|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
Atthakatha Book 43 : PALI ROMAN Jā.A.9 mahānipāt (1)
Mahānipātavaṇṇanā mahosathajātakaṃ pañcālo sabbasenāyāti idaṃ satthā jetavane viharanto attano paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasamhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā tathāgatassa paññāpāramiṃ vaṇṇayantā mahāpañño āvuso tathāgato puthupañño hāsapañño gambhīrapañño bhūripañño tikkhapañño javanapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano attano paññānubhāvena kūṭadantādayo brāhmaṇe sabbhiyādayo paribbājake āḷavakādayo yakkhe sakkādayo deve bakādayo brahmāno aṅgulimālādayo core ca dametvā nibbisevane akāsi bahū janā tena damitvā pabbajjaṃ datvā maggaphalesu patiṭṭhāpitā evaṃ mahāpañño āvuso satthāti satthu guṇaṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā kā pana vo antarā kathā avippakatāti pucchitvā imāya nāmāti vutte na bhikkhave idāneva tathāgato paññavā atīte aparipakke ñāṇe bodhiñāṇatthāya pubbacariyaṃ carantopi paññavāyevāti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari. Atīte bhikkhave mithilāyaṃ videharaṭṭhe videho nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa atthadhammānusāsakā cattāro paṇḍitā ahesuṃ senako pukkuso kāmindo devindoti. Tadā rājā bodhisattassa paṭisandhiggahaṇadivase paccūsakāle evarūpaṃ supinaṃ addasa rājaṅgaṇe--------------------------------------------------------------------------------------------- page224.
Catūsu kaṇṇesu cattāro aggikkhandhā mahāpākārappamāṇā uṭṭhāya jalanti tesaṃ pana majjhe eko khajjopanakappamāno aggikkhandho uṭṭhahitvā taṃ khaṇaññeva cattāro aggikkhandhe atikkamitvā yāva akaniṭṭhabrahmalokappamāṇā uṭṭhāya sakalacakkavāḷaṃ obhāsetvā ṭhito antamaso bhūmiyaṃ patitaṃ sāsapavījamattampi paññāyati taṃ sadevako loko samārako sabrahmako āgantvā gandhamālādīhi pūjesi mahājanā jālantareneva vicaranti lomakūpamattampi uṇhaṃ na gaṇhatīti. Rājā imaṃ supinaṃ disvā bhītatasito uṭṭhāya kinnu kho me bhavissatīti cintento nisinnakova aruṇaṃ uṭṭhāpesi. Cattāro paṇḍitā pātova āgantvā kacci nu deva sukhaṃ sayitthāti sukhaseyyaṃ pucchiṃsu. So ācariyā kuto me sukhaṃ atthīti vatvā evarūpo me supino diṭṭhoti kathesi. Atha naṃ senakapaṇḍito mā bhāyi mahārāja maṅgalasupino eso vuḍḍhi te bhavissatīti vatvā kiṃ kāraṇāti vutte mahārāja amhe cattāro paṇḍite abhibhavitvā nippabhaṃ katvā añño pañcamo paṇḍito uppajjissati mayaṃ hi cattāro janā cattāro aggikkhandhā viya majjhe uppannaaggikkhandho viya pañcamo paṇḍito uppajjissati so ca sadevake loke asadiso bhavissatīti. Idāni panesa kuhinti. Mahārāja ajja tassa paṭisandhiggahaṇena vā mātukucchito nikkhamanena vā bhavitabbanti attano sikkhābalena dibbacakkhunā disvā viya byākāsi. Rājā tato paṭṭhāya taṃ vacanaṃ anussari. Mithilāyaṃ pana catūsu dvāresu dakkhiṇayavamajjhagāmo--------------------------------------------------------------------------------------------- page225.
Pacchimayavamajjhagāmo uttarayavamajjhagāmo pācīnayavamajjhagāmo cāti cattāro gāmā ahesuṃ. Tesu pācīnayavamajjhagāme sarivaḍḍhako nāma seṭṭhī vasati. Sumanādevī nāmassa bhariyā ahosi. Mahāsatto taṃ divasaṃ raññā diṭṭhasupinavelāyaṃ tāvatiṃsabhavanato cavitvā tassā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Aparāni pana devaputtasahassāni tāvatiṃsabhavanato cavitvā tasmiṃyeva gāme seṭaṭhānuseṭṭhīnaṃ kulesu paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu. Sumanādevī pana dasamāsaccayena suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi. Tasmiṃ khaṇe sakko devarājā manussalokaṃ olokento mahāsattassa mātukucchito nikkhamanabhāvaṃ ñatvā imaṃ buddhaṅkuraṃ sadevake loke pākaṭaṃ kātuṃ vaṭṭatīti cintetvā mahāsattassa mātukucchito nikkhamanakāle adissamānakāyenāgantvā tassa hatthe ekaṃ osathaghaṭikaṃ ṭhapetvā sakaṭṭhānameva gato. Mahāsatto taṃ muṭṭhiṃ katvā gaṇhi. Tasmiṃ pana mātukucchito nikkhamanteyeva mātu appamattakaṃpi dukkhaṃ nāhosi. Dhammakarakato udakamiva sukhena nikkhami. Sā tassa hatthe osathaghaṭikaṃ disvā tāta kinte laddhanti āha. So osathaṃ ammāti dibbosathaṃ mātuyā hatthe ṭhapetvā amma imaṃ osathaṃ yena kenaci ābādhena ābādhikānaṃ dethāti āha. Sā haṭṭhapahaṭṭhā sirivaḍḍhakaseṭṭhino ārocesi. Tassa pana sattavassiko sīsābādho atthi. So tuṭṭhahaṭṭho hutvā ayaṃ kumāro mātukucchito jāyamāno osathaṃ gahetvā āgato jātakkhaṇeyeva mātarā saddhiṃ kathesi evarūpena puññavatā dinno osatho mahānubhāvo bhavissatīti cintetvā taṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page226.
Osathaṃ gahetvā nissadāyaṃ ghaṃsitvā osathaṃ thokaṃ nalātante makkhesi. Sattavassiko sīsābādho padumapattato udakaṃ viya nivattitvā gato. So mahānubhāvaṃ osathanti somanassappatto ahosi. Mahāsattassa osathaṃ gahetvā āgatabhāvo sabbattha pākaṭo jāto. Yekeci ābādhikā sabbe te seṭṭhissa gehaṃ āgantvā osathaṃ yācanti. Seṭṭhīpi sabbesaṃ nissadāyaṃ ghaṃsitvā osathaṃ thokaṃ gahetvā udakena āluḷetvā deti. Dibbosathena sarīre makkhitamatteyeva sabbā ābādhā vūpasamanti. Sukhitā manussā sirivaḍḍhakaseṭṭhino gehe osatho mahānubhāvoti vaṇṇentā pakkamanti. Mahāsattassa nāmaggahaṇadivase mahāseṭṭhī mama puttassa ayyakādīnaṃ nāmena attho natthi assa jāyamānassa osathaṃ gahetvā āgatattā osatho nāma hotūti tato idaṃ osathaṃ mahantaṃ idaṃ osathaṃ mahantanti uppannavacanaṃ upādāya assa mahosathakumārotveva nāmaṃ akāsi. Athassa etadahosi mama putto mahāpuñño na ekakova nibbattissati iminā saddhiṃ jātadārakehi ca bhavitabbanti. So olokāpento dārakasahassānaṃ diṭṭhabhāvaṃ sutvā sabbesaṃpi kumārānaṃ pilandhanāni datvā sahassadhātiyo dāpesi. Puttassa me upaṭṭhākā bhavissantīti bodhisattena saddhiṃyeva tesaṃ maṅgalaṃ kāresi. Dhātiyo dārake alaṅkaritvā mahāsattassa upaṭṭhānaṃ ānenti. Bodhisatto tehi saddhiṃ kīḷanto vaḍḍhitvā sattavassikakāle suvaṇṇapaṭimā viya abhirūpo ahosi. Athassa gāmamajjhe tehi saddhiṃ kīḷantassa hatthiādīsu--------------------------------------------------------------------------------------------- page227.
Āgacchantesu kīḷāmaṇḍalaṃ bhijjati. Vātātapappaharaṇakāle dārakā kilamanti. Ekadivasampi nesaṃ kīḷantānaṃyeva mahāmegho uṭṭhahi. Taṃ disvā nāgabalo mahāsatto dhāvitvā ekaṃ sālaṃ pāvisi. Itare dārakā tassa pacchato anudhāvantā aññamaññassa pādesu upakkhalitvā patitvā jaṇṇukabhedādīni pāpuṇiṃsu. Bodhisatto imasmiṃ ṭhāne kīḷanasālaṃ kātuṃ vaṭṭati evaṃ na kilamissāmāti cintetvā te dārake āha imasmiṃ ṭhāne vātena vā vassena vā ātapena vā kilamissāma ṭhānanisajjanasayanakkhamaṃ ekaṃ sālaṃ kāressāma ekekaṃ kahāpaṇaṃ āharathāti. Te tathā kariṃsu mahāsatto mahāvaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā tāta imasmiṃ ṭhāne sālaṃ karohīti tassa sahassaṃ adāsi. So sādhūti sampaṭicchitvā sahassaṃ gahetvā bhūmiṃ samaṃ kāretvā khāṇuke koṭṭetvā suttaṃ pasāresi. Mahāsatto tassa suttapasāraṇavidhānaṃ disvā ārocento bho evaṃ suttaṃ apasāretvā sādhukaṃ pasārehīti āha. Sāmi ahaṃ attano sippānurūpena pasāremi ito aññaṃ na jānāmīti. Ettakaṃpi ajānanto amhākaṃ dhanaṃ gahetvā sālaṃ kathaṃ karissasīti āhara suttaṃ ahaṃ pasāretvā te dassāmīti āharāpetvā sayaṃ pasāresi. Vissukammena pasāritaṃ viya ahosi. Tato vaḍḍhakiṃ āha evaṃ suttaṃ pasāretuṃ sakkhissasīti. Na sakkhissāmi sāmīti. Tenahi mama vicāraṇāya pana kātuṃ sakkhissasīti. Sakkhissāmi sāmīti. Mahāsatto yathā tassā sālāya ekasmiṃ anāthānaṃ itthīnaṃ vijāyanaṭṭhānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page228.
Ekasmiṃ āgantukasamaṇabrāhmaṇānaṃ vasanaṭṭhānaṃ ekasmiṃ āgantukamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ ekasmiṃ āgantukavāṇijakānaṃ bhaṇḍaṭhapanaṭṭhānaṃ hoti tathā sabbāni tāni ṭhānāni bahimukhadvārāni katvā sālaṃ vicāresi. Tatheva kīḷāmaṇḍalaṃ tatheva vinicchayaṃ tatheva dhammasabhaṃpi kāresi. Katipāheneva niṭṭhitāya sālāya cittakāre pakkosāpetvā sayaṃ vitthāretvā ramaṇīyaṃ cittakammaṃ kāresi. Sā sālā sudhammādevasabhāpaṭibhāgā ahosi. Tato na ettāvatā sālā sobhati pokkharaṇiṃ kāretuṃ vaṭṭatīti pokkharaṇiṃ khanāpetvā iṭṭhakavaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā sayaṃ vicāretvā sahassavaṅkaṃ satatitthaṃ pokkharaṇiṃ kāresi. Sā pañcavidhapadumasañchannā nandanapokkharaṇī viya ahosi. Tassā tīre pupphaphaladhare nānārukkhe ropāpetvā nandanavanaṃ viya uyyānaṃ kāresi. Tameva ca sālaṃ nissāya dhammikasamaṇabrāhmaṇānañceva āgantukagamikādīnañca dānavattaṃ paṭṭhapesi. Sā tassa kiriyā sabbattha pākaṭā ahosi. Bahū manussā taṃ otaranti. Mahāsatto sālāya nisīditvā sampattasampattānaṃ kāraṇākāraṇaṃ yuttāyuttaṃ kathesi. Vinicchayaṃ paṭṭhapesi. Buddhuppādakālo viya ahosi. Videharājā pana sattavassaccayena cattāro paṇḍitā amhe abhibhavitvā pañcamo paṇḍito uppajjissatīti me kathayiṃsu kattheso etarahīti saritvā tassa vasanaṭṭhānaṃ jānathāti catūhi dvārehi cattāro amacce pesesi. Sesadvārehi nikkhamantā amaccā mahāsattaṃ na passiṃsu. Pācīnadvārena nikkhamanto amacco sālāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page229.
Nisīditvā paṇḍitena nāma imissā sālāya kārakena vā kārāpakena vā bhavitabbanti cintetvā manusse pucachi ayaṃ sālā kataravaḍḍhakinā katāti. Manussā nāyaṃ vaḍḍhakinā katā attano paññābalena sirivaḍḍhakaseṭṭhiputtassa mahosathapaṇḍitassa vicāraṇāya esā katāti vadiṃsu. Kativasso pana paṇḍitoti. Paripuṇṇasattavassoti. Amacco rañño diṭṭhasupinadivasato paṭṭhāya saṃvaccharaṃ gaṇetvā rañño supinadassanena sameti ayameva so paṇḍitoti ñatvā rañño dūtaṃ pāhesi deva pācīnayavamajjhagāme sirivaḍḍhakaseṭṭhiputto mahosathapaṇḍito nāma sattavassikova samāno evarūpaṃ nāma sālaṃ kāresi pokkharaṇiṃ uyyānaṃ ca kāresi imaṃ paṇḍitaṃ gahetvā ānemi udāhu na ānemīti. Rājā taṃ sutvā tuṭṭhacitto hutvā senakaṃ pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocetvā kiṃ senaka ānema taṃ paṇḍitanti pucchi. So maccharāyanto mahārāja sālādīnaṃ kārāpitamattakena paṇḍito nāma na hoti yo koci etāni kāreti appamattaṃ etanti āha. So tassa kathaṃ sutvā bhavitabbamettha kāraṇenāti tuṇhī hutvā tattheva vasanto paṇḍitaṃ vīmaṃsatūti amaccassa dūtaṃ paṭipesesi. Taṃ sutvā amacco tattheva vasanto paṇḍitaṃ vīmaṃsi. Tatridaṃ vīmaṃsanaudānaṃ maṃsaṃ goṇo gaṇṭhi suttaṃ putto godho rathena ca daṇḍo sīsaṃ ahī ceva kukkuṭo maṇi vijāyanaṃ odanaṃ bālukañcāpi taḷākuyyānaṃ gadrabho maṇīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page230.
Tattha maṃsanti ekadivasaṃ bodhisatto kīḷāmaṇḍalaṃ gacchanto eko seno sūṇaphalakato maṃsapesiṃ gahetvā ākāsena pakkhandi. Taṃ disvā dārakā maṃsapesiṃ chaḍḍāpessāmāti senaṃ anubandhiṃsu. Te ito cito ca dhāvantā uddhaṃ oloketvā tassa pacchato pacchato gacchantā pāsāṇādīsu khāṇukesu upakkhalitvā kilamanti. Atha ne paṇḍito āha chaḍḍāpessāmi nanti. Chaḍḍāpehi sāmīti. Tenahi passathāti so uddhaṃ anoloketvā vātavegena dhāvitvā senassa chāyaṃ akkamitvā pāṇiṃ paharitvā mahāviravaṃ viravi. Tassa tejena so saddo senassa kucchiyaṃ nisīditvā 1- nicchārito viya ahosi. So bhīto maṃsaṃ chaḍḍesi. Mahāsatto maṃsassa chaḍḍitabhāvaṃ ñatvā chāyaṃ olokenatova bhūmiyaṃ patituṃ adatvā ākāseyeva sampaṭicchi. Taṃ acchariyaṃ disvā mahājano nadanto vagganto apphoṭento mahāsaddamakāsi. Amacco taṃ pavuttiṃ ñatvā rañño dūtaṃ puna pesesi deva paṇḍito iminā upāyena senaṃ maṃsapesiṃ chaḍḍāpesi idaṃ devo jānātūti. Rājā taṃ sutvā senakaṃ pucchi senaka kiṃ ānema paṇḍitanti. So cintesi tassa idhāgatakālato paṭṭhāya mayaṃ nippabhā bhavissāma no atthibhāvaṃpi rājā na jānissati na taṃ ānayaṃ dātuṃ vaṭṭatīti. So lābhamaccharitāya mahārāja ettakena paṇḍito nāma nāhosi appamattakaṃ etanti āha. Rājā majjhatto hutvā tattheva naṃ vīmaṃsatūti puna @Footnote: 1 vinivijjhitavātipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page231.
Paṭipesesi. Goṇoti eko pācīnayavamajjhagāmavāsī puriso vasse patite kasiṃ karissāmīti gāmantarato goṇe kīṇitvā ānetvā gehe vasāpetvā puna divase gocaratthāya tiṇabhūmiṃ netvā goṇapiṭṭhe nisinno kilantarūpo otaritvā rukkhamūle nisinno niddaṃ okkami. Tasmiṃ khaṇe eko coro āgantvā goṇe gahetvā palāyi. So pabujjhitvā goṇe apassanto ito cito ca oloketvā coraṃ disvā vegena pakkhanditvā kuhiṃ me goṇe nesīti āha. Kiṃ vadesi mama goṇe attano icchitaṭṭhānaṃ nemīti. Tesaṃ vivādaṃ sutvā mahājano sannipati. Paṇḍito tesaṃ sālādvārena gacchantānaṃ saddaṃ sutvā ubhopi pakkosāpetvā tesaṃ kiriyaṃ disvāva ayaṃ coro ayaṃ goṇasāmikoti jānāti. Jānanto pana kasmā vivadatthāti pucchi. Goṇasāmiko āha sāmi ime goṇe asukagāmato asukassa nāma hatthato kīṇitvā ānetvā gehe vasāpetvā pātova tiṇabhūmiṃ nemi tattha me pamādaṃ disvā ayaṃ puriso goṇe gahetvā palāyi svāhaṃ ito cito ca olokento imaṃ disvā anubandhitvā gaṇhiṃ asukagāmavāsino mayā etesaṃ kīṇitvā gahitabhāvaṃ jānantīti. Atha coro ime goṇā mameva gharajātikā ayaṃ musā bhaṇatīti āha. Atha ne paṇḍito ahaṃ vo aṭṭaṃ dhammena vinicchinissāmi kiṃ tumhe vinicchaye ṭhassathāti pucchitvā āma ṭhassāmāti vutte mahājanassa hadayaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatīti paṭhamaṃ coraṃ pucchi tayā ime goṇā kiṃ khādāpitā kiṃ pāyitāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page232.
Paṇḍita yāguṃ pāyetvā tilapiṭṭhañca kummāse ca khādāpitāti. Tato goṇasāmikaṃ pucchi. So āha kuto me duggatassa yāguādīni laddhāni tiṇameva khādāpitāti. Paṇḍito tesaṃ kathaṃ sutvā attano purisaṃ pātiṃ gāhāpetvā piyaṅgupattāni āharāpetvā udukkhale koṭṭāpetvā udakena maddāpetvā goṇe pāyesi. Goṇā tiṇameva chaḍḍayiṃsu. Paṇḍito passathidanti mahājanassa dassetvā coraṃ pucchi corosi na corosīti. Sāmi coromhīti āha. Tenahi ito paṭṭhāya mā evarūpamakāsīti ovadati. Bodhisattassa purisā pana taṃ hatthapādehi pothetvā dubbalamakaṃsu. Atha naṃ paṇḍito ovadi passasi tāta diṭṭhadhammeyeva tāva te idaṃ dukkhaṃ samparāye pana nirayādīsu mahādukkhaṃ anubhavissasi ito paṭṭhāya pajahetaṃ kammanti pañca sīlāni tassa adāsi. Amacco taṃ pavuttiṃ yathābhūtaṃ rañño ārocāpesi. Rājā kiṃ senaka ānema paṇḍitanti senakaṃ pucchitvā mahārāja goṇaaṭṭaṃ nāma yena kenaci vinicchitaṃ ettakena paṇḍito nāma na hoti āgametha tāva devāti vutte majjhatto hutvā puna tatheva sāsanaṃ pesesi. Evaṃ sabbavidhāne veditabbaṃ. Ito paraṃ pana udānamattameva vibhajitvā dassissāmi. Gaṇṭhīti ekā pana duggatitthī nānāvaṇṇehi suttehi gaṇṭhikaṃ bandhitvā katasuttagaṇṭhikapilandhanaṃ gīvato mocetvā sāṭakassa upari ṭhapetvā nahāyituṃ paṇḍitena kāritaṃ pokkharaṇiṃ otari. Aparā taruṇitthī taṃ disvā lobhaṃ uppādetvā taṃ ukkhipitvā amma ativiya--------------------------------------------------------------------------------------------- page233.
Sobhanaṃ idaṃ te kittakena kataṃ ahaṃpi attano sippānurūpena evarūpaṃ karissāmīti gīvāyaṃ pilandhitvā pamāṇaṃ tāvassa upadhāremīti vatvā tāya ujucittatāya upadhārehīti vutte gīvāyaṃ pilandhitvā pakkāmi. Itarāpi taṃ disvā pokkharaṇito sīghaṃ uttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā upadhāvitvā kuhiṃ me pilandhanaṃ gahetvā palāyissasīti sāṭakaṃ gaṇhi. Itarā pana nāhaṃ tava santakaṃ gaṇhāmi mama gīvāyameva pilandhananti āha. Mahājano taṃ sutvā sannipati. Paṇḍitopi dārakehi saddhiṃ kīḷanto tāsaṃ kalahaṃ katvā sālādvārena gacchantīnaṃ saddaṃ sutvā kiṃ saddo esoti pucchitvā ubhinnaṃ kalahakāraṇaṃ sutvā tā pakkosāpetvā ākāreneva ayaṃ corī ayaṃ na corīti ñatvāpi tamatthaṃ pucchitvā mama vinicchaye ṭhassathāti vatvā āma ṭhassāmāti vutte paṭhamaṃ coriṃ pucchi tavaṃ imaṃ pilandhanaṃ kataragandhena vilimpasīti. Ahaṃ niccaṃ sabbasāhārikena vilimpāmīti. Sabbasāhāriko nāma sabbagandhehi yojetvā katagandho. Tato itaraṃ pucchi. Sā āha kuto mayhaṃ duggatāya sabbasāhāriko atthi ahaṃ niccaṃ piyaṅgupupphagandheneva vilimpāmīti. Paṇḍito tāsaṃ vacanaṃ purisaṃ gāhāpetvā udakapātiṃ āharāpetvā taṃ pilandhanaṃ tattha pakkhipitvā gandhikaṃ pakkosāpetvā etaṃ upasiṃghitvā asukagandhabhāvaṃ nāma jānāhīti āha. So taṃ upasiṃghanto piyaṅgupupphaganadhabhāvaṃ ñatvā imaṃ ekanipāte gāthamāha sabbasāhāriko natthi suddhakaṅgu pavāyati--------------------------------------------------------------------------------------------- page234.
Alikaṃ bhāsati yaṃ dhuttī saccamāhu mahallikāti. Tattha dhuttīti dhuttikā. Āhūti āha. Ayameva vā pāṭho. Atha mahāsatto taṃ kāraṇaṃ mahājanaṃ jānāpetvā tavaṃ corīsīti pucchitvā corībhāvaṃ paṭijānāpesi. Tato paṭṭhāya mahāsattassa paṇḍitabhāvo mahājanassa pākaṭo jāto. Suttanti ekā itathī kappāsakhettarakkhikā khetataṃ rakkhantī tattheva parisuddhakappāsaṃ gahetvā sukhumasuttaṃ kantitvā timbaruṭṭhiphalena suttaguḷaṃ katvā uccaṅke ṭhapetvā gāmaṃ āgacchantī paṇḍitassa pokkharaṇiyaṃ nahāyissāmīti sāṭakassa upari suttaguḷaṃ ṭhapetvā otaritvā nahāyati. Aparā itthī taṃ disvā luddhacittatāya taṃ gahetvā aho manāpaṃ sutataṃ tayā amma katanti accharaṃ paharitvā olokentī viya uccaṅke katvā pakkāmi. Sesaṃ purimanayeneva vitthāretabbaṃ. Paṇḍito paṭhamaṃ coriṃ pucchi tavaṃ suttaguḷaṃ karontī kiṃ anto pakkhipitvā akāsīti. Sā sāmi kappāsaphalameva pakkhipitvā karomīti āha. Tato itaraṃ pucchi sā timbaruṭṭhinti āha. So ubhinnaṃpi kathaṃ purisaṃ gāhāpetvā taṃ suttaguḷaṃ vinivedhāpetvā timbaruṭṭhiṃ disvā taṃ corībhāvaṃ paṭijānāpesi. Mahājano haṭṭhatuṭṭho aṭṭo suvinicchitoti sādhukārasahassāni pavattesi. Puttoti ekā itthī puttaṃ ādāya mukhadhovanatthāya paṇḍitassa pokkharaṇiṃ gantvā puttaṃ nahāpetvā attano sāṭake nisīdāpetvā mukhaṃ dhovituṃ otari. Tasmiṃ khaṇe ekā yakkhinī taṃ disvā khāditukāmā hutvā itthīvesaṃ gahetvā āgantvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page235.
Sahāyike sobhati vatāyaṃ dārako taveso puttoti pucchitvā āma ammāti vutte pāyemi thananti vatvā pāyehīti vutte taṃ gahetvā thokaṃ kīḷāpetvā taṃ ādāya palāyi. Itarā taṃ disvā uttaritvā vegena dhāvitvā kuhiṃ me puttaṃ nesīti sāṭakaṃ gaṇhi. Yakkhinī kuto tayā putto laddho mameso puttoti āha. Tā kalahaṃ karontiyo sālādvārena gacchanti. Paṇḍito tāsaṃ kalahasaddaṃ sutvā tā pakkosāpetvā kimetanti pucchi. Tā tassa tamatthaṃ ārocesuṃ. Taṃ sutvā paṇḍito akkhīnaṃ animmissatāya ceva rattatāya ca nirāsaṅkatāya ca chāyāya abhāvatāya ca yakkhinī ayanti ñatvāpi mama vinicchaye ṭhassathāti vatvā āma ṭhassāmāti vutte paṭhaviyaṃ lekhaṃ ākaḍḍhitvā lekhamajjhe dārakaṃ nipajjāpetvā yakkhiniṃ hatthesu mātaraṃ pādesu gāhāpetvā dvepi kaḍḍhitvā gaṇhatha eso gaṇhituṃ sakkontiyā puttoti āha. Tā ubhopi taṃ kaḍḍhiṃsu. Dārako tāhi kaḍḍhiyamāno dukkhappatto hutvā viravi. Mātā taṃ saddaṃ sutvā hadayena phalitena viya puttaṃ muñcitvā rodamānā aṭṭhāsi. Paṇḍito mahājanaṃ pucchi dārakamātu hadayaṃ mudukaṃ hoti udāhu amātu hadayaṃ mudukanti. Mātu hadayaṃ mudukaṃ paṇḍitāti. Paṇḍito mahājanaṃ pucchi tenahi idāni kimetaṃ dārakaṃ gahetvā ṭhitā mātā hoti udāhu visajjetvā ṭhitāti. Visajjetvā ṭhitā paṇḍitāti. Tenahi imaṃ pana dārakacoriṃ tumhe jānāthāti. Na jānāma paṇḍitāti. Yakkhinī esā etaṃ khādituṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page236.
Gaṇhatīti. Kathaṃ jānāsi paṇḍitāti. Yakkhīnaṃ animmissatāya ceva rattatāya ca nirāsaṅkatāya ca chāyāya abhāvena ca nikkaruṇatāya cāti. Atha naṃ so pucchi kāsi tavanti. Yakkhinimhi sāmīti. Kasmā imaṃ dārakaṃ gaṇhasīti. Khādituṃ sāmīti. Andhabāle pubbepi pāpaṃ katvā yakkhinī jātā idāni punapi pāpaṃ karosi aho andhabālāsīti taṃ pañcasīlesu patiṭṭhāpetvā uyyojesi. Dārakamātāpi ciraṃ jivatu sāmīti paṇḍitaṃ thometvā puttaṃ ādāya pakkāmi. Godhoti eko kira puriso lakuṇṭakatāya ceva kāḷavaṇṇatāya ca godhakāḷo nāma. So pana sattasaṃvaccharāni kammaṃ katvā bhariyaṃ labhi. Sā nāmena dīghatāhalā nāma. So ekadivasaṃ taṃ āmantetvā bhadde puvakhādanīyaṃ pacāhīti vatvā sāmi kuhiṃ gacchissasīti vutte bhadde mātāpitaro daṭṭhuṃ gamissāmīti vatvā kinte mātāpitūhīti tāya paṭikkhittopi yāva tatiyampi vatvā taṃ pacāpetvā pātheyyañceva paṇṇākārañca ādāya tāya saddhiṃ maggaṃ paṭipanno antarāmagge uttānavāhiniṃ nadiṃ addasa. Te dve pana udakabhīrukajātikāva tasmā otarituṃ avisahantā nadītīre aṭṭhaṃsu. Tadā dīghapiṭaṭhi nāmeko duggatapuriso nadītīre anuvicaranto taṃ ṭhānaṃ sampāpuṇi. Te taṃ disvā pucchiṃsu samma ayaṃ nadī gambhīrā uttānāti. So tesaṃ udakabhīrukabhāvaṃ ñatvā sammā ayaṃ nadī atigambhīrā bahū caṇḍamacchāti āha. Samma tavaṃ kathaṃ gamissasīti. So āha suṃsumāramakarānaṃ amhehi saddhiṃ pariccayo atthi tena te--------------------------------------------------------------------------------------------- page237.
Amhe na viheṭhentīti. Tenahi samma amhepi nehīti. So sādhūti sampaṭicchi. Athassa te khajjabhojanaṃ adaṃsu. So katabhattakicaco samma kaṃ paṭhamaṃ nemīti pucchi. Tava sahāyikaṃ nehi maṃ pacchā nessasīti. So sādhūti taṃ khandhe katvā sabbaṃ pātheyayañca paṇṇākārañca gahetvā nadiṃ otaritvā thokaṃ gantvā ukkuṭikaṃ nisīditvā pakkāmi. Tato godhakāḷo tīre ṭhitoyeva gambhīrā vatāyaṃ nadī evaṃ dīghassāpi nāma evarūpā mayhaṃ pana apaseyhāva bhavissatīti cinatesi. Itaropi taṃ nadīmajjhaṃ netvā bhadde ahaṃ taṃ posessāmi tavaṃ sampannavatthālaṅkārā dāsadāsīparivutā vicarissasi kinte ayaṃ lakuṇṭagatto karissati mama vacanaṃ karohīti āha. Sā tassa vacanaṃ sutvāva attano sāmike sinehaṃ chinditvā taṃ khaṇaññeva tasmiṃ paṭibaddhacittā hutvā sāmi sace maṃ na chaḍḍessasi karisasāmi te vacananti āha. Bhadde kiṃ kathesi ahantaṃ posessāmīti āha. Te ubhopi paratīraṃ gantvā aññamaññaṃ sammodamānā godhakāḷaṃ pahāya godhakāḷa tiṭṭha tiṭṭha tavanti vatvā tassa passantasseva khādanīyaṃ khādantā pakkamiṃsu. So taṃ disvā ime ekato hutvā maṃ chaḍḍetvā palāyanti maññeti aparāparaṃ dhāvanto thokaṃ otaritvā bhayena nivattitvā puna tesu kopena punappunaṃ otaritvā jīvāmi vā marāmi vāti ullaṅghitvā nadiyaṃ patito uttānabhāvaṃ ñatvā nadiyā uttaritvā vegena anubandhitvā taṃ pāpuṇitvā ambho duṭṭha cora kuhiṃ me bhariyaṃ nesīti āha.--------------------------------------------------------------------------------------------- page238.
Itaropi taṃ hare duṭṭha vāmana lakuṇṭaka kuto tava bhariyāti vatvā tassa gīvāyaṃ gahetvā khipi. So dīghatāhalaṃ hatthe gahetvā tiṭṭha tiṭṭha kuhiṃ gacchasi mayā sattasaṃvaccharāni kammaṃ katvā laddhabhariyāsīti vatvā tena saddhiṃ kalahaṃ karonto mahāsattassa sālāya santikaṃ pāpuṇi. Mahājano sannipati. Paṇḍito kiṃ saddo nāmesoti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ubhopi pakkosāpetvā vacanapaṭivacanaṃ sutvā mama vinicchaye ṭhassathāti vatvā āma ṭhassāmāti vutte paṭhamaṃ dīghapiṭṭhiṃ kiṃnāmosīti pucchi. Dīghapīṭṭhiko nāma sāmīti kathesi. Bhariyā pana te kā nāmāti. So tassā nāmaṃ ajānanto aññaṃ nāmaṃ kathesi. Mātāpitaro te ke nāmāti. Asukā nāmāti. Bhariyāya te mātāpitaro ke nāmāti pucchi. So ajānitvā aññaṃ kathesi. Athassa kathaṃ attano purisaṃ gāhāpetvā taṃ apanetvā itaraṃ pakkosāpetvā purimanayeneva sabbesaṃ nāmāni pucchi. So yathābhūtaṃ jānanto avirujjhitvā kathesi. Bodhisatto taṃpi apanetvā dīghatāhalaṃ pakkosāpetvā tavaṃ kā nāmāsīti pucchi. Dīghatāhalā nāma sāmīti. Sāmiko te ko nāmoti. Sā ajānantī aññaṃ kathesi. Mātāpitro te ke nāmāti pucchi. Sā asukā nāmāti āha. Sāmikassa te mātāpitro ke nāmāti. Sā vilapantī aññaṃ kathesi. Paṇḍito itare dve pakkosāpetvā mahājanaṃ pucchi imissā kathā dīghapiṭṭhissa vacanena sameti udāhu godhakāḷassāti. Godhakāḷassa paṇḍitāti. Ayaṃ etissā sāmiko--------------------------------------------------------------------------------------------- page239.
Itro coroti. Atha naṃ pucchi corosi tavanti. Āma sāmīti. Corabhāvaṃ sampaṭicchi. Paṇḍitassa vinicchayena godhakāḷo attano bhariyaṃ labhitvā paṇḍitaṃ thometvā bhariyaṃ ādāya pakkāmi. Paṇḍito dīghapiṭṭhiṃ āha ito paṭṭhāya mā puna evarūpamakāsīti. Rathoti tadā eko puriso rathe nisīditvā mukhadhovanatthāya gāmato nikkhami. Tasmiṃ khaṇe sakko āvajjento paṇḍitaṃ disvā mahosathassa buddhaṅkurassa paññānubhāvaṃ pākaṭaṃ karissāmīti cintetvā manussavesenāgantvā rathassa pacchābhāgaṃ gahetvā pāyāsi. Atha naṃ rathasāmiko puriso tāta kenatthena āgatosīti pucchitvā tumhe upaṭṭhātuṃ āgatomhīti vutte tenahi sādhūti sampaṭicchitvā yānā oruyha sarīrakiccatthāya gato. Tasmiṃ khaṇe sakko rathaṃ abhiruhitvā vegena pājesi. Rathasāmiko sarīrakiccaṃ katvā nikkhamanto sakkaṃ rathaṃ gahetvā palāyantaṃ disvā vegena anubandhitvā tiṭṭha tiṭṭha kuhiṃ me rathaṃ nessasīti vatvā tava ratho añño bhavisasti ayaṃ pana mama rathoti vutte tena saddhiṃ kalahaṃ karonto sālādvāraṃ patto. Paṇḍito kimetanti pucchitvā te pakkosāpetvā tenākārena āgacchante disvā nibbhayatāya ceva akkhīnaṃ animmissatāya ca ayaṃ sakko ayaṃ rathasāmikoti aññāsi. Evaṃ santepi vivādakāraṇaṃ pucchitvā mama vinicchaye ṭhassathāti vatvā āma ṭhassāmāti vutte ahaṃ rathaṃ pājessāmi tumhe dvepi rathapacchimante gaṇhatha rathasāmiko na visajjessati itaro visajjessatīti vatvā ekaṃ purisaṃ āṇāpesi rathaṃ pājehīti. So tathā akāsi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page240.
Itarepi dve pacchato gahetvā anudhāviṃsu. Rathasāmiko thokaṃ gantavā kilamanto rathaṃ visajjetvā ṭhito. Sakko pana rathena saddhiṃ dhāvateva. Paṇḍito rathaṃ nivattāpetvā manussānaṃ ācikkhi ayaṃ puriso thokaṃ gantvā rathaṃ visajjetvā ṭhito ayaṃ pana rathena saddhiṃ dhāvitvā ratheneva saddhiṃ nivatti nevassa sarīrato sedavindumattaṃpi atthi na assāsapassāso acchambhito animmissanetto esa sakko devarājāti. Atha na sakko devarājāsīti pucchitvā āma paṇḍitāti vutte kasmā idhāgatosīti pucchitvā taveva paññāpakāsanatthaṃ paṇḍitāti vutte tenahi mā puna evamakāsīti āha. Sakko sakkānubhāvaṃ dassento ākāse ṭhatvā aṭṭo suvinicchito aṭṭo suvinicchitoti paṇḍitassa thutiṃ katvā sakaṭṭhānameva gato. Tadā so amacco sayameva rañño santikaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā mahārāja paṇḍitena evaṃ rathaaṭṭo suvinicchito sakkopi tena parājito kasmā purisavisesaṃ na jānāsi devāti āha. Rājā senakaṃ pucchi kiṃ senaka ānema paṇḍitanti. So maccharāyanto āha mahārāja ettakena paṇḍito nāma na hoti āgametha tāva naṃ vīmaṃsitvā jānissāmāti. Rājā tuṇhī ahosi. Sattadārakapañho niṭṭhito. Daṇḍoti athekadivasaṃ rājā paṇḍitaṃ vīmaṃsissāmāti khadiradaṇḍaṃ āharāpetvā tato vidatthimattaṃ gāhāpetvā cundakārena suṭṭhu likhāpetvā pācīnayavamajjhagāmavāsīnaṃ pesesi pācīnayavamajṇagāmavāsino--------------------------------------------------------------------------------------------- page241.
Kira imassa khadiradaṇḍassa idaṃ aggaṃ idaṃ mūlanti jānantu sace na jānanti sahassadaṇḍoti. Gāmavāsino sannipatitvā jānituṃ asakkonto seṭṭhino kathayiṃsu kadāci mahosathapaṇḍito jāneyya taṃ pakkosāpetvā pucchathāti. Mahāseṭṭhī paṇḍitaṃ kīḷāmaṇḍalāya pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocetvā tāta imaṃ mayaṃ jānituṃ na sakkoma api nu tvaṃ sakkhissasi jānituṃ tātāti pucchi. Taṃ sutvā mahāsatto rañño imassa aggena vā mūlena vā payojanaṃ natthi mama vīmaṃsanatthāya pesitaṃ bhavissatīti cintetvā āharatha tāta jānissāmi nanti āha. Atha seṭṭhī khadiradaṇḍaṃ āharāpetvā paṇḍitassa adāsi. Bodhisatto taṃ hatthena gahetvāva idaṃ aggaṃ idaṃ mulanti ñatvā jānantopi mahājanassa hadayaṃ gahaṇatthaṃ udakapātiṃ āharāpetvā khadiradaṇḍakassa majjhe suttakena bandhitvā suttakoṭiyaṃ gahetvā khadiradaṇḍakaṃ udakapiṭaṭhe ṭhapesi. Ṭhapitamatteyeva mūlaṃ bhāritāya paṭhamaṃ nimujji. Tato mahājanaṃ pucchi rukkhassa nāma kiṃ mūlaṃ bhāriyaṃ hoti udāhu agganti. Mūlaṃ paṇḍitāti tenahi imassa paṭhamaṃ nimuggameva mūlanti imāya saññāya aggañca mūlañca ācikkhi. Gāmavāsino idaṃ aggaṃ idaṃ mūlanti rañño pahiṇiṃsu. Rājā tusitvā ko jānātīti pucchitvā sirivaḍḍhakaseṭṭhiputto mahosathapaṇḍito devāti vutte taṃ sutvā kiṃ senaka ānema paṇḍitanti pucchi. Senako āha adhivāsehi deva aññenapi upāyena vīmaṃsissāmāti. So sādhu senakāti āha. Sīsanti athekadivasaṃ itthiyā ca sīsaṃ purisassa ca sīsanti dve sīsāni āharāpetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page242.
Idaṃ itthiyā sīsaṃ idaṃ purisassa sīsanti jānantu sace na jānanti sahassadaṇḍoti pahiṇiṃsu. Gāmavāsino ajānantā mahāsattaṃ pucchiṃsu. So taṃ disvāva aññāsi. Kathaṃ. Purisassa sīse kira sibbinī ujukāva hoti itthiyā sīse sabbinī vaṅkā parivattitvā gacchatīti. So iminā abhiññāṇena idaṃ itthiyā idaṃ purisassa sīsanti ācikkhi. Gāmavāsino puna rañño pahiṇiṃsu. Sesaṃ purimasadisamevāti. Ahīti athekadivasaṃ sappañca sappiniñca āharāpetvā ayaṃ sappo ayaṃ sappinīti jānantu ajānantānaṃ sahasdaṇḍoti pahiṇiṃsu. Gāmavāsino ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So disvāva jānāti. Sappassa hi naṅguṭṭhaṃ thūlaṃ hoti. Sappiniyā naṅguṭṭhaṃ tanukaṃ hoti. Sappassa sīsaṃ thūlaṃ hoti sappiniyā sīsaṃ tanukaṃ dīghaṃ. Sappassa akkhīni mahantāni sappiniyā khuddakāni sappassa sovatthiko parāvaṭṭo hoti. Sappiniyā sovatthiko vicchinnako hoti. So ime abhiññāṇehi ayaṃ sappo ayaṃ sappinīti ācikkhi. Sesaṃ vuttanayamevāti. Kukkuṭoti athekadivasaṃ pācīnayavamajjhagāmavāsino amhākaṃ sabbasetaṃ pādavisāṇaṃ sīsakūṭaṃ tayo kāle anatikkamitvā nadantaṃ maṅgalausabhaṃ pesentu no ce pesenti sahassadaṇḍoti sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Te ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So āha rājā vo sabbasetaṃ kukkuṭaṃ āharāpesi so hi pādesu nakhasikhāya pādavisāṇo nāma sīse cūḷāya sīsakaṭo nāma tikkhattuṃ vassanato tayo kāle anatikkamitvā nadanto nāma tasmā evarūpaṃ kukkuṭaṃ pesethāti. Te--------------------------------------------------------------------------------------------- page243.
Rañño pahiṇiṃsu. Rājā tusi. Maṇīti sakkena kusarañño dinno maṇikkhandho atthi. So aṭṭhasu ṭhānesu vaṅko hoti tassa purāṇasuttaṃ chinnaṃ. Koci purāṇasuttaṃ nīharitvā navasuttaṃ pavesetuṃ na sakkoti. Ekadivasaṃ pācīnayavamajjhagāmavāsino imamhā maṇikkhandhā purāṇasuttaṃ nīharitvā navasuttaṃ pavesentu no ce pavesenti sahassadaṇḍoti pesayiṃsu. Gāmavāsino manussā neva purāṇasuttaṃ nīharitvā navasuttaṃ pavesetuṃ sakkhiṃsu. Asakkontā pana paṇḍitassa ācikkhiṃsu. So mā cintayitthāti madhuṃ āharāpetvā maṇino davīsu passesu madhunā chiddaṃ makkhetvā kambalasuttaṃ vaṭṭetvā tassa koṭiyaṃ madhunā makkhetvā thokaṃ chiddesu pavesetvā kipillikānaṃ nikkhamanaṭṭhāne ṭhapesi. Kipillikā madhugandhena nikkhamitvā maṇimhi purāṇasuttaṃ khādamānā gantvā navakambalasuttaṃ koṭiyaṃ ḍaṃsitvā ākaḍḍhitvā ekena passena nīhariṃsu. Paṇḍito tassa pavesitabhāvaṃ ñatvā rañño dethāti gāmavāsīnaṃ adāsi. Te rañño pahiṇiṃsu. Rājā pucchitvā tassa pavesetupāyaṃ sutvā tusi. Vijāyananti ekadivasaṃ kira rañño maṅgalausabhaṃ bahū kummāse khādāpetvā mahodaraṃ katvā visāṇāni dhovitvā telena makkhetvā haliddiyā nahāpetvā gāmavāsīnaṃ pesayiṃsu tumhe kira paṇḍitā ayañca rañño maṅgalausabho patiṭṭhitagabbho etaṃ vijāyāpetvā savacchakaṃ pesetha apesentānaṃ sahassadaṇḍoti. Gāmavāsino manussā na sakkā idaṃ kātuṃ kinnu kho karissāmāti paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So iminā pañhāpaṭibhāgena--------------------------------------------------------------------------------------------- page244.
Bhavitabbanti cintetvā sakkhissatha panekaṃ raññā saddhiṃ kathanasamatthaṃ visāradaṃ purisaṃ laddhunti pucchi. Na garukaṃ etaṃ paṇḍitāti āhaṃsu. Tenahi taṃ pakkosathāti. Te naṃ pakkosāpayiṃsu. Atha naṃ mahāsatto āha ehi tavaṃ bho purisa tava kese piṭṭhiyaṃ vikīritvā nānappakāraṃ balavaparidevaṃ paridevanto rājadvāraṃ gaccha aññehi pucchitopi kiñci avatvā paridevanto raññā pana pakkosāpetvā paridevanakāraṇaṃ pucchito namassamāno evaṃ vade hi pitā me deva vijāyituṃ na sakkoti ajja sattamo divaso tumhe deva me paṭisaraṇaṃ hotha vijāyanupāyamassa karothāti raññā kiṃ vilapati aṭhānametaṃ purisā nāma vijāyantā natthīti vutte sace deva evaṃ natthi atha pācīnayavamajjhagāmavāsino kathaṃ maṅgalausabhaṃ vijāyāpessantīti vadeyyāsīti. So sādhūti sampaṭicchitvā tathā akāsi. Taṃ sutvā rājā kenetaṃ pañhāpaṭibhāgaṃ cintitanti pucchitvā mahosathapaṇḍitenāti sutvā tusi. Odananti aparasmiṃ divase paṇḍitaṃ vīmaṃsissāmāti cintetvā pācīnayavamajjhagāmavāsino kira paṇḍitā amhākaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ ambilodanaṃ pacitvā pesentu tatrimāni aṭṭhaṅgāni na taṇḍulena na udakena na ukkhaliyā na uddhanena na agginā na dārūhi na itthiyā na purisena na maggenāti apesentānaṃ sahassadaṇḍoti sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Gāmavāsino taṃ kāraṇaṃ ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So mā cintayitthāti vatvā na taṇḍulaṃ nāma kaṇikaṃ gāhāpetvā na udakaṃ nāma himaṃ gāhāpetvā na ukkhaliṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page245.
Nāma navamattikabhājanaṃ gāhāpetvā na uddhanaṃ nāma khāṇuke koṭṭāpetvā na aggiṃ nāma pakatiaggiṃ pahāya araṇiaggiṃ gāhāpetvā na dārūni nāma kaṭṭhaṃ pahāya paṇṇāni gāhāpetvā ambirodanaṃ pacāpetvā navabhājane pakkhipitvā suttakena bandhitvā lañcāpetvā na itthiyā na purisena nāma paṇḍakena ukkhipāpetvā na maggena nāma mahāmaggaṃ pahāya jaṅghamaggena gantvā rañño santikaṃ evarūpaṃ odanaṃ pesethāti āha. Te tathā kariṃsu. Rājā taṃ disvā kenesa pañho ñātoti pucchitvā mahosathapaṇḍitenāti sutvā tusi. Dālukāti aparasmiṃ divase paṇḍitasseva vīmaṃsanatthaṃ gāmavāsīnaṃ sāsanaṃ pahiṇiṃsu rājā dolāya kīḷitukāmo rājakule purāṇabālukayottaṃ chinnaṃ ahosi ekaṃ bālukayottaṃ vaṭṭetvā pesentu apesentānaṃ sahassadaṇḍoti. Te taṃ kāraṇaṃ ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. Paṇḍitopi taṃ sutvā iminā pañhāpaṭibhāgena bhavitabbanti cintetvā gāmavāsino assāsetvā vacanakusale dve tayo purise pakkosāpetvā gacchatha rājānaṃ upasaṅkamitvā vadetha deva gāmavāsino tassa yottassa tanukaṃ vā thūlaṃ vāti pamāṇaṃ na jānanti porāṇabālukayottato vidatthimattaṃ vā caturaṅgulimattaṃ vā khaṇḍaṃ pesetha taṃ pamāṇaṃ kira oloketvā tena pamāṇena vaṭṭessantīti sace vo rājā amhākaṃ ghare bālukayottaṃ nāma kadāci na bhūtapubbanti vadati atha naṃ mahārāja sace evaṃ natthi pācīnayavamajjhagāmavāsino kathaṃ karissantīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page246.
Vadeyyāthāti vatvā pesesi. Te tathā kariṃsu. Rājā kena cintito pañhāpaṭibhāgoti pucchitvā mahosathapaṇḍitena devāti sutvā tusi. Taḷākanti aparasmiṃ divase paṇḍitaṃ vīmaṃsanatthaṃ rājā udakakīḷaṃ kīḷitukāmo pañcavidhapadumasañchannaṃ pokkharaṇiṃ pesentu apesentānaṃ sahassadaṇḍoti gāmavāsīnaṃ sāsanaṃ pesayiṃsu. Te taṃ kāraṇaṃ ajānantā paṇḍitassa ārocayiṃsu. So imināpi pañhāpaṭibhāgeneva bhavitabbanti cintetvā vacanakusale katipaye manusse pakkosathāti vatvā te pakkosāpetvā etha tumhe udakakīḷaṃ kīḷitvā akkhīni rattāni katvā allakesā allavatthā kalalamakkhitasarīrā yottaleḍḍudaṇḍahatthā hutvā rājadvāraṃ gantvā dvāre ṭhitabhāvaṃ rañño ārocāpetvā raññā katokāsā pavisitvā mahārāja tumhehi kira pācīnayavamajjhagāmavāsino pokkharaṇiṃ pesentūti pahitattā mayaṃ tumhākaṃ anucchavikaṃ mahantaṃ pokkharaṇiṃ ādāya āgatā sā pana araññavāsikattā nagaraṃ disvā pākāraparikhadvāraṭṭālakādīni oloketvā bhītatasitā yottāni chinditvā palāyitvā araññameva paviṭṭhā mayaṃ leḍḍudaṇḍādīhi pothentāpi nivattetuṃ nāsakkhimhā tumhākaṃ kira araññā ānītaṃ purāṇapokkharaṇiṃ detha tāya saddhiṃ yojetvā āharissāmāti vatvā raññā na kadāci mama araññato ānītapokkharaṇī nāma bhūtapubbā na mayā kassaci yojetvā āharaṇatthāya pokkharaṇī pesitapubbāti vutte sace deva evaṃ pācīnayavamajjhagāmavāsino kathaṃ pokkharaṇiṃ pesissantīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page247.
Vadeyyāthāti vatvā pesesi. Te tathā kariṃsu. Rājā paṇḍitena ñātabhāvaṃ ñatvā tusi. Uyyānanti punekadivasaṃ mayaṃ uyyānakīḷaṃ kīḷitukāmā amhākañca uyyānaṃ porāṇarukkhaobhaggavibhaggaṃ pācīnayavamajjhagāmavāsino supupphitataruṇarukkhasañchannaṃ navauyyānaṃ pesentu apesentānaṃ sahassadaṇḍoti pahiṇiṃsu. Te ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. Paṇḍito imināpi pañhāpaṭibhāgeneva bhavitabbanti cintetvā te samassāsetvā manusse pakkosāpetvā purimanayeneva pesesi. Te tathā kariṃsu. Rājā taṃ sutvā senakaṃ pucchi kiṃ senaka ānema paṇḍitanti. So lābhamacchariyena ettakena paṇḍito nāma na hoti āgamehi tāvāti āha. Tassa vacanaṃ sutvā rājā cintesi mahosathapaṇḍito sattadārakapañhepi mama manaṃ gaṇhi evarūpesupissa guyhapañhāvīmaṃsanesu ceva pañhāpaṭibhāgesu ca buddhassa viya byākaraṇaṃ senako evarūpaṃ idha paṇḍitaṃ ānetuṃ na deti kiṃ me senakena ānessāmi nanti. So nahantena parivārena taṃ gāmaṃ pāyāsi. Tassa maṅgalaassaṃ abhiruhitvā gacchantassa assassa pādo phalitabhūmiyā antaraṃ pavisitvā bhijji. Rājā tatova nivattitvā nagaraṃ pāvisi. Atha naṃ senako upasaṅkamitvā pucchi mahārāja paṇḍitaṃ kira ānetuṃ pācīnayavamajjhagāmaṃ gamitthāti. Āma paṇḍitāti. Mahārāja maṃ anatthakāmaṃ katvā passatha āgametha tāvāti vuttepi atituritaṃ nikkhamitvā paṭhamagamaneneva maṅgalaassassa pādo bhinnoti. So tassa vacanaṃ sutvā tuṇhī ahosi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page248.
Punekadivasaṃ rājā tena saddhiṃ mantesi kiṃ senaka mahosathapaṇḍitaṃ ānemāti. Deva sayaṃ agantvā dūtaṃ pesetha paṇḍita amhākaṃ tava santikaṃ āgacchantānaṃ assassa pādo bhinno assataraṃ vā pesetu seṭṭhataraṃ vāti yadi assataraṃ pesessati sayaṃ āgamissati yadi seṭṭhataraṃ pesento pitaraṃ pesessati ayameva no pañho matthakaṃ patto bhavissatīti. Rājā sādhūti sampaṭicchitvā tathā katvā dūtaṃ pesesi. Paṇḍito dūtassa vacanaṃ sutvā rājā mamañceva pitarañca me passitukāmoti cintetvā pitu santikaṃ gantvā vanditvā tāta rājā tumhe ca mamañca daṭṭhukāmo tumhe paṭhamataraṃ seṭṭhisahassaparivutā gacchatha gacchantā ca tucchahatthā agantvā navasappipūraṃ candanakaraṇḍakaṃ ādāya gacchatha rājā tumhehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā seṭṭhi anurūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdāti vakkhati tumhe tathārūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdeyyātha tumhākaṃ nisinnakāleyeva ahaṃ gamissāmi rājā mayā saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā paṇḍita tathārūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdāti vakkhati athāhaṃ tumhe olokessāmi tumhe tāya saññāya āsanā vuṭṭhāya tāta mahosatha paṇḍita imasmiṃ āsane nisīdāti vadeyyātha ajjeko pañho matthakaṃ pāpuṇissatīti. So sādhūti sampaṭicchitvā vuttanayeneva gantvā attano dvāre ṭhitabhāvaṃ rañño ārocāpetvā pavisatūti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Rājā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā gahapati tava putto mahosathapaṇḍito kuhinti pucchi. Pacchato--------------------------------------------------------------------------------------------- page249.
