ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext book chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 42 : PALI ROMAN Jā.A.8 paññāsa–asītinipāta

                     Mahāsutasomajātakaṃ
     kasmā tuvaṃ rasaka īdisānīti idaṃ satthā jetavane viharanto
aṅgulimālattheraṃ ārabbha kathesi.
     Tassa uppatti ca pabbajjā ca aṅgulimālasuttavaṇṇanāyaṃ
vuttanayeneva vitthārato veditabbā. So pana saccakiriyāya
muḷhagabbhāya itthiyā sotthibhāvaṃ katvā tato paṭṭhāya sulabhapiṇḍo
hutvā vivekamanubrūhanto aparabhāge arahattaṃ patvā abhiññātova
asītiyā mahātherānaṃ abbhantaro ahosi. Tasmiṃ kāle dhammasabhāyaṃ
kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ āvuso aho vata bhagavatā tathārūpaṃ luddaṃ
lohitapāṇiṃ mahācoraṃ aṅgulimālaṃ adaṇḍena asatthena dametvā
nibbisevanaṃ karontena dukkaraṃ kataṃ aho buddhā nāma
dukkarakārakāti. Satthā gandhakuṭiyaṃ ṭhitova dibbasotena tesaṃ bhikkhūnaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page406.

Kathaṃ sutvā ajja mama gamanaṃ bahūpakāraṃ bhavissati mahādhammadesanā pavattissatīti ñatvā gandhakuṭito nikkhamitvā anopamāya buddhalīlāya dhammasabhaṃ gantvā pavarapaññattāsane nisīditvā kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāya nāmāti vutte anacchariyaṃ bhikkhave idāneva paramābhisambodhippattena mayā etassa aṅgulimālattherassa damanaṃ svāhaṃ pubbacariyaṃ caranto padesañāṇe ṭhitopi etaṃ damesinti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari. Atīte kururaṭṭhe indapattanagare korabyo nāma rājā dhammena rajjaṃ kāresi. Tadā amhākaṃ bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Sutavittatāya pana taṃ sutasomoti sañjāniṃsu. Tamenaṃ vayappattaṃ disvā rājā nikkhasahassaṃ datvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippuggahaṇatthāya takkasilaṃ pesesi. So ācariyabhāgaṃ ādāya nikkhamitvā maggaṃ paṭipajji. Bārāṇasiyaṃ kāsikarañño putto brahmadattakumāropi tatheva vatvā pitarā pesito nikkhamitvā taṃ maggaṃ paṭipajji. Atha sutasomo maggaṃ gantvā nagaradvāre sālāya phalake vissamatthāya nisīdi. Brahmadattakumāropi gantvā tena saddhiṃ ekaphalake nisīdi. Atha naṃ sutasomo paṭisanthāraṃ karonto samma maggaṃ paṭipajjanto kilantosi kuto āgacchasīti pucchitvā bārāṇasitoti vutte kassa puttosīti kāsikarañño puttosmīti konāmosīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page407.

Brahmadattakumāro nāmāhanti kena kāraṇena idhāgatosīti pucchi. So sippuggahaṇatthāyāti vatvā tvaṃpi maggaṃ paṭipajjanto kilantosi kuto āgacchasīti teneva nayena itaraṃ pucchi. Sopi tassa sabbaṃ ācikkhi. Te ubhopi mayaṃ khattiyā ekācariyasseva santike sippuggahaṇatthāya gacchāmāti aññamaññaṃ mittabhāvaṃ katvā nagaraṃ pavisitvā ācariyakulaṃ gantvā ācariyaṃ abhivādetvā attano jātiṃ ācikkhitvā sippuggahaṇatthāya āgatabhāvaṃ kathesuṃ. So sādhūti sampaṭicchi. Te ācariyabhāgaṃ datvā sippaṃ paṭṭhapesuṃ. Na kevalañca te dve aññepi tadā jambūdīpe ekasatamattā rājaputtā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti. Sutasomo tesaṃ jeṭṭhantevāsiko hutvā sippaṃ upadisanto na cirasseva nipphattiṃ pāpuṇi. So aññesaṃ santikaṃ agantvā sahāyo meti brahmadattakumārameva gantvā tassa piṭṭhācariyo hutvā khippaṃ sikkhāpesi. Itaresaṃpi anukkameneva sippaṃ niṭṭhitaṃ. Te anuyogaṃ datvā ācariyaṃ vanditvā sutasomaṃ parivāretvā nikkhamiṃsu. Atha ne sutasomo maggantare ṭhatvā uyyojento tumhe attano mātāpitūnaṃ sippaṃ dassetvā rajjesu patiṭṭhahissatha patiṭṭhitā ca pana mamovādaṃ kareyyāthāti āha. Kiṃ ācariyāti. Pakkhadivasesu uposathikā hutvā mā ghāṭaṃ kareyyāthāti. Te sādhūti sampaṭicchiṃsu. Bodhisattopi aṅgavijjāpākaṭattā anāgate bārāṇasiyaṃ brahmadattakumāraṃ nissāya mahābhayaṃ uppajjissatīti ñatvā tesaṃ ovaditvā uyyojesi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page408.

Te sabbepi attano attano janapadaṃ gantvā mātāpitūnaṃ sippaṃ dassetvā rajjesu patiṭṭhāya patiṭṭhitabhāvañceva ovāde vattamānabhāvañca rājāno jānāpetuṃ paṇṇākārena saddhiṃ paṇṇāni pahiṇiṃsu. Mahāsatto taṃ pavuttiṃ sutvā appamattā hothāti paṇṇāni paṭipesesi. Tesu bārāṇasirājā vinā maṃsena bhattaṃ na bhuñji. Uposathadivasatthāyapissa maṃsaṃ gahetvā ṭhapenti. Athekadivasaṃ evaṃ ṭhapitamaṃsaṃ bhattakārakassa pamādena rāgehe koleyyasunakhā khādiṃsu. Bhattakārako maṃsaṃ adisvā kahāpaṇamuṭṭhiṃ ādāya caranto maṃsaṃ uppādetuṃ asakkonto sace amaṃsakaṃ bhattaṃ upanāmessāmi jīvitaṃ me natthi kiṃ nukho karissāmīti cintetvā attheso upāyoti vikāle āmakasusānaṃ gantvā taṃmuhuttamatassa purisassa ūrumaṃsaṃ āharitvā supakkaṃ pacitvā bhattaṃ pacitvā bhattamaṃsaṃ upanāmesi. Rañño maṃsakhaṇḍaṃ jivhagge ṭhapitamattameva satta rasaharaṇisahassāni phari sakalasarīraṃ khobhesi. Kiṃkāraṇā. Pubbe sevanatāya. So kira atītānantare attabhāve yakkho hutvā bahuṃ manussamaṃsaṃ khādi tenassa taṃ piyaṃ ahosi. So sacāhaṃ tuṇhīyeva paribhuñjissāmi na me ayaṃ imaṃ maṃsaṃ kathessatīti cintetvā saha kheḷena bhūmiyaṃ pātesi. Niddosaṃ deva khādāhīti vutte manusse paṭikkamāpetvā ahamevassa niddosabhāvaṃ jānāmi kinnāmetaṃ maṃsanti bhattakāraṃ pucchi. Purimadivasesu tayā khāditamaṃsaṃ devāti. Nanu aññasmiṃ kāle ayaṃ raso natthīti. Ajjeva suṭṭhu pakkaṃ devāti. Nanu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page409.

Pubbepi evarūpaṃ pacasīti. Atha naṃ tuṇhībhūtaṃ ñatvā sabhāvameva kathehi no ce kathesi jīvitante natthīti āha. So abhayaṃ yācitvā yathābhūtaṃ kathesi. Rājā mā saddamakāsi pakatipacanamaṃsaṃ tvaṃ khāditvā mayhaṃ manussamaṃsameva pacāhīti āha. Nanu dukkaraṃ devāti āha. Mā bhāyi na dukkaranti. Nivaddhaṃ kuto labhissāmi devāti āha. Nanu bandhanāgāre bahū manussāti. So tato paṭṭhāya tathā akāsi. Aparabhāge bandhanāgāre manussesu khīṇesu idāni kiṃ karomīti āha. Tvaṃ antarāmagge sahassabhaṇḍikaṃ khipitvā yo taṃ gaṇhati taṃ coroti gahetvā mārehīti. So tathā akāsi. Aparabhāge bhayena sahassabhaṇḍikaṃ olokentaṃpi adisvā idāni kiṃ karomīti āha. Yadā majjhimayāme bherīvelāya nagaraṃ ākulaṃ hoti tvaṃ ekasmiṃ gharasandhimhi vā vīthiyaṃ vā catukke vā ṭhatvā manusse māretvā maṃsaṃ gaṇhāhīti. So tato paṭṭhāya thūlamaṃsaṃ ādāya gacchati. Tesu tesu ṭhānesu kaḷevarāni dissanti. Nagaraṃ ākulaṃ hoti. Mama mātā na paññāyati mama pitā na paññāyati mama bhātā bhaginī ca na paññāyatīti manussānaṃ paridevanasaddo suyyati. Nāgarā bhītatasitā hutvā ime manusse sīho nukho khādati byaggho nukho khādati yakkho nukho khādatīti olokentā pahāramukhaṃ disvā eko manussacoro ime khādati maññeti. Mahājano rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosi. Rājā kiṃ tātāti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page410.

Pucchi. Deva imasmiṃ nagare manussakhādako coro atthi ta gaṇhāpetha devāti. Ahaṃ kathaṃ jānissāmi kiṃ ahaṃ nagaraṃ rakkhanto vicarāmīti. Mahājanā rājā nagarena anatthikoti kāḷahatthisenāpatissa ācikkhissāmāti gantvā tassa kathetvā coraṃ pariyesatuṃ vaṭṭatīti vadiṃsu. So sattāhaṃ āgametha pariyesitvā coraṃ vo dassāmīti mahājanaṃ uyyojetvā purise āṇāpesi tātā nagare kira manussakhādakacoro atthi tumhe tesu tesu ṭhānesu nilīyitvā taṃ gaṇhathāti. Te sādhūti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya nagaraṃ pariggaṇhanti. Bhattakārakopi ekasmiṃ gharasandhimhi paṭicchanno hutvā ekaṃ itthiṃ māretvā ghanaṃ ghanaṃ maṃsaṃ ādāya pacchiṃ pūretuṃ ārabhi. Atha naṃ te purisā gahetvā pothetvā pacchābāhuṃ bandhitvā gahito manussakhādako coroti mahāsaddaṃ kariṃsu. Mahājano taṃ parivāresi. Atha naṃ suṭṭhu bandhitvā maṃsapacchiṃ gīvāyaṃ bandhitvā ādāya senāpatissa dassesuṃ. Atha naṃ senāpati disvā kinnu kho esa imaṃ maṃsaṃ khādati udāhu aññena maṃsena missitvā vikkīṇāti udāhu rañño vacanena māretīti cintetvā tamatthaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha kasmā tuvaṃ rasaka īdisāni karosi kammāni sudāruṇāni hanāsi itthī purise ca muḷhe maṃsassa hetu ādū dhanassa kāraṇāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page411.

Tattha rasakāti bhattakārakaṃ ālapati. Ito paraṃ uttānasambandhanāni vacanapaṭivacanapālivaseneva veditabbānīti. Tato rasako naṃ āha na attahetu na dhanassa kāraṇā na puttadārassa sahāyañātinaṃ bhattā ca me bhagavā bhūmipālo so khādatī maṃsamidaṃ bhadanteti. Atha naṃ senāpati āha sace tuvaṃ bhatturatthe payutto karosi kammāni sudāruṇāni pātova antepuraṃ pāpuṇitvā lapeyyāsi me rājino sammukhe tanti. Atha naṃ rasako āha tathā karissāmi ahaṃ bhadante yathā tuvaṃ bhāsasi kāḷahatthi pātova antepuraṃ pāpuṇitvā vakkhāmi te rājino sammukhe tanti. Tattha bhagavāti gāravavacanaṃ. Sace tuvanti saccaṃ nukho bhaṇati udāhu maraṇabhayena musā bhaṇatīti vīmaṃsanto evamāha. Tattha sudāruṇānīti manussaghāṭakammāni. Sammukhe tanti sammukhe ṭhatvā evaṃ vadeyyāsi. So sampaṭicchanto tathāpi gāthamāha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page412.

Atha naṃ senāpati gāḷhabandhanameva sayāpetvā vibhātāya rattiyā amaccehi ca nāgarehi ca saddhiṃ mantetvā sabbesu ekacchandesu jātesu sabbaṭṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapetvā nagaraṃ hatthagataṃ katvā rasakassa gīvāyaṃ maṃsapacchiṃ bandhitvā ādāya rājanivesanaṃ pāvisi. Sakalanagaraṃ viravi. Rājā hiyyo bhuttapātarāso sāyaṃ maṃsaṃpi alabhitvā rasako idāni āgamissatīti nisinnova taṃ rattiṃ vītināmetvā ajjāpi rasako nāgacchati nāgarānañca mahāsaddo suyyati kinnu kho etanti vātapānena olokento taṃ tathā ānīyamānaṃ disvā pākaṭaṃ idaṃ kāraṇaṃ jātanti cintetvā satiṃ paccupaṭṭhapetvā pallaṅkeva nisīdi. Kāḷahatthīpi naṃ upasaṅkamitvā anuyuñji. Sopissa kathesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ratyā vivasane suriyassuggamanaṃ pati kāḷo rasakamādāya rājānaṃ upasaṅkami upasaṅkamitvā rājānaṃ idaṃ vacanamabravi. Saccaṃ kira mahārāja rasako pesito tayā hanati itthīpurise tuvaṃ maṃsāni khādasīti. Tato rājā āha evamevaṃ tathā kāḷa rasako pesito mayā mama atthaṃ karontassa kimetaṃ paribhāsasīti. Tattha kāḷāti kāḷahatthi. Evamevanti tejavantena senāpatinā anuyuñjito rājā musā vattuṃ asakkonto evamāha. Tattha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page413.

Tathāti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Mama atthanti mama vuḍḍhiṃ. Karontassāti karontaṃ. Kimetanti kasmā etaṃ paribhāsasi. Atha rājā aho dukkaraṃ karosīti kāḷahatthi tvaṃ nāma aññaṃ coraṃ agahetvā mama pesakāraṃ gaṇhāpesīti tassa bhayaṃ janento kathesi. Taṃ sutvā senāpati ayaṃ sakeneva mukhena paṭijānāti aho sāhasiko ettakaṃ kālaṃ manussamaṃsā etena khāditā vāressāmi nanti cintetvā āha mahārāja mā evaṃ kari mā manussamaṃsaṃ khādathāti. Rājā āha kāḷahatthi kiṃ kathesi nāhaṃ ito viramituṃ sakkomīti. Deva sace tvaṃ na viramissasi attānaṃ raṭṭhañca tvameva nassissasīti. Evaṃ nassantopi ahaṃ tato neva viramituṃ sakkomīti. Tato senāpati tassa saññāpanatthāya vatthuṃ āharitvā dassesi. Atītasmiṃ hi kāle mahāsamudde cha mahāmacchā ahesuṃ. Tesu ānando upanando ajjhohāroti ime tayo mahāmacchā pañcayojanasatikā timiṅgalo timiramiṅgalo mahātimiramiṅgaloti ime tayo mahāmacchā sahassayojanikā honti te sabbepi pāsāṇasevālabhakkhā ahesuṃ. Tesu ānando mahāsamuddassa ekapasse vasati. Taṃ bahū macchā dassanāya upasaṅkamanti. Ekadivasaṃ sabbesaṃ dvipadacatuppadānaṃ rājā paññāyati amhākaṃ rājā natthi mayamekaṃ rājānaṃ karissāmāti cintetvā sabbe ekacchandā hutvā ānandaṃ rājānaṃ kariṃsu. Te macchā tato paṭṭhāya tassa sāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page414.

