|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Mahānipātavaṇṇanā ------------- bhūridattajātakaṃ yaṃkiñci ratanamatthīti idaṃ satthā sāvatthiyaṃ upanissāya jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Te kira uposathadivase pātova uposathaṃ adhiṭṭhāya dānaṃ datvā pacchābhattaṃ gandhamālādihatthā jetavanaṃ gantvā dhammassavanavelāya ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tadā pana satthā dhammasabhaṃ āgantvā alaṅkatabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṃghaṃ oloketvā bhikkhuādīsu pana ye ārabbha dhammakathā samuṭṭhāti tehi saddhiṃ tathāgatā sallapanti tasmā ajja upāsake ārabbha pubbacariyapaṭisaṃyuttā dhammakathā samuṭṭhahissatīti ñatvā upāsakehi saddhiṃ sallapanto uposathikattha upāsakāti pucchitvā āma bhanteti vutte sādhu upāsakā kalyāṇaṃ vo kataṃ anacchariyaṃ kho panetaṃ yaṃ tumhe mādisaṃ buddhaṃ ovādadāyakaṃ labhantā uposathaṃ kareyyātha porāṇakapaṇḍitā anācariyakāpī mahantaṃ yasaṃ pahāya uposathaṃ kariṃsuyevāti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari atīte bhikkhave bārāṇasiyaṃ brahmadatto nāma rājā rajjaṃ kārento puttassa uparajjaṃ datvā tassa mahantaṃ yasaṃ disvā rajjampi me gaṇheyyāti uppannāsaṅko taṃ pakkosāpetvā na sakkā--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.
Tāta idha vasituṃ tavaṃ ito nikkhamitvā yattha te ruccati tattha vasitvā mamaccayena kulasantakaṃ rajjaṃ gaṇhāhīti āha. So sādhūti sampaṭicchitvā pitaraṃ vanditvā nagarā nikkhamitvā anupubbenayeva yamunaṃ gantvā yamunāya ca samuddassa ca pabbatassa ca antare paṇṇasālaṃ māpetvā vanamūlaphalāhāro tattha paṭivasati. Tadā samuddaṭṭhikā nāgabhavane ekā matapatikā nāgamāṇavikā aññāsaṃ sapatikānaṃ yasaṃ oloketvā kilesaṃ nissāya ukkaṇṭhitā nāgabhavanā nikkhamitvā samuddatīre vicarantī rājaputtassa padavalañjaṃ disvā padānusārena gantvā taṃ paṇṇasālaṃ addasa. Tadā rājaputto phalatthāya araññaṃ gato hoti. Sā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharakañca sesaparikhāre ca disvā cintesi idaṃ ekassa pabbajitassa vasanaṭṭhānaṃ bhavissati vīmaṃsissāmi naṃ saddhāpabbajito nu kho no vā sace hi saddhāpabbajito bhavissati nekkhammādhamutto na me alaṅkatasayanaṃ sādiyissati sace kāmābhirato bhavissati na saddhāpabbajito mama sajjitasayanasmiyeva nipajjissati atha naṃ gahetvā attano sāmikaṃ katvā idheva vasissāmīti. Sā nāgabhavanaṃ gantvā dibbapubphāni ceva dibbagandhe ca āharitvā pupphasayanaṃ sajjetvā paṇṇasālāyaṃ pupphupahāraṃ katvā gandhacuṇṇāni vikīritvā paṇṇasālaṃ alaṅkaritvā nāgabhavanameva gatā. Rājaputto sāyaṇhasamayaṃ āgantvā paṇṇasālaṃ paviṭṭho taṃ pavuttiṃ disvā kena nukho imaṃ sayanaṃ sajjitanti phalāphalaṃ paribhuñjitvā aho sugandhāni pupphāni aho sugandhāni--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.
Pupphāni manāpaṃ vata me katvā sayanaṃ paññattanti na saddhāpabbajitabhāvena somanassajāto pupphasayane parivatetvā nipanno niddaṃ okamitvā puna divase suriyuggamane uṭṭhāya paṇṇasālaṃ asammajjitvā vanamūlaphalāphalatthāya agamāsi. Tasmiṃ khaṇe nāgamāṇavikā āgantvā milātāni pupphāni disvā kāmādhimutto esa na saddhāya pabbajito sakkā naṃ gaṇhitunti ñatvā porāṇapupphāni nīharitvā aññāni pupphāni āharitvā tatheva pupphasayanaṃ sajjetvā paṇṇasālaṃ alaṅkaritvā caṅkame ca pupphāni vikīritvā nāgabhavanameva gatā. So taṃ divasampi pupphasayane sayitvā puna divase cintesi ko nukho imaṃ paṇṇasālaṃ alaṅkarotīti. So phalāphalatthāya agantvā paṇṇasālāto avidūre paṭicchanne ṭhāne aṭṭhāsi. Itarāpi bahū gandhe ceva pupphāni ca ādāya assamapadaṃ āgacchati. Rājaputto uttamarūpadharaṃ nāgamāṇavikaṃ disvāva paṭibaddhacitto attānaṃ adassetvā tassā paṇṇasālaṃ pavisitvā pupphasayanaṃ sajjanakāle pavisitvā kāsi tavanti pucchi. Sā nāgamāṇavikā nāma sāmīti. Sassāmikā assāmikāsīti pucchi. Sāmi ahaṃ pubbe sassāmikā idāni assāmikā vidhavā jātā tavampana kattha vāsikosīti. Ahaṃ bārāṇasirañño putto brahmadattakumāro nāma tavampana nāgabhavanaṃ pahāya kasmā idha vicarasīti. Sāmi ahaṃ tattha sassāmikānaṃ nāgamānavikānaṃ yasaṃ oloketvā kilesaṃ nissāya ukkaṇṭhitā tato nikkhamitvā sāmikaṃ pariyesantī vicarāmīti. Tena hi bhadde ahampi na saddhāpabbajito--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.
Pitarā nīharitattā idhāgantvā viharāmi tavaṃ mā cintayi ahante sāmiko bhavissāmi ubhopi idha samaggasaṃvāsaṃ vasissāmāti. Sā sādhūti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya te ubhopi tattheva samaggasaṃvāsaṃ vasiṃsu. Sā attano ānubhāvena mahārahaṃ gehaṃ māpetvā mahārahaṃ pallaṅkaṃ āharitvā sayanaṃ paññāpesi. So tato paṭṭhāya mūlaphalāphalaṃ akhāditvā dibbannapānameva bhuñjitvā jīvitaṃ kappesi. Aparabhāge nāgamāṇavikā gabbhaṃ paṭilabhitvā puttaṃ vijāyi. Tassa sāgaratīre jātattā sāgarabrahmadattoti nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle nāgamāṇavikā dhītaraṃ vijāyi. Tassā samuddatīre jātattā samuddajāti nāmaṃ kariṃsu. Gate ca pana kālantare atheko bārāṇasivāsī vanacarako taṃ ṭhānaṃ patto katapaṭisanthāro rājaputtaṃ sañjānitvā katipāhaṃ tattha vasitvā deva ahaṃ tumhākaṃ idha vasanabhāvaṃ rājakulassa ārocessāmīti vatvā taṃ vanditvā tato nikkhamitavā nagaraṃ agamāsi. Tadā rājā kālamakāsi. Amaccā tassa sarīrakiccaṃ katvā sattame divase sannipatitvā arājikaṃ rajjaṃ nāma na saṇṭhāti rājaputtassa vasanaṭṭhānaṃ vā atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā na jānāma phussarathaṃ visajjetvā rājānaṃ gahissāmāti mantayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe vanacarako nagaraṃ pavisitvā tesaṃ taṃ kathaṃ sutvā amaccānaṃ santikaṃ gantvā ahaṃ rāputtassa santike tayo cattāro divase vasitvā āgatomhīti taṃ pavuttiṃ ācikkhi. Atha taṃ sutvā amaccā tassa sakkāraṃ katvā tena magganāyakena tattha gantvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page5.
Katapaṭisanthārā rañño kālakatabhāvaṃ ārocetvā deva rajjaṃ paṭipajjāhīti āhaṃsu. So nāgamāṇavikāya cittaṃ jānissāmīti taṃ upasaṅkamitvā bhadde pitā me kālakato amaccā mayhaṃ chattaṃ ussāpetuṃ idha āgatā gacchāma bhadde ubhopi dvādasayojanikāya bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāressāma tvaṃ soḷasannaṃ itthīsahassānaṃ jeṭṭhakā bhavissasīti āha. Sāmi na sakkā mayā tayā saddhiṃ gantunti. Kiṃ kāraṇāti. Mayaṃ ghoravisā khippakodhā appamattakenapi kujjhāma sapativāso ca nāma bhāriyo sacāhaṃ kiñci disvā vā sutvā vā kuddhā kiñci olokessāmi bhasmamuṭṭhi viya vippakīrissati iminā kāraṇena na sakkā mayā tayā saddhiṃ gantunti. Rājaputto puna divasepi taṃ yācateva. Atha naṃ sā evamāha ahaṃ tāva kenaci pariyāyena na gamissāmi ime pana me puttā nāgakumārā tava sambhavena jātattā manussajātikā sace te mayi sineho atthi imesu appamatto bhava ime kho pana udakavījakā sukhumālā maggaṃ gacchantā vātātapena kilamitvā mareyyuṃ ekannāvaṃ khanāpetvā udakassa pūretvā tāya te udakakīḷaṃ kīḷāpetvā netvā nagarepi tesaṃ anto vatthusamiṃyeva pokkharaṇiṃ kāreyyāsi evaṃ te na kilamissantīti. Sā evañca pana vatvā rājaputtaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā putte āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā sīse cumbitvā rājaputtassa niyyā detvā roditvā kanditvā tattheva antarahitā nāgabhavanameva agamāsi. Rājaputtopi domanassappatto assupuṇṇehi nettehi nivesanā--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.
Nikkhamitvā akkhīni puñchitvā amacce upasaṅkami. Te taṃ tattheva abhisiñcitvā deva ammahākaṃ nagaraṃ gacchāmāti vadiṃsu. Tena hi sīghaṃ nāvaṃ khanitvā sakaṭaṃ āropetvā udakassa pūretvā udakapiṭṭhe vaṇṇagandhasampannāni nānāpupphāni vikīratha mama puttā udakavījakā te tattha kīḷantā sukhaṃ gamissantīti. Amaccā tathā kariṃsu. Rājā bārāṇasiṃ patvā alaṅkatanagaraṃ pavisitvā soḷasasahassāhi nāṭkitthīhi amaccādīhi ca parivuto mahātale nisīditvā sattāhaṃ mahāpānaṃ pivitvā puttānaṃ atthāya pokkharaṇiṃ kāresi. Te tattha nivaddhaṃ kīḷiṃsu. Athekadivasaṃ pokkharaṇiyaṃ udake pavesiyamāne ekokacchapo pavisitvā nikkhamanaṭṭhānaṃ apassanto pokkharaṇītale nimujjitvā dārakānaṃ kīḷanakāle udakato uṭṭhāya sīsaṃ nīharitvā te oloketvā puna udake nimujji. Te taṃ disvā bhītatasitā pitu santikaṃ gantvā tāta pokkharaṇiyaṃ eko yakkho amhe tāsetīti vadiṃsu. Rājā gacchatha naṃ gaṇhathāti rājapurise āṇāpesi. Te jālaṃ khipitvā kacchapaṃ ādāya rañño dassesuṃ. Kumārā taṃ disvā esa tāta pisāco esa tāta pisācoti viraviṃsu. Rājā puttasinehena kacchapassa kujjhitvā gacchathassa kammakaraṇaṃ karothāti āṇāpesi. Tattheko ayaṃ rājaveriko etaṃ udukkhale pakkhitvā musalehi koṭṭetvā cuṇṇaṃ kātuṃ vaṭṭatīti āha. Ekacce aggimhi tīhi pākehi pacitvā khādituṃ vaṭṭatīti āhaṃsu. Ekacce aṅgāresu uttānaṃ katvā tāpetuṃ vaṭaṭatīti āhaṃsu. Ekacce--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.
Antokaṭāheyeva naṃ pacituṃ vaṭṭatīti āhaṃsu. Eko pana udakabhīruko amacco imaṃ kacchapaṃ yamunāya āvaṭṭe pakkhituṃ vaṭṭati tattha mahāvināsaṃ pāpuṇissati evarūpā hissa kammakaraṇā natthīti āha. Kacchapo tassa kathaṃ sutvā sīsaṃ nīharitvā evamāha ambho kinte mayā aparādho kato yo maṃ evarūpaṃ kammakaraṇaṃ vicāresi mayā hi sakkā itare kammakaraṇe sahituṃ ayampana atikakkhalo mā evarūpaṃ avacāti. Taṃ sutvā rājā imaṃ dukkhaṃ etadeva kāretuṃ vaṭṭatīti yamunāya āvaṭṭe khipāpesi. So ekaṃ nāgabhavanagāmiṃ udakavāhaṃ patvā nāgabhavanaṃ agamāsi. Atha naṃ tasmiṃ udakavāhe kīḷantā dhataraṭṭhassa nāgarañño puttā nāgamāṇavakā disvā gaṇhatha naṃ dāsanti āhaṃsu. So cintesi ahaṃ bārāṇasīrañño hatthā muñcitvā idāni evarūpānaṃ pharusānaṃ nāgānaṃ hatthaṃ patto kena nukho upāyena muñceyyanti. So attheko upāyo ahaṃ musāvādaṃ katvā muñceyyanti cintetvā tumhe dhataraṭṭhassa nāgarañño santikā hutvā kasmā maṃ evaṃ vadetha ahaṃ cittacūḷo nāma kacchapo bārāṇasirañño dūto dhataraṭṭhassa santikaṃ āgato amhākaṃ rājā dhataraṭṭhassa dhītaraṃ dātukāmo maṃ pahiṇi tassa maṃ dassethāti āha. Te saddahitvā somanassajātā taṃ ādāya rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā ānetha nanti taṃ pakkosāpetvā taṃ disvāva anattamano hutvā evarūpo lāmakasarīro dūtakammaṃ kātuṃ na sakkotīti āha . Taṃ sutvā kacchapo kimpana mahārāja dūtehi nāma--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.
Tālappamāṇehi bhavitabbaṃ sarīraṃ hi khuddakaṃ vā mahantaṃ vā appamāṇaṃ gatagataṭṭhāne kammanipphādanameva pamāṇaṃ iti mahārāja amhākaṃ rañño bahū dūtā thale kammaṃ manussā karonti ākāse pakkhino karonti udake ahaṃ cittacūḷo nāma ṭhānantarappatto rājavallabho gāmaparibhogo mā maṃ paribhavathāti attano guṇaṃ vaṇṇesi. Atha naṃ dhataraṭṭho pucchi kena panatthena raññā pesitosīti. Mahārāja amhākaṃ rājā maṃ evamāha mayā sakalajambūdīpehi rājūhi saddhiṃ mittadhammo kato idāni dhataraṭṭhena nāgarājena saddhiṃ mittadhammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti mama dhītaraṃ samuddajaṃ dhataraṭṭhassa dammīti vatvā maṃ pahiṇi tumhe papañcaṃ akatvā mayā saddhiṃyeva purise pesetvā divasaṃ vavaṭṭhapetvā dārikaṃ gaṇhathāti. So tusitvā tassa sakkāraṃ kāretvā tena saddhiṃ cattāro nāgamāṇavake pesesi gacchatha tumhe rañño vacanaṃ sutvā divasaṃ vavaṭṭhapetvā ethāti. Te sādhūti vatvā kacchapaṃ gahetvā nāgabhavanā nikkhamiṃsu. Kacchapo yamunāya ca bārāṇasiyā ca antare ekampadumasaraṃ disvā ekenupāyena palāyitukāmo evamāha bho nāgamāṇavakā amhākaṃ rājā ca puttadārā cassa maṃ udake carantaṃ rājanivesanaṃ gataṃ disvā padumāni no dehi bhiṃsamūlāni dehīti yācanti ahaṃ tesaṃ atthāya tāni gaṇhissāmi tumhe ettha maṃ visajjetvā maṃ apassantāpi puretaraṃ rañño santikaṃ gacchatha ahaṃ vo tattheva passissāmīti. Te tassa kathaṃ saddahitvā taṃ visajjesuṃ. So tattha ekamante niliyi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.
Itarepi naṃ adisvā rañño santikaṃ gato bhavissatīti saññāya māṇavakavaṇṇena rājānaṃ upasaṅkamiṃsu. . Kacchapakaṇḍaṃ. Rājā paṭisanthāraṃ katvā kuto āgatatthāti pucchi. Dhataraṭṭhassa santikā mahārājāti. Kiṃ kāraṇā idhāgatāti. Mahārāja mayaṃ tassa dūtā dhataraṭṭho vo ārogayaṃ pucchati yañca icchatha taṃ vo deti tumhākaṃ kira dhītaraṃ samuddajaṃ amhākaṃ rañño pādaparicārikaṃ katvā dethāti imamatthaṃ pakāsentā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu yaṃ kiñci ratanamatthi dhataraṭṭhanivesane sabbāni te upayantu dhītaraṃ dehi rājinoti. Tattha sabbāni te upayantūti tassa nivesane sabbāni ratanāni tava nivesanaṃ upayantu upagacchantūti attho. Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha na no vivāho nāgehi katapubbo kudācanaṃ taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ kathaṃ amhe karomaseti tattha asaṃyuttanati ayuttaṃ tiracchānehi saddhiṃ (saṃsaggaṃ) ananucchavikaṃ. Amheti amhe manussajātikā samānā kathaṃ tiracchānehi sambandhaṃ karoma. Taṃ sutvā nāgamāṇavakā sace te dhataraṭṭhena saddhiṃ sambandho ananucchaviko atha kasmā attano upaṭṭhākaṃ cittacūḷaṃ nāma kacchapaṃ samuddajaṃ nāma te dhītaraṃ dammīti amhākaṃ rañño dūtaṃ pesesi--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.
Evaṃ sāsanaṃ pesetvā idāni te amhākaṃ rājānaṃ paribhavaṃ karontassa kattabbayuttakaṃ mayaṃ jānissāma mayaṃ hi nāgamāṇavakāti vatvā rājānaṃ tajjentā dve gāthā abhāsiṃsu jīvitaṃ nūna te cattaṃ raṭṭhaṃ vā manujādipa na hi nāgehi kuppitā ciraṃ jīvanti tādisā yo tvaṃ deva manussosi iddhimantaṃ aniddhimā varuṇassa niyaṃ puttaṃ yāmunaṃ atimaññasīti. Tattha raṭṭhaṃ vāti ekaṃsena tayā jīvitaṃ vā raṭṭhaṃ vā cattaṃ. Tādisāti tumhādisā rājāno evaṃ mahānubhāvehi nāgehi kuppitā ciraṃ jīvituṃ na sakkonti antarāva antaradhāyanti. Yo tvaṃ devāti deva yo tvaṃ manusso samānopi. Varuṇassāti varuṇanāgarājassa. Niyaṃ puttanti ajjhattikaṃ puttaṃ. Yāmunanti yamunāya nadiyā heṭṭhā jātaṃ. Tato rājā dve gāthā abhāsi nātimaññāmi rājānaṃ dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ dhataraṭṭho hi nāgānaṃ bahūnamapi issaro ahi mahānubhāvopi na me dhītaramāraho khattiyo ca videhānaṃ abhijātā samuddajāti. Tattha bahūnamapīti pañcayojanasatikassa nāgabhavanassa issarabhāvaṃ sandhāyevāha. Na me dhītaramārahoti evaṃ mahānubhāvopi samāno paneso ahijātikattā mama dhītaraṃ araho na hoti. Khattiyo ca videhānanti idaṃ mātupakkhañātakaṃ dassento āha. Samuddajāti--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.
