|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
2. Paccekabuddhāpadānavaṇṇanā
tato anantaraṃ apadānaṃ saṅgāyanto "paccekabuddhāpadānaṃ āvuso
ānanda bhagavatā kattha paññattan"ti puṭṭho "atha paccekabuddhāpadānaṃ
suṇāthā"ti āha. Tesaṃ apadānattho heṭṭhā vuttoyeva.
[83] "suṇāthā"ti vuttapadaṃ uppattinibbattivasena pakāsento
"tathāgataṃ jetavane vasantan"tiādimāha. Tattha jetakumārassa nāmavasena
tathāsaññite vihāre catūhi iriyāpathavihārehi dibbabrahmaariyavihārehi vā vasantaṃ
viharantaṃ yathā purimakā vipassiādayo buddhā samattiṃsapāramiyo pūretvā
āgatā, tathā amhākampi bhagavā āgatoti tathāgato. Taṃ tathāgataṃ jetavane
vasantanti sambandho. Vedehamunīti vedeharaṭṭhe jātā vedehī, vedehiyā
putto vedehiputto. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ, tena ito gato pavattoti muni.
Vedehiputto ca so muni ceti "vedehiputtamunī"ti vattabbe "vaṇṇāgamo"tiādinā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page152.
Niruttinayena ikārassa attaṃ puttasaddassa ca lopaṃ katvā "vedehamunī"ti
vuttaṃ. "etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ satimantānaṃ dhitimantānaṃ
gatimantānaṃ bahussutānaṃ upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando"ti 1- etadagge
ṭhapito āyasmā ānando nataṅgo namanakāyaṅgo añjaliko hutvā "bhante
paccekabuddhā nāma kīdisā hontī"ti apucchīti sambandho. Te paccekabuddhā
kehi hetubhi kehi kāraṇehi bhavanti uppajjanti. Vīrāti bhagavantaṃ ālapati.
[84-85] Tato paraṃ vissajjitākāraṃ dassento "tadāha sabbaññuvaro
mahesī"tiādimāha. Sabbaṃ atītādibhedaṃ hatthāmalakaṃ viya jānātīti sabbaññū,
sabbaññū ca so varo uttamo ceti sabbaññuvaro. Mahantaṃ sīlakkhandhaṃ
samādhikkhandhaṃ paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ mahantaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ esati
gavesatīti mahesi. Ānandabhaddaṃ madhurena sarena tadā tasmiṃ pucchitakāle āha
kathesīti sambandho. Bho ānanda ye paccekabuddhā pubbabuddhesu pubbesu
atītabuddhesu katādhikārā katapuññasambhārā jinasāsanesu aladdhamokkhā
appattanibbānā te sabbe paccekabuddhā dhīrā idha imasmiṃ loke
saṃvegamukhena ekapuggalaṃ padhānaṃ katvā paccekabuddhā jātāti attho.
Sutikkhapaññā suṭṭhu tikkhapaññā. Vināpi buddhehi buddhānaṃ ovādānusāsanīhi
rahitā api parittakenapi appamattakenapi ārammaṇena paccekabodhiṃ paṭi
ekkaṃ bodhiṃ sammāsambuddhānantaraṃ bodhiṃ anupāpuṇanti paṭivijjhanti.
[86] Sabbamhi lokamhi sakalasmiṃ lokattaye mamaṃ ṭhapetvā maṃ vihāya
paccekabuddhehi samova sadiso eva natthi, tesaṃ mahāmunīnaṃ 2- paccekabuddhānaṃ
imaṃ vaṇṇaṃ imaṃ guṇaṃ padesamattaṃ saṅkhepamattaṃ ahaṃ tumhākaṃ sādhu sādhukaṃ
vakkhāmi kathessāmīti attho.
[87] Anācariyakā hutvā sayameva buddhānaṃ attanāva paṭividdhānaṃ
isīnaṃ antare mahāisīnaṃ madhūvakhuddaṃ khuddakamadhupaṭalaṃ iva sādhūni madhurāni
@Footnote: 1 aṅ. ekaka. 20/222/25. 2 Sī., i. paccekabuddhānaṃ mahāmunīnaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page153.
Vākyāni udānavacanāni anuttaraṃ uttaravirahitaṃ bhesajaṃ osadhaṃ nibbānaṃ
patthayantā icchantā sabbe tumhe supasannacittā suppasannamanā suṇātha
manasi karothāti attho.
[88-89] Paccekabuddhānaṃ samāgatānanti rāsibhūtānaṃ uppannānaṃ
paccekabuddhānaṃ. Ariṭṭho, upariṭṭho, tagarasikhi, yasassī, sudassano, piyadassī,
gandhāro, piṇḍolo, upāsabho, nitho, 1- tatho, sutavā, bhāvitatto, sumbho, subho,
methulo, aṭṭhamo, sumedho, anīgho, sudāṭho, 2- hiṅgu, hiṅgo, dvejālino,
aṭṭhako, kosalo, subāhu, upanemiso, nemiso, santacitto, sacco, tatho,
virajo, paṇḍito kālo, upakālo, vijito, jito, aṅgo, paṅgo, guttijjito,
passī, jahī, upadhiṃ, dukkhamūlaṃ, aparājito, sarabhaṅgo, lomahaṃso, uccaṅgamāyo,
asito, anāsavo, manomayo, mānacchido bandhumā, tadādhimutto, vimalo, ketumā,
kotumbaraṅgo, mātaṅgo, ariyo, accuto, accutagāmi, byāmako, sumaṅgalo,
dibbilo cātiādīnaṃ paccekabuddhasatānaṃ yāni apadānāni paramparaṃ paccekaṃ
byākaraṇāni yo ca ādīnavo yañca virāgavatthuṃ anallīyanakāraṇaṃ yathā ca yena
kāraṇena bodhiṃ anupāpuṇiṃsu catumaggañāṇaṃ paccakkhaṃ kariṃsu. Sarāgavatthūsūti
suṭṭhu allīyitabbavatthūsu vatthukāmakilesakāmesu virāgasaññī virattasaññavanto
rattamhi lokamhi allīyanasabhāvaloke virattacittā anallīyanamanā hitvā
papañceti rāgo papañcaṃ doso papañcaṃ sabbakilesā papañcāti papañcasaṅkhāte
kilese hitvā jiya phanditānīti 3- phanditāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni jinitvā
tatheva tena kāraṇena evaṃ bodhiṃ anupāpuṇiṃsu paccekabodhiñāṇaṃ paccakkhaṃ
kariṃsūti attho.
[90-91] Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti tajjanaphālanavadhabandhanaṃ
nidhāya ṭhapetvā tesaṃ sabbasattānaṃ antare aññataraṃ kañci ekampi sattaṃ
aviheṭhayaṃ aviheṭhayanto adukkhāpento mettena cittena "sabbe sattā
sukhitā hontū"ti mettāsahagatena cetasā hitānukampī hitena anukampanasabhāvo.
@Footnote: 1 ka. niddho. 2 i. sudatto. 3 pāḷi. jitaphanditānīti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page154.
Atha vā sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti sabbesūti sabbena sabbaṃ sabbathā
sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ. Bhūtesūti bhūtā vuccanti tasā ca
thāvarā ca. Yesaṃ tasiṇā taṇhā appahīnā, yesañca bhayabheravā appahīnā, te
tasā. Kiṃ kāraṇā vuccanti tasā? tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti
santāsaṃ āpajjanti, taṃ kāraṇā vuccanti tasā. Yesaṃ tasiṇā taṇhā pahīnā,
yesañca bhayabheravā pahīnā, te thāvaRā. Kiṃ kāraṇā vuccanti thāvarā? thiranti
na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti na santāsaṃ āpajjanti,
taṃ kāraṇā vuccanti thāvaRā.
Tayo daṇḍā kāyadaṇḍo, vacīdaṇḍo, manodaṇḍoti. Tividhaṃ kāyaduccaritaṃ
kāyadaṇḍo, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ vacīdaṇḍo, tividhaṃ manoduccaritaṃ manodaṇḍo.
Sabbesu sakalesu bhūtesu sattesu taṃ tividhaṃ daṇḍaṃ nidhāya nidahitvā oropayitvā
samoropayitvā nikkhipitvā paṭippassambhetvā hiṃsanatthaṃ agahetvāti sabbesu
bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ. Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesanti ekamekampi sattaṃ
pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā anduyā vā rajjuyā vā
aviheṭhayanto, sabbepi satte pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā
satthena vā anduyā vā rajjuyā vā aviheṭhayaṃ aviheṭhayanto aññatarampi
tesaṃ. Na puttamiccheyya kuto sahāyanti nāti paṭikkhePo. Puttanti cattāro
puttā atrajo putto, khettajo, dinnako, antevāsiko putto. Sahāyanti
sahāyo vuccati yena saha āgamanaṃ phāsu, gamanaṃ phāsu, ṭhānaṃ phāsu, nisajjā
phāsu, ālapanaṃ phāsu, sallapanaṃ phāsu, samullapanaṃ phāsu. Na puttamiccheyya kuto
sahāyanti puttampi na iccheyya na sādiyeyya na pattheyya na pihayeyya
nābhijappeyya, kuto mittaṃ vā sandiṭṭhaṃ vā sambhattaṃ vā sahāyaṃ vā
iccheyya sādiyeyya pattheyya pihayeyya abhijappeyyāti na puttamiccheyya kuto
sahāyaṃ. Eko care khaggavisāṇakappoti so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena
eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena 1- eko, ekantavītarāgoti eko,
@Footnote: 1 Sī. pahānena.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page155.
Ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko, ekantanikkilesoti eko,
ekāyanamaggaṃ gatoti eko, eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko? so hi paccekasambuddho
Sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā puttadārapalibodhaṃ chinditvā ñātipalibodhaṃ
mittāmaccapalibodhaṃ sannidhipalibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā nikkhamma anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ 1-
upagantvā ekova carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpetīti evaṃ
so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko? so evaṃ pabbajito
Samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni
appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So
eko tiṭṭhati, eko gacchati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko
gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamati,
eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpetīti evaṃ so
adutiyaṭṭhena eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko? so eko
Adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ
sasenakaṃ namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ vidhametvā ca taṇhājāliniṃ visaritaṃ visattikaṃ
pajahi vinodesi byantiṃ akāsi anabhāvaṃ gamesi.
Taṇhādutiyo puriso dīghamaddhāna saṃsaraṃ
itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Etamādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ
vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbajeti. 2-
@Footnote: 1 Sī. ākiñcaññavāsaṃ. 2 khu. iti. 25/15, 105/241/324, khu. mahā. 29/891/558
@(syā).
---------------------------------------------------------------------------------------------
page156.
Evaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko? rāgassa pahīnattā
Ekantavītarāgoti eko, dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa
pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṃ pahīnattā ekantanikkilesoti
eko, evaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko? ekāyanamaggo
Vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā
pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
Ekāyanaṃ jātikhayantadassī
maggaṃ pajānāti hitānukampī
etena maggena tariṃsu pubbe
tarissanti ye ca taranti oghanti. 1-
Evaṃ so ekāyanamaggaṃ gatoti eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti
eko? bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ. 2- Paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ
dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. So paccekasambuddho tena
paccekabodhiñāṇena "sabbe saṅkhārā aniccā"ti bujjhi, "sabbe saṅkhārā
dukkhā"ti bujjhi, "sabbe dhammā anattā"ti bujjhi. "avijjāpaccayā saṅkhārā"ti
bujjhi, "saṅkhārapaccayā viññāṇan"ti bujjhi, "viññāṇapaccayā nāmarūpan"ti
bujjhi, "nāmarūpapaccayā saḷāyatanan"ti bujjhi, "saḷāyatanapaccayā phasso"ti
bujjhi, "phassapaccayā vedanā"ti bujjhi, "vedanāpaccayā taṇhā"ti bujjhi.
"taṇhāpaccayā upādānan"ti bujjhi, "upādānapaccayā bhavo"ti bujjhi,
"bhavapaccayā jātī"ti bujjhi, "jātipaccayā jarāmaraṇan"ti bujjhi. "avijjānirodhā
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/384/146, khu. mahā. 29/891/558 (syā).
@2 khu. mahā. 29/891/558 (syā), khu. cūḷa. 30/595/292 (syā).
---------------------------------------------------------------------------------------------
page157.
Saṅkhāranirodho"ti bujjhi, "saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho"ti bujjhi .pe.
"bhavanirodhā jātinirodho"ti bujjhi, "jātinirodhā jarāmaraṇanirodho"ti bujjhi.
"idaṃ dukkhan"ti bujjhi, "ayaṃ dukkhasamudayo"ti bujjhi, "ayaṃ dukkhanirodho"ti
bujjhi, "ayaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadā"ti bujjhi. "ime āsavā"ti bujjhi, "ayaṃ
āsavasamudayo"ti bujjhi .pe. "paṭipadā"ti bujjhi. "ime dhammā abhiññeyyā"ti
bujjhi, "ime dhammā pahātabbā"ti bujjhi, "ime dhammā sacchikātabbā"ti bujjhi,
"ime dhammā bhāvetabbā"ti bujjhi. Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca
assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ
samudayañca .pe. Nissaraṇañca bujjhi, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca
assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbantaṃ
nirodhadhamman"ti bujjhi.
Atha vā yaṃ bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ
adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ, sabbaṃ taṃ tena paccekabodhiñāṇena bujjhi
anubujjhi paṭibujjhi sambujjhi adhigañchi phassesi sacchākāsīti evaṃ so
paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti eko.
Careti aṭṭha cariyāyo 1-:- iriyāpathacariyā, āyatanacariyā, saticariyā,
samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokatthacariyā. Iriyāpathacariyāti
catūsu iriyāpathesu. Āyatanacariyāti chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Saticariyāti
catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhicariyāti catūsu jhānesu. Ñāṇacariyāti catūsu ariyasaccesu.
Maggacariyāti catūsu ariyamaggesu. Patticariyāti catūsu sāmaññaphalesu. Lokatthacariyāti
tathāgatesu arahantesu sammāsambuddhesu, padesato paccekasambuddhesu padesato
sāvakesu.
Iriyāpathacariyā ca paṇidhisampannānaṃ, āyatanacariyā ca indriyesu
guttadvārānaṃ, saticariyā ca appamādavihārīnaṃ, samādhicariyā ca adhicittamanuyuttānaṃ,
@Footnote: 1 khu. cūḷa. 30/667/322 (syā).
---------------------------------------------------------------------------------------------
page158.
Ñāṇacariyā ca buddhisampannānaṃ, maggacariyā ca sammāpaṭipannānaṃ, patticariyā ca
adhigataphalānaṃ, lokatthacariyā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ, padesato
paccekasambuddhānaṃ padesato sāvakānaṃ, imā aṭṭha cariyāyo.
Aparāpi aṭṭha cariyāyo adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto
vīriyena carati, upaṭṭhapento satiyā carati, avikkhepaṃ karonto samādhinā
carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇacariyāya carati. Evaṃ
paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyatanacariyāya carati. Evaṃ paṭipanno
visesamadhigacchatīti visesacariyāya carati. Imā aṭṭha cariyāyo.
Aparāpi aṭṭha cariyāyo dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhiniropanacariyā
ca sammāsaṅkappassa, pariggahacariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhānacariyā ca
sammākammantassa, vodānacariyā ca sammāājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa,
upaṭṭhānacariyā ca sammāsatiyā, avikkhepacariyā ca sammāsamādhissa,
imā aṭṭha cariyāyo.
Khaggavisāṇakappoti yathā khaggassa nāma visāṇaṃ ekameva hoti,
adutiyaṃ, evameva so paccekasambuddho takkappo tassadiso tappaṭibhāgo.
Yathā atiloṇaṃ vuccati loṇakappo, atitittakaṃ vuccati tittakappo, atimadhuraṃ
vuccati madhurakappo, atiuṇhaṃ vuccati aggikappo, atisītaṃ vuccati himakappo,
mahāudakakkhandho vuccati samuddakappo, mahābhiññābalappatto sāvako vuccati
satthukappoti. Evameva so paccekasambuddho khaggavisāṇakappo khaggavisāṇasadiso
khaggavisāṇapaṭibhāgo eko adutiyo muttabandhano sammā loke carati viharati iriyati
vattati pāleti yapeti yāpetīti eko care khaggavisāṇakapPo. Tenāhu
paccekasambuddhā:-
"sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ
aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ
na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page159.
Saṃsaggajātassa bhavanti snehā
snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti
ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Mitte suhajje anukampamāno
hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto
etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Vaṃso visālova yathā visatto
puttesu dāresu ca yā apekkhā
vaṃse kaḷīrova asajjamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Migo araññamhi yathā abaddho
yenicchakaṃ gacchati gocarāya
viññū naro seritaṃ pekkhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Āmantanā hoti sahāyamajjhe
vāse ca ṭhāne gamane cārikāya
anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe
pattesu pemaṃ vipulañca hoti
piyavippayogaṃ vijigucchamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page160.
Cātuddiso appaṭigho ca hoti
santussamāno itarītarena
parissayānaṃ sahitā achambhī
eko care khaggavisāṇakapPo.
Dussaṅgahā pabbajitāpi eke
atho gahaṭṭhā gharamāvasantā
appossukko paraputtesu hutvā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Oropayitvā gihibyañjanāni
sañchinnapatto yathā koviḷāro
chetvāna vīro gihibandhanāni
eko care khaggavisāṇakapPo.
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ
saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ
abhibhuyya sabbāni parissayāni
careyya tenattamano satīmā.
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ
saddhiṃ caraṃ sādhuvihāridhīraṃ
rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya
eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ
seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā
ete aladdhā anavajjabhojī
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page161.
Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni
kammāraputtena suniṭṭhitāni
saṃghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ
eko care khaggavisāṇakapPo.
Evaṃ dutīyena sahā mamassa
vācābhilāpo abhisajjanā vā
etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Kāmā hi citrā madhurā manoramā
virūparūpena mathenti cittaṃ
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca
rogo ca sallañca bhayañca metaṃ
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ
vātātape ḍaṃsasarīsape ca
sabbānipetāni abhibbhavitvā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Nāgova yūthāni vivajjayitvā
sañjātakhandho padumī uḷāro
yathābhirantaṃ viharaṃ araññe
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page162.
Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa
yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttiṃ
ādiccabandhussa vaco nisamma
eko care khaggavisāṇakapPo.
Diṭṭhīvisūkāni upātivatto
patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo
uppannañāṇomhi anaññaneyyo
eko care khaggavisāṇakapPo.
Nillolupo nikkuho nippipāso
nimmakkha niddhantakasāvamoho
nirāsayo sabbaloke bhavitvā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha
anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ
sayaṃ na seve pasutaṃ pamattaṃ
eko care khaggavisāṇakapPo.
Bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha
mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ
aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ
eko care khaggavisāṇakapPo.
Khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke
analaṅkaritvā anapekkhamāno
vibhūsaṭṭhānā virato saccavādī
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page163.
Puttañca dāraṃ pitarañca mātaraṃ
dhanāni dhaññāni ca bandhavāni
hitvāna kāmāni yathodhikāni
eko care khaggavisāṇakapPo.
Saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ
appassādo dukkhamevettha bhiyyo
gaḷo eso iti ñatvā matimā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Sandālayitvāna saṃyojanāni
jālaṃva bhetvā salilambucārī
aggīva daḍḍhaṃ anivattamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Okkhittacakkhū na ca pādalolo
guttindriyo rakkhitamānasāno
anavassuto apariḍayhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Ohārayitvā gihibyañjanāni
sañchannapatto yathā pārichatto
kāsāyavattho abhinikkhamitvā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo
anaññaposī sapadānacārī
kule kule appaṭibaddhacitto
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page164.
Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso
upakkilese byapanujja sabbe
anissito chejja sinehadosaṃ
eko care khaggavisāṇakapPo.
Vipiṭṭhikatvāna sukhañca dukkhaṃ
pubbeva somanassadomanassaṃ
laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ
eko care khaggavisāṇakapPo.
Āraddhavīriyo paramatthapattiyā
alīnacitto akusītavutti
daḷhanikkamo thāmabalūpapanno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Paṭisallānaṃ ṇānamariñcamāno
dhammesu niccaṃ anudhammacārī
ādīnavaṃ sammasitā bhavesu
eko care khaggavisāṇakapPo.
Taṇhakkhayaṃ patthayamappamatto
aneḷamūgo sutavā satīmā
saṅkhātadhammo niyato padhānavā
eko care khaggavisāṇakapPo.
Sīhova saddesu asantasanto
vātova jālamhi asajjamāno
padumaṃva toyena alimpamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page165.
Sīho yathā dāṭhabalī pasayha
rājā migānaṃ abhibhuyya cārī
sevetha pantāni senāsanāni
eko care khaggavisāṇakapPo.
Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ
āsevamāno muditañca kāle
sabbena lokena avirujjhamāno
eko care khaggavisāṇakapPo.
Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ
sandālayitvāna saṃyojanāni
asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi
eko care khaggavisāṇakapPo.
Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā
nikkāraṇā dullabhā ajja mittā
attatthapaññā asucīmanussā
eko care khaggavisāṇakappo"ti.
Tattha sabbesu bhūtesūti khaggavisāṇapaccekabuddhāpadānasuttaṃ. Kā
uppatti? sabbasuttānaṃ catubbidhā uppatti attajjhāsayato parajjhāsayato
aṭṭhuppattito pucchāvasitoti. Tattha khaggavisāṇasuttassa avisesena pucchāvasito
uppatti. Visesena pana yasmā ettha kāci gāthā tena tena paccekabuddhena
puṭṭhena vuttā, kāci apuṭṭhena attanā adhigatamagganayānurūpaṃ udānaṃyeva
udānentena, tasmā kāyaci gāthāya pucchāvasito kāyaci attajjhāsayato
uppatti. Tattha yā ayaṃ avisesena pucchāvasito uppatti, sā ādito pabhuti
evaṃ veditabbā:-
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati, atha kho āyasmato ānandassa
rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi "buddhānaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page166.
Patthanā ca abhinīhāro ca dissati, tathā sāvakānaṃ, paccekabuddhānaṃ na dissati,
yannūnāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā puccheyyan"ti. So paṭisallānā vuṭṭhito
bhagavantaṃ upasaṅkamitvā yathākkamena etamatthaṃ pucchi. Athassa bhagavā
pubbayogāvacarasuttaṃ abhāsi:-
"pañcime ānanda ānisaṃsā pubbayogāvacare diṭṭheva dhamme
paṭikacceva aññaṃ ārādheti. No ce diṭṭheva dhamme paṭikacceva
aññaṃ ārādheti, atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti. Atha devaputto
samāno aññaṃ ārādheti. Atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño
hoti. Atha pacchime kāle paccekasambuddho hotī"ti.
Evaṃ vatvā puna āha:-
"paccekasambuddhā nāma ānanda abhinīhārasampannā
pubbayogāvacarā honti, tasmā paccekabuddhabuddhasāvakānaṃ
sabbesaṃ patthanā ca abhinīhāro ca icchitabbo"ti.
So āha "buddhānaṃ bhante patthanā kīva ciraṃ vaṭṭatī"ti. Buddhānaṃ
ānanda heṭṭhimaparicchedena cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca,
majjhimaparicchedena aṭṭha asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca, uparimaparicchedena
soḷasa asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca. Ete ca bhedā
paññādhikasaddhādhikavīriyādhikānaṃ vasena ñātabbā. Paññādhikānaṃ hi saddhā mandā
hoti, paññā tikkhā. Saddhādhikānaṃ paññā majjhimā hoti, saddhā tikkhā.
Vīriyādhikānaṃ saddhā paññā mandā hoti, vīriyaṃ tikkhanti, appatvā pana
cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca divase divase vessantaradānasadisaṃ
dānaṃ dentopi tadanurūpe sīlādipāramidhamme ācinantopi antarā buddho
bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kasmā? ñāṇaṃ gabbhaṃ na gaṇhāti, vepullaṃ
nāpajjati, paripākaṃ na gacchatīti. Yathā nāma timāsacatumāsapañcamāsaccayena
nipphajjanakaṃ sassaṃ taṃ taṃ kālaṃ appatvā divase divase satakkhattuṃ sahassakkhattuṃ
keḷāyantopi udakena siñcantopi antarā pakkhena vā māsena vā
nipphādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kasmā? sassaṃ gabbhaṃ na gaṇhāti,
---------------------------------------------------------------------------------------------
page167.
Vepullaṃ nāpajjati, paripākaṃ na gacchatīti. Evamevaṃ appatvā cattāri
asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca antarā buddho bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ
vijjati. Tasmā yathāvuttameva kālaṃ pāramipūraṇaṃ kattabbaṃ ñāṇaparipākatthāya.
Ettakenāpi ca kālena buddhattaṃ patthayato abhinīhārakaraṇe aṭṭha sampattiyo
icchitabbā. Ayañhi:-
manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ
pabbajjā guṇasampatti adhikāro ca chandatā
aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhati. 1-
Abhinīhāroti mūlapaṇidhānassetaṃ adhivacanaṃ. Tattha manussattanti manussajāti.
Aññatra hi manussajātiyā avasesajātīsu devajātiyampi ṭhitassa paṇidhi na
ijjhati, 2- tattha ṭhitena pana buddhattaṃ patthayantena dānādīni puññakammāni
katvā manussattaṃyeva patthetabbaṃ, tattha ṭhatvā paṇidhi kātabbo. Evañhi
samijjhati. Liṅgasampattīti purisabhāvo. Mātugāmanupaṃsakaubhatobyañjanakānañhi
manussajātiyaṃ ṭhitānampi paṇidhi na ijjhati, tattha ṭhitena pana buddhattaṃ
patthentena dānādīni puññakammāni katvā purisabhāvoyeva patthetabbo,
tattha ṭhatvā paṇidhi kātabbo. Evañhi samijjhati. Hetūti arahattassa
upanissayasampatti. Yo hi tasmiṃ attabhāve vāyamanto arahattaṃ pāpuṇituṃ
samattho, tassa paṇidhi samijjhati, no itarassa yathā sumedhapaṇḍitassa.
So hi dīpaṅkarapādamūle pabbajitvā tenattabhāvena arahattaṃ pāpuṇituṃ
samattho ahosi. Satthāradassananti buddhānaṃ sammukhādassanaṃ. Evañhi ijjhati,
no aññathā yathā sumedhapaṇḍitassa. So hi dīpaṅkaraṃ sammukhā disvā paṇidhiṃ
akāsi. Pabbajjāti anagāriyabhāvo. So ca kho sāsane vā
kammavādikiriyavāditāpasaparibbājakanikāye vā vaṭṭati yathā sumedhapaṇḍitassa. So hi
sumedho nāma tāpaso hutvā paṇidhiṃ akāsi. Guṇasampattīti jhānādiguṇapaṭilābho.
Pabbajitassapi hi guṇasampannasseva ijjhati, no itarassa yathā sumedhapaṇḍitassa.
@Footnote: 1 khu. buddha. 33/59/453. 2 Sī. na sijjhati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page168.
So hi pañcābhiñño ca aṭṭhasamāpattilābhī ca hutvā paṇidhesi. Adhikāroti
adhikakāro, pariccāgoti attho. Jīvitādipariccāgañhi katvā paṇidahatoyeva
ijjhati, no itarassa yathā sumedhapaṇḍitassa. So hi:-
"akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu
mā naṃ kalale 1- akkamittha hitāya me bhavissatī"ti. 2-
Evaṃ attapariccāgaṃ katvā paṇidhesi. Chandatāti kattukamyatā. Sā yassa balavatī
hoti, tassa ijjhati paṇidhi. Sā ca sace koci vadeyya "ko cattāri
asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca niraye paccitvā buddhattaṃ icchatī"ti. Taṃ sutvā
yo "ahan"ti vattuṃ ussahati, tassa balavatīti veditabbā. Tathā yadi koci
vadeyya "ko sakalacakkavāḷaṃ vītaccikānaṃ aṅgārānaṃ pūraṃ akkamitvā buddhattaṃ
icchati, ko sakalacakkavāḷaṃ sattisūlehi ākiṇṇaṃ akkamanto atikkamitvā
buddhattaṃ icchati, ko sakalacakkavāḷaṃ samatittikaṃ udakapuṇṇaṃ uttaritvā buddhattaṃ
icchati, ko sakalacakkavāḷaṃ nirantaraṃ veḷugumbasañchannaṃ maddanto atikkamitvā
buddhattaṃ icchatī"ti, taṃ sutvā yo "ahan"ti vattuṃ ussahati, tassa balavatīti
veditabbā. Evarūpena ca kattukamyatāchandena samannāgato sumedhapaṇḍito
paṇidhesīti.
