|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Mahānipātavaṇṇanā ---------- temiyajātakaṃ mā paṇḍiccayaṃ vibhāvayāti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinekkhammapāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ hi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhagavato mahābhinekkhammapāramiṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā dibbasotena taṃ sutvā gandhakuṭito nikkhamitvā dhammasabhāyaṃ āgantvā kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāya nāmāti vutte na bhikkhave idāneva mama pūritapāramissa rajjaṃ chaddetvā mahābhinikkhamanaṃ nāma acchariyaṃ ahaṃ hi pubbe aparipakke ñāṇe pāramiyo pūrentopi rajjaṃ chaddetvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevāti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari. Atīte bhikkhave bārāṇasiyaṃ kāsikarājā nāma dhammena samena rajjaṃ kāresi. Tassa soḷasasahassā nāṭakitthiyo ahesuṃ. Tāsu ekāpi puttaṃ vā dhītaraṃ vā na labhati. Tadā nāgarā amhākaṃ rañño vaṅsānurakkhito eko puttopi natthīti kusarājajātake āgatanayeneva rājaṅgaṇe sannipatitvā rājānaṃ deva puttaṃ patthethāti āhaṃsu. Taṃ sutvā rājā tasmiṃ khaṇe soḷasasahassā--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.
Itthiyo pakkosāpetvā tumhe puttaṃ patthethāti āṇāpesi. Tā itthiyo candādīnaṃ devatānaṃ āyācanaupaṭṭhānādīni katvā patthentiyopi puttaṃ vā dhītaraṃ vā na labhiṃsu. Aggamahesī panassa maddarājadhītā candadevī nāma sīlasampannā ahosi. Rājā bhadde tavaṃpi puttaṃ patthehīti āṇāpesi. Devī tassa rañño vacanaṃ sutvā sādhūti sampaṭicchitvā puṇṇamīdivase uposathaṃ samādayitvā omuttasabbābharaṇā cullasayane nipannā attano sīlaṃ āvajjamānā sacāhaṃ akhaṇḍasīlaṃ rakkhāmi iminā saccena putto me uppajjatūti saccakiriyaṃ akāsi. Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā candadevī puttaṃ pattheti handāhaṃ dassāmi tassā puttanti tassā anucchavikaṃ puttaṃ upadhārento bodhisattaṃ passi. Bodhisattopi tadā vīsativassāni bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāretvā tato cuto ussudaniraye nibbatto asītivassasahassāni tattha pacitavā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane nibbatti tatthāpi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā uparidevalokaṃ gantukāmo ahosi. Atha sakko tassa santikaṃ gantavā mārisa tayi manussaloke uppanne pāramiyo te pūressanti mahājanassa ca vuḍḍhi bhavissati mātāpitūnaṃ vuḍḍhi bhavissati ayaṃ hi kāsikarañño candādevī nāma aggamahesī puttaṃ pattheti tassā kucchiyaṃ uppajjāhīti vatvā tasusa ceva aññesañca cavanadhammānaṃ pañcasatānaṃ devaputtānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.
Patiññaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva agamāsi. So sādhūti sampaṭicchitvā pañcahi devaputtasatehi saddhiṃ cavitvā sayaṃ tassā candadeviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Itare pana pañcasatadevaputtā amaccabhariyānaṃ kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu. Tadā candadeviyā kucchi vajirapuṇṇā viya ahosi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā rañño ārocesi. Taṃ sutvā rājā tassā gabbhaparihāraṃ dāpesi. Sā paripuṇṇagabbhā dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ divasameva amaccagehesu amaccabhariyāyo pañcakumārasatāni vijāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe rājā amaccagaṇaparivuto mahātale nisinno ahosi. Athassa putto te deva jātoti ārocayiṃsu. Tesaṃ vacanaṃ sutvā rañño paṭhamaṃ puttapemaṃ uppajjitvā chaviyādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Abbhantarepissa pīti uppajji. Rañño amaccānañca hadayaṃpi sītalaṃ jātaṃ. So amacce pucchi tuṭṭhā nukho tumhe mama putto jātoti. Kiṃ kathetha deva mayaṃ pubbe anāthā bhaveyyāma idāni sanāthā jātā bhaveyyāma sāmiko no laddhoti āhaṃsu. Tesaṃ vacanaṃ sutvā rañño pīti uppajji. Atha rājā mahāsenāguttaṃ pakkosāpetvā āṇāpesi bho mahāsenāgutta mama puttassa parivāro laddhuṃ vaṭṭati gaccha tavaṃ amaccagehesu ajja jātadārakā ettakā nāmāti olokehīti. So sādhūti sampaṭicchitvā gantavā amaccagehesu pañcadārakasatāni disvā āgantavā rañño ārocesi. Tassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.
Vacanaṃ suṇantassa rañño pīti uppajji. Rājā pañcannaṃ dārakasatānaṃ kumārapasādhanāni dāpetvā pañcadhātīsatāni dāpesi. Mahāsattassa pana atidīghādidosavajjitā alambatthaniyo madhurathaññāyo catusaṭṭhī dhātiyo adāsi. Kasmā vivajjeti. Atidīghāya hi itthiyā passe nisīditvā thanaṃ pivato dārakassa gīvā atidīghā hoti. Atirassāya itthiyā passe nisīditvā thanaṃ pivato dārakassa nippīḷitakaṇṭhaṭṭhikova hoti. Atikīsāya itthiyā passe nisīditvā thanaṃ pivato dārakassa ūrū rujjanti. Atithūlāya itthiyā passe nisīditvā thanaṃ pivato dārakassa phakkhapādā 1- honti. Atikāḷikāya itthiyā khīraṃ atisītalaṃ hoti. Accodātāya itthiyā khīraṃ atiuṇhaṃ hoti. Lambatthaniyā itthiyā thanaṃ pivato dārakassa upapīḷitanāsiko hoti. Kāsānañca pana itthīnaṃ khīraṃ atiambilaṃ hoti. Sāsānañca pana itthīnaṃ khīraṃ atikaṭukādibhedaṃ hoti tasmā sabbe te dose vivajjetvā atidīghādidosavirahitā alambatthaniyo madhurathaññāyo catusaṭṭhī dhātiyo datvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā candadeviyāpi varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahitakaṃ katvā puna raññoyeva ṭhapesi. Nāmagahaṇadivase panassa lakkhaṇapāṭhakānaṃ brāhmaṇānaṃ mahāsakkāraṃ katvā mahāsattassa antarāyabhāvaṃ pucchi. Te brāhmaṇā lakkhaṇapāṭhakā tassa lakkhaṇasampattiṃ disvā mahārāja dhaññapuññalakkhaṇasampanno te putto tiṭṭhatu eko dīpo @Footnote: 1 khalaṅka pakkhātipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.
Catunnampi mahādīpānaṃ dvisahassaparittadīpaparivārānaṃ rajjaṃ kāretuṃ samattho hoti nāssa koci antarāyo paññāyatīti vadiṃsu. Rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā tuṭṭho kumārassa nāmaṃ karonto yasmā pana kumārassa jātadivase sakalakāsikaraṭṭhe devo vassi yasmā ca so rañño ceva amaccānañca mahājanānañca hadayaṃ temiyamāno viya jāto tasmā temiyakumārotvevassa nāmaṃ akāsi. Atha naṃ ekamāsikaṃ dhātiyo nahāpetvā alaṅkaritvā rañño santikaṃ ānayiṃsu. Rājā piyaputtaṃ oloketvā āliṅgitvā sīse cumbitvā aṅke nisīdāpetvā kumārassa ramayamāno nisīdi. Tasmiṃ khaṇe cattāro corā ānītā. Rājā te disvā tesu ekassa corassa sakaṇṭakāhi kasāhi pahārasahassaṃ karothāti āṇāpesi ekassa corassa saṃkhalikāya bandhitvā bandhanāgārappavesanaṃ karothāti āṇāpesi ekassa corassa sarīre sattippahāraṃ karothāti āṇāpesi ekassa corassa sūlāropanaṃ karothāti āṇāpesi. Atha mahāsatto pituvacanaṃ sutvā bhītatasito hutvā aho mama pitā rajjaṃ nissāya atibhāriyaṃ nirayagāmiṃ kammaṃ karotīti cintesi. Punadivase bodhisattaṃ setacchattassa heṭṭhā alaṅkatasirisayane nipajjāpesuṃ. So thokaṃ niddāyitvā pabuddho akkhīni ummiletvā setacchattaṃ olokento mahantaṃ sirivibhavaṃ passi. Athassa pakatiyā bhītatasitassa atirekataraṃ bhayaṃ uppajji. So cintesi kuto nukho ahaṃ imaṃ rājagehaṃ āgatomhīti. So upadhārento jātissarañāṇena--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.
Devalokato āgatabhāvaṃ ñatvā tato paraṃ olokento ussudaniraye pacanabhāvaṃ passi tato paraṃ olokento tasmiṃyeva nagare rājabhāvaṃ aññāsi. Athassa svāhaṃ vīsativassāni bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāretvā asītivassasahassāni ussudaniraye pacitvā idāni punapi imasmiṃ coragehe nibbattosmi pitā me hiyyo catūsu coresu ānītesu tathārūpaṃ pharusaṃ nirayasaṃvattanikaṃ kathaṃ kathesi sacāhaṃ rajjaṃ kāressāmi punapi niraye nibbattitvā mahādukkhaṃ anubhavissāmīti āvajjentasseva mahantaṃ bhayaṃ uppajji. Bodhisattassa kāñcanavaṇṇaṃ sarīraṃ hatthena parimadditaṃ viya padumaṃ milātaṃ duvaṇṇaṃ ahosi. So kathaṃ nukho ahaṃ imamhā coragehā muñceyyanti cintento nipajji. Atha naṃ ekasmiṃ antare attabhāve mātā bhūtapubbā setacchatte adhivatthā devatā assāsetvā tāta temiyakumāra mā soci mā cintayi mā bhāyi sace ito muñcitukāmosi tavaṃ apīṭhasappiyeva pīṭhasappi viya hohi abadhiropi badhiro viya hohi amūgopi mūgo viya hohīti imāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhāya attano paṇḍitabhāvaṃ mā pakāsehīti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya bālamato bhava sabbapāṇinaṃ sabbo tañjano ocināyatu evaṃ tava attho bhavissatīti. Tattha mā paṇḍiccayanti attano paṇḍitabhāvaṃ mā pakāsehi. Paṇḍiccanti ayameva vā pāṭho. Bālamatoti bālasammato.--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.
