ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter  
Atthakatha Book 44 : PALI ROMAN Jā.A.10 mahānipāt (2)

page199.

Mahānipāta vaṇṇanā --------- vidhurajātakaṃ paṇḍu kīsiyāsi dubbalāti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Eka divasamhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ āvuso aho vata satthā mahāpañño puthupañño javanapañño hāsapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano attano paññānubhāvena khattiyapaṇḍitādīhi abhisaṅkhate sukhumapañhe bhinditvā te dametvā nibbisevane katvā saraṇesu ceva sīlesu ca patiṭṭhapetvā amatagāmimaggaṃ paṭipādesīti. Satthā āgantvā kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā bhante imāya nāmāti vutte anacchariyaṃ bhikkhave yaṃ tathāgato paramābhisambodhiṃ patto parappavādaṃ bhinditvā khattiyādayo vineyya purimabhavasmiṃ hi anuttaraṃ bodhiñāṇaṃ pariyesantopi tathāgato paññavā parappavādamaddanoyeva tathāhi ahaṃ vidhurapaṇḍitakāle saṭṭhīyojanubbedhe kāḷagiripabbatamuddhani puṇṇakaṃ nāma yakkhasenāpatiṃ ñāṇabalena dametvā nibbisevanaṃ katvā pañcasīlesu patiṭṭhapento attano jīvitadānaṃ dāpesinti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari. Atīte kururaṭṭhe indapattanagare dhanañjayakorabyo nāma rājā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page200.

Rajjaṃ kāresi. Vidhurapaṇḍito nāma amacco tassa atthadhammānusāsako ahosi. So madhurakatho mahādhammakathiko sakalajambūdīparājāno hatthikantavīṇāsarena paluddhā hatthino viya attano madhuradhammadesanāya palobhetvā tesaṃ sakaraṭṭhāni gantuṃ adadamāno buddhalīlāya mahājanassa dhammaṃ desento mahantena yasena tasmiṃ nagare paṭivasati. Bārāṇasiyaṃpi kho gihisahāyakā cattāro brāhmaṇamahāsālā mahallakakāle kāmesu ādīnavaṃ disvā gehaṃ pahāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā vanamūlaphalāhārā tattheva ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya cārikañcaramānā aṅgaraṭṭhe kālacampākanagaraṃ patvā rājuyyāne vasitvā puna divase nagaraṃ bhikkhāya pavisiṃsu. Tattha sahāyakā cattāro kuṭumbikā tesaṃ iriyāpathe pasīditvā vanditvā bhikkhābhājanaṃ gahetvā ekekaṃ attano attano nivesanaṃ ānetvā paṇītena āhārena parivisitvā paṭiññaṃ gahetvā uyyāne vasāpesuṃ. Cattāro tāpasā catunnaṃ kuṭumbikānaṃ gehesu bhuñjitvā divāvihāratthāya eko tāvatiṃsabhavanaṃ gacchati eko nāgabhavanaṃ gacchati eko supaṇṇabhavanaṃ gacchati eko korabyassa rañño migājinaṃ nāma uyyānaṃ gacchati. Tesu yo devalokaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti. So sakkassa yasaṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Yo nāgabhavanaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti. So nāgarājassa sampattiṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Yo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page201.

Supaṇṇabhavanaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti. So supaṇṇarājassa vibhūtiṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Yo korabyassa uyyānaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti. So dhanañjayassa sirisobhaggaṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tameva vaṇṇeti. Te cattāro kuṭumbikā taṃ tadeva ṭhānaṃ patthentā dānādīni puññāni katvā āyūhapariyosāne eko sakko hutvā nibbatti eko saputtadāro nāgabhavane nāgarājā hutvā nibbatti eko simbalirukkhavimāne supaṇṇarājā hutvā nibbatti eko dhanañjayarañño aggamahesiyā kucchismiṃ nibbatti. Tepi cattāro tāpasā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattiṃsu. Tesu korabyakumāro vuḍḍhimanvāya pitu accayena rajje patiṭṭhahitvā dhammena samena rajjaṃ kāresi. So pana jūtacittako ahosi. So vidhurapaṇḍitassa ovāde ṭhatvā dānaṃ deti sīlaṃ rakkhati uposathaṃ upavasi. So ekadivasaṃ samādinnuposatho vivekamanubrūhissāmīti uyyānaṃ gantvā manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Sakkopi samādinnuposatho devaloke palibodho hotīti manussaloke tameva uyyānaṃ gantvā manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Varuṇanāgarājāpi samādinnuposatho nāgabhavane palibodho hotīti tattheva gantvā ekasmiṃ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Supaṇṇarājāpi samādinnuposatho supaṇṇabhavane palibodho hotīti tattheva gantvā ekasmiṃ manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi. Tepi cattāro janā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page202.

Sāyaṇhasamaye sakasakaṭṭhānā nikkhamitvā maṅgalapokkharaṇītīre samāgantvā aññamaññaṃ oloketvā pubbasinehavasena samaggā sammodamānā hutvā aññamaññaṃ mettacittaṃ paccupaṭṭhapetvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā 1- sakkopi maṅgalasilātale nisīdi itare attano attano yuttaṃ okāsaṃ ñatvā nisīdiṃsu. Atha ne sakko āha mayaṃpi cattāro rājānova samādinnuposathā amhesu pana kassa sīlaṃ mahantanti. Atha naṃ varuṇanāgarājā āha tumhākaṃpi tiṇṇaṃ janānaṃ sīlato mayhameva sīlaṃ mahantanti. Kimettha kāraṇanti. Ayaṃ tāva supaṇṇarājā amhākaṃ jātānampi ajātānampi paccāmitto ahaṃ evarūpaṃ amhākaṃ jīvitakkhayakaraṃ paccāmittaṃ disvāpi tassa kopaṃ na karomi iminā kāraṇena mama sīlaṃ mahantanti vatvā idaṃ dasanipāte catuposathajātake paṭhamaṃ gāthamāha yo kopaneyye na karoti kopaṃ na kujjhati sappuriso kadāci kuddhopi so nāvīkaroti kopaṃ taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi. Tattha yoti khattiyādīsu yokoci. Kopaneyyeti kujjhitabbayuttake puggale khantīvādī viya kopaṃ na karoti. Kadācīti yo ca kismiñci kāle na kujjhati. Kuddhopīti sace pana so sappuriso kujjhati atha kuddhopi taṃ kopaṃ nāvīkaroti cūḷabodhitāpaso viya. Taṃ ve @Footnote: 1 kariṃsu. tesu sakkoti yuttataraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page203.

Naranti mahārāja taṃ sappurisaṃ samitapāpatāya loke paṇḍitā samaṇaṃ kathenti ime pana guṇā mayi santi tasmā mameva sīlaṃ mahantanti. Taṃ sutvā supaṇṇarājā ayaṃ nāgo mama aggabhakkho yasmā panāhaṃ evarūpaṃ aggabhakkhaṃ disvāpi khudaṃ adhivāsetvā āhārahetu pāpaṃ na karomi tasmā mama sīlaṃ mahantanti vatvā gāthamāha onodaro yo sahate jighacchaṃ danto tapassī mitapānabhojano āhārahetu na karoti pāpaṃ taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi. Tattha dantoti indriyadamanena samannāgato. Tapassīti tapanissitako. Āhārahetu na karoti pāpanti jighacchāya pīḷitopi yo lāmakakammaṃ na karoti dhammasenāpati sāriputtatthero viya ahaṃ pana ajja āhārahetu pāpaṃ na karomi tasmā mama sīlaṃ mahantanti. Tato sakko devarājā ahaṃ nānappakāraṃ sukhapadaṭṭhānaṃ devaloke sampattiṃ pahāya sīlaṃ rakkhanatthāya manussalokaṃ āgato tasmā tumhākaṃ sīlato mama sīlaṃ mahantanti vatvā imaṃ gāthamāha khiḍḍaṃ ratiṃ vippajahitvā sabbaṃ na cālikaṃ bhāsati kiñci loke vibhūsanaṭṭhānā virato methunasmā taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page204.

Tattha khiḍḍanti kāyikavācasikakhiḍḍaṃ. Ratinti dibbakāmaguṇaratiṃ. Kiñcīti appamattakaṃpi. Vibhūsanaṭṭhānāti maṃsavibhūsā ca chavivibhūsā ca dve vibhūsā tattha ajjhoharaṇiyāhāro maṃsavibhūsā nāma mālāgandhādīni chavivibhūsā nāma yena akusalacittena sādiyati tantassa ṭhānaṃ tato paṭivirato. Methunasmāti methunasevanato ca yo paṭivirato. Taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi ahaṃ pana ajja devaccharā pahāya idhāgantvā samaṇadhammaṃ karomi tasmā mama sīlaṃ mahantanti. Evaṃ sakkopi attano sīlameva vaṇṇeti. Taṃ sutvā dhanañjayarājā ahaṃ ajja mahantaṃ pariggahaṃ soḷasasahassāhi nāṭakitthīhi paripuṇṇaṃ antepuraṃ pariccajitvā uyyāne samaṇadhammaṃ karomi tasmā mama sīlaṃ mahantanti vatvā imaṃ gāthamāha pariggahaṃ lobhadhammañca sabbaṃ ye ve pariññāya pariccajanti dantaṃ ṭhitattaṃ amamaṃ nirāsaṃ taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi. Tattha pariggahanti nānappakāraṃ vatthukāmaṃ. Lobhadhammanti tasmiṃ uppajjanataṇhaṃ. Pariññāyāti ñātapariññā tīraṇapariññā pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā tattha khandhādīnaṃ sabhāvajānanaṃ ñātapariññā nāma khandhesu aguṇaṃ upadhāretvā tīraṇaṃ tiraṇapariññā nāma tesu dosaṃ disvā chandarāgassāpakaḍḍhanaṃ pahānapariññā nāma ye imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page205.

Vatthukāmakilesakāme pariccajanti chaḍḍetvā gacchanti. Dantanti nibbisevanaṃ ṭhitattanti micchāvitakkābhāvena ṭhitasabhāvaṃ. Amamanti mamāyanataṇhāya virahitaṃ. Nirāsanti puttadārādīhi nirāsacittaṃ. Taṃ ve naranti taṃ evarūpaṃ puggalaṃ samaṇanti vadanti. Iti te sabbepi attano attano sīlameva mahantanti vaṇṇetvā dhanañjayaṃ pucchiṃsu mahārāja atthi pana koci tumhākaṃ santike paṇḍito yo no imaṃ kaṅkhaṃ vinodeyyāti. Āma mahārāja mama atthadhammānusāsako asamadhuro vidhurapaṇḍito nāma atthi so no kaṃkhaṃ vinodessati tassa santikaṃ gacchāmāti. Te sādhūti sampaṭicchiṃsu. Atha sabbe te uyyānā nikkhamitvā dhammasabhāyaṃ gantvā dhammāsanaṃ alaṅkārāpetvā bodhisattaṃ pallaṅkavaramajjhe nisīdāpetvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisinnāva paṇḍita amhākaṃ kaṅkhā uppannā taṃ vinodehīti vatvā imaṃ gāthamāhaṃsu pucchāma kattāramanomapaññaṃ kathāsu no viggaho atthi jāto chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni tayajja kaṅkhaṃ vitaremu sabbeti tattha kattāranti kattabbayuttakaṃ kāraṇākāraṇaṃ jānanasamatthaṃ tuvaṃ. Viggaho atthi jātoti eko sīlaviggaho sīlavivādo uppanno atthi. Chindajjāti amhākaṃ taṃ kaṅkhaṃ tāni vicikicchitāni vajirena sineruṃ paharanto viya sakko ajja chinda. Vitaremūti vitareyyāma.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page206.

Atha paṇḍito tesaṃ vacanaṃ sutvā mahārāja tumhākaṃ sīlaṃ nissāya uppannā vivādakathā kathaṃ dukkathitaṃ sukathitaṃ vā jānissāmīti vatvā imaṃ gāthamāha ye paṇḍitā atthadassā bhavanti bhāsanti te yoniso tattha kāle kathannu kathānaṃ abhāsitānaṃ atthaṃ nayeyyuṃ kusalā janindāti. Tattha atthadassāti atthadassanasamatthā. Tattha kāleti tasmiṃ viggahe ārocite yuttapattakāle paṇḍitā tamatthaṃ ācikkhantā yoniso bhāsanti. Atthaṃ nayeyyuṃ kusalāti kusalā chekāpi samānā abhāsitānaṃ kathānaṃ kathaṃ nu atthaṃ ñāṇena nayeyyuṃ upaparikkheyyuṃ. Janindāti rājāno ālapati. Tasmā idantāva me vadetha. Mahāsatto āha kathaṃ have bhāsati nāgarājā kathaṃ pana garuḷo venateyyo gandhabbarājā pana kiṃ vadesi kathaṃ pana kurūnaṃ rājaseṭṭhoti. Tattha gandhabbarājāti sakkaṃ sandhāyāha. Athassa te gāthamāhaṃsu khantiṃ have bhāsati nāgarājā appāhāraṃ garuḷo venateyyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page207.

Gandhabbarājā rativippahānaṃ akiñcanaṃ kurūnaṃ rājaseṭṭhino. Tassattho paṇḍita nāgarājā tāva kopaneyyepi puggale akkopanasaṃkhātaṃ adhivāsanakhantiṃ vaṇṇeti garuḷo appāhārasaṃkhātaṃ āhārahetu pāpassa akaraṇaṃ vaṇṇeti sakko pañcakāmaguṇe rativippahānaṃ vaṇṇeti kururājā nippalibodhabhāvaṃ vaṇṇetīti. Tesaṃ kathaṃ sutvā mahāsatto imaṃ gāthamāha sabbāni etāni subhāsitāni na hettha dubbāsitamatthi kiñci yasmiñca etāni patiṭṭhitāni ārāvanābhyā susamohitāni catūhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loketi. Tattha etānīti etāni cattāripi guṇajātāni yasmiṃ puggale sakaṭanābhiyaṃ suṭṭhu samohitāni ārāni viya supatiṭṭhitāni catūhi cetehi dhammehi samannāgataṃ taṃ puggalaṃ paṇḍitā samaṇaṃ āhu loketi. Evaṃ mahāsatto catunnaṃpi sīlaṃ ekasamameva akāsi. Taṃ sutvā cattāro janā haṭṭhatuṭṭhā thutiṃ karontā imaṃ gāthamāhaṃsu tuvaṃ nu seṭṭho tvamanuttarosi tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page208.

Paññāya pañhaṃ samaviggahitvā accheccha dhīro vicikicchitāni accheccha kaṅkhaṃ vicikicchitāni cundo yathā nāgadantaṃ kharenāti. Tattha tvamanuttarosīti tvaṃ anuttarosi natthi tayā uttaritaro nāma. Dhammagūti dhammassa gopako ceva dhammaññū ca. Dhammavidūti pākaṭadhammo. Sumedhoti sundarapañño. Paññāyāti attano paññāya amhākaṃ pañhaṃ suṭṭhu atigaṇhitvā idamettha kāraṇanti yathābhūtaṃ ñatvā. Acchecchāti tvaṃ dhīro amhākaṃ vicikicchitāni chinda evaṃ chindanto ca chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitānīti imaṃ amhākaṃ āyācanaṃ sampādento. Cundo yathā nāgadantaṃ kharenāti yathā dantakāro sakkaccena hatthidantaṃ chindeyya evaṃ chindāti attho. Evaṃ te cattāropi tassa pañhābyākaraṇena tuṭṭhamānasā ahesuṃ. Atha naṃ sakko dibbadukulena pūjesi garuḷo suvaṇṇamālāya pūjesi varuṇanāgarājā maṇinā pūjesi dhanañjayarājā gavasahassādīhi pūjesi. Te evamāhaṃsu nīluppalābhaṃ vimalaṃ anagghaṃ vatthaṃ idaṃ dhūmasamānavaṇṇaṃ pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho dadāmi te dhammapūjāya dhīra suvaṇṇamālaṃ satapattaphullaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page209.

Sakesaraṃ ratanasahassamaṇḍitaṃ pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho dadāmi te dhammapūjāya dhīra maṇiṃ anagghaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ kaṇṭhāvasantaṃ maṇibhūsitamme pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho dadāmi te dhammapūjāya dhīra gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ ājaññayutte ca rathe dasa ime pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho dadāmi te gāmavarāni soḷasāti. Evaṃ sakkādayo mahāsattaṃ pūjetvā sakaṭṭhānameva agamaṃsu. Catuposathakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Tesu nāgarājassa bhariyā vimalādevī nāma. Sā tassa gīvāyaṃ pilandhanamaṇiṃ apassantī pucchi deva kuhiṃ pana te maṇīti. Bhadde candabrāhmaṇaputtassa vidhurapaṇḍitassa dhammakathaṃ sutvā pasannacitto ahaṃ tena maṇinā taṃ pūjesiṃ na kevalañca ahameva sakkopi naṃ dibbadukulena pūjesi supaṇṇarājā suvaṇṇamālāya pūjesi dhanañjayarājā gavasahassādīhi taṃ pūjesīti. Vimalā dhammakathiko so devāti bhadde kiṃ vadesi sakalajambūdīpatale buddhuppādakālo viya pavattati sakalajambūdīpe ekasatarājāno tassa madhuradhammakathāya bajjhitvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page210.

Hatthikantavīṇāsarena paluddhā mattavaravāraṇā viya attano attano raṭṭhāni na gacchanti evarūpo so madhuradhammakathikoti tassa guṇaṃ vaṇṇesi. Sā vidhurapaṇḍitassa guṇakathaṃ sutvā tassa dhammakathaṃ sotukāmā hutvā cintesi sacāhaṃ vakkhāmi deva ahaṃ tassa dhamma kathaṃ sotukāmā idheva naṃ ānehīti na me taṃ ānessati yannūnāhaṃ tassa hadaye dohaḷo me uppannoti gilānālayaṃ kareyyanti. Sā tathā katvā paricārikānaṃ saññaṃ datvā sirisayane nipajji. Nāgarājā upaṭṭhānavelāya taṃ apassanto pucchati kuhiṃ vimalāti. Paricārikāhi gilānā devāti vutte so uṭṭhāyāsanā tassā santikaṃ gantvā sayanapasse nisīditvā tassā sarīraṃ parimajjanto paṭhamaṃ gāthamāha paṇḍu kīsiyāsi dubbalā vaṇṇarūpe na tavedisaṃ pure vimale akkhāhi pucchitā kīdisī tuyhaṃ sarīravedanāti. Tattha paṇḍūti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kīsiyāti kīsā. Dubbalāti appathāmā. Vaṇṇarūpe na tavedisaṃ pureti tava vaṇṇasaṃkhātaṃ rūpaṃ pure īdisaṃ nāhosi niddosaṃ anavajjaṃ taṃ idāni parivattetvā amanuññabhāvaṃ jātaṃ. Vimaleti taṃ ālapati. Athassa sā ācikkhantī dutiyaṃ gāthamāha dhammo manujesu mātīnaṃ dohaḷo nāma janinda vuccati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page211.

Dhammāhaṭaṃ nāgakuñjara vidhurassa hadayābhipatthayeti. Tattha dhammoti sabhāvo. Mātīnanti itthīnaṃ. Janindāti nāgajanassa inda. Dhammāhaṭaṃ nāgakuñjara vidhurassa hadayābhipatthayeti nāgaseṭṭha ahaṃ dhammena samena asāhasiyakammena āhaṭaṃ vidhurassa hadayaṃ abhipatthayāmi. Taṃ me labhamānāya jīvitaṃ atthi alabhamānāya idheva maraṇanti tassa paññaṃ sandhāyevamāha. Taṃ sutvā nāgarājā tatiyaṃ gāthamāha candaṃ kho tvaṃ vimale dohaḷāyasi suriyaṃ vā athavāpi mālutaṃ dullabhe hi vidhurassa dassane ko vidhuraṃ idha ānayissatīti. Tattha dullabhehi vidhurassa dassaneti asamadhurassa vidhurassa dassanameva dullabhaṃ. Tassa hi sakalajambūdīparājāno dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ paccupaṭṭhapetvā vicaranti. Passituṃpi naṃ koci na labhati taṃ idha ko ānayissatīti. Sā tassa vacanaṃ sutvā alabhamānāya me idheva maraṇanti parivattitvā tassa piṭṭhiṃ datvā sāṭakakaṇṇena mukhaṃ pidahitvā nipajji. Nāgarājā attano sirigabbhaṃ gantvā sayanapiṭṭhe nisinno vimalā vidhurassa hadayamaṃsaṃ āharāpetīti saññī hutvā paṇḍitassa hadayaṃ alabhantiyā vimalāya jīvitaṃ natthi kathannu kho tassa hadayamaṃsaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page212.

Labhissāmīti cintesi. Athassa dhītā irandatī nāma nāgakaññā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā mahantena sirivilāsena pitu upaṭṭhānaṃ āgatā pitaraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pitu indriyavikāraṃ disvā tāta ativiya domanassappattosi kinnu kho kāraṇanti pucchantī gāthamāha kinnu tāta tuvaṃ pajjhāyasi padumaṃ hatthagataṃva te mukhaṃ kiṃ dummanarūposi issara mā tvaṃ soci amittatāpanāti. Tattha pajjhāyasīti punappunaṃ cintesi. Hatthagatanti hatthena parimadditaṃ padumaṃ viya te mukhaṃ jātaṃ. Issarāti pañcayojanasatikassa maṇḍalanāgabhavanassa sāmi. So dhītu vacanaṃ sutvā nāgarājā tamatthaṃ ārocento imaṃ gāthamāha mātā hi tava irandati vidhurassa hadayaṃ dhaniyyati dullabhe hi vidharassa dassane ko vidhuraṃ idhamānayissatīti. Tattha dhaniyyatīti pattheti. Atha naṃ amma mama santike vidhuraṃ ānetuṃ samattho natthi tvaṃ mātu jīvitaṃ dehi vidhurassa hadayaṃ ānetuṃ samatthaṃ bhattāraṃ pariyesāhīti taṃ uyyojento upaḍḍhagāthamāha bhattāraṃ pariyesanaṃ cara

--------------------------------------------------------------------------------------------- page213.

