ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 44 : PALI ROMAN Jā.A.10 mahānipāt (2)

page95.

Mahānipātavaṇṇanā --------------- candakumārajātakaṃ rājāsi luddakammoti idaṃ satthā tijjhakūṭe pabbate viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu saṃghabhedakakkhandhake āgatameva. Taṃ tassa pabbajitakālato paṭṭhāya yāva bimbisārarañño maraṇā tatthāgatanayeneva veditabbaṃ. Taṃ pana mārāpetvā devadatto ajātasattuṃ upasaṅkamitvā āha mahārāja tava manoratho matthakaṃ patto mama manoratho pana na tāva pāpuṇātīti. Taṃ sutvā rājā ko pana vo bhante manorathoti. Mahārāja nanu dasabalaṃ māretvā buddho bhavismāmīti. Rājā amhehettha kiṃ kātabbanti. Mahārāja dhanuggahe sannipātāpetuṃ vaṭṭatīti. Sādhu bhanteti rājā akkhaṇavedhīnaṃ dhanuggahānaṃ pañca kulasatāni sannipātāpetvā tato ekatiṃsajane uccinitvā tātā therassa vacanaṃ karothāti vatvā devadattassa santikaṃ pesesi. So tesaṃ jeṭṭhakaṃ āmantetvā evamāha āvuso samaṇo gotamo gijjhakūṭe pabbate viharati asukasmiṃ nāma divāṭṭhāne caṅkamati tvaṃ pana tattha gantvā taṃ visapītena sallena vijjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā asukena nāma maggena ehīti. So taṃ pesetvā tasmiṃ magge dve dhanuggahe ṭhapesi tumhākaṃ ṭhitamaggena eko puriso āgamissati tumhe taṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page96.

Jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethāti. Tasmiṃ magge cattāro purise ṭhapesi tumhākaṃ ṭhitamaggena dve purisā āgamissanti tumhe te jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethāti. Tasmiṃ magge aṭṭha jane ṭhapesi tumhākaṃ ṭhitamaggena cattāro purisā āgamissanti tumhe te jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethāti. Tasmiṃ magge soḷasa purise ṭhapesi tumhākaṃ ṭhitamaggena aṭṭha purisā āgamissanti tumhe te jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethāti. Kasmā panevamakāsīti. (attano kammassa paṭicchādanatthaṃ .) so kira attano pāpakammassa paṭicchādanatthaṃ evamakāsi. Atha so jeṭṭhakadhanuggaho vāmato khaggaṃ laggetvā piṭṭhiyā tuṇḍisaraṃ bandhitvā meṇḍasiṅgamahādhanuṃ gahetvā tathāgatassa santikaṃ gantvā vijjhissāmi nanti saññāya dhanuṃ āropetvā saraṃ sannayhitvā ākaḍḍhitvā visajjetuṃ nāsakkhi. Satthā dhanuṃ ākaḍḍhituṃ datvā visajjetuṃ nādāsi. So saraṃ visajjetuṃpi oropetuṃpi asakkonto phāsukkāhi bhijjamānāhi viya mukhato khelena paggharantena kilantarūpo ahosi. Sakalasarīraṃ thaddhajātaṃ yantena pīḷatākārappattaṃ viya ahosi. So maraṇabhayatajjito aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā disvā madhurassaraṃ nicchāretvā bho purisa bālajana mā bhāyi ito ehīti taṃ assāsesi. So tasmiṃ khaṇe āvudhāni chaḍḍetvā bhagavato pādesu sirisā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yvāhaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page97.

Tumhākaṃ guṇe ajānanto andhabālassa devadattassa vacanena tumhe jīvitā voropetuṃ āgatomhi khamatha me bhante khamatha sugata khamatha lokavidūti attano dosaṃ khamāpetvā ekamante nisīdi. Atha naṃ satthā saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhapetvā āvuso devadattena ācikkhitamaggaṃ appaṭipajjitvā aññena maggena yāhīti taṃ uyyojesi uyyojetvā ca pana caṅkamā oruyha aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha tasmiṃ dhanuggahe anāgacchante itare dve kinnukho cirāyatīti paṭimaggaṃ gacchantā dasabalaṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ dvinnaṃ saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā āvuso devadattena kathitamaggaṃ appaṭipajjitvā iminā maggena acchathāti uyyojesi iminā upāyena itarepi āgantvā nisinne saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhapetvā aññena maggena uyyojesi. Atha so paṭhamamāgato jeṭṭhakadhanuggaho devadattaṃ upasaṅkamitvā bhante devadatta ahaṃ sammāsambuddhaṃ jīvitā voropetuṃ nāsakkhiṃ mahiddhiko so bhagavā mahānubhāvoti ārocesi. Te sabbepi sammāsambuddhaṃ nissāya amhehi jīvitaṃ laddhanti satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Ayaṃ pavutti bhikkhusaṃghe pākaṭā ahosi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ āvuso devadatto kira ekasmiṃ tathāgate vericittena bahū jane jīvitā voropetuṃ vāyāmamakāsi te sabbepi satthāraṃ nissāya jīvitaṃ labhiṃsūti. Satthāpi sīhasayanato vuṭṭhāya dibbāya sotadhātuyā tesaṃ kathaṃ sutvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page98.

Dhammasabhāyaṃ āgantvā kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā imāya nāmāti vutte na bhikkhave idāneva pubbepi devadatto maṃ ekaṃ nissāya mayi vericittena bahū jane jīvitā voropetuṃ vāyāmamakāsīti vatvā tuṇhī ahosi tehi yācito atītaṃ āhari atīte bhikkhave ayaṃ bārāṇasī pupphavatī nāma ahosi. Tattha vasavattirañño putto ekarājā nāma rajjaṃ kāresi. Tassa putto candakumāro nāma uparajjaṃ kāresi. Kaṇḍahālo nāma brāhmaṇo parohito ahosi. So rañño atthañca dhammañca anusāsati. Taṃ kira rājā paṇḍitoti sutvā vinicchaye nisīdāpesi. So lañca cittako hutvā lañcaṃ gahetvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti sāmikaṃ assāmikaṃ karoti. Athekadivasaṃ eko aṭṭaparājito puriso vinicchayaṭṭhāne upakkosanto nikkhamitvā rājūpaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ candakumāri disvā tassa pādesu nipatitvā parodi. So kiṃ bho purisātaṃ āha. Sāmi kaṇḍahālo vinicchaye vilopaṃ khādati ahantena lañcaṃ gahetvā parājayaṃ pāpitoti. Candakumāro mā bhāyīti vatvā taṃ assāsetvā vinicchayaṃ netvā sāmikameva sāmikaṃ akāsi assāmikameva assāmikaṃ akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāramakāsi. Rājā taṃ sutvā kiṃ eso saddoti pucchi. Candakumārena kira aṭṭo suvinicchito deva tattheso sādhukārasaddoti. Rañño taṃ sutvā pīti uppajji. Candakumāro āgantvā pitaraṃ vanditvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page99.

Ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā tāta eko kira te aṭṭo vinicchitoti pucchi. Āma devāti. Tena hi tāta ito paṭṭhāya tavameva vinicchayaṃ paṭṭhapehīti rājā vinicchayaṃ kumārassa adāsi. Kaṇḍahālassa āyo pacchijji. So tato paṭṭhāya kumāre āghātaṃ bandhitvā otārāpekkho vicari. So pana rājā mandapañño ekadivasaṃ paccūsasamaye evarūpaṃ supinaṃ addasa. Alaṅkatadvārakoṭṭhakaṃ sattaratanamayapākāraṃ saṭṭhīyojanikaṃ suvaṇṇavālukamayamahāvithiṃ yojanasahassubbedhavejayantapāsādapaṭimaṇḍitaṃ nandavanādivanarāmaṇeyyakaṃ nandapokkharādipokkharaṇīrāmaṇeyyakasamannāgataṃ ākiṇṇadevagaṇaṃ tāvatiṃsabhavanaṃ. Tattha vejayantapāsāde bahū accharā naccagītavāditā nivajjiṃsu. Rājā taṃ disvā pabujjhitvā tattha gantukāmo hutvā cintesi sve ācariyakaṇḍahālassāgatavelāya devalokagāmimaggaṃ pucchitvā tena desitamaggena devalokaṃ gamissāmīti. So pātova nahātvā vatthaṃ nivāsetvā nānaggarasabhojanaṃ paribhuñjitvā gandhaṃ vilimpitvā nisīdi. Kaṇḍahālopi pātova nahātvā vatthaṃ nivāsetvā bhojanaṃ bhuñjitvā gandhaṃ vilimpetvā rājūpaṭṭhānaṃ gantvā rājanivesanaṃ pavisitvā rañño sukhaseyyaṃ pucchi. Athassa rājā āsanaṃ dāpetvā pañhaṃ pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha rājāsi luddakakammo ekarājā pupphavatiyā yaṃ so pucchi brahmabandhuṃ kaṇḍahālaṃ purohitaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page100.