Sabbapāṇinanti sabbapāṇībhi janehi. Sabbo tañjanoti sakalo antojano ceva bahijano ca. Ocināyatūti avamaññatu nīharathetaṃ kāḷakaṇṇinti avajānātu. So tassā vacanena assāsaṃ paṭilabhitvā dutiyaṃ gāthamāha karomi te taṃ vacanaṃ yaṃ maṃ bhaṇasi devate atthakāmāsi me amma hitakāmāsi devateti. Imaṃ gāthaṃ vatvā tāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhahi. Sā devatā antaradhāyi. Atha rājā puttassa anukkaṇṭhanatthāya tāni parivārāni laddhuṃ vaṭṭatīti tāni pañcakumārasatāni tassa santikeyeva nisīdāpesi. Te dārakā thaññatthāya rodanti. Mahāsatto pana nirayabhayatajjito ajjato paṭṭhāya me kāyo sussitvāpi matameva seyyoti cintetvā na rodati. Dhātiyo taṃ pavuttiṃ candadeviyā ārocesuṃ. Sā rañño ārocesi. Rājā nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Atha naṃ brāhmaṇā deva kumārassa pakativelaṃ atikkamitvā thaññaṃ dātuṃ vaṭṭati evaṃ so rodamāno thanaṃ daḷhaṃ gahetvā sayameva pivissatīti vadiṃsu. Tato paṭṭhāya dhātiyo tassa pakativelaṃ atikkamitvā thaññaṃ denti dadamānā ca kadāci ekavāraṃ atikkamenti kadāci sakalampi divasaṃ khīraṃ na denti. So nirayabhayatajjito sussantopi thaññatthāya na rodati. Atha naṃ arodantaṃ disvā candadevī putto me chātoti sayameva thaññaṃ pāyesi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.
Kadāci dhātiyo thaññaṃ pāyesuṃ. Sesā dārakā thaññaṃ aladdhavelāyameva rodanti na niddāyanti. So na rodati na paridevati na niddāyati na hatthapāde sammiñjati na saddaṃ karoti. Athassa dhātiyo pīṭhasappīnaṃ hatthapādā nāma na evarūpā honti mūgānaṃ pana hanukapariyosānaṃ nāma na evarūpaṃ hoti badhirānaṃ pana kaṇṇasotannāma na evarūpaṃ hoti bhavitabbamettha kāraṇena mayaṃ vīmaṃsissāma nanti cintetvā khīrena tāva naṃ vīmaṃsissāmāti sakaladivasaṃ khīraṃ na denti. So sussantopi khīratthāya na rodati . athassa mātā putto me chāto khīramassa dethāti dāpesi. Evaṃ antarantarā khīraṃ adatvā ekasaṃvaccharaṃ vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato amaccā rañño ārocesuṃ deva ekavassikadārakā nāma pūvakhajjakaṃ piyāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti tāni pañcakumārasatāni tassa santike nisīdāpetvā nānāpuvakhajjakāni upanāmetvā mahāsattassa avidūre ṭhapetvā yathāruciṃ tāni puvakhajjakāni gaṇhathāti vatvā paṭicchannaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Sesadārakā kalahaṃ karontā aññamaññaṃ vilumpantā tāni gahetvā khādanti. Mahāsattopi attānaṃ ovaditvā tāta temiyakumāra sace nirayaṃ icchanto pūvakhajjakaṃ icchāhīti nirayabhayabhīto puvakhajjakaṃ na olokesi. Evaṃ puvakhajjakenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato mahārāja dvivassikadārakā nāma phalāphalaṃ piyāyanti tehi naṃ vīmaṃsissāmāti nānāphalāphalāni upanāmetvā bodhisattassa avidūre--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.
Ṭhapetvā yathāruciṃ tāni phalāphalāni gaṇhathāti vatvā paṭicchannaṭṭhāne tiṭṭhanti. Sesadārakā yujjhantā aññamaññaṃ paharantā tāni gahetvā khādanti. Mahāsattopi attānaṃ ovaditvā tāta temiyakumāra nirayaṃ icchanto phalāphalaṃ icchāhīti nirayabhayatajjito phalāphalaṃ na olokesi. Evaṃ phalāphalenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato mahārāja tivassikadārakā nāma kīḷābhaṇḍakaṃ piyāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti suvaṇṇādimayāni hatthirūpakādīni kārāpetvā bodhisattassa avidūre ṭhapesuṃ. Sesadārakā aññamaññaṃ vilumpantā gaṇhanti. Mahāsatto pana kiñci na olokesi. Evaṃ kīḷābhaṇḍakenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato catuvassikadārakā nāma mahārāja bhojanaṃ piyāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti tassa nānābhojanāni upanāmesuṃ. Sesadārakāpi piṇḍāpiṇḍaṃ katvā bhuñjanti. Mahāsadto pana attānaṃ ovaditvā tāta temiyakumāra aladdhabhojanānaṃ te attabhāvānaṃ gaṇanā nāma natthīti nirayabhayabhīto taṃ na olokesi. Athassa mātā bhijjamānahadayā viya sahatthena bhojanaṃ bhojesi. Evaṃ bhojanenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato pañcavassikadārakā nāma aggino bhāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti rājaṅgaṇe mahantaṃ gehaṃ anekadavāraṃ kārāpetvā tālapaṇṇehi chādetvā taṃ sesadārakehi parivutaṃ tesaṃ majjhe nisīdāpetvā aggiṃ denti. Sesadārakā gehaṃ jajjalamānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.
Disvā bhītatasitā viravantā palāyanti. Mahāsatto pana cintesi nirayaggipacanato idameva aggisantāpaṃ varataranti. Mahāsatto nirodhasamāpanno viya mahāthero niccalova ahosi. Atha naṃ aggimhi āgacchante gahetvā apanenti evaṃ aggināpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato chavassikadārakā nāma mahārāja mattahatthino bhāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti ekaṃ hatthiṃ susikkhitaṃ sikkhāpetvā bodhisattaṃ sesadārakehi parivutaṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā hatthiṃ muñcanti. So koñcanādaṃ karonto soṇḍāya bhūmiyaṃ pothento bhayaṃ dassento āgacchati. Sesadārakā mattahatthiṃ disvā maraṇabhayabhītā disāvidisāsu palāyanti. Mahāsatto pana taṃ mattahatthiṃ āgacchantaṃ disvā cintesi mayhaṃ hi caṇḍaniraye pacanato caṇḍamattahatthidantesu maraṇameva seyyoti. Mahāsatto nirayabhayatajjito tattheva nisīditvā niccalova ahosi. Atha kho so susikkhito hatthī āgantavā taṃ mahāsattaṃ pupphakalāpaṃ viya gahetvā aparāparaṃ katvā taṃ atikilamitvāva gacchati. Mahājanā taṃ hatthisoṇḍāya gahetvā apanenti. Evaṃ ekasaṃvaccharaṃ mattahatthinā antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Rājā rājapurise pucchi tātā tumhe āgatakāle kumāraṃ gahetvā apanetha kiṃ so hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ kuromāti. Tato deva sattavassikadārakā nāma sappassa bhāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti mahāsattaṃ sesadārakehi saddhiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.
Rājaṅgaṇe nisīdāpetvā sesadārakehi parivāretvā nisinnakāle uddhatadāḍhe katamukhabandhe sappe visajjesuṃ. Sesadārakā te caṇḍasappe disvā viravantā palāyiṃsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṃ āvajjetvā cintesi caṇḍaniraye maraṇato caṇḍasappamukhe vināsameva varataranti nirodhasamāpanno viya niccalova ahosi. Athassa sappā āgacchantā sakalasarīraṃ veṭhetvā tassa matthake phaṇaṃ katvā acchiṃsu. Tadāpi so niccalova ahosi. Evaṃ sappenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpisas antaraṃ na passiṃsu. Rājā rājapurise pucchi tātā tumhe āgatakāle kumāraṃ gahetvā apanetha kiṃ so hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ karomāti. Tato deva aṭṭhavassikadārakā nāma naṭasamajjaṃ piyāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti taṃ pañcadārakasatehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā naṭasamajjaṃ kārāpesuṃ. Sesadārakā naṭasamajjaṃ disvā sādhu sādhūti vadantā mahāhasitaṃ hasanti. Mahāsatto pana mayhaṃ niraye nibbattakāle khaṇamattampi hāso vā somanassaṃ vā natthīti nirayabhayaṃ āvajjetvā niccalova ahosi. Taṃ kiñci na olokesi. Evaṃ naṭasamajjenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Rājā rājapurise pucchi tātā tumhe āgatakāle kumāraṃ gahetvā apanetha kiṃ so hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ karomāti. Tato deva navavassikadārakā nāma satthassa bhāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti taṃ pañcadārakasatehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.
Saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpesuṃ. Pañcadārakasatānaṃ kīḷanakāle eko puriso phalikavaṇṇaṃ asiṃ gahetvā paribbhamanto nadanto vagganto ullaṃghanto apphoṭento salento mahāghosaṃ karonto kāsikarājassa kira kāḷakaṇṇi eko putto atthi kuhiṃ so ahaṃ asinā sīsamassa chindissāmīti vatvā abhidhāvati. Taṃ disvā sesadārakā bhītatasitā viravantā disāvidisāsu palāyiṃsu. Bodhisatto nirayabhayaṃ āvajjetvā ussudaraniraye maraṇato caṇḍakhaggamukhe vināsaṃyeva varataranti ajānanto viya nisīdi. Atha naṃ so puriso asinā sīsaṃ parāmasitvā ahaṃ te sīsaṃ chindissāmīti vatvā mahāsattaṃ tāsentopi tāsetuṃ asakkonto apagañchi. Evaṃ khaggenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Rājā rājapurise evaṃ pucchi tātā tumhe āgatakāle kumāraṃ gahetvā apanetha kiṃ so hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ karomāti. Tato dasavassikadārakā nāma saddassa bhāyanti tenassa badhirabhāvaṃ vīmaṃsituṃ vaṭṭatīti sayanaṃ sāṇiyā parikkhipāpetvā (tassa) catūsu passesu chiddāni katvā bodhisattassa attānaṃ adassetvā heṭṭhāsayane saṃkhadhamake nisīdāpetvā ekappahāreneva saṃkhe dhamāpenti. Ekaninnādaṃ ahosi. Dhātiyo mahāsattaṃ sayane nipajjāpesuṃ. Cattāro amaccā catūsu passesu ṭhatvā mahāsattassa iriyāpathaṃ sāṇiyā chiddehi olokentā mahāsattassa ekadivasampi satisammohaṃ hatthapādavikāraṃ vā phandanamattaṃ vā na passiṃsu. Rājā rājapurise--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.