Pāto upaṭṭhānaṃ gacchanti. Athekadivasaṃ ānando ekasmiṃ pabbate pāsāṇasevālaṃ khādanto macchaṃ ajānitvā sevāloti saññāya ekaṃ macchaṃ khādi. Tassa taṃ maṃsaṃ sakalasarīraṃ chādeti. So kiṃ nukho idaṃ ativiya madhuranti nīharitvā olokento macchakhaṇḍaṃ disvā ettakaṃ kālaṃ ajānitvā khādāmīti cintetvā tato paṭṭhāya sāyaṃpi pātopi macchānaṃ upaṭṭhānaṃ āgantvā gamanakāle ekaṃ dve macche khādissāmi pākaṭaṃ katvā khādiyamānesu ca ekopi maṃ na upasaṅkamissati sabbepi palāyissanti paṭicchanno hutvā pacchā osakkitosakkitaṃ paharitvā khādissāmīti tathā akāsi. Te macchā parikkhayaṃ gacchantā cintayiṃsu kuto nukho ñātīnaṃ bhayaṃ uppajjatīti. Atheko paṇḍitamaccho mayhaṃ ānandassa kiriyaṃ na ruccati pariggaṇhissāmi nanti macchesu upaṭṭhānaṃ gatesu ānandassa kaṇṇapatte paṭicchanno hutvā aṭṭhāsi. Ānando macche uyyojetvā sabbapacchato gacchantaṃ khādi. So paṇḍitamaccho taṃ kiriyaṃ disvā itaresaṃ ārocesi. Te sabbepi bhītatasitā palāyiṃsu. Ānando tato paṭṭhāya macchamaṃsagiddhena aññaṃ gocaraṃ na gaṇhāti. So jighacchāya pīḷito kilamanto kahaṃ nukho ime gatāti te macche pariyesanto ekaṃ pabbataṃ disvā mama bhayena imaṃ pabbataṃ nissāya vasanti maññeti pabbataṃ parikkhipitvā upadhāressāmīti naṅguṭṭhena ca sīsena ca ubho passe parikkhipitvā gaṇhi. Tato sabbe idha vasissanti kuto palāyissantīti pabbataṃ parikkhipitvā attano

--------------------------------------------------------------------------------------------- page415.

Naṅguṭṭhaṃ disvā ayaṃ maccho maṃ vañcetvā pabbataṃ nissāya vasatīti kuddho paññāsayojanamattaṃ sakanaṅguṭṭhaṃ daḷhaṃ aññaṃ macchanti saññāya gahetvā murumurāyanto khādi. Dukkhā vedanā uppajjati. Lohitagandhena macchā sannipatitvā luñcitvā khādantā yāva sīsaṃ agamaṃsu. Mahāsarīratāya parivattetuṃ asakkonto tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Pabbatarāsi viya aṭṭhirāsi ahosi. Ākāsacārino tāpasaparibbājakā manussānaṃ kathayiṃsu. Sakalajambūdīpe manussā jāniṃsu. Taṃ vatthuṃ āharitvā dassento kāḷahatthī āha ānando sabbamacchānaṃ khāditvā rasagiddhimā parikkhīṇāya parisāya attānaṃ khādiya mato. Evaṃ pamatto rasagārave rato bālo yadi āyatiṃ nāvabujjhasi vidhamma putte ca caji ñātake ca parivattitvā attānameva khādati. Idaṃ te sutvāna virajjatu chando mā bhakkhayi rāja manussamaṃsaṃ mā tvaṃ imaṃ kevalaṃ vārijova dvipādādhipa suññamakāsi raṭṭhanti. Tattha mahārāja atītasmiṃ kāle mahāsamudde pañcasatayojaniko ānando nāma mahāmaccho sabbesaṃ macchānaṃ rājā samuddassa ekapasse ṭhito. Khāditvāti sakajātikānaṃ macchānaṃ rasagiddhimā macche khāditvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page416.

Parikkhīṇāyāti macchaparisāya khayaṃ pattāya. Attānanti aññaṃ gocaraṃ agahetvā pabbataṃ parikkhipanto paṇṇāsayojanamattaṃ attano naṅguṭṭhakhaṇḍaṃ macchasaññāya khāditvā mato maraṇappatto hutvā idāni mahāsamudde pabbatamatto aṭṭhirāsi ahosīti. Evaṃ pamattoti evaṃpi yathā mahāmaccho ānando evaṃ tathā tvaṃ taṇhāya giddhito hutvā pamatto pamādabhāvamāpanno. Rasgārave ratoti manussamaṃsassa rasagārave ratto atirattacitto ahosi. Bāloti yadi tvaṃ bālo duppañño āyatiṃ anāgate uppajjanakadukkhaṃ nāvabujjhasi na jānāsīti attho. Vidhamma putte cāti putte bhariyāyo ca ñātake cāti ñātake sahāyake ca. Vidhammāti vidhamitvā aññaṃ āhāraṃ alabhitvā jighacchāya pīḷito sakalanagaraṃ parivattiya manussamaṃsaṃ alabhitvā attānaṃ khādanto ānando mahāmaccho viya attānaññeva khādati. Idante sutvānāti mahārāja te tuyhaṃ mayā ānītaṃ idaṃ udāharaṇaṃ sutvāna. Chando virajjatūti vigacchatu viramatu. Mā bhakkhayīti rāja manussamaṃsaṃ mā bhakkhaya mā khādi. Mā tvaṃ imaṃ kevalanti mahāsamuddaṃ suññaṃ karonto vārijo ānando maccho iva. Dvipadādhipāti bho dvipadānaṃ manussānaṃ issara mahārāja tvaṃ kevalaṃ saccato imaṃ tava kāsikāraṭṭhaṃ nagaraṃ suññaṃ mā akāsīti attho. Taṃ sutvā rājā bho kāḷahatthi tvameva upamaṃ jānāsi ahaṃpi na jānāmīti manussamaṃsagiddhatāya porāṇakavatthuṃ āharitvā dassento āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page417.

Sujāto nāma nāmena oraso tassa atrajo jambūpesiṃ aladdhāna mato so tassa saṅkhaye evameva ahaṃ kāḷa bhutvā bhakkhaṃ rasuttamaṃ aladdhā manussamaṃsaṃ maññe hessāmi jīvitanti. Tattha tassāti tassa sujātassa. Atīte bārāṇasiyaṃ sujāto nāma kuṭumbiko loṇambilasevanatthāya himavntato āgatāni pañca isisatāni disvā te attano uyyāne vasāpetvā upaṭṭhahi. Ghare cassa niccaṃ pañcasatamattā bhikkhā ahesuṃ. Te pana tāpasā kadāci janapade bhikkhāya caranti mahājambūpesiṃpi āharitvā khādanti. Tesaṃ jambūpesiṃ āharitvā khādanakāle sujāto cintesi ajja bhadantā tayo cattāro divasā anāgacchantā kahaṃ nukho gatāti. So puttaṃ attano aṅguliyaṃ gāhāpetvā tesaṃ bhattakiccakāle tattha agamāsi. Tasmiṃ samaye mahallakānaṃ mukhavikkhālanaudakaṃ datvā sabbanavako jambūpesiṃ khādati. Sujāto tāpase vanditvā nisinnova kiṃ bhante khādathāti pucchi. Navako mahājambūpesiṃ khādāmi āvusoti. Taṃ sutvā kumāro pipāsaṃ uppādesi. Athassa gaṇajeṭṭhako thokaṃ dāpesi. So taṃ khāditvā rase bajjhitvā jambūpesiṃ me detha jambūpesiṃ me dethāti punappunaṃ yāci. Kuṭumbiko dhammaṃ suṇanto puttaka mā viravi gehaṃ gantvā khādissasīti taṃ vañcetvā imaṃ nissāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page418.

Bhadantā ukkaṇṭheyyunti taṃ samassāsento isigaṇaṃ anāpucchitvāva gehaṃ gato. Gatakālato paṭṭhāya ca tassa putto jambūpesiṃ me dethāti paridevi. Isayopi idha ciraṃ vasimhāti vatvā himavantameva gatā. Ārāme isayo apassanto tassa ambajambūpanasamocādīnaṃ pesiyo madhusakkharasaṃyuttā adāsi. Tāpissa jivhagge ṭhapitamattāva halāhalavisasadisā honti. So sattāhaṃ nirāhāro hutvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Rājā idaṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento evamāha. Tassa saṅkhayeti tassā jambūpesiyā khaye aññaṃ āhāraṃ anāharitvā mato. Bhakkhanti khādanīyaṃ. Rasuttamanti uttamarasaṃ. Hessāmīti jahessāmi. Hissāmītipi pāṭho. Tato kāḷahatthī ayaṃ rājā ativiya rasagiddho aparānipissa udāharaṇāni āharissāmīti cintetvā mahārāja viramāhīti āha. So ahaṃ manussamaṃsā viramituṃ na sakkomīti. Deva sace na viramissasi ñātimaṇḍalato ceva rajjasirito ca tvaṃ parihāyissasi. Atītasmiṃ hi mahārāja idha bārāṇasiyaṃ pañcasīlarakkhitaṃ seṭṭhikulaṃ ahosi. Tassa kulassa ekaputtako ahosi mātāpitūnaṃ piyo manāpo paṇḍito tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū. So samavayehi taruṇehi saddhiṃ gaṇabandhehi vicari. Sesā gaṇabandhā macchamaṃsādīni khādantā suraṃ pivanti. Māṇavo maṃsādīni na khādati suraṃ na pivati. Te cintayiṃsu ayaṃ suraṃ apivanto amhākaṃ mūlaṃ na deti upāyena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page419.

Naṃ suraṃ pāyāpessāmāti. Te sannipatitvā samma uyyāne chaṇakīḷaṃ kīḷissāmāti āhaṃsu. Samma tumhe suraṃ pivatha ahaṃ na pivāmi tumheva gacchathāti. Samma tava pānatthāya khīraṃ gaṇhāpessāmāti. So sādhūti sampaṭicchi. Dhuttā uyyānaṃ gantvā paduminipattesu tikhiṇasuraṃ bandhitvā ṭhapayiṃsu. Atha nesaṃ pānakāle māṇavassa khīraṃ upanayiṃsu. Eko dhutto pokkharamadhuṃ bho āharathāti te āharāpetvā paduminipattapūṭaṃ gahetvā heṭṭhā chiddaṃ katvā aṅguliṃ mukhe ṭhapetvā ākaḍḍhi. Evaṃ itarepi āharāpetvā piviṃsu. Māṇavo kimetanti pucchi. Pokkharamadhu nāmāti. Ahaṃpi thokaṃ labhissāmīti. Detha bhoti tassāpi dāpayiṃsu. So pokkharamadhusaññāya suraṃ pivi. Atha tassa aṅgārapakkamaṃsaṃ adaṃsu. Taṃpi khādi. Evamassa punappunaṃ pivantassa mattakāle na etaṃ pokkharamadhu surā esāti vadiṃsu. So ettakaṃ kālaṃ evaṃ madhurarasaṃ na jānāmi āharatha bhonto suranti āha. Punapi adaṃsu. Pipāsā mahatī ahosi. Athassa punappunaṃ yācantassa khīṇāti vadiṃsu. So handa taṃ bho suraṃ āharathāti aṅgulimuddikaṃ adāsi. So sakaladivasaṃ tehi saddhiṃ pivitvā matto rattakkho kampanto vilapanto gehaṃ gantvā nipajji. Athassa pitā surāya pītabhāvaṃ ñatvā vigatepissa made tāta ayuttante kataṃ seṭṭhikule jātena suraṃ pivantena mā puna evamakāsīti āha. Tāta ko mayhaṃ dosoti. Surāya pītabhāvenāti. Tāta kiṃ kathesi mayā evarūpaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page420.

Madhurarasaṃ ettakaṃ kālaṃ aladdhapubbanti. Brāhmaṇo punappunaṃ yāci. Sopi na sakkomi viramitunti āha. Atha brāhmaṇo evaṃ sante amhākaṃ kulavaṃso upacchijjissati dhanañca vinassissatīti cintetvā gāthamāha māṇava abhirūposi kule jātosi sotthiye na tvaṃ arahasi tāta abhakkhaṃ bhakkhayetaveti. Tattha abhakkhaṃ bhakkhayetaveti abhakkhitabbayuttakaṃ bhakkhayituṃ. Evañca pana vatvā tāta viramāhi sace na viramissasi kāmā ca ito gehā ca nikkhama tava raṭṭhā pabbājanīyakammaṃ kāressāmīti āha. Māṇavo evaṃ santepi nikkhamissāmi suraṃ jahituṃ na sakkomīti vatvā gāthādvayamāha rasānaññataraṃ etaṃ kasmā maṃ tvaṃ nivāraye sohaṃ tattha gamissāmi yattha lacchāmi edisaṃ. Sovāhaṃ nippatissāmi na te vacchāmi santike yassa me dassanena tvaṃ nābhinandasi brāhmaṇāti. Tattha rasānanti loṇambilatittakakaṭukakhārikamadhurakasāvasaṅkhātānaṃ sattannaṃ rasānaṃ aññataraṃ uttamarasabhūtametaṃ majjannāma. Sovāhanti so ahameva. Nippatissāmīti nikkhamissāmi. Evañca pana vatvā nāhaṃ surāpānā viramissāmi tāta yante ruccati taṃ karohīti āha. Atha brāhmaṇo tayi amhe pariccajante mayaṃpi taṃ pariccajissāmāti vatvā gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page421.

Addhā aññepi dāyāde putte lacchāma māṇava tvañca jamma vinassassu yattha pattaṃ na taṃ suṇeti. Tattha yattha pattanti yattha gataṃ asukaṭṭhāne nāma vasatīti na suṇomi tattha gacchāhīti attho. Atha naṃ vinicchayaṭṭhānaṃ netvā aputtabhāvaṃ katvā nīharāpesi. So aparabhāge nippaccayo kapaṇo pilotikaṃ nivāsetvā kapālahattho piṇḍāya caranto aññataraṃ kuḍḍaṃ nissāya kālamakāsi. Idaṃ kāraṇaṃ āharitvā kāḷahatthī rañño dassetvā mahārāja sace amhākaṃ vacanaṃ na karissasi pabbājanīyakammante karissantīti vatvā gāthamāha evameva tuvaṃ rāja dīpadinda suṇohi me pabbājissanti taṃ raṭṭhā soṇḍamāṇavakaṃ yathāti. Evaṃ kāḷahatthinā nānāupamāya ānītāyapi rājā tato viramituṃ asakkonto aparaṃpi udāharaṇaṃ dassanatthaṃ āha sujāto nāma nāmena bhāvitattāna sāvako accharaṃ kāmayantova na so bhuñji na so pivi. Kusaggenūdakamādāya samudde udakaṃ mine evaṃ mānusikā kāmā dibbakāmāna santike. Evameva ahaṃ kāḷa bhutvā bhakkhaṃ rasuttamaṃ aladdhā mānusaṃ maṃsaṃ maññe hessāmi jīvitanti. Vatthu pana heṭṭhā vuttasadisamevāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page422.

Tattha bhāvitattānanti bhāvitattānaṃ tesaṃ pañcannaṃ isisatānaṃ. Accharaṃ kāmayantovāti so kira tesaṃ isīnaṃ mahājambūpesiyā khādanakāle anāgamanaṃ viditvā kena nukho kāraṇena nāgacchanti sace katthaci gatā jānissāmi no ce atha tesaṃ isīnaṃ santike dhammaṃ suṇissāmīti uyyānaṃ gantvā isīnaṃ pāde vanditvā gaṇajeṭṭhakassa santike dhammaṃ suṇanto nisīdi. Suriye atthaṅgate uyyojiyamānopi ajja idheva vasissāmīti vatvā isigaṇaṃ vanditvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nipajji. Rattibhāge sakko devarājā devaccharāsaṅghaparavuto saddhiṃ attano paricārikāhi isigaṇaṃ vandituṃ āgato. Sakalārāmo ekobhāso ahosi. Sujāto kinnu kho etanti uṭṭhāya paṇṇasālachiddena olokento sakkaṃ isigaṇaṃ vandituṃ āgataṃ devaccharāparivutaṃ disvā accharānaṃ saha dassanena rāgaratto ahosi. Sakko nisīditvā dhammakathaṃ sutvā sakaṭṭhānameva gato. Kuṭumbikopi punadivase isigaṇaṃ vanditvā pucchi bhante ko nāmeso rattibhāge tumhākaṃ vandanatthāya āgatoti. Sakko āvusoti. Taṃ parivāretvā nisinnā kā nāmetāti. Devaccharā nāmetāti. So isigaṇaṃ vanditvā gehaṃ gantvā gatakālato paṭṭhāya accharaṃ me detha accharaṃ me dethāti vilapi. Atha naṃ ñātakā parivāretvā bhūtāviṭṭho nukhoti accharaṃ pahariṃsu. So nāhaṃ etaṃ accharaṃ kathemi devaccharaṃ kathemīti vatvā ayaṃ accharāti alaṅkaritvā ānītaṃ bhariyaṃpi gaṇikaṃpi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page423.