Evaṃ samiddhābhinīhāro ca bodhisatto imāni aṭṭhārasa abhabbaṭṭhānāni
na upeti. So hi tato pabhuti na jaccandho hoti na jaccabadhiro, 3- na
ummattako, na eḷamugo, na pīṭhasappi, na milakkhesu uppajjati, na dāsiyā
kucchimhi nibbattati, na niyatamicchādiṭṭhiko hoti, nāssa liṅgaṃ parivattati,
na pañcānantariyakammāni karoti, na kuṭṭhī hoti, na tiracchānayoniyaṃ vaṭṭakato
pacchimattabhāvo hatthito adhikattabhāvo hoti, na khuppipāsikanijjhāmataṇhikapetesu
uppajjati, na kālakañcikāsuresu, na avīciniraye, na lokantarikesu uppajjati.
Kāmāvacaresu pana na māro hoti, rūpāvacaresu na asaññībhave, na suddhāvāsesu
uppajjati, na arūpabhavesu, na aññaṃ cakkavāḷaṃ saṅkamati.
@Footnote: 1 pāḷi. kallaṃ. 2 khu. buddha. 33/53/452. 3 cha.Ma. na jaccapadhiro.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page169.
Yā cimā ussāho ca ummaṅgo ca avatthānañca hitacariyā cāti catasso
buddhabhūmiyo, tāhi samannāgato hoti. Tattha:-
ussāho vīriyaṃ vuttaṃ ummaṅgo paññā pavuccati
avatthānaṃ adhiṭṭhānaṃ hitacariyā mettābhāvanāti
veditabbā. Ye ca ime nekkhammajjhāsayo pavivekajjhāsayo alobhajjhāsayo
adosajjhāsayo amohajjhāsayo nissaraṇajjhāsayoti cha ajjhāsayā bodhiparipākāya
saṃvattanti, yehi samannāgatattā nekkhammajjhāsayā ca bodhisattā kāmesu
dosadassāvino, pavivekajjhāsayā ca bodhisattā saṅgaṇikāya dosadassāvino,
alobhajjhāsayā ca bodhisattā lobhe dosadassāvino, adosajjhāsayā ca
bodhisattā dose dosadassāvino, amohajjhāsayā ca bodhisattā mohe
dosadassāvino, nissaraṇajjhāsayā ca bodhisattā sabbabhavesu dosadassāvinoti
vuccanti, tehi ca samannāgato hoti.
Paccekabuddhānaṃ pana kīva ciraṃ patthanā vaṭṭatīti? paccekabuddhānaṃ dve
Asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca, tato oraṃ na sakkā, pubbe vuttanayenevettha
kāraṇaṃ veditabbaṃ. Ettakenāpi ca kālena paccekabuddhattaṃ patthayato
abhinīhārakaraṇe pañca sampattiyo icchitabbā. Tesañhi:-
manussattaṃ liṅgasampatti vigatāsavadassanaṃ
adhikāro ca chandatā ete abhinīhārakāraṇā.
Tattha vigatāsavadassananti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ yassa kassaci
dassananti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
Atha "sāvakānaṃ patthanā kittakaṃ vaṭṭatī"ti? dvinnaṃ aggasāvakānaṃ
Ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ kappasatasahassañca, asītimahāsāvakānaṃ kappasatasahassameva. Tathā
buddhassa mātāpitūnaṃ upaṭṭhākassa puttassa cāti, tato oraṃ na sakkā, tattha
kāraṇaṃ vuttanayameva. Imesaṃ pana sabbesampi adhikāro ca chandatāti
dvaṅgasamannāgatoyeva abhinīhāro hoti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page170.
Evaṃ imāya patthanāya iminā ca abhinīhārena yathāvuttappabhedaṃ kālaṃ
pāramiyo pūretvā buddhā loke uppajjantā khattiyakule vā brāhmaṇakule
vā uppajjanti, paccekabuddhā khattiyabrāhmaṇagahapatikulānaṃ aññatarasmiṃ,
aggasāvakā pana buddhā viya khattiyabrāhmaṇakulesveva. Sabbabuddhā saṃvaṭṭamāne
kappe na uppajjanti, vivaṭṭamāne kappe uppajjanti. Tathā paccekabuddhā.
Te pana buddhānaṃ uppajjanakāle na uppajjanti. Buddhā sayañca bujjhanti,
pare ca bodhenti. Paccekabuddhā sayameva bujjhanti, na pare bodhenti. Attharasameva
paṭivijjhanti, na dhammarasaṃ. Na hi te lokuttaradhammaṃ paññattiṃ āropetvā desetuṃ
sakkonti, mūgena diṭṭhasupino viya vanacarakena nagare sāyitabyañjanaraso viya ca
nesaṃ dhammābhisamayo hoti. Sabbaṃ iddhisamāpattipaṭisambhidāpabhedaṃ pāpuṇanti,
guṇavisiṭṭhatāya buddhānaṃ heṭṭhā sāvakānaṃ upari honti, na aññe pabbājetvā
ābhisamācārikaṃ sikkhāpenti, "cittasallekho kātabbo, vosānaṃ nāpajjitabban"ti
iminā uddesena uposathaṃ karonti, ajja uposathoti vacanamattena vā, uposathaṃ
karontā ca gandhamādane mañjūsakarukkhamūle ratanamāḷe sannipatitvā karontīti.
Evaṃ bhagavā āyasmato ānandassa paccekabuddhānaṃ sabbākāraparipūraṃ patthanañca
abhinīhārañca kathetvā idāni imāya patthanāya iminā ca abhinīhārena
samudāgate te te paccekabuddhe kathetuṃ "sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍan"tiādinā
nayena imaṃ khaggavisāṇasuttaṃ abhāsi. Ayaṃ tāva avisesena pucchāvasito
khaggavisāṇasuttassa uppatti.
Idāni visesena vattabbā. Tattha imissā tāva gāthāya evaṃ uppatti
veditabbā:- ayaṃ kira paccekabuddho paccekabodhisattabhūmiṃ ogāhanto dve
asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca pāramiyo pūretvā kassapassa bhagavato sāsane
pabbajitvā āraññiko hutvā gatapaccāgatavattaṃ pūrento samaṇadhammaṃ akāsi.
Etaṃ kira vattaṃ aparipūretvā paccekabodhiṃ pāpuṇanto nāma natthi. Kiṃ panetaṃ
gatapaccāgatavattaṃ nāma? haraṇapaccāharaṇanti. Taṃ yathā vibhūtaṃ hoti, tathā
kathessāma.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page171.
Idha ekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco paccāharati na harati,
ekacco neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca. Tattha yo
bhikkhu pageva vuṭṭhāya cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ
āsiñcitvā pānīyaghaṭaṃ pūretvā pānīyamāḷe ṭhapetvā ācariyavattaṃ upajjhāyavattaṃ
katvā dveasīti khandhakavattāni ca cuddasa mahāvattāni samādāya vattati. So
sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā yāva bhikkhācāravelā, tāva vivittāsane
vītināmetvā velaṃ ñatvā nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ katvā
saṅghāṭiṃ khandhe karitvā pattaṃ aṃse ālaggetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto
cetiyaṅgaṇaṃ gantvā cetiyañca bodhiñca vanditvā gāmasamīpe cīvaraṃ pārupitvā
pattaṃ ādāya gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Evaṃ paviṭṭho ca lābhī bhikkhu puññavā
upāsakehi sakkato garukato upaṭṭhākakule vā paṭikkamanasālāyaṃ vā paṭikkamitvā
upāsakehi taṃ taṃ pañhaṃ pucchiyamāno tesaṃ pañhavissajjanena dhammadesanāvikkhepena
ca taṃ manasikāraṃ chaḍḍetvā nikkhamati, vihāraṃ āgatopi bhikkhūhi pañhaṃ puṭṭho
katheti, dhammaṃ bhaṇati, taṃ taṃ byāpārañca āpajjati. Pacchābhattampi purimayāmampi
majjhimayāmampi evaṃ bhikkhūhi saddhiṃ papañcetvā kāyaduṭṭhullābhibhūto pacchimayāmepi
sayati, neva kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Ayaṃ vuccati "harati na paccāharatī"ti.
Yo pana byādhibahulo hoti, bhuttāhāro paccūsasamaye na sammā pariṇamati,
pageva vuṭṭhāya yathāvuttaṃ vattaṃ kātuṃ na sakkoti kammaṭṭhānaṃ vā manasikātuṃ,
aññadatthu yāguṃ vā khajjakaṃ vā bhesajjaṃ vā bhattaṃ vā patthayamāno kālasseva
pattacīvaramādāya gāmaṃ pavisati, tattha yāguṃ vā khajjakaṃ vā bhesajjaṃ vā bhattaṃ
vā laddhā pattaṃ nīharitvā bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā paññattāsane nisinno
kammaṭṭhānaṃ manasi karitvā visesaṃ patvā vā apatvā vā vihāraṃ āgantvā
teneva manasikārena viharati. Ayaṃ vuccati "paccāharati na haratī"ti. Edisā hi
bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā buddhasāsane arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ
vītivattā, sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāyaṃ taṃ āsanaṃ natthi,
yattha bhikkhū nisinnā yāguṃ pivitvā arahattaṃ appattā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page172.
Yo pana pamādavihārī hoti nikkhittadhuro, sabbavattāni bhinditvā
pañcavidhacetokhilavinibandhanabaddhacitto viharanto kammaṭṭhānamanasikāramananuyutto gāmaṃ
piṇḍāya pavisitvā gihīhi saddhiṃ kathāpapañcena papañcito tucchakova nikkhamati.
Ayaṃ vuccati "neva harati na paccāharatī"ti.
Yo pana pageva vuṭṭhāya purimanayeneva sabbavattāni paripūretvā yāva
bhikkhācāravelā, tāva pallaṅkaṃ ābhujitvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Kammaṭṭhānaṃ
nāma duvidhaṃ sabbatthakañca pārihāriyañca. Tattha sabbatthakaṃ nāma mettā ca
maraṇānussati ca. Tañhi sabbattha atthayitabbaṃ icchitabbanti "sabbatthakan"ti
vuccati. Mettā nāma āvāsādīsu sabbattha icchitabbā. Āvāsesu hi mettāvihārī
bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo hoti manāpo, tena phāsu asaṅghaṭṭho viharati.
Devatāsu mettāvihārī devatāhi rakkhitagopito sukhaṃ viharati. Rājarājamahāmattādīsu
mettāvihārī tehi mamāyito sukhaṃ viharati. Gāmanigamādīsu mettāvihārī sabbattha
bhikkhācariyādīsu manussehi sakkato garukato sukhaṃ viharati. Maraṇānussatibhāvanāya
jīvitanikantiṃ pahāya appamatto viharati.
Yaṃ pana sadā pariharitabbaṃ cariyānukūlena gahitaṃ. Taṃ dasāsubhakasiṇānussatīsu
aññataraṃ, catudhātuvavatthānameva vā, taṃ sadā pariharitabbato rakkhitabbato
bhāvetabbato ca "pārihāriyan"ti vuccati, mūlakammaṭṭhānantipi tadeva. Atthakāmā
hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasapi vīsampi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi
satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti "āvuso tumhe na iṇaṭṭā
na bhayaṭṭā na jīvikāpakatā pabbajitā, dukkhā muccitukāmā panettha pabbajitā.
Tasmā gamane uppannakilese gamaneyeva niggaṇhatha, ṭhāne, nisajjāya, sayane
uppannakilese sayaneyeva niggaṇhathā"ti.
Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā aḍḍhausabhausabha-
aḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva
gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, so tattheva naṃ niggaṇhāti.
Tathā asakkonto tiṭṭhati, athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So "ayaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page173.
Bhikkhu tuyhaṃ uppannaṃ vitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te etan"ti attānaṃ
paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā tattheva ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā asakkonto
nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti soyeva nayo. Ariyabhūmiṃ
okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova
gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati. Udadharati ce,
paṭinivattitvā purimapadesayeva tiṭṭhati. Ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya.
So kira ekūnavīsativassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi.
Manussāpi sudaṃ antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni
karontā ca theraṃ tathā gacchantaṃ disvā "ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā
gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho, udāhu kiñci pamuṭṭho"ti samullapanti. So taṃ
anādiyitvā kammaṭṭhānayuttena citteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare
arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattadivaseyevassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā
aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi, cattāropi mahārājāno sakko ca
devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā
vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi "rattibhāge āyasmato santike
obhāso ahosi, kiṃ so"ti. Thero vikkhepaṃ karonto "obhāso nāma dīpobhāsopi
hoti maṇiobhāsopī"ti evamādimāha. So "paṭicchādetha tumhe"ti nibaddho 1-
"āmā"ti paṭijānitvā ārocesi.
Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ
pūrento "paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī"ti satta vassāni
ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi, puna soḷasa vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā
arahattaṃ pāpuṇi. Evaṃ kammaṭṭhānamanuyuttacitteneva pādaṃ uddharanto vippayuttena
cittena uddhaṭe paṭinivattanto gāmasamīpaṃ gantvā "gāvī nu kho pabbajito
nu kho"ti āsaṅkanīyappadese ṭhatvā saṅghāṭiṃ pārupitvā pattaṃ gahetvā
gāmadvāraṃ patvā kacchakantarato udakaṃ gahetvā gaṇḍūsaṃ katvā gāmaṃ pavisati
@Footnote: 1 Ma. nibuddho.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page174.
"bhikkhaṃ vā dātuṃ vandituṃ vā upagate manusse `dīghāyukā hothā'ti vacanamattenāpi
mā me kammaṭṭhānavikkhepo ahosī"ti. Sace pana naṃ "ajja bhante kiṃ sattamī,
udāhu aṭṭhamī"ti divasaṃ pucchanti, udakaṃ gilitvā āroceti. Sace divasapucchakā
na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.
Sīhaḷadīpe kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca.
Te kira vassūpanāyikauposathadivase katikavattaṃ akaṃsu "arahattaṃ appatvā na
aññamaññaṃ ālapissāmā"ti. Gāmaṃ ca piṇḍāya pavisantā gāmadvāre
udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu, divase pucchite udakaṃ gilitvā ārocesuṃ,
apucchite gāmadvāre niṭṭhubhitvā vihāraṃ āgamaṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṭṭhānaṃ
disvā jāniṃsu "ajja eko āgato ajja dve"ti. Evañca cintesuṃ "kiṃ nu
kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti, udāhu aññamaññampi. Yadi
aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti, handa nesaṃ
aññamaññaṃ khamāpessāmā"ti. Sabbe vihāraṃ agamaṃsu. Tattha paññāsāya bhikkhūsu
vassaṃ upagatesu dve bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato tesu yo cakkhumā
puriso, so evamāha "na bho kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti,
susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇaṃ bodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhapitaṃ
pānīyaparibhojanīyan"ti, te tato nivattā. Tepi bhikkhū antovasseyeva vipassanaṃ
vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.
Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya kalambatitthavihāre
vassūpagatā bhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ
gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo
kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha ca
piṇḍāya caranto na turitaturito javena gacchati, javanapiṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma
natthi. Visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakabharitasakaṭamiva niccalo hutvā gacchati.
Anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ
āgamento bhikkhaṃ gahetvā patirūpe okāse nisīditvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto
---------------------------------------------------------------------------------------------
page175.
Āhāre paṭikkūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā akkhabbhañjanavaṇālepanaputtamaṃsūpamāvasena
paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti neva davāya na
madāya .pe. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ vinodetvā
yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānaṃ manasi
karoti. Ayaṃ vuccati "harati ca paccāharati cā"ti. Evametaṃ haraṇapaccāharaṇaṃ
gatapaccāgatavattanti vuccati.
Etaṃ pūrento yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ
pāpuṇāti. No ce paṭhamavaye pāpuṇāti, atha majjhimavaye pāpuṇāti. No ce
majjhimavaye pāpuṇāti, atha maraṇasamaye pāpuṇāti. No ce maraṇasamaye
pāpuṇāti, atha devaputto hutvā pāpuṇāti. No ce devaputto hutvā
pāpuṇāti, atha paccekasambuddho hutvā parinibbāti. No ce paccekasambuddho
hutvā parinibbāti, atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño hoti seyyathāpi
thero bāhiyo, mahāpañño vā hoti seyyathāpi thero sāriputtoti.
Ayaṃ pana paccekabodhisatto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā
āraññiko hutvā vīsati vassasahassāni etaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūretvā kālaṃ
katvā kāmāvacaradevaloke uppajji. Tato cavitvā bārāṇasirañño aggamahesiyā
kucchimhi paṭisandhiṃ aggahesi. Kusalā itthiyo tadaheva gabbhasaṇṭhānaṃ jānanti,
sā ca tāsaṃ aññatarā, tasmā esāpi taṃ gabbhapatiṭṭhānaṃ rañño
nivedesi. Dhammatā esā, yaṃ puññavante satte gabbhe uppanne mātugāmo
gabbhaparihāraṃ labhati. Tasmā rājā tassā gabbhaparihāraṃ adāsi. Sā tato
pabhuti nāccuṇhaṃ kiñci ajjhoharituṃ labhati, nātisītaṃ nāccambilaṃ nātiloṇaṃ
nātikaṭukaṃ nātitittakaṃ. Accuṇhe hi mātarā ajjhohaṭe gabbhassa lohakumbhivāso
viya hoti, atisīte lokantarikavāso viya, accambilaloṇakaṭukatittakesu bhuttesu
satthena phāletvā ambilādīhi sittāni viya dārakassa aṅgāni tibbavedanāni
honti. Aticaṅkamanaṭṭhānanisajjasayanatopi naṃ nivārenti "kucchigatassa sañcalanadukkhaṃ
mā ahosī"ti. Mudukattharaṇatthatāya bhūmiyā caṅkamanādīni mattāya kātuṃ labhati,
---------------------------------------------------------------------------------------------
page176.
Vaṇṇagandhādisampannaṃ sāduṃ sappāyaṃ annapānaṃ bhuñjituṃ labhati. Pariggahetvāva
naṃ caṅkamāpenti nisīdāpenti vuṭṭhāpenti.
Sā evaṃ parihariyamānā gabbhaparipākakāle sūtigharaṃ pavisitvā paccūsasamaye
puttaṃ vijāyi pakkatelamadditamanosilāpiṇḍisadisaṃ dhaññapuññalakkhaṇūpetaṃ. Tato
naṃ pañcamadivase alaṅkatapaṭiyattaṃ rañño dassesuṃ, rājā tuṭṭho chasaṭṭhiyā
dhātīhi upaṭṭhāpesi. So sabbasampattīhi vaḍḍhamāno nacirasseva viññutaṃ
pāpuṇi. Soḷasavassuddesikaṃ naṃ rājā rajjena abhisiñci, vividhanāṭakāhi ca
upaṭṭhāpesi. Abhisitto rājaputto rajjaṃ kāresi nāmena brahmadatto
sakalajambudīpe vīsatiyā nagarasahassesu. Jambudīpe kira pubbe caturāsīti
nagarasatasahassāni ahesuṃ, tāni parihāyantāni saṭṭhi ahesuṃ, tato parihāyantāni
cattālīsaṃ, sabbaparihāyanakāle pana vīsatisahassāni honti. Ayañca brahmadatto
sabbaparihāyanakāle uppajji, tenassa vīsati nagarasahassāni ahesuṃ vīsati
pāsādasahassāni, vīsati hatthisahassāni, vīsati assasahassāni, vīsati rathasahassāni,
vīsati pattisahassāni, vīsati itthisahassāni orodhā ca nāṭakitthiyo ca, vīsati
amaccasahassāni.
So mahārajjaṃ kārayamānoyeva kasiṇaparikammaṃ katvā pañca abhiññāyo
aṭṭha samāpattiyo ca nibbattesi, yasmā pana abhisittaraññā nāma avassaṃ
aṭṭakaraṇe 1- nisīditabbaṃ, tasmā ekadivasaṃ pageva pātarāsaṃ bhuñjitvā
vinicchayaṭṭhāne nisīdi. Tattha uccāsaddamahāsaddaṃ akaṃsu, so "ayaṃ saddo
samāpattiyā upakkileso"ti pāsādatalaṃ abhiruhitvā "samāpattiṃ appemī"ti
nisinno nāsakkhi appetuṃ, rajjavikkhepena samāpatti parihīnā. Tato
cintesi "kiṃ rajjaṃ varaṃ, udāhu samaṇadhammo"ti. Tato "rajjasukhaṃ parittaṃ
anekādīnavaṃ, samaṇadhammasukhaṃ pana vipulaṃ anekānisaṃsaṃ uttamapurisehi sevitañcā"ti
ñatvā aññataraṃ amaccaṃ āṇāpesi "imaṃ rajjaṃ dhammena samena anusāsa,
mā kho adhammakāraṃ kāresī"ti sabbaṃ tassa niyyātetvā pāsādaṃ
@Footnote: 1 adhikaraṇavinicchaye (sabbattha).
---------------------------------------------------------------------------------------------
page177.
Abhiruhitvā samāpattisukhena vītināmesi, na koci upasaṅkamituṃ labhati aññatra
mukhadhovanadantakaṭṭhadāyakabhattanīhārakādīhi.
Tato addhamāsamatte vītikkamante mahesī pucchi "rājā uyyānagamana-
baladassananāṭakādīsu katthaci na dissati, kuhiṃ gato"ti. Tassā tamatthaṃ
ārocesuṃ. Sā amaccassa pāhesi "rajje paṭicchite ahampi paṭicchitā homi,
etu mayā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappetū"ti. So ubho kaṇṇe thaketvā "asavanīyametan"ti
paṭikkhipi. Sā punapi dvattikkhattuṃ pesetvā anicchamānaṃ santajjāpesi "yadi
na karosi, ṭhānāpi taṃ cāvemi. Jīvitāpi taṃ voropemī"ti. So bhīto "mātugāmo
nāma daḷhanicchayo, kadāci evampi kārāpeyyā"ti. Ekadivasaṃ raho gantvā
tāya saddhiṃ sirisayane saṃvāsaṃ kappesi. Sā puññavatī sukhasamphassā, so tassā
samphassarāgena ratto tattha abhikkhaṇaṃ saṅkitasaṅkitova agamāsi, anukkamena
attano gharasāmiko viya nibbisaṅko pavisitumāraddho.
Tato rājamanussā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ, rājā na saddahati.
Dutiyampi tatiyampi ārocesuṃ, tato rājā nilīno sayameva disvā sabbe
amacce sannipātāpetvā ārocesi. Te "ayaṃ rājāparādhiko hatthacchedaṃ
arahati, pādacchedaṃ arahatī"ti yāva sūle uttāsanaṃ, tāva sabbakammakāraṇāni
niddisiṃsu. Rājā "etassa vadhabandhanatāḷane mayhaṃ vihiṃsā uppajjeyya, jīvitā
oropane pāṇātipāto bhaveyya, dhanaharaṇe adinnādānaṃ bhaveyya, alaṃ
evarūpehi katehi, imaṃ mama rajjā nikkaḍḍhathā"ti āha. Amaccā taṃ nibbisayaṃ
akaṃsu. So attano dhanasārañca puttadārañca gahetvā paravisayaṃ agamāsi. Tattha
rājā sutvā "kiṃ āgatosī"ti pucchi. Deva icchāmi taṃ upaṭṭhātunti. So taṃ
sampaṭicchi. Amacco katipāhaccayena laddhavissāso taṃ rājānaṃ etadavoca
"mahārāja amakkhikaṃ madhuṃ passāmi, taṃ khādanto natthī"ti. Rājā "kiṃ
etaṃ uppaṇḍetukāmo bhaṇatī"ti na suṇāti. So antaraṃ labhitvā punapi suṭṭhutaraṃ
vaṇṇetvā avoca. Rājā "kiṃ etan"ti pucchi. Bārāṇasirajjaṃ devāti. Rājā
"kiṃ maṃ netvā māretukāmosī"ti āha. So "mā deva evaṃ avaca, yadi na
---------------------------------------------------------------------------------------------
page178.
Saddahasi, manusse pesehī"ti. So manusse pesesi, te gantvā gopuraṃ
khaṇitvā rañño sayanaghare uṭṭhahiṃsu.
Rājā disvā "kissa āgatatthā"ti pucchi. Corā mayaṃ mahārājāti.
Rājā tesaṃ dhanaṃ dāpetvā "mā puna evaṃ akatthā"ti ovaditvā vissajjesi.
Te āgantvā tassa rañño ārocesuṃ. So punapi dvattikkhattuṃ tatheva
vīmaṃsitvā "sīlavā rājā"ti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā sīmantare ekaṃ nagaraṃ
upagamma tattha amaccassa pāhesi "nagaraṃ vā me dehi yuddhaṃ vā"ti. So
brahamadattassa rañño tamatthaṃ ārocāpesi "āṇāpetu devo `kiṃ yujjhāmi,
udāhu nagaraṃ demī'ti. "rājā "na yujjhitabbaṃ, nagaraṃ datvā idhāgacchā"ti
pesesi. So tathā akāsi. Paṭirājāpi taṃ nagaraṃ gahetvā avasesanagaresupi
tatheva dūtaṃ pesesi. Tepi amaccā tatheva brahmadattassa ārocetvā tena "na
yujjhitabbaṃ, idhāgantabban"ti vuttā bārāṇasiṃ āgamaṃsu.
Tato amaccā brahmadattaṃ āhaṃsu "mahārāja tena saha yujjhāmā"ti.
Rājā "mama pāṇātipāto bhavissatī"ti vāresi. Amaccā "mayaṃ mahārāja taṃ
jīvaggāhaṃ gahetvā idheva ānessāmā"ti nānāupāyehi rājānaṃ saññāpetvā
"ehi mahārājā"ti gantumāraddhā. Rājā "sace sattamāraṇappaharaṇavilumpanakammaṃ
na karotha, gacchāmī"ti bhaṇati. Amaccā "na deva karoma, bhayaṃ dassetvā
palāpemā"ti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā ghaṭesu dīpe pakkhipitvā rattiṃ
gacchiṃsu. Paṭirājā taṃ divasaṃ bārāṇasisamīpe nagaraṃ gahetvā idāni kinti rattiṃ
sannāhaṃ mocāpetvā pamatto niddaṃ okkami saddhiṃ balakāyena. Tato amaccā
brahmadattarājānaṃ ādāya paṭirañño khandhāvāraṃ gantvā sabbaghaṭehi dīpe
nīharāpetvā ekapajjotaṃ katvā ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. Paṭirañño amacco
mahābalakāyaṃ disvā bhīto attano rājānaṃ upasaṅkamitvā "uṭṭhehi amakkhikaṃ
madhuṃ khādāhī"ti mahāsaddaṃ akāsi. Tathā dutiyopi tatiyopi. Paṭirājā tena
saddena paṭibujjhitvā bhayaṃ santāsaṃ āpajji. Ukkuṭṭhisatāni pavattiṃsu. So
"paravacanaṃ saddahitvā amittahatthaṃ pattomhī"ti sabbarattiṃ taṃ taṃ vippalapitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page179.
Dutiyadivase "dhammiko rājā, uparodhaṃ na kareyya, gantvā khamāpemī"ti
cintetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā jaṇṇukehi patiṭṭhahitvā "khama mahārāja
mayhaṃ aparādhan"ti āha. Rājā taṃ ovaditvā "uṭṭhehi, khamāmi te"ti āha.
So raññā evaṃ vuttamatteyeva paramassāsappatto ahosi, bārāṇasirañño
samīpeyeva janapade rajjaṃ labhi. Te aññamaññaṃ sahāyakā ahesuṃ.
Atha brahmadatto dvepi senā sammodamānā ekato ṭhitā disvā
"mamevekassa cittānurakkhaṇāya asmiṃ mahājanakāye khuddakamakkhikāya pivanamattampi
lohitabindu na uppannaṃ, aho sādhu, aho suṭṭhu, sabbe sattā sukhitā
hontu, averā hontu, abyāpajjā hontū"ti mettājhānaṃ uppādetvā
tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā paccekabodhiñāṇaṃ sacchikatvā sayambhutaṃ
pāpuṇi. Taṃ maggaphalasukhena sukhitaṃ hatthikkhandhe nisinnaṃ amaccā paṇipātaṃ katvā
āhaṃsu "yānakālo mahārāja vijitabalakāyassa sakkāro kātabbo,
parājitabalakāyassa bhattaparibbayo dātabbo"ti. So āha "nāhaṃ bhaṇe rājā,
paccekabuddho nāmāhan"ti. Kiṃ devo bhaṇati, na edisā paccekabuddhā hontīti.
Kīdisā bhaṇe paccekabuddhāti paccekabuddhā nāma dvaṅgulakesamassū
aṭṭhaparikkhārayuttā bhavantīti. So dakkhiṇahatthena sīlaṃ parāmasi, tāvadeva gihiliṅgaṃ
antaradhāyi, pabbajitaveso pāturahosi. Dvaṅgulakesamassu aṭṭhaparikkhārasamannāgato
vassasatikattherasadiso ahosi. So catutthajjhānaṃ samāpajjitvā hatthikkhandhato
vehāsaṃ abbhuggantvā padumapupphe nisīdi. Amaccā vanditvā "kiṃ bhante
kammaṭṭhānaṃ, kathaṃ adhigatosī"ti pucchiṃsu. So yato assa mettājhānakammaṭṭhānaṃ
ahosi, tañca vipassanaṃ vipassitvā adhigato, tasmā tamatthaṃ dassento
udānagāthañca byākaraṇagāthañca imaṃyeva gāthaṃ abhāsi "sabbesu bhūtesu nidhāya
daṇḍan"ti.