Pucchi tātā mama putto hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ karomāti. Evaṃ saṃkhadhamanenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu. Tato deva ekādasavassikadārakā nāma bherisaddassa bhāyanti tena naṃ vīmaṃsituṃ vaṭṭatīti . (ekasaṃvacchare atikkante) amaccā (puna) ekasaṃvaccharaṃ tatheva bherisaddena antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato deva dvādasavassikadārakā nāma dīpā bhāyanti tena naṃ vīmaṃsissāmāti rattibhāge andhakāre sayāpetvā (appeva nāma) so hatthaṃ vā pādaṃ vā phandāpeti nukho noti ghaṭesu dīpe jāletvā sesadīpe nibbāpetvā bodhisattaṃ andhakāre thokaṃ sayāpetvā ghaṭehi telappadīpe ukkhipitvā ekappahāreneva ālokaṃ katvā tassairiyāpathaṃ upadhārentā mahāsattassa phandanamattampi na passiṃsu. Evaṃ dīpenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa kiñciphandanamattampi na passiṃsu. Rājā rājapurise pucchi tātā mama putto hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ karomāti. Tato deva terasavassikadārakā nāma makkhikānaṃ bhāyanti phāṇitena naṃ vīmaṃsissāmāti sakalasarīraṃ phāṇitena makkhitvā bahumakkhike ṭhāne nipajjāpesuṃ. Makkhikā upaṭṭhapenti. Tā tassa sakalasarīraṃ parivāretvā sūcīhi vijjhiyamānā viya khādanti. So cintesi mayhaṃ avīciniraye maraṇato makkhikānaṃ mukhe maraṇameva seyyoti vedanaṃ adhivāsetvā nirodhasamāpanno viya mahāthero niccalova ahosi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.
Evaṃ phāṇitenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa kiñci phandanamattampi na passiṃsu. Rājā rājapurise pucchi tātā mama putto hatthaṃ vā pādaṃ vā cālesīti. Natthi devāti. Kiṃ karomāti. Tato deva cuddasavassikakāle panassa sampatte idāneva esa mahallako sucikāmo asucijigucchako hoti asucinā naṃ vīmaṃsissāmāti tato paṭṭhāya taṃ neva nahāpenti na ācamāpenti sayanā na uṭṭhāpenti. So uccārapassāvaṃ katvā tattheva pallipanno sayati. Duggandhena panassa antarudarīnaṃ? nikkhamanakālo viya ahosi. Makkhikā tassa sarīre upaṭṭhapenti khādanti. Atha naṃ parivāretvā mātāpitaro evamāhaṃsu tāta temiyakumāra idānipi tvaṃ mahallakosi ko taṃ sabbadā paṭijaggissati kiṃ na lajjasi kasmā nipannosi uṭṭhāya sarīraṃ paṭijaggāhīti akkosanti paribhāsanti. So tathā paṭikūle gūdharāsimhi nimmuggopi duggandhabhāvena yojanasatamatthake ṭhitānampi hadayubbattanasamatthassa gūdhanirayassa duggandhabhāvaṃ āvajjetvā majjhattova ahosi. Evaṃ asucināpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Tato deva paṇṇarasavassikadārakā nāma uṇhassa bhāyanti aṅgārena naṃ vīmaṃsissāmāti. Athassa heṭṭhāmañcake aggikapallāni ṭhapesuṃ appeva nāma uṇhena pīḷito vedanāppatto vedanaṃ asahamāno hatthapādaphandanaṃ dasseyyāti. Dhātiyo mahāsattaṃ mañcake nipajjāpetvā nikkhamiṃsu. Mahāsatto uṇhena pīḷito. Tassa aggijālā--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.
Sakalasarīre jotā viya upaṭṭhahanti. Mahāsattopi attānaṃ ovaditvā tāta temiyakumāra avīcinirayasantāpo yojanasatampi pharati satayojanike ṭhāne ṭhitānaṃ sattānaṃ akkhīni bhijjanti tamhā uṇhā idaṃ uṇhaṃ sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena varataranti taṃ adhivāsetvā nirodhasamāpanno viya niccalova ahosi. Athassa mātāpitaro taṃ dukkhena pīḷitaṃ disvā bhijjamānahadayā viya manusse paṭikkamāpetvā taṃ tato aggisantāpato apanetvā tāta temiyakumāra mayaṃ tava apīṭhasappiādibhāvaṃ jānāma na hi etesaṃ evarūpāni hatthapādamukhakaṇṇasotāni honti tavaṃ amhehi patthetvā laddhaputtako mā no nāsehi sakalajambūdīparājūnaṃ santikā garahato no mocehīti taṃ yāciṃsu. So tehi evaṃ yācitopi taṃ asuṇanto viya hutvā niccalova nipajji. Athassa mātāpitaro rodamānā paṭikkamanti. Ekadāci pitā tassa ekakova taṃ upasaṅkamitvā yācati. Ekadāci mātā ekikāva upasaṅkamitvā naṃ yācati. Ekadāci te mātāpitaro ekatova upasaṅkamitvā yācanti. Evaṃ aṅgārenāpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Athassa soḷasavassikakāle amaccabrāhmaṇādayo cintayiṃsu pīṭhasappi vā hotu mūgo vā badhiro vā no vā hotu vaye pariṇate rajanīye arajanto nāma natthi dassanīye adassanto nāma natthi tusanīye atusanto nāma natthi samaye sampatte pupphavikasanaṃ viya hi dhammatā esā nāṭakāpissa paccupaṭṭhapetvā tāhi nāṭakāhi naṃ vīmaṃsissāmāti. Tato uttamarūpadharā--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.
Devakaññāyo viya vilāsasampannā nāṭakitthiyo pakkosāpetvā rājā itthiyo āha tumhesu yā itthī kumāraṃ hasāpetuṃ vā kilesavasena vā bandhituṃ sakkoti sā tassa aggamahesī bhavissatīti. Dhātiyo kumāraṃ gandhodakena nahāpetvā kumāraṃ devaputtaṃ viya alaṅkaritvā devavimānasadise sirigabbhe supaññatte sirisayane nipajjāpetvā gandhadāmamālādāmapupphadāmadhūpavāsacuṇṇādīhi antogabbhe ekagandhasammohaṃ katvā paṭikkamiṃsu. Atha naṃ tā itthiyo parivāretavā naccagītehi ceva madhuravacanādīhi ca nānappakārehi abhiramāpetuṃ vāyamiṃsu. So buddhisampannatāya tā itthiyo na oloketvā imā itthiyo me sarīrasamphassaṃ mā vindiṃsūti adhiṭṭhahitvā assāsapassāse nirumhi. Athassa sarīraṃ thaddhaṃ ahosi. Tā tassa sarīrasamphassaṃ avindantiyo thaddhasarīro esa nāyaṃ manusso yakkho bhavissatīti bhītatasitā hutvā attānaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontiyo palāyiṃsu. Evaṃ itthīhipi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa antaraṃ na passiṃsu. Evaṃ soḷasa saṃvaccharāni soḷasahi mahāvīmaṃsāhi anekāhi ca khuddakavīmaṃsāhi te amaccā brāhmaṇā rājā vīmaṃsamānāpi taṃ parigaṇhituṃ nāsakkhiṃsu. Tato rājā itthiyo pucchi bhontiyo so tumhehi saddhiṃ kiṃ hasatīti. Natthi devāti. So tāsaṃ vacanaṃ sutvā tato vipaṭisārī hutvā lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā bho brāhmaṇā tumhe kumārassa jātakāle dhaññapuññalakkhaṇasampanno esa kumāro natthissa antarāyoti me kathayittha--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.
Idāni so pīṭhasappi mūgabadhiro jāto kathā vo na rametīti āha. Atha naṃ brāhmaṇā āhaṃsu mahārāja amhākaṃ ācariyehi adiṭṭhakannāma natthi api ca kho ayaṃdeva rājakulehi patthetvā laddhaputto kāḷakaṇṇīti vutte tumhākaṃ domanassaṃ siyā tasmā na kathayimhāti. Rājā idāni kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti pucchi. Mahārāja sace kumāre imasmiṃ gehe vasante tayo antarāyā paññāyanti jīvitassa vā antarāyo setacchattassa vā antarāyo aggamahesiyā vā antarāyoti tasmā deva papañcaṃ akatvā avamaṅgalarathe avamaṅgalaasse yojāpetvātattha taṃ nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā āmakasusāne nikkhanituṃ vaṭṭatīti brāhmaṇā āhaṃsu. Atha rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā antarāyabhayena bhīto sādhūti sampaṭicchi. Tadā candadevī taṃ pavuttiṃ sutvā turitaturitā ekikāva rājānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā deva tumhehi mayhaṃ varo dinno mayā ca gahitakaṃ katvā tumhākaṃyeva ṭhapito taṃ me idāni dethāti āha. Gaṇhāhi devīti. Puttassa me rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Kiṃ karaṇāti. Putto no kāḷakaṇṇīti. Tenahi deva yāvajīvaṃ adatvāpi satta vassāni rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva cha vassāni rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva pañca vassāni rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva cattāri vassāni rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva tīṇi vassāni rajjaṃ dethāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.
Na sakkā devīti. Tenahi deva dve vassāni rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva ekavassaṃ rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva satta māse rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva cha māse rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva pañca māse rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva cattāro māse rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tayo māse rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva dve māse rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva ekamāsaṃ rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva aḍḍhamāsaṃ rajjaṃ dethāti. Na sakkā devīti. Tenahi deva satta divasāni rajjaṃ dethāti. Sādhu devi gaṇhīti. Sā puttaṃ alaṅkārāpetvā temiyakumārassidaṃ rajjanti abhisekaṃ katvā sakalanagare bheriñcārāpetvā sakalanagaraṃ alaṅkārāpetvā puttaṃ hatthikkhandhaṃ āropetvā setacchattaṃ tassa matthake āropetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā taṃ āgataṃ sirisayane nipajjāpetvā sabbarattindivaṃ yācitvā tāta temiyakumāra taṃ nissāya soḷasa vassāni niddaṃ alabhitvā rodamānāya me akkhīni uppakkāni sokena me hadayaṃ bhijjati viya ahaṃ tava apīṭhasappiādibhāvaṃ jānāmi mā maṃ anāthaṃ karohīti iminā niyāmena punadivase pañca divasāni yāci. Chaṭṭhe divase sampatte rājā sunandaṃ nāma sārathiṃ pakkosāpetvā tāta sunandasārathi sve pātova avamaṅgalarathe avamaṅgalaasse yojetvā kumāraṃ tattha--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.
Nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā kāḷakaṇṇīti vadanto āmakasusāne catubhittikaṃ āvāṭaṃ khanitvā tattha taṃ khipitvā kuddālapiṭṭhena matthakaṃ bhinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari paṃsuṃ datvā paṭhavivaḍḍhanaṃ katvā nahātvā ehīti āṇāpesi. So sādhūti sampaṭicchi. Devīpi taṃ sutvā bhijjamānahadayā viya puttassa santikaṃ gantavā sabbarattiṃ kumāraṃ yācitvā tāta temiyakumāra tava pitā kāsikarājā taṃ sve pātova āmakasusāne nikkhanituṃ āṇāpesi sve pātova maraṇaṃ pāpuṇissasi puttāti āha. Taṃ sutvā mahāsatto tuṭṭhacitto cintesi tāta temiyakumāra soḷasa vassāni tayā katavāyāmo sve te manoratho matthakaṃ pattoti. Tassa evaṃ cintentassa abbhantare pīti uppajji. Mātuyā panassa hadayaṃ bhijjamānaṃ viya dukkhaṃ ahosi. Evaṃ santepi sace bhaṇissāmi me manoratho matthakaṃ na pāpuṇissatīti cintetvā tāya mātuyā saddhiṃ na kathesi. Athassā rattiyā accayena pātova sā mahāsattaṃ nahātvā alaṅkaritvā aṅke nisīdāpetvā taṃ āliṅgitvā nisīdi. Atha sunandasārathi pātova rathaṃ yojento devatāviggahena mahāsattassānubhāvena maṅgalarathe maṅgalaasse yojetvā rathaṃ rājadvāre ṭhapetvā mahātale abhiruyhitvā sirigabbhaṃ pavisitvā deviṃ vanditvā devi mā me kujjhi ahaṃ raññā āṇattoti vatvā puttaṃ āliṅgitvā nisinnaṃ deviṃ hatthapiṭṭhena apanetvā pupphakalāpaṃ viya kumāraṃ ukkhipitvā pāsādā otari. Tadā candadevī kese vikīritvā uraṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.