So khattiyo ca videharājaputto mama dhītā ca samuddajā te ubhopi abhijātā aññamaññaṃ saṃvāsaṃ arahanti na hesā maṇḍūkabhakkhassa sappassa anucchavikāti āha. Taṃ sutvā nāgamāṇavakā taṃ tattheva nāsavātena māretukāmā hutvāpi amhākaṃpi divasaṃ vavaṭṭhāpanatthāya raññā pesitānaṃ imaṃ māretvā gantuṃ na yuttaṃ gantvā rañño ācikkhitvā jānissāmāti te tato uṭṭhāya rājanivesanā nikkhamitvā paṭhaviyaṃ nimujjitvā tattha gantvā kiṃ tātā laddhā vo rājadhītāti raññā pucchitā rañño kujjhitvā kiṃ deva amhe akāraṇā yattha vā tattha vā pesesi sace māretukāmosi idheva no mārehi so tumhe akkosati paribhāsati attano dhītaraṃ jātimadena ukkhipatīti tena vuttañca avuttañca vatvā rañño kodhaṃ upādayiṃsu. So attano parisaṃ sannipātāpetuṃ āṇāpento āha kambalassatarā uṭṭhentu sabbe nāge nivedatha bārāṇasiṃ pavajjantu mā ca kiñci viheṭhayunti. Tattha kambalassatarāti kambalassatarā nāma nāgā tassa mama mātu pakkhikā sinerupāde vasanakā nāgā te ca uṭṭhahantu aññe ca catūsu disāsu catūsu anudisāsu yattakā ca mayhaṃ vacanakarā te sabbe nāge nivedatha gantvā jānāpetha khippaṃ kira sannipātethāti āṇāpento evamāha. Tato sabbeheva sīghaṃ sannipātehi kiṃ karoma devāti vutte so sabbepi me nāgā khippaṃ bārāṇasiṃ pavajjantūti āha.--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.
Tattha gantvā kiṃ kātabbaṃ deva kiṃ nāsavātappahārena bhasmaṃ karomāti ca vutte so rājadhītari paṭibaddhacittatāya tassā vināsaṃ anicchanto mā ca kiñci viheṭhayunti āha. Tumhesu keci kiñci mā viheṭhyunti attho. Ayameva vā pāṭho. Atha naṃ nāgā mahārāja sace koci manusso na viheṭhitabbo tattha gantvā kiṃ karissāmāti āhaṃsu. Atha ne idañcidañca karotha ahampi idaṃ nāma karissāmīti ācikkhanto gāthādvayamāha nivesanesu sobbhesu rathiyā caccaresu ca rukkhaggesu ca lambantu vitatā toraṇesu ca ahampi sabbasetena mahatā sumahaṃ puraṃ parikkhipissaṃ bhogehi kāsīnaṃ janayaṃ bhayanti. Tattha sobbhesūti pokkharaṇīsu. Rathiyāti rathikāya. Lambantūti olambantu. Vitatāti vitatasarīrā mahāsarīrā hutvā etesu ceva nivesanādīsu dvāratoraṇesu ca olambantu ettakaṃ nāgā karontu karontā ca pana nivesanesu tāva mañcapīṭhānaṃ heṭṭhā ca upari ca antogabbhabahigabbhādīsu ca pokkharaṇiyaṃ udakapiṭṭhe rathikādīnaṃ passesu ceva thalesu ca gehesu ca mahantāni sarīrāni māpetvā mahante phaṇe ca katvā kammāragaggarī viya dhamamānā susūtisaddaṃ karontā olambatha ceva nipajjatha ca attānampana taruṇadārakānaṃ jarājiṇṇānaṃ gabbhitthīnaṃ samuddajāya cāti imesaṃ catunnaṃ janānaṃ mā dassayittha ahampi sabbasetena mahantena sarīrena gantvā sumahantaṃ kāsikapuraṃ sattakkhattuṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.
Bhogehi parikkhipissaṃ mahantena phaṇena chādetvā ekandhakāraṃ katvā kāsīnaṃ bhayaṃ janayanto susūtisaddaṃ muñcissāmīti. Nāgā tathā kariṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tassa taṃ vacanaṃ sutvā uragānekavaṇṇino bārāṇasiṃ pavajjiṃsu neva kañci viheṭhayuṃ nivesanesu sobbhesu rathiyā caccaresu ca rukkhaggesu ca lambiṃsu vitatā toraṇesu ca ete disvāna lambante puthū kandiṃsu nāriyo nāge soṇḍikate disvā passasante mahuṃ mahuṃ bārāṇasī pabyathitā āturā samapajjatha bāhā paggayha pakkanduṃ dhītaraṃ dehi rājinoti. Tattha anekavaṇṇinoti nīlādivasena anekavaṇṇā evarūpāni hi te rūpāni māpayiṃsu. Pavajjiṃsūti te aḍḍharattikasamaye pavisiṃsu. Lambiṃsūti dhataraṭṭhena vuttaniyāmeneva sabbe nāgā tesu tesu ṭhānesu manussānaṃ sañcāraṃ pacchinditvā olambiṃsu. Dūtā hutvā āgatā pana cattāro nāgamāṇavakā rañño sayanassa cattāro pāde parikkhipitvā uparisīse mahante phaṇe katvā mukhatuṇḍehi sīsaṃ paharantā viya dāṭhāni vivaritvā passantā aṭṭhaṃsu. Dhataraṭṭhopi attanā vuttaniyāmeneva nagaraṃ paṭicchādesi. Pabujjhamānā purisā yato yato hatthaṃ vā pādaṃ vā pasārenti tattha tattha sappaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.
Phusitvā 1- sappo sappoti viravanti. Puthū kandiṃsūti yesu yesu gehesu dīpā jalanti tesu tesu itthiyo pabuddhā dvāratoraṇagopānasiyo olokentā olambante nāge disvā bahū ekappahāreneva kandiṃsu. Evaṃ sakalanagaraṃ ekakolāhalamahosi. Soṇḍikateti kataphaṇe. Pakkandunti vibhātāya rattiyā nāgānaṃ assāsavātena sakalanagare ca rājanivesane ca uppāṭiyamāne viya bhītā manussā nāgarājāno kissa no viheṭhethāti vatvā tumhākaṃ rājā mama dhītaraṃ te dassāmīti dhataraṭṭhassa dūtaṃ pesetvā puna tassa dūtehi āgantvā dehīti vutte amhākaṃ rājānaṃ akkosati paribhāsati sace amhākaṃ rañño dhītaraṃ na dassati sakalanāgarānaṃ jīvitaṃ natthīti vutte tena hi no sāmino okāsaṃ detha mayaṃ gantvā rājānaṃ yācissāmāti yācantā okāsaṃ labhitvā rājadvāraṃ gantvā mahantena ravena pakkandiṃsu. Bhariyāpissa attano attano gabbhesu nipannakāva deva dhītaraṃ dhataraṭṭhassa rañño dehīti ekappahāreneva kandiṃsu. Tepi cattāro nāgamāṇavakā dehi dehīti tuṇḍehi sīsaṃ paharantā viya aṭṭhaṃsu. So nipannakova nagaravāsikānañceva attano bhariyānañca paridevanasaddaṃ sutvā catūhi ca nāgamāṇavakehi tajjitattā maraṇabhayabhīto mama dhītaraṃ samuddajaṃ dhataraṭṭhassa dammi dammīti tikkhattuṃ avaca. Taṃ sutvā sabbepi nāgarājāno gāvutamattaṃ ṭhānaṃ paṭikkamitvā devanagaraṃ viya ekaṃ nagaraṃ māpetvā tattha ṭhitā dhītaraṃ kira @Footnote: 1 chupitavātipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.
Pesetūti paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu. Rājā tehi ābhaṭaṃ paṇṇākāraṃ gahetvā tumhe gacchatha ahaṃ dhītaraṃ mama amaccānaṃ hatthe pahiṇissāmīti te uyyojetvā dhītaraṃ pakkosāpetvā uparipāsādaṃ āropetvā sīhapañjaraṃ vivarāpetvā amma passetaṃ alaṅkatanagaraṃ tvaṃ ettha etassa rañño aggamahesī bhavissasi na dūre ito taṃ nagaraṃ ukkaṇṭhitakāleyeva idha āgantuṃ sakkā ettha te gantabbanti saññāpetvā sīsaṃ nahāpetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā paṭicchannayoge nisīdāpetvā attano amaccānaṃ hatthe datvā pāhesi. Nāgarājāno tassā pacuggamanaṃ katvā mahāsakkāraṃ kariṃsu. Amaccā nagaraṃ pavisitvā taṃ tassa datvā bahuṃ dhanaṃ ādāya nivattiṃsu. Rājā dhītaraṃ pāsādaṃ āropetvā alaṅkatadibbasayane nipajjāpesi. Taṃ khaṇaññeva nāgamāṇavikā khujjavāmanakādivesaṃ gahetvā manussaparicārikāyo viya naṃ parivārayiṃsu. Sā dibbasayane nipannamattāva dibbasamphassaṃ phusitvā niddaṃ okkami. Dhataraṭṭho taṃ gahetvā saddhiṃ nāgaparisāya tattha antarahito nāgabhavaneyeva pāturahosi. Rājadhītā pabujjhitvā alaṅkatadibbasayanaṃ aññeca suvaṇṇamaṇimayapāsādādayo uyyānapokkharaṇiyo ca alaṅkatadevanagaraṃ viya nāgabhavanaṃ disvā khujjādiparicārikāyo pucchi idaṃ nagaraṃ ativiya alaṅkataṃ na amhākaṃ nagaraṃ viya kassetanti. Sāmikassa te santakaṃ devi na appapuññā evarūpaṃ sampattiṃ labhanti mahāpuññavatāya te ayaṃ laddhāti. Dhataraṭṭhopi pañcayojanasatike nāgabhavane bheriṃ cārāpesi yo yo--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.
Samuddajāya sappavaṇṇaṃ dasseti tassa tassa rājadaṇḍaṃ bhavissatīti. Tasmā ekopi tassā sappavaṇṇaṃ dassetuṃ samattho nāma nāhosi. Sā manussalokasaññāya evaṃ tattheva tena saddhiṃ sammodamānā piyasaṃvāsaṃ vasi. . Nagarakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Sā aparabhāge dhataraṭṭhaṃ paṭicca gambhaṃ paṭilabhitvā puttaṃ vijāyi. Tassa piyadassanattā sudassanoti nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle puna aparaṃ puttaṃ vijāyi. Tassa dattoti nāmaṃ kariṃsu. So pana bodhisatto. Punekaṃ puttaṃ vijāyi. Tassa subhogoti nāmaṃ kariṃsu. Aparaṃpi puttaṃ vijāyi. Tassa ariṭṭhoti nāmaṃ kariṃsu. Iti sā cattāro putte vijāyitvāpi nāgabhavanabhāvaṃ na jānāti. Athekadivasaṃ taruṇanāgā ariṭṭhassa ācikkhiṃsu tava mātā manussī na nāgīti. Ariṭṭho vīmaṃsissāmi nanti athekadivasaṃ thanaṃ pivantova sappasarīraṃ māpetvā naṅguṭṭhena mātupādapiṭṭhiṃ ghaṭṭesi. Sā tassa sappasarīraṃ disvā bhītatasitā mahāravaṃ ravitvā taṃ bhūmiyaṃ khipi. Nakhenassa akkhi bhindi. Tato lohitaṃ paggharati. Rājā tassā saddaṃ sutvā kissesā viravīti pucchitvā ariṭṭhena katakiriyaṃ sutvā gacchatha naṃ gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpethāti tajjento āgañchi. Rājadhītā tassa kuddhabhāvaṃ ñatvā puttasinehena āha deva puttassa me akkhi bhinnaṃ khamatha me tassāti. Rājā etāya evaṃ vadantiyā mayā kiṃ sakkā kātunti khami. Taṃ divasaṃ sā idaṃ nāgabhavananti--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.
Aññāsi. Tato paṭṭhāya ariṭṭho kāṇāriṭṭho nāma jāto. Cattāropi puttā viññutaṃ pāpuṇiṃsu. Atha nesaṃ pitā yojanasatikaṃ yojanasatikaṃ katvā rajjaṃ adāsi. Mahanto yaso ahosi. Soḷasa soḷasa nāgakaññāsahassāni parivārayiṃsu. Pitu ekayojanasatikameva rajjaṃ ahosi. Tayo puttā māse māse mātāpitaro passituṃ āgacchanti. Bodhisatto pana aḍḍhamāsaṃ āgacchati. Nāgabhavane samuṭṭhitaṃ pañhaṃ bodhisattova kathesi. Pitarā saddhiṃ virūpakkhamahārājassāpi upaṭṭhānaṃ gacchati. Tassa santike samuṭṭhitaṃ pañhampi sova kathesi. Athekadivasaṃ virūpakkhe nāgaparisāya saddhiṃ tidasapuraṃ gantvā sakkaṃ parivāretvā nisinne devānaṃ antare pañho samuṭṭhāsi. Tampi koci kathetuṃ nāsakkhi. Pallaṅkavaragato hutvā mahāsattova kathesi. Atha naṃ devarājā dibbagandhapupphehi pūjetvā tāta datta tvaṃ paṭhavīsamāya vipulāya paññāya samannāgato ito paṭṭhāya bhūridatto nāma hohīti bhūridattotissa nāmaṃ akāsi. So tato paṭṭhāya sakkassa upaṭṭhānaṃ gacchanto alaṅkatavejayantapāsādaṃ devaccharāhi ākiṇṇaṃ atimanoramaṃ sakkassa sampattiñca disvā devaloke pihaṃ katvā kiṃ me iminā maṇḍūkabhakkhena attabhāvena nāgabhavanaṃ gantvā uposathavāsaṃ vasitvā imasmiṃ devaloke uppattikāraṇaṃ karissāmīti cintetvā nāgabhavanaṃ punāgantvā mātāpitaro āpucchi amma tāta ahaṃ uposathakammaṃ karissāmīti. Sādhu tāta karohi karonto pana bahi agantvā imasmiṃyeva nāgabhavane ekasmiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.
Suññavimāne karohi bahi gatānampana nāgānaṃ mahantaṃ bhayaṃ uppajjatīti. So sādhūti paṭisuṇitvā tattheva suññavimāne rājuyyāne uposathavāsaṃ vasi. Atha naṃ nānāturiyahatthā nāgakaññā parivārenti. So na mayhaṃ idha vasantassa uposathakammaṃ matthakaṃ pāpuṇissati mamussapathaṃ gantvā uposathaṃ karissāmīti cintetvā nivāraṇabhayena mātāpitūnaṃ anārocetvā attano bhariyāyo āmantetvā bhadde ahaṃ manussalokaṃ gantvā yamunāya tīre mahānigrodharukkho atthi tassāvidūre vammikamatthake bhoge ābhujitvā caturaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ adhiṭṭhāya nipajjitvā uposathakammaṃ karissāmi mayā sabbarattiṃ nipajjitvā upopathakamme kate aruṇuggamanavelāyameva tumhe dasa dasa itthiyo vārena vārena turiyahatthā mama santikaṃ gantvā maṃ gandhehi ca pupphehi ca pūjetvā gāyitvā naccitvā maṃ ādāya nāgabhavanameva āgacchathāti vatvā tattha gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā yo me cammaṃ vā nahāruṃ vā aṭṭhiṃ vā rudhiraṃ 1- vā icchati so taṃ haratūti caturaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ adhiṭṭhāya naṅgalasīsampamāṇaṃ sarīraṃ māpetvā nipanno uposathakammaṃ akāsi. Aruṇe uṭṭhahanteyeva taṃ nāgamāṇavikā āgantvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā nāgabhavanaṃ ānenti. Tassa iminā niyāmena uposathakammaṃ karontassa dīgho addhā vītivatto. . Uposathakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Tadā eko bārāṇasīdvāragāmavāsī nesādabrāhmaṇo @Footnote: 1 ruhirantipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.
Somadattena nāma puttena saddhiṃ araññaṃ gantvā sūlayantapāsavāgurādīni oḍetvā mige vadhitvā maṃsaṃ kājenāharitvā vikkīṇanto jīvitaṃ kappesi. So ekadivasaṃ antamaso godhamattampi alabhitvā tāta somadatta sace tucchahatthā gamissāma mātā te kujjhissati yaṃkiñci gahetvāva gamissāmāti vatvā bodhisattassa nipannavammikaṭṭhānābhimukho gantvā pānīyaṃ pātuṃ yamunaṃ otarantānaṃ migānaṃ padavarañjaṃ disvā tāta migamaggo paññāyati tvaṃ paṭikkamitvā tiṭṭha ahaṃ pānīyatthāya āgataṃ migaṃ vijjhissāmīti dhanuṃ ādāya migaṃ olokento ekasmiṃ rukkhamūle aṭṭhāsi. Atheko migo sāyaṇhasamaye pānīyaṃ pātuṃ āgato. So taṃ vijjhi. Migo tattha apatitvā saravegena tajjito lohitena paggharantena palāyi. Pitāputtā ca taṃ anubandhitvā patitaṭṭhāne maṃsaṃ gahetvā araññā nikkhamantā suriyatthaṅgamanavelāya taṃ nigordhaṃ patvā idāni akālo na sakkā gantuṃ idheva vasissāmāti maṃsaṃ ekamante ṭhapetvā rukkhaṃ āruyha viṭapantare nipajjiṃsu. Brāhmaṇo paccūsasamaye pabujjhitvā migasaddasavanāya sotaṃ odahi. Tasmiṃ khaṇe nāgamāṇavikāyo āgantvā bodhisattassa pupphāsanaṃ paññāpesuṃ. So ahisarīraṃ antaradhāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ dibbasarīraṃ māpetvā sakkalīlāya pupphāsane nisīdi. Nāgamāṇavikāpi naṃ gandhamālādīhi pūjetvā dibbaturiyāni vādetvā naccagītaṃ upaṭṭhapesuṃ. Brāhmaṇo taṃ saddaṃ sutvā ko nukho esa jānissāmi nanti cintetvā ambho--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.
Puttāti vatvā puttaṃ pabodhetuṃ asakkonto sayatu esa kilanto bhavissati ahameva gamissāmīti rukkhā oruyha tassa santikaṃ agamāsi. Nāgamāṇavikā taṃ disvā saddhiṃ turiyehi bhūmiyaṃ nimujjitvā attano nāgabhavanameva gatā. Bodhisatto pana ekakova ahosi. Brāhmaṇo tassa santike ṭhatvā pucchanto dve gāthā abhāsi pupphābhihārassa vanassa majjhe ko lohitakkho vihatantaraṃso kā kambukāyūradharā suvatthā tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe virocasi ghaṭasittova aggi mahesakkho aññatarosi yakkho udāhu nāgosi mahānubhāvoti. Tattha pupphābhihārassāti bodhisattassa pūjanatthāya ābhaṭena dibbapupphābhihārena samannāgatassa. Koti ko nāma tvaṃ. Lohitakkhoti rattakkho. Viharantaraṃsoti puthulantaraṃso. Kā kambukāyūradharāti suvaṇṇamayālaṅkāradharā. Brahābāhūti mahābhujo. Mahābāhūti attho. Vanassa majjheti ko nāma tvaṃ mahābhujo mahāvanassa majjhe mahānubhāvo uracchadasīsabandhanasubhujānaṃ nāgakaññānaṃ majjhe ko nu tvaṃ mahesakkhoti. Taṃ sutvā mahāsatto sacepi sakkādīsu aññatarohamasmi--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.
