|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
9. Pāpavaggavaṇṇanā ------------- 1. Cūḷekasāṭakavatthu. (95) "abhittharetha kalyāṇeti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cūḷekasāṭakabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Vipassidasabalassa kālasmiṃ hi mahāekasāṭakabrāhmaṇo nāma ahosi. Ayampana etarahi sāvatthiyaṃ cūḷekasāṭako nāma. Tassa hi eko nivāsanasāṭako ahosi, brāhmaṇiyāpi eko; ubhinnaṃpi ekameva pārupanaṃ. Bahigamanakāle brāhmaṇo vā brāhmaṇī vā taṃ pārupati. Athekadivasaṃ vihāre dhammassavane ghosite brāhmaṇo āha "bhoti dhammassavanaṃ ghositaṃ; kiṃ divā dhammassavanaṃ 1- gamissasi, udāhu rattiṃ? pārupanassa hi abhāvena na sakkā amhehi ekato gantunti. Brāhmaṇī "sāmi ahaṃ divā gamissāmīti sāṭakaṃ pārupitvā agamāsi. Brāhmaṇo divasabhāgaṃ gehe vītināmetvā rattiṃ gantvā satthu purato nisinno dhammaṃ assosi. Athassa sarīraṃ pharamānā pañcavaṇṇā pīti uppajji. So satthāraṃ pūjitukāmo 2- hutvā "sace imaṃ sāṭakaṃ dassāmi, neva brāhmaṇiyā, na mayhaṃ pārupanaṃ bhavissatīti cintesi. Athassa maccheracittānaṃ sahassaṃ uppajji, punekaṃ saddhācittaṃ uppajji; tampi abhibhavantaṃ puna maccherasahassaṃ uppajji. Itissa @Footnote: 1. Sī. dhammassavanāYu. 2. pūjetukāmotipi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page2.
Balavamaccheraṃ bandhitvā gaṇhantaṃ viya saddhācittaṃ paṭibāhatiyeva. Tassa "dassāmi na dassāmīti cintentasseva paṭhamayāmo vītivatto. Tato majjhimayāme sampatte tasmiṃpi dātuṃ nāsakkhi. Pacchimayāme sampatte so cintesi "mama saddhācittena maccheracittena ca saddhiṃ yujjhantasseva dve yāmā vītivattā, idaṃ mama ettakaṃ maccheracittaṃ vaḍḍhamānaṃ catūhi apāyehi sīsaṃ ukkhipituṃ na dassati, dassāmi sāṭakanti. So maccherasahassaṃ abhibhavitvā saddhācittaṃ purecārikaṃ katvā sāṭakaṃ ādāya satthu pādamūle ṭhapetvā "jitaṃ me, jitaṃ meti tikkhattuṃ mahāsaddamakāsi. Rājā pasenadikosalo dhammaṃ suṇanto taṃ saddaṃ sutvā "pucchatha naṃ, kiṃ kira tena jitanti āha. So rājapurisehi pucchito tamatthaṃ ārocesi. Taṃ sutvā rājā "dukkaraṃ kataṃ brāhmaṇena, saṅgahamassa karissāmīti ekaṃ sāṭakayugaṃ dāpesi. So tampi tathāgatasseva adāsi. Puna rājā "dve cattāri aṭṭha soḷasāti dviguṇaṃ katvā dāpesi. So tānipi tathāgatasseva adāsi. Athassa rājā dvattiṃsayugāni dāpesi. Brāhmaṇo "attano aggahetvā laddhaṃ laddhaṃ vissajjesiyevāti vādavimocanatthaṃ tato "ekaṃ yugaṃ attano ekaṃ brāhmaṇiyāti dve yugāni gahetvā tiṃsa yugāni tathāgatasseva adāsi. Rājā pana, tasmiṃ sattakkhattumpi dadante, puna dātukāmova ahosi. Pubbe mahāekasāṭako catusaṭṭhiyā sāṭakayugesu dve aggahesi. Ayampana dvattiṃsayugaladdhakāle dve aggahesi. Rājā--------------------------------------------------------------------------------------------- page3.
Rājapurise āṇāpesi "dukkaraṃ bhaṇe brāhmaṇena kataṃ, antepure mama dve kambale āharāpeyyāthāti. 1- Te tathā kariṃsu. Rājā satasahassagghanake dve kambale tassa dāpesi. Brāhmaṇo "na ime mama sarīre upayogaṃ arahanti, buddhasāsanasseva te anucchavikāti ekaṃ kambalaṃ antogandhakuṭiyaṃ satthu sayanassa upari vitānaṃ katvā bandhi, ekaṃ attano ghare nibaddhaṃ bhuñjantassa bhikkhuno bhattakiccaṭaṭhāne vitānaṃ katvā bandhi. Rājā sāyaṇhasamaye satthu santikaṃ gantvā kambalaṃ sañjānitvā "bhante kena pūjā katāti pucchitvā, "ekasāṭakenāti vutte, "brāhmaṇo mama pasādaṭṭhāneyeva pasīdatīti "cattāro hatthī cattāro asse cattāri kahāpaṇasahassāni catasso itthiyo catasso dāsiyo cattāro purise cattāro gāmavareti evaṃ yāva sabbasatā cattāri cattāri katvā sabbacatukkaṃ nāmassa dāpesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭaṭhāpesuṃ "aho acchariyaṃ cūḷekasāṭakassa kammaṃ, muhuttameva sabbacatukkaṃ labhi, idāneva khettaṭṭhāne katena kalyāṇakammena ajjeva vipāko dinnoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave sacāyaṃ ekasāṭako paṭhamayāme mayhaṃ dātuṃ asakkhissa, sabbasoḷasakaṃ alabhissa; sace majjhimayāme dātuṃ asakkhissa, sabbaṭṭhakaṃ alabhissa; balavapaccūse dinnattā panesa sabbacatukkaṃ labhi; kalyāṇakammaṃ karontena hi uppannacittaṃ ahāpetvā taṃkhaṇaññeva @Footnote: 1. āhareyyāthāti yuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page4.
Kātabbaṃ, dandhaṃ kataṃ kusalaṃ hi sampattiṃ dadamānaṃ dandhameva dadāti; tasmā cittuppādasamanantarameva kalyāṇakammaṃ kātabbanti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "abhittharetha kalyāṇe, pāpā cittaṃ nivāraye, dandhañhi karoto puññaṃ, pāpasmiṃ ramatī manoti. Tattha abhittharethāti: "turitaturitaṃ sīghasīghaṃ kareyyāti attho. Gihinā hi, "salākabhattadānādīsu kiñcideva kusalaṃ karissāmīti citte uppanne, yathā aññe okāsaṃ na labhanti, evaṃ "ahaṃ pure ahaṃ pureti turitaturitameva kātabbaṃ. Pabbajitena vā upajjhāyavattādīni karontena aññassa okāsaṃ adatvā "ahaṃ pure ahaṃ pureti turitaturitameva kātabbaṃ. Pāpā cittanti: kāyaduccaritādito pana pāpakammato akusalacittuppādato vā sabbaṭṭhāne cittaṃ nivāraye. Dandhañhi karototi: yo pana "dassāmi, karissāmi, sampajjissati nu kho me noti evaṃ cikkhalamaggena gacchanto viya dandhaṃ puññaṃ karoti, tassa ekasāṭakassa viya maccherasahassaṃ pāpaṃ okāsaṃ labhati. Athassa pāpasmiṃ ramati mano. Kusalakammakaraṇakāleyeva hi cittaṃ kusalakamme ramati, tato muccitvā pāpaninnameva hotīti. Gāthāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Cūḷekasāṭakavatthu. -------------------------------------------------------------------------------------------------------- page5.
2. Seyyasakattheravatthu. (96) "pāpañce puriso kayirāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto seyyasakattheraṃ ārabbha kathesi. So kira loḷudāyittherassa 1- saddhivihāriko attano anabhiratiṃ tassa ārocetvā tena paṭhamasaṅghādisesakamme samādapito uppannuppannāya anabhiratiyā taṃ kammamakāsi. Satthā tassa kiriyaṃ sutvā taṃ pakkosāpetvā "evaṃ kira tvaṃ karosīti pucchitvā, "āma bhanteti vutte, "kasmā bhāriyaṃ kammaṃ akāsi, ananucchavikaṃ moghapurisāti nānappakārato garahitvā sikkhāpadaṃ paññāpetvā "evarūpaṃ hi kammaṃ diṭṭhadhammepi samparāyepi dukkhasaṃvattanikameva hotīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "pāpañce puriso kayirā, na naṃ kayirā punappunaṃ, na tamhi chandaṃ kayirātha, dukkho pāpassa uccayoti. Tassattho "sace puriso sakiṃ pāpakammaṃ kareyya, taṃkhaṇaññeva paccavekkhitvā "idaṃ appaṭirūpaṃ oḷārikanti na naṃ kayirā punappunaṃ, yopi tamhi chando vā ruci vā uppajjeyya, taṃpi vinodetvā na kayirātheva. Kiṃkāraṇā? pāpassa hi uccayo vuḍḍhi idhalokepi paralokepi dukkho dukkhameva āvahatīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Seyyasakattheravatthu. @Footnote: 1. lāḷudāyītipi therassa nāmaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page6.