Paharitvā mahāsaddena paridevitvā orodhagaṇehi saddhiṃ mahātale ohiyi. Atha naṃ mahāsatto mātaraṃ rodantaṃ disvā sattadhā bhijjamānahadayo viya mayi mātuyā saddhiṃ akathite mātā me hadayena phalitena marissatīti kathetukāmo hutvāpi sace kathessāmi soḷasavassāni mama katavāyāmo mogho bhavissati akathento panāhaṃ attano ca mātāpitūnañca mahājanassa ca paccayo bhavissāmīti sokaṃ adhivāsetvā mātuyā saddhiṃ na kathesi. Atha naṃ sunandasārathi rathaṃ āropetvā pacchimadvārābhimukhaṃ rathaṃ pesessāmīti cintentopi mahāsattassānubhāvena devatāviggahito hutvā rathaṃ nivattetvā pācīnadvārābhimukhaṃ rathaṃ pājesi. Atha rathacakkaṃ ummāre paṭihaññi. Mahāsatto taṃ saddaṃ sutvā manoratho me matthakaṃ pattoti cintetvā suṭṭhutaraṃ tuṭṭhacitto ahosi. Ratho nagarā nikkhamitvā devatānubhāvena tiyojanaṭṭhānaṃ gato. Tattha vanaghaṭaṃ sārathissa āmakasusānaṃ viya upaṭṭhāsi. So idaṃ ṭhānaṃ phāsukanti sallakkhetvā rathaṃ maggā okkamāpetvā maggapasse ṭhapetvā rathā otaritvā mahāsattassa ābharaṇabhaṇḍaṃ omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā ṭhapetvā kuddālaṃ ādāya rathassa avidūre catubhittikaṃ āvāṭaṃ khanituṃ ārabhi. Tato mahāsatto cintesi ayaṃ me vāyāmakālo ahaṃ hi soḷasa vassāni vāyāmaṃ katvā hatthapāde na cālesiṃ kiṃ nukho me balaṃ atthi udāhu natthīti. So uṭṭhāya vāmahatthena dakkhiṇahatthaṃ parimajjitvā dakkhiṇahatthena vāmahatthaṃ parimajjitvā ubhohi--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.
Hatthehi dve pāde sambāhitvā rathā otarituṃ cittaṃ uppādesi. Tāvadevassa pādappatiṭṭhānaṭṭhāne vātapuṇṇaṃ bhasmacammaṃ viya paṭhavī uggantavā rathassa pacchimantaṃ āhacca aṭṭhāsi. Mahāsatto rathā otaritvā katipayavāre aparāparaṃ caṅkamitvā iminā niyāmena ekadivasaṃ yojanasatampi addhānaṃ me gantuṃ balaṃ atthīti ñatvā sace sārathi mayā saddhiṃ paṭivirujjheyya atthi nukho me tena saha paṭivirujjhituṃ balanti balaṃ upadhārento rathassa pacchimantaṃ gahetvā kumārakānaṃ kīḷanayānabhaṇḍakaṃ viya ukkhipitvā taṃ rathaṃ paribbhamanto aṭṭhāsi. Athassa me sārathinā paṭivirujjhituṃ balaṃ atthīti sallakkhetvā pasādhanatthāya cittaṃ uppajji. Taṃ khaṇaññeva sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā temiyakumārassa manoratho matthakaṃ patto idāni pasādhanatthāya cittaṃ uppannaṃ kiṃ etassa mānusikena pasādhanena dibbappasādhanena taṃ alaṅkārāpessāmīti vissukammaṃ āmantetvā dibbapasādhanaṃ gāhāpetvā pesesi gaccha tāta kāsikarājassa puttaṃ temiyakumāraṃ dibbapasādhanena alaṅkarohīti. So sakkassa vacanaṃ sutvā sādhūti sampaṭicchitvā manussalokaṃ gantavā tassa santikaṃ gantavā dasahi dibbadussasahassehi veṭhanaṃ katvā dibbehi ceva mānusikehi ca alaṅkārehi sakkaṃ viya mahāsattaṃ alaṅkaritvā sakaṭṭhānameva agamāsi. So devarājalīḷāya sārathissa khananokāsaṃ gantavā āvāṭatīre ṭhatvā taṃ sārathiṃ pucchanto tatiyaṃ gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.
Kinnu santaramānova kāsuṃ khanasi sārathi puṭṭho me samma akkhāhi kiṃ kāsuyā karissasīti. Tattha kāsunti catubhittikaṃ āvāṭaṃ. Taṃ sutvā sārathi āvāṭaṃ khananto uddhaṃ anoloketvā catutthaṃ gāthamāha rañño mūgo ca pakkho ca putto jāto acetaso somhi raññā samijjhittho puttaṃ me nikkhanaṃ vaneti. Tattha pakkhoti pīṭhasappī. Mūgoti vacaneneva panassa badhirabhāvopi sijjhati badhirassa hi paṭivacanaṃ kathetuṃ asakkuṇeyyatā. Acetasoti acittako viya jāto soḷasavassāni akathitattā evamāha. Samijjhitthoti āṇatto pesito. Nikkhanaṃ vaneti vane nikkhaneyyāsi. Atha naṃ mahāsatto āha na badhiro na mūgosmi na pakkho na ca piṅgalo adhammaṃ sārathi kayirā mañce tvaṃ nikkhanaṃ vane ūrū bāhū ca me passa bhāsitañca suṇohi me adhammaṃ sārathi kayirā mañce tvaṃ nikkhanaṃ vaneti. Tattha badhiroti samma sārathi sace rājā taṃ evarūpaṃ puttaṃ nikkhanituṃ āṇāpesi ahaṃ pana evarūpo na bhavāmīti dīpetuṃ evamāha. Piṅgaloti vikalindrīyo. Mañce tvaṃ nikkhanaṃ vaneti sace badhirabhāvādivirahitaṃ evarūpaṃ maṃ vane nikkhaneyyāsi tavaṃ adhammaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.
Kareyyāsi. Ūrūti imaṃ so purimagāthaṃ sutvāpi taṃ attānaṃ anolokentameva disvā mama abadhiraṃ amūgaṃ apakkhaṃ alaṅkatasarīramassa dassessāmīti cintetvā āha. Tassattho samma sārathi kāñcanakadalikkhandhasadise me mama dve ūrū kāñcanakaddalipattavaṇṇe me mama dve bāhū ca passa madhuravacanañca me suṇohīti. Tato sārathi cintesi ko nukho esa āgatakālato paṭṭhāya attānameva vaṇṇetīti. So āvāṭakhananaṃ pahāya uddhaṃ olokento tassa rūpasampattiṃ disvā kiṃ nu kho ayaṃ puriso manusso vā devo vāti taṃ ajānanto imaṃ gāthamāha devatā nusi gandhabbo ādū sakko purindado ko vā tavaṃ kassa vā putto kathaṃ jānemu taṃ mayanti. Athassa mahāsatto attānaṃ ācikkhanto āvīkaronto dhammaṃ desento āha namhi devo na gandhabbo nāpi sakko purindado kāsirañño ahaṃ putto yaṃ kāsuyā nihaññasi tassa rañño ahaṃ putto yaṃ tvaṃ sammūpajīvasi adhammaṃ sārathi kayirā mañce tvaṃ nikkhanaṃ vane yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā na tassa sākhaṃ bhañjeyya mittadubbho hi pāpako yathā rukkho tathā rājā yathā sākhā tathā ahaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.
Yathā chāyūpago poso evaṃ tavamasi sārathi adhammaṃ sārathi kayirā mañce tvaṃ nikkhanaṃ vaneti. Tattha nihaññasīti nihanissasi. Yaṃ tvaṃ ettha nihanissāmīti saññāya kāsuṃ khanasi so ahanti dīpeti. So rājaputto ahanti vuttepi na saddahatiyeva. Madhurakathāya panassa bujjhitvā dhammaṃ suṇanto aṭṭhāsi. Mittadubbhoti mittaghātako mittānaṃ parādhiko. Rukkhassāti paribhuttachāyassa rukkhassāpi tāva mūlaṃ vā khandhaṃ vā phalaṃ vā pattaṃ vā aṅkuraṃvā bhañjanto mittaghātako mittaparādhiko hoti. Pāpakoti lāmakapuriso kimaṅgaṃ pana manussaghātako. Chāyūpagoti rukkhassa sārathi paribhogatthāya chāyaṃ upagato puriso viya rājānaṃ nissāya jīvamānosi tavanti vadati. So evaṃ kathentepi bodhisatte na saddahatiyeva. Atha mahāsatto saddahāpessāmi nanti cintetvā devatānaṃ sādhukārena ceva attano vacīghosena ca vanaghaṭaṃ unnādento dasamittapūja gāthā nāma kathento āha bahutabbhakkho bhavati vippamutto sakaṃgharā bahū naṃ upajīvanti yo mittānaṃ na dubbhati yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti nigame rājadhāniyo sabbattha pūjito hoti yo mittānaṃ na dubbhati nāssa corā pasahanti nātimaññeti khattiyo sabbe amitte tarati yo mittānaṃ na dubbhati--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.
Akuddho sagharaṃ eti sabhāya paṭinandito ñātīnaṃ uttamo hoti yo mittānaṃ na dubbhati sakkatavā sakkato hoti garu hoti sagāravo vaṇṇakittibhato hoti yo mittānaṃ na dubbhati pūjako labhate pūjaṃ vandako paṭivandanaṃ yasokittiñca pappoti yo mittānaṃ na dubbhati aggi yathā pajjalati devatāva virocati siriyā ajjahito hoti yo mittānaṃ na dubbhati gāvo tassa pajāyanti khette vuttaṃ viruḷhati vuttānaṃ phalamasnāti yo mittānaṃ na dubbhati darito pabbatātovā rukkhato patito naro cuto patiṭṭhaṃ labhati yo mittānaṃ na dubbhati viruḷhamūlasantānaṃ nigoradhamiva māluto amittā nappasahanti yo mittānaṃ na dubbhatīti. Tattha bahutabbhakkhoti sulabbhakkho. Sakaṃgharāti sakā gharā ayameva vā pāṭho. Na dubbhatīti na dussati. Sabbattha pūjito hotīti idaṃ sīvalivatthunā vaṇṇetabbaṃ. Nāssa corā pasahantīti pasayhākāraṃ kātuṃ na sakkonti. Idaṃ saṃkiccasāmaṇeravatthunā dīpetabbaṃ. Nātimaññeti khattiyoti idaṃ jotikaseṭṭhivatthunā dīpetabbaṃ. Taratīti atikkamati. Sagharaṃ etīti mittadubbo hi attano gharaṃ āgacchantopi ghaṭṭitacitto kuddhova āgacchati ayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.