Olokento nāyaṃ accharā yakkhinī esāti devaccharaṃ me dethāti vilapanto nirāhāro tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ accharaṃ kāmayantova na so bhuñji na so pivi kusaggenūdakamādāya samudde udakaṃ mineti. Tattha samudde udakaṃ mineti samma kāḷahatthi yo kusaggena udakaṃ gahetvā ettakaṃ siyā samudde udakanti tena saddhiṃ upamāya mineyya so kevalaṃ mineyya kusagge udakaṃ pana atiparittameva yathā taṃ evaṃ mānusikā kāmā dibbakāmānaṃ santike tasmā so sujāto aññaṃ itthiṃ na olokesi accharameva patthento mato. Evamevāti yathā so dibbakāmaṃ alabhanto jīvitaṃ jahi evaṃ ahaṃpi uttamarasaṃ manussamaṃsaṃ alabhanto jīvitaṃ jahissāmīti āha. Taṃ sutvā kāḷahatthī ayaṃ rājā ativiya rasagiddho saññāpessāmi nanti sakajātikānaṃ maṃsaṃ khāditvā ākāsacārino suvaṇṇahaṃsāpi tāvadeva naṭṭhāti dassetuṃ gāthādvayamāha yathāpi te dhataraṭṭhā haṃsā vehāsayaṅgamā ayuttaparibhogena sabbe abbhatthataṃ gatā. Evameva tuvaṃ rāja dīpadinda suṇohi me abhakkhaṃ rāja bhakkhasi tasmā pabbājissanti tanti. Tattha ayuttaparibhogenāti attano anājīvabhūtena paribhogena. Abbhatthataṃ gatāti sabbe maraṇameva pattā. Atīte kira cittakūṭe suvaṇṇaguhāyaṃ navutihaṃsasahassāni sāliṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page424.

Khādantā vasanti. Te vassike cattāro māse na nikkhamanti sace nikkhameyyuṃ udakapuṇṇehi pakkhehi uppatituṃ asakkontā samuddeyeva pateyyuṃ tasmā na nikkhamanti. Upakaṭṭhe pana vassakāle jātassarato sayañjātasāliyo āharitvā guhaṃ pūretvā sāliṃ khādantā vasanti. Tesaṃ pana guhaṃ paviṭaṭhakāle guhadvāre eko rathacakkappamāṇo uṇṇānābhimakkaṭako ekekasmiṃ māse ekekaṃ jālaṃ vitthanati. Tassa ekekaṃ suttaṃ gorajjuppamāṇaṃ hoti. Haṃsā taṃ jālaṃ bhindissāmāti ekassa taruṇahaṃsassa dve koṭṭhāse denti. Te vigate deve purato gantvā taṃ jālaṃ bhindanti. Tena maggena sesā gacchanti. Athekasmiṃ kāle pañcamāse atikkante vasso vuṭṭho ahosi. Te haṃsā khīṇagocarā kinnu kho kattabbanti mantetvā jīvantā aṇḍāni labhissāmāti paṭhamaṃ aṇḍāni khādiṃsu. Tato potake tato jiṇṇahaṃse pañcamāsaccayena vasse upagate makkaṭako pañca jālāni vitthanati. Haṃsā sakajātikānaṃ maṃsaṃ khāditvā appathāmā jātā. Dviguṇakoṭṭhāsalābhī haṃsataruṇo jāle paharitvā cattāri chinditvā pañcamaṃ chindituṃ nāsakkhi tattheva laggi. Athassa sīsaṃ vijjhitvā makkaṭako lohitaṃ pivi. Aññopi āgantvā jālaṃ pahari sopi tattheva laggīti evaṃ sabbesaṃpi makkaṭako lohitaṃ pivi. Tadā dhataraṭṭhakulaṃ ucchinnanti vadanti. Tena vuttaṃ sabbe abbhatthataṃ gatāti. Evameva tuvanti yathā te haṃsā abhakkhitabbaṃ sakajātikānaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page425.

Maṃsaṃ khādiṃsu tathā tvaṃpi khādasi. Tasmiṃ khaṇe sakalanagaraṃ bhayappattaṃ. Tasmā pabbājissanti tanti viramatha mahārāja yasmā abhakkhaṃ sakajātimaṃsaṃ bhakkhasi tasmā ime nagaravāsino taṃ raṭṭhā pabbājessanti. Rājāpi aññaṃ upamaṃ vattukāmo ahosi. Nāgarā pana uṭṭhāya senāpati kiṃ karosi kiṃ manussamaṃsakhādakacoraṃ gahetvā vicarasi sace na viramissati tvaṃ raṭṭhato taṃ pabbājehīti nāssa kathetuṃ adaṃsu. Rājā bahūnaṃ kathaṃ sutvā bhīto punapi vattuṃ nāsakkhi. Punapi taṃ senāpati kiṃ mahārāja viramituṃ sakkhissi noti vatvā na sakkomīti vutte sabbaṃ orodhagaṇañca puttadhītaro ca sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite ekapasse ṭhapetvā mahārāja imaṃ ñātimaṇḍalañca amaccagaṇañca rajjasiriñca olokehi mā evaṃ nassissasi viramatha mahārāja manussamaṃsakhādanatoti āha. Rājā na mayhaṃ ete manussamaṃsato piyataranti vatvā tenahi tumhe mahārāja imamhā nagarā ca raṭṭhā ca nikkhamathāti vutte kāḷahatthi na me rajjenattho nagarā nikkhamāmi ekaṃ pana me khaggañca rasakañca bhājanañca dehīti āha. Athassa khaggañca manussamaṃsapacanabhājanañca pacchiñca ukkhipāpetvā rasakañca datvā raṭṭhā pabbājanīyakammaṃ kariṃsu. So khaggañca rasakañca ādāya nagarā nikkhamitvā araññaṃ pavisitvā ekasmiṃ nigrodhamūle vasanaṭṭhānaṃ katvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page426.

Tattheva vasanto aṭavimagge ṭhatvā manusse gatāgate māretvā āharitvā rasakassa deti. Sopissa maṃsaṃ pacitvā rañño upanāmesi. Evaṃ ubhopi jīvanti. Ahaṃ manussacoro porisādoti vatvā tasmiṃ pakkhante koci sakabhāvena saṇṭhāretuṃ na sakkoti sabbe bhūmiyaṃ patiṃsu. Tesu yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ katvā āharitvā rasakassa deti. So ekadivasaṃ araññe kiñci manussaṃ alabhitvā āgato rasakena kiṃ devāti vutte rasaka uddhane ukkhaliṃ āropehīti āha. Maṃsaṃ kahaṃ devāti. Labhissāmi ahaṃ maṃsanti āha. So natthi me jīvitanti kampamāno rājānaṃ vanditvā rodamāno uddhane aggiṃ katvā ukkhaliṃ āropesi. Atha naṃ porisādo asinā paharitvā māretvā sayamevassa maṃsaṃ pacitvā khādi tato paṭṭhāya ekakova jāto yaṃ yaṃ labhitvā sayameva pacitvā khādati. Porisādo manussānaṃ maggaṃ paṭihanatīti sakalajambūdīpe pākaṭo ahosi. Pabbājanīyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Tadā eko sampannavibhavo brāhmaṇo pañcahi sakaṭasatehi vohāraṃ karonto pubbantato aparantaṃ sañcarati. So cintesi porisādo nāma kira coro magge manusse māreti dhanaṃ datvā taṃ aṭaviṃ atikkamissāmīti. So aṭavimukhavāsīnaṃ manussānaṃ maṃ aṭaviṃ atikkamethāti sahassaṃ datvā tehi saddhiṃ maggaṃ paṭipajji. Gacchanto ca sabbasatthaṃ purato katvā sunahātānulitto sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito setagoṇayutte sukhayānake nisinno tehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page427.

Ativāhikapurisehi parivuto sabbapacchato agamāsi. Tasmiṃ khaṇe porisādo rukkhaṃ āruyha purise upadhārento sesamanussesu kiṃ imesu khāditabbaṃ atthīti vigatacchando hutvā brāhmaṇaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya taṃ khāditukāmatāya paggharitakheḷo ahosi. So tasmiṃ attano santikaṃ āgate rukkhā oruyha ahaṃ hare coro porisādoti tikkhattuṃ nāmaṃ sāvetvā khaggaṃ parivattento vālukāya tesaṃ manussānaṃ akkhīni pūrento viya pakkhandi. Ekopi saṇṭhāretuṃ samattho nāma nāhosi. Sabbe bhūmiyaṃ urena nipajjiṃsu. So sukhayānake nisinnaṃ brāhmaṇaṃ pāde gahetvā piṭṭhiyaṃ adhosīsakaṃ olambetvā sīsaṃ gopphakehi paharanto ukkhipitvā pāyāsi. Purisā uṭṭhāya bho tassa mayaṃ brāhmaṇassa hatthato kahāpaṇasahassaṃ gaṇhimhā ko nāma amhākaṃ purisakāro sakkonto vā asakkonto vā thokaṃ anubandhāmāti taṃ anubandhiṃsu. Porisādopi nivattitvā olokento kañci adisvā sanikaṃ pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe eko thāmasampanno sūrapuriso vegena anubandhitvā taṃ sampāpuṇi. So taṃ disvā ekaṃ vatiṃ laṅghanto khadirakhāṇukaṃ atikkami. Khāṇuko piṭṭhipādena nikkhami. So lohitena paggharantena khañjiyamāno pāyāsi. Atha naṃ so puriso disvā bho mayā esa viddho kevalaṃ tumhe pacchato etha gaṇhissāma nanti āha. Te dubbalabhāvaṃ ñatvā taṃ anubandhiṃsu. So tehi anubandhabhāvaṃ ñatvā brāhmaṇaṃ visajjetvā attānaṃ sotthimakāsi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page428.

Ativāhikapurisā brāhmaṇassa laddhakālato paṭṭhāya kiṃ amhākaṃ corenāti tatova nivattiṃsu. Porisādopi attano nigrodhamūlaṃ gantvā pārohabbhantaraṃ pavisitvā nipanno ayye rukkhadevate sace me sattāhabbhantareyeva vaṇaṃ phāsukaṃ kātuṃ sakkhissasi sakalajambūdīpe ekasatakhattiyānaṃ galalohitena tava khandhaṃ dhovitvā antehi parikkhipāpetvā pañcamadhuramaṃsena balikammaṃ karissāmīti āyācanaṃ akāsi. Tassa pana maṃsañca annapānañca alabhantassa sarīraṃ sussi. Antosattāheyeva vaṇo phāsuko ahosi. So devatānubhāvena tassa phāsukabhāvaṃ sallakkhesi. So katipāhaṃ manussamaṃsaṃ khāditvā balaṃ labhitvā evaṃ cintesi bahūpakārā me devatā āyācanamassā muñcissāmīti. So khaggaṃ ādāya rukkhamūlato nikkhamitvā rājāno ānessāmīti pāyāsi. Atha naṃ purimabhave yakkhakāle ekato manussamaṃsakhādako sahāyako yakkho anuvicaranto disvā ayaṃ mama atītabhave sahāyoti ñatvā samma maṃ sañjānāsīti pucchi. Na sañjānāmi sammāti. Athassa purimabhave yakkhakāle katakāraṇaṃ kathesi. So taṃ sañjānitvā paṭisanthāramakāsi. Kahaṃ nibbattosīti yakkhena puṭṭho nibbattaṭṭhānañca raṭṭhā pabbājanīyakāraṇañca idāni vasanaṭṭhānañca khāṇunā viddhakāraṇañca devatāya āyācanā mocanatthaṃ gamanakāraṇañca sabbaṃ ārocetvā samma tayāpi mametaṃ kiccaṃ nittharitabbaṃ ubhopi mayaṃ gacchāma sammāti āha. Samma na gacchāmi ekaṃ pana me

--------------------------------------------------------------------------------------------- page429.

Kammaṃ atthi ahaṃ kho pana anagghaṃ padalakkhaṇaṃ nāma mantaṃ jānāmi so balañca javañca tejussadañca karoti taṃ mantaṃ gaṇhāhīti. So sādhūti sampaṭicchi. Yakkhopissa taṃ datvā pakkāmi. Porisādo mantaṃ uggahetvā tato paṭṭhāya vātajavo atisūro mahābalaparakkamo ahosi. So sattāhabbhantareyeva ekasatarājāno uyyānādīni gacchante disvā vātavegena pakkhanditvā nāmaṃ sāvetvā vagganto nadanto bhayappatte katvā pāde gahetvā adhosire katvā paṇhiyā sīsaṃ paharanto vātavegena netvā hatthatalesu chiddāni katvā rajjuyā nigrodharukkhe olambesi. Aggapādaṅgulīhi bhūmiyaṃ phusamānāhi atha te sabbe rājāno vāte paharante milātakoraṇḍakadāmāni viya parivattentā olambiṃsu. Sutasomo mama piṭṭhācariyo hoti sace gaṇhissāmi sakalajambūdīpo tuccho bhavissatīti taṃ na nesi. Sohaṃ balikammaṃ karissāmīti aggiṃ katvā sūle tacchento nisīdi. Rukkhadevatā taṃ kiriyaṃ disvā mayhaṃ kiresa balikammaṃ karoti vaṇepissa mayā kiñci phāsukaṃ kataṃ natthi idāni taṃ imesaṃ mahāvināsaṃ karissati kinnu kho kattabbanti cintetvā ahametaṃ nivāretuṃ na sakkhissāmīti catunnaṃ mahārājānaṃ santikaṃ gantvā tamatthaṃ kathetvā nivāretha nanti āha. Tehipi na mayaṃ porisādaṃ nivāretuṃ sakkhissāmāti vutte sakkaṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ kathetvā nivāretha nanti āha. Sopi nāhaṃ sakkomi nivāretuṃ ekamatthaṃ pana ācikkhissāmīti vatvā ko nāmāti vutte

--------------------------------------------------------------------------------------------- page430.

Sadevake loke sadiso añño natthi kururaṭṭhe pana indapattanagare korabyarājaputto sutasomo nāma taṃ nibbisevanaṃ katvā damessati rājūnañca jīvitaṃ dassati tañca manussamaṃsaṃ khādanato oramāpessati sakalajambūdīpe amataṃ viya abhisiñcissati sacepi rājūnaṃ jīvitaṃ dātukāmo sutasomaṃ ānetvā balikammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vadehīti. Sā sādhūti sampaṭicchitvā khippaṃ āgantvā pabbajitavesena tassa avidūre pāyāsi. So pana padasaddena rājā nukho koci palāto bhavissatīti olokento taṃ disvā pabbajitā nāma khattiyāva imaṃ gahetvā ekasataṃ pūretvā balikammaṃ karissāmīti uṭṭhāya asihattho anubandhi tiyojanaṃ anubandhitvāpi pāpuṇituṃ nāsakkhi. Gatte hi sedā muñciṃsu. So cintesi ahaṃ pubbe hatthiṃpi assaṃpi rathaṃpi dhāvantaṃ anubandhitvā gaṇhāmi ajja imaṃ pabbajitaṃ sakāya pakatiyā gacchantaṃ sabbathāmeneva dhāvantopi gaṇhituṃ na sakkomi kinnu kho kāraṇanti. Tato so pabbajito nāma vacanakaro hoti tiṭṭhāti naṃ vatvā ṭhitaṃ gaṇhissāmīti cintetvā tiṭṭha samaṇāti āha. Ahaṃ tāva ṭhito tvaṃ pana ṭhātuṃ vāyāmaṃ karosīti. Atha naṃ bho pabbajitā nāma jīvitahetupi alikaṃ na bhaṇanti tvaṃ pana musā kathesīti vatvā gāthamāha tiṭṭhāhīti mayā vutto so tvaṃ gacchasi pammukho aṭṭhito tvaṃ ṭhitomhīti lapasi brahmacārini idaṃ kho samaṇayuttaṃ asiñca me maññasi kaṅkhapattanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page431.