3. Lājadevadhītāvatthu. (97) "puññañce puriso kayirāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto lājadevadhītaraṃ ārabbha kathesi. Vatthu rājagahe samuṭṭhitaṃ. Āyasmā hi mahākassapo pipphaliguhāyaṃ viharanto jhānaṃ samāpajjitvā sattame divase vuṭṭhāya dibbena cakkhunā bhikkhācāraṭṭhānaṃ olokento ekaṃ sālikkhettapālikaṃ itthiṃ sālisīsāni gahetvā lāje kurumānaṃ disvā "saddhā nu kho assaddhāti vīmaṃsitvā "saddhāti ñatvā "sakkhissati nu kho me saṅgahaṃ kātuṃ noti upadhārento "visāradā kuladhītā mama saṅgahaṃ karissati, katvā ca pana mahāsampattiṃ labhissatīti ñatvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya sālikkhettassa samīpe aṭṭhāsi. Kuladhītā theraṃ disvāva pasannacittā pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭṭhasarīrā "tiṭṭhatha bhanteti vatvā lāje ādāya vegena gantvā therassa patte ākīritvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā "bhante tumhehi diṭṭhadhammassa bhāginī assanti patthanamakāsi. Thero "evaṃ hotūti anumodanaṃ akāsi. Sāpi theraṃ vanditvā attanā dinnadānaṃ āvajjamānā nivatti. Tāya ca pana kedāramariyādāya gamanamagge ekasmiṃ bile ghoraviso sappo nipajji. So therassa kāsāya paṭicchannaṃ jaṅghaṃ ḍaṃsituṃ nāsakkhi. Itarā dānaṃ āvajjamānā nivattantī naṃ padesaṃ pāpuṇi. Sappo bilā nikkhamitvā taṃ ḍaṃsitvā tattheva pātesi. Sā pasannena cittena kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane tiṃsayojanike kanakavimāne suttappabuddhā viya sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitena tigāvutena attabhāvena nibbatti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page7.
Sā dvādasahatthaṃ ekaṃ dibbavatthaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā accharāsahassaparivutā pubbakammaṃ pakāsanatthaṃ suvaṇṇalājabharitena olambantena suvaṇṇasarakena paṭimaṇḍite vimānadvāre ṭhitā attano sampattiṃ oloketvā "kinnu kho me katvā ayaṃ sampatti laddhāti dibbena cakkhunā upadhārentī "ayyassa me mahākassapattherassa dinnalājanissandena laddhāti aññāsi. Sā "evaṃ parittakena kammena evarūpaṃ sampattiṃ labhitvā nadāni mayā pamajjituṃ vaṭṭati, ayyassa vattapaṭivattaṃ katvā imaṃ sampattiṃ thāvaraṃ karissāmīti cintetvā pātova kanakamayaṃ sammajjaniñceva kacavarachaḍḍanikañca pacchiṃ ādāya gantvā therassa pariveṇaṃ sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpesi. Thero taṃ disvā "kenaci daharena vā sāmaṇerena vā vattaṃ kataṃ bhavissatīti sallakkhesi. Sā dutiyadivasepi tathā akāsi. Theropi tatheva sallakkhesi. Tatiyadivase pana thero tassā sammajjanīsaddaṃ sutvā tālacchiddehi ca paviṭṭhaṃ sarīrobhāsaṃ disvā dvāraṃ vivaritvā "ko esa sammajjatīti pucchi. "ahaṃ bhante tumhākaṃ upaṭṭhāyikā lājadevadhītāti. "nanu mayhaṃ evaṃnāmikā upaṭṭhāyikā nāma natthīti. "ahaṃ bhante sālikkhettaṃ rakkhamānā lāje datvā pasannacittā nivattantī sappena ḍaṭṭhā kālaṃ katvā tāvatiṃsadevaloke uppannā, `mayā ayyaṃ nissāya ayaṃ sampatti laddhā, idānipi tumhākaṃ vattapaṭivattaṃ katvā sampattiṃ thāvaraṃ 1- @Footnote: 1. thirantipi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page8.
Karissāmīti āgatamhi bhanteti. "hīyopi parepi tayāvetaṃ ṭhānaṃ sammajjitaṃ, tayāva pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpitanti. "āma bhanteti. "apehi devadhīte, tayā kataṃ vattaṃ kataṃ hotu, ito paṭṭhāya imaṃ ṭhānaṃ mā āgamīti. "bhante mā maṃ nāsetha, tumhākaṃ vattaṃ katvā sampattiṃ me thiraṃ kātuṃ dethāti. "apehi devadhīte, mā me anāgate cittavījaniṃ gahetvā nisinnehi dhammakathikehi `mahākassapattherassa kira ekā devadhītā āgantvā vattapaṭivattaṃ katvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetīti 1- vattabbataṃ kari, ito paṭṭhāya idha māgami, paṭikkamāti. Sā "mā maṃ bhante nāsethāti punappunaṃ yācideva. Thero "nāyaṃ mama vacanaṃ suṇātīti cintetvā "tava pamāṇaṃ na jānāsīti accharaṃ pahari. Sā tattha saṇṭhātuṃ asakkontī ākāse uppatitvā añjaliṃ paggayha "bhante mayā laddhasampattiṃ mā nāsetha, thāvaraṃ kātuṃ dethāti rodantī [2]- ākāse aṭṭhāsi. Satthā gandhakuṭiyaṃ nisinnova tassā roditasaddaṃ sutvā obhāsaṃ pharitvā devadhītāya sammukhe nisīditvā kathento viya "devadhīte mama puttassa kassapassa saṃvarakaraṇameva bhāro, puññatthikānampana `ayaṃ no atthoti sallakakhetvā puññakaraṇameva bhāro, puññakaraṇaṃ hi idha ceva samparāye ca sukhamevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha @Footnote: 1. upaṭṭhāpesīti yuttataraṃ. 2. Yu. etthantare "paridevantīti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page9.
"puññañce puriso kayirā, kayirāthenaṃ punappunaṃ, tamhi chandaṃ kayirātha, sukho puññassa uccayoti. Tassattho "sace puriso puññaṃ kareyya, `ekavāraṃ me puññaṃ kataṃ, alaṃ ettāvatāti anoramitvā punappunaṃ karotha 1-, tassa karaṇakkhaṇepi tamhi puññe chandaṃ ruciṃ ussāhaṃ karotheva. Kiṃkāraṇā? sukho puññassa uccayoti: puññassa hi uccayo vuḍḍhi Idhalokaparalokasukhāvahanato sukhoti. Desanāvasāne sā devadhītā pañcacattāḷīsayojanamatthake ṭhitāva sotāpattiphalaṃ pāpuṇīti. Lājadevadhītāvatthu. ------------- 4. Anāthapiṇḍikavatthu. (98) "pāpopi passatī bhadranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍiko hi vihārameva uddissa catupaññāsakoṭidhanaṃ buddhasāsane vikīritvā, satthari jetavane viharante, devasikaṃ tīṇi mahāupaṭṭhānāni gacchati, gacchanto ca "kiṃ nu kho ādāya āgatoti sāmaṇerā vā daharā vā hatthaṃpi me olokeyyunti tucchahattho nāma na gatapubbo, pāto gacchanto yāguṃ gāhāpetvāva gacchati, @Footnote: 1. Sī. Yu. karotheva.--------------------------------------------------------------------------------------------- page10.
Katapātarāso sappinavanītādīni bhesajjāni gāhāpetvā gacchati, sāyaṇhasamaye mālāgandhavilepanavatthādīni gāhāpetvā vihāraṃ gacchati, evaṃ niccakālameva divase divase dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhati. Aparabhāge so dhanakkhayaṃ gacchati. Vohārupajīvinopissa hatthato aṭṭhārasakoṭidhanaṃ iṇaṃ gaṇhiṃsu. Kulasantakāpissa aṭṭhārasa hiraññakoṭiyo nadītīre nidahitvā ṭhapitā, udakena kūle bhinne, mahāsamuddaṃ pavisiṃsu. Evamassa anupubbena dhanaṃ parikkhayaṃ agamāsi. So evaṃbhūtopi saṅghassa dānaṃ detiyeva, paṇītaṃ pana katvā dātuṃ na sakkoti. So ekadivasaṃ, satthārā "dīyati pana te gahapati kule dānanti vutte, "dīyati me bhante kule dānaṃ, tañca kho kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyanti āha. Atha naṃ satthā "gahapati `lūkhaṃ dānaṃ demīti mā cintayi, cittasmiṃ hi paṇīte buddhādīnaṃ dinnadānaṃ lūkhaṃ nāma natthi, apica tvaṃ gahapati aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ dānaṃ desi; ahampana velāmakāle sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā mahādānaṃ pavattayamāno tisaraṇagatampi kañci nālatthaṃ, dakkhiṇeyyā nāma evaṃ dullabhā; tasmā `lūkhaṃ me dānanti mā cintayīti vatvā velāmasuttamassa 1- kathesi. Athassa dvārakoṭṭhake adhivatthā devatā, satthari ceva sāvakesu ca gehaṃ pavisantesu, tesaṃ tejena saṇṭhātuṃ asakkontī "yathā ime imaṃ gehaṃ na pavisanti, tathā gahapatiṃ paribhindissāmīti taṃ vattukāmāpi issarakāle kiñci vattuṃ nāsakkhi, "idāni panāyaṃ duggato, gaṇhissati @Footnote: 1. aṅ. navaka. 23/406.--------------------------------------------------------------------------------------------- page11.
Me vacananti rattibhāge seṭṭhassa sirigabbhaṃ pavisitvā ākāse aṭṭhāsi. Atha naṃ seṭṭhī disvā "ko esoti pucchi. "ahante mahāseṭṭhi catutthadvārakoṭṭhake adhivatthā devatā tuyhaṃ ovādatthāya āgatāti. "tenahi vadehi devateti. "mahāseṭṭhi tayā pacchimakālaṃ anoloketvāva samaṇassa gotamassa sāsane bahudhanaṃ vippakiṇṇaṃ, idāni duggato hutvāpi taṃ na muñcasiyeva, evaṃ vattamāno katipāheneva ghāsacchādanamattampi 1- na labhissasi; kinte samaṇena gotamena, atipariccāgato oramitvā kammante payojento kuṭumbaṃ saṇṭhapehīti. "ayaṃ me tayā dinno ovādoti. "āma mahāseṭṭhīti. "gaccha, nāhaṃ tādisīnaṃ satenapi sahassenapi satasahassenapi sakkā kampetuṃ, 2- ayuttante vuttaṃ, kiṃ tayā mama gehe vasamānāya, sīghasīghaṃ me gharā nikkhamāhīti. Sā sotāpannassa ariyasāvakassa vacanaṃ sutvā ṭhātuṃ asakkontī dārake ādāya nikkhami, nikkhamitvā ca pana aññattha vasanaṭṭhānaṃ alabhamānā "seṭṭhiṃ khamāpetvā tattheva vasissāmīti cintetvā nagarapariggāhakaṃ devaputtaṃ upasaṅkamitvā attanā katāparādhaṃ ācikkhitvā "ehi, maṃ seṭṭhissa santikaṃ netvā khamāpetvā vasanaṭṭhānaṃ dāpehīti āha. So "ayuttaṃ tayā vuttaṃ, nāhaṃ tassa santikaṃ gantuṃ ussahāmīti taṃ paṭikkhipi. Sā catunnaṃ mahārājānaṃ santikaṃ gantvā tehi 3- paṭikkhittā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkamitvā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā "ahaṃ deva vasanaṭṭhānaṃ alabhamānā dārake hatthena gahetvā anāthā vicarāmi, @Footnote: 1. Sī. Yu. ghāsacchādanampi. 2. Sī. Yu. harāpetuṃ. 3. Sī. Yu. tehepi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page12.