Akuddho sagharaṃ eti. Paṭinanditoti bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne amittadubbhino guṇakathaṃ kathenti. Tāya so paṭinandito hoti pamudito. Sakkatvā sakkato hotīti paraṃ sakkatvā sayampi parehi sakkato hoti. Garu hoti sagāravoti paresu sagāravo sayampi parehi garuko hoti. Vaṇṇakittibhato hotīti bhatavaṇṇakitti guṇañceva kittisaddañca ukkhipitvā caranto hotīti attho. Pūjakoti mittānaṃ pūjako hutvā sayampi pūjaṃ labhati. Vandakoti buddhādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ vandako punabbhave paṭivandanaṃ labhati. Yasokittinti issaraniyaparivārañca guṇakittisaddañca pappoti. Imāya gāthāya cittagahapatino vatthuṃ kathetabbaṃ. Pajjalatīti issariyaparivārena pajjalati. Siriyā ajjahito hotīti ettha anāthapiṇḍikassa vatthuṃ kathetabbaṃ. Asnātīti paribhuñjati. Patiṭṭhaṃ labhatīti cullapadumajātakena dīpetabbaṃ. Viruḷhamūlasantānanti vaḍḍhitamūlapārohaṃ. Amittā nappasahantīti ettha kulaghare soṇattherassa mātu gehaṃ paviṭṭhacoravatthuṃ kathetabbaṃ. Taṃ sutvā sunando ettakāhi gāthāhi dhammaṃ desentaṃpi taṃ asañjānitvāva ko nukho ayanti āvāṭakhananaṃ pahāya uṭṭhāya rathassa samīpaṃ gantavā tattha tañca pasādhanabhaṇḍikañca ubhayaṃ adisvā punāgantavā taṃ olokento taṃ sañjānitvā tassa pādesu nipatitvā añjaliṃ paggayha yācanto imaṃ gāthamāha ehi taṃ paṭinessāmi rājaputtaṃ sakaṃ gharaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.
Rajjaṃ kārehi bhaddante kiṃ araññe karissasīti. Atha naṃ mahāsatto āha alaṃ me tena rajjena ñātakena dhanena vā yaṃ me adhammacariyāya rajjaṃ labbhetha sārathīti. Tattha alanti paṭikkhepavacanaṃ sārathi āha puṇṇapattaṃ maṃ lābhehi 1- rājaputta ito gato pitā mātā ca me dajjuṃ rājaputta tayī gate orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā tepi attamanā dajjuṃ rājaputta tayī gate hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā tepi attamanā dajjuṃ 2- rājaputta tayī gate pahūtadhaññā jānapadā negamā ca samāgatā upayānāni me dajjuṃ rājaputta tayī gateti. Tattha puṇṇapattanti tuṭṭhidāyaṃ tuṭṭhidānaṃ. Dajjunti sattaratanavassaṃ vassantā viya mama ajjhāsayapūraṇaṃ tuṭṭhidāyaṃ dadeyyunti. Idaṃ so appeva nāma mayi anukampāya gaccheyyāti cintetvā āha. Vesiyānāti vessā. Upayānānīti paṇṇākārāni. Taṃ sutvā mahāsatto āha pitu mātu cahaṃ catto raṭṭhassa nigamassa ca @Footnote: 1 puṇṇapattaṃ palabbhehītipi pāṭho. 2 tepi dajjuṃ patītā metipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.
Atho sabbakumārānaṃ natthi mayhaṃ sakaṃ gharaṃ anuññāto ahaṃ matyā sañcatto pitarā ahaṃ eko araññe pabbajito na kāme abhipatthayeti. Tattha pitu mātu cāti pitarā ca mātarā ca. Cattoti pariccatto. Itaresupi eseva nayo. Matyāti samma sārathi ahaṃ sattāhaṃ rajjaṃ paricchinditvā varaṃ gaṇhantiyā mātarā anuññāto nāma. Sañcattoti suṭṭhucatto. Pabbajitoti pabbajitvā araññe vasanatthāya nikkhantoti attho. Evaṃ mahāsattassa attano guṇe kathentasseva pīti uppajji. Tato pītivegena udānaṃ udānento āha api ataramānānaṃ phalāsāva samijjhati vipakkabrahmacariyosmi evaṃ jānāhi sārathi api ataramānānaṃ sammadattho vipaccati vipakkabrahmacariyosmi nikkhanto akuto bhayoti. Tattha phalāsāvāti ataramānassa mama soḷasahi vassehi samiddhaṃ ajjhāsayaphalanti dassetuṃ evamāha. Vipakkabrahmacariyosmīti niṭṭhapattamanoratho. Sammadattho vipaccatīti sammā upāyena kāraṇena katabbakiccaṃ jhānādibhedaṃ sampajjatīti. Sārathi āha evaṃ vaggukatho santo visaṭṭhavacano ca so kasmā pitu ca mātu ca santike na bhaṇī tadāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.
Tattha vaggukathoti madhurakatho sakhilakatho. Tato mahāsatto āha nāhaṃ asandhitā pakkho na badhiro asotatā nāhaṃ ajivhatā mūgo mā maṃ mūgamadhārayi purimaṃ sarāmihaṃ jātiṃ yattha rajjamakārayiṃ kārayitvā tahiṃ rajjaṃ pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ vīsatiñceva vassāni tahiṃ rajjamakārayiṃ asītivassasahassāni nirayamhi apaccasiṃ tassa rajjassāhaṃ bhīto mā maṃ rajjebhisecayuṃ tasmā pitu ca mātu ca santike na bhaṇiṃ tadā uccaṅke maṃ nisīditvā pitā atthānusāsati ekaṃ hanatha bandhatha ekaṃ khārāpatacchakaṃ ekaṃ sūlasmiṃ ubbetha iccassa anusāsati tāyāhaṃ pharusaṃ sutvā vācāyo samudīritā amūgo mūgavaṇṇena apakkho pakkhasammato sake muttakarīsasmiṃ acchāhaṃ saṃparipaluto kasirañca parittañca tañca dukkhena saṃyutaṃ komaṃ jīvitamāgamma veraṃ kayirātha kenaci paññāya ca alābhena dhammassa ca adassanā komaṃ jīvitamāgamma veraṃ kayirātha kenaci api ataramānānaṃ phalāsāva samijjhati--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.
Vipakkabrahmacariyosmi evaṃ jānāhi sārathi api ataramānānaṃ sammadattho vipaccati vipakkabrahmacariyosmi nikkhanto akuto bhayoti. Tattha asandhitāti sandhīnaṃ abhāvena. Asotatāti sotānaṃ abhāvena. Ajivhatāti samparivattanajivhāya abhāvena mūgo sohaṃ na bhavāmi. Yatthāti yāya jātiyā bārāṇasinagareyeva rajjaṃ kāresiṃ. Pāpatthanti pāpataṃ patitosmīti vadati. Rajajebhisecayunti rajje abhisecayuṃ. Nisīditvāti nisīdāpetvā. Atthānusāsatīti micchā atthaṃ anusāsati. Khārāpatacchakanti sattīhi paharitvā khārapatacchakaṃ karotha. Ubbethāti āropetha āvunatha. Iccassa anusāsatīti evaṃ assa mahājanassa atthaṃ anusāsati. Tāyāhanti tāyo vācāyo ahaṃ sutvā. Pakkhasammatoti pakkhasammato pakkhasadiso ahosiṃ. Acchāhanti acchiṃ ahaṃ vasinti attho. Saṃparipalutoti saṃparikiṇṇo nimmuggo hutvāti attho. Kasiranti dukkhaṃ. Parittanti appaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti samma sārathi sace sattānaṃ jīvitaṃ dukkhampi samānaṃ bahuṃ ciraṭṭhitikaṃ bhaveyya vatteyya parittañcapi samānaṃ sace sukhaṃ bhaveyya vatteyya idaṃ pana kasirañca parittañca appañca sakaleneva vaṭṭadukkhena saṃyuttaṃ sannihitaṃ jātijarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassaupāyāsehi omadditaṃ. Komanti ko imaṃ. Veranti pāṇātipātādipañcavidhaveraṃ. Kenacīti kenaci kāraṇena. Kayirāthāti kareyya. Paññāyāti vipassanāpaññāya.--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.
Dhammassāti sotāpattimaggassa adassanena. Puna udānagāthā agantukāmatāya thirabhāvadīpanatthaṃ kathesi. Taṃ sutvā sunando ayaṃ kumāro evarūpaṃ rajjasiriṃ kuṇapaṃ viya chaḍḍetvā attano adhiṭṭhānaṃ abhinditvā pabbajissāmīti araññaṃ paviṭṭho mama iminā dujjīvitena ko attho ahampi tena saddhiṃ pabbajissāmīti cintetvā gāthamāha ahampi pabbajissāmi rājaputta tavantike avahayassu maṃ bhaddante pabbajjā mama ruccatīti. Tattha tavantiketi tava santike. Avhayassūti ehi pabbajāhīti maṃ pakkosassu. Evaṃ tena yācitopi mahāsatto sacāhaṃ idāneva taṃ pabbājessāmi mātāpitaro ca me idha nāgacchissanti atha nesaṃ parihānī bhavissati ime assā ca ratho ca pasādhanabhaṇḍañca nassissanti yakkhena so khādito nukho tena sārathīti garahāpi me uppajjissatīti cintetvā attano ca garahā mocanatthaṃ mātāpitūnañca vuḍḍhiṃ sampassamāno asse ca rathañca pasādhanabhaṇḍañca tassa iṇaṃ katvā dassento gāthamāha rathaṃ niyyādayitvāna anaṇo ehi sārathi anaṇassa hi pabbajjā etaṃ isībhi vaṇṇitanti. Tattha etanti etaṃ pabbajjākaraṇaṃ. Isībhi vaṇṇitanti buddhādīhi isīhi pasaṭṭhaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.