Āgacchati devāti. Rājā pacchato āgacchatīti sutvā tuṭṭhamānaso hutvā gahapati attano yuttāsanaṃ ñatvā nisīdāti āha. So attano yuttāsanaṃ ñatvā ekamantaṃ nisīdi. Mahāsattopi alaṅkatapaṭiyatto dārakasahassaparivuto alaṅkatarathe nisīditvā nagaraṃ pavisanto parikhāpiṭṭhe caramānaṃ ekaṃ gadrabhaṃ disvā thāmasampanne māṇave āṇāpesi ekaṃ gadrabhaṃ anubandhitvā yathā saddaṃ na karoti evamassa mukhabandhanaṃ katvā kilañjena veṭhetvā ekasmiṃ attharaṇake sayāpetvā aṃsenādāya āgacchathāti. Te tathā kariṃsu. Bodhisatto mahantena parivārena nagaraṃ pāvisi. Mahājano taṃ disvā esa kira sirivaḍḍhakaseṭṭhino putto mahosathapaṇḍito nāma esa kira jāyamāno osathaghaṭikaṃ hatthena gahetvā jāto imināva kira etesaṃ ettakānaṃ vīmaṃsanapañhānaṃ paṭibhāgā ñātāti mahāsattaṃ abhitthavanto olokentova tittiṃ na gacchati. So rājadvāraṃ gantvā rājānaṃ paṭijānāpesi. Rājā taṃ sutvā tuṭṭhacitto mama putto mahosathapaṇḍito khippaṃ āgacchatūti āha. So dārakasahassehi parivuto pāsādaṃ abhiruhitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā somanassappatto hutvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā paṇḍita paṭirūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdāhīti āha. Tadā so pitaraṃ olokesi. Athassa pitā olokitasaññāya āsanā vuṭṭhāya paṇḍita imasmiṃ āsane nisīdāhīti āha. So tasmiṃ āsane nisīdi. Taṃ tattha nisinnaṃ disvā senakapukkusakāmindade--------------------------------------------------------------------------------------------- page250.
Vindā ceva aññe ca andhabālā pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasitvā imaṃ andhabālaṃ paṇḍitoti vadanti yo pitaraṃ āsanā vuṭṭhāpetvā sayaṃ nisīdati imaṃ paṇḍitoti vattuṃ na yuttanti parihāsaṃ kariṃsu. Rājā dummukho anattamano ahosi. Atha naṃ mahāsatto pucchi kiṃ mahārāja dummukhosīti. Āma paṇḍita dummukhomhi savanameva te manāpaṃ dassanaṃ pana amanāpaṃ jātanti. Kiṃ kāraṇāti. Pitaraṃ āsanā vuṭṭhāpetvā sayaṃ nisinnattāti. Kiṃ pana tavaṃ mahārāja sabbaṭṭhānesu puttehi pitāva uttamota maññasīti. Āma pañḍitāti. Atha naṃ mahāsatto nanu mahārāja tumhehi amhākaṃ assataraṃ vā seṭṭhataraṃ vā pesentūti sāsanaṃ pahitanti vatvā āsanā vuṭṭhāya māṇave oloketvā tumhehi gahitagadrabhaṃ ānethāti te āṇāpetvā rañño pādamūle nipajjāpetvā mahārāja ayaṃ gadrabho kiṃ agghatīti pucchi. Rājā āha sace upakārako aṭṭhakahāpaṇe agghatīti. Imaṃ pana paṭicca ājānīyavalavāya kucchimhi nibbatto assataro kiṃ agghatīti. Anaggho paṇḍitāti. Deva kasmā evaṃ kathetha nanu tumhehi idāneva vuttaṃ sabbaṭṭhānesu puttehi pitāva uttamoti sace taṃ saccaṃ tumhākaṃ assatarato gadrabhova uttamo hoti taṃ gadrabhaṃ gaṇhatha yadi gadrabhehi assataro uttamo hoti taṃ gaṇhatha kiṃ pana mahārāja tumhākaṃ paṇḍitā ettakaṃpi jānituṃ asakkontā pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasanti aho tumhākaṃ paṇḍitā--------------------------------------------------------------------------------------------- page251.
Paññāsampannā kuto vo ete laddhāti cattāro paṇḍite parihāsitvā rājānaṃ imāya ekanipāte gāthāya ajjhabhāsi hasi tuvaṃ evaṃ maññasi seyyo puttena pitāti rāja seṭṭha handassatarassa te ayaṃ assatarassa hi gadrabho pitāti. Tassattho yadi tavaṃ rāja seṭṭha sabbaṭṭhānesu seyyo puttena pitāti evaṃ maññasi tava assataratopi ayaṃ gadrabho seṭṭho hotu kiṃ kāraṇā assatarassa hi gadrabho pitāti. Evañca pana vatvā āha mahārāja sace puttehi pitāva seyyo mama pitaraṃ gaṇhatha sace pitito puttova seyyo maṃ gaṇhatha tumhākaṃ atthāyāti. Rājā taṃ sutvā somanassappatto ahosi. Sabbā rājaparisā sukathito paṇḍitena pañhoti unnadantā sādhukārasahassāni adaṃsu. Aṅgulipoṭhā ceva celukkhepasahassāni ca pavattiṃsu. Cattāro paṇḍitā dummukhā pajjhāyantāva ahesuṃ. Nanu mātāpitūnaṃ guṇaṃ jānanto bodhisattena sadiso nāma natthi atha so kasmā evamakāsīti. Na so pitu avamānatthāya raññā pana assataraṃ vā me pesentu seṭṭhataraṃ vāti sāsanaṃ pahitaṃ tasmā tassa ca pañhassa āvībhāvakaraṇatthaṃ attano ca paṇḍitabhāvassa pakāsanatthaṃ catunnañca paṇḍitānaṃ nippabhākaraṇatthaṃ evamakāsīti. Gadrabhapañho niṭṭhito.--------------------------------------------------------------------------------------------- page252.
Rājā tusitvā gandhodakapūritaṃ suvaṇṇabhiṅgāraṃ ādāya pācīnayavamajjhagāmaṃ rājabhogena bhuñjāhīti seṭṭhissa hatthe udakaṃ pātetvā sesaseṭṭhino etasseva upaṭṭhākā eva hontūti vatvā bodhisattassa mātuyā sabbālaṅkāre pesetvā gadrabhapañhe pasanno bodhisattaṃ attano piyaputtaṃ katvā gaṇhituṃ seṭṭhiṃ avoca bho gahapati mahosathapaṇḍitaṃ mama puttaṃ katvā dehīti. Dve atitaruṇo ayaṃ ajjāpissa mukhe khīragandho vāyati mahallakakāle tumhākaṃ santike bhavistīti. Rājā āha gahapati tavaṃ ito paṭṭhāya etasmiṃ nirālayo hohi ayaṃ ajjatagge mama putto ahaṃ mama puttaṃ posetuṃ sakkhissāmi gaccha tavanti taṃ uyyojesi. So rājānaṃ vanditvā paṇḍitaṃ āliṅgitvā ure nipajjāpetvā sīse cumabitvā ovādamassa adāsi tāta hadaya tāta nayana vara tāta mahosatha paṇḍita mā maṃ anāthaṃ karohi ito paṭṭhāya appamādena amhākaṃ rājānaṃ upaṭṭhāhīti. So pitaraṃ vanḍitvā tāta mā cintayitthāti taṃ uyyojesi. Rājā paṇḍitaṃ pucchi kiṃ tāta anto bhaṭiko bhavissasi udāhu bahi bhaṭikoti. So atthi me mahāparivāro bahi bhaṭikena mayā bhavituṃ vaṭṭatīti cintetvā bahi bhaṭiko bhavissāmi devāti āha. Athassa rājā anurūpaṃ gehaṃ dāpetvā dārakasahassaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ paribbayaṃ dāpetvā sabbūpabhoge dāpesi. So tato paṭṭhāya rājānaṃ upaṭṭhahi. Rājāpi taṃ vīmaṃsitukāmova ahosi. Tadā pana nagarassa dakkhiṇadvārato avidūre pokkharaṇītīre ekasmiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page253.
Tālarukkhe kākakulāvake maṇiratanaṃ ahosi. Tassa chāyā pokkharaṇiyaṃ paññāyati. Pokkharaṇiyaṃ maṇi atthīti rañño ārocesuṃ. Rājā senakaṃ āmantetvā senaka pokkharaṇiyaṃ kira maṇiratanaṃ paññāyati kathaṃ taṃ gaṇhāpessāmāti pucchitvā udakaṃ nīharāpetvā gaṇhituṃ vaṭṭatīti vutte tenahi evaṃ karohīti tasseva bhāramakāsi. So bahū manusse sannipātetvā pokkharaṇiyā udakañca kaddamañca nīharāpetvā bhūmiṃ bhinditvāpi maṇiṃ nāddasa. Puna puṇṇāya pokkharaṇiyā maṇichāyā paññāyati. So punapi tatheva katvā taṃ neva addasa. Tato rājā paṇḍitaṃ āmantetvā tāta pakkhoraṇiyaṃ eko maṇi paññāyati senako udakañca kaddamañca nīharāpetvā bhūmiṃ bhinditvāpi taṃ maṇiṃ nāddasa puṇṇāya pokkharaṇiyā puna maṇichāyā paññāyati tāta sakkhissasi taṃ maṇiṃ gaṇhāpetunti āha. Sopi netaṃ mahārāja garu etha taṃ dassissāmīti āha. Taṃ sutvā rājā tusitvā passissāmi ajja paṇḍitassa paññābalanti mahājanaparivuto pokkharaṇītīraṃ gato. Mahāsatto tīre ṭhatvā maṇiratanaṃ olokento nāyaṃ maṇi pokkharaṇiyaṃ tālarukkhe maṇinā bhavitabbanti ñatvā natthi deva pokkharaṇiyaṃ maṇīti vatvā nanu tāta udake paññāyatīti vutte udakapātiṃ āharāpetvā udakena pūretvā passatha deva nāyaṃ maṇi pokkharaṇiyaṃyeva paññāyati udakapātiyaṃpi paññāyatīti vatvā paṇḍita kattha pana maṇinā bhavitabbanti vutte deva pokkharaṇiyaṃpi pātiyaṃpi chāyāva paññāyati--------------------------------------------------------------------------------------------- page254.
Na maṇi pokkharaṇiyaṃ deva maṇi pana tālarukkhe kākakulāvake atthi purisaṃ āropetvā āharāpehīti āha. Rājā purisaṃ āropetvā maṇiṃ āharāpesi. Paṇḍito taṃ gahetvā rañño hatthe ṭhapesi. Mahājano paṇḍitassa sādhukāraṃ datvā senakaṃ paribhāsento maṇiratanaṃ tālarukkheyeva atthi bālasenako bahupurisehi pokkharaṇiyaṃyeva bhindāpesi. Paṇḍitena nāma mahosathasadisena na bhavitabbanti mahāsattassa thutiṃ akāsi. Rājāpi paṇḍitassa tuṭṭho attano gīvāyaṃ pilandhanaṃ muttāhāraṃ datvā dārakasahassānaṃpi muttāvaliyo dāpesi. Bodhisattassa saparivārassa iminā nīhārena upaṭṭhānaṃ anujānāti. Ekūnavīsatipañho niṭṭhito. Punekadivasaṃ rājā paṇḍitena saddhiṃ uyyānaṃ agamāsi. Tadā eko kakaṇṭako toraṇagge vasati. So rājānaṃ āgacchantaṃ disvā toraṇaggā otaritvā bhūmiyaṃ nipajji. Rājā tassa kiriyaṃ oloketvā paṇḍita ayaṃ kakaṇṭako kiṃ karotīti pucchi. Mahārāja ayaṃ kakaṇṭako tumhe sevatīti āha. Sace evaṃ amhākaṃ sevanā mā nipphalā hotu bhogamassa dāpehīti. Deva tassa bhogena kiccaṃ natthi khādanīyamattameva alanti. Kiṃ panāyaṃ khādatīti pucchi. Maṃsaṃ devāti. Kittakaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. Kākaṇikamattagghanikaṃ devāti. Rājā ekaṃ purisaṃ āṇāpesi rājadāyo nāma kākaṇikamatto na vaṭṭati imassa nivaddhaṃ aḍḍhamāsakagghanikaṃ maṃsaṃ āharitvā dehīti. So sādhūti sampaṭicchitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page255.
Tato paṭṭhāya tathā akāsi. So ekadivasaṃ uposathe māghāte maṃsaṃ alabhitvā tameva aḍḍhamāsakaṃ vijjhitvā suttakena āvuṇitvā tassa gīvāyaṃ pilandhanaṃ bandhi. Athassa taṃ nissāya māno uppajji. Taṃ divasameva rājā uyyānaṃ agamāsi. So rājānaṃ āgacchantaṃ disvā dhanaṃ nissāya uppannamānavasena vedeha tavaṃ nukho mahaddhano ahaṃ nukho mahaddhanoti raññā saddhiṃ attānaṃ samaṃ karonto anotritvā toraṇaggeyeva sīsaṃ cālentova nipajji. Rājā tassa kiriyaṃ oloketvā paṇḍita esa pubbe viya ajja na otarati kiṃ nu kho kāraṇanti pucchanto imaṃ gāthamāha nāyaṃ pure unnamati toraṇagge kakaṇṭako mahosatha vijānāhi kena thaddho kakaṇṭakoti. Tattha na unnamatīti yathā ajja anotaritvā toraṇaggeyeva sīsaṃ cālento unnamati evaṃ pure na unnamati. Kena thaddhoti kena kāraṇena thaddhabhāvaṃ āpannoti. Atha paṇḍito uposathe māghāte maṃsaṃ alabhantena rājapurisena gīvāya bandhaṃ aḍḍhamāsakaṃ nissāya tassa mānena uppannena bhavitabbanti ñatvā imaṃ gāthamāha aladdhapubbaṃ laddhāna aḍḍhamāsakaṃ kakaṇṭako atimaññati rājānaṃ vedehaṃ mithilaggahanti. Rājā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā pucchi. So yathābhūtaṃ ārocesi. Rājā kiñci apucchitvāva sabbaññūbuddhena viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page256.
Paṇḍitena kakaṇṭakassa ajjhāsayo ñātoti ativiya pasīditvā paṇḍitassa catūsu dvāresu suṅkaṃ dāpesi. Kakaṇṭakassa pana kujjhitvāva taṃ māretuṃ ārabhi. Deva tiracchāno nāma appapañño khamatha devāti paṇḍito pana rājānaṃ nivāresi. Kakaṇṭakapañho niṭṭhito. Atheko mithilavāsī piṅguttaro nāma māṇavo takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṃ sikkhanto khippameva sikkhati. So anuyogaṃ datvā gacchāmihanti ācariyaṃ āpucchi. Tasmiṃ pana kule sace vayappattā dhītā hoti jeṭṭhantevāsikassa dātabbāti vuttaṃ. Tassācariyassa ekā dhītā atthi abhirūpā devaccharapaṭibhāgā. Atha naṃ ācariyo dhītaraṃ te tāta dassāmi taṃ ādāya gamissasīti āha. So pana māṇavo dubbhago kāḷakaṇṇi. Kumārikā pana mahāpuññā. Tassa taṃ disvā cittaṃ na alliyati. So taṃ anicchantopi ācariyassa vacanaṃ na bhindissāmīti sampaṭicchi. Brāhmaṇo tassa dhītaraṃ adāsi. So rattibhāge alaṅkatasirisayane nipanno tāya āgantvā sirisayanaṃ abhiruyha nipannamattāya aṭṭiyamāno sayanā otaritvā bhūmiyaṃ nipajji. Sāpi otaritvā tassa santikaṃ āgantvā nipajji. So uṭṭhāya sayanaṃ abhiruhi. Sāpi puna sayanaṃ abhiruhi. So tāya paccāruḷhāya puna sayanā otaritvā bhūmiyaṃ nipajji. Kāḷakaṇṇi nāma siriyā saddhiṃ na sameti. Kumārikā sayaneyeva nipajji--------------------------------------------------------------------------------------------- page257.
So bhūmiyaṃ nipajji. Evaṃ sattāhaṃ vītināmetvā taṃ ādāya ācariyaṃ vanditvā nagarā nikkhami. Antarāmagge allāpasallāpamattaṃpi natthi. Anicchamānāva ubhopi mithilaṃ sampattā. Piṅguttaro pana nagarassa avidūre phalasampannaṃ ekaṃ udumbararukkhaṃ disvā khudāya pīḷito taṃ abhiruhitvā udumbaraphalāni khādati. Sāpi chātajjhattā rukkhamūlaṃ gantvā sāmi mayhaṃpi phalāni pātethāti āha. So kiṃ tava hatthapādā natthi sayaṃ abhiruhitvā khādāhīti. Sā abhiruhitvā khādi. So tassā abhiruhitabhāvaṃ ñatvā khippaṃ otaritvā rukkhaṃ kaṇṭakehi parikkhipitvā muttomhi kāḷakaṇṇiyāti vatvā palāyi. Sā otarituṃ asakkontī tattheva nisīdi. Taṃ divasaṃ rājā uyyānaṃ gacchanto tattha kīḷitvā sāyaṇhasamaye hatthikkhandhe nisīditvā nagaraṃ pavisanto taṃ disvā paṭibaddhacitto hutvā sapariggahā apariggahāti pucchāpesi. Sā atthi me sāmiko kuladattiko so pana maṃ idha nisīdāpetvā chaḍḍhetvā palātoti āha. Amacco tamatthaṃ rañño ārocesi. Rājā assāmikaṃ bhaṇḍaṃ rañño pāpuṇātīti taṃ otāretvā hatthikkhandhaṃ āropetvā nivesanaṃ netvā abhisiñcitvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tassa piyā ahosi manāpā. Udumbararukkhe laddhattā udumbarādevītvevassā nāmaṃ sañjāniṃsu. Athekadivasaṃ rañño uyyāganamanatthāya dvāragāmavāsikehi maggaṃ paṭijaggāpesuṃ. Piṅguttaropi valiṃ karonto kacchaṃ daḷhaṃ bandhitvā kuddālena maggaṃ tacchati. Magge aniṭṭhiteyeva rājā--------------------------------------------------------------------------------------------- page258.
Udumbarādeviyā saddhiṃ rathe ṭhatvā nikkhami. Udumbarādevī taṃ kāḷakaṇṇiṃ maggaṃ tacchantaṃ disvā evarūpaṃ siriṃ dhāretuṃ nāsakkhi ayaṃ kāḷakaṇṇīti taṃ olokentī hasi. Rājā taṃ hasamānaṃ disvā kujjhitvā kasmā hasīti pucchi. Deva ayaṃ maggatacchako puriso mayhaṃ porāṇasāmiko maṃ udumbararukkhaṃ āropetvā kaṇṭakehi parikkhipitvā gato imāhaṃ oloketvā evarūpaṃ siriṃ dhāretuṃ nāsakkhi ayaṃ kāḷakaṇṇīti cintetvā hasinti. Rājā tvaṃ musāvādaṃ kathesi aññaṃ kiñci disvā hasi taṃ māressāmīti asiṃ aggahesi. Sā bhayappattā deva paṇḍite tāva pucchathāti āha. Rājā senakaṃ pucchi tavaṃ saddahasīti. Na saddahāmi deva ko nāma evarūpaṃ itthiṃ pahāya gamissatīti. Sā tassa kathaṃ sutvā atirekataraṃ bhītā ahosi. Atha rājā senako kiṃ jānāti paṇḍitaṃ pucchissāmīti cintetvā taṃ pucchanto imaṃ gāthamāha itthī siyā rūpavatī sā ca sīlavatī siyā puriso taṃ na iccheyya saddahāsi mahosathāti. Tattha sīlavatīti ācārasampannā. Taṃ sutvā paṇḍito imaṃ gāthamāha saddahāmi mahārāja puriso dubbatto 1- siyā sirī ca kāḷakaṇṇī ca na samenti kudācananti. Tattha na samentīti samuddassa orimatīrapārimatīrāni viya nabhatalapaṭhavītalāni viya na samāgacchanti. @Footnote: 1 dubbhagotipi pāṭho--------------------------------------------------------------------------------------------- page259.
Rājā tassa vacanena taṃ kāraṇaṃ bujjhi. Hadayamaṃsaṃ nibbāyi. So tassa tusitvā paṇḍita sace tavaṃ nābhavissa ajjāhaṃ bālasenakassa kathāya evarūpaṃ itthīratanaṃ parihīno abhavissaṃ taṃ nissāya mayā esā laddhāti tassa satasahassena pūjaṃ kāresi. Devīpi rājānaṃ vanditvā deva paṇḍitaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ imāhaṃ kaniṭṭhabhātikaṭṭhāne ṭhapetuṃ varaṃ varemi dehīti āha. Sādhu devi gaṇhāhi dammi te varanti. Deva ahaṃ ajjato paṭṭhāya mama kaniṭṭhaṃ vinā na kiñci madhurarasaṃ khādissāmi ito paṭṭhāya velāya vā avelāya vā dvāraṃ vivarāpetvā imassa madhurarasaṃ pesetuṃ labhāmi imaṃ varaṃ gaṇhāmīti. Sādhu bhadde imaṃ varaṃ gaṇhāhīti. Sirikāḷakaṇṇipañho niṭṭhito. Aparasmiṃ divase rājā katapātarāso pāsādassa dīghantare caṅkamanto vātapānantarena olokento ekaṃ eḷakañca sunakhañca mittasanthavaṃ karonte addasa. So kira eḷako hatthisālāya hatthissa purato khittaṃ anāmaṭṭhaṃ tiṇaṃ khādi. Atha naṃ hatthigopakā pothetvā nīhariṃsu. Viravitvā palāyamānaṃ taṃ eko vegena gantvā anubandhitvā piṭṭhiyaṃ daṇḍena tiriyaṃ pahari. So piṭṭhiṃ onāmetvā vedanāppatto gantvā rājagehe mahābhittiṃ nissāya pīṭhikāya nipajji. Taṃ divasameva rañño mahānase aṭṭhicammādīni khāditvā vaḍḍhitasunakho bhattakārake bhattaṃ sampādetvā bahi gantvā sarīrasedaṃ nibbāpente nikkhamante macchamaṃsagandhaṃ ghāyitvā taṇhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto--------------------------------------------------------------------------------------------- page260.
Mahānasaṃ pavisitvā bhājanapidhānaṃ pātetvā maṃsaṃ khādi. Bhattakārakopi bhājanasaddaṃ sutvā bhājanasaddena pavisitvā taṃ disvā dvāraṃ pidahitvā taṃ leḍḍudaṇḍādīhi pothesi. So khāditamaṃsaṃ mukheneva chaḍḍetvā viravitvā nikkhami. Bhattakārakopi tassa nikkhantabhāvaṃ ñatvā anubandhitvā piṭṭhiyaṃ tiriyaṃ daṇḍena pahari. Piṭṭhiṃ onāmetvā ekaṃ pādaṃ ukkhipitvā eḷakassa nipannaṭṭhānameva pāvisi. Atha naṃ eḷako samma kiṃ piṭṭhiṃ onāmetvā ekaṃ pādaṃ ukkhipitvā āgacchasi kinte vāto vijjhatīti pucchi. Sunakhopi tavaṃ piṭṭhiṃ onāmetvā nipannosi kinte vāto vijjhatīti pucchi. So attano pavuttiṃ sunakhassa ārocesi. Sunakhopi tatheva ārocesi. Atha naṃ eḷako pucchi kiṃ puna tavaṃ bhattagehaṃ gantuṃ sakkhissasīti. Na sakkhissāmi samma gatassa me jīvitaṃ natthi tavaṃ pana hatthisālaṃ gantuṃ sakkhissasīti. Ahaṃpi tattha gantuṃ na sakkhissāmi gatassa me jīvitaṃ natthīti. Te kathaṃ nu kho mayaṃ idāni jīvissāmāti upāyaṃ cintesuṃ. Atha naṃ eḷako āha sace mayaṃ samaggavāsaṃ vasituṃ sakkoma attheko upāyoti. Tenahi samma kathehīti. Samma tavaṃ ito paṭṭhāya hatthisālaṃ yāhi nāyaṃ tiṇakhādakoti tayi hatthigopakā āsaṅkaṃ na karissanti tavaṃ mama tiṇaṃ āhareyyāsi ahampi bhattagehaṃ pavisissāmi nāyaṃ maṃsakhādakoti bhattakārako mayi āsaṅkaṃ na karissati ahaṃ te maṃsaṃ āharissāmīti. Te attheso upāyoti ubhopi sampaṭicchiṃsu sunakhopi hatthisālaṃ gantavā tiṇakalāpaṃ ḍaṃsitvā āharitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page261.
Mahābhittipiṭṭhikāyaṃ ṭhapesi. Itaropi bhattagehaṃ gantvā maṃsakkhaṇḍaṃ mukhapūraṃ ḍaṃsitvā ānetvā tattheva ṭhapesi. Sunakho maṃsaṃ khādi. Eḷako tiṇaṃ khādi. Tepi iminā upāyeneva samaggā sammodamānā mahābhittipiṭṭhikāyaṃ vasanti. Rājā tesaṃ mittasanthavaṃ disvā cintesi adiṭṭhapubbaṃ vata me kāraṇaṃ ajja diṭṭhaṃ pubbe ime paccāmittā hutvā idāni samaggavāsaṃ vasanti idaṃ kāraṇaṃ gahetvā pañhaṃ katvā paṇḍite pucchissāmi yo imaṃ pañhaṃ na jānāti taṃ raṭṭhā pabbājessāmi jānantassa pana evarūpo paṇḍito natthīti sakkāraṃ karissāmi ajja tāva avelā sve te upaṭṭhānaṃ āgatakāle pucchissāmīti. So puna divase paṇḍitesu upaṭaṭhānaṃ āgantvā pucchissāmīti. So puna divase paṇḍitesu upaṭaṭhānaṃ āgantvā nisinnesu pañhaṃ pucchanto imaṃ gāthamāha yesaṃ na kadāci bhūtapubbaṃ sakhi 1- sattapadampi imasmiṃ 2- loke jātā amittā dve sahāyā paṭisanthāya caranti kissa hetūti. Tattha paṭisanthāyāti aññamaññaṃ saddahitvā ghaṭitā hutvā. Idañca pana vatvā puna evamāha yadi me ajja pātarāsakāle pañhaṃ na sakkuṇātha vattumetaṃ raṭṭhā pabbājayissāmi vo sabbe @Footnote: 1 sakkhiṃ 2 imasmi itipi pāṭhā--------------------------------------------------------------------------------------------- page262.
Na hi mamattho duppaññajātikehīti senako aggāsane nisinno. Paṇḍito āsanapariyante nisīdi. So mahāsatto taṃ pañhaṃ upadhārento atthaṃ adisvā cintesi ayaṃ rājā dandhadhātuko imaṃ pañhaṃ cintetvā saṃkaḍḍhituṃ asamattho kiñcideva tena diṭṭhaṃ bhavissati ekadivasaṃ okāsaṃ labhamāno imaṃ pañhaṃ nīharissāmi senako kenaci upāyena ajja ekadivasamattaṃ adhivāsāpetūti. Itarepi tayo janā andhakāragabbhaṃ paviṭṭhā viya na kiñci passiṃsu. Senako kā nu kho mahosathassa pavattīti bodhisattaṃ olokesi. Sopi taṃ olokesi. Senako bodhisattassa olokitākārena adhippāyaṃ ñatvā paṇḍittassāpi na upaṭṭhāti tenekadivasaṃ okāsaṃ icchati pūressāmissa manorathanti cintetvā raññā saddhiṃ vissāsena mahāhasitaṃ hasitvā kiṃ mahārāja saccameva amhe pañhaṃ kathetuṃ asakkonte raṭṭhā pabbājessasīti pucchi. Āma paṇḍitāti. Evaṃpi eko pañhoti sallakkhesi na mayaṃ ajja etaṃ kathetuṃ sakkoma apica kho pana thokaṃ adhivāsehi gaṇṭhiko esa pañho na sakkoma mahājanamajjhe kathetuṃ ekamante nisīditvā cintetvā pacchā tumhākaṃyeva kathessāma mahārāja okāsaṃ no dehīti. Senako mahāsattaṃ oloketvā imaṃ gāthadvayamāha mahājanasamāgamamhi ghore janakolāhalasaṃgamamhi jāte vikkhittamanā anekacittā--------------------------------------------------------------------------------------------- page263.
Pañhaṃ na sakkuṇāma vattumetaṃ ekaggacittā ekamekā rahasi gatā atthāni cintayitvā paviveke sammasitvāna dhīrā atha vakkhanti janinda atthametanti. Tattha sammasitvānāti kāyacittaviveke ṭhitā ekaggacittā ime dhīrā imaṃ pañhaṃ sammasitvā atha te etamatthaṃ akkhanti. Rājā tassa kathaṃ sutvā attamano hutvā sādhu cintetvā kathetha akathente pabbājessāmīti tajjesiyeva. Te cattāropi paṇḍitā pāsādā otariṃsu. Senako itare āha rājā sukhumapañhaṃ pucchi akathite mahantaṃ bhayaṃ uppajjissati tasmā sappāyabhojanaṃ bhuñajitvā taṃ pañhaṃ sammā upadhārethāti. Attano attano gehaṃ gatā. Paṇḍitopi uṭṭhāya udumbarādeviyā santikaṃ gantvā devi ajja vā hiyyo vā rājā kattha ciraṃ aṭṭhāsīti pucchi. Hiyyo tāta dīghantare vātapānena olokenko caṅkamatīti. Tato bodhisatto cintesi raññā iminā passena kiñci diṭṭhaṃ bhavissatīti. Tattha gantvā bahi olokento eḷakasunakhānaṃ kiriyaṃ disvā ime dve disvā raññā pañho abhisaṃkhatoti sanniṭṭhānaṃ katvā gehaṃ gato. Itarepi tayo cintetvā kiñci adisvā senakassa santikaṃ agamaṃsu. Senako te disvā pucchi diṭṭho vo pañhoti na diṭṭho ācariyāti vutte yadi evaṃ rājā vo raṭṭhā pabbājessati kiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page264.
Karissathāti tumhehi pana diṭṭhoti vutte ahampi na passāmīti tumhesu apassantesu mayaṃ kiṃ passissāma hiyyo mayaṃ rañño pana santike cintetvā kathessāmāti sīhanādaṃ naditvā āgatamhā idāni amhe akathite rājā kujjhissati kiṃ karomāti vutte ayaṃ pañho na sakkā amhehi daṭṭhuṃ paṇḍitena sataguṇaṃ katvā cintito bhavissatīti etha tassa santikaṃ gacchāmāti. Te cattāro paṇḍitā bodhisattassa gharadvāraṃ gantvā āgatabhāvaṃ ārocāpetvā gehaṃ pavisitvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisinnā paṇḍitaṃ pucchiṃsu kiṃ paṇḍita cintito te pañhoti. Mayi acintente añño koci cintessati āma cintitoti. Tenahi amhākampi kathethāti vutte paṇḍito sacāhaṃ etesaṃ na kathessāmi rājā tesaṃ kuddho raṭṭhā pabbājessati maṃ sattahi ratanehi pūjessati ime bālā mā nassantu kathessāmi nesanti cintetvā te cattāro nīcāsane nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā raññā diṭṭhabhāvaṃ ajānāpetvā raññā pucchitakāle evaṃ byākareyyāthāti catunnampi catasso gāthāyo bandhitvā pālimeva uggaṇhāpetvā uyyojesi. Te dutiyadivase rājūpaṭṭhānaṃ gantvā paññattāsane nisīdiṃsu. Rājā senakaṃ pucchi ñāto te senaka pañhoti mahārāja mayi ajānante añño koci jānissatīti. Tenahi kathehīti. Suṇātha devāti uggahitaniyāmeneva gāthamāha uggaputtarājaputtiyānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page265.
Urabbhamaṃsaṃ piyaṃ manāpaṃ na te sunakhassa adenti maṃsaṃ atha meṇḍassa sunena sakhyamassāti tattha uggaputtarājaputtiyānanti amaccaputtānañceva rājaputtānañca gāthaṃ vatvāpi senako atthaṃ na jānāti. Rājā pana attano pākaṭattā jānāti tasmā senakena tāva ñātoti pukkusaṃ pucchi. Sopissa mahārāja kiṃ ahameva apaṇḍitoti vatvā uggahitaniyāmeneva gāthamāha cammaṃ vihananti eḷakassa assapiṭṭhattharaṇaṃ sukhassa hetu na te sunakhassa assapiṭṭhattharaṇaṃ atha meṇḍassa sunena sakhyamassāti tassāpi attho apākaṭoyeva. Rājā pana attano pākaṭattā imināpi pukkusena ñātoti kāmindaṃ pucchi. Sopi uggahitaniyāmeneva gāthamāha āvellitasiṅgiko hi meṇḍo na hi sunakhassa visāṇakāni atthi tiṇabhakkho maṃsabhojano ca atha meṇḍassa sunena sakhyamassāti tassāpi attho apākaṭoyeva.--------------------------------------------------------------------------------------------- page266.
Rājā imināpi kāmindena ñātoti devindaṃ pucchi. Sopi uggahitaniyāmeneva gāthamāha tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo na suno tiṇamāsi no palāsaṃ gaṇheyya sunakho sasaṃ viḷāraṃ atha meṇḍassa sunena sakhyamassāti. Tattha tiṇamāsi palāsamāsīti tiṇakhādako ceva paṇṇakhādako ca. No palāsanti paṇṇampi na khādati. Tassāpi attho apākaṭoyeva. Atha rājā pana attano pākaṭattā imināpi devindena ñātoti paṇḍitaṃ pucchi tāta tavaṃpi imaṃ pañhaṃ jānāsīti. Mahārāja avīcito yāva bhavaggā maṃ ṭhapetvā ko añño etaṃ jānātīti. Tenahi kathehīti. Suṇa mahārājāti tassa kiccassa attano pākaṭabhāvaṃ pakāsento imaṃ gāthadvayamāha. Aṭṭhaḍḍhapādo catuppadassa meṇḍo aṭṭhanakho adissamānakāyo chādiyaṃ āharati ayaṃ imassa maṃsaṃ āharati ayaṃ amussa pāsādavaragato videhaseṭṭho vītihāraṃ aññoññabhojanānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page267.
Addakkhi kira sakkhitaṃ janindo bhobhukkassa puṇṇamukhassa cetanti. Tattha aṭṭhaḍḍhapādoti byañjanakusalatāya eḷakassa catuppādaṃ sandhāya āha. Meṇḍoti eḷako. Aṭṭhanakhoti ekekasmiṃ pāde davinnaṃ khurānaṃ vasena etaṃ vuttaṃ. Adissamānakāyoti maṃsaṃ āharaṇakāle apaññamāno. Chādiyanti gehacchadanaṃ tiṇanti attho. Ayaṃ imassāti sunakho eḷakassa. Vītihāranti vītiharaṇaṃ. Aññoññabhojanānanti aññamaññassa bhojanānaṃ. Meṇḍo hi sunakhassa bhojanaṃ āharati. So tassa vītiharati sunakhopi tassa āharati itaropi vītiharati. Addakkhīti taṃ tesaṃ aññamaññaṃ bhojanānaṃ vītiharaṇaṃ sakkhitaṃ attano paccakkhaṃ addasa. Bhobhukkassāti bhubhukkaraṇassa sunakhassa ca. Puṇṇamukhassāti meṇḍassa. Etaṃ imesaṃ mittadhammaṃ rājā sayaṃ passīti attho. Rājā itarehi bodhisattaṃ nissāya ñātabhāvaṃ ajānanto pañca paṇḍitā attano paññābaleneva jāniṃsūti maññamāno somanassappatto hutvā imaṃ gāthamāha lābhā vata me anapparūpā yassa me īdisā paṇḍitā kulamhi pañhassa gambhīragataṃ nipuṇṇamatthaṃ paṭivijjhanti subhāsitena dhīrāti. Tattha paṭivijjhantīti subhāsitena bhinditvā kathenti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page268.
Atha tesaṃ tuṭṭhena nāma tuṭṭhākāro kātabboti taṃ āvīkaronto imaṃ gāthamāha assatarīrathañca ekamekaṃ phitaṃ gāmavarañca ekamekaṃ sabbesaṃ vo dammi paṇḍitānaṃ paramappītimano subhāsitena dhīrāti vatvā taṃ sabbaṃ dāpesi. Dvādasanipāte meṇḍakapañho niṭṭhito. Udumbarādevī pana itarehi paṇḍitaṃ nissāya pañhassa ñātabhāvaṃ ñatvā raññā muggamāse nibbisese karontena viya pañcannaṃ samakova sakkāro kato nanu mayhaṃ kaniṭṭhassa visesaṃ sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭatīti cintetvā rañño santikaṃ gantavā pucchi deva kena te pañho kathitoti. Pañcahi paṇḍitehi bhaddeti. Te deva cattāro janā tava pañhaṃ kaṃ nissāya jāniṃsūti. Na jānāmi bhaddeti. Mahārāja te cattāro kiṃ jānanti paṇḍitena pana mā nassantu ime bālāti pañhaṃ uggaṇhāpitā tumhe pana sabbesaṃ samakaṃ sakkāraṃ karotha ayuttametaṃ paṇḍitassa visesaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Rājā ayaṃ attānaṃ nissāya ñātabhāvaṃ mayhaṃ na kathetīti paṇḍitassa tusitvā atirekataraṃ sakkāraṃ kattukāmo cintesi hotu mama puttaṃ ekaṃ pañhaṃ pucchitvā kathitakāle mahantaṃ sakkāraṃ karissāmīti. So pañhaṃ cintento sirimeṇḍakapañhaṃ cintetvā ekadivasaṃ pañcannaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page269.
Paṇḍitānaṃ upaṭṭhānaṃ āgantvā sukhanisinnakāle senakaṃ āha senaka pañhaṃ pucchissāmīti. Puccha devāti. Rājā sirimeṇḍakapañhe paṭhamaṃ gāthamāha paññāyupetaṃ siriyā vihīnaṃ yasassinaṃ vāpi apetapaññaṃ pucchāmi taṃ senaka etamatthaṃ kamettha seyyo kusalā vadantīti. Tattha kamettha seyyoti imesu dvīsu kataraṃ paṇḍitā seyyoti vadanti. Ayañca kira pañho senakassa vaṃsānugato tena taṃ khippameva kathesi dhīrā ca bālā ca have janinda sippūpapannā ca asippino ca sujātimantopi ajātimassa yasassino pessakarā bhavanti etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyyoti. Tattha vihīnoti paññavā vihīno issarova uttamoti attho. Rājā tassa vacanaṃ sutvā itare tayo apucchitvā saṃghanavakaṃ hutvā nisinnaṃ mahosathapaṇḍitaṃ pucchanto āha tuvampi pucchāmi anomapañña mahosatha kevaladhammadassī--------------------------------------------------------------------------------------------- page270.
Bālaṃ yasassiṃ paṇḍitaṃ appabhogaṃ kamettha seyyo kusalā vadantīti. Tattha kevaladhammadassīti sabbadhammadassī. Athassa mahāsatto suṇa mahārājāti kathesi. Pāpāni kammāni karoti bālo idhameva seyyo iti maññamāno idhalokadassī paralokaṃ adassī ubhayattha bālo kalimaggahesi etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti tattha idhamevāti idha loke idamissariyameva mayhaṃ seṭṭhanti maññamāno. Kalimaggahesīti bālo issariyamadena pāpakammaṃ katvā nirayādīsu uppajjanto paraloke tato nirayato punāgantvā nīcakule dukkhabhojano hutvā nibbattamāno idha loke cāti ubhayattha parājayameva gaṇhāti. Etampīti ahaṃ etaṃpi kāraṇaṃ disvā paññāsampannova uttamo issaropi bālo na uttamoti vadāmi. Evaṃ vutte rājā senakaṃ oloketvā nanu mahosatho paññavantameva uttamoti vadatīti āha. Senako mahārāja nanu mahosatho daharo ajjāpissa mukhe khīragandho vāyati kimesa jānātīti vatvā imaṃ gāthamāha na sippametaṃ vidadhāti bhogaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page271.
Na bandhavā na sarīrāvakāso passeḷamūgaṃ sukhamedhamānaṃ sirīhīnaṃ bhajati goravindaṃ etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyyoti. Tattha eḷamūganti paggharitalālamukhaṃ. Goravindanti so kira tasmiṃyeva nagare asītikoṭivibhavo seṭṭhī virūpo nāssa putto na dhītā na kiñci sippaṃ jānāti kathentassāpissa hanukassa ubhohi passehi lālādhārā paggharanti devaccharā viya dve itthiyo sabbālaṅkārehi vibhūsitā supupphitāni nīluppalāni gahetvā ubhosu passesu ṭhitā taṃ lālaṃ nīluppalohi sampaṭicchitvā vātapānena uppalāni chaḍḍenti. Surāsoṇḍāpi pānāgāraṃ pavisantā nīluppalehi atthe sati tassa gehadvāraṃ gantvā sāmi goravinda seṭṭhīti vadanti. So tesaṃ saddaṃ sutvā vātāpāne ṭhatvā kiṃ tātāti vadati. Athassa lālā mukhato paggharanti. Tā itthiyo taṃ nīluppalehi sampaṭicchitvā nīluppalāni antaravithiyaṃ khipanti. Dhuttā tāni gahetvā udakena vikkhāletvā pilandhitvā pānāgāraṃ pavisanti. Evaṃ sirisampanno ahosi. Senako taṃ udāharaṇaṃ katvā dassento evamāha taṃ sutvā rājā kīdisaṃ tāta mahosatha paṇḍitāti āha. Paṇḍito deva senako kiṃ jānāti odanasiñcanaṭṭhāne kāko viya dadhiṃ pātuṃ āraddhasunakho viya ca yasameva passati sīse patanakaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page272.
Mahāmuggaraṃ na passati suṇohi devāti vatvā imaṃ gāthamāha laddhā sukhaṃ majjati appapañño dukkhena phuṭṭhopi pamohameti āgantunā sukhadukkhena phuṭṭho so vedhati vāricarova ghamme etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti. Tattha laddhā sukhanti issariyasukhaṃ labhitvā bālo majjati pamajjati pamatto mahantaṃ pāpaṃ karoti. Dukkhenāti kāyikacetasikadukkhena phuṭṭho. Āgantunāti na ajjhattikena. Sattānaṃ hi sukhampi āgantukameva na niccappavattaṃ. Ghammeti udakā uddharitvā ānetvā ātape khittamaccho viya phandati. Taṃ sutvā rājā kīdisaṃ ācariyāti āha. Senako deva kimesa jānāti tiṭṭhantu tāva manussā araññe jātarukkhampi phalasampannameva vihaṃgamā bhajantīti vatvā imaṃ gāthamāha dumaṃ yathā sādhu phalaṃ araññe samantato samabhisaranti pakkhī evampi aḍḍhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ bahujjano bhajati atthahetu etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyyoti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page273.
Tattha bahujjanoti bahumanusso dhanahetu sannipatitoti. Taṃ sutvā rājā kīdisaṃ tātāti āha. Paṇḍito mahārāja kimesa mahodaro khānāti suṇa devāti vatvā imaṃ gāthamaha na sādhu balavā bālo sāhasaṃ vindate dhanaṃ kandantametaṃ dummedhaṃ kaḍḍhanti nirayaṃ bhusaṃ etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti. Tattha sāhasanti sāhasena sāhasikaṃ kammaṃ katvā janaṃ pīḷetvā dhanampi vindati atha naṃ nirayapālā kandantameva dummedhaṃ balavavedanaṃ nirayaṃ kaḍḍhantīti. Puna raññā kiṃ senakāti vutte senako suṇa mahārājāti vatvā imaṃ gāthamāha yākāci najjo abhisavanti gaṅgaṃ sabbāva tā nāmagottaṃ jahanti gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā na khāyate iddhivaro hi loke etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyayoti. Tattha najjoti ninnā hutvā sandamānā antamaso kunanadiyopi. Jahantīti gaṅgā tveva saṃkhyaṃ gacchanti attano nāmagottaṃ jahanti. Na khāyateti sā pana gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā na--------------------------------------------------------------------------------------------- page274.
Paññāyati mahāsamudado tveva nāmaṃ labhati evameva mahāpaññopiissaraṃ patto na khāyati na paññāyati samuddaṃ paviṭṭhagaṅgā viya ahosi. Puna rājā kīdisaṃ paṇaḍitāti āha. So suṇa mahārājāti vatvā imaṃ gāthamāha yametamakkhā udadhiṃ mahantaṃ payanti najjo sabbakālaṃ asaṃkhyaṃ so sāgaro niccamuḷāravego velaṃ nācceti so mahāsamuddo evampi bālassa pajappitāni paññaṃ nācceti sirī kadāci etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti. Tattha yametamakkhāti yaṃ etaṃ tavaṃ akkhāsi vadesi. Asaṃkhyanti agaṇanaṃ. Velaṃ nāccetīti uḷāravegopi hutvā ūmisahassaṃ ukkhipitvāpi velaṃ atikkamituṃ na sakkoti velaṃ patvā avassaṃ sabbā ūmiyo bhijjanti. Evampīti bālassa pajappitāni evameva paññavantaṃ atikkamituṃ na sakkonti taṃ patvāva bhijjanti. Paññaṃ nāccetīti paññavantaṃ sirī nāma nātikkamati. Nahi koci atthānatthe uppannakaṅkho paññavantaṃ atikkamitvā bālassa issarassa pādamūlaṃ gacchati paññavato pana pādamūleyeva vinicchayaṃ nāma labhatīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page275.
Taṃ sutvā rājā kiṃ senakāti āha. So suṇa devāti imaṃ gāthamāha asaññato cepi paresamatthaṃ bhaṇāti saṇṭhānagato yasassī tasseva taṃ ruhati ñātimajjhe sirīhīnaṃ kārayate na pañño etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyayoti. Tattha asaññato cepīti issaro hi sacepi kāyādīhi asaññato dussīlo. Saṇṭhānagatoti vinicchaye ṭhito hutvā paresaṃ atthaṃ bhaṇati tasmiṃ vinicchayamaṇaḍale mahāparivāraparivutassa musā vatvā sāmikampi assāmikampi karontassa tassevetaṃ vacanaṃ ruhati sirīhīnaṃ kathaṃ kārayate na pañño tasmā pañño vihīno sirimāva seyyoti vadati. Puna raññā kiṃ tātāti vutte paṇḍito suṇa deva bālasenako pana kiṃ jānāti idhalokamattameva oloketi na paralokanti vatvā imaṃ gāthamāha parassa vā attano vāpi hetu bālo musā bhāsati appapañño so nindito hoti sabhāyamajjhe pacchāpi so duggatigāmī hoti etampi disvāna ahaṃ vadāmi--------------------------------------------------------------------------------------------- page276.
Paññova seyyo na yasassibāloti. Tato senako imaṃ gāthamāha atthampi ce bhāsati bhūripañño anālayo appadhano daliddo na tassa taṃ ruhati ñātimajjhe sirī paññāṇavato ca na hoti etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyyoti. Tattha atthampi ceti kāraṇampi ce bhāsati. Ñātimajjheti parisamajjhe. Paññāṇavatoti mahārāja ñāṇavantasseva sirisobhaggappattaṃ patvā pakatiyā vijjamānāpi sirī nāma na hoti so hi tassa santike suriyuggamane khajjopanako viya na khāyatīti dasseti. Puna raññā kīdisaṃ tātāti vutte paṇḍito kiṃ jānāti senako idhalokamattameva oloketi na paralokanti vatvā imaṃ gāthamāha parassa vā attano vāpi hetu na bhāsati alikaṃ bhūripañño so pūjito hoti sabhāya majjhe pacchāpi so sugatigāmī hoti etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti. Tato senako imaṃ gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page277.
Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca nāriyo ca iddhesu kulesu jātā sabbāva tā upabhogā bhavanti iddhassa posassa aniddhimanto etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyyoti. Tattha iddhassāti issarassa. Aniddhimantoti na kevalaṃ tā nāriyo ca atha kho sabbeva aniddhimanto sattā tassa upabhogā bhavanti. Tato paṇḍito kiṃ senako jānātīti ekaṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento imaṃ gathamāha asaṃvihitakammantaṃ bālaṃ dummantimantinaṃ sirī jahati dummedhaṃ jiṇṇaṃva urago tacaṃ etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yassasibāloti. Tattha sirī jahatīti padassa cetiyajātakena attho vaṇṇetabbo. Atha senako raññā kīdisanti vutte deva esa taruṇadārako kiṃ jānāti suṇa devāti vatvā paṇḍitaṃ appaṭibhānaṃ karissāmīti cintetvā imaṃ gāthamāha pañca paṇḍitā mayaṃ bhaddante sabbe pañjalikā upaṭṭhitā te--------------------------------------------------------------------------------------------- page278.
Tavaṃ no abhibhuyya issarosi sakkova bhūtappati devarājā etampi disvāna ahaṃ vadāmi pañño vihīno sirimāva seyyoti. Idaṃ kira sutvā rājā sādhurūpaṃ senakena kāraṇaṃ ābhaṭaṃ sakkhissati nu kho me putto imassa vādaṃ bhinditvā aññaṃ kāraṇaṃ āharitunti cintetvā kīdisaṃ paṇditāti āha. Senakena kira imasmiṃ kāraṇe ābhaṭeyeva ṭhapetvā bodhisattaṃ añño taṃ vādaṃ bhindituṃ samattho nāma natthi tasmā mahāsatto attano ñāṇabalena tassa vādaṃ bhindanto mahārāja kimesa bālo jānāti yasameva oloketi paññāya visesaṃ na jānāti suṇa mahārājāti vatvā imaṃ gāthamāha dāsova paññassa yasassibālo atthesu jātesu tathāvidhesu yaṃ paṇḍito nipuṇaṃ saṃvidheti sammohamāpajjati tattha bālo etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti. Tattha atthesūti kiccesu. Saṃvidhetīti saṃvidahati. Iti so mahāsatto simerupādato suvaṇṇavālukaṃ uddharanto viya gagaṇatare puṇṇacandaṃ uṭṭhāpento viya nayakāraṇaṃ dasseti. Evaṃ mahāsatte paññānubhāvaṃ dassetvā kathenteyeva rājā senakaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page279.
Āha kīdisaṃ senaka sakkonto uttariṃ kathehīti. So koṭṭhe ṭhapitadhaññaṃ viya uggahitakaṃ khepetvā appaṭibhāno maṅkubhūto pajjhāyanto nisīdi. Sace hi so aññaṃ kāraṇaṃ āhareyya gāthāsahassenapi imaṃ jātakaṃ niṭṭhapeyya. Tassa appaṭibhānassa ṭhitakāle gambhīraoghaṃ ānento viya mahāsatto uttariṃ paññameva vaṇṇento imaṃ gāthamāha addhāpi paññāva sataṃ pasaṭṭhā kantā sirī bhogaratā manussā ñāṇañca budadhānamatulyarūpaṃ paññaṃ nācceti sirimā kadāci etampi disvāna ahaṃ vadāmi paññova seyyo na yasassibāloti. Tattha satanti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ. Bhogaratāti mahārāja yasmā te andhabālā manussā bhogaratāva tasmā tesaṃ sirī kantā yaso nāmesa paṇḍitehi garahito bālānaṃ kantoti cāyaṃ attho bhiṃsakajātakena vaṇṇetabbo. Buddhānanti ñāṇabuddhānaṃ. Kadācīti kismiñci kāle ñāṇavantaṃ sirī nāma nātikkamati devāti. Taṃ sutvā rājā mahāsattassa pañhābyākaraṇena tuṭṭho ghanavassaṃ vassanto viya mahāsattaṃ dhanena pūjento gāthamāha yantaṃ apucchimha akittayī no mahosatha kevaladhammadassī--------------------------------------------------------------------------------------------- page280.
Gavasahassaṃ usabhañca nāgaṃ ājaññayutte ca rathe dasa ime pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho dadāmi te gāmavarāni soḷasāti. Tattha usabhañca nāganti tassa gavasahassassa usabhaṃ jeṭṭhakaṃ katvā alaṅkatapaṭiyattaṃ ārohaṇīyaṃ nāgaṃ sādhukaṃ dammīti. Vīsatinipāte sirimeṇḍakapañho niṭṭhito. Tato paṭṭhāya bodhisattassa yaso mahā ahosi. Taṃ sabbaṃ pañhaṃpi udumbarādevīyeva vicāresi. Sā tassa soḷasavassikakāle cintesi mama kaniṭṭho mahallako jāto yasopissa mahā ahosi mayā āvāhamassa kātuṃ vaṭṭatīti rañño tamtthaṃ ārocesi. Rājā taṃ sutvā sādhu jānāpehi nanti āha. Sā taṃ jānāpetvā tena sampaṭicchite tenahi tāta kumārikaṃ te ānessāmīti āha. Atha mahāsatto kadāci imāya ānītā mama na rucceyya sayameva tāva upadhāremīti cintetvā evamāha devi katipāhaṃ mā kiñci rañño vadetha ahaṃ ekaṃ kumārikaṃ sayaṃ pariyesitvā mamābhirucitaṃ tumhākaṃ ācikkhissāmīti. Sā evaṃ karohi tātāti. So deviṃ vanditvā attano gharaṃ gantvā sahāyakānaṃ saññaṃ datvā aññātakavesena gantvā tunnavāyaupakaraṇāni gahetvā ekakova uttaradvārena nikkhamitvā uttarayavamajjhakagāmaṃ pāyāsi. Tadā pana tattha ekaṃ purāṇaseṭṭhikulaṃ parijiṇṇaṃ ahosi. Tassa pana kulassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page281.
