ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 5 : PALI ROMAN Dī.A. (sumaṅgala.2)

page312.

8. Sakkapañhasutta nidānavaṇṇanā [344] Evamme sutanti sakkapañhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā:- ambasaṇḍo 1- nāma brāhmaṇagāmoti so kira gāmo ambasaṇḍānaṃ avidūre niviṭṭho, tasmā "ambasaṇḍo"tveva vuccati. Vediyake pabbateti so kira pabbato pabbatapāde jātena maṇivedikāsadisena nīlavanasaṇḍena samantā parikkhitto, tasmā "vediyakapabbato"tveva saṅkhayaṃ gato. Indasālaguhāyanti pubbe 2- sā dvinnaṃ pabbatānaṃ antare guhā, indasālarukkho cassā dvāre, tasmā "indasālaguhā"ti saṅkhayaṃ gatā. Atha naṃ kuḍḍehi parikkhipitvā dvāravātapānāni yojetvā supariniṭṭhitasudhākammamālākammalatākammavicittaṃ leṇaṃ katvā bhagavato adaṃsu. Purimavohāravaseneva 3- pana "indasālaguāha"tevava naṃ sañjānti. Taṃ sandhāya vuttaṃ "indasasālaguhāyan"ti. Ussukkaṃ udapādīti dhammiko ussāho uppajji. Nanu ca esa abhiṇhadassāvī bhagavato, na so devatāsannipāto nāma atthi, yatthāyaṃ nāgatapubbo, sakkena sadiso appamādavihārī devaputto nāma natthi. Atha kasmā buddhadassanaṃ anāgatapubbassa viyassa ussāho udapādīti. Maraṇabhayena santajjitattā. Tasmiṃ kirassa 4- samaye āyu parikkhīṇo, so pañca pubbanimittāni disvā "parikkhīṇodāni me āyū"ti aññāsi. Yesaṃ ca devaputtānaṃ maraṇanimittāni āvībhavanti, tesu ye parittakena puññakammena devaloke nibbattā, te "kuhiṃ nukhodāni nibbattissāmā"ti bhayasantāsaṃ āpajjanti. Ye katabhīruttāṇā bahuṃ puññaṃ katvā nibbattā, te attanā dinnadānaṃ rakkhitasīlaṃ bhāvitabhāvanaṃ ca āgamma "upari devaloke sampattiṃ anubhavissāmā"ti na bhāyanti. @Footnote: 1 cha.Ma., i. ambasaṇḍā evamuparipi 2 cha.Ma., i. pubbepi @3 cha.Ma. evasaddo na dissati. 4 i. kira

--------------------------------------------------------------------------------------------- page313.

Sakko pana devarājā pubbanimittāni disvā dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ, yojanasahassubbedhaṃ vejayantaṃ, tiyojanasatikaṃ sudhammaṃ devasabhaṃ, yojanasatubbedhaṃ mahāpāricchattakaṃ, 1- saṭṭhiyojanikaṃ pañḍukambalasilaṃ, aḍḍhateyyā 2- nāṭakakoṭiyo dvīsu devalokesu devaparisaṃ, nandanavanaṃ, cittalatāvanaṃ missakavanaṃ, pārusakavananti 3- evaṃ 4- sabbasampattiṃ oloketvā "nassati vata bho me ayaṃ sampattī"ti bhayābhibhūto ahosi. Tato "atthi nu kho koci samaṇo vā brāhmaṇo vā lokapitā 5- mahābrahmā vā, yo me hadayanissitaṃ sokasallaṃ samuddharitvā imaṃ sampattiṃ thāvaraṃ kareyyā"ti olokento kañci adisvā puna addasa "mādisānaṃ satasahashānaṃpi uppannaṃ sokasallaṃ sammāsambuddho uddharituṃ paṭibalo"ti. Athevaṃ parivitakkentassa tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya. Kahaṃ nukho bhagavā etarahi viharatīti katarasmiṃ janapade kataraṃ nagaraṃ upanissāya kassa paccaye paribhuñjanto kassa amataṃ dhammaṃ desayamāno viharatīti. Addasā khoti addakkhi paṭivijjhi. Mārisāti piyavacanametaṃ, devatānaṃ pāṭiyekko vohāro. Niddukkhātipi vuttaṃ hoti. Kasmā panesa deve āmantesi? sahāyatthāya. Pubbe Kiresa bhagavati salaḷaghare viharante ekakova dassanāya agamāsi. Satthā "aparipakkaṃ tāvassa ñāṇaṃ, katipāhaṃ pana atikkamitvā mayi indasālaguhāyaṃ viharante pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayabhīto dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṃ upasaṅkamitvā cuddasa pañhe pucchitvā upekkhāpañhāvisajjanāvasāne asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahissatī"ti cintetvā okāsaṃ na akāsi. So 6- "mama pubbepi ekakassa gatattā satthārā okāso na kato, addhā me natthi maggaphalassa upanissayo, ekakassa pana upanissaye sati cakkavāḷapariyantāyapi parisāya bhagavā dhammaṃ desetiyeva. Avassaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. pāricchattakaṃ 2 cha.Ma., i. aḍḍhatiyā. 3 cha.Ma., i. phārusakavananti @4 cha.Ma. etaṃ 5 cha.Ma. lokapitāmaho 6 i. yo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page314.

Kho pana dvīsu devalokesu kassacideva upanissayo bhavissati, taṃ sandhāya satthā dhammaṃ desessati. Taṃ sutvā ahaṃpi attano domanassaṃ vūpasamessāmī"ti cintetvā sahāyatthāya āmantesi. Evaṃ bhaddantavāti kho devā tāvatiṃsāti evaṃ hotu mahārāja, gacchāma bhagavantaṃ dassanāya, dullabho buddhuppādo, bhaddaṃ tava, yo tvaṃ "pabbatakīḷaṃ nadīkīḷaṃ gacchāmā"ti avatvā amhe evarūpesu ṭhānesu niyojesīti. Paccassosunti tassa vacanaṃ sirasā sampaṭicchiṃsu. [345] Pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ 1- āmantesīti tā 2- devatā ca āmantetvā 2- imaṃ kasmā visuṃ āmantesi, okāsakaraṇatthaṃ. Evaṃ kirassa ahosi "dvīsu devalokesu devatā gahetvā dhurena paharantassa viya satthāraṃ upasaṅkamituṃ na yuttaṃ, ayaṃ pana pañcasikho dasabalassa upaṭṭhāko vallabho icchiticchitakkhaṇe gantvā pañhaṃ pucchitvā dhammaṃ suṇāti, imaṃ purato pesetvā okāsaṃ kāretvā iminā katokāse upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissāmā"ti okāsakaraṇatthaṃ āmantesi. Evaṃ bhaddantavāti sopi "evaṃ mahārāja hotu, bhaddaṃ tava, yo tvaṃ maṃ `ehi mārisa uyyānakīḷādīni vā naṭasamajjādīni vā dassanāya gacchāmā'ti avatvā `buddhaṃ passissāma dhammaṃ sossāmā'ti vadasī"ti daḷhataraṃ upatthambhento devānamindassa vacanaṃ paṭissutvā anucariyaṃ sahacariyaṃ ekato gamanaṃ upāgami. Tattha veḷuvapaṇḍuvīṇanti veḷuvapakkaṃ viya paṇḍuvīṇaṃ. 3- Tassā kira sovaṇṇamayaṃ pokkharaṃ, indanīlamayo daṇḍo, rajatamayā tantiyo pavāḷamayā vedakā 4- vīṇāpattakaṃ gāvutaṃ, tantibandhanaṭṭhānaṃ gāvutaṃ, upari daṇḍako gāvutanti tigāvutappamāṇā vīṇā. Iti so taṃ vīṇaṃ ādāya samapaññāsamucchanāya 5- muñcitvā agganakhehi paharitvā madhuraṃ gītassaraṃ nicchāretvā sesadeve sakkassa gamanakālaṃ jānāpento ekamantaṃ aṭṭhāsi. Evantassa gītavāditasaññāya sannipatite devagaṇe athakho sakko devānamindo .pe. Vediyake pabbate paccuṭṭhāsi. @Footnote: 1 cha.Ma.,Sī. gandhabbadevaputtaṃ 2-2 cha.Ma. deve tāva āmantetu 3 cha.Ma. paṇḍuvaṇṇaṃ @4 cha.Ma.,i. veṭhakā 5 cha.Ma. samapaññāsamucchanā, i. samapaññāsamucchanāhi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page315.

[346] Atiriva obhāsajātoti aññesupi divasesu ekasseva devassa vā mārassa vā brahmuno vā obhāsena obhāsajāto hoti, taṃdivasaṃ pana dvīsu devalokesu devatānaṃ obhāsena atiriva obhāsajāto ekapajjoto sahassacandasuriyuggatakālasadiso ahosi. Parito gāmesu manussāti samantā gāmesu manussā. Pakatisāyamāsakāleyeva kira gāmamajjhe dārakesu kīḷantesu tattha sakko agamāsi, tasmā manussā passitvā evamāhaṃsu. Nanu ca majjhimayāme devatā bhagavantaṃ upasaṅkamanti, ayaṃ kasmā paṭhamayāmassāpi purimabhāgeyeva āgatoti. Maraṇabhayeneva santajjitattā. Kiṃsu nāmāti kiṃsu nāma bho etaṃ, ko nu kho ajja mahesakkho devo vā brahmā vā bhagavantaṃ pañhaṃ pucchituṃ dhammaṃ sotuṃ upasaṅkamanto, kathaṃsu nāma bho bhagavā pañhaṃ visajjessati dhammaṃ desessati, lābhā amhākaṃ, yesaṃ no evaṃ devatānaṃ kaṅkhāvinodako satthā avidūre vihāre vasati, ye labhāma thālakabhikkhaṃpi kaṭacchubhikkhaṃpi dātunti saṃviggā lomahaṭṭhajātā uddhaggalomā hutvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi patiṭṭhapetvā namassamānā aṭṭhaṃsu. [347] Durupasaṅkamāti duppayirupāsiyā. Ahaṃ sarāgo sadoso samoho. Satthā vītarāgo vītadoso vītamoho, tasmā duppayirupāsiyā tathāgatā mādisena. Jhāyīti lakkhaṇūpanijjhānena ca ārammaṇūpanijjhānena ca jhāyī. Tasmiṃyeva jhāne ratāti jhānaratā. Tadanantaraṃ 1- paṭisallīnāti tadanantaraṃ paṭisallīnā sampati paṭisallīnā vā. Tasmā na kevalaṃ jhāyī jhānaratāti durupasaṅkamā, idānimeva paṭisallīnātipi durupasaṅkamā. Pasādeyyāsīti ārādheyyāsi, okāsaṃ me kāretvāva dadeyyāsīti vadati. Veḷuvapaṇḍuvīṇaṃ ādāyāti nanu pubbe ca ādinnāti. Āma ādinnā, maggagamanavasena pana aṃsakūṭe laggitā, idāni naṃ vāmahatthe ṭhapetvā vādanasajjaṃ katvā ādiyi. Tena vuttaṃ "ādāyā"ti. @Footnote: 1 cha.Ma., i. tadantaraṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page316.

Pañcasikhagītagāthāvaṇṇanā [348] Assāvesīti sāvesi. Buddhūpasañhitāti budadhaṃ ārabbha buddhaṃ nissayaṃ katvā pavattāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavacchaseti ettha suriyavacchasāti suriyasamānasarīRā. Tassā kira devadhītāya pādante 1- rasmi uṭṭhahitvā kesantaṃ ārohati, tasmā bālasuriyamaṇḍalasadisā khāyati, iti naṃ "suriyavacchasā"ti sañjānanti. Taṃ sandhāyāha "bhadde suriyavacchase "tava pitaraṃ timbaruṃ gandhabbadevarājānaṃ vandāmī"ti. Yena jātāsi kalyāṇīti yena kāraṇabhūtena yaṃ timbarudevarājānaṃ nissāya tvaṃ jātā kalyāṇī sabbaṅgasobhanī. 2- Ānandajananī mamāti mayhaṃ pītisomanassavaḍḍhanī. Vātova sedataṃ kantoti yathā sañjātasedānaṃ sedaharaṇatthaṃ vāto iṭṭho hoti kanto manāpo, evanti attho. Pānīyaṃva pipāsatoti 3- pātumicchantassa pipāsato pipāsābhibhūtassa. Aṅgiraṃsīti aṅgirasmiyo assāti aṅgiraṃsī, 4- tameva ārabbha ālapanto vadati. Dhammo arahataṃ ivāti 5- arahantānaṃ navalokuttaradhammo viya. Jighacchatoti bhuñjitukāmassa khuddābhibhūtassa. Jalantamiva vārināti yathā koci jalantaṃ jātavedaṃ udakakumbhena nibbāpeyya, evaṃ tava kāraṇā uppannaṃ mama rāgapariḷāhaṃ nibbāpehīti vadati. Yuttaṃ kiñjakkhareṇunāti padumakesarareṇunā yuttaṃ. Nāgo ghammābhitattovāti ghammābhitattahatthī viya. Ogāhe te thanūdaranti yathā so nāgo pokkharaṇiṃ ogāhitvā pivitvā aggasoṇḍamattaṃ paññāyamānaṃ katvā nimuggo sukhasātaṃ vindati, evaṃ kadā nu kho te thanūdaraṃ thanavemajjhaṃ ca udarañca otaritvā ahaṃ sukhasātaṃ paṭilabhissāmīti vadati. @Footnote: 1 cha.Ma. pādantato 2 cha.Ma. sabbaṅgasobhanā.,i. sabbaṅgasobhane. @3 i. pipāsinoti 4 i. aṅgirāsī, Ma. aṅgirasmī 5 cha.Ma. dhammo arahatāmivā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page317.