Taṃ sutvā sārathi sace mayi nagaraṃ gate esa aññattha gaccheyya pitāpissa imaṃ pavuttiṃ sutvā puttaṃ me dassehīti āgato imaṃ na passeyya rājadaṇḍampi me kareyya tasmā etassa attano guṇaṃ kathetvā aññattha agamanatthāya paṭiññaṃ gaṇhissāmīti cintetvā gāthādvayamāha yadeva tayāhaṃ vacanaṃ bhaddamatthu te tadeva me tavaṃ vacanaṃ yācito kātumarahasi idheva tāva acchassu yāva rājānamānaye appeva te pitā disvā pītito sumano siyāti. Tattha teti tava bhaddaṃ atthu yaṃ vacanaṃ me te tayā vuttaṃ ahaṃ taṃ vacanaṃ akaraṃ akariṃ akāsiṃ taṃ eva vacanaṃ tavaṃ me mayā yācito kātuṃ arahasīti. Tato mahāsatto āha karomi te taṃ vacanaṃ yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi ahampi daṭṭhukāmosmi pitaraṃ me idhāgataṃ ehi samma nivattassu kusalaṃ vajjāsi ñātinaṃ mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ vutto vajjāsi vandananti. Tattha karomi te tanti karomi te etaṃ vacanaṃ. Ehi samma nivattassūti samma sārathi tattha gantvā ehi ettova khippameva nivattassu. Vutto vajjāsīti mayā tavaṃ vutto hutvā putto vo temiyakumāro tumhākaṃ pāde vandatīti mama vandanaṃ vadeyyāsīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.
Attho. Iti vatvā mahāsatto suvaṇṇakaddalikkhandhaṃ viya attānaṃ onamitvā pañcāṅgapatiṭṭhitena bārāṇasīnagarābhimukho mātāpitaro vanditvā sārathissa sāsanaṃ adāsi. So sāsanaṃ gahetvā kumāraṃ padakkhiṇaṃ katvā tassa pāde vanditvā rathamāruyha bārāṇasīnagarābhimukho pāyāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tassa pāde gahetvāna katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ sārathi rathamāruyha rājadvāramupāgamīti. Tattha tassāti bhikkhave evaṃ vutto so sārathi tassa kumārassa pādesu gahetvā taṃ padakkhiṇaṃ katvā rathamāruyha rājadvāraṃ upāgamīti attho. Tasmiṃ khaṇe candadevī sīhapañjaraṃ vivaritvā kā nuno me puttassa pavuttīti sārathissa āgamanaṃ olokentī taṃ ekakaṃ āgacchantaṃ disvā bhijjamānahadayā viya paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha suññaṃ mātā rathaṃ disvā ekaṃ sārathimāgataṃ assupuṇṇehi nettehi rodantī naṃ udikkhati ayaṃ so sārathi eti nihantvā mama atrajaṃ nihato nūna me putto paṭhabyā bhūmivaḍḍhano amitatā nūna nandanti pītitā nūna verino--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.
Āgataṃ sārathiṃ disvā nihantvā mama atrajaṃ suññaṃ mātā rathaṃ disvā ekaṃ sārathimāgataṃ assupuṇṇehi nettehi rodantī naṃ paripucchati kinnu mūgo kinnu pakkho kinnu so vilapī tadā nihaññamāno bhūmiyā taṃ me akkhāhi sārathi kathaṃ hatthehi pādehi mūgo pakkho vivaṭṭayi nihaññamāno bhūmiyā taṃ me akkhāhi pucchitoti. Tattha mātāti temiyakumārassa mātā. Paṭhabyā bhūmivaḍḍhanoti so mama putto bhūmivaḍḍhano paṭhaviyaṃ nūna nihato. Rodantī naṃ paripucchatīti rathaṃ ekamante ṭhapetvā mahātalaṃ āruyha taṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitaṃ sārathiṃ paripucchati. Kinnūti kinnu so mama putto mūgo ceva pakkho ca bhavati. Tadāti yadā naṃ tavaṃ kāsuyā pakkhipitvā kuddālapiṭṭhena matthakaṃ paharasi tadā. Nihaññamāno bhūmiyāti tayā bhūmiyaṃ nihaññamāno kinnu so vilapī. Taṃ me akkhāhīti taṃ sabbaṃ aparihāpetvā me akkhāhi. Vivaṭṭayīti apehi sārathi mā maṃ mārehīti kathaṃ hatthe pāde ca phandanto taṃ anuvadati. Atha naṃ sārathi āha akkheyyante ahaṃ ayye dajjāsi abhayaṃ mama yaṃ me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā rājaputtassa santiketi. Tattha dajjāsīti sace abhayaṃ dadeyyāsi. Idaṃ so sacāhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.
Tava putto neva mūgo na pakkho na badhiro madhurakatho dhammakathikoti vakkhāmi atha kasmā taṃ mama puttaṃ aggahetvā āgatosīti rājā me kuddho rājadaṇḍaṃpi kareyya abhayaṃ tāva yācāmīti cintetvā āha atha naṃ candadevī āha abhayaṃ samma te dammi abhīto bhaṇa sārathi yante sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā rājaputtassa santiketi. Tato sārathi āha na so mūgo na so pakkho visaṭṭhavacano ca so rajjassa kira so bhīto akarā ālaye bahū purimaṃ sarati so jātiṃ yattha rajjamakārayi kārayitvā tahiṃ rajjaṃ pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ vīsati ceva vassāni tahiṃ rajjamakārayi asītivassasahassāni nirayamhi apacci so tassa rajjassa so bhīto mā maṃ rajjebhisecayuṃ tasmā pitu ca mātu ca santike na bhaṇī tadā aṅgapaccaṅgasampanno ārohapariṇāhavā visaṭṭhavacano pañño magge saggassa tiṭṭhati sace tavaṃ daṭṭhukāmāsi rājaputtaṃ tavatrajaṃ ehi taṃ pāpayissāmi yattha sammati temiyoti. Tattha visaṭṭhavacanoti apalibuddhakatho. Akarā ālaye bahūti tumhākaṃ vañcanāni bahūni akāsi. Paññoti paññavā. Sace--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.
Tavanti rājānaṃ dhuraṃ katvā ubhopi te evamāha. Yattha sammatīti yattha tava putto mayā gahitapaṭiñño hutvā acchati tattha taṃ pāpayissāmi papañcaṃ akatvā lahuṃ gantuṃ vaṭaṭatīti āha. Temiyakumāro pana sārathiṃ pesetvā pabbajitukāmo hutvā jāto. Atha sakko tassa manaṃ ñatvā vissukammaṃ pesesi tāta vissukamma temiyakumāro pabbajitukāmo tassa paṇṇasālañca pabbajitaparikkhārañca māpetvā ehīti. So sādhūti sampaṭicchitvā saggato otaritvā tiyojanike vanasaṇḍe assamaṃ māpetvā rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni ca pokkharaṇīāvāṭañca māpetvā akālaphalarukkhasampannaṃ katvā paṇṇasālāya samīpe catuvīsatihatthappamāṇaṃ caṅkamaṃ māpetvā antocaṅkame phalikavaṇṇaṃ vālukaṃ okīritvā sabbe ca pabbajitaparikkhārāni gahetvā pabbajantūti bhittiyaṃ akkharāni likhitvā assamapade migapakkhino palāpetvā sakaṭṭhānameva gato. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto taṃ disvā akkharāni vācetvā sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā paṇṇasālaṃ pavisitvā sakavatthāni apanetvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupetvā ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā kājaṃ aṃse katvā kattaradaṇḍaṃ ādāya parṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṃ samuṭṭhahanto aparāparaṃ caṅkamitvā aho sukhaṃ paramasukhaṃ pabbajjā me adhigatāti udānaṃ udānetvā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharake nisinno pañcābhiññāyo ca aṭṭhasamāpattiyo ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.
Nibbattetvā sāyaṇhasamaye paṇṇasālato nikkhamitvā caṅkamakoṭiyaṃ ṭhitakārarukkhato paṇṇāni gahetvā sakkadattiyabhājanena aloṇakena atakkena niddhūpanena uṇhodakena sedetvā amataṃ paribhuñjanto viya paribhuñjitvā cattāro brahmavihāre bhāvento tattha vāsaṃ kappesi. Kāsikarājāpi sunandasārathissa vacanaṃ sutvā mahāsenāguttaṃ pakkosāpetvā taramānarūpo gamanaparivacchaṃ kāretukāmo āha yojayantu rathe asse kacchaṃ nāge nibandhatha uddhariyantu saṃkhapaṇḍavā nadantu ekapokkharā nadantu bherisannaddhā vaggū nadantu dundubhi negamā ca maṃ anventu gacchaṃ puttanivādako orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā khippaṃ yānāni yojentu gacchaṃ puttanivādako hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā khippaṃ yānāni yojentu gacchaṃ puttanivādakoti. Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā khippaṃ yānāni yojentu gacchaṃ puttanivādakoti. Tattha uddhariyantūti nādaṃ muñcantu. Nadantūti vajjantu. Ekapokkharāti ekamukhā bheriyo. Sannaddhāti suṭṭhu sannaddhā. Vaggūti madhurasarā. Gacchanti gacchissāmi. Puttanivādakoti puttassa nivādako ovādako hutvā gacchāmi. Taṃ ovaditvā mama vacanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.
Gāhāpetvā tattheva naṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā ānetuṃ gacchāmīti adhippāyenevamāha. Negamāti kuṭumbikajanā. Samāgatāti sannipatitā hutvā maṃ anventu. Evaṃ raññā āṇattā sārathino asse yojetvā rathe rājadvāre ṭhapetvā rañño ārocesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha asse ca sārathī yutte sindhave sīghabāhane rājadvāraṃ upāgañchuṃ yuttā dve ime hayāti. Tattha sindhaveti sindhavajātike asse. Sīghabāhaneti javanasampanne asse ādāya. Sārathīti sārathino. Yutteti rathesu yojite. Upāgañchunti te rathesu yutte asse ādāya āgamiṃsu āgantvā ca pana yuttā dve ime hayāti ārocesuṃ. Tato rājā āha thūlā javena hāyanti kīsā hāyanti thāmasā kīse thūle vivajjitvā saṃsaṭṭhā yojitā hayāti. Tattha saṃsaṭṭhāti evarūpe asse mā gaṇhathāti āha. Kīse thūle vivajjitvāti kīse thūle asse mā gaṇhathāti. Saṃsaṭṭhā yojitā hayāti vayena ca vaṇṇena ca javena ca balena ca sadisā assā yojitāti attho. Atha rājā puttassa santikaṃ gacchanto cattāro vaṇṇe aṭṭhārasaseniyo sabbañca balanikāyaṃ sannipātesi. Tassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.