Mūḷhaṃ saggānamaggamācikkha tvamasi brāhmaṇa dhammavinayakusalo yathā ito vajjanti sugatiṃ narā puññāni katvānāti. Tattha rājāsīti rājā āsi. Luddakakammoti kakkhalapharusakammo. Saggānamagganti saggānaṃ maggaṃ. Dhammavinayakusaloti sucaritadhamme ca ācāravinaye ca kusalo. Yathāti yathā pana narā puññāni katvā ito sugatiṃ gacchanti taṃ me sugatimaggaṃ ācikkhāhīti pucchi. Idampana pañhaṃ sabbaññūbuddhaṃ vā tassa sāvakaṃ vā tesaṃ alābhena bodhisattaṃ vā pucchituṃ vaṭṭati. Rājā pana yathā nāma sattāhaṃ maggamūḷho puriso aññaṃ aḍḍhamāsamattaṃ maggamūḷhaṃ purisaṃ puccheyya evaṃ kiñci ajānantaṃ andhabālaṃ kaṇḍahālaṃ pucchi. So cintesi ayaṃ me paccāmittassa piṭṭhiṃ passanakālo idāni candakumāraṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā mama manorathaṃ pūressāmīti. Atha so rājānaṃ āmantetvā tatiyaṃ gāthamāha atidānaṃ deva datvāna avajjhaṃ deva ghātetvā evaṃ vajjanti sugatiṃ narā puññāni katvānāti. Tassattho mahārāja saggaṃ gacchantā nāma atidānaṃ dadanti avajjhaṃ ghātenti sace saggaṃ gantukāmosi tavampi tatheva karohīti. Atha naṃ rājā pañhassatthaṃ pucchi kiṃ panetaṃ atidānaṃ ko ca avajjho imasmiṃ lokasmiṃ etañca kho no akkhāhi yajissāmi dadāmi dānānīti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page101.

Sopissa byākāsi puttehi deva yajitabbaṃ mahesīhi negamehica usabhehi ājānīyehi catūhi sabbacatukkehi deva yaññaṃ yajitabbanti. Sopissa byākarontova tena devalokamaggaṃ puṭṭho nirayamaggaṃ byākāsi. Tattha puttehīti attano jātehi piyaputtehi ceva piyadhītāhi ca. Mahesīhīti piyabhariyāhi. Negamehīti seṭṭhīhi. Usabhehīti sabbasetehi usabharājūhi. Ājānīyehīti maṅgalaassehi. Catūhīti etehi sabbeheva aññehi ca hatthīādīhi catūhīti evaṃ sabbacatukkehi deva yaññaṃ yajitabbaṃ. Etesañca rājaputtādīnaṃ khaggena sīsaṃ chinditvā suvaṇṇapātiyā galalohitaṃ gahetvā āvāṭe pakkhipitvā yaññassa yajanakā rājāno sarīreneva saha devalokaṃ gacchanti mahārāja samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ ghāsacchādanādidānaṃ sampadānaṃ atidānameva na hoti ime pana puttadhītādayo māretvā tesaṃ galalohitena yaññassa yajanaṃ atidānaṃ nāmāti rājānaṃ saññāpesi. Iti so cintesi sace candakumāraṃ ekaññeva gaṇhissāmi vericittena kāraṇaṃ maññissantīti tasmā taṃ mahājanassa antare pakkhipi. Imampana tesaṃ kathentānaṃ kathaṃ sutvā antepurajanā bhītatasitā hutvā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page102.

Taṃ sutvā antepure kumārā mahesiyo ca haññantu eko ahosi nigghoso bhesmā accuggato saddoti. Tattha tanti kumārā ca mahesiyo ca haññantūti taṃ vacanaṃ sutvā. Ekoti sakalarājanivesane ekova nigghoso ahosi. Bhesmāti bhayānako. Accuggatoti atiuggato ahosi. Tadā sakalarājakulaṃ yugantavātābhihataṃ viya sālavanaṃ ahosi. Brāhmaṇopi rājānaṃ kiṃ mahārāja yaññaṃ yajituṃ sakkosi na sakkosīti pucchi. Kiṃ kathesi ācariya yaññaṃ yajitvā devalokaṃ gamissāmīti. Mahārāja bhīrukajātikā dubbalajjhāsayā purisā yaññaṃ yajituṃ samatthā nāma na honti tumhe idha sabbe pāṇe sannipātetha ahaṃ yaññāvāṭe kammaṃ karissāmīti attano pahonakaṃ balaṃ gahetvā nagarā nikkhamma yaññāvāṭaṃ samatalaṃ kāretvā vatiyā parikkhipi. Kiṃ kāraṇā. Dhammiko hi samaṇo vā brāhmaṇo vā āgantvā taṃ vāreyyāti tasmā yaññāvāṭaṃ vatiyā parikkhepanaṃ cāritanti katvā porāṇabrāhmaṇehi ṭhapitaṃ. Rājāpi purise pakkosāpetvā tātā ahaṃ attano puttadhītaro ca bhariyāyo ca māretvā yaññaṃ yajitvā devalokaṃ gamissāmi gacchatha nesaṃ ācikkhitvā sabbe idha ānethāti puttānaṃ tāva ānayanatthāya āha gacchatha vadetha kumāre candañca suriyañca bhaddasenañca sūrañca rāmagottañca pasu kira hotha yaññatthāyāti. Tattha candañca suriyañcāti candakumāro ca suriyakumāro ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page103.

Dve gotamideviyā aggamahesiyā puttā. Bhaddaseno ca pana sūro ca rāmagotto ca tesaṃ vemātikabhātaro. Pasu kira hothāti ekasmiṃ ṭhāne rāsi hothāti mā pakiretthāti attho. Te paṭhamaṃ candakumārassa santikaṃ gantvā āhaṃsu tāta kumāra tumhākaṃ kira pitā tumhe māretvā devalokaṃ gantukāmo tumhākaṃ gahaṇatthāya amhe pesesīti. So kassa vacanena maṃ gaṇhāpetīti. Kaṇḍahālassa vacanenāti. Kiṃ so maññevekaṃ gaṇhāpeti udāhu aññepi gaṇhāpetīti. Aññepi gaṇhāpesi sabbacatukkaṃ kira yaññaṃ yajāpetukāmoti. So cintesi tassa aññehi saddhiṃ veraṃ natthi vinicchaye vilopaṃ kātuṃ alabhanto atha ca pana mayi ekasmiṃ vericittena bahū jane mārāpeti hotu pitaraṃ daṭṭhuṃ labhantassa sabbesaṃ mocanaṃ nāma mama bhāroti. Atha ne rājapurise āha tena hi me pitu vacanaṃ karothāti. Te taṃ ānetvā rājaṅgaṇe ekamante ṭhapetvā itarepi tayo ānetvā tasseva santike ṭhapetvā rañño ārocayiṃsu ānītā te deva puttāti. So tesaṃ vacanaṃ sutvā tātā idāni me dhītaro ānetvā tesaññeva bhātikānaṃ santike karothāti catasso dhītaro āharāpetuṃ itaraṃ gāthamāha kumāriyopi vadetha upasenañca kokilañca muditañca nandañcāpi kumārikaṃ pasu kira hotha yaññatthāyāti. Te evaṃ karissāmāti tāsaṃ santikaṃ gantvā tā rodamānā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page104.

Paridevamānā ānetvā bhātikānaññeva santike ṭhapayiṃsu. Tato rājā attano bhariyānaṃ gahaṇatthāya itaraṃ gāthamāha vijayaṃpi me mahesiṃ erāvatiṃ kesiniṃ sunandañca lakkhaṇavarūpapannā pasu kira hotha yaññatthāyāti. Tattha lakkhaṇavarūpapannāti uttamehi catusaṭṭhiyā itthīlakkhaṇehi upapannā etāpi vadethāti attho. Te tāpi paridevamānā ānetvā kumārānaṃ santike kariṃsu. Atha rājā cattāro seṭṭhino āharāpento itaraṃ gāthamāha gahapatayopi vadetha puṇṇamukhaṃ bhaddiyaṃ siṅgālañca vaḍḍhañcāpi gahapatiṃ pasu kira hotha yaññatthāyāti. Rājapurisā gantvā te ānayiṃsu. Rañño puttadāre gayhamāne sakalanagaraṃ na kiñci avoca. Seṭṭhikulāni pana mahāsambandhāni tasmā tesaṃ gahitakāle sakalanagaraṃ saṃkhubhi. Rañño seṭṭhino māretvā yaññaṃ yajituṃ na dassāmāti te seṭṭhino parivāretvāva tesaṃ ñātivaggena saddhiṃ rājakulaṃ agamaṃsu. Atha te seṭṭhino ñātigaṇaparivutā rājānaṃ vanditvā attano jīvitaṃ yāciṃsu. Tamatthaṃ pakāpento satthā āha te tattha gahapatayo avocayiṃsu samāgatā puttadāraparikiṇṇā sabbe sikhino deva karohi atha vā no dāse sāvehīti. Tattha sabbe sikhinoti sabbe amhe matthake cūḷaṃ ṭhapetvā attano ceṭake karohi mayante ceṭakakiccaṃ karissāma. Atha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page105.