Yo vidhuraṃ idhamānayissatīti. Tattha carāti carāhi. Iti so kilesābhibhūtabhāvena dhītu ananucchavikaṃpi kathaṃ kathesi. Tena vuttaṃ. Pituno ca sā sutvāna vākyaṃ rattiṃ nikkhamma avassutī carīti. Tattha avassutī carīti bhikkhave sā nāgamāṇavikā pituvacanaṃ sutvā pitaraṃ assāsetvā mātu santikaṃ gantvā taṃpi assāsetvā attano sirigabbhaṃ gantvā sabbālaṅkārehi attānaṃ alaṅkaritvā ekaṃ kusumbhavatthaṃ nivāsetvā ekaṃ ekaṃsaṃ karitvā tameva rattiṃ udakaṃ dvidhā katvā nāgabhavanato nikkhamitvā himavantappadese samuddatīre ṭhitaṃ saṭṭhīyojanubbedhaṃ ekaghanaṃ kāḷāgiripabbataṃ nāma añjanagiriṃ gantvā avassutī kilesāvassutī bhattāraṃ pariyesanaṃ carīti attho. Yāni himavantappadese vaṇṇagandhasampannāni pupphāni tāni āharitvā sakalapabbatamuddhani maṇiagghikaṃ viya alaṅkaritvā upari tale pupphasantharaṃ katvā manoramenākārena naccitvā madhuragītaṃ gāyantī sattamaṃ gāthamāha ke gandhabbe ca rakkhase nāge ke kiṃpurise ca mānuse ke paṇḍite sabbakāmadade dīgharattaṃ bhattā me bhavissatīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page214.

Tattha ke gandhabbe ca rakkhase nāgeti ko gandhabbo vā rakkhaso vā nāgo vā. Ke paṇḍite sabbakāmadadeti ko etesu gandhabbādīsu paṇḍito sabbakāmaṃ dātuṃ samattho yo vidhurassa dahayamaṃsaṃ dohaḷaniyā mama mātu manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā mayhaṃ dīgharattaṃ bhattā bhavissatīti. Tasmiṃ khaṇe vessavaṇamahārājassa bhāgineyyo puṇṇako nāma yakkhasenāpati tigāvutappamāṇaṃ manomayasindhavaṃ abhiruhitvā kāḷapabbatamatthake manosilātale yakkhasamāgamaṃ gacchanto taṃ tassā gītasaddaṃ assosi. Anantare attabhāve anubhūtapubbāya itthiyā gītasaddo chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. So paṭibaddhacitto hutvā assaṃ parivattitvā sindhavapiṭṭhe nisinnova bhadde ahaṃ mama paññāya dhammena samena vidhurassa hadayaṃ ānetuṃ samattho mā cintayīti taṃ assāsento aṭṭhamaṃ gāthamāha assāsa hessāmi te pati bhattā te hessāmi anindalocane paññāhi mama tathāvidhāhi assāsa hessasi bhariyā mamanti. Tattha anindalocaneti aninditabbalocane. Tathāvidhāhīti vidhurassa hadayamaṃsaṃ āharaṇasamatthāhi. Assāsāti assāsāhi assāsaṃ paṭilabhāhi attamanā hohi. Hessasīti bhavissasi. Tena vuttaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page215.

Avacāsi puṇṇakaṃ irandatī pubbapathānugatena cetasā ehi gacchāma pitu mamantike eseva te etamatthaṃ pavakkhatīti. Tattha pubbapathānugatena cetasāti antare attabhāve anubhūtapubbasāmike tasmiṃ pubbapatheneva anugatena cetasā. Ehi gacchāmāti bhikkhave so yakkhasenāpati evaṃ vatvā imaṃ assapiṭṭhiṃ āropetvā nessāmīti cintetvā pabbatamatthake otaritvā tassā hatthaṃ gahaṇatthaṃ hatthaṃ pasāresi. Sā attano hatthaṃ gaṇhituṃ adatvā tena pasāritahatthaṃ sayaṃ gahetvā sāmi nāhaṃ anāthā mayhaṃ pitā varuṇo nāma nāgarājā mātā vimalā nāma ehi mama pitu santikaṃ gacchāma eseva te yathā amhākaṃ maṅgalakiriyāya bhavitabbaṃ evaṃ etamatthaṃ pavakkhatīti avacāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha alaṅkatā suvasanā mālinī candanussadā yakkhaṃ hatthe gahetvāna pitusantikamupāgamīti. Tattha pitu santikamupāgamīti pitu santikaṃ upāgami. Puṇṇakopi yakkho paṭihāretvā nāgarājassa santikaṃ gantvā irandatiṃ yācanto āha nāgavara vaco suṇāhi me paṭirūpaṃ paṭipajja suṅkayaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page216.

Paṭthemihaṃ arandatiṃ tāya samaṅgiṃ karohi maṃ tuvaṃ sataṃ hatthī sataṃ assā sataṃ assatarī rathā sataṃ balabhiyyo puṇṇā nānāratanassa kevalā te nāga paṭipajjassu dhītaraṃ dehi irandatinti. Tattha suṅkayanti attano kulappadesānurūpaṃ dhītu suṅkadhanaṃ paṭipajja gaṇhāhi. Tāya samaṅgiṃ karohi maṃ tuvanti maṃ tāya saddhiṃ samaṅgībhūtaṃ karohi. Balabhiyyoti bhaṇḍasakaṭāyo. Nānāratanassa kevalāti nānāratanassa sakalapuṇṇā. Atha naṃ nāgarājā āha yāva āmantaye ñātī mitte ca suhadajjane anāmantaṃ katakammaṃ taṃ pacchā anutappatīti. Tattha yāva āmantayeti bho yakkhasenāpati ahaṃ tuyhaṃ dhītaraṃ demi no na demi thokaṃ pana āgamehi yāva āmantaye ñātīti ñātakepi yāva jānāpemi. Taṃ pacchā anutappatīti itthiyo hi gatagataṭṭhāne abhiramantipi nābhiramantipi anabhiratikāle ñātakādayo amhehi saddhiṃ anāmantetvā kataṃ kammaṃ nāma evarūpaṃ hotīti ussukkaṃ na karonti evantaṃ kammaṃ pacchā anutāpaṃ āvahatīti vadati. Tato so varuṇo nāgo pavisitvā nivesanaṃ bhariyaṃ āmantayitvāna idaṃ vacanamabravi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page217.

Ayaṃ so puṇṇako yakkho yācati maṃ irandatiṃ bahunā vittalābhena tassa dema piyaṃ mamanti. Tattha pavisitvāti puṇṇakaṃ tattheva ṭhapetvā sayaṃ uṭṭhāya yatthassa bhariyā nipannā taṃ nivesanaṃ pavisitvā. Piyaṃ mamanti mama piyaṃ dhītaraṃ tassa bahuvittalābhena demāti pucchati. Vimalā āha na dhanena na vittena 1- labbhā amhaṃ irandatī sace hi kho hadayaṃ paṇḍitassa dhammena laddhā idha māhareyya etena vittena kumāri labbhā nāññaṃ dhanaṃ uttariṃ patthayāmāti. Tattha amhaṃ irandhatīti amhākaṃ dhītā irandatī. Etena cittenāti etena tuṭṭhākāreneva tato so varuṇo nāgo nikkhamitvā nivesanā puṇṇakāmantayitvāna idaṃ vacanamabravi na dhanena na vittena labbhā amhaṃ irandatī sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa dhammena laddhā idhamāharesi etena vittena kumāri labbhā nāññaṃ dhanaṃ uttariṃ patthayāmāti. @Footnote: 1 cittenātipi pāṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page218.

Tattha puṇṇakāmantayitvānāti puṇṇakaṃ āmantayitvā. Puṇṇako āha yaṃ paṇḍito tyeke vadanti loke tameva bāloti punāhu aññe akkhāhi me vippavadanti cettha kaṃ paṇḍitaṃ nāga tuvaṃ vadesīti. Tattha yaṃ paṇḍitoti so kira hadayaṃ paṇḍitassāti sutvā cintesi yaṃ eke paṇḍitoti vadanti tameva aññe bāloti kathenti kiñcāpi me irandatiyā vidhuroti akkhātaṃ tathāpi tattato jānituṃ pucchissāmi nanti tasmā evamāha. Nāgarājā āha korabyarājassa dhanañjayassa yadi te suto vidhuro nāma kattā ānehi taṃ paṇḍitaṃ dhammaladdhā irandatī pādacarāva te hotūti. Tattha dhammaladdhāti dhammena labhitvā. Pādacarāvāti pādaparicārikā hutvā idañca sutvā varuṇassa vākyaṃ uṭṭhāya yakkho paramappītito tattheva santo purisaṃ asaṃsi ānehi ājaññamidheva yuttanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page219.

Tattha asaṃsīti attano upaṭṭhākaṃ āṇāpesi. Ājaññanti kāraṇākāraṇajānanakaṃ sindhavaṃ. Yuttanti kappitaṃ. Jātarūpamayā kaṇṇā kācamhicamayā khurā jambonadassa pākassa suvaṇṇassa uracchadoti. Tattha jātarūpamayāti tameva sindavaṃ vaṇṇento āha. Tassa hi manomayasindhavassa jātarūpamayā kaṇṇā. Kācamhicamayā khurāti tassa khurā rattamaṇimayāti attho. Jambonadassa pākassāti jamborasato jātassa pākassa rattasuvaṇṇassa mayo uracchado. So puriso tāvadeva taṃ sindhavaṃ ānesi. Puṇṇako taṃ abhiruyha ākāsena pakkhanditvā vessavaṇassa santikaṃ gantvā nāgabhavanaṃ vaṇṇetvā taṃ pavuttiṃ ārocesi. Tassa atthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vuttaṃ devavāhavahaṃ yānaṃ assamāruyha puṇṇako alaṅkato kappitakesamassu pakkāmi vehāyasamantalikkhe sapuṇṇako kāmarāgena giddho irandatiṃ nāgakaññaṃ jigiṃsaṃ gantvāna taṃ bhūtapatiṃ yasassiṃ iccabravi vessavaṇakuveraṃ bhogavatī nāma mandire vāsā hiraññavatīti vuccati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page220.

Nagare nimmite kāñcanamaye maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṃ aṭṭālakā oṭṭhagīviyo lohitaṅgassa masāragallino pāsādettha silāmayā sovaṇṇaratanena chāditā ambātilakā ca jambuyo sattapaṇṇā muccalindaketakā piyaṅgukā uddālakā sahā upari bhaṇḍakā sinduvāritā campeyyakā nāgamallikā bhaginīmālā atthettha koliyā ete dumā parināmitā sobhayanti uragassa mandire khajjurettha silāmayā sovaṇṇadhuvapupphitā (bahū) yattha vasatopapātiko nāgarājā varuṇo mahiddhiko tassa komārikā bhariyā vimalā kāñcanavelliviggahā kāḷā taruṇāva uggatā picumaṇḍatthanī 1- cārudassanā @Footnote: 1 pucimandathanītipi pāṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page221.

Lākhārasarattasucchavī kaṇikārāva nivātapupphitā tidivokkacarāva accharā vijjuvabbhaghanāva nissitā sā dohaḷinī suvimhitā vidhurassa hadayaṃ dhanīyati taṃ nesaṃ dadāmi issara tena te denti irandatiṃ mamanti. Tattha devavāhavahanti vahitabbo vāho devasaṃkhātaṃ vāhaṃ vahatīti devavāhavaho. Yānanti nayanti gacchanti etenāti yānaṃ. Kappitakesamassūti maṇḍanavasena susaṃvihitakesamassu. Devānaṃ pana kesamassukammaṃ nāma natthi vicittakathitena kathanti. Jigiṃsanti patthayanto. Vessavaṇanti visānāya rājadhāniyā issararājānaṃ. Kuveranti evaṃ nāmakaṃ. Bhogavatī nāmāti sampannabhogatāya evaṃ laddhanāmaṃ. Mandireti mandiraṃ bhavananti attho. Vāsā hiraññavatīti nāgarājassa vasanaṭṭhānattā vāsāti ca kāñcanavatiyā suvaṇṇapākāreneva parikkhittattā hiraññavatīti ca vuccati. Nagare nimmiteti nagaraṃ nimmitaṃ. Kāñcanamayeti suvaṇṇamayaṃ. Maṇḍalassāti bhogamaṇḍalena samannāgatassa. Niṭṭhitanti karaṇapariniṭṭhitaṃ. Oṭṭhagīviyoti oṭṭhagīvasaṇṭhānena katā. Lohitaṅgassa masāragallinoti rattamaṇimayā masāragallamayā aṭṭālakā. Pāsādetthāti ettha nāgabhavane

--------------------------------------------------------------------------------------------- page222.

Pāsādā. Silāmayāti maṇimayā. Sovaṇṇaratanenāti suvaṇṇasaṃkhātena ratanena suvaṇṇiṭṭhakāhi chāditāti attho. Sahāti sahakārā. Upari bhaṇḍakāti pārichattakadumā. Uddālakāti uddālakajātikāyeva rukkhā. Campeyyakā nāgamallikāti campeyyakāca nāgā ca mallikā ca. Bhaginimālā atthettha koliyāti bhaginīmālā ceva atthi ettha nāgabhavane koliyā ca nāma rukkhā. Ete dumā parināmitāti ete pupphūpagā phalūpagā rukkhā aññamaññaṃ saṃghaṭasākhā parināmitā ākulasamākulā. Khajjuretthāti khajjurarukkhā ettha. Silāmayāti indanīlamaṇimayā. Sovaṇṇadhuvapupphitāti te pana suvaṇṇapupphehi niccaṃ pupphitā. Yattha vasatopapātikoti yattha nāgabhavane upapātiko nāgarājā vasati. Kāñcanavelliviggahāti suvaṇṇarāsisassirīkasarīrā. Kāḷā taruṇāva uggatāti vilāsayuttatāya mandavāteritā kāḷavallīpavālā viya uggatā. Picumaṇḍatthanīti nimbaphalasaṇṭhānathanayugalā. Lākhārasarattasucchavīti hatthapādatalacchaviṃ sandhāya vuttaṃ. Tidivokkacarāti tidasabhavanacarā. Vijjuvabbhaghanāti abbhaghanato ghanabalāhakantarato nissitā vijjulatā viya. Taṃ nesaṃ dadāmīti taṃ tassa hadayaṃ ahaṃ tesaṃ demi evaṃ jānassu. Issarāti mātulaṃ ālapati. Iti so vessavaṇena ananuññāto gantuṃ avisahitvā taṃ anujānāpetuṃ etāhi ettakāhi gāthāhi kathesi. Vessavaṇo pana tassa kathaṃ na suṇoti. Kiṃ kāraṇāti. Dvinnaṃ devaputtānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page223.

Vimānaaṭṭaṃ upacchindati. Puṇṇako attano vacanassa asutabhāvaṃ ñatvā jitadevaputtassa santikaṃ gantvā aṭṭhāsi. Vessavaṇo aṭṭaṃ vicinitvā parājitaṃ anuṭṭhāpetvā itaraṃ gaccha tava vimāne vasāhīti āha. Puṇṇako gaccha tavanti vuttakkhaṇeyeva mayhaṃ mātulena mama pesitabhāvaṃ jānathāti katipaye devaputte sakkhī katvā heṭṭhā vuttanayeneva sindhavaṃ āharāpetvā taṃ abhiruhitvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so puṇṇako bhūtapatiṃ yasassiṃ āmantaya vessavaṇaṃ kuveraṃ tattheva santo purisaṃ asaṃsi ānehi ājaññamidheva yuttaṃ jātarūpamayā kaṇṇā kācamhicamayā khurā jambonadassa pākassa suvaṇṇassa uracchado devavāhavahaṃ yānaṃ assamāruyha puṇṇako alaṅkato kappitakesamassu pakkāmi vehāya samantalikkheti. Tattha āmantayāti āmantetvā. So okāsena gacchantoyeva cintesi vidhurapaṇḍito mahāparivāro na sakkā mayā taṃ gaṇhituṃ dhanañjayakorabyo pana jūtacittako taṃ jūtena jinitvā vidhuraṃ gaṇhissāmi ghare panassa bahūni ratanāni appagghena lakkhena ratanena jūtaṃ na kīḷissati yo rājānaṃ jinissati so

--------------------------------------------------------------------------------------------- page224.

Mahaggharatanaṃ harituṃ vaṭṭati aññaṃ ratanaṃ rājā na gaṇhissati rājagahanagarasāmante vipulapabbatantare cakkavattirañño paribhogaṃ maṇiratanaṃ atthi mahānubhāvaṃ taṃ gahetvā tena rājānaṃ palobhetvā rājānaṃ janissāmīti. So tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so agamā rājagahaṃ surammaṃ aṅgassa rañño nagaraṃ durāsadaṃ bahutabhakkhaṃ bahuannapānaṃ masakkasāraṃ viya vāsavassa mayūrakoñcagaṇasaṃghuṭṭhaṃ dijābhisaṃghuṭṭhaṃ dijasaṃghasevitaṃ nānāsakuṇābhirudaṃ suvaṅgaṇaṃ pupphābhikiṇṇaṃ himavaṃva pabbataṃ sapuṇṇako vipulamabhiruyha siluccayaṃkiṃpurisā bhikiṇṇaṃ anvesamāno maṇiratanaṃ oḷāraṃ tamaddasa pabbatakūṭamajjheti. Tattha aṅgassa raññoti tadā aṅgassa rañño magadharajjaṃ ahosi. Tena vuttaṃ. Durāsadanti paccatthikehi durāsadaṃ. Masakkasāraṃ viya vāsavassāti masakkasārasaṃkhāte sinerupabbate māpitattā masakkasāranti laddhanāmaṃ vāsavassa bhavanaṃ viya. Dijābhisaṃghuṭṭhanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page225.

Aññehi pakkhīhi abhisaṃghuṭṭhaṃ ninnāditaṃ. Nānāsakuṇābhirudanti madhurassarena gāyantehi viya nānāvidhehi sakuṇehi abhirudaṃ abhigītanti attho. Suvaṅgaṇanti sundaraaṅgaṇaṃ manuññatalaṃ. Himavaṃva pabbatanti himavantaṃ pabbataṃ viya. Vipulamabhiruyhāti bhikkhave so puṇṇako evarūpaṃ vipulapabbataṃ abhiruyha. Pabbatakūṭamajjheti pabbatakūṭabbhantare taṃ maṇiṃ addasa. Disvā maṇiṃ pabhassaraṃ jotimantaṃ dhanārahaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ daddalhamānaṃ yasasā yasassinaṃ obhāsatī vijjurivantalikkhe tamaggahī veḷuriyaṃ mahagghaṃ manoharannāma mahānubhāvaṃ ājaññamāruyha anomavaṇṇo pakkāmi vehāyasamantalikkheti. Tattha dhanāharanti manasā abhipaṭṭhitassa dhanassa āharaṇasamatthaṃ. Daddalhamānanti jajjalamānaṃ. Yasasāti mahāparivāramaṇigaṇena. Obhāsatīti taṃ maṇiratanaṃ ākāse vijjuriva obhāsati. Tamaggahīti taṃ maṇiratanaṃ aggahi. Manoharannāmāti manasā cintitaṃ āharituṃ sakkotīti evaṃ laddhanāmaṃ. Taṃ maṇiratanaṃ kumbhiro nāma yakkho kumbhaṇḍasatasahassaparivāro rakkhati. So pana tena kujjhitvā olokitamatteyeva bhītatasito palāyitvā cakkavāḷapabbataṃ patvā kampamāno

--------------------------------------------------------------------------------------------- page226.

Olokento aṭṭhāsi. Iti so naṃ palāpetvā puṇṇako maṇiratanaṃ aggahi. So taṃ gahetvā ākāsena gacchanto taṃ nagaraṃ patto. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so agamā nagaraṃ indapattaṃ oruyhupāgañchi sabhaṃ kurūnaṃ samāgate ekasataṃ samagge āhuyittha yakkho avikampamāno konīdha raññaṃ varamābhijeti kamābhijeyyāma varaddhanena kamanuttaraṃ ratanavaraṃ jināma ko vāpi no jeti varaddhanenāti. Tattha oruyhupāgañchi sabhaṃ kurūnanti bhikkhave so puṇṇako yakkho assato oruyha assaṃ adissamānarūpaṃ ṭhapetvā māṇavakavaṇṇena kurūnaṃ sabhaṃ upagato. Ekasatanti ekasatarājāno asambhīto hutvā konīdhāti ādinā vadanto jutena āhuyittha. Konīdhāti ko nu imasmiṃ rājasamāgame. Raññanti rājūnaṃ antare. Varamābhijetīti amhākaṃ santakaṃ seṭṭharatanaṃ abhijeti ahaṃ jināmīti vattuṃ ussahati. Kamābhijeyyāmāti kaṃ vā mayaṃ jineyyāma. Varaddhanenāti uttamadhanena. Kamanuttaranti jinantā ca mayaṃ kataraṃ rājānaṃ anuttaraṃ ratanaṃ varaṃ jināma. Ko vāpi no jetīti atha vā ko rājā amhe varadhanena jināti. Iti so catūhi padehi korabyameva ghaṭṭeti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page227.