Ekā dhītā amarādevī nāma ahosi. Sā abhirūpā sabbalakkhaṇasampannā puññavatī. Sā taṃ divasaṃ pātova yāguṃ pacitvā taṃ ādāya pitukasanaṭṭhānaṃ gamissāmīti nikkhamitvā tameva maggaṃ paṭipajji. Mahāsatto taṃ āgacchantiṃ disvā sabbalakkhaṇasampannā esā itthī sace apariggahā imāya me pādaparicārikāya bhavituṃ vaṭṭatīti cintesi. Sāpi taṃ disvāva sace ahaṃ evarūpassa purisassa gehe bhaveyyaṃ sakkā mayā kuṭumbaṃ saṇṭhāpetunti cintesi. Atha mahāsatto imissā sapariggahāpariggahabhāvaṃ na jānāmi hatthamuddhāya naṃ pucchissāmi sace pana paṇḍitā bhavissati mama pañhassa atthaṃ jānissatīti cintetvā dūre ṭhitova hatthamuṭṭhimakāsi. Sā ayaṃ mama sassāmikaassāmikabhāvaṃ pucchatīti ñatvā tatheva ṭhitā hatthaṃ pasāresi. So taṃ kāraṇaṃ ñatvā tassā samīpaṃ gantvā bhadde kā nāma tavanti pucchi. Sā sāmi mayhaṃ atītānāgate vā etarahi vā yaṃ natthi taṃnāmikāti. Bhadde loke amaraṃ nāma natthi tavaṃ amarā nāma bhavissatīti. Evaṃ sāmīti. Bhadde kassa yāguṃ harissasīti pucchi. Pubbadevatāya sāmīti vutte so pubbadevatā nāma mātāpitaro bhadde tavaṃ tava pitu yāguṃ harissasi maññeti. Evaṃ sāmīti. Tava pitā kiṃ karotīti. Mama pitā ekaṃ dvedhā karotīti. Ekassa dvedhā karaṇaṃ nāma kasanaṃ bhadde tava pitā kasati maññeti. Evaṃ sāmīti. Kasmiṃ pana ṭhāne tava pitā kasatīti. Yatthe ṭhāne sakiṃ gatā pacchā na enti tattheva--------------------------------------------------------------------------------------------- page282.
Pitā me kasatīti. Sakiṃ gatānaṃ pacchā nāgamanaṭṭhānaṃ nāma susānaṃ susānassa santike kasati te pitā maññeti. Evaṃ sāmīti. Bhadde ajjeva kiṃ essasi na essasīti. Sāmi sace essati na essāmi no ce essati essāmīti. Bhadde pitā te nadīpāre kasati maññe udake ente na essasi anente essasīti. Evaṃ sāmīti. Ettakaṃ allāpasallāpaṃ katvā atha naṃ amarādevī tavaṃ yāguṃ pivissasi sāmīti nimantesi. Mahāsatto paṭikkhipanaṃ nāma avamaṅgalanti cintetvā āma pivissāmīti āha. Sā pana yāgughaṭaṃ otāresi. Mahāsatto sace pātiṃ adhovitvā hatthadhovanaṃ adatvāva dassati ettheva naṃ pahāya gamissāmīti cintesi. Sā pana pātiṃ dhovitvā pātiyā udakaṃ āharitvā hatthadhovanaṃ datvā tucchapātiṃ hatthe aṭhapetvā pātiṃ bhūmiyaṃ ṭhapetvā ghaṭaṃ āloḷetvā yāguyā pūresi tattha pana sitthāni mandāni. Atha naṃ mahāsatto āha kiṃ bhadde atibahulā yāgūti. Udakaṃ no laddhaṃ sāmīti. Kedārehi te udakaṃ na laddhaṃ bhavissati maññeti. Evaṃ sāmīti. Sā pitu yāguṃ ṭhapetvā sesaṃ bodhisattassa adāsi. So taṃ pivitvā mukhaṃ vikkhāletvā bhadde ahaṃ tumhākaṃ gehaṃ gamissāmi maggaṃ me ācikkhāhīti āha. Sā sādhūti vatvā maggaṃ ācikkhantī imaṃ ekanipāte gāthamāha yena sattu vilaṅgā ca diguṇapalāso ca pupphito--------------------------------------------------------------------------------------------- page283.
Yenādāmi tena vadāmi yena nādāmi na tena vadāmi esa maggo yavamajjhakassa etaṃ channapathaṃ vijānāhīti. Tassattho sāmi anto gāmaṃ pavisitvā ekaṃ sattuāpaṇaṃ passasi tato kañjiyāpaṇaṃ tesaṃ dvinaṃ āpaṇānaṃ purato diguṇapaṇṇako koviḷāro supupphito tasmā tavaṃ yena sattu vilaṅgā ca koviḷāro ca pupphito tena gantvā koviḷāramūle ṭhatvā dakkhiṇamaggaṃ gaṇha vāmamaggaṃ muñca. Esa maggo yavamajjhakassāti yavamajjhakagāme patiṭṭhitassa amhākaṃ gehassa esa maggo etaṃ evaṃ paṭicchādetvā mayā vuttaṃ channapathaṃ paṭicchannapathaṃ channapathaṃ 1- vā paṭicchannakāraṇaṃ vā vijānāhīti. Etthapi yenādāmīti yena hatthena ādāmi taṃ dakkhiṇahatthaṃ sandhāya vuttaṃ itaraṃ vāmahatthaṃ. Evaṃ sā tassa maggaṃ ācikkhitvā pitu yāguṃ gahetvā agamāsi. Channapathapañho niṭṭhito. Sopi tāya kathitamaggena taṃ gehaṃ gato . atha naṃ amarādeviyā mātā disvā mahāsattasseva āsanaṃ datvā yāguṃ pivissasi sāmīti āha. Amma kaniṭṭhabhaginiyā me amarādeviyā thokā yāgu dinnāti. Sāpi imimā me dhītuatthāya āgatena bhavitabbanti aññāsi. Mahāsatto tesaṃ kulānaṃ duggatabhāvaṃ jānantopi amma ahaṃ tunnavāyo @Footnote: 1 padaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page284.
Atthi kiñci vatthaṃ mayā sibabitabbayuttakanti pucchi. Atthi sāmi mūlaṃ pana natthīti. Amma mūlena kammaṃ natthi ānetha sibbissāmīti. Sā jiṇṇakāni vatthāni āharitvā tassa adāsi. Bodhisatto āhaṭāhaṭāni niṭṭhāpesi. Puññavato hi kiriyā nāma samijjhatiyevāti. Atha naṃ amma vithiyā bhāgena ārocehīti āha. Sā sakalagāme ārocesi. Mahāsatto tunnavāyakammaṃ katvā ekāheneva sahassaṃ uppādesi. Mahallikāpissa pātarāsabhattaṃ pacitvā datvā sāyaṃ tāta kittakaṃ pacāmīti āha. Amma yattakā imasmiṃ gehe bhuñjanti tesaṃ pamāṇena pacāhīti āha. Sā anekasūpabyañjanaṃ bahubhattaṃ paci. Amarādevīpi sāyaṃ sīsena dārukalāpaṃ uccaṅ kena paṇṇaṃ ādāya araññato āgantvā puratthimadvāre dārūni nikkhipitvā pacchimadvārena gehaṃ pāvisi. Pitā panassā sāyaṇhataraṃ āgami. Mahāsatto nānaggarasabhojanaṃ bhuñji. Itarā attano mātāpitaro bhojetvā pacchā sayaṃ bhuñjitvā mātāpitūnaṃ pāde dhovitvā bodhisattassa pāde dhovi. So taṃ pariggaṇhanto katipāhaṃ tattheva vasi. Atha naṃ vīmaṃsanto ekadivasaṃ āha bhadde amarādevi aḍḍhanāḷitaṇḍulaṃ gahetvā tato mayhaṃ yāguñca pūvañca bhattañca pacāhīti. Sā sādhūti sampaṭicchitvā te taṇḍule koṭṭetvā mūlataṇḍulehi yāguṃ majjhimataṇḍulehi bhattaṃ kaṇikāhi pūvaṃ pacitvā tadanurūpaṃ byañjanaṃ sampādetvā mahāsattassa yāguṃ adāsi. Sā yāgu mukhe ṭhapitamattāyeva sattarasaharaṇisahassāni pharitvā aṭṭhāsi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page285.
So tassā vīmaṃsanatthameva bhadde pacituṃ ajānantī kimatthaṃ mama taṇḍule nāsesīti vatvā yāgu saha kheḷena nuṭṭhahitvā bhūmiyaṃ pātesi. Sā akujjhitvā sāmi sace yāgu asundarā pūvaṃ khādāti tassa pūvaṃ adāsi. So tampi tatheva akāsi bhadde tvaṃ pacituṃ ajānantī kimatthaṃ mama taṇḍulaṃ nāsesīti. Sāmi sace pūvaṃ na sundaraṃ bhattaṃ bhuñjāhīti bhattaṃ adāsi. So tatheva paṭipajjitvā bhadde tvaṃ pacituṃ ajānantī mama santakaṃ kimatthaṃ nāsesīti vatvā kuddho viya tīṇipi ekato madditvā sīsato paṭṭhāya sakalasarīraṃ limpitvā gaccha dvāre nisīdāhīti āha. Sāpi akujjhitvāva añjaliṃ paggayha sādhu sāmīti tathā akāsi. So tassā nihatamānabhāvaṃ ñatvā bhadde ehīti āha. Sā ekavacaneneva āgantvā tassa santike nisīdi. Mahāsatto pana āgacchanto na tucchahattho kahāpaṇasahassena saddhiṃ ekaṃ sāṭakaṃ cūḷapasibbake ṭhapetvā āgato. So tato taṃ sāṭakaṃ nīharitvā tassā hatthe ṭhapetvā bhadde tava sahāyikāhi saddhiṃ nahātvā imaṃ sāṭakaṃ nivāsetvā ehīti āha. Sā tathā akāsi. Paṇḍito uppāditadhanañca ābhaṭadhanañca sabbaṃ tassā mātāpitūnaṃ datvā te samassāsetvā sassusassuraṃ āpucchitvā taṃ ādāya gato. Mahāsatto pana tassā chattañca upāhanañca datvā evamāha bhadde imaṃ chattaṃ gahetvā attānaṃ dhārehi upāhanaṃ abhiruhitvā yāhīti. Sā taṃ dvayaṃ gahetvā abbhokāse suriyasantāpe chattaṃ apanetvā gacchati. Thalaṭṭhāne upāhanaṃ pādehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page286.
Omuñacitvā ādāya udakaṭṭhāne sampattakāle upāhanaṃ āruhitvā gacchati. Bodhisatto taṃ kāraṇaṃ disvā kiṃ bhadde thalaṭṭhāne upāhanaṃ pādā na paṭimuñcasi udakaṭṭhāne paṭimuñcitvā gacchasi kiṃ kāraṇāti pucchi. Sā taṃ āha sāmi thalaṭṭhāne kaṇṭakādīni passāmi udakaṭṭhāne macchakacchapakaṇṭakādīni na passāmi tesu pādaṃ paviṭṭhesu mahantaṃ dukkhavedanaṃ anubhaveyyaṃ tasmā udakaṭṭhāne upāhanaṃ abhiruhitvā gacchāmīti. Bodhisatto tassā vacanaṃ sutvā mahāpaṇḍitā vatāyaṃ dārikāti cintetvā agamāsi. Atha sā vanantaraṃ pavisantī chattaṃ uparimatthake katvā gacchati. So taṃ kāraṇaṃ pucchi bhadde aññe abbhokāse suriyasantāpaṃ paṭibāhanatthaṃ chattaṃ dhārentāva gacchanti tvaṃ pana tathā nākāsi kiṃ kāraṇāti. Sā taṃ āha sāmi vanantaraṃ paviṭṭhā nāma sukkharukkhadaṇḍakādīni matthake patitabhayena evaṃ karomīti. Bodhisatto tāya dvīhi kāraṇehi kathitavacanaṃ sutvā tusi. Atha mahāsatto tāya saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ ṭhāne phalasampannaṃ badararukkhaṃ disvā badararukkhamūle nisīdi. Sāpi mahāsattaṃ badararukkhamūle nisinnaṃ disvā sāmi abhiruhitvā badaraphalaṃ gahetvā tampi khādāhi mayhaṃpi dehīti āha. Bhadde ahaṃ kilamāmi na sakkomi abhiruhitaṃ tvaṃ abhiruhāti. Sā bodhisattassa vacanaṃ sutvā taṃ badararukkhaṃ abhiruhitvā phalaṃ ocinati. Bodhisattopi taṃ āha bhadde phalaṃ mayhaṃpi dehīti. Sā imaṃ purisaṃ paṇḍitaṃ vā apaṇḍitaṃ vā na jānāmi vīmaṃsissāmi nanti cintetvā evamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page287.
Sāmi uṇhaphalaṃ khādissasi atha vā sītaphalanti. Bodhisatto tassā pucchitaṃ kāraṇaṃ jānantopi ajānanto viya vīmaṃsanatthāya evamāha bhadde uṇhaphalena me atthoti. Atha sā phalaṃ gahetvā bhūmiyaṃ khipitvā khāda sāmīti āha. Bodhisatto taṃ gahetvā dhamanto khāditvā puna taṃ vīmaṃsamāno evamāha bhadde sītaphalaṃ me dehīti. Atha sā badaraphalāni gahetvā tiṇabhūmiyā upari khipi. Bodhisatto taṃ gahetvā adhamantova khāditvā ayaṃ dārikā ativiya paṇḍitāti jānitvā tusi. So āha bhadde otarāti. Sā mahāsattassa vacanaṃ sutvā rukkhato otaritvā ghaṭaṃ gahetvā nadiṃ gantvā udakaṃ ānetvā mahāsattassa adāsi. So udakaṃ pivitvā mukhaṃ vikhālesi. Sā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Te pana uṭṭhāya gacchantā nagaraṃ pavisiṃsu mahāsatto taṃ vīmaṃsanatthāya taṃ dovārikassa gehe ṭhapetvā dovārikabhariyāya ācikkhitvā attano nivesanaṃ gantavā purise āmantetvā asukagehe ekaṃ itthiṃ ṭhapetvā āgatomhi tumhe imaṃ sahassaṃ ādāya tattha gantvā taṃ vīmaṃsathāti sahassaṃ datvā pesesi. Te tassā santikaṃ gantvā tathā akaṃsu. Sā idaṃ mama sāmikassa pādarajamattampi na agghatīti na icchati. Te punāgantvā paṇḍitassa ārocesuṃ. Atha te punappunnaṃ yāva tatiyampi pesetvā catutthavāre tenahi naṃ hatthe gahetvā ākaḍḍhitvā ethāti āha. Te tathā kariṃsu. Sā āgantvā mahāsattaṃ mahāsampattiyaṃ ṭhitaṃ disvā na sañjāni naṃ oloketvā pana hasi ceva rodi ca.--------------------------------------------------------------------------------------------- page288.
So ubhayaṃpi kāraṇaṃ pucchi. Atha naṃ sā evamāha sāmi ahaṃ hasamānā tava sampattiṃ oloketvā ayaṃ sampatti na akāraṇena laddhā purimabhave pana kusalaṃ katvā laddhā bhavissati aho vata puññānaṃ phalaṃ nāmāti hasiṃ rodamānā pana idāni parassa rakkhitagopitavatthumhi aparajjhitvā nirayaṃ gamissasīti tayi kāruññena rodinti. So taṃ vīmaṃsitvā tassā parisuddhabhāvaṃ ñatvā gacchatha tattheva naṃ nethāti vatvā pesetvā tunnavāyavesaṃ gahetvā gantvā tāya saddhiṃ sayitvā puna divase pātova rājakulaṃ pavisitvā taṃ udmabarādeviyā ārocesi. Sā rañño ārocetvā amarādeviṃ sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā mahāyoge nisīdāpetvā mahantena sakkārena mahāsattassa gehaṃ ānetvā maṅgalaṃ akāsi. Rājā bodhisattassa sahassamūlaṃ paṇṇākāraṃ pesesi. Dovārike ādiṃ katvā sakalanagaravāsino paṇṇākāre sajjayiṃsu. Amaradevīpi raññā pahitaṃ paṇṇākāraṃ dvidhā bhinditvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ puna rañño pesesi. Etenupāyena sakalanagaravāsīnaṃ paṇṇākāraṃ pesetvā nāgare saṅgaṇhi. Tato paṭṭhāya mahāsatto tāya saddhiṃ samaggasaṃvāsaṃ vasanto rañño atthañca dhammañca anusāsi. Amarādevīpariyesanaṃ niṭṭhitaṃ. Athekadivasaṃ senako itare tayo attano santikaṃ āgate disvā te āmantetvā ambho mayaṃ gahapatiputtassa mahosathasseva nappahoma idāni pana tena attanā byattarā bhariyā ānītā kinti naṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page289.
Rañño antare paribhindeyyāmāti āha. Te āhaṃsu ācariya mayaṃ kiṃ jānāma tavameva jānāsīti. Senako bho mā cintayittha attheko mama upāyoti. Ko upāyo ācariyāti. Ahaṃ rañño cūḷāmaṇiṃ thenetvā āharissāmi pukkusa tavaṃ suvaṇṇamālaṃ āhara kāminda tavaṃ kambalaṃ āhara devinda suvaṇṇapādukaṃ āharāti. Evañca pana mahosathassa gehameva pavesetha mayaṃ cattāropi upāyena tāni āharissāma tatopi mahājanaṃ amhākaṃ nikkaṅkhaṃ katvā gahapatiputtassa gehaṃ pavesessāmīti āha. Te sundaro ācariya upāyoti sampaṭicchiṃsu. Senako tāva cūḷāmaṇiṃ takkaghaṭe pakkhipitvā dāsiyā hatthe ṭhapetvā pesesi imaṃ takkaghaṭaṃ netvā aññesaṃ gaṇhantānaṃpi adatvā sace mahosathassa gehe gaṇhantānaṃ ghaṭeneva saddhiṃ dehīti. Sā paṇḍitassa gharadvāraṃ gantvā takkaṃ gaṇhatha takkaṃ gaṇhathāti vatvā aparāparaṃ sañcarati. Amarādevī dvāre ṭhitā tassā kiriyaṃ disvā ayaṃ aññattha na gacchati bhavitabbamevettha kāraṇenāti cintetvā iṅghitasaññāya dāsiyo paṭikkamāpetvā sayameva taṃ dāsiṃ amma ehi takkaṃ gaṇhissāmīti pakkositvā tassā āgatakāle dāsīnaṃ saññaṃ datvā tāsu anāgacchantīsu amma gaccha dāsiyo pakkosāhīti tameva pesetvā tassā gatakāle ghaṭe hatthaṃ otāretvā maṇiṃ disvā taṃ āgataṃ pucchi amma tvaṃ kassa santikā āgatāti. Ayye senakapaṇḍitassa dāsimhīti. Tato tassā ca mātuyā ca pitu ca nāmaṃ pucchitvā asukanāmāti vutte amma katimūlaṃ idaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page290.
Takkanti pucchitvā catunāḷikaṃ ayyeti vutte tena hi amma imaṃ takkaṃ mayhaṃ dehīti vatvā ayye tumhesu gaṇhantīsu mūlena ko attho ghaṭeneva saddhiṃ gaṇhathāti vutte tena hi yāhīti taṃ uyyo jetvā asukamāse asukadivase senakācariyo asukadāsiyā dhītāya asukāya nāma dāsiyā hatthe rañño cūḷāmaṇiṃ vikkīṇatthāya pahiṇīti paṇṇe likhitvā gaṇhi. Pukkusopi suvaṇṇamālaṃ sumanapupphacaṅkoṭake ṭhapetvā taṃ pupphehi chādetvā pesesi. Kāmindopi kambalaṃ paṇṇapacchiyaṃ ṭhapetvā paṇṇehi chādetvā pesesi. Devindo suvaṇṇapādukaṃ yavakalāpantare bandhitvā pesesi. Sā sabbānipi tāni gahetvā purimanayeneva paṇṇe akkharāni āropetvā mahāsattassa ācikkhitvā ṭhapesi. Tepi cattāro paṇḍitā rājakulaṃ gantvā kiṃ deva cūḷāmaṇiṃ na pilandhathāti āhaṃsu. Rājā pilandhissāmi āharathāti āha. Te gantvā tattha cūḷāmaṇiṃ adisvā itarāni tīṇipi na passiṃsuyeva. Atha te cattāropi deva tumhākaṃ ābharaṇāni mahosathassa gehe vasanti so tāva sayaṃ valañjeti paṭisattu te mahārāja gahapatiputtoti taṃ paribhindiṃsu. Athassa atthacarakā manussā āgantvā ārocesuṃ. So atthacarakānaṃ vacanaṃ sutvā ahaṃ rājānaṃ disvā jānissāmīti cintetvā rājūpaṭṭhānaṃ agamāsi. Rājā tassa kujjhitvā ko jānāti kiṃ bhavissatīti attānaṃ passituṃ nādāsi. Paṇḍito rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā attano nivesanameva gato. Rājā gaṇhatha nanti āṇāpesi. Paṇḍito pana--------------------------------------------------------------------------------------------- page291.
Atthacarakānaṃ vacanaṃ sutvā apagantuṃ vaṭṭatīti amarādeviyā saññaṃ datvā añātakavesena nagarā nikkhamitvā dakkhiṇayavamajjhakaṃ gantvā tasmiṃ kumbhakārakammaṃ akāsi. Nagare paṇḍito palātoti ekakolāhalaṃ jātaṃ. Senakādayo cattāropi paṇḍitassa palātabhāvaṃ ñatvā mā cintayittha kiṃ mayaṃ apaṇḍitāti aññamaññaṃ ajānāpetvāva amarādeviyā paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu. Sā catūhi pesitaṃ paṇṇākāraṃ gahetvā asukavelāya gacchatūti vatvā te āgate lajjāpessāmīti cintetvā dāsiyo pakkosāpetvā ekaṃ kūpaṃ khanāpetvā tattha pākāraṃ parikkhipāpetvā gūtharāsiṃ saha udakena tattha pūretvā gūthakūpassa uparitale yantaphalakāni pidahitvā ubhosu passesu aggaḷāni katvā kilañjehi paṭicchādetvā pupphādīhi lambanaṃ manoramaṃ viya gehaṃ katvā udakaṃ upaṭṭhapetvā sabbaṃ niṭṭhāpesi. Tasmiṃ padosakāle senako attānaṃ alaṅkaritvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā bodhisattassa gehaṃ agamāsi. So dvāre ṭhatvā attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā ekaṃ sapariggahaṃ amarādeviyā ārocāpesi. Sā tassa vacanaṃ sutvā ehīti āha. So gantvā tassā santike aṭṭhāsi. Atha naṃ sā evamāha sāmi ahaṃ idāni tava vasaṃ gatā attano sarīraṃ anahātvā sayituṃ ayuttaṃ tavaṃ tāva yāhi iminā gandhodakena nahātvā ehīti. So sādhūti sampaṭicchitvā gantvā nahāyissāmīti phalake abhiruhati. Sā taṃ tena hi sādhūti phalake abhiruhitvā ṭhitakāle udakaṃ osincantī viya yantaphalake akkamitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page292.
Gūthakūpe pātesi. Pukkusampi sāyaṇhasamayaṃ gantvā attānaṃ alaṅkaritvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñajitvā āgacchantaṃ tattheva gūthakūpe pātesi. So samphassaṃ senakaṃ pucchi kiṃ manussosi tavanti. Ahaṃ senakācariyoti. Senakopi pukkusaṃ pucchi kiṃ manussosi tavanti. Ahaṃ pukkusācariyoti. Tathā itarepi dve paṭipāṭiyā āgantvā eteneva niyāmena tatheva pātesi. Te sabbe cattāropi udarappamāṇe gūtharāsimhi ṭhatvā sīsena sīsaṃ paharantā ko eso ko esoti aññamaññaṃ pucchiṃsu. Atha senako ahanti vatvā kiṃ karoma ācariyāti vutte tumhe mā saddaṃ karotha amhākaṃ pana ito paṭṭhāya lajjā bhavissatīti āha iti te cattāro paṇḍitā tattheva ekarattiṃ aṭṭhaṃsu. Sā evaṃ sabbe te gūthakūpe asucijigucche pātetvā pabhātāya rattiyā ne yottehi tato ukkhipāpetvā khippaṃ udakena nahāpetvā senakaṃ pukkusaṃ kāmindaṃ devindanti cattāro jane kesamassukhuramuṇḍaṃ kārāpetvā iṭṭhakāhi ghaṃsitvā lohitaṃ uppādetvā doṇataṇḍule gāhāpetvā temetvā kacchapacuṇṇaṃ koṭṭāpetvā pātiyaṃ pakkhipitvā bahalayāguṃ āvaṭṭetvā tesaṃ sīsato paṭṭhāya sakalasarīraṃ limpāpetvā tulapicucuṇṇaṃ gāhāpetvā tatheva sīsato paṭṭhāya okīrāpetvā mahādukkhaṃ pāpetvā kilañjapacchīsu nipajjāpetvā pidahitvā daḷhaṃ rajjuyā bandhitvā lañcetvā tehi saddhiṃ cattāripi ratanāni gāhāpetvā rañño santikaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinnā deva paṇṇākārāni--------------------------------------------------------------------------------------------- page293.
Paṭiggaṇhathāti vatvā cattāri kilañjāni rañño pādamūle ṭhapāpesi. Atha rājā tāni vivarāpetvā senakādike setamakkaṭasadise cattāro paṇḍite disvā tuñhī ahosi. Atha mahājanāpi te disvā aṭhiṭṭhapubbā diṭṭhā no aho sundarā setavānarā aho sundarā setavānarāti vatvā mahāhasitaṃ hasiṃsu. Tepi cattāro mahālajjā ahesuṃ. Atha sā amarādevī tehi saddhiṃ cattāri ratanāni rañño paṭiyādetvā attano patino niddosabhāvaṃ pakāsentī rājānaṃ āha deva mahosathapaṇḍito na coro ime pana tumhākaṃ corā etesu senako tumhākaṃ maṇicoro pukkuso suvaṇṇamālacoro kāmindo kambalacoro devindo suvaṇṇapādukacoro asukamāse asukadivase asukadāsīdhītānaṃ asukadāsīnaṃ nāma hatthe imehi etāni paṇṇākāratthāya me pesitā imaṃ paṇṇaṃ passatha attano santakaṃ gaṇhatha ime ca cero ratanāni ca sampaṭicchatha devāti evaṃ cattāropi jane mahāvippakāraṃ pāpetvā rājānaṃ vanditvā gehameva gatā. Atha ne rājā bodhisattassa palātabhāvena tasmiṃ āsaṅkāya ca aññesaṃ paṇḍitamantīnaṃ abhāvena ca te kiñci avatvā tumhe nahātvā attano gehā nigacchathāti pesesi. Cattāro ratanacorā niṭṭhitā. Atha rañño chattepi adhivaṭṭhā devatā bodhisattassa dhammadesanaṃ asuṇantī kiṃ nu kho kāraṇanti āvajjamānā taṃ kāraṇaṃ ñatvā handāhaṃ paṇḍitassa ānayanakāraṇaṃ karissāmīti cintetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page294.
Rattibhāge chattapiṇḍikaṃ vivaretvā rājānaṃ catukkanipāte devatāya pucchitapaṇhe āgate hanti hatthehi pādehīti ādike cattāro pañhe pucchi. Taṃ sutvā rājā ajānanto ahaṃ na jānāmi aññe paṇḍite pucchissāmīti ekadivasaṃ parihāraṃ yācitvā punadivase āgacchantūti catunnaṃ paṇḍitānaṃ sāsanaṃ pesetvā tehi mayaṃ khuramuṇḍā vithiṃ otarantā lajjāmāti vutte cattāro nāḷikapaṭṭe pesetvā ime sīsesu katvā āgacchantūti āha. Tadā kira te nāḷikapaṭṭā yāvajjatanā uppannā honti. Te āgantvā paññattāsane nisīdiṃsu. Atha rājā senaka ajja rattibhāge chatte adhivaṭṭhā devatā maṃ cattāro pañhe pucchi ahaṃ ajānanto paṇḍite pucchissāmīti avacaṃ senaka kathehi me te pañheti vatvā paṭhamaṃ pañhaṃ pucchi hanti hatthehi pādehi mukhañca parisumbhati save rāja piyo hoti kantenamabhipassasīti. Senako taṃ sutvā ajānanto kiṃ hanti kiṃ hantīti taṃ taṃ vilapitvā nevassa antaṃ na koṭiṃ passati. Sesāpi tayo janā appaṭibhānāva ahesuṃ. Rājā vipaṭisārī hutvā puna rattibhāge devatāya pañho te ñātoti puṭṭho devate cattāropi paṇḍitā me puṭṭhā tepi na jāniṃsūti āha. Devatā kinte jānissanti ṭhapetvā mahosathapaṇḍitaṃ añño koci ete kathetuṃ samattho nāma natthi sace taṃ pakkosāpetvā ete paṇhe kathāpesi iccetaṃ kusalaṃ no ce taṃ pakkosāpetvā ete kathāpessasi iminā jalatena--------------------------------------------------------------------------------------------- page295.
Ayakūṭena sīsante bhindissāmīti rājānaṃ tajjetvā mahārāja agginā atthe sati khajjopanakaṃ dhamituṃ na vaṭṭati khīrena vā atthe sati govisāṇaṃ dūhituṃ na vaṭṭatīti vatvā imaṃ pañcakanipāte khajjopanakapañhaṃ udāharitvā gāthamāha ko nu santamhi pajjote aggipariyesanaṃ caraṃ addakkhi rattiṃ khajjotaṃ jātavedaṃ amaññatha svāssa gomayacuṇṇāni abhimatthaṃ tiṇāni ca viparītāya saññāya nāsakkhi sañjaletave evampi anupāyena atthaṃ na labhate mūgo visāṇato gavaṃ dohaṃ yattha khīraṃ na vindati vividhehi upāyehi atthaṃ papponti māṇavā niggahena amittānaṃ mittānaṃ paggahena ca senīmokkhūpalābhena vallabhānaṃ nayena ca jagatiṃ jagatīpālā āvasanti vasundharanti tattha santamhi pajjoteti aggimhi sante. Aggipariyesanaṃ caranti anupāyena caranto. Addakkhīti passi. Passitvā pana vaṇṇasāmaññatāya ca taṃ jātavedo ayaṃ bhavissatīti evaṃ maññittha. Savāssāti so assa khajjopanakassa upari sukhumāni gomayacuṇṇāni ceva tiṇāni ca. Abhimatthanti hatthehi ghaṃsitvā ākīranto jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāya mukhena dhamanto jālessāmi nanti viparītāya saññāya vāyamantopi sañjāletuṃ nāsakkhi ko nāmeso. Mūgoti--------------------------------------------------------------------------------------------- page296.
Mūgasadiso andhabālo evaṃ anupāyena pariyesantopi tamatthaṃ na labhati. Yatthāti yasmiṃ visāṇe khīrameva natthi tato visāṇato gāviṃ dūhanto viya ca atthaṃ na vindati. Senīmokkhūpalābhenāti senippamukhānaṃ amaccānaṃ upalābhena. Vallabhānaṃ nayena cāti piyamanāpānaṃ vissāsikaamaccānaṃ nayena ca. Imaṃ va susaṃkhātānaṃ ratanānaṃ dhāraṇato vasundharanti laddhanāmaṃ jagatiṃ jagatīpālāti rājāno āvasanti. Na tayā sadisā hutvā aggimhi vijjamāneyeva mukhena khajjopanakaṃ dhamanti mahārāja tvaṃ pana aggimhi sati khajkhopanakaṃ dhamanto viya tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulayanto viya khīrena atthe jāte visāṇato dūhanto viya senakādayo pucchasi ete kiṃ jānanti khajjopanakasadisā hete mahāaggikkhandhasadiso mahosathapaṇḍito paññāya pajjalati taṃ pakkosāpetvā pucchāhi ime te pañhe ajānantassa jīvitaṃ natthīti rājānaṃ tajjetvā antaradhāyi. Khajjopanakapañho niṭṭhito. Rājā maraṇakayatajjito puna divase cattāro amacce pakkosāpetvā tātā cattāropi tumhe catūsu rathesu ṭhatvā catūhi nagaradvārehi nikkhamitvā yattheva me puttaṃ mahosathapaṇḍitaṃ passatha tatthevassa sakkāraṃ katvā khippaṃ ānethāti pesesi. Tepi cattāro ekekena dvārena nikkhamiṃsu. Tesu tayo janā paṇḍitaṃ na passiṃsu. Eko dakkhiṇadvārena nikkhamanto pana dakkhiṇayavamajjhakagāme mahāsattaṃ mattikaṃ āharitvā ācāriyassa santike cakkaṃ parivattetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page297.
Mattikamakkhitasarīraṃ palāsapiṭṭhe nisīditvā mattikaṃ muṭṭhimuṭṭhiṃ katvā appasūpaṃ yavabhattaṃ bhuñjamānaṃ passi. Kasmā panesa evarūpaṃ kammaṃ akāsīti. Rājā kira mahosathapaṇḍito nissaṃsayaṃ me rajjaṃ gaṇhissatīti āsaṅkati. So kumbhakārakammena mahosatho kira jīvatīti sutvā rājā nirāsaṅko bhavissatīti cintetvā evaṃ akāsīti. So amaccaṃ disvāva attano santikaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā ajja mayhaṃ yaso puna pākatiko bhavissati amaradeviyā sampāditaṃ nānaggarasabhojanameva bhuñjissāmīti cintetvā gahitabhattapiṇḍaṃ chaḍḍetvā uṭṭhāya mukhaṃ vikkhālesi. Tasmiṃ khaṇe so amacco taṃ upasaṅkami. So pana senakassa pakkhiko tasmā taṃ ghaṭento paṇḍita ācariyasenakassa vacanaṃ niyyānikaṃ tava nāma yase parihīne tathā rūpā mahāpaññā patiṭṭhāpetuṃ nāsakkhi idāni tavaṃ mattikamakkhitasarīro palāsapīṭhake nisīditvā evarūpaṃ bhattaṃ bhuñjasīti vatvā imaṃ dasanipāte bhūripañhe paṭhamaṃ gāthamāha saccaṃ kira tuvampi bhūripañño yā tādisī sirī dhiti mati ca na tāyate bhāvavasūpanītaṃ yo yāvakaṃ bhuñjasi appasūpanti. Tattha saccaṃ kirāti yaṃ ācariya senako āha taṃ kira saccameva. Sirīti issariyaṃ. Dhitīti abbhocchinnavirayaṃ. Na tāyate--------------------------------------------------------------------------------------------- page298.
Bhāvavasūpanītanti abhāvassa avuḍḍhiyā vasaṃ upanītaṃ taṃ na rakkhati na gopati te patiṭṭhā hotuṃ na sakkoti. Yāvakanti evarūpaṃ yavataṇḍulabhattaṃ bhuñjasi. Atha naṃ mahāsatto andhabāla ahaṃ attano paññābalena puna taṃ yasaṃ pākatikaṃ kattukāmo evaṃ karomīti vatvā imaṃ gāthadvayamāha sukhaṃ dukkhena paripācayanto kālākālaṃ vicinaṃ chandachanno atthassa dvārāni apāpurento tenāhaṃ tussāmi yavodanena kālañca ñatvā abhijimhatāya mantehi atthaṃ paripācayitvā vijimhissaṃ sīhavijimhitāni tāyiddhiyā dakkhasi maṃ punāpīti. Tattha dukkhenāti iminā kāyikacetasikadukkhena attano porāṇakasukhaṃ paṭipākatikakāraṇena paripācento vaḍḍhento. Kālākālanti ayaṃ paṭicchannassa hutvā vicaraṇakālo ayaṃ apaṭicchannassāti evaṃ kālañca akālañca vicinanto rañño kuddhakāle channena vicaritabbanti ñatvā chandena attano ruciyā channo paṭicchanno hutvā kumbhakārakammena jīvanto attano atthassa kāraṇasaṃkhātāni dvārāni apāpurento vivarāpento viharāmi tena kāraṇenāhaṃ yavodanena tusāmīti attho. Abhijimhatāyāti abhijimhanāya abhiviriyakaraṇassa. Mantehi atthaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page299.
Paripācayitvāti attano ñāṇena mama yasaṃ puna vaḍḍhetvā manosilātale sīho viya vijimhissaṃ tāya iddhiyā punapi tvaṃ maṃ passasīti. Atha naṃ amacco āha tāta paṇḍita chatte adhivaṭṭhā devatā rājānaṃ pañhaṃ pucchi rājā cattāro paṇḍite pucchi tesu ekopi pañhaṃ kathetuṃ nāsakkhi tasmā rājā tava santikaṃ maṃ pahiṇīti. Evaṃ santepi attano paññāya ānubhāvaṃ passissasi evarūpe hi kāle issariyaṃ patiṭṭhā na hoti paññāsampannoeva patiṭṭhā hotīti mahāsatto paññānubhāvaṃ vaṇṇesi. Amacco raññā paṇḍitaṃ diṭṭhaṭṭhāneyeva nahāpetvā acchādetvā ānethāti vutto tathā katvā raññā dinnaṃ sahassakahāpaṇaṃ ca dussayugañca mahāsattassa hatthe ṭhapesi. Kumbhakāropi kira mahosathapaṇḍito mayā pessakammaṃ kāritoti sayaṃ bhayaṃ āpajji. Taṃ disvā mahāsatto mā bhāyi ācariya bahūpakārosi tvaṃ amhākanti assāsetvā tassa sahassaṃ datvā mattikamakkhiteneva sarīrena rathe nisīditvā nagaraṃ pāvisi. Amacco paṇḍitassa pavuttiṃ rañño ārocetvā raññā kahaṃ te tāta paṇḍito diṭṭhoti vutte deva dakkhiṇayavamajjhake kumbhakārakammaṃ katvā jīvati tumhe pakkosathāti sutvā anahāyitvā mattikamakkhiteneva sarīrena āgatoti āha. Rājā sace mayhaṃ paccatthiko assa issariyavidhānena vicareyya nāyaṃ mama paccatthikoti cintetvā mama putsassa attano gharaṃ gantvā nahātvā alaṅkaritvā mayā dinnavidhānena āgacchatūti vadehīti āha. Taṃ sutvā paṇḍito tathā katvā āgantvā raññā pavisatūti vutte--------------------------------------------------------------------------------------------- page300.
Pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ uṭṭhāsi. Rājā tena saha paṭisanthāraṃ katvā paṇḍitaṃ vīmaṃsanto imaṃ gāthamāha sukhī hi eke na karonti pāpaṃ avaṇṇasaṃsaggabhayā puneke pahussamāno vipulatthacintī kiṃ kāraṇā me na karosi dukkhanti. Tattha sukhī hīti paṇḍita ekacce hi mayaṃ sukhino issariyasampannā alaṃ no ettakenāti uttariṃ issariyakāraṇā pāpaṃ na karonti. Ekacce evarūpassa no yasadāyakassa sāmikassa aparajjhantānaṃ avaṇṇo bhavissatīti avaṇṇasaṃsaggabhayā pāpaṃ na karonti. Ekacco mandapañño tvaṃ pana samattho vipulatthacintī sace icchanto sakalajambūdīparajjaṃ kāreyyāsi kiṃ kāraṇā mama rajjaṃ aggahetvā dukkhaṃ na karosīti. Atha naṃ bodhisatto āha na paṇḍitā attasukhassa hetu pāpāni kammāni samācaranti dukkhena phuṭṭhā khalitāpi santā chandā ca dosā na jahanti dhammanti tattha khalitāpīti sampattito khalitvā vipattiyaṃ ṭhitasabhāvā hutvāpi. Na jahanti dhammanti paveṇiyadhammaṃpi sucaritadhammaṃpi na jahantīti. Puna rājā tassa vīmaṃsanatthaṃ khattiyamāyaṃ kathento imaṃ gāthamāha yena kenaci vaṇṇena mudunā dāruṇena vā--------------------------------------------------------------------------------------------- page301.
Uddhare dīnamattānaṃ pacchā dhammaṃ samācareti. Tattha dīnanti hīnaṃ duggataṃ attānaṃ uddharitvā sampattiyaṃ ṭhapeyya. Athassa mahāsatto rukkhūpamaṃ dassento imaṃ gāthamāha yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā na tassa sākhaṃ bhañjeyya mittadubbho hi pāpakoti. Evañca pana vatvā mahārāja yadi paribhuttassa rukkhassa sākhaṃ bhañjantopi mittadubbhī hoti kimaṅgaṃ pana ayaṃ manussaghātako yehi tumhehi mama pitā uḷāre issariye patiṭṭhāpito ahañca mahantena anuggahena anuggahito tesu tumhesu aparajjhanto ahaṃ kathaṃ nāma na mittadubbhī bhaveyyanti sabbathāpi attano amittadubbhibhāvaṃ kathento rañño pana dosaṃ codento gāthamāha yassāpi dhammaṃ puriso vijaññā ye cassa kaṅkhaṃ vinayanti santo taṃ hissa dīpañca parāyanañca na tena mettiṃ jirayetha paññoti. Tassattho mahārāja yassa ācariyassa santikā puriso appamattakampi dhammaṃ kāraṇaṃ jāneyya ye cassa uppannaṃ kaṅkhaṃ vinodenti taṃ tassa patiṭṭhānatthena dīpañceva parāyanañca tādisena ācariyena--------------------------------------------------------------------------------------------- page302.
Saddhiṃ paṇḍito mittabhāvaṃ nāma na jaheyya na vināseyya. Idāni naṃ ovadanto imaṃ gāthadvayamāha alaso gihī kāmabhogī na sādhu asaññato pabbajito na sādhu rājā na sādhu anisammakārī yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu nisamma khattiyo kayirā nānisamma disampati nisammakārino rañño yaso kittiñca vaḍḍhatīti. Tattha na sādhūti na suddhako na sundaro. Anisammakārīti yaṃ kiñci katvā anupadhāretvā attano paccakkhaṃ akatvā kārako. Taṃ na sādhūti tassa paṇḍitassa ñāṇavato puggalassa aṭṭhānaggāhakavasena daṇḍakopasaṃkhātaṃ kodhanaṃ na sādhūti. Yaso kittiñcāti issariyaparivāro ca guṇakitti ca ekantena vaḍḍhatīti. Bhūripañho niṭṭhito. Evaṃ vutte rājā mahāsattaṃ samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīdāpetvā sayaṃ nīcāsane nisīditvā āha paṇḍita chatte adhivaṭṭhā devatā maṃ cattāro pañhe pucchi te pana nevāhaṃ jānāmi cattāro paṇḍitāpi na jāniṃsu tasmā kathehi me tāta te pañheti. Mahārāja chatte adhivaṭṭhā devatāva hotu cātummahārājikādayo vā devā hontu yena kenaci puṭṭhaṃ pañhaṃ ahaṃ kathetuṃ sakkomi vada mahārāja devatāya pucchitapañheti. Atha rājā devatāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page303.
Pucchitaniyāmeneva kathento paṭhamaṃ gāthamāha hanti hatthehi pādehi mukhañca parisumbhati save rāja piyo hoti kantenamabhipassasīti. Tattha hantīti paharati. Parisumbhatīti paharatiyeva. Save rāja piyo hotīti so evaṃ karonto piyo hoti. Kantenamabhipassasīti tena kāraṇena piyo hoti kataraṃ puggalaṃ tvaṃ rāja passasīti. Evaṃ taṃ devatā pañhaṃ pucchi. Mahāsattassa kathaṃ sutvāva gagaṇatale puṇṇacando viya tassattho pākaṭova hoti. Athassa mahāsatto suṇa mahārājāti vatvā mahārāja yadā mātuaṅke nipanno daharakumāro haṭṭhatuṭṭho kīḷanto mātaraṃ hatthapādehi paharati kese ca luñacti muṭṭhinā mukhaṃ ca paharati tadā naṃ sā bho duṭṭha cora putta kiṃ tvaṃ no evaṃ paharasīti ādīni pemavaseneva vatvā pemaṃ sandhāretuṃ asakkontī āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā sīsaṃ paricumbati. Iti tassā evarūpe kāle mahārāja piyataro hoti tathā pitunoti evaṃ gagaṇamajjhe suriyaṃ ukkhipanto viya pākaṭaṃ pañhaṃ katvā kathesi. Taṃ sutvā devatā chattapiṇḍikavivarato nikkhamitvā upaḍḍhasarīraṃ dassentī aho vata sukathito paṇḍitena pañhoti madhurassarena sādhukāraṃ datvā ratanacaṅkoṭakaṃ pūretvā dibbapupphagandhehi mahāsattaṃ pūjetvā antaradhāyi. Rājāpi mahāsattaṃ pupphādīhi pūjetvā itaraṃ pañhaṃ yācitvā vada mahārājāti vutte dutiyaṃ gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page304.
Akkosati yathākāmaṃ āgamañcassa necchati save rāja piyo hoti kantenamabhipassasīti. Atha mahāsatto mahārāja mātā vacanapesanaṃ kātuṃ samatthaṃ sattaṭṭhavassikaṃ puttaṃ tāta khettaṃ gaccha antarāpaṇaṃ gacchāti ādīni vatvā pesesi kumāro amma sace me idañcidañca khādanīyaṃ bhojanīyaṃ dassasi gamissāmīti vatvā gaṇha tātāti vutte taṃ khāditvā mukhaṃ vikkhāletvā gharadvāre aṭṭhāsi khettaṃ agantvāva dārakehi saddhiṃ kīḷanto mātu pesanakammaṃ akatvā gaccha tātāti vutte amma tvaṃ sītāya gharacchāyāya nisīditvā ṭhitā ahaṃ tava kathaṃ bahi pesanakammaṃ karissāmīti ādīni vatvā tvaṃ maṃ vañcesīti vutte mātuyā hatthavikāramukhavikāre dassetvā palāyi mātā palāyantaṃ disvā kuppitā daṇḍakaṃ gahetvā anubandhitvā taṃ pāpuṇituṃ asakkontī are duṭṭha cora putta tvaṃ mama santakaṃ khāditvā khette kiñci kātuṃ na icchasi tiṭṭha tiṭṭhāti tajjentī gaccha tvaṃ are corā taṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindantūti ādīni vatvā yathākāmaṃ yathāajjhāsayaṃ akkosati paribhāsati yadā pana mukhena bhaṇati tato hadayena appamattakassāpi āgamanañcassa na icchati dārakopi divasabhāgaṃ dārakehi saddhiṃ kīḷitvā sāyaṃ gehaṃ pavisituṃ avisahanto ñātakānaṃ santikaṃ gacchati mātāpisasa āgamanamaggaṃ olokentī taṃ anāgacchantaṃ piyaputtaṃ disvā pavisituṃ na visahati maññeti sokena hadayaṃ pūretvā assupuṇṇehi nettehi ñātighare upadhārentī piyaputtaṃ disvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page305.
Āliṅgitvā sīse cumbitvā ubhohi hatthehi daḷhaṃ gahetvā tāta piyaputta mā mama vacanaṃ hadayepi ṭhapesīti vatvā atirekataraṃ pemaṃ uppādesi evaṃ mahārāja mātuyā putto kuddhakāle piyataro nāma hotīti vatvā dutiyaṃ paṇhaṃ kathesi. Devatā tatheva pūjeti. Rājāpi tatheva taṃ pūjetvā tatiyaṃ paṇhaṃ yācitvā vada mahārājāti vutte tatiyaṃ gāthamāha abbhācikkhi abhūtena alikenābhisāraye save rāja piyo hoti kantenamabhipassasīti. Athassa mahāsatto mahārāja yadā ubho jāyapatikā rahogatā lokassādaratiyā kīḷantā tava mayi pemaṃ natthi bahi gataṃ kira te hadayanti evaṃ aññamaññaṃ abhūtena abbhācikkhantā alikena sārenti codenti tadā te atirekataraṃ aññamaññaṃ piyāyanti evamassa atthaṃ jānāhīti kathesi. Devatā tatheva naṃ pūjesi. Rājāpi tatheva taṃ pūjetvā itaraṃ pañhaṃ yācitvā vada mahārājāti vutte catutthaṃ gāthamaha haraṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca (aññadatthuṃ harā santā) teve rāja piyā honti kantenamabhipassasīti. Athassa mahāsatto mahārāja ayaṃ pañho dhammikasamaṇabrāhmaṇe sandhāya vutto saddhāni hi kulāni idhalokaparalokaṃ saddahitvā denti ceva puna dātukāmāni ca honti tāni kulāni tathārūpe samaṇabrāhmaṇe yācantepi laddhaṃ haritvā bhuñjantepi disvā pasīditvā amheyeva--------------------------------------------------------------------------------------------- page306.
Yācanti amhākaṃyeva santakāni annādīni bhuñjantīti tesu atirekataraṃ pemaṃ karonti evaṃ sante mahārāja aññathatthuṃ harā santā ekaṃsena yācakā ceva laddhaṃ harantā ca samānā piyā hontīti pañhassa atthaṃ kathesi. Imasmiṃ pana pañhe kathite devatā tatheva pūjetvā sādhukāraṃ datvā sattaratanapūraṃ caṅkoṭakaṃ gaṇha paṇḍitāti mahāsattassa pādamūle khipi. Rājāpissa atirekataraṃ pemaṃ karonto pasīditvā senāpatiṭṭhānaṃ tassa adāsi. Tato paṭṭhāya mahāsattassa yaso mahā ahosi. Devapañho niṭṭhito. Puna tepi cattāro paṇḍitā gahapatiputto idāni mahantataro jāto kiṃ karomāti mantayiṃsu. Atha ne senako āha hotu diṭṭho me upāyo mayaṃ gahapatiputtaṃ upasaṅkamitvā rahassaṃ nāma kassa kathetuṃ vaṭṭatīti pucchissāma so na kassacīti sace vakkhati atha naṃ gahapatiputto te deva paccatthiko jātoti paribhindissāmāti. Itare sādhu ācariyāti sampaṭicchiṃsu. Te cattāropi paṇḍitassa gharaṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā paṇḍita tumhākaṃ pañhaṃ pucchitukāmamhāti vatvā tena hi pucchathāti vutte senako pucchi paṇḍitapurisena nāma kattha patiṭṭhātabbanti. Sacce patiṭṭhātabbanti. Sacce patiṭṭhitena kiṃ kātabbanti. Dhanaṃ uppādettabbanti. Dhanaṃ uppādetvā kiṃ kātabbanti. Mitto gahetabboti. Mittaṃ gahetvā kiṃ kātabbanti. Manto gahetabboti. Mantaṃ gahetvā kiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page307.
Kātabbanti. Attano rahassaṃ parassa na kathetabbanti. Te sādhu paṇḍitāti vatvā nikkhamitvā tuṭṭhamānasā hutvā idāni gahapatiputtassa piṭṭhiṃ passissāmāti rañño santikaṃ gantvā mahārāja gahapatiputto te paccatthiko jātoti vadiṃsu. Rājā nāhaṃ tumhākaṃ saddahāmi na so mayhaṃ paccatthiko bhavissatīti paṭikkhipi. Saccaṃ mahārāja saddahatha asaddahantā pana tameva pucchatha paṇḍita attano rahassu kassa kathetabbanti sace vo paccathiko na bhavissati asukassa nāma kathetabbanti vakkhati sace paccatthiko bhavissati kassaci na kathetabbaṃ manorathe paripuṇṇe kathetabbanti vakkhati tadā amhākaṃ saddahitvā nikkaṅkhā bhaveyyāthāti. So sādhūti sampaṭicchitvā ekadivasaṃ sabbesaṃ samāgantvā nisinnesu vīsatinipāte pañca paṇḍitapaṇhe imaṃ gāthamāha pañca paṇḍitā samāgatā pañho me paṭibhāti taṃ suṇātha nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā kassevāvīkareyya guyhamatthanti. Evaṃ vutte senako rājānaṃ amhākañyeva antare pakkhipissāmīti cintetvā imaṃ gāthamāha tvaṃ no āvīkarohi bhūmipāla bhattā bhārasaho tuvaṃ vadetaṃ tava chandarucīni sammasitvā atha vakkhanti janinda pañca dhīrāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page308.
Tattha bhattāti tavaṃ amhākaṃ bhattāceva uppannassa ca bhārassa saho paṭhamantāva tavameva etaṃ vadehi. Tava chandarucīnīti pacchā tava chandañceva ruccanakāraṇāni ca sammasitvā ime pañca paṇḍitā vakkhanti. Atha rājā attano kilesavasikatāya imaṃ gāthamāha yā sīlavatīva anaññatheyyā bhattucchandavasānugā piyā manāpā nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā bhariyāyāvīkareyya guyhamatthanti. Tattha anaññatheyyāti kilesavasena aññena aggahetabbā. Tato senako pakkhitodāni no antare rājāti tusitvā sayaṃ katakāraṇameva dīpento imaṃ gāthamāha yo kicchagatassa āturassa saraṇaṃ hoti gati parāyanañca nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā sakhino vāvīkareyya guyhamatthanti. Atha rājā pukkusaṃ pucchi kathaṃ pukkusa passasi attano rahassaṃ kassa kathetabbanti. So kathento imaṃ gāthamāha yo jeṭṭho atha majjhimo kaniṭṭho so ce sīlasamāhito ṭhitatto nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā bhātuno vāvīkareyya guyhamatthanti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page309.
Tattha ṭhitattoti ṭhitasabhāvo nibbisevano. Tato rājā kāmintaṃ pucchi kathaṃ kāminda passasi kassa rahassaṃ kathetabbanti. So kathento imaṃ gāthamāha yo ve hadayassa patthagū anujāto pitarā anomapañño nindayamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā puttassāvīkareyya guyhamatthanti. Tattha patthagūti vacanakārako. Yo me manaṃ karoti pitu cittassa vase vattati ovādakkhamo hotīti attho. Anujātoti tayo puttā abhijāto ca anujāto ca avajāto cāti. Anuppannaṃ yaṃsaṃ uppādento abhijāto nāma. Kulaṅkuro kulupacchedako dhanavināsako avajāto nāma. Kulatantiṃ kulapaveṇiṃ anurakkhakova anujāto nāma. Taṃ sandhāyevamāha. Tato rājā devindaṃ pucchi kathaṃ devinda passasi kassa rahassaṃ kathetabbanti. So attano katakāraṇameva kathento imaṃ gāthamāha mātā dvipadajanindaseṭṭha yā naṃ posati chandasā piyena nindiyamatthaṃ pasaṃsayaṃ vā mātuyā āvīkareyya guyhamatthanti. Tattha dvipadajanindaseṭṭhāti dvipadānaṃ seṭṭhajaninad. Chandasā piyenāti chandena ceva pemena ca.--------------------------------------------------------------------------------------------- page310.
Evaṃ vutte te pucchitvā rājā paṇḍitaṃ pucchi kathaṃ passasi paṇḍita rahassaṃ kassa kathetabbanti. So guyhassa kāraṇaṃ kathento imaṃ gāthamāha guyhassa hi guyhameva sādhu na hi guyhassa pasaṭṭhamāvikammaṃ anipphannāya saheyya dhīro nipphannatthova yathāsukhaṃ bhaṇeyyāti. Tattha anipphannāyāti mahārāja yāva attano icchitaṃ na nipphajjati tāva paṇḍito adhivāseyya na kassaci katheyya. Paṇḍitena evaṃ vutte rājā anattamano ahosi. Senako rañño mukhaṃ oloketi. Rājāpi senakassa mukhaṃ oloketi. Paṇḍito tesaṃ kiriyaṃ disvā jānāti ime cattāro paṭhamameva maṃ rañño antare paribhindiṃsu maṃ vīmaṃsanavasena pañho pucchito bhavissatīti. Tesaṃ pana kathentānaññeva suriyo atthaṅgato. Dīpā pajjalitā. Paṇḍito cintesi rājakammāni nāma bhāriyāni na paññāyanti ko jānāti kiṃ bhavissati khippameva gantuṃ vaṭṭatīti uṭṭhāyāsanā rājānaṃ vanditvā nikkhamanto cintesi imesu eko sahāyakassa guyhaṃ kathetuṃ vaṭṭatīti āha eko bhātu eko puttassa eko mātuyā kathetuṃ vaṭṭatīti āha imehi katamevetaṃ bhavissati diṭṭhameva kathentīti maññāmi hotu ajjevetaṃ jānissāmīti. Te pana cattāropi aññesu divasesu rājakulā nikkhamitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page311.