Iddhimāti vakkhāmi saddahissatevāyaṃ brāhmaṇo ajja pana mayā saccameva kathetuṃ vaṭṭatīti attano nāgarājabhāvaṃ kathento āha nāgohamasmi iddhimā tejasī duratikkamo ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho phitaṃ janapadaṃ api samuddajā hi me mātā dhataraṭṭho ca me pitā sudassanakaniṭṭhosmi bhūridattoti maṃ vidūti. Tattha tejasīti visatejena tejavā. Duratikkamoti aññena atikkamituṃ asakkuṇeyyo. Ḍaṃseyyanti sacāhaṃ kuddho phitaṃ janapadaṃpi ḍaṃseyyaṃ paṭhaviyaṃ mama ḍāṭhāya patitamattāya saddhiṃ paṭhaviyā mama tejena sabbo janapado bhasmi bhaveyyāti vadati. Sudassanakaniṭṭhosmīti ahaṃ mama bhātu sudassanassa kaniṭṭho asmi. Vidūti evaṃ maṃ sabbe pañcayojanasatike nāgabhavane jānanti. Idañca pana patvā mahāsatto cintesi ayaṃ brāhmaṇo caṇḍo pharuso sace ahituṇḍikassa ārocetvā uposathakammassa me antarāyampi kareyya yannūnāhaṃ imaṃ nāgabhavanaṃ netvā mahantaṃ yasaṃ datvā uposathakammaṃ addhanīyaṃ kareyyanti. Atha naṃ evamāha brāmmaṇa mahantaṃ te yasaṃ dassāmi rammaṇīyaṃ nāgabhavanaṃ ehi tattha gacchāmāti. Sāmi putto me atthi tasmiṃ āgacchante gamissāmīti. Atha naṃ mahāsatto gaccha brāhmaṇa ānehi nanti vatvā attano āvāsaṃ ācikkhanto āha yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ rahadaṃ bhesmiṃ apekkhasi--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.
Esa dibyo mamāvāso anekasataporiso mayūrakoñcābhirudaṃ nīlodaṃ vanamajjhato yamunaṃ pavisa mā bhīto khemaṃ vattavataṃ sivanti. Tattha sadāvaṭṭanti sadā pavattaṃ āvaṭṭaṃ. Bhesminti bhayānakaṃ. Apekkhasīti yaṃ etaṃ evarūpaṃ rahadaṃ passasi. Mayūrakoñcābhirudanti yamunāya nadiyā ubhosu tīresu vanaghaṭāyaṃ vasantehi mayūrehi ca koñcehi ca abhirudaṃ upakūjitaṃ. Nīlodanti nīlasalilaṃ. Vanamajjhatoti vanamajjhena sandamānaṃ. Pavisa mā bhītoti evarūpaṃ yamunaṃ abhīto hutvā pavisa. Vattavatanti vattasampannānaṃ ācāravantānaṃ vasanabhūmiṃ pavisa. Evañca pana vatvā mahāsatto gaccha brāhmaṇa puttaṃ ānehīti āha. Brāhmaṇo gantvā puttassa tamatthaṃ ārocetvā taṃ ānesi. Mahāsatto ubhopi ādāya yamunātīraṃ gantvā tīre ṭhito āha tattha patto sānucaro saha puttena brāhmaṇa pūjito mayhaṃ kāmehi sukhaṃ brāhmaṇa vacchasīti. Tattha pattoti tavaṃ amhākaṃ nāgabhavanaṃ patto hutvā. Sānucaroti sabhariyo. Mayhanti mama santakehi kāmehi pūjito. Vacchasīti tattha nāgabhavane sukhaṃ vasissasi. Eñca pana vatvā mahāsatto ubhopi te pitāputte attano ānubhāvena nāgabhavanaṃ ānesi. Tesaṃ tattha gacchantānaṃ dibbo--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.
Attabhāvo pātubhavi. Atha nesaṃ mahāsatto mahantaṃ dibbasampattiṃ datvā cattāri cattāri nāgakaññāsatāni adāsi. Tepi tattha mahāsampattiṃ anubhaviṃsu. Bodhisattopi appamatto hutvā uposathakammaṃ karoti. Anvaḍḍhamāsaṃ mātāpitūnaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā dhammakathaṃ kathetvā tato ca brāhmaṇassa santikaṃ gantvā ārogyaṃ pucchitvā yena te attho taṃ vadeyāsi anukkaṇṭhamāno abhiramāti vatvā somadattena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā attano nivesanaṃ gacchati. Brāhmaṇo ekasaṃvaccharaṃ nāgabhavane vasitvā mandapuññatāya ukkaṇṭhito manussalokaṃ gantukāmo ahosi. Nāgabhavanampanassa lokantanirayo viya khāyati. Alaṅkatapāsādo bandhanāgāraṃ viya alaṅkatanāgakaññāyo yakkhiniyo viya upaṭṭhahiṃsu. So ahaṃ tāva ukkaṇṭhito somadattassāpi cittaṃ jānissāmīti tassa santikaṃ gantvā āha kiṃ tāta ukkaṇṭhitosīti. Kasmā ukkaṇṭhissāmi na ukkaṇṭhāmi tavampana ukkaṇṭhasi tātāti. Āma tātāti. Kiṃ kāraṇāti. Tava mātu ceva bhātu bhaginīnañca adassanena ukkaṇṭhāmi ehi tāta somadatta gacchāmāti. So na gacchāmīti vatvāpi punappunaṃ pitarā yāciyamāno sādhūti sampaṭicchi. Brāhmaṇo puttassa tāva me mano laddho sace panāhaṃ bhūridattassa ukkaṇṭhitomhīti vakkhāmi so atirekataraṃ me yasaṃ dassati evaṃ me gamanaṃ na bhavissati ekena pana upāyena tassa sampattiṃ vaṇṇetvā tvaṃ evarūpaṃ sampattiṃ pahāya kiṃ kāraṇā manussalokaṃ gantvā uposathakammaṃ karosīti pucchitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.
Saggatthāyāti vutte tvaṃ tāva evarūpaṃ sampattiṃ pahāya saggatthāya uposathakammaṃ karosi kimaṅgaṃ pana mayaṃyeva paradhanena jīvitaṃ kappema ahampi manussalokaṃ gantvā ñātake disvā pabbajitvā samaṇadhammaṃ karissāmīti taṃ saññāpessāmi atha me so gamanaṃ anujānissatīti cintetvā ekadivasaṃ tenāgantvā kiṃ brāhmaṇa ukkaṇṭhasīti pucchito kasmā ukkaṇṭhissāmi tumhākaṃ santikā amhākaṃ na kiñci paribhogaṃ parihāyatīti kiñci gamanapaṭibaddhaṃ avatvāva ādito tāva tassa sampattiṃ vaṇṇento āha samā samantaparito pahutatagarā mahī indagopakasañchannā sobhati harituttamā rammāni vanacetyāni rammā haṃsupakūjitā opupphapadumā tiṭṭhanti pokkharaññā sunimmitā aṭṭhaṃsā sukatā thambhā sabbe veḷuriyāmayā sahassathambhā pāsādā pūrā kaññāhi jotare vimānaṃ upapannosi dibbaṃ puññehi attano asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ accantasukhasañhitaṃ maññe sahassanettassa vimānaṃ nābhikaṅkhasi iddhi hi tayāyaṃ vipulā sakkasseva jutīmatoti. Tattha samā samantaparitoti parisamantato sabbadisābhāgesu ayaṃ tava nāgabhavane mahī suvaṇṇarajatamaṇimuttāvālukaparikiṇṇā. Samāti samatalā mahī. Pahutatagarā mahīti pahutehi tagaragacchehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.
Samannāgatā. Indagopakasañchannāti savaṇṇaindagopakehi sañchannā. Sobhati harituttamāti haritavaṇṇadabbatiṇasañchannā sobhatīti attho. Vanacetyānīti vanaghaṭāni. Opupphapadumāti muñcitvā patitehi padumehi sañchannā udakapiṭṭhā. Sunimmitāti tava puññasampattiyā suṭṭhu nimmitā. Aṭṭhaṃsāti tava vasanapāsādesu aṭṭhaṃsā sukatā veḷuriyāmayā thambhā tehi thambhehi sahassathambhā tava pāsādā nāgakaññāhi pūrā jotare jotayanti. Upapannosīti evarūpe vimāne nibbattosīti attho. Sahassanettassa vimānanti vejayantapāsādaṃ. Iddhi hi tayāyaṃ vipulāti yasmā tava vipulā ayaṃ iddhi tasmā tavaṃ tena uposathakammena sakkassāpi vimānaṃ na patthesi aññaṃ tato uttariṃ mahantaṃ ṭhānaṃ patthesīti maññāmi. Taṃ sutvā mahāsatto mā hevaṃ brāhmaṇa avacca sakkassa yasaṃ paṭicca amhākaṃ yaso hīno nāma sinerupabbatasantike sāsapo viya khāyati mayaṃ tassa paricārikenāpi na agghāmāti vatvā gāthamāha manasā nābhipattabbo ānubhāvo jutīmato paricāriyamānānaṃ indānaṃ vasavattinanti. Tassattho brāhmaṇa sakkassa yaso nāma ekaṃ dve tayo cattāro vā divase ettakova siyāti manasā cittenapi nābhipattabbo yepi naṃ cattāro mahārājāno paricaranti tesampi sakkaṃ devarājānaṃ paricāriyamānānaṃ indaṃ nāyakaṃ katvā vicarantānaṃ vasavattīnaṃ catunnaṃ lokapālānaṃ yasassāpi amhākaṃ tiracchānagatānaṃ yaso--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.
Soḷasibhāgaṃ katvā kalaṃ nāgghatīti. Evañca pana vatvā idaṃ te sahassanettassa vimānanti vacanaṃ sutvā ahaṃ taṃ anussariṃ ahaṃ hi vejayantaṃ patthento uposathakammaṃ karomīti tassa attano patthanaṃ ācikkhanto āha taṃ vimānaṃ abhijjhāya amarānaṃ sukhesinaṃ uposathaṃ upavasanto semi vammikamuddhanīti. Tattha abhijjhāyāti patthetvā. Amarānanti dīghāyukānaṃ devānaṃ. Sukhesinanti esitasukhānaṃ sukhe patiṭṭhitānaṃ taṃ sutvā brāhmano idāni me okāso laddhoti somanassappatto gantuṃ āpucchanto gāthādvayamāha ahañca migamesāno saputto pāvisiṃ vanaṃ te maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā nābhivedenti ñātakā āmantaye bhūridattaṃ kāsiputtaṃ yasassinaṃ tayā bho samanuññātā api passemu ñātaketi. Tattha nābhivedentīti na jānanti kathentopi tesaṃ natthi. Migamesānoti migaṃ esāno. Āmantayeti āmantayāmi. Kāsiputtanti kāsikarājadhītāya puttaṃ. Tato bodhisatto gāthādvayamāha eso hi vata me chando yaṃ vasesi mamantike na hi etādisā kāmā sulabhā honti mānuse sace tvaṃ necchase vaṭṭhuṃ mama kāmehi pūjito--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.
Mayā tvaṃ samanuññāto sotthiṃ passāhi ñātaketi. Tato mahāsatto gāthādavayaṃ vatvā cintesi ayaṃ maṃ nissāya sukhaṃ jīvanto kassaci nārocessati etassa sabbakāmadadaṃ maṇiṃ dassāmīti. Athassa taṃ dadanto āha dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ pasuṃ putte ca vindasi arogo sukhito hohi gacchevādāya brāhṇāti. Tattha pasuṃ putte ca vindasīti imaṃ dhārayamāno imassānubhāvena pasuñca putte ca aññañca yaṃ nicchasi taṃ sabbaṃ labhasīti. Tato brāhmaṇo gāthamāha kusalaṃ paṭinandāmi bhūridatta vaco tava pabbajissāmi jiṇṇosmi na kāme abhipatthayeti. Tassattho bhūridatta tava vacanaṃ kusalaṃ anavajjaṃ taṃ paṭinandāmi na paṭikkhipāmi ahampana jiṇṇosmi tasmā pabbajissāmi. Na kāme abhipatthayeti na kāme abhipatthayāmi kiṃ me maṇināti. Mahāsatto āha brahmacariyassa ce bhaṅgo hoti bhogehi kāriyaṃ avikappamāno eyyāsi bahuṃ dassāmi te dhananti. Tattha ce bhaṅgoti brāhmaṇa brahmacariyavāso nāma atidukkaro yadā anabhiratassa brahmacariyassa bhaṅgo ce hoti tadā gihībhūtassa bhogehi kāriyaṃ hoti evarūpe kāle tavaṃ nirāsaṅko hutvā mama santikaṃ āgaccheyyāsi bahuṃ te dhanaṃ dassāmīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.
Brāhmaṇo āha kusalaṃ paṭinandāmi bhūridatta vaco tava punāpi āgamissāmi sace attho bhavissatīti. Tattha punāpīti punapi. Ayameva vā pāṭho. Athassa tattha avasitukāmataṃ ñatvā mahāsatto nāgamāṇavake āmantetvā brāhmaṇaṃ manussalokaṃ pāpethāti pesesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha idaṃ vatvā bhūridatto pesesi caturo jane etha gacchatha uṭṭhetha khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ tassa taṃ vacanaṃ sutvā uṭṭhāya caturo janā pesitā bhūridattena khippaṃ pāpesuṃ brāhmaṇanti. Tattha pāpesunti yamunāto uttaritvā bārāṇasimaggaṃ pāpayiṃsu pāpayitvā ca pana tumhe gacchathāti vatvā nāgabhavanameva paccāgamiṃsu. Brāhmaṇopi tāta somadtta imasmiṃ ṭhāne migaṃ vijjhimhā imasmiṃ sūkaranti puttassa ācikkhanto gantvā antarāmagge pokkharaṇiṃ disvā tāta somadatta nahāyāmāti vatvā sādhu tātāti vutte ubhopi dibbābharaṇāni ceva dibbavatthāni ca omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā pokkharaṇītīre ṭhapetvā otaritvā nahāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe tāni antaradhāyitvā nāgabhavanameva agamaṃsu. Paṭhamaṃ nivatthakāsāvapilotikāva nesaṃ sarīre paṭimuñciṃsu. Dhanusarasattiyopi pākatikāva ahesuṃ. Somadattopi nāsitamhi tayā tātāti paridevi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page29.
Atha naṃ pitā mā cintayi tāta migesu santesu araññe mige vadhitvā jīvitaṃ kappessāmāti assāsesi. Somadattassa mātā tesaṃ āgamanaṃ sutvā paccuggantvā gharaṃ netvā annapānena santappesi. Brāhmaṇo bhuñjitvāva niddaṃ okkami. Itarā puttaṃ pucchi tāta somadatta ettakaṃ kālaṃ kuhiṃ gatatthāti. Amma bhūridattena nāgarājena amhe nāgabhavanaṃ nītā tato ukkaṇṭhitvā idāni āgatamhāti. Kiñci pana vo ratanaṃ ābhaṭanti. Nābhaṭaṃ ammāti. Kiṃ tumhākaṃ tena na kiñci dinnanti. Amma bhūridattena me pituno sabbakāmadado maṇi dinno ahosi iminā pana na gahitoti. Kiṃ kāraṇāti. Pabbajissati kira ammāti. Sā ettakaṃ kālaṃ dārake mama bhāre karonto nāgabhavane vasitvā idāni kira pabbajissatīti kujjhitvā vīhibhañjanadabbiyā piṭṭhiṃ pothentī hare duṭṭha brāhmaṇa pabbajissāmīti kira bhūridattena dinnaṃ maṇiratanaṃ na gaṇhasi atha kasmā apabbajitvā idhāgatosi nikkhama sīghaṃ mama gharāti santajjesi. Atha naṃ bhadde mā maṃ kujjhi araññe migesu santesu taṃ vadhitvā ahantaṃ posessāmīti vatvā tato puttena saddhiṃ araññaṃ gantvā purimaniyāmeneva jīvitaṃ kappesi. Nesādakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Tadā dakkhiṇamahāsamuddadisāyaṃ simbalīvāsī eko garuḷo pakkhavātehi mahāsamudde udakaṃ viyūhitvā ekaṃ nāgarājānaṃ sīse gaṇhi. Tadā hi supaṇṇā nāgaṃ gahetuṃ ajānantā eva pacchā--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.
Paṇḍarajātake jāniṃsu. So pana taṃ sīse gahetvāpi udake anottharanteyeva taṃ ukkhipitvā olambantaṃ ādāya himavantamatthakena pāyāsi. Tadā ceko kāsikaraṭṭhavāsī brāhmaṇo isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantappadese paṇṇasālaṃ māpetvā paṭivasati. Tassa caṅkamanakoṭiyaṃ eko mahānigrodharukkho atthi. So tassa mūle divāvihāraṃ karoti. Supaṇṇo nigrodhamatthakena nāgaṃ harati. Nāgo olambanto mokkhatthāya naṅguṭṭhena nigrodhaviṭapaṃ veṭhesi. Supaṇṇo taṃ ajānantova mahabbalatāya ākāsena pakkhandiyeva. Nigrodharukkho samūlo uppāṭito. Supaṇṇo nāgaṃ simbaliṃ netvā tuṇḍena paharitvā kucchiṃ phāletvā nāgamedaṃ khāditvā sarīraṃ samuddakucchimhi chaḍḍesi. Nigrodharukkho patanto mahantaṃ saddamakāsi. Supaṇṇo kiṃ saddo esoti adho olokento nigrodharukkhaṃ disvā kuto esa mayā uppāṭitoti cintetvā tāpasassa caṅkamanakoṭiyaṃ nigrodho esoti tattato ñatvā ayaṃ tassa bahūpakāro akusalaṃ nukho me pasutaṃ udāhu noti tameva pucchitvā jānissāmīti māṇavakavesena tassa santikaṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe tāpaso taṃ ṭhānaṃ samaṃ karoti. Supaṇṇarājā tāpasaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ajānanto viya kissa ṭhānaṃ bhante idanti pucchi. Āvuso eko supaṇṇo gocaratthāya nāgaṃ haranto nāge mokkhatthāya nigrodhaviṭapaṃ naṅguṭṭhena veṭhetvā ṭhite so attano mahabbalatāya pakkhanditvā gatova athettha rukkho uppāṭito idaṃ tassa uppāṭitaṭṭhānanti. Kiṃ pana--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.
Bhante tassa supaṇṇassa akusalaṃ hoti udāhu noti. Sace so na jānāti acetanattā akusalaṃ na hotīti. Nāgassa pana bhanteti. So imaṃ nāsetuṃ na gaṇhi mokkhatthāya pana gaṇhi tasmā tassāpi na hotiyevāti. Supaṇṇo tāpasassa vacanaṃ sutvā tusitvā ahaṃ bhante so supaṇṇarājā tumhākaṃpi pañhābyākaraṇena tuṭṭho tumhe araññe vasatha ahañcekaṃ ālambāyanamantaṃ jānāmi anaggho manto tamahaṃ tumhākaṃ ācariyabhāgaṃ katvā dammi paṭiggaṇhatha nanti. Alaṃ mayhaṃ mantena gacchatha tumheti. So taṃ punappunaṃ yācitvā sampaṭicchāpetvā mantaṃ datvā osathāni ācikkhitvā pakkāmi. Garuḷakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ tasmiṃ kāle bārāṇasiyaṃ eko daliddakabrāhmaṇo bahuṃ iṇaṃ gahetvā iṇāyikehi codiyamāno kiṃ me idha vāsena araññaṃ pavisitvā matameva seyyoti nikkhamitvā vanaṃ pāvisitvā anupubbena tāpasassa assamapadaṃ patvā tāpasaṃ vattasampadāya ārādhesi. Tāpaso ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ativiya upakārako supaṇṇarājena dinnaṃ dibbamantaṃ assa dassāmīti cintetvā brāhmaṇa ahaṃ ālambāyanamantaṃ jānāmi tante dammi gaṇhāhi nanti vatvā alaṃ bhante na mayhaṃ mantenatthoti vuttepi punappunaṃ yācitvā sampaṭicchāpetvā adāsiyeva. Tassa ca mantassa anucchavikāni osathāni ceva mantū pacārañca sabbaṃ kathesi. Brāhmaṇo laddho me jīvitupāyoti katipāhaṃ vasitvā vātābādho me bhante bādhatīti apadesaṃ katvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.