Atha rājā mayā ito pubbe evaṃ sūro hutvā kathento nāma na diṭṭhapubbo ko nukho esoti cintetvā pucchanto gāthamāha kuhiṃ nu raṭṭhe tava jātibhūmi na korabyasseva vaco tavedaṃ abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe akkhāhi me nāmañca bandhave cāti tattha na korabyassevāti kururaṭṭhe vāsikasseva tava vacanaṃ na hoti. Taṃ sutvā itaro ayaṃ rājā mama nāmaṃ pucchati puṇṇako nāma dāso hoti sacāhaṃ puṇṇakosmīti vakkhāmi esa eko dāso kasmā maṃ pagabbhatāya evaṃ vadatīti avamaññissati anantarātīte attano attabhāve nāmamassa kathessāmīti cintetvā gāthamāha kaccāyano māṇavakosmi rāja anūnanāmo iti māhuyanti aṅgesu me ñātakā bandhavā ca atthena devasmi idhānuppattoti. Tattha anūnanāmoti naonanāmo iminā attano puṇṇanāmameva paṭicchannaṃ katvā kathesi. Iti māhuyantīti iti maṃ āhuyanti pakkosanti ñātayo. Aṅgesūti aṅgaraṭṭhe kālacampākanagare vasanti. Atthena devasmīti deva jūtakīḷanatthena idhānuppattosmi. Atha naṃ rājā māṇava tvaṃ jūtena jito kiṃ dassasi kinte atthīti pucchanto gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page228.

Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi ye taṃ jinanto hare akkhadhutto bahūni raññaṃ ratanāni atthi te tvaṃ daliddo kathamāhuyesīti. Tassattho kiṃ tāni bhoto māṇavassa ratanāni atthi. Ye taṃ jinantoti yāni taṃ jinanto akkhadhutto āharāti vatvā hareyya rājūnaṃ pana nivesane bahūni ratanāni atthi te rājāno evaṃ bahudhane tvaṃ daliddo samāno kathaṃ jūtena āhuyasīti. Tato puṇṇako āha manoharo nāma maṇi mamāyaṃ dhanāharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ idañca ājaññaṃ amittatāpanaṃ etaṃ me jinitvā hare akkhadhuttoti. Pālipotthakesu pana mama maṇi vijjati lohitaṅgoti likkhitaṃ. So pana maṇi veḷuriyo tasmā idameva sameti. Tattha ājaññanti imaṃ ājāniyaassañca maṇiñcāti etaṃ me ubhayaṃ hareyya akkhadhuttoti assaṃ dassanto evamāha. Taṃ sutvā rājā gāthamāha eko maṇi māṇava kiṃ karissati ājāniye ko pana kiṃ karissati bahūni raññaṃ ratanāni atthi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page229.

Ājāniyā vātajavā anappakāti. . Dohaḷinīkaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. So rañño kathaṃ sutvā mahārāja kiṃ nāmetaṃ vadetha eko asso assasahassānaṃ lakkhaṃ hoti eko maṇi maṇisahassānaṃ lakkhaṃ hoti na hi sabbe assā ekasadisā imassa tāva javaṃ passathāti vatvā assaṃ abhiruhitvā pākāramatthakena pesesi. Sattayojanikaṃ nagaraṃ assehi gīvāya gīvaṃ paharantehi parikkhittaṃ viya ahosi. Athānukkamena asso na paññāyi. Yakkhopi na paññāyi. Udare baddharattapaṭova ekaparikkhittaṃ viya ahosi. So assato oruyha diṭṭho te mahārāja assassa vegoti vatvā āma diṭṭhoti vutte idāni puna mahārāja passāhīti vatvā assaṃ antonagaruyyāne pokkharaṇiyaṃ udakapiṭṭhe pesesi. Asso khuraggāni atementova pakkhandhi. Atha naṃ padumapattesu vicarāpetvā pāṇiṃ paharitvā hatthaṃ pasārasei. Asso āgantvā pāṇitale patiṭṭhāsi. Tato vaṭṭatve evarūpaṃ assaratanaṃ narindāti vatvā vaṭṭati māṇavāti vutte mahārāja assaratanaṃ tāva tiṭṭhatu maṇiratanassānubhāvaṃ passathāti vatvā tassānubhāvaṃ pakāsento gāthamāha idañca me maṇiratanaṃ passa tvaṃ dīpaduttama itthīnaṃ viggahā cettha purisānañca viggahā migānaṃ viggahā cettha sakuṇānañca viggahā nāgarāje supaṇṇe ca maṇimhi passa nimmitanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page230.

Tattha itthīnanti tasmiṃ maṇiratane alaṅkatapaṭiyattā anekā itthīviggahā tathā purisaviggahā nānappakārā migapakkhisaṃghā senāgaṇādīni paññāyanti tāni dassento evamāha. Nimmitanti idaṃ evarūpaṃ accherakaṃ maṇimahi nimmitaṃ passathāti aparaṃpi dassento gāthamāha hatthānīkaṃ rathānīkaṃ asse pattī dhajāni ca caturaṅginimaṃ senaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ hatthārohe anīkaṭṭhe rathike pattikārake balaggāni viyūhāni maṇimhi passa nimmitanti tattha balaggānīti balāneva. Viyūhānīti bayūhavasena ṭhitāni. Puraṃ aṭṭālasampannaṃ bahupākāratoraṇaṃ siṃghāṭake subhūmiyo maṇimhi passa nimmitaṃ esikā ca parikhāyo palīghaṃ aggaḷāni ca aṭṭālake ca dvāre ca maṇimhi passa nimmitaṃ tattha puranti nagaraṃ. Aṭṭālasampannanti pākāravatthunā sampannaṃ. Bahupākāratoraṇanti uccapākāratoraṇadvāraṃ. Siṃghāṭaketi catukkāni. Subhūmiyoti nagarupacārehi vicittā rammaṇīyaṃ bhūmiyo. Esikāti nagaradvāresu upaṭṭhāpite esikathambhe. Palīghanti palīghaṃ ayameva vā pāṭho. Aggaḷānīti nagaradvārakavātāni. Aṭṭalake cāti gopurāni ca. Passa toraṇamaggesu nānādijagaṇā bahū

--------------------------------------------------------------------------------------------- page231.

Haṃsā koñcā mayurā ca cakkavākā ca kukkuhā kuṇālakā bahū citrā sikhiṇḍī jīvajīvakā nānādijagaṇākiṇṇaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha toraṇamaggesūti etasmiṃ nagare toraṇamaggesu. Kuṇālakāti kāḷakokilā. Citrāti citrapattakokilā. Passa nagaraṃ supākāraṃ abbhūtaṃ lomahaṃsanaṃ samussitadhajaṃ rammaṃ suvaṇṇabālukasanthataṃ passettha paṇṇasālāyo vibhattā bhāgaso mitā nivesane nivese ca sandhibyuḷhe ca vīthiyo. Tattha supākāranti kāñcanapākāraparikkhittaṃ. Paṇṇasālāyoti nānābhaṇḍiyaparipuṇṇe āpaṇe. Nivesane nivese cāti gehāni ceva gehavatthūni ca. Sandhibyuḷaheti gharasandhiyo ca anibbiddharacchā ca. Vīthiyoti nibbiddhavīthiyo ca. Pānāgāre ca soṇḍe ca sūṇā odaniyā gharā vesī ca gaṇikāyo ca maṇimhi passa nimmitaṃ mālākāre ca rajake gandhike atha dussike suvaṇṇakāre maṇikāre maṇimhi passa nimmitaṃ āḷārike ca sūde ca naṭṭanaṭṭakagāyake pāṇissare kumbhathūnike maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha soṇḍe cāti attano anurūpehi kaṇṭhakaṇṇapilandhanehi samannāgate āpānabhūmiṃ sajjitvā nisinne surāsoṇḍe ca.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page232.

Āḷāriketi sūpike. Sūdeti bhattakārake. Pāṇissareti pāṇippahārena gāyante. Kumbhathūniketi ghaṭadaddarivādaketi. Passa bherīmudiṅgā ca saṃkhā paṇḍavadendimā sabbañca tālāvacaraṃ maṇimhi passa nimmitaṃ sammatālañca vīṇañca naccagītaṃ suvāditaṃ turiyatāḷitasaṃghuṭṭhaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ laṅghikā muṭṭhikā cettha māyākārā ca sobhiyā vetālike ca jalle ca maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha sammatālanti khadirādikatasammañceva kaṃsatālañca. Turiyatāḷitasaṃghuṭṭhanti nānāturiyānaṃ puthusamatāḷitañceva saṃghuṭṭhañca. Muṭṭhikāti muṭṭhikamallā. Sobhiyāti nagarasobhaṇā itthī sampannarūpā purisā ca. Vetāliketi vetālā uṭṭhāpake. Jalleti kesamassu karonte nahāpite. Samajjā cettha vattanti ākiṇṇā naranāribhi mañcātimañce bhūmiyo maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha mañcātimañceti mahāmañcānaṃ upari baddhamañce. Bhūmiyoti rammaṇīyā samajjabhūmiyo. Passa malle samajjasmiṃ pothente diguṇaṃ bhujaṃ nīhate nīhatamāne ca maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha samajjasminti mallaraṅge. Nīhateti nīhanitvā jinitvā ṭhite. Nīhatamāneti parājite.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page233.

Passa pabbatapādesu nānāmigagaṇā bahū sīhā bayagghā varāhā ca acchako kataracchayo palasatā ca gavajā ca mahisā rohitā rurū eṇeyyā sarabhā ceva gaṇino nikkasūkarā kaddalīmigā bahū citrā viḷārā sasakaṇṇakā nānāmigagaṇākiṇṇaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha palasatāti khaggamigā. Balasatātipi pāṭho. Gavajāti gavayo. Sarabhāti ekā migajātikā tathā gaṇino ceva nikkasūkarā ca. Bahū citrāti nānappakāravicitrā migā. Viḷārāti araññaviḷārā. Sasakaṇṇakāti sasā ca kaṇṇakā ca. Najāyo supatitthāyo sovaṇṇabālukasaṇṭhitā acchā vasanti ambuyo macchagumbanivesitā kumbhilā makarā cettha suṃsumārā ca kacchapā pāṭhīnā bahusā macchā balajā muñjarohitā. Tattha najāyoti nadiyo. Sovaṇṇabālukasaṇṭhitāti suvaṇṇabālukāya saṇṭhitatalā. Kumbhilāti ime sattā evarūpā jalacarā antonadiyaṃ vicaranti tepi maṇimhi passa nimmitaṃ. Nānādumagaṇākiṇṇā nānādijagaṇāyutā veḷuriyaphalakarodāyo maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha veḷuriyaphalakarodāyoti veḷuriyaphalakapāsāṇesu paharitvā tassa saddena rukkhasakuṇāyo saddaṃ karontiyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page234.

Passettha pokkharaṇiyo suvibhattā catuddisā nānādijagaṇākiṇṇā puthulomacchasevitā samantūdakasampannaṃ mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ upetaṃ vanarājebhi maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha puthulomacchasevitāti mahāmacchanivesitā. Vanarājebhīti vanarājīhi ayameva vā pāṭho. Purato videhe passa goyāniye ca pacchato kuruyo jambūdīpañca maṇimhi passa nimmitaṃ passa candañca suriyañca obhāsente catuddisā sineruṃ anupariyāyante maṇimhi passa nimmitaṃ sineruṃ himavantañca sāgarañca mahiddhiyaṃ cattāro ca mahārāje maṇimhi passa nimmitaṃ ārāme vanagumbe ca pāṭiye ca siluccaye ramme kiṃpurisā kiṇṇe maṇimhi passa nimmitaṃ pārusakaṃ cittalataṃ missakaṃ nandanaṃ vanaṃ vejayantañca pāsādaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ sudhammaṃ tāvatiṃsañca pāricchattañca pupphitaṃ erāvaṇaṃ nāgarājānaṃ manimhi passa nimmitaṃ passettha devakaññāyo nabhā vijjurivuggatā nandane vicarantiyo maṇimhi passa nimmitaṃ passettha devakaññāyo devaputtapalobhinī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page235.

Devaputte rammamāne maṇimhi passa nimmitaṃ. Tattha videheti pubbavidehadīpaṃ. Goyāniye cāti amaragoyānadīpaṃ. Kuruyo jambūdīpañcāti uttarakuruyo ca jambūdīpañca. Anupariyāyanteti ete candimasuriye sineruṃ anupariyāyante. Pāṭiyeti pattharitvā ṭhapite viya piṭṭhipāsāṇe. Parosahassaṃ pāsāde veḷuriyaphalakasanthate pajjalantena vaṇṇena maṇimhi passa nimmitaṃ tāvatiṃse ca yāme ca tusite cāpi nimmite parinimmitavasavattino maṇimhi passa nimmitaṃ passettha pokkharaṇiyo vippasannodakā sucī maṇḍālakehi sañchannā padumuppalakehi ca. Tattha parosahassanti tāvatiṃsabhavane atirekasahassapāsāde. Dasettha rājiyo setā dassanīyā manoramā cha piṅgalā paṇṇarasā haliddā ca catuddasa vīsati tattha sovaṇṇā vīsati rajatāmayā indagopakavaṇṇābhā tāva dissanti tiṃsati dasettha kāḷiyo cha ca mañjeṭṭhā pañcavīsati missā bandhakapupphehi nīluppalavicittakā evaṃ sabbaṅgasampannaṃ acchimantaṃ pabhassaraṃ odhisuṅkaṃ mahārāja passa tvaṃ dīpaduttamāti. Tattha dasettha rājiyoti tasmiṃ maṇikkhandhe dasa setā rājiyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page236.

Cha piṅgalā paṇṇarasāti ekavīsati piṅgalarājiyo. Haliddāti haliddakavaṇṇā catuddasa. Tiṃsatīti indagopakavaṇṇābhā tiṃsa rājiyo. Cha cāti dasa ca cha ca soḷasa kāḷarājiyo. Mañjeṭṭhā pañcavīsatīti pañcavīsati mañjeṭṭhakavaṇṇā passa. Missā bandhakapupphehīti vicittakāḷa mañjeṭṭhavaṇṇā rājiyo etehi pupphehi missā vicittakā passa. Ettha hi kāḷarājiyo bandhajīvapupphehi missā mañjeṭṭharājiyo nīluppalehi vicittakā. Odhisuṅkanti suṅkakoṭṭhāsaṃ. Yo maṃ jūtena jinissati tassimaṃ suṅkakoṭṭhāsaṃ bhavissatīti vadati. Aṭṭhakathāyampana hotu suṅkaṃ mahārājātipi pāṭho. Tassattho dīpaduttama passa tvaṃ imaṃ evarūpaṃ maṇiṃ idamme mahārāja suṅkaṃ hotu yo maṃ jūtena jinissati tassidaṃ bhavissatīti. Maṇikaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Evaṃ vatvā puṇṇako mahārāja ahaṃ tāva jūtena jito imaṃ maṇiratanaṃ dassāmi tvaṃ pana kiṃ dassasīti āha. Tāta mama sarīrañca setacchattañca aggamahesiñca ṭhapetvā sesaṃ mama santakaṃ tava suṅkaṃ hotūti. Tena hi deva mā cirāyi ahaṃ dūrāgato jūtamaṇḍalaṃ sajjāpehīti āha. Rājā amacce āṇāpesi. Te khippaṃ jūtasālaṃ sajjetvā rañño varapotthakattharaṇaṃ attharitvā sesarājūnañcāpi āsanāni paññāpetvā puṇṇakassāpi paṭirūpaṃ āsanaṃ paññāpetvā rañño kālaṃ ārocesuṃ. Tato puṇṇako rājānaṃ gāthāya ajjhabhāsi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page237.

Upāgataṃ rāja upehi lakkhaṃ netādisaṃ maṇiratanaṃ tavatthi dhammena jiyyāma asāhasena jito ca no khippamavākarohīti. Tassattho mahārāja jūtasālāya kammaṃ upagataṃ niṭṭhitaṃ etādisaṃ maṇiratanaṃ tava natthi mā papañcaṃ karohi. Upehi lakkhanti akkhehi kīḷanaṭṭhānaṃ jūtasālaṃ upagaccha kīḷantā ca mayaṃ dhammena jineyyāma dhammeneva no asāhasena jayo hotu sace pana tvaṃ jito bhavissasi atha no khippamavākarohīti papañcaṃ akatvā jitadhanaṃ dadeyyāsīti. Atha naṃ rājā māṇava tvaṃ mamaṃ rājāti mā bhāyi dhammeneva no asāhasena jayaparājayo bhavissatīti āha. Taṃ sutvā puṇṇako amhākaṃ dhammeneva jayaparājayabhāvaṃ jānāthāti te rājāno sakkhiṃ karonto gāthamāha pañcāla paccuggatasūrasena macchā ca maddā saha kekakebhi passantu no te asathena yuddhaṃ na no sabhāyaṃ na karonti kiñcīti. Tattha paccuggatāti uggatattā paññātattā pākatattā pañcālarājānameva ālapati. Macchā cāti tavañca samma maccharaṭṭhe rāja. Maddāti maddarāja. Saha kekakebhīti kekakehi nāma janapadehi saha vattamānakekarāja tavañca. Atha vā sahasaddaṃ kekakebhīti padassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page238.

Pacchato ṭhapetvā paccuggatasaddañca sūrasenavisesanaṃ katvā pañcāla paccuggata sūrasenamaccharājā ca maddā ca kekakebhi saha sesarājāno cāti evamettha attho veditabbo. Passantu no teti amhākaṃ davinnaṃ ete rājāno asathena akkhayuddhaṃ passantu. Na no sabhāyaṃ na karonti kañcīti ettha noti nipātamattaṃ. Na sabhāyaṃ kiñci sakkhiṃ na karonti khattiyāpi brāhmaṇāpi karontiyeva tasmā sace tumhe kiñci akāraṇaṃ uppajjati na no sutaṃ na no diṭṭhanti vattuṃ na labhissatha appamattā hothāti evaṃ yakkhasenāpatiṃ sakkhiṃ akāsi. Atha rājā ekasatarājaparivuto puṇṇakaṃ gahetvā jūtasālaṃ pāvisi. Sabbepi paṭirūpāsane nisīdiṃsu. Rajataphalake suvaṇṇapāsake ṭhapayiṃsu. Puṇṇakopi turitaturito mahārāja pāsakesu āyā nāma mālī sāvatī bahulī santibhadrādayo catuvīsati tesu tumhe attano ruccanakaṃ āyaṃ gaṇhathāti āha. Rājā sādhūti bahulaṃ gaṇhi puṇṇako sāvatiṃ gaṇhi. Atha naṃ rājā āha tenahi tāta māṇava pāsake pātehīti. Mahārāja paṭhamaṃ mama vāro na pāpuṇāti tumhe pāsake pātethāti. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Tassa pana tatiye attabhāve mātā bhūtapubbā ārakkhadevatā atthi tassā ānubhāvena rājā jūtena jināti. Sā tassa avidūre ṭhitā ahosi. Rājā devadhītaraṃ anussaritvā jūtagītaṃ gāyanto gāthamāha atha passatu maṃ amma vijayaṃ me padissatu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page239.

Anukampāhi me amma mahantaṃ jayamessatu jambonadamayaṃ pāsaṃ caturassaṃ aṭṭhaṅgulī vibhāti parisamajjhe maṇi jotiraso yathā devate me jayaṃ dehi passa maṃ appabhoginaṃ mātunukampito poso sadā bhadrāni passati aṭṭha mālī samākhyātā sāvatī chakkameva ca catukkaṃ bahulaṃ ñeyyaṃ duvidhaṃ santibhadrakaṃ catuvīsati āyā ca munindena pakāsitāti. Rājā gītaṃ gāyitvā pāsake hatthena parivattitvā ākāse khipi. Puṇṇakassānubhāvena pāsakā rājānaṃ parājinantā bhassanti. Rājā jūtasippamhisukusalatāya pāsake attano parājayāya bhassante ñatvā ākāseyeva saṃkaḍḍhamāno gahetvā punākāse khipi. Dutiyaṃpi attano parājayāya bhassante ñatvā tatheva aggahesi. Tato puṇṇako cintesi ayaṃ rājā mādisena yakkhena saddhiṃ jūtaṃ kīḷanto bhassamāne pāsake saṃkaḍḍhitvā gaṇhati kinnu kho kāraṇanti. So tassā ārakkhadevatāya ānubhāvaṃ ñatvā akkhīni ummiletvā kuddho viya taṃ olokesi. Sā tena olokitamattāva bhītā palāyitvā cakkavāḷapabbata matthakaṃ patvā kampamānā aṭṭhāsi. Rājā tatiyaṃpi pāsake khipitvā attano parājayāya bhassante ñatvāpi puṇṇakassānubhāvena hatthaṃ pasāretvā gaṇhituṃ nāsakkhi. Te rañño parājayāya patiṃsu. Athassa parājitabhāvaṃ ñatvā puṇṇako tuṭṭhamānaso apphoṭetvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page240.

Mahantena saddena jitaṃ me jitaṃ meti tikkhattuṃ mahānādaṃ nadi. So saddo sakalajambūdīpaṃ phari. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha te pāvisuṃ akkhamadena mattā rājā kurūnaṃ puṇṇako cāpi yakkho rājā kaliṃ vicinamaggahesi kaṭamaggahi puṇṇako pi yakkho te tattha jūte ubhayo samāgate raññaṃ saṃkāse sakhinañca majjhe ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṃ tatthappanādo tumulo babhūvāti. Tattha pavisunti jūtasālāyaṃ pavisiṃsu. Vicinanti rājā catuvīsatiyā āyesu vicinanto kaliṃ parājayagāhaṃ aggahesi. Kaṭamaggahīti puṇṇako pana nāma yakkho jayagāhaṃ gaṇhi. Te tattha jūte ubhayo samāgateti te tattha jūtasālāyaṃ jūte samāgate samupāgate ubho jūtaṃ kīḷiṃsūti attho. Raññanti atha tesaṃ ekasatarājūnaṃ saṃkāse avasesānañca sakhīnaṃ majjhe so yakkho naravīraseṭṭhaṃ rājānaṃ ajesi. Tatthappanādo tumulo babhūvāti tasmiṃ jūtamaṇḍale rañño parājitabhāvaṃ jānātha jitaṃ me jitaṃ meti tikkhattuṃ mahanto saddo ahosi. Rājā parājito anattamano ahosi. Atha naṃ samassāsento

--------------------------------------------------------------------------------------------- page241.