Tattha sabbesūti anavasesesu. Bhūtesūti sattesu. Ayamettha saṅkhepo,
vitthāraṃ pana ratanasuttavaṇṇanāyaṃ vakkhāma. Nidhāyāti nikkhipitvā. Daṇḍanti
kāyavacīmanodaṇḍaṃ, kāyaduccaritādīnametaṃ adhivacanaṃ. Kāyaduccaritaṃ hi daṇḍayatīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page180.
Daṇḍaṃ, bādheti anayabyasanaṃ pāpetīti vuttaṃ hoti. Evaṃ vacīduccaritaṃ
manoduccaritañca. Paharaṇadaṇḍo eva vā daṇḍo, taṃ nidhāyātipi vuttaṃ hoti.
Aviheṭhayanti aviheṭhayanto. Aññatarampīti yaṃ kiñci ekampi tesanti tesaṃ
sabbabhūtānaṃ na puttamiccheyyāti atrajo khettajo dinnako antevāsikoti
imesu catūsu puttesu yaṃ kiñci puttaṃ na iccheyya. Kuto sahāyanti sahāyaṃ
pana iccheyyāti kuto eva etaṃ.
Ekoti pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya
pahānaṭṭhena eko, ekantavigatakilesoti eko, eko paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti
eko. Samaṇasahassassāpi hi majjhe vattamāno gihisaṃyojanassa chinnattā
eko, evaṃ pabbajjāsaṅkhātena eko. Eko tiṭṭhati, eko gacchati, eko
nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko iriyati evaṃ adutiyaṭṭhena eko.
"taṇhādutiyo puriso dīghamaddhānasaṃsaraṃ
itthabhāvaññathābhāvaṃ saṃsāraṃ nātivattati.
Etamādīnavaṃ ñatvā taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ
vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje"ti. 1-
Evaṃ taṇhāpahānatthena eko. Sabbakilesassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā
anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammāti evaṃ ekantavigatakilesoti eko. Anācariyako
hutvā sayambhū sāmaṃyeva paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti evaṃ eko paccekasambodhiṃ
abhisambuddhoti eko.
Careti yā imā aṭṭha cariyāyo. Seyyathidaṃ? paṇidhisampannānaṃ catūsu
Iriyāpathesu iriyāpathacariyā, indriyesu guttadvārānaṃ chasu ajjhattikāyatanesu
āyatanacariyā, appamādavihārīnaṃ catūsu satipaṭṭhānesu saticariyā, adhicittamanuyuttānaṃ
catūsu jhānesu samādhicariyā, buddhisampannānaṃ catūsu ariyasaccesu ñāṇacariyā,
sammāpaṭipannānaṃ catūsu ariyasaccesu maggacariyā, adhigatapphalānaṃ catūsu sāmaññaphalesu
@Footnote: 1 khu. iti. 25/15,105/241,329, khu. mahā. 29/891/558, khu. cūḷa. 30/595, 667/291,
@320.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page181.
Patticariyā, tiṇṇaṃ buddhānaṃ sabbasattesu lokatthacariyā, tattha padesato
paccekabuddhabuddhasāvakānanti. Yathāha:- "cariyāti aṭṭha cariyāyo iriyāpathacariyā"ti 1-
vitthāro. Tāhi cariyāhi samannāgato bhaveyyāti attho. Atha vā yā imā
adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhahanto satiyā
carati, avikkhitto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto
viññāṇena carati, evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyatantīti āyatanacariyāya
carati, evaṃ paṭipanno visesaṃ adhigacchatīti visesacariyāya caratīti 2- evaṃ aparāpi
aṭṭha cariyāyo vuttā, tāhipi samannāgato bhaveyyāti attho. Khaggavisāṇakappoti
ettha khaggavisāṇaṃ nāma khaggamigasiṅgaṃ. Kappasaddassa atthaṃ vitthārato
maṅgalasuttavaṇṇanāyaṃ pakāsayissāma, idha panāyaṃ "satthukappena vata bho kira
sāvakena saddhiṃ mantayamānā"ti 3- evamādīsu viya paṭibhāgo veditabbo.
Khaggavisāṇakappoti khaggavisāṇasadisoti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāvettha padato
atthavaṇṇanā.
Adhippāyānusandhito pana evaṃ veditabbo:- yvāyaṃ vuttappakāro daṇḍo
bhūtesu pavattiyamāno ahito hoti, taṃ tesu appavattanena tappaṭipakkhabhūtāya
mettāya parahitūpasaṃhārena ca sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, nihitadaṇḍattā
eva ca yathā anihitadaṇḍā sattā bhūtāni daṇḍena vā satthena vā pāṇinā
vā leḍḍunā vā viheṭhayanti, tathā aviheṭhayaṃ, aññatarampi tesaṃ imaṃ
mettākammaṭṭhānamāgamma yadeva tattha vedanāgataṃ saññāsaṅkhāraviññāṇagataṃ tañca
tadanusāreneva tadañca saṅkhāragataṃ vipassitvā imaṃ paccekabodhiṃ adhigatomhīti
ayaṃ tāva adhippāyo.
Ayaṃ pana anusandhi:- evaṃ vutte te amaccā āhaṃsu "idāni bhante
kuhiṃ gacchathā"ti. Tato tena "pubbe paccekabuddhā kattha vasantī"ti āvajjetvā
@Footnote: 1 khu. paṭi. 31/197,28/232,435. 2 khu. paṭi. 31/197,29/233,436.
@3 Ma. mū. 12/260/221.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page182.
Ñatvā "gandhamādanapabbate"ti vutte puna āhaṃsu "amhe dāni bhante pajahatha
na icchathā"ti. Atha paccekasambuddho āha "na puttamiccheyyā"ti sabbaṃ.
Tatrādhippāyo:- ahaṃ idāni atrajādīsu yaṃ kiñci puttampi na iccheyyaṃ,
kuto pana tumhādisaṃ sahāyaṃ tasmā tumhesupi yo mayā saddhiṃ gantuṃ mādiso
vā hotuṃ icchati, so eko care khaggavisāṇakapPo. Atha vā tehi "amhe
dāni bhante pajahatha na icchathā"ti vutte so paccekasambuddho "na puttamiccheyya
kuto sahāyan"ti vatvā attano yathāvuttenatthena ekacariyāya guṇaṃ disvā
pamudito pītisomanassajāto imaṃ udānaṃ udānesi "eko care khaggavisāṇakappo"ti.
Evaṃ vatvā pekkhamānasseva mahājanassa ākāse uppatitvā gandhamādanaṃ
agamāsi.
Gandhamādano nāma himavati cūḷakāḷapabbataṃ mahākāḷapabbataṃ nāgapaliveṭhanaṃ
candagabbhaṃ sūriyagabbhaṃ suvaṇṇapassaṃ himavantapabbatanti sattapabbate atikkamma
hoti. Tattha nandamūlakaṃ nāma pabbhāraṃ paccekabuddhānaṃ vasanokāso, tisso ca
guhāyo suvaṇṇaguhā maṇiguhā rajataguhāti. Tattha maṇiguhādvāre mañjūsako
nāma rukkho yojanaṃ ubbedhena, yojanaṃ vitthārena. So yattakāni udake vā
thale vā pupphāni, sabbāni tāni pupphayati visesena paccekabuddhāgamanadivase.
Tassūparito sabbaratanamāḷo hoti. Tattha sammajjanakavāto kacavaraṃ chaḍḍeti,
samakaraṇavāto sabbaratanamayavālukaṃ samaṃ karoti, siñcanakavāto anotattadahato
ānetvā udakaṃ siñcati, sugandhakaraṇavāto himavantato sabbesaṃ sugandharukkhānaṃ
gandhe āneti, ocinakavāto pupphāni ocinitvā pāteti, santharakavāto
sabbattha santharati. Sadā supaññattāneva cettha āsanāni honti, yesu
paccekabuddhuppādadivase uposathadivase ca sabbe paccekabuddhā sannipatitvā
nisīdanti. Ayaṃ tattha pakati. Ayaṃ paccekabuddho tattha gantvā paññattāsane
nisīdati. Tato sace tasmiṃ kāle aññepi paccekabuddhā saṃvijjanti, tepi
taṃkhaṇeyeva sannipatitvā paññattāsanesu nisīdanti. Nisīditvā ca kiñci deva
---------------------------------------------------------------------------------------------
page183.
Samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhahanti, tato saṃghatthero adhunāgatapaccekabuddhaṃ
sabbesaṃ anumodanatthāya "kathamadhigatan"ti evaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchati, tadāpi so
tameva attano udānabyākaraṇagāthaṃ bhāsati. Puna bhagavāpi āyasmatā ānandena
puṭṭho tameva gāthaṃ bhāsati. Ānandopi saṅgītiyanti evaṃ ekekā gāthā
paccekasambodhiabhisambuddhaṭṭhāne, mañjūsakamāḷe, ānandena pucchitakāle,
saṅgītiyanti catukkhattuṃ bhāsitā hotīti.
Paṭhamagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā
------------
saṃsaggagāthāvaṇṇanā 1-
[92] Saṃsaggajātassāti gāthā kā uppatti? ayampi paccekabodhisatto
kassapassa bhagavato sāsane vīsati vassasahassāni purimanayeneva samaṇadhammaṃ
karonto kasiṇaparikammaṃ katvā paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattetvā nāmarūpaṃ vavatthapetvā
lakkhaṇasammasanaṃ katvā ariyamaggaṃ anadhigammabrahmaloke nibbatti. So tato
cuto bārāṇasirañño aggamahesiyā kucchimhi uppajjitvā purimanayeneva
vaḍḍhamāno yato pabhuti "ayaṃ itthī ayaṃ puriso"ti visesaṃ aññāsi, tadupādāya
itthīnaṃ hatthe na ramati, ucchādananhāpanamaṇḍanādimattampi na sādiyati. Taṃ
purisā eva posenti, thaññapāyanakāle dhātiyo kañcukaṃ paṭimuñcitvā purisavesena
thaññaṃ pāyenti. So itthīnaṃ gandhaṃ ghāyitvā saddaṃ vā sutvā rodati,
viññutaṃ pattopi itthiyo passituṃ na icchati. Tena taṃ anitthigandhotveva
sañjāniṃsu. Tasmiṃ soḷasavassuddesike jāte rājā "kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmī"ti
nānākulehi tassa anurūpā kaññāyo ānetvā aññataraṃ amaccaṃ āṇāpesi
"kumāraṃ ramāpehī"ti. Amacco upāyena taṃ ramāpetukāmo tassa avidūre
sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā nāṭakāni payojāpesi. Kumāro gītavāditasaddaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page184.
Sutvā "kasseso saddo"ti āha. Amacco "taveso deva nāṭakitthīnaṃ saddo,
puññavantānaṃ īdisāni nāṭakāni honti, abhirama deva mahāpuññosi tvan"ti
āha. Kumāro amaccaṃ daṇḍena tāḷāpetvā nikkaḍḍhāpesi. So rañño
ārocesi. Rājā kumārassa mātarā saha gantvā kumāraṃ khamāpetvā puna amaccaṃ
āṇāpesi. Kumāro tehi atinippīḷiyamāno seṭṭhasuvaṇṇaṃ datvā suvaṇṇakāre
āṇāpesi "sundaraṃ itthirūpaṃ karothā"ti. Te vissakammunā nimmitasadisaṃ
sabbālaṅkāravibhūsitaṃ itthirūpaṃ karitvā dassesuṃ. Kumāro disvā vimhayena sīsaṃ
cāletvā mātāpitūnaṃ pesesi "yadi īdisiṃ itthiṃ labhissāmi, gaṇhissāmī"ti.
Mātāpitaro "amhākaṃ putto mahāpuñño, avassaṃ tena sahakatapuññā kāci
dārikā loke uppannā bhavissatī"ti taṃ suvaṇṇarūpaṃ rathaṃ āropetvā amaccānaṃ
appesuṃ "gacchatha īdisiṃ dārikaṃ gavesathā"ti. Te taṃ gahetvā soḷasamahājanapade
vicarantā taṃ taṃ gāmaṃ gantvā udakatitthādīsu yattha yattha janasamūhaṃ passanti,
tattha tattha devataṃ viya suvaṇṇarūpaṃ ṭhapetvā nānāpupphavatthālaṅkārehi pūjaṃ
katvā vitānaṃ bandhitvā ekamantaṃ tiṭṭhanti "yadi kenaci evarūpā diṭṭhapubbā
bhavissati, so kathaṃ samuṭṭhāpessatī"ti. Etenupāyena aññatra maddaraṭṭhā
sabbajanapade āhiṇḍitvā taṃ "khuddakaraṭṭhan"ti avamaññamānā tattha paṭhamaṃ
agantvā nivattiṃsu.
Tato nesaṃ etadahosi "maddaraṭṭhampi tāva gacchāma, mā no bārāṇasiṃ
paviṭṭhepi rājā puna pesesī"ti maddaraṭṭhe sāgalanagaraṃ agamaṃsu. Sāgalanagare
ca maddavo nāma rājā, tassa dhītā soḷasavassuddesikā abhirūpā ahosi.
Tassā vaṇṇadāsiyo nhānodakatthāya titthaṃ gacchanti. Tattha amaccehi ṭhapitaṃ
taṃ suvaṇṇarūpaṃ dūratova disvā "amhe udakatthāya pesetvā rājaputtī sayameva
āgatā"ti bhaṇantiyo samīpaṃ gantvā "nāyaṃ sāminī, amhākaṃ sāminī ito
abhirūpatarā"ti āhaṃsu. Amaccā taṃ sutvā rājānaṃ upasaṅkamitvā anurūpena nayena
dārikaṃ yāciṃsu, sopi adāsi. Te bārāṇasirañño pāhesuṃ "laddhā deva
---------------------------------------------------------------------------------------------
page185.
Kumārikā, sāmaṃ āgacchatha, udāhu amheva ānemā"ti. So "mayi āgacchante
janapadapīḷā bhavissati, tumheva naṃ ānethā"ti pesesi.
Amaccāpi dārikaṃ 1- gahetvā nagarā nikkhamitvā kumārassa pāhesuṃ
"laddhā suvaṇṇarūpasadisā kumārikā"ti. Kumāro sutvāva rāgena abhibhūto
paṭhamajjhānā parihāyi. So dūtaparamparāya pesesi "sīghaṃ ānetha sīghaṃ
ānethā"ti. Te sabbattha ekarattivāsena bārāṇasiṃ patvā bahinagare ṭhitā
rañño pesesuṃ "ajjeva pavisitabbaṃ, no"ti. Rājā "seṭṭhakulā ānītā
dārikā, maṅgalakiriyaṃ katvā mahāsakkārena pavesessāma, uyyānaṃ tāva naṃ
nethā"ti āha. Te tathā akaṃsu. Sā accantasukhumālā kumārikā yānugghāṭena
ubbāḷhā addhānaparissamena uppannavātarogā milātamālā viya hutvā
rattibhāge kālamakāsi. Amaccā "sakkārā paribhaṭṭhamhā"ti parideviṃsu. Rājā ca
nāgarā ca "kulavaṃso vinaṭṭho"ti parideviṃsu. Sakalanagaraṃ kolāhalaṃ ahosi.
Kumārassa sutamatteyeva mahāsoko udapādi.
Tato kumāro sokassa mūlaṃ khanituṃ āraddho. So evaṃ cintesi "ayaṃ
soko nāma na ajātassa hoti, jātassa pana hoti. Tasmā jātiṃ paṭicca
soko, jāti pana kiṃ paṭiccāti. Bhavaṃ paṭicca jātī"ti. Evaṃ pubbabhāvanānubhāvena
yoniso manasikaronto anulomapaṭilomaṃ paṭiccasamuppādaṃ disvā puna anulomañca
saṅkhāre sammasanto tattheva nisinno paccekasambodhiṃ sacchākāsi. Amaccā taṃ
maggaphalasukhena sukhitaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ nisinnaṃ disvā paṇipātaṃ katvā
āhaṃsu "mā soci deva mahanto jambudīpo, aññaṃ tato sundarataraṃ kaññaṃ
ānessāmā"ti. So āha "na socāmi, nissoko paccekabuddho ahan"ti. Ito
paraṃ sabbaṃ vuttapurimagāthāsadisameva ṭhapetvā gāthāvaṇṇanaṃ.
Gāthāvaṇṇanā pana evaṃ veditabbā:- saṃsaggajātassāti jātasaṃsaggassa.
Tattha dassanasavanakāyasamullapanasambhogasaṃsaggavasena pañcavidho saṃsaggo. Tattha
aññamaññaṃ disvā cakkhuviññāṇavīthivasena uppannarāgo dassanasaṃsaggo nāma.
@Footnote: 1 i. taṃ dārikaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page186.
Tattha sīhaḷadīpe kāḷadīghavāpī gāme piṇḍāya carantaṃ kalyāṇavihāravāsidīgha-
bhāṇakadaharabhikkhuṃ disvā paṭibaddhacittā kenaci upāyena taṃ alabhitvā kālaṅkatā
kuṭumbiyadhītā ca tassā nivāsanacoḷakhaṇḍaṃ disvā "evarūpaṃ vatthaṃ dhāriniyā
nāma saddhiṃ saṃvāsaṃ nālabhin"ti phalitahadayo kālaṅkato so eva daharo ca
nidassanaṃ.
Parehi pana kathiyamānaṃ rūpādisampattiṃ attanā vā hasitalapitagītasaddaṃ
sutvā sotaviññāṇavīthivasena uppannarāgo savanasaṃsaggo nāma. Tatrāpi
girigāmavāsikammāradhītāya pañcahi kumārikāhi saddhiṃ padumassaraṃ gantvā nhātvā
mālaṃ āropetvā uccāsaddena gāyantiyā saddaṃ sutvā ākāsena gacchanto
kāmarāgena visesā parihāyitvā byasanaṃ patto pañcaggaḷaleṇavāsī tissadaharo
nidassanaṃ.
Aññamaññaṃ aṅgaparāmasanena uppannarāgo kāyasaṃsaggo nāma.
Dhammabhāsanadaharabhikkhu ca rājadhītā cettha nidassanaṃ. Mahāvihāre kira daharabhikkhu
dhammaṃ bhāsati. Tattha mahājano āgato, rājāpi aggamahesiyā rājadhītāya ca
saddhiṃ agamāsi. Tato rājadhītāya tassa rūpañca sarañca āgamma balavarāgo
uppanno tassa daharassāpi. Taṃ disvā rājā sallakkhetvā sāṇipākārena
parikkhipāpesi. Te aññamaññaṃ parāmasitvā āliṅgiṃsu. Puna sāṇipākāraṃ
apanetvā passantā dvepi kālaṅkateyeva addasaṃsūti.
Aññamaññaṃ ālapanasamullapanavasena uppannarāgo pana samullapanasaṃsaggo
nāma. Bhikkhu bhikkhunīhi saddhiṃ paribhogakaraṇe uppannarāgo sambhogasaṃsaggo
nāma. Dvīsupi etesu pārājikappatto bhikkhu ca bhikkhunī ca nidassanaṃ.
Maricavaṭṭināmamahāvihāramahe kira duṭṭhagāmaṇiabhayarājā mahādānaṃ paṭiyādetvā
ubhatosaṃghaṃ parivisati. Tattha uṇhayāguyā dinnāya saṃghanavakasāmaṇerī anādhārakassa
saṃghanavakassa sāmaṇerassa dantavalayaṃ datvā samullapanamakāsi. Te ubhopi
upasampajjitvā saṭṭhivassā hutvā paratīraṃ gatā aññamaññaṃ samullapanena
pubbasaññaṃ paṭilabhitvā tāvadeva sañjātasinehā sikkhāpadaṃ vītikkamitvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page187.
Pārājikā ahesunti. Evaṃ pañcavidhe saṃsagge yena kenaci saṃsaggena
jātasaṃsaggassa bhavati sneho, purimarāgapaccayo balavarāgo uppajjati. Tato
snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti tameva snehaṃ anugacchantaṃ sandiṭṭhikasamparāyikaṃ
sokaparidevādinānappakārakaṃ idaṃ dukkhaṃ pahoti pabhavati jāyati.
Apare "ārammaṇe cittassa vossaggo saṃsaggo"ti bhaṇanti. Tato
sneho senhadukkhamidanti. Evamatthappabhedaṃ imaṃ aḍḍhagāthaṃ vatvā so
paccekabuddho āha "svāyaṃ yamidaṃ snehanvayaṃ sokādidukkhaṃ pahoti, tameva
snehaṃ anugatassa dukkhassa mūlaṃ khananto paccekabodhiṃ adhigatoti.
Evaṃ vutte te amaccā āhaṃsu "amhehi dāni bhante kiṃ
kattabban"ti. Tato so āha "tumhe vā aññataro vā imamhā dukkhā
muccitukāmo, so sabbopi ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care
khaggavisāṇakappo"ti. Ettha ca yaṃ taṃ "snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahotī"ti vuttaṃ,
tadeva sandhāya "ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno"ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.
Atha vā yathāvuttena saṃsaggena saṃsaggajātassa bhavati sneho, snehanvayaṃ
dukkhamidaṃ pahoti, evaṃ yathābhūtaṃ ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno ahamadhigatoti
evaṃ sambandhitvā catutthapādo pubbe vuttanayeneva snehavasena vuttoti
veditabbo. Tato paraṃ sabbaṃ purimagāthāya vuttasadisamevāti.
Saṃsaggagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
---------------------------------------------------------------------------------------------
page188.
Mittasuhajjagāthāvaṇṇanā 1-
[93] Mitte suhajjeti kā uppatti? ayaṃ paccekabodhisatto purimagāthāya
vuttanayeneva uppajjitvā bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kārento paṭhamajjhānaṃ
nibbattetvā "kiṃ samaṇadhammo varo, rajjaṃ varan"ti vīmaṃsitvā amaccānaṃ rajjaṃ
niyyātetvā samaṇadhammaṃ akāsi. Amaccā "dhammena samena karothā"ti vuttāpi
lañjaṃ gahetvā adhammena karonti. Te lañjaṃ gahetvā sāmike parājayantā
ekadā aññataraṃ rājavallabhaṃ parājesuṃ. So rañño bhattakārakehi saddhiṃ
pavisitvā sabbaṃ ārocesi. Rājā dutiyadivase sayaṃ vinicchayaṭṭhānaṃ agamāsi.
Tato mahājanā "amaccā deva sāmike asāmike karontī"ti uccāsaddaṃ
karontā mahāyuddhaṃ viya akaṃsu. Atha rājā vinicchayaṭṭhānā vuṭṭhāya pāsādaṃ
abhiruhitvā samāpattiṃ appetuṃ nisinno tena saddena vikkhittacitto na
sakkoti appetuṃ. So "kiṃ me rajjena, samaṇadhammo varan"ti rajjasukhaṃ pahāya
puna samāpattiṃ nibbattetvā pubbe vuttanayeneva vipassitvā paccekasambodhiṃ
sacchākāsi. Kammaṭṭhānañca pucchito imaṃ gāthaṃ abhāsi.
Tattha mettāyanavasena mittā. Suhadayabhāvena suhajjā. Keci ekantahita-
kāmatāya mittāva honti na suhajjā. Keci gamanāgamanaṭṭhānanisajjāsamullāpādīsu
hadayasukhajananena 2- suhajjāva honti, na mittā. Keci tadubhayavasena suhajjā
ceva mittā ca honti. Te duvidhā agāriyā ca anagāriyā ca tattha agāriyā
tividhā honti upakāro samānasukhadukkho anukampakoti. Anagāriyā visesena
atthakkhāyino eva. Te catūhi aṅgehi samannāgatā honti. Yathāha:-
"catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi upakāro mitto suhado
veditabbo. Pamattaṃ rakkhati, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhati, bhītassa
saraṇaṃ hoti, uppannesu kiccakaraṇīyesu taddiguṇaṃ bhogaṃ anuppadeti. 3-
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Sī... sukhavasena sukhajananena.
@ 3 dī. pā. 11/261-2, 264/162-3.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page189.
Tathā:-
catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado
veditabbo. Guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati,
jīvitaṃpissa atthāya pariccattaṃ hoti. 1-
Tathā:-
catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi anukampako mitto suhado
veditabbo. Abhavenassa na nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṃ
bhaṇamānaṃ nivāreti, vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati. 1-
Tathā:-
catūhi kho gahapatiputta ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado
veditabbo. Pāpā nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṃ sāveti,
saggassa maggaṃ ācikkhatī"ti.
Tesvidha agāriyā adhippetā, atthato pana sabbepi yujjanti. Te
mitte suhajje anukampamānoti anudayamāno, tesaṃ sukhaṃ upasaṃharitukāmo dukkhaṃ
apaharitukāmo ca.
Hāpeti atthanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthavasena tividhaṃ, tathā
attatthaparatthaubhayatthavasenāpi tividhaṃ atthaṃ laddhavināsanena aladdhānuppādanenāti
dvidhāpi hāpeti vināseti. Paṭibaddhacittoti "ahaṃ imaṃ vinā na jīvāmi, esa
me gati, esa me parāyaṇan"ti evaṃ attānaṃ nīce ṭhāne ṭhapentopi
paṭibaddhacitto hoti. "ime maṃ vinā na jīvanti, ahaṃ tesaṃ gati, ahaṃ
tesaṃ parāyaṇan"ti evaṃ attānaṃ ucce ṭhāne ṭhapentopi paṭibaddhacitto
hoti. Idha pana evaṃ paṭibaddhacitto adhippeto. Etaṃ bhayanti etaṃ
atthahāpanabhayaṃ, attano samāpattihāniṃ sandhāyāha. Santhaveti tividho santhavo
taṇhādiṭṭhimittasanthavavasena. Tattha aṭṭhasatapabhedāpi taṇhā taṇhāsanthavo,
dvāsaṭṭhibhedāpi diṭṭhi diṭṭhisanthavo, paṭibaddhacittatāya mittānukampanā
@Footnote: 1 dī. pā. 11/263/163.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page190.
Mittasanthavo. Tesu so idha adhippeto. Tena hissa samāpatti parihīnā.
Tenāha "etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno ahaṃ adhigato"ti. Sesaṃ vuttasadisamevāti.
Mittasuhajjagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Vaṃsakkaḷīragāthāvaṇṇanā 1-
[94] Vaṃso visāloti kā uppatti? pubbe kira kassapassa bhagavato
sāsane tayo paccekabodhisattā pabbajitvā vīsati vassasahassāni gatapaccāgatavattaṃ
pūretvā devaloke uppannā. Tato cavitvā tesaṃ jeṭṭhako bārāṇasirājakule
nibbatto, itare dve paccantarājakulesu. Te ubhopi kammaṭṭhānaṃ uggahetvā
rajjaṃ pahāya pabbajitvā anukkamena paccekabuddhā hutvā nandamūlakapabbhāre
vasantā ekadivasaṃ samāpattito vuṭṭhāya "mayaṃ kiṃ kammaṃ katvā imaṃ lokuttarasukhaṃ
anuppattā"ti āvajjetvā paccavekkhamānā kassapabuddhakāle attano attano
cariyaṃ addasaṃsu. Tato "tatiyo kuhin"ti āvajjentā bārāṇasirajjaṃ kārentaṃ
disvā tassa guṇe saritvā "so pakatiyāva appicchatādiguṇasamannāgato hoti,
amhākaṃyeva ovādako vatvā vacanakkhamo pāpagarahī, handa naṃ ārammaṇaṃ
dassetvā ārocemā"ti okāsaṃ gavesantā taṃ ekadivasaṃ sabbālaṅkāravibhūsitaṃ
uyyānaṃ gacchantaṃ disvā ākāsenāgantvā uyyānadvāre veḷugumbamūle
aṭṭhaṃsu. Mahājano atitto 2- rājadassanena rājānaṃ ulloketi. Tato rājā
"atthi nu kho koci mama dassane byāpāraṃ na karotī"ti olokento
paccekabuddhe addakkhi. Saha dassaneneva cassa tesu sineho uppajji. So
hatthikkhandhā oruyha santena ācārena upasaṅkamitvā "bhante kiṃ nāma
tumhe"ti pucchi. Te "mayaṃ mahārāja asajjamānā nāmā"ti āhaṃsu. Bhante
asajjamānāti etassa ko atthoti. Alagganattho mahārājāti. Tato veḷugumbaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 i., Ma. attano.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page191.
