ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 22 : PALI ROMAN Dha.A.5 pāpa-jarāvagga

page44.

10. Daṇḍavaggavaṇṇanā ------------- 1. Chabbaggiyabhikkhuvatthu. (107) "sabbe tasantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye, sattarasavaggiyehi senāsane paṭijaggite, chabbaggiyā bhikkhū "nikkhamatha, mayaṃ mahallakatarā, amhākaṃ etaṃ pāpuṇātīti vatvā, tehi "na mayaṃ dassāma, amhehi paṭhamaṃ paṭijaggitanti vutte, te bhikkhū pahariṃsu. Sattarasavaggiyā maraṇabhayatajjitā mahāviravaṃ viraviṃsu. Satthā tesaṃ saddaṃ sutvā "kiṃ idanti pucchitvā, "idannāmāti ārocite, "na bhikkhave ito paṭṭhāya bhikkhunā nāma evaṃ kattabbaṃ, yo karoti, idannāma āpajjatīti pahāradānasikkhāpadaṃ paññāpetvā "bhikkhave bhikkhunā nāma `yathā ahaṃ; tatheva aññepi daṇḍassa tasanti maccuno bhāyantīti ñatvā paro na paharitabbo na ghātetabboti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno, attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātayeti. Tattha sabbe tasantīti: sabbepi sattā, attani daṇḍe patante, tassa daṇḍassa tasanti. Maccunoti: maraṇassāpi bhāyantiyeva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page45.

Imissā ca desanāya byañjanaṃ niravasesaṃ, attho pana sāvaseso. Yathā hi raññā "sabbe sannipatantūti bheriyā cārāpitāya rājamahāmatte ṭhapetvā sesā sannipatanti; evameva "sabbe tasantīti vuttepi, "hatthājāneyyo assājāneyyo usabhājāneyyo khīṇāsavoti ime cattāro ṭhapetvā avasesā tasantīti veditabbā. Imesu hi khīṇāsavo sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā maraṇakasattaṃ 1- apassanto na bhāyati, itare tayo sakkāyadiṭṭhiyā balavattā attano paṭipakkhabhūtaṃ sattaṃ apassantā na bhāyanti. Na haneyya na ghātayeti: yathā ahaṃ; evaṃ aññepi sattāti na paraṃ haneyya na hanāpeyyāti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Chabbaggiyabhikkhuvatthu. ----------- 2. Chabbaggiyabhikkhuvatthu. (108) "sabbe tasantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye teneva 2- kāraṇena purimasikkhāpade sattarasa- vaggiye pahariṃsu. Teneva kāraṇena tesaṃ talasattikaṃ uggiriṃsu. Idhāpi @Footnote: 1. porāṇapotthake amaraṇakasattanti dissati. tampana @viruddhaṃ. sīhalikayuropiyapotthakesupi īdisameva hoti. 2. Sī. yeneva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page46.

Satthā tesaṃ saddaṃ sutvā "kiṃ idanti pucchitvā, "idannāmāti ārocite, "na bhikkhave ito paṭṭhāya bhikkhunā nāma evaṃ kattabbaṃ, yo karoti, idannāma āpajjatīti talasattikasikkhāpadaṃ paññāpetvā "bhikkhave bhikkhunā nāma `yathā ahaṃ; tatheva aññepi daṇḍassa tasanti; yathā ca mayhaṃ; tatheva nesaṃ jīvitaṃ piyanti ñatvā paro na paharitabbo na ghātetabboti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "sabbe tasanti daṇḍassa, sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ, attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātayeti. Tattha sabbesaṃ jīvitaṃ piyanti: khīṇāsavaṃ ṭhapetvā sesasattānaṃ jīvitaṃ piyataraṃ, khīṇāsavo pana jīvite vā maraṇe vā upekkhakova hoti, sesaṃ purimadisamevāti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Chabbaggiyabhikkhuvatthu. ------------- 3. Sambahulakumārakavatthu. (109) "sukhakāmāni bhūtānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sambahule kumārake ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi divase satthā sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisanto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page47.

Antarāmagge sambahule kumārake ekaṃ gharasappajātikaṃ ahiṃ daṇḍakena paharante disvā "kumārakā kiṃ karothāti pucchitvā, "ahiṃ bhante daṇḍena paharāmāti vutte, "kiṃ kāraṇāti puna pucchitvā, "ḍaṃsanabhayena 1- bhanteti vutte, "tumhe `attano sukhaṃ karissāmāti imaṃ paharantā nibbattanibbattaṭṭhāne sukhalābhino na bhavissatha, attano sukhaṃ patthentena hi paraṃ paharituṃ na vaṭṭatīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṃ. Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena na hiṃsati attano sukhamesāno, pecca so labhate sukhanti. Tattha yo daṇḍenāti: yo puggalo daṇḍena vā leḍḍuādīhi vā viheṭheti. Pecca so na labhate sukhanti: so puggalo paraloke manussasukhaṃ vā dibbasukhaṃ vā paramatthabhūtaṃ nibbānasukhaṃ vā na labhati. Dutiyagāthāya. 2- Pecca so labhateti: so puggalo paraloke vuttappakāraṃ tividhaṃpi sukhaṃ labhatīti attho. Desanāvasāne pañcasatāpi te kumārakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsūti. Sambahulakumārakavatthu. @Footnote: 1. Sī. Yu. ḍasanabhayena. 2. Sī. Yu. "dutiyagāthāyāti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page48.

4. Koṇḍadhānattheravatthu. (110) "māvoca pharusaṃ kañcīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto koṇḍadhānattheraṃ ārabbha kathesi. Tassa kira pabbajitadivasato paṭṭhāya ekaṃ itthīrūpaṃ therena saddhiṃ vicarati. Taṃ thero na passati, mahājano pana passati. Antogāmaṃ piṇḍāya caratopissa manussā ekaṃ bhikkhaṃ datvā "bhante ayaṃ tumhākaṃ hotu, ayaṃ pana tumhākaṃ sahāyikāyāti vatvā dutiyampi denti. "kiṃ tassa pubbakammanti. Kassapabuddhakāle kira dve sahāyakā bhikkhū ekamātukucchito nikkhantasadisā ativiya samaggā ahesuṃ. Dīghāyukabuddhakāle ca anusaṃvaccharaṃ vā anucchamāsaṃ vā bhikkhū uposathatthāya sannipatanti; tasmā tepi "uposathaggaṃ gamissāmāti vasanaṭṭhānā nikkhamiṃsu. Te ekā tāvatiṃsabhavane nibbattadevatā disvā "ime bhikkhū ativiya samaggā, sakkā nukho ime bhinditunti cintetvā attano bālatāya cintitasamanantarameva āgantvā, tesu ekena "āvuso muhuttaṃ āgamehi, sarīrakiccenamhi atthikoti vutte, [sā devatā] ekaṃ manussitthīvaṇṇaṃ māpetvā therassa gacchantaraṃ pavisitvā nikkhamanakāle ekena hatthena kesakalāpaṃ ekena nivāsanaṃ saṇṭhāpayamānā tassa piṭṭhito nikkhami. So taṃ na passati. Taṃ āgamayamāno pana purato ṭhitabhikkhu nivattitvā olokayamāno taṃ tathā katvā nikkhamantaṃ passi. Sā tena diṭṭhabhāvaṃ ñatvā antaradhāyi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page49.

Itaro taṃ bhikkhuṃ attano santikaṃ āgatakāle āha "āvuso sīlaṃ te bhinnanti. "natthāvuso mayhaṃ evarūpanti. "idāneva te mayā pacchato nikkhamamānā taruṇitthī idannāma karontī diṭṭhā, tvaṃ `natthi mayhaṃ evarūpanti vadesīti. So asaniyā matthake avatthaṭo 1- viya "mā maṃ āvuso nāsehi, nattheva mayhaṃ evarūpanti. Itaro "mayā sāmaṃ akkhīhi diṭṭhaṃ, kiṃ tava saddahissāmīti daṇḍako viya bhijjitvā pakkāmi, uposathaggepi "nāhaṃ iminā saddhiṃ uposathaṃ karissāmīti nisīdi. Itaro "mayhaṃ bhante sīle tilamattaṃpi kāḷakaṃ natthīti bhikkhūnaṃ kathesi. Sopi "mayā sāmaṃ diṭṭhanti āha. Devatā taṃ tena saddhiṃ uposathaṃ kātuṃ anicchantaṃ disvā "bhāriyaṃ me kammaṃ katanti cintetvā "bhante mayhaṃ ayyassa sīlabhedo natthi, mayā pana vīmaṃsanavasenetaṃ kataṃ, karotha tena saddhiṃ uposathanti āha. So tassā ākāse ṭhatvā kathentiyā saddahitvā uposathaṃ akāsi, na pana there pubbe viya muducitto ahosi. Ettakaṃ devatāya pubbakammaṃ. Āyuhapariyosāne pana te 2- therā yathāsukhaṃ devaloke nibbattiṃsu. Devatā avīcimhi nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ tattha pacitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ nibbattitvā vuḍḍhimanvāya sāsane pabbajitvā upasampadaṃ labhi. Tassa pabbajitadivasato paṭṭhāya taṃ itthīrūpaṃ tatheva paññāyi. Tenevassa "koṇḍadhānoti nāmaṃ kariṃsu. Taṃ tathā vicarantaṃ disvā bhikkhū anāthapiṇḍikaṃ āhaṃsu "seṭṭhi imaṃ dussīlaṃ tava vihārā @Footnote: 1. Yu. paṭṭhato. 2. Sī. Yu. "teti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page50.

Nīhara, imaṃ hi nissāya sesabhikkhūnaṃ ayaso uppajjatīti. "kiṃ pana bhante satthā vihāre natthīti. "atthi seṭṭhīti. "tenahi bhante satthāva jānissatīti. Bhikkhū gantvā visākhāyapi tatheva kathesuṃ. Sāpi tesaṃ tatheva paṭivacanaṃ adāsi. Bhikkhūpi tehi asampaṭicchitavacanā rañño ārocayiṃsu "mahārāja koṇḍadhāno bhikkhu ekaṃ itthiṃ gahetvā vicaranto sabbesaṃ ayasaṃ uppādeti, taṃ tumhākaṃ vijitā nīharathāti. "kahaṃ pana so bhanteti. "vihāre mahārājāti. "katarasmiṃ senāsane viharatīti. "asukasmiṃ nāmāti. "tenahi gacchatha, ahantaṃ gaṇhāpessāmīti. So sāyaṇhasamaye vihāraṃ gantvā taṃ senāsanaṃ purisehi parikkhipāpetvā therassa vasanaṭṭhānābhimukho agamāsi. 1- Thero mahāsaddaṃ sutvā vihārā nikkhamitvā pamukhe aṭṭhāsi. Taṃpissa itthīrūpaṃ piṭṭhipasse ṭhitaṃ rājā addasa. Thero rañño āgamanaṃ ñatvā vihāraṃ abhiruhitvā nisīdi. Rājā theraṃ na vandi, tampi itthiṃ nāddasa. So dvārantarepi heṭṭhāmañcepi olokento adisvāva theraṃ āha "bhante imasmiṃ ṭhāne ekaṃ itthiṃ addasaṃ, kahaṃ sāti. "na passāmi mahārājāti. "idāni mayā tumhākaṃ piṭṭhipasse ṭhitā diṭṭhāti vuttepi, "ahaṃ na passāmi mahārājāti. Rājā "kinnu kho etanti cintetvā "bhante ito tāva nikkhamathāti vatvā, 2- there tato nikkhamitvā pamukhe ṭhite puna sā therassa piṭṭhipasse aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā puna uparitalaṃ abhiruhi. Tassa āgatabhāvaṃ ñatvā thero nisīdi. Puna @Footnote: 1. Sī. Yu. ahosi. 2. "āhāti ākhyātapadena bhavitabbaṃ. Ma. Yu. āha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page51.