Sannipātentasseva tayo divasā atikkantā. Atha catutthe divase kāsikarājā senāya saddhiṃ nagarato nikkhamitvā gahetabbayuttakaṃ dhanaṃ gāhāpetvā tassa assamaṃ patvā puttena saha paṭinandito paṭisanthāraṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato rājā taramāno yuttamāruyha sindhavaṃ itthāgāraṃ ajjhabhāsi sabbā va anuyātha maṃ bālavījanimuṇhisaṃ khaggaṃ chattañca paṇḍaraṃ upādī rathamāruyha suvaṇṇehi alaṅkatā tato ca rājā pāyāsi purakkhitvāna sārathiṃ khippameva upāgañchi yattha sammati temiyo tañca disvāna āyantaṃ jalantamiva tejasā khaggasaṃghaparibyuḷhaṃ temiyo etadabravi kacci nu tāta kusalaṃ kacci tāta anāmayaṃ kacci te rājakaññāyo arogā mayha mātaroti. Rājā āha kusalañceva me putta atho putta anāmayaṃ sabbā (ca) me rājakaññāyo arogā tuyha mātaroti. Atha naṃ bodhisatto āha kacci amajjapo tāta kacci te suramappiyaṃ kacci sacce ca dhamme ca dāne te ramatī manoti. Atha naṃ rājā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.
Amajjapo cāhaṃ putta atho me suramappiyaṃ atho sacce ca dhamme ca dāne me ramatī manoti. Mahāsatto āha kacci arogaṃ yogante 1- kacci vahati bāhanaṃ kacci te bayādhiyo natthi sarīrassupatāpiyāti. Rājā āha atho arogaṃ yogaṃ me atho vahati bāhanaṃ atho me bayādhiyo natthi sarīrassupatāpiyāti. Mahāsatto āha kacci antā ca te phitā majjhe ca bahalā tava koṭṭhāgārañca kosañca kacci te paṭisaṇṭhitanti. Rājā āha atho antā ca me phitā majjhe ca bahalā mama koṭṭhāgārañca kosañca sabbaṃ me paṭisaṇṭhitanti. Mahāsatto āha svāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ patiṭṭhāpentu pallaṅkaṃ yattha rājā nisakkatīti. Tattha upādī rathamāruyhāti suvaṇṇapādukā ca rathaṃ āruyha. Ime tayo pade puttassa tattheva abhisekakaraṇatthāya pañcarājakakudhabhaṇḍāni gaṇhathāti āṇāpento rājā āha. Suvaṇṇehi @Footnote: 1 yogganatipipāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.
Alaṅkatāti pādukaṃ sandhāyāha. Upāgañchīti upāgato ahosi. Kāya velāya. Mahāsattassa kārapaṇṇāni pacitvā nibbāpentassa nisinnavelāya. Jalantamiva tejasāti rājatejena jalantaṃ viya. Khaggasaṃghaparibyuḷhanti kathāphāsukena amaccasaṃghena parivutaṃ. Etadabravīti kāsikarājānaṃ bahi khandhāvāraṃ nivāsāpetvā padasā va paṇṇasālaṃ āgantvā taṃ vantitvā nisinnaṃ paṭisanthāraṃ karonto etaṃ vacanaṃ abravi. Kusalaṃ anāmayanti ubhayenapi padena ārogayameva pucchati. Kacci amajjapo tātāti kaccisi amajjapo majjaṃ napivasīti taṃ pucchi. Appamajjotipi pāṭho. Kusalakammesu nappamajjasīti attho. Suramappiyanti surāpānaṃ te appiyaṃ. Suramappiyātipi pāṭho. Surā te appiyāti attho. Dhammeti dasavidhe rājadhamme. Yoganti yogesu yuñjitabbaṃ assagoṇādikaṃ. Kacci vahatīti kacci arogaṃ hutvā vahati. Bāhananti hatthiādikaṃ sabbaṃ bāhanaṃ. Sarīrassupatāpiyāti sarīrassa upatāpiyā. Antāti paccantajanapadā. Phitāti iddhā subhikkhā gāḷhavāsā. Majjhe cāti raṭṭhamajjhe. Bahalāti gāmanigamā ghanavāsā. Paṭisaṇṭhitanti paṭicchāditaṃ suguttaṃ paripuṇṇaṃ vā. Nisakkatīti yasmiṃ pallaṅke rājā nisīdissati taṃ paññāpentūti vadati. Rājā mahāsattassa gāravena pallaṅke na nisīdi. Atha mahāsatto sace pallaṅke na nisīdati paṇṇasantharaṃ paññāpetvā dethāti vatvā tasmiṃ paññatte nisīdanatthāya rājānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.
Nimantento gāthamāha idheva te nisinnassu 1- niyate paṇṇasanthare etto udakamādāya pāde pakkhālayassu teti. Tattha niyateti susaṇṭhite. Ettoti paribhogaudakaṃ dassento āha. Rājā mahāsattassa gāravena paṇṇasantharepi anisīditvā bhūmiyaṃ nisīdi. Mahāsatto sālaṃ pavisitvā taṃ paṇṇakaṃ nīharitvā rājānaṃ tena nimantento gāthamāha idampi paṇṇakaṃ mayhaṃ randaṃ 2- rāja aloṇakaṃ paribhuñja mahārāja pāhuno mesi āgatoti. Atha naṃ rājā āha na cāhaṃ paṇṇakaṃ bhuñje na hetaṃ mayha bhojanaṃ sālīnaṃ odanaṃ bhuñje sucimaṃsupasecananti. Tattha na cāhanti vuttapaṭikkhepavacanaṃ. Paṭikkhipitvā ca pana rājā attano bhojanaṃ vaṇṇetvā tasmiṃ gāravena thokaṃ paṇṇakaṃ hatthatale ṭhapetvā tāta tavaṃ evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjasīti āha. Āma mahārājāti. Rājā puttena saddhiṃ piyakathaṃ kathento nisīdi. Tasmiṃ khaṇe candadevī orodhagaṇaparivutā āgantvā piyaputtassa pādesu gahetvā vanditvā roditvā assupuṇṇehi nettehi @Footnote: 1. nisīdassūtipipāṭho . 2. randhantipipāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.
Ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā bhadde tava puttassa bhojanaṃ passāhīti vatvā thokaṃ paṇṇakaṃ tassā hatthe ṭhapetvā sesitthīnampi thokaṃ thokaṃ adāsi. Tā sabbāpi itthiyo evarūpaṃ nāma bhojanaṃ bhuñjasi sāmīti vatvā taṃ gahetvā attano attano sīse katvā atidukkaraṃ karosi sāmīti vatvā namassamānā nisīdiṃsu. Atha naṃ rājā tāta idaṃ mayhaṃ acchariyaṃ hutvā upaṭṭhātīti vatvā gāthamāha accherakaṃ maṃ paṭibhāti ekakampi rahogataṃ īdisaṃ bhuñjamānānaṃ kena vaṇṇo pasīdatīti. Tattha ekakanti tāta taṃ ekakampi rahogataṃ iminā bhojanena yāpentaṃ dasvā mama acchariyaṃ upaṭṭhāti. Īdisanti evarūpaṃ aloṇakaṃ atakkaṃ niddhūpanaṃ udakena seditaṃ bhojanaṃ bhuñjamānānaṃ kena kāraṇena vaṇṇo pasīdatīti taṃ pucchi. Athassa so ācikkhanto āha eko rāja nipajjāmi niyate paṇṇasanthare tāya me ekaseyyāya rāja vaṇṇo pasīdati na ca nettiṃ sabandhā me rājarakkhā upaṭṭhitā tāya me ekaseyyāya rāja vaṇṇo pasīdati atītaṃ nānusocāmi nappajappāmanāgataṃ paccuppannena yāpemi tena vaṇṇo pasīdati anāgatappajappāya atītassānusocanā--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.
Etena bālā sussanti naḷo va harito lutoti. Tattha nettiṃ sabandhāti khaggabandhā. Rājarakkhāti rājānaṃ rakkhitā. Nappajappāmīti na patthemi. Haritoti haritavaṇṇo. Lutoti luñcitvā ātape khittanaḷo viya. Atha rājā idheva naṃ abhisiñcitvā ādāya nagaraṃ gamissāmīti cintetvā rajjena nimantento āha hatthānīkaṃ rathānīkaṃ asse pattiñca cammino nivesanāni rammāni ahaṃ putta dadāmi te iṭṭhāgārañca 1- te dammi sabbālaṅkārabhūsitaṃ tāsu putta paṭipajjassu tavaṃ no rājā bhavissasi kusalā naccagītassa susikkhitā caturitthiyo kāme taṃ ramayissanti kiṃ araññe karissasi paṭirājūhi te kaññā ānayissaṃ alaṅkatā tāsu putte janetvāna atha pacchā pabbajissasi yuvā ca daharo cāpi paṭhamuppattito susū rajjaṃ kārehi bhaddante kiṃ araññe karissasīti. Tattha hatthānīkanti dasahatthito paṭṭhāya adhipatikatā hatthānīkaṃ nāma tathā rathānīkaṃ nāma. Camminoti cammabandhe surayodhe. Kusalāti chekā. Susikkhitāti aññesupi itthikiccesu susikkhitā. Caturitthiyoti caturā vilāsā itthiyo athavā caturā nāgarā itthiyo @Footnote: 1. itthāgārantiyuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.
Athavā caturā nāma nāṭakitthiyo. Paṭirājūhi kaññāti putta aññehi rājūhi aññāpi rājakaññāyo tuyhaṃ ānayissaṃ. Yuvāti yobbanappatto. Daharoti taruṇo. Paṭhamuppattitoti paṭhamavayena uppattito samuggato. Susūti atitaruṇo kāḷakesoti attho. Ito paṭṭhāya mahāsattassa dhammakathā nāma hoti. So rañño dhammaṃ kathento āha yuvā care brahmacariyaṃ brahmacārī yuvā siyā daharassa hi pabbajjā etaṃ isībhi vaṇṇitaṃ yuvā care brahmacariyaṃ brahmacārī yuvā siyā brahmacariyaṃ carissāmi nāhaṃ rajjenamatthiko passāmi vohaṃ daharaṃ ammatāta vadannaraṃ kicchāladdhaṃ piyaṃ puttaṃ apatvāva jaraṃ mataṃ passāmi vohaṃ dahariṃ kumāriñcārudassaniṃ navavaṅsakalīraṃ va paluttaṃ jīvitakkhayaṃ daharāpi hi mīyanti narā ca atha nāriyo tattha ko vissase poso daharomhīti jīvite yassa ratyādhivāsena āyuṃ appataraṃ siyā appodakeva macchānaṃ kinnu komārikaṃ tahiṃ niccamabbhāhato loko niccañca parivārito amoghāsu vajjantīsu kiṃ maṃ rajjebhisiñcasīti. Rājā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.