Accaṅkusova nāgo ca 1- jitaṃ me tuttatomaraṃ kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyāti ettha tuttaṃ vuccati kaṇṇamūle vijjhanaayakaṇṭako. Tomaranti pādādīsu vijjhanadaṇḍatomaraṃ. Aṅkusoti matthake vijjhanakakuṭilakaṇṭako. Yo ca nāgo pabhinnamatto accaṅkuso hoti aṅkusaṃ atīto, aṅkusena vijjhiyamānopi vasaṃ na gacchati, so ca 2- "jitaṃ mayā tuttatomaraṃ, yohaṃ aṅkusassāpi vasaṃ na gacchāmī"ti madadappena 3- kiñci kāraṇaṃ na bujjhati. Yathā so accaṅkuso nāgo "jitaṃ me tuttatomaran"ti kiñci kāraṇaṃ nappajānāti, evaṃ ahaṃpi lakkhaṇasampannaūrutāya lakkhaṇūruyā sammatto matto pamatto ummatto viya kiñci kāraṇaṃ nappajānāmīti vadati. Athavā accaṅkusova nāgo ahaṃpi samamatto lakkhaṇūruyā kiñci tato virāgakāraṇaṃ nappajānāmi. Kasmā? yasmā tena nāgena viya jitaṃ me tuttatomaraṃ, na kassaci vadato vacanaṃ ādiyāmi. Tayi gadhitacittosmīti 4- bhadde lakkhaṇūruyā tayi paṭibaddhacittosmi. Gadhitacittoti vā gedhaṃ ajjhupekkhacitto. Cittaṃ vipariṇāmitanti pakatiṃ jahitvā ṭhitaṃ. Paṭiggantuṃ na sakkomīti nivattituṃ na sakkomi. Vaṅkaghasotva 5- ambujoti balisaṃ gilitvā ṭhitamaccho viya. "ghaso"tipi pāṭho, ayamevattho. Vāmūrūti vāmākārena saṇṭhitaūru, kaddalikkhandhasadisaūrūti vā attho. Sajāti āliṅga. Mandalocaneti itthiyo na tikhiṇaṃ nijjhāyanti mandaṃ ālocenti olokenti, tasmā "mandalocanā"ti vuccati. Palissajāti sabbato bhāgena āliṅga. Etaṃ me abhipatthitanti 6- etaṃ mayā abhiṇhaṃ patthitaṃ. Appako vata me santoti pakatiyāva mando samāno. Vellitakesiyāti kesā muñcitvā piṭṭhiyaṃ visaṭṭhakāle sappo viya vellantā gacchantā assāti vellitakesī, tassā vellitakesiyā. Anekabhāvo 7- samuppādīti anekavidho jāto. Anekabhāgotipi pāṭho. Arahanteva dakkhiṇāti arahantamhi dinnadānaṃ viya nānappakārato pabhinno. @Footnote: 1 cha.Ma.,i. nāgo va 2 cha.Ma.,i. casaddo na dissati 3 Ma.,i. madadabbena @4 cha.Ma. gedhitacittosmīti, i. gathitacittostīmi 5 ka. vaṅkaghassova @6 ka. abhipaṭṭhitanti 7 i. anekabhāgo

--------------------------------------------------------------------------------------------- page318.

Yaṃ me atthi kataṃ puññanti yaṃ mayā kataṃ puñañaṃ atthi. Arahantesu tādisūti tādilakkhaṇappattesu arahantesu. Tayā saddhiṃ vipaccatanti sababaṃ tayā saddhimeva vipākaṃ detu. Ekodīti ekībhāvaṃ gato. Nipako satoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti nipako, satiyā samannāgatattā sato. Amataṃ muni jigiṃsānoti 1- yathā so buddhamuni amataṃ nibbānaṃ jigiṃsati pariyesati, evantaṃ ahaṃ suriyavacchase jigiṃsāmi pariyesāmi. Yathā vā so amataṃ jigiṃsamāno esanto gavesanto vicarati, evāhantaṃ esanto gavesanto vicarāmīti attho. Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamanti yathā buddhamuni bodhipallaṅke nisinno sabbaññutañāṇaṃ patvā nandeyya tuseyya. 2- Evaṃ nandeyyanti evameva ahaṃpi tayā missibhāvaṃ gato nandeyyaṃ, pītisomanassajāto bhaveyyanti vadati. Tāhaṃ bhadde vareyyāheti aheti āmantanaṃ, ahe bhadde suriyavacchase sakkena devānamindena "kiṃ dvīsu devalokesu devarajjaṃ gaṇhasi suriyavacchasan"ti evaṃ vare dinne devarajjaṃ pahāya "suriyavacchasaṃ gaṇhāmī"ti evaṃ taṃ ahaṃ vareyyaṃ iccheyyaṃ gaṇheyyanti attho. Sālaṃva na ciraṃ phullanti tava pitu nagaradvāre na ciraṃ pupphito sālo atthi, so ativiya manoharo, taṃ na ciraṃ phullasālaṃ viya. Pitaraṃ te sumedhaseti ativiya sassirikaṃ tava pitaraṃ vandamāno namassāmi namo karomi. Yassāsetādisī pajāti yassa asi etādisī dhītā. [349] Saṃsandatīti kasmā gītasaddassa ceva vīṇāsaddassa ca vaṇṇaṃ kathesi, kiṃ bhagavato tattha sārāgo atthīti, natthi. Chaḷaṅgupekkhāya upekkhako bhagavā etādisesu ṭhānesu, kevalaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ jānāti, na tattha rajjati. Vuttampi cetaṃ "saṃvijjati kho āvuso bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā @Footnote: 1 cha.Ma. jigīsānoti 2 cha.Ma. toseyya, i. dasseyya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page319.

Rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho āvuso bhagavato sotan"ti 1- ādi. Sace pana vaṇṇaṃ na katheyyaṃ, 2- pañcasikho "okāso me kato"ti na jāneyya, atha sakko "bhagavatā pañcasikhassa okāso na kato"ti devatā gahetvā tato paṭinivatteyya, tato mahājāniko bhaveyya. Vaṇṇe pana kathite "tato bhagavatā pañcasikhassa okāso kato"ti devatāhi saddhiṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā visajjanāvasāne asītisahassāhi devatāhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahissatīti ñatvā vaṇṇaṃ kathesi. Tattha kadā saṃyuḷhāti kadā ganthitā paṇḍitā. Tena kho panāhaṃ bhante samayenāti tena samayena tasmiṃ tumhākaṃ sambodhippattito aṭṭhame sattāhe. Bhaddā nāma suriyavacchasāti nāmato bhaddā sarīrasampattiyā suriyavacchasā. Bhaginīti vohāravacanametaṃ, devadhītāti attho. Parakāminīti paraṃ kāmeti abhikaṅkhati. Upanaccantiyāti naccamānāya. Sā kira ekasmiṃ samaye cātummahārājikadevehi saddhiṃ sakkassa devarājassa naccadassanatthāya gatā, tasmiṃ ca khaṇe sakko tathāgatassa aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Evaṃ tasmiṃ divase gantvā naccantī assosi. Sakkūpasaṅkamavaṇṇanā [350] Paṭisammodatīti "saṃsandati kho te"ti ādīni vadanto bhagavā sammodati, pañcasikho paṭisammodati, gāthā ca bhāsanto pañcasikho sammodati, bhagavā paṭisammodati. Āmantesīti jānāpesi. Tassa kirevaṃ ahosi "ayaṃ pañcasikho mayā mama kammena pesito attano kammaṃ karoti, evarūpassa satthu santike ṭhatvā kāmaguṇūpasañhitaṃ ananucchavikaṃ kathaṃ katheti, nāṭakā 3- ca nāma nillajjā honti, kathento vippakāraṃpi dasseyya, handa naṃ mama kammaṃ jānāpessāmī"ti 4- cintetvā āmantesi. @Footnote: 1 saṃ. saḷā. 18/298/205 koṭṭhikasutta (sayā) 2 cha.Ma. katheyya @3 cha.Ma., i. naṭā. 4 cha.Ma., jānāpemī"ti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page320.

[351] Evañca pana tathāgatāti dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitaṃ padaṃ. 1- Abhivadantīti abhivādanasampaṭicchanena vaḍḍhitavacanena vadanti. Abhivaditoti vaḍḍhitavacanena vutto. Uruddhā 2- samapādīti mahantā vivaṭā ahosi, andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi. Āloko udapādīti yo pakatiyā guhāya andhakāro, so antarahito, āloko jāto. Sabbametaṃ dhammasaṅgāhakānaṃ vacanaṃ. [352] Cirapaṭikāhaṃ bhanteti cirato ahaṃ, cirato paṭṭhāyāhaṃ dassanakāmoti attho. Kehici 3- kiccakaraṇīyehīti devānaṃ dhītā ca puttā ca aṅke nibbattanti, pādaparicārikāyo itthiyo sayane nibbattanti, tāsaṃ maṇḍanapasādhanakārikā devatā sayanaṃ parivāretvā nibbattanti, veyyāvaccakarā antovimāne nibbattanti, etesaṃ atthāya aṭṭakaraṇaṃ nāma natthi. Ye pana sīmantare nibbattanti, te "tava santakā, mama santakā"ti vinicchituṃ 4- asakkontā aṭṭaṃ karonti, sakkaṃ devarājānaṃ pucchanti. So "yassa vimānaṃ āsannataraṃ, tassa santakā"ti vadati. Sace dvepi samaṭṭhāne honti, "yassa vimānaṃ olokento 5- ṭhito, tassa santako"ti 5- vadati. Sace ekaṃpi na oloketi, taṃ ubhinnaṃ kalahupacchedanatthaṃ attano santakaṃ karoti. Kīḷādīnipi kiccāni karaṇīyāneva. Evarūpāni tāni karaṇīyāni sandhāya "kehici kiccakaraṇīyehī"ti āha. Salaḷāgāraketi salaḷamayāya gandhakuṭiyaṃ. Aññatarena samādhināti tadā kira bhagavā sakkasseva aparipākagataṃ ñāṇaṃ viditvā okāsaṃ akāretukāmo phalasamāpattivihārena nisīdi. Taṃ esa ajānanto "aññatarena samādhinā"ti āha. Bhujagī nāmāti bhujagīti 6- tassā nāmaṃ. Paricārikāti pādaparicārikā devadhītā. Sā kira dve phalāni pattā, tenassā devaloke abhiratiyeva natthi, niccaṃ bhagavato upaṭṭhānaṃ sā āgantvā añjaliṃ sirasi ṭhapetvā bhagavantaṃ namassamānā tiṭṭhati. @Footnote: 1 cha.Ma. ṭhapitavacanaṃ 2 cha.Ma. uruddā., Sī.,i. urundā 3 cha.Ma. kehici kehici @4 cha.Ma. nicchetuṃ 5-5 cha.Ma. olokentī ṭhitā, tassa santakā"ti @6 cha.Ma. bhūjati ca, Sī.,A. bhuñjati ca

--------------------------------------------------------------------------------------------- page321.

Cakkanemisaddena 1- tamhā samādhimhā vuṭṭhitoti "samāpanno saddaṃ suṇī"ti 2- no vata re vattabbe, nanu bhagavā sakkassa devānamindassa "apicāhaṃ āyasmato cakkanemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito"ti. Bhaṇatīti. Tiṭṭhatu nemisaddo, samāpanno nāma antosamāpattiyaṃ kaṇṇamūle dhamamānassa saṅkhayugalassāpi asanīpātassāpi saddaṃ na suṇāti. Bhagavā pana "ettakaṃ kālaṃ sakkassa okāsaṃ na karissāmī"ti paricchinditvā kālavasena phalasamāpattiṃ samāpanno. Sakko "nadāni me satthā okāsaṃ karotī"ti gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā rathaṃ nivattetvā devalokābhimukhaṃ pesesi. Gandhakuṭipariveṇaṃ rathasaddena samohitaṃ pañcaṅgikatūriyaṃ viya ahosi. Bhagavato yathāparicchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhitassa rathasaddeneva paṭhamāvajjanaṃ uppajji, tasmā evamāha. Gopakavatthuvaṇṇanā [353] Sīlesu paripūrīkārinīti 3- pañcasu sīlesu paripūrīkārinī. Itthīcittaṃ 4- virājetvāti itthittaṃ nāma alaṃ, na hi itthitte ṭhatvā cakkavattisiriṃ, na sakkamārabrahmasiriyo paccanubhavituṃ, na paccekabodhiṃ, na sammāsambodhiṃ adhigantuṃ 5- sakkāti evaṃ itthittaṃ virājeti nāma. Mahantamidaṃ purisattaṃ nāma seṭṭhaṃ uttamaṃ, ettha ṭhatvā sakkā etā sampattiyo sampāpuṇitunti evaṃ pana purisattaṃ bhāveti nāma. Sāpi evamakāsi. Tena vuttaṃ "atthīcittaṃ 6- virājetvā purisacittaṃ 6- bhāvetvā"ti hīnaṃ gandhabbakāyanti hīnaṃ lāmakaṃ gandhabbanikāyaṃ. Kasmā pana te parisuddhasīlāpi tattha uppannāti? pubbe nikantiyā. Pubbepi kira nesaṃ etadeva vasitaṭṭhānaṃ, tasmā nikkantivasena tattha uppannā. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānasālaṃ. Pāricariyanti paricaraṇabhāvaṃ. Gītavāditehi amhe paricarissāmāti āgacchanti. @Footnote: cha.Ma.,Sī. nemisaddena 2 cha.Ma. suṇāti 3 cha.Ma., i. paripūrakārinīti evamuparipi @4 cha.Ma. itthittaṃ, i. itthattaṃ evamuparipi 5 cha.Ma. gantuṃ @6-6 cha.Ma.,Sī. itthittaṃ...purisattaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page322.

Paṭicodesīti sāresi. So kira te disvā "ime devaputtā itiviya vaṇṇavanto, 1- kiṃ nu kho kammaṃ katvā āgatā"ti āvajjento "bhikkhū ahesun"ti addasa. Tato "bhikkhū hontu, sīlesu paripūrīkārino"ti upadhārento "paripūrī- kārino"ti addasa. "paripūrīkārino hontu, añño guṇo atthi natthī"ti upādhārento "jhānalābhino"ti addasa. "jhānalābhino hontu, kuhiṃ vāsikā"ti upadhārento "mayhaṃva kulūpakā"ti addasa. Parisuddhasīlā nāma chasu devalokesu yatthicchanti, tattha nibbattanti. Ime ca uparidevaloke na nibbattā. Jhānalābhino nāma brahmaloke nibbattanti, ime ca brahmaloke na nibbattā. Ahaṃ pana etesaṃ ovāde ṭhatvā devalokassāmikassa sakkassa devānamindassa pallaṅke putto hutvā nibbatto, ime hīne gandhabbakāye nibbattā. Aṭṭhivedhapuggalā nāmete vaṭṭetvā vaṭṭetvā gāḷhaṃ vijjitabbāti 2- cintetvā kutomukhā nāmāti ādīhi vacanehi paṭicodesi. Tattha kutomukhāti bhagavati abhimukhe dhammaṃ desente tumhe kutomukhā kiṃ aññāvihitā itocitoca olokayamānā udāhu niddāyamānā. Duddiṭṭharūpanti duddiṭṭhasabhāvaṃ daṭṭhuṃ ayuttaṃ. Sahadhammiketi ekassa satthu sāsane samāciṇṇadhamme katapuññe. Tesaṃ bhanteti tesaṃ gopakena devaputtena evaṃ vatvā puna "aho tumhe nillajjā ahirikā"ti ādīhi vacanehi paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu. Kāyaṃ brahmapurohitanti te kira cintayiṃsu "naṭehi nāma naccantehi gāyantehi vādentehi āgantvā dāyo nāma labhitabbo assa, ayaṃ pana amhākaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya pakkhittaloṇaṃ uddhanaṃ viya taṭataṭāyatveva 3- kinnukho idan"ti atha 4- āvajjentā attano samaṇabhāvaṃ parisuddhasīlataṃ jhānalābhitaṃ tasseva kulūpakabhāvañca disvā "parisuddhasīlā nāma chasu devalokesu yathārucite ṭhāne nibbattanti, jhānalābhino brahmaloke. Mayaṃ uparidevalokepi brahmalokepi @Footnote: 1 cha.Ma., i. virocenti ativaṇṇavanto. 2 cha.Ma. vijjhitabbā @3 cha.Ma. taṭataṭāyateva 4 cha.Ma., i. athasaddo na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page323.