Tattha tiṭṭhāhīti samaṇa tiṭṭhāhi iti vacanaṃ mayā vutto so tvaṃ gacchasi brahmacārini aṭṭhito tvaṃ ṭhito amhi iti lapasi me asiñca kaṅkhapattaṃ maññasi. Pammukhoti parammukho. Tato devatā gāthādvayamāha ṭhitohamasmi sadhammesu rāja na nāmagottaṃ parivattayāmi corañca loke aṭhitaṃ vadanti āpāyikaṃ nerayikaṃ ito cutaṃ. Sace me saddhasi rāja sutaṃ gaṇhāhi khattiyaṃ tena yaññaṃ yajitvāna evaṃ saggaṃ gamissasīti. Tattha sadhammesūti mahārāja ahaṃ sakesu dasakusalakammapathadhammesu ṭhito asmi bhavāmi. Na nāmagottanti yathā tvaṃ pubbe brahmadatto hutvā taṃ nāmaṃ jahitvā purisādo hutvā idāni kammāsapādo jāto khattiyakule jātopi abhakkhaṃ manussamaṃsaṃ bhakkhesi attano nāmagottaṃ yathā parivattesi nāhaṃ tathā nāmagottaṃ parivattayāmi loke corañca dasakusalakammapathesu aṭṭhitaṃ nāma vadanti. Ito cutanti ito cutaṃ hutvā apāye niraye nibbattamānaṃ. So hi niraye patamāno attano patiṭṭhaṃ na labhati. Sutanti sutasomaṃ. Bho purisāda musāvādīsi tvaṃ tayā mayhaṃ sakalajambūdīpe rājāno ānetvā balikammaṃ karissāmīti vuttaṃ paṭissutaṃ. Idāni ye vā te vā dubbalarājāno ānesi jambūdīpatale jeṭṭhakaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page432.

Sutasomamahārājānaṃ na ānesi vacanante musā nāma ahosi tasmā sutasomaṃ gaṇhāhīti. Evañca pana vatvā devatā pabbajitavesaṃ antaradhāpetvā sakeneva vaṇṇena ākāse suriyo viya jajjalamānā aṭṭhāsi. So tassa kathaṃ sutvā rūpañca oloketvā kāsi tvanti āha. Ahaṃ imasmiṃ rukkhe nibbattadevatāti. So diṭṭhā me attanā devatāti tussitvā sāmi devarāja mā sutasomassa kāraṇā cintayi attano rukkhaṃ pavisāhīti. Atha devatā tassa passantasseva rukkhaṃ pāvisi. Tasmiṃ khaṇe suriyo atthaṅgato cando uggato. Porisādo vedaṅgakusalo nakkhattacāraṃ jānāti. So nabhaṃ oloketvā sve phussanakkhattaṃ bhavissati sutasomo nahāyituṃ uyyānaṃ gamissati tattha naṃ gaṇhissāmi ārakkho panassa mahā bhavissati samantā tiyojanaṃ sakalanagaravāsino rakkhantā vicarissanti asaṃvidahite ārakkhe paṭhamayāmeyeva migāciravanuyyānaṃ gantvā maṅgalapokkharaṇiṃ otaritvā vasissāmīti cintetvā tattha gantvā pokkharaṇiṃ oruyha paduminipattena sīsaṃ paṭicchādetvā aṭṭhāsi. Tassa tejena macchakacchapādayo osakkitvā udakapariyante vaggavaggā hutvā vicariṃsu. Kuto pana laddhāyaṃ tejoti. Pubbayogavasena. So hi kassapadasabalassa kāle khīrasalākabhattaṃ paṭṭhapesi. Tena mahāthāmo ahosi. Aggisālaṃ kāretvā bhikkhusaṅghassa sītavinodanatthaṃ aggiñca dārūni ca dārucchedanavāsiñca pharasuñca adāsi. Tena tejavā ahosi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page433.

Evaṃ tasmiṃ antouyyānaṃ gateyeva balavapaccūsakāle samantā tiyojane ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Rājāpi pātova bhuttapātarāso alaṅkatahatthikhandhavaragato caturaṅginiyā senāya parivuto nagarato nikkhami. Tadā takkasilato nando nāma brāhmaṇo catasso satārahā gāthāyo ādāya vīsatiyojanasatikaṃ maggaṃ atikkamma taṃ nagaraṃ patvā dvāragāme vasitvā suriye uggate nagaraṃ pavisanto rājānaṃ pācīnadvāre nikkhamantaṃ disvā hatthaṃ pasāretvā jayāpesi. Rājā disācakkhuko hutvā gacchanto unnatappadese ṭhitassa brāhmaṇassa pasāritahatthaṃ disvā hatthināgaṃ pesetvā brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā pucchanto gāthamāha kismiṃ nu raṭṭhe vata jātibhūmi atha kena atthena idhānupatto akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṃ kimicchasi demi tayajja patthitanti. Atha naṃ so gāthamāha gāthā catasso dharaṇīmahissara sugambhīratthavarā sāgarūpamā taveva atthāya idhāgatosmi suṇohi gāthā paramatthasañhitāti. Tattha dharaṇīmahissarāti bhūmissara bhūmipāla catasso gāthā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page434.

Kiṃbhūtā sugambhīraatthavarā sāgarūpamā tava eva atthāya idaṃ ṭhānaṃ anuppatto asmi bhavāmi. Suṇohīti kassapadasabalena desitā paramatthasañhitā imā satārahā gāthāyo suṇohīti attho. Brāhmaṇo taṃ vacanaṃ vatvā mahārāja imā kassapadasabalena desitā catasso satārahā gāthāyo tumhe sutavittakāti sutvā tumhākaṃ desituṃ āgatomhīti āha. Rājā tuṭṭhamānaso hutvā ācariya suṭṭhu te āgataṃ mayā pana ito nivattituṃ na sakkā ajja phussanakkhattayogena sīsaṃ nahāyituṃ āgatomhīti ahaṃ punadivase āgantvā sossāmi tvaṃ mā ukkaṇṭhīti vatvā gacchatha tumhe brāhmaṇassa asukagehe sayanaṃ paññapetvā detha ghāsacchādanaṃ saṃvidahathāti amacce āṇāpetvā gantvā uyyānaṃ pāvisi. Taṃ aṭṭhārasahatthena pākārena parikkhittaṃ ahosi. Taṃ aññamaññaṃ saṃghaṭṭayantā hatthino parikkhipiṃsu. Tato assā parikkhipiṃsu tato rathā tato dhanuggahā tato pattikāti. Saṅkhubhitamahāsamuddo viya unnādento balanikāyoyeva ahosi. Rājā oḷārikāni ābharaṇāni omuñcitvā massukammaṃ kārāpetvā nahānacuṇṇena ubbaṭṭitasarīro pokkharaṇiyā anto rājavibhavena nahātvā paccuttaritvā udakagahaṇasāṭakena nivāsetvā aṭṭhāsi. Athassa dussagandhamālālaṅkārāni upanayiṃsu. Atha porisādo cintesi ayaṃ rājā alaṅkatakāle bhāriko bhavissati sallahukakāleyeva naṃ gaṇhissāmīti. So nadanto vagganto maccu viya matthake khaggaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page435.

Paribhamanto ahaṃ hare coro porisādoti nāmaṃ sāvetvā aṅguliṃ nalāte ṭhapetvā udakā uttari. Tassa saddaṃ sutvā hatthārohā saha hatthīhi assārohā saha assehi bhassiṃsu rathārohā saha rathehi bhassiṃsu balanikāyā gahitagahitāni āvudhāni chaḍḍetvā urena bhūmiyaṃ nipajjiṃsu. Porisādo sutasomaṃ ukkhipitvā gaṇhi. Sesarājāno gahaṇakāle pāde gahetvā adhosīsakaṃ katvā paṇhiyā sīsaṃ paharanto gacchati. Bodhisattaṃ pana upagantvā onato ukkhipitvā khandhe nisīdāpesi. So porisādo dvārena gamanaṃ papañco bhavissatīti cintetvā gamanaṃ apassanto sammukhaṭṭhāneyeva aṭṭhārasahatthubbedhaṃ pākāraṃ ullaṅghitvā purato ca paggalitapādena mattavaravāraṇakumbhe akkamitvā pabbatakūṭāni pātento viya vātajavena assarathapiṭṭhe akkamanto pātetvā rathadhure rathasīse akkamitvā bhamaracakkaṃ bhamanto viya nīlaphalakāni nigrodhapattāni maddanto viya ekavegeneva tiyojanamaggaṃ gantvā atthi nukho koci sutasomassatthāya pacchato āgacchantoti oloketvā kiñci adisvā sanikaṃ gacchanto sutasomassa kesaggato udakabindūni attano ure patitāni disvā maraṇassa abhāyanakasatto nāma natthi sutasomopi maraṇabhayena rodati maññeti cintetvā āha na ve rudanti matimanto sapaññā bahussutā ye bahuṭhānacintino

--------------------------------------------------------------------------------------------- page436.

Dīpaṃ hi etaṃ paramaṃ narānaṃ yaṃ paṇḍitā sokanudā bhavanti. Attāna ñātī udāhu puttadāraṃ dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ kimeva tvaṃ sutasomānutappe korabya seṭṭha vacanaṃ suṇoma teti. Tattha yaṃ paṇḍitāti yaṃ tumhādisā paṇḍitā aññesaṃ sokanudā bhavanti etaṃ sokavinodanaṃ aññesaṃ dīpaṃ mahāsamudde bhinnanāvānaṃ dīpo viya patiṭṭhā hoti tasmā tumhādisā matimanto na rudantīti attho. Kimeva tvanti samma sutasoma tumhādise maraṇabhayena rodante aññe andhabālā kiṃ karissanti api ca taṃ pucchāmi imesu attādīsu kimeva tvaṃ sutasomānutappeti kimeva socasi kiṃ cintesīti attho. Sutasomo āha na cāhamattānamanutthunāmi na puttadāraṃ na dhanaṃ na raṭṭhaṃ satañca dhammo carito purāṇo taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇassānutappe. Kato mayā saṅgaro brāhmaṇena raṭṭhe sake issariye ṭhitena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page437.

Taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasampadāya saccānurakkhaṃ punarāvajissanti. Tattha anutthunāmīti ahaṃ tāva neva rodāmi na socāmi imesaṃpi attādīnaṃ atthāya na anutthunāmi na socāmi api ca kho sataṃ paṇḍitānaṃ carito purāṇo dhammo atthi yaṃ saṅgaraṃ katvā saccaṃ nāma taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇassa anusocāmīti attho. Saccānurakkhanti saccaṃ anurakkhanto. So hi vata brāhmaṇo takkasilato kassapadasabalassa desitā catasso gāthāyo ādāya āgato tassāhaṃ āgantukavattaṃ kāretvā nahātvā āgato suṇissāmi yāva mamāgamanā āgamehīti saṅgaraṃ katvā āgato tvaṃ pana gāthā sotuṃ adatvāva maṃ gaṇhi sace maṃ visajjesi taṃ dhammaṃ sutvā saccānurakkhaṃ punarāvajissanti vadati. Atha naṃ porisādo āha na vāhametaṃ abhisaddahāmi sukhī naro maccumukhā pamutto amittahatthaṃ punarāvajeyya korabya seṭṭha na hi maṃ upeti. Mutto tuvaṃ porisādassa hatthā gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī madhuraṃ piyaṃ jīvitaṃ laddha rāja kuto tvaṃ ehisi me sakāsanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page438.

Tattha sukhīti sukhappatto hutvā. Maccumukhā pamuttoti mādisassa corassa hatthato muttatāya maraṇamukhā mutto nāma hutvā puna āvajeyya āgaccheyya ahaṃ etaṃ vacanaṃ na abhisaddahāmi korabya seṭṭha maṃ santike na hi upeti. Tattha sutasoma tuvaṃ porisādassa hatthato mutto. Sakaṃ mandiranti rājadhānigehaṃ. Kāmakāmīti kāmaṃ kāmayamānoti attho. Tuvaṃ me mama santike kuto ehisi. Taṃ sutvā mahāsatto kesarasīho viya asambhīto āha mataṃ vareyya parisuddhasīlo na jīvitaṃ garahito pāpadhammo na hi taṃ naraṃ tāyate duggatībhi yassāpi hetu alikaṃ bhaṇeyya. Sacepi vāto girimāvaheyya cando ca suriyo ca chamā pateyya sabbāva najjo paṭisotaṃ vaheyyuṃ na tvevāhaṃ rāja musā bhaṇeyyanti. Tattha mataṃ vareyyāti porisāda yo naro parisuddhasīlo maraṇaṃ iccheyya icchatu patthetūti attho. Na jīvitanti pāpadhammo pana garahito jīvitaṃ na vareyya mā icchatu. Jīvitaṃ hi tassa āyatiṃ abhaddakattā dujjīvitaṃ nāma. Yassāti yassa attano atthāya dussīlo alikaṃ bhaṇeyya etamattādivatthuṃ taṃ purisaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page439.

Duggatībhi na tāyate na rakkhati. Girimāvaheyyāti samma porisāda mayā saddhiṃ ekācariyakule sikkhito evarūpo sahāyako hutvā ahaṃ jīvitahetu musā na kathemi sace puratthimādibhedo vāto uṭṭhāya mahantaṃ pabbataṃ tūlapicu viya ākāse āvaheyya taṃpi saddahātabbaṃ ahaṃ musā na bhaṇeyyanti idaṃ vacanaṃ tveva saddahātabbaṃ cando ca suriyo ca attano vimānena saddhiṃ paṭhaviyaṃ pateyya sabbāpi najjo paṭisotaṃ vaṭṭeyyuṃ bho porisāda evarūpaṃ vacanaṃ sace bhaṇe saddahitabbaṃ ahaṃ musā bhaṇeyyaṃ iti vacanaṃ tuyhaṃ janehi vuttaṃ nāma taṃ na saddahitabbaṃ nabhaṃ phaleyya udadhi visusse saṃvatteyya bhūtadharā vasundharā siluccayo meru samuṭṭhaheyya pabbato na tvevāhaṃ rāja musā bhaṇeyyanti. Evaṃ vuttepi so na saddahatiyeva. Atha bodhisatto ayaṃ mayhaṃ na saddahati sapathenapi naṃ saddahāpessāmīti cintetvā samma porisāda khandhato tāva maṃ otārehi sapathaṃ katvā taṃ saddahāpessāmīti vatvā tena otāretvā bhūmiyaṃ ṭhapito sapathaṃ karonto gāthamāha asiñca sattiñca parāmasāmi sapathaṃpi te samma ahaṃ karomi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page440.

Tayā pamutto anaṇo bhavitvā saccānurakkhaṃ punarāvajissanti. Tassattho samma porisāda sace icchasi evarūpehi āvudhehi saṃvidahitārakkhe khattiyakule me nibbatti nāma mā hotūti asiñca sattiñca parāmasāmi aññaṃ vā yaṃ icchasi taṃ sapathaṃpi te samma ahaṃ karomi yathāhaṃ tayā pamutto gantvā brāhmaṇassa anaṇo hutvā saccamanurakkhanto punāgamissāmīti. Tato porisādo ayaṃ sutasomo khattiyehi akattabbaṃ sapathaṃ karoti kiṃ me iminā etu vā mā vā ahaṃpi khattiyarājā mameva bāhulohitaṃ gahetvā devatāya balikammaṃ karissāmi ayaṃ ativiya kilamatīti cintetvā gāthamāha yo te kato saṅgaro brāhmaṇena raṭṭhe sake issariye ṭhitena taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasampadāya saccānurakkhaṃ punarāvajassūti. Tattha punarāvajassūti puna āgaccheyyāsi. Atha naṃ mahāsatto samma porisāda mā cintayi catasso satārahā gāthāyo sutvā dhammakathikassa pūjaṃ datvā pātova āgamissāmīti vatvā gāthamāha yo me kato saṅgaro brāhmaṇena raṭṭhe sake issariye ṭhitena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page441.

Taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasampadāya saccānurakkhaṃ punarāvajissanti. Tattha punarāvajissanti puna āgacchāmi. Atha naṃ porisādo mahārāja tumhe khattiyehi akattabbaṃ sapathaṃ karittha taṃ anussareyyāthāti vatvā samma porisāda tvaṃ maṃ daharakālato paṭṭhāya jānāsi hassenāpi me musā na kathitapubbā kiṃ musā kathessāmi svāhaṃ idāni rajje patiṭṭhito dhammādhammaṃ jānanto kiṃ musā kathessāmi saddahasi mayhaṃ ahante sve balikammaṃ pāpuṇissāmīti saddahāpito tenahi gaccha mahārāja tumhesu anāgatesu balikammaṃ na bhavissati devatāpi tumhehi vinā na sampaṭicchi mā me balikammassa antarāyaṃ karitthāti mahāsattaṃ uyyojesi. So rāhumukhā muttacando viya nāgabalo thāmasampanno khippameva nagaraṃ pāpuṇi. Atha senāpissa sutasomamahārājā paṇḍito madhuradhammakathiko ekaṃ dve kathā kathetuṃ labhanto porisādaṃ dametvā sīhamukhā muttamattavaravāraṇo viya āgamissati ime rājānaṃ porisādassa datvā āgatāti amhe nagaravāsino janā garahissantīti cintetvā bahinagareyeva ṭhitā taṃ dūrato āgacchantaṃ disvā paccuggantvā vanditvā kathaṃ mahārāja porisādena kilamitoti paṭisanthāraṃ katvā porisādena mayhaṃ mātāpitūhi dukkaraṃ kataṃ tathārūpo nāma caṇḍo sāhasiko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page442.

Mama dhammakathaṃ sutvā maṃ visajjesīti vutte rājānaṃ alaṅkaritvā hatthikkhandhaṃ āropetvā parivāretvā nagaraṃ pāvisi. Taṃ disvā sabbe nāgarā tussiṃsu. Sopi dhammagarutāya dhammasoṇḍatāya mātāpitaro adisvāva pacchāpi te passissāmīti rājanivesanaṃ pavisitvā rājāsane nisīditvā brāhmaṇaṃ pakkosāpetvā massukammādīni cassa āṇāpetvā kappitamassuṃ nahātānulittaṃ vatthālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ katvā ānetvā dassitakāle sayaṃ pacchā nahātvā tassa attano bhojanaṃ dāpesi. Tasmiṃ bhutte sayaṃ bhuñjitvā taṃ mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā dhammagarukatāya assa gandhamālādīhi pūjaṃ katvā sayaṃ nīcāsane nisīditvā tumhehi mayhaṃ ānītā satārahā gāthā suṇomi ācariyāti yāci. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha mutto ca so porisādassa hatthā gantvāna taṃ brāhmaṇa etadavoca suṇomi gāthāyo satārahāyo yā me sutā assu hitāya brahmeti. Tattha etadavocāti etaṃ avoca. Atha brāhmaṇo bodhisattena yācitakāle gandhehi hatthe ubbaṭṭetvā pasibbakā manoramaṃ potthakaṃ nīharitvā ubhohi hatthehi gahetvā tenahi mahārāja kassapadasabalena desitā rāgamadanādinimmadanā amatamahānibbānasampāpikā catasso satārahā gāthāyo suṇohīti vatvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page443.

Potthakaṃ olokento āha sakideva sutasoma sabbhi hoti samāgamo sā naṃ saṅgati pāleti nāsabbhi bahusaṅgamo. Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbhetha santhavaṃ sataṃ saddhammamaññāya seyyo hoti na pāpiyo. Jiranti ve rājarathā sucittā atho sarīrampi jaraṃ upeti satañca dhammo na jaraṃ upeti santo have sabbhi pavedayanti. Nabhañca dūre paṭhavī ca dūre pāraṃ samuddassa tadāhu dūre tato have dūrataraṃ vadanti satañca dhammo asatañca rājāti. Tattha sakidevāti ekavārameva. Sabbhīti sappurisehi. Sā nanti sā sabbhi saha saṅgati samāgamo ekavāraṃ pavattopi taṃ puggalaṃ pāleti rakkhati gopeti. Nāsabbhīti asappurisehi pana bahu suciraṃpi kato saṅgamo ekaṭṭhāne nivāso na pāleti anatthāvaho hotīti attho. Samāsethāti saddhiṃ nisīdeyya sabbairiyāpathe paṇḍiteheva saddhiṃ pavatteyyāti attho. Santhavanti mittasanthavaṃ. Sataṃ saddhammanti paṇḍitānaṃ buddhādīnaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammasaṅkhātaṃ saddhammaṃ. Seyyoti etaṃ dhammaṃ ñatvā vuḍḍhiyeva hoti hāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page444.

Nāma natthīti attho. Rājarathāti rājūnaṃ ārohaṇīyarathā. Sucittāti suparikammakatā. Sabbhi pavedayantīti buddhādayo santo sabbhīti saṃkhyaṃ gataṃ sobhanaṃ uttamaṃ nibbānaṃ pavedayanti so nibbānasaṅkhāto sataṃ dhammo jaraṃ na upeti na jirati. Nabhanti ākāso. Dūreti paṭhavī hi patiṭṭhā saṅgahaṇā ākāso nirālambo appatiṭṭho iti ubho ete ekābaddhāpi visaṃyogaṭṭhena anupalittaṭṭhena dūre nāma honti. Pāranti orimatīrato paratīraṃ . Tadāhūti taṃ āhu. Iti brāhmaṇo catasso satārahā gāthāyo kassapadasabalena desitaniyāmena kathetvā tuṇhī ahosi. Taṃ sutvā mahāsatto saphalaṃ vata me āgamananti tuṭṭhacitto hutvā imā gāthā neva sāvakabhāsitā na isibhāsitā na kavibhāsitā sabbaññubhāsitā kiṃ nukho agghantīti cintetvā imāsaṃ sakalaṃpi cakkavāḷaṃ yāva brahmalokā sattaratanaparipuṇṇaṃ katvā dadamāno neva anucchavikaṃ kātuṃ sakkoti ahaṃ panassa tiyojanasate kururaṭṭhe sattayojanike indapattanagare rajjaṃ dātuṃ pahomi atthi nukhvassa rajjaṃ kātuṃ bhāgyanti aṅgavijjānubhāvena olokento nāddasa tato senāpatiṭṭhānādīni olokento ekagāmabhojakassāpi bhāgyaṃ adisvā dhanalābhassa olokento koṭidhanato paṭṭhāya oloketvā catunnaṃyeva kahāpaṇasahassānaṃ bhāgyaṃ disvā ettakena naṃ pūjessāmīti catasso sahassatthavikā dāpetvā ācariya tumhe aññesaṃ khattiyānaṃ imā gāthā desetvā kittakaṃ dhanaṃ labhitthāti pucchi. Ekekāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page445.

Sataṃ sataṃ mahārājāti teneva satārahā gāthā nāma jātāti. Atha naṃ mahāsatto ācariya tvaṃ attano gahetvā vicaraṇabhaṇḍassa agghaṃ na jānāsi ito paṭṭhāya etā gāthā sahassārahā nāma hontūti vatvā gāthamāha sahassiyo imā gāthā nayimā gāthā satārahā cattāri tvaṃ sahassāni khippaṃ gaṇhāhi brāhmaṇāti. Athassa ekaṃ sukhayānakaṃ datvā brāhmaṇaṃ sotthinā gehaṃ sampāpethāti purise āṇāpetvā taṃ uyyojesi. Tasmiṃ khaṇe sutasomaraññā satārahā gāthā sahassārahā katvā pūjitā sādhu sādhūti mahāsādhukārasaddo ahosi. Tassa mātāpitaro taṃ saddaṃ sutvā kiṃsaddo nāmesoti pucchitvā yathābhūtaṃ sutvā dhanalobhatāya mahāsattassa kujjhiṃsu. Sopi brāhmaṇaṃ uyyojetvā tesaṃ santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Athassa pitā kathaṃ tāta evarūpassa sāhasikassa corassa hatthato muttosīti paṭisanthāramattaṃpi akatvā attano dhanalobhatāya saccaṃ kira tāta tayā catasso gāthā sutvā cattāri sahassāni dinnānīti pucchitvā saccanti vutte āha asītiyā navutiyā ca gāthā satārahā cāpi bhaveyyu gāthā accantameva sutasoma vijānāhi sahassiyo nāma kā atthi gāthāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page446.

Tattha accantamevāti attanāva jānāhi. Kā atthīti kuhiṃ atthi. Atha naṃ mahāsatto nāhaṃ tāva dhanena vuḍḍhiṃ icchāmi sutena icchāmīti saññāpento āha icchāmi vohaṃ sutavuḍḍhimattano santova maṃ sappurisā bhajeyyuṃ ahaṃ savantīhi mahodadhīva na hi tāta tappāmi subhāsitena. Aggi yathā tiṇakaṭṭhaṃ dahanto na tappati sāgarova nadīhi evaṃpi me paṇḍitā rājaseṭṭha sutvā na tappanti subhāsitena. Sakassa dāsassa yathā suṇomi gāthaṃ ahaṃ atthavatiṃ janinda tameva sakacca nisāmayāmi na hi tāta dhammesu mamatthi tittīti. Tattha voti nipātamattaṃ. Santoti eteva maṃ bhajeyyunti icchāmi. Savantīhīti nadīhi. Sakassāti tiṭṭhatu nandabrāhmaṇo yadā ahaṃ attano dāsassāpi suṇomi. Evañca pana vatvā mā maṃ tāta dhanassa hetu paribhāsasi ahaṃ dhammaṃ sutvā āgamissāmīti sapathaṃ katvā āgato idānāhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page447.

Porisādassa santikaṃ gamissāmi idaṃ vo rajjaṃ gaṇhathāti rajjaṃ niyyādento gāthamāha idante raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ kiṃ kāmahetu paribhāsase maṃ gacchāmahaṃ porisādassa ñanteti. Tattha ñanteti santike. Tasmiṃ samaye piturañño hadayaṃ uṇhaṃ ahosi. So tāta sutasoma kinnāmetaṃ kathesi caturaṅginiyā senāya coraṃ gaṇhissāmīti vatvā gāthamāha attānurakkhāya bhavanti heke hatthārohā rathikā pattikā ca assārohāyeva dhanuggahāse senaṃ payuñjāma hanāma sattunti. Tattha hanāmāti sace evaṃ payojitā senā taṃ gahetuṃ sakkonti atha naṃ sakalaraṭṭhavāsino gahetvā gantvā hanāma sattuṃ mārema taṃ amhākaṃ paccāmittanti. Atha naṃ mātāpitaro assupuṇṇamukhā rodamānā vilapantā tāta mā gaccha gantuṃ na labbhāti yāciṃsu. Soḷasasahassanāṭakitthiyopi sesaparijanāpi amhe anāthe katvā kuhiṃ gacchasi devāti parideviṃsu. Sakalanagare ca koci sakabhāvena saṇṭhāretuṃ na sakkoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page448.

Porisādassa kira paṭiññaṃ gahetvā āgato idāni catasso satārahā gāthā sutvā dhammakathikassa sakkāraṃ katvā mātāpitaro vanditvā puna kira corassa santikaṃ gamissatīti sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi. Sopi mātāpitūnaṃ vacanaṃ sutvā mahāsatto imaṃ gāthamāha sudukkaraṃ purisādo akāsi jīvaṃ gahetvāna visajjayī maṃ taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto dubbhe ahaṃ tassa kathaṃ janindāti. Tattha jīvaṃ gahetvānāti jīvamānaṃ gahetvāna. Taṃ tādisanti taṃ tena kataṃ tathārūpaṃ. Pubbakiccanti purimaupakāraṃ. Janindāti pitaraṃ ālapati. So mātāpitaro anusāsetvā ammatātā tumhe mayhaṃ mā cintayittha katakalyāṇo ahaṃ mama chakāmāvacaraissariyaṃ na dullabhanti mātāpitaro vanditvā āpucchitvā sesajane anusāsetvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha vanditvā so pitaraṃ mātarañca anusāsetvā nigamañca balañca saccavādī saccānurakkhamāno agamāsi so yattha porisādoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page449.

Tattha saccānurakkhamānoti saccaṃ anurakkhamāno agamāsīti. Bodhisatto taṃ rattiṃ nivesaneyeva vasitvā punadivase pātova aruṇuggamanavelāya mātāpitaro vanditvā āpucchitvā sesajanaṃ anusāsetvā assumukhena nānappakāraṃ paridevantena itthāgārādi- mahājanena anugato nagarā nikkhamitvā taṃ janaṃ parivattetuṃ asakkonto mahāmagge daṇḍakena tiriyaṃ lekhaṃ katvā sace mayi sineho atthi imaṃ mā atikkamathāti āha. Mahājano sīlavato tejavantassa āṇaṃ atikkamituṃ asakkonto mahāsaddena paridevamāno taṃ sīhavijambhitena gacchantaṃ oloketvā tasmiṃ mahāsatte dassanūpacāraṃ atikkante ekaravaṃ ravanto nagaraṃ pāvisi. Sopi āgatamaggeneva tassa santikaṃ gato. Tena vuttaṃ agamāsi so yattha porisādoti. Dhammassavanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Bodhisattassa gatakālato paṭṭhāya porisādo cintesi sace mama sahāyo sutasomo āgantukāmo āgacchatu anāgantukāmo mā āgacchatu rukkhadevatā yaṃ mayhaṃ icchati taṃ karotu ime rājāno māretvā pañcamadhuramaṃsena balikammaṃ karissāmīti. Citakaṃ katvā aggiṃ jāletvā aṅgārā tāva hontūti tassa sūle tacchantassa nisinnakāle bodhisatto tassa santikaṃ gato. Atha naṃ porisādo disvā tuṭṭhacitto samma gantvā kattabbakiccante katanti pucchi. Mahāsatto āma mahārāja kassapadasabalena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page450.

Desitā me gāthā sutā dhammakathikasakkāro ca kato tasmā gantvā kattabbakiccaṃ kataṃ nāma hotīti dassento gāthamāha kato mayā saṅgaro brāhmaṇena raṭṭhe sake issariye ṭhitena taṃ saṅgaraṃ brāhmaṇasampadāya saccānurakkhaṃ punarāgatosmi yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisādāti. Tattha yajassūti maṃ māretvā devatāya vā yaññaṃ yajassu maṃsaṃ vā me khādāhīti. Taṃ sutvā porisādo ayaṃ rājā na bhāyati vigatamaraṇabhayo hutvā kathesi kissa nukho eso ānubhāvoti cintetvā aññaṃ natthi ayaṃ sutasomo kassapadasabalena desitā gāthā me sutāti vadati tāsaṃ etenānubhāvena bhavitabbaṃ ahametaṃ rājānaṃ kathāpetvā gāthā sossāmi evaṃ ahaṃ nibbhayo bhavissāmīti sanniṭaṭhānaṃ katvā gāthamāha na hāyate khādituṃ mayhaṃ pacchā citakā ayaṃ tāva sadhūmakā ca niddhūmake pacitaṃ sādhu pakkaṃ suṇoma gāthāyo satārahāyoti. Tattha khāditunti khādanaṃ tava khādanaṃ mayhaṃ pacchā vā pure vā na parihāyati pacchāpi hi tvaṃ khāditabbova. Pacitanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page451.

Niddhūme nijjāle aggimhi pakkamaṃsaṃ sādhu pakkaṃ nāma hoti. Taṃ sutvā mahāsatto ayaṃ porisādo pāpadhammo ahaṃ imaṃ thokaṃ niggahetvā lajjāpetvā kathessāmīti cintetvā āha adhammiko tvaṃ purisādakāsi raṭṭhato bhaṭṭho udarassa hetu dhammañcimā abhivadanti gāthā dhammo adhammo ca kuhiṃ sameti. Adhammikassa luddassa niccaṃ lohitapāṇino natthi saccaṃ kuto dhammo kiṃ sutena karissasīti. Tattha dhammañcimāti imā ca gāthā navalokuttaradhammaṃ abhivadanti. Kuhiṃ sametīti kattha samāgacchati dhammo hi sugatiṃ vā pāpeti nibbānaṃ vā adhammo duggatiṃ. Saccanti vacīsaccamattaṃpi natthi kuto dhammo. Kiṃ sutenāti tvaṃ etena sutena kiṃ karissasi mattikabhājanaṃ viya hi sīhavasāya abhājanaṃ tvaṃ dhammassa. So evaṃ kathitepi nevassa kujjhi kasmā mahāsattassa mettābhāvanāya mahantatāya. Atha naṃ kiṃ pana samma sutasoma ahameva adhammikosmīti vatvā gāthamāha yo maṃsahetu migavaṃ haneyya yo vā haneyya purisaṃ attahetu ubhopi te pecca samā bhavanti kasmā no adhammikaṃ brūsi maṃ tvanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page452.