Rājanivesanadvāre ekassa bhattambaṇassa piṭṭhe nisīditvā kiccakaraṇīyāni mantetvā gharāni gacchanti tasmā paṇḍito ahaṃ ajjeva etesaṃ rahassaṃ ambaṇassa heṭṭhā nipajjitvā jānituṃ sakkuṇeyyanti cintetvā taṃ ambaṇaṃ ukkhipāpetvā attharaṇaṃ attharāpetvā ambaṇassa heṭṭhā pavisitvā purisānaṃ saññaṃ adāsi tumhe catūsu paṇḍitesu mantetvā gatesu āgantvā maṃ neyyāthāti. Te sādhūti sampaṭicchitvā pakkamiṃsu. Senakopi rājānaṃ āha mahārāja tumhe amhākaṃ na saddahatha idāni kīdisanti. So bhedakānaṃ vacanaṃ sutvā anisāmetvāva bhītatasito hutvā idāni kiṃ karoma senaka paṇḍitāti pucchi. Mahārāja papañcaṃ akatvā kiñci ajānāpetvā gahapatiputtaṃ māretuṃ vaṭṭatīti. Senaka ṭhapetvā tumhe añño koci mama atthakāmo nāma natthi tumhe attano suhadaye 1- gahetvā dvārantare ṭhatvā gahapatiputtassa pātova upaṭṭhānaṃ āgacchantassa khaggena sīsaṃ chindathāti attano khaggaratanaṃ adāsi. Te sādhu deva mā bhāyi mayaṃ taṃ māressāmāti vatvā nikkhamitvā diṭṭhā no paccāmittassa piṭṭhīti ambaṇassa piṭṭhe nisīdiṃsu. Tato senako āha ambho ko gahapatiputtaṃ māressatīti. Itare tumheyeva ācariyāti tasseva bhāramakaṃsu. Atha ne senako pucchi tumhe rahassaṃ nāma asukassa ca asukassa ca kathetabbanti vadetha kiṃ vo etaṃ kataṃ udāhu diṭṭhaṃ udāhu sutanti. Atha naṃ te āhaṃsu @Footnote: 1 suhadeti yuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page312.
Diṭṭhametaṃ ācariya yaṃ tumhe rahassaṃ nāma sahāyakassa kathetabbanti vadetha kiṃ vo etaṃ kataṃ udāhu diṭṭhaṃ udāhu sutanti. Kataṃ me etanti. Tena hi kathetha ācariyāti. Imasmiṃ rahasse sace raññā ñāte mayhaṃ jīvitaṃ natthīti. Mā bhāyittha ācariya idha tumhākaṃ rahassabhedako natthi kathetha ācariyāti. Senako nakhena ambaṇaṃ koṭṭetvā atthi nukho imassa heṭṭhā gahapatiputtoti āha. Ācariya gahapatiputto attano issariyena matto evarūpaṃ ṭhānaṃ na pavisati idāni yasena atimatto bhavissati kathetha tumheti. Senakopi attano rahassaṃ kathento āha imasmiṃ nagare asukaṃ nāma vesiṃ jānāthāti. Āma jānāmāti. Idāni sā paññāñati na paññāñatīti. Na paññāyati ācariyāti. Ahaṃ sālavanuyyāne tāya saddhiṃ purisakiccaṃ katvā pilandhanalobhena taṃ māretvā tassāyeva sāṭakena pilandhanaṃ bhaṇḍikaṃ katvā āharitvā amhākaṃ ghare asukabhūmikāya asukagabbhe nāgadantake olaggesi valañjetuṃ navisahāmi purāṇabhāvamassa olokemi evarūpaṃpi rājāparādhakammaṃ katvā mayā ekassa sahāyakassa kathitaṃ tena na kassaci kathitapubbaṃ iminā kāraṇena sahāyakassa guyhaṃ kathetabbanti mayā vuttanti. Paṇḍito tassa rahassaṃ sādhukaṃ vavaṭṭhapetvā sallakkhesi. Pukkusopi attano rahassaṃ kathento āha mama ūruyā kuṭṭhaṃ atthi kaniṭṭhabhātukova me ñātova kiñci ajānāpetvā taṃ dhovitvā bhesajjaṃ makkhetvā upari pilotikaṃ datvā bandhiṃ rājā mayi muducitto ehi--------------------------------------------------------------------------------------------- page313.
Pukkusāti maṃ pakkositvā yebhuyyena mama ūruyaṃyeva sayati sace panetaṃ rājā jāneyya mārāpeyya taṃ mama kaniṭṭhaṃ ṭhapetvā añño jānanto nāma natthi tena kāraṇena rahassaṃ nāma bhātuno kathetabbanti mayā vuttanti. Kāmindopi attano rahassaṃ kathento āha maṃ kāḷapakkhauposathadivase naradevo nāma yakkho gaṇhati ahaṃ ummattakasunakho viya viravāmi svāhaṃ tamatthaṃ puttassa kathesiṃ so mama yakkhena gahitabhāvaṃ ñatvā anto gabbhe nipajjāpetvā dvāraṃ pidahitvā nikkhamitvā mama saddaṃ paṭicchādanatthaṃ dvāre samajjaṃ kāreti iminā kāraṇena rahassaṃ nāma puttassa kathetabbanti mayā vuttanti. Tatopi tayopi devindaṃ pucchiṃsu. So attano rahassaṃ kathento āha mayā maṇipahaṃsanakammaṃ karontena rañño santakaṃ sakkena kusarājassa dinnaṃ sirippavesanaṃ maṅgalamaṇiratanaṃ thenetvā mātuyā dinnaṃ sā kiñci ajānāpetvā mama rājakulaṃ pavesanakāle taṃ mayhaṃ deti ahaṃ tena maṇinā siriṃ pavesetvā rājanivesanaṃ gacchāmi rājā tumhehi saddhiṃ akathetvā paṭhamataraṃ mayā saddhiṃ kathesi devasikaṃ aṭṭhasoḷasadvattiṃsacatusaṭṭhī vā kahāpaṇe mama paribbayatthāya deti sace tassa maṇiratanassānubhāvaṃ rājā jāneyya jīvitaṃ me natthi iminā kāraṇena rahassaṃ nāma mātuyā kathetabbanti mayā vuttanti. Mahāsatto sabbesaṃpi guyhaṃ paccakkhamakāsi. Te pana attano uraṃ phāletvā antaṃ bāhiraṃ karonto viya rahassaṃ aññamaññaṃ kathetvā tumhe appamattā pātova āgacchatha gahapatiputtaṃ māressāmāti vatvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page314.
Uṭṭhāya pakkamiṃsu. Tesaṃ gatakāle paṇḍitassa purisā āgantvā ambaṇaṃ ukkhipitvā mahāsattaṃ ādāya pakkamiṃsu. So gharaṃ gantvā nahātvā alaṅkaritvā subhojanaṃ bhuñjitvā ajja me bhaginī udumbarādevī rājagehato sāsanaṃ pesessatīti ñatvā dvāre accā yikapurisaṃ ṭhapesi rājagehato āgacchantaṃ sīghaṃ pavesetvā mama dasseyyāsīti. Evañca pana vatvā sirisayanapiṭṭhe nipajji. Tasmiṃ khaṇe rājā sirisayanapiṭṭhe nipanno paṇḍitassa guṇe saritvā mahosathapaṇḍito sattavassikakālato paṭṭhāya maṃ upaṭṭhahanto na kiñci mayhaṃ anatthamakāsi devatāya pucchāya sace paṇḍito nābhavissa jīvitaṃpi me na siyā verīnaṃ paccāmittānaṃ vacanaṃ gahetvā asamadhuraṃ pañḍitaṃ mārethāti khaggaṃ dentena ayuttaṃ mayā kataṃ svedāni taṃ passituṃ na labhissāmīti sokaṃ uppādesi. Sarīrato sedā muñciṃsu. So rājā sokasamappito cittappasādaṃ na labhati. Udumbarādevī tena saddhiṃ ekasayanaṃ gatā tassa ākāraṃ disvā kinnu kho mayhaṃ koci aparādho atthi udāhu aññaṃ devassa kiñci sokakāraṇaṃ uppannaṃ pucchissāmi tāva nanti pucchantī imaṃ gāthamāha kiṃ tavaṃ vimanosi rāja seṭṭha dipadindavacanaṃ suṇomi te taṃ kiṃ cintayamāno dummanosi na hi deva aparādho atthi mayhanti. Atha naṃ rājā gāthamāha--------------------------------------------------------------------------------------------- page315.
Pañho vajjho mahosatho āṇatto me vadhāya bhūripañño taṃ cintayamāno dummanosmi na hi devi aparādho atthi tuyhanti. Tattha āṇatto meti bhadde cattāro paṇḍitā mahosathapaṇḍito mama paccatthikoti mayhaṃ kathayiṃsu mayā tattato avicinitvā vadhetha nanti bhūripañño vadhāya āṇatto taṃ kāraṇaṃ cintayamāno varaṃ mama maraṇaṃ na paṇḍitassāti dummanosmīti. Tāya tassa taṃ sutvā mahāsatte sinehena pabbatamatto soko uppajji. Tato cintesi ekena upayena rājānaṃ assāsetvā rañño niddokkamanakāle mama kaniṭṭhassa sāsanaṃ pahiṇissāmīti. Atha naṃ mahārāja tayāpetaṃ kataṃ gahapatiputtaṃ mahante issariye patiṭṭhapentena tumhehi so gahapatiputto senāpataṭṭhāne ṭhapito idāni kira tumhākañceva paccatthiko jāto na kho pana paccāmitto khuddako nāma atthi māretabbova so tumhe mā cintayitthāti rājānaṃ assāsesi. So tanubhūtasoko niddaṃ okkami. Tasmiṃ khaṇe devī uṭṭhāya gabbhaṃ pavisitvā mahosatha cattāro paṇḍitā taṃ paribhindiṃsu rājā kuddho sve dvārantare sabbe tava vadhāya āṇāpesi sve rājakulaṃ mā āgaccheyyāsi sace āgacchantova nāgaraṃ hatthagataṃ katvā samattho hutvā āgaccheyyāsīti paṇṇaṃ likhitvā modakassa anto pakkhipitvā modakaṃ suttakena veṭhetvā navabhājane--------------------------------------------------------------------------------------------- page316.
Pakkhipitvā chādetvā lañcetvā atthacarikāya dāsiyā adāsi imaṃ modakaṃ haritvā mama kaniṭṭhassa mahosathapaṇḍitassa dehīti. Sā tathā akāsi. Rattiṃ kathaṃ nikkhantāti na cintetabbā raññā paṭhamameva deviyā varo dinno tena taṃ na koci nivāresi. Bodhisatto paṇṇākāraṃ gahetvā taṃ uyyojesi. Sā āgantvā deviyā dinnabhāvaṃ ārocesi. Tasmiṃ khaṇe devī āgantvā raññā saddhiṃ nipajji. Mahāsattopi modakaṃ bhinditvā paṇṇaṃ vācetvā tamatthaṃ ñatvā kattabbakiccaṃ vicāretvā sayane nipajji. Itarepi cattāro janā pātova khaggaṃ gahetvā dvārantare ṭhatvā paṇḍitaṃ apassantā dummanā hutvā rañño santikaṃ gantvā kiṃ paṇḍitā hato vo gahapatiputtoti vutte na passāma devāti āhaṃsu. Mahāsattopi aruṇuggamaneyeva sugandhodakena nahātvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā sarīrakiccaṃ sodhetvā nāgaraṃ attano hatthagataṃ katvā tattha tattha ārakkhaṃ datvā mahājanaparivuto rathavaraṃ āruyha mahantena yasena rājadvāraṃ agamāsi. Rājāpi sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā olokento aṭṭhāsi. Atha mahāsatto rathā otaritvā rājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā cintesi sacāyaṃ mama paccatthiko bhaveyya na maṃ vandeyyāti. Atha naṃ pakkosāpetvā rājā sayaṃ sīhāsane nisīdi. Mahāsattopi āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Cattāropi paṇḍitā tattheva nisīdiṃsu. Atha naṃ rājā kiñci ajānanto viya tāta tavaṃ hiyyo--------------------------------------------------------------------------------------------- page317.
Paṭhamayāme gato idāni āgacchasi kiṃ maṃ evaṃ pariccajasīti vatvā imaṃ gāthamāha abhidosagato idāni esi kiṃ sutvā kimāsaṃkite mano te ko te kimavoca bhūripañña iṅgha taṃ vacanaṃ suṇāma brūhi me tanti. Tattha abhidosagatoti tāta mahosathapaṇḍita hiyyo abhidose paṭhamayāme gato. Idāni esīti idāni issariyena āgato. Kimāsaṅkiteti kiṃ āsaṅkite. Kimavocāti kiṃ rañño santikaṃ mā gamissasīti taṃ koci avoca etaṃ te vacanaṃ suṇāma mayaṃ etaṃ kāraṇaṃ mayhaṃ iṅgha brūhi kathesi. Atha naṃ mahāsatto mahārāja tayā me catunnaṃ paṇḍitānaṃ vacanaṃ gahetvā vadho āṇatto tenāhaṃ na emīti rājānaṃ codetvā imaṃ gāthamāha pañho vajjho mahosatho yadi te mantayitaṃ janinda dosaṃ bhariyāya rahogato asaṃsi guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametanti. Tattha yadi teti yadā tayā. Mantayitanti kathitaṃ. Dosanti abhidosaṃ rattibhāgeti attho. Kassa kathitanti. Bhariyāya. Tvaṃ hi tassā imamatthaṃ rahogato asaṃsi. Guyhaṃ pātukatanti tayā--------------------------------------------------------------------------------------------- page318.
Evarūpaṃ attano rahassaṃ pātukataṃ. Sutaṃ mametanti mayā panetaṃ tasmiṃ yeva khaṇe sutaṃ devāti vadati. Taṃ sutvā rājā imāya taṃ khaṇaññeva sāsanaṃ pahitaṃ bhavissatīti kuddho deviṃ olokesi. Taṃ ñatvā mahāsatto kiṃ deva tumhe deviyā kujjhatha ahaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ sabbaṃ jānāmi deva tumhākaṃ tāva rahassaṃ mama deviyā kathitaṃ hotu ācariya senakassa vā pukkusādīnaṃ vā rahassaṃ mama kena kathitaṃ kakaṇṭakassa pañhameva mayhaṃ kena kathitaṃ devatāya pañhameva mayhaṃ kena kathitaṃ ahaṃ hi pubbe etesaṃpi rahassaṃ jānāmi devāti vatvā senakassa tāva rahassaṃ kathento imaṃ gāthamāha yaṃ sālavanasmiṃ senako pāpakammamakāsi asabbhirūpaṃ sakhinova rahogato asaṃsi guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametanti. Tattha asabbhirūpanti asādhujātikaṃ lāmakaṃ akusalakammaṃ akāsi imasmiṃyeva nagare asukaṃ nāma vesiṃ sālavanuyyāne māretvā alaṅkāraṃ gahetvā tassāyeva sāṭakena bhaṇḍikaṃ katvā attano ghare asukaṭṭhāne ṭhapesi. Sakhinova rahogato asaṃsīti atha naṃ mahārāja ekassa sahāyakassa rahogato hutvā akkhāsi. Taṃpi mayā sutaṃ nāhaṃ devassa paccatthiko senakoyeva paccatthiko yadi te paccatthikena kammaṃ atthi senakaṃ gaṇhāpehīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page319.
Rājā senakaṃ oloketvā saccaṃ senakāti pucchitvā saccaṃ devāti vutte tassa bandhanāgāraṃ āṇāpesi. Paṇḍitopi pukkusassa rahassaṃ kathento imaṃ gāthamāha pukkusapurisassa te janinda uppanno rogo arājappatto bhātuva rahogato asaṃsi guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametanti. Tattha arājapattoti mahārāja etassa kuṭṭhirogo uppanno na so rājūnaṃ patto ayutto chupanānucchaviko na hoti tumhe ca pukkusassa ūrumudukoti yebhuyyena tasseva ūrumhi nipajjatha so panesa vaṇabandhanapilotikāya mudu samphasso devāti. Rājā taṃpi oloketvā saccaṃ pukkusāti pucchitvā āma devāti vutte taṃ bandhanāgāraṃ pavesesi. Paṇḍito kāmindassa rahassaṃ kathento imaṃ gāthamāha ābādho yaṃ asabbhirūpo kāmindo naradevena phuṭṭho puttassa rahogato asaṃsi guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametanti. Tattha asabbhirūpoti yena so ābādhena phuṭṭho ummattakasunakho viya viravati so naradevayakkhābādho asabbhijātiko lāmako tena phuṭṭho rājakulaṃ pavisituṃ ayutto mahārājāti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page320.
Rājā taṃpi oloketvā saccaṃ kāmindāti pucchitvā saccaṃ devāti vutte taṃ bandhanāgāraṃ pavesesi. Paṇḍitopi devindassa rahassaṃ kathento imaṃ gāthamāha aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ sakko te adadā pitāmahassa devindassa gataṃ tadajja hatthaṃ mātu ca rahogato asaṃsi guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametanti. Tattha pitāmahassāti tava pitāmahassa kusarājassa. Tadajja hatthanti taṃ maṅgalasammataṃ maṇiratanaṃ ajja devindassa hatthagataṃ mahārājāti. Rājā taṃ saccaṃ devindāti pucchitvā saccaṃ devāti vutte taṃpi bandhanāgāraṃ pavesesi. Evaṃ paṇḍitaṃ vadhessāmāti sabbe bandhanāgāraṃ paviṭṭhāti. Bodhisatto mahārāja iminā kāraṇenāhaṃ attano guyhaṃ parassa na kathetabbanti vadāmi kathetuṃ vaṭṭatīti vadantā pana mahāvināsaṃ pattāti vatvā uttariṃ dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi. Guyhassa hi guyhameva sādhu na hi guyhassa pasaṭṭhamāvikammaṃ anipphannāya saheyya dhīro nipphannatthova yathā sukhaṃ bhaṇeyya na hi guyhamatthaṃ vivareyya rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page321.
Na hi pātukato sādhu guyho attho vijānatā thiyā guyhaṃ na saṃseyya amittassa ca paṇḍito yo cāmisena saṃhīro hadayatthe no ca yo naro guyhamatthamasambuddhaṃ sambodhayati yo naro mantabhedabhayā tassa dāsabhūtova titikkhati yāvanto purisassatthaṃ guyhaṃ jānanti mantinaṃ tāvanto tassa ubbegā tasmā guyhaṃ na vissaje vivicca bhāseyya divā rahassaṃ rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce upassūtikā hi suṇanti mantaṃ tasmā manto khippamupeti bhedanti. Tattha thiyāti itthiyā. Amittassa cāti paccatthikassa na katheyya. Saṃhīroti yo ca yena kenaci āmisena saṃhati upalāpanasaṅgahaṃ gacchati tassāpi na rahassaṃ saṃseyya. Hadayatthe noti yo ca amitto mittapaṭirūpako mukhena aññaṃ katheti hadayena aññaṃ cinteti tassāpi na saṃseyya. Asambuddhanti parehi aññātaṃ. Asambodhantipi pāṭho. Paresaṃ bodhetuṃ ayuttanti attho. Titikkhatīti tassa akkosaṃpi paribhāsaṃpi pahāraṃpi dāso viya hutvā adhivāseti. Mantinanti taṃ mantaṃ mantīnaṃ vā antare yāvanto mantino jānantīti attho. Tāvantoti tepi guyhaṃ jānanake paṭicca tattakā tassa ubbegā santā sā uppajjanti. Na vissajeti na visajjeyya paraṃ na jāneyya--------------------------------------------------------------------------------------------- page322.
Viviccāti sace divā rahassaṃ mantetukāmo hoti vivittaṃ okāsaṃ kāretvā paṭicchannaṭṭhāne manteyya. Nātivelanti rattiṃ rahassaṃ kathento pana ativelaṃ mariyādātikkantaṃ mahāsaddaṃ karonto giraṃ na pamuñceyya. Upassūtikāti mantaṭṭhānaṃ upagantvā tirokuḍḍādīsu ṭhatvā sotāro janā. Tasmāti mahārāja tena kāraṇena so manto khippameva bhedamupeti. Rājā mahāsattassa kathaṃ sutvā ete sayaṃ verino hutvā paṇḍitaṃ mama veriṃ karontīti kujjhitvā gacchatha ne nagarā nīharitvā sūlesu uttāsetha sīsāni tesaṃ chindathāti āṇāpesi. Tesu pacchābāhaṃ bandhitvā catukke catukke vettapahārasataṃ datvā niyamānesu paṇḍito āha deva tumhākaṃ ime porāṇakaamaccā khamatha deva nesaṃ aparādhanti. Rājā sādhūti te pakkosāpetvā tasseva dāse katvā bodhisattassa adāsi. So pana te tattheva bhujisse akāsi. Rājā tena hi mama vijite mā vasantūti pabbājaniyakammaṃ āṇāpesi. Paṇḍito khamatha deva etesaṃ andhabālānanti maṃ khamāpetvā tesaṃ ṭhānantarānipi paṭipākatikāni kārāpesi. Rājā pana paccāmittesupi tāvassa evarūpā mettābhāvanā aññesu kathaṃ evarūpā na bhavissatīti paṇḍitassa ativiya pasanno ahosi. Tato paṭṭhāya cattāro paṇḍitā uddhatadāṭhā viya sappā nibbisevanā hutvā kiñci kathetuṃ nāsakkhiṃsūti. Pañcapaṇḍitapañho niṭṭhito. Niṭṭhitā ca paribhindakathā.--------------------------------------------------------------------------------------------- page323.
Tato paṭṭhāya paṇḍito rañño atthañca dhammañca anusāsati. So cintesi rañño setacchattameva rajjaṃ pana ahaṃ vicāremi mayā appamattena bhavituṃ vaṭṭatīti. Sopi nagare mahāpākāraṃ nāma kāresi. Tathā anupākāraṃ dvāraṭṭālakaṃ antaraṭṭālakaṃ kāresi. Udakaparikhaṃ kaddamaparikhaṃ sukkhaparikhanti tisso parikhāyo kāresi. Antonagare jiṇṇagehāni paṭisaṃkharāpesi. Mahāpokkharaṇiyo kāretvā tāsu udakanidhānaṃ kāresi. Nagare sabbakoṭṭhāgārāni dhaññassa pūrāpesi. Himavantappadesato kulupakatāpasehi kudrusakumudavījāni āharāpesi. Udakaniddhamanāni sodhāpetvā bahinagare jiṇṇasālādīnaṃ paṭisaṃkharaṇakammaṃ kāresi. Kiṃ kāraṇā. Anāgatabhayaṃ paṭibāhanatthanti. Tato tato āgate vāṇijakepi kuto āgatatthāti pucchitvā asukaṭṭhānato nāmāti vutte tumhākaṃ rañño kiṃ piyanti pucchitvā asukaṃ nāmāti sutvā tesaṃ sammānaṃ katvā te uyyojetvā attano ekasate yodhe pakkosāpetvā sammā mayā dinne paṇṇākāre gahetvā ekasatarājadhāniyo gantvā ime paṇṇākāre attano piyakāmatāya tesaṃ rājūnaṃ datvā teyeva upaṭṭhahantā tesaṃ kiriyaṃ vā mantaṃ vā ñatvā mayhaṃ pesetvā tattheva vasatha ahaṃ vo puttadāre posessāmīti vatvā kesañci kuṇḍale kesañci pādukāyo kesañci khagge kesañci suvaṇṇamālāyo tattha tattha akkharāni likhitvā yadā mama kiccaṃ hoti tadā tāni paññāyantūti adhiṭṭhahitvā tesaṃ hatthe ṭhapetvā pesesi. Te tattha tattha gantvā tesaṃ rājūnaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page324.
Paṇṇākāraṃ datvā kenatthena āgatāti vutte tumhe upaṭṭhātuṃ āgatamhāti vatvā kuto āgatatthāti puṭṭhā āgataṭṭhānaṃ avatvā aññāni ṭhānāni ācikkhitvā tena hi sādhūti sampaṭicchitvā upaṭṭhahantā tesaṃ abbhantarikā ahesuṃ. Tadā eko kambalaraṭṭhe saṃkhabalako nāma rājā āvudhāni sajjāpetvā senaṃ saṃkaḍḍhati. Tassa santike pesito upanikkhittapuriso paṇḍitassa sāsanaṃ pesesi mayaṃ idha pavuttiṃ idannāma karissatīti na jānāma suvapaṇḍitaṃ pesetvā sayaṃ tattato jānatūti. Atha mahāsatto taṃ sutvā suvapotakaṃ āmantetvā samma gantvā eko kambalaraṭṭhe saṃkhabalako nāma rājā idaṃ nāma karotīti ñatvā sakalajambhūdīpe āhiṇḍitvā mayhaṃ pavuttiṃ āharāti vatvā suvapotakaṃ madhulāje khādāpetvā madhupānīyaṃ pāyetvā satapākasahassapākehi telehi pakkhantare makkhetvā pācīnasīhapañjare ṭhapetvā visajjesi. So tattha gantvā tassa purisassa santikā tassa rañño pavuttiṃ tattato ñatvā sakalajambūdīpaṃ pariggaṇhanto kappilaraṭṭhe uttarapañcālanagaraṃ sampāpuṇi. Tadā tattha cūḷanībrahmadatto nāma rājā rajjaṃ kārāpesi. Tassa kevaṭṭo nāma brāhmaṇo atthañca dhammañca anusāsati paṇḍito byatto. So paccūsakāle pabujjhitvā dīpālokena attano alaṅkatasirigabbhaṃ olokento mahantaṃ yasaṃ disvā ayaṃ mama yaso kassa santakoti cintento na aññassa santako cūḷanībrahmadattassa santako evarūpaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page325.
Pana yasadāyakaṃ rājānaṃ sakalajambūdīpe aggarājānaṃ kātuṃ vaṭṭati ahañcassa aggapurohito bhavissāmīti cintetvā pātova rañño santikaṃ gantvā sukhaseyyaṃ pucchitvā deva mantetabbaṃ atthīti āha. So vada ācariyāti āha. Mahārāja antonagare raho nāma laddhuṃ na sakkā etha uyyānaṃ gacchāmāti. So sādhu ācariyāti vatvā tena saddhiṃ uyyānaṃ gantvā balanikāyaṃ bahi ṭhapetvā ārakkhaṃ kāretvā brāhmaṇeneva saddhiṃ uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi. Atha suvapotako tesaṃ taṃ kirayaṃ disvā bhavitabbamettha kāraṇena ajja paṇḍitassa ācikkhitabbayuttakaṃ kiñci suṇissāmīti uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasālarukkhassa pattantare niliyitvā nisīdi. Rājā kathetha ācariyāti āha. So evamāha mahārāja tava kaṇṇe ito karohi catukkaṇṇova manto bhavissati sace mahārāja mama vacanaṃ karosi sakalajambūdīpe taṃ aggarājānaṃ karissāmīti. So mahātaṇhatāya tassa vacanaṃ sutvāva somanassappatto hutvā kathethācariya karissāmi te vacananti āha. So deva mayaṃ senaṃ saṃkaḍḍhitvā paṭhamaṃ khuddakanagaraṃ rumhitvā gaṇhissāma ahaṃpi culladvārena nagaraṃ pavisitvā taṃ rājānaṃ vakkhāmi mahārāja tava yuddhena kiccaṃ natthi kevalaṃ amhākaṃ santako hoti tava rajjaṃ tatheva bhavissati yujajhanto pana amhākaṃ balabāhanassa mahantatāya ekanteneva parājissasīti sace me vacanaṃ karissati saṅgaṇhissāma taṃ no ce yujjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā dve senā gahetvā aññaṃ nagaraṃ gaṇhissāma--------------------------------------------------------------------------------------------- page326.
Tato aññaṃ aññanti etenupāyena sakalajambūdīpe rajjaṃ gahetvā jayapānaṃ pivissāmāti vatvā ekasatarājāno amhākaṃ nagaraṃ ānetvā uyyāne visamissakaṃ suraṃ pāyetvā sabbepi te jīvitakkhayaṃ pāpetvā gaṅgāya tesaṃ kaḷevarāni khipitvā ekasatarājadhānīsu rajjaṃ amhākaṃ hatthagataṃ karissāma evaṃ tvaṃ sakalajambadīpe aggarājā bhavissīti āha. Rājā tusitvā sādhu ācariya evaṃ karissāmīti āha. Mahārāja catukkaṇṇamanto nāma kimatthiyo ayaṃ hi na sakkā aññena jānituṃ tasmā papañcaṃ akatvā sīghaṃ nikkhamathāti. Taṃ sutvā rājā tusitvā sādhūti sampaṭicchi. Suvapotako taṃ sabbaṃ sutvā tesaṃ mantapariyosāne sākhāya olambakaṃ otārento viya kevaṭṭassa sīse chakaṇapiṇḍaṃ pātetvā kimetanti mukhaṃ vivaritvā uddhaṃ olokentassa aparaṃ mukhe pātetvā kiri kirīti vassanto sākhāto upatitvā kevaṭṭa tvaṃ catukkaṇṇo me mantoti maññasi idāneva chakkaṇṇo jāto puna aṭṭhakkaṇṇo bhavitvā anekasatakkaṇṇo bhavissatīti vatvā gaṇha gaṇhāti vadantānaññeva vātavegena mithilaṃ gantvā paṇḍitassa nivesanaṃ pavisi. Tassa pana idaṃ vattaṃ sace kutoci āgatasāsanaṃ paṇḍitasseva kathetabbaṃ hoti athassa aṃsakūṭe otarati sace amaradeviyāpi sotuṃ vaṭṭati uccaṅke otarati sace mahājanena sotabbaṃ bhūmiyaṃ otarati. Tadā so paṇḍitassa aṃsakūṭe otarati. Tāya saññāya rahassena bhavitabbanti mahājano paṭikkami. Paṇḍito taṃ gahetvā upari mahātalaṃ abhiruhitvā kinte tāta diṭṭhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page327.
Kiṃ sutanti pucchi. Atha naṃ suvapotako sāmi ahameva sakalajambūdīpe aññassa rañño santikā kiñci bhayaṃ na passāmi uttarapañcālanagare pana cūḷanībrahmadattapurohito kevaṭṭo nāma brāhmaṇo rājānaṃ uyyānaṃ netvā catukkaṇṇamantaṃ gaṇhi ahaṃ sālasākhantare nisīditvā tassa mukhe chakaṇapiṇḍaṃ pātetvā āgatomhīti vatvā sabbaṃ diṭṭhasutaṃ paṇḍitassa kathesi. Raññā pana sampaṭicchitanti vutte sampaṭicchitaṃ devāti āha. Paṇḍito tassa tabbayuttakaṃ sakkāraṃ karitvā taṃ mudupaccattharaṇe suvaṇṇapañjare nipajjāpetvā kevaṭṭo mama mahosathapaṇḍitabhāvaṃ na jānāti maññe idānissa mantitamantassa matthakaṃ pāpuṇituṃ na dassāmīti cintetvā nagarato duggatakulāni nīharāpetvā bahi nivāsāpesi. Raṭṭhajanapadadvāragāmesu samiddhāni issariyakulāni ānetvā antonagare vāsāpetvā bahuṃ dhaññasannicayaṃ kāresi. Cūḷanībrahmadattopi kevaṭṭassa vacanaṃ gahetvā senāṅgaparivuto gantvā ekaṃ nagaraṃ parikkhipi. Kevaṭṭopi vuttanayeneva tattha pavisitvā taṃ rājānaṃ saññāpetvā attano santakaṃ katvā dve senā ekato katvā aññaṃ nagaraṃ parikkhipīti paṭipāṭiyā sabbāni tāni aggahesi. Evaṃ cūḷanībrahmadatto kevaṭṭassa ovāde ṭhito ṭhapetvā videharājānaṃ sesasakalajambūdīpe rājāno attano santake akāsi. Bodhisattassa upanikkhittapurisā brahmadattena ettakāni nagarāni gahitāni tvaṃ appamatto hohīti niccaṃ sāsanaṃ pesenti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page328.
Paṇḍitopi nesaṃ ahaṃ idha appamatto vasāmi tumhepi anukkaṇṭhitā appamattā hutvā vasathāti paṭisāsanaṃ pesesi. Brahmadattopi sattadivasasattamāsādhikehi sattahi saṃvaccharehi ṭhapetvā videharajjaṃ sesasakalajambūdīparajjaṃ gahetvā kevaṭṭaṃ āha evaṃ ācariya ettakāni gahitāni gahitāni mithilāyaṃ videharajjaṃ gaṇhāmāti. Mahārāja mahosathapaṇḍitassa vasananagare rajjaṃ gaṇhituṃ na sakkhissāma so hi evaṃ ñāṇasampanno evaṃ upāyakusaloti. Iti so rājānaṃ nivāretvā candamaṇḍalaṃ uddharanto viya mahāsattassa guṇe kathesi. Ayaṃ hi sayaṃpi upāyakusalova tasmā deva mithilarajjaṃ nāma appamattakaṃ sakalajambūdīpe rajjaṃ amhākaṃ pahoti kinno etenāti upāyeneva rājānaṃ sallakkhāpesi. Sesarājānopi mayaṃ mithilāya rajjaṃ gahetvā jayapānaṃ pivissāmāti vadiṃsu. Kevaṭṭopi te rājāno nivāretvā mayaṃ videharajjaṃ gaṇhantā kiṃ karissāma so rājā amhākaṃ santakova tumhe nivattathāti upāyeneva te bodhesi. Te tassa vacanaṃ sutvā nivattiṃsu. Mahāsattassa upanikakhittapurisā sāsanaṃ pesayiṃsu brahmadatto ekasatarājaparivuto mithilaṃ āgacchantova nivattetvā attano nagarameva gatoti. Mahāsattopi tesaṃ ito paṭṭhāya tassa kiriyaṃ jānantūti paṭisāsanaṃ pesesi. Brahmadattopi kevaṭṭena saddhiṃ idāni kiṃ kiccaṃ karissāmāti mantetvā mayaṃ jayapānaṃ pivissāmāti vutte uyyānaṃ alaṅkaritvā cāṭisatesu cāṭisahassesu suraṃ upaṭṭhapetha nānāvidhāni macchamaṃsarasādīni upaṭṭhapethāti sevake āṇāpesi. Tadā--------------------------------------------------------------------------------------------- page329.
Upanikkhittapurisā taṃpi pavuttiṃ paṇḍitassa pesayiṃsu. Te pana visena suraṃ yojetvā rājāno māretukāmoti na jānanti. Mahāsatto pana suvapotakassa santikā sutattā jānāti. So nesaṃ surāpānadivasaṃ tattato jānitvā mama pesethāti sāsanaṃ paṭipesesi. Te tathā kariṃsu. Paṇḍito mādise paṇḍite dharamāneyeva ettakānaṃ rājūnaṃ maraṇaṃ na yuttaṃ nesaṃ avassayo bhavissāmīti cintetvā sahajātayodhasahassaṃ pakkosāpetvā sammā culanībradmadatto kira uyyānaṃ alaṅkārāpetvā ekasatarājaparivuto suraṃ pātukāmo tumhe tattha gantvā tesaṃ rājūnaṃ āsanesu paññattesu ekasmiñci anisinne yeva culanībrahmadattassa anantaraṃ mahārahāsanaṃ amhākaṃ raññoti gahetvā tesaṃ purisehi tumhe kassa purisāti vutte videharājassāti vadeyyātha te tumhehi saddhiṃ mayaṃ sattadivasasattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni nagaraṃ gaṇhantā ekadivasampi videharājānaṃ na passāma kiṃ rājā nāmesa gacchathāsanapariyante āsanaṃ gaṇhathāti vadantā kalahaṃ karissanti tumhe ṭhapetvā cūḷanībrahmadattaṃ añño amhākaṃ raññā uttaritaro idha natthīti kalahaṃ vaḍḍhetvā mayaṃ amhākaṃ rañño āsanamattaṃpi alabhantā idāni vo suraṃ pātuṃ macchamaṃsaṃ khādituṃ na dassāmāti vatvā nadantā vaggantā mahantehi saddehi tesaṃ santānaṃ janetvā mahantehi muggarehi sabbacāṭiyo bhinditvā macchamaṃsaṃ vippakīritvā aparibhogaṃ katvā javena senānaṃ antaraṃ pavisitvā devanagaraṃ paviṭṭhaasurā viya ullolasaddaṃ upaṭṭhapetvā mayaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page330.
Mithilanagare mahosathapaṇḍitassa purisā sace sakkontā amhe gaṇhathāti tunhākaṃ āgatabhāvaṃ jānāpetvā āgacchathāti vatvā pesesi. Te sādhūti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā vanditvā sannaddhapañcāvudhā nikkhamitvā tattha gantvā nandanavanamiva alaṅkatauyyānaṃ pavisitvā samussitasetacchatte ekasatarājapallaṅke ādiṃ katvā paṭiyattaṃ sirivibhavaṃ disvā mahāsattena vuttanayeneva sabbaṃ katvā mahājanaṃ saṃkhobhetvā mithilābhimukhā pakkamiṃsu. Rājapurisāpi tesaṃ rājūnaṃ taṃ pavuttiṃ ārocesuṃ. Cūḷanībratmadatto evarūpassa nāma me visayogassa antarāyo katoti kujjhi. Rājānopi amhākaṃ jayapānaṃ pātuṃ nādāsīti kujjhiṃsu. Balanikāyāpi mayaṃ amūlakaṃ suraṃ pātuṃ na labhimhāti kujjhiṃsu. Cūḷanībrahmadattopi te rājāno āmantetvā etha bhonto mithilaṃ gantvā videharājassa khaggena sīsaṃ chinditvā pādehi akkamitvā nisinnā jayapānaṃ pivissāma senāṅgagamanasajjaṃ karothāti vatvā puna rahogato kevaṭṭassāpi etamatthaṃ kathetvā amhākaṃ evarūpassa mantassa antarāyakaraṃ paccāmittaṃ gaṇhissāma ekasatarājūnaṃ aṭṭhārasaakkhobhiṇīsaṃkhātāya senāya parivutā gacchāma etha ācariyāti āha. Brahmaṇo attano paṇḍitabhāvena cintesi mayā mahosathapaṇḍitaṃ vijinituṃ nāma na sakkā amhākaññeva lajjitabbaṃ bhavissati nivattessāmi rājānanti. Atha naṃ evamāha mahārāja na esa videharañño thāmo apica mahosathapaṇḍitassa saṃvidhānametaṃ mahānubhāvo panesa tena rakkhitā mithilā sīharakkhitā guhā viya na sakkā kenaci--------------------------------------------------------------------------------------------- page331.
Gahetuṃ kevalaṃ amhākaṃ lajjanakaṃ bhavissati alaṃ tattha gamanenāti. Rājā pana khattiyamānena issariyamadena matto hutvā kiṃ so karissatīti vatvā ekasatarājaparivuto aṭṭhārasaakkhobhiṇīsaṃkhātāya senāya saddhiṃ nikkhami. Kevaṭṭopi attano kathaṃ gāhāpetuṃ asakkonto rañño paccanīkavutti nāma mama ayuttāti tena saddhiṃyeva nikkhami. Bodhisattassa tepi yodhā ekaratteneva mithilaṃ patvā attanā kattabbakiccaṃ paṇḍitassa kathesuṃ. Paṭhamaṃ upanikkhittapurisāpi sāsanaṃ pahiṇiṃsu cūḷanībrahmadatto videharājānaṃ gaṇhissāmīti ekasatarājaparivuto āgacchati paṇḍito appamatto hotūti. Ajja asukaṭṭhānaṃ nāma gato ajja asukaṭṭhānaṃ ajja pana nagaraṃ pāpuṇissatīti nivaddhaṃ sāsanaṃ pesentiyeva. Taṃ sutvā mahāsatto appamattataro ahosi. Videharājā pana brahmadatto kira imaṃ nagaraṃ gahetuṃ āgacchatīti paramparaghosena assosi. Atha cūḷanībrahmadatto aggapadoseyeva ukkāsatasahassena dhāriyamānena āgantvā sakalanagaraṃ parivāresi. Atha naṃ hatthipākārehi rathapākārehi assapākārehi parikkhipāpetvā tesu tesu ṭhānesu balagumbaṃ ṭhapesi. Manussā unnādentā apphoṭentā 1- selentā gajjentā aṭṭhaṃsu. Dīpobhāsehi ceva alaṅkārobhāsehi ca sakalasattayojanikā mithilā ekobhāsā ahosi. Hatthi assarathaturiyādisaddehi paṭhaviyā bhijjanakālo viya ahosi. Cattāro paṇḍitā ullolasaddaṃ sutvā ajānantā rañño santikaṃ gantvā @Footnote: 1 appoṭhentātiyuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page332.
Mahārāja mahanto ullolasaddo na kho pana jānāma kinnāmetaṃ vīmaṃsituṃ vaṭṭati mahārājāti āhaṃsu. Taṃ sutvā rājā brahmadatto āgato bhaveyyāti sīhapañjaraṃ vivaritvā olokento tassāgatabhāvaṃ ñatvā bhītatasito natthimhākaṃ jīvitaṃ svedāni sabbe no jīvitakkhayaṃ pāpessatīti tehi saddhiṃ sallapanto nisīdi. Mahāsatto pana tassāgatabhāvaṃ ñatvā sīho viya asambhīto sakalanagare ārakkhaṃ saṃvidahitvā rājānaṃ assāsessāmīti cintetvā rājanivesanaṃ abhiruhitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Taṃ disvā paṭiladdhassāso hutvā ṭhapetvā mama puttaṃ mahosathapaṇḍitaṃ añño maṃ imamhā dukkhā mocetuṃ samattho nāma natthīti cintetvā tena saddhiṃ sallapanto imasmiṃ mahāummaṅgajātake paṭhamagāthamāha pañcālo sabbasenāya brahmadatto samāgato sāyaṃ pañcāliyā senā appameyyā mahosatha viddhimatī pattimatī sabbasaṅgāmakovidā ohārinī saddavatī bherisaṅkhappabodhanā lohavijjā alaṅkārā dhajanī vāmarohinī sippiyehi susampannā sūrehi suppatiṭṭhitā 1- dasettha paṇḍitā āhu bhūripaññā rahogatā mātā ekādasiṃ rañño pañcāliyaṃ pasāsati athetthekasataṃ khatyā anuyantā yasassino @Footnote: 1 supatiṭaṭhitātipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page333.
Acchinnaraṭṭhā byathitā pañcālīnaṃ vasaṃ gatā yaṃ vadā takkarā rañño akāmā piyabhāṇino pañcālamanuyāyanti akāmā vasino gatā tāya senāya mithilā tisandhiparivāritā rājadhānī videhānaṃ samantā parikhaññati uddhaṃ tārakajātāva samantā parivāritā mahosatha vijānāhi kathaṃ mokkho bhavissatīti. Tattha sabbasenāyāti sabbāya ekasatarājanāyikāya aṭṭhārasa- akkhobhiṇīsaṃkhātāya senāya saddhiṃ āgato kira tātāti. Pañcāliyāti pañcālarañño santakā. Viddhimatīti viddhiyā ānīte dabbasambhāre gahetvā vicarantena vaḍḍhakībalena samannāgatā. Pattimatīti varāvaraggahitapurisehi rakkhitā. Sabbasaṅgāmakovidāti sabbasaṅgāmakusalā. Ohārinīti senāya antaraṃ pavisitvā apaññāyantāva paresaṃ sīsaṃ chinditvā pariharituṃ samatthā. Saddavatīti dasahi saddehi avivittā. Bherisaṅkhappabodhanāti etha yātha yujjhatha mā pajjathāti ādīni tattha vacībhedena jānāpetuṃ na sakkā tādisāni panettha kiccāni bherisaddena ca saṅkhasaddena ca pabodhentīti bherisaṅkhappabodhanā. Lohavijjā alaṅkārāti ettha lohavijjāti lohasippāni sattaratanapaṭimaṇḍitānaṃ kavacacammajālikasīsakakarondikādīnaṃ etaṃ nāmaṃ alaṅkārāti rājarājamahāmattādīnaṃ alaṅkārā tasmā lohavijjāhi ceva alaṅkārehi ca bhāsatīti lohavijjā alaṅkārāti ayamettha attho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page334.
Dhajanīti suvaṇṇādipaṭimaṇḍitehi nānāvatthusamujjalehi rathādīsu samussitehi dhajehi samannāgatā. Vāmarohinīti hatthī ca asse ca ārohantā vāmapassena ārohantīti te vāmarohinīti vuccanti tehi samannāgatā aparimitahatthiassasamākiṇṇāti attho. Sippiyehīti hatthisippaassasippādīsu aṭṭhārasasippesu nipphattipattehi suṭṭhu sampannā susamākiṇṇā. Sūrehīti tāta esā kira senā sīhasamānaparakkamehi sūrayodhehi suppatiṭṭhitā. Āhūti dasa kira ettha senāya paṇḍitāti vadanti. Rahogatāti rahogamanasīlā raho nisīditvā mantanasīlā. Te kira ekāhaṃ dvīhaṃ cintetuṃ labhantā paṭhaviṃ pari vattetvā ākāse saṇṭhituṃ samatthā. Ekādasīti tehi kira paṇḍitehi atirekatarā paññāya samannāgatā rañño mātā. Sā tesaṃ ekādasī hutvā pañcāliyasenaṃ pasāsati anusāsati. Ekadivasaṃ kira eko puriso ekaṃ taṇḍulanāḷiñca pūṭakabhattañca kahāpaṇasahassañca gahetvā nadiṃ tarissāmīti otiṇṇo nadīmajjhaṃ patvā tarituṃ asakkonto tīre ṭhite manusse evamāha ambho mama hatthe ekataṇḍulanāḷī pūṭakabhattaṃ kahāpaṇasahassañca atthi ito yaṃ mayhaṃ ruccati taṃ dassāmīti yo koci sakkoti so maṃ uttāretūti. Atheko thāmasampanno puriso daḷhaṃ nivāsetvā nadiṃ ogāhetvā taṃ hatthe gahetvā uttāretvā dehi me dātabbayuttakanti āha. So taṇḍulanāḷiṃ vā pūṭakabhattaṃ vā gaṇhāhīti āha. Itaro ahaṃ jīvitaṃ agaṇetvā taṃ uttāresiṃ na me etehi attho kahāpaṇe--------------------------------------------------------------------------------------------- page335.
Me dehīti āha. Ito yaṃ mayhaṃ ruccati dassāmīti avacaṃ idāni yaṃ mayhaṃ ruccati taṃ dammi icchanto gaṇhāhīti. So samīpe ṭhitassa ekassa kathesi. Sopi naṃ esa yaṃ attano ruccanakaṃ tava deti gaṇhāhīti āha. So nāhaṃ gaṇhāmīti taṃ ādāya vinicchayaṃ gantvā vinicchayāmaccānaṃ ārocesi. Tepi sabbaṃ sutvā tattheva āhaṃsu. So tesaṃ vinicchayena atuṭṭho rañño ārocesi. Rājāpi vinicchayāmacce pakkosāpetvā tesaṃ santikā ubhinnaṃpi vacanaṃ sutvā vanicchituṃ ajānanto tatheva vakkhati. Taṃ sutvā puriso attano jīvitaṃ pahāya nadiṃ otiṇṇaṃ maṃ aparajjāpesīti āha. Tasmiṃ khaṇe rañño mātā salākadevī nāma avidūre nisinnā rañño dubbinicchitabhāvaṃ ñatvā tāta imaṃ aṭṭaṃ dubbinicchitaṃ suṭṭhu viniccheyyāsīti āha. Amma ahaṃ ettakaṃ jānāmi sace tumhe uttariṃ jānātha tumheva vinicchathāti. Sā sādhu tāta evaṃ karissāmīti vatvā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā ehi tāta tava hatthagatāni tīṇipi bhūmiyaṃ ṭhapehīti paṭipāṭiyā ṭhapāpetvā tvaṃ udake vuyhamāno imassa kiṃ kathesīti pucchitvā idaṃ nāmāti vutte tena hi idāni tava ruccanakaṃ gaṇhāhīti āha. So sahassatthavikaṃ gaṇhi. Atha naṃ sā thokaṃ gatakāle pakkosāpetvā tāta sahassaṃ te ruccatīti pucchitvā āma ruccatīti vutte tāta tayā ito yaṃ mayhaṃ ruccati taṃ dassāmīti imassa vuttaṃ na vuttanti vuttaṃ devīti vutte tena hi imaṃ sahassaṃ etasseva dehīti āha. So rodanto paridevanto taṃ adāsi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page336.
Tasmiṃ khaṇe rājāpi amaccāpi tusitvā sādhukāraṃ pavattayiṃsu. Tato paṭṭhāya tassā paṇḍitabhāvo sabbattha pākaṭo jāto. Taṃ sandhāya videharājā mātā ekādasīti āha. Khatyāti khattiyā. Acchinnaraṭṭhāti cūḷanībrahmadattena acchinditvā gahitaraṭṭhā. Byathitāti maraṇabhayabhītā aññaṃ gahetabbagahaṇaṃ apassantā. Pañcālīnaṃ vasaṃ gatāti etassa pañcālarañño vasaṃ gatāti attho. Sāmivacanatthehi etaṃ upayogavacanaṃ. Yaṃ vadā takkarāti yaṃ mukhena bhaṇati taṃ rañño kātuṃ sakkontāva. Vasino gatāti pubbe sayaṃ vasino idāni panassa vasaṃ gatāti attho. Tisandhīti paṭhamaṃyeva hatthipākārena parikkhittā tato rathapākārena tato assapākārena tato yodhapattipākārenāti imehi catūhi saṅkhepeti tisandhiparivāritā. Hatthīrathānaṃ hi antaraṃ eko sandhi rathaassānaṃ antaraṃ eko sandhi assapattīnaṃ antaraṃ eko sandhi. Parikkhaññatīti khaniyati imaṃ hi nagaraṃ idāni uppātetvā gaṇhitukāmā viya samantato khananti. Uddhaṃ tārakajātāvāti tāta yāya senāya samantā parivāritā sā anekasatasahassehi daṇḍādīhi uddhaṃ tārakajāti viya khāyati. Vijānāhīti tāta mahosatha avīcito yāva bhavaggā añño tayā sadiso upāyakusalo paṇḍito nāma natthi paṇḍitabhāvo ca nāma evarūpesu ṭhānesu paññāyati yasmā añño tayā sadiso natthi tasmā tavameva jānāhi kathaṃ amhākaṃ ito dukkhā mokkho bhavissatīti. So imaṃ rañño kathaṃ sutvā mahāsatto cintesi ayaṃ rājā--------------------------------------------------------------------------------------------- page337.
Ativiya maraṇabhayabhīto gilānassa kho pana vejjo paṭisaraṇaṃ chātassa bhojanaṃ pipāsitassa pānīyaṃ imassāpi rañño maṃ ṭhapetvā añño paṭisaraṇaṃ natthi assāsessāmi nanti. Atha naṃ mahāsatto manosilātale nadanto sīho viya acchambhito mā bhāyi mahārāja rajjasukhaṃ anubhava ahaṃ leḍḍuṃ gahetvā kāke viya dhanuṃ gahetvā makkaṭe viya ca imaṃ aṭṭhārasaakkhobhinīsaṃkhyaṃ senaṃ udare bandhanasāṭakānaṃpi assāmikaṃ katvā palāpessāmīti vatvā navamaṃ gāthamāha pāde deva pasārehi bhuñja kāme ramassu ca hitvā pañcāliyaṃ senaṃ brahmadatto palāyatīti. Tassattho tvaṃ deva yathāsukhaṃ attano rajjasaṅkhāte pāde pasārehi pasārento ca saṅgāme cittaṃ akatvā bhuñja kāme ramassu ca esa cūḷanībrahmadatto imaṃ senaṃ chaḍḍetvā palāyissatīti. Paṇḍito rājānaṃ assāsetvā nikkhamitvā nagare chaṇabheriñcārāpetvā nāgare āha ambho tumhe mā cintayittha sattāhaṃ mālāgandhavilepanapānabhojanādīni sampādetvā chaṇakīḷaṃ paṭṭhapethāti. Tattha tattha manussā yathārūpaṃ mahāpānaṃ pivantu gandhabbaṃ karontu vādentu naccantu vaggantu selentu nadantu apphoṭentu gāyantu paribbayopi vo mama santakova hotu ahaṃ mahosathapaṇḍito nāma passissatha me ānubhāvanti nāgare assāsesi. Te tathā kariṃsu. Gītavāditādisaddaṃ bahi nagare ṭhitā suṇanti cūḷadvārena manussā nagaraṃ pavisanti. Ṭhapetvā paṭisattuṃ diṭṭhadiṭṭhaṃ na gaṇhanti tasmā--------------------------------------------------------------------------------------------- page338.
Padasañcāro na chijjati. Nagaraṃ paviṭṭhā chaṇakīḷanissitaṃ janaṃ passanti. Rājāpi nagare kolāhalaṃ sutvā amacce evamāha ambho amhesu aṭṭhārasaakkhobhiṇiyā senāya nagaraṃ parivāretvā ṭhitesu nagaravāsīnaṃ bhayaṃ vā sārajjanamattaṃ vā natthi ānanditā pītisomanassappattā vādenti naccanti gāyanti vagganti selenti apphoṭenti gajjanti kinnāmetaṃ kāraṇanti. Atha naṃ upanikkhittapurisā musāvādaṃ katvā evamāhaṃsu deva mayaṃ ekena kammena cūḷadvārena nagaraṃ pavisitvā chaṇakīḷanissitaṃ mahājanaṃ disvā pucchimhā ambho sakalajambūdīparājāno āgantvā tumhākaṃ nagaraṃ parikkhipitvā ṭhitā tumhe pana ativiya pamattā kinnāmetanti te evamāhaṃsu amhākaṃ rañño kumārakakāle eko manoratho ahosi sakalajambūdīparājūhi mama nagare parivārite chaṇaṃ karissāmāti tassajja manoratho matthakaṃ patto tasmā chaṇabheriñcārāpetvā sayaṃ mahātale mahāpānaṃ pivatīti. Rājā brahmadatto tesaṃ kathaṃ sutvā kujjhitvā senaṃ āṇāpesi bhonto gacchatha khippaṃ ito cito ca nagaraṃ avattharitvā parikhāni bhinditvā pākāraṃ maddantā dvāraṭṭālake bhindantā nagaraṃ pavisitvā sakaṭasatehi kumbhaṇḍāni viya mahājanassa sīlāni gaṇhatha videharañño sīsaṃ chinditvā ānethāti. Tassa taṃ sutvā sūrayodhā nānāvidhāvudhahatthā dvāraṭṭālakasamīpaṃ gantvā paṇḍitassa purisehi sakkharakaddamavālikakalalasiñcanapāsāṇapātanādīhi upaddutā paṭikkantā pākāraṃ bhindissāmāti parikhaṃ otiṇṇāpi antaradvāraṭṭālakesu ṭhitamanussā--------------------------------------------------------------------------------------------- page339.