Nibbattituṃ nāsakkhimhā. 1- Amhākaṃ ovāde ṭhatvā ayaṃ itthikā upari nibbattā, mayaṃ bhikkhū samānā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīne gandhabbakāye nibbattā. Tena no ayaṃ evaṃ niggaṇhātī"ti ñatvā tassa kathaṃ suṇantāyeva tesu dve janā paṭhamajjhānasatiṃ paṭilabhitvā jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasantā anāgāmiphaleyeva patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ paritto kāmāvacarattabhāvo dhāretuṃ nāsakkhi. Tasmā tāvadeva cavitvā brahmapurohitesu nibbattā. So ca nesaṃ kāyo tattha ṭhitānaṃyeva nibbatto. Tena vuttaṃ "tesaṃ bhante gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheyeva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohitan"ti. Tattha diṭṭhave dhammeti tasmiṃyeva attabhāve jhānasatiṃ paṭilabhiṃsu. Tattheva ṭhatvā cutā pana kāyaṃ brahmapurohitaṃ brahmapurohitasarīraṃ paṭilabhiṃsūti evamettha attho daṭṭhabbo. Eko pana devoti eko devaputto nikkantiṃ bhindituṃ asakkonto kāme ajjhāvasi, tattheva āvāsiko nivāsiko āhosi. [354] Saṃghañcupaṭṭhāsinti saṃghañca upaṭṭhāsiṃ. Sudhammatāyāti dhammassa sundarabhāvena. Tidivūpapannoti tidive tidasapure uppanno. Gandhabbakāyūpagate vasīneti gandhabbakāyaṃ āvāsike hutvā upagate. Ye ca mayaṃ pubbe manussabhutāti ye pubbe manussabhūtā mayaṃ annena pānena upaṭṭhahimhāti iminā saddhiṃ yojetvā attho veditabbo. Pādūpasaṅgayhāti pāde upasaṅgayha pādadhovanapādamakkhanānuppadānena pūjetvā ceva vanditvā ca. Sake nivesaneti attano ghare. Imassāpi padassa upaṭṭhahimhāti imināva sambandho. Paccattaṃ veditabboti attanāva veditabbo. Ariyānaṃ 2- subhāsitānīti tumhehi vucmānāni buddhānaṃ bhagavantānaṃ subhāsitāni. Tumhe pana seṭṭhamupāsamānāti uttamaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ upāsamānā anuttareti 3- buddhasāsane vā. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Bhavatūpapattīti bhavantānaṃ upapatti. Agāre 4- vasato @Footnote: 1 cha.Ma.,i. nāsakkhimha 2 cha.Ma.,i. ariyāna 3 cha.Ma.,i. anuttare 4 i. agārā

--------------------------------------------------------------------------------------------- page324.

Mayhanti gharamajjhe vasantassa mayhaṃ. Svājjāti so ajja. Gotamasāvakenāti idha gopako gotamasāvakoti vutto. Sameccāti samāgantvā. Handa vigāyāma viyāyamāmāti 1- handa uyyāmāma byāyamāma. Mā no mayaṃ parapessā ahumhāti noti nipātamattaṃ, mā mayaṃ parassa pesanakārakāva ahumhāti attho. Gotamasāsanānīti idha pakatiyā paṭiladdhaṃ 2- paṭhamajjhānameva gotamasāsanānīti vuttaṃ, taṃ anussaraṃ anussaritvāti attho. Cittāni virājayitvāti 3- pañcakāmaguṇikacittāni virājayitvā. Kāmesu ādīnavanti vikkhambhanavasena paṭhamajjhānena kāmesu ādīnavaṃ addasaṃsu, samucchedavasena tatiyamaggena. Te 4- kāmasaññojanabandhanānīti kāmasaññojanāni ca kāmabandhanāni ca. Pāpimato 5- yogānīti pāpimato mārassa yogabhūtāni, bandhanabhūtānīti attho. Duraccayānīti duratikkamāni nāgova santāni 6- guṇāni chetvāti kāmasaññojanabandhanāni chinditvāva deve tāvatiṃse atikkamiṃsu. Saindā devā sapajāpatikāti indaṃ jeṭṭhakaṃ katvā upaviṭṭhā saindā pajāpatidevarājānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā upaviṭṭhā sapajāpatikā. Sabhāyupaviṭṭhāti sabhāyaṃ upaviṭṭhā, nisinnāti attho. Vīrāti sūRā. Virāgāti vītarāgā. Virajaṃ karontāti virajaṃ anāgāmimaggaṃ karontā uppādentā. Saṃvegajātassāti jātasaṃvegassa sakkassa. Kāmābhibhūti duvidhānaṃpi kāmānaṃ abhibhū. Satiyā vihīnāti jhānasativirahitā. Tiṇṇaṃ tesanti tesu tīsu janesu. Āvasinettha 7- ekoti tattha hīne kāye ekoyeva āvāsiko jāto. Sambodhipathānusārinoti anāgāmimaggānusārino. Devepi hīḷentīti dvepi devaloke hīḷentā adho karontā upacārappanāsamādhīhi samāhitattā attano pādapaṃsuṃ devatānaṃ matthake okīrantā ākāse uppatitvā gatāti. Etādisī dhammapakāsanetthāti ettha sāsane evarūpā dhammappakāsanā, yāya 8- sāvakā etehi guṇehi samannāgatā honti. Na tattha kiṃ kaṅkhati koci sāvakoti kiṃ tattha tesu sāvakesu koci ekasāvakopi buddhādīsu vā cātuddisabhāve vā na kaṅkhati "sabbadisāsu @Footnote: 1 cha.Ma. viyāyāma byāyāma 2 cha.Ma. paṭividdhaṃ 3 ka. virājetvāti @4 cha.Ma., i. ayaṃpāṭho na dissati 5 cha.Ma., i. pāpimayogānīti @6 cha.Ma. sannāni, Sī., i. sandānaguṇāni 7 i. avasīnettha 8 Ma. yassa

--------------------------------------------------------------------------------------------- page325.

Asajjamāno agayhamāno viharatī"ti. Idāni bhagavato vaṇṇaṃ vaṇṇento "nittiṇṇaoghaṃ vicikicchachinnaṃ, buddhaṃ namassāmi jinaṃ janindan"ti āha. Tattha vicikicchachinnanti chinnavicikicchaṃ. Janindanati sabbalokuttamaṃ. Yaṃ te dhammanti yaṃ tava dhammaṃ. Ajjhagamaṃsu 1- teti te devaputtā adhigatā. Kāyaṃ brahmapurohitanti amhākaṃ passantānaññeva brahmapurohitasarīraṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti:- yaṃ tava dhammaṃ jānitvā tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ te dve visesagū amhākaṃ passantānaṃyeva kāyaṃ brahmapurohitaṃ adhigantvā maggaphalavisesaṃ ajjhagamaṃsu, mayaṃpi tassa dhammassa pattiyā āgatamhā 2- mārisāti. Āgatamhāti 3- sampattamhā. Katāvakāsā bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisāti sace no bhagavā okāsaṃ karoti, atha bhagavatā katāvakāsā hutvā pañhaṃ mārisa puccheyyāmāti attho. Maghamāṇavavatthuvaṇṇanā [355] Dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkhoti cirakālato pabhūti visuddho suvisuddho. 4- Kīvacirakālato? anuppanne buddhe magadharaṭṭhe macalagāmake maghamāṇavakālato 5- paṭṭhāya. Tadā kiresa ekadivase 6- kālassevuṭṭhāya gāmamajjhe manussānaṃ gāmakammakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā attano ṭhitaṭṭhānaṃ pādanteneva paṃsukacavaraṃ apanetvā ramaṇīyaṃ akāsi, añño āgantvā tattha aṭṭhāsi. So tāvatakeneva satiṃ paṭilabhitvā majjhe gāmassa khalamaṇḍalamattaṃ ṭhānaṃ sodhetvā vālukaṃ okīritvā dārūni āharitvā sītakāle aggiṃ karoti, daharā ca mahallakā ca āgantvā tattha nisīdanti. Athassa ekadivasaṃ etadahosi "mayaṃ nagaraṃ gantvā rājarājamahāmattādayo passāma, imesupi candimasuriyesu `cando nāma devaputto suriyo nāma devaputto'ti vadanti, kiṃ nu kho katvā ete etā sampattiyo adhigatā"ti. Tato "na aññaṃ kiñci, puññakammameva katvā"ti cintetvā "mayāpi evaṃvidhasampattidāyakaṃ puññakammameva kattabban"ti cintesi. So kālassevuṭṭhāya yāguṃ @Footnote: 1 cha.Ma. ajjhagaṃsu 2 cha.Ma.,i. āgatamhāsi 3 cha.Ma. āgatamhase, i. āgatamhāsi. @4 cha.Ma.,i. ayaṃ pāṭho na dissati 5 ka. māghamāṇavakālato 6 cha.Ma.,i. ekadivasaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page326.

Pivitvā vāsīpharasukuddālamusalahattho catumahāpathaṃ gantvā musalena pāsāṇe uccāletvā pavatteti, yānānaṃ akkhapaṭighātarukkhe harati, visamaṃ samaṃ karoti, catumahāpathe sālaṃ karoti, pokkharaṇiṃ khaṇati, setuṃ bandhati, evaṃ divasaṃ kammaṃ katvā atthaṅgate suriye gharaṃ eti. Taṃ añño pucchi "bho magha 1- tvaṃ pātova nikkhamitvā sāyaṃ araññato esi, kiṃ kammaṃ karosī"ti. Puññakammaṃ karomi, saggagāmimaggaṃ sodhemīti. Kimidaṃ bho puññaṃ nāmāti. Kiṃ 2- tvaṃ na jānāsīti. Āma na jānāmīti. Nagaraṃ gatakāle diṭṭhapubbā te rājarājamahāmattādayoti. Āma diṭṭhapubbāti. Puññakammaṃ katvā tehi taṃ ṭhānaṃ laddhaṃ, ahaṃpi evaṃvidhasampattidāyakaṃ kammaṃ karomi. "cando nāma devaputto suriyo nāma devaputto"ti sutapubbaṃ tayāti. Āma sutapubbanti. Etassa saggassa gamanamaggaṃ ahaṃ sodhemīti, idaṃ pana puññakammaṃ kiṃ taveva vaṭṭati, 3- aññassāpi vaṭṭatīti. Na kassa cetaṃ vāritanti. Yadi evaṃ sve araññaṃ gamanakāle mayhaṃpi saddaṃ dehīti. Punadivase taṃ gahetvā gato, evaṃ tasmiṃ gāme tettiṃsa manussā taruṇavayā sabbe tasseva anuvattakā ahesuṃ. Te ekacchandā hutvā puññakammāni karontā vicaranti. Yaṃ disaṃ gacchanti maggaṃ samaṃ karontā ekadivaseyeva 4- karonti, pokkharaṇiṃ khaṇantā sālaṃ karontā setuṃ bandhantā ekadivaseyeva niṭṭhāpenti. Atha nesaṃ gāmabhojako cintesi "ahaṃ pubbe etesu suraṃ pivantesu pāṇaghātādīni karontesu ca katikahāpanādivasena 5- ceva daṇḍabalivasena ca dhanaṃ labhāmi, idāni etesaṃ puññakaraṇato paṭṭhāya ettako āyo natthi, handa ne rājakule paribhindāmī"ti rājānaṃ upasaṅkamitvā core mahārāja passāmīti. Kuhiṃ tātāti. Mayhaṃ gāmeti. Kiṃ corā nāma tātāti. Rājāparājikā devāti. Kiṃjātikāti. Gahapatijātikā devāti. Gahapatikā kiṃ karissantīti, 6- tayā jānamānena kasmā mayhaṃ na kathitanti. Bhayena mahārāja na kathemi, idāni mā mayhaṃ dosaṃ @Footnote: 1 ka. māgha evamuparipi 2 cha.Ma.,i. ayaṃsaddo na dissati 3 cha.Ma.,i. aññassa na @ vaṭṭatīti 4 cha.Ma.,i. ekadivaseneva 5 cha.Ma.,i. kahāpanādivasena @6 cha.Ma., i. karissanti.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page327.

Kareyyāthāti. Atha rājā "ayaṃ mayhaṃ mahāravaṃ ravatī"ti saddahitvā "tenahi gaccha tvameva ne ānehī"ti balaṃ datvā pesesi. So gantvā divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyamāsaṃ bhuñjitvā gāmamajjhe nisīditvā "sve kiṃ kammaṃ karissāma, kiṃ maggaṃ samaṃ karoma, pokkharaṇiṃ khaṇāma, setuṃ bandhāmā"ti mantayamāneyeva te parivāretvā "mā phandittha, rañño āṇā"ti bandhitvā pāyāsi. Atha kho nesaṃ itthiyo "sāmikā kira vo `rājāparājikā corā'ti bandhitvā nīyantī"ti sutvā "aticirena kūṭā ete `puññakammaṃ karomā'ti divase divase araññameva 1- gacchanti, sabbakammantā parihīnā, gehe na kiñci vaḍḍhati, suṭṭhu bandhā suṭṭhu gahitā"ti vadiṃsu. Gāmabhojakopi te netvā rañño dassesi. Rājā anupaparikkhitvāyeva "hatthinā maddāpethā"ti āha. Tesu nīyamānesu magho itare āha "bho sakkhissatha mama vacanaṃ kātun"ti. Tava vacanaṃ karontāyevamhā imaṃ bhayaṃ pattā evaṃ santepi tava vacanaṃ karoma, bhaṇa bho kiṃ karomāti. Etha 2- bho vaṭṭe carantānaṃ nāma nibandhaṃ etaṃ, kiṃ pana tumhe corāti. Na coramhāti. Imassa lokassa saccakiriyā nāma avassayo, tasmā sabbepi "yadi amhe corā hatthī maddatu, atha na corā mā maddatū"ti saccakiriyaṃ karothāti. Te tathā akaṃsu. Hatthī upagantuṃpi na sakkoti, viravanto palāyati, hatthiṃ tuttatomaraṅkusehi koṭṭentāpi upanetuṃ na sakkonti. "hatthiṃ upanetuṃ na sakkomā"ti rañño ārocesuṃ. Tenahi tesaṃ upari kaṭena paṭicchādetvā maddāpethāti. Upari kaṭe dinne dviguṇaravaṃ 3- viravanto palāyati. Rājā sutvā pesuññakārakaṃ pakkosāpetvā āha "tāta hatthī maddituṃ na icchatī"ti. Āma deva jeṭṭhakamāṇavo mantaṃ jānāti, mantassevesa ānubhāvoti. Rājā taṃ pakkosāpetvā "manto kira te atthī"ti pucchi. Natthi deva mayhaṃ manto, saccakiriyaṃ pana mayaṃ karimhā "yadi amhe rañño corā maddatu, atha na corā mā maddatū"ti. Saccakiriyāya no esa ānubhāvoti. Kiṃ pana tāta @Footnote: 1 cha.Ma., i. araññeva 2 cha.Ma., i. ettha 3 cha.Ma., i. diguṇaravaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page328.