Dassetvā āhaṃsu "seyyathāpi mahārāja imaṃ veḷugumbaṃ sabbaso
mūlakhandhasākhānusākhāhi saṃsibbitvā ṭhitaṃ asihattho puriso mūle chetvā āviñchanto
na sakkuṇeyya uddharituṃ, evameva tvaṃ anto ca bahi jaṭāya jaṭito
āsattavisatto tattha vilaggo. Seyyathāpi vā panassa vemajjhagatopi ayaṃ
vaṃsakaḷīro asañjātasākhattā kenaci alaggova ṭhito, sakkā ca pana agge
vā mūle vā chetvā uddharituṃ, evameva mayaṃ katthaci asajjamānā sabbā disā
gacchāmā"ti tāvadeva catutthajjhānaṃ samāpajjitvā passato eva rañño
ākāsena nandamūlakapabbhāraṃ agamaṃsu. Tato rājā cintesi "kadā nu kho
ahampi evaṃ asajjamāno bhaveyyan"ti tattheva ṭhito vipassanto paccekabodhiṃ
sacchākāsi. Purimanayeneva kammaṭṭhānaṃ pucchito imaṃ gāthaṃ abhāsi.
Tattha vaṃsoti veḷu. Visāloti vitthiṇṇo. Vakāro avadhāraṇattho,
evakāro vā ayaṃ, sandhivasena ettha ekāro naṭṭho. Tassa parapadena
sambandho. Taṃ pacchā yojessāma. Yathāti paṭibhāge. Visattoti laggo jaṭito
saṃsibbito. Puttesu dāresu cāti puttadhītubhariyāsu. Yā apekkhāti yā taṇhā
yo sineho. Vaṃsakkaḷīrova 1- asajjamānoti vaṃsakaḷīro viya alaggamāno. Kiṃ
vuttaṃ hoti? yathā vaṃso visālo visatto eva hoti, puttesu dāresu ca yā
apekkhā, sāpi evaṃ tāni vatthūni, saṃsibbitvā ṭhitattā visattā eva. Svāhaṃ
tāya apekkhāya apekkhavā visālo vaṃso viya visattoti evaṃ apekkhāya
ādīnavaṃ disvā taṃ apekkhaṃ maggañāṇena chindanto ayaṃ vaṃsakaḷīrova rūpādīsu
vā lābhādīsu vā kāmabhavādīsu vā diṭṭhādīsu vā taṇhāmānadiṭṭhivasena
asajjamāno paccekabodhiṃ adhigatoti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
Vaṃsakkaḷīragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
@Footnote: 1 pāḷi. vaṃse kaḷīrova.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page192.
Migoaraññagāthāvaṇṇanā 1-
[95] Migo araññamhīti kā uppatti? eko kira bhikkhu kassapassa
bhagavato sāsane yogāvacaro kālaṃ katvā bārāṇasiyaṃ seṭṭhikule uppanno
aḍḍhe mahaddhane mahābhoge, so subhago ahosi, tato paradāriko hutvā
kālaṅkato niraye nibbatto tattha paccitvā pakkāvasesena seṭṭhibhariyāya
kucchimhi itthī hutvā paṭisandhiṃ gaṇhi. Nirayato āgatānaṃ sattānaṃ gattāni
uṇhāni honti. Tena seṭṭhibhariyā ḍayhamānena udarena kicchena kasirena taṃ
gabbhaṃ dhāretvā kālena dārikaṃ vijāyi. Sā jātadivasato pabhuti mātāpitūnaṃ
sesabandhuparijanānañca dessā ahosi. Vayappattā ca yamhi kule dinnā,
tatthāpi sāmikasassusasurānaṃ dessāva ahosi appiyā amanāpā. Atha nakkhatte
ghosite seṭṭhiputto tāya saddhiṃ kīḷituṃ anicchanto vesiṃ ānetvā kīḷati.
Sā taṃ dāsīnaṃ santikā sutvā seṭṭhiputtaṃ upasaṅkamitvā nānappakārehi
anunayitvā ca āha "ayyaputta itthī nāma sacepi dasannaṃ rājūnaṃ kaniṭṭhā
hoti, cakkavattino vā dhītā, tathāpi sāmikassa pesanakarā hoti. Sāmike
anālapante sūle āropitā viya dukkhaṃ paṭisaṃvedeti. Sace ahaṃ anuggahārahā 2-
anuggahetabbā, no ce, vissajjetabbā. Attano ñātikulaṃ gamissāmī"ti.
Seṭṭhiputto "hotu bhadde, mā soci kīḷanasajjā hohi, nakkhattaṃ kīḷissāmā"ti
āha. Seṭṭhidhītā tāvattakena sallāpamattena ussāhajātā "sve nakkhattaṃ
kīḷissāmī"ti bahuṃ khajjabhojjaṃ paṭiyādeti. Seṭṭhiputto dutiyadivase anārocetvāva
kīḷanaṭṭhānaṃ gato. Sā "idāni pesessati idāni pesessatī"ti maggaṃ
olokentī nisinnā ussūraṃ disvā manusse pesesi. Te paccāgantvā
"seṭṭhiputto gato"ti ārocesuṃ. Sā taṃ sabbaṃ paṭiyāditaṃ ādāya yānaṃ
abhiruhitvā uyyānaṃ gantuṃ āraddhā.
Atha nandamūlakapabbhāre paccekasambuddho sattame divase nirodhā
vuṭṭhāya nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahe mukhaṃ dhovitvā "kattha ajja
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Ma. pariggahā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page193.
Bhikkhaṃ carissāmā"ti āvajjento taṃ seṭṭhidhītaraṃ disvā "mayi imissā saddhākāraṃ
kāretvā taṃ kammaṃ parikkhayaṃ gamissatī"ti ñatvā pabbhārasamīpe saṭṭhiyojana-
manosilātale ṭhatvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā
ākāsenāgantvā tassā paṭipathe oruyha bārāṇasiṃ abhimukho agamāsi. Taṃ
disvāva dāsiyo seṭṭhidhītāya ārocesuṃ. Sā yānā oruyha sakkaccaṃ vanditvā
pattaṃ sabbarasasampannena khādanīyena bhojanīyena pūretvā padumapupphena
paṭicchādetvā heṭṭhāpi padumapupphaṃ katvā pupphakalāpaṃ hatthena gahetvā
paccekabuddhassa hatthe pattaṃ datvā vanditvā pupphakalāpahatthā patthanaṃ akāsi
"bhante yathā idaṃ pupphaṃ, evāhaṃ yattha yattha upapajjāmi, tattha tattha
mahājanassa piyā bhaveyya manāpā"ti. Evaṃ patthetvā dutiyampi patthesi
"bhante dukkho gabbhavāso, taṃ anupagamma padumapupphe eva paṭisandhi bhaveyyā"ti.
Tatiyampi patthesi "bhante jeguccho mātugāmo, cakkavattidhītāpi paravasaṃ gacchati.
Tasmā ahaṃ itthibhāvaṃ anupagamma puriso bhaveyyan"ti. Catutthampi patthesi
"bhante imaṃ saṃsāradukkhaṃ atikkamma pariyosāne tumhehi pattaṃ amataṃ
pāpuṇeyyan"ti. Evaṃ caturo paṇidhī katvā taṃ padumapupphakalāpaṃ pūjetvā
pañcapatiṭṭhitena vanditvā "pupphasadiso eva me gandho ceva vaṇṇo ca hotū"ti
imaṃ pañcamaṃ paṇidhiṃ akāsi.
Tato paccekabuddho pattañca pupphakalāpañca gahetvā ākāse ṭhatvā:-
"icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva samijjhatu
sabbe pūrentu saṅkappā cando paṇṇaraso yathā"ti
imāya gāthāya seṭṭhidhītāya anumodanaṃ katvā "seṭṭhidhītā maṃ gacchantaṃ passatū"ti
adhiṭṭhahitvā ākāsena nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Seṭṭhidhītāya taṃ passantiyā
mahatī pīti uppajji. Bhavantare kataṃ akusalaṃ kammaṃ anokāsatāya parikkhīṇaṃ
ciñcambiladhotatambalohabhājanamiva suddhā jātā. Tāvadevassā patikule ñātikule
ca sabbo jano tuṭṭho. "kiṃ karomā"ti piyavacanāni ca paṇṇākārāni ca pesesi.
Sāmikopi manusse pesesi "seṭṭhidhītaraṃ sīghaṃ ānetha, ahaṃ vissaritvā uyyānaṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page194.
Āgato"ti. Tato pabhuti ca naṃ ure vilittacandanaṃ viya āmuttamuttāhāraṃ viya
pupphamālā viya ca piyāyanto parihari. Sā tattha yāvatāyukaṃ issariyabhogayuttasukhaṃ
anubhavitvā kālaṃ katvā purisabhāvena devaloke padumapupphe uppajji. So
devaputto gacchantopi padumapupphagabbhe eva gacchati, tiṭṭhantopi nisīdantopi
sayantopi padumapupphagabbheyeva sayati. "mahāpadumadevaputto"ti ca naṃ vohariṃsu.
Evaṃ so tena iddhānubhāvena anulomapaṭilomaṃ chadevaloke eva saṃsarati.
Tena ca samayena bārāṇasirañño vīsati itthisahassāni honti. Tāsu
ekāpi puttaṃ na labhati. Amaccā rājānaṃ viññāpesuṃ "deva kulavaṃsānupālako
putto icchitabbo, atraje avijjamāne khettajopi kulavaṃsadharo hotī"ti. Atha rājā
"ṭhapetvā mahesiṃ avasesā itthiyo sattāhaṃ dhammanāṭakaṃ karothā"ti yathākāmaṃ
bahi carāpesi, tathāpi puttaṃ nālattha. Puna amaccā āhaṃsu "mahārāja mahesī
nāma puññena ca paññāya ca sabbaitthīnaṃ aggā, appeva nāma devo mahesiyā
kucchimhi puttaṃ labheyyā"ti. Rājā mahesiyā etamatthaṃ ārocesi. Sā āha
"mahārāja yā itthī sīlavatī saccavādinī, sā puttaṃ labheyya, hirottapparahitāya
kuto putto"ti pāsādaṃ abhiruhitvā pañca sīlāni samādiyitvā punappunaṃ
āvajjesi, sīlavatiyā rājadhītāya pañca sīlāni āvajjentiyā puttapatthanācitte
uppannamatte sakkassa āsanaṃ saṅkampi.
Atha sakko āvajjento etamatthaṃ viditvā "sīlavatiyā rājadhītāya puttavaraṃ
demī"ti ākāsenāgantvā deviyā sammukhe ṭhito "kiṃ varesi devī"ti. Puttaṃ
mahārājāti. "dammi te devi puttaṃ, mā cintayī"ti vatvā devalokaṃ gantvā
"atthi nu kho ettha khīṇāyuko"ti āvajjento "ayaṃ mahāpadumo upari
devalokaṃ gantukāmo ca bhavissatī"ti ñatvā tassa vimānaṃ gantvā "tāta
mahāpaduma manussalokaṃ gacchāhī"ti yāci. So "mā evaṃ mahārāja bhaṇa, jegucchito 1-
manussaloko"ti. Tāta tvaṃ manussaloke puññaṃ katvā idhūpapanno, tattheva
ṭhatvā pāramiyo pūretabbā, gaccha tātāti. Dukkho mahārāja gabbhavāso, na
@Footnote: 1 sī,. i. jeguccho.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page195.
Sakkomi tattha vasitunti. "tāta te gabbhavāso natthi, tathā hi tvaṃ kammamakāsi,
yathā padumagabbheyeva nibbattissasi, gaccha tātā"ti punappunaṃ vuccamāno
adhivāsesi.
So devalokā cavitvā bārāṇasirañño uyyāne silāpaṭṭapokkharaṇiyaṃ
padumagabbhe nibbatto. Tañca rattiṃ paccūsasamaye mahesī supinantena vīsatiitthisahassa-
parivutā uyyānaṃ gantvā silāpaṭṭapokkharaṇiyaṃ padumagabbhe puttaṃ laddhā viya
ahosi. Sā pabhātāya rattiyā sīlāni rakkhamānā tattha gantvā ekaṃ padumapupphaṃ
addasa, taṃ neva tīre hoti na gambhīre. Saha dassaneneva cassā tattha puttasineho
uppajji. Sā sayaṃ eva otaritvā taṃ pupphaṃ aggahesi, pupphe gahitamatteyeva
pattāni vikasiṃsu. Tattha suvaṇṇapaṭimaṃ viya dārakaṃ addasa, disvāva "putto me
laddho"ti saddaṃ nicchāresi. Mahājano sādhukārasahassāni pavattesi. Rañño ca
pesesi. Rājā sutvā "kattha laddho"ti pucchitvā laddhokāsaṃ sutvā uyyānañca
pokkharaṇiyaṃ padumañca amhākaṃyeva, tasmā amhākaṃ khette jātattā khettajo
nāmāyaṃ putto"ti vatvā nagaraṃ pavesetvā vīsatisahassaitthiyo dhātikiccaṃ kāresi.
Yā yā kumārassa ruciṃ ñatvā patthitaṃ patthitaṃ 1- khādanīyaṃ khādāpeti, sā sā sahassaṃ
labhati. Sakalabārāṇasī calitā, sabbo jano kumārassa paṇṇākārasahassāni
pesesi. Kumāro taṃ taṃ atinetvā "imaṃ khāda, imaṃ bhuñjā"ti vuccamāno
bhojanena ubbāḷho ukkaṇṭhito hutvā gopuradvāraṃ gantvā lākhāguḷakena
kīḷati.
Tadā aññataro paccekabuddho bārāṇasiṃ nissāya isipatane vasati, so
kālasseva vuṭṭhāya senāsanavattasarīraparikammamanasikārādīni sabbakiccāni katvā
paṭisallānā vuṭṭhito "ajja kattha bhikkhaṃ gahessāmī"ti āvajjento kumārassa
sampattiṃ disvā "esa pubbe kiṃ kammaṃ karī"ti vīmaṃsanto "mādisassa piṇḍapātaṃ
datvā catasso patthanā patthesi, tattha tisso siddhā, ekā tāva na sijjhati,
@Footnote: 1 Sī. paṇītaṃ paṇītaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page196.
Tassa upāyena ārammaṇaṃ dassemī"ti bhikkhācāravasena kumārassa santikaṃ
agamāsi. Kumāro taṃ disvā "samaṇa mā idha āgacchi, ime hi tampi `imaṃ
khāda, imaṃ bhuñjā'ti vadeyyun"ti āha. So ekavacaneneva tato nivattitvā
attano senāsanaṃ agamāsi. Kumāro parijanaṃ āha "ayaṃ samaṇo mayā vuttamattova
nivatto, kuddho nu kho mamā"ti. So tehi "pabbajitā nāma na kodhaparāyaṇā
honti, parena pasannamanena yaṃ dinnaṃ, tena yāpentī"ti vuccamānopi "duṭṭho
evarūpo nāma samaṇo, 1- khamāpessāmi nan"ti mātāpitūnaṃ ārocetvā hatthiṃ
abhiruhitvā mahatā rājānubhāvena isipatanaṃ gantvā migayūthaṃ disvā pucchi
"kinnāmete"ti. Ete sāmi migā nāmāti. Etesaṃ "imaṃ khādatha, imaṃ bhuñjatha,
imaṃ sāyathā"ti vatvā paṭijaggantā atthīti. Natthi sāmi, yattha tiṇodakaṃ sulabhaṃ
tattha vasantīti.
Kumāro "yathā ime arakkhiyamānāva yattha icchanti, tattha vasanti,
kadā nu kho ahampi evaṃ vaseyyan"ti etaṃ ārammaṇaṃ aggahesi. Paccekabuddhopi
tassa āgamanaṃ ñatvā senāsanamaggañca caṅkamanañca sammajjitvā maṭṭhaṃ
katvā ekadvattikkhattuṃ caṅkamitvā padanikkhepaṃ dassetvā divāvihārokāsañca
paṇṇasālañca sammajjitvā maṭṭhaṃ katvā pavisanapadanikkhepaṃ dassetvā
nikkhamanapadanikkhepaṃ adassetvā aññatra agamāsi. Kumāro tattha gantvā taṃ
padesaṃ sammajjitvā maṭṭhakataṃ disvā "vasati maññe ettha so paccekabuddho"ti
parijanena bhāsitaṃ sutvā āha "pātopi so samaṇo dussati, idāni hatthiassādīhi
attano okāsaṃ akkantaṃ disvā suṭṭhutaraṃ dusseyya, idheva tumhe tiṭṭhathā"ti
hatthikkhandhā oruyha ekakova senāsanaṃ paviṭṭho vattasīsena susammaṭṭhokāse
padanikkhepaṃ disvā "so dānāyaṃ samaṇo ettha caṅkamanto na vaṇijjādikammaṃ 2-
cintesi, addhāyaṃ attano hitameva cintesi maññe"ti pasannamānaso caṅkamaṃ
abhiruhitvā dūrīkataputhuvitakko gantvā pāsāṇaphalake nisīditvā sañjātaekaggo 3-
@Footnote: 1 Sī. ruṭṭho evāyaṃ samaṇo. 2 i., Ma. na vejjādikammaṃ. 3 Sī., i.
@sañjātapītipāmojjo ekaggo.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page197.
Hutvā paṇṇasālaṃ pavisitvā vipassanto paccekabodhiñāṇaṃ adhigantvā purimanayeneva
purohitena kammaṭṭhānaṃ pucchito gaganatale nisinno imaṃ gāthamabhāsi.
Tattha migoti dve migā eṇīmigo 1- ca pasadamigo ca. Api ca sabbesaṃ
āraññikānaṃ catuppadānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Idha pana pasadamigo adhippetoti
vadanti. Araññamhīti gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā avasesaṃ araññaṃ, idha
pana uyyānaṃ adhippetaṃ, tasmā "uyyānamhī"ti vuttaṃ hoti. Yathāti paṭibhāge.
Abaddhoti rajjubandhanādīhi abaddho, etena vissatthacariyaṃ dīpeti. Yenicchakaṃ
gacchati gocarāyāti yena yena disābhāgena gantumicchati, tena tena
disābhāgena gocarāya gacchati. Vuttampi cetaṃ bhagavatā:-
"seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane caramāno
vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho
seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu, anāpāthagato bhikkhave luddassa,
evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi .p. Paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraṃ
apadaṃ, vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato"ti 2- vitthāro.
Seritanti sacchandavuttitaṃ aparāyattataṃ 3- vā idaṃ vuttaṃ hoti:- yathā
migo araññamhi abaddho yenicchakaṃ gacchati gocarāya, tathā kadā nu kho
ahampi taṇhābandhanaṃ chinditvā evaṃ gaccheyyanti. Viññū paṇḍito naro
seritaṃ pekkhamāno eko careti.
Migoaraññagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
@Footnote: 1 Sī., i. tiṇamigo. 2 khu. cūḷa. 30/680/338-9 (syā).
@ 3 Sī. aparāyattakataṃ, i. aparāyattakaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page198.
Āmantanāgāthāvaṇṇanā 1-
[96] Āmantanā hotīti kā uppatti? bārāṇasirañño kira
mahāupaṭṭhānasamaye amaccā upasaṅkamiṃsu. Tesu eko amacco "deva sotabbaṃ
atthī"ti ekamantaṃ gamanaṃ yāci, so uṭṭhāyāsanā agamāsi. Puna eko
mahāupaṭṭhāne nisinnaṃ yāci, eko hatthikkhandhe nisinnaṃ, eko assapiṭṭhiyaṃ
nisinnaṃ, eko suvaṇṇarathe nisinnaṃ, eko sivikāya nisīditvā uyyānaṃ
gacchantaṃ yāci. Rājā tato orohitvā agamāsi. Aparo janapadacārikaṃ
gacchantaṃ yāci, tassapi vacanaṃ sutvā hatthikkhandhato oruyha ekamantaṃ agamāsi.
Evaṃ so tehi nibbinno hutvā pabbaji. Amaccā issariyena vaḍḍhanti.
Tesu eko gantvā rājānaṃ āha "asukaṃ nāma mahārāja janapadaṃ mayhaṃ
dehī"ti. Rājā taṃ "itthannāmo bhuñjatī"ti bhaṇati. So rañño vacanaṃ
anādiyitvā "gacchāmahaṃ taṃ janapadaṃ gahetvā bhuñjāmī"ti tattha gantvā
kalahaṃ katvā puna ubhopi rañño santikaṃ āgantvā aññamaññassa dosaṃ
ārocenti. 2- Rājā "na sakkā ime tosetun"ti tesaṃ lobhe ādīnavaṃ
disvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchākāsi. So purimanayena imaṃ udānaṃ abhāsi.
Tassattho:- sahāyamajjhe ṭhitassa divāseyyasaṅkhāte vāse ca
mahāupaṭṭhānasaṅkhāte ṭhāne ca uyyānagamanasaṅkhāte gamane ca
janapadacārikasaṅkhātāya cārikāya ca "idaṃ me suṇa, idaṃ me dehī"tiādinā nayena
tathā tathā āmantanā hoti, tasmā ahaṃ tattha nibbijjitvā 3- yāyaṃ
ariyajanasevitā anekānisaṃsā ekantasukhā, evaṃ santepi lobhābhibhūtehi
sabbakāpurisehi anabhipatthitā pabbajjā, taṃ anabhijjhitaṃ paresaṃ avasavattanena
bhabbapuggalavasena 4- seritañca pekkhamāno vipassanaṃ ārabhitvā anukkamena
paccekabodhiṃ adhigatosmi. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Āmantanāgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Sī. āropenti. 3 Ma. nibbinditvā.
@4 Sī. dhammapuggalavasena, i. aggapuggalavasena.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page199.
Khiḍḍāratigāthāvaṇṇanā 1-
[97] Khiḍḍā ratīti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira ekaputtaka-
brahmadatto nāma rājā ahosi. So tassa ekaputtako piyo ahosi
manāpo pāṇasamo, rājā sabbairiyāpathesu puttakaṃ gahetvāva vattati. So
ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchanto taṃ ṭhapetvā gato, kumāropi taṃ divasaṃyeva
uppannena byādhinā mato. Amaccā "puttasinehena rañño hadayampi
phaleyyā"ti anārocetvāva naṃ jhāpesuṃ. Rājā uyyāne surāmadena matto
puttaṃ neva sarati, tathā dutiyadivasepi nhānabhojanavelāsu. Atha bhuttāvī
nisinno saritvā "puttaṃ me ānethā"ti āha. Tassa anurūpena vidhānena taṃ
pavattiṃ ārocesuṃ. Tato sokābhibhūto nisinno evaṃ yoniso manasākāsi
"imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjatī"ti. Evaṃ anukkamena
anulomapaṭilomaṃ paṭicca samuppādaṃ sammasanto paccekasambodhiṃ sacchākāsi. Sesaṃ
saṃsaggagāthāvaṇṇanāyaṃ vuttasadisameva ṭhapetvā gāthāyatthavaṇṇanaṃ.
Atthavaṇṇanā pana:- khiḍḍāti kīḷanā. Sā duvidhā hoti kāyikā ca
vācasikā ca. Tattha kāyikā nāma hatthīhipi kīḷanti, assehipi rathehipi dhanūhipi
tharūhipīti evamādi. Vācasikā nāma gītaṃ silokabhaṇanaṃ mukhabheriālambarabherīti
evamādi. Ratīti pañcakāmaguṇarati. Vipulanti yāva aṭṭhimiñjaṃ āhacca ṭhānena
sakalattabhāvabyāpakaṃ. Sesaṃ pākaṭameva. Anusandhiyojanāpi cettha saṃsaggagāthāya
vuttanayeneva veditabbā, tato parañca sabbaṃ.
Khiḍḍāratigāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
----------
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page200.
Cātuddisagāthāvaṇṇanā 1-
[98] Cātuddisoti kā uppatti? pubbe kira kassapassa bhagavato
sāsane pañca paccekabodhisattā pabbajitvā vīsati vassasahassāni gatapaccāgatavattaṃ
pūretvā devaloke nibbattā. Tato cavitvā tesaṃ jeṭṭhako bārāṇasirājā
ahosi, sesā pākatikarājāno. Te cattāropi kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā rajjaṃ
pahāya pabbajitvā anukkamena paccekabuddhā hutvā nandamūlakapabbhāre vasantā
ekadivasaṃ samāpattito vuṭṭhāya vaṃsakkaḷīragāthāyaṃ vuttanayeneva attano kammañca
sahāyañca āvajjetvā ñatvā bārāṇasirañño upāyena ārammaṇaṃ dassetuṃ
okāsaṃ gavesanti. So ca rājā tikkhattuṃ rattiyā ubbijjati, bhīto vissaraṃ
karoti, mahātale 2- dhāvati. Purohitena kālasseva vuṭṭhāya sukhaseyyaṃ pucchitopi
"kuto me ācariya sukhan"ti sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Purohitopi "ayaṃ
rogo na sakkā yena kenaci uddhaṃ virecanādinā bhesajjakammena vinetuṃ,
mayhaṃ pana khādanūpāyo uppanno"ti cintetvā "rajjahānijīvitantarāyādīnaṃ
pubbanimittaṃ etaṃ mahārājā"ti rājānaṃ suṭṭhutaraṃ ubbejetvā "tassa
vūpasamanatthaṃ ettake ca ettake ca hatthiassarathādayo hiraññasuvaṇṇañca dakkhiṇaṃ
datvā yañño yajitabboti yaññayajane samādapesi.
Tato paccekabuddhā anekāni pāṇasahassāni yaññatthāya sampiṇḍiyamānāni
disvā "ekasmiṃ kamme kate dubbodhaneyyo bhavissati, handa naṃ
paṭikacceva gantvā pekkhāmā"ti vaṃsakkaḷīragāthāyaṃ vuttanayena āgantvā
piṇḍāya caramānā rājaṅgaṇe paṭipāṭiyā agamaṃsu. Rājā sīhapañjare ṭhito
rājaṅgaṇaṃ olokayamāno te addakkhi, saha dassaneneva cassa sineho
uppajji. Tato te pakkosāpetvā ākāsatale paññattāsane nisīdāpetvā
sakkaccaṃ bhojetvā katabhattakicce "ke tumhe"ti pucchi. Mayaṃ mahārāja cātuddisā
nāmāti. Bhante cātuddisāti imassa ko atthoti. Catūsu disāsu katthaci kutoci
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 i. mahāpathaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page201.
Bhayaṃ vā cittutrāso vā amhākaṃ natthi mahārājāti. Bhante tumhākaṃ taṃ bhayaṃ
kiṃ kāraṇā na hotīti. "mayaṃ mahārāja mettaṃ bhāvema, karuṇaṃ bhāvema, muditaṃ
bhāvema, upekkhaṃ bhāvema. Tena no taṃ bhayaṃ na hotī"ti vatvā uṭṭhāyāsanā
attano vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu.
Tato rājā cintesi "ime samaṇā `mettādibhāvanāya bhayaṃ na hotī'ti
bhaṇanti, brāhmaṇā pana anekasahassapāṇavadhaṃ vaṇṇayanti, kesaṃ nu kho vacanaṃ
saccan"ti. Athassa etadahosi "samaṇā suddhena asuddhaṃ dhovanti, brāhmaṇā
pana asuddhena asuddhaṃ. Na sakkā kho pana asuddhena asuddhaṃ dhovituṃ,
pabbajitānaṃ eva vacanaṃ saccan"ti. So "sabbe sattā sukhitā hontū"tiādinā
nayena mettādayo cattāropi brahmavihāre bhāvetvā hitapharaṇena cittena
amacce āṇāpesi "sabbe pāṇe muñcatha, sītāni pānīyāni pivantu, haritāni
tiṇāni khādantu, sīto ca vāto tesaṃ upavāyatū"ti. Te tathā akaṃsu.
Tato rājā "kalyāṇamittānaṃ vacanena pāpakammato muttomhī"ti
tattheva nisinno vipassitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi. Amaccehi ca bhojanavelāyaṃ
"bhuñja mahārāja kālo"ti vutte "nāhaṃ rājā"ti purimanayeneva sabbaṃ vatvā
imaṃ udānabyākaraṇagāthaṃ abhāsi.
Tattha cātuddisoti catūsu disāsu yathāsukhavihārī, "ekaṃ disaṃ pharitvā
viharatī"tiādinā vā nayena brahmavihārabhāvanāya pharitā catasso disā assa
santīti cātuddiso. Tāsu catūsu disāsu katthaci satte vā saṅkhāre vā bhayena
na paṭihanatīti appaṭigho. Santussamānoti dvādasavidhassa santosassa vasena
santussako ca. Itarītarenāti uccāvacena paccayena. Parissayānaṃ sahitā achambhīti
ettha parissayanti kāyacittāni parihāpenti vā tesaṃ sampattiṃ, tāni vā
paricca 1- sayantīti parissayā, bāhirānaṃ sīhabyagghādīnaṃ abbhantarānañca
kāmacchandādīnaṃ kāyacittupaddavānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Te parissaye adhivāsanakhantiyā
ca vīriyādīhi dhammehi ca sahatīti parissayānaṃ sahitā. Thaddhabhāvakarabhayābhāvena
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭicca.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page202.