Ususattitomarādīhi mahāvināsaṃ pāpenti. Paṇḍitassa yodhā cūḷanībrahmadattassa yodhe hananti hatthavikārādīni dassetvā nānappakārehi akkosenti paribhāsanti gajjenti tumhe kilantagattā bhattaṃ alabhantā etha thokaṃ pavissatha khādissathāti surāpiṭhakāni ceva macchamaṃsasūlāni ca pasāretvā sayameva pivanti khādanti anupākāre caṅkamanti. Itare kiñci kātuṃ asakkontā cūḷanībrahmadatdassa santikaṃ gantvā deva ṭhapetvā icdhimante aññehi nittharituṃ na sakkāti vadiṃsu. Rājā catupañcāhaṃ vasitvā gahetabbaggahaṇaṃ apassanto kevaṭṭaṃ pucchi ācariya nagaraṃ gaṇhituṃ na sakkoma ekopi upasaṅkamituṃ samattho nāma natthi kiṃ kātabbanti. Kevaṭṭo āha hotu mahārāja nagaraṃ nāma bahi udakaṃ hoti udakakkhayena nagaraṃ gaṇhissāma antomanussā udakena kilamantā dvāraṃ vivarissantīti. So ettheso upāyoti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya udakaṃ pavesetuṃ na denti. Paṇḍitassa upanikkhittapurisā paṇṇaṃ likhitvā sarakaṇḍe bandhitvā taṃ pavuttiṃ pesesuṃ tena hi paṭhamameva āṇattaṃ yo yo sarakaṇḍe paṇṇaṃ passati so so āharatūti. Atheko puriso taṃ disvā gahetvā paṇḍitassa dassesi. So taṃ pavuttiṃ ñatvā na me so mahosathapaṇḍitabhāvaṃ jānātīti saṭṭhīhatthaveḷuṃ dvidhā phāletvā suparisuddhaṃ sodhetvā puna ekato katvā cammena bandhitvā uparikalalena makkhetvā himvantato iddhimantatāpasena ānītaṃ kudrusakumudavījaṃ pokkharaṇītīre kalale ropāpetvā upari veḷuṃ ṭhapetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page340.
Udakassa pūrāpesi. Ekaratteneva vaḍḍhitvā pupphaṃ veḷumatthakato uggantvā uggantvā ratanamattaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ uppāṭetvā imaṃ cūḷanībrahmadattassa dethāti attano purisānaṃ dāpesi. Te tassa daṇḍakaṃ valayaṃ katvā ambho brahmadattassa pādamūlikā chātakena mā marittha gaṇhathetaṃ uppalaṃ pilandhitvā daṇḍakaṃ kucchipuraṃ khādathāti vatvā khipiṃsu. Tameko paṇḍitassa upanikkhittapuriso gaṇhi. Atha naṃ rañño santikaṃ haritvā passatha deva imassa pupphassa daṇḍakaṃ na no ito pubbe evarūpo dīgho daṇḍako diṭṭhapubboti vatvā minatha nanti vutte paṇḍitassa upanikkhittapurisā saṭṭhīhatthadaṇḍakaṃ asītihatthaṃ katvā miniṃsu. Puna raññā katthetaṃ jātanti vutte eko puriso musāvādaṃ katvā evamāha ahaṃ deva ekadivasaṃ pipāsito hutvā suraṃ pivissāmīti cūḷadvārena nagaraṃ piviṭṭho nāgarānaṃ udakakīḷanatthāya katā mahāpokkharaṇiyo passiṃ mahājano nāvāya nisīditvā pupphāni gaṇhati tattha idaṃ tīrapasse jātaṃ gambhīraṭṭhāne jātassa pana daṇḍako satahattho bhavissatīti. Taṃ sutvā rājā kevaṭṭaṃ āha ācariya na sakkoma idaṃ udakakkhayena gahetuṃ tumhe harathetaṃ mantanti. Tena hi deva dhaññakkhayena nagaraṃ gaṇhissāma nagaraṃ nāma bahi dhaññaṃ hotīti. Evaṃ hotu ācariyāti. Paṇḍito purimanayeneva taṃ pavuttiṃ ñatvā na me kevaṭṭabrāhmaṇo paṇḍitabhāvaṃ jānātīti anupākāramatthake kalalaṃ datvā vīhiṃ tattha ropāpesi. Bodhisattānaṃ adhippāyo nāma ijjhati. Vīhiyo--------------------------------------------------------------------------------------------- page341.
Ekaratteneva vuṭṭhāya pākāramatthake paññāyiṃsu. Taṃ disvā cūḷanībrahmadatto āha ambho kametaṃ pākāramatthake nīlaṃ hutvā paññāyatīti. Paṇḍitassa uparikkhittapurisā rañño vacanaṃ sutvā mukhato luñcantā viya gahetvā āhaṃsu deva gahapatiputto kira mahosathapaṇḍito anāgatabhayaṃ disvā raṭṭhato dhaññaṃ āharāpetvā koṭṭhāgārādīni pūretvā sesadhaññaṃ pākārapasse nikkhipāpesi te kira vīhiyo ātapena sukkhantā vassena temetvā tattheva ca sassāni sañjānesuṃ ahaṃpi ekadivasaṃ ekena kammena cūḷadvārena pavisitvā pākārapasse vīhirāsiṃ disvā vīhirāsito vīhiṃ hatthena gahetvā vithiyaṃ chaḍḍesiṃ atha maṃ parisā parihāsentā chātosi tvaṃ maññe vīhiṃ dussantena bandhitvā tava gehaṃ haritvā koṭṭāpetvā pacāpetvā bhuñjāhīti vadiṃsūti. Taṃ sutvā rājā kevaṭṭaṃ āha ācariya dhaññakkhayenapi nagaraṃ gahetuṃ na sakkā aññaṃpi atthi upāyoti. Tena hi deva dārukkhayena gaṇhissāma nagaraṃ nāma bahi dārukaṃ hotīti. Evaṃ hotu ācariyāti. Paṇḍito purimanayeneva taṃ pavuttiṃ ñatvā pākāramatthake vīhiṃ atikkamitvā paññāyamānaṃ pabbatappamāṇaṃ dārurāsiṃ kāresi. Paṇḍitassa manussā cūḷanībrahmadattassa purisehi saddhiṃ parihāsaṃ karontā sace chātā tattha yāgubhattaṃ pacitvā bhuñkhathāti mahantamahantāni dārūni khipanti. Rājāpi pākāramatthakena dārūni disvā kimetanti pucchi. Deva gahapatiputto kira anāgatabhayaṃ disvā dārūni āharāpetvā kulānaṃ pacchā gehesu--------------------------------------------------------------------------------------------- page342.
Ṭhapāpetvā atirekāni pākārāni nissāya ṭhapāpesīti. Rājā upanikkhittapurisānañceva vacanaṃ sutvā kevaṭṭaṃ āha ācariya dārukkhayenāpi na sakkā gaṇhituṃ tumhe harathetaṃ upāyanti. Mā cintayittha mahārāja añño upāyo atthīti. Ācariya kiṃ upāyo nāmesa nāhaṃ tava upāyassa antaṃ passāmi na sakkā amhehi vedehaṃ gaṇhituṃ amhākaṃ nagarameva gamissāmāti. Kevaṭṭo āha deva cūḷanībrahmadatto ekasatehi khattiyehi saddhiṃ vedehaṃ gaṇhituṃ nāsakkhīti amhākaṃ lajjanakaṃ bhavissati kiṃ mahosatho paṇḍito ahaṃpi paṇḍitoyeva ekaṃ lesaṃ karissāmāti. Kiṃ lesaṃ nāmācariyāti. Deva dhammayuddhaṃ nāma karissāmāti. Kiṃ nāmetaṃ dhamyuddhaṃ nāmāti. Mahārāja na senā yujjhissanti dvinnaṃ pana rājūnaṃ dve paṇḍitā ekaṭṭhāne bhavissanti tesu yo vandissati tassa parājayo bhavissati mahosatho pana imaṃ mantaṃ na jānāti ahaṃpi paṇḍito mahallako so daharo maṃ disvā vandissati yadā vandissati tadā vedeho parājito nāma bhavissati atha mayaṃ naṃ vedehaṃ parājetvā attano nagaraṃ gamissāma evaṃ no lajjanakaṃ na bhavissati idaṃ dhammayuddhaṃ nāmāti. Paṇḍitopi taṃ rahassaṃ purimanayeneva ñatvā sace kevaṭṭassa parājayāmi na paṇḍitosmīti cintesi. Cūḷanībrahmadattopi sobhano ācariya upāyoti vatvā sve dhammayuddhaṃ bhavissati dvinnaṃ paṇḍitānaṃ dhammena samena jayaparājayo bhavissati yo dhammayuddhaṃ na karissati sopi parājito nāma bhavissatīti paṇṇaṃ likhāpetvā cūḷadvārena videhassa pesesi. Taṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page343.
Sutvā vedeho paṇḍitaṃ pakkosāpetvā tamatthaṃ ācikkhi. Paṇḍito sādhu deva sve pātova pacchimadvārena dhammayuddhamaṇḍalaṃ sajjissanti dhammayuddhamaṇḍalaṃ āgacchantūti paṭipaṇṇaṃ pesethāti āha. Taṃ sutvā rājā āgatadūtasseva paṭipaṇṇaṃ dāpesi. Paṇḍito puna divase kevaṭaṭasseva parājayo hotūti pacchimadvārena dhammayuddhamaṇḍalaṃ sajjāpesi. Tepi kho ekasataupanikkhittapurisā ko jānāti kiṃ bhavissatīti paṇḍitassa ārakkhanatthāya kevaṭṭaṃ parivārayiṃsu. Tepi ekasatarājāno dhammayuddhamaṇḍalaṃ gantvā pācīnadisaṃ olokentā aṭṭhaṃsu. Tathā kevaṭṭabrāhmaṇo. Bodhisatto pana pātova gandhodakena nahāyitvā satasahassagghanikaṃ kāsikavatthaṃ nivāsetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā mahantena pavārena rājadvāraṃ gantvā pavisatu me puttoti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhatvā kiṃ tāta mahosathāti vutte dhammayuddhamaṇḍalaṃ gamissāmīti vatvā tāta kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti vutte deva kevaṭṭabrāhmaṇaṃ maṇinā vañcetukāmomhi aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ mayā laddhuṃ vaṭṭatīti āha. Gaṇha tātāti. So taṃ gahetvā rājānaṃ vanditvā rājanivesanā otiṇṇo sahajātena yodhasahassena parivuto navutikahāpaṇasahassagghanikaṃ setasindhavayuttaṃ rathavaramāruyha pātarāsavelāya dvārasamīpaṃ pāpuṇi. Kevaṭṭopi idāni āgamissati idāni āgamissatīti tassāgamanaṃ olokento aṭṭhāsi olokiteneva dīghaṃ gīvaṃ patto viya. Suriyatejena sedā muñcanti. Mahāsattopi kho mahāparivāratāya mahāsamuddo viya--------------------------------------------------------------------------------------------- page344.
Ajjhottharanto kesarasīho viya asambhīto vigatalomahaṃso dvāraṃ vivarāpetvā nagarā nikkhamitvā rathā oruyha sīho viya vijimhamāno pāyāsi. Ekasatarājāno bodhisattassa rūpasiriṃ disvā esa kira sirivaḍḍhakaseṭṭhiputto mahosathapaṇḍito nāma paññāya sakalajambūdīpe adutiyo asadisoti ukkaṭṭhisatasahassāni pavattāpesuṃ. Sopi kho marugaṇaparivuto viya sakko anopamena sirivibhavena taṃ maṇiratanaṃ hatthena gahetvā kevaṭṭābhimukho agamāsi. Kevaṭṭopi taṃ disvāva sakabhāvena sandhāretuṃ asakkonto paccuggamanaṃ katvā evamāha paṇḍita mahosatha mayaṃ dve paṇḍitā amhākaṃ tumhe nissāya ettakaṃ kālaṃ idha vasantānaṃ tumhehi paṇṇākāramattaṃpi na pesitapubbaṃ kasmā evamakatthāti. Atha naṃ mahāsatto āha paṇḍita tumhākaṃ anucchavikaṃ paṇṇākāraṃ olokentā ajja imaṃ maṇiratanaṃ labhimhā handa idaṃ gaṇhatha evarūpaṃ nāma aññaṃ maṇiratanaṃ natthīti. So tassa hatthe jalamānaṃ maṇiratanaṃ disvā mayhaṃ dātukāmo bhavissatīti cintetvā tena hi dehīti hatthaṃ pasāreti. Mahāsatto gaṇhāti khipitvā pasāritahatthassa aṅgulīsu pātesi. Atha naṃ brāhmaṇo garumaṇiratanaṃ aṅgulīhi dhāretuṃ nāsakkhi. Taṃ paggalitvā mahāsattassa pādamūleyeva pati. Brāhmaṇo lobhena gaṇhissāmīti tassa pādamūle onato ahosi. Athassa mahāsatto uṭṭhātuṃ adento ekena hatthena khandhapiṭṭhe ekena hatthena piṭṭhikacchāyaṃ gahetvā uṭṭhetha ācariya ahaṃ daharo tumhākaṃ nattumatto mā maṃ vandathāti vadanto aparāparaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page345.
Katvā mukhaṃ bhūmiyaṃ ghaṃsitvā lohitamakkhitaṃ katvā andhabāla tavaṃ mama santikā vandanaṃ paccāsiṃsasīti gīvāyaṃ gahetvā khipi. So usubhamatte ṭhāne patitvā uṭṭhāya palāyi. Maṇiratanaṃ pana mahāsattassa purisāyeva gaṇhiṃsu. Bodhisattassa pana uṭṭhetha uṭṭhetha mā maṃ vandathāti vacīghoso sakalaparisaṃ chādetvā aṭṭhāsi. Kevaṭṭabrāhmaṇena mahosathassa pādā vanditāti parisāpissa ekappahāreneva mahāunnādāni akāsi. Brahmadattaṃ ādiṃ katvā sabbepi ete rājāno kevaṭṭaṃ mahāsattassa pādamūle onataṃ addasaṃsu yeva. Te amhākaṃ paṇḍitena mahosathapaṇḍito vandito idāni parājitamhā na no jīvitaṃ dassatīti attano attano asse āruyha uttarapañcālābhimukhā palāyituṃ ārabhiṃsu. Te palāyante disvā bodhisattassa parisā cūḷanībrahmadatto ekasate khattiye gahetvā palāyatīti puna ukkaṭṭhisaddamakaṃsu. Taṃ sutvā sabbe rājāno maraṇabhayabhītā bhiyyoso mattāya palāyantā senāṅgaṃ bhindiṃsu. Bodhisattassa purisā nadantā vaggantā suṭṭhutaraṃ kolāhalamakaṃsu. Mahāsatto senāṅgaparivuto nagarameva pāvisi. Brahmadattassa senāpi tiyojanāni pakkhandiṃsu. Kevaṭṭopi assamāruyha nalāte lohitaṃ puñchamāno senaṃ patvā assapiṭṭhiyaṃ nisinnova bhonto mā palāyatha nāhaṃ gahapatiputtaṃ vandāmi tiṭṭhatha tiṭṭhathāti āha. Senā asaddahantā aṭhatvā gacchantāva kevaṭṭaṃ akkosantā paribhāsantā pāpadhamma duṭṭhabrāhmaṇa dhamyuddhaṃ nāma karissāmīti vatvā āgantvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page346.
Nattumattaṃpi appahontaṃ vandasi natthi tava kattabbanti tassa kathaṃ asuṇantā gacchanteva. So vegena āgantvā senaṃ sampāpuṇitvā bhonto saddahatha mayhaṃ nāhaṃ taṃ vandāmi maṇiratanena maṃ vañcesīti sabbepi te rājāno nānākārehi bodhetvā attano kathaṃ gāhāpetvā tathāpi taṃ bhinnaṃ senaṃ paṭinivattesi. Sā pana tāva mahatī senā sace paṃsumuṭṭhiṃ vā ekekaṃ leḍḍuṃ vā gahetvā khipeyya parikhaṃ pūretvā pākārappamāno rāsi bhaveyya bodhisattānaṃ pana adhippāyo ijjhati tasmā ekopi paṃsumuṭṭhiṃ vā leḍḍuṃ vā nagarābhimukho khipanto nāma nāhosi. Sabbepi nivattitvā attano khandhāvāraṭṭhānameva paccāgamiṃsu. Rājā kevaṭṭaṃ pucchi kiṃ karoma ācariyāti. Deva kassaci cūḷadvārena nikkhamituṃ adentā sañcāraṃ chindissāma manussāpi nikkhamituṃ alabhantā ukkaṇṭhitvā dvāraṃ vivarissanti atha mayaṃ paccāmitte gaṇhissāmāti. Rājā sobhano ācariya upāyoti sampaṭicchi. Paṇḍitopi taṃ pavuttiṃ purimanayeneva ñatvā cintesi imesu ciraṃ idheva vasantesu amhākaṃ phāsukaṃ nāma natthi upāyeneva te palāpetuṃ vaṭṭati mantena palāpessāmīti. So ekaṃ mantakusalaṃ upadhārento anukevaṭṭaṃ nāma brāhmaṇaṃ disvā taṃ pakkosāpetvā ācariya amhākaṃ ekaṃ kammaṃ nittharituṃ vaṭṭatīti āha. Kiṃ karomi paṇḍita vadehīti. Tumhe anupākāre ṭhatvā amhākaṃ manussānaṃ pamādaṃ olokentā antarantarā brahmadattamanussānaṃ pūvamacchamaṃsādīni khipitvā ambho idañcidañca khādatha mā ukkaṇṭhatha aññaṃ katipāhaṃ vasituṃ vāyamatha nagaravāsino pañjare--------------------------------------------------------------------------------------------- page347.
Niruddhā kukkuṭā viya ukkaṇṭhitā na cirasseva vo dvāraṃ vivarissanti atha tumhe videhañca duṭṭhagahapatiputtañca gaṇhissathāti vadeyyātha amhākaṃ manussā taṃ kathaṃ sutvā tumhe akkositvā tajjetvā brahmadattamanussānaṃ passantānaṃyeva tumhe hatthapādesu gahetvā veḷupesikādīhi paharantā viya hutvā pākārato otāretvā pañcacūḷāni kārāpetvā iṭṭhakacuṇṇehi okīritvā karaṇaviramālaṃ kaṇṇe katvā katipayapahāraṃ datvā piṭṭhiyaṃ rājiyo dassetvā pākāraṃ āropetvā sikkāya pakkhipitvā yottena otāretvā gaccha mantabhedakacorāti brahmadattamanussānaṃ dassenti te taṃ rañño santikaṃ nessanti taṃ disvā rājā ko te aparādhoti pucchissati athassa evaṃ vadeyyātha mahārāja mayhaṃ pubbe yaso mahanto gahapatiputto macchariyena maṃ na bhuñjatīti kujjhitvā rañño kathetvā sabbaṃ me yasaṃ acchindi ahaṃ mama yasacorassa gahapatiputtassa sīsaṃ gaṇhāpessāmīti tumhākaṃ manusse ukkaṇṭhite disvā etesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ vā demi ettakena maṃ porāṇakaveraṃ viya hadaye katvā imaṃ byasanaṃ pāpesi sabbaṃ tumhākaṃ manussā jānanti mahārājāti nānappakārehi taṃ saddahāpetvā vissāse uppanne mahārāja tumhe mamaṃ laddhakālato paṭṭhāya mā cintayittha idāni vedehassa ca gahapatiputtassa ca jīvitaṃ natthi ahaṃ imasmiṃ nagare pākārassa thiraṭṭhānañca dubbalaṭṭhānañca parikhāyaṃ kumbhīlādīnaṃ atthiṭṭhānañca natthiṭṭhānañca jānāmi na cireneva vo nagaraṃ gahetvā dassāmīti vadeyyātha atha so rājā te saddahitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page348.
Sakkāraṃ karissati athassa senaṃ bāhanaṃ ca paṭicchāpessati athassa senaṃ bālakumbhīlaṭṭhānesuyeva otāreyyātha tassa senā kumbhīlabhayena na otarissanti tadā tumhākaṃ deva senā gahapatiputtena bhinnā sabbe rājāno ca ācariya kevaṭṭaṃ ca ādiṃ katvā kenaci lañco aggahito nāma natthi kevalaṃ ete tumhe parivāretvā vicaranti sabbe gahapatiputtasseva santakā ahameveko tumhākaṃ puriso sace me vacanaṃ na saddahatha sabbe te rājāno alaṅkaritvā maṃ dassanāya āgacchantūti pesetha atha (te) nesaṃ rājūnaṃ gahapatiputtena attano nāmarūpaṃ likhitvā dinnesu vatthālaṅkārakhaggādīsu akkharāni disvā niṭṭhaṃ gaccheyyāthāti vadeyyātha so tathā katvā tāni akkharāni disvā niṭṭhaṃ gantvā bhitatasito te rājāno uyyojetvā idāni kiṃ karoma paṇḍitāti tumhe pucchissati tameva rājānaṃ tumhe evaṃ vadeyyātha mahārāja gahapatiputto bahumāyo sace aññāni katipayadivasāni vasissatha sabbaṃ vo senaṃ attano hatthagataṃ katvā tumhe gaṇhissati papañcaṃ akatvā ajjeva majjhimayāmasamanantare assapiṭṭhiyaṃ nisīdisvā palāyissāma mā no parahatthe maraṇaṃ hotūti vadeyyātha so tumhākaṃ vacanaṃ sutvā tathā karissati tumhe tassa palāyanavelāya nivattitvā amhākaṃ manusse jānāpeyyāthāti. Taṃ sutvā anukevaṭṭabrāhmaṇo sādhu paṇḍita karissāmi te vacananti āha. Tena hi katipayapahāre sahituṃ vaṭṭatīti. Paṇḍita mama jīvitañca hatthapāde ca ṭhapetvā avasesaṃ attano ruccanavasena karohīti. So tassa gehe manussānaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page349.
Sakkāraṃ katvā anukevaṭṭaṃ vuttanayeneva vippakāraṃ pāpetvā sikkāya pakkhipitvā yottena otāretvā brahmadattamanussānaṃ dāpesi. Atha te taṃ gahetvā netvā brahmadattassa dassesuṃ. Rājā taṃ vīmaṃsitvā saddahitvā sakkāramassa katvā senaṃ paṭicchāpesi. Sopi senaṃ bālakumbhīlaṭṭhānesuyeva otāresi. Manussā kumbhīlehi khajjamānā aṭṭālakehi ṭhitehi manussehi ususattitomaravassehi vijjhiyamānā mahāvināsaṃ pāpuṇanti. Tato paṭṭhāya keci bhayena upagantuṃ na sakkonti. Atha anukevaṭṭo rājānaṃ upasaṅkamitvā āha deva tumhākaṃ atthāya yujjhanakā nāma natthi sabbehi lañco gahito sace asaddahantā pakkosāpetvā nivatthavatthādīsu akkharāni olokethāti. Rājā tathā katvā sabbesaṃ vatthādīsu akkharāni disvā addhā imehi lañco gahitoti niṭṭhaṃ gantvā ācariya idāni kiṃ kātabbanti pucchitvā deva aññaṃ kattabbaṃ natthi sace papañcaṃ karissatha gahapatiputto vo gaṇahissati ācariyakevaṭṭopi kevalaṃ nalāte vaṇaṃ katvā carati lañco pana etenapi gahito ayamhi maṇiratanaṃ gahetvā tumhe tiyojanaṃ palāpetvā saddahāpetvā nivattesi ayampi paribhinnakova ekarattivāsopi mayhaṃ na ruccati ajjeva majjhimayāmasamanantare palāyituṃ vaṭṭati maṃ ṭhapetvā añño tava suhadayo nāma natthīti vatte tena hi ācariya tumheyeva me assaṃ kappetvā yānasajjaṃ karothāti āha. Brāhmaṇo tassa niccayena palāyanabhāvaṃ ñatvā mā bhāyi mahārājāti taṃ assāsetvā bahi nikkhamitvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page350.
Upnikkhittapurisānaṃ ajja rājā palāyissati mā niddāyitthāti ovādaṃ datvā rañño asso yathā ākaḍḍhitopi suṭṭhutaraṃ palāyati evaṃ avakampanāya kappetvā majjhimayāmasamanantare assaṃ abhinīharitvā kappito te deva asso velaṃ jānāhīdi āha. Rājā assaṃ abhiruhitvā palāyi. Anukevaṭṭopi assaṃ abhiruhitvā tena saddhiṃ gacchanto viya thokaṃ gantvā nivatti. Avakampanāya kappitaasso ākaḍḍhiyamānopi rājānaṃ gahetvā palāyi. Anukevaṭṭopi senāya antaraṃ pavisitvā cūḷanībrahmadatto palātoti ukkaṭṭhimakāsi. Upanikkhittapurisāpi attano manussehi saddhiṃ upakkosiṃsu. Sesarājānopi taṃ saddaṃ sutvā mahosathapaṇḍito dvāraṃ vivaritvā nikkhamanto bhavissati idāni no jīvitaṃ na dassatīti bhītatasitā upabhogaparibhogabhaṇḍānipi anoloketvā tato tato palāyiṃsu. Manussā rājānopi palāyantīti suṭṭhutaraṃ upakkosiṃsu. Taṃ saddaṃ sutvā davāraṭṭālakādīsu ṭhitāpi unnādiṃsu apphoṭayiṃsu. Iti tasmiṃ khaṇe paṭhavī bhijjamānā samuddo viya saṃkhubbhito sakalanagaraṃ anto ca bahi ca ekaninnādamahosi. Aṭṭhārasaakkhobhiṇīsaṃkhātā manussā mahosathapaṇḍitena kira brahmadatto ca ekasatarājāno ca gahitāti maraṇabhayabhītā attano attano udare bandhasāṭakaṃpi chaḍḍetvā palāyiṃsu. Khandhā vāraṭṭhānaṃ tucchaṃ ahosi. Cūḷanībrahmadatto ekasate khattiye gahetvā attano nagarameva gato. Puna divase pātova nagaradvārāni vivaritvā balanikāyā nagarā nikkhamitvā mahāvilopaṃ disvā kiṃ karoma--------------------------------------------------------------------------------------------- page351.
Paṇḍitāti mahāsattassa ārocayiṃsu. So āha etehi chaḍḍitaṃ dhanaṃ tumhākaṃ pāpuṇāti sabbesaṃ rājūnaṃ santakaṃ rañño detha seṭṭhīnañca kevaṭṭabrāhmaṇassa ca santakaṃ amhākaṃ āharatha avasesaṃ nagaravāsino gaṇhantūti. Tesaṃ mahaggharatanabhaṇḍameva āharantānaṃ aḍḍhamāso vītivatto. Sesaṃ pana catūhi māsehi āhariṃsu. Mahāsatto anukevaṭṭassa mahantaṃ sakkāraṃ akāsi. Tato paṭṭhāya kira mithilānagaravāsino sahiraññasuvaṇṇā jātā. Mahaggharatanāni jātāni. Brahmadattassāpi tehi rājūhi saddhiṃ uttarapañcālanagare vasantassa ekavassaṃ atītaṃ. Athekadivasaṃ kevaṭṭo ādāsena mukhaṃ olokento nalāte vaṇaṃ disvā idaṃ gahapatiputtassa kammaṃ tenāhaṃ ettakānaṃ rājūnaṃ antare lajjāpitoti cintetvā samuppannakodho hutvā kadā nu khavassa piṭṭhiṃ passituṃ samattho bhavissāmīti cintento attheso upāyo amhākaṃ rañño dhītā pañcālacandī nāma uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā taṃ videhassa rañño dassāmāti vatvā videhaṃ kāmena palobhetvā gilitabalisaṃ viya macchaṃ mahosathapaṇḍitena saddhiṃ videhaṃ ānetvā ubhopi te māretvā jayapānaṃ pivissāmāti sanniṭṭhānaṃ katvā rājānaṃ upasaṅkamitvā āha deva eko manto atthīti. Tassa vacanaṃ sutvā rājā āriya tava mantaṃ nissāya udarasāṭakassāpi sāmino na jātamhā idāni kiṃ karissasi tuṇhī hohīti āha. Mahārāja--------------------------------------------------------------------------------------------- page352.
Iminā upāyena sadiso añño upāyo natthīti. Tenahi bhaṇāhīti. Mahārāja amhehi dvīhiyeva bhavituṃ vaṭṭatīti. Evaṃ hotūti. Atha naṃ brāhmaṇo uparipāsādatalaṃ āropetvā sayanagabbhaṃ pavesetvā āha mahārāja videharājānaṃ kilesena palobhetvā idhānetvā gahapatiputtena saddhiṃ māressāmāti. Eso sundaro ācariya upāyo kathaṃ pana taṃ palobhetvā ānessāmāti. Mahārāja dhītā vo pañācālacandī uttamarūpadharā tassā rūpasirisampattiñca cāturiyavilāsañca kavīhi gītabandhanena bandhāpetvā tāni kābyāni mithilāyaṃ gāyāpetvā evarūpaṃ itthīratanaṃ alabhantassa videhanarindassa kiṃ rajjenāti tassa savanasaṃsaggeneva paṭibaddhabhāvaṃ ñatvā ahaṃ tattha gantvā divasaṃ vavaṭṭhapessāmi so mayi divasaṃ vavaṭṭhapetvā āgate gilitabaliso viya maccho gahapatiputtaṃ gahetvā āgamissati atha ne māressāmāti. Rājā tassa vacanaṃ sutvā tusitvā sobhano te ācariya upāyo evaṃ karissāmāti sampaṭicchi. Taṃ pana mantaṃ cūḷanībrahmadattassa sayanapālikā sālikā sakuṇikā sutvā paccakkhaṃ akāsi. Rājā porāṇakābyakārake pakkosāpetvā bahudhanaṃ datvā dhītaraṃ tesaṃ dassetvā tātā etissā rūpasampattiṃ nissāya kābyaṃ karothāti āha. Te atimanoharāni gītāni bandhitvā rājānaṃ sāvayiṃsu. Rājā tesaṃ bahudhanaṃ adāsi. Kavīnaṃ santikā kābyāni nāṭakitthiyo sikkhāpetvā samajjamaṇḍale gāyiṃsu. Iti tāni gītāni vitthāritāni ahesuṃ. Tesu manussānaṃ antare vitthāritattaṃ gatesu rājā gāyake--------------------------------------------------------------------------------------------- page353.
Pakkosāpetvā āha tātā tumhe mahāsakuṇe gahetvā rattiṃ rukkhaṃ abhiruyha tattha nisinnā gāyitvā paccūsakāle tesaṃ gīvāsu kaṃsatāle bandhitvā te uṭṭhāpetvā otarathāti. Yo kira ākāse kaṃsatālasaddaṃ sutvā so paṇcālarañño dhītu sarīravaṇṇaṃ devatāyopi gāyantīti pākaṭabhāvakaraṇatthaṃ tathā kāresi. Puna rājā te kaviyo pakkosāpetvā tātā idāni tumhe evarūpā kumārikā jambūdīpatale aññassa rañño nānucchavikā mithilāyaṃ videharañño anucchavikā rañño issariyañca imāya evānucchavikanti vaṇṇetvā gītāni bandhathāti āha. Te tathā katvā rañño ārocayiṃsu. Rājā tesaṃ dhanaṃ datvā tātā mithilaṃ gantvā puna tattha imināva upāyena gāyathāti pesesi. Te tāni gāyantā anupubbena mithilaṃ patvā samajjamaṇḍale gāyiṃsu. Tāni sutvā mahājano ukkuṭṭhisahassāni pavattetvā tesaṃ bahudhanaṃ adāsi. Te rattisamaye rukkhesu gāyitvā paccūsakāle sakuṇānaṃ gīvāsu kaṃsatāle bandhitvā otaranti. Ākāse kaṃsatālasaddaṃ sutvā pañcālarañño dhītu sarīravaṇṇaṃ devatāyopi gāyantīti sakalanagare ekakolāhalamahosi. Videharājā taṃ sutvā kābyakārake pakkosāpetvā attano nivesane samajjaṃ kāretvā evarūpaṃ kira uttamarūpadharaṃ rājadhītaraṃ cūḷanīrājā mayhaṃ dātukāmoti tusitvā tesaṃ bahudhanaṃ adāsi. Te āgantvā brahmadattassa ārocesuṃ. Atha naṃ kevaṭṭo āha idānāhaṃ mahārāja divasaṃ vavaṭṭhapanatthāya gamissāmīti. So sādhu ācariya kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page354.
Thokaṃ paṇṇākāraṃ mahārājāti. Gaṇhāhi ācariyāti dāpesi. So taṃ ādāya mahantena parivārena gantvā videharaṭṭhaṃ sampāpuṇi. Tassāgamanaṃ sutvā nagare ekakolāhalaṃ jātaṃ cūḷanīrājā ca kira videho ca mittasanthavaṃ karissanti cūḷanīrājāpi attano dhītaraṃ amhākaṃ rañño dassati kevaṭṭo kira divasaṃ vavaṭṭhapetuṃ etīti. Videharājāpi taṃ suṇi. Sahāsattopi taṃ suṇi. Taṃ sutvānassa etadahosi tassāgamanaṃ mayhaṃ na ruccati tattato 1- taṃ jānissāmīti. So cūḷanīrañño santike upanikkhittaparisānaṃ sāsanaṃ pesesi imamatthaṃ tattato jānitvā sāsanaṃ pesentūti. Athassa te mayametaṃ tattato na jānāma rājā ca kevaṭṭo ca sayanagabbhe nisīditvā mantenti rañño pana sayanapālikā sālikā sakuṇikā etaṃ mantaṃ jāneyyāti paṭisāsanaṃ pesayiṃsu. Taṃ sutvā mahāsatto cintesi yathā paccāmittānaṃ okāso na hoti evaṃ suvibhattaṃ katvā susajjitanagaraṃ ahaṃ kevaṭaṭassa daṭṭhuṃ na dassāmīti. So nagaradvārato yāva rājagehā rājagehato ca yāva attano gehā āgamanamaggaṃ ubhosu passesu kilañjehi parikkhipāpetvā matthakepi kilañjehi paṭicchādāpetvā cittakammaṃ kāretvā bhūmiyaṃ pupphāni vikīritvā puṇṇaghaṭe ṭhapāpetvā kaddaliyo ca ṭhapāpetvā dhaje paggaṇhāpesi. Kevaṭṭo nagaraṃ pavisitvā suvibhattaṃ nagaraṃ apassanto raññā me maggo alaṅkārāpitoti cintetvā nagarassa adassanatthaṃ katabhāvaṃ na jānāti. @Footnote: 1 tatvatotipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page355.
So gantvā rājānaṃ vanditvā paṇṇākāraṃ paṭicchāpetvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisīditvā raññā katasakkārasammāno attano āgatakāraṇaṃ ārocento dve gāthā abhāsi rājā santhavakāmo te ratanāni pavecchati āgacchantu ito dūtā mañjukā piyabhāṇino bhāsantu mudukā vācā yā vācā paṭinanditā pañcālo ca videho ca ubho ekā bhavantu teti. Tattha santhavakāmo teti mahārāja amhākaṃ rājā tayā saddhiṃ mittasanthavaṃ kattukāmo. Ratanānīti itthīratanaṃ attano dhītaraṃ ādiṃ katvā tumhākaṃ ratanāni deti. Āgacchantūti ito paṭṭhāya kira uttarapañcālanagarato paṇṇākāraṃ gahetvā madhuravacanā piyabhāṇino dūtā idhāgacchantu ito ca tattha gacchantu. Ekā bhavantūti te gaṅgodakaṃ viya yamunodakena saddhiṃ saṃsandantaṃ ekasadisāva hontu. Evañca pana vatvā mahārāja amhākaṃ rājā aññaṃ mahāmaccaṃ pesetukāmo hutvāpi rañño manāpaṃ katvā sāsanaṃ ārocetuṃ na sakkhissati tasmā maṃ peseti ācariya tumhe sādhukaṃ rājānaṃ bodhetvā ādāya āgacchathāti gacchatha rājaseṭṭha abhirūpañca kumārikaṃ labhissatha amhākañca raññā saddhiṃ mittasanthavo te patiṭṭhahissatīti āha. So tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhamānaso hutvā uttamarūpadharaṃ kira kumārikaṃ labhissāmīti savanasaṃsaggena bajjhitvā ācariya tumhākañca kira mahosathapaṇḍitassa ca dhammayuddhe vivādo ahosi gacchatha--------------------------------------------------------------------------------------------- page356.
Puttaṃ me passatha ubhopi paṇḍitā aññamaññaṃ khamāpetvā mantetvā ethāti āha. Taṃ sutvā kevaṭṭo passissāmi paṇḍitanti taṃ passituṃ agamāsi. Mahāsattopi taṃ divasaṃ tassa attano santikaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā cintesi tena me pāpadhammena saddhiṃ sallāpo mā hotūti pātova thokaṃ sappiṃ pivi. Gehaṃpissa bahalena allagomayena limpesi thambhe ca telena makkhesi. Tassa nipajjanakaṃ ekaṃ pana vatthamañcakaṃ ṭhapetvā sesāni mañcapīṭhāni nīharāpesi. So manussānaṃ saññaṃ adāsi. Tumhe brāhmaṇe kathetuṃ āraddhe evaṃ vadeyyātha brāhmaṇa mā paṇḍitena saddhiṃ katheyyāsi ajja tena sappi pītanti mayi tena saddhiṃ kathanākāraṃ karontepi deva tikhiṇasappi vo pītaṃ mā kathethāti nivāreyyāthāti evaṃ vicāretvā mahāsatto rattapaṭaṃ nivāsetvā sattame dvārakoṭṭhake purise ṭhapetvā vatthamañcake nipajji. Kevaṭṭopissa paṭhame dvārakoṭṭhake ṭhatvā kahaṃ paṇḍitoti pucchi. Atha naṃ te manussā brāhmaṇa mā saddamakari sacepi āgantukāmo tuṇhī hutvā ehi ajja paṇḍitena tikhiṇasappi pītaṃ mahāsaddaṃ kātuṃ na labhissasīti āhaṃsu. Sesadvārakoṭṭhakesupi naṃ tatheva āhaṃsu. So sattamaṃ dvārakoṭṭhakaṃ atikkamitvā paṇḍitassa santikaṃ agamāsi. Paṇḍito kathanākāraṃ dassesi. Atha naṃ manussā deva mā kathayittha tikhiṇasappi vo pītaṃ kiṃ vo iminā duṭṭhabrāhmaṇena saddhiṃ kathanenāti vatvā nivārayiṃsu. Iti so paṇḍitassa santikaṃ gantvā neva nisīdi tuṃ āsanaṃ nissāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page357.
Ṭhitaṭṭhānaṃpi na labhati allagomayaṃ akkamitvā aṭṭhāsi. Atha naṃ oloketvā eko akkhīni ummili eko bhamukaṃ ukkhipi eko kappuraṃ ākaḍḍhayi. Keci hatthapādavikārādīni dassenti. So tesaṃ kiriyaṃ oloketvā maṅkubhūto gacchāmahaṃ paṇḍitāti vatvā aparehi are duṭṭhabrāhmaṇa mā saddamākāsi sace saddameva karosi aṭṭhīni te bhindissāmāti vutte bhītatasito hutvā nivattitvā gacchanto na olokesi. Atha naṃ añño uṭṭhāya veḷupesikāya piṭṭhiyaṃ tāḷesi. Añño piṭṭhiyaṃ hatthatalena pahari. Antare añño gīvāyaṃ gahetvā khipi. So sīhamukhato muttamigo viya bhītatasito hutvā nikkhamitvā rājagehaṃ gato. Rājā cintesi ajja mama putto imaṃ pavuttiṃ sutvā tuṭṭho bhavissati dvinnaṃ paṇḍitānaṃ mahatiyā dhammasākacchāya bhavitabbaṃ ajja ubhopi aññamaññaṃ khamāpessanti lābhāvata meti. So kevaṭṭaṃ disvā paṇḍitena saddhiṃ saṃsandanākāraṃ pucchanto imaṃ gāthamāha kathannu kevaṭṭa mahosathena samāgamo āsi tadiṅgha brūhi kacci te paṭinijjhatto kacci tuṭṭho mahosathoti. Tattha paṭinijjhattoti dhammayuddhamaṇḍale pavattaṃ viggahaṃ vūpasamanatthaṃ kacci tvaṃ tena so ca tayā paṭinijjhatto khamāpito. Kacca tuṭṭhoti kacci tumhākaṃ raññā pesitaṃ pavuttiṃ sutvā tuṭṭho. Atha naṃ kevaṭṭo mahārāja mā tumhe taṃ paṇḍitoti gahetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page358.
Vicaratha tato asappurisataro nāma natthīti vatvā imaṃ gāthamāha anariyarūpo puriso janinda asamodako thaddho asabbhirūpo (yathā mūgova badhirova) na kiñcitthamabhibhāsathāti. Tattha asabbhirūpoti apaṇḍitajātiko. Na kiñcitthanti mayā saha kiñci atthaṃ na bhāsatha teneva taṃ apaṇḍitoti maññāmi. Iti so bodhisattassa aguṇaṃ kathesi. Rājā tassa vacanaṃ sutvā anabhinanditvā apaṭikkositvā tassa ca tena saddhiṃ āgatānañca paribbayaṇaceva nivāsanagehañca dāpetvā gacchatha ācariya visamathāti taṃ uyyojetvā cintesi mama putto paṇḍito paṭisanthārakusalo iminā kira saddhiṃ neva paṭisanthāraṃ akāsi na tuṭṭhiṃ pavedesi kiñci tena anāgatabhayaṃ diṭṭhaṃ bhavissatīti sayameva kathaṃ samuṭṭhapetvā imaṃ gāthamāha addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasaṃ attho suddho naraviriyena diṭṭho tathā hi kāyo mama sampavedhati hitvā sayaṃ ko parahatthamessatīti. Tattha idanti yaṃ mama puttena diṭṭhaṃ addhā idaṃ mantapadaṃ aññane itarapurisena sududdasaṃ. Naraviriyenāti viriyavantena narena suddho attho diṭṭho bhavissati. Sayanti sakaraṭṭhaṃ hitvā ko parahatthaṃ gamissati. Mama puttena brāhmaṇassa āgamane doso diṭṭho bhavissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page359.
Ayaṃ hi āgacchanto na mittasanthavatthāya āgamissati maṃ pana kāmena palobhetvā attano nagaraṃ netvā gahaṇatthāya āgatena bhavitabbaṃ taṃ anāgatabhayaṃ diṭṭhaṃ bhavissati paṇḍitenāti tassa tamatthaṃ āvajjetvā bhītatasitassa nisinnakāleyeva cattāro paṇḍitā āgamiṃsu. Rājā senakaṃ pucchi kiṃ senaka te ruccati uttarapañcālanagaraṃ gantvā cūḷanīrājassa dhītu ānayananti. So kiṃ kathetha mahārāja na hi siriṃ āgacchantiṃ paharitvā palāpetuṃ vaṭṭati sace tumhe tattha gantvā taṃ gaṇhissatha ṭhapetvā cūḷanībrahmadattaṃ añño tumhehi samo sakalajambhūdīpatale na bhavissati kiṃ kāraṇā jeṭṭharājassa dhītuyā gahitattā so hi sesarājāno mama manussā vedehoeko mayā sadisoti sakalajambūdīpatale aggarājā uttamarūpadharaṃ dhītaraṃ tumhākaṃ dātukāmo jāto karothassa vacanaṃ mayampi tumhe nissāya vatthālaṅkāre labhissāmāti. Rājā sesepi pucchi. Tepi tatheva kathesuṃ. Tassa tehi saddhiṃ kathentasseva kevaṭṭabrāhmaṇo nivāsanagehā nikkhamitvā rājānaṃ āpucchitvā gamissāmīti āgantvā rājānaṃ vanditvā mahārāja na sakkā amhehi papañcaṃ kātuṃ gamissāma mayaṃ narindāti āha. Rājā tassa sakkāraṃ katvā taṃ uyyojesi. Mahāsatto tassa gatabhāvaṃ ñatvā nahātvā alaṅkaritvā rājūpaṭṭhānaṃ āgantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Rājā cintesi putto me mahosathapaṇḍito mahāmantī mantapāragato atītā nāgatapaccuppanne atthe jānāti amhākaṃ tattha gantuṃ yuttabhāvaṃ vā--------------------------------------------------------------------------------------------- page360.
Ayuttabhāvaṃ vā paṇḍito jānissatīti. So attano paṭhamaṃ cintite akathetvā rāgarato mohamuḷho hutvā pucchanto imaṃ gāthamāha channampi ekāva matī sameti ye paṇḍitā uttamabhūripaññā yānaṃ ayānaṃ athavāpi ṭhānaṃ mamosatha tvaṃpi matiṃ karohīti. Tattha channanti paṇḍita kevaṭṭabrāhmaṇassa ca mama ca imesaṃ ca catunnanti channaṃ amhākaṃ. Ekāva matīti ekova ajjhāsayo gaṅgodakaṃ viya yamunodakena saṃsandati sameti. Yeti ye mayaṃ chapi janā uttamapaṇḍitā uttamabhūripaññā tesaṃ no channampi cūḷanīrājassa dhītu ānayanaṃ ruccatīti vadati. Ṭhānanti idheva vāso. Matiṃ karohīti amhākaṃ ruccanakaṃ nāma appamāṇaṃ tvampi cintehi kiṃ amhākaṃ āvāhanatthāya tattha yānaṃ udāhu ayānaṃ ādū idheva vāso ruccatīti. Taṃ sutvā mahāsatto ayaṃ rājā ativiya kāmagiddho andhabālabhāvena imesaṃ catunnaṃ vacanaṃ gaṇhati attano gamanadosaṃ na jānāti tassa gamane dosaṃ kathetvā nivattessāmi nanti cintetvā catasso gāthāyo abhāsi jānāsi kho rāja mahānubhāvo mahabbalo cūḷanībrahmadatto rājā ca taṃ icchati māraṇatthaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page361.
Migaṃ yathā okacarena luddo yathāpi maccho balisaṃ vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ āmagiddho na jānāti maccho maraṇamattano evameva tuvaṃ rāja cūḷaneyyassa dhītaraṃ kāmagiddho na jānāsi maccho (va) maraṇamattano sace gacchasi pañcālaṃ khippamattaṃ jahessasi migaṃ panthānuppannaṃva mahantaṃ bhāyamessatīti. Tattha rājāti vedehaṃ ālapati. Mahānubhāvoti mahāyaso. Mahabbaloti aṭṭhārasaakhobhiṇīsaṃkhyena balena samannāgato. Māraṇatthanti maraṇassa atthāya. Okacarenāti okacārikāya migiyā. Luddo hi ekaṃ migiṃ sikkhāpetvā rajjukena bandhitvā araññaṃ netvā migānaṃ gocaraṭṭhāne ṭhapesi. Sā bālamigaṃ attano santikaṃ ānetukāmā sakasaññāya rāgaṃ janentī viravati. Tassā saddaṃ sutvā bālamigo migagaṇaparivuto vanagumbe nipanno sesamigīsu saññaṃ akatvā tassā saddasavanasaṃsaggena baddho vuṭṭhāya nikkhamitvā gīvaṃ ukkhipitvā kilesavasena taṃ migiṃ upagantvā luddassa mahāphāsuṃ datvātiṭṭhati. Tamenaṃ so tikhiṇāya sattiyā vijjhitvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpesi. Tattha luddo viya cūḷanīrājā okacārikā viya tassa dhītā. Luddassa hatthe āvudhaṃ viya kevaṭṭabrāhmaṇo. Iti yathā okacarena luddo migaṃ māraṇatthāya icchati evaṃ so rājā taṃ dhītuyā marāṇatthāya icchatīti attho. Āmagiddhoti byāmasatagambhīre udake--------------------------------------------------------------------------------------------- page362.
Vasantopi maccho tasmiṃ valisassa vaṅkaṭṭhānaṃ chādetvā ṭhite āmakasaṃkhāte āmise giddho hutvā valisaṃ gilati attano maraṇaṃ na jānāti. Dhītaranti cūḷanībālisikassa kevaṭṭabrāhmaṇassa vacanabalisaṃ chādetvā ṭhitaṃ āmisasadisaṃ tassa rañño dhītaraṃ kāmagiddho hutvā maccho attano maraṇasaṃkhātaṃ āmisaṃ viya na jānāsi. Pañcālanti uttarapañcālanagaraṃ. Attanti attānaṃ. Panthānuppannanti yathā gāmadvāre maggaṃ anuppannaṃ migaṃ mahantaṃ bhayamessati taṃ hi migaṃ maṃsatthāya āvudhāni gahetvā nikkhamantesu manussesu ye ye passanti te te mārenti evaṃ tuvaṃ uttarapañcālanagaraṃ gacchantampi mahantaṃ maraṇabhayaṃ essati upagamissatīti. Evaṃ mahāsatto catūhi gāthāhi rājānaṃ niggaṇhitvā kathesi. So rājā tena ativiya niggahitova kujjhitvā ayaṃ maṃ attano dāsaṃ viya maññati rājāti saññampi na karoti aggarājena dhītaraṃ dassāmīti mama santike pesitaṃ sāsanaṃ ñatvā ekaṃpi maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ vacanaṃ akathetvā maṃ bālamigo viya gilitavaliso maccho viya panthānuppannamigo viya ca maraṇaṃ pāpuṇissatīti vadatīti kujjhitvā anantaraṃ gāthamāha mayameva bālāmhase elamūgā ye uttamatthāni tayī lapimhā kimeva tvaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho atthāni jānāsi yathāpi aññeti. Tattha bālāmhaseti bālāmhā. Elamūgāti lāḷamukhāva--------------------------------------------------------------------------------------------- page363.
Mayameva. Uttamatthānīti uttamaitthīratanapaṭilābhakāraṇāni. Tayī lapimhāti tavasantike kathayimhā. Kimevāti taṃ garahanto evamāha. Naṅgalakoṭivaḍḍhoti gahapatiputto daharakālato paṭṭhāya naṅgalakoṭiṃ gaṇhantoyeva vaḍḍhati tamatthaṃ sandhāya tvaṃ gahapatiputtakammameva jānāsi na khattiyānaṃ maṅgalakammanti iminā adhippāyenevamāha. Aññeti yathā kevaṭṭo vā senakādayo vā aññe paṇḍitā imāni khattiyānaṃ maṅgalatthāni jānanti tathā tavaṃ tāni kiṃ jānāsi gahapatiputtakammajānanameva tavānucchavikanti. Iti naṃ akkositvā paribhāsitvā gahapatiputto mayhaṃ maṅgalantarāyaṃ karoti nīharathetanti taṃ nīharāpetuṃ gāthamāha imaṃ gale gahetvāna nāsetha vijitā mama yo me ratanalābhassa antarāyāya bhāsatīti. So rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā sace kho pana maṃ koci rañño vacanaṃ gahetvā hatthe vā gīvāyaṃ vā parāmaseyya taṃ me alaṃ assa yāvajīvaṃ lajjituṃ tasmā sayameva nikkhamissāmīti cintetvā rājānaṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā attano gehaṃ gato. Rājāpi kevalaṃ kodhavaseneva vadati bodhisatte garucittatāya na kiñci tathā kātuṃ āṇāpesi. Atha mahāsatto cintesi ayaṃ rājā ativiya andhabālo attano hitāhitaṃ na jānāti kāmagiddho hutvā tassa dhītaraṃ labhissāmiyevāti anāgatabhayaṃ ajānitvā gacchanto mahāvināsaṃ pāpuṇissati mayā nāssa rañño kathaṃ hadaye kātuṃ vaṭṭati bahūpakāro--------------------------------------------------------------------------------------------- page364.
Me esa mahato yasassa dāyakova imassa mayā paccayena bhavituṃ vaṭṭatīti paṭhamaṃ kho pana suvapotakaṃ pesetvā tattato ñatvā pacchā sayaṃ gamissāmīti cintetvā suvapotakaṃ pakkositvā tattha pesesi. Tamatthaṃ pakāsenato satthā āha tato ca so apakkamma vedehassa upantikā atha āmantayī dūtaṃ māthūraṃ suvapaṇḍitaṃ ehi samma haritapakkha veyyāvaccaṃ karohi me atthi pañcālarājassa sālikā sayanapālikā taṃ pattharena pucchassu sā hi sabbattha kovidā sā nesaṃ sabbaṃ jānāti rañño ca kosiyassa ca āmoti so paṭisutvā māthūro suvapaṇḍito agamāsi haritapakkho sālikāya upantikaṃ tato ca so kho gantvāna māthūro suvapaṇḍito atha āmantayī sugharaṃ sālikaṃ mañjubhāṇikaṃ kacci te sughare khamanīyaṃ kacci vese anāmayaṃ kacci te madhunā lājā labbhate sughare tava kusalañceva me samma atho samma anāmayaṃ atho me madhunā lājā labbhate suvapaṇḍita kuto nu samma āgamma kassa vā pahito tuvaṃ na ca mesi ito pubbe diṭṭho vā yadi vā sutoti. Tattha haritapakkhoti haritapattasamānapakkho. Veyyāvaccanti--------------------------------------------------------------------------------------------- page365.