Vasanaṭṭhānaṃ me dāpehīti suṭṭhutaraṃ yāci. Atha naṃ so āha "ahampi tava kāraṇā seṭṭhiṃ vattuṃ na sakkhissāmi, ekampana te upāyaṃ kathessāmīti. [sā] "sādhu deva kathehīti. "gaccha, seṭṭhino āyuttakavesaṃ gahetvā seṭṭhissa hatthato paṇṇaṃ āharāpetvā vohārupajīvīhi gahitaṃ aṭṭhārasakoṭidhanaṃ attano ānubhāvena sodhetvā tucchagabbhe pūretvā, mahāsamuddaṃ paviṭṭhaṃ aṭṭhārasakoṭidhanaṃ atthi, aññampi asukaṭṭhāne nāma assāmikaṃ aṭṭhārasakoṭidhanaṃ atthi, taṃ sabbaṃ saṃharitvā 1- tassa tucchagabbhe pūretvā idannāma daṇḍakammaṃ katvā khamāpehīti. Sā "sādhu devāti vuttanayeneva sabbaṃ 2- katvā puna tassa sirigabbhaṃ obhāsayamānā ākāse ṭhatvā, "ko esoti vutte, "ahante catutthadvārakoṭṭhake adhivatthā andhabāladevatā, mayā andhabālatāya yaṃ tumhākaṃ santike kathitaṃ, taṃ me khamatha, sakkassa hi me vacanena catupaññāsakoṭidhanaṃ saṃharitvā tucchagabbhapūraṇena 3- daṇḍakammaṃ kataṃ vasanaṭṭhānaṃ alabhamānā kilamāmīti āha. Anāthapiṇḍiko cintesi "ayaṃ devatā `daṇḍakammaṃ me katanti vadati, attano ca dosaṃ paṭijānāti, sammāsambuddhassa naṃ dassessāmīti. So taṃ satthu santikaṃ netvā tāya katakammaṃ sabbaṃ ārocesi. Devatā satthu pādesu sirasā nipatitvā "bhante yaṃ mayā andhabālatāya tumhākaṃ guṇe ajānitvā pāpakaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃ me khamathāti satthāraṃ khamāpetvā mahāseṭṭhiṃ khamāpesi. Satthā kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākavaseneva @Footnote: 1. Sī. Yu. āharitvā. 2. Sī. Ma. Yu. taṃ sabbaṃ. 3. Sī. Ma. Yu. tucchagabbhapūraṇaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page13.
Seṭṭhiñceva devatañca ovadanto "idha gahapati pāpapuggalopi, yāva pāpaṃ na paccati, tāva bhadrāni passati; yadā panassa pāpaṃ paccati, tadā pāpameva passati; bhadrapuggalopi, yāva bhadraṃ na paccati, tāva pāpāni passati, yadā panassa bhadraṃ paccati, tadā bhadrameva passatīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi "pāpopi passatī bhadraṃ, yāva pāpaṃ na paccati; yadā ca paccatī pāpaṃ, atha [pāpo] pāpāni passati; bhadropi passatī pāpaṃ, yāva bhadraṃ na paccati; yadā ca paccatī bhadraṃ, atha [bhadro] bhadrāni passatīti. Tattha pāpoti: kāyaduccaritādinā pāpakammena yuttapuggalo. Sopi hi purimasucaritānubhāvena nibbattaṃ sukhaṃ anubhavamāno bhadraṃpi passati. Yāva pāpaṃ na paccatīti: yāva tassa taṃ pāpakammaṃ diṭṭhadhamme vā samparāye vā vipākaṃ na deti. Yadā panassa taṃ diṭṭhadhamme vā samparāye vā vipākaṃ deti, atha diṭṭhadhamme vividhā kammakaraṇā samparāye ca apāyadukkhaṃ anubhonto so pāpo pāpāniyeva passati. Dutiyagāthāya 1-. Kāyasucaritādinā bhadrakammena yutto bhadro. Sopi purimaduccaritānubhāvena nibbattaṃ dukkhaṃ anubhavamāno pāpaṃ passati. Yāva bhadraṃ na paccatīti: yāva tassa taṃ bhadrakammaṃ diṭṭhadhamme vā samparāye vā vipākaṃ na deti. Yadā pana taṃ vipākaṃ deti; @Footnote: 1. Sī. Ma. Yu. dutiyagāthāyapi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page14.
Atha diṭṭhadhamme lābhasakkārādisukhaṃ samparāye ca dibbasampattisukhaṃ anubhavamāno so bhadro bhadrāniyeva passatīti. Desanāvasāne sā devatā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sampatta- parisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Anāthapiṇḍikavatthu. ------------ 5. Asaññataparikkhārabhikkhuvatthu. (99) "māvamaññetha pāpassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ asaññataparikkhāraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira yaṅkiñci mañcapīṭhādibhedaṃ parikkhāraṃ bahi paribhuñjitvā tattheva chaḍḍeti. Parikkhāro vassenapi ātapenapi upacikādīhipi vinassati. So, bhikkhūhi "nanu āvuso parikkhāro nāma paṭisāmetabboti vutte, "appakaṃ mayā kataṃ āvuso etaṃ, na etassa cittaṃ atthi, natthi cittanti vatvā puna tatheva karoti. Bhikkhū tassa kiriyaṃ satthu ārocesuṃ. Satthā taṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu evaṃ karosīti pucchi. So satthārā pucchitopi "kimetaṃ bhagavā, appakaṃ mayā kataṃ, nāssa cittaṃ atthi, natthi cittanti tatheva avamaññanto āha. Atha naṃ satthā "bhikkhūhi evaṃ kātuṃ na vaṭṭati, pāpakammaṃ nāma `appakanti na avamaññitabbaṃ; ajjhokāse ṭhapitaṃ hi vivaṭamukhabhājanaṃ deve vassante kiñcāpi ekabindunā na pūrati,--------------------------------------------------------------------------------------------- page15.
Punappunaṃ vassante pana pūrateva; evameva pāpakammaṃ karonto puggalo anupubbena mahantaṃ pāparāsiṃ karotiyevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "māvamaññetha pāpassa `na mattaṃ āgamissati.' udabindunipatena udakumbhopi pūrati; pūrati bālo pāpassa thokaṃ thokaṃpi 1- ācinanti. Tattha māvamaññethāti; na avajāneyya. Pāpassāti; pāpaṃ. Na mattaṃ āgamissatīti; "appamattakaṃ me pāpaṃ kataṃ, kadā etaṃ vipaccissatīti evaṃ pāpaṃ nāvajāneyyāti attho. Udakumbhopīti: deve vassante mukhaṃ vivaritvā ṭhapitaṃ yaṅkiñci kulālabhājanaṃ yathā ekekassāpi udakabinduno nipātena anupubbena pūrati; evaṃ bālapuggalo thokaṃ thokampi pāpaṃ ācinanto [2]- vaḍḍhento pāpassa pūratiyevāti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Satthāpi "ajjhokāse seyyaṃ santharitvā paṭipākatikaṃ akaronto idannāma āpajjatīti sikkhāpadaṃ paññāpesīti. Asaññataparikkhārabhikkhuvatthu. ---------------- @Footnote: 1. Sī. Yu. thokathokampi. 2. Sī. Yu. etthantare `karontoti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page16.
6. Biḷālapadakaseṭṭhivatthu. (100) "māvamaññetha puññassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto biḷālapadakaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ hi samaye sāvatthīvāsino vaggabandhena 1- buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ denti. Athekadivasaṃ satthā anumodanaṃ karonto evamāha "upāsakā idhekacco attanā dānaṃ deti, paraṃ na samādapeti, so nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadaṃ labhati, no parivārasampadaṃ, ekacco attanā dānaṃ na deti, paraṃ samādapeti, so nibbattanibbattaṭṭhāne parivārasampadaṃ labhati, no bhogasampadaṃ; ekacco attanā ca dānaṃ na deti parañca na samādapeti, so nibbattanibbattaṭṭhāne no 2- bhogasampadaṃ labhati, no parivārasampadaṃ; vighāsādo hutvā vicarati; ekacco attanā ca dānaṃ deti parañca samādapeti; so nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadañca labhati parivārasampadañcāti. Atheko paṇḍitapuriso taṃ dhammadesanaṃ sutvā "aho acchariyamidaṃ kāraṇaṃ, ahandāni ubhayasampattisaṃvattanikaṃ kammaṃ karissāmīti cintetvā satthāraṃ uṭṭhāya gamanakāle āha "bhante sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathāti. "kittakehi pana te bhikkhūhi atthoti. "sabbehi bhikkhūhi bhanteti. Satthā adhivāsesi. Sopi gāmaṃ pavisitvā "ammatātā mayā svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, yo yattakānaṃ bhikkhūnaṃ sakkoti, so tattakānaṃ yāguādīnaṃ atthāya taṇḍulādīni @Footnote: 1. Sī. Yu. vaggabandhanena. 2. Sī. yu na.--------------------------------------------------------------------------------------------- page17.