Puṇṇako gāthamāha jayo mahārāja parājayo ca āyūhataṃ aññatarassa hoti janinda ghinnosivarandhanena jito ca me khippamavākarohīti. Tattha āyūhatanti amhākaṃ davinnaṃ vāyamānānaṃ aññatarasaseva hoti tasmā parājitomhīti mā cintayi. Ghinnosīti parihīnosi varandhanenāti varadhanena. Khippamavākarohīti khippameva jayadhanaṃ dehīti. Atha naṃ rājā gaṇha tātāti vadanto gāthamāha hatthīgavassā maṇikuṇḍalā ca yañcāpi mayhaṃ ratanaṃ paṭhabyaṃ gaṇhāhi kaccāyana varaṃ dhanānaṃ ādāya yenicchasi tena gacchāti. Puṇṇako āha hatthīgavassā maṇikuṇḍalā ca yañcāpi tuyhaṃ ratanaṃ paṭhabyaṃ tesaṃ varo vidhuro nāma katvā so me jito taṃ me avākarohīti. Tattha so me jitoti mayā hi tuvaṃ jito uttamaratanaṃ jitaṃ so ca sabbaratanānaṃ varo tasmā so mayā jito nāma hoti taṃ me dehīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page242.

Rājā āha attā ca me so saraṇaṃ gati ca dīpo ca leṇo ca parāyano ca asantuleyyo mama so dhanena pāṇena me sadiso esa kattāti. Tattha attā ca me soti so hi mayhaṃ attā mayā ca attānaṃ ṭhapetvā sesaṃ dassāmīti vuttaṃ tasmā taṃ mā gaṇhi na kevalañca attā atha kho me so saraṇañca gati ca dīpo ca leṇo ca parāyano ca. Asantuleyyo mama so dhanenāti na sattavidhena ratanena saddhiṃ tuletabbo. Puṇṇako āha ciraṃ vā vivādo mama tuyhamassa kāmañca pucchāma tameva gantvā eseva no vivaratu etamatthaṃ yaṃ vakkhati hotu kathā ubhinnanti. Tattha vivaratu etamatthanti so tava attā vā na vāti etamatthaṃ eseva pakāsetu. Hotu kathā ubhinnanti yaṃ so vakkhati sāyeva no ubhinnaṃ kathā hotu taṃ pamāṇaṃ hotūti attho. Rājā āha addhā hi saccaṃ bhaṇasi na ca māṇava sāhasaṃ tameva gantvā pucchāma tena tusāmubho janāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page243.

Tattha na ca māṇava sāhasanti pasayha sāhasikaṃ vacanaṃ na ca bhaṇasi. Evañca pana vatvā rājā ekasatarājāno puṇṇakañca gahetvā tuṭṭhamānaso vegena gantvā dhammasabhāyaṃ pāvisi. Paṇḍito āsanā oruyha rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha puṇṇako mahāsattaṃ āmantetvā paṇḍita tvaṃ dhamme ṭhito jīvitahetupi musāvādaṃ na bhaṇasīti kittisaddo te sakalaloke pākaṭo ahaṃ pana te ajja dhamme ṭhitabhāvaṃ jānissāmīti vatvā gāthamāha saccaṃ nu devā vidahū kurūnaṃ dhamme ṭhitaṃ vidhurannāmamaccaṃ dāsosi rañño atha vāsi ñāti vidhuroti saṃkhyā katamosi loketi. Tattha saccaṃ nu devā vidahū kurūnaṃ dhamme ṭhitaṃ vidhurannāma maccanti kururaṭṭhe vidhūro nāma amacco dhamme ṭhito jīvitahetupi musāvādaṃ na bhāsatīti evaṃ devā vidahu vidahanti pakāsenti. Evaṃ vidahamānā te devā saccannu vidahanti udāhu abhūtavādāyeva te ti. Vidhuroti saṃkhyā katamosi loketi yā esā tava vidhuroti loke saṃkhyā paññatti so tvaṃ katamosi pakāsehi kiṃ rañño dāso nīcatarajātiko udāhu samo vā uttaritaro vā rañño ñātīti idaṃ tāva me ācikkha dāsosi rañño atha vā ñātīti. Atha mahāsatto ayaṃ maṃ evaṃ pucchati ahaṃ kho panetaṃ rañño

--------------------------------------------------------------------------------------------- page244.

Ñātīti uttaritarotipi rañño na kiñci homītipi saññāpetuṃ sakkomi imasmiṃ loke pana saccasamo avassayo nāma natthi saccameva kathetuṃ vaṭṭatīti cintetvā māṇava nevāhaṃ rañño ñāti na uttaritaro catunnaṃ pana dāsānaṃ aññataroti dassetuṃ gāthadvayamāha āmāyadāsāpi bhavanti heke dhanena kītāpi bhavanti dāsā sayaṃpi heke upayanti dāsā bhayā panunnāpi bhavanti dāsā ete narānaṃ caturopi dāsā addhā hi yonito ahaṃpi dāso bhavo ca rañño abhavo ca rañño dāsohaṃ devassa paraṃpi gantvā dhammena maṃ māṇava tuyhaṃ dajjāti. Tattha āmāyadāsāti dāsassa dāsiyā kucchimhi jātadāsā. Sayaṃpi heke upayanti dāsāti yekeci upaṭṭhākajātikā sabbe te sayaṃ dāsabhāvaṃ upagatā dāsā nāma. Bhayā panunnāti rājabhayena vā corabhayena vā attano vasanaṭṭhānato panunnā karamarā hutvā paravisayaṃ gatāpi dāsāyeva nāma. Addhā hi yonito ahaṃpi dāsoti māṇava ekaṃseneva ahaṃpi catūsu dāsayonīsu ekato sayaṃ dāsayonito nibbattadāso. Bhavo ca rañño abhavo cāti rañño vuḍḍhi vā avuḍḍhi vā hotu na sakkā mayā musāvādaṃ bhāsituṃ. Paraṃpīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page245.

Dūraṃ gantvāpi ahaṃ devassa dāsoyeva. Dajjāti maṃ rājā jayadhanena chaḍḍetvā tuyhaṃ dento dhammena sabhāveneva dadeyya. Taṃ sutvā puṇṇako tuṭṭhahaṭṭho puna apphoṭetvā gāthamāha ayaṃpi dutiyo vijayo mamajja puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṃ adhammarūpo vata rājaseṭṭho subhāsitaṃ nānujānāsi mayhanti. Tattha rājaseṭṭhoti ayaṃ rājaseṭuṭho adhammarūpo vata. Subhāsitanti vidhurapaṇḍitena sukathitaṃ suvinicchitaṃ. Nānujānāsi mayhanti idāneva vidhurapaṇḍitaṃ mayhaṃ kasmā nānujānāsi kimatthaṃ na desīti vadati. Taṃ sutvā rājā ayaṃ paṇḍito mādisaṃ yasadāyakaṃ anoloketvā idāni diṭṭhaṃ māṇavakaṃ olokesīti mahāsattassa kujjhitvā māṇava sace so dāso taṃ gahetvā gacchathāti gāthamāha evañca no so vivarettha pañhaṃ dāsohamasmi na ca khosmi ñāti gaṇhāhi kaccāyana varaṃ dhanānaṃ ādāya yenicchasi tena gacchāti. Tattha evañca no so vivarettha pañhanti sace so amhākaṃ pañhaṃ dāsohamasmi na ca khosmi ñātīti evaṃ vivari ettha parisamaṇḍale atha kiṃ acchasi sakalaloke dhanānaṃ varadhanaṃ etaṃ gaṇha gahetvā yenicchasi tena gacchāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page246.

Akkhakhaṇḍaṃ niṭṭhit. Evañca pana vatvā rājā cintesi paṇḍitaṃ māṇavo yathāruciṃ gahetvā gamissati tassa gatakālato paṭṭhāya mayhaṃ madhuradhammakathā dullabhā bhavissati yannūnāhaṃ imaṃ attano ṭhāne ṭhapetvā gharāvāsapañhaṃ puccheyyanti. Atha naṃ evamāha paṇḍita tumhākaṃ gatakāle mama madhuradhammakathā dullabhā bhavissati alaṅkatadhammāsane nisīditvā attano ṭhāne ṭhatvā mayhaṃ gharāvāsapañhaṃ kathethāti. So sādhūti sampaṭicchitvā alaṅkatadhammāsane nisīditvā raññā pañhaṃ puṭṭho visajjesi. Tatrāyaṃ pañhagāthā vidhura vasamānassa gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ khemā vutti kathaṃ assa kathannu assa saṅgaho abyāpajjhaṃ kathaṃ assa saccavādī ca māṇavo asmā lokā paraṃ lokaṃ kathaṃ pecca na socatīti. Tattha khemā vutti kathaṃ assāti kathaṃ gharāvāsaṃ vasantassa gahaṭṭhassa khemā nibbhayā vuttīti jīvitavutti bhaveyya. Kathannu assa saṅgahoti catuvidhasaṅgahavatthusaṃkhāto saṅgaho tassa kathaṃ bhaveyya. Abyāpajjhanti niddukkhatā. Saccavādī cāti kathañca māṇavo saccavādī nāma bhaveyya. Peccāti paralokaṃ gantvā. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha taṃ tattha gatimā dhitimā matimā atthadassinā saṃkhātā sabbadhammānaṃ vidhuro etadabravi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page247.

Na sādhāraṇadārassa na bhuñje sādhumekako na seve lokāyatikaṃ netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ sīlavā vattasampanno appamatto vicakkhaṇo nivātavutti atthaddho surato sakhilo mudu saṅgahetā ca mittānaṃ saṃvibhāgī vidhānavā tappeyya annapānena sadā samaṇabrāhmaṇe dhammakāmo sutādhāro bhaveyya paripucchako sakkaccaṃ payirūpāseyya sīlavante bahussute gharamāvasamānassa gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ khemā vutti siyā evaṃ evaṃ nu assa saṅgaho abyāpajjho siyā evaṃ saccavādī ca māṇavo asmā lokā paraṃ lokaṃ evaṃ pecca na socatīti. Tattha taṃ tatthāti bhikkhave taṃ rājānaṃ tattha dhammasabhāyaṃ. Gatimāti varaññāṇagatiyā gatimā. Dhitimāti abbhocchinnaviriyena dhitisā. Matimāti bhūrisamāya vipulāya paññāya matimā. Atthadassināti saṇhasukhumaatthadassinā ñāṇena atthadassinā. Saṃkhātāti paricchinditvā jānanañāṇasaṃkhātāya paññāya sabbadhammānaṃ saṃkhātā vidhurapaṇḍito etaṃ na sādhāraṇadārassāti ādivacanaṃ abravi. Tattha yo paresaṃ dāresu aparajjhati so sādhāraṇadāro nāma tādiso nāssa na bhaveyya. Sādhumekakoti sādhurasaṃ paṇītabhojanaṃ aññesaṃ adatvā ekakova na bhuñjeyya. Lokāyatikanti anatthanissitaṃ saggamaggānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page248.

Adāyakaṃ aniyyānikaṃ vitaṇḍasallāpaṃ lokāyatikavādaṃ na seveyya. Netaṃ paññāya vaḍḍhananti na hi etaṃ lokāyatikaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ. Sīlavāti akhaṇḍehi pañcasīlehi samannāgato. Vattasampannoti gharāvāsaṃ vasanto rājavattena upagato. Appamattoti kusaladhammesu appamatto. Nivātavuttīti atimānaṃ akatvā nīcavutti ovādānusāsanasampaṭicchako. Atthaddhoti thaddhamacchariyarahito. Suratoti soraccena samannāgato. Sakhiloti pemanīyavacano. Mudūti kāyavacīcittehi apharuso. Saṅgahetā ca mittānanti kalyāṇamittānaṃ saṅgahakaro dānādīsuyeva yo yena saṅgahaṃ gacchati tassa teneva saṅgāhako hoti. Saṃvibhāgīti dhammikasamaṇabrāhmaṇādīnañceva kapaṇādīnañca saṃvibhāgakaro. Vidhānavāti imasmiṃ kāle kasituṃ vaṭṭati imasmiṃ kāle vappituṃ vaṭṭatīti evaṃ sabbakiccesu vidhānasampanno. Tappeyyāti gahitagahitāni bhājanāni pūretvā dadamāno tappeyya. Dhammakāmoti paveṇīdhammaṃpi sucaritadhammaṃpi kāmayamāno patthayamāno sutādhāroti sutassa ādhāraṇabhūto. Paripucchakoti dhammikasamaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā kiṃ bhante kusalanti ādīhi vacanehi paripucchanasīlo. Sakkaccanti gāravena. Evaṃ nu assa saṅgahoti saṅgahopi evaṃpi kato nāma bhaveyya. Saccavādīti evaṃ paṭipannoyeva saccavādī nāma siyā. Evaṃ mahāsatto rañño gharāvāsapañhaṃ kathetvā pallaṅkā oruyha rājānaṃ vandi. Rājāpissa mahāsakkāraṃ katvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page249.

Ekasatarājaparivuto attano nivesanameva gato. Gharāvāsapañho niṭṭhito. Mahāsatto pana nivatto. Atha naṃ puṇṇako āha ehi dāni gamissāma dinno no issarena me mamevatthaṃ paṭipajja esa dhammo sanantanoti. Tattha dinno noti ettha noti nipātamattaṃ. Tvaṃ issarena mayhaṃ dinnoti attho. Esa dhammo sanantanoti mamatthaṃ paṭipajjantena hi tayā attano sāmikassa attho paṭipanno hoti yañcetaṃ sāmikassa atthakaraṇaṃ nāma esa dhammo sanantano porāṇakapaṇḍitānaṃ sabhāvo vidhurapaṇḍito āha jānāmi māṇava tayāhamasmi dinnohamasmi tava issarena tīhañca taṃ vāsayemu agāre yenaddhunā anusāsemu puttadāreti tattha tayāhamasmīti tayā laddhohamasmīti ahaṃ jānāmi maṃ labhantena ca nāññathā laddho. Dinnohamasmi tava issarenāti mama issarena raññā tava ahaṃ dinno. Tīhañcāti māṇava ahaṃ tava bahūpakāro rājānaṃ anoloketvā saccameva kathesiṃ tenāhaṃ tayā laddho tvaṃ mama mahantabhāvaṃ jānāhi mayaṃ tīṇi divasāni attano agāre vasemu tasmā tvaṃ yenaddhunā yattakena kālena mayaṃ puttadāre

--------------------------------------------------------------------------------------------- page250.

Anusāsemu taṃ kālaṃ adhivāsehīti. Taṃ sutvā puṇṇako saccaṃ paṇḍito āha bahupakāro esa mama sattāhaṃpi aḍḍhamāsampi nisīdāpehīti vutte adhivāsetabbamevāti cintetvā gāthamāha tamme tathā hotu vasemu tīhaṃ kurutaṃ bhavaṃ ajja gharesu kiccaṃ anusāsataṃ puttadāre bhavajja yathā tayī pecca 1- sukhī bhaveyyāti. Tattha tammeti yaṃ tvaṃ vadesi sabbantaṃ mama tathā hotu. Bhavajjāti bhavaṃ ajjato paṭṭhāya tīhaṃ anusāsatu. Tayī peccāti yathā tayi gate pacchā tava puttadāro sukhī bhaveyya evaṃ anusāsatu. Evaṃ vatvā puṇṇako mahāsattena saddhiṃyeva tassa nivesanaṃ pāvisi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sādhūti vatvāna pahūtakāmo pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṃ taṃ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṃ pāvekkhi antepuramariyaseṭṭhoti. Tattha pahūtakāmoti mahābhogo. Taṃ kuñjarājaññahayānuciṇṇanti kuñjarehi ca ājaññahayehi ca anuciṇṇaṃ paripuṇṇaṃ. @Footnote: 1 gatetipi pāṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page251.

Ariyaseṭṭhoti ācāraariyesu uttamo. Puṇṇako yakkho paṇḍitassa antepuraṃ pāvisi. Mahāsattassa pana tiṇṇaṃ utūnaṃ atthāya tayo pāsādā ahesuṃ. Tesu eko koñco nāma eko mayūro nāma eko piyaketo nāma. Te sandhāya ayaṃ gāthā vuttā koñcaṃ mayūrañca piyañca ketaṃ upāgami tattha surammarūpaṃ pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ masakkasāraṃ viya vāsavassāti. Tattha tatthāti tesu tīsu pāsādesu yattha tasmiṃ samaye attanāvasati taṃ surammarūpaṃ pāsādaṃ puṇṇakaṃ ādāya upāgami. Upagantvā ca pana alaṅkatapāsādassa sattamāya bhūmiyā sayanagabbhañceva mahātalaṃ ca sajjāpetvā sirisayanaṃ paññāpetvā sabbaṃ annapānādividhiṃ upaṭṭhapetvā devakaññā viya pañcasatā itthiyo imā te pādaparicārikā hontu mā ukkaṇṭhito idha vasāhīti tassa niyādetvā attano vasanaṭṭhānaṃ gato. Tassa gatakāle tā itthiyo nānāturiyāni gahetvā puṇṇakassa paricariyāya naccādīni upaṭṭhapesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tattha naccanti gāyanti avhayanti varāvaraṃ accharā viya devesu nāriyo samalaṅkatāti. Tattha avhayantīti pakkosanti. Varāvaranati varato varaṃ naccaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page252.

Gītañca karontiyo sārambhaṃ karonti. Samaṅgīkatvā pamudāhi yakkhaṃ annena pānena ca dhammapālo aggatthamevānuvicintayanto pāvekkhi bhariyāya tadā sakāseti. Tattha pamudāhīti pamudāhi ceva annapānena ca samaṅgīkatvā. Dhammapāloti dhammapālako dhammagopako. Aggatthamevāti aggabhūtameva atthaṃ. Pāvekkhi bhariyāyāti sabbajeṭṭhakāya bhariyāya pāvekkhi pāvisi. Taṃ candanagandharasānulittaṃ suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṃ bhariyaṃ avaca ehi suṇohi bhoti puttāni āmantaya tambanetteti. Tattha bhariyaṃ avacāti bhariyaṃ avoca. Āmantayāti pakkosa. Sutvāna vākyaṃ patino anojā suṇisaṃ avaca tambanakhiṃ sunettaṃ āmantaya cammadharāni cete puttāni indavarapupphasāmeti. Tattha anojāti evaṃ nāmikā. Suṇisaṃ avaca tambanakhiṃ sunettanti sā vacanaṃ sutvā assumukhī rodamānā mayhaṃ sayaṃ gantvā putte pakkosituṃ ayuttaṃ suṇisaṃ pesessāmīti tassā nivāsanaṭṭhānaṃ gantvā tambanakhiṃ sunettaṃ suṇisaṃ avaca. Āmantayāti pakkosa.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page253.

Cammadharānīti cammadhare sūre samattheti attho ābharaṇabhaṇḍameva ca idha cammanti adhippetaṃ tasmā ābharaṇadharetipi attho. Ceteti taṃ nāmenālapati. Puttānīti mama putte ca dhītaro ca. Indavarapupphasāmeti taṃ ālapati. Sā sādhūti sampaṭicchitvā pāsādaṃ anuvicaritvā pitā vo ovādaṃ dātukāmo pakkosati idaṃ kira vo tassa pacchimadassananti sabbamevassa suhajjajanañca puttadhītaro ca sannipātesi. Dhammapālakumāro pana taṃ vacanaṃ sutvā rodanto kaniṭṭhabhātikaparivuto pitu santikaṃ agamāsi. Paṇḍito pana te putte disvā sakabhāvena saṇṭhāretuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi te āliṃgitvā sīse cumbitvā jeṭṭhaputtaṃ muhuttaṃ hadaye nipajjāpetvā hadayā otāretvā sirigabbhato nikkhamma mahātale pallaṅke nisīditvā puttasahassassa ovādaṃ adāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha te āgate muddhani dhammapālo cumbitvā putte avikampamāno āmantayitvāna avoca vākyaṃ dinnāhaṃ raññā idha māṇavassa tassajjahaṃ attasukhī vidheyyo ādāya yenicchati tena gacchati ahañca vo anusāsituṃ āgatosmi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page254.

Kathaṃ ahaṃ aparittāya gacche sace vo rājā kurukhettavāsī janasaṇṭho puccheyya pahūtakāmo kimābhijānātha pure purāṇaṃ kiṃ vo pitā anusāse puraṭṭhā samānāsanā hotha mayā ca sabbe konīdha rañño abbhutiko manusso tamañjaliṃ kariya vadetha evaṃ mā heva deva na hi esa dhammo viyaggharājassa nihīnajacco samānāsano deva kathaṃ bhaveyyāti. Tattha dhammapāloti mahāsatto. Dinnāhanti ahaṃ jayadhanaṃ chaḍḍetvā raññā dinno. Tassajjahaṃ attasukhī vidheyyoti ajjato paṭṭhāya tīhamattaṃ ahaṃ iminā attano sukhena attasukhī tato paraṃ pana tassa māṇavassāhaṃ vidheyyo. So hi ito catutthe divase ekaṃsena maṃ ādāya yatthicchati tattha gacchati. Aparittāyāti ahaṃ tumhākaṃ parittānaṃ akatvā kathaṃ gaccheyyanti tumhe anusāsituṃ āgatosmi. Janasaṇṭhoti mittabandhanena mittajanassa saṇṭhānakaro. Pure purāṇanti ito pubbe tumhe kiṃ purāṇakāraṇaṃ abhijānātha. Anusāseti anusāsi evaṃ tumhe raññā puṭṭhā amhākaṃ pitā imañci mañca ovādaṃ adāsīti katheyyātha. Samānāsanā hothāti sace

--------------------------------------------------------------------------------------------- page255.