Kenamabbhāhato loko kena ca parivārito kāyo amoghā gacchanti taṃ me akkhāhi pucchitoti. Mahāsatto āha maccumabbhāhato loko jarāya parivārito ratyā amoghā gacchanti evaṃ jānāhi khattiya yathāpi tante vitante yaṃ yaṃ devo pavuyhati appakaṃ hoti vetabbaṃ evaṃ maccāna jīvitaṃ yathā vārivaho pūro gacchaṃ na parivattati evamāyu manussānaṃ gacchaṃ na parivattati yathā vārivaho pūro vahe rukkhe pakulaje evaṃ jarāya maraṇena vuyhante sabbapāṇinoti. Tattha brahmacārī yuvā siyāti brahmacariyaṃ caranto yuvā eva siyā. Isībhi vaṇṇitanti buddhādīhi isīhi pasaṭṭhaṃ thomitaṃ. Rajjenamatthikoti rajjena atthiko na homi. Ammatāta vadannaranti ammatātāti vadantaṃ naraṃ. Paluttanti maccunā luñcitvā gahitaṃ. Yassa ratyādhivāsenāti mahārāja yassa kumārassa mātu kucchimhi paṭisandhigahaṇakālato paṭṭhāya rattindivātikkamena appataraṃ āyuṃ hoti. Komārikaṃ tahinti tasmiṃ vaye taruṇabhāvo kiṃ karissati. Kenamabbhāhatoti kena abbhāhato ayaṃ loko. Imaṃ rājā saṃkhittena bhāsitassa atthaṃ ajānanto pucchi. Ratyāti rattiyo. Tāta imesaṃ sattānaṃ āyuñca vaṇṇañca balañca khepentiyo va gacchantīti amoghā--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.
Gacchanti nāmāti veditabbaṃ. Yaṃ yaṃ devo pavuyhatīti tasmiṃ vitante yaṃ yaṃ sesaṃ vetabbaṃ taṃ taṃ purato yathā appakaṃ hoti evaṃ sattānaṃ jīvitaṃ. Na parivattatīti tasmiṃ khaṇe gataṃ gatameva hoti taṃ na upari vattati. Vahe rukkhe pakulaje ti upakulaje rukkhe vaheyya. Rājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā gharāvāsena anukkaṇṭhito pabbajitukāmo hutvā ahaṃ puna nagaraṃ na gamissāmi idheva pabbajissāmi sace pana me putto nagaraṃ gaccheyya setacchattamassa dadeyyanti taṃ vīmaṃsituṃ puna rajjena nimantento āha hatthānīkaṃ rathānīkaṃ asse pattiñca cammino nivesanāni rammāni ahaṃ putta dadāmi te itthāgārañca te dammi sabbālaṅkārabhūsitaṃ tāsu putta paṭipajjassu tvaṃ no rājā bhavissasi kusalā naccagītassa susikkhitā caturitthiyo kāme taṃ ramayissanti kiṃ araññe karissasi paṭirājūhi te kaññā ānayissaṃ alaṅkatā tāsu putte janetvāna atha pacchā pabbajissasi koṭṭhāgārañca kosañca bāhanāni balāni ca nivesanāni rammāni ahaṃ putta dadāmi te gomaṇḍalaparibyuḷho dāsīsaṃghapurakkhito rajjaṃ kārehi bhaddante kiṃ araññe karissasīti tattha gomaṇḍalaparibyuḷhoti subhaggīnaṃ rājakaññānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.
Maṇḍalena purakkhito. Atha mahāsatto rajjena anatthikabhāvaṃ pakāsento āha kiṃ maṃ dhanena jiyyetha kiṃ bhariyāya marissati kiṃ yobbanena jiṇṇena yaṃ jarāyābhibhuyyate tattha kā nandi kā khiḍḍā kā rati kā dhanesinā kiṃ me puttehi dārehi rāja muttosmi bandhanā yohaṃ evaṃ pajānāmi maccu me nappamajjati antakenādhipannassa kā rati kā dhanesinā phalānamiva pakkānaṃ niccaṃ pattanato bhayaṃ evaṃ jātānamaccānaṃ niccaṃ maraṇato bhayaṃ sāyameke na dissanti pāto diṭṭhā bahū janā pāto eke na dissanti sāyaṃ diṭṭhā bahū janā na tattha hatthīnaṃ bhūmi na rathānaṃ na pattiyā na cāpi mantayuddhena sakkā jetuṃ dhanena vā khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse na kiñci parivajjeti sabbamevābhimaddati ajjeva kiccamātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve na hi no saṅgarantena mahāsenena maccunā corā dhanassa patthenti rāja muttosmi bandhanā ehi rāja nivattassu nāhaṃ rajjena matthikoti. Tattha jiyyethāti mahārāja kiṃ tvaṃ maṃ dhanena nimantesiyaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.
Jiyyetha khayaṃ gaccheyya dhanaṃ vā purisaṃ cajeti puriso vā dhanaṃ cajitvā gacchati sabbaṃpi khayagāmimeva hoti kiṃ maṃ tena nimantesi. Kiṃ bhariyāya marissatīti yā pana mayi ṭhiteyeva marissati ahaṃpi tāya ṭhitāya marissāmi tāya kiṃ karissasi. Jiṇṇenāti jarāya anuparitena anubhūtena. Tatthāti tasmiṃ evaṃ jarāmaraṇadhamme lokasannivāse. Kā nandīti kā nāma tuṭṭhi. Kā khiḍḍāti kā nāma kīḷā. Kā ratīti kā pañcakāmaguṇarati. Bandhanāti kāmabandhanā taṇhābandhanā vā ahaṃ muttosmi mahārājāti jhānena vikkhambhitattā evamāha. Maccu meti maccu me mayi. Nappamajjatīti niccaṃ mama vadhāya appamattoyevāti attho. Yohanti yo ahaṃ evaṃ jānāmi. Antakenādhipannassāti tassa mama antakena adhipannassa avaṭṭhitassa kā nāma rati kā dhanesināti. Niccanti kalalakālato paṭṭhāya sabbadā maraṇato bhayameva uppajjati. Ātappanti kusalaviriyaṃ. Kiccanti kattabbaṃ. Ko jaññā maraṇaṃ suveti suve vā parasuve vā maraṇaṃ vā jīvitaṃ vāti ko jāneyya. Saṅgaranti saṃketaṃ. Mahāsenenāti pañcavīsatimahābhayadavattiṃsakammakaraṇa- channavuttirogādivasena puthusenena. Corā dhanassa patthentīti dhanassa atthāya jīvitaṃ cajantā corā dhanassa patthenti nāma. Rāja muttosmīti samahārāja ahaṃ dhanapatthanasaṃkhātā bandhanā muttosmi na me dhanenatthoti. Nivattassūti mama vacanena sammā nivattassu kiṃ rajjaṃ pahāya nekkhammaṃ paṭisaraṇaṃ katvā pabbajassu yaṃ pana--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.
Cintesi imaṃ rajje patiṭṭhapessāmīti taṃ mā cintayi nāhaṃ rajjenamatthikoti. Iti mahāsattassa dhammadesanā yathānusandhi nāma matthakaṃ pattā. Taṃ sutvā rājānañca candadeviñca ādiṃ katvā soḷasasahassā orodhā ca amaccādayo ca tasmiṃ samaye pabbajitukāmā ahesuṃ. Atha rājā nagare bheriñcārāpesi ye ye mama puttassa santike pabbajituṃ icchanti tete pabbajantūti. Sabbesañca suvaṇṇakoṭṭhāgārādīnaṃ dvārāni vivarāpetvā asukaṭṭhāne ca asukaṭṭhāne ca mahānidhikumbhāni atthi tāni atthikā gaṇhantūti suvaṇṇapatte likhāpetvā mahātalathambhe bandhāpesi. Nagarāpi yathāpasāritāneva āpaṇāni vivaṭṭadavārāneva gehāni pahāya rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā mahājanena saddhiṃ mahāsattassa santike pabbaji. Sakkadattiyaṃ tiyojanikaṃ assamapadaṃ paripuṇṇaṃ ahosi. Mahāsatto paṇṇasālāyo vicāretvā majjhaṭṭhāne paṇṇasālāyo itthīnaṃ dāpesi. Kiṃ kāraṇāti. Bhīrukajātikā etāti. Āvajjetvā bahi paṇṇasālāyo purisānaṃ dāpesi. Sabbepi vissukammunā māpitesu phaladhararukkhesu uposathikakāle bhūmiyaṃ patitāni phalāni gahetvā paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ karonti. Tesu yo kāmavitakkaṃ vā bayāpādavitakkaṃvā vihiṃsāvitakkaṃvā vitakketi tassa manaṃ ñatvā mahāsatto ākāse nisīditvā dhammaṃ desesi. Taṃ sutvā sabbepi te--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.
Khippameva pañcābhiññā ca samāpattiyo ca nibbattenti. Tadā eko sāmantarājā kāsikarājā kira pabbajitoti sutvā bārāṇasiyaṃ rajjaṃ gaṇhissāmīti nagarā nikkhamitvā bārāṇasiṃ patvā nagaraṃ pavisitvā alaṅkatanagaraṃ disvā rājanivesanaṃ āruyha sattavidhaṃ vararatanaṃ oloketvā imaṃ dhanaṃ nissāya ekena bhayena bhavitabbanti cintetvā surāsoṇḍe pakkosāpetvā ambho surāsoṇḍā tumhākaṃ sāmikassa rañño idha nagare bhayaṃ uppannaṃ atthīti pucchi. Natthi devāti. Kiṃ kāraṇāti pucchi. Deva amhākaṃ rājaputto temiyakumāro bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kiṃ karissāmīti amūgopi mūgo viya hutvā imamhā nagarā nikkhamitvā vanaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbaji tena kāraṇena amhākaṃ rājāpi mahājanehi saddhiṃ imamhā nagarā nikkhamitvā temiyakumārassa santikaṃ gantavā pabbajitoti ārocesuṃ. Tātā tumhākaṃ rājā katarena davārena nikkhantoti pucchitvā pācīnadvārena nikkhantoti vutte teneva dvārena nikkhamitvā nadītīrena pāyāsi. Tassāgamanaṃ ñatvā mahāsatto paccuggamanaṃ katvā ākāse nisīditvā tassa dhammaṃ desesi. So rājā parisāya saddhiṃ dhammaṃ sutvā tassa santike pabbaji. Evaṃ aparopi aparopīti evaṃ aññepi rājāno tīṇi rajjāni chaḍḍetvā tatheva pabbajiṃsu. Mahanto samāgamo ahosi. Hatthīpi araññahatthī jātā assāpi araññaassā jātā ahesuṃ. Rathāpi araññeyeva nassiṃsu. Bhaṇḍakahāpaṇe assamapade bālukaṃ katvā vikīriṃsu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.
Sabbepi tattheva te aṭṭhasamāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokaparāyanā ahesuṃ. Tiracchānagatā hatthiassāpi isigaṇesu cittaṃ pasādetvā chasu kāmā vacaradevalokesu nibbattiṃsu. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepi ahaṃ rajjaṃ pahāya nikkhantoyevāti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi. Tadā chatte adhivatthā devatā uppalavaṇṇā ahosi. Sārathi sāriputto ahosi. Sakko anuruddho ahosi. Mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ. Sesaparisā buddhaparisā ahesuṃ. Mūgapakkhapaṇḍito pana ahameva sammāsambuddhoti. Temiyajātakaṃ niṭṭhitaṃ. ------------The Pali Atthakatha in Roman Book 43 page 1-52. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=43&A=1&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=43&A=1&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=394 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=2607 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=3157 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=3157 Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28
         |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]