Detu; ekasmiṃ ṭhāne pacāpetvā dānaṃ dassāmāti ugghosento vicari. Atha naṃ eko seṭṭhī attano āpaṇadvāraṃ sampattaṃ disvā "ayaṃ attano pahonake bhikkhū animantetvā sakalagāmaṃ samādapento vicaratīti kujjhitvā "tayā gahitabhājanaṃ āharāti tīhi aṅgulīhi gahetvā thoke taṇḍule adāsi, tathā mugge tathā māseti. So tato paṭṭhāya biḷālapadakaseṭṭhī nāma jāto. Sappiphāṇitādīni dentopi karaṇḍakakaṇṇikaṃ kuṭe pakkhipitvā ekato naṃ 1- katvā binduṃ binduṃ paggharāpento thokameva adāsi. Upāsako avasesehi dinnaṃ ekato katvā iminā dinnaṃ visuṃyeva aggahesi. So seṭṭhī tassa kiriyaṃ disvā "kiṃ nu kho esa mayā dinnaṃ visuṃ gaṇhātīti cintetvā tassa pacchato ekaṃ cūḷupaṭṭhākaṃ pahiṇi "gaccha, yaṃ esa karoti, taṃ jānāhīti. So gantvā "seṭaṭhissa mahapphalaṃ hotūti yāgubhattapūvānaṃ atthāya ekaṃ dve taṇḍule pakkhipitvā muggamāsepi telaphāṇitādibindūnipi sabbabhājanesu pakkhipi. Cūḷupaṭṭhāko gantvā seṭṭhissa ārocesi. Taṃ sutvā seṭṭhī cintesi "sace me so parisamajjhe avaṇṇaṃ bhāsissati, mama nāme gahitamatteyeva naṃ paharitvā māressāmīti nivāsanantare churikaṃ bandhitvā punadivase gantvā bhattagge aṭṭhāsi. So puriso buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā bhagavantaṃ āha "bhante mayā mahājanaṃ samādapetvā idaṃ dānaṃ dinnaṃ, tattha samādapitā manussā attano balena bahūnipi @Footnote: 1. Sī. Yu. koṇaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page18.
Thokānipi taṇḍulādīni adaṃsu; tesaṃ sabbesaṃ mahapphalaṃ hotūti. Taṃ sutvā seṭṭhī cintesi "ahaṃ `asukena nāma accharāya gaṇhitvā taṇḍulādīni dinnānīti mama nāme gahitamatte imaṃ māressāmīti āgato, ayampana sabbasaṅgāhikaṃ katvā `yehipi nāḷikādīhi minitvā dinnaṃ, yehipi accharāya gahetvā dinnaṃ, sabbesaṃ mahapphalaṃ hotūti vadati, sacāhaṃ evarūpaṃ na khamāpessāmi, devadaṇḍo me matthake patissatīti. So tassa pādamūle nipajjitvā "khamāhi me sāmīti āha, "kimidanti ca tena puṭṭho sabbantaṃ pavattiṃ ārocesi. Taṃ kiriyaṃ disvā satthā "kimidanti dānaveyyāvaṭikaṃ pucchi. So atītadivasato paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ satthā "evaṃ kira seṭṭhīti pucchitvā, "āma bhanteti vutte, "upāsaka puññaṃ nāma `appakanti na avamaññitabbaṃ, mādisabuddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā `appakanti na avamaññitabbaṃ, paṇḍita- purisā hi puññaṃ karontā vivaṭamukhabhājanaṃ viya udakena anukkamena puññena pūrantiyevāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "māvamaññetha puññassa `na mattaṃ āgamissati.' udabindunipātena udakumbhopi pūrati, pūrati dhīro puññassa thokaṃ thokaṃpi ācinanti. Tassattho "paṇḍitamanusso puññaṃ katvā `appamattakaṃ mayā puññaṃ kataṃ, na mattaṃ vipākavasena āgamissati, evaṃ parittakaṃ kammaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page19.
Kahaṃ maṃ dakkhissati, ahaṃ vā taṃ kahaṃ dakkhissāmi, kadā etaṃ vipaccissatīti evaṃ puññaṃ māvamaññetha na avajāneyya. Yathā hi nirantaraṃ udakabindunipātena vivaritvā ṭhapitaṃ kulālabhājanaṃ pūrati, evaṃ dhīro paṇḍitapuriso thokaṃ thokampi puññaṃ ācinanto puññassa pūratīti. Desanāvasāne so seṭṭhī sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Biḷālapadakaseṭṭhivatthu. ---------------- 7. Mahādhanavāṇijavatthu. (101) "vāṇijova bhayaṃ magganti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahādhanavāṇijaṃ ārabbha kathesi. Tassa kira vāṇijassa gehe pañcasatā corā otāraṃ gavesamānā [otāraṃ] na labhiṃsu. Aparena samayena so vāṇijo pañcasakaṭasatāni bhaṇḍassa pūretvā bhikkhūnaṃ ārocāpesi "ahaṃ asukaṭṭhānannāma vaṇijjāya gacchāmi, ye ayyā taṃ ṭhānaṃ gantukāmā, te nikkhamantu, magge bhikkhāya na kilamissantīti. Taṃ sutvā pañcasatā bhikkhū tena saddhiṃ maggaṃ paṭipajjiṃsu. Tepi corā "so kira vāṇijo 1- nikkhantoti gantvā aṭaviyaṃ aṭṭhaṃsu. Vāṇijopi gantvā @Footnote: 1. Sī. Yu. vaṇijjāYu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page20.
Aṭavīmukhe ekasmiṃ gāme nivāsaṃ gahetvā dve tayo divase goṇasakaṭādīni saṃvidahati, 1- tesampana bhikkhūnaṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ detiyeva. Corā, tasmiṃ aticirāyante, "gaccha, tassa nikkhamanadivasaṃ ñatvā ehīti ekaṃ purisaṃ pahiṇiṃsu. So taṃ gāmaṃ gantvā ekaṃ sahāyakaṃ pucchi "kadā vāṇijo nikkhamissatīti. So "dvīhatīhaccayenāti vatvā "kimatthampana pucchasīti āha. Athassa so "mayaṃ pañcasatā corā etassa atthāya aṭaviyaṃ ṭhitāti ācikkhi. Itaro "tenahi gaccha, sīghaṃ nikkhamissatīti taṃ uyyojetvā "kinnu kho core vāremi udāhu vāṇijanti cintetvā "kiṃ me corehi, vāṇijaṃ nissāya pañcasatā bhikkhū jīvanti, vāṇijassa saññaṃ dassāmīti tassa santikaṃ gantvā "kadā gamissathāti pucchitvā, "tatiyadivaseti vutte, "mayhaṃ vacanaṃ karotha, aṭaviyaṃ kira tumhākaṃ atthāya pañcasatā corā ṭhitā, mā tāva gamitthāti. "tvaṃ kathaṃ jānāsīti. "tesaṃ antare mama sahāyo atthi, tassa me kathāya ñātanti. "tenahi kiṃ me etto gatena, nivattitvā gehameva gamissāmīti. Tasmiṃ cirāyante puna tehi corehi pahito puriso āgantvā taṃ sahāyakaṃ pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā "nivattitvā kira gehameva gamissatīti gantvā corānaṃ ārocesi. Taṃ sutvā corā tato nikkhamitvā itarasmiṃ magge aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ cirāyante punapi te corā sahāyakassa santike purisaṃ pesesuṃ. So tesaṃ tattha ṭhitabhāvaṃ ñatvā puna vāṇijassa ārocesi. Vāṇijo @Footnote: 1. saṃvidahi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page21.
"idhāpi me vekallaṃ natthi, evaṃ sante neva etto gamissāmi, na ito, idheva bhavissāmīti bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā āha "bhante corā kira maṃ vilumpitukāmā magge ṭhatvā `idāni puna nivattissatīti sutvā itarasmiṃ magge ṭhitā, ahaṃ etto vā ito vā agantvā thokaṃ idheva bhavissāmi; bhadantā idha vasitukāmā vasantu, gantukāmā attano ruciyā gacchantūti. Bhikkhū "evaṃ sante mayaṃ nivattissāmāti vāṇijaṃ āpucchitvā punadivase sāvatthiṃ gantvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu. Satthā "kiṃ bhikkhave mahādhanavāṇijena saddhiṃ na gamitthāti pucchitvā, "āma bhante, mahādhanavāṇijassa vilumpanatthāya dvīsupi maggesu corā pariyuṭṭhiṃsu, tena so tattheva ṭhito, mayampana taṃ āpucchitvā āgatāti vutte, "bhikkhave mahādhanavāṇijo corānaṃ atthitāya maggaṃ parivajjeti; jīvitukāmopi puriso halāhalaṃ visaṃ parivajjeti; bhikkhunāpi `tayo bhavā corehi pariyuṭṭhitamaggasadisāti ñatvā pāpaṃ parivajjetuṃ vaṭṭatīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "vāṇijova bhayaṃ maggaṃ appasattho mahaddhano visaṃ jīvitukāmova pāpāni parivajjayeti. Tattha bhayanti: bhāyitabbaṃ, corehi pariyuṭṭhitattā sappaṭibhayanti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti "yathā mahaddhano vāṇijo appasattho sappaṭibhayaṃ maggaṃ, yathā [1]- jīvitukāmo halāhalaṃ visaṃ parivajjeti; evaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. etthantare "cāti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page22.
Paṇḍito bhikkhu appamattakānipi pāpāni parivajjeyyāti. Desanāvasāne te bhikkhū saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Sampattamahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Mahādhanavāṇijavatthu. ----------- 8. Kukkuṭamittavatthu. (102) "pāṇimhi ce vaṇo nāssāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto kukkuṭamittannāma nesādaṃ ārabbha kathesi. Rājagahe kirekā seṭṭhidhītā vayappattā sattabhūmikassa pāsādassa uparigabbhe ārakkhaṇatthāya ekaṃ paricārikaṃ datvā mātāpitūhi vāsiyamānā ekadivasaṃ sāyaṇhasamaye vātapānena antaravīthiṃ olokentī pañca pāsasatāni pañca ca sūlasatāni ādāya mige vadhitvā jīvamānaṃ ekaṃ kukkuṭamittaṃ nāma nesādaṃ pañca migasatāni vadhitvā tesaṃ maṃsena mahāsakaṭaṃ pūretvā sakaṭadhūre nisīditvā maṃsaṃ vikkīṇanatthāya nagaraṃ pavisantaṃ disvā tasmiṃ paṭibaddhacittā hutvā paricārikāya hatthe paṇṇākāraṃ datvā "gaccha, etassa paṇṇākāraṃ datvā gamanakālaṃ ñatvā ehīti pesesi. Sā gantvā tassa paṇṇākāraṃ datvā pucchi "kadā gamissasīti. "ajja maṃsaṃ vikkīṇitvā pātova asukadvārena nāma nikkhamitvā gamissāmīti. Sā tena kathitaṃ kathaṃ sutvā āgantvā--------------------------------------------------------------------------------------------- page23.