Rājā taṃ sabbaṭṭhānesu olokentopi adisvā "bhante kahaṃ sā itthīti punapi theraṃ pucchi. "nāhaṃ passāmi mahārājāti. "kathetha bhante, mayā idāneva itthī tumhākaṃ piṭṭhipasse diṭṭhāti. "āma mahārāja, mahājanopi `me pacchato itthī vicaratīti vadati, ahaṃ pana na passāmīti. Rājā "paṭirūpakena bhavitabbanti sallakkhetvā puna theraṃ "bhante ito tāva otarathāti vatvā, there otaritvā pamukhe ṭhite, puna taṃ tassa piṭṭhipasse ṭhitaṃ disvā uparitalaṃ abhiruhitvā puna nāddasa. So puna theraṃ pucchitvā, tena "na passāmīti vutte, "paṭirūpakamevetanti niṭṭhaṃ gantvā theraṃ āha "bhante evarūpe saṅkilese tumhākaṃ piṭṭhito vicarante, añño koci tumhākaṃ bhikkhaṃ na dassati, nibaddhaṃ mama gehaṃ pavisatha, ahameva catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmīti theraṃ nimantetvā pakkāmi. Bhikkhū "passathāvuso pāparañño kiriyaṃ, `etaṃ vihārato nīharāti vutte, āgantvā catūhi paccayehi nimantetvā gatoti ujjhāyiṃsu. Tampi theraṃ āhaṃsu "ambho dussīla idāni rājā koṇḍo jātoti. Sopi pubbe bhikkhū kiñci vattuṃ asakkonto idāni "tumhe dussīlā, tumhe koṇḍā, tumhe itthiṃ gahetvā vicarathāti āha. Te gantvā satthu ārocesuṃ "bhante koṇḍadhāno amhehi vutto `tumhepi dussīlāti ādīni vatvā akkosatīti. Satthā taṃ pakkosāpetvā pucchi "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu evaṃ vadesīti. "saccaṃ bhanteti. "kiṃkāraṇāti. "mayā saddhiṃ kathitakāraṇāti. "tumhepi bhikkhave iminā saddhiṃ kasmā kathethāti. "imassa pacchato itthiṃ vicarantiṃ disvā bhanteti. "ime kira

--------------------------------------------------------------------------------------------- page52.

Tayā saddhiṃ itthiṃ vicarantiṃ disvā vadanti, [1]- tvaṃ 2- adisvāva imehi saddhiṃ kasmā kathesi? nanu pubbe tava pāpikaṃ diṭṭhiṃ nissāya idaṃ jātaṃ, idāni kasmā puna pāpikaṃ diṭṭhiṃ gaṇhāsīti. Bhikkhū "kimpana bhante iminā pubbe katanti pucchiṃsu. Atha nesaṃ satthā tassa pubbakammaṃ kathetvā [3]- "bhikkhu idaṃ pāpakammaṃ nissāya tvaṃ imaṃ vippakāraṃ patto, idāni te puna tathārūpaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ gahetuṃ ayuttaṃ, mā puna bhikkhūhi saddhiṃ kiñci kathesi, nissaddo mukhavaṭṭiyaṃ chinnakaṃsatālasadiso hohi, evaṃ karonto nibbānaṃ patto nāma bhavissasīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "māvoca pharusaṃ kañci, vuttā paṭivadeyyu taṃ, dukkhā hi sārambhakathā, paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ, sace neresi attānaṃ kaṃso upahato yathā, esa pattosi nibbānaṃ, sārambho te na vijjatīti. Tattha kañcīti: kañci ekapuggalampi pharusaṃ mā avoca. Vuttāti: tayā pare "dussīlāti vuttā tampi tatheva paṭivadeyyuṃ. Sārambhakathāti: esā kāraṇuttarayugaggāhakathā nāma dukkhā. Paṭidaṇḍāti: kāyadaṇḍādīhi paraṃ paharantassa tādisāva paṭidaṇḍā tava matthake pateyyuṃ. Sace neresīti: sace attānaṃ niccalaṃ kātuṃ sakkhissasi. Kaṃso upahato yathāti: mukhavaṭṭiyaṃ chinditvā talamattaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. kathenti, etthantare ca "tvaṃ kasmā kathesi. ete tāva disvā kathentīti @atthi. 2. Sī. Yu. taṃ. 3. Yu. taṃ ovadanto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page53.

Katvā ṭhapitakaṃsatālaṃ viya. Tādisañhi hatthapādehi vā daṇḍena vā pahataṃpi saddaṃ na karoti. Esa pattosīti: sace evarūpo bhavituṃ sakkhissasi, imaṃ paṭipadaṃ pūrayamāno idāni appamattosi eso nibbānampatto nāma. Sārambho te na vijjatīti: evaṃ sante pana te "tvaṃ dussīloti "tumhe dussīlāti evamādiko uttarikaraṇavācālakkhaṇo sārambhopi na vijjati, na bhavissatiyevāti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Koṇḍadhānat- theropi satthārā dinne ovāde ṭhatvā arahattaṃ pāpuṇi, nacirasseva ākāse uppatitvā paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhīti. Koṇḍadhānattheravatthu. ----------- 5. Uposathakammavatthu. (111) "yathā daṇḍena gopāloti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto visākhādīnaṃ upāsikānaṃ uposathakammaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kirekasmiṃ uposathadivase pañcasatamattā itthiyo uposathikā hutvā vihāraṃ agamaṃsu. Visākhā tāsu mahallakitthiyo upasaṅkamitvā pucchi "ammā kimatthaṃ uposathikā jātatthāti, tāhi "dibbasampattiṃ patthetvāti vutte, majjhimitthiyo pucchi, tāhi "sapattivāsā muccanatthāyāti vutte, taruṇitthiyo pucchi, tāhi "paṭhamagabbhe puttapaṭilābhatthāyāti vutte, kumārikāyo pucchi, tāhi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page54.

"taruṇabhāveyeva patikulaṃ gamanatthāyāti vutte, taṃ sabbampi tāsaṃ kathaṃ sutvā tā ādāya satthu santikaṃ gantvā paṭipāṭiyā ārocesi. Taṃ sutvā satthā "visākhe imesaṃ sattānaṃ jātiādayo nāma daṇḍahatthagopālakasadisā, jāti jarāya santikaṃ pesetvā 1-, jarā byādhino santikaṃ, bayādhi maraṇassa santikaṃ, maraṇaṃ 2- kudhāriyā chindantā viya jīvitaṃ chindati; evaṃ santepi vivaṭṭaṃ patthentā nāma natthi, vaṭṭameva pana patthentīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "yathā daṇḍena gopālo gāvo pājeti gocaraṃ, evaṃ jarā ca maccu ca āyuṃ pājenti pāṇinanti. Tattha pājetīti: cheko gopālako kedārantaraṃ pavisantiyo gāvo daṇḍena nivāretvā teneva pothento sulabhatiṇodakaṃ gocaraṃ neti pājeti. Āyuṃ pājentīti: jīvitindriyaṃ chindanti khepenti. Gopālako viya hi jarā ca maccu ca, gogaṇo viya jīvitindriyaṃ, gocarabhūmi viya maraṇaṃ. Tattha jāti tāva sattānaṃ jīvitindriyaṃ jarāya santikaṃ pesesi, jarā byādhino santikaṃ, byādhi maraṇassa santikaṃ. Tameva maraṇaṃ kudhāriyā chedaṃ viya chinditvā gacchatīti idamettha opammapaṭipādanaṃ. 3- Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Uposathakammavatthu. @Footnote: 1. Sī. Yu. "pesetvāti natthi. 2. Sī. Yu. byādhi maraṇassa santikaṃ pesetvā @kudhāriyā... 3. Sī. Yu. opammasampaṭipādanaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page55.

6. Ajagarapetavatthu. (112) "atha pāpāni kammānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto ajagarapetaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye mahāmoggallānatthero lakkhaṇattherena saddhiṃ gijjhakūṭapabbatā otaranto dibbena cakkhunā pañcavīsatiyojanikaṃ ajagarapetaṃ nāma addasa. Tassa sīsato aggijālā uṭṭhahitvā pariyantaṃ gacchanti, pariyantato uṭṭhahitvā sīsaṃ gacchanti, ubhayato uṭṭhahitvā majjhe osaranti. Thero taṃ disvā sitaṃ katvā lakkhaṇattherena sitakāraṇaṃ puṭṭho "akālo āvuso imassa pañhassa byākaraṇāya, satthu santike maṃ puccheyyāsīti vatvā rājagahe piṇḍāya caritvā satthu santikaṃ gatakāle lakkhaṇattherena puṭṭho āha "tatrāhaṃ āvuso ekaṃ petaṃ addasaṃ, tassa evarūpo nāma attabhāvo, ahantaṃ disvā `na vata me evarūpo attabhāvo diṭṭhapubboti sitaṃ pātvākāsinti. Satthā "cakkhubhūtā vata me bhikkhave sāvakā viharantītiādīni vadanto therassa kathaṃ patiṭṭhāpetvā "mayāpesa bhikkhave peto bodhimaṇḍeyeva diṭṭho, `ye ca pana me vacanaṃ na saddaheyyuṃ, tesantaṃ ahitāya assāti na kathesiṃ, idāni moggallānaṃ sakkhiṃ labhitvā kathemīti vatvā bhikkhūhi tassa pubbakammaṃ puṭṭho byākāsi: "kassapabuddhakāle kira sumaṅgalaseṭṭhī nāma suvaṇṇiṭṭhakāhi bhūmiyaṃ pattharitvā vīsatiusabhaṭṭhāne tattakeneva dhanena vihāraṃ kāretvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page56.