Vā no dāse sāvehīti atha vā no asaddahanto sabbā seniyo sannipātetvā tāsaṃ majjhe amhe dāse sāvehi mayante dāsavattaṃ paṭisuṇissāmāti. Te evaṃ yācantāpi jīvitaṃ laddhuṃ nāsakkhiṃsu. Rājapurisā sabbe paṭikkamāpetvā te gahetvā kumārānaññeva santike nisīdāpesuṃ. Tato rājā hatthīādīnaṃ ānayanatthāya āṇāpento āha abhayaṅkaraṃpi me hatthiṃ nāḷāgiriṃ accuggataṃ varuṇadantiṃ ānetha kho te khippaṃ yaññatthāya bhavissanti assaratanaṃpi me kesiṃ subhamukhaṃ puṇṇamukhaṃ vinatakañca ānetha kho te khippaṃ yaññatthāya bhavissanti usabhaṃpi me yūthapatiṃ modakaṃ nisabhaṃ gavaṃpatiṃ te khippaṃ ānetha samuhaṃ karontu sabbaṃ yajissāmi dadāmi dānāni sabbaṃpi paṭiyādetha yaññaṃ pana uggatamhi suriyamhi vadethadāni kumāre abhiramantu imaṃ rattiṃ sabbaṃpi upaṭṭhapetha yaññaṃ pana uggatamhi suriyamhi vadethadānikumāre ajja kho pacchimā ratīti. Tattha samuhaṃ karontu sabbanti na kevalaṃ ettakameva avasesaṃpi sabbaṃ catuppadagaṇañceva pakkhigaṇañca sabbaṃ catukkaṃ katvā rāsiṃ karontu sabbacatukkaṃ yaññaṃ yajissāmi yācakānaṃ samaṇabrāhmaṇānañca dānaṃ dassāmīti. Sabbaṃpi paṭiyādethāti etaṃ mayā vuttaṃ avasesaṃ upaṭṭhapetha. Uggatamhīti ahaṃ pana yaññaṃ uggate suriye sve pātova yajissāmi. Sabbaṃpi upaṭṭhapethāti sesaṃpi sabbaṃ yaññūpakaraṇaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page106.

Upaṭṭhapethāti attho. Rañño pana mātāpitaro dharantiyeva. Athassa te amaccā gantvā mātuyā ārocesuṃ ayye putto vo puttadāraṃ māretvā yaññaṃ yajitukāmoti. Sā kiṃ kathetha tātāti hatthena hadayaṃ paharitvā rodamānā paridevamānā āgantvā saccaṃ kira putta evarūpo te yañño bhavissatīti pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha taṃ taṃ mātā avoca rodantī āgatā savimānato yañño kira te putta bhavissati catūhi puttehīti. Tattha taṃ tanti taṃ ekarājānaṃ. Savimānatoti attano savanaṭṭhānato. Rājā āha sabbepi mayhaṃ puttā cattā candasmiṃ haññamānasmiṃ puttehi yaññaṃ yajitvāna sugatiṃ saggaṃ gamissāmīti. Tattha cattāti candakumāre haññamāneyeva sabbepi puttā yaññatthāya mayā pariccattāti. Atha naṃ mātā āha mā taṃ putta saddahesi sugati kira hoti puttayaññena nirayāneso maggo neso maggo hi saggānaṃ dānāni dehi koṇḍañña ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ esa maggo sugatiyā na ca maggo putta yaññenāti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page107.

Tattha nirayānesoti nirassādatthena nirayānaṃ catunnaṃ apāyānaṃ eso maggo. Koṇḍaññāti rājānaṃ gottena ālapati. Bhūtabhabyānanti bhūtānañca bhavitabbasattānañca. Yaññenāti evarūpena puttadhītaro māretvā yajanayaññena saggamaggo nāma natthi. Rājā āha ācariyānaṃ vacanaṃ ghātissaṃ candañca suriyañca pattehi yajitvā duccajjehi sugatiṃ saggaṃ gamissāmīti. Tattha ācariyānaṃ vacananti amma nesā attano mati ācārasikkhāpanakassa me kaṇḍahālācariyassa etaṃ vacanaṃ esā anusiṭṭhī tasmā ahaṃ ete ghātayissaṃ duccajjehi puttehi yaññaṃ yajitvā saggaṃ gamissāmīti. Athassa mātā attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkontī apagatā. Athassa pitā taṃ pavuttiṃ sutvā āgantvā naṃ pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha taṃtaṃ pitā avoca vasavatti orasaṃ sakaṃ puttaṃ yañño kira te putta bhavissati catūhi puttehīti. Tattha vasavattīti tassa rañño nāmaṃ. Rājā āha sabbepi mayhaṃ puttā cattā candasmiṃ haññamānasmiṃ puttehi yaññaṃ yajitvāna sugatiṃ saggaṃ gamissāmīti. Atha naṃ pitā āha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page108.

Mā taṃ putta saddahesa sugati kira hoti puttayaññena nirayāneso maggo neso maggo hi saggānaṃ dānāni dehi koṇḍañña ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ esa maggo sugatiyā na ca maggo puttayaññenāti. Rājā āha ācariyānaṃ vacanaṃ ghātissaṃ candañca suriyañca puttehi yajitvā duccajjehi sugatiṃ saggaṃ gamissāmīti. Atha naṃ pitā āha dānāni dehi koṇḍañña ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ puttaparivuto tuvaṃ raṭṭhaṃ janapadañca pālehīti. Tattha puttaparivutoti puttehi parivuto. Raṭṭhaṃ janapadañcāti sakalakāsikaraṭṭhañca tasseva taṃtaṃ koṭṭhāsabhūtaṃ janapadañca pāletuṃ sakkhissasi. Athassa so pitā attano vacanaṃ gāhāpetuṃ nāsakkhi. Tato candakumāro cintesi imassa ettakassa janassa dukkhaṃ maṃ ekaṃ nissāya jātaṃ mama pitaraṃ yācitvā ettakaṃ janaṃ maraṇadukkhato mocessāmīti. So pitarā saddhiṃ sallapanto āha mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi hatthī asse ca pālema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi hatthichakaṇāni ujjhema

--------------------------------------------------------------------------------------------- page109.

Mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi assachakaṇāni ujjhema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa yassa honti tava kāmā api raṭṭhā pabbājitā bhikkhācariyaṃ carissāmāti. Tattha nigaḷabandhakāpīti api nāma mayaṃ mahānigaḷehi bandhakā hutvā. Yassa honti tava kāmāti sacepi kaṇḍahālassa dātukāmosi tassapi no dāse katvā dehi karissāmassa dāsakammanti vadati. Api raṭṭhāti sace amhākaṃ koci doso atthi raṭṭhato no pabbājehi api nāma raṭṭhā pabbājitā kapaṇā viya kapālaṃ gahetvā bhikkhācariyaṃ carissāma mā no deva avadhi dehi no jīvitanti vilapati. Tassa taṃ nānappakāraṃ vilāpaṃ sutvā rājā hadayaphālanaṃ patto viya assupuṇṇehi nettehi na me koci putte māretuṃ lacchati na mamattho devalokenāti sabbe te mocetuṃ āha dukkhaṃ kho me janayittha vilapantā jīvitassa kāmāhi muñcathadāni kumāre alaṃpi me hotu puttayaññenāti. Te rañño kathaṃ sutvā rājaputte ādiṃ katvā sabbantaṃ pakkhipariyosanaṃ pāṇagaṇaṃ visajjesuṃ. Kaṇḍahālopi yaññāvāṭe kammaṃ saṃvidahati. Atha naṃ eko puriso are duṭṭha kaṇḍahāla raññā puttadhītaro visajjitā tvaṃ attano puttadāre māretvā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page110.