Tassā ārocesi. Seṭṭhidhītā attanā gahetabbayuttakaṃ vatthābharaṇajātaṃ saṃvidahitvā pātova malinavatthaṃ nivāsetvā kuṭaṃ ādāya dāsīhi saddhiṃ udakatitthaṃ gacchantī viya nikkhamitvā taṃ ṭhānaṃ gantvā tassāgamanaṃ olokentī aṭṭhāsi. Sopi pātova sakaṭaṃ pājento nikkhami. Sāpi tassa pacchato pāyāsi. So taṃ disvā "ahaṃ taṃ `asukassa nāma dhītāti na jānāmi, mā maṃ anubandhi ammāti āha. "na maṃ tvaṃ pakkosasi, ahaṃ attano dhammatāya āgacchāmi, tvaṃ tuṇhī hutvā attano sakaṭaṃ pājehīti. So punappunaṃ taṃ nivāresiyeva. Atha naṃ sā āha "siriṃ nāma attano santikaṃ āgacchantiṃ nivāretuṃ na vaṭaṭatīti. So tassā nissaṃsayena attano āgamanaṃ ñatvā taṃ sakaṭaṃ āropetvā agamāsi. Tassā 1- mātāpitaro itocito ca pariyesāpetvā apassantā "matā bhavissatīti matakabhattaṃ kariṃsu. Sāpi tena saddhiṃ saṃvāsamanvāya paṭipāṭiyā satta putte vijāyitvā te vayappatte gharabandhanena bandhi. Ekadivasaṃ 2- satthā paccūsasamaye lokaṃ volokento kukkuṭamittaṃ saputtaṃ sasuṇisaṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā "kinnu kho etanti upadhārento tesaṃ [3]- sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā pātova pattacīvaramādāya tassa pāsaṭṭhānaṃ agamāsi. Taṃdivasaṃ pāse bandho ekamigopi nāhosi. Satthā tassa pāsamūle padavalañjaṃ dassetvā purato ekassa gumbassa heṭṭhāchāyāya nisīdi. Kukkuṭamitto pātova dhanuṃ ādāya pāsaṭṭhānaṃ gantvā ādito @Footnote: 1. Sī. Yu. tassāpi. 2. Sī. Yu. athekadivasaṃ. 3. Sī. Yu. etthantare @"paṇṇarasannampīti atthi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page24.
Paṭṭhāya pāse olokayamāno pāse baddhaṃ ekampi migaṃ adisvā satthu padavalañjaṃ addasa. Athassa etadahosi "ko mayhaṃ baddhamige mocento vicaratīti. So satthari āghātaṃ bandhitvā gacchanto gumbamūle nisinnaṃ satthāraṃ disvā "iminā mama migā mocitā, māressāmi nanti dhanuṃ ākaḍḍhi. Satthā dhanuṃ ākaḍḍhituṃ datvā vissajjetuṃ nādāsi. So saraṃ vissajjetumpi oropetumpi asakkonto phāsukāhi bhijjantīhi viya mukhato kheḷena paggharantena kilantarūpo aṭṭhāsi. Athassa puttā gehaṃ gantvā "pitā no cirāyati kiṃ nukhoti vatvā "gacchatha tātā pitu santikanti mātarā pesitā dhanūni ādāya gantvā pitaraṃ tathāṭhitaṃ disvā "ayaṃ no pitu paccāmitto bhavissatīti sattapi janā dhanūni ākaḍḍhitvā buddhānubhāvena, yathā nesaṃ pitā ṭhito, tatheva aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ mātā "kiṃ nu kho pitā puttā cirāyantīti sattahi suṇisāhi saddhiṃ gantvā te tathāṭhite disvā "kassa nu kho ime dhanūni ākaḍḍhitvā ṭhitāti olokentī satthāraṃ disvā bāhā paggayha "mā me pitaraṃ nāsetha, mā me pitaraṃ nāsethāti mahāsaddamakāsi. Kukkuṭamitto taṃ saddaṃ sutvā cintesi "naṭṭho vatamhi, sasuro kira me esa, aho mayā bhāriyaṃ kammaṃ katanti. Puttāpissa "ayyako kira no esa, aho bhāriyaṃ kammanti cintayiṃsu. Kukkuṭamitto "ayaṃ sasuro meti mettacittaṃ upaṭṭhapesi. Puttāpissa "ayyako noti mettacittaṃ upaṭṭhapesuṃ. Atha nesaṃ mātā seṭṭhidhītā "khippaṃ dhanūni chaḍḍetvā pitaraṃ me--------------------------------------------------------------------------------------------- page25.
Khamāpethāti āha. Satthā tesaṃ muducittaṃ 1- ñatvā dhanuṃ otāretuṃ adāsi. Te sabbe satthāraṃ vanditvā "khamatha no bhanteti khamāpetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha nesaṃ satthā anupubbīkathaṃ kathesi. Desanāvasāne kukkuṭamitto saddhiṃ puttehi ceva suṇisāhi ca attapañcadasamo sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ vihāraṃ agamāsi. Atha naṃ ānandatthero pucchi "ajja bhante kahaṃ gamitthāti. "kukkuṭamittassa santikaṃ ānandāti. "pāṇātipātakammassa vo bhante akārako katoti. "āma ānanda, so attapañcadasamo acalasaddhāya patiṭṭhāya tīsu ratanesu nikkaṅkho hutvā pāṇātipātakammassa akārako jātoti. Bhikkhū āhaṃsu "nanu bhante bhariyāpissa atthīti. "āma bhikkhave, sā kulagehe kumārikāva hutvā sotāpattiphalaṃ pattāti. Bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "kukkuṭamittassa kira bhariyā kumārikakāleyeva sotāpattiphalaṃ patvā tassa gehaṃ gantvā satta putte labhi, sā ettakaṃ kālaṃ sāmikena `dhanuṃ āhara sare āhara sattiṃ āhara sūlaṃ āhara jālaṃ āharāti vuccamānā tāni adāsi, so tāya dinnāni ādāya gantvā pāṇātipātaṃ karoti, 2- kiṃ nu kho sotāpannāpi pāṇātipātaṃ karontīti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "na bhikkhave sotāpannā pāṇātipātaṃ karonti, sā pana "sāmikassa vacanaṃ karomīti tathā akāsi, `idaṃ gahetvā esa gantvā @Footnote: 1. muducittatanti padena bhavitabbaṃ. 2. akāsīti. yuttataraṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page26.
Pāṇātipātaṃ karotūti tassā cittaṃ natthi; pāṇitalasmiṃ hi vaṇe asati visaṃ gaṇhantassa taṃ visaṃ anuḍahituṃ na sakkoti; evameva akusalacetanāya abhāvena pāpaṃ akarontassa dhanuādīni nīharitvā dadatopi pāpaṃ nāma na hotīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "pāṇimhi ce vaṇo nāssa, hareyya pāṇinā visaṃ, nābbaṇaṃ visamanveti natthi pāpaṃ akubbatoti. Tattha nāssāti: na bhaveyya. Hareyyāti: harituṃ sakkuṇeyya. Kiṃkāraṇā? yasmā nābbaṇaṃ visamanveti. Abbaṇaṃ hi pāṇiṃ Visaṃ anvetuṃ na sakkoti; evameva dhanuādīni nīharitvā dentassāpi akusalacetanāya abhāvena pāpaṃ akubbato pāpaṃ nāma natthi, abbaṇaṃ hi pāṇiṃ visaṃ viya nāssa cittaṃ pāpaṃ anugacchatīti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Aparena samayena bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ "ko nu kho kukkuṭamittassa saputtassa sasuṇisassa sotāpattimaggassa upanissayo, kena kāraṇena esa nesādakule nibbattoti. Satthā āgantvā "kāya nuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnāti pucchitvā, "imāya nāmāti vutte, "bhikkhave atīte kassapadasabalassa dhātucetiyaṃ saṃvidahantā evamāhaṃsu `kiṃ nu kho imassa cetiyassa mattikā bhavissati, kiṃ udakanti. Atha nesaṃ etadahosi `haritālamanosilā mattikā bhavissati, tilatelaṃ udakanti. Te haritālamanosilā koṭṭetvā tilatelena--------------------------------------------------------------------------------------------- page27.
Saṃsanditvā iṭṭhakāya ghaṭetvā suvaṇṇena khacitvā anto ciniṃsu. Bahimukhe pana ekaghanasuvaṇṇiṭṭhakāva ahesuṃ. Ekekā satasahassagghanikā ahosi. Te, yāva dhātunidhānā cetiye niṭṭhite, cintayiṃsu `dhātunidhānakāle bahunā dhanena attho, kannu kho jeṭṭhakaṃ karomāti. Atheko gāmavāsī seṭṭhī `ahaṃ jeṭṭhako bhavissāmīti dhātunidhānaṭṭhāne ekaṃ hiraññakoṭiṃ pakkhipi. Taṃ disvā raṭṭhavāsino `ayaṃ nagaraseṭṭhī dhanameva saṃharati, evarūpe cetiye jeṭṭhako bhavituṃ na sakkoti, gāmavāsī pana koṭidhanaṃ pakkhipitvā jeṭṭhakova jātoti ujjhāyiṃsu. So tesaṃ kathaṃ sutvā `ahaṃ dve koṭiyo datvā jeṭṭhako bhavissāmīti dve koṭiyo adāsi. Itaro `ahameva jeṭṭhako bhavissāmīti tisso koṭiyo adāsi. Evaṃ vaḍḍhetvā, nagaravāsī aṭṭha koṭiyo adāsi. Gāmavāsino pana gehe navakoṭidhanameva atthi, nagaravāsino cattāḷīsakoṭidhanaṃ; tasmā gāmavāsī cintesi `sacāhaṃ nava koṭiyo dassāmi, ayaṃ `dasa koṭiyo dassāmīti vakkhati, atha me niddhanabhāvo paññāyissatīti. So evamāha `ahaṃ ettakaṃ dhanaṃ dassāmi, saputtadāro ca cetiyassa dāso bhavissāmīti satta putte satta suṇisāyo bhariyañca gahetvā attanā saddhiṃ cetiyassa niyyādesi. Raṭṭhavāsino `dhanaṃ nāma sakkā uppādetuṃ, ayampana saputtadāro attānaṃ niyyādesi, ayameva jeṭṭhako hotūti taṃ jeṭṭhakaṃ kariṃsu. Iti te soḷasapi janā cetiyassa dāsā ahesuṃ. Raṭṭhavāsino pana te bhujisse kariṃsu. 1- Evaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. akaṃsu.--------------------------------------------------------------------------------------------- page28.