Tāvatakeneva vihāramahaṃ kāresi. So ekadivasaṃ pātova satthu santikaṃ gacchanto nagaradvāre ekissā sālāya kāsāvena 1- sasīsaṃ pārupitvā kalalamakkhitehi pādehi nipannaṃ ekaṃ coraṃ disvā "ayaṃ kalalamakkhitapādo rattiṃ vicaritvā nipannamanusso bhavissatīti āha. Coro mukhaṃ vivaritvā seṭṭhiṃ disvā "hotu, jānissāmi te kattabbanti āghātaṃ bandhitvā sattakkhattuṃ khettaṃ jhāpesi. Sattakkhattuṃ vaje gunnaṃ pāde chindi, sattakkhattuṃ gehaṃ jhāpesi. So ettakenāpi kopaṃ nibbāpetuṃ asakkonto tassa cūḷupaṭṭhākena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā "kinte seṭṭhino piyanti pucchitvā "gandhakuṭito aññaṃ tassa piyataraṃ natthīti sutvā "hotu, gandhakuṭiṃ jhāpetvā kopaṃ nibbāpessāmīti, satthari piṇḍāya paviṭṭhe, pānīyaparibhojanīyaghaṭe bhinditvā gandhakuṭiyaṃ aggiṃ adāsi. Seṭṭhī "gandhakuṭī kira jhāyatīti sutvā āgacchanto jhāmakāle āgantvā gandhakuṭiṃ jhāmaṃ olokento vālaggamattampi domanassaṃ akatvā vāmabāhuṃ sammiñjitvā dakkhiṇena hatthena mahāappoṭhikaṃ appoṭhesi. Atha naṃ samīpe ṭhitā pucchiṃsu "kasmā sāmi ettakaṃ dhanaṃ vissajjetvā katāya gandhakuṭiyā jhāmakāle appoṭhesīti. So āha "ettakaṃ me kammaṃ katvā tātā aggiādīnaṃ 2- asādhāraṇe buddhasāsane dhanaṃ nidahituṃ laddhaṃ, `punapi ettakaṃ vissajjetvā satthu gandhakuṭiṃ kātuṃ labhissāmīti tuṭṭhamānaso appoṭhesinti. So puna tattakaṃ dhanaṃ vissajjetvā gandhakuṭiṃ kāretvā vīsatisahassabhikkhuparivārassa satthuno @Footnote: 1. Sī. Yu. kāsāvaṃ. 2. Sī. Yu. aggiādīhi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page57.

Dānaṃ adāsi. Taṃ disvā coro cintesi "ahaṃ imaṃ amāretvā maṅkukātuṃ na sakkhissāmi, hotu, māressāmi nanti nivāsanantare churikaṃ bandhitvā sattāhaṃ vihāre vicarantopi okāsaṃ na labhi. Mahāseṭṭhīpi satta divasāni buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā satthāraṃ vanditvā āha "bhante mama ekena purisena sattakkhattuṃ khettaṃ jhāpitaṃ, sattakkhattuṃ vaje gunnaṃ pādā chinnā, sattakkhattuṃ gehaṃ jhāpitaṃ, idāni gandhakuṭīpi teneva jhāpitā bhavissati; ahaṃ imasmiṃ dāne paṭhamaṃ pattiṃ tassa dammīti. Taṃ sutvā coro "bhāriyaṃ vata me kammaṃ kataṃ, evaṃ aparādhakārake mayi imassa kopamattampi natthi, imasmiṃ dāne mayhameva paṭhamaṃ pattiṃ deti; ahaṃ imasmiṃ dubbhāmi, evarūpaṃ me purisaṃ akkhamāpentassa devadaṇḍopi matthake pateyyāti gantvā seṭṭhissa pādamūle nipajjitvā "khamāhi me sāmīti vatvā, "kiṃ idanti vutte, "sāmi etaṃ ettakaṃ kammaṃ mayā kataṃ, tassa me khamāhīti āha. Atha naṃ seṭṭhī "tayā me idañcidañca ettakaṃ katanti sabbaṃ pucchitvā, "āma mayā katanti vutte, "tvaṃ mayā na diṭṭhapubbo, kasmā me kujjhitvā evamakāsīti pucchi. So ekadivasaṃ nagarā nikkhantena tena vuttaṃ vacanaṃ sāretvā "iminā me kāraṇena kopo uppāditoti āha. Seṭṭhī attanā vuttabhāvaṃ saritvā "āma tāta mayā vuttaṃ, taṃ me khamāhīti coraṃ khamāpetvā "uṭṭhehi tāta, khamāmi te gacchāti āha. "sace me sāmi khamasi, saputtadāraṃ maṃ tava gehe dāsaṃ karohīti. "tāta tvaṃ, mayā ettake

--------------------------------------------------------------------------------------------- page58.

Kathite, evarūpaṃ chedanamakāsi, gehe vasantena pana saddhiṃ na sakkā kiñci kathetuṃ, na me tayā gehe vasantena kiccaṃ atthi, khamāmi te, gaccha tātāti. Coro taṃ kammaṃ katvā āyupariyosāne avīcimhi nibbatto dīgharattaṃ tattha pacitvā vipākāvasesena idāni gijjhakūṭapabbate ajagarapeto hutvā paccatīti. Evaṃ satthā tassa pubbakammaṃ kathetvā "bhikkhave bālā nāma pāpāni kammāni karontā na bujjhanti, pacchā pana attanā katakammehi ḍayhantā attanāva attano dāvaggisadisā hontīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati; sehi kammehi dummedho aggidaḍḍhova tappatīti. Tattha atha pāpānīti: na kevalaṃ bālo kodhavasena pāpāni karoti, karontopi na bujjhatīti attho. Pāpaṃ karonto ca "pāpaṃ karomīti abujjhanako nāma natthi, "imassa kammassa evarūpo nāma vipākoti ajānanatāya "na bujjhatīti vuttaṃ. Sehīti: tehi attano santakehi kammehi. Dummedhoti: duppañño puggalo niraye nibbattitvā aggidaḍḍhova tappatīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Ajagarapetavatthu. -----------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page59.

7. Mahāmoggallānattheravatthu. (113) "yo daṇḍena adaṇḍesūti imaṃ dhammaṃdesanaṃ satthā veḷuvane viharanto mahāmoggallānattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye titthiyā sannipatitvā cintesuṃ "jānāthāvuso kena kāraṇena samaṇassa gotamassa lābhasakkāro mahā hutvā nibbattoti. "mayaṃ na jānāma, tumhe pana jānāthāti. "āma jānāma, mahāmoggallānannāma ekaṃ nissāya uppanno, so hi devalokaṃ gantvā devatāhi katakammaṃ pucchitvā āgantvā manussānaṃ kathesi "idaṃ nāma katvā evarūpaṃ sampattiṃ labhantīti, nirayaṃpi gantvā niraye nibbattānampi kammaṃ pucchitvā āgantvā manussānaṃ kathesi "idaṃ nāma katvā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavantīti; manussā tassa kathaṃ sutvā mahantaṃ lābhasakkāraṃ abhiharanti; sace taṃ māretuṃ sakkhissāma, so lābhasakkāro amhākaṃ nibbattissatīti. Te "attheso upāyoti sabbe ekacchandā hutvā "yaṅkiñci katvā taṃ mārāpessāmāti attano upaṭṭhāke samādapetvā sahassaṃ labhitvā purisaghātakakammaṃ katvā carante core pakkosāpetvā "mahāmoggallānatthero nāma kāḷasilāyaṃ vasati, tattha gantvā taṃ mārethāti [1]- kahāpaṇe adaṃsu. Corā dhanalobhena sampaṭicchitvā "theraṃ māressāmāti gantvā tassa vasanaṭṭhānaṃ parivāresuṃ. Thero tehi parikkhittabhāvaṃ ñatvā kuñcikacchiddena nikkhamitvā pakkāmi. Te @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "tesanti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page60.

Taṃdivasaṃ theraṃ adisvā punekadivasaṃ gantvā parikkhipiṃsu. Thero ñatvā kaṇṇikāmaṇḍalaṃ bhinditvā ākāsaṃ pakkhandi. Evaṃ te paṭhamamāsepi majjhimamāsepi theraṃ gahetuṃ nāsakkhiṃsu. Pacchimamāse pana sampatte thero attanā katakammassa ākaḍḍhanabhāvaṃ ñatvā na apagacchi. Corā gantvā theraṃ gahetvā taṇḍulakaṇamattānissa aṭṭhīni karontā bhindiṃsu. Atha naṃ "matoti saññāya ekasmiṃ gumbapiṭṭhe khipitvā pakkamiṃsu. Thero "satthāraṃ passitvāva parinibbāyissāmīti attabhāvaṃ jhānaveṭhanena veṭhetvā thiraṃ katvā ākāsena satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā "bhante parinibbāyissāmīti āha. "parinibbāyissasi moggallānāti. "āma bhanteti. "kattha gantvāti. "kāḷasilāpadesaṃ bhanteti. "tenahi moggallāna mayhaṃ dhammaṃ kathetvā yāhi, tādisassa hi me sāvakassa idāni dassanaṃ natthīti. So "evaṃ karissāmi bhanteti satthāraṃ vanditvā ākāse uppatitvā parinibbānadivase sārīputtatthero viya nānappakārā iddhiyo katvā dhammaṃ kathetvā satthāraṃ vanditvā kāḷasilāyaṃ aṭaviṃ gantvā parinibbāyi. "theraṃ kira corā māresunti ayaṃpi kathā sakalajambudīpaṃ patthari. Rājā ajātasattu core pariyesanatthāya cārapurise payojesi. Tesupi coresu surāpāne suraṃ pivantesu eko ekassa piṭṭhiṃ paharitvā pātesi. So taṃ santajjetvā "ambho dubbinīta tvaṃ kasmā me piṭṭhiṃ pothesīti āha. "kimpana hare duṭṭhacora tayā mahāmoggallāno paṭhamaṃ pahatoti. "kimpana mayā pahatabhāvaṃ tvaṃ na jānāsīti. Iti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page61.