Tesaṃ galalohitena yaññaṃ yajissasīti āha. So kiṃ nāmetaṃ raññā katanti kappuṭṭhānaaggi viya avattharanto uṭṭhāya turito dhāvitvā vegenāgantvā āha pubbeva mesi vutto dukkaraṃ durabhisambhavaṃ cetaṃ atha no upakkhatassa yaññassa karosi vikkhepaṃ sabbe vajjanti sugatiṃ yepi yajanti yepi ceva yajāpenti yecāpi anumodanti yajantānaṃ īdisaṃ mahāyaññanti. Tattha pubbe mesi vuttoti nanu mayā tvaṃ pubbeva vutto tumhādisena bhīrukajātikena na sakkā yaññaṃ yajituṃ yaññayajanaṃ nāma etaṃ dukkaraṃ durabhisambhavanti. Atha no idāni upakkhatassa yaññassa vikkhepaṃ karosi. Vikhambhantipi pāṭho. Paṭisedhanti attho. Mahārāja kasmā evaṃ karosi yattakā hi yaññaṃ yajanti vā yajāpenti vā anumodanti vā sabbe sugatimeva vajjantīti dassesi. So andhabālo rājā tassa kodhavasikassa kathaṃ gahetvā dhammasaññī hutvā puna putte gaṇhāpesi. Tato candakumāro pitaraṃ anubodhiyamāno āha atha kissava no pubbe sotthānaṃ brāhmaṇe avācesi atha no akāraṇasmā yaññatthāya deva ghātesi pubbeva no daharakāle na hanesi na ghātesi vā daharamhā yobbanappattā adūsakā tāta haññāma hatthigate assagate sannaddhe passa no mahārāja

--------------------------------------------------------------------------------------------- page111.

Yuddhe ca yujjhamāne ca nahi mādisā honti yaññatthāya paccante vā kuppite aṭavīsu vā mādise niyojenti atha no akāraṇasmā abhūmiyaṃ tāta haññāma yā kāci sakuṇikāyo vasanti tiṇagharāni katvāna tāsaṃ hi piyā puttā atha no tvaṃ deva ghātesi mā tassa saddahesi na maṃ kaṇḍahālo ghāteyya mamaṃ hi so ghātetvā anantaraṃ tañca deva ghāteyya gāmavaraṃ nigamavaraṃ dadanti bhogaṃpissa mahārāja athaggapiṇḍikāpi kule kule gehe te bhuñjanti tesaṃpi tādisānaṃ icchanti dubbhituṃ mahārāja yebhuyyena hi ete akataññuno brāhmaṇā mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi hatthī asse ca pālema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi hatthicchakaṇāni ujjhema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi assacchakaṇāni ujjhema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa yassa honti tava kāmā api raṭṭhā pabbājitā bhikkhācariyaṃ carissāmāti tattha pubbeti tāta yadi ahaṃ māretabbo atha kasmā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page112.

Amhākaṃ ñātijano pubbe mama jātakāle brāhmaṇe sotthānaṃ avācesi. Tadā kira kaṇḍahālo ca mama lakkhaṇāni upadhāretvā imassa kumārassa na koci antarāyo bhavissati tumhākaṃ accayena rajjaṃ kāressatīti āha iccassa purimena pacchimaṃ na sameti musāvādī esa atha no etassa vacanaṃ gahetvā akāraṇasmā nikkāraṇāyeva yaññatthāya deva ghātesi mā amhe ghātesi ayaṃ hi mayi ekasmiṃ verena mahājanaṃ māretukāmo sādhukaṃ sallakkhesi narindāti. Pubbeva noti mahārāja sace amhe māretukāmo pubbeva no daharakāleyeva kasmā sayaṃ vā na hanesi na aññehi vā ghātāpesi idāni pana mayaṃ daharā taruṇā paṭhamavaye ṭhitā puttadhītāhi saṃvaḍḍhāma evaṃ bhūtā tava adūsakāva kiṃ kāraṇā haññāmāti. Passa noti amhe cattāropi bhātike passa. Yujjhamāneti paccatthikānaṃ nagaraṃ parivāretvā ṭhitakāle amhādise putte tehi saddhiṃ yujjhamāne passa. Aputtakā hi rājāno anāthā nāma honti. Mādisāti amhādisā puttā sūrā balappattā na yaññatthāya māretabbā honti. Niyojantīti tesaṃ paccāmittānaṃ gaṇhanatthāya niyojenti. Atha noti atha amhe. Akaraṇasmāti akāraṇena. Abhūmiyanti anokāseyeva kasmā tāta haññāmāti attho. Mā tassa saddahesīti mahārāja maṃ kaṇḍahālo na ghātayeti mā tassapi saddaheyyāsi. Bhogaṃ pissāti bhogaṃpi assa brāhmaṇassa rājāno denti. Athaggapiṇḍikāpīti athete aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ labhantā aggapiṇḍakāpi honti. Tesaṃpīti yesaṃ kule bhuñjanti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page113.

Tesaṃpi evarūpānaṃ piṇḍadāyakānaṃ dubbhituṃ icchanti. Rājā kumārassa vilāpaṃ sutvā āha dukkhaṃ kho me janayittha vilapantā jīvitassa kāmāhi muñcathadāni kumāre alaṃpi me hotu puttayaññenāti. Imameva gāthaṃ vatvā punapi mocesi. Kaṇḍahālo āgantvā punapi āha pubbeva mesi vutto dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ atha no upakkhatassa yaññassa karosi vikkhepaṃ sabbe vajjanti sugatiṃ ye yajanti yepi ceva yajāpenti ye vāpi anumodanti yajantānaṃ īdisaṃ mahāyaññanti. Evaṃ vatvā puna te gaṇhāpesi. Athassa anunayanatthaṃ kumāro āha yadi kira yajitvā puttehi devalokaṃ ito cutā yanti brāhmaṇo tāva yajatu pacchāpi yajissasi rāja yadi kira yajitvā puttehi devalokaṃ ito cutā yanti eseva kaṇḍahālo yajatu sakehi puttehi evaṃ jānaṃ ce kaṇḍahālo kiṃ puttake na ghātesi sabbañca ñātigaṇaṃ attānañca na ghāteyya sabbe vajjanti nirayaṃ ye yajanti yepi vā yajāpenti ye cāpi anumodanti yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññanti. Tattha brāhmaṇo tāvāti paṭhamantāva kaṇḍahālo yajatu.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page114.

Sakehīti attano puttehi atha tasmiṃ evaṃ yajitvā devalokaṃ gate pacchā tvaṃ yajissasi deva sādhurasabhojanampi hi tvaṃ aññehi vīmaṃsitvā bhuñjasi puttamaraṇaññeva kasmā avīmaṃsitvā karosīti dīpento evamāha. Evaṃ jānanti puttadhītaro māretvā devalokaṃ gacchantīti evaṃ jānanto kiṃ kāraṇā attano putte ca ñātī ca attānañca na ghātesi. Sace hi paraṃ māretvā devalokaṃ gacchanti attānameva māretvā brahmaloko gantabbo bhavissatīti evaṃ yaññaguṇaṃ jānantena paraṃ amāretvā attāva māretabbo siyā ayaṃ pana tathā akatvā maṃ mārāpeti imināpi kāraṇena kaṇḍahālassa kammaṃ jānāhi mahārāja yathā esa vinicchaye vilopaṃ kātuṃ alabhanto evaṃ karotīti. Edisanti evarūpaṃ puttaghātayaññaṃ. Kumāro ettakaṃ kathento pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ parivāretvā ṭhitaṃ rājaparisaṃ ārabbha āha kathañca kira puttakāmāyo gahapatayo gharaṇiyo ca nagaramhi na upavadanti rājānaṃ mā ghātayi orasaṃ puttaṃ kathañca kira puttakāmāyo gahapatayo gharaṇiyo ca nagaramhi na upavadanti rājānaṃ mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ rañño camhi atthakāmo hito ca sabbajanapadassa na koci assa paṭighaṃ mayā janapado na pavedetīti. Tattha puttakāmāyoti gharaṇiyova sandhāya vuttaṃ. Gahapatayo ca puttakāmā nāma honti. Na upavadantīti na upakkosanti na

--------------------------------------------------------------------------------------------- page115.

Vadanti. Atrajanti attanā jātaṃ. Evaṃ vuttepi koci raññā saddhiṃ kathetuṃ samattho nāma nāhosi. Na koci assa paṭighaṃ mayāti iminā no lañco vā gahito issariyamadena vā idannāma dukkhaṃ katanti koci ekopi mayā saddhiṃ paṭighaṃ karonto nāma nāhosi. Janapado na pavedetīti evaṃ rañño ca janapadassa ca atthakāmomhi kiṃ mama pitaraṃ ayaṃ janapado guṇasampanno te puttoti na pavedeti na jānāpetīti attho. Evaṃ vuttepi na koci kiñci kathesi. Tato kumāro attano bhariyānaṃ sattasataṃ yācanatthāya uyyojento āha gacchatha vo gharaṇiyo tātañca vadetha kaṇḍahālañca mā ghātetha kumāre adūsake sīhasaṃkāse gacchatha vo gharaṇiyo tātañca vadetha kaṇḍahālañca mā ghātetha kumāre apekkhito sabbalokassāti. Tā gantvā yāciṃsu. Rājā na olokesi. Tato kumāro anātho hutvā vilapanto gāthamāha yannunāhaṃ jāyeyyaṃ rathakārakulesu vā pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṃ na hajja maṃ rājā yaññe ghātessatīti. Iti vatvā puna tā uyyojento āha sabbāpi tā mantiniyo gacchatha ayyassa kaṇḍahālassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page116.