Tumhe kammaṃ karothāti. Amhe visamaṃ maggaṃ samaṃ karoma, catumahāpathe sālaṃ karoma, pokkharaṇiṃ khaṇāma, setuṃ bandhāma, evarūpāni puññakammāni karontā vicarāma 1- devāti. Ayaṃ tumhe kimatthaṃ pisuṇesīti. Amhākaṃ pamattakāle idañcidañca labhati appamattakāle taṃ natthi, etena kāraṇenāti. Tāta ayaṃ hatthī nāma tiracchāno, sopi tumhākaṃ guṇaṃ jānāti. Ahaṃ manusso hutvāpi na jānāmi, tumhākaṃ vasanagāmaṃ tumhākaṃyeva puna aharaṇīyaṃ brahmadeyyaṃ katvā demi, ayaṃpi hatthī tumhākaṃyeva hoti, pesuññakārakopi tumhākaṃyeva dāso hotu, ito paṭṭhāya mayhaṃpi puññaṃ 2- karothāti dhanaṃ datvā visajjesi. Te dhanaṃ gahetvā vārena vārena hatthiṃ āruyha gacchantā mantayanti "bho puññakammaṃ nāma anāgatabhavatthāya karaṇīyaṃ, 3- taṃ amhākaṃ pana antoudake pupphitaṃ nīluppalaṃ viya imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti. Idāni atirekaṃ puññaṃ karissāmā"ti. Kiṃ karomāti. Catumahāpathe thāvaraṃ katvā mahājanassa vissamanasālaṃ karomāti. 4- Itthīhi pana saddhiṃ apattikaṃ katvā karissāma, amhesu hi "corā"ti gahetvā nīyamānesu itthīsu 5- ekāpi cintāmattakaṃpi akatvā "subandhā 6- sugahitā"ti uṭṭhahi, 7- tasmā tāsaṃ pattiṃ na dassāmāti. Te attano gehāni gantvā hatthino tettiṃsapiṇḍabhattaṃ 8- denti, tettiṃsatiṇamuṭṭhiyo ārahanti, taṃ sabbaṃ hatthissa kucchipūraṃ jātaṃ. Te araññaṃ pavisitvā rukkhe chindanti, chinnaṃ chinnaṃ hatthī ākaḍḍhitvā sakaṭapathe ṭhapesi, 9- te rukkhe tacchetvā sālāya kammaṃ ārabhiṃsu. Maghassa gehe sujātā sudhammā sucittā sunandāti catasso bhariyāyo ahesuṃ. Sudhammā vaḍḍhakiṃ pucchati "tāta ime sahāyā kālasseva gantvā sāyaṃ enti, kiṃ kammaṃ karontī"ti. Sālaṃ karonti ammāti. Tāta mayhaṃpi sālāya pattiṃ katvā dehīti. "itthīhi apattiṃ karomā"ti ete vadantīti. Sā vaḍḍhakissa aṭṭha kahāpaṇe adāsi "handa tāta yena kenaci upāyena @Footnote: 1 cha.Ma. vicarimhā 2 cha.Ma., i. puññakammaṃ 3 cha.Ma. kariyati i. kayirati @4 cha.Ma. karoMa. 5 cha.Ma., i. itthīnaṃ 6 cha.Ma., subaddhā, i. suṭṭhubaddhā @7 cha.Ma., i. uṭṭhahiṃsu 8 cha.Ma. tettiṃsapiñḍaṃ 9 i. ṭhapeti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page329.

Mayhaṃ pattikaṃ karohī"ti. So "sādhu ammā"ti vatvā puretaraṃ vāsīpharasuṃ gahetvā gāmamajjhe ṭhatvā "kiṃ bho ajja imasmiṃpi kāle na nikkhamathā"ti uccāsaddaṃ katvā "sabbe maggaṃ āruḷhā"ti ñatvā "gacchatha tāva tumhe, mayhaṃ papañco atthī"ti te purato katvā aññaṃ maggaṃ āruyha kaṇṇikūpagaṃ rukkhaṃ chinditvā tacchetvā maṭṭhaṃ 1- katvā āharitvā sudhammāya gehe ṭhapesi "mayā dehīti vuttadivase nīharitvā dadeyyāsī"ti. Atha niṭṭhite dabbasambhārakamme bhūmikammato paṭṭhāya yāva bandhana- thambhussāpanasaṅghāṭayojanakaṇṇikamañcabandhanesu katesu so vaḍḍhakī kaṇṇikamañce nisīditvā catūhi disāhi gopānasiyo ukkhipitvā "bho ekaṃ pamuṭṭhaṃ atthī"ti āha. Kiṃ bho apamuṭṭhaṃ, 2- sabbameva tvaṃ pamussasīti. Imā gopānasiyo kattha patiṭṭhahissantīti. Kaṇṇikā nāma laddhuṃ vaṭṭatīti. Kuhiṃ bho idāni sakkā laddhunti. Kulānaṃ gehe sakkā laddhuṃ, 3- āhiṇḍantā pucchathāti. Te antogāmaṃ pavisitvā pucchitvā sudhammāya gharadvāre ṭhitā "imasmiṃ ghare kaṇṇikā atthī"ti pucchiṃsu. 4- Sā "atthī"ti āha. Handa mūlaṃ gaṇhāhīti. Mūlaṃ na gaṇhāmi, sace mama pattikaṃ karotha dassāmīti. Etha bho mātugāmassa pattikaṃ 5- na karoma araññaṃ gantvā rukkhaṃ chindissāmāti nikkhamiṃsu. Tato vaḍḍhakinā 6- "kiṃ tātā laddhā 7- kaṇṇikā"ti pucchitā 8- tamatthaṃ ārocesuṃ. Vaḍḍhakī kaṇṇikamañce nisinnova ākāsaṃ ullokento 9- "bho ajja nakkhattaṃ sundaraṃ, idaṃ aññaṃ saṃvaccharaṃ atikkamitvā sakkā laddhuṃ, tumhehi ca dukkhena ābhatā dabbasambhārā, te sakalasaṃvaccharena imasmiṃyeva ṭhāne pūtikā bhavissanti. Devaloke nibbattakāle tassāpi ekasmiṃ koṇe sālā hoti, āharatha nan"ti āha. Sāpi yāva te na puna āgacchanti, tāva kaṇṇikāya heṭṭhimatale "ayaṃ sālā sudhammā nāmā"ti akkharāni chindāpetvā ahatena vatthena veṭhetvā ṭhapesi. Kammikā āgantvā "āhara re kaṇṇikaṃ, yaṃ hotu taṃ hotu, @Footnote: 1 i. vaṭṭaṃ 2 cha.Ma. pamuṭṭhaṃ 3 cha.Ma. laddhunti 4 cha.Ma. āhaṃsu. @5 cha.Ma., i. pattiṃ. 6 cha.Ma. vaḍḍhakī. 7 cha.Ma. na laddhā. @8 cha.Ma. pucchi. 9 cha.Ma.,i. ulloketvā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page330.

Tuyhaṃpi pattikaṃ karissāmā"ti āhaṃsu. Sā nīharitvā "tātā yāva aṭṭha vā soḷasa vā gopānasiyo na ārohanti, tāva imaṃ vatthaṃ mā nibbeṭhayitthā"ti adāsi. Te "sādhū"ti sampaṭicchitvā gahetvā gopānasiyo āropetvāva vatthaṃ nibbeṭhesuṃ. Eko mahāgāmiyamanusso uddhaṃ ullokento akkharāni disvā "kiṃ bho idan"ti akkharaññuṃ manussaṃ pakkosāpetvā dassesi. So "sudhammā nāma ayaṃ sālā"ti āha. "haratha bho mayaṃ ādito paṭṭhāya sālaṃ katvā nāmamattaṃpi na labhāma, esā ratanamattena kaṇṇikarukkhena sālaṃ attano nāmena kāretī"ti viravanti. Vaḍḍhakī tesaṃ viravantānaṃyeva gopānasiyo pavesetvā 1- āṇiṃ datvā sālākammaṃ niṭṭhāpesi. Sālaṃ tidhā vibhajiṃsu, ekasmiṃ koṭṭhāse issarānaṃ vasanaṭṭhānaṃ akaṃsu, ekasmiṃ duggatānaṃ, ekasmiṃ gilānānaṃ. Tettiṃsa janā 2- tettiṃsa phalakāni paññapetvā hatthissa saññaṃ adaṃsu "āgantuko āgantvā yassa atthaṭe phalake nisīdati, taṃ gahetvā phalakassāmikasseva gehe patiṭṭhapehi, tassa pādaparikammapiṭṭhiparikammakhādanīyabhojanīyasayanāni sabbāni phalakassāmikasseva bhāro bhavissatī"ti. Hatthī āgatāgataṃ gahetvā phalakassāmikasseva gharaṃ neti. So tassa taṃdivasaṃ kattabbaṃ karoti. Maghamāṇavo sālato avidūre ṭhāne koviḷārarukkhaṃ ropesi, mūle cassa pāsāṇaphalakaṃ atthari. Sunandā nāmassa bhariyāpi avidūre pokkharaṇiṃ khaṇāpesi. Sucittā mālāgacche ropesi. Sabbajeṭṭhakā 3- pana ādāsaṃ gahetvā attabhāvaṃ maṇḍayamānāva vicarati. Magho taṃ āha "ayaṃ 4- bhadde sudhammā sālāya pattikā jātā, sunandā ca pokkharaṇiṃ khaṇāpesi, sucittā ca mālāgacche ropesi. Tava pana puññakammaṃ nāma natthi, ekaṃ puññakammaṃ 5- karohi bhaddeti. Sā "tvaṃ 6- kassa kāraṇā karosi, nanu tayā kataṃ mayhamevā"ti vatvā attabhāvamaṇḍanameva anuyuñjati. Magho yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto tāvatiṃsabhavane sakko hutvā nibbatti, tepi tettiṃsa gāmiyamanussā kālaṃ katvā tettiṃsa devaputtā hutvā @Footnote: 1 Ma. āropetvā. 2 i. janānaṃ 3 cha.Ma.,i. sabbajeṭṭhikā. evamuparipi. @4 cha.Ma.,i. ayaṃ pāṭho na dissati. 5 cha.Ma. puññaṃ. 6 i. idaṃ.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page331.

Tasseva santike nibbattā. Sakkassa vejayanto nāma pāsādo sattayojanasatāni uggacchi, dhajo tīṇi yojanasatāni uggacchi, koviḷārarukkhassa nissandena samantā tiyojanasataparimaṇḍalo pañcadasayojanapariṇāhakkhandho pāricchattako nibbatti, pāsāṇaphalakassa nissandena pāricchattakamūle saṭṭhiyojanikā paṇḍukambalasilā nibbatti. Sudhammāya kaṇṇikarukakhassa nissandena tiyojanasatikā sudhammā devasabhā nibbatti. Sunandāya pokkharaṇiyā nissandena paññāsayojanā nandā nāma pokkharaṇī nibbatti. Sucittāya mālāgacchavatthunissandena saṭṭhiyojanikaṃ cittalatāvanaṃ nāma uyyānaṃ nibbatti. Sakko devarājā sudhammāya devasabhāya yojanike suvaṇṇapallaṅke nisinno tiyojanike setacchatte dhāriyamāne tehi devaputtehi tāhi devakaññāhi aḍḍhateyyāhi nāṭakakoṭīhi dvīsu devalokesu devatāhi ca parivārito mahāsampattiṃ olokento tā tisso itthiyo disvā "imā tāva paññāyanti, sujātā kuhin"ti olokento "ayaṃ mama vacanaṃ akatvā girikandarāya ekā 1- bakasakuṇikā hutvā nibbattā"ti disvā devalokato otaritvā tassā santikaṃ gato. Sā disvāva sañjānitvā adhomukhā jātā. "bāle idāni kiṃ sīsaṃ na ukakhipasi, tvaṃ mama vacanaṃ akatvā attabhāvameva maṇḍayamānā vītināmesi, sudhammamāya ca sunandāya ca sucittāya ca mahā sampatti nibbattā, ehi amhākaṃ sampattiṃ passā"ti devalokaṃ netvā nandāya pokkharaṇiyā pakkhipitvā pallaṅke nisīdi. Nāṭakitthiyo "kuhiṃ gatattha mahārājā"ti pucchiṃsu. So anārocetukāmopi tāhi nippīḷiyamāno "sujātāya santikan"ti āha. Kuhiṃ nibbattā mahārājāti. Kandarapādeti. Idāni kuhinti. Nandāpokkharaṇiyaṃ me visajjitāti. Etha bho amhākaṃ ayyaṃ passāmāti sabbā tattha agamaṃsu. Sā pubbe sabbajeṭṭhakā hutvā jātā 2- avamaññittha, idāni tāpi taṃ disvā "passatha bho amhākaṃ ayyāya mukhaṃ kakkaṭakavijjhanasūlasadisan"ti ādīni vadantiyo keḷiṃ akaṃsu. Sā ativiya aṭṭiyamānā sakkaṃ devarājānaṃ āha "mahārāja imāni suvaṇṇarajatavimānāni @Footnote: 1 cha.Ma., i. ayaṃ pāṭho na dissati. 2 cha.Ma., i. tā.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page332.

Vā nandāpokkharaṇī vā mayhaṃ kiṃ karissati, jātibhūmiyeva mahārāja sattānaṃ sukhā, maṃ tattheva kandarapāde visajjehī"ti. Sakko taṃ tattha visajjetvā "mama vacanaṃ karissasī"ti āha. Karissāmi mahārājāti. Pañcasīlāni gahetvā akhaṇḍāni katvā rakkha, katipāhena taṃ etāsaṃ jeṭṭhakaṃ karissāmīti. Sā tathā akāsi. Sakko katipāhassa accayena "sakkā nu kho sīlaṃ rakkhitun"ti gantvā maccharūpena uttānako hutvā tassā purato udakapiṭṭhe otarati, sā "matamacchako bhavissatī"ti gantvā sīse aggahesi, maccho naṅguṭṭhaṃ cālesi, sā "jīvati maññe"ti udake visajjesi. Sakko ākāse ṭhatvā "sādhu sādhu rakkhasi sikkhāpadaṃ, evaṃ taṃ rakkhamānaṃ katipāheneva devanāṭkānaṃ jeṭṭhakaṃ karissāmī"ti āha. Tassāpi pañca vassasatāni āyu ahosi. Ekadivasaṃpi udarapūraṃ nālattha, 1- sukkhitvā parisukkhitvā milāyamānāpi sīlaṃ akhaṇḍaṃ katvā kālaṃ katvā bārāṇasiyaṃ kumbhakāragehe nibbatti. Sakko "kuhiṃ nibbattā"ti olokento disvā "tato idha ānetuṃ na sakkā, jīvitavuttimassā dassāmī"ti suvaṇṇaelāḷukānaṃ yānakaṃ pūretvā majjhe gāmassa mahallakavesena nisīditvā "elāḷukāni gaṇhathā"ti ukkaṭṭhiṃ akāsi. Samantā gāmavāsikā āgantvā "dehi tātā"ti āhaṃsu. Ahaṃ sīlarakkhakānaṃ demi, tumhe sīlaṃ rakkhathāti. Tāta mayaṃ sīlaṃ nāma kīdisantipi na jānāma, mūlena dehīti. "sīlarakkhakānaṃyeva dammī"ti āha. "etha re kosi ayaṃ elāḷukamahallako"ti sabbepi nivattiṃsu. Sā dārikā pucchi "amma tumhe elāḷukatthāya gatā tucchahatthāva āgatā"ti. Kosi amma elāḷukamahallako "ahaṃ sīlarakkhakānaṃ dammī"ti vadati, imassa dārikāpi 2- sīlaṃ rakkhitvā vaṭṭati, 2- mayaṃ sīlameva na jānāmāti. Sā "mayhaṃ ānītaṃ bhavissatī"ti gantvā "elāḷukaṃ tāta dehī"ti āha. Tvaṃ sīlāni rakkhasi ammāti. Āma tāta sīlaṃ 3- rakkhāmīti. Idaṃ mayā tuyhameva ābhatanti gehadvāre yānakena saddhiṃ ṭhapetvā pakkāmi. Sāpi yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā cavitvā @Footnote: 1 cha.Ma.,i. nālatthaṃ 2-2 cha.Ma.,i. dārikā sīlaṃ khāditvā vattanti, @3 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati

--------------------------------------------------------------------------------------------- page333.