Nesaṃ "mayā pahato mayā pahatoti vadantānaṃ sutvā te cārapurisā te sabbe core gahetvā rañño ārocesuṃ. Rājā core pakkosāpetvā pucchi "tumhehi thero māritoti. "āma devāti. "kena tumhe uyyojitāti. "naggasamaṇakehi devāti. Rājā pañcasate naggasamaṇake gāhāpetvā pañcasatehi corehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nābhippamāṇesu āvāṭesu nikkhanāpetvā palālehi paṭicchādāpetvā aggiṃ dāpesi, atha nesaṃ jhāmabhāvaṃ ñatvā ayanaṅgalehi kasāpetvā sabbe khaṇḍākhaṇḍaṃ kārāpesi, catūsu coresu sūlāropanaṃ kārāpesi 1-. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "aho mahāmoggallānatthero attano ananurūpaṃ maraṇaṃ pattoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave moggallānena imasseva attabhāvassa ananurūpaṃ maraṇaṃ pattaṃ, pubbe pana tena katassa kammassa anurūpameva maraṇaṃ pattanti vatvā "kimpanassa bhante pubbakammanti puṭṭho vitthāretvā kathesi: "atīte kira bārāṇasīvāsī eko kulaputto sayameva koṭṭanapacanādīni karonto mātāpitaro paṭijaggi. Athassa mātāpitaro naṃ "tāta tvaṃ ekakova gehe ca araññe ca kammaṃ karonto kilamasi, ekaṃ te kumārikaṃ ānessāmāti vatvā "ammatāta 2- na mayhaṃ evarūpāya attho, ahaṃ yāva tumhe jīvatha, tāva vo @Footnote: 1. Sī. Yu. catūsu .pe. kārāpesīti natthi. 2. ammatātā iti yuttataraṃ. ña. va.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page62.

Sahatthāva upaṭṭhahissāmīti tena paṭikkhittā punappunaṃ yācitvā kumārikaṃ ānayiṃsu. Sā katipāheneva te upaṭṭhahitvā pacchā tesaṃ dassanampi anicchantī "na sakkā tava mātāpitūhi saddhiṃ ekaṭṭhāne vasitunti ujjhāyitvā, tasmiṃ attano kathaṃ aggaṇhante, tassa bahigatakāle makacivākakhaṇḍāni ca yāgupheṇañca gahetvā tattha tattha ākiritvā tenāgantvā "kimidanti puṭṭhā "imesaṃ andhamahallakānaṃ etaṃ kammaṃ, sabbaṃ gehaṃ kiliṭṭhaṃ karontā vicaranti, na sakkā etehi saddhiṃ ekaṭṭhāne vasitunti āha. Evaṃ tāya 1- punappunaṃ kathayamānāya evarūpopi pūritapāramī satto mātāpitūhi saddhiṃ bhijji. So "hotu, jānissāmi tesaṃ kattabbanti te bhojetvā "ammatāta 2- asukaṭṭhāne nāma tumhākaṃ ñātakā āgamanaṃ paccāsiṃsanti, mayaṃ tattha gamissāmāti te yānakaṃ āropetvā ādāya gacchanto aṭavīmajjhaṃ pattakāle "tāta rasmiyo gaṇhātha, goṇā patodasaññāya gamissanti, imasmiṃ ṭhāne corā vasanti, ahaṃ otarāmīti pitu hatthe rasmiyo datvā otaritvā gacchanto saddaṃ parivattetvā corānaṃ uṭṭhitasaddamakāsi, mātāpitaro taṃ saddaṃ sutvā "corā uṭṭhitāti saññāya "tāta mayaṃ mahallakā, tvaṃ attānameva rakkhāhīti āhaṃsu. So mātāpitaro tathā viravantepi corasaddaṃ karonto koṭṭetvā māretvā aṭaviyaṃ khipitvā paccāgami. Satthā imaṃ tassa pubbakammaṃ kathetvā "bhikkhave moggallāno @Footnote: 1. tassāti yuttataraṃ. 2. ammatātā iti yuttataraṃ ña. va.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page63.

Ettakaṃ kammaṃ katvā anekāni vassasatasahassāni niraye pacitvā vipākāvasesena attabhāvasate evameva koṭṭetvā sañcuṇṇito maraṇaṃ patto, evaṃ moggallānena attano kammānurūpameva maraṇaṃ laddhaṃ, pañcahi corasatehi saddhiṃ pañca titthiyasatāni mama puttassa appaduṭṭhassa padussitvā anurūpameva maraṇaṃ labhiṃsu; appaduṭṭhassa hi padussanto dasahi kāraṇehi anayabyasanaṃ pāpuṇātiyevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati, dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ khippameva nigacchati: vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa va bhedanaṃ garukaṃ vāpi ābādhaṃ cittakkhepaṃ va pāpuṇe, rājato vā upasaggaṃ abbhakkhānaṃ va dāruṇaṃ parikkhayaṃ va ñātīnaṃ bhogānaṃ va pabhaṅguṇaṃ, athavāssa agārāni aggi ḍahati pāvako kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ so upapajjatīti: tattha adaṇḍesūti: kāyadaṇḍādivirahitesu khīṇāsavesu. Appaduṭṭhesūti: paresu vā attani vā niraparādhesu. Dasannamaññataraṃ ṭhānanti: dasasu dukkhakāraṇesu aññataraṃ kāraṇaṃ. Vedananti: sīsarogādibhedaṃ pharusaṃ vedanaṃ. Jāninati: kicchādhigatassa dhanassa jāniṃ. Bhedananti: hatthacchedādikaṃ sararabhedanaṃ. Garukanti: pakkhahataekacakkhupīṭhasappikuṇibhāvakuṭṭharogādibhedaṃ garukābādhaṃ vā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page64.

Cittakkhepanti: ummādaṃ. Upasagganti: yasavilopasenāpatiṭṭhānādi- acchindanādikaṃ rājato upasaggaṃ vā. Abbhakkhānanti: adiṭṭhaassuta- acintitapubbaṃ "idaṃ sandhicchedādikammaṃ idaṃ vā rājaparādhakammaṃ tayā katanti evarūpaṃ dāruṇaṃ abbhakkhānaṃ vā. Parikkhayaṃ va ñātīnanti: attano avassayo bhavituṃ samatthānaṃ ñātīnaṃ parikkhayaṃ vā. Pabhaṅguṇanti: pabhaṅgubhāvaṃ pūtibhāvaṃ vā. Yañhissa gehe dhaññaṃ, taṃ pūtibhāvaṃ āpajjati, suvaṇṇaṃ aṅgārabhāvaṃ, muttā kappāsaṭṭhibhāvaṃ, kahāpaṇā kapālakhaṇḍādibhāvaṃ, dvipadacatuppadā kāṇādibhāvanti attho. Aggi ḍahatīti: ekasaṃvacchare dvittikkhattuṃ aññasmiṃ ḍāhake avijjamānepi asaniaggi vā patitvā ḍahati, attano dhammatāya uṭṭhito pāvako vā ḍahatiyeva. Nirayanti: diṭṭheva dhamme imesaṃ dasannaṃ ṭhānānaṃ aññataraṃ patvāpi ekaṃsena samparāye pattabbaṃ dassetuṃ "nirayaṃ so upapajjatīti vuttaṃ. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Mahāmoggallānattheravatthu. -------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page65.

8. Bahubhaṇḍikabhikkhuvatthu. (114) "na naggacariyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto bahubhaṇḍikaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthīvāsī kireko kuṭumbiko, bhariyāya kālakatāya, pabbaji. So pabbajanto attano pariveṇañca aggisālañca bhaṇḍagabbhañca kāretvā sabbaṃpi bhaṇḍagabbhaṃ sappitelādīhi pūretvā pabbaji. Pabbajitvā ca pana attano dāse pakkosāpetvā yathārucitaṃ āhāraṃ pacāpetvā bhuñji. Bahubhaṇḍo ca bahuparikkhāro ca ahosi; rattiṃ aññaṃ nivāsanapārupanaṃ hoti, divā aññaṃ; vihārapaccante vasati. Tassekadivasaṃ cīvarapaccattharaṇāni sukkhāpentassa senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā bhikkhū passitvā "kassimāni āvusoti pucchitvā, "mayhanti vutte "āvuso bhagavatā tīṇi cīvarāni anuññātāni, tvaṃ ca evaṃ appicchassa buddhassa sāsane pabbajitvā evaṃ bahuparikkhāro jātoti taṃ satthu santikaṃ netvā "bhante ayaṃ bhikkhu atibahubhaṇḍoti ārocesuṃ. Satthā "saccaṃ kira [tvaṃ] bhikkhūti pucchitvā, "saccaṃ bhanteti vutte, "kasmā pana tvaṃ bhikkhu, mayā appicchatāya dhamme desite, evaṃ bahubhaṇḍo jātoti āha. So tāvattakeneva kupito "iminādāni nīhārena carissāmīti pārupanaṃ chaḍḍetvā parisamajjhe ekacīvaro aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā upatthambhayamāno "nanu tvaṃ bhikkhu pubbe hirottappaṃ gavesako dakarakkhasakālepi hirottappaṃ gavesamāno dvādasa vassāni vihāsi;

--------------------------------------------------------------------------------------------- page66.

Kasmā idāni evaṃ garuke buddhasāsane pabbajitvā catupparisamajjhe pārupanaṃ chaḍḍetvā hirottappaṃ pahāya ṭhitoti. So satthu vacanaṃ sutvā hirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā taṃ cīvaraṃ pārupitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Bhikkhū tassa atthassa āvibhāvanatthaṃ bhagavantaṃ yāciṃsu. Atha bhagavā atītaṃ āharitvā kathesi: "atīte kira bārāṇasīrañño aggamahesiyā kucchimhi bodhisatto paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa nāmagahaṇadivase 1- mahissāsakumārotissa 2- nāmaṃ kariṃsu. Tassa kaniṭṭhabhātā candakumāro nāma ahosi. Tesaṃ mātari kālakatāya rājā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sāpi puttaṃ vijāyi. "suriyakumārotissa nāmaṃ kariṃsu. Taṃ disvā rājā tuṭṭho "puttassa te varaṃ dammīti āha. Sāpi kho devī "icchitakāle gaṇhissāmīti vatvā puttassa vayappattakāle rājānaṃ āha "deva mayhaṃ puttassa jātakāle varo dinno, puttassa me rajjaṃ dehīti. Rājā "mama dve puttā aggikkhandhā viya jalantā vicaranti, na sakkā tassa rajjaṃ dātunti paṭikkhipitvāpi taṃ punappunaṃ yācamānameva disvā "ayaṃ me puttānaṃ anatthampi kareyyāti putte pakkosāpetvā "tātā ahaṃ suriyakumārassa jātakāle varaṃ adāsiṃ, idāni tassa mātā rajjaṃ yācati, ahantassa na dātukāmo, tassa mātā tumhākaṃ anatthampi kareyya; gacchatha tumhe araññe vasitvā mamaccayenāgantvā rajjaṃ gaṇheyyāthāti uyyojesi. Te pitaraṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. nāmakaraṇadivase. 2. Sī. Yu. mahiṃsakakumāro.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page67.