Pādesu nipatittha aparādhāhaṃ na passāmi sabbāpi gharaṇiyo gacchatha ayyassa kaṇḍahālassa pādesu nipatittha kinte bhante mayaṃ dūsayimhāti. Tattha aparādhāhaṃ na passāmīti ahaṃ ācariya kaṇḍahāla attano aparādhaṃ na passāmi. Kinte bhanteti ayya kaṇḍahāla mayaṃ tuyhaṃ kiṃ dūsayimhā atha ce candakumārassa doso atthi taṃ khamathāti vadatha. Atha candakumārassa kaniṭṭhabhaginī selā kumārī nāma sā sokaṃ saṇṭhāretuṃ asakkontī pitu pādamūlesu nipatitvā paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha kapaṇā vilapati selā disvāna bhātaro upanītatte yañño kira me ukkhipito tātena saggakāmenāti. Tattha upanītatteti upanītasabhāve. Ukkhipitoti ukkhitto pavattito. Saggakāmenāti mama bhātaro māretvā saggaṃ icchantena tātena. Ime māretvā kiṃ saggena karissasīti vilapati. Rājā tassāpi kathaṃ na gaṇhi. Tato candakumārassa putto vasulo nāma pitaraṃ dukkhitaṃ disvā ahaṃ ayyakaṃ upasaṅkamitvā yācitvā mama pitu jīvitaṃ dāpessāmīti rañño pādamūle nipatitvā paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha āvatti ca parivatti ca vasulo sammukhā rañño mā no deva pitaraṃ avadhi daharamhā ayobbanappattāti. Tattha daharamhā ayobbanappattāti deva mayaṃ taruṇadārakā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page117.

Na tāva yobbanappattā amhesupi tāva anukampāya amhākaṃ pitaraṃ mā avadhi. Rājā tassa paridevanasaddaṃ sutvā bhijjamānahadayo viya hutvā assupuṇṇehi nettehi kumāraṃ āliṅgitvā tāta assāsaṃ paṭilabhāhi visajjemi te pitaranti vatvā gāthamāha eso te vasula pitā tvaṃ samehi pitarā saha dukkhaṃ kho me janayasi vilapanto ante purasmiṃ muñcathadāni kumāre alaṃpi me hotu puttayaññenāti. Tattha ante purasminti rājanivesanassa ante pure. Puna kaṇḍahālo āgantvā āha pubbeva me khosi vutto dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ atha no upakkhatassa yaññassa karosi vikkhepaṃ sabbe vajjanti sugatiṃ ye yajanti yepi ceva yajāpenti ye cāpi anumodanti yajantānaṃ īdisaṃ mahāyaññanti. Rājāpi andhabālo puna tassa vacanena putte gaṇhāpesi. Tato kaṇḍahālo cintesi ayaṃ rājā muducitto kadāci visajjesi kadāci gaṇhāpesi puna dārakānaṃ vacanena putte visajjeyya yannūnāhaṃ yaññāvāṭaññeva taṃ nemīti. Athassa tattha gamanatthāya gāthamāha sabbaratanassa yañño upakkhato ekarāja tava paṭiyatto abhinikkhamassu deva saggaṃ gato tvaṃ pamodissasīti. Tassattho mahārāja tava yañño sabbaratanehi upakkhato

--------------------------------------------------------------------------------------------- page118.

Paṭiyatto idāni te nikkhamanakālo tasmā abhinikkhama yaññaṃ yajitvā saggaṃ gato tvaṃ pamodissasīti. Tato bodhisattaṃ ādāya yaññāvāṭagamanakāle tassa orodhā ekato nikkhamiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha daharā sattasatā etā candakumārassa bhariyāyo kese vikīritvāna rodantiyo maggamanuyāyanti aparā pana sokena nikkhantā nandane viya devā kese vikīritvāna rodantiyo magamanuyāyantīti. Tattha nandane viya devāti nandavane cavanadhammaṃ devaputtaṃ parivāretvā devatā viya. Tato paraṃ tāsaṃ vilāpo hoti kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino aggalucandanavilittā nīyanti candasuriyā yaññatthāya ekarājassa kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino aggalucandanavilittā nīyanti candasuriyā mātu katvā hadayasokaṃ kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino aggalucandanavilittā nīyanti candasuriyā janassa katvā hadayasokaṃ maṃsarasabhojanā nahāpakasunahātā kuṇḍalino aggalucandanavilittā nīyanti candasuriyā yaññatthāya ekarājassa maṃsarasabhojanā nahāpakasunahātā kuṇḍalino aggalucandanavilittā nīyanti candasuriyā mātu katvā dahayasokaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page119.

Maṃsarasabhojanā nahāpakasunahātā kuṇḍalino aggalucandanavilittā nīyanti candasuriyā janassa katvā hadayasokaṃ yassu pubbe hatthivaradhuragate hatthikā anuvajjanti tyajja candasuriyā ubhova pattikā yanti yassu pubbe assavaradhuragate assakā anuvajjanti tyajja candasuriyā ubhova pattikā yanti yassu pubbe rathavaradhuragate rathikā anuvajjanti tyajja candasuriyā ubhova pattikā yanti yehissu pubbe nīyiṃsu tapanīyakappanehi turaṅgehi tyajja candasuriyā ubhova pattikā yantīti. Tattha kāsikasucivatthadharāti kāsiyāni sucivatthāni dhāriyamānā. Candasuriyāti candakumāro ca suriyakumāro ca. Nahāpakasunahātāti candanacuṇṇena ubbattetvā nahāpakehi kataparikammakatāya sunahātā. Yassūti ye assūti nipātamattaṃ. Ye kumāreti attho. Pubbeti ito pubbe. Hatthivaradhuragateti hatthivarānaṃ dhuragate alaṅkatahatthikkhandhavaragate. Assavaradhuragateti assavarapiṭṭhigate. Rathavaradhuragateti rathavaramajjhagate. Nīyiṃsūti nikkhamiṃsu. Evaṃ tāsu paridevantīsuyeva bodhisattaṃ nagarā nīhariṃsu. Tadā sakalanagaraṃ saṃkhubhi. Nāgarā nikkhamituṃ ārabhiṃsu. Mahājane nikkhamante dvārāni nappahonti. Brāhmaṇo atibahujanaṃ disvā ko jānāti kiṃ bhavissatīti nagaradvārāni thakāpesi. Mahājano nikkhamituṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page120.

Alabhanto antonagaradvārassa āsannaṭṭhāne uyyānaṃ atthi tassa santike mahāviravaṃ viravi. Tehi ravehi sakuṇasaṃghā saṃkhubhitvā ākāse pakkhandiṃsu. Mahājano taṃ taṃ sakuṇaṃ āmantetvā vilapanto āha yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pubena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho catūhi puttehi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pubbena pupphavatiyā yajatettha erājā sammuḷho catūhi kaññāhi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pubbena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho catūhi mahesīhi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pubbena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho catūhi gahapatīhi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pupbena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho catūhi hatthīhi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pubbena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho catūhi assehi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pupbena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho catūhi usabhehi yadi sakuṇi maṃsamicchasi uyyassu pubbena pupphavatiyā yajatettha ekarājā sammuḷho sabbacatukehīti. Tattha maṃsamicchasīti ambho sakuṇi sace maṃsaṃ icchasi. Uyyassu pubbena pupphavatiyāti pupphavatiyā pubbena puratthimadisāya yaññāvaṭo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page121.

Atthi tattha gaccha. Yajatetthāti ettha kaṇḍahālassa vacanaṃ gahetvā sayaṃ sammuḷho ekarājā catūhi puttehi yajati. Sesagāthāsupi eseva nayo jānitabbo. Evaṃ mahājano tasmiṃ ṭhāne paridevitvā bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā pāsādaṃ padakkhiṇaṃ karonto antepurañca kūṭāgārañca uyyānādīni ca passanto gāthāhi paridevanto āha ayamassa pāsādo idaṃ antepuraṃ surammaṇīyaṃ te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā idamassa kūṭāgāraṃ sovaṇṇaṃ pupphamālyābhikiṇṇaṃ tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya sannītā idamassa uyyānaṃ pupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya sannītā idamassa asokavanaṃ pupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ tedāni ayyaputtā cattaro vadhāya sannītā idamassa kaṇikāravanaṃ pupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā idamassa pāṭalivanaṃ pupphitaṃ sabpakālikaṃ rammaṃ tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā idamassa ambavanaṃ pupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā ayamassa pokkharaṇī sañchannā padumapuṇḍarīkehi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page122.