Pana rājā vo mayā dinnassa ovādassa kathitakāle etha tumhe ajja mayā saddhiṃ samānāsanā hotha. Konīdha rañño abbhutiko manussoti idha rājakūle tumhehi añño ko nu rañño abbhutiko manussoti attano āsane nisīdāpeyya. Tamañjalinti atha tumhe añjaliṃ katvā taṃ rājānaṃ evaṃ vadeyyātha deva evaṃ mā avaca nahi amhākaṃ esa paveṇīdhammo viyaggharājassāti kesarasīhassa. Nihīnajaccoti jarasiṅgālo deva kathaṃ samānāsano bhaveyya. Yathāpi siṅgālo sīhassa samānāsano na hoti tatheva mayaṃ tumhākanti. Imaṃ panassa kathaṃ sutvā puttadhītaro ca ñātisuhajjā ca dāsakammakaraporisā ca te sabbe sakabhāvena saṇṭhāretuṃ asakkontā mahāviraviṃsu. Mahāsatto te saññāpesi. Lakkhakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Atha ne paṇḍito puttadhītaro ca ñātayo ca naṃ upagantvā tuṇhībhūte disvā tātā mā cintayittha mā socittha mā paridevittha sabbe saṃkhārā aniccā adhuvā vipariṇāmadhammā yaso nāma vipattipariyosāno apica tumhākaṃ rājavasatiṃ nāma yasapaṭilābhakāraṇaṃ kathessāmi taṃ ekaggacittā suṇāthāti āha. So buddhalīlāya rājavasatiṃ nāma paṭṭhapesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so ca putte ca mitte ca ñātayo suhadajjane alīnamanasaṅkappo vidhuro etadabravi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page256.

Ethayyā rājavasatiṃ nisīditvā suṇātha me yathā rājakulampatto yasaṃ poso nigacchatīti. Tattha suhadajjaneti suhadayajane. Ethayyāti etha ayyā piyavacanena samudācārena putte ālapati. Rājavasatinti mayā vuccamānaṃ rājapāricariyaṃ suṇātha. Yathāti yena kāraṇena. Rājakulampattoti rājakulaṃ upasaṅkamanto rañño santike caranto poso yasaṃ nigacchati labhati taṃ kāraṇaṃ suṇāthāti attho. Na hi rājakulaṃ patto aññāto labhate yasaṃ nātisūro nātidummedho nappamatto kudācanaṃ yadāssa sīlaṃ paññañca soceyyañcādhigacchati atha vissāsate tamhi guyhañcassa na rakkhatīti. Tattha aññātoti apākaṭaguṇo aviditakammāpadāno. Nātisūroti na atisūro. Nātidummedhoti na bhīrukajātiko. Yadāssa sīlanti yadā assa sevakassa rājā sīlañca paññañca soceyyañca adhigacchati ācārasampattiñca ñāṇabalañca sucibhāvañca jānāti. Atha vissāsate tamhīti atha rājā tasmiṃ vissāsati vissāsaṃ karoti attano guyhaṃ assa na rakkhati na guyhati kathetīti attho. Tulā yathā paggahitā samadaṇḍā sudhāritā ajjhiṭṭho na vikampeyya sa rājavasatiṃ vase tulā yathā paggahitā samadaṇḍā sudhāritā sabbāni abhisambhonto sa rājavasatiṃ vaseti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page257.

Tattha tulā yathāti yathā esā vuttappakārā tulā na onamati na unnamati evameva rājasevako kismiñcideva kamme raññā idaṃ nāma karohīti ajjhiṭṭho āṇatto chandādiagatigamanavasena na vikampeyya sabbakiccesu paggahitatulā viya samo bhaveyya. Sa rā javasatinti so evarūpo sevako rājakule vāsaṃ vaseyya rājānaṃ paricareyya evamparicaranto ca pana yasaṃ labheyyāti attho. Sabbāni abhisambhontoti sabbāni rājakiccāni karonto. Divā vā yadi vā rattiṃ rājakiccesu paṇḍito ajjhiṭṭho na vikampeyya sa rājavasatiṃ vase divā vā yadi vā rattiṃ rājakiccesu paṇḍito sabbāni abhisambhonto sa rājavasatiṃ vase yo cassa sukato maggo rañño supaṭiyādito na tena vutto gaccheyya sa rājavasatiṃ vaseti. Tattha na vikampeyyāti avikampamāno tāni kiccāni kareyya. Yo cassāti yo ca rañño gamanamaggo sukato assa. Supaṭiyāditoti sumaṇḍito iminā maggena gacchāti vuttopi tena na gaccheyya na rañño samakaṃ bhuñje kāmabhoge kudācanaṃ sabbattha pacchato gacche sa rājavasatiṃ vase na rañño sadisaṃ vatthaṃ na mālaṃ na vilepanaṃ ākappaṃ sarakuttiñca na rañño sadisamācare aññaṃ kareyya ākappaṃ sa rājavasatiṃ vaseti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page258.

Tattha na raññoti rañño kāmabhogena samaṃ kāmabhogaṃ na bhuñjeyya tādisassa hi rājā kujjhati. Sabbatthāti sabbesu rūpādīsu kāmaguṇesu rañño pacchatova gaccheyya hīnatarameva seveyyāti attho. Aññaṃ kareyyāti rañño ākappato aññameva ākappaṃ kareyya. Sarājavasatiṃ vaseti so puggalo rañño upagantvā vāsaṃ vaseyya. Kīḷe rājā amaccehi bhariyāhi parivārito nāmacco rājabhariyāsu bhāvaṃ kubbetha paṇḍito anuddhato acapalo nipako saṃvutindriyo manomaṇidhisampanno sa rājavasatiṃ vaseti. Tattha bhāvanti vissāsavasena adhippāyaṃ. Acapaloti amaṇḍanasīlo. Nipakoti paripakkañāṇo. Saṃvutindriyoti pidahitachaḷindriyo. Rañño vā aṅgapaccaṅgāni orodhe cassa na olokeyya. Manomaṇidhisampannoti acalena suṭṭhu ṭhapitena cittena samannāgato. Nāssa bhariyāhi kīḷeyya na manteyya rahogato nāssa kosā dhanaṃ gaṇhe sa rājavasatiṃ vase na niddaṃ bahuṃ maññeyya na madāya surampive nāssa dāye mige haññe sa rājavasatiṃ vase nāssa pīṭhaṃ na pallaṅkaṃ na kocchaṃ na nāvaṃ rathaṃ sammatomhīti āruḷhe sa rājavasatiṃ vase nātidūre bhaje rañño nāccāsanne vicakkhaṇo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page259.

Samekkhañcassa tiṭṭheyya sandissanto sabhattuno na me rājā sakhā hoti na rājā hoti methuno khippaṃ kujjhanti rājāno sukenakkhīva ghaṭṭitaṃ na pūjito maññamāno medhāvī paṇḍito naro pharusampaṭimanteyya rājānaṃ parisaṃ gatanti. Tattha na manteyyāti tassa rañño bhariyāhi saddhiṃ neva kīḷeyya na raho manteyya. Kosā dhananti rañño kosā dhanaṃ na thenetvā gaṇheyya. Na madāyāti tātā rājasevako nāma madatthāya suraṃ na piveyya. Dāyeti dinnābhaye mige na haññe na haneyya. Kocchanti bhaddapīṭhaṃ. Sammatomhīti ahaṃ sammato hutvā evaṃ karomīti na āroheyya. Samekkhañcassa tiṭṭheyyāti assa rañño purato khuddakamahantakathāsavanaṭṭhāne tiṭṭheyya. Sandissanto sabhattunoti so sevako tassa bhattuno dassanaṭṭhāne tiṭṭheyya. Sukenāti akkhimhi patitena vīhisukādinā ghaṭṭitaṃ akkhi pakatibhāvaṃ jahantaṃ yathā kujjhati nāma evaṃ kujjhanti na tesu vissāso kātabbo. Na pūjito maññamānoti ahaṃ rājapūjitomhīti na maññamāno. Pharusanti yena so kujjhati tathārūpaṃ na manteyya. Laddhadvāro labhe dvāraṃ neva rājūsu vissase aggiva sato tiṭṭheyya sa rājavasatiṃ vase puttaṃ vā bhātaraṃ saṃ vā sampaggaṇhāti khattiyo gāmehi nigamehi vā raṭṭhehi janapadehi vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page260.

Tuṇhībhūto udikkheyya na bhaṇe chekapāpakanti. Tattha laddhadvāro labhe dvāranti ahaṃ nippaṭihāro laddhadvāro appaṭihāretvā na paviseyya punapi dvāraṃ labheyya paṭihāretvāva paviseyyāti attho. Satoti appamatto hutvā. Bhātaraṃ saṃ vāti sakabhātaraṃ vā. Sampaggaṇhātīti asukagāmaṃ vā asukanigamaṃ vā asukassa demāti yadā sevakehi saddhiṃ kathesi. Na bhaṇe chekapāpakanti tadā guṇaṃ vā aguṇaṃ vā na bhaṇeyya. Hatthārohe anīkaṭṭhe rathike pattikārake tesaṃ kammāpadānena rājā vaḍḍheti vettanaṃ na tesaṃ antaraṃ gacche sa rājavasatiṃ vase cāpova oṇato dhīro vaṃso vāpi pakampaye paṭilomaṃ na manteyya sa rājavasatiṃ vase cāpovūnodaro assa macchovassa ajivahatā appāsi nipako sūro sa rājavasatiṃ vaseti. Tattha na tesaṃ antaraṃ gaccheti tesaṃ lābhassa antarāyaṃ na gaccheyya antarāyaṃ na kareyya. Vaṃso vāti yathā vaṃsagumbato uggatavaṃso vātena pahatakāle kampati evaṃ raññā kathitakāle kampeyya. Cāpovūnodaroti yathā cāpadhanu na mahodaro hoti evaṃ na mahodro siyā. Ajivhatāti yathā maccho ajivhatāya na katheti tathā mandakathāya ajivhatā bhaveyya. Appāsīti bhojane mattaññū. Na bāḷhaṃ itthiṃ gaccheyya samphassaṃ tejasaṃkhyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page261.

Kāsaṃ sāsaṃ daraṃ bālyaṃ khīṇamedho nigacchati nātivelaṃ pabhāseyya na tuṇhī sabbadā siyā avikiṇṇaṃ mitaṃ vācaṃ patte kāle udīriye akodhano asaṃghaṭṭo sacco saṇho apesuṇo samphaṃ giraṃ na bhāseyya sa rājavasatiṃ vaseti. Tattha na bāḷahanti na punappunaṃ kilesena gaccheyya. Tejasaṃkhayanti evaṃ gacchanto hi puriso tejasaṃkhyaṃ pāpuṇāti taṃ samphassanto bāḷhaṃ na gacchayya. Daranti kāyadarathaṃ. Bālyanti dubbalabhāvaṃ. Khīṇamedhoti punappunaṃ kilesarativasena khīṇapañño puriso ete kāsādayo nigacchati. Nātivelanti tātā rājūnaṃ santike pamāṇātikkantaṃ na bhāseyya. Patte kāleti attano vacanakāle sampatte. Asaṃghaṭṭoti paraṃ asaṃghṭento. Samphanti niratthakaṃ. Giranti vacanaṃ. Mātāpetibharo assa kule jeṭṭhāpacāyino hiriottappasampanno sa rājavasatiṃ vase vinīto sippavā danto katatto niyato mudu appamatto sucidakkho sa rājavasatiṃ vase nivātavutti vuḍḍhesu sappatisso sagāravo surato sukhasaṃvāso sa rājavasatiṃ vase ārakā parivajjeyya saṇhituṃ pahitaṃ janaṃ bhattāraññevudikkheyya na aññassa ca rājinoti. Tattha vinītoti ācārasampanno. Sippavāti attano kule

--------------------------------------------------------------------------------------------- page262.

Sikkhitabbasippena. Samannāgato. Dantoti chasu dvāresu nibbisevano. Katattoti sampāditatto. Niyatoti yasādīnaṃ nissāya acalanasabhāvo. Mudūti anatimānī. Appamattoti kattabbakiccesu pamādavirahito. Dakkhoti upaṭṭhānaṭṭhāne cheko. Nivātavuttīti nīcavutti. Sappatissoti garusaṃvāsavasanasīlo. Saṇhituṃ pahitanti pararājūhi rañño santikaṃ guyharakkhanavasena vā paṭicchannapākaṭakaraṇavasena vā pesitaṃ. Tathārūpehi saddhiṃ kathento rañño sammukhā katheyya. Bhattāraññevudikkheyyāti attano sāmikameva olokeyya. Na aññassa ca rājinoti aññassa ca rañño santike na bhāseyya. Samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute sakkaccaṃ payirūpāseyya sa rājavasatiṃ vase samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute sakkaccaṃ anuvāseyya sa rājavasatiṃ vase samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute tappeyya annapānena sa rājavasatiṃ vase samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute āsajja paññe sevetha ākaṅkhaṃ vuḍḍhimattano. Tattha sakkaccaṃ payirūpāseyyāti gāravena punappunaṃ upasaṅkameyya. Anuvāseyyāti uposathavāsaṃ vasanto anuvatteyya. Tappeyyāti yāvadatthaṃ dānena tappeyya. Āsajjāti upagantvā. Paññeti paṇḍite. Āsajja pañhanti vā pāṭho. Pañhanti paṇḍitehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page263.

Paññāya kattabbaṃ kusalākusalaṃ kāraṇaṃ puccheyyāti attho. Dinnapubbaṃ na hāpeyya dānaṃ samaṇabrāhmaṇe na ca kiñci nivāreyya dānakāle vanibbake paññavā buddhisampanno vidhānavidhikovido kālaññū samayaññū ca sa rājavasatī vase uṭṭhāya kammadheyyesu appamatto vicakkhaṇo susaṃvihitakammanto sa rājavasatiṃ vase. Tattha dinnapubbanti pakatipaṭiyattaṃ dānavattaṃ. Samaṇabrāhmaṇeti samaṇe vā brāhmaṇe vā. Vanibbaketi dinnakāle vanibbake āgate disvā kiñci na nivāreyya. Paññavāti vicāraṇapaññāya yutto. Buddhisampannoti avekallabuddhisampanno. Vidhānavidhikovidoti nānappakāresu dāsakammakaraporisādīnaṃ saṃvidahanakoṭṭhāsesu cheko. Kālaññūti ayaṃ dānaṃ dātuṃ ayaṃ sīlaṃ rakkhituṃ ayaṃ uposathakammaṃ kātuṃ kāloti jāneyya. Samayaññūti ayaṃ kasanasamayo ayaṃ vapanasamayo ayaṃ vohārasamayo ayaṃ upaṭṭhānasamayoti jāneyya. Kammadheyyesūti attano kattabbakammesu. Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ gantvā passa abhikkhaṇaṃ mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya mitaṃ pacāpaye ghare puttaṃ vā bhātaraṃ saṃ vā sīlesu asamāhitaṃ anaṅgavā hi te bālā yathā petā tatheva te coḷañca nesampiṇḍañca āsīnānaṃ padāpaye

--------------------------------------------------------------------------------------------- page264.

Dāse kammakare pose sīlesu susamāhite dakkhe uṭṭhānasampanne ādhipaccasmiṃ ṭhāpayeti. Tattha pasuṃ khettanti gokulañca sassaṭṭhānañca. Gantvāti gamanasīlo. Mitanti minitvā ettakanti ñatvā koṭṭhesu nidhāpeyya. Ghareti gharepi parijanaṃ gaṇetvā mitameva pacāpeyya. Sīlesu asamāhitanti evarūpaṃ dussīlaṃ anācāraṃ kismiñci ādhipaccaṭṭhānena ṭhapeyyāti attho. Anaṅgavā hi te bālāti aṅgametaṃ manussānaṃ bhātāti loke pavuccati. Kiñcāpi jeṭṭhakaniṭṭhabhātaro aṅgasamānattā aṅgāti vuttā ime pana dussīlā tasmā aṅgasamā na honti yathā pana susāne chaḍḍitā petā matā tatheva te tasmā tādisā ādhipaccaṭṭhānena ṭhapetabbā. Kuṭumbaṃ hi te vināsenti vinaṭṭhakuṭumbassa ca daliddassa ca rājavasati nāma na sampajjati. Āsīnānanti āgantvā nisinnānaṃ. Matānaṃ matakabhattaṃ viya dento ghāsacchādanamattaṃ dāpeyya. Uṭṭhānasampanneti uṭṭhānaviriyena samannāgate. Sīlavā ca alobho ca anuvatto cassa rājino āvīraho hito tassa sa rājavasatiṃ vase chandaññū rājino cassa cittattho cassa rājino asaṃkusakavuttissa sa rājavasatiṃ vase acchādane ca nahāpane dhove pāde adhosiraṃ āhatopi na kuppeyya sa rājvasatiṃ vaseti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page265.

Tattha alobhoti aluddho. Anuvatto cassa rājinoti assa rājino manaṃ anuvatto. Cittatthoti citte ṭhito rājacittavasikoti attho. Asaṃkusakavuttissāti apaṭilomavutti assa. Adhosiranti pāde dhovantopi siraṃ adho katvā heṭṭhāmukhova dhoveyya na rañño mukhaṃ olokeyyāti attho. Kumbhimhi añjaliṃ kayirā vāyasaṃ vāpi padakkhiṇaṃ kimeva sabbakāmānaṃ dātāraṃ dhīramuttamaṃ yo deti sayanaṃ vatthaṃ yānaṃ āvasathaṃ gharaṃ pajjunnoriva bhūtānaṃ bhogehi abhivassati eseyyā rājavasatī vattamāno yathā naro ārādhayati rājānaṃ pūjaṃ labhati bhattusūti. Tattha kumbhimhi añjaliṃ kayirā vāyasaṃ vāpi padakkhiṇanti vuḍḍhiṃ paccāsiṃsanto hi puriso udakabharitaṃ kumbhiṃ disvā tassa añjaliṃ kareyya vāyasaṃ vāpi sakuṇañca padakkhiṇaṃ kareyya (yesaṃ) añjaliṃ katvā padakkhiṇaṃ karontassa te kiñci dātuṃ na sakkonti. Kimevāti yo pana sabbakāmānaṃ dātā dhīro taṃ rājānaṃ kiṃ kāraṇā na namasseyya rājāyeva hi namassitabbo ca ārādhetabbo cāti. Pajjunnorivāti megho viya. Eseyyā rājavasatīti ayyā yā ayaṃ mayā kathitā esā rājavasatī nāma rājasevakānaṃ anusāsanī. Yathāti yāya rājavasatiyā vattamāno naro rājānaṃ ārādheti rājūnañca santikā pūjaṃ labhati esāti. Evaṃ asamadhuro vidhuro buddhalīlāya rājavasatiṃ kathesīti. Rājavasatīkaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page266.

Evaṃ puttadāramittasuhajjādayo anusāsantasseva tassa tatiyo divaso jāto. So divasapāripūriṃ ñatvā pātova nahātvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā rājānaṃ apaloketvā māṇavena saddhiṃ gamissāmīti cintetvā ñātigaṇaparivuto rājanivesanaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito vattabbayuttakavacanaṃ avoca. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha evaṃ samanusāsitvā ñātisaṃghaṃ vicakkhaṇo parikiṇṇo suhadehi rājānamupasaṅkami vanditvā sirasā pāde katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ vidhuro avaca rājānaṃ paggahetvāna añjaliṃ ayammaṃ māṇavo neti kattukāmo yathāmatiṃ ñātīnatthaṃ pavakkhāmi taṃ suṇohi arindama putte ca me udikkhesi yañcamaññaṃ ghare dhanaṃ yathā pecca nahāpeyya ñātisaṃgho mayī gate yatheva khalati bhūmiyā bhūmyāyeva patiṭṭhati evetaṃ khalitaṃ mayhaṃ etaṃ passāmi accayanti. Tattha suhadehīti suhadayehi ñātimittādīhi. Yañcamaññanti yañca me aññaṃ tayā ceva aññehi rājūhi ca dinnaṃ ghare aparimāṇaṃ dhanaṃ taṃ sabbaṃ tvameva olokeyyāsi. Peccāti pacchā. Khalalatīti pakkhalati. Evetantievaṃ etaṃ. Hi bhūmiyaṃ khalitā tattheva patiṭṭhitapuriso viya tumhesu khalitvā tumhesuyeva patiṭṭhahāmi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page267.

Etaṃ passāmīti yo esa mama kinte rājā hotīti māṇavena puṭṭhassa tumhe anoloketvā saccaṃ paṭṭhapetvā dāso hamasmīti vadantassa accayo etaṃ accayaṃ passāmi añño pana me doso natthi tamme accayaṃ khamatha mā etaṃ hadaye katvā pacchā mama puttadāre aparajjhittha. Taṃ sutvā rājā paṇḍita tava gamanaṃ mayhaṃ na ruccati māṇavaṃ upāyeneva pakkositvā ghātetvā kilañjena paṭicchādema mayhaṃ taṃ ruccatīti dīpento gāthamāha sakkā na gantuṃ iti mayhaṃ hoti ghatvā vadhitvā idha kātiyānaṃ idheva hohi iti mayhaṃ ruccati mā tvaṃ agā uttamabhūripaññāti. Tattha ghatvāti idha rājageheyeva naṃ pothetvā māretvā paṭicchādema. Taṃ sutvā mahāsatto deva tumhākaṃ evarūpo ajjhāsayo ayuttoti vatvā āha mā heva dhammesu manaṃ paṇidahi atthe ca dhamme ca yutto bhavassu dhiratthu kammaṃ akusalaṃ anariyaṃ yaṃ katvā pacchā nirayaṃ vajjeyya nevesa dhammo na puneti kiccaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page268.