Vanditvā pāsādā otarante rājaṅgaṇe kīḷamāno suriyakumāro disvā taṃ kāraṇaṃ ñatvā tehi saddhiṃyeva nikkhami. Tesaṃ himavantaṃ paviṭṭhakāle bodhisatto maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīditvā suriyakumāraṃ āha "tāta etaṃ saraṃ gantvā nahātvā ca pivitvā ca amhākaṃpi paduminipattehi udakaṃ āharāti. So pana saro vessavaṇassa santikā ekena dakarakkhasena 1- laddho hoti. Vessavaṇo ca taṃ āha "ṭhapetvā devadhammajānanakeyeva aññe imaṃ saraṃ otaranti, te khādituṃ labhasīti. Tato paṭṭhāya so taṃ saraṃ otiṇṇotiṇṇe devadhamme pucchitvā ajānante khādati. Suriyakumāropi taṃ saraṃ avīmaṃsitvāva otari, tena ca "devadhamme jānāsīti pucchito "devadhammā nāma candimasuriyāti āha. Atha naṃ "tvaṃ devadhamme na jānāsīti udakaṃ pavesetvā attano bhavane ṭhapesi. Bodhisattopi taṃ cirāyantaṃ disvā candakumāraṃ pesesi. Sopi tena "devadhamme jānāsīti pucchito "devadhammā nāma catasso disāti āha. Dakarakkhaso tampi udakaṃ pavesetvā tatheva ṭhapesi. Bodhisatto, tasmiṃpi cirāyante, "antarāyena bhavitabbanti sayaṃ gantvā dvinnaṃpi otaraṇapadaṃ disvā "ayaṃ saro rakkhasapariggahitoti ñatvā khaggaṃ sannayhitvā dhanuṃ gahetvā aṭṭhāsi. Rakkhaso taṃ anotarantaṃ disvā vanakammikapurisavesenāgantvā āha "bho purisa tvaṃ maggakilanto kasmā imaṃ saraṃ otaritvā nahātvā ca pivitvā ca @Footnote: 1. Yu. udakarakkhasena.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page68.

Bhisamuḷāle khāditvā pupphāni pilandhitvā na gacchasīti. Bodhisatto taṃ disvāva "eso yakkhoti ñatvā "tayā me bhātaro gahitāti āha. "āma mayā gahitāti. "kiṃkāraṇāti. "ahaṃ imaṃ saraṃ otiṇṇe labhāmīti, "kiṃ pana sabbeva labhasīti. "devadhamme jānanake ṭhapetvā avasese labhāmīti. "atthi pana te devadhammehi atthoti. "āma atthīti. "ahaṃ kathessāmīti. "tenahi kathehīti. "na sakkā kiliṭṭhagattena kathetunti. Yakkho bodhisattaṃ nahāpetvā pānīyaṃ pāyetvā alaṅkaritvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe pallaṅkaṃ āropetvā sayamassa pādamūle nisīdi. Atha naṃ bodhisatto "sakkaccaṃ suṇāhīti vatvā imaṃ gāthamāha "hiriottappasampannā sukkadhammasamāhitā santo sappurisā loke `devadhammāti vuccareti. 1- Yakkho imaṃ dhammadesanaṃ sutvā pasanno bodhisattaṃ āha "paṇḍita ahante pasanno ekaṃ bhātaraṃ dammi, kataraṃ ānemīti. "kaniṭṭhaṃ ānehīti. "paṇḍita tvaṃ kevalaṃ devadhamme jānāsiyeva, na pana tesu vattasīti. "kiṃkāraṇāti. "yasmā jeṭṭhaṃ ṭhapetvā kaniṭṭhaṃ āharāpetvā 2- jeṭṭhāpacāyikakammaṃ na karosīti. "devadhamme ahaṃ yakkha jānāmi, tesu ca vattāmi; mayaṃ hi etaṃ nissāya imaṃ araññaṃ paviṭṭhā, etassa hi atthāya amhākaṃ pitaraṃ etassa mātā rajjaṃ yāci, amhākampana pitā taṃ varaṃ adatvā amhākaṃ @Footnote: 1. khu. jā. eka. 27/3 2. Sī. Yu. ānāpento.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page69.

Anurakkhaṇatthāya araññavāsaṃ anujāni, so kumāro anivattitvā amhehi saddhiṃ āgato; `taṃ araññe eko yakkho khādatīti 1- vuttepi, na koci saddahissati; tenāhaṃ garahabhayabhīto tameva āharāpemīti. Yakkho bodhisattassa pasīditvā "sādhu paṇḍita tvameva devadhamme jānāsi, devadhammesu 2- ca vattasīti dvepi bhātaro ānetvā adāsi. Atha naṃ bodhisattassa yakkhabhāve ādīnavaṃ kathetvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. So tena susaṃvihitārakkho tasmiṃ araññe vasitvā, pitari kālakate, yakkhaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā rajjaṃ gahetvā candakumārassa uparajjaṃ datvā suriyakumārassa senāpatiṭṭhānaṃ datvā yakkhassa ramaṇīye ṭhāne āyatanaṃ kāretvā, yathā so lābhaggappatto hoti; tathā akāsi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi "tadā so dakarakkhaso bahubhaṇḍikabhikkhu ahosi, suriyakumāro ānando, candakumāro sārīputto, mahissāsakumāro ahamevāti. Evaṃ satthā jātakaṃ kathetvā "evaṃ tvaṃ bhikkhu pubbe devadhamme gavesamāno hirottappasampanno vicaritvā idāni catupparisamajjhe iminā nīhārena ṭhatvā mama purato `appicchomhīti vadanto ayuttaṃ akāsi; na hi sāṭakapaṭikkhepādimattena samaṇo nāma hotīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. Sī. Yu. khādīti. 2. tesūti yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page70.

"na naggacariyā, na jaṭā, na paṅkā, nānāsakā taṇḍilasāyikā vā rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhanti. Tattha nānāsakāti: na anāsakā, bhattapaṭikkhepoti attho. Taṇḍilasāyikāti: bhūmisayanaṃ. Rajojallanti: kaddamalepanākārena 1- sarīre sannicitarajo. Ukkuṭikappadhānanti: ukkuṭikabhāvena āraddhaviriyaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti "yo hi macco `evaṃ ahaṃ lokanissaraṇasaṅkhātaṃ suddhiṃ pāpuṇissāmīti imesu naggacariyādīsu yaṅkiñci samādāya vatteyya, so kevalaṃ micchādassanañceva vaḍḍheyya kilamathassa ca bhāgī assa; na hi etāni susamādinnāni aṭṭhavatthukāya kaṅkhāya avitiṇṇabhāvena avitiṇṇakaṅkhaṃ maccaṃ sodhentīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Bahubhaṇḍikabhikkhuvatthu. ------------- @Footnote: 1. Sī. Yu....limpanā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page71.

9. Santatimahāmattavatthu. (115) "alaṅkato cepi samañcareyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto santatimahāmattaṃ ārabbha kathesi. So hi ekasmiṃ kāle rañño pasenadikosalassa paccantaṃ kupitaṃ vūpasametvā āgato. Athassa rājā tuṭṭho satta divasāni rajjaṃ datvā ekaṃ naccagītakusalaṃ itthiṃ adāsi. So satta divasāni surāmadamatto hutvā sattame divase sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito hatthikkhandhavaragato nahānatitthaṃ gacchanto satthāraṃ piṇḍāya pavisantaṃ dvārantare disvā hatthikkhandhavaragatova sīsaṃ cāletvā vandi. 1- Satthā sitaṃ katvā, "ko nu kho bhante sitapātukaraṇahetūti ānandattherena puṭṭho sitakāraṇaṃ ācikkhanto 2- āha "passa ānanda santatimahāmattaṃ, ajjeva sabbābharaṇapaṭimaṇḍitova mama santikaṃ āgantvā catuppadika- gāthāvasāne arahattaṃ patvā sattatālamatte ākāse nisīditvā parinibbāyissatīti. Mahājano therena saddhiṃ kathentassa satthu vacanaṃ assosi. Tattha micchādiṭṭhikā cintayiṃsu "passatha samaṇassa gotamassa kiriyaṃ, mukhamattameva bhāsati, ajja kiresa evaṃ surāmadamatto yathāalaṅkatova tassa santike dhammaṃ sutvā parinibbāyissati; ajja naṃ musāvādena niggaṇhissāmāti. Sammādiṭṭhikā cintayiṃsu "aho buddhānaṃ mahānubhāvo, ajja buddhalīḷhañceva santatimahāmattalīḷhañca daṭṭhuṃ @Footnote: 1. Yu. vanditvā pakkāmi. 2. Sī. Yu. āvikaronto.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page72.

Labhissāmāti. Santatimahāmattopi nahānatitthe divasabhāgaṃ udakakīḷaṃ kīḷitvā uyyānaṃ gantvā āpānabhūmiyaṃ nisīdi. Sāpi itthī raṅgamajjhe otaritvā naccagītaṃ dassetuṃ ārabhi, tassā sarīralīḷhāya dassanatthaṃ sattāhaṃ appāhāratāya taṃdivasaṃ naccagītaṃ dassayamānāya antokucchiyaṃ satthakavātā samuṭṭhāya hadayamaṃsaṃ kantitvā 1- agamaṃsu. Sā taṃkhaṇaññeva mukhena ceva akkhīhi ca vivaṭehi kālamakāsi. Santatimahāmatto "upadhāretha nanti vatvā, "niruddhā sāmīti vuttamatteyeva balavasokena abhibhūto. Taṃkhaṇaññevassa sattāhaṃ pītasurā tattakapāle 2- udakabindu viya parikkhayaṃ agamāsi. So "na me imaṃ sokaṃ añño nibbāpetuṃ sakkhissati aññatra tathāgatenāti balakāyaparivuto sāyaṇhasamaye satthu santikaṃ gantvā vanditvā evamāha "bhante evarūpo me soko uppanno, `taṃ me tumhe nibbāpetuṃ sakkhissathāti āgatomhi, paṭisaraṇaṃ me hothāti. Athanaṃ satthā "sokaṃ nibbāpetuṃ samatthasseva santikaṃ āgatosi, imissā hi itthiyā imināva kāraṇena matakāle tava rodantassa paggharitaassūni catunnaṃ mahāsamuddānaṃ udakato atirekatarānīti vatvā imaṃ gāthamāha "yaṃ pubbe, taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ, majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasīti. Gāthāpariyosāne santatimahāmatto arahattaṃ patvā attano āyusaṅkhāraṃ olokento tassa appavattanabhāvaṃ ñatvā satthāraṃ @Footnote: 1. Ma. gahetvā. 2. Sī. tattakāle.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page73.