Ehi sammāti vutte āgantvā aṅke nisinnaṃ samma aññena manussabhūtena kātuṃ asakkuṇeyyaṃ mamekaṃ veyyāvaṭikaṃ karohīti āha. Kiṃ karomi devāti ca vutte samma kevaṭṭabrāhmaṇassa dūteyyena āgatakāraṇaṃ ṭhapetvā rājānañca kevaṭṭabrāhmaṇañca añño na jānāti ubhova rañño sayanagabbhe nisinnā mantayiṃsu tassa pana atthi pañcālarājassa sālikā sayanapālikā sā kira taṃ rahassaṃ jānāti tavaṃ tattha gantvā tāya saddhiṃ methunapaṭisaṃyuttaṃ vissāsaṃ katvā tesaṃ rahassaṃ taṃ pattharena pucchassu taṃ sālikaṃ paṭicchanne padese yathā taṃ koci añño na jānāti evaṃ pucchassu sace hi te koci saddaṃ suṇāti jīvitaṃ te natthi tasmā paṭicchannaṭṭhāne saṇikaṃ pucchāti. Sā nesaṃ sabbanti sā nesaṃ rañño ca kosiya gottassa ca kevaṭṭassāti dvinnampi janānaṃ sabbaṃ rahassaṃ jānāti. Āmoti bhikkhave so suvapotako paṇḍitena purimanayeneva sakkāraṃ katvā pesito āmoti tassa paṭisuṇitvā mahāsattaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā vivaṭasīhapañjarena nikkhamitvā vātavegena sivīraṭṭhe ariṭṭhapuraṃ nāma nagaraṃ gantvā tattha pavuttiṃ sallakkhetvā sālikāya santikaṃ gato. Kathaṃ. So hi rājanivesanassa kañcanathūpikāya nisīditvā rāganissitaṃ madhuraravaṃ ravi. Kiṃ kāraṇā. Imaṃ saddaṃ sutvā sālikā paṭiravissati tāya saññāya tassā santikaṃ gamissāmīti. Sāpi tassa saddaṃ sutvā rājasayanassa santike suvaṇṇapañjare nisinnā rāgaratacittā hutvā tikkhattuṃ paṭiravi. So thokaṃ gantvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page366.
Punappunaṃ saddaṃ katvā tāya katasaddānusārena anukkamena sīhapañjarummāre ṭhatvā parissayābhāvaṃ oloketvā tassā santikaṃ gato. Ettha naṃ sā ehi samma suvaṇṇapañjare nisīdāhīti āha. So gantvā nisīdi. Āmantayīti evaṃ so gantvā methunapaṭisaṃyuttaṃ vissāsaṃ kattukāmo hutvā taṃ āmantesi. Sugharanti kañcanapañjare vasanatāya sundaragharaṃ. Veseti vesike vesajātike. Iti sālikā kira sakuṇesu vesajātikā nāma tena naṃ evaṃ ālapati. Tavāti sughare tava vadāmi. Kacci te madhunā lājāti kacci te madhunā saddhiṃ lājā labbhatīti pucchati. Kuto nu samma āgammāti samma kuto āgantvā tvaṃ idha paviṭṭhosīti pucchati. Kassa vāti kena vā pesito tavaṃ idhāgatosīti. So tassā vacanaṃ sutvā sacāhaṃ mithilāto āgatomhīti vakkhāmi esā maraṇamāpannāpi mayā saddhiṃ vissāsaṃ na karissati sivīraṭṭhe kho pana ariṭṭhapuraṃ sallakkhetvā āgato tasmā musāvādaṃ katvā sivīrājena pesito hutvā tato āgatabhāvaṃ kathessāmīti cintetvā āha ahosiṃ sivīrājassa pāsāde sayanapāliko tato so dhammiko rājā bandhe moceti bandhanāti. Tattha bandheti so attano dhammikatāya sabbe satte bandhanā moceti. Evaṃ mocento maṃpi saddahitvā muñcatha nanti āha. Sohaṃ vivaṭā suvaṇṇapañjarā nikkhamitvā bahipāsāde yathicchāmi tattha gocaraṃ gahetvā suvaṇṇapañjareyeva vasāmi yathā tvaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page367.
Na evaṃ niccakālaṃ pañjareyeva acchāmīti. Athassa sā attano atthāya suvaṇṇapitake ṭhapite madhulāje ca madhurodakañca datvā samma tvaṃ dūrato āgacchasi kenatthena idhāgatosīti pucchi. So tassā vacanaṃ sutvā rahassaṃ sotukāmo musāvādaṃ katvā āha tassa mekā dutiyāsi sālikā mañjubhāṇikā taṃ tattha avadhi seno pekkhato sughare mamanti. Tattha tassa mekāti tassa mayhaṃ ekā. Dutiyāsīti purāṇadutiyikā ahosi. Mañjubhāṇikāti madhuravacanā. Atha naṃ sā pucchi kathampana te bhariyaṃ seno avadhīti. So tassā ācikkhanto suṇa bhadde ekadivasaṃ amhākaṃ rājā udakakīḷaṃ gacchanto mampi pakkosi ahaṃ bhariyaṃ ādāya tena saddhiṃ gantvā udakaṃ kīḷitvā sāyaṇhasamaye teneva saddhiṃ paccāgantvā raññā saddhiṃyeva pāsādaṃ abhiruyha sarīraṃ sukkhāpanatthāya bhariyaṃ ādāya sīhapañjarena nikkhamitvā kūṭāgārakucchiyaṃ nisīdiṃ tasmiṃ khaṇe eko seno kūṭāgārā nikkhamante amhe gaṇhituṃ pakkhandi ahaṃ maraṇabhayabhīto vegena palāyiṃ sā pana tadā garugabbhā ahosi tasmā vegena sā palāyituṃ nāsakkhi atha so mayhaṃ passantasseva taṃ māretvāva ādāya gato atha maṃ tassā sokena rodamānaṃ disvā amhākaṃ rājā kiṃ samma rodasīti pucchitvā tamatthaṃ sutvā alaṃ samma mā rodati aññaṃ bhariyaṃ pariyesāhīti vatvā mayā taṃ sutvā kiṃ deva--------------------------------------------------------------------------------------------- page368.
Aññāya anācārāya dussīlāya ānītāyapi varaṃ ekeneva caritunti vutte samma ahaṃ ekaṃ sakuṇikaṃ sīlācarasampannaṃ passāmi tava bhariyāya sadisameva cūḷanīrājassa hi sayanapālikāva evarūpā sālikā atthi tavaṃ tattha gantvā tassā manaṃ pucchitvā okāsaṃ tāya kāretvā sace te ruccati āgantvā amhākaṃ ācikkha athāhaṃ vā devī vā gantvā mahantena parivārena taṃ ānessāmāti vatvā maṃ idha pahiṇi tena kāraṇenāgatomhīti vatvā āha tassā kāmā hi sammato āgatosmi tavantike sace kareyyāsi okāsaṃ ubhayova vasemhaseti. Sā tassa vacanaṃ sutvā sommanassampattā ahosi attano pana icchāya bhāvaṃ ajānāpetvā anicchamānā viya āha suvova suviṃ kāmeyya sāliko pana sālikaṃ suvassa sālikāya ca saṃvāso hoti kīdisoti. Tattha suvoti samma suvapaṇḍita suvova attano samānajātikaṃ suviṃ kāmeyya. Kīdisoti asamānajātikānaṃ saṃvāso nāma kīdiso hoti suvo hi samānajātikaṃ suviṃ disvā cirasanthavampi sālikaṃ jahissati so piyavippayogo mahato dukkhāya bhavissatīti asamānajātikānaṃ saṃvāso nāma kadāci na sametīti. Itaro taṃ sutvā ayaṃ maṃ na paṭikkhipati parihārameva karoti addhā maṃ icchissati nānāvidhāhi naṃ upamāhi saddahāpessāmīti cintetvā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page369.
Yaṃ yo kāme kāmayati api caṇḍālikāmapi sabbohi sadiso hoti natthi kāme asādisoti. Tattha caṇḍālikāmapīti caṇḍālikaṃ api. Sadisoti cittasadisatāya sabbo saṃvāso sadisova hoti. Kāmeti kāmasmiṃ hi cittameva pamāṇaṃ na jāti. Evañca pana vatvā suvapaṇḍito manussesu tāva nānājātiyā appamāṇabhāvaṃ dassanatthaṃ atītaṃ āharitvā dassento anantaraṃ gāthamāha atthi jambāvatī nāma mātā sivissa rājino sā piyā vāsudevassa kaṇhassa ca mahesiyāti. Tattha jambāvatīti sivīrañño mātā jambāvatī nāma caṇḍālī ahosi. Sā kaṇhāyanagottassa dasabhātikānaṃ jeṭṭhakassa vāsudevassa piyā aggamahesī ahosi. So kirekadivasaṃ dvāravatito nikkhamitvā uyyānaṃ gacchanto caṇḍālagāmato kenacideva kāraṇīyena nagaraṃ pavisantiṃ ekaṃ caṇḍālikaṃ ekamante ṭhitaṃ abhirūpaṃ kumārikaṃ disvāva paṭibaddhacitto hutvā kiṃ jātikāti pucchāpetvā caṇḍālajātikāti sutvāpi paṭibaddhacittatāya assāmikabhāvaṃ pucchāpetvā assāmikāti sutvā taṃ ādāya tatova nivattitvā nivesanaṃ netvā aggamahesiṃ akāsi. Sā siviṃ nāma puttaṃ vijāyi. So pitu accayena dvāravatiyaṃ rakhjaṃ kāresi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Iti so idaṃ udāharaṇaṃ āharitvā evarūpopi nāma khattiyo caṇḍāliyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi amhesu tiracchānagatesu kiṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page370.
Vattabbameva aññamaññaṃ saṃvāsarocanaṃyeva pamāṇanti vatvā aparampi udāharaṇaṃ āharanto āha ratanavatī kiṃpurisī sāpi vacchaṃ akāmayi manussā migiyā santi natthi kāme asādisoti. Tattha vacchanti evaṃ nāmakaṃ tāpasaṃ. Kathaṃ pana sā taṃ akāmayīti. Atītasmiṃ eko brāhmaṇo kāmesu ādīnavaṃ disvā mahantaṃ yasaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā himavante paṇṇasālaṃ māpetvā vasi. Tassa paṇṇasālato avidūre ekissaṃ guhāyaṃ bahū kinnarā vasanti. Tattheveko makkaṭako dvāre vasati. So nesaṃ sīsaṃ bhinditvā lohitaṃ pivati. Kinnarā nāma dubbalā honti bhīrukajātikā. Sopi makkaṭako mahā ativisālo. Te tassa kiñci kātuṃ asakkontā taṃ tāpasaṃ upasaṅkamitvā katapaṭisanthārā āgamanakāraṇaṃ puṭṭhā eko deva makkaṭako jivitaṃ no paharati aññaṃ paṭisaraṇaṃ na passāma tavaṃ taṃ māretvā amhākaṃ sotthibhāvaṃ karohīti āhaṃsu. Taṃ sutvā tāpaso apetha na mādisā pāṇātipātaṃ karontīti apasādesi. Tāsu ratanavatī nāma kinnarī assāmikā ahosi. Te taṃ alaṅkaritvā tāpasassa santikaṃ netvā deva ayaṃ te pādaparicārikā hotu amhākaṃ paccāmittaṃ vadhehīti āhaṃsu. Tāpaso taṃ disvā paṭibaddhacitto hutvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappetvā guhādvāre ṭhatvā gocarāya nikkhamantaṃ makkaṭakaṃ muggarena pothetvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. So tāya saddhiṃ samaggasaṃvāsaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page371.
Vasanto puttadhītāhi vaḍḍhitvā tattheva kālamakāsi evaṃ sā taṃ kāmesi. Suvapotako imaṃ udāharaṇaṃ āharitvā vacchatāpaso tāva manusso hutvā tiracchānagatāya tāya kinnariyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi kimaṅgaṃ pana mayaṃ hi ubhopi pakkhinova tiracchānagatā vāti dīpanto manussā migiyā vasantīti ādimāha. Evaṃ manussā tiracchānagatāya saddhiṃ saṃvāsaṃ vasantā santi saṃvijjanti. Natthi kāme asādisoti cittamevettha pamāṇanti. Sā tassa vacanaṃ sutvā sāmi cittaṃ nāma sabbakālaṃ ekasadisaṃ na hoti piyavippayogassa bhāyāmi sammāti āha. Sopi suvapaṇḍito itthīmāyākusalo tena naṃ vīmaṃsento puna gāthamāha handa khohaṃ gamissāmi sālike mañjubhāṇike paccakkhānupadaṃ hetaṃ atimaññasi nūna manti. Tattha paccakkhānupadaṃ hetanti yaṃ tavaṃ vadesi sabbametaṃ paccakkhānassa anupadaṃ paccakkhānakāraṇaṃ paccakkhānakoṭṭhāso panesa. Atimaññasīti nūna maṃ icchatiyeva ayanti tavaṃ atikkamitvā maññasi na mayhaṃ sāraṃ jānāsi ahaṃ hi rājapūjito na mayhaṃ bhariyā dullabhā aññaṃ bhariyaṃ pariyesissāmi sohaṃ gamissāmīti. Sā tassa vacanaṃ sutvāna bhijjamānahadayā viya tassa saha dassaneneva uppannāya kāmaratiyā anudayhamānā viya hutvā attano itthīmāyāya anicchamānā viya hutkā diyaḍḍhagāthamāha na sirī taramānassa māthūra suvapaṇḍita idheva tāva acchassu yāva rājāna dakkhasi--------------------------------------------------------------------------------------------- page372.
Sosi saddaṃ mudiṅgānaṃ ānubhāvañca rājinoti. Tattha na sirīti samma suvapaṇḍita taramānassa sirī na hoti taramānena kataṃ kammaṃ na sobhati gharāvāso nāma so atigaruko cintetvā tuletvā kattabbo idheva tāva acchassu yāva mahantena yasena samannāgataṃ amhākaṃ rājānaṃ passasi. Sosīti sāyaṇhasamaye kinnarīsamānalīlāhi uttamarūpadharāhi nārīhi vajjamānānaṃ mudiṅgānaṃ aññesañca gītavāditānaṃ saddaṃ suṇissasi rañño ca āṇubhāvaṃ mahantaṃ sirisobhaggaṃ passissasi samma kiṃ tavaṃ turitosi lesampi na jānāsi accha tāva pacchā jānissāmīti. Atha te sāyaṇhasamanantare methunasaṃvāsaṃ kariṃsu. Samaggā sammodamānā piyasaṃvāsā ahesuṃ. Atha naṃ suvapotako na idāneva sā mayhaṃ rahassaṃ guyhissati idāni naṃ pucchitvā gantuṃ vaṭṭatīti cintetvā sāliketi āha. Kiṃ sāmīti. Kiñci te vattukāmomhīti. Vada sāmīti. So hotu ajja amhākaṃ maṅgaladivaso aññasmiṃ divase jānissāmīti. Sace maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ kathehi no ce mā kathehi sāmīti. Maṅgalakathāpesā bhaddeti. Tena hi kathehīti. Atha naṃ sace sotukāmā bhavissasi kathessāmi teti vatvā taṃ rahassaṃ pucchanto diyaḍḍhagāthamāha yo nu khavāyaṃ tibbo saddo tirojanapade suto dhītā pañcālarājassa osadhī viya vaṇṇinī taṃ dassati videhānaṃ so vivāho bhavissatīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page373.
Tassattho yo nu kho ayaṃ saddo tibbo bahalo. Tiro janapade sutoti pararaṭṭhesu parajanapadesu vissuto paññāto patthato. Kinti. Dhītā pañcālarājassa osadhītārakāva virocamānā tāya eva samānavañṇinī atthi taṃ so videhānaṃ dassati. So vivāho bhavissatīti yo so evaṃ patthato saddo ahaṃ taṃ sutvā cintesiṃ ayaṃ kumārikā utamarūpadharā videharājā ca cūḷanīrañño paṭisattu ahosi aññe bahū rājāno brahmadattassa vasavattino santi tesaṃ adatvā kiṃ kāraṇā vedehassa dhītaraṃ detīti. Sā tassa vacanaṃ sutvā evamāha sāmi kiṃ kāraṇā maṅgaladivase avamaṅgalaṃ kathesīti. Ahaṃ maṅgalanti kathemi tavaṃ avamaṅgalanti vadasi kiṃ nu kho etanti. Sāmi amittānampi tesaṃ evarūpā maṅgalakiriyā mā hotūti. Kathehi tāva bhaddeti. Sāmi na sakkā kathetunti. Bhadde tayā viditaṃ rahassaṃ mama akathanakālato paṭṭhāya natthi nāma amhākaṃ samaggasaṃvāsoti. Sā tena nippīḷiyamānā tena hi suṇāhīti vatvā āha īdiso te amittānaṃ vivāho hotu māthūra yathā paccālarājassa vedehena bhavissatīti imaṃ gāthaṃ vatvā puna tena tavaṃ bhadde kasmā evarūpaṃ kathaṃ kathesīti vutte tena hi suṇāhi puna ettha te dosaṃ kathessāmīti vatvā itaraṃ gāthamāha ānayitvāna vedehaṃ pañcālānaṃ rathesabho--------------------------------------------------------------------------------------------- page374.
Tato naṃ ghātayissati nāssa sakhi bhavissatīti. Tattha tato naṃ ghātayissatīti yadā so imaṃ nagaraṃ āgato bhavissati tadā tena sakhibhāvaṃ mittadhammaṃ na karissati daṭṭhuṃpissa dhītaraṃ na dassati eko kirassa pana atthadhammānusāsako mahosathapaṇḍito nāma atthi tena naṃ saddhiṃ ghātessati te ubho jane ghātetvā janapānaṃ pivissāmāti kevaṭṭo raññā saddhiṃ mantetvā taṃ gaṇhitvā āgantuṃ mithilaṃ gatoti. Evaṃ sā guyhamantaṃ nissesaṃ katvā suvapaṇḍitassa kathesi. So taṃ sutvā paṇḍito ācariyo kevaṭṭo upāyakusalo acchariyaṃ tassa rañño evarūpena upāyena ghātananti kevaṭṭaṃ vaṇṇetvā evarūpena avamaṅgalena amhākaṃ ko attho tuṇhībhūtā sayāmāti āgamanakammassa nipphattiṃ ñatvā taṃ rattiṃ tāya saddhiṃ vasitvā bhadde ahaṃ sivīraṭṭhaṃ gantvā manāpāya bhariyāya laddhabhāvaṃ sivīrañño ca deviyā ca ārocessāmīti attano gamanaṃ anujānāpetuṃ āha handa kho maṃ anujānāhi rattiyo sattamattiyo yāvāhaṃ sivīrājassa ārocemi mahesino laddo ca me āvasatho sālikāya upantikanti. Tattha mahesinoti mahesiyā cassa. Āvasathoti vasanaṭṭhānaṃ upantikanti atha ne etha tassā santikaṃ gacchāmāti vatvā aṭṭhame divase idhānetvā mahantena parivārena taṃ gahetvā gamissāmi yāva mamāgamanā mā ukkaṇṭhīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page375.
Taṃ sutvā sālikā tena saddhiṃ viyogaṃ anicchamānāva tassa vacanaṃ paṭikkhipituṃ asakkontī anantaraṃ gāthamāha handa kho taṃ anujānāmi rattiyo sattamattiyo sace tavaṃ sattarattena nāgacchasi mamantikaṃ maññe okantasantaṃ maṃ matāya āgamissasīti. Tattha maññe okantasantaṃ manti evaṃ sante ahaṃ maṃ apagatajīvitaṃ sallakkhemi so tvaṃ aṭṭhame divase anāgacchanto mayi matāya āgamissasi tasmā mā papañcamakāsīti. Itropi bhadde kiṃ vadesi mayhaṃpi aṭṭhame divase taṃ apassantassa kuto jīvitanti vācāya vatvā hadayena pana jīvitaṃ vā maraṇaṃ vā kiṃ tayā mayhanti cintetvā vuṭṭhāya thokaṃ sivīraṭṭhābhimukho gantvā nivattitvā tassā santikaṃ punāgantvā bhadde ahaṃ tava rūpasiriyā adassanena na sakkā taṃ chaḍḍetuṃ tena nivattāmīti vatvā puna pakkhanditvā mithilaṃ gantvā paṇḍitassa aṃsakūṭe uttaritvā mahāsattena tāya saññāya uparipāsādaṃ āropetvā puṭṭho sabbantaṃ pavuttiṃ paṇḍitassa ārocesi. Sopissa purimanayeneva sabbaṃ sakkāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ca so kho gantvāna māthūro suvapaṇḍito mahosathassa akkhāsi sālikāya vacanaṃ idanti. Tattha sālikāya vacanaṃ idanti idaṃ sālikāya vacananti sabbaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page376.
Vitthārena akkhāsi. Taṃ sutvā mahāsatto cintesi rājā mama anicchamānasseva gamissati gantvā ca pana mahāvināsaṃ pāpuṇissati atha mayhaṃ evarūpassa yasadāyakassa rañño vacanaṃ hadaye katvā tassa saṃgahaṃ nākāsiṃ garahāpi me uppajjissati mādise paṇḍite vijjamāne kiṃ kāraṇā esa nassissati ahaṃ rañño puretarameva gantvā cūḷaniṃ disvā suvibhattaṃ nagaraṃ katvā videharañño nivesananagaraṃ māpetvā gāvutamattaṃ jaṅghaummaṅgaṃ aḍḍhayojanikaṃ mahāummaṅgaṃ kāretvā cūḷanīrañño dhītaraṃ abhisiñcitvā amhākaṃ rañño pādaparicārikaṃ katvā aṭṭhārasaakkhobhiṇībalesu ekasatarājūsu parivāretvā ṭhitesveva amhākaṃ rājānaṃ rāhumukhato candaṃ viya mocetvā taṃ ādāya nagarameva gato āgamanaṃ nāma rañño mama bhāroti. Tassevaṃ cintentassa sarīre pīti upajji. So pītivegena udānaṃ udānento imaṃ upaḍḍhagāthamāha yasseva ghare bhuñjeyya bhogaṃ tasseva atthaṃ puriso careyyāti tassattho yassa rañño santikā puriso mahantaṃ issariyaṃ labhitvā bhogaṃ bhuñjeyya akkosantassāpi paribhāsantassāpi paharantassāpi gale gahetvā nikkaḍḍhantassāpi tasseva atthaṃ hitaṃ vuḍḍhiṃ paṇḍito kāyadvārādīhi tīhipi dvārehi careyya na hi mittadubbhikammaṃ nāma paṇḍitehi kātabbanti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page377.
Iti cintetvā so nahātvā alaṅkaritvā mahantena yasena rājakulaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito āha kiṃ deva gamissatha uttarapañcālanagaranti. Āma tāta pañcālacandiṃ alabhantassa mama kiṃ rajjena mā maṃ pariccaja mayā saddhiṃyeva yāhi tattha no gatakāraṇā dve atthāni nipphajjissanti itthīratanañca labhāmi rañño ca mayā saddhiṃ mettī patiṭṭhahissatīti. Atha naṃ paṇḍito tena hi deva ahaṃ puretaraṃ gantvā tumhākaṃ nivesanāni māpemi tumhe mayā pahite sāsane āgaccheyyāthāti vadanto dve gāthā abhāsi handāhaṃ gacchāmi pure janinda pañcālarājassa puraṃ surammaṃ nivesanāni māpetuṃ vedehassa yasassino nivesanāni māpetvā vedehassa yasassino yadā te pahiṇeyyāmi tadā eyyāsi khattiyāti. Tattha vedehassāti tava videharājassa. Eyyāsīti āgaccheyyāsi. Taṃ sutvā rājā na kira maṃ paṇḍito pariccajatīti haṭṭhatuṭṭho hutvā āha tāta tava purato gacchantassa kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti. Balabāhanaṃ devāti. Yattakaṃ icchasi tattakaṃ gaṇhāhi tātāti. Paṇḍito cattāri bandhanāgārāni vivarāpetvā corānaṃ saṃkhalikabandhanāni bhindāpetvā tepi mayā saddhiṃ pesetha devāti āha.--------------------------------------------------------------------------------------------- page378.
Yathāruciṃ karohi tātāti. Mahāsatto bandhanāgārāni vivarāpetvā sūre mahāyodhe gatagataṭṭhāne kammaṃ nipphādetuṃ samatthe nīharāpetvā maṃ upaṭṭhahathāti vatvā tesaṃ sakkāraṃ kāretvā vaḍḍhakikammāracammakārapāsāṇakāracittakāraiṭṭhakārādayo nānāsippakusalā aṭṭhārasaseniyo ādāya vāsipharasukuddālakhanittiādīni bahūni upakaraṇāni gāhāpetvā mahābalaparivuto nagarā nikkhami. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ca pāyāsi pure mahosatho pañcālarājassa puraṃ surammaṃ nivesanāni māpetuṃ vedehassa yasassinoti. Mahāsattopi tattheva gacchanto yojanantare ekekaṃ gāmaṃ māpetvā ekekaṃ amaccaṃ tumhe rañño pañcālacandiṃ gahetvā nivattanakāle hatthiassarathe kappetvā rājānaṃ ādāya paccāmitte paṭibāhantā khippaṃ mithilaṃ pāpeyyāthāti vatvā ṭhapesi. Gaṅgātīraṃ pana patvā ānandakumāraṃ nāma amaccaṃ pakkosāpetvā ānanda tvaṃ tīṇi vaḍḍhakisatāni ādāya uddhaṃ gaṅgaṃ gantvā sāradārūni gāhāpetvā tisatamattā nāvāyo māpetvā nagarassatthāya tattheva dārūni tacchāpetvā sallahukānaṃ dārūnaṃ nāvāyo pūrāpetvā khippaṃ ādāya āgacchāti pesesi. Sayaṃ pana nāvāya pāragaṅgaṃ gantvā otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya padasaññāyeva gaṇetvā idaṃ aḍḍhayojanaṭṭhānaṃ ettha mahāummaṅgo bhavissati imasmiṃ ṭhāne rañño nivesanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page379.
Nagaraṃ bhavissati ito paṭṭhāya yāva rājagehā gāvutamatte jaṅghaummaṅgo bhavissatīti paricchinditvā nagaraṃ pāvisi. Cūḷanīrājā bodhisattassa āgamanaṃ sutvā idāni me manoratho pūressati paccāmittānaṃ piṭṭhiṃ passissāmi imasmiṃ āgate vedeho nacirassevāgamissati atha ne ubhopi māretvā sakalajambūdīpe ekarajjaṃ kāressāmīti paramatuṭṭhimpatto ahosi. Sakalanagaraṃ saṃkhubbhi esa kira mahosathapaṇḍito iminā kira ekasatarājāno leḍḍunā kākāviya palāpitāti. Mahāsatto nāgaresu attano rūpasampattiṃ passantesuyeva rājadvāraṃ gantvā rañño paṭinivedetvā etūti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā paṭisanthāraṃ katvā pucchi tāta rājā vo kadā āgamissatīti. Mayā pesitakāle devāti. Tvaṃ pana kimatthaṃ āgatosīti. Amhākaṃ rañño nivesanaṃ māpetuṃ devāti. Sādhu tātāti. Athassa senāya paribbayaṃ dāpetvā mahāsattassa mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā nivesanagehaṃ dāpetvā tāta yāva te rājā āgacchati tāva anukkaṇṭhamāno amhākaṃpi kattabbayuttakaṃ kammaṃ karonto vasāhi tvanti āha. So ca kira rājanivesanaṃ abhiruhantova sopāṇapādamūle ṭhatvā idha jaṅghaummaṅgadvāraṃ bhavissatīti sallakkhesi. Athassa etadahosi rājā amhākampi kattabbayuttakaṃ karohīti vadati ummaṅge khaññamāne yathā imaṃ sopāṇaṃ na osakkati tathā kāretuṃ vaṭṭatīti. Atha so rājānaṃ evamāha deva ahaṃ pavisantova sopāṇapādamūle ṭhatvā idha navakammaṃ olokento--------------------------------------------------------------------------------------------- page380.
Mahāsopāṇe dosaṃ passiṃ sace vo ruccati ahaṃ dārūni labhanto manāpaṃ katvā atthareyyanti. So sādhu tāta attharāhīti āha. So idha ummaṅgadvāraṃ bhavissatīti sādhukaṃ sallakkhetvā sopāṇaṃ nīharitvā yattha ummaṅgadvāraṃ bhavissati tattha paṃsuno apagamanatthāya phalakasanthāraṃ kāretvā yathā na osakkati evaṃ niccalaṃ katvā sopāṇaṃ atthari. Rājā taṃ antaraṃ ajānanto mama sinehena karotīti maññi. Evaṃ taṃ divasaṃ navakammeneva vītināmetvā puna divase rājānaṃ āha deva sace amhākaṃ rañño vasanaṭṭhānaṃ jāneyyāma manāpaṃ katvā paṭijaggeyyāmāti. Sādhu paṇḍita ṭhapetvā mama nivesanaṃ sakalanagare yaṃ nivesanaṃ icchasi taṃ gaṇhāhīti. Mahārāja mayaṃ āgantukā tumhākaṃ bahū vallabhā yodhā te attano gehesu gayhamānesu amhehi saddhiṃ kalahaṃ karissanti tasmā deva tehi saddhiṃ mayaṃ kiṃ karissāmāti. Paṇḍita tesaṃ vacanaṃ mā gaṇha yaṃ ruccati taṃ ṭhānameva gaṇhāpehīti. Deva te punappunaṃ āgantvā tumhākaṃ ārocessanti tena tumhākampi amhākampi cittasukhaṃ na bhavissati sace pana iccheyyātha yāva mayaṃ nivesanāni gaṇhāma tāva amhākaṃyeva manussā dovārikā assu tato te dvāraṃ alabhitvā nāgamissanti evaṃ sante amhākampi tumhākampi cittasukhaṃ bhavissatīti. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Mahāsatto sopāṇapādamūle sopāṇasīse mahādvāreti sabbattha attano manusseyeva ṭhapesi kassaci pavisituṃ mā adatthāti. Atha mahāsatto paṭhamaṃ rañño mātuyā nivesanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page381.
Gantvā bhindanākāraṃ dassethāti manusse āṇāpesi. Te dvārakoṭṭhakato paṭṭhāya iṭṭhakā ca mattikā ca apanetuṃ ārabhiṃsu. Rājamātā pavuttiṃ sutvā āgantvā kissa tātā mama gehaṃ bhindāpethāti āha. Mahosathapaṇḍito bhindāpetvā attano rañño nivesanaṃ kāretukāmoti. Yadi evaṃ idheva vasathāti. Amhākaṃ rañño mahantaṃ balabāhanaṃ idaṃ nappahoti aññaṃ mahantaṃ kāressāmāti. Tumhe maṃ na jānātha ahaṃ rājamātā idāni mama puttassa santikaṃ gantvā jānissāmīti. Mayaṃ rañño vacanena bhindāma sace sakkontī nivārehīti. Sā kujjhitvā idāni kattabbaṃ vo jānissāmīti rājadvāraṃ agamāsi. Atha naṃ mā pavisāti dovārikā nivārayiṃsu ahaṃ rājamātā tātāti. Na mayaṃ jānāma mayaṃ raññā kassaci pavisituṃ mā adatthāti āṇattā gaccha tavanti. Sā gahetabbagahaṇaṃ apassantī nivattitvā attano nivesanaṃ olokentī aṭṭhāsi. Atha naṃ eko kiṃ idha karosi gacchasi gacchasīti vatvā uṭṭhāya gīvāyaṃ gahetvā bhūmiyaṃ pātesi. Sā cintesi addhā raññā āṇattā bhavissanti itarathā evaṃ kātuṃ na sakkhissanti paṇḍitasseva santikaṃ gamissāmīti gantvā tāta mahosatha kasmā nivesanaṃ me bhindāpesīti āha. So tāya saddhiṃ na kathesi. Santike ṭhitapuriso panassa devi kiṃ kathesīti āha. Tāta paṇḍito kasmā me gehaṃ bhindāpetīti. Videharañño nivesanaṭṭhānaṃ kātunati. Kiṃ tāta evaṃ mahante nagare aññattha nivesanaṭṭhānaṃ na labbhatīti maññāmi imaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page382.
Satasahassaṃ lañcaṃ gahetvā aññattha kārehīti. Sādhu devi tumhākaṃ gehaṃ visajjāpessāmi lañcassa gahitabhāvaṃ pana mā kassaci kathayittha mā no aññepi lañcaṃ datvā gehāni visajjāpetukāmā ahesunti. Tāta rañño mātā lañcamadāsīti mayhampi lajjanametaṃ na kassaci kathessāmīti. So sādhūti tassā santikā satasahassaṃ gahetvā gehaṃ visajjetvā yena kevaṭṭassa gehaṃ tena gantvā tatheva kāresi. Yathā rañño mātu gehe katakiriyaṃ tathā tattha kāresi. So kujjhitvā rājadvāraṃ gato. Tattha ṭhitā manussā taṃ veḷupesikāhi piṭṭhiṃ pahariṃsu. So piṭṭhicammuppāṭanaṃ labhitvā gahetabbagahaṇaṃ apassanto punāgantvā satasahassameva adāsi. Etenupāyena sakalanagare gehaṭṭhānaṃ gaṇhantena lañcaṃ gahetvā tattha laddhakahāpaṇānaṃyeva nava koṭiyo jātā mahāsatto sakalanagare vicāretvā rājakulaṃ agamāsi. Atha naṃ rājā pucchi kiṃ paṇḍita laddhante vasanaṭṭhānanti. Mahārāja adentā nāma natthi apica kho pana gehesu gayhamānesu kilamanti tesaṃ piyavippayogaṃ kātuṃ amhākaṃ ayuttaṃ bahinagare ito gāvutaṭṭhāne gaṅgāya ca nagarassa ca antare asukaṭṭhāne nāma amhākaṃ rañño vasanaṭṭhānanagaraṃ karissāmīti. Taṃ sutvā rājā antonagaraṃ yujjhituṃpi dukkhaṃ neva sakasenā na parasenā ñātuṃ sakkā bahinagare pana sukhaṃ yuddhaṃ kātuṃ antonagareyeva na koṭṭetvā māressāmīti tusitvā sādhu tāta tayā sallakkhitaṭṭhāneyeva kārehīti āha. Mahārāja ahaṃ tattha kāressāmi--------------------------------------------------------------------------------------------- page383.
Tumhākampi na manussehi dārupaṇṇādīnaṃ atthāya amhākaṃ navakammaṭṭhānaṃ na gantabbaṃ te gacchantā hi kalahaṃ karissanti teneva tumhākampi amhākampi cittasukhaṃ na bhavissatīti. Sādhu paṇḍita tena padesena nissañcāraṃ karohīti. Deva amhākaṃ hatthī udakābhiratā udakeyeva kīḷanti udake āvile jāte mahosathassa āgatakālato paṭṭhāya pasannaṃ udakaṃ pātuṃ na labhāmāti sace nāgarā no kujjhissanti tampi sahitabbanti. Rājā visaṭṭhā tumhākaṃ hatthī kīḷantūti vatvā nagare bheriñcārāpesi yo yo ito nikkhamitvā mahosathapaṇḍitassa nagaramāpanaṭṭhānaṃ gacchati tassa tassa sahassadaṇḍoti. Mahāsatto rājānaṃ vanditvā attano purisaṃ ādāya nagarā nikkhamitvā yathāparicchannaṭṭhāne nagaraṃ māpetuṃ ārabhi. Paragaṅgāya tīre tāva gaggaliṃ nāma gāmaṃ kāretvā hatthīassarathabāhanañceva gobalibaddañca tattha ṭhapetvā nagarakaraṇaṃ vicārento ettakā idaṃ karontūti sabbakammāni vibhajitvā ummaṅge kammaṃ paṭṭhapesi. Mahāummaṅgadvāraṃ gaṅgātīre ahosi. Saṭṭhīmattāni yodhasatāni mahāummaṅgaṃ khananti. Mahatīhi cammapasibbakāhi vālukapaṃsuṃ haritvā gaṅgāyaṃ pātenti. Taṃ pātitapātitaṃ paṃsuṃ hatthīhi maddanti. Gaṅgā āluḷā sandati. Nagaravāsino mahosathassa āgatakālato paṭṭhāya pasannaṃ udakaṃ pātuṃ na labhāma gaṅgā āluḷā sandati kinnu kho etanti vadanti. Atha nesaṃ paṇḍitassa uppanikkhittakapurisā ārocenti mahosathassa kira hatthino udakaṃ kīḷantā gaṅgāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page384.
Udakaṃ kaddamaṃ karonti tena sā āluḷitā sandatīti. Bodhisattānaṃ adhippāyo nāma ijjhati. Tasmā ummaṅge mūlāni vā pāsāṇāni vā marumbāni vā sabbāni bhūmiyaṃ pavesiṃsu. Jaṅghaummaṅgassa dvāraṃ tasmiṃ nagare ahosi. Tiṃsamattāni purisasatāni jaṅghaummaṅgaṃ khananti. Cammapasibbakāhi vālukāpaṃsuṃ haritvā tasmiṃ nagare pātenti. Pātitapātitaṃ mattikaṃ paṃsuṃ udakena sannetvā pākāraṃ ācinanti aññāni vā kammāni karonti. Mahāummaṅgassa pavisanadvāraṃ nagare ahosi. Aṭṭhārasahatthubbedhena yantayamakadvārena samannāgataṃ. Tañhi dvāraṃ ekāya āṇiyā akkantāya pithiyati ekāya āṇiyā akkantāya vivariyati. Mahāummaṅgassa dvīsu passesu iṭṭhakāhi cinitvā sudhākammaṃ kāresi. Matthake padaracchannaṃ kāretvā ullokaṃ mattikāya limpetvā setakammaṃ kāresi. Sabbāni cettha asīti mahādvārāni ahesuṃ. Catusaṭṭhīculladvārāni ahesuṃ. Sabbāni yantayuttāneva. Ekāya āṇiyā akkantāya sabbāneva pithiyanti. Ekāya āṇiyā akkantāya sabbāneva vivariyanti. Mahāummaṅgassa dvīsu passesu anekasatāni dīpālayāni ahesuṃ. Sabbepi te yantayuttāva. Ekasmiṃ vivariyamāne sabbepi vivariyanti. Ekasmiṃ pithiyamāne sabbe pithiyanti. Tassa pana dvīsu passesu ekasatānaṃ khattiyānaṃ atthāya ekasatā sayanagabbhā ahesuṃ. Ekekasmiṃ sayanagabbhe nānāpaccattharaṇaṃ santhataṃ. Ekekaṃ mahāsayanaṃ samussitasetacchattaṃ. Ekekaṃ sīhāsanaṃ mahāsayanaṃ nissāya ṭhitaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page385.
Ekekaṃ mātugāmapotthakarūpakaṃ uttamarūpadharaṃ patiṭṭhitaṃ. Taṃ sace hatthena anāmasitvā idaṃ manussarūpakanti na sakkā viññātuṃ. Apica mahāummaṅgassa ubhosu passesu kusalā cittakārā nānappakārāni cittakammāni kariṃsu devagaṇaparivutasakkasirivilāsasinerusattaparibhaṇḍa- sāgarasattamahāsaracatumahādīpahimavantaanotattasaramanosilacandimasuriya- cātummahārājikādichakāmāvacarasattasampattiyo sabbāpi ummaṅge dassayiṃsu. Bhūmiyaṃ rajatapaṭavaṇṇaṃ vālukaṃ okīratvā upari ullokaolambapadumāni dassesuṃ. Ubhosu passesu nānappakāre āpaṇepi dassayiṃsu. Tesu tesu ṭhānesu gandhadāmapupphadāmādīni olambitvā sudhammādevasabhaṃ viya ummaṅgaṃ alaṅkariṃsu. Tānipi kho tīṇi vaḍḍhakisatāni tīṇi nāvāsatāni bandhitvā niṭṭhitaparikammānaṃ dabbasambhāraṃ pūretvā gaṅgāya āharitvā paṇḍitassa ārocesuṃ. So tāni nagare upayogaṃ netvā tumhe mayā āṇattadivaseyeva āhareyyāthāti nāvāyo paṭicchannaṭṭhāne ṭhapāpesi. Nagare udakaparikhā ca kaddamaparikhā ca sukkhaparikhā ca aṭṭhārasahattho pākāro ca toraṇa- gopuraṭṭālakakoṭṭhakarājanivesanādīni ca hatthīsālādayo ca pokkharaṇiyo cāti sabbāneva niṭṭhaṃ agamaṃsu. Iti mahāummaṅgo jaṅghaummaṅgo nagaranti sabbametaṃ catūhi māsehi niṭṭhitaṃ. Atha mahāsatto catumāsaccayena rañño āgamanatthāya dūtaṃ pāhesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page386.
Nivesanāni māpetvā vedehassa yassasino athassa pāhiṇi dūtaṃ ehidāni mahārāja māpitaṃ te nivesananti. Tattha pāhiṇīti pesesi. Rājā dūtassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhacitto mahantena parivārena nikkhami. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ca rājā pāyāsi senāya caturaṅgiyā anantabāhanaṃ daṭṭhuṃ phitaṃ kappiliyaṃ puranti. Tattha anantabāhananti aparimitahatthiassādibāhanaṃ. Kappiliyaṃ puranti kappilaraṭṭhe paṇḍitena māpitaṃ nagaraṃ. So anupubbena gaṅgātīraṃ pāpuṇi. Atha naṃ mahāsatto paccuggantvā attanā katanagaraṃ pavesesi. So tattha pāsādavaragago nahātvā alaṅkaritvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā thokaṃ visametvā sāyaṇhasamaye attano āgatabhāvaṃ ñāpetuṃ cūḷanīrañño dūtaṃ pesesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ca so kho gantvāna brahmadattassa pāhiṇiṃ āgatosmi mahārāja tava pādāni vandituṃ dadāhidāni bhariyaṃ nāriṃ sabbaṅgasobhaṇiṃ suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhitanti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page387.
Tattha vanditunti vedeho mahallako cūḷanīrājā tassa puttamattopi nappahoti. Kilesamucchito pana hutvā rājā jāmātarā nāma sassuro vandanīyoti cintetvā tassa cittaṃ ajānanto vandanasāsanaṃ pahiṇi. Dadāhidānīti ahaṃ tayā dhītaraṃ te dassāmīti pakkosāpito taṃ me idāni dehīti pahiṇi. Suvaṇṇena paṭicchannanti suvaṇṇālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ. Cūḷanīrājāpi dūtassa kathaṃ sutvā somanassappatto idāni me paccāmitto kuhiṃ gamissati ubhinnampi tesaṃ sīsāni chinditvā jayapānaṃ pivissāmīti kevalaṃ somanassaṃ dassento dūtassa sakkāraṃ katvā anantaraṃ gāthamāha svāgatantepi vedeha atho te adurāgataṃ nakkhattaññeva paripuccha ahaṃ kaññaṃ dadāmi te suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhitanti. Tattha vedehāti vedehassa sāsanaṃ sutvā taṃ purato ṭhitaṃ viya ālapati. Athavā evaṃ brahmadattena vuttanti vadehīti dūtaṃ āṇāpento eva māha. Taṃ satvā dūto vedehassa santikaṃ gantvā deva maṅgalakiriyāya anucchavikaṃ nakkhattaṃ kira jānāhi rājā te dhītaraṃ detīti āha. So ajjeva nakkhattaṃ sobhaṇanti puna dūtaṃ pahiṇi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tato ca rājā vedeho nakkhattaṃ paripucchatha nakkhattaṃ paripucchitvā brahmadattassa pāhiṇi--------------------------------------------------------------------------------------------- page388.
Dadāhi dāni me bhariyaṃ nāriṃ sabbaṅgasobhaṇiṃ suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhitanti. Cūḷanīrājāpi āha dadāmidāni te bhariyaṃ nāriṃ sabbaṅgasobhaṇiṃ suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhitanti. Imaṃ gāthaṃ vatvā idāni pesemi idāni pesemīti musāvādaṃ katvā ekasatarājūnaṃ saññaṃ adāsi aṭṭhārasaakkhobhiṇīhi saddhiṃ sabbepi yuddhasajjā hutvā nikkhamantu ajja ubhinnaṃpi paccatthikānaṃ sīsāni chinditvā sve jayapānaṃ pivissāmāti. Taṃ khaṇaññeva te sabbepi nikkhamiṃsu. Sayaṃ nikkhamanto pana mātaraṃ salākadeviñca aggamahesiṃ nandādeviñca puttaṃ pañcālacandañca dhītaraṃ pañcālacandiñcāti ime cattāro jane orodhehi saddhiṃ ekasmiṃ gehe vasāpetvā nikkhami. Bodhisattopi vedeharañño ceva tena saddhiṃ āgatasenāya ca mahantaṃ sakkāraṃ kāresi. Keci manussā suraṃ pivanti keci macchamaṃsādīni khādanti keci dūramaggaṃ āgatattā kilamantā sayanti. Videharājā pana senakādayo paṇḍite gahetvā amaccagaṇaparivuto alaṅkatamahātale nisīdi. Culanīrājāpi aṭṭhārasaakkhobhiṇīsaṃkhāya senāya taṃ nagaraṃ tisandhiṃ catusaṃkhepaṃ parikkhipitvā anekasatasahassāhi ukkāhi dhāriyamānāhi aruṇe uggacchanteyeva gahaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Taṃ ñatvā mahāsatto attano yodhānaṃ tīṇi satāni pesesi tumhe jaṅghaummaṅgena gantvā rañño mātarañca aggamahesiñca puttadhītarañca--------------------------------------------------------------------------------------------- page389.
Gahetvā jaṅghaummaṅgena ānetvā mahāummaṅgadvārato bahi akatvā anto ummaṅgeyeva vasāpetvā yāva amhākaṃ āgamanā rakkhantāva ṭhatvā amhākaṃ gamanakāle ummaṅgā nīharitvā ummaṅgadvāre mahāvisālamāḷake ṭhapethāti. Te tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā jaṅghaummaṅgena gantvā sopāṇapādamūle padarasantharaṃ ugghāṭetvā sopāṇapādamūle sopāṇasīse mahātale cāti ettake ṭhāne ārakkhamanusse ca khujjavāmanakādiparicārikāyo ca hatthapādesu bandhitvā mukhaṃ pidahitvā tattha tattha paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā rañño paṭiyattaṃ khādanīyaṃ kiñci khāditvā kiñci chaḍḍetvā bhājanāni bhinditvā cuṇṇavicuṇṇaṃ katvā upari pāsādaṃ abhiruhiṃsu. Tadā salākadevī nandādeviñca rājaputtañca rājadhītarañca ko jānāti kiṃ bhavissatīti maññamānā attanā saddhiṃ ekasayaneyeva sayāpesi. Te yodhā gabbhadvāre ṭhatvā pakkosayiṃsu. Sā nikkhamitvā kiṃ tātāti āha. Devi amhākaṃ rājā vedehañca mahosathañca jīvitakkhayaṃ pāpetvā sakalajambūdīpe ekarajjaṃ katvā ekasatarājaparivuto mahantena yasena mahāpānaṃ pivanto tumhepi cattāro gahetvā ānetuṃ amhe pahiṇīti. Te cattāro janā saddahitvā pāsādā otaritvā sopāṇapādamūlaṃ agamaṃsu. Atha ne gahetvā jaṅghaummaṅgaṃ pavisiṃsu. Te cattāro āhaṃsu mayaṃ ettakaṃ kālaṃ idha vasantā imaṃ vithiṃ na otiṇṇapubbamhāti. Devi imaṃ vithiṃ na sabbadā otaranti maṅgalavithi nāmesā ajja maṅgaladivasabhāvena rājā iminā maggena--------------------------------------------------------------------------------------------- page390.
Ānetuṃ āṇāpesīti. Tesaṃ saddahiṃsu. Athekacce te cattāro gahetvā āgamiṃsu ekacce nivattetvā rājanivesane ratanagabbhe vivaritvā yāvadicchakaṃ dhanasāraṃ gahetvā āgamiṃsu. Itarepi cattāro purato mahāummaṅgaṃ patvā alaṅkatadevasabhaṃ viya ummaṅgaṃ disvā rañño atthāya sajjitanti saññaṃ kariṃsu. Atha ne cattāro mahāgaṅgāya avidūraṭṭhānaṃ netvā anto ummaṅgeyeva alaṅkatagabbhe nisīdāpetvā ekacce ārakkhaṃ gahetvā acchiṃsu ekacce gantvā tesaṃ ānītabhāvaṃ bodhisattassa ārocesuṃ. So tesaṃ kathaṃ sutvā idāni me manoratho matthakaṃ pāpuṇissatīti somanassajāto rañño santikaṃ gantvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Rājāpi kilesāturatāya idāni me dhītaraṃ pesetīti cintetvā pallaṅkato uṭṭhāya vātapānena olokento anekehi ukkāsatasahassehi ekobhāsajātaṃ nagaraṃ mahatiyā senāya parivāritaṃ disvā āsaṅkitaparisaṅkito kinnu kho etanti paṇḍitehi saddhiṃ mantento imaṃ gāthamāha hatthī assā rathā patti senā tiṭṭhanti cammikā ukkā padittā jhāyanti kinnu maññanti paṇḍitāti. Tattha kinnu maññantīti cūḷanīrājā amhākaṃ tuṭṭho udāhu kuddho kinnu kho paṇḍitā maññantīti pucchi. Taṃ sutvā senako āha mā cintayittha mahārāja atibahū ukkā paññāyanti rājā tumhākaṃ dhītaraṃ dātuṃ gahetvā eti maññeti. Pukkusopi tumhākaṃ āgantukasakkāraṃ kātuṃ ārakkhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page391.
Gahetvā ṭhitova bhavissatīti. Evaṃ te cattāro paṇḍitā yaṃ yaṃ attano ruccati taṃ taṃ kathayiṃsu. Videharājāpi asukaṭṭhāne senā tiṭṭhantu asukaṭṭhāne ārakkhaṃ gaṇhatha appamattā hothāti vadantānaṃ saddaṃ suṇanto sannaddhañca senaṃ passanto maraṇabhayatajjito hutvā mahāsattassa kathaṃ paccāsiṃsanto itaraṃ gāthamāha hatthī assā rathā patti senā tiṭṭhanti cammikā ukkā padittā jhāyanti kinnu kāhanti paṇḍitāti. Tattha kinnu kāhanti paṇḍitāti paṇḍita kinnu cintesi imā senā amhākaṃ kiṃ karissantīti. Taṃ sutvā mahāsatto imaṃ andhabālaṃ thokaṃ santāsetvā pacchā mama paññābalaṃ dassetvā assāsessāmi nanti cintetvā āha rakkhati taṃ mahārāja cūlaneyyo mahabbalo paduṭṭho te brahmadatto pāto taṃ ghātayissatīti. Taṃ sutvā sabbe te rājādayo maraṇabhayatajjitā ahesuṃ. Rañño kaṇṭho sussi. Mukhe kheḷo ca chijji. Sarīre dāho uppajji. So maraṇabhayabhīto paridevanto dve gāthā abhāsi ubbedhati me hadayaṃ mukhañca parisussati nibbutiṃ nādhigacchāmi aggidaḍḍhova ātape kammārānaṃ yathā ukkā anto jhāyati no bahi evampi hadayaṃ mayhaṃ anto jhāyati no bahīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page392.
Tattha ubbedhatīti tāta mahosatha hadayaṃ me mahāvāteritaṃ viya assatthapallavaṃ kampati. Anto jhāyati no bahīti sā ukkā viya mayhaṃ hadayamaṃsaṃ abbhantare jhāyati bahi pana na paññāyatīti paridevati. Mahāsatto tassa paridevitaṃ sutvā ayaṃ andhabālo aññesu divasesu mama vacanaṃ na kareyya bhiyyo naṃ niggaṇhissāmīti cintetvā āha pamatto mantanātīto bhinnamantosi khattiya idāni kho taṃ tāyantu paṇḍitā mantino janā akatvāmaccassa vacanaṃ atthakāmahitesino attapītirato rāja migo kūṭeva ohito yathāpi maccho valisaṃ vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ āmagiddho na jānāti maccho maraṇamattano evameva tuvaṃ rāja cūlaneyyassa dhītaraṃ kāmagiddho na jānāsi maccho maraṇamattano sace gacchasi pañcālaṃ khippamattaṃ jahissasi migaṃ panthānupannaṃva mahantaṃ bhayamessati anariyarūpo puriso janinda ahīva uccaṅkagato ḍaseyya na tena mettiṃ kayirātha dhīro dukkho have kāpurisena saṅgamo--------------------------------------------------------------------------------------------- page393.
Yaṃ tveva jaññā puriso janinda sīlavāyaṃ bahussuto teneva mettiṃ kayirātha dhīro sukho have sappurisehi saṅgamoti. Tattha pamattoti mahārāja tavaṃ kāmena pamatto. Mantanātītoti mayā anāgatabhayaṃ disvā paññāya paricchinditvā mantitamantanaṃ atikkanto. Bhinnamantoti mantanātikkantattāyeva bhinnamanto yo ca te senakādīhi saddhiṃ manto gahito eso bhinno bhinnamantosi jāto. Paṇḍitāti ime senakādayo cattāro idāni taṃ rakkhantu passamiā nesaṃ balanti dīpeti. Akatvāmaccassāti mama uttamassa amaccassa vacanaṃ akatvā. Attapītiratoti attano kilesapītiyā abhirato hutvā. Migo kūṭeva ohitoti yathā nāma nivāpalobhenāgato migo kūṭapāse bajjhati evaṃ mama vacanaṃ aggahetvā pañcālacandiṃ labhissāmīti lobhenāgantvā idāni kūṭapāse baddho migo viya jātosi. Yathāpi macchoti gāthādvayaṃ tadā mayā ayaṃ upamā ābhaṭāti dassetuṃ vuttaṃ. Sace gacchasīti gāthāpi na kevalaṃ ettakameva imampi te upamaṃ āharinti dassetuṃ vuttā. Anariyarūpoti kevaṭṭabrāhmaṇasadiso asappurisajātiko nillajjapuriso. Na tena mettinti tādisena saddhiṃ mittadhammaṃ na kayirātha tvaṃ pana kevaṭṭena saddiṃ mettiṃ katvā tassa vacanaṃ gaṇhi. Dukkhoti evarūpena saddhiṃ samāgamo nāma ekavāraṃ kato idha lokepi paralokepi mahādukkhāvahanato dukkho--------------------------------------------------------------------------------------------- page394.
Hoti. Yaṃ tvevāti yaṃ tu eva ayameva vā pāṭho. Sukhoti idha lokepi paralokapei sukhoyeva hoti. Atha naṃ puna evarūpaṃ na karissatīti suṭṭhutaraṃ niggaṇhanto pubbe raññā kathitakathaṃ āharitvā dassento āha bālo tuvaṃ elamūgosi rāja yo uttamatthāni mayi lapittho kimevahaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho atthāni jānissaṃ yathāpi aññe imaṃ gale gahetvāna nāsetha vijitā mama yo me ratanalābhassa antarāyāya bhāsatīti. Imā dve gāthā vatvā mahārāja ahaṃ gahapatiputto yathā tava aññe senakādayo paṇḍitā atthāni jānanti tathā kimeva jānissaṃ agocaro esa mayhaṃ gahapatisippamevāhaṃ jānāmi ayamattho senakādīnaṃ pākaṭo te paṇḍitā honti ajja te aṭṭhārasahi akkhobhiṇīhi parivāritassa tava senakādayo avassayā hontu maṃ pana gīvāyaṃ gahetvā nikkaḍḍhituṃ āṇāpesi idāni maṃ kasmā pucchasīti evaṃ suniggahitaṃ niggaṇhi. Taṃ sutvā rājā cintesi paṇḍito mayā katadosameva kathesi pubbeva hi idaṃ anāgatabhayaṃ jāni tena maṃ ativiya niggaṇhati na kho pana ettakaṃ kālaṃ nikkammako acchissati avassaṃ iminā mayhaṃ sotthibhāvo kato bhavissatīti. Atha naṃ pariggaṇhanto dve gāthā abhāsi--------------------------------------------------------------------------------------------- page395.