Ayiro hi dāsassa janinda issaro ghātetu jhāpetuṃ athopi hantuṃ na ca mayhaṃ kodhatthi vajjāmihanti. Tattha mā heva dhammesūti mā heva adhammesu anatthesu apuññesu tava cittaṃ paṇidahīti attho. Pacchāti yaṃ kammaṃ katvā ajarāmaro na hoti atha kho pacchā nirayameva uppajjeyya. Dhiratthu kammanti taṃ kammaṃ dhi garahitaṃ atthu bhaveyya. Nevesāti neva esa porāṇakapaṇḍitānaṃ sabhāvo dhammo. Ayiroti sāmiko. Ghātetunti etāni ghātādīni kātuṃ ayiro nāma dāsassa issaro sabbā netāni kātuṃ labhati mayhaṃ māṇave appamattakopi kodho natthi dinnakālato paṭṭhāya cittaṃ saṇṭhāretuṃ vaṭṭati vajjāmihaṃ nirandāti āha. Evaṃ vatvā mahāsatto rājānaṃ vanditvā rājorodhe ca rājaparisañca ovaditvā tesu sakabhāvena asaṇṭhahitvā mahāviravaṃ viravantesupi rājanivesanā nikkhami. Sakalanagaravāsino paṇḍito kira māṇavakena saddhiṃ gacchati etha passissāma nanti rājaṅgaṇeyeva sannipatitvā naṃ passiṃsu. Atha ne mahāsatto tumhe mā cintayittha sabbe saṃkhārā aniccā sarīraṃ adhuvaṃ yaso nāma vipattipariyosāno apica tumhe dānādīsuyeva appamattā hothāti ovaditvā nivattetvā attano gehābhimukho pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe dhammapālakumāro bhātigaṇaparivuto pitu paccuggamanaṃ karissāmīti nikkhamanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page269.

Nivesanadvāreyeva pitu sammukho ahosi. Mahāsatto taṃ disvā sokaṃ saṇṭhāretuṃ asakkonto taṃ upaguyhitvā ure nipajjāpetvā nivesanampāvisi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha jeṭṭhaputtaṃ upaguyha vineyya hadaye daraṃ assupuṇṇehi nettehi pāvisi so mahāgharanti. Ghare panassa sahassaputtā sahassadhītaro sahassabhariyā sattavaṇṇadāsīsatāni ca tehiceva avasesadāsakammakarañātimittehi ca tassa sakalanivesanaṃ yugantavātābhighātapatitehi sālehi sālavanaṃ viya nirantaraṃ ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sālāva sampamadditā mālutena pamadditā senti puttā ca dārā ca vidhurassa nivesane itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsīsattasatānī ca bāhā paggayha pakkanduṃ vidhurassa nivesane orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā bāhā paggayha pakkanduṃ vidhurassa nivesane hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā bāhā paggayha pakkanduṃ vidhurassa nivesane samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bāhā paggayha pakkanduṃ vidhurassa nivesane itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsāsattasatāni ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page270.

Bāhā paggayha pakkanduṃ kasmā no vijahessasi orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā bāhā paggayha pakkanduṃ kasmā no vijahessasi hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā bāhā paggayha pakkanduṃ kasmā no vijahessasi samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bāhā paggayha pakkanduṃ kasmā no vijahessasīti. Tattha sentīti mahātale chinnapādā viya patitā āvaṭṭantā parivattantā sayanti. Bhariyānanti bhariyānameva itthīnaṃ sahassaṃ. Kasmā noti kena kāraṇena amhe vijahessasīti parideviṃsu. Mahāsatto sabbantaṃ mahājanaṃ assāsetvā avasesāni kiccāni katvā antojanaṃ bahijanañca ovaditvā ācikkhitabbayuttakaṃ sabbaṃ puttadārassa ācikkhitvā puṇṇakassa santikaṃ gantvā attano niṭṭhitakiccaṃ tassa ārocesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha katvā gharesu kiccāni anusāsitvā sakaṃ janaṃ mittāmacce ca bhacce ca puttadāre ca bandhave kammantaṃ saṃvidhetvāna ācikkhitvā ghare dhanaṃ nidhiñca iṇadānaṇca puṇṇakaṃ etadabravi avasī tuvaṃ mayha tihaṃ agāre kātani kiccāni gharesu mayhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page271.

Anusāsitā puttadārā mayā ca karohi kiccāni yathāmatinteti. Tattha kammantaṃ saṃvidhetvānāti evañca evañca kātuṃ vaṭṭatīti ghare kattabbakiccaṃ saṃvidahitvā. Nidhinti tattha tattha nihitadhanaṃ. Iṇadānanti iṇavasena payojitadhanaṃ. Yathāmatinteti idāni tava ajjhāsayānurūpaṃ karohīti. Atha naṃ puṇṇako āha sace hi katte anusāsitā te puttā ca dārā ca anujīvino ca handehidāni taramānarūpo dīgho hi addhāpi ayaṃ puraṭṭhā asambhītova gaṇhāhi ājāniyassa vāladhiṃ idaṃ pacchimakaṃ tuyhaṃ jīvalokassa dassananti. Tattha katteti somanassappatto yakkho mahāsattaṃ ālapati. Addhāpīti gantabbamattopi dīgho. Asambhītovāti nibbhayo. Idaṃ so heṭṭhāpāsādaṃ anotaritvā tatova gantukāmo avaca. Atha naṃ mahāsatto āha sohaṃ kissānubhāyissaṃ yassa me natthi dukkaṭaṃ kāyena vācā manasā yena gaccheyya duggatinti. Tattha sohaṃ kissānubhāyissanti idaṃ mahāsatto asambhītova gaṇhāhīti vutto evamāha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page272.

Evaṃ mahāsatto sīhanādaṃ naditvā asambhīto kesarasīhoviya nibbhayo hutvā ayaṃ me sāṭako mama aruciyā mā muñcatūti adhiṭṭhā napāramiṃ purecārikaṃ katvā daḷhaṃ nivāsetvā assassa vāladhiṃ viyūhitvā ubhohi hatthehi daḷhaṃ vāladhiṃ gahetvā dvīhi pādehi assassa ūrūsu paliveṭhetvā māṇava gahito me assavāladhi yathāruciṃ yāhīti āha. Tasmiṃ khaṇe puṇṇako manomayasindhavassa saññamadāsi. So paṇḍitaṃ ādāya ākāse pakkhandi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so assarājāvidhuraṃ vahanto pakkāmi vehāya samantalikkhe sākhāsu selesu asajjamāno kāḷāgiriṃ khippamupāgamāsīti. Tattha sākhāsu selesu asajjamānoti puṇṇako kira cintesi ahaṃ dūraṃ āgantvā imaṃ himavantappadese rukkhapabbatesu pothento māretvā hadayamaṃsaṃ ādāya kaḷevaraṃ pabbatantare chaḍḍetvā nāgabhavanaṃ gantvā taṃ vimalāya deviyā datvā irandatiṃ gahetvā paccāgamissāmīti. So rukkhe ca pabbate ca paharitvā tesaṃ majjheyeva assaṃ pesesi. Mahāsattassānubhāvena rukkhāpi pabbatāpi tassa sarīrato ubhosu passesu ratanamattaṃ paṭikkamanti. So mato vā no vāti parivattetvā mahāsattassa mukhaṃ olokento kāñcanādāsamiva

--------------------------------------------------------------------------------------------- page273.

Vippasannaṃ mukhaṃ disvā ayaṃ evaṃ na maratīti punapi himavantappadese rukkhe ca pabbate ca tikkhattuṃ pothentopi tesaṃ majjheyeva assaṃ pesesi. Tatheva rukkhāpi pabbatāpi dūrataraṃ paṭikkamantiyeva. Mahāsatto paramakilantakāyo ahosi. So idāni naṃ vātakkhandhe cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmīti cintetvā vātakkhandhe assaṃ pesesi. Mato vā no vāti parivattetvā vikasitapadumaṃ viya mahāsattassa mukhaṃ olokesi. So kodhābhibhūto sattamaṃ vātakkhandhaṃ pakkhandi. Bodhisattassānubhāvena vātakkhandho dvidhā hutvā bodhisattassa okāsaṃ adāsi. Tato verambhavātepi pahari. Verambhavātopi satasahassa asanīsaddo viya dvidhā hutvā bodhisattassa okāsaṃ adāsi. Sopi tassa antarāyābhāvaṃ passanto taṃ ādāya kāḷāgiripabbataṃ agamāsi. Tena vuttaṃ. Sākhāsu selesu asajjamāno kāḷāgiriṃ khippamupāgamāsīti. Tattha asajjamānoti alaggamāno appaṭihaññamāno vidhurapaṇḍitaṃ vahanto kāḷapabbatamatthakaṃ upagato ahosi. Evaṃ puṇṇakassa mahāsattaṃ gahetvā gatakāle paṇḍitassa puttadārādayo puṇṇakassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā mahāsattaṃ adisvā chinnapādā viya patitvā aparāparaṃ parivattamānā mahāsaddena parideviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsāsattasatāni ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page274.

Bāhā paggayha pakkanduṃ yakkho brāhmaṇavaṇṇena vidhuraṃ ādāya gacchati orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā bāhā paggayha pakkanduṃ yakkho brāhmaṇavaṇṇena vidhuraṃ ādāya gacchati hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā bāhā paggayha pakkanduṃ yakkho brāhmaṇavaṇṇena vidhuraṃ ādāya gacchati samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bāhā paggayha pakkanduṃ yakkho brāhmaṇavaṇṇena vidhuraṃ ādāya gacchati itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsīsattasatāni ca bāhā paggayha pakkanduṃ paṇḍito so kuhiṃ gato orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā bāhā paggayha pakkanduṃ paṇḍito so kuhiṃ gato hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā bāhā paggayha pakkanduṃ paṇḍito so kahiṃ gato samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bāhā paggayha pakkanduṃ paṇḍito so kuhiṃ gatoti. Mahāsattaṃ gahetvā ākāsena gacchantaṃ disvā ca sutvā ca evampi kanditvā te sabbepi sakalanagaravāsīhi saddhiṃ kandantā rājadvāraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page275.

Agamaṃsu. Rājā mahantaṃ paridevanasaddaṃ sutvā sīhapañjaraṃ vivaritvā kasmā paridevathāti pucchi. Athassa te deva so kira māṇavo na brāhmaṇo yakkho brāhmaṇarūpena āgantvā paṇḍitaṃ ādāya gato tena vinā amhākaṃ jīvitaṃ natthi sace ito sattame divase paṇḍito nāgamissati mayaṃ sakaṭasatehi sakaṭasahassehi dārūni saṃkaḍḍhitvā sabbe aggiṃ pavisissāmāti imamatthaṃ ārocentā imaṃ gāthamāhaṃsu. Sace so sattarattena paṇḍito nāgamissati sabbe aggiṃ pavissāma natthattho jīvitena noti. Sammāsambuddhaparinibbānakālepi mayaṃ aggiṃ pavisitvā marissāmāti vattāro nāhesuṃ aho suvasitaṃ mahāsattena nagaramhīti. Rājā tesaṃ kathaṃ sutvā tumhe mā cintayittha mā socittha mā paridevittha madhurakatho paṇḍito māṇavaṃ dhammakathāya palobhetvā attano pādesu pātetvā na cirasseva amhākaṃ assumukhāni hāsento āgamissati mā socayitthāti vatvā gāthamāha paṇḍito ca viyatto ca vibhāvī ca vicakkhaṇo khippaṃ moceti attānaṃ mā bhāyitthāgamissatīti. Tattha viyattoti veyyattiyā vicāraṇapaññāya samannāgato. Vibhāvīti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ vibhāvetvā dassetvā kathetuṃ samattho. Vicakkhaṇoti taṃ khaṇaṃyeva ṭhānuppattikāraṇavijānanapaññāya yutto. Mā bhāyitthāti mā bhāyittha khippaṃ attānaṃ mocetvā āgamissatīti assāsesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page276.

Nāgarāpi paṇḍito raññā saddhiṃ kathetvā gato bhavissatīti assāsaṃ paṭilabhiṃsūti. . Antarapeyyālo niṭṭhito. Puṇṇakopi mahāsattaṃ kāḷāgirimatthake ṭhapetvā imasmiṃ jīvamāne mayhaṃ vuḍḍhi nāma natthi imaṃ māretvā hadayamaṃsaṃ gahetvā nāgabhavanaṃ netvā vimalāya datvā irandatiṃ gahetvā devalokaṃ gamissāmīti cintesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so tattha gantvāna vicintayanto uccāvacā cetanakā bhavanti na imassa jīvena mamatthi kiñci hantvānimaṃ hadayaṃ ānayissanti. Tattha soti so puṇṇako. Tattha gantvānāti gantvā tattha kāḷāgirimatthake ṭhito. Cetanakāti khaṇe khaṇe uppajjamānā cetnā uccāpi avacāpi uppajjanti ṭhānaṃ kho panetaṃ na vijjati yametassa jīvitadānacetanāpi uppajjeyyāti imassa pana jīvena tahiṃ nāgabhavane mama appamattakampi kiñci kiccaṃ natthi idhevimaṃ hantvāna assa hadayaṃ ānayissāmīti sanniṭṭhānamakāsīti attho. Tato puṇṇako cintesi yannūnāhaṃ imaṃ sahatthena amāretvā bheravarūpadassanena jīvitakkhayaṃ pāpeyyanti. So bheravayakkharūpaṃ nimmitvā tajjento āgantvā tampātetvā pāde gahetvā dantantare katvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page277.

Khāditukāmo viya ahosi. Evaṃ santepi mahāsattassa lomahaṃsanamattampi nāhosi. Tato sīharūpena ca mattamahāhatthirūpena ca āgantvā dāṭhāhi ceva dantehi ca ovijjhitukāmo viya hutvā tathāpi abhāyantassa ekadoṇikanāvappamāṇaṃ mahantaṃ sappavaṇṇaṃ nimmitvā assasanto āgantvā sakalasarīraṃ veṭhetvā matthake phaṇaṃ dhāresi. Tassa sārajjanamattampi nāhosi. Atha naṃ pabbatamatthake ṭhapetvā pātetvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmīti mahāvātaṃ samuṭṭhāpesi. So tassa kesaggamattampi na cālesi. Atha naṃ tattheva pabbatamatthake ṭhapetvā hatthī viya khajjūrīrukkhaṃ pabbataṃ aparāparaṃ cālesi. Tathāpi naṃ ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi cāletuṃ nāsakkhi. Tato saddasantāsenassa hadayaphālanaṃ katvā māressāmīti antopabbataṃ pavisitvā paṭhaviñca nabhañca ekaninnādaṃ karonto mahānādaṃ nadi. Evampissa sārajjanamattampi nāhosi. Jānāti hi mahāsatto yakkhasīhahatthināgarājavesena āgatopi vātavuṭṭhipabbatacalanānaṃ kārakopi antopabbataṃ pavisitvā nādaṃ visajjentopi māṇavoyeva na aññoti. Tato yakkho cintesi nāhaṃ imaṃ bāhirupakkamehi māretuṃ sakkomi sahattheneva naṃ māressāmīti. So mahāsattaṃ pabbatamuddhani ṭhapetvā pabbatapādaṃ gantvā maṇikkhandhe paṇḍukambalasuttaṃ pavesento viya nadanto antopabbatena uggantvā mahāsattaṃ daḷhaṃ gahetvā parivattetvā adhosiraṃ katvā anālambe ākāse visajjesi. Tena vuttaṃ so tattha gantvā pabbatamantarasmiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page278.

Anto pavisitvāna paduṭṭhacitto asamphutasmiṃ jagatippadese adhosiraṃ dhārayi kātiyānoti. Tattha gantvāti pabbatamatthakā pabbatapādaṃ gantvā tattha pabbatantare ṭhapetvā tassa anto pavisitvā pabbatamatthake ṭhitassa heṭṭhā paññāyamāno asamphute bhūmippadese. Dhārayīti naṃ āditova dhāresi tattha pana naṃ khipitvā paṭhamaṃ paṇṇarasayojānamattaṃ bhassakāle pabbatamuddhaniṭhitova hatthaṃ pasāretvā adhosiraṃ bhassantaṃ pādesu gahetvā adhosirameva ukkhipitvā mukhaṃ olokento ayaṃ na maratīti ñatvā dutiyampi khipitvā tiṃsayojanamattaṃ bhassakāle tatheva ukkhipitvā mukhaṃ oloketvā jīvantameva disvā cintesi sace idāni saṭṭhīyojanamattampi bhassitvā na marissati pādesuṃ naṃ gahetvā pabbatamuddhani pothetvā māressāmīti. Atha naṃ tatiyampi khipitvā saṭṭhīyojanaṭṭhānaṃ bhassakāle hatthaṃ pasāretvā pādesu naṃ gahetvā ukkhipi. Mahāsattopi cintesi ayaṃ maṃ paṭhamaṃ paṇṇarasayojanaṭṭhānaṃ khipi dutiyampi tiṃsayojanaṃ tatiyampi saṭṭhīyojanaṃ idāni na maṃ puna khipissati ukkhipantoyeva pana pabbatamuddhani paharitvā maṃ māressati yāva maṃ ukkhipitvā pabbatamatthakena potheti tāva naṃ adhosiro olambantova māraṇakāraṇaṃ pucchissāmīti. So asambhīto asantasanto tathā akāsi. Tena vuttaṃ so lambamāno narake papāte

--------------------------------------------------------------------------------------------- page279.

Mahabbhaye lomahaṃse viduggate asantasanto kurūnaṃ kattuseṭṭho iccabravi puṇṇākaṃ nāma yakkhaṃ ariyāvakāso anarīyarūpo asaññato saññatasannikāso accāhitaṃ kammaṃ karosi luddaṃ bhāve ca te kusalaṃ natthi kiñci yaṃ maṃ papātasmiṃ papātumicchasi ko nu tavattho maraṇena mayhaṃ amānusasseva te ajja vaṇṇo ācikkha me tvaṃ katamāsi devatāti. Tattha so lambamānoti so kurūnaṃ kattuseṭṭho tatiyavāre lambamāno. Ariyāvakāsoti rūpena ariyasadiso devavaṇṇī hutvā carasi. Asaññatoti kāyādīhi asaññato dussīlo. Accāhitanti hitātikkantaṃ atiahitaṃ vā. Bhāve ca teti tava citte appamattakampi kusalaṃ natthi. Amānusasseva te ajja vaṇṇoti ajja tavedaṃ kāraṇaṃ amanussasseva. Katamāsi devatāti yakkhānaṃ antare katarayakkho nāma tvanti. Atha naṃ puṇṇako āha yadi te suto puṇṇako nāma yakkho rañño kuverassa hi so sajīvo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page280.

Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo brahā sucī vaṇṇabalūpapanno tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāmi irandatī nāma sā nāgakaññā tassā sumajjhāya piyāya hetu patārayiṃ tuyhaṃ vadhāya dhīrāti. Tattha sajīvoti sajīvo amacco. Brahāti ārohaparināhasampanno. Sucīti uṭṭhāpitakāñcanarūpasadiso. Vaṇṇabalūpapannoti sarīravaṇṇena ca kāyabalena ca upagato. Tassānujanti tassa anujātaṃ dhītaraṃ. Patārayinti cittaṃ pavattesiṃ sanniṭṭhānaṃ akāsinti attho. Taṃ sutvā mahāsatto ayaṃ loko duggahitena nassati nāgamāṇavikampatthentassa mama maraṇena kiṃ payojanaṃ tattato naṃ jānissāmīti cintetvā gāthamāha māheva te yakkha ahosi moho naṭṭhā bahū duggahitena lokā kinte sumajjhāya piyāya kiccaṃ maraṇena me iṅgha suṇohi sabbanti. Athassa puṇṇako ācikkhanto āha mahānubhāvassa mahoragassa dhītukāmo ñātibhatohamasmi taṃ yācamānaṃ sasuro avoca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page281.

Yathā mamaññiṃsu sukāmanītaṃ dajjemu kho te sutanuṃ sunettaṃ suvimhitaṃ candanalittagattaṃ sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa dhammena laddhā idha māharesi etena cittena kumāri labbhā nāññaṃ dhanaṃ uttariṃ patthayāma evaṃ na muḷhosmi suṇohi katte na cāpi me duggahitamatthi kiñci hadayena te dhammaladdhena nāgā irandatiṃ nāgakaññaṃ dadanti tasmā ahantuyhaṃ vadhāya yutto evammamattho maraṇena tuyhaṃ idheva taṃ narake pātayitvā hantavāna taṃ hadayaṃ ānayissanti. Tattha dhītukāmoti dhītaraṃ kāmemi patthemi dhītu atthāya vicarāmi. Ñātibhatohamasmīti tassā ñātibhatiko nāma ahaṃ. Tanti taṃ nāgakaññaṃ. Yācamānanti yācantaṃ maṃ. Yathā manti yasmā maṃ. Sukāmanītanti suṭṭhu ekaṃsena kāmena nītoti sukāmanītaṃ amaññiṃsu jāniṃsu tasmā mama sassuro dajjemu kho tetiādimāha. Tattha dajjemūti dadeyyāma. Sutanunti sundarasarīraṃ. Idha māharesīti idha āhareyyāsi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page282.