Achambhī. Kiṃ vuttaṃ hoti? yathā te cattāro samaṇā, evaṃ itarītarena paccayena
santussamāno ettha paṭipattipadaṭṭhāne santose ṭhito catūsu disāsu
mettādibhāvanāya cātuddiso, sattasaṅkhāresu paṭihananabhayābhāvena appaṭigho ca
hoti. So cātuddisattā vuttappakārānaṃ parissayānaṃ sahitā, appaṭighattā
achambhī ca hotīti evaṃ paṭipattiguṇaṃ disvā yoniso paṭipajjitvā paccekabodhiṃ
adhigatomhīti. Atha vā te samaṇā viya santussamāno itarītarena vuttanayena
cātuddiso hotīti ñatvā evaṃ cātuddisabhāvaṃ patthayanto yoniso paṭipajjitvā
adhigatomhi. Tasmā aññopi īdisaṃ ṭhānaṃ patthayanto cātuddisatāya parissayānaṃ
sahitā appaṭighatāya ca achambhī hutvā eko care khaggavisāṇakappoti. Sesaṃ
vuttanayamevāti.
Cātuddisagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------
Dussaṅgahagāthāvaṇṇanā 1-
[99] Dussaṅgahāti kā uppatti? bārāṇasirañño kira aggamahesī
kālamakāsi. Tato vītivattesu sokadivasesu ekadivasaṃ amaccā "rājūnaṃ nāma tesu
tesu kiccesu aggamahesī avassaṃ icchitabbā, sādhu devo aññampi deviṃ
ānetū"ti yāciṃsu. Rājā "tena hi bhaṇe jānāthā"ti āha. Te pariyesantā
sāmantarajje rājā mato, tassa devī rajjaṃ anusāsati, sā ca gabbhinī
ahosi, amaccā "ayaṃ rañño anurūpā"ti ñatvā taṃ yāciṃsu. Sā "gabbhinī
nāma manussānaṃ amanāpā hoti. Sace āgametha, yāva vijāyāmi, evaṃ sādhu.
No ce, aññaṃ pariyesathā"ti āha. Te raññopi etamatthaṃ ārocesuṃ. Rājā
"gabbhinīpi hotu, ānethā"ti āha. Te ānesuṃ. Rājā taṃ abhisiñcitvā sabbaṃ
mahesiyā bhogaṃ adāsi, tassā parijanānañca nānāvidhehi paṇṇākārehi
saṅgaṇhāti. Sā kālena puttaṃ vijāyi. Rājā taṃ attano puttaṃ viya
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page203.
Sabbiriyāpathesu aṅke ca ure ca katvā viharati. Tadā deviyā parijanā
cintesuṃ "rājā ativiya saṅgaṇhāti, kumāre ativissāsaṃ karoti, 1- handa naṃ
paribhindissāmā"ti.
Tato kumāraṃ āhaṃsu "tvaṃ tāta amhākaṃ rañño putto, na imassa
rañño putto. Mā ettha vissāsaṃ āpajjī"ti. Atha kumāro "ehi puttā"ti
raññā vuccamānopi hatthena ākaḍḍhiyamānopi pubbe viya rājānaṃ na allīyati.
Rājā "kiṃ kāraṇan"ti vīmaṃsanto taṃ pavattiṃ ñatvā "ete mayā saṅgahitāpi
paṭikkūlavuttino evā"ti nibbijjitvā rajjaṃ pahāya pabbajito. "rājā
pabbajito"ti amaccaparijanāpi bahū pabbajiṃsu. Saparijano rājā pabbajitopi
manussā paṇīte paccaye upanenti, rājā paṇīte paccaye yathāvuḍḍhaṃ dāpesi.
Tattha ye sundaraṃ labhanti, te tussanti. Itare ujjhāyanti "mayaṃ pariveṇādīni
sammajjantā sabbakiccāni karonti, lūkhabhattaṃ jiṇṇavatthañca labhāmā"ti. So
tampi ñatvā "ime yathāvuḍḍhaṃ dīyamānāpi ujjhāyanti, aho dussaṅgahā
parisā"ti pattacīvaramādāya ekova araññaṃ pavisitvā vipassanaṃ ārabhitvā
paccekabodhiṃ sacchākāsi. Tattha āgatehi ca kammaṭṭhānaṃ pucchito imaṃ gāthamabhāsi.
Sā atthato pākaṭā eva. Ayaṃ pana yojanā:- dussaṅgahā pabbajitāpi eke,
ye asantosābhibhūtā, tathāvidhā eva ca atho gahaṭṭhā gharamāvasantā. Etāhaṃ
dussaṅgahabhāvaṃ jigucchanto vipassanaṃ ārabhitvā adhigatoti. Sesaṃ purimanayeneva
veditabbanti.
Dussaṅgahagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------
@Footnote: 1 Sī. saṅgaṇhāti kumāraṃ, avissāsaniyāni rājahadayāni.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page204.
Koviḷāragāthāvaṇṇanā 1-
[100] Oropayitvāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira cātumāsika-
brahmadatto nāma rājā gimhānaṃ paṭhame māse uyyānaṃ gato. Tattha ramaṇīye
bhūmibhāge nīlaghanapattasañchannaṃ koviḷārarukkhaṃ disvā "koviḷāramūle mama sayanaṃ
paññāpethā"ti vatvā uyyāne kīḷitvā sāyanhasamayaṃ tattha seyyaṃ kappesi. Puna
gimhānaṃ majjhime māse uyyānaṃ gato, tadā koviḷāro pupphito hoti, tadāpi tatheva
akāsi. Punapi gimhānaṃ pacchime māse gato, tadā koviḷāro sañchinnapatto 2-
sukkharukkho viya hoti, tadāpi rājā adisvāva taṃ rukkhaṃ pubbaparicayena
tattheva seyyaṃ āṇāpesi. Amaccā jānantāpi rañño āṇattiyā tattha sayanaṃ
paññāpesuṃ. So uyyāne kīḷitvā sāyanhasamaye tattha seyyaṃ kappento taṃ
rukkhaṃ disvā "are ayaṃ pubbe sañchannapatto maṇimayo viya abhirūpadassano
ahosi. Tato maṇivaṇṇasākhantare ṭhapitapavāḷaṅkurasadisehi pupphehi sassirikadassano
ahosi, muttajālasadisavālikākiṇṇo cassa heṭṭhābhūmibhāgo bandhanā
pavuttapupphasañchanno rattakambalasanthato viya ahosi, so nāmajja sukkharukkho
viya sākhāmattāvaseso ṭhito, aho jarāya upahato koviḷāro"ti cintetvā
"anupādinnampi tāya jarāya haññati, kimaṅgaṃ pana upādinnan"ti aniccasaññaṃ
paṭilabhi. Tadanusāreneva sabbasaṅkhāre dukkhato anattato ca vipassantova "aho
vatāhampi sañchinnapatto koviḷāro viya apagatagihibyañjano bhaveyyan"ti
patthayamāno anupubbena tasmiṃ sayanatale dakkhiṇena passena nipannoyeva
vipassitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi. Tato gamanakāle amaccehi "kālo deva
gantun"ti vutte "nāhaṃ rājā"tiādīni vatvā purimanayeneva imaṃ gāthamabhāsi.
Tattha oropayitvāti apanetvā. Gihibyañjanānīti kesamassuodāta-
vatthālaṅkāramālāgandhavilepanaputtadāradāsidāsādīni. Etāni gihibhāvaṃ byañjayanti,
tasmā "gihibyañjanānī"ti vuccanti. Sañchinnapattoti patitapatto. Chetvānāti
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Sī. saṃsīnapatto.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page205.
Maggañāṇena chinditvā. Vīroti maggavīriyena samannāgato. Gihibandhanānīti
kāmabandhanāni. Kāmā hi gihīnaṃ bandhanāni. Ayaṃ tāva padattho. Ayaṃ pana
adhippāyo:- "aho vatāhampi oropayitvā gihibyañjanāni sañchinnapatto
yathā koviḷāro bhaveyyan"ti evaṃ cintayamāno vipassanaṃ ārabhitvā adhigatoti.
Sesaṃ purimanayeneva veditabbanti.
Koviḷāragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamavaggo niṭṭhito.
------------
Sahāyagāthāvaṇṇanā 1-
[101-2] Sace labhethāti kā uppatti? pubbe kira kassapassa
bhagavato sāsane dve paccekabodhisattā pabbajitvā vīsati vassasahassāni
gatapaccāgatavattaṃ pūretvā devaloke uppannā, tato cavitvā tesaṃ jeṭṭhako
bārāṇasirañño putto, kaniṭṭho purohitassa putto ahosi. Te ekadivasaṃyeva
paṭisandhiṃ gahetvā ekadivasameva mātu kucchito nikkhamitvā sahapaṃsukīḷakā
sahāyakā ahesuṃ. Purohitaputto paññavā ahosi, so rājaputtaṃ āha "samma
tvaṃ tava pituno accayena rajjaṃ labhissasi, ahaṃ purohitaṭṭhānaṃ, susikkhitena ca
rajjaṃ anusāsituṃ sakkā, ehi sippaṃ uggaṇhissāmā"ti. Tato ubhopi
yaññopacitā 2- hutvā gāmanigamādīsu bhikkhaṃ caramānā paccantajanapadagāmaṃ gatā.
Tañca gāmaṃ pañca paccekabuddhā bhikkhācāravelāya pavisiṃsu. Tattha manussā
paccekabuddhe disvā ussāhajātā āsanāni paññāpetvā paṇītaṃ khādanīyaṃ
vā bhojanīyaṃ vā upanāmetvā pūjenti. Tesaṃ etadahosi "amhehi sadisā
uccākulikā nāma natthi, api ca panime manussā yadi icchanti, amhākaṃ bhikkhaṃ
denti, yadi nicchanti, na denti, imesaṃ pana pabbajitānaṃ evarūpaṃ sakkāraṃ
karonti, addhā ete kiñci sippaṃ jānanti, handa nesaṃ santike sippaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Sī. yaññopavītakaṇṭhā, i. yaññopavītā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page206.
Uggaṇhāmā"ti. Te manussesu paṭikkantesu okāsaṃ labhitvā "yaṃ bhante tumhe
sippaṃ jānātha, taṃ amhehi sikkhāpethā"ti yāciṃsu. Paccekabuddhā "na sakkā
apabbajitena sikkhitun"ti āhaṃsu. Te pabbajjaṃ yācitvā pabbajiṃsu. Tato nesaṃ
paccekabuddhā "evaṃ vo nivāsetabbaṃ, evaṃ pārupitabban"tiādinā nayena
ābhisamācārikaṃ ācikkhitvā "imassa sippassa ekībhāvābhirati nipphatti, tasmā
ekeneva nisīditabbaṃ, ekena caṅkamitabbaṃ, ekena ṭhātabbaṃ, ekena
sayitabban"ti pāṭiyekkaṃ paṇṇasālaṃ adaṃsu, tato te attano attano
paṇṇasālaṃ pavisitvā nisīdiṃsu. Purohitaputto nisinnakālato pabhuti cittasamādhānaṃ
laddhā jhānaṃ paṭilabhi. Rājaputto muhutteneva ukkaṇṭhito tassa santikaṃ
āgato. So taṃ disvā "kiṃ sammā"ti pucchi. "ukkaṇṭhitomhī"ti āha. Tena
hi idha nisīdāti. So tattha muhuttaṃ nisīditvā āha "imassa kira samma
sippassa ekībhāvābhirati nipphattī"ti. Purohitaputto "evaṃ samma, tena hi
tvaṃ attano nisinnokāsaṃ eva gaccha, uggaṇhissāmi imassa sippassa
nipphattin"ti āha. So gantvā punapi muhuttakeneva ukkaṇṭhito purimanayeneva
tikkhattuṃ āgato.
Tato naṃ purohitaputto tatheva uyyojetvā tasmiṃ gate cintesi "ayaṃ
attano ca kammaṃ hāpeti mama ca, idhābhikkhaṇaṃ āgacchatī"ti. So paṇṇasālato
nikkhamma araññaṃ paviṭṭho. Itaro attano paṇṇasālāyeva nisinno punapi
muhuttakeneva ukkaṇṭhito tassa santikaṃ āgantvā ito cito ca maggantopi 1-
taṃ adisvā cintesi "yo gahaṭṭhakāle paṇṇākāraṃ ādāya āgatopi maṃ daṭṭhuṃ
na labhati, so dāni mayi āgate dassanampi adātukāmo apakkami, aho
are citta na lajjasi, yaṃ maṃ catukkhattuṃ idhānesi, na so dāni te
vase vattissāmi, aññadatthu taṃyeva mama vase vattāpessāmī"ti attano
senāsanaṃ pavisitvā vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā ākāsena
nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Itaropi araññaṃ pavisitvā vipassanaṃ ārabhitvā
@Footnote: 1 i., Ma. caṅkamantopi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page207.
Paccekabodhiṃ sacchikatvā tattheva agamāsi. Te ubhopi manosilātale nisīditvā
pāṭiyekkaṃ imā udānagāthāyo abhāsiṃsu.
Tattha nipakanti pakatinipakaṃ 1- paṇḍitaṃ kasiṇaparikammādikusalaṃ. Sādhuvihārinti
appanāvihārena vā upacārena vā samannāgataṃ. Dhīranti dhitisampannaṃ. Tattha
nipakattena dhitisampadā vuttā. Idha pana dhitisampannamevāti attho. Dhiti nāma
asithilaparakkamatā, "kāmaṃ taco ca nhāru cā"ti 2- evaṃ pavattavīriyassetaṃ adhivacanaṃ.
Api ca dhikkatapāpotipi 3- dhīro. Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāyāti yathā pakatirājā
"vijitaṃ raṭṭhaṃ anatthāvahan"ti ñatvā rajjaṃ pahāya eko carati, evaṃ
bālasahāyaṃ pahāya eko care. Atha vā rājāva raṭṭhanti yathā sutasomo
rājā raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko cari, yathā ca mahājanako rājā, evaṃ
eko carīti ayampi tassa attho. Sesaṃ vuttānusārena sakkā jānitunti na
vitthāritanti.
Sahāyagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Addhāpasaṃsāgāthāvaṇṇanā 4-
[103] Addhā pasaṃsāmāti imissā gāthāya yāva ākāsatale paññattāsane
paccekabuddhānaṃ nisajjā, tāva cātuddisagāthāya uppattisadisā eva uppatti.
Ayaṃ pana viseso:- yathā so rājā rattiyā tikkhattuṃ uppajji, na tathā ayaṃ,
nevassa yañño paccupaṭṭhito ahosi. So ākāsatale paññattesu āsanesu
paccekabuddhe nisīdāpetvā "ke tumhe"ti pucchi. "mayaṃ mahārāja anavajjabhojino
nāmā"ti. Bhante anavajjabhojinoti imassa ko atthoti. Sundaraṃ vā asundaraṃ
vā laddhā nibbikārā bhuñjāma mahārājāti taṃ sutvā rañño etadahosi
"yannūnāhaṃ ime upaparikkheyyaṃ `edisā vā no vā'ti. "taṃ divasaṃ kaṇājakena
@Footnote: 1 Sī. pakatinipuṇaṃ. 2 Ma.Ma. 13/184/159, aṅ. duka. 20/5/50, khu. mahā.
@29/918/584-5. 3 Ma. vikkhittapāpoti. 4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page208.
Bilaṅgadutiyena parivisi. Taṃ paccekabuddhā amataṃ viya nibbikārā bhuñjiṃsu. Rājā
"ime paṭiññātattā ekadivasaṃ nibbikārā honti, puna sve jānissāmī"ti
svātanāya nimantesi. Dutiyadivasepi tathevākāsi. Tepi tatheva paribhuñjiṃsu. Atha
rājā "sundaraṃ datvā vīmaṃsissāmī"ti punapi nimantetvā dve divase mahāsakkāraṃ
katvā paṇītena ativicitrena khādanīyena bhojanīyena parivisi, tepi tatheva
nibbikārā paribhuñjitvā rañño maṅgalaṃ vatvā pakkamiṃsu, rājā acirapakkantesu
tesu "anavajjabhojino ete, aho vatāhampi anavajjabhojī bhaveyyan"ti cintetvā
mahārajjaṃ pahāya pabbajjaṃ samādāya vipassanaṃ ārabhitvā paccekabuddho hutvā
mañjūsakarukkhamūle paccekabuddhānaṃ majjhe attano ārammaṇaṃ vibhāvento imaṃ
gāthamabhāsi. Sā padatthato uttānameva. Kevalaṃ pana sahāyasampadanti ettha
asekhehi sīlādikkhandhehi sampannā sahāyā eva sahāyasampadāti veditabbā.
Ayaṃ panettha yojanā:- yā ayaṃ vuttā sahāyasampadā, taṃ sahāyasampadaṃ
addhā pasaṃsāma, ekaṃseneva thomemāti vuttaṃ hoti. Kathaṃ? seṭṭhā samā
sevitabbā sahāyāti. Kasmā? attano sīlādīhi seṭṭhe sevamānassa sīlādayo
dhammā anuppannā uppajjanti, uppannā ca vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇanti.
Same sevamānassa aññamaññaṃ sādhāraṇena kukkuccassa vinodanena ca laddhā na
parihāyanti. Ete pana sahāyake seṭṭhe ca same ca aladdhā kuhanādimicchājīvaṃ
pahāya dhammena samena uppannaṃ bhojanaṃ bhuñjanto tattha ca paṭighānunayaṃ
anuppādento anavajjabhojī hutvā atthakāmo kulaputto eko care
khaggavisāṇakapPo. Ahampi evaṃ caranto imaṃ sampattiṃ adhigatomhīti.
Addhāpasaṃsāgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-----------
---------------------------------------------------------------------------------------------
page209.
Suvaṇṇavalayagāthāvaṇṇanā 1-
[104] Disvā suvaṇṇassāti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasiyaṃ
rājā gimhasamaye divāseyyaṃ upagato ahosi, santike cassa vaṇṇadāsī
gosītacandanaṃ pisati. Tassā ekabāhāya ekaṃ suvaṇṇavalayaṃ, ekabāhāya dve.
Tāni saṅghaṭṭenti, itaraṃ na saṅghaṭṭati. Rājā taṃ disvā "evameva gaṇavāse
saṅghaṭṭanā, ekavāse asaṅghaṭṭanā"ti cintetvā punappunaṃ dāsiṃ olokesi.
Tena ca samayena sabbālaṅkāravibhūsitā devī taṃ bījayantī ṭhitā hoti, sā
"vaṇṇadāsiyā paṭibaddhacitto maññe rājā"ti cintetvā taṃ dāsiṃ uṭṭhāpetvā
sayameva pisitumāraddhā. Athassā ca ubhosu bāhāsu aneke suvaṇṇavalayā, te
saṅghaṭṭayantā mahāsaddaṃ janayiṃsu. Rājā atisuṭṭhutaraṃ nibbindo dakkhiṇapassena
nipannoyeva vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi. Taṃ anuttarasukhena
sukhitaṃ nipannaṃ candanahatthā devī upasaṅkamitvā ālimpāmi mahārājāti āha.
So "apehi, mā ālimpāhī"ti āha. Sā kissa mahārājāti. So nāhaṃ
rājāti. Evametesaṃ kathāsallāpaṃ sutvā amaccā upasaṅkamiṃsu, tehipi mahārājavādena
ālapito "nāhaṃ bhaṇe rājā"ti āha. Sesaṃ paṭhamagāthāya vuttasadisameva.
Ayaṃ pana gāthāvaṇṇanā:- tattha disvāti oloketvā. Suvaṇṇassāti
kañcanassa. "valayānī"ti pāṭhaseso. Sāvasesapadattho hi ayaṃ attho. Pabhassarānīti
pabhāsanasīlāni, jutimantānīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ uttānapadatthameva. Ayaṃ pana
yojanā:- disvā bhujasmiṃ suvaṇṇassa valayāni "gaṇavāse sati saṅghaṭṭanā,
ekavāse asaṅghaṭṭanā"ti evaṃ cintetvā vipassanaṃ ārabhitvā adhigatomhīti.
Sesaṃ suviññeyyamevāti.
Suvaṇṇavalayagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-----------
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page210.
Āyatibhayagāthāvaṇṇanā 1-
[105] Evaṃ dutiyenāti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā
daharova pabbajitukāmo amacce āṇāpesi "deviṃ gahetvā rajjaṃ pariharatha,
ahaṃ pabbajissāmī"ti. Amaccā "mahārāja arājakaṃ rajjaṃ amhehi na sakkā
rakkhituṃ, sāmantarājāno āgamma vilumpissanti, yāva ekopi putto uppajjati,
tāva āgamehī"ti saññāpesuṃ. Muducitto rājā adhivāsesi. Atha devī gabbhaṃ
gaṇhi. Rājā puna te āṇāpesi "devī gabbhinī, puttaṃ jātaṃ rajje
abhisiñcitvā rajjaṃ pariharatha, ahaṃ pabbajissāmī"ti. Amaccā "dujjānaṃ
mahārāja etaṃ, yaṃ devī puttaṃ vā vijāyissati, dhītaraṃ vāti, tāva vijāyanakālaṃ
āgamehī"ti punapi rājānaṃ saññāpesuṃ. Atha sā puttaṃ vijāyi. Tadāpi rājā
tatheva amacce āṇāpesi, amaccā punapi rājānaṃ "āgamehi mahārāja yāva
paṭibalo hotī"ti bahūhi kāraṇehi saññāpesuṃ. Tato kumāre paṭibalo jāte
amacce sannipātāpetvā "paṭibalo dāni ayaṃ, taṃ rajje abhisiñcitvā
paṭipajjathā"ti amaccānaṃ okāsaṃ adatvā antarāpaṇato kāsāyavatthādayo
sabbaparikkhāre āharāpetvā antepure eva pabbajitvā mahājanako viya
nikkhamitvā gato, sabbaparijano nānappakāraṃ paridevamāno rājānaṃ anubandhi.
So rājā yāva attano rajjasīmā, tāva gantvā kattaradaṇḍena lekhaṃ
ākaḍḍhitvā "ayaṃ lekhā nātikkamitabbā"ti āha. Mahājano lekhāya sīsaṃ
katvā bhūmiyaṃ nipanno paridevamāno "tuyhaṃ dāni tāta rañño āṇā kiṃ
karissatī"ti kumāraṃ lekhaṃ atikkamāpesi. Kumāro "tāta tātā"ti dhāvitvā rājānaṃ
sampāpuṇi. Rājā kumāraṃ disvā "etaṃ mahājanaṃ pariharanto rajjaṃ kāresiṃ, kiṃ
dāni ekaṃ dārakaṃ pariharituṃ na sakkhissan"ti kumāraṃ gahetvā araññaṃ paviṭṭho
tattha pubbapaccekabuddhehi vasitapaṇṇasālaṃ disvā vāsaṃ kappesi saddhiṃ puttena.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page211.
Tato kumāro varasayanādīsu kataparicayo tiṇasanthārake vā rajjumañcake
vā 1- sayamāno rodati. Sītavātādīhi phuṭṭho samāno "sītaṃ tāta, uṇhaṃ tāta,
makasā tāta ḍaṃsanti. Chātomhi tāta, pipāsitomhi tātā"ti vadati. Rājā taṃ
saññāpentoyeva rattiṃ vītināmesi. Divāpissa piṇḍāya caritvā bhattaṃ upanāmesi,
kumāro missakabhattaṃ kaṅguvarakamuggādibahulaṃ acchādentampi taṃ jighacchāvasena
bhuñjamāno katipāhaccayena uṇhe ṭhapitapadumaṃ viya milāyi. Rājā pana paṭisaṅkhānabalena
nibbikāro bhuñjati. Tato so kumāraṃ saññāpento āha "nagare
tāta paṇītāhāro labbhati, tattha gacchāmā"ti. Kumāro āma tātāti. Tato naṃ
purakkhatvā āgatamaggeneva nivatti. Kumāramātāpi devī "na dāni rājā kumāraṃ
gaṇhitvā araññe ciraṃ vasissati, katipāheneva nivattissatī"ti cintetvā
raññā kattaradaṇḍena likhitaṭṭhāneyeva vatiṃ 2- kārāpetvā vāsaṃ kappesi. Rājā
tassā vatiyā avidūre ṭhatvā "ettha te tāta mātā nisinnā, gacchāhī"ti
pesesi. Yāva so taṃ ṭhānaṃ pāpuṇāti, tāva udikkhanto aṭṭhāsi "mā heva
naṃ koci viheṭheyyā"ti. Kumāro mātu santikaṃ dhāvanto agamāsi.
Ārakkhapurisā kumāraṃ āgacchantaṃ disvā deviyā ārocesi. Devī
vīsatināṭakitthisahassaparivutā paccuggantvā paṭiggahesi. Rañño ca pavattiṃ pucchi.
"pacchato āgacchatī"ti sutvā manusse pesesi. Rājāpi tāvadeva sakavasanaṭṭhānaṃ
agamāsi. Manussā rājānaṃ adisvā nivattiṃsu. Tato devī nirāsāva hutvā
puttaṃ gahetvā nagaraṃ gantvā rajje abhisiñci. Rājāpi attano vasanaṭṭhāne
nisinno vipassitvā paccekabodhiṃ patvā mañjūsakarukkhamūle paccekabuddhānaṃ
majjhe imaṃ udānagāthaṃ abhāsi. Sā atthato uttānā eva.
Ayaṃ panetthādhippāyo:- yvāyaṃ ekena dutiyena kumārena sītuṇhādīhi
nivedentena sahavāsena taṃ saññāpentassa mama vācābhilāpo tasmiṃ sinehavasena
abhisajjanā vā jātā. Sacāhaṃ imaṃ na pariccajāmi, tato āyatimpi tatheva
@Footnote: 1 Ma. thaṇḍilale vā. 2 Sī. guttiṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page212.
Hessati, yathā idāni, evaṃ dutiyena saha mamassa vācābhilāpo abhisajjanā
vā. "ubhayametaṃ 1- antarāyakaraṃ visesādhigamassā"ti etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno
taṃ chaḍḍetvā yoniso paṭipajjitvā paccekabodhimadhigatomhīti. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Āyatibhayagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Kāmagāthāvaṇṇanā 2-
[106] Kāmā hi citrāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira seṭṭhiputto
daharova seṭṭhiṭṭhānaṃ labhi, tassa tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikā tayo pāsādā
ahesuṃ. So sabbasampattīhi devakumāro viya paricāreti. Atha so daharova
samāno "pabbajissāmī"ti mātāpitaro āpucchi, te naṃ nivārenti. So tatheva
nibandhati. Punapi naṃ mātāpitaro "tvaṃ tāta sukhumālo, dukkarā pabbajjā,
khuradhārāya upari caṅkamanasadisā"ti nānappakārehi nivārenti. So tatheva
nibandhati. Te cintesuṃ "sacāyaṃ pabbajati, amhākaṃ domanassaṃ hoti. Sace naṃ
nivārema, etassa domanassaṃ hoti. Api ca amhākaṃ domanassaṃ hotu, mā ca
etassā"ti anujāniṃsu. Tato so sabbaṃ parijanaṃ paridevamānaṃ anādiyitvā
isipatanaṃ gantvā paccekabuddhānaṃ santike pabbaji. Tassa uḷārasenāsanaṃ na
pāpuṇāti, mañcake taṭṭikaṃ attharitvā sayi. So varasayane kataparicayo
sabbarattiṃ atidukkhito ahosi. Pabhāte sarīraparikammaṃ katvā pattacīvaramādāya
paccekabuddhehi saddhiṃ piṇḍāya pāvisi. Tattha vuḍḍhā aggāsanañca aggapiṇḍañca
labhanti, navakā yaṃ kiñcideva āsanalūkhaṃ bhojanañca. So tena lūkhabhojanenāpi
atidukkhito ahosi. So katipāhaṃyeva kiso dubbaṇṇo hutvā nibbijji. Yathā
taṃ aparipakkagate samaṇadhamme. Tato mātāpitūnaṃ dūtaṃ pesetvā uppabbaji. So
katipāhaṃyeva balaṃ gahetvā punapi pabbajitukāmo ahosi, tato dutiyampi
@Footnote: 1 cha.ma ubhayampetaṃ. cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page213.
Pabbajitvā punapi uppabbaji. Tatiyavāre pana pabbajitvā sammā paṭipanno
vipassitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ vatvā puna paccekabuddhānaṃ
majjhe imameva byākaraṇagāthampi abhāsi.
Tattha kāmāti dve kāmā vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha vatthukāmo
nāma piyarūpādiārammaṇadhammo, 1- kilesakāmo nāma sabbo rāgappabhedo. Idha
pana vatthukāmo adhippeto. Rūpādianekappakāravasena citRā. Lokassādavasena
madhuRā. Bālaputhujjanānaṃ manaṃ ramāpentīti manoramā. Virūparūpenāti vividhena
rūpena, anekavidhena sabhāvenāti vuttaṃ hoti. Te hi rūpādivasena citrā,
rūpādīsupi nīlādivasena vividharūpā. Evaṃ tena tena virūparūpena tathā tathā
assādaṃ dassetvā mathenti cittaṃ, pabbajjāya abhiramituṃ na dentīti. Sesamettha
pākaṭameva, nigamanampi dvīhi tīhi vā padehi yojetvā purimagāthāsu vuttanayeneva
veditabbanti.
Kāmagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
Ītigāthāvaṇṇanā 2-
[107] Ītī cāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira rañño gaṇḍo
udapādi, bāḷhā vedanā vaḍḍhanti, vejjā "satthakammena vinā phāsu na
hotī"ti bhaṇanti. Rājā tesaṃ abhayaṃ datvā satthakammaṃ kārāpesi. Te taṃ
phāletvā pubbalohitaṃ nīharitvā nivedanaṃ katvā vaṇaṃ pilotikena bandhiṃsu.
Lūkhamaṃsāhāresu 3- ca naṃ sammā ovadiṃsu. Rājā lūkhabhojanena kisasarīro ahosi,
gaṇḍo cassa milāyi. So phāsukasaññī hutvā siniddhāhāraṃ bhuñji, tena
sañjātabalo visayeyeva paṭisevi, tassa gaṇḍo purimasabhāvameva sampāpuṇi. Evaṃ
yāva tikkhattuṃ satthakammaṃ kārāpetvā vejjehi parivajjito nibbinditvā
mahārajjaṃ pahāya pabbajitvā araññaṃ pavisitvā vipasasanaṃ ārabhitavā sattahi
@Footnote: 1 Sī. manāpiyarūpādi. 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 3 Sī., i. āhāracāresu, Ma.
@āhāresu.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page214.
Vassehi paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ bhāsitvā nandamūlakapabbhāraṃ
agamāsi.
Tattha etīti īti, āgantukānaṃ akusalabhāgīnaṃ byasanahetūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
Tasmā kāmaguṇāpi ete anekabyasanāvahaṭṭhena anatthānaṃ sannipātaṭṭhena ca
īti. Gaṇḍopi asuciṃ paggharati, uddhumātaparipakkaparibhinno hoti. Tasmā ete
kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkaparibhinnabhāvato ca
gaṇḍo. Upaddavatīti upaddavo, anatthaṃ janento abhibhavati ajjhottharatīti
attho, rāgagaṇḍādīnametamadhivacanaṃ. Tasmā kāmaguṇāpete aviditanibbānatthāvahahetutāya
sabbupaddavakammaparivatthutāya ca upaddavo. Yasmā panete kilesāturabhāvaṃ
janentā sīlasaṅkhātaṃ ārogyaṃ loluppaṃ vā uppādentā pākatikameva ārogyaṃ
vilumpanti, tasmā iminā ārogyavilumpanaṭṭhena rogo. Abbhantaramanupaviṭṭhaṭṭhena
pana antotudanaṭṭhena ca dunnīharaṇīyaṭṭhena ca sallaṃ. Diṭṭhadhammikasamparāyikabhayāvahanato
bhayaṃ. Me etanti metaṃ. Sesamettha pākaṭameva. Nigamanampi
vuttanayeneva veditabbanti.
Ītigāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
---------
Sītālukagāthāvaṇṇanā 1-
[108] Sītañcāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira sītālukabrahmadatto
nāma rājā ahosi. So pabbajitvā araññe tiṇakuṭikāya viharati. Tasmiñca
padese sīte sītaṃ, uṇhe uṇhameva hoti abbhokāsattā padesassa. Gocaragāme
bhikkhā yāvadatthaṃ na labbhati, pānīyampi dullabhaṃ, vātātapaḍaṃsasiriṃsapāpi 2- bādhenti.
Tassa etadahosi "ito aḍḍhayojanamatte sampanno padeso, tattha sabbepi
ete parissayā natthi, yannūnāhaṃ tattha gaccheyyaṃ, phāsukaṃ viharantena sakkā
sukhamadhigantun"ti. Tassa puna ahosi "pabbajitā nāma na paccayagiddhā honti,
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 cha.Ma. vātātapaḍaṃsasarīsapāpi.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page215.
Evarūpaṃ ca cittaṃ attano vase vattāpenti, na cittassa vase vattanti, nāhaṃ
gamissāmīti evaṃ paccavekkhitvā na agamāsi. Evaṃ yāvatatiyakaṃ uppannacittaṃ
paccavekkhitvā nivattesi. Tato tattheva satta vassāni vasitvā sammā
paṭipajjamāno paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ bhāsitvā
nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi.
Tattha sītañcāti sītaṃ duvidhaṃ abbhantaradhātukkhobhapaccayañca bāhiradhātukkhobha-
paccayañca, tathā uṇhampi. Ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā. Siriṃsapāti 1- ye keci
dīghajātikā sarantā gacchanti. Sesaṃ pākaṭameva. Nigamanampi vuttanayeneva
veditabbanti.
Sītālukagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-----------
Nāgagāthāvaṇṇanā 2-
[109] Nāgovāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro
rājā vīsati vassāni rajjaṃ kāretvā kālaṃ kato niraye vīsati vassāni
eva paccitvā himavantappadese hatthiyoniyaṃ uppajjitvā sañjātakkhandho
padumavaṇṇasakalasarīro uḷāro yūthapati mahānāgo ahosi. Tassa obhaggobhagga-
sākhābhaṅgāni hatthichāpāva khādanti, ogāhepi naṃ hatthiniyo kaddamena
vilimpiṃsu, sabbaṃ pālileyyakanāgasseva ahosi. So yūthā nibbijjitvā pakkāmi.
Tato naṃ padānusārena yūthā anubandhanti, evaṃ yāvatatiyaṃ pakkantampi
anubandhiṃsuyeva. Tato cintesi "idāni mayhaṃ nattako bārāṇasiyaṃ rajjaṃ
kāreti, yannūnāhaṃ attano purimajātiyā uyyānaṃ gaccheyyaṃ. Tatra so maṃ
rakkhissatī"ti. Tato rattiyaṃ niddupagate yūthe yūthaṃ pahāya tameva uyyānaṃ
pāvisi. Uyyānapālo disvā rañño ārocesi, rājā "hatthiṃ gahessāmī"ti
@Footnote: 1 cha.Ma. sarīsapāti. 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page216.
Senāya parivāresi. Hatthī rājānameva abhimukho gacchati, rājā "maṃ abhimukho
etī"ti khurappaṃ sannayhitvā aṭṭhāsi. Tato hatthī "vijjheyyāpi maṃ eso"ti
mānusikāya vācāya "brahmadatta mā maṃ vijjha, ahaṃ te ayyako"ti āha.
Rājā "kiṃ bhaṇasī"ti sabbaṃ pucchi. Hatthīpi rajje ca narake ca hatthiyoniyañca
pavattiṃ sabbaṃ ārocesi. Rājā "sundaraṃ mā bhāyi, mā kañci bhiṃsāpehī"ti
hatthino vaṭṭañca ārakkhake ca hatthibhaṇḍe ca upaṭṭhāpesi.
Athekadivasaṃ rājā hatthikkhandhavaragato "ayaṃ vīsati vassāni rajjaṃ
kāretvā niraye paccitvā pakkāvasesena tiracchānayoniyaṃ uppanno, tatthāpi
gaṇasaṃvāsasaṅghaṭṭanaṃ asahanto idhāgatosi, aho dukkhova gaṇasaṃvāso, ekībhāvo
eva pana sukho"ti cintetvā tattheva vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ
sacchākāsi. Taṃ lokuttarasukhena sukhitaṃ amaccā upasaṅkamitvā paṇipātaṃ katvā
"yānakālo mahārājā"ti āhaṃsu. Tato "nāhaṃ rājā"ti vatvā purimanayeneva
imaṃ gāthamabhāsi. Sā padatthato pākaṭā eva.
Ayaṃ panettha adhippāyayojanā:- sā ca kho yuttivaseneva, na
anussavavasena. Yathā ayaṃ hatthī ariyakantesu sīlesu dantattā adantabhūmiṃ
nāgacchatīti vā, sarīramahantatāya vā nāgo, evaṃ kudāssu nāmāhampi
ariyakantesu sīlesu dantattā adantabhūmiṃ nāgamanena, āgumakaraṇena, puna
itthattaṃ anāgamanena ca guṇasarīramahantatāya vā nāgo bhaveyyaṃ. Yathā cesa
yūthāni vivajjayitvā ekacariyasukhena yathābhirantaṃ viharaṃ araññe eko care
khaggavisāṇakappo, kudāssu nāmāhampi evaṃ gaṇaṃ vivajjetvā ekavihārasukhena
yathābhirantaṃ viharaṃ araññe attano yathā yathā sukhaṃ, tathā tathā yattakaṃ vā
icchāmi, tattakaṃ araññe nivāsaṃ eko care khaggavisāṇakappo eko
careyyanti attho. Yathā cesa susaṇṭhitakkhandhamahantatāya sañjātakkhandho,
kudāssu nāmāhampi evaṃ asekhasīlakkhandhamahantatāya sañjātakkhandho bhaveyyaṃ.
Yathā cesa padumasadisagattatāya vā, padumakule uppannatāya vā padumī, kudāssu
nāmāhampi evaṃ padumasadisaujukatāya vā, ariyajātipadume uppannatāya vā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page217.
Padumī bhaveyyaṃ. Yathā cesa thāmabalādīhi uḷāro, kudāssu nāmāhampi evaṃ
parisuddhakāyasamācāratādīhi sīlasamādhi nibbedhikapaññādīhi vā uḷāro bhaveyyanti.
Evaṃ cintento vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti.
Nāgagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-----------
Aṭṭhānagāthāvaṇṇanā 1-
[110] Aṭṭhāna tanti kā uppatti? bārāṇasirañño kira putto daharo
eva samāno pabbajitukāmo mātāpitaro yāci, mātāpitaro naṃ nivārenti.
So nivāriyamānopi nibandhatiyeva "pabbajissāmī"ti. Tato pubbe vuttaseṭṭhiputtaṃ
viya sabbaṃ vatvā anujāniṃsu. "pabbajitvā ca uyyāneyeva vasitabban"ti
paṭijānāpesuṃ, so tathā akāsi. Tassa mātā pātova vīsatisahassanāṭakitthiparivutā
uyyānaṃ gantvā puttaṃ yāguṃ pāyetvā antarā khajjakādīni ca khādāpetvā
yāva majjhanhikasamayā tena saddhiṃ samullapitvā nagaraṃ pavisati. Pitāpi
majjhanhike āgantvā taṃ bhojetvā attanāpi bhuñjitvā divasaṃ tena saddhiṃ
samullapitvā sāyanhasamayaṃ paṭijagganakapurise ṭhapetvā nagaraṃ pavisati. So evaṃ
rattindivaṃ avivitto viharati.
Tena kho pana samayena ādiccabandhu nāma paccekabuddho nandamūlakapabbhāre
viharati. So āvajjento taṃ addasa "ayaṃ kumāro pabbajituṃ asakkhi, jaṭaṃ
chindituṃ na sakkotī"ti. Tato paraṃ āvajji "attano dhammatāya nibbijjissati
nu kho, no"ti. Atha "dhammatāya nibbindanto aticiraṃ bhavissatī"ti ñatvā
"tassa ārammaṇaṃ dassessāmī"ti purimanayena manosilātalato āgantvā uyyāne
aṭṭhāsi. Rājaparisā disvā "paccekabuddho āgato mahārājā"ti ārocesi.
Rājā "idāni me putto paccekabuddhena saddhiṃ anukkaṇṭhito vasissatī"ti
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page218.
Pamuditamano hutvā paccekabuddhaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahitvā tattheva vāsaṃ yācitvā
paṇṇasālādivāvihāracaṅkamādisabbaṃ kāretvā vāsesi. So tattha vasanto
ekadivasaṃ okāsaṃ labhitvā kumāraṃ pucchi "kosi tvan"ti. "ahaṃ pabbajito"ti.
Pabbajitā nāma na īdisā hontīti. Atha "bhante kīdisā honti, kiṃ
mayhaṃ ananucchavikan"ti vutte "tvaṃ attano ananucchavikaṃ na pekkhasi, nanu te
mātā vīsatisahassitthīhi saddhiṃ pubbaṇhasamaye āgacchantī uyyānaṃ avivittaṃ
karoti, pitā cassa mahatā balakāyena sāyanhasamaye jagganakaparisā sakalaṃ
rattiṃ, pabbajitā nāma tava sadisā na honti, īdisā pana hontī"ti
tattha ṭhitasseva iddhiyā himavante aññataraṃ vihāraṃ dassesi. So tattha
paccekabuddhe ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhite ca caṅkamante ca rajanakakammasūcikammādīni
karonte ca disvā āha "tumhe idha nāgacchatha, pabbajjā ca tumhehi
anuññātā"ti. "āma pabbajjā anuññātā, pabbajitakālato paṭṭhāya samaṇā
nāma attano nissaraṇaṃ kātuṃ, padesañca icchitaṃ patthitaṃ gantuṃ labhanti,
ettakaṃva vaṭṭatī"ti vatvā ākāse ṭhatvā aṭṭhāna taṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ
phassaye sāmayikaṃ vimuttinti imaṃ upaḍḍhagāthaṃ vatvā dissamānoyeva ākāsena
nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Evaṃ gate paccekabuddhe so attano paṇṇasālaṃ
pavisitvā nipajji. Ārakkhapurisopi "sayito kumāro, idāni kuhiṃ gamissatī"ti
pamatto niddaṃ okkami. So tassa pamattabhāvaṃ ñatvā pattacīvaramādāya araññaṃ
pāvisi. Tatra ca ṭhito vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā
paccekabuddhaṭṭhānaṃ gato. Tatra ca "kathamadhigatan"ti pucchito ādiccabandhunā
vuttaṃ upaḍḍhagāthaṃ paripuṇṇaṃ katvā abhāsi.
Tassattho:- aṭṭhāna tanti aṭṭhānaṃ taṃ, akāraṇaṃ tanti vuttaṃ hoti.
Anunāsikalopo kato "ariyasaccāna dassanan"tiādīsu 1- viya. Saṅgaṇikāratassāti
gaṇābhiratassa. Yanti kāraṇavacanametaṃ "yaṃ hirīyati hirīyitabbenā"tiādīsu 2- viya.
Phassayeti adhigacche. Sāmayikaṃ vimuttinti lokiyasamāpattiṃ. Sā hi appitappitasamaye
@Footnote: 1 khu.khu. 25/11/4, khu.su. 25/270/386. 2 abhi. saṃ. 34/30/26.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page219.
Eva paccatthikehi vimuccanato sāmayikā vimuttīti vuccati. Taṃ sāmayikaṃ vimuttiṃ.
Aṭṭhānaṃ taṃ, na taṃ kāraṇaṃ vijjati saṅgaṇikāratassa, yena kāraṇena vimuttiṃ
phassaye iti etaṃ ādiccabandhussa paccekabuddhassa vaco nisamma saṅgaṇikāratiṃ
pahāya yoniso paṭipajjanto adhigatomhīti āha. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Aṭṭhānagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Dutiyavaggo niṭṭhito.
--------
Diṭṭhīvisūkagāthāvaṇṇanā 1-
[111] Diṭṭhīvisūkānīti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā
rahogato cintesi "yathā sītādīnaṃ paṭighātakāni uṇhādīni atthi, atthi nu
kho evaṃ vaṭṭapaṭighātakaṃ vivaṭṭaṃ, no"ti. So amacce pucchi "vivaṭṭaṃ jānāthā"ti.
Te "jānāma mahārājā"ti āhaṃsu. Rājā kiṃ tanti. Tato "antavā loko"tiādinā
nayena sassatucchedaṃ kathesuṃ. Rājā "ime na jānanti, sabbepime diṭṭhigatikā"ti
sayameva tesaṃ vilomatañca ayuttatañca disvā "vaṭṭapaṭighātakaṃ vivaṭṭaṃ atthi, taṃ
gavesitabban"ti cintetvā rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ
sacchākāsi. Imañca udānagāthaṃ abhāsi paccekabuddhānaṃ majjhe byākaraṇagāthañca.
Tassattho:- diṭṭhīvisūkānīti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni. Tāni hi
maggasammādiṭṭhiyā visūkaṭṭhena vijjhanaṭṭhena vilomaṭṭhena ca visūkāni, evaṃ
diṭṭhiyā 2- visūkāni, diṭṭhi eva vā visūkāni diṭṭhivisūkāni. 2- Upātivattoti
dassanamaggena atikkanto. Patto niyāmanti avinipātadhammatāya sambodhiparāyaṇatāya ca
niyatabhāvaṃ adhigato, sammattaniyāmasaṅkhātaṃ vā paṭhamamagganti. Ettāvatā
paṭhamamaggakiccanipphatti ca tassa paṭilābho ca vutto. Idāni paṭiladdhamaggoti iminā
sesamaggapaṭilābhaṃ dasseti. Uppannañāṇomhīti uppannapaccekabodhiñāṇo amhi. Etena
phalaṃ dasseti.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2-2 Sī. visūkānīti diṭṭhi eva vā visūkānīti
@diṭṭhivisūkāni.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page220.
Anaññaneyyoti aññehi idaṃ saccanti na netabbo. Etena sayambhutaṃ dasseti,
patte vā paccekabodhiñāṇe aññaneyyatāya abhāvā sayaṃvasitaṃ. Samathavipassanāya vā 1-
diṭṭhīvisūkāni upātivatto, ādimaggena niyāmaṃ patto, sesehi paṭiladdhamaggo,
phalañāṇena uppannañāṇo, taṃ sabbaṃ attanāva adhigatoti anaññaneyyoti.
Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.
Diṭṭhīvisūkagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------
Nillolupagāthāvaṇṇanā 2-
[112] Nillolupoti kā uppatti? bārāṇasirañño kira sūdo
antarabhattaṃ pacitvā upanāmesi manuññadassanaṃ sādurasaṃ "appeva nāma me
rājā dhanamanuppādeyyā"ti. Taṃ rañño gandheneva bhottukamyataṃ janesi, mukhe
kheḷaṃ uppādeti. Paṭhamakabaḷe pana mukhe pakkhittamatte sattarasaharaṇisahassāni
amateneva phusitāni ahesuṃ. Sūdo "idāni me dassati, idāni me dassatī"ti
cintesi. Rājāpi "sakkārāraho sūdo"ti cintesi, "rasaṃ sāyitvā pana sakkarontaṃ
maṃ pāpako kittisaddo abbhuggaccheyya `lolo ayaṃ rājā rasagaruko'ti "na
kiñci abhaṇi. Evaṃ yāva bhojanapariyosānaṃ, tāva sūdo "idāni dassati, idāni
dassatī"ti cintesi. Rājāpi avaṇṇabhayena na kiñci abhaṇi. Tato sūdo "natthi
maññe imassa rañño jivhāviññāṇan"ti. Dutiyadivase asādurasaṃ upanāmesi.
Rājā bhuñjanto "niggahāraho 3- vata bho ajja sūdo"ti jānantopi pubbe
viya paccavekkhitvā avaṇṇabhayena na kiñci abhaṇi. Tato sūdo "rājā neva sundaraṃ
nāsundaraṃ jānātī"ti cintetvā sabbaṃ paribbhayaṃ attanāva gahetvā kiñcideva
pacitvā rañño deti. Rājā "aho vata lobho, 4- ahaṃ nāma vīsati nagarasahassāni
@Footnote: 1 Sī. vipassanāYu. 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 3 Sī. tajjananiggahāraho. 4 Sī.
@dhanalobho.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page221.
Bhuñjanto imassa lobhena bhattamattampi na labhāmī"ti nibbijjitvā rajjaṃ pahāya
pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchākāsi. Purimanayeneva imaṃ gāthaṃ abhāsi.
Tattha nillolupoti aloluPo. Yo hi rasataṇhābhibhūto hoti, so bhusaṃ
luppati punappunaṃ luppati, tena "lolupo"ti vuccati. Tasmā esa taṃ paṭikkhipanto
"nillolupo"ti āha. Nikkuhoti ettha kiñcāpi yassa tividhaṃ kuhanavatthu natthi, so
"nikkuho"ti vuccati. Imissā pana gāthāya manuññabhojanādīsu vimhayamanāpajjanato 1-
nikkuhoti ayamadhippāyo. Nippipāsoti ettha pātumicchā pipāsā, tassā
abhāvena nippipāso, sādurasalobhena bhottukamyatāvirahitoti attho. Nimmakkhoti
ettha paraguṇavināsanalakkhaṇo makkho, tassa abhāvena nimmakkho. Attano
gihikāle sūdassa guṇamakkhanābhāvaṃ sandhāyāha. Niddhantakasāvamohoti ettha
rāgādayo tayo kāyaduccaritādīni ca tīṇīti cha dhammā yathāsambhavaṃ appasannaṭṭhena
sakabhāvaṃ vijahāpetvā parabhāvaṃ gaṇhāpanaṭṭhena kasaṭaṭṭhena ca "kasāvā"ti
veditabbā. Yathāha:-
"tattha katame tayo kasāvā, rāgakasāvo dosakasāvo mohakasāvo,
ime tayo kasāvā tattha katame aparepi tayo kasāvā, kāyakasāvo
vacīkasāvo manokasāvo"ti. 2-
Tesu mohaṃ ṭhapetvā pañcannaṃ kasāvānaṃ tesañca sabbesaṃ mūlabhūtassa
mohassa niddhantattā niddhantakasāvamoho. Tiṇṇaṃ eva vā kāyavacīmanokasāvānaṃ
mohassa ca niddhantattā niddhantakasāvamoho. Itaresu nillolupatādīhi
rāgakasāvassa, nimmakkhatāya dosakasāvassa niddhantabhāvo siddho eva. Nirāsayoti
nittaṇho. Sabbaloke bhavitvāti sakalaloke, tīsu bhavesu dvādasasu vā āyatanesu
bhavavibhavataṇhāvirahito hutvāti attho. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Atha vā
@Footnote: 1 Ma. vimhayādīnaṃ pajahanato. 2 abhi. vi. 35/924/450.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page222.
Tayopi pāde vatvā eko careti eko carituṃ sakkuṇeyyāti evampettha
sambandho kātabbo.
Nillolupagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------
Pāpasahāyagāthāvaṇṇanā
[113] Pāpaṃ sahāyanti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā
mahaccarājānubhāvena nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto manusse koṭṭhāgārato
purāṇadhaññādīni bahiddhā nīharante disvā "kiṃ bhaṇe idan"ti amacce pucchi.
Amaccā "idāni mahārāja navadhaññādīni uppajjissanti, tesaṃ okāsaṃ kātuṃ
ime manussā purāṇadhaññādīni chaḍḍentī"ti āhaṃsu. Rājā kiṃ bhaṇe
itthāgārabalakāyādīnaṃ vattaṃ paripuṇṇanti āha. Āma mahārāja paripuṇṇanti.
Tena hi bhaṇe dānasālaṃ kāretha, dānaṃ dassāmi, mā imāni dhaññāni
anupakārāni vinassantūti. Tato naṃ aññataro diṭṭhigatiko amacco "mahārāja
natthi dinnan"ti ārabbha yāva "bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā
dukkhassantaṃ karissantī"ti vatvā nivāresi. Rājā dutiyampi tatiyampi koṭṭhāgāre
vilumpante disvā tatheva āṇāpesi. Sopi tatiyampi naṃ "mahārāja dattupaññattaṃ
yadidaṃ dānan"tiādīni vatvā nivāresi. So "are ahaṃ attano santakampi
na labhāmi dātuṃ, kiṃ me imehi pāpasahāyehī"ti nibbinno rajjaṃ pahāya
pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchākāsi. Tañca pāpasahāyaṃ garahanto
imaṃ udānagāthamāha.
Tassāyaṃ saṅkhepattho:- yvāyaṃ dasavatthukāya pāpadiṭṭhiyā samannāgatattā
pāpo, paresampi anatthaṃ passatīti anatthadassī, kāyaduccaritādimhi ca visame
niviṭṭho, taṃ atthakāmo kulaputto pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha, anatthadassiṃ
---------------------------------------------------------------------------------------------
page223.
Visame niviṭṭhaṃ. Sayaṃ na seveti attano vasena taṃ na seveyya. Yadi pana
parassa vaso hoti, kiṃ sakkā kātunti vuttaṃ hoti. Pasutanti pasaṭaṃ, diṭṭhivasena
tattha tattha lagganti attho. Pamattanti kāmaguṇesu vossaṭṭhacittaṃ, kusalabhāvanārahitaṃ
vā. Taṃ evarūpaṃ sahāyaṃ na seve na bhaje na payirupāse, aññadatthu
eko care khaggavisāṇakappoti.
Pāpasahāyagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------
Bahussutagāthāvaṇṇanā 1-
[114] Bahussutanti kā uppatti? pubbe kira kassapassa bhagavato
sāsane aṭṭha paccekabodhisattā pabbajitvā gatapaccāgatavattaṃ pūretvā devaloke
uppannātiādi sabbaṃ anavajjabhojīgāthāya vuttasadisameva. Ayaṃ pana viseso:-
paccekabuddhe nisīdāpetvā rājā āha "ke tumhe"ti. Te āhaṃsu "mayaṃ
mahārāja bahussutā nāmā"ti. Rājā "ahaṃ sutabrahmadatto nāma, sutena
tittiṃ na gacchāmi, handa nesaṃ santike vicitranayadhammadesanaṃ sossāmī"ti
attamano dakkhiṇodakaṃ datvā parivisitvā bhattakiccapariyosāne saṃghattherassa
santike nisīditvā "dhammakathaṃ bhante kathethā"ti āha. So "sukhito hotu
mahārāja, rāgakkhayo hotū"ti vatvā uṭṭhito. Rājā "ayaṃ na bahussuto,
dutiyo bahussuto bhavissati, sve tassa vicitradhammadesanaṃ sossāmī"ti svātanāya
nimantesi. Evaṃ yāva sabbesaṃ paṭipāṭi gacchati, tāva nimantesi, te sabbepi
"dosakkhayo hotu, mohakkhayo, gatikkhayo, bhavakkhayo, vaṭṭakkhayo, upadhikkhayo,
taṇhakkhayo hotū"ti evaṃ ekekapadaṃ visesetvā sesaṃ paṭhamasadisameva vatvā uṭṭhahiṃsu.
Tato rājā "ime `bahussutā mayan'ti bhaṇanti, na ca tesaṃ vicitrakathā,
kimetehi vuttan"ti tesaṃ vacanatthaṃ upaparikkhitumāraddho. Atha "rāgakkhayo
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page224.
Hotū"ti upaparikkhanto "rāge khīṇe dosopi mohopi aññataraññatarepi
kilesā khīṇā hontī"ti ñatvā attamano ahosi "nippariyāyabahussutā ime
samaṇā. Yathāpi hi purisena mahāpaṭhaviṃ vā ākāsaṃ vā aṅguliyā niddisantena
na aṅgulimattova padeso niddiṭṭho hoti. Api ca kho pana sakalapaṭhavī ākāsā
eva niddiṭṭhā honti. Evaṃ imehi ekekaṃ atthaṃ niddisantehi aparimāṇā
atthā niddiṭṭhā hontī"ti. Tato so "kudāssu nāmāhampi evaṃ bahussuto
bhavissāmī"ti tathārūpaṃ bahussutabhāvaṃ patthento rajjaṃ pahāya pabbajitvā
vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthamabhāsi.
Tatthāyaṃ saṅkhepattho:- bahussutanti duvidho bahussuto tīsu piṭakesu
atthato nikhilo 1- pariyattibahussuto ca maggaphalavijjābhiññāpaṭivedhako 2-
paṭivedhabahussuto ca. Āgatāgamo dhammadharo. Uḷārehi pana kāyavacīmanokammehi
samannāgato uḷāro. Yuttapaṭibhāno ca muttapaṭibhāno ca yuttamuttapaṭibhāno
ca paṭibhānavā. Pariyattiparipucchādhigamavasena vā tividho paṭibhānavā veditabbo.
Yassa hi pariyatti paṭibhāti, so pariyattipaṭibhānavā. Yassa atthañca ñāṇañca
lakkhaṇañca ṭhānāṭṭhānañca paripucchantassa paripucchā paṭibhāti, so
paripucchāpaṭibhānavā. Yassa maggādayo paṭividdhā honti, so adhigamapaṭibhānavā. Taṃ
evarūpaṃ bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ. Tato
tassānubhāvena attatthaparatthaubhayatthabhedato vā diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthabhedato
vā anekappakārāni aññāya atthāni, tato "ahosiṃ nu kho ahaṃ
atītamaddhānan"tiādīsu 3- kaṅkhāṭṭhāniyesu vīneyya kaṅkhaṃ vicikicchaṃ vinetvā
vināsetvā evaṃ katasabbakicco eko care khaggavisāṇakappoti.
Bahussutagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
@Footnote: 1 Sī. niccalo. 2 Sī. maggaphalavijjābhiññānaṃ paṭividdhattā. 3 Ma.mū. 12/18/11,
@saṃ. ni. 16/20/26.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page225.