Santepi cetiyameva paṭijaggitvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattiṃsu. Tesu ekaṃ buddhantaraṃ devaloke vasantesu imasmiṃ buddhuppāde bhariyā tato cavitvā rājagahe seṭṭhino dhītā hutvā nibbatti. Sā kumārikāva hutvā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Adiṭṭhasaccassa pana paṭisandhi nāma bhāriyāti tassā sāmiko samparivattamāno gantvā nesādakule nibbatti. Tassa saha dassaneneva seṭṭhidhītaraṃ pubbasineho ajjhotthari. Vuttampi cetaṃ "pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā evantaṃ jāyate pemaṃ uppalaṃva yathodaketi. Sā pubbasinehena nesādakulaṃ agamāsi. Puttāpissā devalokā cavitvā tassāeva kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu. Suṇisāyopissā tattha tattha nibbattitvā vayappattā tesaṃyeva gehaṃ agamaṃsu. Evaṃ te sabbepi tadā cetiyaṃ paṭijaggitvā tassa kammassānubhāvena sotāpattiphalaṃ pattāti. Kukkuṭamittavatthu. --------------------------------------------------------------------------------------------------------- page29.
9. Kokasunakhaluddakavatthu. (103) "yo appaduṭṭhassa narassa dussatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kokannāma sunakhaluddakaṃ ārabbha kathesi. So kira ekadivasaṃ pubbaṇhasamaye dhanuṃ ādāya sunakhaparivuto araññaṃ gacchanto antarāmagge ekaṃ piṇḍacārikaṃ bhikkhuṃ piṇḍāya carantaṃ disvā kujjhitvā "kāḷakaṇṇi me diṭṭho, ajja kiñci na labhissāmīti cintento pakkāmi. Theropi gāme piṇḍāya caritvā katabhattakicco puna vihāraṃ pāyāsi. 1- Itaropi araññe vicaritvā kiñci alabhitvā paccāgacchanto puna theraṃ disvā "ajjāhaṃ imaṃ kāḷakaṇṇiṃ disvā araññaṃ gato kiñci na labhiṃ, idāni me punapi abhimukho jāto, sunakhehi naṃ khādāpessāmīti saññaṃ datvā sunakhe vissajjesi. Thero "mā evaṃ kari upāsakāti yāci. So "ajjāhaṃ tava sammukhībhūtattā kiñci nālatthaṃ, punapi me sammukhībhāvaṃ āgatosi, khādāpessāmi tanti vatvā sunakhe uyyojesi. Thero vegena ekaṃ rukkhaṃ abhiruhitvā purisappamāṇe ṭhāne nisīdi. Sunakhā rukkhaṃ parivārayiṃsu. Koko gantvā "rukkhaṃ abhiruhatopi te mokkho natthīti saratuṇḍena therassa pādatale vijjhi. Thero "mā evaṃ karohīti yāciyeva. Itaro tassa yācanaṃ anādayitvā punappunaṃ vijjhiyeva. Thero, ekasmiṃ pādatale vijjhiyamāne, taṃ ukkhipitvā dutiyaṃ olambeti. Tasmiṃpi vijjhiyamāne taṃ ukkhipati. Evamassa so yācanaṃ anādayitvā dvepi pādatalāni @Footnote: 1. Sī. Yu. pāvisi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page30.
Vijjhiyeva. Therassa sarīraṃ ukkāhi ādittaṃ viya ahosi. So vedanānuvattī hutvā satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ nāsakkhi; pārutacīvaraṃ bhassantaṃpi na sallakkhesi. Taṃ patamānaṃ kokaṃ sīsato paṭṭhāya parikkhipantameva pati. Sunakhā "thero patitoti saññāya cīvarantaraṃ pavisitvā attano sāmikaṃ luñcitvā khādantā aṭṭhimattāvasesaṃ kariṃsu. Sunakhā cīvarantarato nikkhamitvā bahi aṭṭhaṃsu. Atha nesaṃ thero ekaṃ sukkhadaṇḍakaṃ bhañjitvā khipi. Sunakhā theraṃ disvā "sāmikova amhehi khāditoti ñatvā araññaṃ pavisiṃsu. Thero kukkuccaṃ uppādesi "mama cīvarantaraṃ pavisitvā esa naṭṭho, arogaṃ nu kho me sīlanti. So rukkhā otaritvā satthu santikaṃ gantvā ādito paṭṭhāya taṃ pavattiṃ ārocetvā "bhante mama cīvaraṃ nissāya so upāsako naṭṭho, kacci me arogaṃ sīlaṃ, kacci me atthi samaṇabhāvoti pucchi. Satthā tassa vacanaṃ sutvā "bhikkhu arogaṃ tava sīlaṃ, atthi te samaṇabhāvo: so appaduṭṭhassa padussitvā vināsaṃ patto, na kevalañca idāneva, atītepi appaduṭṭhānaṃ padussitvā vināsaṃ pattoyevāti vatvā tamatthaṃ pakāsento atītaṃ āhari: "atīte kira eko vejjo vejjakammatthāya gāmaṃ vicaritvā kiñci kammaṃ alabhitvā chātajjhatto nikkhamitvā gāmadvāre sambahule kumārake kīḷante disvā `ime sappena ḍaṃsāpetvā tikicchitvā āhāraṃ labhissāmīti ekasmiṃ rukkhabile sīsaṃ nīharitvā nipannaṃ sappaṃ dassetvā `ambho kumārakā esa sālikapotako, gaṇhatha--------------------------------------------------------------------------------------------- page31.
Nanti āha. Atheko kumārako sappaṃ gīvāyaṃ daḷhaṃ gahetvā nīharitvā tassa sappabhāvaṃ ñatvā viravanto avidūre ṭhitassa vejjassa matthake khipi. Sappo vejjassa khandhaṭṭhikaṃ parikkhipitvā daḷhaṃ ḍaṃsitvā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpesi. Evamesa [koko sunakhaluddako] pubbepi appaduṭṭhassa padussitvā vināsaṃ pattoyevāti. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "yo appaduṭṭhassa narassa dussati suddhassa posassa anaṅgaṇassa, tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ sukhumo rajo paṭivātaṃva khittoti. Tattha appaduṭṭhassāti attano vā sabbasattānaṃ vā appaduṭṭhassa. Narassāti: sattassa. Dussatīti: aparajjhati. Suddhassāti: niraparādhasseva. Posassāti idampi aparenākārena sattādhivacanameva. Anaṅgaṇassāti: nikkilesassa. Paccetīti: paṭieti. Paṭivātanti: yathā ekena purisena paṭivāte ṭhitaṃ paharitukāmatāya khitto sukhumo rajo tameva purisaṃ pacceti tasseva upari patati; evameva yo puggalo appaduṭṭhassa purisassa pāṇippahārādīni dadanto padussati tameva bālaṃ diṭṭheva dhamme samparāye vā nirayādīsu vipaccamānaṃ taṃ pāpaṃ vipākadukkhavasena paccetīti attho.--------------------------------------------------------------------------------------------- page32.
Desanāvasāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhahi. Sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Kokasunakhaluddakavatthu. ------------ 10. Maṇikārakulupakatissattheravatthu. (104) "gabbhameke uppajjantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto maṇikārakulupakaṃ tissattheraṃ ārabbha kathesi. So kira thero ekassa maṇikārassa kule dvādasa vassāni bhuñji. Tasmiṃ kule jāyapatikā mātāpituṭṭhāne ṭhatvā theraṃ paṭijaggiṃsu. Athekadivasaṃ [so] maṇikāro therassa purato maṃsaṃ chindanto nisinno hoti. Tasmiṃ khaṇe rājā pasenadikosalo ekaṃ maṇiratanaṃ "imaṃ dhovitvā vijjhitvā pahiṇatūti pesesi. Maṇikāro salohiteneva hatthena taṃ paṭiggahetvā peḷāya upari ṭhapetvā hatthadhovanatthaṃ anto pāvisi. Tasmiṃ pana gehe posāvaniyakoñcasakuṇo atthi. So lohitagandhena maṃsasaññāya taṃ maṇiṃ, therassa passantasseva, gili maṇikāro āgantvā maṇiṃ apassanto "maṇi vo gahitoti bhariyañca dhītarañca puttañca paṭipāṭiyā pucchitvā, tehi "na gaṇhāmāti. Vutte, "therena gahito bhavissatīti cintetvā bhariyāya saddhiṃ mantesi "therena gahito bhavissatīti. "sāmi mā evaṃ avaca, ettakaṃ kālaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page33.