Tāpasena visajjito taṃ vanditvā khamāpetvā araññā nikkhamitvā anupubbena yamunātīraṃ patvā taṃ mantaṃ sajjhāyanto mahāmaggena gacchati. Tasmiṃ khaṇe sahassamattā bhūridattassa paricārikā nāgamāṇavikā taṃ sabbakāmadadaṃ maṇiratanaṃ ādāya nāgabhavanā nikkhamitvā yamunātīre vālukarāsimatthake ṭhapetvā tassobhāsena sabbarattiṃ udakakīḷaṃ kīḷitvā aruṇuggamane sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā maṇiratanaṃ parivāretvā siriṃ pavesiyamānā nisīdiṃsu. Brāhmaṇopi mantaṃ sajjhāyanto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi. Tā taṃ mantasaddaṃ sutvāva iminā supaṇṇena bhavitabbanti maraṇabhayatajjitā maṇiratanaṃ aggahetvā paṭhaviyaṃ nimujjitvā nāgabhavanaṃ agamaṃsu. Brāhmaṇo maṇiratanaṃ disvā idāneva me manto samiddhoti tuṭṭhamānaso maṇiratanaṃ ādāya pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe so nesādabrāhmaṇo somadattena saddhiṃ migavadhāya araññaṃ pavisanto tassa hatthe taṃ maṇiratanaṃ disvā puttaṃ āha tāta nanu eso amhākaṃ bhūridattena dinno maṇīti. Āma tāta eso soti. Tena hissa maṇiratanassa aguṇaṃ kathetvā imaṃ brāhmaṇaṃ vañcetvā gaṇhāmetaṃ maṇiratananti. Tāta pubbe tvaṃ bhūridattena diyamānaṃ na gaṇhi idāni pana brāhmaṇaṃ tvaṃyeva vañcessasi tuṇhī hohīti. Brāhmaṇo hotu tāta passasi etassa mama vañcanabhāvanti vatvā ālambāyanena saddhiṃ sallapanto āha maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ sādhu vittaṃ manoramaṃ selaṃ byañjanasampannaṃ ko imaṃ maṇimajjhagāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.
Tattha maṅgalyanti maṅgalasammataṃ sabbakāmadadaṃ. Ko imanti kuhiṃ imaṃ maṇiratanaṃ adhigatosa. Tato ālambāyano gāthamāha lohitakkhisahassāhi samantā parivāritaṃ ajja kālaṃ padaṃ gacchaṃ ajjhagāhaṃ maṇiṃ imanti. Tassattho ahaṃ ajja kālaṃ pātova padaṃ gacchaṃ mahāmaggaṃ gacchanto rattakkhīhi sahassamattāhi nāgamāṇavikāhi samantā parivāritaṃ imaṃ maṇiṃ ajjhagā maṃ disvā hi sabbāva etā bhayatajjitā imaṃ pahāya palātāti. Nesādabrāhmaṇo taṃ vañcetukāmo maṇiratanassa aguṇaṃ pakāsento attano gaṇhitukāmo tisso gāthā abhāsi supaciṇṇo ayaṃ selo accito mahito sadā sudhārito sunikkhitto sabbatthamabhisādhaye upacāravipannassa nikkhepe dhāraṇāya vā ayaṃ selo vināsāya pariciṇṇo ayoniso nayimaṃ akusalo dibyaṃ maṇiṃ dhāretumāraho paṭipajja sataṃ nikkhaṃ dehimaṃ ratanaṃ mamanti. Tattha sabbatthanti yo imaṃ selaṃ suṭṭhu upadhārituṃ accituṃ attano jīvitaṃ viya mamāyituṃ suṭṭhu dhāretuṃ suṭṭhu nikkhipituṃ jānāti tasseva supaciṇṇo accito mahito sudhārito sunikkhitto ca sabbaṃ atthaṃ sādhetīti attho. Upacāravipannassāti yo pana nikkhepe dhāraṇe--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.
Vā upacāravipanno hoti tasseva so anupāyena pariciṇṇo vināsameva āvahatīti vadati. Dhāretumārahoti dhāretuṃ na araho. Paṭipajja sataṃ nikkhanti amhākaṃ gehe bahu maṇi mayametaṃ gahetuṃ jānāma ahaṃ tuyhaṃ nikkhasataṃ dassāmi taṃ paṭipajja dehi imaṃ ratanaṃ mamanti. Tassa hi gehe ekopi suvaṇṇanikkho natthi so pana tassa maṇino sabbakāmadadabhāvaṃ jānāti tenassa etadahosi ahaṃ sīsaṃ nahātvā maṇiṃ udakena paripphositvā nikkhasataṃ me dehīti vakkhāmi atha me naṃ dassati tamahaṃ etassa dassāmīti tasmā sūro hutvā evamāha tato ālambāyano gāthamāha nevamāyaṃ maṇī keyyo gohi vā ratanehi vā selo byañjanasampanno neva keyyo maṇī mamanti. Tattha nevamāyanti ayaṃ maṇi mama santako kenaci vatthunā vikkīṇitabbo nāma na hoti. Neva keyyoti ayañca mama maṇi lakkhaṇasampanno tasmā neva keyyo kenaci vatthunā vikkīṇitabbo nāma na hotīti. Nesādabrāhmaṇo āha no ce tayā maṇī keyyo gohi vā ratanehi vā atha kena maṇī keyyo taṃ me akkhāhi pucchitoti. Ālambāyano āha yo me saṃse mahānāgaṃ tejasiṃ duratikkamaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.
Tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ jalantariva tejasāti. Tattha jalantariva tejasāti pabhāya jalantaṃ viya. Nesādabrāhmano āha ko nu brāhmaṇavaṇṇena supaṇṇo patataṃ 1- varo nāgaṃ jigiṃsamanvesi anvesaṃ bhakkhamattanoti. Tattha ko nūti idaṃ nesādabrāhmaṇo attano bhakkhaṃ anvesantena garuḷena tena bhavitabbanti cintetvā evamāha. Ālambāyano āha nāhaṃ dijādhipo homi na diṭṭho garuḷo mayā āsīvisena cittosmi vejjo brāhmaṇa maṃ vidūti. Tattha maṃ vidūti maṃ esa vāsīvisacittako ālambāyano nāma vejjoti jānanti. Nesādabrāhmaṇo āha kiṃ nu tuyhaṃ balaṃ atthi kiṃ sippaṃ vijjate tava kismiṃ vā tavaṃ paratthaddho uragaṃ nāpacāyasīti. Tattha kismiṃ vā tavaṃ paratthaddhoti tavaṃ kismiṃ vā uparatthaddho hutvā kiṃ nissayaṃ katvā uragaṃ āsīvisaṃ nāpacāyasi jeṭṭhakaṃ akatvā avajānāsīti pucchi. So attano balaṃ dīpento āha āraññikassa isino ciraṃ rattaṃ tapassino @Footnote: 1 pattatantipi patattantipi vividho pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.
Supaṇṇo kosiyassakkhā visavijjamanuttaraṃ taṃ bhāvitattaññataraṃ sammantaṃ pabbatantare sakkaccantaṃ upaṭṭhāsiṃ rattindivamatandito so tadā pariciṇṇo me vattavā brahmacariyavā dibyaṃ pātukari mantaṃ kāmasā bhagavā mamaṃ tyāhaṃ mante paratthaddho nāhaṃ bhāyāmi bhoginaṃ ācariyo visaghāṭānaṃ ālambāyanoti maṃ vidūti. Tattha kosiyassakkhāti kosiyagottassa isino supaṇṇo ācikkhi. Tena akkhātakāraṇaṃ pana sabbaṃpi vitthāretvā kathetabbaṃ. Bhāvitattaññataranti bhāvitattānaṃ isīnaṃ aññataraṃ anupaviṭṭhaṃ. Sammantanti vasantaṃ. Kāmasāti attano icchāya. Mananti taṃ mantaṃ mayhaṃ pakāseti. Tyāhaṃ mante paratthaddhoti ahaṃ te mante uparatthaddho nissito hutvā. Bhoginanti nāgānaṃ. Visaghāṭānanti visaghāṭavejjānaṃ ācariyoti. Taṃ sutvā nesādabrāhmaṇo cintesi ayaṃ ālambāyano yavāssa nāgaṃ dasseti tassa maṇiratanaṃ deti bhūridattamassa dassetvā maṇiṃ gaṇhissāmīti. Tato puttena saddhiṃ mantento gāthamāha gaṇhāmhase maṇiṃ tāta somadatta vijānāhi mā daṇḍena siriṃ pattaṃ kāmasā pajahāmhaseti. Tattha gaṇhāmhaseti gaṇhāma. Kāmasāti attano ruciyā daṇḍena paharitvā mā pajahāma.--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.
Somadatto āha sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ yo taṃ brāhmaṇa pūjayi evaṃ kalyāṇakārissa kiṃ mohā dubbhimicchasi sace tvaṃ dhanakāmosi bhūridatto padissati tameva gantvā yācassu bahuṃ dassati te dhananti. Tattha pūjayīti dibbakāmehi pūjayittha. Dubbhimicchasīti kiṃ tathārūpassa mittassa padubbhikammaṃ kātuṃ icchasi tātāti. Brāhmaṇo āha hatthagataṃ pattagataṃ nikkiṇṇaṃ khādituṃ varaṃ mā no sandiṭṭhiko attho somadatta upaccagāti. Tattha hatthagatanti tāta somadatta tvaṃ daharadārako kiñci lokappavattiṃ na jānāsi yaṃ hi hatthagataṃ vā hoti pattagataṃ vā purato vā nikkiṇṇaṃ ṭhapitaṃ tadeva khādituṃ varaṃ na dūre ṭhitaṃ. Somadatto āha paccati niraye ghore mahimassa vindrīyati mittadubbhi hitaccāgī jīvare vāpi sussati sace tvaṃ dhanakāmosi bhūridatto padissati maññe attakataṃ veraṃ na ciraṃ vedayissasīti. Tattha mahimassa vindrīyatīti tāta mittadubbhino jīvantasseva paṭhavī bhijjitvā vivaraṃ deti. Hitaccāgīti attano hitapariccāgī. Jīvare vāpi sussatīti jīvamānova sussati manussapeto viya hoti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.
Attakataṃ veranti attanā kataṃ pāpaṃ. Na ciranti na cirasseva vedayissasīti maññāmi. Brāhmaṇo āha mahāyaññaṃ yajitvāna evaṃ sujjhanti brāhmaṇā mahāyaññaṃ yajissāmi evaṃ mokkhāma pāpakāti. Tattha sujjhantīti tāta somadatta tavaṃ daharo kiñci na jānāsi brāhmaṇā nāma yaṃ kiñci pāpaṃ katvā yaññena sujjhantīti dassento evamāha. Somadatto āha handadāni apāyāmi nāhaṃ ajja tayā saha padamekaṃ na gaccheyyaṃ evaṃ kibbissakārināti. Tattha apāyāmīti apagacchāmi palāyāmīti attho. Evañca pana vatvā paṇḍitamāṇavo pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto mahantena saddena devatāyo ujjhāpetvā evarūpena pāpakārinā saddhiṃ na gamissāmīti pitu passantasseva palāyitvā himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha idaṃ vatvāna pitaraṃ somadatto bahussuto ujjhāpetvāna bhūtāni tamhā ṭhānā apakkamīti. Somadattakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.
Nesādabrāhmaṇo somadatto ṭhapetvā attano gehaṃ kuhiṃ gamissatīti cintetvā ālambāyanaṃ thokaṃ anattamanaṃ disvā ālambāyana mā cintayi dassissāmi te bhūridattanti taṃ ādāya nāgarājassa uposathakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā nipannaṃ nāgarājānaṃ disvā avidūre ṭhitova hatthaṃ pasāretvā dve gāthā abhāsi gaṇhāhetaṃ mahānāgaṃ āharetaṃ maṇiṃ mama indagopakavaṇṇābhā yassa lohitako siro kappāsapicurasseva eso kāyo padissati 1- vammikaggagato seti taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāmṇāti. Tattha indagopakavaṇṇābhāti indagopakavaṇṇābhā viya ābhā. Kappāsapicurassevāti suvihitassa kappāsapicuno viya. Mahāsatto akkhīni ummiletvā nesādaṃ disvā ayaṃ uposathassa me antarāyaṃ kareyyāti imaṃ nāgabhavanaṃ netvā mahāsampattiyaṃ patiṭṭhapesiṃ mayā diyamānaṃ maṇiṃ gaṇhituṃ na icchati idāni pana ahituṇḍikaṃ gahetvā āgacchati sacāhaṃ imassa mittadubbhino kujjheyyaṃ sīlaṃ me khaṇḍaṃ bhavissati mayā kho pana paṭhamaññeva caturaṅgasamannāgato uposatho adhiṭṭhito so yathāṭhitova hotu ālambāyano maṃ chindatu vā pacatu vā hanatu vā sūlena vā vijjhatu nevassa kujjhissāmīti cintetvā sace kho panāhaṃ imaṃ kodhena olokessāmi @Footnote: 1 kappāsapicurāsīva eso kāyassa dissati.--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.
Bhasmacuṇṇaṃ viya bhaveyya hotu potheyyapi mamaṃ neva kujjhissāmīti akkhīni nimmilitvā adhiṭṭhānapāramiṃ purecārikaṃ katvā bhogantare sīsaṃ pakkhipitvā niccalova hutvā nipajji. Sīlakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Nesādabrāhmaṇopi bho ālambāyana imaṃ nāgaṃ gaṇha dehi me maṇinti āha. Ālambāyano nāgaṃ disvā tuṭṭho maṇiṃ kiñci 1- tiṇaṃ viya agaṇetvā gaṇha brāhmaṇāti tassa hatthe khipi. So tassa hatthato galitvā paṭhaviyaṃ patati. Patitamattoyeva paṭhaviyaṃ pavisitvā nāgabhavanameva gato. Nesādabrāhmaṇo maṇiratanato ca bhūridattena saddhiṃ mittabhāvato ca puttato cāti tīhi ṭhānehi parihāyi. So nippaccayo jātomhi puttassa vacanaṃ na katanti paridevanto gehaṃ agamāsi. Ālambāyanopi dibbosathehi attano sarīraṃ makkhetvā thokaṃ khāditvā attano kāyaṃ paribhāvetvā dibbamantaṃ jappanto bodhisattaṃ upasaṅkamitvā naṅguṭṭhe naṃ gahetvā ākaḍḍhitvā sīsaṃ daḷhaṃ gaṇhanto mukhamassa vivaritvā osathaṃ khāditvā mukhe sakhelaṃ osiñci. Sucijātiko nāgarājā sīlabhedabhayena akujjhitvā akkhīni na ummilesi. Atha naṃ osathamantaṃ katvā naṅguṭṭhe naṃ gahetvā heṭṭhāsīsaṃ katvā sañcāletvā gahitagocaraṃ chaḍḍāpetvā bhūmiyaṃ dīghato nipajjāpetvā masurakaṃ maddanto viya pādehi maddi. Aṭṭhīni cuṇṇiyamānāni viya ahesuṃ. Puna naṅguṭṭhe naṃ gahetvā heṭṭhāsīsaṃ katvā dussaṃ @Footnote: 1 kismiñcītipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.
Pothento viya pothesi. Mahāsatto evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavantopi neva kujjhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha athosathehi dibbehi jappaṃ mantapadāni ca evantaṃ sakkhi saṇṭhātuṃ katvā parittamattanoti. Tattha sakkhīti asakkhi. Saṇṭhātunti gaṇhituṃ. Iti so mahāsattaṃ dubbalaṃ katvā vallīhi peḷaṃ sajjetvā mahāsattaṃ tattha pakkhipi. Sarīraṃ pana mahantaṃ tattha na pavisati. Atha naṃ paṇhiyā koṭṭento pavesitvā peḷaṃ ādāya ekaṃ gāmaṃ gantvā gāmamajjhe otāretvā nāgassa naccaṃ daṭṭhukāmā te āgacchantūti saddamakāsi. Sakalagāmavāsino sannipatiṃsu. Tasmiṃ khaṇe ālambāyano nikkhama mahānāgāti āha. Mahāsatto cintesi ajja mayā parisaṃ tosentena kīḷituṃ vaṭṭati evaṃ ālambāyano bahudhanaṃ labhitvā tuṭṭho maṃ visajjessati yaṃ yaṃ esa maṃ kāreti taṃ taṃ karissāmīti. Atha naṃ so peḷato nīharitvā mahā ahosīti āha. So mahā ahosi khuddako vatto khippito 1- ekaphaṇo daviphaṇo tiphaṇo catuphaṇo pañcaphaṇo chaphaṇo satta aṭṭha nava dasa vīsati tiṃsati cattāḷīsa paññāsaphaṇo saṭṭhī sattati asīti navutiphaṇo sataphaṇo hohi ucco nīco dissamānakāyo adissamānakāyo dissamānaupaḍḍhakāyo nīlo pīto lohito odāto mañjeṭṭhako hohi aggijālaṃ visajjehi udakaṃ @Footnote: 1 vippito, simpito, vappito iti nānā pāṭhā--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.
Visajjehi dhūmaṃ visajjehīti. Mahāsatto imesupi ākāresu yaṃ yaṃ tena vuttaṃ attabhāvaṃ nimminitvā taṃ taṃ sabbaṃ dassesi. Taṃ disvā koci assūni sandhāretuṃ nāsakkhi. Manussā bahū hiraññasuvaṇṇa- vatthālaṅkārādīni adaṃsu. Iti tasmiṃ gāme sahassamattaṃ labhi. So kiñcāpi mahāsattaṃ gaṇhanto sahassaṃ labhitvā taṃ visajjessāmīti āha. Taṃ pana dhanaṃ labhitvā gāmakepi tāva mayā ettakaṃ dhanaṃ laddhaṃ nagare kira bahuṃ dhanaṃ labhissāmīti dhanalobhena taṃ na muñci. So tasmiṃ gāme kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā ratanamayaṃ peḷaṃ kārāpetvā tattha mahāsattaṃ pakkhipitvā sukhayānakaṃ abhiruyha mahantena parivārena nikkhamitvā taṃ gāmanigamādīsu kīḷāpento anupubbena bārāṇasiṃ pāpuṇi. Nāgarājassa pana madhulāje na deti maṇḍūke māretvā deti. So gocaraṃ na gaṇhi. Avisajjanabhayena gocaraṃ agaṇhantaṃpi naṃ puna cattāro dvāragāmake ādiṃ katvā tattha tattha māsamattaṃ kīḷāpesi. Paṇṇarasīuposathadivase pana ahaṃ ajja tumhākaṃ kīḷāpessāmīti rañño ārocāpesi. Rājā bheriñcārāpetvā mahājanaṃ sannipātāpesi. Rājaṅgaṇe mañcātimañce bandhiṃsu. . Ālambāyanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Ālambāyanena pana bodhisattassa gahitadivaseyeva mahāsattassa mātā supinantare kāḷena rattakkhinā purisena asinā dakkhiṇabāhuṃ chinditvā lohitena pakgharantena nīyamānaṃ addasa. Sā pabujjhitvā bhītatasitā uṭṭhāya dakkhiṇabāhaṃ parāmasitvā supinabhāvaṃ jānāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.
Athassā etadahosi mayā kakkhalo pāpasupino diṭṭho catunnaṃ vā me puttānaṃ dhataraṭṭhassa rañño vā mama vā paripanthena bhavitabbanti. Apica kho pana mahāsattameva ārabbha adhikataraṃ cintesi. Kiṃ kāraṇā. Sesā attano nāgabhavane vasanti. Itaro pana sīlajjhāsayatāya manussalokaṃ gantvā uposathakammaṃ karoti tasmā kacci nu kho me puttaṃ ahituṇḍiko vā supaṇṇo vā gaṇheyyāti tasseva adhikataraṃ cintesi tato aḍḍhamāse atikkante mama putto aḍḍhamāsaṃ atikkamma maṃ vinā vattituṃ na sakkoti addhāssa kiñci bhayaṃ uppannaṃ bhavissatīti domanassappattā ahosi. Māsātikkame panassā sokena assūnaṃ apaggharaṇavelā nāhosi hadayaṃ sussi akkhīni upakkitāni. Sā idāni āgamissati idāni āgamissatīti tassāgamanamaggameva olokentī nisīdi. Athassā jeṭṭhaputto sudassano nāma māsaccayena mahatiyā parisāya mātāpitūnaṃ dassanatthāya āgato parisaṃ bahi ṭhapetvā pāsādaṃ āruyha mātaraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Sā bhūridattaṃ anusocantī tena saddhiṃ na kiñci sallapati. So cintesi mayhaṃ mātā mayi pubbe āgate disvā tusati paṭisanthāraṃ karoti ajja pana domanassappattā kiṃ nu kho kāraṇanti. Atha naṃ pucchanto āha mamaṃ disvāna āyantaṃ sabbakāmasamiddhinaṃ indriyāni ahaṭṭhāni sāvaṃ 1- jātaṃ mukhaṃ tava @Footnote: 1 sāmaṃ?--------------------------------------------------------------------------------------------- page44.