Vibhūsaṭṭhānagāthāvaṇṇanā 1-
[115] Khiḍḍaṃ ratinti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira vibhūsakabrahmadatto
nāma rājā pātova yāguṃ vā bhattaṃ vā bhuñjitvā nānāvidhavibhūsanehi attānaṃ
vibhūsāpetvā mahāādāse sakalaṃ sarīraṃ disvā yaṃ na icchati, taṃ apanetvā
aññena vibhūsanena vibhūsāpeti. Tassa ekadivasaṃ evaṃ karontassa bhattavelā
majjhanhikā sampattā. Vippakatavibhūsitova dussapaṭṭena sīsaṃ veṭhetvā bhuñjitvā
divāseyyaṃ upagañchi. Punapi uṭṭhahitvā tatheva karoto sūriyo oggato. Evaṃ
dutiyadivasepi tatiyadivasepi. Athassa evaṃ maṇḍanappasutassa piṭṭhirogo udapādi.
Tassa etadahosi "aho re ahaṃ sabbathāmena vibhūsantopi imasmiṃ kappake
vibhūsane asantuṭṭho lobhaṃ uppādesiṃ, lobho ca nāmesa apāyagamanīyo dhammo,
handāhaṃ lobhaṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ
sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha khiḍḍā ca rati ca pubbe vuttāva. Kāmasukhanti vatthukāmasukhaṃ.
Vatthukāmāpi hi sukhassa visayādibhāvena "sukhan"ti vuccanti. Yathāha "atthi
rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitan"ti. 2- Evametaṃ khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca imasmiṃ okāsaloke
analaṅkaritvāti alanti akatvā, etaṃ tappakanti vā sārabhūtanti vā evaṃ
aggahetvā. Anapekkhamānoti tena analaṅkaraṇena anapekkhanasīlo apihāluko
nittaṇho. Vibhūsaṭṭhānā virato saccavādīti tattha vibhūsā duvidhā agārikavibhūsā
ca anagārikavibhūsā ca. Sāṭakaveṭhanamālāgandhādivibhūsā agārikavibhūsā nāma.
Pattamaṇḍanādivibhūsā anagārikavibhūsā. Vibhūsā eva vibhūsaṭṭhānaṃ, tasmā
vibhūsaṭṭhānā tividhāya viratiyā virato. Avitathavacanato saccavādīti evamattho
daṭṭhabbo.
Vibhūsaṭṭhānagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 saṃ. kha. 17/60/57-8.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page226.
Puttadāragāthāvaṇṇanā 1-
[116] Puttañca dāranti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira rañño putto
daharakāleyeva abhisitto rajjaṃ kāresi. So paṭhamagāthāya vuttapaccekabodhisatto
viya rajjasiriṃ anubhavanto ekadivasaṃ cintesi "ahaṃ rajjaṃ kārento bahūnaṃ
dukkhaṃ karomi, kiṃ me ekabhattatthāya iminā pāpena, handa sukhamuppādemī"ti
rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ
abhāsi.
Tattha dhanānīti muttāmaṇiveḷuriyasaṅkhasilāpavāḷarajatajātarūpādīni ratanāni.
Dhaññānīti sālivīhiyavagodhumakaṅguvarakakudrūsakappabhedāni satta sesāparaṇṇāni ca.
Bandhavānīti ñātibandhugottabandhumittabandhusippabandhuvasena catubbidhabandhave.
Yathodhikānīti sakasakaodhivasena ṭhitāniyeva. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Puttadāragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Saṅgagāthāvaṇṇanā
[117] Saṅgo esoti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira
pādalolabrahmadatto nāma rājā ahosi. So pātova yāguṃ vā bhattaṃ vā bhuñjitvā
tīsu pāsādesu tividhāni nāṭakāni passati. Tividhā nāma nāṭakā pubbarājato
āgataṃ, anantararājato āgataṃ, attano kāle uṭṭhitanti. So ekadivasaṃ pātova
daharanāṭakapāsādaṃ gato, tā nāṭakitthiyo "rājānaṃ ramāpessāmā"ti sakkassa
devānamindassa accharāyo viya atimanoharaṃ naccagītavāditaṃ payojesuṃ. Rājā
"anacchariyametaṃ daharānan"ti asantuṭṭho hutvā majjhimanāṭakapāsādaṃ gato,
tāpi nāṭakitthiyo tatheva akaṃsu. So tatthapi tatheva asantuṭṭho hutvā
mahallakanāṭakapāsādaṃ gato, tāpi tatheva akaṃsu. Rājā dve tayo rājaparivaṭṭe
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page227.
Atītānaṃ tāsaṃ mahallakabhāvena aṭṭhikīḷanasadisaṃ naccaṃ disvā gītañca amadhuraṃ
sutvā punadeva daharanāṭakapāsādaṃ, puna majjhimanāṭakapāsādanti evampi vicaritvā
katthaci asantuṭṭho cintesi "imā nāṭakitthiyo sakkaṃ devānamindaṃ accharāyo
viya maṃ ramāpetukāmā sabbathāmena naccagītavāditaṃ payojesuṃ. Svāhaṃ katthaci
asantuṭṭho lobhaṃ vaḍḍhemi. Lobho ca nāmesa apāyagamanīyo dhammo, handāhaṃ
lobhaṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ
sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tassattho:- saṅgo esoti attano upabhogaṃ niddisati. So hi sajjanti
tattha pāṇino kaddame paviṭṭho hatthī viyāti saṅgo. Parittamettha sokhyanti
ettha pañcakāmaguṇūpabhogakāle viparītasaññāya uppādetabbato kāmāvacaradhamma-
pariyāpannato vā lāmakaṭṭhena sokhyaṃ parittaṃ, vijjuppabhāya obhāsitanaccadassanasukhaṃ
iva ittaraṃ, tāvakālikanti vuttaṃ hoti. Appassādo dukkhamevettha bhiyyoti
ettha ca yvāyaṃ "yaṃ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati
sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo"ti 1- vutto, so yamidaṃ "ko ca bhikkhave
kāmānaṃ ādīnavo, idha bhikkhave kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti,
yadi muddāya yadi gaṇanāyā"ti evamādinā 1- nayenettha dukkhaṃ vuttaṃ, taṃ
upanidhāya appo udakabindumatto hoti, atha kho dukkhameva bhiyyo bahu, catūsu
samuddesu udakasadisaṃ hoti. Tena vuttaṃ "appassādo dukkhamevettha bhiyyo"ti.
Gaḷo esoti assādaṃ dassetvā ākaḍḍhanavasena baḷiso viya eso, yadidaṃ
pañcakāmaguṇā. Iti ñatvā matimāti evaṃ jānitvā buddhimā paṇḍito puriso
sabbametaṃ pahāya eko care khaggavisāṇakappoti.
Saṅgagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 Ma. mū. 12/165-6/128-9.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page228.
Sandālagāthāvaṇṇanā 1-
[118] Sandālayitvānāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira
anivattabrahmadatto nāma rājā ahosi. So saṅgāmaṃ otiṇṇo ajinitvā aññaṃ vā
kiccaṃ āraddho aniṭṭhapetvā na nivattati, tasmā naṃ evaṃ sañjāniṃsu. So
ekadivasaṃ uyyānaṃ gacchati. Tena ca samayena davaḍāho uṭṭhāsi, so aggi
sukkhāni ceva haritāni ca tiṇādīni dahanto anivattamāno eva gacchati.
Rājā taṃ disvā tappaṭibhāganimittaṃ uppādesi. "yathāyaṃ davaḍāho, evameva
ekādasavidho aggi sabbe satte dahanto anivattamāno gacchati mahādukkhaṃ
uppādento, kudāssu nāmāhampi imassa dukkhassa nivattanatthaṃ ayaṃ aggi viya
ariyamaggañāṇagginā kilese dahanto anivattamāno gaccheyyan"ti. Tato muhuttaṃ
gantvā kevaṭṭe addasa nadiyaṃ macche gaṇhante. Tesaṃ jālantare paviṭṭho
eko mahāmaccho jālaṃ bhetvā palāyi. Te "maccho jālaṃ bhetvā gato"ti
saddamakaṃsu. Rājā tampi vacanaṃ sutvā tappaṭibhāganimittaṃ uppādesi "kudāssu
nāmāhampi ariyamaggañāṇena taṇhādiṭṭhijālaṃ bhetvā asajjamāno gaccheyyan"ti.
So rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchākāsi,
imañca udānagāthamabhāsi.
Tassā dutiyapāde jālanti suttamayaṃ vuccati. Ambūti udakaṃ, tattha caratīti
ambucārī, macchassetaṃ adhivacanaṃ. Salile ambucārī salilambucārī. Tasmiṃ nadīsalile
jālaṃ bhetvā gataambucārī vāti vuttaṃ hoti. Tatiyapāde daḍḍhanti daḍḍhaṭṭhānaṃ
vuccati. Yathā aggi daḍḍhaṭṭhānaṃ puna na nivattati, na tattha bhiyyo āgacchati,
evaṃ maggañāṇagginā daḍḍhakāmaguṇaṭṭhānaṃ anivattamāno tattha bhiyyo anāgacchantoti
vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Sandālagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page229.
Okkhittacakkhugāthāvaṇṇanā 1-
[119] Okkhittacakkhūti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira cakkhulolabrahmadatto
nāma rājā pādalolabrahmadatto viya nāṭakadassanaṃ anuyutto hoti. Ayaṃ pana
viseso:- so asantuṭṭho tattha tattha gacchati, ayaṃ taṃ taṃ nāṭakaṃ disvā
atīva abhinanditvā nāṭakadassanaparivattanena taṇhaṃ vaḍḍhento vicarati. So
kira nāṭakadassanatthaṃ āgataṃ aññataraṃ kuṭumbikabhariyaṃ disvā rāgaṃ uppādesi.
Tato saṃvegaṃ āpajjitvā puna "are ahaṃ imaṃ taṇhaṃ vaḍḍhento apāyaparipūrako
bhavissāmi, handa naṃ niggaṇhāmī"ti pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ
sacchikatvā attano purimapaṭipattiṃ garahanto tappaṭipakkhaguṇadīpikaṃ imaṃ udānagāthaṃ
abhāsi.
Tattha okkhittacakkhūti heṭṭhākhittacakkhu, sattagīvaṭṭhikāni paṭipāṭiyā
ṭhapetvā parivajjanagahetabbadassanatthaṃ yugamattaṃ pekkhamānoti vuttaṃ hoti. Na tu
hanukaṭṭhinā hadayaṭṭhiṃ saṅghaṭṭento. Evaṃ hi okkhittacakkhutā na samaṇasāruppā hoti.
Na ca pādaloloti ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyoti evaṃ gaṇamajjhaṃ pavisitukāmatāya
kaṇḍūyamānapādo viya abhavanto, dīghacārikaanivattacārikavirato. Guttindriyoti chasu
indriyesu idha manindriyassa visuṃ vuttattā vuttāvasesavasena ca gopitindriyo.
Rakkhitamānasānoti mānasaṃ eva mānasānaṃ, taṃ rakkhitamassāti rakkhitamānasāno.
Yathā kilesehi na viluppati, evaṃ rakkhitacittoti vuttaṃ hoti. Anavassutoti imāya
paṭipattiyā tesu tesu ārammaṇesu kilesaanvassavavirahito. Apariḍayhamānoti
kilesaggīhi apariḍayhamāno. Bahiddhā vā anavassuto, ajjhattaṃ apariḍayhamāno.
Sesaṃ vuttanayamevāti.
Okkhittacakkhugāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page230.
Pāricchattakagāthāvaṇṇanā 1-
[120] Ohārayitvāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññopi
cātumāsikabrahmadatto nāma rājā cātumāse cātumāse uyyānakīḷaṃ gacchati. So
ekadivasaṃ gimhānaṃ majjhimamāse uyyānaṃ pavisanto uyyānadvāre pattasañchannaṃ
pupphālaṅkatasākhāviṭapaṃ pāricchattakakoviḷāraṃ disvā ekaṃ pupphaṃ gahetvā uyyānaṃ
pāvisi. Tato "raññā aggapupphaṃ gahitan"ti aññataropi amacco hatthikkhandhe
ṭhito ekameva pupphaṃ aggahesi. Etenevupāyena sabbo balakāyo aggahesi.
Pupphehi 2- anassādentā pattampi gaṇhiṃsu. So rukkho nippattapuppho
khandhamattova ahosi. Rājā sāyanhasamaye uyyānā nikkhamanto taṃ disvā "kiṃ
kato ayaṃ rukkho, mamāgamanavelāya maṇivaṇṇasākhantaresu pavāḷasadisapupphālaṅkato
ahosi, idāni nippattapuppho jāto"ti cintento tasseva avidūre apupphitarukkhaṃ
sañchannapalāsaṃ addasa. Disvā cassa etadahosi "ayaṃ rukkho pupphabharitasākhattā
bahujanassa lobhanīyo ahosi, tena muhutteneva byasanaṃ patto, ayaṃ panañño
alobhanīyattā tatheva ṭhito. Idañcāpi rajjaṃ pupphitarukkho viya lobhanīyaṃ, bhikkhubhāvo
pana apupphitarukkho viya alobhanīyo. Tasmā yāva idampi ayaṃ rukkho viya na
viluppati, tāva ayamañño sañchannapatto yathā pāricchattako, evaṃ kāsāvena
sañchanno hutvā pabbajeyyan"ti. So rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto
paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha kāsāyavattho abhinikkhamitvāti imassa pādassa gehā nikkhamitvā
kāsāyavatthanivattho hutvāti evamattho veditabbo. Sesaṃ vuttanayeneva sakkā
viññātunti na vitthāritanti.
Pāricchattakagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Tatiyavaggo niṭṭhito.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Sī. pupphaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page231.
Rasagedhagāthāvaṇṇanā 1-
[121] Rasesūti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā uyyāne
amaccaputtehi parivuto silāpaṭṭapokkharaṇiyaṃ kīḷati. Tassa sūdo sabbamaṃsānaṃ rasaṃ
gahetvā atīva susaṅkhataṃ amatakappaṃ antarabhattaṃ pacitvā upanāmesi, so tattha
gedhamāpanno kassaci kiñci adatvā attanāva bhuñji. Udakaṃ kīḷanto
ativikāle nikkhanto sīghaṃ sīghaṃ bhuñji. Yehi saddhiṃ pubbe bhuñjati. Na tesaṃ
kañci sari. Atha pacchā paṭisaṅkhānaṃ uppādetvā "aho mayā pāpaṃ kataṃ,
yvāyaṃ rasataṇhābhibhūto sabbajanaṃ vissaritvā ekakova bhuñjiṃ, handa naṃ rasataṇhaṃ
niggaṇhāmī"ti rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā
attano purimapaṭipattiṃ garahanto tappaṭipakkhaguṇadīpikaṃ imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha rasesūti ambilamadhuratittakakaṭukaloṇakhārikakasāvādibhedesu sāyanīyesu.
Gedhaṃ akaranti giddhiṃ akaronto, taṇhaṃ anuppādentoti vuttaṃ hoti. Aloloti
"idaṃ sāyissāmi idaṃ sāyissāmī"ti evaṃ rasavisesesu anākulo. Anaññaposīti
posetabbakasaddhivihārikādivirahito. Kāyasandhāraṇamattena santuṭṭhoti vuttaṃ hoti.
Yathā vā pubbe uyyāne rasesu gedhakaraṇasīlo aññaposī āsiṃ, evaṃ ahutvā
yāya taṇhāya lolo hutvā rasesu gedhaṃ karoti, taṃ taṇhaṃ hitvā āyatiṃ
taṇhāmūlakassa aññassa attabhāvassānibbattāpanena anaññaposīti vuttaṃ
hoti atha vā atthabhañjanakaṭṭhena kilesā "aññe"ti vuccanti, tesaṃ aposanena
anaññaposī"ti ayamettha attho. Sapadānacārīti avokkammacārī, anupubbacārī,
gharapaṭipāṭiṃ achaḍḍetvā aḍḍhakulañca daliddakulañca nirantaraṃ piṇḍāya pavisamānoti
attho. Kule kule appaṭibaddhacittoti khattiyakulādīsu yattha katthaci kilesavasena
alaggacitto, candopamo niccanavako hutvāti attho. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Rasagedhagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page232.
Āvaraṇagāthāvaṇṇanā 1-
[122] Pahāya pañcāvaraṇānīti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro
rājā paṭhamajjhānalābhī ahosi. So jhānānurakkhaṇatthaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitvā
vipassanto paccekabodhiṃ patvā attano paṭipattisampadaṃ dīpento imaṃ udānagāthaṃ
abhāsi.
Tattha pañcāvaraṇānīti pañca nīvaraṇāni eva, tāni uragasutte 2- atthato
vuttāni. Tāni pana yasmā abbhādayo viya candasūriye ceto āvaranti, tasmā
"āvaraṇāni cetaso"ti vuttāni. Tāni upacārena vā appanāya vā pahāya
vijahitvāti attho. Upakkileseti upagamma cittaṃ vibādhente akusaladhamme,
vatthopamādīsu 3- vutte abhijjhādayo vā. Byapanujjāti panuditvā, vipassanāmaggena
pajahitvāti attho. Sabbeti anavasese. Evaṃ samathavipassanāsampanno paṭhamamaggena
diṭṭhinissayassa pahīnattā anissito, sesamaggehi chetvā tedhātukaṃ sinehadosaṃ,
taṇhārāganti 4- vuttaṃ hoti. Sineho eva hi guṇapaṭipakkhato sinehadosoti
vutto. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Āvaraṇagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Vipiṭṭhigāthāvaṇṇanā 5-
[123] Vipiṭṭhikatvānāti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā
catutthajjhānalābhī ahosi. Sopi jhānānurakkhaṇatthaṃ rajjaṃ pahāya pabbajitvā
vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā attano paṭipattisampadaṃ dīpento imaṃ
udānagāthaṃ abhāsi.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 khu. iti. 25/1-17/335-8.
@3 Ma.mū. 12/70-80/48-53. 4 Ma. taṇhaṃ rāganti. 5 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page233.
Tattha vipiṭṭhikatvānāti piṭṭhito katvā, chaḍḍetvā vijahitvāti attho.
Sukhañca dukkhanti kāyikaṃ sātāsātaṃ. Somanassadomanassanti cetasikaṃ sātāsātaṃ.
Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ. Samathanti catutthajjhānasamādhiṃ eva. Visuddhanti
pañcanīvaraṇavitakkavicārapītisukhasaṅkhātehi navahi paccanīkadhammehi vimuttattā
atisuddhaṃ, niddhantasuvaṇṇamiva vigatūpakkilesanti attho.
Ayaṃ pana yojanā:- vipiṭṭhikatvāna sukhañca dukkhañca pubbeva,
paṭhamajjhānūpacāreyeva dukkhaṃ, tatiyajjhānūpacāreyeva sukhanti adhippāyo. Puna
ādito vuttaṃ cakāraṃ parato netvā "somanassaṃ domanassañca vipiṭṭhikatvāna
pubbevā"ti adhikāro. Tena somanassaṃ catutthajjhānūpacāre, domanassañca
dutiyajjhānūpacāreyevāti dīpeti. Etāni hi etesaṃ pariyāyato pahānaṭṭhānāni.
Nippariyāyato pana dukkhassa paṭhamajjhānaṃ, domanassassa dutiyajjhānaṃ, sukhassa
tatiyajjhānaṃ, somanassassa catutthajjhānaṃ pahānaṭṭhānaṃ. Yathāha "paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī"tiādikaṃ 1-
sabbaṃ aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ 2- vuttaṃ. Yathā pubbe vāti 3- tīsu
paṭhamajjhānādīsu dukkhadomanassasukhāni vipiṭṭhikatvā evamettha 4- catutthajjhāne
somanassaṃ vipiṭṭhikatvā imāya paṭipadāya laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ eko
careti. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Vipiṭṭhigāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Āraddhavīriyagāthāvaṇṇanā 5-
[124] Āraddhavīriyoti kā uppatti? aññataro kira paccantarājā
sahassayodhabalakāyo rajjena khuddako, paññāya mahanto ahosi. So ekadivasaṃ
"kiñcāpi ahaṃ khuddako rajjena, paññavatā pana sakkā sakalajambudīpaṃ gahetun"ti
@Footnote: 1 saṃ. mahā. 19/510/188-9. 2 abhi. A. 1/229. 3 Sī. yato pubbevāti.
@4 Sī. ettheva. 5 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page234.
Cintetvā sāmantarañño dūtaṃ pāhesi "sattāhabbhantare me rajjaṃ vā detu
yuddhaṃ vā"ti. Tato so attano amacce sannipātāpetvā āha "mayā tumhe
anāpucchāyeva sāhasaṃ kammaṃ kataṃ, amukassa rañño evaṃ pesitaṃ, kiṃ kātabban"ti.
Te āhaṃsu "sakkā mahārāja so dūto nivattetun"ti. Na sakkā, gato
bhavissatīti. Yadi evaṃ vināsitamhā tayā, tena hi dukkhaṃ aññassa satthena
marituṃ, handa mayaṃ aññamaññaṃ paharitvā marāma, attānaṃ paharitvā marāma,
ubbandhāma, visaṃ khādāmāti. Evaṃ etesu ekameko maraṇameva saṃvaṇṇeti. Tato
rājā "kiṃ me imehi, atthi bhaṇe mayhaṃ yodhā"ti āha. Atha "ahaṃ mahārāja
yodho, ahaṃ mahārāja yodho"ti yodhasahassaṃ uṭṭhahi.
Rājā "ete upaparikkhissāmī"ti mahantaṃ citakaṃ sajjāpetvā āha "mayā
bhaṇe idaṃ sāhasaṃ kataṃ, taṃ me amaccā paṭikkosanti, svāhaṃ citakaṃ pavisissāmi,
ko mayā saddhiṃ pavisissati, kena mayhaṃ jīvitaṃ pariccattan"ti. Evaṃ vutte
pañcasatā yodhā uṭṭhahiṃsu "mayaṃ mahārāja pavisissāmā"ti. Tato rājā itare
pañcasate āha "tumhe dāni tātā kiṃ karissathā"ti. Te āhaṃsu "nāyaṃ
mahārāja purisakāro, itthicariyā esā, api ca mahārājena paṭirañño dūto
pesito, te mayaṃ tena raññā saddhiṃ yujjhitvā marissāmā"ti. Tato rājā
"pariccattaṃ tumhehi mama jīvitan"ti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā tena
yodhasahassena parivuto gantvā rajjasīmāya nisīdi.
Sopi paṭirājā taṃ pavattiṃ sutvā "are so khuddakarājā mama dāsassāpi
nappahotī"ti dussitvā 1- sabbaṃ balakāyaṃ ādāya yujjhituṃ nikkhami. Khuddakarājā
taṃ abbhuyyātaṃ disvā balakāyaṃ āha "tātā tumhe na bahukā, sabbe
sampiṇḍitvā asicammaṃ gahetvā sīghaṃ imassa rañño purato ujukaṃ eva
gacchathā"ti. Te tathā akaṃsu. Athassa sā senā dvidhā bhinditvā antaramadāsi.
@Footnote: 1 Sī., i. vatvā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page235.
Te taṃ rājānaṃ jīvaggāhaṃ gahetvā attano rañño "taṃ māressāmī"ti
āgacchantassa adaṃsu. Paṭirājā taṃ abhayaṃ yāci. Rājā tassa abhayaṃ datvā
sapathaṃ kārāpetvā attano vasena katvā tena saha aññaṃ rājānaṃ abbhuggantvā
tassa rajjasīmāya ṭhatvā pesesi "rajjaṃ vā me detu yuddhaṃ vā"ti. So "ahaṃ
ekayuddhampi na sahāmī"ti rajjaṃ niyyādesi. Etenupāyena sabbe rājāno
gahetvā ante bārāṇasirājānampi aggahesi.
So ekasatarājaparivuto sakalajambudīparajjaṃ anusāsanto cintesi "ahaṃ pubbe
khuddako ahosiṃ, somhi idāni attano ñāṇasampattiyā sakalajambudīpamaṇḍalassa
issaro rājā jāto. Taṃ kho pana me ñāṇaṃ lokiyavīriyasampayuttaṃ, neva nibbidāya
na virāgāya saṃvattati, yannūnāhaṃ iminā ñāṇena lokuttaradhammaṃ gaveseyyan"ti.
Tato bārāṇasirañño rajjaṃ datvā puttadārañca sakajanapadeyeva ṭhapetvā
sabbaṃ pahāya pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ sacchikatvā attano
vīriyasampattiṃ dīpento imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha āraddhaṃ vīriyaṃ assāti āraddhavīriyo. Tena attano mahāvīriyataṃ
dasseti. Paramattho vuccati nibbānaṃ, paramatthassa patti paramatthapatti, tassā
paramatthapattiyā. Etena vīriyārambhena pattabbaṃ phalaṃ dasseti. Alīnacittoti
etena vīriyūpatthambhānaṃ cittacetasikānaṃ alīnataṃ dasseti. Akusītavuttīti etena
ṭhānacaṅkamādīsu kāyassa anavasīdanaṃ dasseti. Daḷhanikkamoti etena "kāmaṃ taco
ca nhāru cā"ti 1- evaṃ pavattaṃ padahanavīriyaṃ dasseti, yaṃ taṃ anupubbasikkhādīsu
padahanto "kāyena ceva paramatthasaccaṃ sacchikarotīti 2- vuccati. Atha vā etena
maggasampayuttaṃ vīriyaṃ dasseti. Tampi daḷhañca bhāvanāpāripūrigatattā, nikkamo
ca sabbaso paṭipakkhā nikkhantattā, tasmā taṃsamaṅgīpuggalopi daḷho nikkamo
assāti "daḷhanikkamo"ti vuccati. Thāmabalūpapannoti maggakkhaṇe kāyathāmena ca
@Footnote: 1 Ma.Ma. 13/184/159, aṅ. duka. 20/5/50-1, khu. mahā. 29/918/584-5. 2 sutta. A.
@1/121.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page236.
Ñāṇabalena ca upapanno. Atha vā thāmabhūtena 1- balena upapanno,
thirañāṇabalūpapannoti vuttaṃ hoti. Etena tassa vīriyassa vipassanāñāṇasampayogaṃ
dīpento yogapadhānabhāvaṃ sādheti. Pubbabhāgamajjhimaukkaṭṭhavīriyavasena vā tayopi
pādā yojetabbā. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Āraddhavīriyagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Paṭisallānagāthāvaṇṇanā 2-
[125] Paṭisallānanti kā uppatti? imissā gāthāya āvaraṇagāthāya
panassā paṭisallānanti tehi tehi sattasaṅkhārehi paṭinivattitvā sallānaṃ,
ekamantasevitā ekībhāvo kāyavivekoti attho. Jhānanti paccanīkajhāpanato
ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānato ca cittaviveko vuccati. Tattha aṭṭha samāpattiyo
nīvaraṇādipaccanīkajhāpanato kasiṇādiārammaṇūpanijjhānato ca "jhānan"ti vuccati.
Vipassanāmaggaphalāni sattasaññādipaccanīkajhāpanato lakkhaṇūpanijjhānato ca
"jhānan"ti vuccati. Idha pana ārammaṇūpanijjhānameva adhippetaṃ. Evametaṃ
paṭisallānañca jhānañca ariñcamāno ajahamāno anissajjamāno. Dhammesūti
vipassanūpagesu pañcakkhandhādidhammesu. Niccanti satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ.
Anudhammacārīti te 3- dhamme ārabbha pavattanena anugataṃ vipassanādhammaṃ
caramāno. Atha vā dhammesūti ettha dhammāti navalokuttaradhammā, tesaṃ dhammānaṃ
anulomo dhammoti anudhammo, vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ. Tattha "dhammānaṃ niccaṃ
anudhammacārī"ti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ vibhattibyattayena "dhammesū"ti vuttaṃ
siyā. Ādīnavaṃ sammasitā bhavesūti tāya anudhammacāritāsaṅkhātāya vipassanāya
@Footnote: 1 i., Ma. thirabhūtena. 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 3 i., Ma. te te.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page237.
Aniccākārādidosaṃ tīsu bhavesu samanupassanto evaṃ imāya kāyacittaviveka-
sikhāpattavipassanāsaṅkhātāya paṭipadāya adhigatoti vattabbo eko careti evaṃ
yojanā veditabbā.
Paṭisallānagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Taṇhakkhayagāthāvaṇṇanā 1-
[126] Taṇhakkhayanti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā
mahaccarājānubhāvena nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti. Tassa sarīrasobhāya āvajjitahadayā
sattā purato gacchantāpi nivattitvā tameva ullokenti, pacchato gacchantāpi,
ubhohi passehi gacchantāpi. Pakatiyā eva hi buddhadassane puṇṇacandasamuddarājadassane
ca atitto loko. Atha aññatarā kuṭumbiyabhariyāpi uparipāsādagatā sīhapañjaraṃ
vivaritvā olokayamānā aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā paṭibaddhacitto hutvā amaccaṃ
āṇāpesi "jānāhi tāva bhaṇe `ayaṃ itthī sasāmikā vā asāmikā vā'ti."
so ñatvā "sasāmikā devā"ti ārocesi. Atha rājā cintesi "imā
vīsatisahassanāṭakitthiyo devaccharāyo viya maṃ eva ekaṃ abhiramāpenti, so
dānāhaṃ etāpi atussitvā parassa itthiyā taṇhaṃ uppādesiṃ, sā uppannā
apāyameva ākaḍḍhatī"ti taṇhāya ādīnavaṃ "handa naṃ niggaṇhāmī"ti rajjaṃ
pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha taṇhakkhayanti nibbānaṃ, evaṃ diṭṭhādīnavāya vā taṇhāya appavattiṃ.
Appamattoti sātaccakārī sakkaccakārī. Aneḷamūgoti alālāmukho. Atha vā aneḷo
ca amūgo ca, paṇḍito byattoti vuttaṃ hoti. Hitasukhasampāpakaṃ sutamassa atthīti
sutavā, āgamasampannoti vuttaṃ hoti. Satīmāti cirakatādīnaṃ anussaritā.
Saṅkhātadhammoti dhammūpaparikkhāya pariññātadhammo. Niyatoti ariyamaggena
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page238.
Niyatabhāvappatto. Padhānavāti sammappadhānavīriyasampanno. Uppaṭipāṭiyā esa
pāṭho yojetabbo. Evameva tehi appamādādīhi samannāgato niyāmasampāpakena
padhānena padhānavā, tena padhānena sampattaniyāmato niyato, tato arahattappattiyā
saṅkhātadhammo. Arahā hi puna saṅkhātabbābhāvato "saṅkhātadhammo"ti vuccati. Yathāha
"ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idhā"ti. 1- Sesaṃ vuttanayamevāti.
Taṇhakkhayagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Sīhādigāthāvaṇṇanā 2-
[127] Sīhovāti kā uppatti? aññatarassa kira bārāṇasirañño
dūre uyyānaṃ hoti, so pageva paṭṭhāya uyyānaṃ gacchanto antarāmagge
yānā oruyha udakaṭṭhānaṃ upagato "mukhaṃ dhovissāmī"ti. Tasmiṃ ca padese sīhī
sīhapotakaṃ janetvā gocarāya gatā, rājapuriso taṃ disvā "sīhapotako devā"ti
ārocesi. Rājā "sīho kira kassaci na bhāyatī"ti taṃ upaparikkhituṃ bheriādīni
ākoṭāpesi, sīhapotako taṃ saddaṃ sutvāpi tatheva sayi. Atha yāvatatiyaṃ
ākoṭāpesi. So tatiyavāre sīsaṃ ukkhipitvā sabbaṃ parisaṃ oloketvā tatheva
sayi. Atha rājā "yāvassa mātā nāgacchati, tāva gacchāmā"ti vatvā gacchanto
cintesi "tadahujātopi sīhapotako na santasati na bhāyati, kudāssu nāmāhampi
taṇhādiṭṭhiparitāsaṃ chaḍḍetvā na santaseyyaṃ na bhāyeyyan"ti. So taṃ
ārammaṇaṃ gahetvā gacchanto puna kevaṭṭehi macche gahetvā sākhāsu bandhitvā
pasārite jāle vātaṃ asaṅgaṃyeva gacchamānaṃ disvā tasmiṃ nimittaṃ aggahesi
"kudāssu nāmāhampi taṇhādiṭṭhimohajālaṃ phāletvā evaṃ asajjamāno
gaccheyyan"ti.
Atha uyyānaṃ gantvā silāpaṭṭapokkharaṇiyā tīre nisinno vātabbhāhatāni
padumāni onamitvā udakaṃ phusitvā vātavigame puna yathāṭhāne ṭhitāni udakena
@Footnote: 1 khu.su. 25/1045/532, khu. cūḷa. 30/93/26 (syā). 2 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page239.
Anupalittāni disvā tasmiṃ 1- nimittaṃ aggahesi "kudāssu nāmāhampi yathā
etāni udake jātāni udakena anupalittāni tiṭṭhanti, evaṃ loke jāto
lokena anupalitto tiṭṭheyyan"ti. So punappunaṃ "yathā sīho vāto padumāni,
evaṃ asantasantena asajjamānena anupalittena bhavitabban"ti cintetvā rajjaṃ
pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha sīhoti cattāro sīhā tiṇasīho paṇḍusīho kāḷasīho kesarasīhoti.
Tesaṃ kesarasīho aggamakkhāyati, so idha adhippeto. Vāto puratthimādivasena
anekavidho. Padumaṃ rattasetādivasena. Tesu yo koci vāto yaṃ kiñci padumañca
vaṭṭatiyeva. Tattha yasmā santāso nāma attasinehena hoti, attasineho ca
nāma taṇhālepo, sopi diṭṭhisampayuttena vā diṭṭhivippayuttena vā lobhena
hoti, sopi ca taṇhāyeva. Sajjanaṃ pana tattha upaparikkhādivirahitassa mohena
hoti, moho ca avijjā. Tattha samathena taṇhāya pahānaṃ, vipassanāya avijjāya.
Tasmā samathena attasinehaṃ pahāya sīhova saddesu aniccadukkhādīsu asantasanto,
vipassanāya mohaṃ pahāya vātova jālamhi khandhāyatanādīsu asajjamāno,
samatheneva lobhaṃ lobhasampayuttadiṭṭhiñca pahāya, padumaṃva toyena sabbabhavabhogalobhena
alippamāno. Ettha ca samathassa sīlaṃ padaṭṭhānaṃ, samatho samādhissa, samādhi
vipassanāyāti evaṃ dvīsu 2- dhammesu siddhesu tayo khandhā siddhāva honti.
Tattha sīlakkhandhena sūro 3- hoti. So sīhova saddesu āghātavatthūsu kujjhitukāmatāya
na santasati, paññākkhandhena paṭividdhasabhāvo vātova jālamhi khandhādidhammabhede
na sajjati, samādhikkhandhena vītarāgo padumaṃva toyena rāgena na lippati.
Evaṃ samathavipassanāhi sīlasamādhipaññākkhandhehi ca yathāsambhavaṃ taṇhāvijjānaṃ
tiṇṇañca akusalamūlānaṃ pahānavasena asantasanto asajjamāno alippamāno ca
veditabbo. Sesaṃ vuttanayamevāti.
Sīhādigāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 Sī. tampi. 2 i., Ma. tīsu. 3 Sī. surato.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page240.
Dāṭhabalīgāthāvaṇṇanā 1-
[128] Sīho yathāti kā uppatti? aññataro kira bārāṇasirājā
paccantaṃ kupitaṃ vūpasametuṃ gāmānugāmimaggaṃ chaḍḍetvā ujuṃ aṭavimaggaṃ gahetvā
mahatiyā senāya gacchati. Tena ca samayena aññatarasmiṃ pabbatapāde sīho
bālasūriyātapaṃ tappamāno nipanno hoti. Taṃ disvā rājapurisā rañño
ārocesuṃ. Rājā "sīho kira na santasatī"ti bheripaṇavādisaddaṃ kārāpesi,
sīho tatheva nipajji. Dutiyampi kārāpesi, sīho tatheva nipajji. Tatiyampi
kārāpesi, tadā "sīho mama paṭisattu atthī"ti catūhi pādehi suppatiṭṭhitaṃ
patiṭṭhahitvā sīhanādaṃ nadi. Taṃ sutvā hatthārohādayo hatthiādīhi orohitvā
tiṇagahanāni paviṭṭhā, hatthiassagaṇā disāvidisā palātā. Rañño hatthīpi
rājānaṃ gahetvā vanagahanāni pothayamāno palāyi. Rājā taṃ sandhāretuṃ
asakkonto rukkhasākhāya olambitvā paṭhaviṃ patitvā ekapadikamaggena gacchanto
paccekabuddhānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pāpuṇi. Tattha paccekabuddhe pucchi "api bhante
saddamassutthā"ti. Āma mahārājāti. Kassa saddaṃ bhanteti. Paṭhamaṃ bherisaṅkhādīnaṃ,
pacchā sīhassāti. Na bhāyittha bhanteti. Na mayaṃ mahārāja kassaci saddassa
bhāyāmāti. Sakkā pana bhante mayhampi edisaṃ kātunti. Sakkā mahārāja sace
pabbajissasīti. Pabbajāmi bhanteti. Tato naṃ pabbājetvā pubbe vuttanayeneva
ābhisamācārikaṃ sikkhāpesuṃ. Sopi pubbe vuttanayeneva vipassanto paccekabodhiṃ
sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha sahanā ca hananā ca sīghajavattā ca sīho. Kesarasīhova idha
adhippeto. Dāṭhā balamassa atthīti dāṭhabalī. Pasayha abhibhuyyāti ubhayaṃ
cārīsaddena saha yojetabbaṃ pasayhacārī abhibhuyyacārīti tattha pasayha niggahetvā
caraṇena pasayhacārī, abhibhavitvā santāsetvā vasīkatvā caraṇena abhibhuyyacārī.
Svāyaṃ kāyabalena pasayhacārī, tejasā abhibhuyyacārī. Tattha sace koci vadeyya
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page241.
"kiṃ pasayha abhibhuyya cārī"ti, tato migānanti sāmivacanaṃ upayogatthe katvā
"mige pasayha abhibhuyya cārī"ti paṭivattabbaṃ. Pantānīti dūrāni. Senāsanānīti
vasanaṭṭhānāni. Sesaṃ vuttanayeneva sakkā jānitunti na vitthāritanti.
Dāṭhabalīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
------------
Appamaññāgāthāvaṇṇanā 1-
[129] Mettaṃ upekkhanti kā uppatti? aññataro kira rājā
mettādijhānalābhī ahosi. So "jhānasukhantarāyo rajjan"ti jhānānurakkhaṇatthaṃ
rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ
abhāsi.
Tattha "sabbe sattā sukhitā bhavantū"tiādinā nayena hitasukhūpanayanakāmatā
mettā. "aho vata imamhā dukkhā mucceyyun"tiādinā nayena ahitadukkhā-
panayanakāmatā karuṇā. "modanti vata bhonto sattā, modanti sādhu suṭṭhū"tiādinā
nayena hitasukhāvippayogakāmatā muditā. "paññāyissanti sakena kammenā"ti
sukhadukkhaajjhupekkhanatā upekkhā. Gāthābandhasukhatthaṃ pana uppaṭipāṭiyā mettaṃ
vatvā upekkhā vuttā, muditā ca pacchā. Vimuttinti catassopi etā attano
paccanīkadhammehi vimuttattā vimuttiyo. Tena vuttaṃ "mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ
vimuttiṃ āsevamāno muditañca kāle"ti.
Tattha āsevamānoti tisso tikacatukkajjhānavasena, upekkhaṃ catutthajjhānavasena,
bhāvayamāno. 2- Kāleti mettaṃ āsevitvā tato vuṭṭhāya karuṇaṃ, tato vuṭṭhāya
muditaṃ, tato itarato vā nippītikajjhānato vuṭṭhāya upekkhaṃ āsevamāno
eva "kāle āsevamāno"ti vuccati, āsevituṃ vā phāsukakāle. Sabbena lokena
avirujjhamānoti dasasu disāsu sabbena sattalokena avirujjhamāno. Mettādīnaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 Ma. āsevamāno.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page242.
Hi bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti, sattesu ca virodhibhūto paṭigho
vūpasammati. Tena vuttaṃ "sabbena lokena avirujjhamāno"ti. Ayamettha saṅkhepo,
vitthāro pana mettādikathā aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ 1- vuttā. Sesaṃ
vuttasadisamevāti.
Appamaññāgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
----------
Jīvitasaṅkhayagāthāvaṇṇanā
[130] Rāgañca dosañcāti kā uppatti? rājagahaṃ kira nissāya
mātaṅgo nāma paccekabuddho viharati sabbapacchimo paccekabuddhānaṃ. Atha amhākaṃ
bodhisatte uppanne devatāyo bodhisattassa pūjanatthāya āgacchantiyo taṃ
disvā "mārisā mārisā buddho loke uppanno"ti bhaṇiṃsu. So nirodhā
vuṭṭhahanto taṃ sutvā attano jīvitakkhayaṃ disvā himavante mahāpapāto nāma
pabbato paccekabuddhānaṃ parinibbānaṭṭhānaṃ, tattha ākāsena gantvā pubbe
parinibbutapaccekabuddhassa aṭṭhisaṅghātaṃ papāte pakkhipitvā silātale nisīditvā
imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha rāgadosamohā uragasutte vuttāva. Saṃyojanānīti dasa saṃyojanāni,
tāni ca tena tena maggena sandālayitvā. Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhīti jīvitasaṅkhayo
vuccati cuticittassa paribhedo. Tasmiṃ ca jīvitasaṅkhaye jīvitanikantiyā pahīnattā
asantasanti. Ettāvatā sopādisesaṃ nibbānadhātuṃ attano dassetvā
gāthāpariyosāne anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyīti.
Jīvitasaṅkhayagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
@Footnote: 1 abhi. A. 1/247.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page243.
[131] Bhajantīti kā uppatti? bārāṇasiyaṃ kira aññataro rājā
ādigāthāya vuttappakārameva phītaṃ rajjaṃ samanusāsati, tassa kharo ābādho
uppajji, dukkhā vedanā pavattanti. Vīsatisahassitthiyo taṃ parivāretvā
hatthapādasambāhanādīni karonti. Amaccā "na dānāyaṃ rājā jīvissati, handa
mayaṃ attano saraṇaṃ gavesāmā"ti cintetvā aññatarassa rañño santikaṃ
gantvā upaṭṭhānaṃ yāciṃsu. Te tattha upaṭṭhahantiyeva, na kiñci labhanti. Rājā
ābādhā vuṭṭhahitvā pucchi "itthannāmo ca itthannāmo ca kuhin"ti. Tato taṃ
pavattiṃ sutvāva sīsaṃ cāletvā tuṇhī ahosi. Tepi amaccā "rājā vuṭṭhito"ti
sutvā tattha kiñci alabhamānā paramena pārijuññena pīḷitā punadeva āgantvā
rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Tena ca raññā "kuhiṃ tātā tumhe gatā"ti
vuttā āhaṃsu "devaṃ dubbalaṃ disvā ājīvikabhayenamhā asukaṃ nāma janapadaṃ
gatā"ti. Rājā sīsaṃ cāletvā cintesi "yannūnāhaṃ tameva ābādhaṃ dassessaṃ,
kiṃ punapi evaṃ kareyyuṃ, no"ti. So pubbe rogena 1- phuṭṭho viya bāḷhaṃ
vedanaṃ dassento gilānālayaṃ akāsi. Itthiyo samparivāretvā pubbasadisameva
sabbaṃ akaṃsu. Tepi amaccā tatheva puna bahutaraṃ janaṃ gahetvā pakkamiṃsu. Evaṃ
rājā yāvattiyaṃ sabbaṃ pubbasadisaṃ akāsi, tepi tatheva pakkamiṃsu. Tato catutthampi
te āgate disvā rājā "aho ime dukkaraṃ akaṃsu, ye maṃ byādhitaṃ pahāya
anapekkhā pakkamiṃsū"ti nibbinno rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanto
paccekabodhiṃ sacchikatvā imaṃ udānagāthaṃ abhāsi.
Tattha bhajantīti sarīrena allīyantā payirupāsanti. Sevantīti añjalikammādīhi
kiṃ kārapaṭissāvitāya ca paricaranti. Kāraṇaṃ attho etesanti kāraṇatthā,
bhajanāya ca sevanāya ca nāññaṃ kāraṇamatthi. Attho eva nesaṃ kāraṇaṃ, atthahetu
sevantīti vuttaṃ hoti. Nikkāraṇā dullabhā ajja mittāti "ito kiñci
lacchāmā"ti evaṃ attapaṭilābhakāraṇena nikkāraṇā, kevalaṃ:-
@Footnote: 1 Sī. sābhāvikarogena.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page244.
"upakāro ca yo mitto yo mitto sukhadukkhako
atthakkhāyī ca yo mitto yo mitto anukampako"ti 1-
evaṃ vuttena ariyena mittabhāvena samannāgatā dullabhā ajja mittā.
Attaṭṭhapaññāti attani ṭhitā etesaṃ paññā. Attānameva oloketi, na
aññanti attho. "attatthapaññā"tipi pāṭho, tassa attano atthameva
oloketi, na paratthanti attho. "diṭṭhatthapaññā"ti ayampi kira porāṇapāṭho,
tassa 2- sampati diṭṭheyeva atthe etesaṃ paññā, na āyatinti attho.
Diṭṭhadhammikatthaṃyeva oloketi, na samparāyikatthanti vuttaṃ hoti. Asucīti asucinā
anariyena kāyavacīmanokammena samannāgatā.
Khaggavisāṇakappoti khaggena rukkhādayo chindanto viya sakasiṅgena
pabbatādayo cuṇṇavicuṇṇaṃ kurumāno vicaratīti khaggavisāṇo. Visasadisā āṇāti
visāṇā. Khaggaṃ viyāti khaggaṃ. Khaggaṃ visāṇaṃ yassa migassa soyaṃ migo khaggavisāṇo,
tassa khaggavisāṇassa kappo khaggavisāṇakapPo. Khaggavisāṇasadiso paccekabuddho
eko adutiyo asahāyo careyya vihareyya vatteyya yapeyya yāpeyyāti attho.
[132] Visuddhasīlāti visesena suddhasīlā, catupārisuddhiyā suddhasīlā.
Suvisuddhapaññāti suṭṭhu visuddhapaññā, rāgādivirahitattā parisuddhamaggaphala-
paṭisambhidādipaññā. Samāhitāti saṃ suṭṭhu āhitā, santike ṭhapitacittā.
Jāgariyānuyuttāti jāgaraṇaṃ jāgaro, niddātikkamoti attho. Jāgarassa bhāvo jāgariyaṃ,
jāgariye anuyuttā jāgariyānuyuttā. Vipassakāti "aniccaṃ dukkhaṃ anattā"ti
visesena passanasīlā, vipassanaṃ paṭṭhapetvā viharantīti attho. Dhammavisesadassīti
dasakusaladhammānaṃ catusaccadhammassa navalokuttaradhammassa vā visesena passanasīlā.
Maggaṅgabojjhaṅgagateti sammādiṭṭhādīhi maggaṅgehi satisambojjhaṅgādīhi
bojjhaṅgehi gate sampayutte ariyadhamme. Vijaññāti visesena jaññā,
jānantāti attho.
@Footnote: 1 dī. pā. 11/265/163. 2 Sī., i. tattha.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page245.
[133] Suññatāppaṇihitañcānimittanti anattānupassanāvasena suññatavimokkhañca
dukkhānupassanāvasena appaṇihitavimokkhañca aniccānupassanāvasena
animittavimokkhañca. Āsevayitvāti vaḍḍhetvā. Ye katasambhārā dhīrā janā
jinasāsanamhi sāvakattaṃ sāvakabhāvaṃ na vajanti na pāpuṇanti, te dhīrā katasambhārā
sayambhū sayameva bhūtā paccekajinā paccekabuddhā bhavanti.
[134] Kiṃ bhūtā? mahantadhammā pūritamahāsambhārā bahudhammakāyā
AnekadhammasabhāvasarīRā. Punapi kiṃ bhūtā? cittissarā cittagatikā jhānasampannāti
Attho. Sabbadukkhoghatiṇṇā sakalasaṃsāraoghaṃ tiṇṇā atikkantā udaggacittā
kodhamānādikilesavirahitattā somanassacittā santamanāti 1- attho. Paramatthadassī
pañcakkhandhadvādasāyatanadvattiṃsākārasaccapaṭiccasamuppādādivasena paramatthaṃ uttamatthaṃ
dassanasīlā. Acalābhītaṭṭhena sīhopamā sīhasadisāti attho. Khaggavisāṇakappā
khaggavisāṇamigasiṅgasadisā gaṇasaṅgaṇikābhāvenāti attho.
[135] Santindriyāti cakkhundriyādīnaṃ sakasakārammaṇe appavattanato 2-
santasabhāvaindriyā. Santamanāti santacittā, nikkilesabhāvena santasabhāvacitta-
saṅkappāti attho. Samādhīti suṭṭhu ekaggacittā. Paccantasattesu patippacārāti
paccantajanapadesu sattesu dayākaruṇādīhi paticaraṇasīlā. Dīpā parattha idha vijjalantāti
sakalalokānuggahakaraṇena paraloke ca idha loke ca vijjalantā dīpā padīpasadisāti
attho. Paccekabuddhā satataṃ hitāmeti ime paccekabuddhā satataṃ sabbakālaṃ
sakalalokahitāya paṭipannāti attho.
[136] Pahīnasabbāvaraṇā janindāti te paccekabuddhā janānaṃ indā
uttamā kāmacchandanīvaraṇādīnaṃ sabbesaṃ pañcāvaraṇānaṃ pahīnattā pahīnasabbāvaraṇā.
Ghanakañcanābhāti rattasuvaṇṇajambonadasuvaṇṇapabhā sadisaābhāvantāti attho.
Nissaṃsayaṃ lokasudakkhiṇeyyāti ekantena lokassa sudakkhiṇāya aggadānassa
paṭiggahetuṃ arahā yuttā, nikkilesattā sundaradānapaṭiggahaṇārahāti 3- attho.
@Footnote: 1 Sī. i. santuṭṭhacittāti, Ma. santuṭṭhamanāti. 2 Sī., i.
@sakalārammaṇappavattanato. 3 Sī. sattānaṃ dānapaṭiggahaṇārahāti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page246.
Paccekabuddhā satatappitāmeti ime paccekañāṇādhigamā buddhā satataṃ niccakālaṃ
appitā suhitā paripuṇṇā, sattāhaṃ nirāhārāpi nirodhasamāpattiphalasamāpattivasena
paripuṇṇāti attho.
[137] Patiekā 1- visuṃ sammāsambuddhato visadisā aññe asādhāraṇabuddhā
paccekabuddhā. Atha vā:-
"upasaggā nipātā ca paccayā ca ime tayo
nekenekatthavisayā iti neruttikā bravun"ti
vuttattā patisaddassa ekaupasaggattā pati padhāno hutvā sāmibhūto anekesaṃ
dāyakānaṃ appamattakampi āhāraṃ paṭiggahetvā saggamokkhassa pāpuṇanato. Tathā
hi annabhārassa bhattabhāgaṃ paṭiggahetvā passantasseva bhuñjitvā devatāhi
sādhukāraṃ dāpetvā tadaheva taṃ duggataṃ seṭṭhiṭṭhānaṃ pāpetvā koṭisaṅkhadhanuppādanena
ca, khadiraṅgārajātake mārena nimmitakhadiraṅgārakūpopariuṭṭhitapadumakaṇṇikaṃ 2- madditvā
bodhisattena dinnaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahetvā tassa passantasseva ākāsagamanena
so manussuppādanena ca, padumavatīaggamahesīputtānaṃ mahājanakarañño deviyā
ārādhanena gandhamādanato ākāsena āgamma dānapaṭiggahaṇena mahājanakabodhisattassa
ca deviyā ca somanassuppādanena ca, tathā abuddhuppāde chātakabhaye
sakalajambudīpe uppanne bārāṇasiseṭṭhino chātakabhayaṃ paṭicca pūretvā rakkhite
saṭṭhisahassakoṭṭhāgāre vīhayo khepetvā bhūmiyaṃ nikhātadhaññāni ca cāṭisahassesu
pūritadhaññāni ca khepetvā sakalapāsādabhittīsu mattikāhi madditvā limpitadhaññāni
ca khepetvā tadā nāḷimattamevāvasiṭṭhaṃ "idaṃ bhuñjitvā ajja marissāmā"ti
cittaṃ uppādetvā sayantassa gandhamādanato eko paccekabuddho āgantvā
gehadvāre aṭṭhāsi. Seṭṭhi taṃ disvā pasādaṃ uppādetvā jīvitaṃ pariccajamāno
paccekabuddhassa patte okiri. Paccekabuddho vasanaṭṭhānaṃ gantvā attano
ānubhāvena passantasseva seṭṭhissa pañcapaccekabuddhasatehi saha paribhuñji.
@Footnote: 1 Sī. pati pāṭiyekkaṃ. 2 Sī....padumakiñjakkhaṃ.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page247.
Tadā bhattapacitaukkhaliṃ pidahitvā ṭhapesuṃ. Niddamokkantassa seṭṭhino chātatte
uppanne so vuṭṭhahitvā bhariyaṃ āha "bhatte ācāmakabhattamattaṃ 1- olokehī"ti.
Susikkhitā sā "sabbaṃ dinnaṃ nanū"ti avatvā ukkhaliyā pidhānaṃ vivari. Sā
ukkhali taṅkhaṇeva sumanapupphamakulasadisassa sugandhasālibhattassa pūritā ahosi. Sā
ca seṭṭhi ca santuṭṭhā sayañca sakalagehavāsino ca sakalanagaravāsino ca bhuñjiṃsu.
Dabbiyā gahitagahitaṭṭhānaṃ puna pūritaṃ. Sakalasaṭṭhisahassakoṭṭhāgāresu sugandhasāliyo
pūresuṃ. Sakalajambudīpavāsino seṭṭhissa gehatoyeva dhaññabījāni gahetvā sukhitā
jātā. Evamādīsu anekasattanikāyesu sukhotaraṇaparipālanasaggamokkhapāpanesu 2-
pati sāmibhūto buddhoti paccekabuddho. Paccekabuddhānaṃ subhāsitānīti paccekabuddhehi
ovādānusāsanīvasena suṭṭhu bhāsitāni kathitāni vacanāni. Caranti lokamhi
sadevakamhīti devalokasahite sattaloke caranti pavattantīti attho. Sutvā tathā
ye na karonti bālāti tathārūpaṃ paccekabuddhānaṃ subhāsitavacanaṃ ye bālā janā na
karonti na manasi karonti, te bālā dukkhesu saṃsāradukkhesu punappunaṃ
uppattivasena caranti pavattanti, dhāvantīti attho.
[138] Paccekabuddhānaṃ subhāsitānīti suṭṭhu bhāsitāni caturāpāyato
muccanatthāya bhāsitāni vacanāni. Kiṃ bhūtāni? avassavantaṃ paggharantaṃ khuddaṃ madhuṃ
yathā madhuravacanānīti attho. Ye paṭipattiyuttā paṇḍitajanāpi paṭipattīsu
vuttānusārena pavattantā tathārūpaṃ madhuravacanaṃ sutvā vacanakarā bhavanti, te
paṇḍitajanā saccadasā catusaccadassino sapaññā paññāsahitā bhavantīti attho. 3-
[139] Paccekabuddhehi jinehi bhāsitāti kilese jinanti jiniṃsūti
jinā, tehi jinehi paccekabuddhehi vuttā bhāsitā kathitā kathā uḷārā
ojavantā pākaṭā santi pavattanti. Tā, kathā sakyasīhena sakyarājavaṃsasīhena
gotamena tathāgatena abhinikkhamitvā buddhabhūtena naruttamena narānaṃ uttamena
@Footnote: 1 Sī. jhāmakabhattamattaṃ. 2 Sī., i....pāpuṇanesu.
@3 Sī. te tathārūpaṃ madhuravacanaṃ sutvāyeva paṇḍitāva janā samathavipassanāsaṅkhātāsu
@paṭipattīsu yuttā paṭipannā, te paṇḍitajanā sapaññā sundarapaññā saccadassino
@bhavantīti sambandho.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page248.
Seṭṭhena pakāsitā pākaṭīkatā desitāti sambandho. Kimatthanti āha
"dhammavijānanatthan"ti. Navalokuttaradhammaṃ visesena jānāpanatthanti attho.
[140] Lokānukampāya imāni tesanti lokānukampatāya lokassa
anukampaṃ paṭicca imāni vacanāni imā gāthāyo tesaṃ paccekabuddhānaṃ vikubbitāni
visesena kubbitāni bhāsitānīti attho. Saṃvegasaṅgamativaḍḍhanatthanti paṇḍitānaṃ
saṃvegavaḍḍhanatthañca asaṅgavaḍḍhanatthaṃ ekībhāvavaḍḍhanatthañca mativaḍḍhanatthaṃ
paññāvaḍḍhanatthañca sayambhusīhena anācariyakena hutvā sayameva bhūtena jātena
paṭividdhena sīhena abhītena gotamena sammāsambuddhena imāni vacanāni
pakāsitāni, imā gāthāyo pakāsitā vivaritā uttānīkatāti attho. Itīti
parisamāpanatthe nipāto.
Iti visuddhajanavilāsiniyā apadānaṭṭhakathāya
paccekabuddhāpadānavaṇṇanā samattā.
----------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 49 page 151-248.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=49&A=3800&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=49&A=3800&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=32&i=2
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=32&A=147
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=32&A=197
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=32&A=197
Contents of The Tipitaka Volume 32
http://84000.org/tipitaka/read/?index_32
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]