Vepacittiasurassa dhītā hutvā nibbatatti. Sīlanissandena pāsādikā ahosi. So "dhītu vivāhamaṅgalaṃ karissāmī"ti asure sannipātesi. Sakko "kuhiṃ nibbattā"ti olokento "asurabhavane nibbattā, ajjassā vivāhamaṅgalaṃ karissatī"ti disvā "idāni yaṅkiñci katvā ānetabbā mayā"ti asuravaṇṇaṃ nimminitvā gantvā asurānaṃ antare aṭṭhāsi. "tava sāmikavaraṃ demī"ti 1- tassā hatthe pitā pupphadāmaṃ adāsi "yaṃ icchasi, tassa upari pupphaṃ 2- khipāhī"ti. Sā olokentī sakkaṃ disvā pubbesannivāsena sañjātasinehā "ayaṃ me sāmiko"ti tassa upari dāmaṃ khipi. So taṃ bāhāya gahetvā ākāse uppati, tasmiṃ khaṇe asurā sañjāniṃsu. Te "gaṇhatha gaṇhatha jarasakkaṃ veriko amhākaṃ na mayaṃ etassa dārikaṃ dassāmā"ti anubandhiṃsu. Vepacitti pucchi "kenāhaṭā"ti. Jarasakkena mahārājāti. "avasesesu ayameva seṭṭho, apethā"ti āha. Sakko taṃ 3- netvā aḍḍhateyyakoṭināṭakānaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhapesi. Sā sakkaṃ varaṃ yāci "mahārāja mayhaṃ imasmiṃ devaloke mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā natthi, yattha yattha gacchasi tattha tattha maṃ gahetvā gaccha mahārājā"ti. Sakko "sādhū"ti paṭiññaṃ adāsi evaṃ macalagāmake maghamāṇavakālato paṭṭhāya visuddhabhāvamassa passanto bhagavā "dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkho"ti āha. Atthasañhitanti atthanissitaṃ kāraṇanissitaṃ. Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito ----------- pañhaveyyākaraṇavaṇṇanā [357] Kiṃsaññojanāti kiṃbandhanā kena bandhanena bandhā hutvā puthukāyāti bahujanā. Averāti apaṭighā. Adaṇḍāti āvudhadaṇḍadhanudaṇḍā vimuttā. Asapattāti apaccatthikā. Abyāpajjhāti vigatadomanassā. Viharemu averinoti aho vata kenaci saddhiṃ averino vihareyyāma, katthaci kopaṃ na uppādetvā @Footnote: 1 cha.Ma. sāmikaṃ vadehīti, i. sāmikaṃ vārehīti 2 cha.Ma.,i. ayaṃ saddo na dissati @3 cha.Ma. naṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page334.

Accharāya gahitakaṃ jaṅghasahassena saddhiṃ paribhuñjeyyāmāti dānaṃ datvā pūjaṃ katvā ca patthayanti. Iti ca nesaṃ hotīti evañca nesaṃ ayaṃ patthanā hoti. Atha ca panāti evaṃ patthanāya satipi. Issāmacchariyasaññojanāti parasampattikhīyanalakkhaṇā issā, attasampattiyā parehi sādhāraṇabhāvaasahanalakkhaṇaṃ macchariyaṃ ca, issāmacchariyaṃ saññojanaṃ etesanti issāmacchariyasaññojanā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana issāmacchariyāni abhidhamme vuttāneva. Āvāsamacchariyena panettha yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā vicari. 1- Kulamacchariyena tasmiṃ kule aññesaṃ dānādīni karonte disvā "bhinnaṃ vatidaṃ kulaṃ mamā"ti cintayato lohitaṃpi mukhato uggacchati, kucchivirecanaṃpi hoti, antānipi khaṇḍākhaṇḍāni hutvā nikkhamanti. Lābhamacchariyena saṃghassa vā gaṇassa vā santake lābhe maccharāyitvā puggalikaparibhogaṃ 2- viya paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbabatti. 3- Sarīravaṇṇaguṇavaṇṇamacchariyena pana pariyattidhammamacchariyena ca attanova vaṇṇaṃ vaṇṇeti na paresaṃ vaṇṇaṃ, "kiṃvaṇṇo eso"ti taṃ taṃ dosaṃ vadanto pariyattiñca kassaci kiñci adento dubbaṇṇo ceva eḷamūgo ca hotīti. 4- Apica āvāsamacchariyena lohagehe paccati. Kulamacchariyena appalābho hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhave nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattati. Idaṃ pana issāmacchariyasaññojanaṃ sotāpattimaggena pahīyati. Yāva taṃ na pahīyati, tāva devamanussā averatādīni patthayantāpi verādīhi na parimuccantiyeva. Tiṇṇā mettha kaṅkhāti etasmiṃ pañhe mayā tumhākaṃ vacanaṃ sutvā kaṅkhā tiṇṇāti vadati, na maggavasena tiṇṇakaṅkhataṃ dīpeti. Vigatā kathaṃkathāti idaṃ kathaṃ idaṃ kathanti ayaṃpi kathaṃkathā vigatā. @Footnote: 1 cha.Ma., i. vicarati 2 cha.Ma., puggalikaparibhogena @3 cha.Ma., i. nibbattati evamuparipi 4 cha.Ma., i. hoti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page335.

[358] Nidānādīni vuttatthāneva. Piyāppiyanidānanti piyasattasaṅkhāranidānaṃ macchariyaṃ, appiyasattasaṅkhāranidānā issā. Ubhayaṃ vā ubhayanidānaṃ. Pabbajitassa hi saddhiṃvihārikādayo, gahaṭṭhassa puttādayo hatthiassādayo vā sattā piyā honti keḷāyitā mamāyitā, muhuttaṃpi te apassanto adhivāsetuṃ na sakkoti. So aññaṃ tādisaṃ piyasattaṃ labhantaṃ disvā issaṃ karoti. "iminā amhākaṃ kiñci kammaṃ atthi, muhuttaṃ tāvakālikaṃ 1- dethā"ti tameva aññehi yācito "na 2- sakkā dātuṃ, kilamissati vā ukkaṇṭhissati vā"ti ādīni vatvā macchariyaṃ karoti. Evaṃ tāva ubhayaṃpi piyasattanidānaṃ hoti. Bhikkhussa pana pattacīvarādiparikkhārajātaṃ, 3- gahaṭṭhassa vā alaṅkārādiupakaraṇaṃ piyaṃ hoti manāpaṃ, so aññassa tādisaṃ uppajjamānaṃ disvā "aho vatassa evarūpaṃ na bhaveyyā"ti issaṃ karoti, yācito cāpi "mayampetaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, na sakkā dātun"ti macchariyaṃ karoti. Evaṃ ubhayaṃpi piyasaṅkhāranidānaṃ hoti. Appiyepi pana te vuttappakāre satte ca saṅkhāre ca labhitvā sacepissa te amanāpā honti, tathāpi kilesānaṃ viparitavuttitāya "ṭhapetvā maṃ bho añño evarūpassa lābhī"ti issaṃ vā karoti, yācito tāvakālikaṃpi adadamāno macchariyaṃ vā karoti. Evaṃ ubhayaṃpi appiyasattasaṅkhāranidānaṃ hoti. Chandanidānanti ettha pariyesanachando, paṭilābhachando, paribhogachando, sannidhichando, visajjanachandoti pañcavidho chando. Katamo pariyesanachando? idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ pariyesati, Saddaṃ, gandhaṃ, rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ pariyesati, dhanaṃ pariyesati. Ayaṃ pariyesanachando. Katamo paṭilābhachando? idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ paṭilabhati, saddaṃ, gandhaṃ, Rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ paṭilabhati, dhanaṃ paṭilabhati. Ayaṃ paṭilābhachando. Katamo paribhogachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ paribhuñjati, saddaṃ, gandhaṃ, rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ paribhuñjati, dhanaṃ paribhuñjati. Ayaṃ paribhogachando. Katamo sannidhichando? idhekacco atitto chandajāto dhanasannicayaṃ karoti "āpadāsu bhavissatī"ti @Footnote: 1 cha.Ma.. i. tāva naṃ 2 i. no 3 cha.Ma. pattacīvaraparikkhārajātaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page336.

Ayaṃ sannidhichando. Katamo visajjanachando? idhekacco atitto chandajāto dhanaṃ visajjeti:- hatthārohānaṃ assārohānaṃ rathikānaṃ dhanuggahānaṃ `ime maṃ rakkhissanti gopissanti mamāyissanti samparivārissantī"ti. Ayaṃ visajjanachando. Ime pañcapi chandā idha taṇhāmattameva, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ. Vitakkanidānoti ettha "lābhaṃ paṭicca vinicchayo"ti 1- evaṃ vutto vinicchayavitakko vitakko nāma. Vinicchayoti dve vinicchayā taṇhāvinicchayo ca, diṭṭhivinicchayo ca. Aṭṭhasatataṇhāviparitaṃ taṇhāvinicchayo nāma. Dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo nāmāti evaṃ vuttataṇhāvinicchayavasena hi iṭṭhāniṭṭhapiyāpiya- vavatthānaṃ na hoti. Tadeva hi ekaccassa iṭṭhaṃ hoti, ekaccassa aniṭṭhaṃ paccantarājamajjhimadesarājūnaṃ gaṇḍuppādamigamaṃsādīsu viya. Tasmiṃ pana taṇhāvinicchayena vinicchite paṭiladdhavatthusmiṃ "ettakaṃ rūpassa bhavissati, ettakaṃ saddassa, ettakaṃ gandhassa, ettakaṃ rasassa, ettakaṃ phoṭṭhabbassa bhavissati, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati ettakaṃ parassa bhavissati, ettakaṃ nidahissāmi, ettakaṃ parassa dassāmī"ti vavatthānaṃ vitakkavinicchayena hoti tenāha "../../bdpicture/chando kho devānaminda vitakkanidāno"ti. Papañcasaññāsaṅkhānidānoti tayo papañcā taṇhāpapañco, mānapapañco, diṭṭhipapañcoti. Tattha aṭṭhasatataṇhāviparitaṃ taṇhāpapañco nāma. Navavidho māno mānapapañco nāma. Dvāsṭṭhidiṭṭhiyo diṭṭhipapañco nāma. Tesu idha taṇhāpapañco adhippeto. Kenaṭṭhena papañcoti? mattapamattākārapāpanaṭṭhena papañco. Taṃsampayuttā saññā papañcasaññā. Saṅkhā vuccati koṭṭhāso "saññānidānā hi papañcasaṅkhā"ti 2- āsīsu viya. Iti papañcasaññāsaṅkhānidānoti papañcasaññākoṭṭhāsanidāno vitakkoti attho. Papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāmininti etissā papañcasaññāsaṅkhāya yo nirodho vūpasamo, tassa sāruppañceva tattha gāminiṃ cāti saha vipassanāya maggaṃ pucchati. @Footnote: 1 dī. mahā. 10/103/52 mahānidānasutta 2 khu.su. 25/881/506 kalahavivādasutta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page337.

Vedanākammaṭṭhānavaṇṇanā [359] Athassa bhagavā somanassaṃ cāhanti 1- tisso vedanā ārabhi. Kiṃ pana bhagavatā pucchitaṃ kathitaṃ, apucchitaṃ, sānusandhikaṃ, ananusandhikanti. Pucchitameva kathitaṃ, no apucchitaṃ, sānusandhikameva, no ananusandhikaṃ. Devatānaṃ hi rūpato arūpaṃ pākaṭtaraṃ, arūpepi vedanā pākaṭtaRā. Kasmā? devatānaṃ hi karajakāyaṃ sukhumaṃ, kammajaṃ balavaṃ, karajakāyassa sukhumattā, kammajassa balavattā ekāhāraṃpi atikkamitvā na tiṭṭhanti, uṇhapāsāṇe ṭhapitasappipiṇḍo 2- viya vilīyantīti sabbaṃ brahmajāle vuttanayeneva veditabbaṃ. Tasmā bhagavā sakkassa tisso vedanā ārabhi. Duvidhaṃ hi kammaṭṭhānaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ, arūpakammaṭṭhānaṃ ca. Rūpapariggaho, arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā yassa rūpaṃ pākaṭaṃ, tassa saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ vitthārento rūpakammaṭṭhānaṃ katheti. Yassa arūpaṃ pākaṭaṃ, tassa arūpakammaṭṭhānaṃ katheti. Kathento ca tassa vatthubhūtaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ dassetvāva katheti. Devānaṃ pana arūpakammaṭṭhānaṃ pākaṭanti arūpakammaṭṭhānavasena vedanā ārabhi. Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? ekaccassa hi saṅkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti, ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti, ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā taṃ vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti. Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi na kevalaṃ phassova uppajjati, tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ viññāṇaṃpi uppajjatīti @Footnote: 1 cha.Ma. pāhanti, Sī., i. pahanti 2 cha.Ma. ṭhapitasappipiṇḍi

--------------------------------------------------------------------------------------------- page338.

Phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi na kevalaṃ vedanāva uppajjati, tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ viññāṇaṃpi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati, tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. So "ime phassapañcamakā dhammā kiṃnissitā"ti upadhārento "vatthunissitā"ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo, yaṃ sandhāya vuttaṃ "idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha nissitaṃ 1- ettha paṭibaddhan"ti. So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpamattameva passati. Rūpaṃ cettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā, pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi. So "ime pañcakkhandhā kiṃ hetukā"ti upaparikkhanto "avijjādihetukā"ti passati. Tato "paccaye 2- ceva paccayuppannañca tato paraṃ 3- añño satto vā puggalo natthi, suddhasaṅkhārapuñjamattamevā"ti sapaccayanāmarūpavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā "aniccaṃ dukkhaṃ anattā"ti sammasanto vicarati, so ajja ajjāti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammassavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṃ imesaṃ tiṇṇaṃpi janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti. Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāsīsena kathesi. Phassavasena vā 4- viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ etassa na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? vedanānaṃ uppattiyā pākaṭattā. 5- Sukhadukkhavedanānaṃ hi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, tadā @Footnote: 1 cha.Ma., i. sitaṃ 2 cha.Ma., i. paccayo 3 cha.Ma., i. idaṃ @4 cha.Ma. hi 5 cha.Ma., i. pākaṭattāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page339.

Sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhayamānaṃ viya, ghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya "aho sukhaṃ, aho sukhan"ti vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati. Tadā sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattakapālaṃ 1- pavesantaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcanataṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkā kalāpaṃ khipamānaṃ viya "aho dukkhaṃ, aho dukkhan"ti vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti. Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārena viya abhibhūtā. 2- Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭipakkhavasena 3- majtteākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? yathā antarā piṭṭhipāsāṇaṃ ārūhitvā palātassa migassa anupadaṃ gacchanto migaluddhako piṭṭhipāsāṇassa orabhāgepi parabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi "ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena tato bhavissatī"ti nayato jānāti, evaṃ. Āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhavedanāya uppatti pākaṭā hoti, oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhavedanāya uppatti pākaṭā hoti, ito āruyha, ito oruyha, majjhe evaṃ gatoti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭipakkhavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dasseti. Na kevalañca idheva evaṃ dasseti, mahāsatipaṭṭhāne, majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne, cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedallasutte, mahāvedallasutte, raṭṭhapālasutte, māgandiyasutte, dhātuvibhaṅge, aneñjasappāye 4- sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dasseti. Yathā ca tesu, evaṃ imasmiṃpi sakkapañhe paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dasseti. Rūpakammaṭṭhānaṃ panettha vedanāya ārammaṇamattaṃyeva saṅkhittaṃ, tasmā pāliyaṃ na āruḷhaṃ bhavissati. @Footnote: 1 cha.Ma. tattaphālaṃ 2 Ma., i. andhakārā avibhūtā @3 cha.Ma., i. sātāsātapaṭikkhepavasena evamuparipi 4 cha.Ma. āneñjasappāye

--------------------------------------------------------------------------------------------- page340.

[360] Arūpakammaṭṭhāne yantassa pākaṭaṃ vedanāvasena abhinivesamukhaṃ, tameva dassetuṃ somanassaṃ cāhaṃ 1- devānamindāti ādi vuttaṃ. Tattha duvidhenāti dvividhena, dvīhi koṭṭhāsehīti attho. Evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbanti evarūpaṃ gehasitasomanassaṃ na sevitabbaṃ. Gehasitasomanassaṃ nāma "tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato, pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassan"ti 2- evaṃ chasu dvāresu pavattakāmaguṇanissitaṃ 3- somanassaṃ. Evarūpaṃ somanassaṃ sevitabbanti evarūpaṃ nekkhammanissitaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ. Nekkhammanissitasomanassaṃ nāma "tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni. Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā viparijhāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassan"ti 2- evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ sakkontassa "ussukkitā me vipassanā"ti somanassajātassa uppannaṃ somanassaṃ. Sevitabbanti idaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānādivasena uppajjanakasomanassaṃ sevitabbaṃ nāma. Tattha yañce savitakkaṃ savicāranti tasmiṃpi nekkhammanissite somanasse yaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānavasena ca uppannaṃ savitakkaṃ savicāraṃ somanassanti jāneyya. Yañce avitakkaṃ avicāranti yaṃ pana dutiyatatiyajjhānavasena uppannaṃ avitakkaṃ avicāraṃ somanassanti jāneyya. Ye avitakke avicāre te 4- paṇītatareti etesupi dvīsu yaṃ avitakkaṃ avicāraṃ, taṃ paṇītataranti attho. @Footnote: 1 cha.Ma. somanassaṃpāhaṃ 2 Ma. upari. 14/306/280 saḷāyatanavibhaṅgasutta @3 cha.Ma., i. vuttakāmaguṇanissitaṃ 4 Sī., i. se

--------------------------------------------------------------------------------------------- page341.

Iminā kiṃ kathitaṃ hoti? dvinnaṃ arahattaṃ kathitaṃ. Kathaṃ? eko hi 1- bhikkhu savitakke savicāre somanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā "idaṃ somanassaṃ kiṃnissitan"ti upadhārento "vatthunissitan"ti pajānāti, phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkaavicāre somanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhasomanassesupi savitakkasavicārato avitakkaavicāraṃ paṇītataraṃ. Savitakkasavicārasomanassavipassanātopi avitakkaavicārasomanassavipassanā paṇītaRā. Savitakkasavicārasomanassaphalasamāpattitopi avitakkaavicārasomanassaphalasamāpattiyeva paṇītataRā. Tenāha bhagavā "ye avitakke avicāre te paṇītatare"ti. [361] Evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbanti evarūpaṃ gehasitadomanassaṃ na sevitabbaṃ. Gehasitadomanassaṃ nāma "tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassan"ti 2- evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇaṃ nānubhaviṃ nānubhavissāmi nānubhavāmīti vitakkayato uppannaṃ kāmaguṇanissitaṃ domanassaṃ. Evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbanti evarūpaṃ nekkhammanissitaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ. Nekkhammanissitadomanassaṃ nāma "tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā viparijhāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti kadāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī"ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ @Footnote: 1 cha.Ma. kira 2 Ma. upari. 14/307/281 saḷāyatanavibhaṅgasutta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page342.

Domanassan"ti 1- evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate anuttaravimokkhasaṅkhāta- ariyaphaladhammesu pihaṃ upaṭṭhapetvā tadadhigamāya aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ asakkontassa idaṃpi pakkhaṃ, idaṃpi māsaṃ, idaṃpi saṃvaccharaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyabhūmiṃ pāpuṇituṃ nāsakkhinti anusocato uppannaṃ domanassaṃ. Sevitabbanti idaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānādivasena uppajjanakadomanassaṃ sevitabbaṃ nāma. Tattha yañce savitakkaṃ savicāranti tasmiṃpi duvidhe somanasse gehasitadomanassameva savitakkasavicāradomanassaṃ nāma. Nekkhammavasena vipassanāvasena anussativasena paṭhamadutiyajjhānavasena uppannaṃ domanassaṃ pana savitakkasavicāradomanassanti veditabbaṃ. Nippariyāyena pana avitakkaavicāradomanassaṃ nāma natthi. Domanassindriyantu 2- ekaṃsena akusalañceva savitakkasavicārañca, etassa pana bhikkhuno maññanavasena savitakkasavicāranti ca avitakkaavicāranti ca vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayo, idha bhikkhu domanassapaccayabhūte savitakkasavicāradhamme avitakkaavicāradhamme ca domanassapaccayāeva uppanne maggaphaladhamme ca aññesaṃ paṭipattidassanavasena domanassanti gahetvā "kadā nu kho me savitakkasavicāradomanasse vipassanā paṭṭhapitā bhavissati, kadā avitakkaavicāradomanasse"ti ca "kadā nu kho me savitakkasavicāradomanasse phalasamāpatti nibbattitā bhavissati, kadā avitakkaavicāradomanasse phalasamāpattī"ti ca cintetvā temāsikaṃ, chamāsikaṃ, navamāsikaṃ vā paṭipadaṃ gaṇhāti. Temāsikaṃ gahetvā paṭhamamāse ekaṃ yāmaṃ jaggati, dve yāme niddāya okāsaṃ karoti, majjhimamāse dve yāme jaggati, ekaṃ yāmaṃ niddāya okāsaṃ karoti, pacchimamāse caṅkamanisajjāheva yāpeti. Evaṃ ce arahattaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pāpuṇāti, visesetvā chamāsikaṃ gaṇhāti. Tatrāpi dve dve māse vuttanayena paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇituṃ asakkonto visesetvā navamāsikaṃ gaṇhāti. Tatrāpi tayo tayo māse tatheva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇituṃ asakkontassa "na laddhaṃ @Footnote: 1 Ma.upari. 14/307/281 saḷāyatanavibhaṅgasutta 2 cha.Ma.,i. domanassindriyañhi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page343.

Vata me sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretun"ti āvajjato domanassaṃ uppajjati, assudhārā pavattanti gāmantapabbhāravāsimahāsīvattherassa viya. Mahāsīvattheravatthuvaṇṇanā thero kira aṭṭhārasa mahāgaṇe vācesi. Tassovāde ṭhatvā tiṃsasahassā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Atheko bhikkhu "mayhaṃ tāva abbhantare guṇā appamāṇā, kīdisā nu kho me ācariyassa guṇā"ti āvajjeti. Āvajjento puthujjanabhāvaṃ passitvā "amhākaṃ ācariyo aññesaṃ avassayo hoti, attano bhavituṃ na sakkoti, ovādamassa dassāmī"ti ākāsena gantvā vihārasamīpe otaritvā divāṭṭhāne nisinnaṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. Thero "kiṃkāraṇā āgatosi piṇḍapātikā"ti āha. Ekaṃ anumodanaṃ gaṇhissāmīti āgatomhi bhanteti. Okāso na bhavissati āvusoti. Vitakkamālake ṭhitakāle pucchissāmi bhanteti. Tasmiṃ ṭhāne aññe pucchantīti. Bhikkhācāramagge bhanteti. Tatrāpi aññe pucchantīti. Dupaṭanivāsanaṭṭhāne, 1- saṅghāṭipārupanaṭṭhāne, pattanīharaṇaṭṭhāne, gāme caritvā āsanasālāya yāguṃ pītakāle bhanteti. Tattha tattha aṭṭhakathātherā attano kaṅkhaṃ vinodenti āvusoti. Antogāmato nikkhamanakāle puchchissāmi bhanteti. Tatrāpi aññe pucchanti āvusoti. Antarāmagge bhante, bhojanasālāya bhattakiccapariyosāne bhante, divāṭṭhāne pādadhovanakāle mukhadhovanakāle bhanteti. Tato paṭṭhāya yāva aruṇā apare pucchanti āvusoti. Dantakaṭṭhaṃ gahetvā mukhadhovanaṭṭhānagamanakāle bhanteti. Tadā aññe pucchantīti. Mukhaṃ dhovitvā āgamanakāle bhanteti. Tatrāpi aññe pucchantīti. Senāsanaṃ pavisitvā nisinnakāle bhanteti. Tatrāpi aññe pucchantīti. Bhante nanu mukhaṃ dhovitvā senāsanaṃ pavisitvā tayo cattāro pallaṅke usumaṃ gāhāpetvā yonisomanasikārena kammaṃ karontānaṃ okāsakālena bhavitabbaṃ siyā, maraṇakkhaṇaṃpi @Footnote: 1 cha.Ma., i. dupaṭṭanivāsanaṭṭhāne.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page344.

Na labhissatha bhante, phalakasadisattha bhante parassa avassayo hotha attano bhavituṃ na sakkotha, na me tumhākaṃ anumodanāya atthoti ākāse uppatitvā agamāsi. Thero "imassa bhikkhuno pariyattiyā kammaṃ natthi, mayhaṃ pana anusāsako bhavissatīti 1- ñatvā "idāni okāso na bhavissati, paccūsakāle gamissāmī"ti pattacīvaraṃ samīpe katvā sabbaṃ divasabhāgaṃ paṭhamaṃ yāmaṃ majjhimaṃ yāmaṃ ca dhammaṃ vācetvā pacchimayāme ekasmiṃ there uddesaṃ gahetvā nikkhamante pattacīvaraṃ gahetvā teneva saddhiṃ nikkhanto. Nisinnaantevāsikā ācariyo kenaci papañcena nikkhantoti maññiṃsu. Nikkhantatthero kocideva samānācariyabhikkhūti saññaṃ akāsi. Thero kira "mādisassa arahattaṃ nāma kiṃ, 2- dvīhatīheneva pāpuṇitvā paccāgamissāmī"ti antevāsikānaṃ anārocetvāva āsāḷhamāsassa juṇhapakkhaterasiyā nikkhanto gāmantapabbhāraṃ gantvā caṅkamamāruyha kammaṭṭhānaṃ manasikaronto taṃdivasaṃ arahattaṃ gahetuṃ nāsakkhi. Uposathadivase sampatte "dvīhatīhena arahattaṃ gaṇhissāmīti āgato, gahetuṃ nāsakkhiṃ. Tayo māsā 3- pana tīṇi divasāni viya yāva mahāpavāraṇā tāva jānissāmī"ti vassaṃ upagantvāpi gahetuṃ nāsakkhi. Pavāraṇādivase cintesi "ahaṃ dvīhatīhena arahattaṃ gaṇhissāmīti āgato, temāsenāpi nāsakkhiṃ, sabrahmacārino pana visuddhipavāraṇaṃ pavārentī"ti. Tassevaṃ cintayato assudhārā pavattanti. Tato "na mañce mayhaṃ catūhi iriyāpathehi maggaphalaṃ uppajjissati, arahattaṃdāni appatvā neva mañce piṭṭhiṃ pasāressāmi. Na pāde dhovissāmī"ti mañcaṃ ussāpetvā ṭhapesi. Puna antovassaṃ pattaṃ, arahattaṃ gahetuṃ nāsakkhiyeva. Ekūnatiṃsapavāraṇāsu assudhārā pavattanti. Gāmadārakā therassa pādesu phālitaṭṭhānāni kaṇṭakehi sibbanti, davaṃ 4- karontāpi "ayyassa mahāsīvattherassa viya pādā hontū"ti davaṃ karonti. Thero tiṃsasaṃvacchare mahāpavāraṇādivase ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhito "idāni me tiṃsa vassāni samaṇadhammaṃ karontassa, nāsakkhiṃ arahattaṃ pāpuṇituṃ, @Footnote: 1 cha.Ma., i. bhavissāmīti 2 ma, i. arahattaṃ uppādetuṃ nāma kiṃ. @3 cha.Ma., i. māse. 4 i. evaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page345.