Tassa taṃ kathaṃ sutvā mahāsatto cintesi vimalāya mama hadayena kiccaṃ natthi varuṇena dhammakathaṃ sutvā maṇinā maṃ pūjetvā tattha gatena nāgarājena mama dhammakathikabhāvo vaṇṇito bhavissati tato vimalāya mama dhammakathāya dohaḷo uppanno bhavissati varuṇena duggahitaṃ gahetvā puṇṇako āṇatto bhavissati svāyaṃ attanā duggahitena maṃ māretuṃ evarūpaṃ dukkhaṃ pāpesi mama paṇḍitabhāvo ṭhānuppattikāraṇavindanasamatthatā imasmiṃ maṃ mārente kiṃ karissati handāhaṃ naṃ māṇavaṃ saññāpessāmīti māṇava ahaṃ sādhunaradhammaṃ nāma jānāmi yāvāhaṃ na marāmi tāva maṃ pabbatamuddhani nisīdāpetvā sādhunaradhammaṃ suṇa pacchā yaṃ icchasi taṃ kareyyāsīti vatvā sādhunaradhammaṃ vaṇṇento jīvitaṃ āharāpeyyanti. So adhosiro olambantova gāthamāha khippaṃ mamaṃ uddhara kātiyāna hadayena me yadi te atthi kiccaṃ yekecime sādhu narassa dhammā sabbeva te pātukaromi ajjāti. Taṃ sutvā puṇṇako ayaṃ kira paṇḍitena devamanussānaṃ akathitapubbo dhammo bhavissati handāhaṃ khippameva naṃ uddharitvā sādhunaradhammaṃ sossāmīti cintetvā mahāsattaṃ ukkhipitvā pabbatamuddhani nisīdāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page283.

Nagamuddhani khippaṃ patiṭṭhapetvā assaṭṭhamāsīnaṃ samekkhiyāna paripucchi kattāramanomapaññaṃ samuṭṭhito mesi tuvaṃ papātā hadayena te ajja mamatthi kiccaṃ yekecime sādhu narassa dhammā sabbeva me pātukarohi ajjāti. Tattha assaṭṭhanti laddhassāsaṃ hutvā. Samekkhiyānāti disvā. Sādhu narassa dhammāti narassa sādhu dhammā sunadaradhammā. Mahāsatto āha samuṭṭhito tyasmi ahampapātā hadayena me yadi te atthi kiccaṃ yekecime sādhu narassa dhammā sabbeva te pātukaromi ajjāti. Tattha samuṭṭhito tyassamīti tayā samuṭṭhito ahaṃ asmi. Atha naṃ mahāsatto kiliṭṭhasarīromhi nahāyāmi tāvāti āha. Yakkho sādhūti nahānodakaṃ āharitvā nahānakāle mahāsattassa dibbadussadibbagandhamālādīni datvā alaṅkatapaṭiyattakāle dibbabhojanaṃ ādāsi. Mahāsatto bhuttabhojano kāḷāgirimatthakaṃ alaṅkārāpetvā āsanaṃ paññāpetvā alaṅkatāsane nisīditvā buddhalīlāya sādhunaradhammaṃ desento gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page284.

Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava allañca pāṇiṃ parivajjayassu mā cassu mittesu kadāci dubbhi mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigaccheti. Tattha añlañca pāṇiṃ parivajjayassūti allaṃ tintaṃ pāṇiṃ mā dahi mā jhāpayi. Yakkho saṃkhittena kathite cattāro sādhunaradhamme bujjhituṃ asakkonto vitthārena pucchi kathaṃ nu yātaṃ anuyāyī hoti allañca pāṇiṃ dahate kathaṃ so asatī ca kāko pana mittadubbho akkhāhi me pucchito etamatthanti. Mahāsattopissa kathesi asaṇṭhataṃ 1- nopica diṭṭhapubbaṃ yo āsanenāpi nimantayeyya tasseva atthaṃ puriso kareyya yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā yassekarattimpi ghare vaseyya yatthannapānaṃ puriso labhetha na tassa pāpaṃ manasāpi cetaye @Footnote: 1. asanthutanpi pāṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page285.

Allañca pāṇiṃ dahate mittadubbho yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā na tassa sākhaṃ bhañjeyya mittadubbho hi pāpako puṇṇampi ce maṃ paṭhavī dhanena dajjitthiyā puriso sammatāya laddhā khaṇaṃ atimaññeyya tampi tāsaṃ vasaṃ asatīnaṃ na gacche evaṃ kho yātaṃ anuyāyī hoti allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ asatī ca sāso pana mittadubbho so dhammiko hohi jahassu adhammanti. Tattha asaṇṭhatanti ekāhaṃ davihampi ekato avuṭṭhapubbaṃ. Yo āsanenāpīti yo evarūpaṃ āsanamattenāpi nimanteyya pageva annapānādīhi. Tassevāti tassa eva pubbakārissa atthaṃ puriso karoteva. Yātānuyāyīti pubbakārinā yātassa maggassa anuyāyī. Paṭhamaṃ karonto hi yāyī nāma pacchā karonto pana anuyāyī nāmāti evaṃ paṇḍitā kathenti ayaṃ devarāja paṭhamo sādhunaradhammo. Allañca pāṇinti darūbhakaṃ attano bhuñjanahatthameva dahanto hi mittadubbhī nāma hoti. Iti allahatthassa ajjhāpanaṃ nāma ayaṃ dutiyo sādhunaradhammo. Na tassāti tassa sākhaṃ vā pattaṃ vā aṅkuraṃ vā na bhindeyya kiṃ kāraṇā mittadubbho hi pāpako iti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page286.

Paribhuttacchāyassa acetanassa rukkhassāpi pāpaṃ karonto mittadubbhī nāma hoti kimaṅgaṃ pana manussabhūtassa. Evaṃ mittesu adubbhanaṃ nāma ayaṃ tatiyo sādhunaradhammo. Dajjitthiyāti dadeyya itthiyā. Sammatāyāti ahamevassāpi yo na añño mamaññeva sā itthī icchatīti evaṃ suṭṭhu sammatāya. Laddhā khaṇanti aticārassa okāsaṃ labhitvā. Asatīnanti asaddhammena samannāgatānaṃ itthīnaṃ. Iti mātugāmaṃ nissāya pāpassa akaraṇaṃ nāma ayaṃ catuttho sādhunaradhammo. So dhammiko hohīti so tvaṃ devarāja imehi catūhi sādhunaradhammehi yutto dhammiko hohīti. Evaṃ mahāsatto yakkhassa cattāro sādhunaradhamme buddhalīlāya kathesi. Te suṇantoyeva puṇṇako sallakkhesi catūsu ṭhānesu paṇḍito attano jīvitameva yācati ayaṃ kho pana mayhaṃ pubbe asaṇṭhatasseva sakkāramakāsi ahamassa nivesane tīhaṃ mahantaṃ yasaṃ anubhavanto vasiṃ ahañca imaṃ pāpakammaṃ karonto mātugāmaṃ nissāya karomi sabbathāpi ahameva mittadubbhī sace paṇḍitaṃ aparajjhissāmi na sādhunaradhamme vattissāmi nāma kiṃ me nāgamāṇavikāya indapattavāsīnaṃ assumukhāni hasāpento imaṃ vegena netvā dhammasabhāyaṃ otāressāmīti cintetvā āha avasiṃ ahaṃ tuyhaṃ tīhaṃ agāre annena pānena upaṭṭhitosmi mutto 1- mamā si visajmāmahaṃ taṃ @Footnote: 1.mittotipipāṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page287.

Kāmaṃ gharaṃ uttama pañña gaccha api hāyatu nāgakulassa attho alampi me nāgakaññāya hetu so tvaṃ sakeneva subhāsitena muttosi me ajjavadhāya paññāti. Tattha upaṭṭhitosmīti tayā upaṭṭhito asmi. Visajjāmahaṃ tanti visajjemi ahaṃ taṃ. Kāmanti ekaṃsena. Vadhāyāti vadhato. Paññāti paṇñavanta. Atha naṃ mahāsatto māṇava mā tāva maṃ attano gharaṃ pesayi nāgabhavanameva maṃ nehīti vadanto gāthamāha handa tuvaṃ yakkha mamampi nehi sasurantike atthaṃ mayī carassu ahampi nāgādhipatīvimānaṃ dakkhemi nāgassa adiṭṭhapupbanti. Tattha handāti upasaggatthe nipāto. Sasurantike atthaṃ mayi carassūti tava sasurassa santikaṃ atthaṃ mayi cara mā nāsayi. Nāgādhipatīvimānanti nāgādhipatiñca vimānañcassa adiṭṭhapubbaṃ passeyya. Puṇṇo āha yaṃ ve narassa ahitāya assa na taṃ pañño arahati dassanāya atha kena vaṇṇena amittagāmaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page288.

Tuvamicchasi uttama pañña gantunti. Tatthaamittagāmanti amittassa vasanaṭṭhānaṃ amittasamāgamanti attho. Atha naṃ mahāsatto āha addhā pajānāmi ahampi etaṃ na taṃ pañño arahati dassanāya pāpañca me natthi kataṃ kuhiñci tasmā na saṅke maraṇāgamāyāti tattha maraṇāgamāyāti maraṇassa āgamāya. Apicakho devarāja tvaṃ mayā tādiso kakkhalo dhammakathāya palobhetvā mudukato idāneva maṃ alaṃ me nāgamāṇavikāya attano gharaṃ yāhīti vadesi nāgarājassa mudukaraṇaṃ mama bhāro nehiyeva maṃ tatthāti. Taṃ sutvā puṇṇako tassa vacanaṃ sādhūti sampaṭicchitvā āha handa ca ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ mayā saha dakkhasi ehi katte yatthacchati naccagītehi nāgo rājā yathā vessavaṇṇo niḷiññaṃ taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena nikīḷitaṃ niccamaho ca rattiṃ pahutamālyaṃ bahu pupphachannaṃ obhāsati vijjūrivantalikkhe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page289.

Annena pānena upetarūpaṃ naccehi gītehi ca vāditehi paripuraṃ kaññāhi alaṅkatāhi upasobhati vatthapilandhanenāti. Tattha handa cāti nipātamattameva. Ṭhānanti nāgarājassa vasanaṭṭhānaṃ. Niḷiññanti niḷiññaṃ nāma rājadhāniyaṃ. Caritaṃgaṇenāti taṃ nāgakaññānaṃ gaṇena caritaṃ. Nikīḷitanti niccaṃ aho ca rattiñca nāgakaññāhi kīḷitānukīḷitaṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha so puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ nisīdayi pacchato āsanasmiṃ ādāya kattāramanomapaññaṃ upāgami bhavanaṃ nāgarañño patvāna ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa sāmaggipekkhī pana nāgarājā pubbeva jāmātaramajjabhāsathāti. Tattha so puṇṇakoti bhikkhave so puṇṇako evaṃ nāgabhavanaṃ vaṇṇetvā paṇḍitaṃ attano ājaññaṃ āropetvā nāgabhavanaṃ nesi. Ṭhānanti nāgarājassa vasanaṭṭhānaṃ. Pacchato puṇṇakassāti puṇṇakassa ca kira etadahosi sace nāgarājā paṇḍitaṃ disvā muducitto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page290.

Bhavissati iccetaṃ kusalaṃ no ce tassa taṃ apasantasseva sindhavaṃ āropetvā ādāya gamissāmīti. Atha naṃ pacchato ṭhapesi. Tena vuttaṃ. Pacchato puṇṇakassāti. Sāmaggipekkhīti samaggiṃ pekkhamāno. Sāmaṃ apekkhītipi pāṭho. Attano jāmātaraṃ passitvā paṭhamataraṃ sayameva ajjhabhāsathāti attho. Nāgarājā āha yaṃ nu tuvaṃ agamā maccalokaṃ anvesamāno hadayaṃ paṇḍitassa kacci samiddhena idhānupatto ādāya kattāramanomapaññanti. Tattha kacci samiddhenāti kacci tena manorathena samiddhena nipphannena idhāgatosīti pucchi. Puṇṇako āha ayaṃ hi so āgato yaṃ tvamicchasi dhammena laddho mama dhammapālo taṃ passatha sammukhā bhāsamānaṃ sukho have sappurisehi saṅgamoti. Tattha yaṃ tavamicchasīti yaṃ tvaṃ icchasi. Yaṃ tuvamicchasītipi pāṭho. Bhāsamānanti taṃ loke pākaṭaṃ dhammapālaṃ idāni madhurena sarena dhammaṃ bhāsamānaṃ sammukhāva passatha sappurisehi ekaṭṭhāne samāgamo hi nāma sukho hotīti. Kāḷāgirikaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page291.

Nāgarājā mahāsattaṃ disvā gāthamāha adiṭṭhapubbaṃ disvāna macco maccubhayaddito byamhito nābhivādesi na idaṃ paññavatamivāti. Tattha byamhitoti bhīto. Idaṃ vuttaṃ hoti paṇḍita tvaṃ adiṭṭhapubbaṃ nāgabhavanaṃ disvā maraṇabhayena ca addito bhīto hutvā yaṃ maṃ nābhivādesi idaṃ kāraṇaṃ paññavantānaṃ na hotīti. Evaṃ nāgarājānaṃ vandanaṃ paccāsiṃsamānaṃ mahāsatto na tvaṃ mayā vanditabboti avatvāva attano ñāṇatāya upāyako sallena ahaṃ vajjhappattabhāvena taṃ na vandāmīti vadanto gāthadvayamāha na camhi byamhito nāga na ca maccubhayaddito navajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye kathaṃ nu abhivādeyya abhivādāpayetha ve yaṃ naro hantumiccheyya taṃ kammaṃ nupapajjatīti. Tassattho nevāhaṃ nāgarāja adiṭṭhapubbaṃ nāgabhavanaṃ disvā bhīto na maraṇabhayatajjito mādisassa hi maraṇabhayaṃ nāma natthi vajjho pana janena vadhitabbo puggalo attānaṃ vadhakaṃ janaṃ abhivādetuṃ vajjhaṃ vadhakopi abhivādetuṃ na labhati yaṃ hi naro hantumiccheyya taṃ kathaṃ nu abhivādeyya kathaṃ vā tena attānaṃ abhivādāpayetha ve tassa hi taṃ kammaṃ na upapajjati tvañca kira maṃ māretuṃ idha āṇāpesi kathaṃ ahaṃ taṃ vandāmīti. Taṃ sutvā nāgarājā tuṭṭho mahāsattassa thutiṃ karonto dve

--------------------------------------------------------------------------------------------- page292.

Gāthā abhāsi evametaṃ yathā brūsi saccaṃ bhāsasi paṇḍita na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye kathaṃ nu abhivādeyya abhivādāpayetha ve yaṃ naro hantumiccheyya taṃ kammaṃ nupapajjatīti. Idāni mahāsatto nāgarājena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha asassataṃ sassataṃ nu tava idaṃ iddhī jutī balaviriyūpapatti pucchāmi taṃ nāgarāje tamatthaṃ kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ adhicca laddhaṃ pariṇāmajante sayaṃ kataṃ udāhu devehi dinnaṃ akkhāmi me nāgarāje tamatthaṃ yatheva te laddhamidaṃ vimānanti. Tattha tava idanti idaṃ tava yasajātaṃ vimānaṃ vā asassataṃ sassatasadisaṃ mā kho yasaṃ nissāya pāpamakāsīti iminā padena attano jīvitaṃ yācati. Iddhīti nāgiddhi ca nāgajuti ca kāyabalañca cetasikaviriyañca nāgabhavane upapatti ca yañca te idaṃ vimānaṃ pucchāmi taṃ nāgarāja etamatthaṃ kathaṃ nu te idaṃ sabbaṃ laddhanti kinnu tayā idaṃ vimānaṃ evaṃ sampannaṃ nāgabhavanaṃ adhicca akāraṇena laddhaṃ udāhu utupariṇāmajante idaṃ udāhu sayaṃ sahattheneva kataṃ udāhu devehi te

--------------------------------------------------------------------------------------------- page293.

Dinnaṃ yatheva idaṃ laddhaṃ me etamatthaṃ akkhāhīti. Nāgarājā āha nādhicca laddhaṃ na parināmajamme na sayīkataṃ nāpi devehi dinnaṃ sakehi kammehi apāpakehi puññehi me laddhamidaṃ vimānanti. Tattha apāpakehīti alāmakehi. Mahāsatto āha kinte vattaṃ kimpana brahmacariyaṃ kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko iddhī jutī balaviriyūpapatti idañca te nāga mahāvimānanti. Tattha kinte vattanti nāgarāja purimabhave tava kiṃ vattaṃ ahosi ko brahmacariyavāso katarassa sucaritasseso iddhiādiko vipākoti. Nāgarājā āha ahañca bhariyā ca manussaloke saddhā ubho dānapati ahumhā opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi santappitā samaṇabrāhmaṇā ca mālañca gandhañca vilepanañca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page294.

Padīpayaṃ seyyamupassayañca adchādanaṃ sayanaṃ annapānaṃ sakkaccaṃ dānāni adamha tattha taṃ me vattaṃ tampana brahmacariyaṃ tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko iddhī jutī balaviriyūpapatti idañca me dhīra mahāvimānanti. Tattha manussaloketi aṅgaraṭṭhe kāḷacampākanagare. Taṃ me vattanti taṃ sakkaccaṃ dinnaṃ dānameva mayhaṃ vattasamādānaṃ brahmacariyañca ahosi tasseva suciṇṇassa ayaṃ iddhādiko vipāko. Mahāsatto āha evañca te laddhamidaṃ vimānaṃ jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ tasmā hi dhammaṃ cara appamatto yathā vimānaṃ puna māvavesīti. Tattha jānāsīti sace tayā dānānubhāveneva taṃ laddhaṃ evaṃ sante jānāsi nāma puññānaṃ phalañca puññaphalena nibbattaṃ upapattiñca. Tasmāti yasmā puññehi tayā idaṃ laddhaṃ tasmā. Puna māvasesīti yathā punapi imaṃ nāgabhavanaṃ ajjhāvasi evaṃ dhammaṃ cara. Nāgarājā āha nayīdha santi samaṇabrāhmaṇā vā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page295.

Yesannapānāni dademu katte akkhāhi me pucchito etamatthaṃ yathā vimānaṃ puna māvasemāti. Mahāsatto āha bhogī hi te santi idhūpapannā puttā ca dārā anujīvino ca tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṃ evaṃ tuvaṃ nāga asampadosaṃ anupālaya vacasā kammunā ca ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne uddhaṃ ito gacchasi devalokanti. Tattha bhogīti bhogino nāgāti attho. Tesūti tesu puttādīsu bhogīsu vācāya kammena ca niccaṃ asampaduṭṭho bhava. Anupālayāti evaṃ puttādīsuyeva sesasattesu ca mettacittasaṃkhātaṃ asampadosaṃ anurakkha. Uddhaṃ itoti ito nāgabhavanato upari devalokaṃ gamissasi mettacittaṃ hi dānato atirekataraṃ puññanti. Evaṃ nāgarājā mahāsattassa dhammakathaṃ sutvā tuṭṭhacitto na sakkā paṇḍitena bahi papañcaṃ kātuṃ taṃ vimalāya dassetvā subhāsitaṃ sāvetvā dohaḷaṃ paṭippassambhetvā dhanañjayarājānaṃ tosetuṃ paṇḍitaṃ pesetuṃ vaṭṭatīti cintetvā gāthāmāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page296.

Addhā hi so socati rājaseṭṭho tayā vinā yassa tuvaṃ sajīvo dukkhūpanītopi tayā samecca vindeyya poso sukhamāturopīti. Tattha sajīvoti amacco. Sameccāti tayā saha samāgantvā. Āturopīti bāḷhagilānopi samāno. Taṃ sutvā mahāsatto nāgarājassa thutiṃ karonto itaraṃ gāthamāha addhā sataṃ bhāsasi nāga dhammaṃ anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ etādisiyāsu hi āpadāsu paññāya te mādisānaṃ visesoti. Tattha satanti addhā sataṃ paṇḍitānaṃ dhammaṃ bhāsasi. Atthapadanti hitakoṭṭhāsaṃ. Etādisiyāsūti evarūpāsu āpadāsu īdisesu bhayesu upatthitesu mādisānaṃ paññavantānaṃ viseso paññāyati. Taṃ sutvā nāgarājā atirekataraṃ tuṭṭhahaṭṭho gāthamāha akkhāhi no tāyaṃ mudhānuladdho akkhāhi no tāyaṃ ajesi jūte dhammena laddho itimāyamāha kathaṃ tuvaṃ hatthamimassamāgatoti. Tattha akkhāhi noti ācikkha amhākaṃ. Tāyanti taṃ ayaṃ mudhānuladdhoti kiṃ nu kho mudhā amūlakeneva labhi udāhu jūtena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page297.

Ajesi. Atimāyamāhāti ayaṃ puṇṇako dhammena me paṇḍito laddhoti vadati. Kathaṃ tuvaṃ hatthamimassamāgatoti tvaṃ kathaṃ imassa hatthagataṃ āgato. Atha naṃ mahāsatto āha yo missaro tattha asosi rājā tamāyamakkhehi ajesi jūte so maṃ jito rājā imassadāsi dhammena laddhosmi asāhasenāti. Tattha yo missaroti yo me issaro. Imassadāsīti imassa adāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha mahorago attamano udaggo sutvāna dhīrassa subhāsitāni hatthe gahetvāna anomapaññaṃ pāvekkhi bhariyāya tadā saṃkāse yena tvaṃ vimale paṇḍu yena bhattaṃ na ruccati na ca me tādiso vaṇṇo ayameso tamonudo yassa te hadaye natko āgatoyaṃ pabhaṅkaro tassa vākyaṃ nisāmehi dullabhaṃ dassanaṃ punāti. Tattha pāvekkhīti paviṭṭho. Yenāti bhadde vimale yena kāraṇena tvaṃ paṇḍu ceva na ca te bhattaṃ ruccati. Na ca me

--------------------------------------------------------------------------------------------- page298.