Padumaṃ yathā hatthagataṃ pāṇinā parimadditaṃ sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tuyhaṃ mamaṃ disvāna edisanti. Tattha ahaṭṭhānīti na vippasannāni. Sāvanti kāñcanādāsavaṇṇaṃ viya te mukhaṃpi ajja kāḷakaṃ jātaṃ. Hatthagatanti hatthena chinnakaṃ. Edisanti evarūpaṃ mahantena sirisobhaggena tumhākaṃ dassanatthāya āgataṃpi maṃ disvā. Sā evaṃ vuttepi neva kathesi. Sudassano cintesi kinnukho kenaci kuddhā vā paripanthā vā bhaveyyāti. Atha naṃ pucchanto itaraṃ gāthamāha kacci nu te nābhissasi kacci te atthi vedanā yena sāvaṃ mukhaṃ tuyhaṃ mamaṃ disvāna āgatanti. Tattha kacci nu te nābhissasīti kacci nu taṃ koci na abhissasi akkosena vā paribhāsāya vā vihiṃsatīti pucchati. Tuyhanti tava pubbe mamaṃ disvāna āgataṃ edisaṃ mukhaṃ na hoti. Yenāti yena kāraṇena ajja sāvaṃ jātaṃ taṃ me akkhāhīti pucchati. Athassa sā ācikkhantī āha supinaṃ tāta addakkhiṃ ito māsaṃ adhogataṃ dakkhiṇaṃ viya me bāhuṃ chetvā rudhiramakkhitaṃ puriso ādāya pakkāmi mama rodantiyā sati yato supinamaddakkhiṃ sudassana vijānāhi tato divā vā rattiṃ vā sukhaṃ me nūpalabbhatīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.
Tattha ito māsaṃ adhogatanti ito heṭṭhā māsātikkantaṃ ajja me diṭṭhasupinassa māso hotīti dasseti. Purisoti eko kira kāḷo rattakkhi puriso. Rodantiyā satīti rodamānāya satiyā. Sukhaṃ me nūpalabbhatīti mama sukhaṃ nāma na vijjati. Evañca pana vatvā tāta piyaputta tava kaniṭṭho na dissati bhayena tassa uppannena bhavitabbanti paridevantī āha yaṃ pubbe paricariṃsu kaññā ruciraviggahā hemajālapaṭicchannā bhūridatto na dissati yaṃ pubbe paricariṃsu nettiṃsavaradhārino kaṇikārāva samphullā bhūridatto na dissati handadāni gamissāma bhūridattanivesanaṃ dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ passāma tava bhātaranti. Tattha samphullāti suvaṇṇālaṅkāradhāritāya samphullā kaṇikārā viya. Handāti upasaggatthe 1- nipāto. Ehi tāta bhūridattassa nivesanaṃ gacchāmāti vadati. Evañca pana vatvā tassa ceva attano ca parisāya saddhiṃ tattha agamāsi. Bhūridattassa bhariyāyo pana taṃ vammikamatthake adisvā mātu nivesane bhavissatīti abyāvatā ahesuṃ. Tā sassu kira attano puttaṃ apassantī āgacchatīti sutvā paccuggamanaṃ katvā ayye puttassa te adissantassa ajja māso atikkantoti @Footnote: 1 vavassaggatthetipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.
Mahāparidevaṃ paridevamānā tassā pādamūle nipatiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tañca disvāna āyantaṃ bhūridattassa mātaraṃ bāhā paggayha pakkanduṃ bhūridattassa bhariyāyo puttanteyye na jānāma ito māsaṃ adhogataṃ mataṃ vā yadi vā jīvaṃ bhūridattaṃ yasassinanti. Tattha puttanteyyeti puttaṃ te ayye. . Ayaṃ tāsaṃ paridevanagāthā. Bhūridattamātā suṇhāhi saddhiṃ antaravīthiyaṃ paridevitvā tā ādāya tassa pāsādaṃ āruyha puttassa sayanañca āsanañca oloketvā paridevamānā vilāpagāthā āha sakuṇī hataputtāva suññaṃ disvā kulāvakaṃ ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ bhūridattaṃ apassatī kurarīva hatacchāpā suññaṃ disvā kulāvakaṃ ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ bhūridattaṃ apassatī sā nūna cākavākīva pallasmiṃ anūdake ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ bhūridattaṃ apassatī kammārānaṃ yathā ukkā anto jhāyati no bahi evaṃ jhāyāmi sokena bhūridattaṃ apassatīti. Tattha apassatīti apassantī. Hatacchāpāti hatapotakā. Evaṃ bhūridattamātari vilapamānāya bhūridattanivesanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.
Aṇṇavakucchiyaṃ viya ekasaddaṃ ahosi. Ekopi sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi. Sakalanivesanaṃ yugantavātapahataṃ sālavanaṃ viya ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sālāva sampamadditā mālutena pamadditā senti puttā ca dārā ca bhūridattanivesaneti. Tadā ariṭṭho ca subhogo ca dve bhātaro mātāpitūnaṃ upaṭṭhānaṃ gacchantā taṃ saddaṃ sutvā bhūridattanivesanaṃ pavisitvā mātaraṃ assāsayiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha idaṃ sutvāna nigghosaṃ bhūridattanivesane ariṭṭho ca subhogo ca upadhāviṃsu antarā amma assāsamāsoci evaṃ dhammā hi pāṇino cavanti upapajjanti esāssa pariṇāmatāti. Tattha esāssa pariṇāmatāti esā cutūpapatti assa lokassa pariṇāmatā evaṃ hi so loko pariṇāmati etehi dvīhi antehi koci mutto nāma natthīti vadanti. Samuddajā āha ahaṃpi tāta jānāmi evaṃdhammā hi pāṇino sokena ca paretasmiṃ bhūridattaṃ apassatī ajja ce me imaṃ rattiṃ sudassana vijānāhi bhūridattaṃ apassatī maññe hessāmi jīvitanti. Tattha ajja ce meti tāta sudassana sace ajja imaṃ rattiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.
Bhūridatto mama dassanaṃ nāgamissati athāhantaṃ apassatī mama jīvitaṃ jahessāmīti maññāmi. Puttā āhaṃsu amma assāsa mā soci ānayissāma bhātaraṃ disodisaṃ gamissāma bhātupariyesānaṃ caraṃ pabbate giriduggesu gāmesu nigamesu ca orena sattarattassa bhātaraṃ passa āgatanti. Tattha caranti amma tayo janā bhātupariyesanaṃ carantā disodisaṃ gamissāmāti taṃ assāsesuṃ. Tato sudassano cintesi sace tayopi ekato gamissāma papañco bhavissati tīṇi ṭhānāni gantuṃ vaṭṭati ekena devalokaṃ ekena himavantaṃ ekena manussalokaṃ sace kho pana kāṇāriṭṭho manussalokaṃ gamissati yattha bhūridattaṃ passati taṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā jhāpetvā essati esa atikakkhalo pharusona sakkā etaṃ tattha pesetunti cintetvā tāta ariṭṭha tavaṃ devalokaṃ gaccha sace devatāhi dhammaṃ sotukāmāhi bhūridatto devalokaṃ nīto tato taṃ ānehīti ariṭṭhaṃ devalokaṃ pahiṇi. Subhogaṃ pana tāta tavaṃ himavantaṃ gantvā pañcasu mahānadīsu bhūridattaṃ upadhāretvā ehīti himavantaṃ pahiṇi. Sayaṃ pana manussalokaṃ gantukāmo cintesi sacāhaṃ māṇavakavaṇṇena gamisāmi manussā appiyanti mayā tāpasavesena gantuṃ vaṭṭati manussānaṃ hi pabbajitā piyā manāpāti. So tāpasavesaṃ gahetvā mātaraṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.
Vanditvā pakkāmi. Bodhisattassa pana accimukhī nāma vemātikā kaniṭṭhabhaginī atthi. Tassā bodhisatte adhimatto sineho. Sā sudassanaṃ gacchantaṃ disvā āha bhātika ativiya kilamāmi ahaṃpi tayā saddhiṃ gamissāmīti. Amma na sakkā tayā mayā saddhiṃ gantuṃ ahaṃ pabbajitavesena gamissāmīti. Ahaṃ khuddakamaṇḍūkī hutvā tava jaṭantare nipajjitvā gamissāmīti āha. Tena hi ehīti. Sā maṇḍūkapotikā hutvā tassa jaṭantare nipajji. Sudassano mūlato paṭṭhāya vicinanto gamissāmīti bodhisastassa bhariyāyo tassa uposathakaraṇaṭṭhānaṃ pucchitvā paṭhamaṃ tattha gantvā ālambāyanena mahāsattassa gahitaṭṭhāne lohitañca vallīhi katapeḷaṭṭhānañca disvā bhūridatto ahituṇḍikena gahitoti ñatvā samuppannasoko assupuṇṇehi nettehi ālambāyanassa gatamaggeneva paṭhamaṃ kīḷāpitagāmaṃ gantvā manusse pucchi evarūpo nāma nāgo kenaci ahituṇḍikena kīḷāpitoti. Ālambāyanena ito māsamatthake kīḷāpitoti. Kiñci tena laddhanti. Āma idheva sahassamattaṃ laddhanti. Idāni kuhiṃ gatoti. Asukagāmaṃ nāmāti. So tato paṭṭhāya pucchanto anupubbena rājadvāraṃ agamāsi. . Vilāpakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Tasmiṃ khaṇe ālambāyano sīsanahāto suvilitto maṭṭhasāṭakaṃ nivāsetvā ratanapeḷaṃ gāhāpetvā rājadvārameva gato. Mahājano sannipatito. Rañño āsanaṃ paññattaṃ. So antonivesane--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.
Ṭhitova ahaṃ gacchāmi nāgarājānaṃ kīḷāpetūti pesesi. Ālambāyano ratanapeḷaṃ cittattharake ṭhapetvā ratanapeḷaṃ vivaritvā ehi mahānāgāti saññamadāsi. Tammiṃ samaye sudassano parisapariyante ṭhitova ahosi. Mahāsatto sīsaṃ nīharitvā sabbantaṃ parisaṃ olokesi. Nāgā dvīhi ākārehi parisaṃ olokenti supaṇṇaparipanthe vā ñātake vā dassanatthāya. Te supaṇṇaṃ disvā bhītā na naccanti ñātake disvā lajjamānā na naccanti. Mahāsatto pana olokento parisantare bhātikaṃ addasa. So akkhipūrāni assūni gahetvā peḷato nikkhamma tadabhimukho pāyāsi. Mahājano taṃ āgacchantaṃ disvā bhīto paṭikkami. Ekova sudassano aṭṭhāsi. So gantvā tassa pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ ṭhapetvā parodi. Sudassanopi parodi. Mahāsatto roditvā nivattitvā peḷameva pāvisi. Ālambāyano iminā nāgena tāpaso ḍaṭṭho bhavissati assāsessāmi nanti taṃ upasaṅkamitvā āha hatthā pamutto urago pāde te nipati bhūsaṃ kacci nu ḍaṃsito tāta mā bhāyi sukhito bhavāti. Tattha mā bhāyīti tāta tāpasa ahaṃ ālambāyano nāma mā bhāyi tava paṭijagganaṃ nāma mama bhāroti. Sudassano tena saddhiṃ kathetukāmatāya āha neva mayhaṃ ayaṃ nāgo alaṃ dukkhāya kāyaci yāva atthi ahiggāho mayā bhiyyo na vijjatīti. Tattha kāyacīti kassaci appamattakassāpi dukkhassa uppādane--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.
Ayaṃ mama samattho natthi mayā hi sadiso ahituṇḍiko nāma natthīti. Ālambāyano ko nāmesoti ajānantova kujjhitvā āha ko nu brāhmaṇavaṇṇena datto parisamāgato avāhayatu suyuddhena suṇātu parisā mamanti. Tattha dattoti dappito duṭṭho lāmako andhabālako. Avāhayatūti avāhayanto. Ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti ayaṃ ko bālo ummattako maṃ suyuddhena āvahayanto attanā saddhiṃ samaṃ karonto parisamāgato. Parisā mananti parisā mama vacanaṃ suṇātu mayhaṃ doso natthi mā kho me tumhe kujjhitthāti. Atha naṃ sudassano gāthāya ajjhabhāsi tvaṃ maṃ nāgena ālamba ahaṃ maṇḍūkachāpiyā hotu no abbhutaṃ tattha ā sahassehi pañcahīti. Tattha nāgenāti tvaṃ nāgena mayā saddhiṃ yujjha ahaṃ maṇḍūkacchāpiyā tayā saddhiṃ yujjhissāmi. Ā sahassehi pañcahīti tasmiṃ no yuddhe yāva pañcahi sahassehi abbhutaṃ paṇītakaṃ hotūti. Ālambāyano āha ahamhi vasumā aḍḍho tvaṃ daliddosi māṇava ko nu te pāṭibhogatthi upajūtañca kīdisaṃ upajūtañca me atthi pāṭibhogo ca tādiso hotu no abbhutaṃ tattha ā sahassehi pañcahīti. Tattha ko nu teti tava pabbajitassa ko nu pāṭibhogo--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.
Atthi. Upajūtañcāti imasmiṃ vā jūte upanikkhepabhūtaṃ kiṃ nāma tava dhanaṃ siyā dassehi meti vadati. Upajūtañca meti mayhaṃ pana dātabbaṃ upanikkhepadhanaṃ vā ṭhapetabbaṃ pāṭibhogo vā tādiso atthi tasmā no tattha yāva pañcahi sahassehi abbhutaṃ hotūti. Sudassano tassa vacanaṃ sutvā pañcahi no sahassehi abbhutaṃ hotūti abhīto rājanivesanaṃ āruyha mātularañño santike ṭhito gāthamāha suṇohi me mahārāja vacanaṃ bhaddamatthu te pañcannaṃ me sahassānaṃ pāṭibhogo hi kittimāti. Tattha kittimāti kittiguṇasampanno. Rājā ayaṃ tāpaso maṃ atibahudhanaṃ yācati kinnukhoti cintetvā gāthamāha pettikaṃ vā iṇaṃ hoti yaṃ vā hoti sayaṃ kataṃ kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ dhanaṃ yācasi tāpasāti. Tattha pettikaṃ vāti pitarā vā gahetvā khāditaṃ attanā vā kataṃ iṇaṃ nāma hoti kiṃ mama pitarā tava hatthato gahitaṃ atthi udāhu mayā tavaṃ kiṃ kāraṇā maṃ evaṃ bahuṃ dhanaṃ yācasīti. Evaṃ vutte sudassano dve gāthā abhāsi ālambāyano hi nāgena mamaṃ abhijigiṃsati ahaṃ maṇḍūkacchāpiyā ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja ajja raṭṭhābhivaḍḍhana--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.
Khaggasaṅghaparibyūḷho nīyāhi abhidassananti. Tattha abhijigiṃsatīti yuddhe jinituṃ icchati tattha yuddhe sace so maṃ jinissati ahamassa pañcasahassāni dassāmi sacāhaṃ jinissāmi mayhameva dassati tasmā taṃ bahuṃ dhanaṃ yācāmi. Tanti tasmā tvaṃ mahārāja ajja abhidassanaṃ daṭṭhuṃ nīyāhīti. Rājā tena hi gacchāmāti tāpasena saddhiṃyeva nikkhami. Taṃ disvā ālambāyano ayaṃ tāpaso gantvā rājānaṃ gahetvā āgato rājakulupako bhavissatīti bhīto hutvā taṃ anuvattanto gāthamāha neva taṃ atimaññāmi sippavādena māṇava atimattosi sippena uragaṃ nāpacāyasīti. Tattha sippavādenāti māṇava ahaṃ attano sippena taṃ nātimaññāmi tvaṃ pana attano sippena atimatto imaṃ uragaṃ na pūjesi nāssa apacitiṃ karosīti. Tato sudassano dve gāthā abhāsi mayaṃ nātimaññāma sippavādena brāhmaṇa avisena ca nāgena bhūsaṃ vañcayase janaṃ evañcetaṃ jano jaññā yathā jānāmi taṃ ahaṃ na tvaṃ labhasi ālamba thusamuṭṭhiṃ kuto dhananti. Athassa ālambāyano kujjhitvā āha kharājino jaṭī rummī datto parisamāgato yo tvaṃ evaṃ gataṃ nāgaṃ aviso atimaññasi--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.
Āsajja kho taṃ jaññāsi puṇṇaṃ uggassa tejasā maññe taṃ bhasmarāsiṃva khippameso karissatīti. Tattha rummīti anañjitaamaṇḍito. Aviso atimaññasīti nibbisoti avajānāsi. Āsajjāti upagantvā. Jaññāsīti jāneyyāsīti. Atha so tena saddhiṃ keḷiṃ karonto sudassano gāthamāha siyā visaṃ siluttassa duḍḍubhassa silābhuno neva lohitasīsassa visaṃ nāgassa vijjatīti. Tattha siluttassāti gharasappassa. Duḍḍubhassāti udakasappassa. Silābhunoti nīlavaṇṇasappassa. Iti nibbise sappe dassetvā etesaṃ visaṃ siyā neva tava lohitasīsassa sappassāti āha. Atha naṃ ālambāyano dvīhi gāthāhi ajjhabhāsi sutametaṃ arahataṃ saññatānaṃ tapassinaṃ idha dānāni datvāna saggaṃ gacchanti dāyakā jīvanto dehi dānāni yadi te atthi dātave ayaṃ nāgo mahiddhiko tejasī duratikkamo tena taṃ ḍaṃsayissāmi so taṃ bhasmaṃ karissatīti. Tattha dātaveti yadi te kiñci dātabbaṃ atthi dehi. Tato sudassano āha mayāpetaṃ sutaṃ samma saññatānaṃ tapassinaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.
Idha dānāni datvāna saggaṃ gacchanti dāyakā tavameva dehi jīvanto yadi te atthi dātave ayaṃ accimukhī nāma puṇṇā uggassa tejasā tāya taṃ ḍaṃsayissāmi sā taṃ bhasmaṃ karissati yā dhītā dhataraṭṭhassa vemātā bhaginī mama sā ḍaṃsatu accimukhī puṇṇā uggassa tejasāti. Tattha uggassa tejasāti uggena visena puṇṇā. Evañca pana vatvā amma accimukhi jaṭantarato me nikkhamitvā mama pāṇimhi patiṭṭhāhīti mahājanamajjheyeva bhaginiṃ pakkositvā hatthaṃ pasāresi. Sā tassa saddaṃ sutvā jaṭantare nipannāva tikkhattuṃ maṇḍūkavassikaṃ vassitvā jaṭantarato nikkhamitvā aṃsakūṭe nisīdisvā tato upatitvā tassa hatthatale ṭhatvā tīṇi visavindūni pātetvā puna tassa jaṭantarameva pāvisi. Sudassano visaṃ gahetvā ṭhito nassissati vatāyaṃ janapadoti tikkhattuṃ mahāsaddaṃ akāsi. Tassa saddo dvādasayojanikaṃ bārāṇasiṃ chādetvā aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā kimatthaṃ janapado nassissatīti pucchi. Mahārāja imassa visassa nisiñcanaṭṭhānaṃ na passāmīti. Tāta mahantāya paṭhaviyaṃ nisiñcāhīti. Atha naṃ nasakkā mahārājāti paṭikkhipanto gāthamāha chamāyañce nisiñcissaṃ brahmadatta vijānāhi tiṇalatāni osathyo ussusseyyuṃ asaṃsayanti. Tattha tiṇalatānīti paṭhavinissitāni tiṇāni ca latāni ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.