Tattha kasmā noti ye jambūdīpatale rājāno alaṅkatapaṭiyattā mahābalaparivārā rathavaragatā migavaṃ carantā tikhiṇehi sarehi mige vijjhitvā mārenti te avatvā kasmā tvaṃ maññeva adhammikaṃ vadasi yadi te niddosā ahaṃpi niddoso evāti dīpeti. Taṃ sutvā mahāsatto tassa laddhiṃ bhindanto āha pañca pañca na khā bhakkhā khattiyena pajānatā abhakkhaṃ rāja bhakkhesi tasmā adhammiko tuvanti. Tassattho samma porisāda khattiyena nāma khattiyadhammaṃ jānantena pañca pañcāpi hatthiādayo daseva sattā maṃsavasena abhakkhā na khāditabbayuttakā. Na khotveva vā pāṭho. Aparo nayo khattiyena khattiyadhammaṃ jānantena pañcanakhesu sattesu sasako sallako godho sāvī kummoti ime pañceva sattā bhakkhā bhakkhitabbayuttakā na aññe tvaṃ pana abhakkhaṃ manussamaṃsaṃ bhakkhesi tasmā tuvaṃ adhammikoti. Iti so tena niggahito aññaṃ paṭisaraṇaṃ adisvā attano pāpaṃ sampaṭicchādento gāthamāha mutto tuvaṃ porisādassa hatthā gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī amittahatthaṃ punarāgatosi na khattiyadhamme kusalosi rājāti. Tattha na khattiyadhammeti tvaṃ khattiyadhammasaṅkhāte nitisatthe

--------------------------------------------------------------------------------------------- page453.

Na kusalo yo attano atthānatthaṃ na jānāsi akāraṇeneva te loke paṇḍitoti kitti patthaṭā ahaṃ pana te paṇḍitabhāvaṃ na passāmi na jānāmi atibālosīti vadati. Taṃ sutvā mahāsatto samma khattiyadhamme kusalena nāma mayā sadiseneva bhavitabbaṃ ahaṃ hi taṃ jānāmi na pana tathattāya paṭipajjāmīti vatvā gāthamāha ye khattiyadhamme kusalā bhavanti pāyena te nerayikā bhavanti tasmā ahaṃ khattiyadhammaṃ pahāya saccānurakkhaṃ punarāgatosmi yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisādāti. Tattha kusalāti tathattāya paṭipajjanakusalā. Pāyenāti yebhuyyena nerayikā ye pana tattha na nibbattanti te sesāpāyesu nibbattanti. Porisādo āha pāsādavāsā paṭhavīgavassā kāmitthiyo kāsikacandanañca sabbaṃ tahiṃ labhasi sāmitāya saccena kiṃ passati ānisaṃsanti. Tattha pāsādavāsāti samma sutasoma tava tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikā dibbavimānakappā tayo nivāsapāsādā. Paṭhavīgavassāti paṭhavī ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page454.

Gāvo ca assā ca. Kāmitthiyoti kāmavatthubhūtā itthiyo. Kāsikacandanañcāti kāsikavatthañca lohitacandanañca. Sabbaṃ tahinti etañca aññañca upabhogaparibhogaṃ sabbaṃ tvaṃ tahiṃ attano nagare sāmitāya labhasi sāmī hutvā yathā icchasi tathā paribhuñjituṃ labhasi so tvaṃ sabbametaṃ pahāya saccānurakkhī idhāgacchanto saccena kimānisaṃsaṃ passasīti. Tato bodhisatto āha ye kecime atthi rasā paṭhabyā saccaṃ tesaṃ sādhutaraṃ rasānaṃ sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca taranti jātimaraṇassa pāranti. Tattha sādhutaranti yasmā sabbepi rasā sattānaṃ sabbakāleyeva paṇītā honti tasmā saccaṃ tesaṃ sādhutaraṃ yasmā vā viratisaccavacīsacce ṭhitā jātimaraṇasaṅkhātassa tebhūmikavaṭṭassa pāraṃ amatamahānibbānaṃ taranti pāpuṇanti tasmā sādhutaranti. Evamassa mahāsatto sacce ānisaṃsaṃ kathesi. Tato porisādo vikasitapadumapuṇṇacandasassirīkamivassa mukhaṃ oloketvā ayaṃ sutasomo aṅgāracitakaṃ passatipi maṃ sūlaṃ tacchentaṃ passatipi cittutrāsamattaṃpissa natthi kiṃ nukho esa satārahānaṃ gāthānaṃ ānubhāvo udāhu saccassa aññasseva vā kassacīti cintetvā pucchāmi tāva nanti pucchanto gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page455.

Mutto tuvaṃ porisādassa hatthā gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī amittahatthaṃ punarāgatosi nahi nūna te maraṇabhayaṃ janinda alīnacitto casi saccavādīti. Atha mahāsattopissa ācikkhanto āha katā me kalyāṇā anekarūpā yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā visodhito paralokassa maggo dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Katā me kalyāṇā anekarūpā yaññā yiṭṭhā ye vipulā pasatthā anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisāda. Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ visodhito paralokassa maggo dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Pitā ca mātā ca upaṭṭhitā me dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page456.

Anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisāda. Ñātīsu mittesa katūpakārā dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ visodhito paralokassa maggo dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Ñātīsu mittesu katūpakārā dhammena me issariyaṃ pasatthaṃ anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisāda. Dinnaṃ me dānaṃ bahudhā bahūnaṃ santappitā samaṇabrāhmaṇā ca visodhito paralokassa maggo dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Dinnaṃ me dānaṃ bahudhā bahūnaṃ santappitā samaṇabrāhmaṇā ca anānutappaṃ paralokaṃ gamissaṃ yajassu yaññaṃ khāda maṃ porisādāti. Tattha kalyāṇā anekarūpāti annādivasena anekadhā. Yaññāti dasavidhadānavatthupariccāgavasena ativipulā paṇḍitapasatthā yaññā ca yiṭṭhā pavattitā. Dhamme ṭhitoti evaṃ dhamme ṭhito mādiso ko

--------------------------------------------------------------------------------------------- page457.

Nāma maraṇassa bhāyeyya. Anānutappanti anānutappamāno. Dhammena me issariyaṃ pasatthanti dasavidhaṃ rājadhammaṃ akopetvā dhammeneva mayā rajjaṃ pasāsitaṃ. Katūpakārāti ñātīsu ñātikiccāni mittesu ca mittakiccāni. Dānanti savatthukacetanā. Bahudhāti bahūhi ākārehi. Bahūnanti na pañcannaṃ na dasannaṃ satassapi sahassassapi dinnameva. Santappitāti gahitabhājanāni pūretvā suṭṭhu tappitā. Taṃ sutvā porisādo ayaṃ sutasomo mahārājā sappuriso ñāṇasampanno madhuradhammakathiko sacāhaṃ etaṃ khādeyyaṃ muddhāpi me sattadhā phaleyya paṭhavī vā pana me vivaraṃ dadeyyāti bhītatasito hutvā samma sutasoma na tvaṃ mayā khāditabbayuttarūpoti vatvā gāthamāha visaṃ pajānaṃ puriso adeyya āsīvisaṃ jalitaṃ uggatejaṃ muddhāpi tassa viphaleyya sattadhā yo tādisaṃ saccavādiṃ adeyyāti. Tattha visanti tattheva maraṇasamatthaṃ halāhalavisaṃ. Jalitanti attano visatejena jalitaṃ teneva uggatejaṃ aggikkhandhaṃ viya carantaṃ āsīvisaṃ vā pana so gīvāyaṃ gaṇheyya. Iti so mahāsattaṃ halāhalavisasadiso tvaṃ samma ko taṃ khādissatīti vatvā gāthā sotukāmo taṃ yācitvā tena

--------------------------------------------------------------------------------------------- page458.

Dhammagāravajananatthaṃ evarūpānaṃ anavajjagāthānaṃ tvaṃ abhājananti paṭikkhittopi sakalajambūdīpe iminā sadiso paṇḍito nāma natthi ayaṃ mama hatthā muñcitvā gantvā tā gāthā sutvā dhammakathikassa sakkāraṃ katvā nalātena maccuṃ ādāya punāgato ativiya sādhurūpā gāthā bhavissantīti suṭṭhutaraṃ sañjātasavanādaro hutvā taṃ yācanto gāthamāha sutvā dhammaṃ vijānanti narā kalyāṇapāpakaṃ api gāthā suṇitvāna dhamme me ramati manoti . Tassattho samma sutasoma narā nāma dhammaṃ sutvā kalyāṇaṃpi pāpakaṃpi jānanti appeva nāma tā gāthā sutvā mamapi dasakusalakammapathadhamme mano rameyyāti. Atha mahāsatto sotukāmodāni porisādo kathessāmīti cintetvā tenahi samma sādhukaṃ suṇohīti taṃ ohitasotaṃ katvā nandabrāhmaṇena kathitaniyāmeneva gāthānaṃ thutiṃ kathetvā chakāmāvacaradevesu ekakolāhalaṃ katvā devatāsu sādhukāraṃ dadamānāsu mahāsatto purisādassa dhammaṃ desento āha sakideva mahārāja sabbhi hoti samāgamo sā naṃ saṅgati pāleti nāsabbhi bahusaṅgamo. Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbhetha santhavaṃ sataṃ saddhammamaññāya seyyo hoti na pāpiyo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page459.

Jiranti ve rājarathā sucittā atho sarīraṃpi jaraṃ upeti satañca dhammo na jaraṃ upeti santo have sabbhi pavedayanti. Nabhañca dūre paṭhavī ca dūre pāraṃ samuddassa tadāhu dūre tato have dūrataraṃ vadanti satañca dhammo asatañca rājāti. Tassa tena sukathitattā ceva attano paṇḍitabhāvena ca tā gāthā sabbaññubuddhakathitā viyāti cintentasseva sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā paripūri. Bodhisatte muducittaṃ ahosi. Setacchattassa dāyakaṃ sakapitaraṃ viya taṃ amaññi. So ahaṃ sutasomassa dātabbaṃ kiñci hiraññasuvaṇṇaṃ na passāmi ekekāya pana gāthāya ekekaṃ varaṃ dassāmīti cintetvā gāthamāha gāthā imā atthavatī subyañjanā subhāsitā tuyha janinda sutvā ānandi vitto sumano patīto cattāri te samma vare dadāmīti. Tattha ānandīti ānandajāto. Sesāni tasseva vevacanāni. Cattāropi hete tuṭṭhākārā eva.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page460.

Atha naṃ mahāsatto kiṃ nāmetaṃ varaṃ dassasīti apasādento gāthamāha yo nattano maraṇaṃ bujjhase tuvaṃ hitāhitaṃ vinipātañca saggaṃ giddho rase duccarite niviṭṭho kiṃ tvaṃ varaṃ dassasi pāpadhammaṃ. Ahañca taṃ dehi varanti vajjaṃ tvañcāpi datvāna avākareyya sandiṭṭhikaṃ kalahamimaṃ vivādaṃ ko paṇḍito jānamupabbajeyyāti. Tattha yoti yo tvaṃ maraṇadhammohamasmīti attanopi maraṇaṃ na bujjhasi na jānāsi pāpadhammameva karosi. Hitāhitanti idaṃ me kammaṃ hitaṃ idaṃ ahitaṃ idaṃ vinipātaṃ nessati idaṃ sagganti na jānāsi. Raseti manussamaṃsarase. Vajjanti vadeyyaṃ. Avākareyyāti vācāya datvā dehi me naṃ varanti vuccamāno na avākareyyāsi. Upabbajeyyāti ko imaṃ kalahaṃ paṇḍito upagaccheyya. Tato porisādo nāyaṃ mayhaṃ saddahati saddahāpessāmi nanti cintetvā gāthamāha na taṃ varaṃ arahati jantu dātuṃ yaṃ vāpi datvāna avākareyya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page461.

Varassu samma avikampamāno pāṇaṃ cajitvānapi dassamevāti. Tattha avikampamānoti anolīnamānaso. Atha naṃ mahāsatto ativiya sūro hutvā katheti karissati me vacanaṃ varaṃ gaṇhissāmīti sace pana manussamaṃsaṃ na khāditabbanti paṭhamameva varaṃ yācissaṃ so ativiya kilamissati paṭhamaṃ aññe tayo vare gahetvā pacchā etaṃ varaṃ gaṇhissāmīti cintetvā gāthamāha ariyassa ariyena sameti sakkhi paññassa paññāṇavatā sameti passeyya taṃ vassasataṃ arogaṃ etaṃ varānaṃ paṭhamaṃ varāmīti. Tattha ariyassāti ācāraariyassa. Sakkhīti sakkhidhammo mittadhammo. Paññāṇavatāti ñāṇasampannena. Sametīti gaṅgodakaṃ viya yamunodakena saṃsandati. Dhātuso hi sattā saṃsandanti. Passeyya tanti sutasomo porisādassa ciraṃ jīvitaṃ icchanto viya paṭhamaṃ jīvitavaraṃ yācati paṇḍitassa hi mama jīvitaṃ dehīti vattuṃ ayuttaṃ api ca so taṃ sutvā mayhameva esa ārogyaṃ icchatīti cintetvā evamāha. Sopi taṃ sutvā ayaṃ issariyā dhaṃsitvā idāni maṃsaṃ khāditukāmassa evaṃ mahāanatthakārakassa mahācorassa mayhameva jīvitaṃ icchati aho mama hitakāmoti tuṭṭhamānaso hutvā vañcetvā varassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page462.

Gahitabhāvaṃ anujānitvā taṃ varaṃ dadamāno gāthamāha ariyassa ariyena sameti sakkhi paññassa paññāṇavatā sameti passeyya maṃ vassasataṃ arogaṃ evaṃ varānaṃ paṭhamaṃ dadāmīti. Tattha varānanti catunnaṃ varānaṃ paṭhamaṃ. Tato bodhisatto āha ye khattiyāse idha bhūmipālā muddhābhisittā katanāmadheyyā na tādise bhūmipatī adesi etaṃ varānaṃ dutiyaṃ varāmīti. Tattha katanāmadheyyāti muddhani abhisittattā ca muddhābhisittāti katanāmadheyyā. Na tādiseti tādise khattiye na adesi mā khādi. Iti so dutiyaṃ varaṃ gaṇhanto parosatānaṃ khattiyānaṃ jīvitavaraṃ gaṇhi. Porisādopissa varaṃ dadamāno āha ye khattiyāse idha bhūmipālā muddhābhisittā katanāmadheyyā na tādise bhūmipatī ademi etaṃ varānaṃ dutiyaṃ dadāmīti. Kiṃ pana te sabbe tesaṃ saddaṃ suṇantīti. Na sabbaṃ suṇanti. Porisādena hi rukkhassa dhūmajālūpaddavabhayena paṭikkamitvā aggi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page463.

Kato aggino ca rukkhassa ca antare nisīditvā mahāsatto tena saddhiṃ kathesi. Tasmā sabbaṃ asuṇitvā upaḍḍhūpaḍḍhaṃ suṇiṃsu. Te idāni sutasomo porisādaṃ damessati mā bhāyitthāti aññamaññaṃ samassāsesuṃ. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto imaṃ gāthamāha parosataṃ khattiyā te gahītā talāvutā assumukhā rudantā sake te raṭṭhe paṭipādayāhi etaṃ varānaṃ tatiyaṃ varāmīti. Tattha parosatanti atirekasataṃ. Te gahītāti tayā gahitā. Talāvutāti hatthatalesu āvutā. Iti so mahāsatto tatiyaṃ varaṃ gaṇhanto tesaṃ khattiyānaṃ sakaraṭṭhaniyyātanavaraṃ gaṇhi. Kiṃkāraṇāti. So akhādantopi veribhayena sabbe te dāse katvā araññeyeva vāsāpeyya māretvā vā chaḍḍeyya paccantaṃ vā netvā vikkīṇeyya tasmā tesaṃ sakaraṭṭhaniyyātanavaraṃ gaṇhi. Itaropissa dadamāno imaṃ gāthamāha parosataṃ khattiyā me gahītā talāvutā assumukhā rudantā sake te raṭṭhe paṭipādayāmi etaṃ varānaṃ tatiyaṃ dadāmīti. Catutthaṃ pana varaṃ gaṇhanto bodhisatto imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page464.