Mahosatha atītena nānuvijjhanti paṇḍitā kiṃ maṃ assaṃva sambandhaṃ patodeneva 1- vijjhasi sace passasi mokkhaṃ me khemaṃ vā pana passasi teneva maṃ anusāsa kiṃ maṃ atītena vijjhasīti. Tattha nānuvijjhantīti atītaṃ dosaṃ gahetvā mukhasattīhi na anuvijjhanti. Assaṃva sambandhanti sattusenāya parivutattā suṭṭhu bandhitvā ṭhapitaṃ assaṃ viya kiṃ maṃ vijjhasi. Teneva manti evaṃ te mokkho bhavissati evaṃ te khemanti tena sotthibhāvena maṃ anusāsa assāsehi taṃ hi ṭhapetvā añño me paṭisaraṇaṃ natthīti. Atha mahāsatto ayaṃ rājā ativiya andhabālo purisavisesaṃ na jānāti thokaṃ kilametvā pacchāssa avassayo bhavissāmīti cintetvā āha atītaṃ mānusaṃ kammaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ na taṃ sakkomi mocetuṃ tvaṃ pajānassu khattiya santi vehāyasā nāgā iddhimanto yasassino tepi ādāya gaccheyyuṃ yassa honti tathāvidhā santi vehāyasā assā iddhimanto yasassino tepi ādāya gaccheyyuṃ yassa honti tathāvidhā santi vehāyasā pakkhī iddhimanto yasassino tepi ādāya gaccheyyuṃ yassa honti tathāvidhā @Footnote: 1 paṭodenāti evaṃ muddhajavidhānena vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page396.
Santi vehāyasā yakkhā iddhimanto yasassino tepi ādāya gaccheyyuṃ yassa honti tathāvidhā atītaṃ mānusaṃ kammaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ na taṃ sakkomi mocetuṃ antalikkhena khattiyāti. Tattha kammanti mahārāja idaṃ tava ito mocanaṃ nāma atītamānusamanussehi kattabbaṃ kammaṃ atītaṃ. Dukkaraṃ durabhisambhavanti neva kātuṃ na sahituṃ sakkā. Na taṃ sakkomīti ahaṃ taṃ ito mocetuṃ na sakkomi. Tvaṃ pajānassu khattiyāti mahārāja tavamevetka kattabbaṃ jānassu. Vehāyasāti ākāsena gamanasamatthā hatthino. Yassāti yassa rañño. Tathāvidhāti chaddantakule vā uposathakule vā jātā nāgā honti taṃ rājānaṃ te ādāya gaccheyyuṃ. Assāti balāhakaassarājakule jātā assā. Pakkhīti garuḷaṃ sandhāyāha. Yakkhāti sātāgirādayo yakkhā. Antalikkhenāti ahantaṃ antalikkhena mocetuṃ na sakkomi taṃ ādāya ākāsena mithilaṃ netuṃ na sakkomīti attho. Rājā taṃ sutvā appaṭibhāṇo nisīdi. Atha senako cintesi idāni rañño ca amhākañca ṭhapetvā mahosathapaṇḍitaṃ aññaṃ paṭisaraṇaṃ natthi rājā panassa kathaṃ sutvā maraṇabhayatajjito kiñci vattuṃ na sakkoti ahaṃ paṇḍitaṃ yācissāmīti. So yācanto dve gāthā abhāsi atīradassī puriso mahante udakaṇṇave--------------------------------------------------------------------------------------------- page397.
Yattha so labhate gādhaṃ tattha so vindate sukhaṃ evaṃ amhañca raññoca tvaṃ patiṭṭhā mahosatha tvaṃ nosi mantīnaṃ seṭṭho amhe dukkhā pamocayāti. Tattha atīradassīti samudde bhinnanāvo tīraṃ apassanto. Yatthāti ūmivegasamabbhāhato vicaranto yasmiṃ padese patiṭṭhaṃ labhati. Pamocayāti pubbe mithilaṃ senāya parivāretvā ṭhitakālepi tayā pamocitamhā idānipi tvameva amhe dukkhā mocehīti yācati. Atha naṃ niggaṇhanto mahāsatto gāthāya ajjhabhāsi atītaṃ mānusaṃ kammaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ na taṃ sakkomi mocetuṃ tvaṃ pajānassu senakāti. Tattha tvaṃ pajānassu senakāti senaka ahaṃ na sakkomi tvaṃ imaṃ rājānaṃ ākāsena mithilaṃ nehīti. Rājā gahetabbagahaṇaṃ apassanto maraṇabhayatajjito mahāsattena saddhiṃ kathetuṃ asakkonto kadāci senakopi kiñci upāyaṃ jāneyya pucchāmi tāva nanti pucchanto gāthamāha suṇohi me taṃ vacanaṃ passasetaṃ mahabbhayaṃ senakādāni pucchāmi kiṃ kiccaṃ idha maññasīti. Tattha kiṃ kiccanti kiṃ kattabbayuttakaṃ idha maññasi mahosathenamhā pariccattā yadi tvaṃ jānāsi vadehi meti. Taṃ sutvā senako rājā maṃ upāyaṃ pucchati sobhaṇo vā hotu asobhaṇo vā kathessāmissa ekaṃ upāyanti cintetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page398.
Gāthamāha aggiṃ vā dvārato dema gaṇhāmhase vikantanaṃ aññamaññaṃ vadhitvāna khippaṃ hissāma jīvitaṃ mā no rājā bramhatto ciraṃ dukkhena mārayīti. Tattha dvāratoti dvāraṃ pidahitvā tattha aggiṃ dema. Vikantananti aññamaññaṃ vikantanasatthaṃ gaṇhāma. Hissāmāti jīvitaṃ khippaṃ jahissāma alaṅkatapāsādoyeva no dārucitako bhavissati. Taṃ sutvā rājā anattamano hutvā attano puttadārassa evarūpaṃ citakaṃ karohīti vatvā pukkusādayo pucchi. Tepi attano paṭirūpāya bālakathāyeva kathayiṃsu. Tena vuttaṃ suṇohi me taṃ vacanaṃ passasenaṃ mahabbhayaṃ pukkusadāni pucchāmi kiṃ kiccaṃ idha maññasīti. Pukkuso āha visaṃ khāditvā miyyāma khippaṃ hissāma jīvitaṃ mā no rājā brahmadatto ciraṃ dukkhena mārayīti. Rājā āha suṇohi me taṃ vacanaṃ passasenaṃ mahabbhayaṃ kāmindadāni pucchāmi kiṃ kiccaṃ idhamaññasīti. Kāmindo āha rajjuyā bajjha miyyāma papātā papatemhase mā no rājā brahmadatto ciraṃ dukkhena mārayīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page399.
Rājā āha suṇohi me taṃ vacanaṃ passasenaṃ mahabbhayaṃ devindadāni pucchāmi kiṃ kiccaṃ idha maññasīti. Devindo āha aggiṃ vā dvārato dema gaṇhāmhase vikantanaṃ aññamaññaṃ vadhitvāna khippaṃ hissāma jīvitaṃ na no sakkoti mocetuṃ sukheneva mahosathoti. Apica tesu devindo ayaṃ rājā kiṃ karoti amhe pucchi aggimhi sante khajjopanakaṃ dhamati ṭhapetvā mahosathapaṇḍitaṃ añño idha amhākaṃ sotthibhāvaṃ kātuṃ samattho nāma natthi ayantaṃ apucchitvā amhe pucchati mayaṃ kiṃ jānāmāti cintetvā aññaṃ upāyaṃ apassanto senakena kathitameva kathetvā mahāsattaṃ vaṇṇento dve pade āha tatthāyaṃ adhippāyo mahārāja mayaṃ sabbe paṇḍitameva yācāma sace pana yāciyamānopi na no sakkoti mocetuṃ sukheneva mahosatho atha senakassa vacanaṃ karissāmāti. Taṃ sutvā rājā pubbe bodhisattassa katadosaṃ saritvā tena saddhiṃ kathetuṃ asakkonto tassa suṇantasseva paridevanto āha yathā kaddalino sāraṃ anvesaṃ nādhigacchati evaṃ anvesamānā naṃ pañhaṃ nājjhagamāmhase--------------------------------------------------------------------------------------------- page400.
Yathā simbalino sāraṃ anvesaṃ nādhigacchati evaṃ anvesamānā naṃ pañhaṃ nājjhagamāmhesa adese vata no vuṭṭhaṃ kuñjarānaṃvanūdake saṃkāse dummanussānaṃ bālānaṃ avijānataṃ ubbedhati me hadayaṃ mukhañca parisussati nibbutiṃ nādhigacchāmi aggidaḍḍhova ātape kammārānaṃ yathā ukkā anto jhāyati no bahi evaṃpi hadayaṃ mayhaṃ anto jhāyati no bahīti. Tattha kaddalinoti yathā kaddalikkhandassa nissārattā sāratthiko puriso anvesantopi tato sāraṃ nādhigacchati evaṃ mayaṃ imamhā dukkhā muñcanupāyaṃ pañca paṇḍite pucchitvā anvesamānāpi naṃ pañhaṃ. Nājjhagamāmhaseti amhehi pucchitupāyaṃ asuṇanto viya mayaṃ taṃ pañhaṃ nādhigacchāma. Dutiyagāthāyaṃpi eseva nayo. Kuñjarānaṃ vanūdaketi yathā kuñjarānaṃ anūdake ṭhāne vuṭṭhaṃ adese vuṭṭhaṃ nāma hoti tehi tathārūpe nirūdake vanagahane adese vasantā khippameva paccāmittānaṃ vasaṃ gacchanti evaṃ amhehipi imesaṃ dummanussānaṃ bālānaṃ avijānantānaṃ santike vasantehi adese vuṭṭhaṃ nāma ettakesu hi paṇḍitesu ekopi me idāni paṭisaraṇaṃ natthīti nānāvidhehi vilapati. Taṃ sutvā paṇḍito ayaṃ rājā ativiya kilamati sace na naṃ assāsessāmi hadayena phalitena marissatīti cintetvā assāsesi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page401.
Tamatthaṃ pakāsento satthā āha. Tato so paṇḍito dhīro atthadassī mahosatho vedehaṃ dukkhitaṃ disvā idaṃ vacanamabravi mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahaṃ taṃ mocayissāmi rāhuggahitaṃva candimaṃ mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahantaṃ mocayissāmi rāhuggahitaṃva suriyaṃ mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahantaṃ mocayissāmi paṅke sannaṃva kuñjaraṃ mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahantaṃ mocayissāmi peḷabandhaṃva pannagaṃ mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahantaṃ mocayissāmi pakkhiṃ bandhaṃva pañjare mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahantaṃ mocayissāmi macche jālagateriva mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha ahantaṃ mocayissāmi sayogabalabāhanaṃ mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha pañcālaṃ bāhayissāmi kākasenaṃva leḍḍunā ādū paññā kimatthiyā amacco vāpi tādiso yo tva sambādhapakkhantaṃ dukkhā na parimocayeti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page402.
Tattha idanti davadāhadaḍḍhe araññe ghanavassaṃ vassāpento viya taṃ assāsento idaṃ mā tvaṃ bhāyi mahārājāti ādivacanaṃ abravi. Tattha sannanti laggaṃ. Peḷabandhanti peḷāya abbhantaragataṃ sappaṃ. Pañcālanti evaṃ mahantampi pañcālarañño senaṃ pañcālaṃ. Bāhayissāmīti palāpessāmi. Ādūti nāmatthe nipāto. Paññā nāma kimatthiyāti attho. Amacco vāpi tādisoti paññā samannāgatattā tādiso paññāya sampanno amacco vāpi kimatthiyo yo taṃ evaṃ maraṇasambādhappattaṃ dukkhā na parimocaye mahārāja ayaṃ paṭhamataraṃ āgacchanto nāma kimatthaṃ āgatoti maññasi mā bhāyi mahārāja ahantaṃ imamhā dukkhā mocessāmīti taṃ assāsesi. Rājāpi tassa vacanaṃ sutvā idāni me jīvitaṃ laddhanti assāsaṃ paṭilabhi. Bodhisattena sīhanāde kate sabbeva te tusiṃsu. Atha naṃ senako pucchi paṇḍita tvaṃ sabbe amhe gahetvā gacchachanto kenupāyena gamissasīti. Alaṅkataummaṅgena nessāmi tumhe gamanasajjā hothāti vatvā ummaṅgadvāraṃ vivaraṇatthaṃ yodhe āṇāpento āha etha māṇavā uṭṭhetha mukhaṃ sodhetha sandhino vedeho sahamaccehi ummaṅgena gamissatīti. Tattha māṇavāti taruṇādhivacanaṃ. Mukhaṃ sodhethāti ummaṅgadvāraṃ vivaratha. Sandhinoti yantagharasandhino ca dvāraṃ sodhetha--------------------------------------------------------------------------------------------- page403.
Ekasatānaṃ sayanagabbhānaṃ dvāraṃ vivaratha anekasatānaṃ dīpālayānaṃ dvāraṃ vivarathāti. Te uṭṭhāya ummaṅgadvāraṃ vivariṃsu. Sakalo ummaṅgo ekobhāso alaṅkatadevasabhā viya virocati. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha tassa taṃ vacanaṃ sutvā paṇḍitassānusārino ummaṅgadvāraṃ vivariṃsu yantayutte ca aggaḷeti. Tattha anusārinoti veyyāvaccakarā. Yantayutte ca aggaḷeti sūcighaṭikasampannāni ca dvārakavāṭāni. Te ummaṅgadvāraṃ vivaritvā mahāsattassa ārocesuṃ. So rañño saññamakāsi kālo deva pāsādā otarathāti. Rājā otarati. Senako sīsato nāḷivattaṃ apanetvā sāṭakaṃ omuñcitvā kacchaṃ daḷhaṃ bandhi. Atha naṃ mahāsatto disvā senaka kiṃ karosīti pucchi. Paṇḍita ummaṅgena gacchantehi nāma veṭhanaṃ mocetvā kacchaṃ daḷhaṃ bandhitvā gantabbanti. Senaka ummaṅgaṃ pavisanto onamitvā jaṇṇukehi patiṭṭhāya pavisissāmīti mā saññamakāsi sace hatthinā gantukāmosi hatthiṃ abhirūha sace assena gantukāmosi assaṃ abhirūha ucco ummaṅgo aṭṭhārasahatthubbedho visāladvāro tvaṃ yathāruciyā alaṅkatapaṭiyatto rañño purato gacchāti āha. Bodhisatto pana senakassa gamanaṃ purato vicāretvā rājānaṃ majjhe katvā sayaṃ pacchato ahosi. Kiṃ kāraṇā. Rājā--------------------------------------------------------------------------------------------- page404.
Alaṅkataummaṅgaṃ olokento mā saṇikaṃ agamāsīti. Ummaṅge mahājanassa yāgubhattakhādanīyādīni appamāṇāni ahesuṃ. Te manussā khādantā pivantā ummaṅgaṃ olokentā gacchanti. Mahāsattopi yātha yātha mahārājāti codento pacchato yāti. Rājā alaṅkatadevasabhaṃ viya ummaṅgaṃ olokento yāti. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha purato senako yāti pacchato ca mahosatho majjhe ca rājā vedeho amaccaparivāritoti. Rañño āgatabhāvaṃ ñatvā te māṇavā rañño mātarañca deviñca puttañca dhītarañca ummaṅgā nīharitvā mahāvisālamāḷake ṭhapesuṃ. Rājāpi bodhisattena saddhiṃ ummaṅgā nikkhami. Te cattāro khattiyā rājānañca paṇḍitañca disvā nissaṃsayaṃ parahatthagatamhā mayaṃ amhe gahetvā āgatehi paṇḍitassa purisehi bhavitabbanti maraṇabhayatajjitā bhītatasitā mahāviravaṃ viraviṃsu. Cūḷanīrājā kira videharañño palāyanabhayena gantvā gaṅgātīre gāvutamatte ṭhāne aṭṭhāsi. So ca sannisinnāya rattiyā tesaṃ viravaṃ sutvā nandādeviyā saddo viyāti vattukāmo ahosi. Kuhiṃ nandādeviṃ passasīti parihāsabhayena na kiñci āha. Mahāsatto tasmiṃ ṭhāne pañcālacandiṃ kumārikaṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā mahārāja tvaṃ imissā kāraṇā āgatosi ayaṃ aggamahesī hotūti āha. Tīṇi nāvāsatāni upaṭṭhapesuṃ. Rājā visālamāḷakā otaritvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page405.
Alaṅkatanāvaṃ abhiruhi. Tepi cattāro khattiyā nāvaṃ abhiruhiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha ummaṅgā nikkhamitvāna vedeho nāvamāruhi abhiruyhañca taṃ ñatvā anusāsi mahosatho ayaṃ te sassuro deva ayaṃ sassu janādhipa yathā mātu paṭipatti evaṃ te hotu sassuyā yathāpi niyako bhātā sodariyo ekamātuko evaṃ pañcālacando te dayitabbo rathesabha ayaṃ pañcālacanadī te rājaputtī abhijjhitā kāmaṃ karohi te tāya bhariyā te rathesabhāti. Tattha anusāsīti evaṃ kirassa ahosi kadācesa kujjhitvā cūḷanīrañño mātaraṃ māreyya abhirūpāya nandādeviyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya rājakumāraṃ māreyya paṭiññamassa gahessāmīti. Tasmā ayaṃ teti ādinā vadanto anusāsi. Tattha ayaṃ te sassuroti ayaṃ tava sassurassa cūḷanīrañño putto pañcālacandiyā kaniṭṭhabhātiko ayaṃ te idāni sassuro. Ayaṃ sassūti ayaṃ imissā mātā nandādevī nāma tava sassu. Yathā mātūti yathā mātu putto vattapaṭipattiṃ karoti evaṃ te etissā hotu balavataraṃ mātusaññaṃ paccupaṭṭhapetvā mā kadāci naṃ lobhacittena olokehi. Niyakoti ajjhattiko ekapitarā ekamātuyā jāto. Dayitabboti piyāyitabbo. Bhariyāti ayaṃ te bhariyā bhavissati mā etissāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page406.
Avamānamakāsīti. So evaṃ rañño patiññaṃ gaṇhi. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Rājamātaraṃ pana ārabbha na kiñci kathesi. Kiṃ kāraṇā. Tassā mahallakabhāveneva. Idampana sabbaṃ bodhisatto tīre ṭhatvā kathesi. Atha naṃ rājā mahādukkhato muttatāya gantukāmo hutvā tāta tvaṃ tīre ṭhito kiṃ karosīti vatvā gāthamāha āruyha nāvaṃ taramāno kiṃ nu tīramhi tiṭṭhasi kicchā muttamhā dukkhato yāmadāni mahosathāti. Taṃ sutvā mahāsatto deva tumhehi saddhiṃ gamanaṃ nāma mayhaṃ ayuttanti vatvā āha nesa dhammo mahārāja yohaṃ senāya nāyako senāṅgaṃ parihāpetvā attānaṃ parimocaye nivesanamhi te deva senāṅgaṃ parihāpitaṃ taṃ dinnaṃ brahmadattena ānayissaṃ rathesabhāti. Tattha dhammoti sabhāvo. Nivesanamhīti nagaraṃ sandhāyāha. Parimocayeti parimoceyyaṃ. Parihāpitanti chaḍḍitaṃ. Tesu hi manussesu dūramaggaṃ āgatesu keci khādantā keci pivantā keci kilamantā niddaṃ okkamantā amhākaṃ nikkhantabhāvampi na jāniṃsu keci gilānā mayā saddhiṃ cattāro māse kammaṃ katvā mama upakāramanussā cettha bahū na sakkā mayā ekamanussampi chaḍḍetvā gantuṃ ahaṃ tāva nivattetvā sabbampi tava senaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page407.
Brahmadattena dinnaṃ dhanañca avasiṭṭhaṃ ānessāmi tumhe mahārāja katthaci avilambantā sīghaṃ sīghaṃ gacchatha mayā vo antarāmagge hatthiassabāhanādīni ṭhapitāni kilantakilantāni pahāya samatthasamatthe yoge abhiruyha sīghaṃ sīghaṃ mithilanagarameva pavisathāti āha. Tato rājā gāthamāha appaseno mahāsenaṃ kathaṃ niggayha ṭhassasi dubbalo balavantena vihaññissasi paṇḍitāti. Tattha niggayhāti paṭippharitvā. Vihaññissasīti kilamissasi. Tato bodhisatto gāthamāha appasenopi ce mantī mahāsenaṃ amantinaṃ jināti rājā rājāno ādiccovudayantamanti. Tattha mantīti mantāya samannāgato paññavā upāyakusalo. Amantinanti anupāyakusalaṃ. Jinātīti paññavā duppaññaṃ jināti. Rājā rājānoti ekopi evarūpo rājā bahūpi duppaññe rājāno jinātiyeva. Yathā kinti. Ādiccovudayantamanti yathā ādicco udento tamaṃ vidhamitvā ālokaṃ dasseti evaṃ jināti ceva suriyo viya virocati ca. Idanca pana vatvā mahāsatto rājānaṃ vanditvā gacchatha tumheti vatvā taṃ uyyojesi. So mutto vatamhi amittahatthato imissā ca laddhattā manorathopi me matthakaṃ pattoti bodhisattassa guṇaṃ āvajjitvā uppannapītipāmojjo paṇḍitassa guṇe senakassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page408.
Kathento gāthamāha susukhaṃ vata saṃvāso paṇḍitehīti senaka pakkhīva pañjare bandhe macche jālagateriva amittahatthatthagate mocayi no mahosathoti. Tattha susukhaṃ vatāti atisukhaṃ vata idaṃ adhikataraṃ yo saṃvāso paṇḍitehi. Itīti kāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti yasmā amittahatthatthagate mocayi no mahosatho tasmā senaka vadāmi susukhaṃ vata idaṃ yo evaṃ paṇḍitehi saṃvāsoti. Taṃ sutvā senako paṇḍitassa guṇaṃ kathento āha evameva mahārāja paṇḍitā hi sukhāvahā pakkhīva pañjare bandhe macche jālagateriva amittahatthatthagate mocayi no mahosathoti. Atha videharājā nadito uttaritvā yojanantare mahāsattena kāritagāmaṃ sampatto. Tatthassa bodhisattena ṭhapitamanussā hatthibāhanādīni ceva annapānādīni ca adaṃsu. Rājā kilantakilante hatthiassarathe nivattetvā itare ādāya tehi saddhiṃ aññaṃ gāmaṃ pāpuṇi. Etenupāyena yojanasatamaggaṃ atikkamitvā punadivase pātova mithilaṃ pāvisi. Bodhisattopi ummaṅgadvāraṃ gantvā attanā sannaddhakhaggaṃ omuñcitvā ummaṅgadvāre vālukaṃ viyūhitvā taṃ tattha ṭhapesi. Ṭhapetvā ca pana ummaṅgaṃ pavisitvā ummaṅgā nikkhamitvā taṃ nagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ abhiruyha gandhodake nahātvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page409.
Nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā sayanavaragato manoratho me matthakaṃ pattoti āvajjento nipajji. Athassā rattiyā accayena cūḷanīrājā senāṅgaṃ vicāriyamāno taṃ nagaraṃ upāgami. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ culaneyyo mahabbalo udentaṃ aruṇuggamhi upakāramupāgami āruyha pavaraṃ nāgaṃ balavantaṃ saṭṭhihāyanaṃ rājā avoca pañcālo culaneyyo mahabbalo sannaddho maṇicammena saramādāya pāṇinā pesiye ajjhabhāsittha puthugumbe samāgateti. Tattha kasiṇanti sakalaṃ nissesaṃ rattiṃ. Udentanti udente. Upakāranti pañcālanagaraṃ upādāya mahāsattena kāritattā upakāranti laddhanāmaṃ nagaramupāgami. Avocāti attano senaṃ avaca. Pesiyeti attano pesakārake. Ajjhabhāsitthāti adhibhāsittha puretarameva abhāsittha. Puthugumbeti bahusippesu patiṭṭhite anekasippaññū. Idāni te sarūpato dassetuṃ āha hatthārohe anīkaṭṭhe rathike pattikārake upāsanamhi katahatthe vālavedhe samāgateti. Tattha upāsanamhīti dhanusippe. Katahattheti avirujjhanavedhitāya sampannahatthe.--------------------------------------------------------------------------------------------- page410.
Idāni rājā vedehaṃ jīvaggāhaṃ gaṇhāpetuṃ āṇāpento āha pesetha kuñjare dantī balavante saṭṭhihāyane maddantu kuñjarā nagaraṃ vedehena sumāpitaṃ vacchadantamukhā setā tikkhaggā aṭṭhivedhino panuṇṇā dhanuvegena sampatantutarītarā māṇavā cammino sūrā cittadaṇḍayutāvudhā pakkhandino mahānāgā hatthīnaṃ honti sammukhā sattiyo teladhotāyo acchimanto pabhassarā vijjotamānā tiṭṭhantu sataraṃsāva tārakā āvudhabalavantānaṃ guṇikāyuradhārinaṃ īdisānaṃ me yodhānaṃ saṅgāme apalāyinaṃ vedeho kuto muccissati sace pakkhīva kāhati tiṃsa me purisanāvutyo sabbe cekekaniccitā yesaṃ samaṃ na passāmi kevalaṃ mahimaṃ caraṃ nāgā ca kappitā dantī balavantā saṭṭhihāyanā yesaṃ khandhesu sobhanti kumārā cārudassanā pītālaṅkārā pītavasanā pītuttaranivāsanā nāgakkhandhesu sobhanti devaputtāva nandane pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā teladhotā pabhassarā niṭṭhitā naravīrehi samadhārā sunissitā vellāḷino vītamalā sikkāyasamayā daḷhā--------------------------------------------------------------------------------------------- page411.
Gahitā balavantehi suppahārappahāribhi suvaṇṇā pharusampannā lohitakañcūpadhāritā vivattamānā sobhanti vijjuvabbhaghanantare pavakā cammino sūrā asicammassa kovidā pharuggahā sikkhitarā nāgakkhandhanipātino īdisehi purakkhito natthi mokkho ito tava pabhāvante na passāmi yena tvaṃ mithilaṃ vajeti. Tattha dantīti sampannadante. Vacchadantamukhāti nikhādanasadisamukhā. Panuṇṇāti visaṭṭhā. Sampatantutarītarāti te evarūpā sarā itaritarā sampatantu samāgacchantu. Ghanameghavassaṃ viya saravassaṃ vassathāti āṇāpesi. Māṇavāti taruṇayodhā. Camminoti cammahatthā. Cittadaṇḍayutāvudhāti cittadaṇḍayuttehi āvudhehi samannāgatā. Pakkhandinoti saṅgāmaṃ pakkhandikā. Mahānāgāti mahānāgesu koñcanādaṃ katvā āgacchantesupi niccalaṃ ṭhatvā tesaṃ dante gahetvā luñcituṃ samatthā yodhā. Sataraṃsāva tārakāti sataraṃsā viya osadhī tārakā. Āvudhabalavantānanti āvudhabalena yuttānaṃ. Guṇikāyuradhārinanti guṇī vuccati kavacaṃ kavacāni ceva kāyurābharaṇāni ca dhārentānaṃ kavacasaṃkhātāni vā kāyurāni dhārentānaṃ. Sace pakkhīva kāhatīti sace pakkhī viya ākāsena pakkhandanaṃ karissati tathāpi kinti muccissatīti vadati. Tiṃsa me purisanāvutyoti purisānaṃ tiṃsasahassāni ca navutisatāni ca tiṃsanāvutyoti vuccanti. Sabbe cekekaniccitāti--------------------------------------------------------------------------------------------- page412.
Ettakā mayhaṃ yodhāparesaṃ hatthato āvudhaṃ gahetvā paccāmittānaṃ sīsaṃ pātanasamatthā ekekaṃ vicinitvā gahitā anivattino yodhāti dasseti. Kevalaṃ mahimaṃ caranti sakalaṃpi imaṃ mahiṃ caranto. Yesaṃ samaṃ na passāmīti yesaṃ sadisaṃ na passāmi teyeva me yodhā ettakāti dasseti. Cārudassanāti cāru vuccati suvaṇṇaṃ suvaṇṇavaṇṇāti attho. Pītālaṅkārāti pītavaṇṇālaṅkārā. Pītavasanāti pītavatthanivatthā. Pītuttaranivāsanāti pītavuttarāsaṅgā. Pāṭhīnavaṇṇāti pāsānamacchakasadisā. Nettiṃsāti khaggā. Naravīrehīti viriyavantehi paṇḍitapurisehi. Sunissitāti suṭṭhu nissitā atitikhiṇā. Vellāḷinoti ṭhitamajjhantikasuriyo viya vijjotamānā. Sikkāyasamayāti sattavāre koñcasakuṇe khādāpetvā gahitena sikkāyasena katā. Suppahārappahāribhīti daḷhappahārehi yodhehi. Lohitakañcūpadhāritāti lohitavaṇṇāya kosiyā samannāgatā. Pavakāti ākāse parivattanasamatthā. Asicammassa kovidāti etesaṃ gahaṇe kusalā. Pharuggahāti pharuggahakā. Sikkhitarāti tasmiṃ pharuggahaṇe ativiya sikkhitā. Nāgakkhandhanipātinoti hatthikkhandhe khaggena chinditvā pātanasamatthā. Natthi mokkhoti ambho vedeha petaka paṭhamaṃ tāva gahapatiputtassānubhāvena muttosi idāni pana tava mokkho natthīti vadati. Pabhāvanteti idāni te rājānubhāvaṃ na passāmi yena tavaṃpi mithilaṃ gamissasi khitte jāle paviṭṭhamaccho viya ajja jātoti. Evaṃ vedehaṃ tajjento idāni naṃ jīvaggāhaṃ gaṇhissāmīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page413.
Vajiraṅkusena nāgaṃ codento gaṇhatha bhindatha vijjhathāti senaṃ āṇāpento cūḷanīrājā upakāranagaraṃ avattharanto viya upāgami. Atha naṃ mahāsattassa upanikhittapurisā ko jānāti kiṃ bhavissatīti attano upaṭṭhāke gahetvā parivārayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe bodhisatto sirisayanā vuṭṭhāya katasarīrapaṭijaggano bhuttapātarāso alaṅkatapaṭiyatto satasahassagghanikaṃ kāsikavatthaṃ nivāsetvā rattakambalaṃ ekaṃse katvā sattaratanakhacitaṃ ekaṃ valañjanakāñcanadaṇḍakaṃ ādāya suvaṇṇapādukaṃ āruyha devaccharāhi viya alaṅkataitthīhi bālavījaniyā vījayamāno alaṅkatapāsāde sīhapañjaraṃ vivaritvā cūḷanīrañño attānaṃ dassento sakkadevarājalīlāya aparāparaṃ caṅkami. Cūḷanīrājāpi tassa uttamarūpasiriṃ oloketvā cittaṃ pasādetuṃ nāsakkhi idāni taṃ gaṇhissāmīti turitaturito hatthimeva pesesi. Paṇḍito cintesi ayaṃ rājā vedeho me idheva laddhoti saññāya turitaturito āgacchantova na jānāti attano puttadāre gahetvā amhākaṃ rañño pahitabhāvaṃ maññeti suvaṇṇādāsasadisaṃ mama mukhaṃ dassetvā tena saddhiṃ kathessāmīti. So vātapāne ṭhitova madhurassaraṃ nicchāretvā tena saddhiṃ keḷiṃ kathento āha kinnu santaramānova nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ pahaṭṭharūpo āgamasi laddhatthosmīti maññasi oharetaṃ dhanucāpaṃ khurappaṃ paṭisaṃhara oharetaṃ subhaṃ cammaṃ veḷuriyamaṇisannibhanti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page414.
Tattha kuñjaranti seṭṭhaṃ. Pahaṭṭharūpoti haṭṭhatuṭṭhacitto so manassajāto. Āgamasīti āgacchasi. Laddhatthosmīti nipphannatthosmi manoratho me matthakaṃ pattoti maññasi. Oharetanti etaṃ cāpasaṃkhātaṃ dhanuṃ ohara avahara chaḍḍehi ko nu te etenattho. Paṭisaṃharāti apanetvā aññassa vā dehi paṭicchanne vā ṭhāne ṭhapehi kiṃ khurappena karissasi. Cammanti etaṃ cammampi apanehi idaṃ hi tayā hiyyo paṭimukkaṃ bhavissati chaḍḍehi taṃ mā te sarīraṃ upaddutaṃ ahosi te sarīraṃ akilametvā pātova tava nagaraṃ pavisāhīti raññā saddhiṃ keḷiṃ akāsi. So tassa vacanaṃ sutvā ayaṃ gahapatiputto mayā saddhiṃ keḷiṃ karoti ajja te kattabbaṃ jānissāmīti taṃ tajjento āha pasannamukhavaṇṇosi mihitapubbañca bhāsasi hoti kho maraṇakāle īdisī vaṇṇasampadāti. Tattha mihitapubbañca bhāsasīti paṭhamaṃ sitaṃ katvā pacchā bhāsanto mihitapubbameva bhāsasi maṃ kismiñci na gaṇesi. Hoti khoti maraṇakāle nāma purisassa vaṇṇasampadā nāma evarūpā hotiyeva tasmā tavaṃ virocasi ajja te sīsaṃ chinditvā jayapānaṃ pivissāmīti. Evaṃ tassa tena saddhiṃ kathitakāle mahābalakāyāpi mahāsattassa rūpasiriṃ disvā ambho amhākaṃ rājā mahosathapaṇḍitena saddhiṃ paṭimanteti kinnukho katheti etesaṃ kathaṃ suṇissāmāti rañño santikameva agamaṃsu. Paṇḍitopi tassa kathaṃ sutvā na maṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page415.
Mahosathapaṇḍitoti jānāti nāhaṃ attānaṃ māretuṃ dassāmīti cintetvā deva manto te bhinno kevaṭṭena ca tayā ca hadayena cintitaṃ na jātaṃ mukhena kathitameva jātanti vatvā taṃ pakāsento āha moghante gakhjitaṃ rāja bhinnamantosi khattiya duggaṇho hi tayā rājā khaluṅkeneva sindhavo tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṃ sāmacco saparijjano haṃsarājaṃ yathā dhaṅko anujavaṃ patissatīti. Tattha bhinnamantosīti yo tayā kevaṭṭena saddhiṃ sirisayanagabbhe manto gahito taṃ mama na jānātīti mā saññaṃ kari pageva so mayā ñātoti bhinnamantosi jātoti vadāmi. Duggaṇho hi tayāti mahārāja amhākaṃ rājā tayā assakhaluṅkena sindhavo viya duggaṇho khaluṅkaṃ āruḷhena javasampannaṃ ājānīyaṃ āruyha gacchanto viya gahetuṃ na sakkāti attho. Khaluṅko viya hi kevaṭṭo taṃ āruḷhakapuriso viya tavaṃ javasampanno sindhavo viya ahaṃ taṃ āruḷhakapuriso viya amhākaṃ rājāti dasseti. Tiṇṇo hiyyoti hiyyova uttiṇṇo so ca kho sāmacco saparijano na ekakova palāyitvā gato. Anujavanti sace pana tavaṃ taṃ anujavissasi anubandhissasi. Yathā suvaṇṇarājahaṃsaṃ anujavanto dhaṅko antarāva patissati evaṃ patissasi antarāva vināsaṃ pāpuṇissasīti vadati. Idāni acchambhīto kesarasīho viya mahāsatto udāharaṇaṃ āharanto āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page416.
Siṅgālāva rattibhāge phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ maṃsapesīti maññantā paribyuḷhā migādhamā vītivattāsu rattīsu uggatasmiṃ divākare kiṃsukaṃ phullitaṃ disvā āsāchinnā migādhamā evameva tuvaṃ rāja vedehaṃ parivāraya āsāchinno gamissasi siṅgālā kiṃsukaṃ yathāti. Tattha disvānāti candālokena oloketvā. Paribyuḷhāti pātova maṃsapesiṃ khāditvā gamissāmāti parivāretvā aṭṭhaṃsu. Vītivattāsūti te yāsu yāsu rattīsu evaṃ aṭṭhaṃsu tāsu tāsu atītāsu. Disvāti pātova suriyālokena kiṃsukaṃ disvāna nayidaṃ maṃsanti ñatvā chinnāsā hutvā palāyiṃsu. Siṅgālāti yathā siṅgālā kiṃsukaṃ parivāretvā āsāchinnā gatā evaṃ tavaṃpi idha videharañño natthibhāvaṃ ñatvā āsāchinno hutvā gamissasi senaṃ gahetvā palāyissasīti dīpeti. Rājā tassa taṃ acchambhītavacanaṃ sutvā cintesi ayaṃ gahapatiputto atisūro hutvā kathesi nissaṃsayaṃ vedeho palāpito bhavissatīti ativiya kujjhitvā pubbe mayaṃ gahapatiputtaṃ nissāya udarasāṭakassāpi assāmikā jātā idāni tena amhākaṃ hatthagato paccāmitto palāpito bahu vata no anatthakārako ubhinnaṃ kattabbaṃ kāraṇaṃ imasseva karissāmīti tassa kāraṇaṃ kātuṃ āṇāpento āha imassa hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chindatha--------------------------------------------------------------------------------------------- page417.
Yo me amittaṃ hatthagataṃ vedehaṃ parimocayi imaṃ maṃsaṃva ātappaṃ sūle katvā pacantu naṃ yo me amittaṃ hatthagataṃ vedehaṃ parimocayi yathāpi usabhacammaṃ paṭhabyā vitunīyati sīhassa atho byagghassa hoti saṅkusamāhataṃ evantaṃ vitunitvāna vedhayissāmi sattiyā yome amittaṃ hatthagataṃ vedehaṃ parimocayīti. Tattha ātappanti pacitabbayuttakaṃ migādīnaṃ maṃsaṃ viya imaṃ gahapatiputtaṃ sūle āvuṇitvā pacantu. Sīhassa atho byagghassāti etesañca yathā cammaṃ saṅkusamāhataṃ hoti evaṃ hotu. Vedhayissāmīti vijjhāpessāmīti. Taṃ sutvā mahāsatto hasitaṃ katvā ayaṃ rājā na jānāti attano deviyāca bandhavānañca mayā mithilaṃ pahitabhāvaṃ tena me idaṃ kammakaraṇaṃ vicāreti kodhavasena kho pana maṃ usunā vā vijjheyya aññaṃ vā attano ruccanakaṃ kareyya handāhaṃ sokāturaṃ imaṃ vedanāppattaṃ katvā hatthipiṭṭheyeva naṃ visaññiṃ katvā nipajjāpetuṃ taṃ kāraṇaṃ ārocessāmīti cintetvā āha sace me hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chedasi evaṃ pañcālacandassa vedeho chedayissati sace me hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chedasi evaṃ pañcālacandiyā vedeho chedayissati--------------------------------------------------------------------------------------------- page418.
Sace me hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chedasi evaṃ nandāya deviyā vedeho chedayissati sace me hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chedasi evante puttadārassa vedeho chedayissati sace maṃsañca ātappaṃ sūle katvā pacissasi evaṃ pañcālacandassa vedeho pācayissati sace maṃsañca ātappaṃ sūle katvā pacissasi evaṃ pañcālacandiyā vedeho pācayissati sace maṃsañca ātappaṃ sūle katvā pacissasi evaṃ nandāya deviyā vedeho pācayissati sace maṃsañca ātappaṃ sūle katvā pacissasi evaṃ te puttadārassa vedeho pācayissati sace maṃ vitunitvāna vedhayissasi sattiyā evaṃ pañcālacandassa vedeho vedhayissati sace maṃ vitunitvāna vedhayissasi sattiyā evaṃ pañcālacandiyā vedeho vedhayissati sace maṃ vitunitvāna vedhayissasi sattiyā evaṃ nandāya deviyā vedeho vedhayissati sace maṃ vitunitvāna vedhayissasi sattiyā evante puttadārassa vedeho vedhayissati evaṃ no mantitaṃ raho vedehena mayā saha--------------------------------------------------------------------------------------------- page419.
Yathā palasataṃ cammaṃ kontimantāsuniṭṭhitaṃ upeti tanutāṇāya sarānaṃ paṭihantave sukhāvaho dukkhanūdo vedehassa yasassino matinte paṭihaññāmi usuṃ palasatena vāti. Tattha chedayissatīti paṇḍitassa kira cūḷaninā hatthapādā chinnāti sutvāva chedayissati. Puttadārassāti mama ekassa chinnapaccayā tava dvinnaṃ puttānañceva aggamahesiyā cāti tiṇṇampi janānaṃ amhākaṃ rājā chedayissati. Evaṃ no mantitaṃ rahoti mahārāja mayā ca videharājena ca evaṃ rahasi mantitaṃ yaṃ yaṃ idheva mayhaṃ cūḷanīrājā kāresi taṃ taṃ tattha tassa puttadārānaṃ kattabbanti. Palasatanti palasatappamāṇaṃ bahū khāre khādāpetvā mudubhāvaṃ upanītaṃ cammaṃ. Kontimantāsuniṭṭhitanti kontimantā vuccati cammakārasatthaṃ tāya kontimantāya kantanalikhitānaṃ katattā suṭṭhu niṭṭhitaṃ. Tanutāṇāyāti yathā taṃ cammaṃ saṅgāme sarānaṃ paṭihantave sariratāṇaṃ upeti sarepi paṭihanitvā sarīraṃ rakkhati. Sukhāvahoti mahārāja ahaṃpi amhākaṃ rañño paccāmittānaṃ nivāraṇatthena tassa saraparitāṇaṃ cammaṃ viya sukhāvaho. Dukkhanūdoti kāyikacetasikasukhaṃ āvahāmi dukkhaṃ nūdemi. Matinteti tasmā tava matiṃ paññaṃ usuṃ tena palasatacammena viya attano matiyā paṭihaññissāmīti. Taṃ sutvā rājā cintesi gahapatiputto kiṃ evaṃ kathesi yathā kira ahaṃ etassa kammakaraṇaṃ karomi evaṃ videharājā mama--------------------------------------------------------------------------------------------- page420.
Puttadārassa kammakaraṇaṃ karissati na jānāti esa mama puttadārānaṃ ārakkhassa susaṃvidahitabhāvaṃ idāni marissati maraṇabhayeneva vilapati nāssa vacanaṃ saddahāmīti. Mahāsatto ayaṃ maṃ bhayena kathetīti maññati jānāpessāmi nanti cintetvā āha iṅgha passa mahārāja suññaṃ antepuraṃ tava orodhā ca kumārā ca tava mātā ca khattiya ummaṅgā nīharitvāna vedehassupanāmitāti. Tattha ummaṅgāti mayā attano māṇave pesetvā pāsādā otārāpetvā ummaṅgeneva āharāpetvā mahāummaṅgā nīharāpetvā bandhavā te vedehassa upanāmitāti. Taṃ sutvā rājā cintesi ayaṃ paṇḍito ativiya daḷhaṃ katvā kathesi mayā ca rattibhāge gaṅgāya passena nandādeviyā viya saddo vissuto ayaṃ paṇḍito mahāpañño kadāci saccaṃ bhaṇeyyāti uppannabalavasoko satiṃ paccupaṭṭhapetvā asocanto viya ekaṃ amaccaṃ pakkosāpetvā jānanatthāya pesento imaṃ gāthamāha iṅgha antepuraṃ mayhaṃ gantvāna vicinātha naṃ yathā imassa vacanaṃ saccaṃ vā yadi vā musāti. Sopi saparivāro rājanivesanaṃ gantvā dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā hatthapāde bandhitvā mukhaṃ pidahitvā nāgadantakesu olaggite antepurapālake ca khujjavāmanakādayo ca mahānase bhājanāni bhinnāni--------------------------------------------------------------------------------------------- page421.
Tattha vippakiṇṇaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ratanagharadvārāni vivaritvā kataratanavilopaṃ vivaṭadvāraṃ sirigabbhaṃ disvā yathāvivaṭeheva dvāravātapānehi pavisitvā caramānaṃ kākagaṇañca chaḍḍitagāmasadisaṃ susānabhūmiṃ viya nissirakaṃ rājabhavanaṃ disvā punāgantvā rañño ārocento imaṃ gāthamāha evametaṃ mahārāja yathā āha mahosatho suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ kākapatanakaṃ yathāti. Tattha kākapatanakaṃ yathāti macchagandhehi āgatehi kākagaṇehi samākiṇṇo samuddatīre chaḍḍitagāmako viya. Taṃ sutvā rājā catunnaṃ janānaṃpi vippayogasambhavena sokena kampamāno idaṃ dukkhaṃ mama gahapatiputtaṃ nissāya uppannanti daṇḍena pahato āsīviso viya bodhisattassa ativiya kujjhi. Mahāsatto tassa kodhanākāraṃ disvā ayaṃ rājā mahāyaso kadāci kodhavasena kiṃ me etehīti khattiyamānena maṃ viheṭheyya yannūnāhaṃ nandādeviṃ iminā na diṭṭhapubbaṃ viya karonto tassa sarīravaṇṇaṃ vaṇṇeyyaṃ atha so taṃ anussaritvā sacāhaṃ mahosathaṃ māressāmi evarūpaṃ itthīratanaṃ na labhissāmi taṃ amārento puna taṃ labhissāmīti attano bhariyāya sinehena na kiñci mayhaṃ karissatīti cintetvā attano rakkhanatthaṃ pāsāde ṭhitova rattakambalantare suvaṇṇavaṇṇaṃ bāhuṃ nīharitvā tassā gatamaggācikkhanavaseneva taṃ vaṇṇento āha ito gatā mahārāja nārī sabbaṅgasobhanā kosumbhaphalakasussoṇī haṃsagaggarabhāṇinī--------------------------------------------------------------------------------------------- page422.
Ito nītā mahārāja nārī sabbaṅgasobhaṇā koseyyavasanā sāmā jātarūpasumekhalā surattapādā kalyāṇī suvaṇṇamaṇimekhalā pārevatakkhī sutanū bimboṭṭhā tanumajjhimā sujātā bhujagalaṭṭhīva vedīva tanumajjhimā dīghassā kesā asitā īsakaggapavellitā sujātā migacchāpīva hemantaggisikhāriva nadīva giriduggesu sañchannā khuddaveḷubhi nāganāsūrukalyāṇī paṭhmā timbarutthanī nātidīghā nātirassā nātilomā nātilomakāti tattha itoti ummaṅgaṃ dasseti. Kosumbhaphalakasussoṇīti visālakāñcanaphalakā viya sunadarasoṇī. Haṃsagaggarabhāṇinīti gocaratthāya carantānaṃ haṃsapotakānaṃ viya gaggarena madhurena sarabhaññena samannāgatā. Koseyyavasanāti kāñcanakhacitakoseyyavatthavasanā. Sāmāti suvaṇṇasarīrā. Pārevatakkhīti pañcasu pasādesu aggaṭṭhānesu pārevatasakuṇasadisakkhī. Sutanūti sobhaṇasarīrā. Bimboṭṭhāti bimbaphalaṃ viya sumaṭṭhoṭṭhapariyosānā. Tanumajjhimāti karamitatanumajjhimā. Sujātā bhujagalaṭṭhīvāti vijambhitakāle vāteritarattapallavavilāsinī sujātā bhujgalatā viya virocati. Vedīvāti kāñcanavedī viya tanumajjhimā. Īsakaggapavellitāti īsakaṃ aggesu onatā īsakaggapavellitā potthaniyā aggaṃ viya vinatā. Migacchāpīvāti pabbatasānumhi jātā--------------------------------------------------------------------------------------------- page423.
Ekavassikā migapotakā viya visālakkhiyuttā. Hemantaggisikhārivāti obhāsavantatāya hemante aggisikhā viya sobhati. Khuddaveḷubhīti yathā khuddakaveḷūhi sañchannā sā nadī sobhati evaṃ tanulomarājiyā sobhati. Kalyāṇīti chavimaṃsaṃ kesanahāruaṭṭhīnaṃ vasena pañcavidhena kalyāṇena samannāgatā. Paṭhamā timbarutthanīti paṭhamā uttamā suvaṇṇaphalake ṭhapitaṃ suvaṇṇatimbaruphaladvayamiva tassā saṇṭhānasampannaṃ nirantaraṃ thanayugalaṃ. Evaṃ mahāsatte tassā rūpasiriṃ vaṇṇenteyeva sā tena pubbe adiṭṭhapubbā viya ahosi. Rājā balavasinehaṃ uppādesi. Athassa sinehuppattiṃ ñatvā mahāsatto anantaraṃ gāthamāha nandāya nūna maraṇena nandasi siribāhana ahañca nūna nandā ca gacchāmi yamasādhananti. Tattha siribāhanāti sirisampannabāhana mahārāja nūna tvaṃ evaṃ uttamarūpadharāya nandāya maraṇena nandasīti vadati. Gacchāmāti sace hi tvaṃ maṃ māressasi ekaṃseneva amhākaṃ rājā nandaṃ māressati iti nandāca ahañca yamassa santikaṃ gamissāmi yamo amhe ubho disvā nandaṃ mayhameva dassati tassa mayhaṃ maritvāpi tādisaṃ itthīratanaṃ labhantassa kiṃ chijjissati nāhaṃ attano maraṇena parihāniṃ passāmi devāti evaṃ kira naṃ āha. Iti mahāsatto ettake ṭhāne nandameva vaṇṇesi na itare tayo jane vaṇṇesi. Kiṃ kāraṇāti. Sattā hi nāma piyakariyāya--------------------------------------------------------------------------------------------- page424.
Viya sesajanesu ālayaṃ na karonti na mātaraṃ vā sarantā puttadhītaropi na sarissanti tasmā tameva vaṇṇesi. Rājamātaraṃ mahallakabhāvena na vaṇṇesi. Ñāṇasampanne mahāsatte madhurassarena vaṇṇente yeva nandā devī āgantvā rañño purato ṭhitā viya ahosi. Tato rājā cintesi ṭhapetvā mahosathapaṇḍitaṃ añño mama piyabhariyaṃ ānetvā dātuṃ samattho nāma natthīti. Athassa naṃ sarantasseva soko uppajji. Atha naṃ mahāsatto mā cintayittha mahārāja devī ca te putto ca mātā ca tayo janāpi āgacchissanti mama gamanamevettha pamāṇaṃ tasmā tvaṃ assāsaṃ paṭilabhāhi narindāti rājānaṃ assāsesi. Atha rājā cintesi ahaṃ attano nagaraṃ surakkhitaṃ sugopitaṃ kāretvā imaṃ upakāranagaraṃ ettakena balabāhanena parikkhipitvā ṭhito ayaṃ paṇḍito evaṃ sugopitāpi mama nagarā deviñca me puttañca mātarañca ānetvā vedehassa dāpesi amhesu ca evaṃ parivāretvā ṭhitesveva ekassāpi ajānantassa vedehaṃ sasenābāhanaṃ palāpesi kinnu kho dibbamāyaṃ jānāti udāhu cakkhumohananti. Atha naṃ pucchanto gāthamāha dibbaṃ adhiyase māyaṃ akāsi cakkhumohanaṃ yo me amittaṃ hatthagataṃ vedehaṃ parimocasīti. Taṃ sutvā mahāsatto mahārāja ahaṃ dibbamāyaṃ jānāmi paṇḍitā hi dibbamāyaṃ uggaṇhitvā bhaye sampatte attānaṃpi paraṃpi dukkhato parimocentiyevāti vatvā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page425.
Adhiyanti ve mahārāja dibbamāyīdha paṇḍitā te mocayanti attānaṃ paṇḍitā mantino janā santi māṇavaputtā me kusalā sandhichedakā yesaṃ katena maggena vedeho mithilaṃ gatoti. Tattha dibbamāyīdhāti dibbamāyaṃ idha. Māṇavaputtāti upaṭṭhākataruṇayodhā. Yesaṃ katenāti yehi katena. Maggenāti alaṅkataummaṅgena. Idaṃ pana sutvā rājā alaṅkataummaṅgena kira vedeho gatoti vadati kīdiso nu kho ummaṅgoti ummaṅgaṃ daṭṭhukāmo ahosi. Athassa icchitaṃ ñatvā mahāsatto rājā ummaṅgaṃ daṭṭhukāmo dassessāmissa umaṅganti dassento imaṃ gāthamāha iṅgha passa mahārāja ummaṅgaṃ sādhu māpitaṃ hatthīnaṃ atha assānaṃ rathānaṃ atha pattinaṃ ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ ummaṅgaṃ sādhu niṭṭhitanti. Tattha hatthīnanti potthakammacittakammavasena katānaṃ etesaṃ hatthiādīnaṃ pantīhi upasobhitaṃ alaṅkatadevasabhāsadisaṃ ekobhāsaṃ hutvā tiṭṭhantaṃ ummaṅgaṃ passa devāti. Evañca pana vatvā mahārāja mama paññāya māpito candassa suriyassa ca uṭṭhitaṭṭhāne viya pākaṭo alaṅkataummaṅgo asītimahādvārāni ca catusaṭṭhī culladvārāni ca ekasate sayanagabbe ca anekasate dīpagabbhe ca passa mayā saddhiṃ samaggo sammodamāno--------------------------------------------------------------------------------------------- page426.
Hutvā attano parivārena saddhiṃ upakāranagaraṃ pavisa devāti nagaradvāraṃ vivarāpesi. Rājā ekasatarājaparivuto nagaraṃ pāvisi. Mahāsatto pāsādā oruyha rājānaṃ vanditvā taṃ saparivāraṃ ādāya ummaṅgaṃ pāvisi. Rājā alaṅkataummaṅgaṃ devasabhaṃ viya disvā bodhisattassa guṇaṃ vaṇṇento āha lābhā vata videhānaṃ yassime īdisā paṇḍitā ghare vasanti vijite (raṭṭhe) yathā tvamasi mahosathāti. Tattha videhānanti evarūpānaṃ paṇḍitānaṃ ākarassa uṭṭhānabhūtassa videhānaṃ janapadassa lābhā vata. Yassime īdisāti yassa ime evarūpā paṇḍitā upāyakusalā ekaghare vā ekappadese vā ekaraṭṭhe vā vasanti tassa lābhā vata. Yathā tvamasīti yathā tvaṃ asi tādisena paṇḍitena saddhiṃyeva ekaraṭṭhe ekajanapade ekanagare ekagehe vasituṃ labhanti tesaṃ videharaṭṭhavāsīnañceva mithilanagaravāsīnañca tayā saddhiṃ ekato vasituṃ labhantānaṃ lābhāti vadati. Athassa mahāsatto ekasatasayanagabbhe dassesi. Ekassa dvāre vivarite sabbe vivaranti. Ekassa dvāre pidahite sabbe pidahanti. Rājā ummaṅgaṃ olokento purato gacchati paṇḍito pacchato. Sabbā senā ummaṅgameva pavisiṃsu. Rājā ummaṅgato nikkhami. Paṇḍito tassa nikkhantabhāvaṃ ñatvā sayaṃ nikkhamitvā aññesaṃ nikkhamituṃ adatvāva ummaṅgadvāraṃ pidahanto āṇiṃ akkami. Asītimahādvārāni catusaṭṭhīculladvārāni ekasatasayanagabbhadvārāni ca--------------------------------------------------------------------------------------------- page427.