Sabbosathiyo ca susseyyuṃ tasmā na sakkā paṭhaviyaṃ visaṃ nisiñcitunti. Tena hi tāta uddhaṃ ākāse khipāhīti. Tatthāpi na sakkāti dassento gāthamāha uddhañce pātayissāmi brahmadatta vijānāhi sattavassāni yaṃ devo na vasse na himaṃ pateti. Tattha na himaṃ pateti sattavassāni himabindumattaṃpi napatissatīti. Tena hi tāta udake nisiñcāhīti. Tatthāpi na sakkāti dassento gāthamāha udake ce nisiñcissaṃ brahmadatta vijānāhi yāvantodakajā pāṇā mareyyuṃ macchakacchapāti. Atha naṃ rājā āha tāta mayaṃ na kiñci jānāma yathā amhākaṃ raṭṭhaṃ na nassati taṃ upāyaṃ tvameva jānāhīti. Tena hi mahārāja imasmiṃ ṭhāne paṭipāṭiyā tayo āvāṭe khanāpethāti. Rājā khanāpesi. Sudassano paṭhamaṃ āvāṭaṃ nānābhesajjānaṃ pūrāpesi. Dutiyaṃ gomayassa. Tatiyaṃ dibbosathānañceva. Tato paṭhame āvāṭe visavindūni pātesi. Taṃ khaṇaññeva dhūmāyitvā jālā uṭṭhahi. Sā gantvā gomayaāvāṭaṃ gaṇhi. Tatopi jālā uṭṭhāya itaraṃ libbosathapuṇṇaṃ gahetvā osathāni jhāpetvā nibbāyi. Ālambāyano tassa āvātassa avidūre aṭṭhāsi. Atha naṃ visadhūmausmā paharitvā sarīracchaviṃ uppāṭetvā gatā. Setakuṭṭhī ahosi. So bhayatajjito nāgarājaṃ visajjemīti tikkhattuṃ vācaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.
Nicchāresi. Taṃ sutvā bodhisatto ratanapeḷā nikkhamitvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ attabhāvaṃ māpetvā devarājalīlāya ṭhito. Sudassanopi accimukhīpi tatheva aṭṭhaṃsu. Tato sudassano rājānaṃ āha jānāsi no mahārāja kassete puttāti. Tāta na jānāmīti. Amhe tāva na jānāsi kāsikarañño pana dhītuyā samuddajāya dhataraṭṭhassa dinnabhāvaṃ jānāsīti. Āma jānāmi mayhaṃ sā kaniṭṭhabhaginīti. Mahārāja mayaṃ tassā puttā tavaṃ no mātuloti. Taṃ sutvā rājā te āliṅgitvā sīse cumbitvā roditvā pāsādaṃ āropetvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā bhūridattena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto pucchi tāta taṃ evaṃ uggatejaṃ kathaṃ ālambāyano gaṇhīti. So sabbaṃ pavuttiṃ vitthārena kathetvā rājānaṃ ovadanto mahārāja raññā nāma iminā niyāmena rajjaṃ kāretuṃ vaṭṭatīti mātulassa rājadhammaṃ desesi. Atha naṃ sudassano āha mātula mama mātā bhūritattaṃ apassantī kilamati na sakkā amhehi papañcaṃ kātunti. Sādhu tāta tumhe tāva gacchatha ahaṃ pana mama bhaginiṃ daṭṭhukāmo kathaṃ taṃ passisāmīti. Mātula kuhiṃ pana no ayyako kāsikarājāti. Tāta mama bhaginiyā vinā vasituṃ asakkonto rajjaṃ pahāya pabbajito asukavanasaṇḍe nāma vasatīti. Mātula mama mātā tumhe ca ayyakañca me daṭṭhukāmā tumhe asukadivase mama ayyakassa santikaṃ gacchatha mayaṃ mātaraṃ ādāya ayyakassa assamapadaṃ āgacchissāma tattheva naṃ tumhepi passissathāti. Iti te--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.
Mātulassa divasaṃ vavaṭṭhapetvā rājanivesanā otariṃsu. Rājā bhāgineyye uyyojetvā roditvā nivatti. Te paṭhaviyaṃ nimujjitvā nāgabhavanaṃ gatā. Nācagavesanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Mahāsatte nāgabhavanaṃ sampatte sakalanāgabhavanaṃ ekaparidevanasaddaṃ ahosi. Sopi māsamattaṃ peḷāya vasitattā kilamanto gilānaseyyaṃ sayi. Tassa santikaṃ āgacchantānaṃ nāgānaṃ pamāṇaṃ natthi. So tehi saddhiṃ kathento kilamati. Kāṇāriṭṭho devalokaṃ gantvā mahāsattaṃ adisvā paṭhamameva āgato. Atha naṃ esa caṇḍo pharuso sakkhissati nāgaparisaṃ nivāretunti mahāsattassa nipannaṭṭhāne dovārikaṃ kariṃsu. Subhogopi sakalahimavantaṃ vicinitvā tato mahāsamuddañca sesanadiyo ca upadhāretvā yamunaṃ upadhārento āgacchati. Nesādabrāhmaṇopi ālambāyanaṃ kuṭṭhiṃ disvā cintesi ayaṃ bhūridattaṃ kilametvā kuṭṭhijāto ahaṃ pana taṃ mayhaṃ tathā bahūpakāraṃ maṇilobhena ālambāyanassa dassesiṃ taṃ pāpaṃ mama āgamissati yāva taṃ nāgacchati tāvadeva yamunaṃ gantvā payāgatitthe pāpapavāhanaṃ karissāmīti. So tattha gantvā mayā bhūridatte mittadubbhikammaṃ kataṃ taṃ pāpaṃ pavāhessāmīti vatvā udakorohaṇakammaṃ karoti. Tasmiṃ khaṇe subhogo taṃ ṭhānaṃ patto tassa taṃ vacanaṃ sutvā iminā kira pāpadhammena tāva mahantassa yasassa dāyako mama bhātā maṇiratanassa kāraṇā ālambāyanassa dassito nāssa jīvitaṃ dassāmīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.
Naṅguṭṭhena naṃ pādesu veṭhetvā ākaḍḍhitvā udake osīdāpetvā niruddhassāsakāle thokaṃ sithilamakāsi. So sīsaṃ ukkhipi. Atha naṃ punākaḍḍhitvā osīdāpesi. Evaṃ bahuvārena tena kilamiyamāno nesādabrāhmaṇo sīsaṃ ukkhipitvā gāthamāha lokyaṃ sajjantaṃ udakaṃ payāgasmiṃ patiṭṭhitaṃ ko maṃ ajjhoharī bhūto ogāḷhaṃ yamunaṃ nadinti. Tattha lokyanti evaṃ pāpapavāhanasamatthaṃ lokasammataṃ. Sajjantanti evarūpaṃ udakaṃ abhisiñcantaṃ. Payāgasminti payāgatitthe. Atha naṃ subhogo gāthāya ajjhabhāsi yadesa lokādhipatī yasassī bārāṇasiṃ pakīraharī samantato tassāhaṃ putto uragūsabhassa subhogoti maṃ brāhmaṇa vedayantīti. Tattha yadesāti yo eso. Pakīraharī samantatoti paccatthikānaṃ dukkhaupaharaṇasamatthatāya parisamantato pakīraharī sabbaṃ parikkhipitvā upariphaṇena chādesi. Atha brāhmaṇo ayaṃ bhūridattassa bhātā na me jīvitaṃ dassati yannūnāhaṃ etassa ceva mātāpitūnañcassa vaṇṇakittibhaṇanena muducittaṃ katvā attano jīvitaṃ yāceyyanti cintetvā gāthamāha sacesi putto uragūsabhassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.
Kāsissa rañño amarādhipassa mahesakkho aññataro pitā te maccesu mātā pana te atulyā na tādiso arahati brāhmaṇassa dāsaṃpi ohārituṃ mahānubhāvoti. Tattha kāsissāti aparena nāmena evaṃnāmakassa kāsikaraññoti vadantiyeva. Kāsikarājadhītāya gahitattā kāsikarajjaṃpi tasseva santakaṃ katvā vaṇṇeti. Amarādhipassāti dīghāyukatāya amarasaṃkhātānaṃ nāgānaṃ adhipatissa. Mahesakkhoti mahesakkhānaṃ aññataro. Dāsaṃpīti tādiso hi mahānubhāvo ānubhāvarahitaṃ brāhmaṇassa dāsaṃpi udake ohārituṃ nārahati pageva mahānubhāvaṃ brāhmaṇanti vadati. Atha naṃ subhogo are duṭṭha brāhmaṇa tvaṃ maṃ vañcetvā muñcissāmīti maññasi na te jīvitaṃ dassāmīti tena katakammaṃ pakāsento āha rukkhaṃ nissāya vijjhittho eṇeyyaṃ pātumāgataṃ so viddho dūramācari saravegena sekkhavā taṃ tvaṃ patitamaddakkhi araññasmiṃ brahāvane sa maṃsakājaṃ ādāya sāyaṃ nigrodhamupāgami suvasāliyasaṃghuṭṭhaṃ piṅgiyaṃ saṇṭhatāyutaṃ kokilābhirudaṃ rammaṃ dhuvaṃ haritasaddalaṃ tattha te so pāturahu iddhiyā yasasā jalaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.
Mahānubhāvo bhātā me kaññāhi parivārito so tena pariciṇṇo tvaṃ sabbakāmehi tappito aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi tante veraṃ idhāgataṃ khippaṃ gīvaṃ pasārehi na te dassāmi jīvitaṃ bhātu parisaraṃ veraṃ chedayissāmi te siranti. Tattha sāyaṃ nigrodhamupāgamīti vikāle nigrodhaṃ upagatosi. Piṅgiyanti pattānaṃ vaṇṇena piṅgiyaṃ. Saṇṭhatāyutanti pārohaparikiṇṇaṃ. Kokilābhirudanti kokilāhi abhirudaṃ. Dhuvaṃ haritasaddalanti udakabhūmiyaṃ jātattā niccaṃ haritasaddalaṃ bhūmibhāgaṃ. Pāturahūti tasmiṃ te nigrodhe ṭhitassa so mama bhātā pākaṭo ahosi paññāyi. Iddhiyāti puññatejena. So tenāti so tuvaṃ tena attano bhavanaṃ netvā pariciṇṇo. Parisaranti tayā mama bhātu kataṃ veraṃ pāpakammaṃ parissaranto anussaranto. Chedayissāmīti chindissāmi. Atha brāhmaṇo na me esa jīvitaṃ dassati yaṃkiñci pana vatvā mokkhatthāya vāyamituṃ vaṭṭatīti cintetvā gāthamāha ajjhāyiko yācayogī āhutaggi ca brāhmaṇo etehi tīhi ṭhānehi avajjho bhavati brāhmaṇoti. Tattha etehīti etehi ajjhāyikādīhi tīhi kāraṇehi brāhmaṇo avajjho na labbhā brāhmaṇaṃ vadhituṃ yo hi brāhmaṇaṃ vadheti so niraye nibbattatīti. Taṃ sutvā subhogo saṃsayaṃ pakkhanto hutvā imaṃ nāgabhavanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.
Netvā bhātaro paṭipucchitvā jānissāmīti cintetvā dve gāthā abhāsi yaṃ puraṃ dhataraṭṭhassa ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ jotate sabbasovaṇṇaṃ giramāhacca yāmunaṃ tattha (te) parisabayagghā sodariyā mama bhātaro yathā te tattha vakkhanti tathā hessasi brāhmaṇāti. Tattha yaṃ puranti yaṃ nagaraṃ. Ogāḷhanti anupaviṭṭhaṃ. Girimāhacca yāmunanti yamunāto avidūre ṭhitaṃ himavantaṃ āhacca. Jotateti jotati. Tattha teti tasmiṃ nagare te mama bhātaro vasanti. Tattha nīte tayi yathā te vakkhanti tathā bhavissasi sace hi saccaṃ kathesi jīvitaṃ te atthi no ce tattheva sīsaṃ te chindissāmīti. Iti naṃ vatvā subhogo gīvāyaṃ gahetvā khipanto akkosanto paribhāsanto mahāsattassa pāsādadvāraṃ agamāsi. Subhogakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Atha naṃ dovāriko hutvā nisinno kāṇāriṭṭho tathā kilametvā ānīyamānaṃ brāhmaṇaṃ disvā paṭimaggaṃ gantvā subhoga mā naṃ viheṭhayi lokasmiṃ hi brāhmaṇā nāma mahābrahmuno puttā sace mahābrahmā jānissati ime mama puttepi viheṭhentīti kujjhitvā amhākaṃ sakalanāgabhavanaṃ vināsessati lokasmiṃ hi brāhmaṇā nāma seṭṭhā mahānubhāvā tvaṃ tesaṃ mahānubhāvaṃ na jānāsi ahaṃ jānāmīti āha. Kāṇāriṭṭho kira atītānantare bhave--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.
Yaññakārabrāhmaṇo ahosi tasmā evamāha vatvā ca pana anubhūtapubbavasena yajanasīlo hutvā subhogañca nāgaparisañca āmantetvā etha bho yaññakārakānaṃ brāhmaṇānaṃ vo guṇe vaṇṇayissāmīti vatvā yaññavaṇṇanaṃ ārabhanto āha anittarā itarasampayuttā yaññā ca vedā ca subhoga loke tadaggarayhaṃ hi vinindamāno jahāti vittañca satañca dhammanti. Tattha anittarāti subhoga imasmiṃ loke yaññā vedā ca anittarā na lāmakā mahānubhāvā. Te itarehi brāhmaṇehi sampayuttā tasmā brāhmaṇāpi anittarāva jātā. Tadaggarayhanti tasmā agārayhaṃ brāhmaṇaṃ vinindamāno dhanañca satañca paṇḍitānaṃ dhammañca jahāti. Idaṃ kira so iminā bhūridatte mittadubbhikammaṃ katanti vattuṃ nāgaparisā mā labbhantūti avoca. Atha naṃ kāṇāriṭṭho subhoga jānāsi pana ayaṃ loko kena nimmitoti vatvā na jānāmīti vutte brāhmaṇānaṃ pitāmahena mahābrāhmunāti dassetuṃ itaraṃ gāthamāha ajjhenamariyā paṭhaviṃ janindā vessā kasiṃ pāricariyañca suddā upāgū paccekaṃ yathāpadesaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.
Katāhu ete vasināti āhūti. Tattha upāgūti upāgatā. Brahmā kira brāhmaṇādayo cattāro vaṇṇe nimminitvā ariye tāva brāhmaṇe āha tumhe ajjhenameva upagacchatha mā aññaṃ kiñci karitthāti. Janinde āha tumhe paṭhaviññeva jinittha mā aññaṃ kiñci karitthāti. Vesse āha tumhe kasiṃyeva upagacchathāti. Sudde āha tumhe tiṇṇaṃ vaṇṇānaṃ pāricariyaṃyeva upethāti. Tato paṭṭhāya ariyā ajjhenaṃ janindā paṭhaviṃ vessā kasiṃ suddā pāricariyaṃ upagatāti vadanti. Paccekaṃ yathāpadesanti upagacchantā ca pāṭiyekkaṃ attano kulappadesānurūpena brahmunā vuttaniyāmeneva upagatā. Katāhu ete vasināti āhūti evaṃ kira te vasinā mahābrahmunā katā ahesunti kathenti. Evaṃ mahāguṇā ete brāhmaṇā nāma yo hi etesu cittaṃ pasādetvā dānaṃ deti tassa aññattha paṭisandhi natthi devalokameva gacchatīti vatvā āha dhātā vidhātā varuṇo kuvero somo yamo candimā vāyu suriyo etepi yaññaṃ puthulo yajitvā ajjhāyikānaṃ atha sabbakāme vikāsitā cāpasatāni pañca yo ajjuno balavā bhīmaseno sahassabāhu asamo paṭhabyā--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.
Sopi tadā ādahi jātavedanti. Tattha etepīti ete dhātādayo devarājāno. Puthuloti anekappakāraṃ yaññaṃ yajitvā. Atha sabbakāmeti atha ajjhāyikānaṃ brāhmaṇānaṃ sabbakāme datvā etāni ṭhānāni pattāti dasseti. Vikāsitāti ākaḍḍhitā. Cāpasatāni pañcāti na pañca cāpasatāni pañca cāpasatappamāṇaṃ pana mahādhanuṃ sayaṃ eva ākaḍḍhati. Bhīmasenoti bhayānakaseno. Sahassabāhūti na tassa bāhūnaṃ sahassaṃ pañcannaṃ pana dhanuggahasatānaṃ bāhusahassena ākaḍḍhitassa mahādhanuno ākaḍḍhi tenevaṃ vuttaṃ. Ādahi jātavedanti sopi rājā tasmiṃ kāle brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā aggiṃ ādahi patiṭṭhāpetvā paricari teneva kāraṇena devaloke nibbatto tasmā brāhmaṇā nāma imasmiṃ loke jeṭṭhakāti āha. So uttariṃpi brāhmaṇeyeva vaṇṇento gāthamāha yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ annena pānena yathānubhāvaṃ pasannacitto anumodamāno subhoga devaññataro ahosīti. Tattha yoti aniyamaniddesavacanaṃ yo so porāṇako bārāṇasirājāti dasseti. Yathānubhāvanti yathābalaṃ yadassa atthi taṃ sabbaṃ pariccajitvā bhojesi. Devaññataroti subhoga so aññataro mahesakkhadevarājā ahosi evaṃ brāhmaṇā nāma aggadakkhiṇeyyāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.
Athassa kāṇāriṭṭho aparaṃpi kāraṇaṃ āharitvā dassento gāthamāha mahāsanaṃ devamanomavaṇṇaṃ yo sappinā asakkhi jetumaggiṃ so yaññatattaṃ varato yajitvā dibbaṃ gatiṃ mujatindajjhagacchīti. Tattha mahāsananti mahābhakkhaṃ. Jetunti santappituṃ. Yaññatattanti yaññavidhānaṃ. Varatoti varantassa aggidevassa yajitvā. Mujatindajjhagacchīti mujatindo adhigato. Eko kira pubbe bārāṇasiyaṃ mujatindo nāma rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā saggamaggaṃ pucchi. Atha naṃ te brāhmaṇā brāhmaṇānañca brāhmaṇadevatānañca sakkāraṃ karohīti vatvā kā brāhmaṇadevatāti vutte aggi devoti taṃ navanītasappinā santappahīti āhaṃsu. So tathā akāsi. So tamatthaṃ pakāsento imaṃ gāthamāha mahānubhāvo vassasahassajīvī yo pabbaji dassanīyo uḷāro hitvā apariyantaṃ raṭṭhaṃ sasenaṃ rājā dudīpopajjhagāmi sagganti. Tattha pabbajīti pañca vassasatāni rajjaṃ kārento brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ katvā apariyantaṃ raṭṭhaṃ sasenaṃ jahitvā pabbaji pañca--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.