Addhā me imasmiṃ attabhāve maggo vā phalaṃ vā natthi, na me laddhaṃ sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretun"ti cintesi. Tassevaṃ cintayato ca domanassaṃ uppajji, assudhārā pavattanti. Athāvidūraṭṭhāne ekā devadhītā rodamānā aṭṭhāsi. Ko ettha rodatītī. 1- Ahaṃ bhante devadhītāti. Kasmā rodasīti. Rodanena 2- maggaphale nibbattante 2- ahaṃpi ekaṃ dve maggaphalāni nibbattessāmīti rodāmi bhanteti. Tato thero "bho mahāsīva 3- devadhītāpi 4- tayā saddhiṃ keḷiṃ karoti, anucchavikaṃ nu kho te etan"ti vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ aggahesi. So "idāni nipajjissāmī"ti senāsanaṃ paṭijaggitvā mañcaṃ paññapetvā udakaṭṭhāne udakaṃ paccupaṭṭhapetvā "pāde dhovissāmī"ti sopāṇaphalake nisīdi. Antevāsikāpissa "amhākaṃ ācariyassa samaṇadhammaṃ kātuṃ gatassa tiṃsa vassāni, asakkhi nu kho visesaṃ nibbattetuṃ, nāsakkhī"ti āvajjamānā "arahattaṃ patvā pādadhovanatthaṃ nisinno"ti disvā "amhākaṃ ācariyo amhādisesu antevāsikesu tiṭṭhantesu `attanāva pāde dhovissatī'ti aṭṭhānametaṃ, ahaṃ dhovissāmi ahaṃ dhovissāmī"ti tiṃsasahassāpi ākāsenāgantvā vanditvā "pāde dhovissāma bhante"ti āhaṃsu. Āvuso idāni tiṃsa vassāni honti mama pādānaṃ adhotānaṃ, tiṭṭhatha tumhe, ahameva dhovissāmīti. Sakkopi āvajjento "mayhaṃ ayyo mahāsīvatthero arahattaṃ patto tiṃsasahassānaṃ antevāsikānaṃ `pāde dhovissāmā'ti āgatānaṃ pāde dhovituṃ na deti mādise pana upaṭṭhāke tiṭṭhante `mayhaṃ ayyo sayaṃ pāde dhovissatī'ti aṭṭhānametaṃ, ahaṃ dhovissāmī"ti sanniṭṭhānaṃ katvā sujātāya deviyā saddhiṃ bhiṃkkhusaṃghassa santike pāturahosi. So sujaṃ asurakaññaṃ purato katvā "apetha bhante mātugāmo"ti okāsaṃ kāretvā theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā purato ukkuṭiko nisīditvā "pāde dhovissāmi bhante"ti āha. Kosiya idāni me tiṃsa @Footnote: 1 cha.Ma. rodasīti 2-2 cha.Ma. rodamānena maggaphalaṃ nibbattitaṃ @3 cha.Ma., i. mahāsīvatthera 4 cha.Ma., i. devatāpi.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page346.

Vassāni pādānaṃ adhotānaṃ, devatānaṃ ca pakatiyāpi manussasarīragandho nāma jeguccho, yojanasate ṭhitānaṃpi kaṇṭhe āsattakuṇapaṃ viya hoti, ahameva dhovissāmīti. Bhante ayaṃ gandho nāma na paññāyati, tumhākaṃ pana sīlagandho cha devaloke atikkamitvā upari bhavaggaṃ patvā ṭhito. Sīlagandhato añño uttaritaro gandho nāma natthi bhante, tumhākaṃ sīlagandhenamhi āgatoti vāmahatthena goppakasandhiyaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena pādatale 1- parimajji, daharakumārasseva pādā ahesuṃ. Sakko pāde dhovitvā vanditvā devalokameva gato. Evaṃ "na labhāmi sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretun"ti āvajjentassa uppannaṃ domanassaṃ nissāya bhikkhuno maññanavasena vipassanāya ārammaṇaṃpi vipassanāpi maggopi phalaṃpi savitakkasavicāradomanassanti ca avitakkaavicāradomanassanti ca vuccatīti veditabbaṃ. Tattha eko bhikkhu savitakkasavicāradomanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā idaṃ domanassaṃ kiṃnissitanti upadhārento vatthunissitanti pajānāti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkaavicāradomanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhadomanassesupi savitakkasavicārato avitakkaavicāraṃ paṇītataraṃ savitakkasavicāradomanassavipassanātopi avitakkaavicāradomanassavipasasanā paṇītataRā. Savitakkasavicāradomanassaphalasamāpattitopi avitakkaavicāradomanassaphalasamāpattiyeva paṇītataRā. Tenāha bhagavā "ye avitakkaavicāre paṇītatare"ti. [362] Evarūpā upekkhā na sevitabbāti evarūpā gehasitaupekkhā na sevitabbā. Gehasitaupekkhā nāma "tattha katamā cha gehasitā upekkhā. Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa muḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati, tasmā sā upekkhā gehasitāti vuccatī"ti 2- evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate guḷapiṇḍike nilīnamakkhikā @Footnote: 1 cha.Ma. pādatalaṃ 2 Ma. upari. 14/308/282 saḷāyatanavibhaṅgasutta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page347.

Viya rūpādīni anativattamānā tattheva laggā laggitā hutvā uppannā kāmaguṇanissitā upekkhā na sevitabbā. Evarūpā upekkhā sevitabbāti evarūpā nekkhammasitaupekkhā sevitabbā. Nekkhammasitaupekkhā nāma "tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā. Rūpānaṃtve aniccataṃ viditvā vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ `pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbe te rūpā aniccā, dukkhā vipariṇāmadhammā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā, yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccatī"ti 1- evaṃ chasu dvāresu iṭṭhādiārammaṇe āpāthagate iṭṭhe arajjantassa aniṭṭhe adussantassa asamapekkhanena asammuyhantassa uppannā vipassanāñāṇasampayuttā upekkhā. Apica vedanāsabhāgā tatramajjhattupekkhāpi ettha upekkhāva. Tasmā sevitabbāti ayaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussativasena paṭhamadutiyatatiyacatutthajjhānavasena upapajjanaupekkhā sevitabbā nāma. Tattha 2- yañce savitakkaṃ savicāranti tāyapi nekkhammasitaupekkhāya ca yaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussativasena 3- paṭhamajjhānavasena ca uppannaṃ savitakkaṃ savicāraṃ upekkhanti jāneyya. Yañce avitakkaṃ avicāranti yaṃ pana dutiyatatiyajjhānādivasena uppannaṃ avitakkaṃ avicāraṃ upekkhanti jāneyya. Ye avitakke avicāre te paṇītatareti etāsu dvīsu yā avitakkaavicārā, sā paṇītatarāti attho. Iminā kiṃ kathitaṃ hoti.? dvinnaṃ arahattaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu savitakkasavicāraupekkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ayaṃ upekkhā kiṃnissitāti upadhārento vatthunissitāti pajānāti 4- phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkāvicārāya upekkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. @Footnote: 1 Ma. upari. 14/308 saḷāyatanavibhaṅgasutta 2 cha.Ma. ettha. @3 cha.Ma. anussatiṭṭhānavasena 4 cha.Ma., i. pajānātīti

--------------------------------------------------------------------------------------------- page348.

Tattha abhiniviṭṭhaupekkhāsupi savitakkasavicārato avitakkāvicārā paṇītataRā. Savitakkasavicāraupekkhāvipassanātopi avitakkāvicāraupekkhāvipassanā paṇītataRā. Savitakkasavicārupekkhāphalasamāpattitopi avitakkāvicārupekkhāphalasamāpattiyeva paṇītataRā. Tenāha bhagavā "ye avitakke avicāre te paṇītatare"ti. [363] Evaṃ paṭipanno kho devānaminda bhikkhu papañcasaññāsaṅkhā- nirodhasāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotīti bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Sakko pana sotāpattiphalaṃ patto. Buddhānaṃ hi ajjhāsayo hīno na hoti, ukkaṭṭhova hoti. Ekassapi bahunnaṃpi dhammaṃ desentā arahatteneva kūṭaṃ gaṇhanti. Sattā pana attano anurūpe upanissaye ṭhitā. Keci sotāpannā honti, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahanto. Rājā viya hi bhagavā. Rājakumārā viya veneyyā. Yathā hi rājā bhojanakāle attano pamāṇena piṇḍaṃ uddharitvā rājakumārānaṃ upaneti, te tato attano mukhappamāṇeneva kabaḷaṃ karonti, evaṃ bhagavā attano ajjhāsayānurūpāya desanāya arahatteneva kūṭaṃ gaṇhāti. Veneyyā attano upanissayappamāṇena tato sotāpattiphalaṃ 1- vā sakadāgāmianāgāmiarahatatphalameva vā gaṇhanti. Sakko pana sotāpannova 2- hutvā bhagavato puratoyeva cavitvā taruṇasakko hutvā nibbatti, devatānaṃ hi cavamānānaṃ attabhāvassa gatāgataṭṭhānaṃ nāma na paññāyati, dīpasikhāpagamanaṃ viya hoti. Tasmā sesadevatā na jāniṃsu. Sakko pana sayaṃ cutattā bhagavā ca apaṭihatañāṇattāti 3- dveva janā jāniṃsu. Atha sakko cintesi "mayhaṃ hi bhagavatā tīsu ṭhānesu nibbattakaphalameva kathitaṃ, ayañca pana maggo vā phalaṃ vā sakuṇikāya viya uppatitvā gahetuṃ na sakkā, āgamīyapubbabhāgapaṭipadāyassa bhavitabbaṃ. Handāhaṃ upari khīṇāsavasseva pubbabhāgapaṭipadaṃ pucchissāmī"ti. @Footnote: 1 cha.Ma. sotāpattiphalamattaṃ 2 cha.Ma. sotāpanno jāto sotāpanno ca, @i. sotāpanno jāto sotāpan no va. 3 cha.Ma., i. itisaddo na dissati.

--------------------------------------------------------------------------------------------- page349.

Pātimokkhasaṃvaravaṇṇanā [364] Tato taṃ pucchanto kathaṃ paṭipanno pana mārisāti ādimāha. Tattha pāṭimokkhasaṃvarāyāti uttamajeṭṭhakasīlasaṃvarāya. Kāyasamācārampīti ādi sevitabbakāyasamācārādivasena pātimokkhasaṃvaradassanatthaṃ vuttaṃ. Sīlakathā ca nāmesā kammapathavasena vā paṇṇattivasena vā kathetabbā hoti. Tattha kammapathavasena kathentena asevitabbakāyasamācāro tāva pāṇātipātaadinnādānakāmesumicchācārehi kathetabbo. Paṇṇattivasena kathentena kāyadvāre paṇṇattisikkhāpadavītikkamanavasena kathetabbo. Sevitabbakāyasamācāro pāṇātipātādiveramaṇīhi ceva kāyadvāre paññattasikakhāpadaavītikkamena ca kathetabbo. Asevitabbavacīsamācāro musāvādādivacīduccaritena ceva vacīdvāre paññatta- sikkhāpadavītikkamena ca kathetabbo. Sevitabbavacīsamācāro musāvādādiveramaṇīhi ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo. Pariyesanā pana kāyavācāhi pariyesanāyeva. Sā kāyavacīsamācāraggahaṇena gahitāpi samānā yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ nāma etasmiṃyeva dvāradvaye uppajjati, na ākāse. Tasmā ājīvaṭṭhamakasīladassanatthaṃ visuṃ vuttā. Tattha na sevitabbapariyesanā anariyapariyesanāya kathetabbā. Sevitabbapariyesanā ariyapariyesanāya. Vuttaṃ hetaṃ:- dvemā bhikkhave pariyesanā anariyā ca pariyesanā, ariyā ca pariyesanā. Katamā ca bhikkhave anariyapariyesanā? idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo Samāno jātidhammaṃyeva pariyesati, attanā jarādhammo, byādhidhammo, maraṇadhammo, sokadhammo, saṅkilesadhammo 1- samāno saṅkilesadhammaṃyeva pariyesati. Kiñca bhikkhave jātidhammaṃ vadetha. Puttabhariyaṃ bhikkhave jātidhammaṃ, dāsīdāsaṃ jātidhammaṃ, ajeḷakaṃ jātidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jātidhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ jātidhammaṃ, jātarūparajataṃ jātidhammaṃ, jātidhammā hete bhikkhave upadhayo, etthāyaṃ gadhito 2- mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati. @Footnote: 1 Ma. saṅkilesikadhammo 2 cha.Ma., i. gathito

--------------------------------------------------------------------------------------------- page350.

Kiñca bhikkhave jarādhammaṃ vadetha. Puttabhariyaṃ bhikkhave jarādhammaṃ .pe. Jarādhammaṃyeva pariyesati. Kiñca bhikkhave byādhidhammaṃ vadetha. Puttabhariyaṃ bhikkhave byādhidhammaṃ .pe. Byādhidhammaṃyeva pariyesati. Kiñca bhikkhave maraṇadhammaṃ vadetha. Puttabhariyaṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ .pe. Maraṇadhammaṃyeva pariyesati. Kiñca bhikkhave sokadhammaṃ vadetha. Puttabhariyaṃ bhikkhave sokadhammaṃ .pe. Sokadhammaṃyeva pariyesati. Kiñca bhikkhave saṅkilesadhammaṃ vadetha. Puttabhariyaṃ bhikkhave saṅkilesadhammaṃ .pe. Saṅkilesadhammaṃyeva pariyesati. Ayaṃ bhikkhave anariyapariyesanāti 1- apica kuhanādivasena pañcavidhā agocaravasena chabbidhā vejjakammādivasena ekavīsatividhā, evaṃ pavattā sabbāpi anesanā anariyā pariyesanāyevāti veditabbā. Katamā ca bhikkhave ariyapariyesanā? idha bhikkhave ekacco attanā Jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā jarādhammo, byādhimaraṇasokasaṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, ayaṃ bhikkhave ariyāpariyesanā. 2- Apica pañca kuhanādīni cha agocare ekavīsatividhañca anesanaṃ vajjetvā bhikkhācariyāya dhammena samena pariyesanāpi ariyapariyesanāyevāti veditabbā. Ettha ca yo yo "na sevitabbo"ti vutto, so so pubbabhāge pāṇātipātādīnaṃ sambhārapariyesanapayogakaraṇagamanakālato paṭṭhāya na sevitabbova. Itaro ādito paṭṭhāya sevitabbo, asakkontena cittaṃpi uppādetabbaṃ. Apica saṃghabhedādīnaṃ atthāya parakkamantānaṃ devadattādīnaṃ viya kāyasamācāro na @Footnote: 1 Ma.mū. 12/274/235 pāsarāsisutta 2 Ma.mū. 12/275/237 pāsarāsisutta

--------------------------------------------------------------------------------------------- page351.

Sevitabbo, divasassa dvittikkhattuṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ upaṭṭhānagamanādivasena pavatto dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya kāyasamācāro sevitabbo. Dhanuggahapesanādivasena vācaṃ bhindantānaṃ devadattādīnaṃ viya vacīsamācāro na sevitabbo, tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇakittanādivasena pavatto dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya vacīsamācāro sevitabbo. Anariyapariyesanaṃ pariyesantānaṃ devadattādīnaṃ viya pariyesanā na sevitabbā, ariyapariyesanaṃyeva pariyesantānaṃ dhammasenāpatimahā- moggallānattherādīnaṃ viya pariyesanā sevitabbā. Evaṃ paṭipanno khoti evaṃ asevitabbaṃ kāyavacīsamācārapariyesanañca pahāya sevitabbānaṃ pāripūriyā paṭipanno devānaminda bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya uttamajeṭṭhakasīlasaṃvaratthāya paṭipanno nāma hotīti bhagavā khīṇāsavassa āgamanīyapubbabhāgapaṭipadaṃ kathesi. Indriyasaṃvaravaṇṇanā [365] Dutiyapucchāya 1- indriyasaṃvarāyāti indriyānaṃ pidhānāya, guttadvāratāya saṃvutadvāratāyāti attho. Visajjane panassa cakkhuviññeyyaṃ rūpanti ādi sevitabbarūpādivasena indriyasaṃvaradassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha evaṃ vutteti heṭṭhā somanassādipañhavisajjanānaṃ sutattā imināpi evarūpeneva bhavitabbanti sañjātapaṭibhāṇo bhagavatā evaṃ vutte sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca, etaṃ imassa kho ahaṃ bhanteti ādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavāpissa okāsaṃ datvā tuṇhī ahosi. Kathetukāmopi hi yo atthaṃ sampādetuṃ na sakkoti, atthaṃ sampādetuṃ sakkonto vā na kathetukāmo hoti, na tassa bhagavā okāsaṃ karoti. Ayaṃ pana yasmā kathetukāmo ceva, sakkoti ca atthaṃ sampādetuṃ, tasmā tassa bhagavā okāsamakāsi. Tattha evarūpaṃ na sevitabbanti ādīsu ayaṃ saṅkhepo:- yaṃ rūpaṃ passato rāgādayo uppajjanti, taṃ na sevitabbaṃ na daṭṭhabbaṃ na oloketabbanti attho. Yaṃ pana passato asubhasaññā vā saṇṭhāti, pasādo vā uppajjati, aniccasaññāpaṭilābho vā hoti, taṃ sevitabbaṃ. @Footnote: 1 cha.Ma. dutiyapucchāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------------------------- page352.