Tādiso vaṇṇoti paṭhavītale vā devaloke vā na ca etādiso vaṇṇo aññassa kassaci atthi yādiso etassa guṇavaṇṇo pattharito. Ayameso tamo yaṃ nudoti yaṃ nissāya tava dohaḷo uppanno ayaṃ eso sabbalokassa tamonudo. Punāti puna etassa dassanannāma dullabhanti vadati. Disvāna taṃ vimalā bhūripaññaṃ dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā haṭṭhena bhāvena patītarūpā iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhanti. Tattha haṭṭhena bhāvenāti tuṭṭhena cittena. Patītarūpāti somanassajātā. Ito paraṃ vimalā āha adiṭṭhapubbaṃ disvāna macco maccubhayaddito byamhito nābhivādesi na idaṃ paññavatamivāti. Paṇḍito āha na camhi bayamhito nāgi na ca maccu bhayaddito na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye kathaṃ nu abhivādeyya abhivādāpayetha ve yaṃ naro hantumiccheyya taṃ kammaṃ nupapajjatīti. Vimalā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page299.

Evametaṃ yathābrūsi saccaṃ bhāsasi paṇḍita na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye kathannu abhivādeyya abhivādāpayetha ve yaṃ naro hantumiccheyya taṃ kammaṃ nupapajjatīti. Atha mahāsatto vamalāya saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha asassataṃ sassataṃ nu tava idaṃ (vimānaṃ) iddhī jutī balaviriyūpapatti pucchāmi taṃ nāgakaññe tamatthaṃ kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ adhicca laddhaṃ pariṇāmajante sayīkataṃ udāhu devehi dinnaṃ akkhāhi me nāgakaññe tamatthaṃ yatheva te laddhamidaṃ vimānanti. Vimalā āha nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajamme na sayaṃ kataṃ na ca devehi dinnaṃ sakehi kammehi apāpakehi puññehi me laddhamidaṃ vimānanti. Mahāsatto āha kinte vattaṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page300.

Iddhī jutī balaviriyūpapatti idañca te nāgi mahāvimānanti. Atha naṃ vimalā āha ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṃ saddhā ubho dānapatī ahumhā opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi santappitā samaṇabrāhmaṇāca mālañca gandhañca vilepanañca padīpayaṃ seyyamupassayañca acchādanaṃ sayanaṃ annapānaṃ sakkaccaṃ dānāni adamha tattha taṃ me vattaṃ tampana brahmacariyaṃ tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko iddhī jutī balaviriyūpapatti idañca me dhīra mahāvimānanti. Atha naṃ mahāsatto āha evañca te laddhamidaṃ vimānaṃ jānāsi puññāna phalūpapattiṃ tasmā hi dhammañcara appamattā yathā vimānaṃ puna māvasesīti. Vimalā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page301.

Mayīdha santī samaṇabrāhmaṇā ca yesannapānāni dademu katte akkhāhi me pucchito etamatthaṃ yathā vimānaṃ puna māvasemāti. Mahāsatto āha bhogī hi te santi idhūpapannā puttā ca sāmī anujīvano ca tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṃ evaṃ tuvaṃ nāgi asampadosaṃ anupālaya vacasā kammunā ca ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne uddhaṃ ito gacchasi devalokanti. Vimalā āha addhā hi so socati rājaseṭṭho tayā vinā yassa tuvaṃ sajīvo dukkhūpatonīpi tayā samecca vindeyya poso sukhamāturopīti. Mahāsatto āha addhā sataṃ bhāsasi nāgi dhammaṃ anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page302.

Etādisiyāsu hi āpadāsu paññāyate mādisānaṃ visesoti. Vimalā āha akkhāhi no tāyaṃ mudhānuladdho akkhāhi no tāyaṃ ajesi jūte dhammena laddho itimāyamāha kathaṃ tuvaṃ hatthamimassa māgatoti. Atha naṃ mahāsatto āha yo missaro tattha ahosi rājā tamāyamakkhehi ajesi jūte so maṃ jito rājā imassadāsi dhammena laddhosmi asāhasenāti. Imāsaṃ gāthānaṃ heṭṭhā vuttanayenevattho veditabbo. Mahāsattassa vacanaṃ sutvā atirekataraṃ tuṭṭhā vimālā mahāsattaṃ gahetvā sahassagandhodakaghaṭehi nahāpetvā nahānakāle mahāsattassa dibbadussadibbagandhamālādīni datvā alaṅkatapaṭiyattakāle dibbabhojana adāsi. Bhuttabhojano alaṅkatāsanaṃ paññāpetvā mahāsatto alaṅkatadhammāsane nisīditvā buddhalīlāya dhammaṃ desesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha yatheva varuṇo nāgo pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ tatheva nāgakaññāpi pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page303.

Yatheva varuṇaṃ nāgaṃ dhīro tosesi pucchito tatheva nāgakaññampi dhīro tosesi pucchito ubhopi te attamane viditvā mahoragaṃ nāgakaññañca dhīro acchambhī abbhīto alomahaṭṭho iccabravi varuṇaṃ nāgarājaṃ mā bhethayi nāga ayāhamasmi yena tava attho idaṃ sarīraṃ hadayena maṃsena karohi kiccaṃ sayaṃ karissāmi yathā matinteti. Tattha achambhīti nikampo. Alomahaṭṭhoti bhayena ahaṭṭhalomo. Iccabravīti vīmaṃsanavasena iti abravi. Mā bhethayīti mittadubbhikammaṃ karomīti mā bhāyi kathaṃ nu kho imaṃ idāni hanissāmīti mā cintayi. Nāgāti varuṇamālapati. Ayāhamasmīti ayaṃ ahamasmi ayameva vā pāṭho. Sayaṃ karissāmīti sace tvaṃ imassa me santike dhammo sutoti maṃ māretuṃ na visahasi ahameva yathā tava ajjhāsayo tathā sayaṃ karissāmīti. Nāgarājā āha paññāhave hadayaṃ paṇḍitānaṃ te tyamha paññāya mayaṃ sutuṭṭhā anūnanāmo labhatajjadāraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page304.

Ajjeva taṃ kuruyo pāpayātūti. Tattha te tyamhāti te mayaṃ tava paññāya sutuṭṭhā. Anūnanāmoti saṃpuṇṇanāmo puṇṇako yakkhasenāpati. Labhatajjadāranti labhatu ajja dāraṃ dadāmassa dhītaraṃ irandatiṃ. Pāpayātūti ajjeva taṃ kururaṭṭhaṃ puṇṇako pāpetu. Evañca pana vatvā varuṇo irandatiṃ puṇṇakassa adāsi. So taṃ labhitvā tuṭṭhacitto mahāsattena saddhiṃ sallapi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sa puṇṇako attamano udaggo irandatiṃ nāgakaññaṃ labhitvā haṭṭhena bhāvena patītarūpo iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ bhariyāya maṃ tvaṃ akarī samaṅgiṃ ahañca te vidhura karomi kiccaṃ idañca te maṇiratanaṃ dadāmi ajjeva taṃ kuruyo pāpayāmīti. Tattha maṇiratananti paṇḍita ahaṃ te guṇesu pasanno arahāmi tavānucchavikaṃ kiccaṃ kātuṃ tasmā imañca te cakkavattiparibhogaṃ maṇiratanaṃ dammi ajjeva taṃ indapattaṃ pāpemi. Atha mahāsatto tassa thutiṃ karonto itaraṃ gāthamāha ajjeyya mesā tava hotu mettī

--------------------------------------------------------------------------------------------- page305.

Bhariyāya kaccāyana piyāya saddhiṃ ānandacitto sumano pītito datvā maṇiṃ mama nayindapattanti. Tattha ajjeyyamesāti esā tava bhariyāya saddhiṃ piyasaṃvā samettī ajeyyā hotu. Ānandacittoti ādīhi pītisamaṅgībhāvamevassa vadati. Nayindapattanti naya indapattaṃ. Tena vuttaṃ. Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ nisīdayi purato āsanasmiṃ ādāya kattāramanomapaññaṃ upānayi nagaraṃ indapattaṃ mano manussassa yathāpi gacche tatopi saṃkhippataraṃ ahosi yaṃ puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ upānayi nagaraṃ indapattanti. Atha naṃ puṇṇako āha etindapattaṃ nagaraṃ padissati rammāni ca ambavanāni bhāgaso ahañca bhariyāya samaṅgībhūto tuvañca pattosi sakaṃ niketanti. Tattha yathāpi gaccheti mano nāma na gacchati dūre ārammaṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page306.

Gaṇhanto pana gatoti vuccati tasmā manassa ārammaṇaggahaṇatopi khippataraṃ tassa manomayasindhavassa gamanaṃ ahosīti evamettha attho daṭṭhabbo. Etindapattanti assapiṭṭhe nisinnasseva dassento evamāha. Sakaṃ niketanti tuvañca attano nivesanaṃ sampattoti āha. Tasmiṃ pana divase paccūsakāle rājā supinaṃ addasa. Evarūpo supino ahosi. Rañño nivesanadvāre eko paññākkhandho sīlasākho pañcagorasaphalo alaṅkatahatthiassapaṭicchanno mahārukkho ṭhito mahājano tassa mahāsakkāraṃ katvā añjaliṃ paggayha namassati atheko kaṇho puriso rattasāṭakanivattho rattapupphakaṇṇadharo āvudhahattho āgantvā mahājanassa paridevantasseva taṃ rukkhamūlaṃ chinditvā ākaḍḍhanto ādāya gantvā punāharitvā pakatiṭṭhāneyeva ṭhapetvā pakkāmīti. Rājā taṃ supinaṃ pariggaṇhanto mahārukkho viya na añño koci vidhurapaṇḍito mahājanassa paridevantasseva taṃ rukkhamūlaṃ chinditvā ādāya gatapuriso viya na añño koci paṇḍitaṃ gahetvā gatamāṇavo puna taṃ rukkhaṃ āharitvā pakatiṭṭhāneyeva ṭhapetvā gato viya sve māṇavo paṇḍitaṃ ānetvā dhammasabhāya dvāre ṭhapetvā pakkamissati addhā ajja mayaṃ paṇḍitaṃ passissāmāti sanniṭṭhānaṃ katvā somanassappatto sakalanagaraṃ alaṅkārāpetvā dhammasabhaṃ sajjāpetvā alaṅkataratanamaṇḍape dhammāsanaṃ paññāpetvā ekasatarājaamaccagaṇanagaravāsijanaparivuto ajja tumhe paṇḍitaṃ passissatha mā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page307.

Bhāyitthāti mahājanaṃ assāsento paṇḍitassa āgamanaṃ olokento dhammasabhāyaṃ nisīdi. Puṇṇakopi paṇḍitaṃ otāretvā dhammasabhāya dvāre parisamajjhe ṭhapetvā āpucchitvā irandatiṃ ādāya attano devanagarameva gato. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ oropayi dhammasabhāya majjhe ājaññamāruyha anomavaṇṇo pakkāmi vehāya samantalikkhe taṃ disvā rājā paramappītito uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā avikampayaṃ dhammasabhāya majjhe nisīdayi pamukhaṃ āsanasminti. Tattha anomavaṇṇoti ahīnavaṇṇo uttamavaṇṇo. Avikampayanti bhikkhave so rājā paṇḍitaṃ palissajitvā mahājanamajjhe avikampanto anolīyantoyeva hatthe gahetvā attano abhimukhaṃ katvā alaṅkatadhammāsane nisīdāpesi. Atha rājā tena saddhiṃ sammoditvā madhurapaṭisanthāraṃ karonto gāthamāha tvaṃ no panetāsi rathaṃva naṭṭhaṃ nandanti taṃ kuruyo dassanena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page308.

Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ kathaṃ pamokkho ahu māṇavassāti. Tattha naṭṭhanti yathā naṭṭhaṃ rathaṃ sārathi upaneti evaṃ tvaṃ amhākaṃ kāraṇena nayena hitakiriyāsu vinetāsi. Nandanti tanti taṃ disvāva ime kururaṭṭhavāsino tava dassanena nandanti. Māṇavassāti māṇavassa santikā kathaṃ tava mokkho ahosi yo vā taṃ muñcantassa māṇavassa pamokkho so kena kāraṇena ahosīti attho. Atha naṃ mahāsatto āha yaṃ māṇavo tyābhivadi janinda na so manusso naraviriyaseṭṭha yadi te suto puṇṇako nāma yakkho rañño kuverassa hi so sajīvo bhūmindharo varuṇo nāma nāgo brahā sucīvaṇṇabalūpapanno tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāno irandatī nāma sā nāgakaññā tassā sumajjhāya piyāya hetu patārayittha maraṇāya mayhaṃ so ceva bhariyāya samaṅgībhūto ahañcānuññāto maṇi ca laddhoti. Tattha yaṃ māṇavo tyābhivadīti janinda yaṃ tvaṃ māṇavoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page309.

Abhivadasi. Bhūmindharoti bhūmindharo nāgabhavanavāsī. Sā nāgakaññāti yaṃ nāgakaññaṃ so kāmayamāno mama maraṇāya patārayi sā nāgakaññā irandatī nāma. Piyāya hetūti mahārāja so hi nāgarājā catuposathikapañhavisajjane pasanno maṃ maṇinā pūjetvā nāgalokaṃ gato vimalāya nāma deviyā kahantemaṇīti pucchito mama dhammakathikabhāvaṃ vaṇṇesi sā mama dhammakathaṃ sotukāmā hutvā mama hadayena dohaḷaṃ uppādesi nāgarājā duggahitena attano dhītaraṃ irandatiṃ āha mātā te vidhurassa hadayamaṃsaṃ dohaḷinī tassa hadayamaṃsaṃ āharituṃ samatthaṃ sāmikaṃ pariyesāhīti sā pariyesantī kuverassa bhāgineyyaṃ puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ disvā taṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā pitu santikaṃ nesi atha naṃ so vidhurapaṇḍitassa hadayamaṃsaṃ āharituṃ sakkonto irandatiṃ labhissasīti āha so vepullapabbatato cakkavattiparibhogaṃ maṇiṃ āharitvā tumhehi saddhiṃ jūtaṃ kīḷitvā maṃ labhitvā tīhaṃ mama nivesane vasitvā maṃ assassa vāladhiṃ gāhāpetvā himavante rukkhesu ca pabbatesu ca pothetvā maṃ māretuṃ asakkonto sattame vātakkhandhe verambhavātābhimukho pakkhanditvā saṭṭhīyojanubbedhe kāḷāgiripabbatamatthake ṭhapetvā sīhavesādivasena idañcidañca katvā maṃ māretuṃ asakkonto mayā attano maraṇakāraṇaṃ puṭṭho ācikkhi athassāhaṃ sādhunaradhammaṃ kathesiṃ so taṃ sutvā pasannacitto maṃ idhānetukāmo ahosi athāhantaṃ ādāya nāgabhavanaṃ gantvā nāgarañño ca vimalāya ca dhammaṃ desesiṃ sabbāva nāgaparisā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page310.

Pasīdiṃsu nāgarājā mama dhammadesanāya tuṭṭhakāle irandatiṃ puṇṇakassa adāsi so taṃ labhitvā pasannacitto maṃ maṇiratanena pūjetvā nāgarājenāṇatto maṃ manomayasindhavaṃ āropetvā sayaṃ majjhimāsane nisīditvā maṃ pūrato āsane nisīdāpetvā irandatiṃ pacchimāsane nisīdāpetvā idhānetvā maṃ parisamajjhe otāretvā irandatiṃ ādāya attano nagarameva gato evaṃ mahārāja so puṇṇako tassā sumajjhāya piyāya hetu patārayittha maraṇāya mayhaṃ atheva maṃ nissāya so ceva bhariyāya samaṅgībhūto mama dhammadesanaṃ sutvā pasannena nāgarājena ahañca anuññāto tassa me puṇṇakassa santikā ayaṃ sabbakāmadado cakkavattiparibhogamaṇi ca laddho gaṇhatha deva imaṃ maṇinti maṇiṃ rañño adāsi. Tato rājā paccūsakāle attanā diṭṭhasupinaṃ nagaravāsīnaṃ kathetuṃ bhonto nagaravāsino ajja mayā diṭṭhasupinaṃ suṇāthāti vatvā āha rukkho hi mayhaṃ gharadvāre jāto paññākakhandho sīlamayassa sākhā atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko gavapphalo hatthigavāssachanno naccagītaturiyābhinādite ucchijja senaṃ puriso ahosi so no ayaṃ āgato sanniketaṃ rukkhassimassāpacitiṃ karotha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page311.

Yekeci cittā mama paccayena sabbeva te pātukarontu ajja tibbāni katvāna upāyanāni rukkhassimassāpacitiṃ karotha yekeci bandhā mama atthi raṭṭhe sabbeva te bandhanā mocayantu yathevāyaṃ bandhanasmā pamutto tatheva te muñcare bandhanasmā unnaṅgalā māsamimaṃ karontu maṃsodanaṃ brāhmaṇā bhakkhayantu amajjapā majjarahā pivantu puṇṇāhi thālāhi palissutāhi mahāpathaṃ niccaṃ samavhayantu tibbañca rakkhaṃ vidahantu raṭṭhe yathāññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ rukkhassimassāpacitiṃ karothāti. Tattha sīlamayassāti etassa rukkhassa sīlamayā sākhā. Atthe ca dhamme cāti vuḍḍhiyañca sabhāve ca ṭhito. Nipākoti so paññamayo rukkho patiṭṭhito. Gavapphaloti pañcavidhagorasapphalo. Hatthigavāssachannoti alaṅkatehi hatthigavāssehi sañchanno. Naccagītaturiyābhināditeti athassa rukkhassa pūjaṃ karontena mahājanena tasmiṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page312.

Rukkhe etehi naccādīhi abhinādite eko kaṇgahapuriso āgantvā taṃ rukkhaṃ ucchijja parivāretvā ṭhitaṃ senaṃ palāpetvā ahosi puna rukkho āgantvā amhākaṃ nivesanadvāreyeva ṭhito so no ayaṃ mahārukkhasadiso paṇḍito sanniketaṃ āgato idāni sabbeva tumhe rukkhassimassa apacitiṃ karotha mahāsakkāraṃ pavattettha. Mama paccayenāti ambho amaccā yekeci maṃ nissāya laddhena yasena cittā tuṭṭhacittā te sabbe attano cittaṃ pātukarontu. Tibbānīti bahalāni mahantāni. Upāyanānīti paṇṇākārāni. Yekecīti antamaso kīḷanatthāya bandhe migapakkhī upādāya. Muñcareti muñcantu. Unnaṅgalā māsamimaṃ karontūti imaṃ māsaṃ kasananaṅgalāni ussāpetvā ekamante ṭhapetvā nagare bheriñcārāpetvā sabbe manussā mahāchaṇaṃ karontu. Bhakkhayantūti bhuñjantu. Amajjapāti akāro nipātamattaṃ. Majjapā purisā majjarahā attano attano āpānaṭṭhāne sannisinnā pivantūti attho. Puṇṇāhi thālāhīti puṇṇehi thālehi. Palissutāhīti atipuṇṇattā paggharamānāhīti attho. Mahāpathaṃ niccaṃ samavhayantūti alaṅkatamahāpathaṃ rājamaggaṃ nissāya ṭhitā vesiyo niccaṃ kilesavasena kilesatthikajanaṃ avahayantūti attho. Tibbanti gāḷhaṃ. Yathāti yathā rukkhassa susaṃvidahitattā unnaṅgalā hutvā rukkhassimassa apacitiṃ karontā aññamaññaṃ na viheṭheyyuṃ evaṃ rukkhaṃ saṃvidahantūti attho. Evaṃ vutte orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page313.

Bahuṃ annañca pānañca paṇḍitassābhihārayuṃ hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā bahuṃ annañca pānañca paṇḍitassasābhihārayuṃ samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bahuṃ annañca pānañca paṇḍitassābhihārayuṃ bahujjano pasannosi disvā paṇḍitamāgate paṇḍitamhi anuppatte celukkhepo pavattathāti. Tattha abhihārayunti evaṃ raññā āṇattā mahājanaṃ paṭiyādetvā sabbe satte bandhanā mocetvā ete orodhādayo nānappakāraṃ paṇṇākāraṃ sajjetvā tena saddhiṃ annañca pānañca paṇḍitassa pesesuṃ. Paṇḍitamāgateti paṇḍite āgate taṃ paṇḍitaṃ disvā bahujjano pasanno ahosi. Chaṇo māsena osānaṃ agamāsi. Mahāsatto buddhakiccaṃ sādhento viya mahājanassa dhammaṃ desento rājānaṃ anusāsento dānādīni puññāni karonto uposathakammāni karonto yāvatāyukaṃ ṭhatvā āyuhapariyosāne saggaparāyano ahosi. Tassovāde ṭhatvā rājānaṃ ādiṃ katvā sabbepi kururaṭṭhavāsino yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā dānādīni puññāni katvā āyuhapariyosāne saggapadameva pūrayiṃsu. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā na bhikkhave idāneva pubbepi tathāgato paññāsampanno upāyakusaloyevāti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi. Tadā paṇḍitassa mātāpitaro

--------------------------------------------------------------------------------------------- page314.

Mahārājakulāni ahesuṃ tassa jeṭṭhabhariyā rāhulamātā ahosi jeṭṭhaputto rāhulo ahosi vimalā uppalavaṇṇā varuṇanāgarājā sāriputto ahosi supaṇṇarājā moggallāno sakko anuruddho korabyarājā ānando ahosi puṇṇako channo manomayasindhavo kaṇṭhassarājā sesaparisā buddhaparisā vidhurapaṇḍito pana ahameva sammāsambuddhoti. Vidhurajātakaṃ niṭṭhitaṃ. -----------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 44 page 199-314. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=44&A=4104&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=44&A=4104&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=893              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=5626              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=6601              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=6601              Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]