Nāvā ca sovaṇṇavikatā pupphavalliyā cittā surammaṇīyā tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītāti. Tattha tedānīti idāni te candakumārappamukhā amhākaṃ ayyaputtā evarūpaṃ pāsādaṃ chaḍḍetvā vadhāya nīhariyanti. Sovaṇṇavikatāti suvaṇṇakhacitā. Ettakesu ṭhānesu vilapitvā puna hatthisālādīni upasaṃkamitvā āhaṃsu idamassa hatthiratanaṃ erāvaṇo gajo varuṇadantī tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā idamassa assaratanaṃ ekakhuro vegavāto ayaṃ asso tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā ayamassa assaratho sāliyā viya nigghoso subho ratanakhacito yatthassu ayyaputtā sobhiṃsu nandane viya devā tedāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā kathannāma sāmasamasundarehi candanamarukagattehi rājā yajissate yaññaṃ sammuḷho catūhi puttehi kathannāma sāmasamasundarāhi candanamarukagattāhi rājā yajissate yaññaṃ sammuḷho catūhi kaññāhi kathannāma sāmasamasundarāhi candanamarukagattāhi rājā yajissate yaññaṃ sammuḷho catūhi mahesīhi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page123.

Kathannāma sāmasamasundarehi candanamarukagattehi rājā yajissate yaññaṃ sammuḷho catūhi gahapatīhi yathā honti gāmanigamā suññā nimmanussakā brahāraññā tathā hessati pupphavatiyā yiṭṭhesu candasuriyesūti. Tattha erāvaṇoti tassa hatthino nāmaṃ. Ekakhuroti abhinnakhuro. Sāliyā viya nigghosoti gamanakāle sāliyānaṃ viya madhurena nigghosena samannāgato. Kathannāma sāmasamasundarehīti suvaṇṇasāmehi aññamaññaṃ jātiyā samehi niddosatāya sundarehīti attho. Candanamarukagattehīti lohitacandanalittaṅgehi. Brahāraññāti yathā te gāmanigamā suññā nimmanussā brahāraññā honti tathā pupphavatiyāpi raññā yiṭṭhesu rājaputtesu suññā araññasadisā bhavissatīti. Te mahājanā bahi nikkhamituṃ alabhantā antonagareyeva carantā parideviṃsu. Bodhisattopi yaññāvāṭaṃ nīto. Athassa mātā gotamī nāma devī puttānaṃ me jīvitaṃ dehi devāti rañño pādamūle nipatitvā paridevamānā āha ummattikā bhavissāmi bhūnahatā paṃsunāva parikiṇṇā sace candakumāraṃ hanti pāṇā me deva bhijjanti umattikā bhavissāmi bhūnahatā paṃsunāva parikiṇṇā sace suriyakumāraṃ hanti pāṇā me deva bhijjantīti. Tattha bhūnahatāti nihatavuḍḍhikā. Paṃsunāva parikiṇṇāti paṃsunāva parikiṇṇasarīrā ummattikā hutvā vicarissāmi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page124.

Sā evaṃ paridevantī rañño santikā kiñci kathaṃ alabhitvā suṇisānaṃ vatvā mama putto tumhākaṃ kujjhitvā gato bhavissati kissa tumhe naṃ na nivattethāti kumārassa catasso bhariyāyo āliṅgitvā paridevantī āha kinnumā na ramāpeyyuṃ aññamaññaṃ piyaṃvadā ghātikā uparikkhī ca goparakkhī ca gāyikā candasuriyesu naccantiyo samā tāsaṃ na vijjatīti. Tattha kinnumā na ramāpeyyunti kena kāraṇena imā ghātikāti ādikā catasso aññamaññaṃ piyaṃvadā candasuriyakumārānaṃ santike naccantiyo gāyantiyo mama putte na ramāpayiṃsu na ukkaṇṭhāpayiṃsu. Sakalajambūdīpasmiṃ hi nacce vā gīte vā samā aññā kāci tāsaṃ na vijjatīti attho. Iti sā suṇhāhi saddhiṃ paridevitvā aññaṃ gahetabbagahaṇaṃ apassantī kaṇḍahālaṃ akkosamānā aṭṭha gāthā abhāsi imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ paṭimuñcatu kaṇḍahāla tava mātā yo mayhaṃ hadayasoko candasmiṃ vadhāya ninnīte imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ paṭimuñcatu kaṇḍahāla tava mātā yo mayhaṃ hadayasoko suriyasmiṃ vadhāya ninnīte imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ paṭimuñcatu kaṇḍahāla tava jāyā yo mayhaṃ hadayasoko candasmiṃ vadhāya ninnīte imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ paṭimuñcatu kaṇḍahāla tava jāyā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page125.

Yo mayhaṃ hadayasoko suriyasmiṃ vadhāya ninnīte mā putte mā ca patiṃ addakkhi kaṇḍahāla tava mātā yo ghātesi kumāre adūsake sīhasaṃkāse mā putte mā ca patiṃ addakkhi kaṇḍahāla tava mātā yo ghātesi kumāre apekkhite sabbalokassa mā putte mā ca patiṃ addakkhi kaṇḍahāla tava jāyā yo ghātesi kumāre adūsake sīhasaṃkāse mā putte mā ca patiṃ addakkhi kaṇḍahāla tava jāyā yo ghātesi kumāre apekkhite sabbalokassāti. Tattha imaṃ mayhanti imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ dukkhaṃ. Paṭimuñcatūti pavisatu pāpuṇātu. Yo ghātesīti yo tvaṃ hanesi. Apekkhiteti sabbalokena olokite dissamāne māresīti attho. Bodhisatto yaññāvāṭe pitaraṃ yācanto āha mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi hatthī asse ca pālema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi hatthicchakaṇāni ujjhema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa api nigaḷabandhakāpi assacchakaṇāni ujjhema mā no deva avadhi dāse no dehi kaṇḍahālassa yassa honti tava kāmā api raṭṭhā pabbājitā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page126.

Bhikkhācariyaṃ carissāma dibyaṃ deva upayācanti puttatthikā daliddāpi paṭibhāṇānipi hitvā putte na hi labhanti ekaccā assāsakāni karonti puttāpi no jāyantu tato ca puttā jāyantu atha no akāraṇasmā yaññatthāya deva ghātesi upayācitakena puttaṃ labhanti mā tāta no aghātesi mā kicchaladdhakehi puttehi yajittho imaṃ yaññaṃ upayācitakena puttaṃ labhanti mā tāta no aghātesi mā kapaṇaladdhakehi puttehi ammāya no vippavāsehīti. Tattha dibyanti deva aputtikā daliddāpi nāriyo puttatthikā hutvā bahuṃpaṇṇākāraṃ haritvā puttaṃ vā dhītaraṃ vā labhissāmāti dibyaṃ upayācanti. Paṭibhāṇānipi hitvāti dohaḷāni chaḍḍetvāpi alabhitvāpīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti mahārāja nārīnaṃ hi uppannaṃ dohaḷaṃ alabhantīnaṃ gabbho sussitvā nassati tattha ekaccā yācanti putte alabhamānā kāci laddhaṃ dohaḷaṃ pahāya aparibhuñjitvā na labhanti kāci dohaḷaṃ alabhamānā na labhanti mayhaṃ pana mātā dohaḷaṃ labhitvā paribhuñjitvā uppannagabbhaṃ avināsetvā putte paṭilabhati evaṃ paṭiladdhe māno avadhīti yācati. Assāsakānīti mahārāja ime sattā āsā karonti kinti puttā no jāyantūti. Tato ca puttāti puttānaṃpi no puttā jāyantūti. Atha

--------------------------------------------------------------------------------------------- page127.

No akāraṇasmāti atha tvaṃ amhe akāraṇena yaññatthāya ghātesi. Upayācitakenāti devatānaṃ āyācanena. Kapaṇaladdhakehīti kapaṇāya hutvā laddhakehi puttehi amhehi saddhiṃ amhākaṃ ammāya mā vippavāsehi mā no mātarā saddhiṃ vippavāsaṃ karissasīti vadati. So evaṃ vadantopi pitu santikā kiñci vacanaṃ alabhitvā mātu pādamūle nipatitvā paridevamāno āha bahudukkhaposiyā candaṃ amma tuvaṃ jīyase puttaṃ vandāmi kho te pāde labhataṃ tāto paralokaṃ handa ca maṃ upaguyha pāde te amma vandituṃ dehi gacchāmidāni pavāsaṃ yaññatthāya ekarājassa handa ca maṃ upaguyha pāde te amma vandituṃ dehi gacchāmidāni pavāsaṃ mātu katvā hadayasokaṃ handa ca maṃ upaguyha pāde te amma vandituṃ dehi gacchāmidāni pavāsaṃ janassa katvā hadayasokanti. Tattha bahudukkhaposiyāti bahūhi dukkhehi posiyā. Candanti maṃ candakumāraṃ evaṃ positvā idāni amma tuvaṃ jīyase puttaṃ. Labhataṃ tāto paralokanti pitā me bhogasampannaṃ paralokaṃ labhatu. Upaguyhāti āliṅgitvā palisajjitvā. Pavāsanti puna anāgamanāya accantavippavāsaṃ. Athassa mātā paridevantī catasso gāthāyo abhāsi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page128.