Vassasatāni samaṇadhammaṃ karonto dassanīyo aggadakkhiṇeyyo. Dudīpopīti so dudīpo nāma rājā brāhmaṇe pūjetvāva saggaṃ gatoti vadati. Dudipotipi pāṭho. Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha yo sāgaro sāgarantaṃ vijitvā yūpaṃ subhaṃ sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ ussesi vessānaramādahāno subhoga devaññataro ahosi yassānubhāvena subhoga gaṅgā pavattati dadhisannisinnaṃ samuddaṃ so lomapādo paricariyamaggiṃ aṅgo sahassakkhapuramajjhagacchīti. Tattha sāgarantanti sāgarapariyantaṃ paṭhaviṃ. Ussesīti brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā suvaṇṇayūpaṃ ussāpehīti vutte pasughātanatthāya ussāpesi. Vessānaramādahānoti vessānaraṃ aggiṃ ādahanto. Vessānarinti vā pāṭho. Devaññataroti subhoga so hi rājā aggiṃ pūjetvā aññataro mahesakkhadevo ahosīti vadati. Yassānubhāvenāti subhoga gaṅgā ca samuddo ca kena kato kiṃ jānāsīti. Na jānāmīti. Kiṃ tvaṃ jānāsi brāhmaṇeyeva pothetuṃ jānāsīti. Atītasmiṃ hi aṅgo nāma lomapādo bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi himavantaṃ pavisitvā brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.
Katvā aggiṃ paricarāhīti vutte aparimāṇā gāviyo ca mahisiyo ca ādāya himavantaṃ pavisitvā tathā akāsi. Brāhmaṇehi bhuttā tirittaṃ khīradadhi kiṃ kātabbanti vutte chaḍḍethāti āhaṃsu. Tattha tattha thokassa khīrassa chaḍḍitaṭṭhāne kunnanadiyo ahesuṃ. Bahu kassa chaḍḍitaṭṭhāne gaṅgā pavattittha. Taṃ pana khīraṃ yattha dadhi hutvā sannisinnaṃ ṭhitaṃ taṃ samuddaṃ nāma jātaṃ. Iti so evarūpaṃ sakkāraṃ katvā brāhmaṇehi vuttavidhānena aggiṃ paricariyasahassakkhapuraṃ ajjhagacchi. Iti tassa idaṃ atītaṃ āharitvā imaṃ gāthamāha mahiddhiko devavaro yasassī senāpati tidive vāsavassa so somayāgena malaṃ vihantvā subhoga devaññataro ahosīti. Tattha so somayāgena malaṃ vihantvāti bho subhoga yo idāni sakkassa senāpati mahāyaso devaputto sopi pubbe bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi somayāgena attano malaṃ pavāhetvā devalokaṃ gacchasīti vutte brāhmaṇānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā tehi vuttavidhānena somayāgaṃ katvā tena attano malaṃ vihantvā devaññataro jātoti imamatthaṃ pakāsento evamāha. Aparānipissa udāharaṇāni dassento āha akārayi lokamimaṃ parañca--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.
Bhātirathiṃ himavantañca vijjhaṃ yo iddhimā devavaro yasassī sopi tadā ādahi jātavedaṃ mālāgiri himavā yo ca vijjhā sudassano nissabho kākaveru ete ca aññe ca nagā mahantā cityā katā yaññakarebhi māhūti. Tattha sopi tadā ādahi jātavedanti bhātika subhoga yena mahābrahmunā ayañca loko paro ca loko bhātirathigaṅgā ca himavantapabbatā vijjhā pabbatā ca kākaveru ca katā sopi yadā brahmuppattito pubbe māṇavako ahosi tadā aggimeva ādahi aggiṃ juhitvā mahābrahmā hutvā idaṃ sabbamakāsi evaṃ mahiddhikā brāhmaṇāti dasseti. Cityā katāti pubbe kira eko bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ karohīti vutte tesaṃ mahādānaṃ datvā mayhaṃ dāne kiṃ natthīti pucchitvā sabbaṃ deva atthi brāhmaṇānaṃ pana āsanāni nappahontīti vutte iṭṭhikāni cināpetvā āsanāni kāresi. Etā cityā katā sayanapīṭhakā brāhmaṇānaṃ ānubhāvena vaḍḍhitvā mālāgiriādayo pabbatā jātā evamete pabbatā yaññakārehi brāhmaṇehi katāti kathentīti. Atha naṃ puna āha bhātika jānāsi panāyaṃ samuddo kena kāraṇena apeyyo loṇodako jātoti. Na jānāmi ariṭṭhāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.
Atha naṃ tvaṃ brāhmaṇeyeva vihiṃsituṃ jānāsi kiṃ aññaṃ jānissasi suṇohīti vatvā gāthamāha ajjhāyikaṃ mantaguṇūpapannaṃ tapassinaṃ yācayogītidhāhu tīre samuddassukaṃ sajjantaṃ taṃ sāgarajjhohari tenapeyyoti. Tattha yācayogī tidhāhūti taṃ brāhmaṇaṃ yācayogīti idha loke āhu. Udakaṃ sajjantanti so kirekadivasaṃ pāpapavāhanakammaṃ karonto tīre ṭhatvā samuddato udakaṃ gahetvā attano upari sajjanto abbhukkīri. Atha naṃ evaṃ karontaṃ vaḍḍhitvā sāgaro ajjhohari taṃ kāraṇaṃ mahābrahmā sutvā iminā kira me putto hatoti kujjhitvā samuddo apeyyo loṇodako bhavatūti abhisapi. Teneva kāraṇena samuddo apeyyo loṇodako jāto. Evarūpā mahāguṇā ete brāhmaṇā nāmāti. Punapi āha āyāgavatthūni puthū paṭhabyā saṃvijjanti brāhmaṇā vāsavassa purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ saṃvijjamānā janayanti vedanti. Tattha vāsavassāti pubbe brāhmaṇānaṃ dānaṃ datvā vāsavattaṃ pattassa vāsavassa sakkassa. Āyāgavatthūnīti pubbe--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.
Puññakkhettabhūtā aggadakkhiṇeyyā paṭhabyā paṭhaviyā puthū brāhmaṇā saṃvijjanti. Purimaṃ disanti te idānipi imāsu catūsu disāsu saṃvijjamānā tassa vāsavassa mahantaṃ vedaṃ janayanti pītisomanassaṃ āvahanti. Evaṃ ariṭṭho cuddasahi gāthāhi brāhmaṇe ca yaññe ca vede ca vaṇṇesi . Yaññavādavaṇṇanā niṭṭhitā. Tassa taṃ kathaṃ sutvā mahāsattassa gilānaṭṭhānaṃ āgatā bahū nāgā ayaṃ bhūtameva kathetīti micchāgāhaṃ gaṇhanākārappattā jātā. Mahāsatto gilānaseyyāya nipannova taṃ sabbaṃ assosi. Nāgāpissa ārocesuṃ. Tato cintesi ariṭṭho micchāmaggaṃ vaṇṇesi handāhaṃ vādaṃpissa bhinditvā parisaṃ sammādiṭṭhikaṃ karissāmīti. So uṭṭhāya nahātvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito dhammāsane nisīditvā sabbaṃ nāgaparisaṃ sannipātāpetvā ariṭṭhaṃ pakkosāpetvā ariṭṭha tvaṃ abhūtaṃ vatvā vede ca yaññe ca brāhmaṇe ca vaṇṇesi brāhmaṇānaṃ hi vedavidhānena yaññayajanaṃ nāma anariyasammataṃ na saggamaggāvahaṃ tava vāde abhūtaṃ passāmāti vatvā yaññabhedavādaṃ nāma ārabhanto āha kalīhi dhīrānaṃ kataṃ magānaṃ bhavanti vedajjhagatā ariṭṭha marīcidhammaṃ asamekkhitattā--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.
Māyāguṇā nātivahanti paññaṃ vedā na tāṇāya bhavantirassa mittadduno bhūnahuno narassa na tāyate pariciṇṇova aggi dosantaraṃ maccamanariyakammaṃ sabbañca maccā sadhanā sabhogā ādipitaṃ dāru tiṇena missaṃ dahaṃ na tappe asamatthatejo ko taṃ subhikkhaṃ dirasaññu kiriyā yathāpi khīraṃ vipariṇāmadhammaṃ dadhibhavitvā navanītañca hoti evaṃpi aggi vipariṇāmadhammo tejo samāruhati yogayutto na dissati aggimanuppaviṭṭho sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi nāmatthamāno araṇīnarena nākammunā jāyati jātavedo sace hi aggi antarato vaseyya sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi sabbāni susseyyuṃ vanāni loke sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.
Karoti ce dārutiṇena puññaṃ bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ aṅgārikā loṇakarā ca sūdā sarīradāhāpi kareyyuṃ puññaṃ atha ce hi etepi karonti puññaṃ ajjhenamaggiṃ idha tappayitvā na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ kathaṃ hi lokāpacito samāno amanuññagandhaṃ bahūnaṃ akantaṃ yadeva maccā parivajjayanti tadappasaṭṭhaṃ dirasaññu bhuñje sikhiñhi devesu vadanti eke āpaṃ milakkhū pana devamāhu sabbeva ete vitathaṃ bhaṇanti aggi na devaññataro na āpo anindriyaṃ santamasaññakāyaṃ vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ paricariyamaggiṃ sugatiṃ kathaṃ vajje pāpāni kammāni ca kubbamāno sabbābhibhūtāhudha jīvikatthā--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.
Aggissa brahmā paricārikoti sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ animmito nimmitaṃ vanditassa hāsaṃ anijjhānakkhamaṃ atacchaṃ sakkārahetu parikariṃsu pubbe te lābhasakkāre apātubhūte sandhābhitā jantubhi santidhammaṃ ajjhenamariyā paṭhaviṃ janindā vessā kasiṃ pāricariyañca suddā upāgū paccekaṃ yathā padesaṃ katāhu ete vasināti āhu etañca saccaṃ vacanaṃ bhaveyya yathā idaṃ bhāsitaṃ brāhmaṇehi nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe nāññatra vessā hi kasiṃ kareyyuṃ suddo na muñce parapesanāya yasmā ca etaṃ vacanaṃ abhūtaṃ musāvime odariyā bhaṇanti tadappapaññā abhisaddahanti passanti taṃ paṇḍitā attanāva--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.
Khatyā hi vessānaṃ baliṃ haranti ādāya satthāni hananti brāhmaṇā taṃ tādisaṃ saṃkhubhitaṃ vibhinnaṃ kasmā brahmā na ujuṃ karoti lokaṃ sace hi so issaro sabbaloke brahmāpahū bhūtapatī pajānaṃ kiṃ sabbalokaṃ vidahi alakkhiṃ kiṃ sabbalokaṃ na sukhaṃ akāsi sace hi so issaro sabbaloke brahmāpahū bhūtapatī pajānaṃ māyā musāvajjamadena cāpi lokaṃ adhammena kimatthakārī sace hi so issaro sabbaloke brahmāpahū bhūtapatī pajānaṃ adhammiko bhūtapatī ariṭṭha dhamme satī yo vidahī adhammaṃ kīṭā paṭaṅgā uragā ca bheṅgā hantvā kimi sujjhati makkhikā ca ete hi dhammā anariyarūpā kambojakānaṃ vitathā bahūnanti. Tattha vedajjhagatāriṭṭhāti ariṭṭha idāni vedādhigamāni nāma--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.
Dhīrānaṃ parājayasaṃkhāto kaliggāho magānaṃ bālānaṃ jayasaṃkhāto kataggāho. Marīcidhammanti idaṃ hi vedattayaṃ marīcidhammaṃ. Tayidaṃ asamekkhitattā yuttāyuttaṃ ajānantā bālā udakasaññāya migā marīciṃ viya bhūtasaññāya anavajjasaññāya attano vināsaṃ upagacchanti. Nātivahanti paññanti evarūpā pana māyā koṭṭhāsā paññaṃ paññāsampannaṃ purisaṃ nātivahanti na vañcenti. Bhavantirassāti rakāro byañjanasandhi assa. Bhūnahunoti vuḍḍhighātakassa mittadubbhino narassa vedā tāṇatthāya na bhavanti. Patiṭṭhā hotuṃ na sakkontīti attho. Pariciṇṇova aggīti aggi vā paricaṇṇo. Dosantaranti tividhena duccaritadosena sadosacittaṃ pāpakammaṃ purisaṃ na tāyati na rakkhati. Sabbañca maccāti sacepi hi maccā yattakaṃ loke dāru atthi sabbaṃ taṃ sadhanā sabhogā attano dhanena ca bhogena ca saddhiṃ tiṇena missaṃ katvā ādipeyyuṃ. Evaṃ sabbaṃpi taṃ tehi ādipitaṃ dahanto ayaṃ asamatthatejo asadisatejo tava aggi na tappeyya evaṃ atappanīyaṃ bhātika. Dirasaññūti dvīhi jivhāhi rasajānanasamattha ko taṃ sappiādīhi subhikkhaṃ vā suhitaṃ vā. Kiriyāti kareyya ko sakkuṇeyya kātuṃ. Evaṃ atittaṃ pana etaṃ mahagghasaṃ santappetvā ko nāma devalokaṃ gamissati passa yāvañcetaṃ dukkathitanti. Yogayuttoti araṇimathanayogena yutto hutvā taṃ paccayaṃ labhitvāva samārohati nibbattati. Evaṃ paravāyāmena uppajjamānaṃ acetanaṃ taṃ tvaṃ devoti vadasi. Idaṃpi abhūtameva kathesīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.
Aggimanuppaviṭṭhoti aggi anuppaviṭṭho. Nāmatthamānoti nāpi araṇihatthena narena amatthiyamāno nibbatti. Nākammunā jāyati jātavedoti na jātavedatthikassa purisassa kiriyaṃ vinā attano dhammatāyayeva jāyati. Susseyyunti anto agginā sosiyamānāni vanāni susseyyuṃ allāneva susseyyuṃ. Bhojanti bhojento. Dhūmasikhiṃ patāpavanti dhūmasikhāya yuttaṃ patāpavantaṃ. Aṅgārikāti aṅgārakārakā. Loṇakarāti loṇodakaṃ pacitvā loṇakārakā. Sūdāti bhattakārakā. Sarīradāhāti matasarīrajjhāpakā. Puññanti etepi sabbe puññameva kareyyuṃ. Ajjhenamagginti ajjhenaṃ aggiṃ mantajjhāyakā brāhmaṇāpi hontu. Koci naro dhūmasikhiṃ patāpavantaṃ aggiṃ bhojento tappayitvāpi puññaṃ na karoti nāma. Lokāpacito samānoti tava devo lokassa apacito pūjito samāno. Yadevāti yaṃ ahikuṇapādiṃ paṭikulaṃ jegucchaṃ maccā dūratoparivajjayanti. Tadappasaṭṭhanti taṃ appasaṭṭhaṃ samma dirasaññu kathaṃ kena kāraṇena paribhuñjeyya. Devesūti eke manussā sikhiṃ devesu aññataraṃ devaṃ vadanti. Milakkhū panāti aññāṇā pana milakkhū udakaṃ devoti vadanti. Asaññakāyanti anindriyabaddhaṃ acittakāyaṃ samānaṃ etaṃ acetanaṃ pajānaṃ pacanādikammakaraṃ vessānaraṃ aggiṃ paricaritvā pāpāni kammāni karonto loko kathaṃ sugatiṃ gamissati. Idaṃ te ativiya dukkathitaṃ. Sabbābhibhūtāhudha jīvikatthāti ime brāhmaṇā attano jīvikatthaṃ mahābrahmā sabbābhibhūti āhaṃsu. Sabbo loko teneva nimmitoti vadanti. Puna aggissa brahmā--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.
Paricārikoti vadanti. Sopi kira aggiṃ jūhateva. Sabbānubhāvī ca vasīti so pana yadi sabbānubhāvī ca vasī ca atha kimatthaṃ sayaṃ animmito hutvā attanāva nimmitaṃ. Vanditassāti vandito bhaveyya idaṃpi te dukkathitameva. Hāsanti ariṭṭha brāhmaṇānaṃ vacanaṃ nāma hasitabbayuttakaṃ paṇḍitānaṃ nijjhānaṃ na khamati. Parikariṃsūti ime brāhmaṇā evarūpaṃ musāvādaṃ attano sakkārahetu pubbe patthariṃsu. Sandhābhitā jantūbhi santidhammanti ete ettake lābhasakkāre apātubhūte jantūhi saddhiṃ yojetvā pāṇavadhapaṭisaṃyuttaṃ attano laddhidhammapasaṃkhātaṃ santidhammaṃ sandhābhitā yaññasuttaṃ nāma ganthayiṃsūti attho. Etañce saccanti yadetaṃ tayā ajjhenamariyāti ādi vuttaṃ etaṃ ce saccaṃ bhaveyya. Nākhattiyoti evaṃ sante akhattiyo rajjaṃ nāma na labheyya abrāhmaṇopi mantapadāni na sikkheyya. Musāvimeti musāva ime. Odariyāti udaranissitajīvikā udarapūraṇahetu vā. Tadappapaññāti taṃ tesaṃ vacanaṃ appapaññā. Attanā vāti paṇḍitā pana tesaṃ vacanaṃ sadosanti attanāva passanti na saddahanti. Taṃ tādisanti taṃ tathārūpaṃ. Saṃkhubhitanti saṃkhubhitvā brahmunā ṭhapitamariyādaṃ bhinditvā ṭhitaṃ saṃkhubhitaṃ vibhinnaṃ lokaṃ so tava brahmā kasmā ujuṃ na karoti. Alakkhinti kiṃ kāraṇā sabbaloke dukkhaṃ vidahi. Sukhanti kiṃ na ekantasukhameva sabbalokamakāsi lokavināsako coro maññe tava brahmāti. Māyāti māyāya. Adhammena kimatthakārīti iminā māyādinā adhammena kiṃ kāraṇā sabbalokaṃ anatthakārī niratthasaṃyojayīti attho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.
Ariṭṭhāti ariṭṭha tava bhūtapati adhammiko yo dasavidhe kusaladhamme sati dhammameva avidahitvā adhammaṃ vidahi. Kīṭāti ādīsu upayogatthe patcattavacanaṃ. Ete kīṭādayo pāṇe hantvā macco sujjhati saggaṃ upeti ete hi kambojakaraṭṭhavāsīnaṃ bahūnaṃ anariyānaṃ dhammā. Te pana vitathā adhammā dhammāti vuttā. Tehi tava brahmunā nimmitehi bhavitabbanti. Idāni tesaṃ vitathabhāvaṃ dassento āha sace hi so sujjhati yo hanāti hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ bhovādi bhovādinamārabheyyuṃ 1- ye vāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ neva migā na pasunopi gāvo āyācanti attavadhāya keci vipphandamānā idha jīvikatthā yaññesu pāṇe pasumārabhanti 2- yūpassa ne pasubandhe ca bālā citrehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti ayante yūpo kāmaduho parattha bhavissati sassato samparāye sace ca yūpe maṇisaṃkhamuttaṃ @Footnote: 1 mārayeyyuṃ itipi . 2 pasumāharantītipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi sace duhe tidive sabbakāme tevijjasaṃghāva puthū yajeyyuṃ na brāhmaṇā kiñci na yājayeyyuṃ kuto ca yūpe maṇisaṃkhamuttaṃ dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi kuto duhe tidive sabbakāme saṭhā ca luddā ca paluddhabālā citrehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ tato sukhī hohisi sabbakāme tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissa citrehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti oropayitvā kesamassu nakhañca vedehi vittaṃ atigāḷhayanti kākā ulūkaṃva raho labhitvā ekaṃ samānaṃ bahukā samecca annāni bhotvā kuhakā kuhitvā muṇḍaṃ karitvā yaññapathosajjanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.
Evaṃ hi so vañcito brāhmaṇehi ekaṃ samānaṃ bahukā samecca te yogayogena vilumpamānā diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti akāsiyā rājūhi vānusiṭṭhā tadassa ādāya dhanaṃ haranti te tādisā corasamā asantā vajjhā na haññanti ariṭṭha loke indassa bāhārasi dakkhiṇāti yañyesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ tañcepi saccaṃ maghavā chinnabāhu kenassa indo asure jināti tañceva tucchaṃ maghavā samaṅgī hantvā avajjho paramo sudevo mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā sandiṭṭhikā vañcanā esā loke mālāgiri himavā yo ca vijjhā sudassano nissabho kākaveru ete ca aññe ca nāgā mahantā cityā katā yaññakarebhimāhu yathāpakārāni hi iṭṭhakāni--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.