Yaṃ cittakkharaṃpi cittabyañjanaṃpi saddaṃ suṇato rāgādayo uppajjanti, evarūpo saddo na sevitabbo. Yaṃ pana atthanissitaṃ dhammanissitaṃ kumbhadāsīgītakaṃpi suṇantassa pasādo vā uppajjati, nibbidā vā saṇṭhāti, evarūpo saddo sevitabbo. Yaṃ gandhaṃ ghāyato rāgādayo uppajjanti, evarūpo gandho na sevitabbo. Yaṃ pana gandhaṃ ghāyato asubhasaññādipaṭilābho hoti, evarūpo gandho sevitabbo. Yaṃ rasaṃ sāyato rāgādayo uppajjanti, evarūpo raso na sevitabbo. Yaṃ pana rasaṃ sāyato āhāre paṭikūlasaññā ceva uppajjati, sāyitapaccayā ca kāyabalaṃ nissāya ariyabhūmiṃ okkamituṃ sakkoti, mahāsīvattherabhāgineyyasīvasāmaṇerassa viya bhuñjantasseva vā kilesakkhayo hoti, evarūpo raso sevitabbo. Yaṃ phoṭṭhabbaṃ phusato rāgādayo uppajjanti, evarūpaṃ phoṭṭhabbaṃ na sevitabbaṃ. Yaṃ pana phusato sāriputtattherādīnaṃ viya āsavakkhayo ceva, viriyaṃ ca supaggahitaṃ, pacchimā ca janatā diṭṭhānugatiṃ āpādanena anuggahitā hoti, evarūpaṃ phoṭṭhabbaṃ sevitabbaṃ. Sāriputtatthero kira tiṃsavassāni mañce piṭṭhiṃ na pasāresi. Tathā mahāmoggallānatthero. Mahākassapatthero vīsavassasataṃ mañce piṭṭhiṃ na pasāresi. Anuruddhatthero pañcapaññāsavassāni. 1- Bhaddiyatthero tiṃsavassāni. Soṇatthero aṭṭhārasavassāni. Raṭṭhapālatthero dvādasa. Ānandatthero paṇṇarasa. Rāhulatthero dvādasa. Bākulatthero asītivassāni. Nāḷakatthero yāva parinibbānaṃ mañce piṭṭhiṃ na pasāresīti. Ye manoviññeyye dhamme samannāharantassa rāgādayo uppajjanti, "aho vata yaṃ paresaṃ paravittūpakaraṇaṃ taṃ mama assā"ti ādinā nayena vā abhijjhādīni āpāthamāgacchanti, evarūpā dhammā na sevitabbā. "sabbe sattā averā hontū"ti evaṃ mettādivasena, ye vā pana tiṇṇaṃ therānaṃ dhammā, @Footnote: 1 cha.Ma. paññāsavassāni

--------------------------------------------------------------------------------------------- page353.

Evarūpā sevitabbā. Tayo kira therā vassūpanāyikadivase kāmavitakkādayo akusalavitakkā na vitakketabbāti katikaṃ akaṃsu. Atha pavāraṇādivase saṃghatthero saṃghanavakaṃ pucchi "āvuso imasmiṃ temāse kittake ṭhāne cittassa dhāvituṃ dinnan"ti. Na bhante pariveṇassa paricchedato bahi dhāvituṃ adāsinti. Dutiyaṃ pucchi "tava āvuso kittake"ti. Nivāsanato bhante bahi dhāvituṃ na adāsinti. Atha dvepi theraṃ pucchiṃsu "tumhākaṃ pana bhante"ti. Niyakajjhattakkhandhapañcakato āvuso bahi dhāvituṃ na adāsinti. Tumhehi bhante dukkaraṃ katanti. Evarūpo mano viññeyyo dhammo sevitabbo. [366] Ekantavādāti ekoyeva anto vādassa etesaṃ na 1- dve vādāti 1- ekantavādā, ekaṃyeva vadantīti pucchati. Ekantasīlāti ekācāRā. Ekantacchandāti ekaladdhikā. Ekantaajjhosānāti ekantapariyosānā. Anekadhātu nānādhātu kho devānaminda lokoti devānaminda ayaṃ loko anekajjhāsayo nānajjhāsayo. Ekasmiṃ gantukāme eko ṭhātukāmo hoti. Ekasmiṃ ṭhātukāme eko sayitukāmo hoti. Dve sattā ekajjhāsayā nāma dullabhā. Tasmiṃ anekadhātunānādhātusmiṃ loke yaṃ yadeva dhātuṃ yaṃ yadeva ajjhāsayaṃ sattā abhinivisanti gaṇhanti, taṃ tadeva. Thāmasā parāmāsāti thāmena ca parāmāsena ca. Abhinivissa voharantīti suṭṭhu gaṇhitvā voharanti, kathenti dīpenti kittenti. Idameva saccaṃ, moghamaññanti idaṃ amhākameva vacanaṃ saccaṃ, aññesaṃ vacanaṃ moghaṃ tucchaṃ niratthakanti. Accantaniṭṭhāti anto vuccati vināso, antaṃ atītā niṭṭhā etesanti accantaniṭṭhā. Yā etesaṃ niṭṭhā, yo paramassāso nibbānaṃ, taṃ sabbesaṃ vināsātikkantamaccantanti vuccati. Yogakkhemoti nibbānasseva nāmaṃ, accanto yogakkhemo etesanti accantayogakkhemī. Seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ ariyamaggaṃ carantīti brahmacārī. Accantatāya 2- brahmacārī accantabrahmacārī. Pariyosānanti nibbānasseva nāmaṃ, accantaṃ pariyosānaṃ etesanti accantapariyosānā. @Footnote: 1-1 cha.Ma., i. na dvedhā gatavādāti 2 cha.Ma., i. accantatthāya

--------------------------------------------------------------------------------------------- page354.

Taṇhāsaṅkhayavimuttāti taṇhāsaṅkhayoti maggopi nibbānaṃpi. Maggo taṇhaṃ saṅkhiṇāti vināsetīti taṇhāsaṅkhayo. Nibbānaṃ yasmā taṃ āgamma taṇhā saṅkhiyati vinassati tasmā taṇhāsaṅkhayo. Taṇhāsaṅkhayena maggena vimuttā, taṇhāsaṅkhaye vā nibbāne vimuttā adhimuttāti taṇhāsaṅkhayavimuttā. Ettāvatā ca bhagavatā cuddasapi pañhā byākatā honti. Cuddasa pañhā nāma issāmacchariyaṃ eko pañho, piyāpiyaṃ eko, chando eko, vitakko eko, papañco eko, somanassaṃ eko, domanassaṃ eko, upekkhā eko, kāyasamācāro eko, vacīsamācāro eko, pariyesanā eko, indriyasaṃvaro eko, anekadhātu eko, accantaniṭṭhā ekoti. [367] Ejāti calanaṭṭhena taṇhā vuccati. Sā pīḷanaṭṭhena rogo, anto padussanaṭṭhena gaṇḍo, anuvijjhanaṭṭhena sallaṃ. Tasmā ayaṃ purisoti yasmā ejā attanā katakammānurūpena purisaṃ tattha tattha abhinibbattanatthāya kaḍḍhati, tasmā ayaṃ puriso tesaṃ tesaṃ bhavānaṃ vasena uccāvacaṃ āpajjati. Brahmaloke ucco hoti, devaloke avaco. Devaloke ucco, manussaloke avaco. Manussaloke ucco, apāye avaco. 1- Yesāhaṃ bhanteti yesaṃ ahaṃ bhante. Sandhivasena panettha "yesāhan"ti hoti. Yathāsutaṃ yathāpariyattanti yathā mayā suto ceva uggahito ca, evaṃ. Dhammaṃ desemīti sattavattapadadhammaṃ desemi. Na cāhaṃ tesanti ahaṃ pana tesaṃ sāvako na sampajjāmi. Ahaṃ kho pana bhanteti ādinā attano sotāpannabhāvaṃ jānāpeti. Somanassapaṭilābhakathāvaṇṇanā [368] Vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Devāsurasaṅgāmoti devānaṃ ca asurānaṃ ca saṅgāmo. Samupabyūḷhoti samosaṇṇo nalāṭena nalāṭaṃ paharaṇākārappatto viya. Etesaṃ kira kadāci mahāsamuddapiṭṭhe saṅgāmo hoti, tattha @Footnote: 1 i. brahmaloko ucco hoti .pe. apāyo nīco

--------------------------------------------------------------------------------------------- page355.

Pana chedanavijjhanādīhi aññamaññaghāto nāma natthi, dārumeṇḍakayuddhaṃ viya jayaparājayamattameva hoti. Kadāci devā jinanti, kadāci asuRā. Tattha yasmiṃ saṅgāme devā puna apaccāgamanāya asure jiniṃsu. Taṃ sandhāya tasmiṃ kho pana bhanteti ādimāha. Ubhayametthāti 1- ubhayaṃ etaṃ, duvidhaṃpi ojaṃ ettha devaloke devāyeva paribhuñjissantīti evamassa āvajjentassa balavapītisomanassaṃ uppajji. Sadaṇḍāvacaroti sadaṇḍo avacarako, daṇḍaggahaṇena satthaggahaṇena saddhiṃ ahosi, na nikkhittadaṇḍasatthoti dasseti. Ekantanibbidāyāti ekanteneva vaṭṭe nibbindanatthāya. 2- Sabbaṃ mahāgovinde 3- vuttameva. [369] Pavedesīti kathesi dīpesi. Idhevāti imasmiṃyeva okāse. Devabhūtassa me satoti devassa me sato. Punevāyu 4- ca me laddhoti puna aññena kammavipākena me jīvitaṃ laddhanti, iminā attano cutibhāvañceva upapannabhāvaṃ ca āvikaroti. Diviyā kāyāti dibbā attabhāvā. Āyuṃ hitvā amānusanti dibbaṃ āyuṃ jahitvā. Amuḷho gabbhamessāmīti niyatagatikattā amuḷho hutvā. Yattha me ramatī manoti yattha me mano ramissati tattheva khattiyakulādīsu gabbhaṃ upagacchissāmīti sattakkhattuṃ deve ca mānuse cāti imamatthaṃ dīpeti. Ñāyena viharissāmīti manussesu upapannopi mātaraṃ jīvitā voropanādīnaṃ abhabbattā ñāyena kāraṇena samena viharissāmīti attho. Sambodhi ce bhavissatīti idaṃ sakadāgāmimaggaṃ sandhāya vadati, sace sakadāgāmī bhavissāmīti dīpeti. Aññātā viharissāmīti aññātā ājānitukāmo hutvā viharissāmi. Sveva anto bhavissatīti soeva me manussaloke anto bhavissatīti. Puna devo bhavissāmi, devalokasmimuttamoti puna devalokasmiṃ uttamo sakko devānamindo bhavissāmīti vadati. @Footnote: 1 cha.Ma., sī,i. ubhayametaṃ 2 cha.Ma., i. nibbindanatthāyāti @3 cha.Ma. mahāgovindasutte 4 cha.Ma., i. punarāyu

--------------------------------------------------------------------------------------------- page356.

Antime vattamānamhīti antime bhave vattamāne. So nivāso bhavissatīti ye te āyunā ca paññāya ca akaniṭṭhā jeṭṭhakā sabbadevehi paṇītatarā devā, avasāne me so nivāso bhavissati. Ayaṃ kira tato sakkattabhāvato cuto tasmiṃ attabhāve anāgāmimaggassa paṭiladdhattā uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hutvā avihādīsu nibbattanto avasāne pana 1- akaniṭṭhagāmī bhavissati. 1- Taṃ sandhāya evamāha. Esa kira avihesu kappasahassaṃ vasissati, atappesupi dve kappasahassāni, sudassesu cattāri kappasahassāni, sudassīsu aṭṭha, akaniṭṭhesu soḷasāti ekattiṃsa kappasahassāni brahmaāyuṃ anubhavissati. Sakko devarājā anāthapiṇḍiko gahapati visākhā mahāupāsikāti tayopi hi ime ekappamāṇāyukāeva, vaṭṭābhiratasattā nāma. Etehi sadisā sukhabhāgino nāma natthi. [370] Apariyositasaṅkappoti aniṭṭhitamanoratho. Yassu maññāmi samaṇeti ye samaṇe pavivittavihārinoti maññāmi. Ārādhanāti sampādanā. Virādhanāti asampādanā. Na sambhontīti 2- sampādetvā kathetuṃ na sakkonti. Ādiccabandhunanti ādiccopi gotamagotto, bhagavāpi gotamagottoeva, tasmā evamāha. Yaṃ karomaseti 3- yaṃ pubbe brahmuno namakāraṃ karoma. Samaṃ devehīti saddhiṃ devehi, ito paṭṭhāya idāni amhākaṃ brahmuno namakārakaraṇaṃ natthīti dasseti. Sāmaṃ karomāti namakāraṃ karoma. [371] Parāmasitvāti tuṭṭhacitto sahāyaṃ hatthena hatthamhi parāmasanto 4- viya paṭhaviṃ paharitvā, sakkhibhāvatthāya vā paharitvā "yathā tvaṃ niccalā, 5- evamahaṃ bhavāmī"ti. 6- Ajjhiṭṭhapañhāti ajjhesitapañhā puṭṭhapañhāti 7- attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Sakkapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. ------------ @Footnote: 1-1 cha.Ma.,i. akaniṭṭhe nibbattissati 2 cha.Ma. na sampāyanti 3 cha.Ma.,i. yaṃ @karomasi. 4 cha.Ma. paharanto 5 cha.Ma.,i. niccalo, 6 cha.Ma.,i. evamahaṃ bhagavatīti. @7 cha.Ma.,i. patthitapañhā.


             The Pali Atthakatha in Roman Book 5 page 312-356. http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=5&A=7978&pagebreak=1              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=5&A=7978&pagebreak=1              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=10&i=247              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=10&A=5727              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=10&A=6288              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=10&A=6288              Contents of The Tipitaka Volume 10 http://84000.org/tipitaka/read/?index_10

first pageprevious pageno pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com