagāme. Heṭṭhato veḷugumbasminti tattha aññatarassa veḷugumbassa
heṭṭhā. Nibbāyissanti nibbāyissāmi, anupādisesāya nibbānadhātuyā
parinibbāyissāmīti attho.
Anuruddhattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 33 page 370-383.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=33&A=8541
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=33&A=8541
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=393
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=7834
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=7945
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=7945
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]