Cityā katā yaññakarebhimāhu na pabbatā honti tathāpakārā aññādisā acalā diṭṭhaselā na iṭṭhakā honti silā cirena na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ yaññañca etaṃ parivaṇṇayantā cityā katā yaññakarebhimāhu ajjhāyikaṃ mantaguṇūpapannaṃ tapassinaṃ yācayogī tidhāhu tīre samuddassudakaṃ sajjantaṃ taṃ sāgarajjhohari tenapeyyo parosahassaṃpi samantavede mantūpapanne nadiyo vahanti na tena byāpannarasūdakāni kasmā samuddo atulo apeyyo yekeci kūpā idha jīvaloke loṇūdakā kūpakhanehi khātā na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu āpo apeyyo dirasaññurāhu pure puraṭṭhā kā kassa bhariyā mano manussaṃ ajanesi pubbe--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.
Tenāpi dhammena na koci hīno evampi vossaggavibhaṅgamāhu caṇḍālaputtopi adhicca vede bhāseyya mante kusalo matimā na tassa muddhā vipphaleyya sattadhā mantā ime attavadhāya katā vacā katā giddhi katā gahitā dummocayā kābyāpathānupannā bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ tadappapaññā abhisaddahanti sīhassa byagghassa ca dīpino ca na vijjati porisayabalena manussabhāvo ca gavaṃva pekkho jāti hi tesaṃ asamā samānaṃ sace ca rājā paṭhaviṃ vijitvā sajīvavā assavā pārisajjo sayameva so sattusaṃghaṃ vijeyya tassa pajā nicca sukhī bhaveyya khattiyamantā ca tayo ca vedā atthena ete samakā bhavanti tesañca atthaṃ avinicchinitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.
Na bujjhati oghapathaṃva channaṃ khattiyamantā ca tayo ca vedā atthena ete samakā bhavanti lābho alābho ayaso yaso ca sabbeva tesaṃ catunnañca dhammā yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu kammāni kārenti puthū paṭhabyā tevijjasaṃghāpi tatheva luddā kammāni kārenti puthū paṭhabyā ibbhehi ete samakā bhavanti niccussukā kāmaguṇesu yuttā kammāni kārenti puthū paṭhabyā tadappapaññā dirasaññurā teti. Tattha bhovādīti brāhmaṇā. Bhovādinamārabheyyunti brāhmaṇameva māreyyuṃ. Yevāpīti ye vāpi brāhmaṇānaṃ taṃ vacanaṃ saddaheyyuṃ. Te attano upaṭṭhākeyeva brāhmaṇā māreyyuṃ brāhmaṇā pana brāhmaṇe ca upaṭṭhāke ca amāretvā nānappakāre tiracchāneyeva mārenti iti nesaṃ vacanaṃ micchā. Kecīti yaññesu no māretha mayaṃ saggaṃ gamissāmāti āyācantā keci natthi. Pāṇe pasumārabhantīti migādayo pāṇe ca pasuñca vipphandamāne jīvikatthāya mārenti. Mukhaṃ nayantīti etesu yūpussāpanesu--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.
Pasubandhesu imasmiṃ te yūpe sabbaṃ santakaṃ maṇisaṃkhamuttaṃ dhanadhaññarajatajātarūpaṃ sannihitaṃ ayante parattha kāmaduho bhavissati sassatabhāvaṃ āvahissatīti citrehi kāraṇehi mukhaṃ pasārenti taṃ taṃ vatvā micchāgāhaṃ gāhayantīti attho. Sace cāti sace yūpe vā sesakaṭṭhesu vā etaṃ maṇiādikaṃ labheyya tidive vā sabbakāmaduho assa tevijjasaṃghā puthū hutvā yaññaṃ yajeyyuṃ bahuddhanatāya ceva saggakāmatāya ca aññaṃ abrāhmaṇaṃ na yājeyyuṃ yasmā pana attano dhanaṃ paccāsiṃsantā aññaṃpi yājenti tasmā abhūtavādinoti veditabbā. Kuto cāti etasmiṃ yūpe vā sesakaṭṭhesu vā kuto etaṃ maṇiādikaṃ avijjamānameva kuto tidive sabbakāme duhissati. Sabbathāpi abhūtameva tesaṃ vacanaṃ. Saṭhā ca luddā ca paluddhabālāti ariṭṭha ime brāhmaṇā nāma kerāṭikā ceva nikkaruṇā ca. Te bālā lokaṃ palobhetvā upalāpetvā vicitrehi kāraṇehi mukhaṃ pasārenti. Sabbakāmeti aggiṃ ādāya tavañca jūha amhākañca vittaṃ dehi. Tato sukhīti sabbakāme labhitvā sukhito hohīti. Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissāti taṃ rājānaṃ rājamahāmattaṃ vā ādāya aggijūhanaṭṭhā nagehaṃ pavisitvā. Oropayitvāti vicitrāni kāraṇāni vadantā kesamassuñca nakhe ca oropayitvā. Atigāḷhayantīti vuttatāya tayo vede nissāya idaṃ dātabbaṃ idaṃ kātabbanti vadantā vedehi tassa santakaṃ vittaṃ atigāḷhayanti vināsenti viddhaṃsenti. Annāni bhotvā kuhakā kuhitvāti te kuhakā nānappakāraṃ kuhakakammaṃ katvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.
Samecca samāgantvā yaññaṃ vaṇṇetvā dāyakaṃ vañcetvā tassa santakaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā atha naṃ muṇḍaṃ katvā yaññapathe osajjanti. Gahetvā bahi yaññāvāṭaṃ gacchantīti attho. Yogayogenāti te brāhmaṇā taṃ ekaṃ bahukā samecca tena tena yogena tāya tāya yuttiyā vilumpamānā diṭṭhaṃ paccakkhaṃ tassa dhanaṃ adiṭṭhena devalokena adiṭṭhaṃ devalokaṃ vaṇṇetvā amaraṭṭhānaṃ katvā haranti. Akāsiyā rājūhi vānusiṭṭhāti idañca idañca mama baliṃ gaṇhathāti rājūhi vā rājamahāmattehi vā anusiṭṭhā akāsiyasaṃkhātā rājapurisā viya. Tadassāti taṃ assa dhanaṃ ādāya haranti. Corasamāti abhūtabaliggāhakā sandhicchedakacorasadisā. Vajjhāti vadhārahā evarūpā pāpadhammā ime loke na haññanti. Bāhārasīti bāhā asi. Idaṃ vuttaṃ hoti idaṃpi ariṭṭha brāhmaṇānaṃ musāvādaṃ passa te kira yaññesu mahatiṃ palāsayaṭṭhiṃ indassa bāhāsi dakkhiṇāti vatvā chindanti tañce tesaṃ vacanaṃ saccaṃ atha chinnabāhu samāno kenassu bāhubalena indo asure jināti. Samaṅgīti bāhusamaṅgī acchinnabāhu arogoyeva. Hantvāti asurānaṃ hantavā. Paramoti uttamo puññiddhiyā samannāgato aññesaṃ avajjho. Brāhmaṇāti brāhmaṇānaṃ mantā. Tuccharūpāti tucchasabhāvā nipphalā. Vañcanāti ye ca tesaṃ brāhmaṇānaṃ mantā nāma esā loke sandiṭṭhikā vañcanā. Yathāpakārānīti yādisāni iṭṭhakāni gahetvā yaññakarehi cityā katāti vadanti. Diṭṭhaselāti pabbatā hi acalā diṭṭhā anupacitā ekaghanā--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.
Silāmayā ca na aññādisā iṭṭhakāni calāni na ekaghanāni na silāmayāni. Parivaṇṇayantāti etaṃ yaññaṃ vaṇṇetvā brāhmaṇā. Samantavedeti paripuṇṇavede brāhmaṇe. Vahantīti sotesupi āvaṭṭesupi patite nadiyo vahanti nimujjāpetvā jīvitakkhayaṃ pāpenti. Na tena byāpannarasūdakānīti ettha eko nakāro saṃpucchanatthe nipāto hoti. Nanu tena byāpannarasūdakā nadiyoti hi taṃ pucchanto evamāha. Kasmāti kena kāraṇena tāta mahāsamuddova apeyyo kato kiṃ mahābrāhmā yamu nādīsu nadīsuudakaṃ apeyyaṃ kātuṃ na sakkoti mahāsamuddeyeva sakkotīti. Dirasaññurāhūti dirasaññu ahu jātoti attho. Pure puratthāti ito pure sabbapuratthā paṭhamakappakāle. Kā kassa bhariyāti kā kassa bhariyā nāma. Tadā hi purisitthīliṅgameva natthi pacchā methunadhammavasena mātāpitaro nāma jātā. Mano manussanti tadā hi manoyeva manussaṃ ajanesi. Manomayāva sattā nibbattiṃsūti attho. Tenāpi dhammenāti tenāpi kāraṇena tena sabhāvena koci jātiyā hīno nāma natthi na hi tadā khattiyādibhedo atthi tasmā yaṃ brāhmaṇā vadanti brāhmaṇāva jātiyā seṭṭhā itare hīnāti taṃ micchā. Evaṃpīti evaṃ vattamāne loke porāṇakavattaṃ jahitvā pacchā attanā paricchinditvā katānaṃ vasena khattiyādayo cattāro koṭṭhāsā jātā. Evaṃpi vossaggavibhaṅgamāhūti attanā katehi kammavossaggehi tesaṃ sattānaṃ ekacce khattiyā jātā ekacce brāhmaṇādayoti imaṃ vibhāgaṃ kathenti--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.
Tasmā brāhmaṇāva seṭṭhāti vacanaṃ micchāva. Sattadhāti yadi mahābrahmunā brāhmaṇānaññeva tayo vedā dinnā na aññesaṃ caṇḍālassa mante bhāsantassa muddhā sattadhā phaleyya na ca phalati tasmā imehi brāhmaṇehi attavadhāya mantā katā attanoyeva nesaṃ musā vāditaṃ pakāsentā guṇavadhaṃ karonti. Vācā katāti ete mantā nāma musāvādena cintetvā katā. Giddhi katā gahitāti lābhagiddhikatāya brahmaṇehi gahitā. Dummocayāti macchena gilitabalisā viya dummocayā. Kābyāpathānupannāti kābyakārakabrāhmaṇānaṃ taṃ vacanapathaṃ anupannā anugatā. Tehi yathā icchanti tathā musāvādaṃ vatvā bandhā. Bālānanti tesaṃ hi bālānaṃ cittaṃ visame niviṭṭhaṃ. Taṃ aññe appapaññā saddahanti. Porisayabalenāti porisayasaṃkhātena balena. Idaṃ vuttaṃ hoti yaṃ etesaṃ sīhādīnaṃ purisathāmasaṃkhātaṃ porisayabalaṃ tena balena samannāgato brāhmaṇo nāma natthi sabbe imehi tiracchānehipi hīnāyeva. Manussabhāvo ca gavaṃva pekkhoti api ca yo etesaṃ manussabhāvo so gunnaṃ viya pekkhitabbo. Kiṃ kāraṇāti. Jāti hi tesaṃ asamā samānanti tesaṃ brāhmaṇānaṃ duppaññatāya tehi saddhiṃ samānaṃ jātiyeva asamā aññameva hi gunnaṃ saṇṭhānaṃ aññaṃ etesanti ete brāhmaṇe tiracchānesu sīhādīsu samepi akatvā gorūpasameva karoti. Sace ca rājāti ariṭṭha yadi mahābrāhmunā dinnabhāvena khattiyova paṭhaviṃ vijitvā. Sajīvavāti saha jīvīhi amaccehi samannāgato. Assavā--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.
Pārisajjoti attano ovādakārakaparisāvacaro siyā athassa parisāya yujjhitvā rajjaṃ dātabbaṃ nāma na bhaveyya sayameva so ekakova sattusaṃghaṃ vijeyya. Evaṃ sati yuddhe dukkhābhāvena tassa pajā niccaṃ sukhī bhaveyya etañca saccaṃ natthi tasmāpi tesaṃ vacanaṃ micchā. Khattiyamantāti rājasatthañca tayo ca vedā attano āṇāya ruciyā idameva kattabbanti pavattantā atthena eteā samakā bhavanti. Avinicchinitvāti tesaṃ khattiyamantānaṃ khattiyopi vedānaṃ brāhmaṇopi atthaṃ avinicchinitvā āṇāvaseneva gaṇhanto taṃ atthaṃ udakoghena channaṃ maggaṃ viya na bujjhati. Atthena eteti vañcanatthena ete samakā bhavanti. Kiṃ kāraṇā. Brāhmaṇā hi brāhmaṇāva seṭṭhā aññe vaṇṇā hīnāti vadanti ye ca te lābhādayo lokadhammā sabbe te sabbesaṃpi catunnaṃ vaṇṇānaṃ dhammā ekasattopi hi etehi muttako nāma natthi. Iti brāhmaṇā lokadhammehi aparimuttāva samānā seṭṭhā mayanti musāvādaṃ kathenti. Ibbhāti gahapatikā. Tevijjasaṃghāpīti brāhmaṇāpi tatheva puthūni kasigorakkhādīni kammāni karonti. Niccussukāti niccaṃ ussukkajātā chandajātā. Tadappapaññā dirasaññurā teti tasmā bhātika dirasaññu nippaññā brāhmaṇā ārakā te dhammato porāṇakā hi brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissantīti. Evaṃ mahāsatto tesaṃ vādaṃ bhinditvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi. Tassa dhammakathaṃ sutvā sabbe te nāgaparisā somanassajātā--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.
Ahesuṃ. Mahāsattopi nesādabrāhmaṇaṃ nāgabhavanā nīharāpetvā paribhāsanamattaṃpi panassa nākāsi. Yaññabhedakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Sāgarabrahmadattopi ṭhapitadivasaṃ anatikkamitvā caturaṅginiyā senāya parivuto pitu vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. Mahāsattopi mātulañca ayyakañca passissāmāti bheriñcārāpetvā mahantena sirisobhaggena yamunāto uttaritvā tameva assamapadaṃ ārabbha pāyāsi. Avasesabhātaro cassa mātāpitaro ca pacchato pāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe sāgarabrahmadatto mahāsattaṃ mahatiyā parisāya āgacchantaṃ disvā asañjānitvā pitaraṃ pucchanto āha kassa bheri mudiṅgā ca saṃkhā paṇavadeṇḍimā purato paṭipannāni hāsayantā rathesabhaṃ kassa kāñcanapaṭṭena puthunā vijjuvaṇṇinā yuvā kalāpasannaddho ko eti siriyā jalaṃ ukkāmukhe pahaṭṭhaṃva khadiraṅgārasannibhaṃ mukhaṃ cārurivābhāti ko eti siriyā jalaṃ kassa khambonadaṃ chattaṃ sasalākaṃ manoramaṃ ādiccaraṃsāvaraṇaṃ ko eti siriyā jalaṃ kassa aṅgapariggayha vālavījanimuttamaṃ ubhato varapaññassa muddhani uparūpari kassa pekhuṇahatthāni citrāni ca mudūni ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page91.
Suvaṇṇamaṇidaṇḍāni caranti ubhatomukhaṃ khadiraṅgāravaṇṇābhā ukkāmukhapahaṃsitā kassete kuṇḍalā vaggū sobhanti ubhato mukhaṃ kassa vātena chupitā siniddhaggā mudu kāḷikā sobhayanti nalātantaṃ nabhā vijjurivuggatā kassa etāni akkhīni āyatāni puthūni ca ko sobhati visālakkho kassetaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ kassete lapanajātā suddhā saṃkhavarūpamā bhāsamānassa sobhanti dantā kuppilasādisā kassa lākhā rasasamā hatthapādā sukhe ṭhitā ko so bimboṭṭhasampanno divā suriyova sobhati himaccaye himavato brahāsālova pupphito ko so odātapāvāro jayaṃ indova sobhati suvaṇṇapilakākiṇṇaṃ maṇidaṇḍavicittakaṃ ko so parisamogayha aṃse khaggaṃ pamuñcati suvaṇṇavikatā citrā sukatā citrasibbinī ko so omuñcate pādā mano katvā mahesinoti. Tattha paṭipannānīti kassetāni turiyāni purato paṭipannāni. Hāsayantāti etaṃ rājānaṃ tosentā. Kassa kāñcanapaṭṭenāti kassa nalātante bandhena uṇhīsapaṭṭena vijjuyā meghamukhaṃ viya vaṇṇamukhaṃ pajotanti pucchati. Yuvā kalāpasannaddhoti taruṇo--------------------------------------------------------------------------------------------- page92.
Sannaddhadhanukalāpo. Ukkāmukhe pahaṭṭhaṃ vāti kammāruddhane pahaṭṭhasuvaṇṇaṃ viya. Khadiraṅgārasannibhanti ādittakhadiraṅgārasadisaṃ. Jambonadanti rattasuvaṇṇamayaṃ. Aṅgapariggayhāti cāmaraggāhakena aṅgena pariggahitā hutvā. Vālavījaninti maṇivālavījanī. Uttamanti muttamā. Pekkhuṇahatthānīti morapiñchahatthakā. Citrānīti sattaratanacitrāni. Suvaṇṇamaṇidaṇḍānīti tapanīyasuvaṇṇena ca maṇīhi ca khacitadaṇḍāni. Ubhato mukhanti mukhassa ubhayapassesu caranti. Vātena chupitāti vātena pahatā. Siniddhaggāti siniddhaaggā. Nalātantanti kassete evarūpā kesā nalātantaṃ upasobhanti. Nabhā vijjurivuggatāti nabhato uggatavijju viya. Uṇṇajanti kāñcanādāso viya parisuddhaṃ. Lapanajātāti mukhajātā. Kuppilasādisāti maṇḍālamakulasadisā. Sukhe ṭhitāti sukhaparihaṭā. Jayaṃ indovāti jayappatto viya indo. Suvaṇṇapilakākiṇṇanti suvaṇṇapilakāhi ākiṇṇaṃ. Maṇidaṇḍavicittakanti maṇīhi pharumhi vicittakaṃ. Suvaṇṇavikatāti suvaṇṇakhacitā. Citrāti sattaratanavicitrā. Sukatāti suniṭṭhitā. Citarasibbinīti vicitrasibbiniyo. Pādāti ko esa pādato evarūpā suvaṇṇapādukā omuñcatīti pucchati. Evaṃ puttena sāgarabrahmadattena puṭṭho iddhimā abhiññālābhī tāpaso tāta ete dhataraṭṭhassa nāgarañño puttā tava bhāgineyyā nāgāti ācikkhanto gāthamāha dhataraṭṭhassa te nāgā iddhimanto yasassino--------------------------------------------------------------------------------------------- page93.
Samuddajāya uppannā ete nāgā mahiddhikāti. Evaṃ tesaṃ kathentānañceva nāgaparisā patvā tāpasassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Samuddajāpi pitarañca jeṭṭhabhātaraṃ rājānañca vanditvā roditvā nāgaparisāya saddhiṃ nāgabhavanameva gatā. Sāgarabrahmadattopi tattheva katipāhaṃ vasitvā pitaraṃ vanditvā khamāpetvā bārāṇasimeva gato. Samuddajā nāgabhavaneyeva kālamakāsi. Bodhisattopi yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā āyuhapariyosāne saddhiṃ nāgaparisāya saggapadaṃ pūrayi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā evaṃ upāsakā porāṇakapaṇḍitā anuppannepi buddhe evarūpaṃ nāgasampattiṃ pahāya uposathakammaṃ kariṃsūti vatvā jātakaṃ samodhānesi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ. Nesādabrāhmaṇo devadatto. Somadatto ānando. Accimukhī uppalavaṇṇā. Sudassano sāriputto. Subhogo moggallāno. Kāṇāriṭṭho sunakkhatto. Bhūridatto pana ahameva sammāsambuddhoti. . Bhūridattajātakaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ. ----------------------------------------------------------------------------------------------------------- page94.
@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***The Pali Atthakatha in Roman Book 44 page 1-94. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=44&A=1&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=44&A=1&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=687 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=4328 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=5103 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=5103 Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28
         |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]