Āha "bhante parinibbānaṃ me anujānāthāti. Satthā tena katakammaṃ jānantopi "musāvādena niggaṇhanatthaṃ sannipatitā micchādiṭṭhikā okāsaṃ na labhissanti, `buddhalīḷhañceva santatimahāmattalīḷhañca passissāmāti santipatitā sammādiṭṭhikā iminā katakammaṃ sutvā puññesu ādaraṃ karissantīti sallakkhetvā "tenahi tayā katakammaṃ mayhaṃ kathehi, kathento ca bhūmiyaṃ ṭhito akathetvā sattatālamatte ākāse ṭhito kathehīti āha. So "sādhu bhanteti satthāraṃ vanditvā ekatālappamāṇaṃ uggamma orohitvā puna satthāraṃ vanditvā uggacchanto paṭipāṭiyā sattatālappamāṇe ākāse pallaṅkena nisīditvā "suṇātha me bhante pubbakammanti āha: "ito ekanavute kappe vipassibuddhakāle bandhumatīnagare ekasmiṃ kule nibbattitvā cintesiṃ `kinnu kho paresaṃ chedanaṃ vā pīḷanaṃ vā akaraṇakammanti upadhārento puññesu ghosanakammaṃ disvā tato paṭṭhāya taṃ kammaṃ karonto mahājanaṃ samādapetvā `puññāni karotha, uposathadivasesu uposathaṃ samādiyatha, dānaṃ detha, dhammaṃ suṇātha; buddharatanādīhi sadisaṃ aññaṃ nāma natthi, tiṇṇaṃ ratanānaṃ sakkāraṃ karothāti ugghosento vicarāmi; tassa mayhaṃ saddaṃ sutvā buddhapitā bandhumo mahārājā maṃ pakkosāpetvā `tāta kiṃ karonto vicarasīti pucchitvā, `deva tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ pakāsetvā mahājanaṃ puññakammesu samādapento vicarāmīti vutte, `kattha nisinno vicarasīti pucchitvā, `padasāva devāti vutte, `tāta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page74.

Na tvaṃ evaṃ vicarituṃ arahasi, imaṃ pupphadāmaṃ pilandhitvā assapiṭṭhe nisinno vicarāti mayhaṃ muttādāmasadisaṃ pupphadāmaṃ datvā dantaṃ assaṃ adāsi: atha maṃ raññā dinnaparihārena tatheva ugghosetvā vicarantaṃ punapi rājā pakkosāpetvā `tāta kiṃ karonto vicarasīti pucchitvā, `tadeva devāti vutte, `tāta assopi te nānucchaviko, idha nisīditvā vicarāti catusindhavayuttaṃ rathaṃ adāsi: tatiyavārepi me rājā saddaṃ sutvā pakkosāpetvā `tāta kiṃ karonto vicarasīti pucchitvā, `tadeva devāti vutte, `tāta rathopi te nānucchavikoti mayhaṃ mahantaṃ bhogaṃ mahāpasādhanañca datvā ekaṃ hatthiṃ adāsi: svāhaṃ sabbābharaṇapaṭimaṇḍito hatthikkhandhe nisīditvā asītivassasahassāni dhammaghosakakammaṃ akāsiṃ; tassa me ettakaṃ kālaṃ kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho vāyati; idaṃ mayā katakammanti. Evaṃ so attano pubbakammaṃ kathetvā ākāse nisinnova tejodhātuṃ samāpajjitvā parinibbāyi. Sarīre jālā 1- uṭṭhahitvā maṃsalohitaṃ jhāpesi. Sumanapupphāni viya dhātuyo avasisiṃsu. Satthā suddhavatthaṃ pasāresi. Dhātuyo tattha patiṃsu. Tā pakkhipitvā cātummahāpathe thūpaṃ kāresi "mahājano vanditvā puññabhāgī bhavissatīti. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "āvuso santatimahāmatto ekagāthāvasāne arahattaṃ patvā alaṅkatapaṭiyattova ākāse nisīditvā parinibbuto: kinnu kho etaṃ `samaṇoti vattuṃ vaṭṭati @Footnote: 1. Sī. aggijālā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page75.

Udāhu `brāhmaṇoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, `imāya nāmāti vutte, "bhikkhave mama puttaṃ `samaṇotipi vattuṃ vaṭṭati, `brāhmaṇotipi vattuṃ vaṭṭatiyevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "alaṅkato cepi samañcareyya santo danto niyato brahmacārī sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhūti. Tattha alaṅkatoti: vatthābharaṇapaṭimaṇḍito. Tassattho "vatthālaṅkārādīhi alaṅkato cepi puggalo kāyādīhi samañcareyya rāgādivūpasamena santo indriyadamanena danto catummagganiyāmena niyato seṭṭhacariyāya brahmacārī kāyadaṇḍādīnaṃ oropitatāya sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, so evarūpo bāhitapāpattā `brāhmaṇotipi samitapāpattā `samaṇotipi bhinnakilesattā `bhikkhūtipi vattabboyevāti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Santatimahāmattavatthu. --------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page76.

10. Pilotikattheravatthu. (116) "hirinisedho purisoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pilotikattheraṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi divase ānandatthero ekaṃ pilotikakhaṇḍanivatthaṃ kapālaṃ ādāya bhikkhāya carantaṃ dārakaṃ disvā "kinte evaṃ vicaritvā jīvitato pabbajjā na uttarāti vatvā, "bhante ko maṃ pabbājessatīti vutte, "ahaṃ pabbājessāmīti taṃ ādāya vihāraṃ gantvā sahatthā nahāpetvā kammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. Tena pana nivatthapilotikakhaṇḍaṃ pasāretvā olokento parissāvanakaraṇamattampi gayhupagaṃ kañci padesaṃ adisvā kapālena saddhiṃ ekissā rukkhasākhāya ṭhapesi. So pabbajitvā laddhūpasampado buddhānaṃ uppannalābhasakkāraṃ paribhuñjamāno mahagghāni cīvarāni acchādetvā vicaranto thūlasarīro hutvā ukkaṇṭhitvā "kiṃ me janassa saddhādeyyaṃ nivāsetvā vicaraṇena, attano pilotikameva nivāsessāmīti taṃ ṭhānaṃ gantvā pilotikaṃ gahetvā "ahirika nillajja evarūpānaṃ vatthānaṃ acchādanaṭṭhānaṃ pahāya imaṃ pilotikakhaṇḍaṃ nivāsetvā kapālahattho bhikkhāya carituṃ icchasīti taṃ ārammaṇaṃ katvā attanāva attānaṃ ovadi. Ovadantasseva panassa cittaṃ pasīdi. So taṃ pilotikaṃ tattheva paṭisāmetvā nivattitvā vihārameva gato. So katipāhaccayena puna ukkaṇṭhitvā tatheva vatvā nivatti, punapi tathevāti. Taṃ evaṃ aparāparaṃ vicarantaṃ disavā bhikkhū "kahaṃ āvuso gacchasīti pucchanti. So "ācariyassa santikaṃ gacchāmāvusoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page77.

Vatvā eteneva nīhārena attano pilotikakhaṇḍameva ārammaṇaṃ katvā attānaṃ nisedhetvā katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi. Bhikkhū āhaṃsu "kiṃ āvuso na idāni ācariyassa santikaṃ gacchasi, nanu ayaṃ tava vicaraṇamaggoti. "āvuso ācariyena saddhiṃ saṃsagge sati gatomhi, idāni pana me chinno 1- saṃsaggo, tenassa santikaṃ na gacchāmīti. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ "bhante pilotikatthero aññaṃ byākarotīti. "kimāha bhikkhaveti. "idannāma bhanteti. Taṃ sutvā satthā "āma bhikkhave, mama putto, saṃsagge sati, ācariyassa santikaṃ gato, idāni panassa saṃsaggo chinno, attanāva attānaṃ nisedhetvā arahattaṃ pattoti vatvā imā gāthā abhāsi "hirinisedho puriso koci lokasmi vijjati, yo niddaṃ apabodheti asso bhadro kasāmiva; asso yathā bhadro kasāniviṭṭho ātāpino saṃvegino bhavātha; saddhāya sīlena ca vīriyena ca samādhinā dhammavinicchayena ca sampannavijjācaraṇā paṭissatā pahassatha dukkhamidaṃ anappakanti. Tattha "anto 2- uppannaṃ akusalavitakkaṃ hiriyā nisedhetīti hirinisedho. Koci lokasminti: evarūpo puggalo 3- dullabho kocideva @Footnote: 1. Sī. Yu. pacchinno. 2. Sī. Yu. attano. 3. Sī. Yu. "puggaloti natthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page78.

Lokasmiṃ vijjati. Yo niddanti: yo appamatto samaṇadhammaṃ karonto attano uppannaṃ niddaṃ apaharanto bujjhatīti apabodheti. Kasāmivāti: yathā bhadro asso attani patamānaṃ kasaṃ apaharati attani patituṃ na deti; yo evaṃ niddaṃ apabodheti, so dullabhoti attho. Dutiyagāthāya ayaṃ saṅkhepattho "bhikkhave yathā bhadro asso pamādamāgamma kasāya niviṭṭho `ahampi nāma kasāya pahatoti aparabhāge ātappaṃ karoti; evaṃ tumhepi ātāpino saṃvegino bhavatha; evaṃbhūtā lokiyalokuttarāya duvidhāya saddhāya ca catupārisuddhisīlena ca kāyikacetasikaviriyena ca aṭṭhasamāpattisamādhinā ca kāraṇākāraṇa- jānanalakkhaṇena ca dhammavinicchayena samannāgatā hutvā tissannaṃ vā aṭṭhannaṃ vā vijjānaṃ pañcadasannañca caraṇānaṃ sampattiyā sampanna- vijjācaraṇā upaṭṭhitassatitāya paṭissatā hutvā idaṃ anappakaṃ vaṭṭadukkhaṃ pajahissathāti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Pilotikattheravatthu. -------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page79.

11. Sukhasāmaṇeravatthu. (117) "udakaṃ hi nayanti nettikāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sukhasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi. Atītasmiṃ hi bārāṇasīseṭṭhino gandhakumāro nāma putto ahosi. Rājā, tassa pitari kālakate, taṃ pakkosāpetvā samassāsetvā mahantena sakkārena tasseva seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. So tato paṭṭhāya "gandhaseṭṭhīti paññāyi. Athassa bhaṇḍāgāriko dhanagabbhadvāraṃ vivaritvā "sāmi idante ettakaṃ pitu dhanaṃ, ettakaṃ pitāmahādīnanti nīharitvā dassesi. So dhanarāsiṃ oloketvā āha "kimpana te imaṃ dhanaṃ gahetvā na gamiṃsūti. "sāmi dhanaṃ gahetvā gatā nāma natthi, attanā kataṃ kusalākusalameva hi ādāya sattā gacchantīti. So cintesi "te bālatāya dhanaṃ saṇṭhāpetvā pahāya gatā, ahampanetaṃ gahetvā gamissāmīti; evaṃ pana cintento `dānaṃ vā dassāmi pūjaṃ vā karissāmīti acintetvā "idaṃ sabbaṃ khāditvā gamissāmīti cintesi. So satasahassaṃ vissajjetvā phalikamayaṃ nahānakoṭṭhakaṃ kāresi, satasahassaṃ datvā phalikamayameva nahānaphalakaṃ, satasahassaṃ datvā nisīdanapallaṅkaṃ, satasahassaṃ datvā bhojanapātiṃ, satasahassameva datvā bhojanaṭṭhāne maṇḍapaṃ kāresi 1-, satasahassaṃ datvā bhojanapātiyā āsittakupadhānaṃ kāresi, satasahasseneva gehe sīhapañjaraṃ saṇṭhāpesi, attano pātarāsatthāya sahassaṃ adāsi, @Footnote: 1. Sī. Yu. kārāpesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page80.