Anekasatadīpagabbhadvārāni ca ekappahāreneva pithayiṃsu. Sakalo ummaṅgo lokantanirayo viya andhakāro ahosi mahājano bhītatasito maraṇabhayatajjito ahosi. Mahāsatto hiyyo ummaṅgaṃ pavisanto yaṃ khaggaṃ vālukaṃ viyūhitvā ṭhapesi taṃ gahetvā bhūmito aṭṭhārasahatthubbedhaṃ ākāsaṃ ullaṅghitvā tato oruyha rājānaṃ hatthe gahetvā asiṃ uggiritvā tāsetvā mahārāja sakalajambūdīparajjaṃ kassāti pucchi. So bhīto tuyhaṃ paṇḍitāti vatvā abhayaṃ me dehīti āha. Paṇḍito mā bhāyi mahārāja nāhantaṃ māretukāmatāya khaggaṃ parāmasiṃ mama paññānubhāvaṃ dassatuṃ parāmasinti vatvā khaggaṃ rañño hatthe adāsi. Atha naṃ khaggaṃ gahetvā ṭhitaṃ so āha sace mahārāja maṃ māretukāmo idāneva iminā khaggena maṃ mārehi sace abhayaṃ dātukāmo abhayaṃ me dehīti. Paṇḍita mayā tuyhaṃ abhayaṃ dinnameva tvaṃ mā cintayīti ācikkhi. Asiṃ gahetvā ubhopi aññamaññaṃ adubbhatāya sapathaṃ kariṃsu . Atha rājā bodhisattaṃ āha paṇḍita evaṃ paññābalasampanno hutvā rajjaṃ kasmā na gaṇhasīti. Mahārāja sacāhaṃ icchanto ajjeva sakalajambūdīparājāno māretvā rajjaṃ gaṇheyyaṃ paraṃ māretvā yasagahaṇaṃ pana paṇḍitehi nappasaṭṭhanti. Atha naṃ rājā āha paṇḍita mahājano dvāraṃ alabhamāno paridevati ummaṅgadvāraṃ vivaritvā mahājanassa jīvitadānaṃ dehīti. So dvāraṃ vivari. Sakalo ummaṅgo ekobhāso ahosi. Mahājano assāsaṃ paṭilabhi. Sabbe rājāno senāya saddhiṃ ummaṅgā--------------------------------------------------------------------------------------------- page428.
Nikkhamitvā paṇḍitassa santikaṃ agamaṃsu mahāsatto raññā saddhiṃ visālamāḷake aṭṭhāsi. Atha naṃ te rājāno āhaṃsu paṇḍita taṃ nissāya jīvitaṃ no laddhaṃ sace muhuttaṃ ummaṅgadvāraṃ na vivariyittha sabbesaṃ no tattheva maraṇaṃ bhavissatīti. Na mahārājāno idāneva tumhākaṃ maṃ nissāya jīvitaṃ laddhaṃ pubbepi tumhe mamaṃyeva nissāya jīvitaṃ labhitthāti. Kadā paṇḍitāti. Tena hi suṇātha ṭhapetvā amhākaṃ nagaraṃ sakalajambūdīpe rajjaṃ gahetvā utarapañcālanagaraṃ gantvā uyyāne jayapānaṃ pātuṃ surāya paṭiyattakālaṃ sarathāti. Āma paṇḍitāti. Tadā esa rājā kevaṭṭena saddhiṃ dummantinā visayojitāya surāya ceva macchamaṃsādīhi ca tumhe māretuṃ taṃ kiccaṃ katvā payojesi athāhaṃ mā mayi dharanteva imesaṃ anāthamaraṇaṃ hotūti cintetvā attano purise pesetvā sabbabhājanāni bhindāpetvā etesaṃ mantaṃ bhinditvā tumhākaṃ jīvitadānaṃ adāsinti. Te sabbepi taṃ sutvā ubbiggamānasā hutvā cūḷanīrājānaṃ pucchiṃsu saccaṃ kira mahārājāti. Āma mayā kevaṭṭassa kathaṃ gahetvā evaṃ kataṃ saccameva paṇḍito kathesīti. Te sabbepi mahāsattaṃ āliṅgitvā paṇḍita sabbesaṃ no tvaṃ patiṭṭhā jātosi taṃ nissāya mayaṃ jīvitaṃ labhāmāti sabbapasādhanehi bodhisattassa pūjaṃ kariṃsu. Paṇḍito rājānaṃ evamāha mahārāja tumhe mā cintayittha pāpamittasaṃsaggasseveso doso ime rājāno khamāpethāti. Rājā mayā duppurisaṃ nissāya tumhākaṃ evarūpaṃ kataṃ esa mayhaṃ doso khamatha me dosaṃ na punāhaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page429.
Evarūpaṃ karissāmīti khamāpesi. Te aññamaññaṃ accayaṃ desetvā samaggā sammodamānā ahesuṃ. Atha rājā bahuṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ turiyagandhamālādīni ca āharāpetvā tehi sabbehi saddhiṃ sattāhaṃ ummaṅgeyeva kīḷitvā nagaraṃ pavisitvā mahāsattassa mahāsakkāraṃ kāretvā ekasatarājaparivuto mahātale nisīditvā paṇḍitaṃ attano santike vasāpetukāmatāya āha vuttiñca parihārañca diguṇaṃ bhattavetanaṃ dadāmi vipule bhoge bhuñja kāme ramassu ca mā videhaṃ paccuggamā kiṃ videho karissatīti. Tattha vuttinti yassa nissitaṃ jīvitavuttiṃ. Parihāranti gāmanigamadānaṃ. Bhattanti nivāpaṃ. Vetananti paribbayaṃ. Bhogeti aññepi te vipule bhoge dadāmi. Paṇḍito pana taṃ paṭikkhipanto āha yo cajetha mahārāja bhattāraṃ dhanakāraṇā ubhinnaṃ hoti gāreyho attano ca parassa ca yāva jīveyya vedeho nāññassa puriso siyaṃ yo cajetha mahārāja bhattāraṃ dhanakāraṇā ubhinnaṃ hoti gāreyho attano ca parassa ca yāva tiṭṭheyya vedeho nāññassa vijite vaseti. Tattha attano ca parassa cāti evarūpaṃ hi dhanakāraṇā mayāva attano bhattāraṃ pariccajantena pāpaṃ katanti attanā attānaṃpi--------------------------------------------------------------------------------------------- page430.
Garahati iminā dhanakāraṇā attano bhattāraṃ pariccajanto pāpadhammo ayanti paropi garahati tasmā na sakkā tasmiṃ dharante mayā aññassa vijite vasitunti. Atha naṃ rājā āha tena hi paṇḍita tava rañño divaṅgatakāle idha āgantuṃ paṭiññaṃ dehīti. So sādhu deva ahaṃ jīvanto āgamissāmīti paṭijānāti. Athassa rājā sattāhaṃ mahāsakkāraṃ katvā sattāhaccayena puna āpucchanakāle ahaṃ te paṇḍita idañcidañca dammīti vadanto gāthamāha dammi nikkhasahassante gāmāsītiñca kāsisu dāsīsatāni cattāri dammi bhariyāsatañca te sabbaṃ senāṅgamādāya sotthi gaccha mahosathāti. Tattha nikkhasahassanti pañcasuvaṇṇena eko nikkho nikkhānaṃ sahassaṃ. Gāmeti ye gāmā saṃvacchare saṃvacchare satasahassuṭṭhānasuṅkā te gāme te dammi. Kāsisūti kāsikaraṭṭhesu. Taṃ videharaṭṭhassa āsannaṃ tasmā tatthassa asītigāme adāsi. Sopi rājānaṃ āha mahārāja tumhe bandhavānaṃ mā cintayittha ahaṃ mama rañño gamanakāleyeva mahārāja nandādeviṃ mātuṭṭhāne ṭhapeyyāsi pañcālacandaṃ kaniṭṭhabhātikaṭṭhāneti vatvā dhituyā vo abhisekaṃ dāpetvā rājānaṃ uyyojesiṃ mātarañca vo nandādeviñca puttañca sīghameva pesessāmīti. Rājā sādhu paṇḍitāti attano dhītuyā dātabbāni dāsadāsīgomahisavatthālaṅkārāni--------------------------------------------------------------------------------------------- page431.
Suvaṇṇahiraññaalaṅkatahatthiassarathādīni vā imāni tassā dadeyyāsīti mahāsattaṃ paṭicchāpetvā senābāhanassa kattabbakiccaṃ vicārento āha yāva dadantu hatthīnaṃ assānaṃ diguṇaṃ vidhaṃ tappentu annapānena rathike pattikāraketi. Tattha yāvāti na kevalaṃ diguṇameva yāva pahoti tāva hatthīnañca assānañca yāvagodhūmādividhaṃ dethāti vadati. Tappentūti yattakena antarāmagge akilamantā gacchanti tattakaṃ dadantā tappentūti. Evañca pana vatvā paṇḍitaṃ uyyojento āha hatthī asse rathe pattī gacchevādāya paṇḍita passatu taṃ mahārājā vedeho mithilaṃ gatanti. Tattha mithilaṃ gatanti sotthinā taṃ mithilanagaraṃ sampattaṃ passatu. Iti so paṇḍitassa mahantaṃ sakkāraṃ katvā uyyojesi. Tepi ekasatarājāno mahāsakkāraṃ katvā bahuṃ paṇṇākāraṃ adaṃsu. Tesaṃ santike upanikkhittakapurisāpi paṇḍitameva parivārayiṃsu. So mahantena parivārena maggaṃ paṭipajjitvā antarāmaggeyeva cūḷanīraññā dinnagāmehi āyaṃ harāpetuṃ purisaṃ pesetvā vedeharaṭṭhaṃ sampāpuṇi. Senakopi kira antarāmagge purisaṃ ṭhapetvā cūḷanīrañño āgamanaṃ vā anāgamanaṃ vā jānitvā yassakassaci āgamanañca mayhaṃ ārocehīti āṇāpesi. Sopi tiyojanamatthakeyeva mahāsattaṃ disvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page432.
Āgantvā paṇḍito kira mahantena parivārena āgacchatīti senakassa ārocesi. So taṃ sutvā rājakulaṃ agamāsi. Rājāpi pāsādatale ṭhitova vātapānena bahi olokento mahatiṃ senaṃ disvā mahosathapaṇḍitassa senā mandā ayaṃ pana ativiya mahatī dissati kacci nu kho cūḷanīrājā āgato siyāti bhītatasito tamatthaṃ pucchanto āha hatthī assā rathā pattī senā sā dissate mahā caturaṅginī bhiṃsarūpā kinnumaññanti paṇḍitāti. Athassa senako tamatthaṃ ārocento āha ānando te mahārāja uttamo paṭidissati sabbaṃ senāṅgamādāya sotthippatto mahosathoti. Taṃ stvā rājā āha senaka paṇḍitassa senā mandā ayaṃ pana mahatīti. Mahārāja cūḷanīrājā tena pasādito bhavissati tenassa pasannena dinnā senā bhavissatīti. Rājā nagare bheriñcārāpesi nagaraṃ alaṅkaritvā paṇḍitassa paccuggamanaṃ karontūti. Nāgarā tathā kariṃsu. Paṇḍito nagaraṃ pavisitvā rājakulaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā uṭṭhāya aliṅgitvā pallaṃkavaragato paṭisanthāraṃ karonto āha yathā petaṃ susānasmiṃ chaḍḍetvā caturo janā evaṃ kapiliye tyamhā chaḍḍayitvā idhāgatā atha tvaṃ kena vaṇṇena kena vā pana hetunā kena vā atthajātena attānaṃ parimocayīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page433.
Tattha caturo janāti paṇḍita yathā nāma kālakataṃ cattāro janā mañcakena susānaṃ netvā tattha naṃ chaḍḍetvā anapekkhā gacchanti evaṃ kapilaraṭṭhe taṃ chaḍḍetvā mayaṃ idhāgatāti attho. Vaṇṇenāti kāraṇena. Hetunāti paccayena. Atthajātenāti atthena. Parimocayīti amittahatthagato kena kāraṇena kena paccayena kena atthena attānaṃ mocasīti pucchati. Tato mahāsatto āha atthaṃ atthena vedeha mantaṃ mantena khattiya parivārayissaṃ rājānaṃ jambūdīpaṃva sāgaroti. Tassattho ahaṃ mahārāja tehi cintitaṃ atthaṃ attanā cintitena atthena tehi mantitaṃ mantaṃ attano mantena parivāresiṃ na kevalañca ettakameva ekasatarājaparivāraṃ pana taṃpi rājānaṃ jambūdīpaṃ sāgaro viya parivārayissanti. Sabbaṃ attanā katakammaṃ vitthārena kathesi. Taṃ sutvā rājā tusi. Athassa paṇḍito cūḷanīraññā attano dinnapaṇṇākāraṃ ācikkhanto āha dinnaṃ nikkhasahassaṃ me gāmāsītiñca kāsisu dāsīsatāni cattāri dinnaṃ bhariyāsatañca me sabbaṃ me senāṅgamādāya sotthinamhi idhāgatoti. Tato rājā ativiya tuṭṭhahaṭṭho mahāsattassa guṇaṃ vaṇṇento tameva udānaṃ udānesi susukhaṃ vata saṃvāso paṇḍitehīti senaka--------------------------------------------------------------------------------------------- page434.
Pakkhīva pañjare bandhe macche jālagateriva amittahatthatthagate mocayi no mahosathoti. Senakopissa vacanaṃ sampaṭicchanto tameva gāthamāha evameva mahārāja paṇḍitā hi sukhāvahā pakkhīva pañjare bandhe macche jālagateriva amittahatthatthagate mocayi no mahosathoti. Atha rājā nagare chaṇabheriñcārāpesi sattāhaṃ mahāchaṇaṃ karontu yesaṃ mayi sineho atthi sabbe paṇḍitassa sakkārasammānaṃ karontūti. Imamatthaṃ pakāsento satthā āha āhaññantu sabbavīṇā bheriyo deṇḍimāni ca dhamantu māgadhā saṃkhā vaggū nadantu dundubhīti. Tattha āhaññantūti vādiyantu. Māgadhā saṃkhāti magadharaṭṭhe sañjātasaṃkhā. Dundubhīti mahābheriyo. Atha te nāgarā ca jānapadā ca pakatiyāva paṇḍitassa sakkāraṃ kattukāmāva bherisaddaṃ sutvā atirekataraṃ sakkāraṃ kariṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā bahuṃ annañca pānañca paṇḍitassābhihārayuṃ hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā bahuṃ annañca pānañca paṇḍitassābhihārayuṃ samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā--------------------------------------------------------------------------------------------- page435.
Bahuṃ annañca pānañca paṇḍitassābhihārayuṃ bahujjano pasannosi disvā paṇḍitamāgate paṇḍitamhi anuppatte celukkhepo pavattathāti. Tattha orodhā cāti udumbarādeviṃ ādiṃ katvā antepurikā. Abhihārayunti abhiharāpesuṃ pahiṇiṃsūti attho. Bahujjanoti bhikkhave nagaravāsī ca catudvāragāmavāsī ca janapadavāsī ca bahujjano pasanno āsi. Disvā paṇḍitamāgateti paṇḍite mithilaṃ āgate taṃ disvā. Pavattathāti paṇḍitamhi mithilaṃ anuppatte ayaṃ no paṭhamameva paccāmittavasaṅgataṃ rājānaṃ mocetvā pesetvā pacchā ekasatarājāno aññamaññaṃ khamāpetvā samagge katvā cūḷanīrājānaṃ pasādetvā tena dinnadinnaṃ mahantaṃ yasaṃ ādāya āgatoti vatvā tuṭṭhacittena mahājanena pavattito celukkhepo pavattatha. Atha mahāsatto chaṇāvasāne rājakulaṃ gantvā mahārāja cūḷanīrañño mātarañca deviñca puttañca sīghameva pesetuṃ vaṭṭatīti āha. Rājā tassa vacanaṃ sutvā sādhu tāta pesehīti āha. So tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā attanā saddhiṃ āgatasenāyapi sakkārasammānaṃ katvā tepi tayo jane mahantena parivārena attano purisehi saddhiṃ pesesi. Raññā attano dinnā satabhariyāyo ca cattāri dāsīsatāni ca nandādeviyā saddhiṃ pesesi attanā saddhiṃ āgataseniṃpi tehi saddhiṃ pesesi. Nandādevī dhītaraṃ āliṅgitvā sīsaṃ cumbitvā āpucchāmi tuvaṃ amma gamissāmi ammāti--------------------------------------------------------------------------------------------- page436.
Vatvā mahantena saddena paridevi. Pañcālacandīpi mātaraṃ vanditvā amma mā maṃ tāva pajahāti parodi. Te mahantena parivārena nagarā nikkhamitvā anupubbena uttarapañcālanagaraṃ sampāpuṇiṃsu. Atha rājā mātaraṃ pucchi kiṃ amma videharaññā te saṅgaho katoti. Tāta kiṃ kathesi so maṃ devatāṭṭhāne ṭhapetvā sakkāramakāsi nandādeviṃpi mātuṭṭhāne ṭhapesi pañcālacandaṃ kaniṭṭhaṃ bhātikaṭṭhāne ṭhapesīti. Taṃ sutvā rājā ativiya tusitvā bahupaṇṇākāraṃ pesesi. Te tato paṭṭhāya ubhopi samaggā sammodamānā vasiṃsūti. . Mahāummaṅgakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. Pañcālacandī rañño piyā manāpā ahosi. Sāpi dutiye saṃvacchare puttaṃ vijāyi. Tassa dasame saṃvacchare videharājā kālamakāsi. Bodhisatto tasseva chattaṃ ussāpetvā deva ahaṃ tava ayyakassa cūḷanīrañño santikaṃ gamissāmīti āpucchi. Paṇḍita mā maṃ daharaṃ chadḍetvā gamittha ahaṃ taṃ pituṭṭhāne ṭhapetvā sakkāraṃ karissāmīti. Pañcālacandīpi bodhisattaṃ paṇḍita tumhākaṃ gatakāle aññaṃ paṭisaraṇaṃ natthi mā gamitthāti yāci. Sopi mayā rañño paṭiññā dinnā na sakkā mayā agantunti. Mahājanassa atikalūnaṃ paridevantasseva attano upaṭṭhāke gahetvā nagarā nikkhamitvā uttarapañcālanagaraṃ gato. Rājā paṇḍitassa āgamanaṃ sutvā paccuggantvā mahantena parivārena nagaraṃ pavesetvā mahantaṃ gehaṃ tassa datvā ṭhapetvā paṭhamadinne asītigāme aññaṃ bhogaṃ adāsi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page437.
So taṃ rājānaṃ upaṭṭhāsi. Tadā bherī nāma paribbājikā rājagehe paribhuñjati. Sā paṇḍitā vyattā. Tāya mahāsatto na diṭṭhapubbo. Mahosathapaṇḍito kira rājānaṃ upaṭṭhātīti saddameva suṇāti. Tenāpi sā na diṭṭhapubbā. Bherī nāma paribbājikā kira rājagehe bhuñjatīti saddameva suṇāti. Nandādevī pana paṇḍito amhākaṃ piyavippayogaṃ katvā amhe kilamesīti bodhisatte anattamanā ahosi. Sā pañcasatā vallabhitthiyo āṇāpesi tumhe mahosathassa ekaṃ dosaṃ upacāretvā rañño antare paribhindituṃ vāyamathāti. Tā tassa antaraṃ olokentiyo vicaranti. Athekadivasaṃ sā paribbājikā bhuñjitvā nikkhamantī bodhisattaṃ rājūpaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ rājaṅgaṇe passi. So taṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāṭhi. Sā cintesi ayaṃ kira paṇḍito jānissāma tāvassa paṇḍitabhāvaṃ vā apaṇḍitabhāvaṃ vāti. Hatthamuddāya pañhaṃ pucchantī bodhisattaṃ oloketvā hatthaṃ pasāresi. Sā kira kīdisaṃ paṇḍitaṃ rājā paradesato āñetvā idāni paṭijaggati na paṭijaggatīti manasāva pañhaṃ pucchi. Bodhisatto ayaṃ hatthamuddāya maṃ pañhaṃ pucchatīti ñatvā pañhaṃ visajjento hatthamuṭṭhimakāsi. So kira ayye rājā mama paṭiññaṃ gahetvā pakkosāpetvā idāni daḷhaṃ muṭṭhiva jāto na me adinnapubbaṃ kiñci detīti manasāva pañhaṃ visajjesi. Sā tassa kathaṃ ñatvā hatthaṃ ukkhipitvā attano sīsaṃ parāmasi. Tena idaṃ dasseti paṇḍita sace kilamasi mayaṃ viya kasmā na--------------------------------------------------------------------------------------------- page438.
Pabbajissasīti. Taṃ ñatvā mahāsatto attano kucchiṃ parāmasi. Tena idaṃ dasseti ayye mama posetabbā puttadārā bahū tena na pabbajāmīti. Iti sā hatthamuddāya pañhaṃ pucchitvā attano āvāsameva agamāsi. Mahāsattopi taṃ vanditvā rājūpaṭṭhānaṃ gato. Nandādeviyā payuttā vallabhitthiyo sīhapañjare ṭhitā taṃ kiriyaṃ disvā cūḷanīrañño santikaṃ gantvā deva mahosatho bherīparibbājikāya saddhiṃ ekato hutvā tumhākaṃ rajjaṃ gaṇhitukāmo tumhākaṃ paccatthiko hotīti paribhindiṃsu. Taṃ sutvā rājā āha kiṃ vo diṭṭhaṃ vā sutaṃ vāti. Mahārāja paribbājikā bhuñjitvā pāsādā otarantī mahosathaṃ disvā rājānaṃ hatthatalaṃ viya khalamaṇḍalaṃ viya ca samaṃ katvā rajjaṃ attano hatthagataṃ kātuṃ sakkosīti hatthaṃ pasāresi mahosathopi khaggagahaṇākāraṃ dassento katipāhaccayena rañño sīsaṃ chinditvā rajjaṃ attano hatthagataṃ karissāmīti muṭṭhimakāsi sā sīsamevassa chindāhīti attano hatthaṃ ukkhipitvā sīsaṃ parāmasi mahosatho majjheyeva taṃ chindissāmīti udaraṃ parāmasi mahārāja appamattā hotha paṭhamaṃ mahosathaṃ ghātetuṃ vaṭṭatīti. So tāsaṃ kathaṃ sutvā cintesi na sakkā paṇḍitena mayi dussituṃ paribbājikaṃ pucchitvā jānissāmīti. So puna divase paribbājikāya bhuttakāle taṃ upasaṅkamitvā pucchi ayye kacci vo mahosathapaṇḍito diṭṭhoti. Āma mahārāja hiyyo me ito bhuñjitvā nikkhamantiyā diṭṭhoti. Koci pana vo kathāsallāpo ahosīti. Mahārāja amhākaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page439.
Sallāpo natthi so pana paṇḍitoti sutvā sace paṇḍito idaṃ jānissatīti hatthamuddāya naṃ pañhaṃ pucchiṃ paṇḍita kacci te rājā pasāritahattho saṃkupitahattho kacci taṃ saṅgaṇhāti na saṃgañhātīti hatthaṃ pasāresiṃ paṇḍito rājā mama paṭiññaṃ gahetvā pakkositvā idāni kiñci na detīti muṭṭhimakāsi athāhaṃ tavaṃ sace kilamasi mayaṃ viya kasmā na pabbajasīti sīsaṃ parāmasiṃ sopi mama posetabbā puttadārā atibahū bahūni udarāni pūretabbāni tena na pabbajāmīti attano kucchiṃ parāmasīti. Kiṃ paṇḍito ayye mahosathoti. Āma mahārāja paṭhavītale añño tādiso paṇḍito nāma natthīti āha. Rājā tassā kathaṃ sutvā taṃ vanditvā uyyojesi. Tassa gatakāle paṇḍito rājūpaṭṭhānaṃ paviṭṭho. Atha naṃ rājā pucchi kacci te paṇḍita bherīparibbājikā diṭṭhāti. Āma mahārāja hiyyo ito nikkhamantiṃ taṃ passiṃ sā hatthamuddhāya evaṃ maṃ pañhaṃ pucchi ahaṃpissā tatheva visajjesinti tāya kathitaniyāmeneva kathesi. Rājā taṃ divasaṃ pasīditvā paṇḍitassa senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. Sabbakiccāni tameva paṭicchāpesi. Tassa yaso mahā ahosi. Raññā dinnayasānantareyeva so cintesi raññā ekappahāreneva atimahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ rājāno kho pana māretukāmāpi evaṃ karontiyeva yannūnāhaṃ mama suhadayo vā no vāti rājānaṃ vīmaṃseyyaṃ na kho pana añño jānituṃ sakkhissati bherīparibbājikā ñāṇasampannā sā ekenupāyena jānissatīti cintetvā bahūni gandhamālādīni gahetvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page440.
Paribbājikāya āvāsaṃ gantvā taṃ pūjetvā vanditvā ayye tumhehi rañño mama guṇakathāya kathitadivasato paṭṭhāya rājā ajjhottharitvā viya mayhaṃ atimahantaṃ yasaṃ deti taṃ kho pana sabhāvena vā no sabhāvena vā detīti na jānāmi sādhu vatassa tumhe ekenupāyena rañño mayi sinehabhāvaṃ jāneyyāthāti āha. Sā sādhūti paṭisuṇitvā puna divase rājagehaṃ gacchamānāva dakarakkhasapañhaṃ nāma cintesi. Evaṃ kirassā ahosi ahaṃ carapuriso viya hutvā upā-yena rājānaṃ pañhaṃ pucchitvā paṇḍitassa suhadayo vā no vāti jānissāmi nanti. Sā gantvā katabhattakiccā nisīdi. Rājāpi taṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tassā etadahosi sace rājā paṇḍitassa duhadayo bhavissati pañhaṃ me puṭṭho attano duhadayabhāvaṃ mahājanassa majjheyeva kathessati taṃ ayuttaṃ ekamante taṃ pucchissāmīti. Sā raho paccāsiṃsāmi mahārājāti āha. Rājā manusse paṭikkamāpesi. Atha naṃ sā āha mahārāja pañhaṃ taṃ pucchicsāmīti. Pucchatha ayye jānanto kathessāmīti. Atha sā dakarakkhasapañhaṃ pucchantī paṭhamaṃ gāthamāha sace vo vuyhamāmānānaṃ sattannaṃ udakaṇṇave manussabalimesāno nāvaṃ gaṇheyya rakkhaso anupubbaṃ kathaṃ datvā muñcesi dakarakkhatoti. Tattha sattannanti tumhākaṃ mātā ca nandādevī ca tikhiṇamantīkumāro ca dhanusekkhasahāyo ca purohito ca mahosatho ca tumhe--------------------------------------------------------------------------------------------- page441.
Cāti imesaṃ sattannaṃ. Udakaṇṇaveti gambhīravitthate udake. Manussabalimesānoti manussabaliṃ gavesanto. Gaṇheyyāti thāmasam panno dakarakkhaso udakaṃ dvidhā katvā nikkhamitvā taṃ nāvaṃ gaṇheyya gahetvā ca pana ime cha jane mama anupaṭipāṭiyā dehi taṃ visajjeyyāmīti vadeyya atha tvaṃ anupubbaṃ kathaṃ datvā. Muñcesi dakarakkhatoti kathaṃ paṭhamaṃ datvā chaṭṭhaṃ chaḍḍetvā dakarakkhasato muñceyyāsīti. Taṃ sutvā rājā attano yathāajjhāsayaṃ kathento imaṃ gāthamāha mātaraṃ paṭhamaṃ dajjaṃ bhariyaṃ datvāna bhātaraṃ tato sahāyaṃ datvāna pañcamaṃ dajja brāmmaṇaṃ chaṭṭhāhaṃ dajjamattānaṃ neva dajjaṃ mahosathanti. Tattha chaṭṭhāhanti ayye pañcame khādite athāhaṃ bho dakarakkhasa mukhaṃ vivarāti vatvā tena vivaṭe mukhe kacchaṃ daḷhaṃ bandhitvā imaṃ rajjasiriṃ agaṇetvā idāni maṃ khādāti tassa mukhe papateyyaṃ na tveva jīvamāno mahosathapaṇḍitaṃ dadeyyanti. . Ettakena ayaṃ pañho niṭṭhito. Evaṃ ñātaṃ paribbājikāya rañño mahāsatte suhadayattaṃ. Na pana ettakeneva paṇḍitassa guṇo pākaṭo ahosi. Tenassā etadahosi ahaṃ mahājanassa majjhe etesaṃ guṇaṃ katheyyāmi rājā tesaṃ aguṇaṃ kathetvā paṇḍitassa guṇaṃ kathessati evaṃ paṇḍitassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page442.
Guṇo nabhe puṇṇacando viya pākaṭo bhavissatīti. Sā sabbaṃ antepurajanaṃ sannipātāpetvā ādito paṭṭhāya puna rājānaṃ tameva pañhaṃ pucchitvā tena raññā tatheva vutte mahārāja tvaṃ paṭhamaṃ mātaraṃ dassāmīti vadasi mātā ca nāma mahāguṇā tuyhañca mātā na aññesaṃ mātusadisā bahūpakārā te esāti tassā guṇaṃ kathentī gāthadvayamāha posetā te janettī ca dīgharattānukampikā chabbhi tayi paduṭṭhāsi paṇḍitā atthadassinī aññaṃ upanisaṃ katvā vadhā taṃ parimocayi taṃ tādisiṃ pāṇadadiṃ orasaṃ gabbhadhāriniṃ mātaraṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhinoti. Tattha posetāti daharakāleyeva dve tayo vāre nahāpetvā pāyetvā bhojetvā taṃ posesi. Dīgharattānukampikāti ciraṃ kālaṃ mudunā cittena anukampikā. Chabbhi tayi paduṭṭhāsīti yadā tayi chabbhi nāma brāhmaṇo padussi tadā tasmiṃ tayi paduṭṭhe sā mātā paṇḍitā atthadassinī aññaṃ tava paṭirūpakaṃ katvā taṃ vadhato parimocayi. Cūḷanissa kira mahācūḷanī nāma pitā ahosi. Sā imassa daharakāle tena brāhmaṇena saddhiṃ methunaṃ paṭisevitvā taṃ rājānaṃ visena māretvā brāhmaṇassa chattaṃ ussāpetvā tassa aggamahesī hutvā ekadivasaṃ amma chātomhīti vutte puttassa phāṇitena khajjakaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page443.
Dāpesi. Atha naṃ makkhikā parivārayiṃsu. So imaṃ nimmakkhikaṃ katvā khādissāmīti thokaṃ paṭikkamitvā bhūmiyaṃ phāṇitabinduṃ nipātetvā attano santike makkhike pothetvā palāpesi. Tā gantvā itaraṃ phāṇitaṃ parivārayiṃsu. So nimmakkhikaṃ katvā khajjakaṃ khāditvā hatthe dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā pakkāmi. Brāhmaṇo tassa kiriyaṃ disvā cintesi ayaṃ idāneva nimmakkhikaṃ phāṇitaṃ khādati vuḍḍhippatto mama rajjaṃ na dassati idāneva naṃ māressāmīti. So tamatthaṃ salākadeviyā ārocesi. Sā sādhu deva ahaṃ tayi sinehena attano sāmikaṃpi mārāpesiṃ idānipi iminā me ko attho mahājanaṃ ajānāpetvā rahassena naṃ māressāmīti brāhmaṇaṃ vañcetvā attheso upāyoti. Sā paṇḍitā upāyakusalā bhattakārakaṃ pakkosāpetvā samma mama putto cūḷanīkumāro ca tava putto dhanusekhakumāro ca te bhave ekadivasaṃ sañjātā ekatova kumāraparivārena vaḍḍhitvā piyasāhayakā idāni chabbhi brāhmaṇo mama puttaṃ māretukāmo tvaṃ tassa jīvitadānaṃ dehīti vatvā sādhu devi kiṃ karissāmīti vutte mama putto abhiñhaṃ tava gehe hotu tvañca so ca tava putto ca katipāhaṃ nirāsaṅkabhāvatthāya mahānaseyeva sayitvā tesaṃ tato nirāsaṅkabhāvaṃ ñatvā tumhākaṃ sayanaṭṭhāne eḷakaṭṭhīni ṭhapetvā manussānaṃ nipajjanavelāyaṃ mahānase aggiṃ datvā kiṇci ajānāpetvā mama puttañca tava puttañca gahetvā cūḷadvāreneva nikkhamitvā tīroraṭṭhaṃ gantvā mama puttassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page444.
Rājaputtabhāvaṃ anācikkhitvā tassa jīvitaṃ anurakkhāhīti āha. So sādhūti sampaṭicchi. Athassa sā ratanasāraṃ adāsi. So tathā katvā attano puttañca rājakumārañca ādāya maddaraṭṭhe sākalanagaraṃ gantvā rājānaṃ upaṭṭhahi. So rājā porāṇakabhattakārakaṃ apanetvā tassa taṃ ṭhānaṃ adāsi. Dvepi kumārā tena saddhiṃyeva rājanivesanaṃ gacchanti. Rājā kassete puttāti pucchi. Bhattakārako mayhaṃ puttāti āha. Nanu visadisāti. Dvinnaṃ itthīnaṃ puttā devāti. Te gacchante kāle vissāsikā hutvā maddarañño dhītuyā saddhiṃ rājanivesaneyeva kīḷanti. Atha cūḷanīkumāro ca rājadhītā ca abhiṇhadassanena aññamaññaṃ paṭibaddhacittā ahesuṃ. Kīḷanaṭṭhāne cūḷanīkumāro rājadhītaraṃ geṇḍukaṃpi pāsakaṃpi āharāpesi. Anāharantiṃ sīse paharati. Sā rodati. Athassā saddaṃ sutvā rājā kena me dhītā pahatāti vadati. Dhātiyo āgantvā kumārike kena tvaṃ pahatāti pucchanti. Kumārikā sacāhaṃ iminā pahatāmhīti vakkhāmi pitā me etassa rājadaṇḍaṃ karissatīti cintetvā tasmiṃ sinehena na kumārassa paharaṇabhāvaṃ kathesi. Nāhaṃ kenaci pahatāti vadati. Athekadivasaṃ maddarājā taṃ paharantaṃ addasa. Disvā panassa etadahosi ayaṃ kumāro na bhattakārakena sadiso abhirūpo pāsādiko ativiya acchambhīto na iminā etassa puttena bhavitabbanti. So tato paṭṭhāya taṃ parigaṇhi. Dhātiyo kīḷanaṭṭhāne khādanīyaṃ āharitvā rājadhītāya denti. Sāpi aññesaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page445.
Dārakānaṃ deti. Te jāṇunā patiṭṭhāya oṇatā gaṇhanti. Cūḷanīkumāro pana ṭhitakova tassā hatthato acchinditvā gaṇhati. Rājāpi tassa taṃ kiriyaṃ addasa. Athekasmiṃ divase cūḷanīkumārassa geṇḍuko rañño cullasayanassa heṭṭhā pāvisi. Caḷanīkumāro taṃ gaṇhanto attano issariyamānena imassa paccantarañño na heṭṭhāsayane pavisissāmīti taṃ daṇḍakena nīharitvā gaṇhati. Rājāpi taṃ kiriyaṃ disvā niccayenesa 1- na bhattakārassa puttoti taṃ pakkosāpetvā kassete puttāti pucchi. Mayhaṃ puttā devāti. Ahaṃ tava puttañca aputtañca jānāmi sabhāvameva kathehi no ce kathesi jivitante natthīti tajjento khaggaṃ uggiri. So maraṇabhayabhīto kathemi deva raho pana paccāsiṃsāmīti vatvā raññā okāse kate abhayaṃ yācitvā yathābhūtaṃ ārocesi. Rājā tattato ñatvā attano dhītaraṃ alaṅkaritvā tassa pādaparicārikaṃ katvā adāsi. Itaresaṃ pana palātadivase bhattakārako ca cūḷanīkumāro ca bhattakārakaputto ca mahānase āditte antoyeva daḍḍhāti sakalanagare ekakolāhalaṃ ahosi. Salākadevī taṃ pavuttiṃ ñatvā brāhmaṇassa ārocesi. Deva tumhākaṃ manoratho matthakaṃ patto te kira tayopi janā bhattageheyeva daḍḍhāti. So tuṭṭhahaṭṭho ahosi. Salākadevīpi cūḷanīkumārassa aṭṭhīnīti eḷakaṭṭhīni āharāpetvā brāhmaṇassa dassetvā chaḍḍāpesi. Imamatthaṃ sandhāya paribbājikā aññaṃ upanisaṃ katvā @Footnote: 1 nissaṃsayenevātipi pāṭho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page446.
Vadhā parimocayīti āha. Sā hi eḷakaṭṭhīni manussaṭṭhīnīti dassetvā taṃ vadhāya mocasi. Orasanti yāya tvaṃ ure katvā vaḍḍhito taṃ orasaṃ piyaṃ manāpaṃ. Gabbhadhārininti yāya tvaṃ kucchinā dhārito taṃ evarūpaṃ mātaraṃ tena dosena dakarakkhasassa dassasīti. Taṃ sutvā rājā ayye bahū mama mātu guṇā ahañcassā mama upakārabhāvaṃ jānāmi tatopi mameva guṇā bahutarāti mātu aguṇaṃ kathento imaṃ gāthadvayamāha daharā viya alaṅkāraṃ dhāreti apilandhanaṃ dovārike anīkaṭṭhe ativelaṃ pajagghati tatopi paṭirājānaṃ sayaṃ dūtāni sāsati mātaraṃ tena dosena dajjāhaṃ dakarakkhinoti. Tattha daharā viyāti mahallikāpi hutvā taruṇī viya alaṅkāraṃ dhāreti pilandhati. Apilandhananti pilandhituṃ ayuttaṃ. Sā kira vajirapūritaṃ kāñcanamekhalaṃ pilandhitvā rañño amaccehi saddhiṃ mahātale nisinnakāle aparāparaṃ caṅkamati. Mekhalāsaddena sakalarājanivesanaṃ ekaninnādaṃ ahosi. Pajagghatīti ete dovārikādipetake hatthācariyādike anīkaṭṭhe ca ye etissā uchiṭṭhakaṃpi bhuñjituṃ ayuttarūpā te āmantetvā tehi saddhiṃ ativelaṃ mahāhasitaṃ hasati. Paṭirājānanti paṭirājūnaṃ. Sayaṃ dūtāni sāsatīti mama vacanena sayaṃ paṇṇaṃ likhitvā dūte pesesi mama mātā kāme paribhuñjanavayasmiyeva ṭhitā asukarājā kira āgantvā taṃ netūti. Te mayaṃ rañño upaṭṭhākā kasmā--------------------------------------------------------------------------------------------- page447.
No evaṃ vadesīti paṭipaṇṇāni pesenti. Tesu parisamajjhe vāciyamānesu mama sīsaṃ chindanakālo viya ahosi. Tena naṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti. Bherī tassa vacanaṃ sutvā mahārāja mātaraṃ tāva iminā dosena dehi bhariyā pana te guṇavatīti tassā kathentī dve gāthā abhāsi itthīgumbassa pavarā accantaṃ piyabhāṇinī anubbatā sīlavatī chāyāva anupāyinī akkodhanā puññavatī paṇḍitā atthadassinī ubbariṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhinoti. Tattha itthīgumbassāti itthīgaṇassa. Anubbatāti daharakālato paṭṭhāya anubbatā anugatā sīlavatī chāyāva anupāyinī. Akkodhanāti ādito panassā guṇe kathentī maddaraṭṭhe sākalanagare vasanakāle tayā pahatāpi tava āṇākaraṇabhayena tayi sinehena mātāpitūnaṃ na kathesi evamesā akkodhanā puññavatī paṇḍitā atthadassinīti idaṃ daharakāle akkodhanādibhāvaṃ sandhāyāha. Ubbarinti orodhaṃ. Evaṃ guṇasampannaṃ nandādeviṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti vadati. So tassā aguṇaṃ kathento imaṃ gāthamāha khiḍḍāratisamāpannaṃ anatthavasamāgataṃ sā maṃ sakānaṃ puttānaṃ ayācaṃ yācate dhanaṃ sohaṃ dadāmi sārato bahuṃ uccāvacaṃ dhanaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page448.
Suduccajaṃ cajitvāna pacchā socāmi dummano ubbariṃ tena dosena dajjāmi dakarakkhinoti. Tattha anatthavasamāgatanti tāya khiḍḍāratiyā kāmakīḷāya anatthakārakānaṃ kilesānaṃ vasaṃ āgataṃ maṃ viditvā. Sā manti sā nandādevī maṃ. Sakānaṃ puttānanti yaṃ mayā attano puttānañca dhītānañca bhariyānañca dinnaṃ pilandhanaṃ taṃ ayācitabbarūpaṃpi mayhaṃ dehīti yācati. Pacchā socāmīti sā dutiyadivase imāni pilandhanāni raññā mama dinnāni āharathetānīti tesaṃ rodantānaṃ omuñcitvā gaṇhati athāhaṃ te rodamāne mama santike āgate disvā pacchā socāmi evaṃ dosakārikā esā iminā naṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti. Atha naṃ paribbājikā imaṃ tāva iminā dosena dehi kaniṭṭho pana te tikhiṇamantī kumāro upakārako taṃ kena dosena dassasīti putchantī gāthamāha yenocitā jānapadā ānītā ca paṭiggahaṃ ābhaṭaṃ pararajjebhi abhiṭṭhāya bahudhanaṃ dhanuggahānaṃ pavaraṃ sūraṃ tikhiṇamantinaṃ bhātaraṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhinoti. Tattha yenocitāti yena vaḍḍhitā. Paṭiggahanti yena ca tumhe paradese vasantā puna gehaṃ ānītā. Abhiṭṭhāyāti abhibhavitvā. Tikhiṇamantinanti tikhiṇapaññaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page449.
So kira mātu brāhmaṇena saddhiṃ vasanakāle jāto. Athassa vuḍḍhippattassa brāhmaṇo khaggaṃ hatthe datvā imaṃ gahetvā maṃ upaṭṭhāhīti āha. So brāhmaṇaṃ pitā meti saññāya upaṭṭhāti. Atha naṃ eko amacco rājakumāra na tvaṃ etassa brāhmaṇassa putto tava kucchigatakāle salākadevī rājānaṃ mārāpetvā etassa chattaṃ ussāpesi tvaṃ mahācūḷalanīrañño puttoti āha. So taṃ sutvā kujjhitvā hotu ekenupāyena naṃ māressāmīti rājakulaṃ pavisanto taṃ khaggaṃ ekassa pādamūlikassa datvā aparaṃ tvaṃ rājadvāre ṭhatvā mamesa khaggoti iminā saddhiṃ vivādaṃ kareyyāsīti vatvā pāvisi. Te ubho kalahaṃ kariṃsu. So kiṃ esa kalahoti ekaṃ purisaṃ pesesi. So āgantvā khaggatthāyāti āha. Atha naṃ brāhmaṇo taṃ sutvā kiṃ etanti pucchi. So kira tumhehi mama dinnakhaggo aññassa santakoti. Kiṃ vadesi tāta tena hi āharāpehi sañjānissāmi nanti āharāpesi. Kumāro taṃ āharāpetvā kosato nikkaḍḍhitvā passathāti sañjānāpento viya taṃ upagantvā ekappahārenevassa sīsaṃ chinditvā attano pādamūle pātesi. Tato rājagehato nīharitvā rājagehaṃ paṭijaggitvā nagaraṃ alaṅkaritvā tassa abhiseke upanīte mātā cūḷanīkumārassa maddaraṭṭhe vasanabhāvaṃ ācikkhi. Taṃ sutvā rājakumāro senāṅgaparivuto tattha gantvā bhātaraṃ ānetvā rajje patiṭṭhāpesi. Tato paṭṭhāya naṃ tikhiṇamantīti sañjāniṃsu. Paribbājikā taṃ evarūpaṃ bhātaraṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti--------------------------------------------------------------------------------------------- page450.
Pucchi. Rājā tassa dosaṃ kathento āha mayocitā jānapadā ānītā ca paṭiggahaṃ ābhaṭaṃ pararajjebhi abhiṭṭhāya bahudhanaṃ dhanuggahānaṃ pavaro sūro tikhiṇamantī ca mayāyaṃ sukhito rājā iti maññati dārako upaṭṭhānaṃpi me ayye na so eti yathāpure bhātaraṃ tena dosena dajjāhaṃ dakarakkhinoti. Tattha pararajjebhīti imassa mayā pararajjato bahudhanaṃ ābhaṭaṃ sayañca pararajje vasanto puna imaṃ gehaṃ ānetvā esa mayā mahatiyase patiṭṭhāpitoti vadati. Yathāpureti pubbe pātova āgacchati idāni panesa na tathā eti iminā naṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti. Paribbājikā mahārāja bhātu tāva doso hotu dhanusekkhakumāro pana tayi sinehena guṇayutto bahūpakāroti tassa guṇaṃ kathentī āha ekarattena ubhayo tavañceva dhanusekhavā ubho jātettha pañcālā sahāyā susamāvayā cariyā taṃ anubandhittho ekadukkhasukho tava ussukko te divārattiṃ sabbakiccesu pāvato sahāyaṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhinoti. Tattha dhanusekhavāti dhanusekhatāya dhanusekhakumāroti attho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page451.
Etthāti idheva nagare. Pañcālāti uttarapañcālanagare jātattā evaṃ vohārā. Susamāvayāti suṭṭhu samāvayā. Cariyā taṃ anubandhitthoti daharakāle janapadacārikāya pakkantaṃ taṃ anubandhittha kimiva chāyāva na vijahīti. Ussukko teti tava kiccesu rattindivaṃ ussukko chandajāto niccaṃ pāvato taṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti. Athassa rājā dosaṃ kathento āha cariyā maṃ ayaṃ ayye sañjagghittho mayā samā ajjāpi tena vaṇṇena ativelaṃ pajagghati ubbariyāpi me ayye mantayāmi rahogato anāmanto pavisati pubbe appaṭivedito laddhadvāro katokāso ahirikaṃ anādaraṃ sahāyaṃ tena dosena dajjāhaṃ dakarakkhinoti. Tattha ajjāpi tena vaṇṇenāti yathā cariyāya pubbe maṃ anubandhanto mayā anāthena saddhiṃ ekato bhuñjanto sayanto hatthaṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasi ajjāpi tatheva hasati duggatakāle viya maṃ passati. Anāmantoti raho nandādeviyā saddhiṃ mantentepi mayi ajānāpetvāva sahasā pavisati iminā dosena taṃ ahirikaṃ anādaraṃ dakarakkhasassa dassāmīti. Atha naṃ paribbājikā mahārāja etassa tāvesa doso hotu purohito pana te bahūpakāroti tassa guṇaṃ kathentī āha kusalo sabbanimittānaṃ rudaññū āgatāgamo--------------------------------------------------------------------------------------------- page452.
Uppāde supine yutto niyyāne ca pavesane paṭho bhummantalikkhasmiṃ nakkhattapadakovido brāhmaṇaṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhinoti. Tattha sabbanimittānanti iminā nimitena idaṃ bhavissati iminā idanti evaṃ sabbanimittesu kusalo. Rudaññūti sabbaravaṃ jānāti. Uppādeti candaggāhasuriyaggāhaukkāpātadisādāhādike uppāde. Supine yuttoti supine ca tassa nipphatti jānanavasena yutto. Niyyāne ca pavesaneti iminā nakkhattena niyyānitabbaṃ iminā pavisitabbanti jānāti. Paṭho bhummantalikkhasminti cheko paṭibalo bhūmiyañca antalikkhe ca dosaguṇe jānituṃ samattho. Nakkhattapadakovidoti aṭṭhavīsatiyā nakkhattakoṭṭhāsesu cheko. Taṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti. Rājā tassa dosaṃ kathento āha parisāyaṃpi me ayye ummilitvā udikkhati tasmā accabhamuṃ luddaṃ dajjāhaṃ dakarakkhinoti. Tassattho ayye esa maṃ parisamajjhe olokentopi akkhīni ummilitvā kuddho viya udakkhati tasmā etaṃ ummilitvā ṭhitabhamu dosena ukhittabhamuṃ viya luddaṃ byānakaṃ ahaṃ dakarakkhino dassāmīti. Tato paribbājikā mahārāja tvaṃ mātaraṃ ādiṃ katvā ime pañca jane dakarakkhasassa dassāmīti vadasi evarūpañca sirivibhavaṃ agaṇetvā attano jīvitaṃ mahosathapaṇḍitassa dammīti vadasi kiṃ tassa--------------------------------------------------------------------------------------------- page453.
Guṇaṃ passasīti pucchantī imā gāthā abhāsi sasamuddaparisāsaṃ mahisāgarakuṇḍalaṃ basundharaṃ āvasasi amaccaparivārito cāturanto mahāraṭṭho vijitāvī mahabbalo paṭhabyā ekarājāsi yaso te vipulaṃ gato soḷasitthīsahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā nānājanapadā nārī devakaññūpamā subhā evaṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakāmasamiddhinaṃ sukhitānaṃ piyaṃ dīghaṃ jīvitaṃ āhu khattiya atha tvaṃ kena vaṇṇena kena vā pana hetunā paṇḍitaṃ anurakkhanto pāṇaṃ cajasi duccajanti. Tattha sasamuddaparisāsanti samuddaparikhāsaṃkhātena samuddaparikkhepena samannāgataṃ. Sāgarakuṇḍalanti taṃ parikkhipitvā ṭhitassa sāgarassa kuṇḍalabhūtaṃ. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Ekarājāti aññassa attano sadisassa rañño abhāvato ekova rājā. Sabbakāmasamiddhinanti sabbesaṃpi vatthukāmakilesakāmānaṃ samiddhiyā samannāgataṃ. Sukhitānanti evarūpānaṃ sukhitānaṃ sattānaṃ evaṃ sabbaṅgasampannaṃ jīvitaṃ dīghameva piyaṃ na te appaṃ jīvitamicchantīti paṇḍitā vadanti. Pāṇanti evarūpaṃ attano jīvitaṃ kasmā paṇḍitaṃ anurakkhanto cajasīti. So tassā kathaṃ sutvā paṇḍitassa guṇe kathento imā--------------------------------------------------------------------------------------------- page454.
Gāthā abhāsi yatopi āgato ayye mama atthaṃ mahosatho nābhijānāmi dhīrassa anumattaṃpi dukkaṭaṃ sacepi kimhici kāle maraṇaṃ me pure siyā putte ca me paputteca sukhāpeyya mahosatho anāgataṃ paccuppannaṃ sabbamatthaṃ vipassati anāparādhakammantaṃ na dajjaṃ dakarakkhinoti. Tattha kimhici kāleti kissamiñci kāle. Sukhāpeyyāti sukhasmiṃyeva patiṭṭhapeyya. Sabbamatthanti evaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ va atītaṃ vā sabbamatthaṃ sabbaññū buddho viya vipassati. Anāparādhakammantanti kāyakammādīsu aparādharahitaṃ. Na dajjanti ayye evaṃ asamadhuraṃ paṇḍitaṃ nāhaṃ dakarakkhasassa dassāmīti. Evaṃ rājā mahāsattassa guṇe candamaṇḍalaṃ uddharanto viya ukkhipitvā kathesi. Iti imaṃ jātakaṃ yathā anusandhippattaṃ hoti. Atha paribbājikā cintesi ettakenāpi paṇḍitassa guṇā pākaṭā na honti sakalanagaravāsīnaṃ majjheyeva sāgarapiṭṭhe āsittatelaṃ viya vippakīraṇaṃ paṇḍitassa guṇe pākaṭe karissāmīti. Rājānaṃ gahetvā pāsādā oruyha rājaṅgaṇe āsanaṃ paññāpetvā tattha nisīditvā nāgare sannipātāpetvā puna rājānaṃ ādito paṭṭhāya dakarakkhasapañhaṃ pucchitvā tena heṭṭhā kathitanayeneva kathitakāle nāgare āmantetvā āha--------------------------------------------------------------------------------------------- page455.
Idaṃ suṇātha pañcālā cūḷaneyyassa bhāsitaṃ paṇḍitaṃ anurakkhanto pāṇaṃ cajati duccajaṃ mātu bhariyāya bhātu ca sakhino brāhmaṇassa ca attano vāpi pañcālo channaṃ cajati jīvitaṃ evaṃ mahatthiyā paññā nipuṇā sādhucintinī diṭṭhadhammahitatthāya samparāye sukhāya cāti. Tattha mahatthiyāti mahantaṃ atthaṃ gahetvā ṭhitā. Diṭṭhadhammahitatthāyāti imasmiṃyeva attabhāve hitatthāya paraloke sukhatthāya ca hoti. Iti sā ratanagharassa maṇikkhandhena kūṭaṃ gaṇhantī viya mahāsattassa guṇehi dhammadesanāya kūṭaṃ gaṇhati. Dakarakkhasapañho niṭṭhito. Niṭṭhitā ca sabbaso mahāummaṅgajātakavaṇṇanā. Iti satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānento na bhikkhave idāneva tathāgato paññavā parappavādamaddano atīte aparipakke ñāṇe bodhiñāṇatthācariyaṃ carantopi paññavāyevāti vatvā imā gāthā abhāsi senako kassapo āsi kāmindo ambaṭṭho cāpi pukakuso poṭṭhapādo pañcālacando anuruddho devindo soṇadaṇḍako kevaṭṭo devavatto ca salākā thūlanandikā anukevaṭṭo moggallāno--------------------------------------------------------------------------------------------- page456.
Sundarī pañcālacandī ca mallikā ca sālikā udumbaradevī gotamī vedeho kāḷudāyī ca bherī uppallavaṇṇāsi pitā suddhodano ahu mātā āsi mahāmāyā amarā bimbasundarī tikhiṇakumāro ca channo dhanusekho ca rāhulo suvo ahosi ānando sāriputto ca cūḷanī mahosatho lokanātho evaṃ dhāretha jātakanti. Mahosathapaṇḍitajātakaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.The Pali Atthakatha in Roman Book 43 page 223-456. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=43&A=4561&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=43&A=4561&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=600 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=3861 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=4644 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=4644 Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28
       |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]