Chiddante raṭṭhaṃ byathitā bhayā hi puthū narā leṇamanuppaviṭṭhā manussamaṃsaṃ viramāhi rāja etaṃ varānaṃ catutthaṃ varāmīti. Tattha chiddanta ghanasannivāsaṃ tattha tattha gāmādīnaṃ uṭṭhitattā savivaraṃ. Byathitā bhayāhīti porisādo idāni āgamissatīti tava bhayena kampitā. Leṇamanuppaviṭṭhāti dārake hatthesu gahetvā tiṇagahanādinilīyanaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Manussamaṃsanti duggandhaṃ jegucchaṃ paṭikkūlaṃ manussamaṃsaṃ pajaha. Nissakkatthe vā upayogaṃ. Manussamaṃsato viramāhīti attho. Evaṃ vutte porisādo pāṇiṃ paharitvā hasanto samma sutasoma kiṃ nāmetaṃ kathesi kathāhaṃ tumhākaṃ etaṃ varaṃ pāṇasamaṃ dassāmi sace gaṇhitukāmosi aññaṃ gaṇhāhīti vatvā gāthamāha addhā hi so bhakkho mamaṃ manāpo etassa hetumhi vanaṃ paviṭṭho sohaṃ kathaṃ etto upārameyyaṃ aññaṃ varānaṃ catutthaṃ varassūti. Tattha vananti rajjaṃ pahāya imaṃ vanaṃ paviṭṭho. Atha naṃ mahāsatto tvaṃ manussamaṃsassa piyatarattā tato viramituṃ na sakkomīti vadasi yo hi piyaṃ nissāya pāpaṃ karoti ayaṃ andhabāloti vatvā gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page465.

Na ve piyaṃ meti janinda tādiso attaṃ niraṅkatvā piyāni sevati attāva seyyo paramāva seyyo labbhā piyā ocitattena pacchāti. Tattha tādisoti janinda tādiso yuvā abhirūpo mahāyaso idannāma me piyanti piyavatthulobhena attānaṃ niraṅkatvā sabbasugatīhi ceva sukhavisayehi ca cavitvā niraye pātetvā na ve piyāni sevati. Paramāva seyyoti purisassa hi paramamhā piyavatthumhā attāva varataro. Kiṃkāraṇā. Labbhā piyāti piyā nāma piyavisayavasena ceva puññena ca ocitattena ca vuḍḍhitattena ca diṭṭhadhamme ceva parattha ca devamanussasampattiṃ katvā sakkā laddhuṃ. Evaṃ vutte porisādo bhayappatto hutvā ahañhi sutasomena gahitaṃ varaṃ visajjāpetuṃpi na sakkomi manussamaṃsato viramituṃpi na sakkomi kiṃ nu kho karissāmi sace so aññaṃ varaṃ catutthaṃ yācati khippameva tassa dassāmi kathamahaṃ jīvissāmīti assupuṇṇehi nettehi gāthamāha piyaṃ me manussamaṃsaṃ sutasoma vijānahi namhi sakkā nivāretuṃ aññaṃ tuvaṃ samma varaṃ varassūti. Tattha vijānahīti vijānāhi. Tato bodhisatto āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page466.

Yo ve piyaṃ meti piyānurakkhī attaṃ niraṅkatvā piyāni sevati soṇḍo pivitvāna visamissa pānaṃ teneva so hoti dukkhī parattha. Yo cīdha saṅkhāya piyāni hitvā kicchenapi sevati ariyadhamme dukkhena pivitvāna yathosadhāni teneva so hoti sukhī paratthāti. Tattha yo veti samma porisāda yo puriso idaṃ me piyanti pāpakiriyāya attānaṃ niraṅkatvā piyāni vatthūni sevati so surāpemena visamissaṃ suraṃ pivitvā soṇḍo viya tena pāpakammena parattha nirayādīsu dukkhī hoti. Saṅkhāyāti jānitvā tulayitvā. Piyāni hitvāti adhammapaṭisaṃyuttāni piyāni chaḍḍetvā. Evaṃ vutte porisādo kalūnaṃ paridevanto gāthamāha ohāyahaṃ pitaraṃ mātarañca manāpike kāmaguṇepi pañca etassa hetumhi vanaṃ paviṭṭho tante varaṃ kintimahaṃ dadāmīti. Tattha etassāti manussamaṃsaṃ dasseti. Kintimahanti kinti katvā ahaṃ varaṃ demi. Tato mahāsatto imaṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page467.

Na paṇḍitā diguṇamāhu vākyaṃ saccappaṭiññāva bhavanti santo varassu samma iti maṃ avoca iccabravī tvaṃ na hi te sametīti. Tattha diguṇanti samma porisāda paṇḍitā nāma ekaṃ vatvā puna taṃ visaṃvādento dutiyavacanaṃ na vadanti. Iti maṃ avocāti samma sutasoma varassu varanti evaṃ maṃ abhāsasi. Iccabravīti tasmā yaṃ tvaṃ iti abravi tante idāni na sameti. So puna rodanto evaṃ gāthamāha apuññalābhaṃ ayasaṃ akittiṃ pāpaṃ bahuṃ duccaritakilesaṃ manussamaṃsassa bhavo upāgā tante varaṃ kintimahaṃ dadeyyanti. Tattha pāpanti kammapathaṃ appattaṃ. Duccaritanti kammapathappattaṃ. Kilesanti dukkhaṃ. Manussamaṃsassa bhavoti manussamaṃsassa hetu. Upāgāti upagatomhi. Tanteti taṃ tuyhaṃ kathāhaṃ varaṃ demi mā maṃ vārayi anukampaṃ kāruññaṃ mayi karohi aññaṃ varaṃ gaṇhāhīti āha. Atha naṃ mahāsatto āha na taṃ varaṃ arahati jantu dātuṃ yaṃ vāpi datvāna avākareyya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page468.

Varassu samma avikampamāno pāṇaṃ cajitvānapi dassamevāti. Evantena paṭhamaṃ vuttaṃ gāthaṃ āharitvā dassetvā varadāne ussāhento āha pāṇaṃ cajanti sataṃ nesa dhammo saccappaṭiññāva bhavanti santo datvā varaṃ khippamavākarohi etena sampajja surājaseṭṭha. Caje dhanaṃ aṅgavarassa hetu aṅgaṃ caje jīvita rakkhamāno aṅgaṃ dhanaṃ jīvitañcāpi sabbaṃ caje naro dhammamanussarantoti. Tattha pāṇanti jīvitaṃ santo nāma api jīvitaṃ cajanti khippamavākarohi idha khippaṃ mayhaṃ dehīti attho. Etenāti etena dhammena ceva saccena ca sampajja sampanno upapanno hoti. Surājaseṭṭhāti taṃ paggaṇhanto ālapati. Caje dhananti samma porisāda paṇḍito puriso hatthapādādimhi aṅge vijjamāne tassa rakkhanatthāya bahuṃpi dhanaṃ cajeyya. Dhammamanussarantoti aṅgadhanajīvitāni pariccajantopi sataṃ dhammaṃ na vītikkamissāmīti evaṃ dhammaṃ anussaranto. Evaṃ mahāsatto imehi kāraṇehi taṃ sacce patiṭṭhāpetvā idāni attano garubhāvaṃ dassetuṃ gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page469.

Yassā hi dhammaṃ puriso vijaññā ye cassa kaṅkhaṃ vinayanti santo tañhissa dīpañca parāyanañca na tena mettiṃ jirayetha paññoti. Tattha yassāti yamhā purisā. Dhammanti kusalākusalajotakaṃ kāraṇaṃ. Vijaññāti vijāneyya. Tañhissāti taṃ ācariyapuggalaṃ etassa puggalassa patiṭṭhānaṭṭhena dīpaṃ uppanne bhaye gantabbaṭṭhānaṭṭhena parāyanañca. Na tena mettinti tena ācariyapuggalena saha paṇḍito kenacipi kāraṇena mettiṃ na jirayetha na vināseyyāti attho. Evañca pana vatvā samma porisāda guṇavantassa ācariyassa vacanaṃ nāma bhindituṃ na vaṭṭati ahañca taruṇakālepi tava piṭṭhācariyo bahuṃ sippaṃ sikkhāpesiṃ idāni buddhalīlāya satārahā gāthā te kathesiṃ tena me vacanaṃ kātuṃ arahasīti āha. Taṃ sutvā porisādo sutasomo mayhaṃ ācariyo ceva varo cassa mayā dinno kiṃ sakkā kātuṃ ekasmiṃ attabhāve maraṇaṃ nāma dhuvaṃ manussamaṃsaṃ na khādissāmi dassāmi varanti assudhārāhi pavattamānāhi uṭṭhāya sutasomanarindassa pāde vanditvā taṃ varaṃ dadamāno imaṃ gāthamāha addhā hi so bhakkho mama manāpo etassa hetumhi vanaṃ paviṭṭho

--------------------------------------------------------------------------------------------- page470.

Sace ca maṃ yācasi etamatthaṃ etaṃpi te samma varaṃ dadāmīti. Atha naṃ mahāsatto samma sīse ṭhitassa maraṇaṃpi varaṃ mahārāja tayā dinnaṃ varaṃ gaṇhāmi tuvañca ajjato paṭṭhāya ariyapathe patiṭṭhitosi evaṃ santepi taṃ yācāmi sace te mayi sineho atthi pañca sīlāni gaṇhāhi mahārājāti āha. Sādhu samma dehi me pañca sīlānīti. Gaṇha mahārājāti. So mahāsattaṃ pañcaṅgapatiṭṭhitena vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Mahāsattopi taṃ sīlesu patiṭṭhāpesi. Tasmiṃ khaṇe tattha sannipatitā bhummā devatā mahāsatte pītiṃ janetvā avīcito yāva bhavaggā añño porisādaṃ manussamaṃsato nivāretuṃ samattho nāma natthi aho sutasomena dukkaraṃ katanti mahantena saddena vanaghaṭaṃ unnādento sādhukāramakaṃsu. Tesaṃ sutvā cātummahārājikāti evaṃ yāva barhmalokā ekakolāhalaṃ ahosi. Rukkhe laggitarājānopi taṃ devatānaṃ sādhukārasaddaṃ suṇiṃsu. Rukkhadevatāpi vimāne ṭhitāva sādhukāramadaṃsu. Iti devatānaṃ sādhukārasaddova anusuyyati rūpaṃ na dissati. Devatānaṃ sādhukārasaddaṃ sutvā rājāno cintayiṃsu sutasomaṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ dukkaraṃ kataṃ sutasomena porisādaṃ damentenāti bodhisattassa thutiṃ kariṃsu. Porisādo mahāsattassa pāde vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ bodhisatto samma ime khattiye mocehīti āha. So cintesi ahaṃ etesaṃ paccāmitto ete mayā mocitā gaṇhatha no

--------------------------------------------------------------------------------------------- page471.

Paccāmittanti maṃ hiṃseyyuṃ mayā jīvitaṃ cajantenāpi na sakkā sutasomassa santikā gahitaṃ sīlaṃ bhindituṃ iminā saddhiṃyeva gantvā mocessāmi evaṃ me bhayaṃ na bhavissatīti. Atha bodhisattaṃ vanditvā samma sutasoma ubhopi gantvā khattiye mocessāmāti vatvā gāthamāha satthā ca me hosi sakhā ca mesi vacanaṃpi te samma ahaṃ akāsiṃ tvaṃpi me samma karohi vākyaṃ ubhopi gantvāna pamocayāmāti. Tattha satthāti saggamaggassa desitattā satthā taruṇakālato paṭṭhāya sakhā. Atha naṃ bodhisatto āha satthā ca te homi sakhā ca tyamhi vacanaṃpi me samma tuvaṃ akāsi ahaṃpi te samma karomi vākyaṃ ubhopi gantvāna pamocayāmāti . Evaṃ vatvā te upasaṅkamitvā āha kammāsapādena viheṭhitamhā talāvutā assumukhā rudantā na jātu dubbhetha imassa rañño saccappaṭiññaṃ me paṭisuṇāthāti. Tattha kammāsapādenāti idaṃ mahāsatto ubhopi gantvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page472.

Pamocayāmāti sampaṭicchitvā khattiyā nāma mānathaddhā muttamattāva iminā viheṭhitamhāti porisādaṃ potheyyuṃpi haneyyuṃpi na kho panesa tesu dubbhissati ahaṃ ekakova gantvā paṭiññaṃ tāva nesaṃ gaṇhissāmīti cintetvā tattha gantvā te khattiye hatthatalesu āvuṇitvā porisādena aggapādaṅgulīsu bhūmiṃ phusamānāsu rukkhasākhāsu olaggite vātappaharaṇakāle nāgadantesu olaggitakaraṇḍakadāmāni viya saṃparivattante addasa. Tepi taṃ disvā idānimhā arogāti ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Atha te mahāsatto mā bhāyitthāti assāsetvā porisādato tumhākaṃ abhayaṃ paṭiggahitaṃ tumhe pana me vacanaṃ karothāti vatvā evamāha. Tattha na jātūti ekaṃsena na ca dubbhetha. Te āhaṃsu kammāsapādena viheṭhitamhā talāvutā assumukhā rudantā na jātu dubbhema imassa rañño saccappaṭiññaṃ te paṭisuṇomāti. Tattha paṭisuṇomāti evaṃ paṭiññaṃ adhivāsema sampaṭicchāma apica kho pana mayaṃ kilamantā kathetuṃ na sakkoma tumhe sabbasattānaṃ paṭisaraṇaṃ tumheva kathetha mayaṃ vo vacanaṃ sutvā paṭiññaṃ dassāmāti. Atha te bodhisatto tenahi paṭiññaṃ dethāti vatvā gāthamāha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page473.

Yathā pitā vā athavāpi mātā anukampikā atthakāmā pajānaṃ evaṃpi vo hotu ayañca rājā tumhe ca vo hotha yatheva puttāti. Tepi sampaṭicchamānā imaṃ gāthamāhaṃsu yathā pitā vā athavāpi mātā anukampikā atthakāmā pajānaṃ evaṃpi no hotu ayañca rājā mayaṃpi hessāma yatheva puttāti. Tattha tumhe ca voti vokāro nipātamattaṃ. Iti mahāsatto tesaṃ paṭiññaṃ gahetvā porisādaṃ pakkositvā ehi samma khattiye mocehīti āha. So khaggaṃ gahetvā ekassa rañño bandhanaṃ chindi. Rājā sattāhaṃ nirāhāro hutvā vedanāppatto saha bandhanacchedā mutto bhūmiyaṃ patati. Taṃ disvā mahāsatto kāruññaṃ katvā samma porisāda mā evaṃ chindāhi ekaṃ rājānaṃ ubhopi daḷhaṃ gahetvā ure katvā idāni bandhanaṃ chindāmāti āha. Porisādo khaggena chindi. Mahāsatto thāmasampannatāya taṃ ure nipajjāpetvā orasaputtaṃ viya muducittena otāretvā bhūmiyaṃ nipajjāpesi. Evaṃpi te sabbe bhūmiyaṃ nipajjāpetvā vaṇe dhovitvā dārakānaṃ kaṇṇato suttakaṃ viya sanikaṃ rajjuyo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page474.

Nikkaḍḍhitvā pubbalohitaṃ dhovitvā vaṇe niddose katvā samma porisāda etaṃ rukkhatacaṃ pāsāṇe ghaṃsitvā āharathāti āharāpetvā saccakiriyaṃ katvā tesaṃ hatthatalesu makkhesi. Taṃ khaṇaññeva phāsukaṃ ahosi. Porisādo taṇḍulaṃ gahetvā vāraṇaṃ paci. Ubhopi janā parosataṃ khattiye vāraṇaṃ pāyesuṃ. Iti te sabbeva santappitā suriyo atthaṅgato. Punadivasepi pāto ca majjhantike ca sāyaṇhe ca vāraṇameva pāyetvā tatiyadivase sasitthakaṃ yāguṃ pāyesuṃ. Yāvatā te arogā ahesuṃ. Atha ne mahāsatto gantuṃ sakkhissathāti pucchitvā gacchāmāti vutte ehi samma porisāda sakaṃ raṭṭhaṃ gacchāmāti āha. Sutvā so rodamāno tassa pādesu patitvā tvaṃ samma rājāno gahetvā gaccha ahaṃ idheva vanamūlaphalāni khādanto vasissāmīti āha. Samma idha kiṃ karissasi samma ramaṇīyante raṭṭhaṃ bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kārehīti. Samma kiṃ kathesi na sakkā mayā tattha gantuṃ sakalanagaravāsino hi me verino te mayhaṃ iminā mātā khāditā mayhaṃ pitāti maṃ paribhāsissanti gaṇhatha imaṃ coranti ete daṇḍena vā leḍḍunā vā muggarena vā sattiyā vā pharasunā vā maṃ jīvitā voropessanti ahañca tumhākaṃ santike sīlesu patiṭṭhito jīvitahetupi na sakkā mayā paraṃ māretuṃ tasmā nāhaṃ gacchāmi ahaṃ manussamaṃsato virahitattā kittakaṃ jīvissāmi idāni mama tumhākaṃ dassanaṃ natthīti roditvā gacchatha tumheti āha. Atha mahāsatto

--------------------------------------------------------------------------------------------- page475.