Sāyamāsatthāyapi sahassameva, puṇṇamīdivase pana bhojanatthāya satasahassaṃ dāpesi, taṃ bhattaṃ bhuñjanadivase satasahassaṃ vissajjetvā nagaraṃ alaṅkaritvā bheriñcārāpesi "gandhaseṭṭhissa kira bhattabhuñjanalīḷhaṃ oloketūti. Mahājano mañcātimañcaṃ bandhitvā sannipati. Sopi satasahassagghanake nahānakoṭṭhake satasahassagghanake phalake nisīditvā soḷasahi gandhodakaghaṭehi nahātvā taṃ sīhapañjaraṃ vivaritvā tasmiṃ pallaṅke nisīdi. Athassa tasmiṃ āsittakupadhāne taṃ pātiṃ ṭhapetvā satasahassagghanakaṃ bhojanaṃ vaḍḍhesuṃ. So nāṭakitthīparivuto evarūpāya sampattiyā taṃ bhojanaṃ bhuñjati. Aparena samayena eko gāmikamanusso attano paribbayāharaṇatthaṃ dāruādīni yānake pakkhipitvā nagaraṃ gantvā sahāyakassa gehe nivāsaṃ gaṇhi. Tadā pana puṇṇamīdivaso hoti. "gandhaseṭṭhino bhuñjanalīḷhaṃ oloketūti nagare bheriñcārāpesuṃ. Atha naṃ sahāyako āha "samma 1- gandhaseṭṭhino te bhuñjanalīḷhā diṭṭhapubbāti. "na diṭṭhapubbā sammāti. "tenahi samma ehi, gacchāma; ayaṃ nagaraṃ 2- bherī carati, mahāsampattiṃ passissāmāti. Nagaravāsī janapadaṃ 3- gahetvā agamāsi. Mahājanopi mañcātimañcaṃ 4- abhiruhitvā passati. Gāmavāsī bhattagandhaṃ ghāyitvāva nagaravāsiṃ āha "mayhaṃ etāya 5- pātiyā bhattapiṇḍe pipāsā jātāti. "samma mā etaṃ patthayi, na sakkā laddhunti. "samma alabhanto na jīvissāmīti. So @Footnote: 1. Sī. Yu. "sammāti natthi. 2. Sī. Yu. nagare. 3. Sī. Yu. janapadavāsiṃ 4. Sī. Yu. @mañcātimañce. 5. etissanti yuttataraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page81.

Taṃ paṭibāhituṃ asakkonto parisapariyante ṭhatvā "namāmi te sāmīti tikkhattuṃ mahāsaddaṃ nicchāretvā, "ko esoti vutte, "ahaṃ sāmīti. "kiṃ etanti. "ayaṃ eko gāmavāsī tumhākaṃ pātiyaṃ bhattapiṇḍe pipāsaṃ uppādesi, ekaṃ bhattapiṇḍaṃ dāpethāti. "na sakkā laddhunti. "kiṃ samma sutanteti. "samma sutamme, apica labhanto jīvissāmi, alabhantassa me maraṇaṃ bhavissatīti. So puna viravi "ayaṃ kira sāmi alabhanto marissati, jīvitamassa dethāti. "ambho bhattapiṇḍo nāma satampi agghati satadvayampi agghati, yo yo yācati, tassa tassa dadamāno kimahaṃ bhuñjissāmīti. "sāmi ayaṃ alabhanto marissati, jīvitamassa dethāti. "na sakkā mudhā laddhuṃ, yadi pana alabhanto na jīvissati, tīṇi saṃvaccharāni mama gehe bhatiṃ karotu, ekamassa bhattapātiṃ dāpessāmīti. Gāmavāsī taṃ sutvā "evaṃ hotu sammāti sahāyakaṃ vatvā puttadāraṃ pahāya "bhattapātiatthāya tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ karissāmīti seṭṭhissa gehaṃ pāvisi. So bhatiṃ karonto sabbakiccāni sakkaccaṃ akāsi, gehe vā araññe vā divā vā rattiṃ vā [1]- kattabbakammāni katāneva paññāyiṃsu. "bhattabhatikoti vutte, sakalanagare paññāyi. Athassa divasesu paripuṇṇesu bhattaveyyāvaṭiko "bhattabhatikassa sāmi divaso paripuṇṇo, dukkaraṃ tena kataṃ tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ karontena, ekampi kammaṃ na saṅkopitapubbanti āha. Athassa seṭṭhī attano sāyamāsapātarāsatthāya dve sahassāni tassa @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "sabbānīti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page82.

Pātarāsatthāya sahassanti tīṇi sahassāni dāpetvā āha "ajja mayhaṃ kattabbaparihāraṃ tasseva karothāti; vatvā ca pana ṭhapetvā ekaṃ cintāmaṇiṃ nāma piyabhariyaṃ avasesajanampi "ajja tameva parivārethāti vatvā sabbaṃ sampattiṃ tassa niyyādesi. So seṭṭhino nahānodakena tattheva 1- koṭṭhake tasmiṃ phalake nisinno nahātvā tasseva nivāsanasāṭake nivāsetvā tasseva pallaṅke nisīdi. Seṭṭhīpi nagare bheriñcārāpesi "bhattabhatiko gandhaseṭṭhissa gehe tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ katvā bhattapātiṃ labhi, tassa bhuñjanasampattiṃ olokentūti. Mahājano mañcātimañcaṃ abhiruhitvā passati. Gāmavāsissa olokitolokitaṭṭhānaṃ kampanākārappattaṃ ahosi. Nāṭakā taṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tassa purato bhattapātiṃ vaḍḍhetvā ṭhapayiṃsu. Athassa hatthadhovanavelāya gandhamādane eko paccekabuddho sattame divase samāpattito vuṭṭhāya "kattha nu kho ajja bhikkhācāratthāya gacchāmīti upadhārento bhattabhatikaṃ addasa. Atha so 2- "ayaṃ tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ katvā bhattapātiṃ labhi, atthi nu kho etassa saddhā natthīti upadhārento "atthīti ñatvā "saddhāpi ekacce saṅgahaṃ kātuṃ na sakkonti, sakkhissati nu kho me saṅgahaṃ kātunti cintetvā [atha naṃ] "sakkhissati ceva mama ca saṅgahakāraṇaṃ nissāya mahāsampattiṃ labhissatīti ñatvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya vehāsaṃ abbhuggantvā parisantarena gantvā tassa purato ṭhitameva @Footnote: 1. Sī. Yu. tasseva. 2. Sī. Yu. athassa etadahosi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page83.

Attānaṃ dassesi. So paccekabuddhaṃ disvā cintesi "ahaṃ pubbe adinnabhāvena ekissā bhattapātiyā atthāya tīṇi saṃvaccharāni paragehe bhatiṃ akāsiṃ, idāni me idaṃ bhattaṃ ekarattindivaṃ rakkheyya, sace pana taṃ ayyassa dassāmi; anekāni [1]- kappakoṭisahassāni rakkhissati, ayyasseva naṃ dassāmīti. So tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ katvā laddhabhattapātito ekapiṇḍampi mukhe aṭṭhapetvāva taṇhaṃ vinodetvā sayameva pātiṃ ukkhipitvā paccekabuddhassa santikaṃ gantvā pātiṃ aññassa hatthe datvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā pātiṃ vāmahatthena gahetvā dakkhiṇahatthena tassa patte bhattaṃ ākiri. Paccekabuddho bhattassa upaḍḍhasesakāle pattaṃ hatthena pidahi. Atha naṃ so āha "bhante ekova paṭiviṃso na sakkā dvidhā kātuṃ, mā maṃ idha loke saṅgaṇhātha 2-, paraloke saṅgahameva karotha, sāvasesaṃ akatvā niravasesameva dassāmīti. Attano hi thokampi anavasesetvā dinnaṃ niravasesannāma, taṃ mahapphalaṃ hoti. So tathā karonto sabbaṃ datvā puna vanditvā "bhante ekaṃ bhattapātiṃ nissāya tīṇi saṃvaccharāni me paragehe bhatiṃ karontena dukkhaṃ anubhūtaṃ, idāni me nibbattaṭṭhāne sukhameva hotu, tumhehi diṭṭhadhammasseva bhāgī bhaveyyanti āha. Paccekabuddho "evaṃ hotu, cintāmaṇi viya te sabbakāme dadamānā saṅkappā puṇṇacando viya paripūrentūti anumodanaṃ karonto @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "manti atthi. 2. saṅgaṇhathāti bhavitabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page84.

"icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva samijjhatu, sabbe pūrentu saṅkappā cando paṇṇaraso 1- yathā, icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ khippameva samijjhatu, sabbe pūrentu saṅkappā maṇi jotiraso yathāti vatvā "ayaṃ mahājano 2- yāva gandhamādanapabbatagamanā maṃ passantova tiṭṭhatūti adhiṭṭhāya ākāsena gandhamādanaṃ agamāsi. Mahājanopi naṃ passantova aṭṭhāsi. So tattha gantvā taṃ piṇḍapātaṃ pañcasatānaṃ paccekabuddhānaṃ vibhajitvā adāsi. Sabbe attano pahonakaṃ gaṇhiṃsu. "appo piṇḍapāto kathaṃ pahotīti na cintetabbaṃ. Cattāri hi acinteyyāni vuttāni, tatrāyaṃ paccekabuddhavisayoti. Mahājano paccekabuddhānaṃ piṇḍapātaṃ vibhajitvā dīyamānaṃ disvā sādhukārasahassāni pavattesi, asanipātasaddo viya ahosi. Taṃ sutvā gandhaseṭṭhī cintesi "bhattabhatiko mayā dinnasampattiṃ dhāretuṃ nāsakkhi maññe, tenāyaṃ mahājano parihāsaṃ karonto unnadatīti. So pavattijānanatthaṃ manusse pesesi. Te āgantvā "sampattidhāraṇako nāma sāmi evarūpo hotīti vatvā taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Seṭṭhī taṃ sutvā pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭṭhasarīro hutvā "aho dukkaraṃ tena kataṃ, ahaṃ ettakaṃ kālaṃ evarūpāya sampattiyā ṭhito kiñci dātuṃ nāsakkhinti taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tayā idannāma katanti pucchitvā, "āma sāmīti vutte, "handa sahassaṃ @Footnote: 1. Yu. paṇṇareSī. 2. Sī. Yu. jano.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page85.