Handa ca padumapattānaṃ moliṃ bandhassu gotamiputta campakadalamissāyo esā te porāṇikā pakati handa ca vilepanante pacchimakaṃ candanaṃ vilimpassu yehi ca suvilitto sobhasi rājaparisāya handa ca mudukāni vatthāni pacchimaṃ kāsikaṃ nivāsehi yehi ca sunivattho sobhasi rājaparisāya handa ca muttāmaṇikanakavibhūsitāni gaṇhassu hatthābharaṇāni yehi ca hatthābharaṇehi sobhasi rājaparisāyāti. Tattha padumapattānanti padumapattaveṭhanannāmekaṃ pasādhanaṃ. Taṃ sandhāyevāha. Tava vippakiṇṇaṃ moliṃ ukkhipitvā padumapattaveṭhanena yojetvā bandhassūti attho. Gotamiputtāti candakumāraṃ ālapati. Campakadalamissāyoti abbhantarimehi campakadalehi missakā vaṇṇagandhasampannā nānāpupphamālā pilandhassu. Esā teti esā tava porāṇikā pakati tameva bhajassu puttāti paridevati. Yehi cāti yehi ca lohitacandanavilepanehi vilitto rājaparisāya sobhasi tāni vilimpassūti attho. Kāsikanti satasahassagghanikaṃ kāsikavatthaṃ. Gaṇhassūti pilandassu. Idānissa candānāma aggamahesī rañño pādamūle nipatitvā paridevamānā āha na hi nūnāyaṃ raṭṭhapālo bhūmipati janapadassa dāyādo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page129.

Lokissaro mahanto putte sinehaṃ janayatīti. Taṃ sutvā rājā gāthamāha mayhaṃ piyā puttā attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo saggañca patthayamāno tenāhaṃ ghātayissāmīti. Tassattho kiṃ kāraṇā puttasinehaṃ na janemi na kevalaṃ gotamiyā eva atha kho mayhaṃ piyā puttā ca tathā attā ca piyo tumhe ca suṇhāyo bhariyāyo ca me piyāyeva. Evaṃ santepi saggañca patthayamānoti ahaṃ taṃ saggaṃ patthemi tena kāraṇena ete ghātayissāmi mā cintayittha sabbepi te mayā saddhiṃ devaloke ekato bhavissantīti. Candā āha maṃ paṭhamaṃ ghātehi mā me hadayaṃ dukkhaṃ aphālesi alaṅkato sundarako putto tava deva sukhumālo handayya maṃ hanassu sasokā candiyena hessāmi puññaṃ karassu vipulaṃ vicarāma ubho paraloketi. Tattha paṭhamanti deva mama sāmikato paṭhamataraṃ maṃ ghātehi. Dukkhanti taṃ candassa maraṇadukkhaṃ mama hadayaṃ mā aphālesi. Alaṅkatoti ayaṃ mama ekova alaṅkatapaṭiyattoti evaṃ alaṅkato evarūpaṃ nāma puttaṃ na mamāyasi mahārājāti dīpeti. Handayyāti handa ayya. Rājānaṃ ālapantī evamāha. Sasokāti candiyena saddhiṃ sasokā. Hessāmīti bhavissāmi. Vicarāma ubho paraloketi tayā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page130.

Ekatova ghātitā ubhopi paraloke sukhaṃ anubhavantā vicarāma mā no saggantarāyamakāsīti. Rājā āha mā tvaṃ cande ruci bahukā tava devarā visālakkhi te taṃ ramayissanti yiṭṭhasmiṃ gotamiputteti. Tattha mā tvaṃ cande rucīti mā tvaṃ attano maraṇaṃ rocesi. Mā rudītipi pāṭho. Mā rodīti attho. Devarāti pavarā patibhātikā. Tato paraṃ satthā evaṃ vutte candā attānaṃ hanti hatthatalakehīti upaḍḍhagāthamāha. Tato paraṃ tassāyeva vilāpo hoti alamattho jīvitena pissāmi visaṃ marissāmi na hi nūnimassa rañño ñātimittā ca vijjare suhadā yena vadanti rājānaṃ mā ghātayi orase putte na hi nūnimissa rañño ñātimittā ca vijjare suhadā yena vadanti rājānaṃ mā ghātayi atraje putte ime tepi mayhaṃ puttā guṇino kāyuradhārino rājaputtehi yajassu yaññaṃ atha muñcatu gotamiputto vilasatampi maṃ katvā yajassu sattadhā mahārāja mā jeṭṭhaputtaṃ avadhi adūsakaṃ sīhasaṃkāsaṃ vilasataṃpi maṃ katvā yajassu sattadhā mahārāja

--------------------------------------------------------------------------------------------- page131.

Mā jeṭṭhaputtaṃ avadhi apekkhitaṃ sabbalokassāti. Tattha evanti andhabālena ekarājena vutte. Hantīti deva kinnāmetaṃ kathesīti vatvā hatthatalehi attānaṃ hanti hanti. Pissāmīti pivissāmi. Ime tepīti imepi vasulakumāraṃ ādiṃ katvā sesadārake hatthe gahetvā rañño pādamūle ṭhitā evamāha. Guṇinoti mālāguṇābharaṇehi samannāgatā. Kāyūradhārinoti kāyūrapasādhanadharā. Vilasatanti mahārāja maṃ ghātetvā koṭṭhāsasataṃ katvā. Sattadhāti sattasu ṭhānesu yaññaṃ yajassu. Iti sā rañño santike imāhi gāthāhi paridevitvā assāsaṃ alabhamānā bodhisattasseva santikaṃ gantvā paridevamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ so cande mayā jīvamānena tuyhaṃ tasmiṃ tasmiṃ vatthusmiṃ subhaṇite sukathite uccāvacāni muttādīni bahūni ābharaṇāni dinnāni ajja pana te idaṃ pacchimakaṃ dānaṃ sarīrāruḷhante ābharaṇaṃ dammi gaṇhāhi nanti āha. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha bahukā tava dinnā ābharaṇā uccāvacā subhaṇitamhi muttāmaṇi veḷuriyā idante pacchimakaṃ dānanti. Candā devīpi taṃ sutvā tato aparāhi navahi gāthāhi vilapantī āha yesaṃ pubbesu khandhesu phullā mālāguḷā vivattiṃsu tesajjapi sunisito nettiṃso vivattissati khandhesu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page132.

Yesaṃ pubbesu khandhesu citramālāguḷā vivattiṃsu tesajjapi sunisito nettiṃso vivattissati khandhesu acirā vata nettiṃso vivattissati rājaputtānaṃ khandhesu atha mama hadayaṃ na phāleti tāva daḷhabandhanañca me āsi kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino aggalucandanavilittā niyyātha candasuriyā yaññatthāya ekarājassa kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino aggalucandanavilittā niyyātha candasuriyā mātu katvā hadayasokaṃ kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino aggalucandanavilittā niyyātha candasuriyā janassa katvā hadayasokaṃ maṃsarasabhojanā nahāpakasunahātā kuṇḍalino aggalucandanavilittā niyyātha candasuriyā yaññatthāya ekarājassa maṃsarasabhojanā nahāpakasunahātā kuṇḍalino aggalucandanavilittā niyyātha candasuriyā mātu katvā hadayasokaṃ maṃsarasabhojanā nahāpakasunahātā kuṇḍalino aggalucandanavilittā niyyātha candasuriyā janassa katvā hadayasokanti. Tattha phullā mālāti pupphadāmāni. Tesajjāti tesaṃ ajja. Nettiṃsoti asi. Vivattissatīti patissati. Acirā vatāti acirena vata. Na phāletīti na bhijjati. Tāva daḷhabandhanañca me āsīti ativiya thirabandhanaṃ me hadayaṃ bhavissatīti attho. Niyyāthāti nigacchatha.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page133.