Mayā therassa kiñci vajjaṃ na diṭṭhapubbaṃ, na so maṇiṃ gaṇhātīti. Maṇikāro theraṃ pucchi "bhante imasmiṃ ṭhāne maṇiratanaṃ tumhehi gahitanti. "na gaṇhāmi upāsakāti. "bhante idha añño natthi, tumhehiyeva gahito bhavissati, detha me maṇiratananti. So, tasmiṃ asampaṭicchante, puna bhariyaṃ āha "thereneva maṇi gahito, pīḷetvā naṃ pucchissāmīti. "sāmi mā no nāsehi, varaṃ amhehi dāsabyaṃ 1- upagantuṃ, na ca evarūpaṃ theraṃ vattunti. So "sabbeva mayaṃ dāsabyaṃ upagacchantā maṇiṃ na agghāmāti rajjuṃ gahetvā therassa sīsaṃ veṭhetvā daṇḍakena ghaṭṭesi. Therassa sīsato ca kaṇṇanāsāhi ca lohitaṃ pagghari. Akkhīni nikkhamanākārappattāni ahesuṃ. So vedanāppatto bhūmiyaṃ pati. Koñco lohitagandhena āgantvā lohitaṃ pivati. 2- Atha naṃ maṇikāro there uppannakodhavegena "tvaṃ kiṃ karosīti pādena paharitvā khipi. So ekappahāreneva maritvā parivattamāno pati. Thero taṃ disvā "upāsaka sīsaveṭhanaṃ tāva me sithilaṃ katvā imaṃ koñcaṃ olokehi, mato vā no vāti. Atha naṃ so āha "eso viya tvaṃpi marissasīti. 3- "upāsaka iminā [so] maṇi gilito, sace ayaṃ na marissati, na te ahaṃ marantopi maṇiṃ ācikkhissanti. So tassa udaraṃ phāletvā maṇiṃ disvā pavedhanto saṃviggamānaso therassa pādamūle nipajjitvā "khamatha me bhante, ajānantena mayā katanti @Footnote: 1. Sī. Yu. dāsattaṃ. 2. Sī. Yu. pivi. 3. Sī. Yu. marāhīti.--------------------------------------------------------------------------------------------- page34.
Āha. "upāsaka neva tuyhaṃ doso atthi, na mayhaṃ, vaṭṭasseva 1- doso, khamāmi teti. "bhante sace me khamatha, pakatiniyāmeneva me gehe nisīditvā bhikkhaṃ gaṇhathāti. "upāsaka nadānāhaṃ ito paṭṭhāya paresaṃ gehassa antochadanaṃ pavisissāmi, antogehappavesanasseva hi ayaṃ doso, ito paṭṭhāya pādesu vahantesu gehadvāre ṭhitova bhikkhaṃ gaṇhissāmīti vatvā dhūtaṅgaṃ samādāya imaṃ gāthamāha "paccati munino bhattaṃ thokaṃ thokaṃ kule kule, piṇḍikāya carissāmi, atthi jaṅghabalaṃ mamāti. 2- Imañca pana vatvā thero teneva byādhinā nacirasseva parinibbāyi. Koñco maṇikārassa bhariyāya kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Maṇikāro kālaṃ katvā niraye nibbatti. Maṇikārassa bhariyā there muducittatāya kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Bhikkhū satthāraṃ tesaṃ abhisamparāyaṃ pucchiṃsu. Satthā "bhikkhave idhekacce gabbhe nibbattanti, ekacce pāpakārino niraye nibbattanti, ekacce katakalyāṇā devaloke nibbattanti, anāsavā pana parinibbāyantīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "gabbhameke uppajjanti, nirayaṃ pāpakammino, saggaṃ sugatino yanti, parinibbanti anāsavāti. Tattha gabbhanti: idha manussagabbhova adhippeto. Sesamettha uttānatthamevāti. @Footnote: 1. Sī. Yu. vaṭṭassevesa. 2. khu. thera. 26/307.--------------------------------------------------------------------------------------------- page35.
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Maṇikārakulupakatissattheravatthu. -------------- 11. Tayojanavatthu. (105) "na antalikkhe na samuddamajjheti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto tayo jane ārabbha kathesi. Satthari kira jetavane viharante sambahulā bhikkhū satthu dassanatthāya āgacchantā ekaṃ gāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Gāmavāsino tesaṃ patte ādāya āsanasālāyaṃ nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā piṇḍapātavelaṃ āgamayamānā dhammaṃ suṇantā nisīdiṃsu. Tasmiṃ khaṇe bhattaṃ pacitvā sūpabyañjane pacamānāya 1- ekissā itthiyā uddhanato aggijālā uṭṭhahitvā chadanaṃ gaṇhi. Tato ekaṃ tiṇakaraḷaṃ uṭṭhahitvā jhāyamānaṃ ākāsaṃ pakkhandi. Tasmiṃ khaṇe eko kāko ākāsena gacchanto tattha gīvaṃ pavesetvā tiṇavallipaliveṭhito jhāyitvā gāmamajjhe pati. Bhikkhū taṃ disvā "aho bhāriyaṃ kammaṃ, passathāvuso kākena pattaṃ vippakāraṃ, iminā katakammaṃ aññatra satthārā ko jānissati, satthāramassa kammaṃ pucchissāmāti cintetvā pakkamiṃsu. Aparesaṃ 2- bhikkhūnaṃ satthu dassanatthāya nāvaṃ abhiruyha gacchantānaṃ @Footnote: 1. Sī. Yu. sūpabyañjanaṃ dhūpayamānāYu. 2. Sī. Yu. aparesampi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page36.
Nāvā samuddamajjhe niccalā va aṭṭhāsi. Manussā "kāḷakaṇṇinā ettha bhavitabbanti salākaṃ vicāresuṃ. Nāvikassa ca bhariyā paṭhamavaye ṭhitā dassanīyā, salākā tassā pāpuṇi. "salākaṃ puna vicārethāti vatvā yāvatatiyaṃ vicārayiṃsu. Tikkhattumpi tassāyeva pāpuṇi. Manussā "kiṃ sāmīti nāvikassa mukhaṃ olokesuṃ. Nāviko "na sakkā etissā atthāya mahājanaṃ nāsetuṃ, udake naṃ khipathāti āha. Sā gahetvā udake khipiyamānā maraṇabhayatajjitā mahāviravamakāsi. Taṃ sutvā nāviko "ko attho imissā ābharaṇehi naṭṭhehi, sabbābharaṇāni omuñcitvā ekaṃ pilotikaṃ nivāsāpetvā chaḍḍetha naṃ, ahampanetaṃ udakapiṭṭhe palvamānaṃ 1- daṭṭhuṃ na sakkhissāmi; tasmā yathā naṃ ahaṃ na passāmi; evaṃ vālukakuṭaṃ gīvāyaṃ bandhitvā samudde khipathāti. Te tathā kariṃsu. Tampi patitaṭṭhāneyeva macchakacchapā vilumpiṃsu. Bhikkhū taṃ pavattiṃ sutvā "satthāraṃ ṭhapetvā ko añño etissā itthiyā kammaṃ jānissati, satthāramassā kammaṃ pucchissāmāti icchitaṭṭhānaṃ patvā nāvāto oruyha pakkamiṃsu. Aparepi satta bhikkhū paccantato satthāraṃ dassanatthāya gacchantā sāyaṃ ekaṃ vihāraṃ pavisitvā vasanaṭṭhānaṃ pucchiṃsu. Ekasmiñca leṇe satta mañcā honti, tesaṃ tadeva labhitvā tattha nipannānaṃ, rattibhāge kūṭāgāramatto pāsāṇo pavaṭṭamāno āgantvā leṇadvāraṃ pidahi. Nevāsikā bhikkhū "mayaṃ imaṃ leṇaṃ āgantukabhikkhūnaṃ @Footnote: 1. Yu. maramānaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page37.
Pāpayimhā, ayañca mahāpāsāṇo leṇadvāraṃ pidahanto aṭṭhāsi, apanessāma nanti samantā sattahi gāmehi manusse sannipātetvā taṃ vāyamantāpi ṭhānā cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Anto paviṭṭhabhikkhūpi vāyamiṃsuyeva. Evaṃ santepi sattāhaṃ pāsāṇaṃ cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Āgantukā bhikkhū sattāhaṃ chātajjhattā mahādukkhaṃ anubhaviṃsu. Sattame divase pāsāṇo sayameva pavaṭṭitvā apagato. Bhikkhū nikkhamitvā "amhākaṃ imaṃ pāpaṃ aññatra satthārā ko jānissati, satthāraṃ pucchissāmāti cintetvā pakkamiṃsu. Te purimehi saddhiṃ antarāmagge samāgantvā sabbe ekatova satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinnā satthārā katapaṭisanthārā attanā diṭṭhānubhūtāni kāraṇāni paṭipāṭiyā pucchiṃsu. Satthāpi tesaṃ paṭipāṭiyā evaṃ byākāsi: "bhikkhave so tāva kāko attanā katakammameva anubhosi. Atīte hi bārāṇasiyaṃ eko kasako attanā goṇaṃ damento dametuṃ nāsakkhi. So hissa goṇo thokaṃ gantvā nipajji, pothetvā uṭṭhāpitopi thokaṃ gantvā punapi tatheva nipajji. So vāyamitvāpi taṃ dametuṃ asakkonto kodhābhibhūto hutvā `itodāni paṭṭhāya sukhaṃ nipajjissasīti taṃ palālapiṇḍaṃ viya karonto palālena tassa gīvaṃ paliveṭhetvā aggiṃ adāsi. Goṇo tattheva jhāyitvā mato. Tadā bhikkhave tena kākena taṃ pāpakammaṃ kataṃ, so tassa vipākena dīgharattaṃ niraye pacitvā vipākāvasesena sattakkhattuṃ kākayoniyaṃ--------------------------------------------------------------------------------------------- page38.