Gahetvā tava dāne mayhampi pattiṃ dehīti āha. So tathā akāsi. Seṭṭhīpissa sabbaṃ attano santakaṃ majjhe bhinditvā adāsi. Catasso hi sampadā nāma "vatthusampadā paccayasampadā cetanāsampadā guṇātirekasampadāti. Tattha nirodhasamāpattiraho arahā vā anāgāmī vā dakkhiṇeyyo vatthusampadā nāma, paccayānaṃ dhammena samena uppatti paccayasampadā nāma, dānato pubbe dānakāle pacchābhāgeti tīsu kālesu cetanāya somanassasahagatañāṇasampayuttabhāvo cetanāsampadā nāma, dakkhiṇeyyassa pana samāpattito vuṭṭhitabhāvo guṇātirekasampadā nāmāti. Imassa ca "khīṇāsavo paccekabuddho dakkhiṇeyyo, bhatiṃ katvā laddhabhāvena paccayo dhammato uppanno, tīsu kālesu cetanā parisuddhā, samāpattito vuṭṭhatamatto paccekabuddho guṇātirekoti catassopi sampadā nipphannā, etāsaṃ ānubhāvena diṭṭheva dhamme mahāsampattiṃ pāpuṇāti; tasmā so seṭṭhino santikā sampattiṃ labhati. Aparabhāge ca rājāpi iminā katakammaṃ sutvā taṃ pakkosāpetvā sahassaṃ datvā pattiṃ gahetvā tuṭṭhamānaso mahantaṃ bhogaṃ datvā seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. "bhattabhatikaseṭṭhītissa nāmaṃ ahosi. So gandhaseṭṭhinā saddhiṃ sahāyo hutvā ekato khādanto pivanto [1]- yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare sayantoti atthi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page86.

Sārīputtattherassa upaṭṭhākakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Athassa mātā laddhagabbhaparihārā katipāhaccayena "aho vatāhaṃ pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ sārīputtattherassa satarasabhojanaṃ datvā kāsāyavatthanivatthā suvaṇṇasarakaṃ ādāya āsanapariyante nisinnā tesaṃ bhikkhūnaṃ ucchiṭṭhasesakaṃ bhuñjeyyanti dohaḷinī hutvā tatheva katvā dohaḷaṃ paṭivinodesi. Sā sesamaṅgalesupi tathārūpameva dānaṃ datvā puttaṃ vijāyitvā nāmagahaṇadivase "puttassa me bhante sikkhāpadāni dethāti theraṃ āha. Thero "kimassa nāmanti pucchitvā, "bhante puttassa me paṭisandhigahaṇato paṭṭhāya imasmiṃ gehe kassaci dukkhannāma na bhūtapubbaṃ, tenevassa `sukhakumārotveva nāmaṃ bhavissatīti vutte, tadevassa nāmaṃ gahetvā sikkhāpadāni adāsi. Tadā evamassa 1- mātu "nāhaṃ mama puttassa ajjhāsayaṃ bhindissāmīti cittaṃ uppajji. Sā tassa kaṇṇavijjhanamaṅgalādīsupi tatheva dānaṃ adāsi. Kumāropi sattavassikakāle "icchāmahaṃ amma therassa santike pabbajitunti āha. Sā "sādhu tāta, nāhaṃ tava ajjhāsayaṃ bhindissāmīti theraṃ nimantetvā bhojetvā "bhante putto me pabbajituṃ icchati, imāhaṃ sāyaṇhasamaye vihāraṃ ānessāmīti theraṃ uyyojetvā ñātake sannipātetvā "puttassa me gihikāle kattabbakiccaṃ ajjeva karissāmāti vatvā puttaṃ alaṅkaritvā mahantena sirisobhaggena vihāraṃ netvā therassa niyyādesi. Theropi taṃ "tāta pabbajjā @Footnote: 1. cassāti padena bhavītabbaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page87.

Nāma dukkarā, sakkhissasi abhiramitunti vatvā, "karissāmi vo bhante ovādanti vutte, kammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. Mātāpitaropissa pabbajjāsakkāraṃ karontā antovihāreyeva sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa satarasabhojanaṃ datvā sāyaṃ attano gehaṃ agamaṃsu. Aṭṭhame divase sārīputtatthero, bhikkhusaṅghe gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhe, vihāre kattabbakiccaṃ katvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Sāmaṇero antarāmagge mātikādīni disvā paṇḍitasāmaṇero viya theraṃ pucchi. Theropi tassa tatheva byākāsi. Sāmaṇero tāni tāni kāraṇāni sutvā "sace tumhe attano pattacīvaraṃ gaṇheyyātha, ahaṃ nivatteyyanti vatvā, therena tassa ajjhāsayaṃ abhinditvā "āhara me pattacīvaranti pattacīvare gahite, theraṃ vanditvā nivattamāno "bhante mayhaṃ āhāraṃ āharamānā satarasabhojanaṃ āhareyyāthāti āha. "kuto taṃ labhissāmīti. "attano puññena alabhantā mama puññena labhissatha bhanteti. Athassa thero kuñcikaṃ datvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. So vihāraṃ gantvā therassa gabbhaṃ vivaritvā pavisitvā dvāraṃ pidhāya attano kāye ñāṇaṃ otāretvā nisīdi. Tassa guṇatejena sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko "kinnu kho etanti olokento sāmaṇeraṃ disvā "sukhasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā `samaṇadhammaṃ karissāmīti nivatto, mayā tattha gantuṃ vaṭṭatīti cintetvā cattāro mahārāje pakkosāpetvā "gacchatha tātā, vihārassa upavane dussadde sakuṇe palāpethāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page88.

Uyyojesi. Te tathā katvā samantā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Candimasuriye "attano vimānāni gaṇhitvā tiṭṭhathāti āṇāpesi. Tepi tathā kariṃsu. Sayampi āviñjanaṭṭhāne ārakkhaṃ gaṇhi. Vihāro 1- sannisinno nīravo ahosi. Sāmaṇero ekaggena cittena vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi maggaphalāni pāpuṇi. Thero sāmaṇerena "satarasabhojanaṃ āhareyyāthāti vutto "kassa nu kho ghare sakkā laddhunti olokento ekaṃ ajjhāsayasampannaṃ upaṭṭhākakulaṃ disvā tattha gantvā "bhante sādhu vo kataṃ ajja idhāgacchantehīti tehi tuṭṭhamānasehi pattaṃ gahetvā nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā yāva bhattakālā dhammakathaṃ yācito tesaṃ sārāṇīyaṃ dhammakathaṃ kathetvā kālaṃ sallakkhetvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Athassa satarasabhojanaṃ datvā taṃ ādāya gantukāmaṃ theraṃ disvā "bhuñjatha bhante, aparampi dassāmāti theraṃ bhojetvā puna pattapūraṃ adaṃsu. Thero taṃ ādāya "sāmaṇero me chātoti turitaturito vihāraṃ pāyāsi. Taṃdivasaṃ satthā pātova nikkhamitvā gandhakuṭiyaṃ nisinno āvajjesi "ajja sukhasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā `samaṇadhammaṃ karissāmīti nivatto, nipphannaṃ nu kho tassa kiccanti, so tiṇṇaṃyeva maggaphalānaṃ pattabhāvaṃ disvā uttariṃpi upadhārento "sakkhissatāyaṃ ajja arahattaṃ pāpuṇituṃ, sārīputto pana `sāmaṇero me chātoti vegena bhattaṃ ādāya nikkhamati, sace imasmiṃ arahattaṃ appatte bhattaṃ āharissati, @Footnote: 1. Sī. Yu. vihāre.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page89.

Imassa antarāyo bhavissati; mayā gantvā dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatīti cintetvā gandhakuṭito nikkhamma dvārakoṭṭhake ṭhatvā ārakkhaṃ gaṇhi. Theropi bhattaṃ āhari. Atha naṃ heṭṭhā vuttanayeneva cattāro pañhe pucchi. Pañhavisajjanāvasāne sāmaṇero arahattaṃ pāpuṇi. Satthā theraṃ āmantetvā "gaccha sārīputta, sāmaṇerassa te bhattaṃ dehīti āha. Thero gantvā dvāraṃ ākoṭesi. Sāmaṇero nikkhamitvā upajjhāyassa vattaṃ katvā, "bhattakiccaṃ karohīti vutte, therassa bhattena anatthikabhāvaṃ ñatvā sattavassiko kumāro taṃkhaṇaññeva arahattaṃ patto nīcāsanaṭṭhānaṃ 1- paccavekkhanto bhattakiccaṃ katvā pattaṃ dhovi. Tasmiṃ kāle cattāro mahārājāno ārakkhaṃ vissajjesuṃ. Candimasuriyāpi vimānāni muñciṃsu. Sakkopi āviñjanaṭṭhāne ārakkhaṃ vissajjesi. Suriyo nabhamajjhaṃ atikkantoyeva paññāyi. Bhikkhū "sāyaṇho paññāyati, sāmaṇerena idāneva bhattakiccaṃ kataṃ; kiṃ nu kho ajja pubbaṇho balavā jāto, sāyaṇho mandoti vadiṃsu. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "bhante ajja pubbaṇho balavā jāto, sāyaṇho mando; sāmaṇerena idāneva bhattaṃ bhuttaṃ, atha ca pana suriyo nabhamajjhaṃ atikkanto paññāyatīti vutte, "bhikkhave evameva hoti puññavantānaṃ samaṇadhammaṃ karaṇakāle, ajja hi @Footnote: 1. nibbānaṭṭhānantipi dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page90.

Cattāro mahārājāno samantā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu, candimasuriyā vimānāni gahetvā aṭṭhaṃsu, sakko āviñjanake ārakkhaṃ gaṇhi, ahampi dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gaṇhiṃ; ajja sukhasāmaṇero mātikāya udakaṃ harante usukāre usuṃ ujuṃ karonte tacchake cakkādīni karonte disvā attānaṃ dametvā arahattaṃ pattoti vatvā imaṃ gāthamāha "udakaṃ hi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ, dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti subbatāti. Tattha "subbatāti: suvadā sukhena ovaditabbā anusāsitabbāti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Sukhasāmaṇeravatthu. Daṇḍavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Dasamo vaggo. ---------


             The Pali Atthakatha in Roman Book 22 page 44-90. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=22&A=882&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=22&A=882&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=20              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=618              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=610              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=610              Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com