Tassa piṭṭhiṃ parimajjitvā samma porisāda sutasomo nāmāhaṃ mayā tādiso kakkhalo pharuso sāhasiko vinīto bārāṇasivāsikesu janesu kiṃ atthi ahaṃ taṃ tattha patiṭṭhāpessāmi asakkonto attano rajjaṃ dvidhā bhinditvā tava dassāmīti tumhākaṃpi nagare mama verino atthiyevāti vutte iminā mama vacanaṃ karontena dukkaraṃ kataṃ yena kenaci upāyena porāṇakayase patiṭṭhāpetabbo esa mayāti cintetvā tassa palobhanatthāya nagarasampattiṃ vaṇṇento āha catuppadaṃ sakuṇañcāpi maṃsaṃ sūdehi randhaṃ sukataṃ suniṭṭhitaṃ sudhaṃva indo paribhuñjamāno hitvā katheko ramasi araññe. Tā khattiyā vellivilākamajjhā alaṅkatā samparivārayantā indaṃva devesu pamodayiṃsu hitvā katheko ramasi araññe. Tambūpadhāne bahugoṇakamhi subhamhi sabbasayanamhilaṅkate sayanassa majjhamhi sukhaṃ sayitvā hitvā katheko ramasi araññe.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page476.

Pāṇissaraṃ kumbhathūnaṃ nissive athopi ve nippurisaṃpi turiyaṃ bahuṃ sugītañca suvāditañca hitvā katheko ramasi araññe. Uyyāna sampannapahūtamālyaṃ migājinūpetapuraṃ surammaṃ hayehi nāgehi rathehupetaṃ hitvā katheko ramasi araññeti. Tattha sukatanti nānappakārehi suṭṭhu kataṃ. Suniṭṭhitanti nānāsambhārayojanena suṭṭhu niṭṭhitaṃ. Kathaṃ eko ramasīti mūlaphalādīni khādanto kathaṃ ramissasi ehi mahārāja gamissāmāti. Vellivilākamajjhāti ettha vellīti rāsi vilākamajjhāti vilaggamajjhā uttattaghanasuvaṇṇarāsipabhā ceva tanudīghamajjhā cāti. Devesūti devaloke accharā indaṃ viya ramaṇīye bārāṇasinagare pubbe pamodayiṃsu tā hitvā idha kiṃ karissasi ehi samma gacchāmāti. Tambūpadhāneti rattūpadhāne. Sabbasayanamhīti sabbattharaṇatthate sayane. Alaṅkateti anekabhūmikā dassetvā addharattālaṅkatayutte tattha tuvaṃ pubbe sayīti attho. Sukhanti tādisassa sayanassa majjhamhi sukhaṃ sayitvā idāni kathaṃ araññe ramissasi ehi gacchāma sammāti. Nissiveti rattibhāge. Hetvāti evarūpaṃ sampattiṃ chaḍḍetvā. Uyyāna sampannapahūtamālyanti mahārāja tava uyyānaṃ sampannanānāvidhapupphaṃ. Migājinūpetapuraṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page477.

Surammanti taṃ uyyānaṃ migājinaṃ nāma nāmena tena upetaṃ puraṃpi te suṭṭhu rammaṃ. Hitvāti evarūpaṃ manoramaṃ nagaraṃ chaḍḍetvā. Iti mahāsatto appeva nāmesa pubbe anubhuttaṃ upabhogaparibhogarasaṃ saritvā gantukāmo bhaveyyāti porisādaṃ paṭhamaṃ bhojanena palobhesi. Dutiyaṃ kilesavasena tatiyaṃ sayanena catutthaṃ naccagītavāditena pañcamaṃ uyyānena ceva nagarena cāti imehi ettakehi palobhetvā ehi mahārāja ahantaṃ ādāya bārāṇasiyaṃ patiṭṭhapetvā pacchā sakaraṭṭhaṃ gamissāmi sace bārāṇasiyaṃ raṭṭhaṃ na labhissasi mama upaḍḍharajjaṃ te dassāmi kinte araññavāsena mama vacanaṃ karohīti āha. Tassa vacanaṃ sutvā gantukāmo hutvā sutasomo mayhaṃ atthakāmo anukampako paṭhamaṃ maṃ kalyāṇe patiṭṭhapetvā idāni porāṇayaseva patiṭṭhapessāmīti vadati sakkhissati cesa patiṭṭhapetuṃ iminā saddhiṃyeva gantuṃ vaṭṭati kiṃ me araññavāsenāti cintetvā tuṭṭhacitto tassa guṇaṃ nissāya vaṇṇaṃ kathetukāmo samma sutasoma kalyāṇamittasaṃsaggato sādhutaraṃ pāpamittasaṃsaggato pāpataraṃ nāma natthīti vatvā āha kāḷapakkhe yathā cando hāyateva suve suve kāḷapakkhūpamo rāja asataṃ hoti samāgamo. Tathāhaṃ rasakamāgamma sūdaṃ kāpurisādhamaṃ akāsiṃ pāpakaṃ kammaṃ yena gacchāmi duggatiṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page478.

Sukkapakkhe yathā cando vaḍḍhateva suve suve sukkapakkhūpamo rāja sataṃ hoti samāgamo. Tathāhaṃ tavamāgamma sutasoma vijānahi kāhāmi kusalaṃ kammaṃ yena gacchāmi suggatiṃ. Thale yathā vāri janinda vuṭṭhaṃ anaddhaneyyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ evaṃpi me hoti asataṃ samāgamo anaddhaneyyaṃ udakaṃ thaleva. Sare yathā vāri janinda vuṭṭhaṃ ciraṭṭhitikaṃ naravīraseṭṭha evaṃpi me hoti sataṃ samāgamo ciraṭṭhitiko udakaṃ sareva. Abyāyiko hoti sataṃ samāgamo yāvampi tiṭṭheyya tatheva hoti khippaṃ hi veti asataṃ samāgamo tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakāti. Tattha suve suveti divase divase. Anaddhaneyyanti na addhānakkhamaṃ. Sareti samudde. Naravīraseṭṭhāti narapurisena seṭṭha. Udakaṃ sarevāti samudde vuṭṭhaudakaṃ viya. Abyāyikoti avigacchanako. Yāvampi tiṭṭheyyāti yattakaṃ kālaṃ jīvitaṃ tiṭṭheyya tattakaṃ kālaṃ tatheva hoti na jirati sappurisehi mittabhāvoti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page479.

Iti porisādo sattahi gāthāhi mahāsattassa guṇaṃ kathesi. Mahāsattopi porisādañca te ca rājāno gahetvā paccantagāmaṃ agamāsi. Paccantagāmavāsino mahāsattaṃ disvā nagaraṃ gantvā ācikkhiṃsu. Amaccā balanikāyaṃ ādāya gantvā parivārayiṃsu. Mahāsatto tena parivārena bārāṇasiṃ agamāsi. Antarāmagge janapadavāsino paṇṇākāraṃ datvā anugacchiṃsu. Mahāsatto mahāparivāro ahosi tena saddhiṃ bārāṇasiṃ pāpuṇi. Tadā porisādassa putto rājā hoti senāpati kālahatthīyeva. Nāgarā rañño ārocayiṃsu mahārāja sutasomo kira porisādaṃ dametvā ādāya idhāgacchati nagarassa pavisituṃ na dassāmāti sīghaṃ nagaradvārāni pidahitvā āvudhahatthā aṭṭhaṃsu. Mahāsatto dvārānaṃ pidahitabhāvaṃ ñatvā porisādañca parosate ca rājāno ohāya katipayehi amaccehi saddhiṃ dvārasamīpaṃ gantvā ahaṃ sutasomamahārājā dvāraṃ vivarathāti āha. Purisā gantvā rañño ārocesuṃ. So rājā sutasomamahārājā paṇḍito dhammarājā sīle ṭhito nissaṃsayaṃ no bhayaṃ natthīti vatvā khippaṃ vivarathāti vivarāpesi. Mahāsatto nagaraṃ pāvisi. Rājā ca kālahatthī cassa paccuggamanaṃ katvā taṃ ādāya pāsādaṃ āropayiṃsu. So rājāsane nisīditvā porisādassa aggamahesiñca sesaamacce ca pakkosāpetvā rājānaṃ āha kālahatthi kasmā rañño nagaraṃ pavisituṃ na dethāti. So rajjaṃ kārento imasmiṃ nagare bahū manusse khādi khattiyehi akattabbakammaṃ kari

--------------------------------------------------------------------------------------------- page480.

Sakalajambūdīpe chiddaṃ akāsi evarūpo pāpadhammo tena kāraṇenāti. Idāni so evarūpaṃ karissatīti tumhe mā cintayittha ahantaṃ dametvā sīlesu patiṭṭhāpesiṃ jīvitahetupi kiñci na viheṭhessati natthi vo tato bhayaṃ evaṃ mā karittha puttehi nāma mātāpitaro paṭijaggitabbā mātāpituposakā hi saggaṃ gacchanti itare janā nirayaṃ gacchantīti. Evaṃ so nīcāsane nisinnassa rājaputtassa ovādaṃ datvā kālahatthi tvaṃ rañño sahāyo ceva sevako ca raññāpi mahante issariye patiṭṭhāpito tayāpi rañño atthaṃ carituṃ vaṭṭatīti senāpatiṃ anusāsetvā devi tvaṃpi kulagehā āgantvā tassa santike aggamahesiṭṭhānaṃ patvā puttadhītāhi vuḍḍhippattā tayāpi tassa atthaṃ carituṃ vaṭṭatīti deviyāpi ovādaṃ datvā tamevatthaṃ matthakaṃ pāpetuṃ dhammaṃ desento āha na so rājā yo ajeyyaṃ jināti na so sakhā yo sakhāraṃ jināti na sā bhariyā yā patino na vibheti na te puttā ye na bharanti jiṇṇaṃ. Na sā sabhā yattha na santi santo na te santo ye na bhaṇanti dhammaṃ rāgañca dosañca pahāya mohaṃ dhammaṃ bhaṇantāyeva bhavanti santo.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page481.

Nābhāsamānaṃ jānanti missaṃ bālehi paṇḍitaṃ bhāsamānañca jānanti desentaṃ amataṃ padaṃ. Bhāsaye jotaye dhammaṃ paggaṇhe isinaṃ dhajaṃ subhāsitadhajā isayo dhammova isinaṃ dhajoti. Tattha ajeyyanti ajeyyā nāma mātāpitaro te jinanto rājā nāma na hoti sace tava pitusantakaṃ rajjaṃ labhitvā tassa paṭisattu ahosi akiccakārī nāma bhavissasi. Sakhāraṃ jinātīti kūṭaṭṭena jināti sace tvaṃ kālahatthi raññā saddhiṃ mittadhammaṃ na pūresi adhammaṭṭho hutvā niraye nibbattissasi. Na vibhetīti na bhāyati sace tvaṃ rañño na bhāyasi bhariyā dhamme ṭhitā nāma nāhosi. Jiṇṇanti mahallakaṃ tasmiṃ hi kāle abharantā puttā puttā nāma na honti. Santoti paṇḍitā. Dhammanti ye pucchitā saccasabhāvaṃ na vadanti na te paṇḍitā nāma. Dhammaṃ bhaṇantāti ete rāgādayo pahāya parassa hitānukampakā hutvā sabhāvaṃ bhaṇantā paṇḍitā nāma honti. Nābhāsamānanti na abhāsamānaṃ. Amataṃ padanti amatamahānibbānaṃ desentaṃ paṇḍitoti jānanti. Teneva porisādo dhammadesanaṃ sutvā pasannacitto cattāro vare datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhito. Bhāsayeti tasmā paṇḍito puriso dhammaṃ bhāseyya joteyya. Buddhādayo hi isayo yasmā dhammo etesaṃ dhajo tasmā subhāsitadhajā nāma subhāsitaṃ paggaṇhanti bālā pana subhāsitaṃ paggaṇhantā nāma natthīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page482.

Imassa dhammakathaṃ sutvā rājā ca senāpati ca tussitvā gacchāma taṃ rājānaṃ ānessāmāti nagare bheriñcārāpetvā nāgare sannipātetvā tumhe mā bhāyittha rājā kira dhamme patiṭṭhito etha naṃ ānessāmāti mahājanaṃ ādāya mahāsattaṃ purato katvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā kappake upaṭṭhapetvā kappitakesamassuṃ nahātānulittapasādhitaṃ rājānaṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā nagaraṃ pavesesuṃ. Porisādarājā parosatānaṃ khattiyānaṃ mahāsattassa ca mahāsakkāraṃ kāresi. Sutasomanarindena kira porisādo dametvā rajje patiṭṭhāpitoti sakalajambūdīpe mahākolāhalaṃ udapādi. Indapattanagaravāsino āgacchantūti dūte pahiṇiṃsu. So tattha māsamattaṃ vasitvā samma gacchāma mayaṃ tvaṃ appamatto hohi catūsu nagaradvāresu ca nivesanadvāre cāti pañca dānasālāyo kārāpehi dānaṃ dehi dasa rājadhamme akopetvā agatigamanaṃ pajaha mahārājāti porisādaṃ ovadi. Parosatāhi rājadhānīhi balanikāyā yebhuyyena sannipatitā. So tehi balanikāyehi parivuto bārāṇasito nikkhami. Porisādopi nikkhamitvā upaḍḍhapathā nivattati. Mahāsatto abāhanānaṃ rājūnaṃ bāhanāni datvā sabbe te uyyojesi. Tepi tena saddhiṃ sammoditvā yathārahaṃ vandanālapanādīni katvā attano attano janapadaṃ agamaṃsu. Mahāsattopi nagaraṃ pavisitvā indapattanagaravāsīhi janehi devanagaraṃ viya alaṅkatanagaraṃ pavisitvā mātāpitaro vanditvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā mahātalaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page483.

Abhiruhi. So dhammena rajjaṃ kārento cintesi rukkhadevatā mayhaṃ bahūpakārā balikammalābhamassa karissāmīti. So nigrodharukkhassa avidūre mahantaṃ taḷākaṃ kāretvā bahūni kulāni ṭhapetvā gāmaṃ nivāsāpesi. Gāmo mahā ahosi asītimaggaāpaṇasahassena paṭimaṇḍito. Taṃpi rukkhamūlaṃ sākhantato paṭṭhāya bhūmiṃ samatalaṃ kāretvā parikkhittavedikapākāratoraṇadvārayuttaṃ kāresi. Devatā abhippasīdi. Kammāsapādassa damitaṭṭhāne nivuṭṭhattā so gāmo kammāsapādanigamo nāma jāto. Te sabbepi rājāno mahāsattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā saggapadaṃ pūrayiṃsu. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā nāhaṃ bhikkhave idāneva aṅgulimālaṃ damesiṃ pubbepi aṅgulimālo mayā damitoyevāti vatvā jātakaṃ samodhānesi tadā porisādo aṅgulimālo ahosi kālahatthī sārīputto nandabrāhmaṇo ānando rukkhadevatā kassapo sakko anuruddho sesarājāno buddhaparisā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ sutasomarājā pana ahameva sammāsambuddhoti. Sutasomajātakaṃ niṭṭhitaṃ. Pañcamaṃ. Iti asītinipātavaṇṇanā niṭṭhitā.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 42 page 405-483. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=42&A=8275&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=42&A=8275&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=315              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=2258              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=2687              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=2687              Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28

first pageprevious pageno pageNumbernext book chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]