Nibbattitvā evameva ākāse jhāyitvā matoti. "sāpi bhikkhave itthī attanā katakammameva anubhosi. Sā hi atīte bārāṇasiyaṃ ekassa gahapatikassa bhariyā udakāharaṇakoṭṭanapacanādīni sabbakiccāni sahattheneva akāsi. Tassā eko sunakho taṃ gehe sabbakiccāni kurumānaṃolokento nisīdi. Khette bhattaṃ harantiyā dārupaṇṇādīnaṃ vā atthāya araññaṃ gacchantiyā so tāya saddhiṃyeva gacchati. Taṃ disvā daharamanussā `ambho nikkhanto sunakhaluddako, ajja mayaṃ maṃsena bhuñjissāmāti upphaṇḍenti. Sā tesaṃ kathāya maṅku hutvā sunakhaṃ leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā palāpesi. Sunakho nivattitvā puna anubandhi. So kira tassā tatiye attabhāve sāmiko ahosi; tasmā sinehaṃ chindituṃ na sakkoti. Kiñcāpi hi anamatagge saṃsāre jāyā vā pati vā abhūtapubbo nāma natthi, avidūre pana attabhāve ñātakesu adhimatto sineho hoti; tasmā so taṃ vijahituṃ na sakkoti. Sā tassa kujjhitvā khette sāmikassa yāguṃ haramānā rajjuṃ ucchaṅge ṭhapetvā agamāsi. Sunakho tāyeva saddhiṃ gato. Sā sāmikassa yāguṃ datvā tucchakuṭaṃ ādāya ekaṃ udakaṭṭhānaṃ gantvā kuṭaṃ vālukāya pūretvā samīpe oloketvā ṭhitassa sunakhassa saddamakāsi. Sunakho `cirassaṃ vata me ajja madhurakathā laddhāti naṅguṭṭhaṃ cālento taṃ upasaṅkami. Sā taṃ gīvāyaṃ daḷhaṃ gahetvā ekāya rajjukoṭiyā kuṭaṃ bandhitvā ekaṃ rajjakoṭiṃ sunakhassa gīvāyaṃ bandhitvā kuṭaṃ udakābhimukhaṃ pavaṭṭesi. Sunakho kuṭaṃ anubandhanto--------------------------------------------------------------------------------------------- page39.
Udake patitvā tattheva kālamakāsi. Sā tassa kammassa vipākena dīgharattaṃ niraye pacitvā vipākāvasesena attabhāvasate vālukāya kuṭaṃ gīvāyaṃ bandhitvā udake pakkhittā kālamakāsīti. "tumhehipi bhikkhave attanā katakammameva anubhūtaṃ. Atītasmiṃ hi bārāṇasīvāsino satta gopāladārakā ekasmiṃ aṭavippadese sattāhavārena gāviyo vicārentā ekadivasaṃ gāviyo vicāretvā āgacchantā ekaṃ mahāgodhaṃ disvā anubandhiṃsu. Godhā palāyitvā ekaṃ vammikaṃ pāvisi. Tassa pana vammikassa satta chiddāni. Dārakā "mayaṃ idāni gahetuṃ na sakkhissāma, sve āgantvā gaṇhissāmāti ekekoekekaṃ sākhābhaṅgamuṭṭhimādāya sattapi janā satta chiddāni pidahitvā pakkamiṃsu. Te punadivase taṃ godhaṃ amanasikaritvā aññasmiṃ padese gāviyo vicāretvā sattame divase gāviyo ādāya gacchantā taṃ vammikaṃ disvā satiṃ paṭilabhitvā "kā nu kho tassā godhāya pavattīti attanā attanā pidahitāni chiddāni vivariṃsu. Godhā jīvite nirālayā hutvā aṭṭhicammāvasesā pavedhamānā nikkhami. Te taṃ disvā anukampaṃ katvā `mā naṃ māretha, sattāhaṃ chinnabhattā jātāti tassā piṭṭhiṃ parimajjitvā `sukhena gacchāhīti vissajjesuṃ. Te godhāya amāritattā niraye tāva na pacciṃsu. Te pana satta janā ekato hutvā cuddasasu attabhāvesu satta satta divasāni chinnabhattā ahesuṃ. Tadā bhikkhave tumhehi sattahi gopālakehi hutvā taṃ kammaṃ katanti. Evaṃ satthā tehi puṭṭhapuṭṭhaṃ pañhaṃ byākāsi. 1- @Footnote: 1. Sī. Yu. evaṃ vatvā tehi puṭṭhapañhe byākāsi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page40.
Atheko bhikkhu satthāraṃ āha "kiṃ pana bhante pāpakammaṃ katvā ākāse uppatitassāpi samuddaṃ pakkhantassāpi pabbatantaraṃ paviṭṭhassāpi 1- mokkho natthīti. Satthā "evameva bhikkhave, ākāsādīsupi ekapadesopi natthi, yatra ṭhito pāpakammato mucceyyāti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "na antalikkhe, na samuddamajjhe, na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa, na vijjate so jagatippadeso, yatraṭṭhito mucceyya pāpakammāti. Tassattho "sace hi koci `iminā upāyena pāpakammato muccissāmīti antalikkhe vā nisīdeyya, caturāsītiyojanasahassagambhīraṃ mahāsamuddaṃ vā paviseyya, pabbatantare vā nisīdeyya, neva pākakammato mucceyya. Puratthimādīsu hi jagatippadesesu paṭhavībhāgesu na so vālaggamattopi okāso atthi, yattha ṭhito pāpakammato muccituṃ sakkuṇeyyāti. Desanāvasāne te bhikkhū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Sampattamahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosīti. Tayojanavatthu. -------- @Footnote: 1. Sī. Yu. pavisantassāpi.--------------------------------------------------------------------------------------------- page41.
12. Suppabuddhasakkavatthu. (106) "na antalikkhe na samuddamajjheti imaṃ dhammadesanaṃ satthā nigrodhārāme viharanto suppabuddhaṃ sakkaṃ ārabbha kathesi. So kira "ayaṃ mama dhītaraṃ chaḍḍetvā nikkhanto mama puttaṃ pabbājetvā tassa veriṭṭhāne ṭhito cāti imehi dvīhi kāraṇehi satthari āghātaṃ bandhitvā ekadivasaṃ "nadānissa nimantanaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjituṃ dassāmīti gamanamaggaṃ pidahitvā antaravīthiyaṃ suraṃ pivanto nisīdi. Athassa, satthari bhikkhusaṅghaparivute taṃ ṭhānaṃ āgate, "satthā āgatoti ārocesuṃ. So āha "purato gacchatha, tassa vadetha `nāyaṃ mayā mahallakataroti nāssa maggaṃ dassāmīti, punappunaṃ vuccamānopi tatheva vatvā nisīdi. Satthā mātulassa santikā maggaṃ alabhitvā tato nivatti. Sopi ekaṃ cārapurisaṃ pesesi "gaccha, tassa kathaṃ sutvā ehīti. Satthāpi nivattanto sitaṃ katvā ānandattherena "ko nu kho bhante sitapātukammassa 1- paccayoti puṭṭho āha "passasi ānanda suppabuddhanti. "passāmi bhanteti. "bhāriyaṃ tena kammaṃ kataṃ mādisassa buddhassa maggaṃ adentena, ito sattame divase heṭṭhāpāsāde sopāṇapādamūle paṭhaviṃ pavisissatīti. Cārapuriso taṃ kathaṃ sutvā suppabuddhassa santikaṃ gantvā "kiṃ me bhāgineyyena nivattantena vuttanti puṭṭho yathāsutaṃ ārocesi. So tassa vacanaṃ sutvā "nadāni mama bhāgineyyassa kathādoso atthi, addhā yaṃ so vadati @Footnote: 1. Sī. Yu. kamme.--------------------------------------------------------------------------------------------- page42.
Taṃ tatheva hoti, evaṃ santepi naṃ idāni musāvādena niggaṇhissāmi, so hi maṃ `sattame divase paṭhaviṃ pavisissatīti aniyamena avatvā `heṭṭhāpāsāde sopāṇapādamūle paṭhaviṃ pavisissatīti āha itodāni paṭṭhāyāhaṃ taṃ ṭhānaṃ na gamissāmi, atha naṃ tasmiṃ ṭhāne paṭhaviṃ apavisitvā musāvādena niggaṇhissāmīti. So attano upabhogajātaṃ sabbaṃ sattabhūmikassa pāsādassa upari āropetvā sopāṇaṃ harāpetvā dvāraṃ pidahāpetvā ekekasmiṃ dvāre dve dve malle ṭhapetvā "sacāhaṃ pamādena heṭṭhā orohitukāmo homi; nivāreyyātha manti vatvā sattame pāsādatale sirigabbhe nisīdi. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā "bhikkhave suppabuddho na kevalaṃ pāsādatale 1-, vehāsaṃ uppatitvā ākāse vā nisīdatu, nāvāya vā samuddaṃ pakkhandatu, pabbatantaraṃ vā pavisatu; buddhānaṃ kathāya dvidhābhāvo nāma natthi, mayā vuttaṭṭhāneyeva so paṭhaviṃ pavisissatīti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha "na antalikkhe, na samuddamajjhe, na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa, na vijjate so jagatippadeso, yatraṭṭhitaṃ nappasaheyya maccūti. Tattha nappasaheyya maccūti: yasmiṃ padese ṭhitaṃ maraṇaṃ nappasaheyya nābhibhaveyya, kesaggamattopi so paṭhavippadeso natthi. @Footnote: 1. Sī. Yu. pāsādatalaṃ.--------------------------------------------------------------------------------------------- page43.
Sesaṃ purimasadisamevāti. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Sattame divase satthu bhikkhācāramaggassa niruddhavelāya heṭṭhāpāsāde suppabuddhassa maṅgalasso uddāmo hutvā taṃ taṃ bhittiṃ pahari. So upari nisinnovassa saddaṃ sutvā "kiṃ etanti pucchi. "maṅgalasso uddāmoti. So panasso suppabuddhaṃ disvāva sannisīdati. Atha naṃ so gaṇhitukāmo hutvā nisinnaṭṭhānā uṭṭhāya dvārābhimukho ahosi. Dvārāni sayameva vivaṭāni, sopāṇaṃ sakaṭṭhāneyeva ṭhitaṃ. Dvāre ṭhitā mallā taṃ gīvāyaṃ gahetvā heṭṭhābhimukhaṃ khipiṃsu. Etenupāyena sattasupi talesu dvārāni sayameva vivaṭāni, sopāṇāni yathāṭhānesu ṭhitāni. Tattha tattha mallā taṃ gīvāyameva gahetvā heṭṭhābhimukhaṃ khipiṃsu. Atha naṃ heṭṭhāpāsāde sopāṇapādamūlaṃ sampattameva mahāpaṭhavī vivaramānā bhijjitvā sampaṭicchi. So gantvā avīcimhi nibbattīti. Suppabuddhasakkavatthu. Pāpavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. Navamo vaggo ---------The Pali Atthakatha in Roman Book 22 page 1-43. http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=22&A=1&pagebreak=1 อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_th.php?B=22&A=1&pagebreak=1 อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=19 เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=587 พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=572 The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=572 Contents of The Tipitaka Volume 25 http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
         |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]