Evaṃ tassā paridevantiyā yaññāvāṭesu sabbakammaṃ niṭṭhāsi. Amaccā rājaputtaṃ netvā gīvaṃ onāmetvā nisīdāpesuṃ. Kaṇḍahālo suvaṇṇapātiṃ upanāmetvā khaggaṃ ādāya tassa gīvaṃ chindissāmīti aṭṭhāsi. Taṃ disvā candādevī aññaṃ me paṭisaraṇaṃ natthi attano saccabalena sāmikassa sotthiṃ karissāmīti añjaliṃ paggayha parisāya antarantare vicarantī saccakiriyaṃ akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sabbasmiṃ upakkhatasmiṃ nisīdite candasuriyasmiṃ yaññatthāya pañcālarājadhītā pañjalikā sabbaparisantaramanupariyāsi yena saccena kaṇḍahālo pāpakammaṃ karoti dummedho etena saccavajjena samaṅginī sāmikena homi yedhatthi amanussā yāni ca yakkhabhūtabhabyāni karonatu me veyyāvaṭikaṃ samaṅginī sāmikena homi yā devatā idhāgatā yāni ca sabbabhūtabhabyāni saraṇesiniṃ anāthaṃ tāyatha maṃ yācāmi vo patimāhaṃ ajeyyanti. Tattha upakkhatasminti sabbasamiṃ yaññasambhāre sajjite paṭiyatte. Samaṅginīti sampayuttā ekasampayuttā ekasaṃvāsā homi. Yedhatthīti ye idha atthi. Yakkhabhūtabhabyānīti devasaṃkhātā yakkhā ca vaḍḍhitvā ṭhitasattasaṃkhātā bhūtā ca idāni vaḍḍhanakasattasaṃkhātāni ca bhabyāni. Veyyāvaṭikanti mayhaṃ veyyāvaccaṃ karontu. Tāyatha manti rakkhatha maṃ. Yācāmi voti ahaṃ vo yācāmi. Patimāhanti pati ahaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page134.

Ajeyyanti paccatthikehi ajeyyaṃ ajitaṃ. Atha sakko devarājā tassā paridevanasaddaṃ sutvā taṃ pavuttiṃ ñatvā tāvadeva pajjalitaayakūṭaṃ ādāya āgantvā rājānaṃ tāsetvā sabbe visajjāpesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha taṃ sutvā amanusso ayokūṭaṃ paribbhamitvā bhayamassa janayanto rājānaṃ idamavoca bujjhassu kho rājakali mā tehaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ mā jeṭṭhaputtaṃ avadhi adūsakaṃ sīhasaṃkāsaṃ ko te diṭṭho rājakali puttabhariyāyo haññamānā seṭṭhī ca gahapatayo adūsakā saggakāmā hi taṃ sutvā kaṇḍahālo rājā ca abbhūtamidaṃ disvāna sabbesaṃ bandhanāni mocesuṃ yathā taṃ apāpānaṃ sabbesu vippamuttesu ye tattha samāgatā tadā āsuṃ sabbe ekekaleḍḍumakaṃsu esa vadho kaṇḍahālassāti. Tattha amanussoti sakko devarājā. Bujjhassūti jānassu sallakkhehi. Rājakalīti rājakāḷakaṇṇi rājalāmaka. Mā tehanti pāparāja bujjha mā te ahaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ pahariṃ. Ko te diṭṭhoti kuhiṃ tayā diṭṭhapubbo. Saggakāmā hīti ettha hīti nipātamattaṃ. Saggakāmā saggaṃ patthayamānāti attho. Taṃ sutvāti bhikkhave sakkassa vacanaṃ sutvā kaṇḍahālo. Abbhūtamidanti rājā ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page135.

Idaṃ sakkassa dassanaṃ pubbe abbhūtapubbaṃ disvā. Yathā tanti yathā apāpānaṃ mocenti evameva mocesuṃ. Ekekaleḍḍumakaṃsūti bhikkhave yattakā tasmiṃ yaññāvāṭe samāgatā sabbe ekakolāhalaṃ katvā kaṇḍahālassa ekekaṃ leḍḍuppahāraṃ adaṃsu. Esa vadhoti eso kaṇḍahālassa vadho ahosi. Tattheva naṃ jīvitakkhayaṃ pāpayiṃsūti attho. Taṃ pana māretvā mahājano rājānaṃ māretuṃ ārabhi. Bodhisatto pitaraṃ palisajjitvā māretuṃ na adāsi. Mahājano jīvitaṃ tāvassa pāparañño dema chattaṃ panassa na dassāma nagare nivāsañca na dassāma caṇḍālaṃ katvā bahinagare vasāpessāmāti vatvā rājavesaṃ harāpetvā kāsāvaṃ nivāsāpetvā haliddapilotikāya sīsaṃ veṭhetvā caṇḍālaṃ katvā caṇḍālavasanaṭṭhānaṃ pahiṇi. Ye pana te taṃ pasughātayaññaṃ yajiṃsu ceva yajāpesuñca anumodiṃsu ca sabbe te nirayaparāyanāyeva ahesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sabbe patanti nirayaṃ yathā taṃ pāpakammaṃ katvā na hi pāpakammaṃ katvā labbhā sugati ito gantunti. Tepi kho mahājanā dve kāḷakaṇṇiyo hāretvā tattheva abhisekasambhāre āharitvā candakumāraṃ abhisiñciṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha sabbesu vippamuttesu ye tattha samāgatā tadā āsuṃ candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā rājaparisā ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page136.

Sabbesu vippamuttesu yā tattha samāgatā tadā āsuṃ candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā rājakaññāyo sabbesu vippamuttesu ye tattha samāgatā tadā āsuṃ candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā devaparisā ca sabbesu vippamuttesu yā tattha samāgatā tadā āsuṃ candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā devakaññāyo sabbesu vippamuttesu ye tattha samāgatā tadā āsuṃ celukkhepamakaruṃ samāgatā rājaparisā ca sabbesu vippamuttesu yā tattha samāgatā tadā āsuṃ celukkhepamakaruṃ samāgatā rājakaññāyo sabbesu vippamuttesu yā tattha samāgatā tadā āsuṃ celukkhepamakaruṃ samāgatā devakaññāyo sabbesu vippamuttesu bahū ānandino ahu vādiṃsu nandippavesanagaraṃ bandhamokkho aghosathāti. Tattha rājapurisā cāti rājaparisāpi tīhi saṃkhehi naṃ abhisiñciṃsu. Rājakaññāyoti khattiyadhītaropi naṃ abhisiñciṃsu. Devaparisā cāti sakko devarājā vijayuttarasaṃkhaṃ gahetvā devaparisāya saddhiṃ abhisiñci . Devakaññāyoti sujātāpi devadhītā devakaññāhi saddhiṃ abhisiñci. Celukkhepamakarunti nānāvaṇṇehi vatthehi dhaje ussāpetvā uttarisāṭakāni ākāse khipantā celukkhepaṃ kariṃsu. Rājaparisā cāti rājaparisā ca itare ca tayo koṭṭhāsā abhisekakārakā cattāropi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page137.

Koṭṭhāsā kariṃsuyeva. Ānandino ahuvādiṃsūti āmoditā pamoditā ahesuṃ. Nandippavesanagaranti candakumārassa chattaṃ ussāpetvā nagaraṃ paviṭṭhakāle nagare ānandabheriṃ cariṃsu. Kimatthāya. Yathā amhākaṃ candakumāro bandhanā mutto evameva sabbe bandhanāni muñcantūti. Tena vuttaṃ bandhamokkho aghosathāti. Atha kho bodhisatto pituvattaṃ paṭṭhapesi. Antonagaraṃ pavisituṃ na labhati. Paribbayassa khīṇakāle bodhisatto uyyānakiḷādīnaṃ atthāya gacchanto taṃ upasaṅkamitvā pitaraṃ na vandati. Ekarājā añjaliṃ pana katvā ciraṃ jīvatu sāmīti vadati. Kenatthoti vutte so ārocesi. Athassa so paribbayaṃ dāpesi. So dhammena rajjaṃ kāretvā āyuhapariyosāne devalokaṃ pūrayamāno agamāsi. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā na bhikkhave idāneva pubbepi devadatto maṃpi ekaṃ nissāya bahū jane māretuṃ vāyāmamakāsīti vatvā jātakaṃ samodānesi. Tadā kaṇḍahālo devadatto ahosi gotamī devī mahāmāyā ahosi candādevī rāhulamātā vasulo rāhulo selā kumārī uppalavaṇṇā suro ānando rāmagotto kassapo bhaddaseno moggalāno suriyakumāro sāriputto sakko anuruddho. Tadā parisā buddhaparisā ahesuṃ. Candakumāro pana ahameva sammāsambuddhoti. Candakumārajātakaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ. --------------

--------------------------------------------------------------------------------------------- page138.

@Footnote: @*** hanṛ´ānīṛ´ā´mḗmīkhṛ´amūla ***


             The Pali Atthakatha in Roman Book 44 page 95-138. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=44&A=1951&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=44&A=1951&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=775              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=28&A=4761              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=28&A=5686              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=28&A=5686              Contents of The Tipitaka Volume 28 http://84000.org/tipitaka/read/?index_28

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]