บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
TIPITAKA Volume 25 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 17 : Sutta. Khu. khuddakapāṭho-dhammapadagāthā-udānaṃ-itivuttakaṃ-suttanipāto
Dhammapadagāthāya ekavīsatimo pakiṇṇakavaggo [31] |31.290| 21 Mattāsukhapariccāgā passe ce vipulaṃ sukhaṃ caje mattāsukhaṃ dhīro sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ. |31.291| Paradukkhūpadhānena yo 1- attano sukhamicchati verasaṃsaggasaṃsaṭṭho verā so na parimuccati. @Footnote: 1 Ma. Yu. ayaṃ pāṭho na dissati. |31.292| Yañhi kiccaṃ tadapaviddhaṃ akiccaṃ pana kayirati 1- unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. |31.293| Yesañca susamāraddhā niccaṃ kāyagatā sati akiccante na sevanti kicce sātaccakārino satānaṃ sampajānānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. |31.294| Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca khattiye raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. |31.295| Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca sotthiye veyyagghapañcamaṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. |31.296| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ buddhagatā sati. |31.297| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ dhammagatā sati. |31.298| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ saṅghagatā sati. |31.299| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ kāyagatā sati. |31.300| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā yesaṃ divā ca ratto ca ahiṃsāya rato mano. |31.301| Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā @Footnote: 1 Ma. karīyati. Yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano. |31.302| Duppabbajjaṃ durabhiramaṃ durāvāsā gharā dukkhā dukkho samānasaṃvāso dukkhānupatitaddhagū tasmā na caddhagū siyā na ca dukkhānupatito siyā. |31.303| Saddho sīlena sampanno yasobhogasamappito yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati tattha tattheva pūjito. |31.304| Dūre santo pakāsenti himavantova pabbato asantettha na dissanti rattikhittā 1- yathā sarā. |31.305| Ekāsanaṃ ekaseyyaṃ eko caramatandito eko damayamattānaṃ vanante ramito siyā. Pakiṇṇakavaggo ekavīsatimo. ----------- Dhammapadagāthāya dvāvīsatimo nirayavaggo [32] |32.306| 22 Abhūtavādī nirayaṃ upeti yo vāpi katvā na karomīti cāha ubhopi te pecca samā bhavanti nihīnakammā manujā parattha. |32.307| Kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā pāpā pāpehi kammehi nirayante upapajjare. @Footnote: 1 aññattha rattiṃ khittātipi dissati. |32.308| Seyyo ayoguḷo bhutto tatto aggisikhūpamo yañce bhuñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṃ asaññato. |32.309| Cattāri ṭhānāni naro pamatto āpajjatī paradārūpasevī apuññalābhaṃ nanikāmaseyyaṃ nindaṃ tatiyaṃ nirayaṃ catutthaṃ. |32.310| Apuññalābho ca gatī ca pāpikā bhītassa bhītāya ratī ca thokikā rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti tasmā naro paradāraṃ na seve. |32.311| Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ nirayāyūpakaḍḍhati. |32.312| Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ saṅkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ na taṃ hoti mahapphalaṃ. |32.313| Kayirañce 1- kayirathenaṃ daḷhamenaṃ parakkame sithilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṃ. |32.314| Akataṃ dukkataṃ seyyo pacchā tappati dukkataṃ katañca sukataṃ seyyo yaṃ katvā nānutappati. |32.315| Nagaraṃ yathā paccantaṃ guttaṃ santarabāhiraṃ @Footnote: 1 kayirā ce kayirāthenantipi. Evaṃ gopetha attānaṃ khaṇo vo 1- mā upaccagā khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā. |32.316| Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. |32.317| Abhaye bhayadassino bhaye ca abhayadassino micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. |32.318| Avajje vajjamatino vajje ca avajjadassino micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ. |32.319| Vajjañca vajjato ñatvā avajjañca avajjato sammādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti suggatiṃ. Nirayavaggo dvāvīsatimo. -------- Dhammapadagāthāya tevīsatimo nāgavaggo [33] |33.320| 23 Ahaṃ nāgova saṅgāme cāpato patitaṃ saraṃ ativākyantitikkhissaṃ dussīlo hi bahujjano. |33.321| Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājābhirūhati danto seṭṭho manussesu yotivākyantitikkhati. |33.322| Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā kuñjarā ca mahānāgā attadanto tato varaṃ. @Footnote: 1 Yu. ve. |33.323| Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ yathāttanā sudantena danto dantena gacchati. |33.324| Dhanapālako nāma kuñjaro kaṭukappabhedano dunnivārayo baddho kabalaṃ na bhuñjati sumarati nāgavanassa kuñjaro. |33.325| Middhī yadā hoti mahagghaso ca niddāyitā samparivattasāyī mahāvarāhova nivāpapuṭṭho punappunaṃ gabbhamupeti mando. |33.326| Idaṃ pure cittamacāri cārikaṃ 1- yenicchakaṃ yatthakāmaṃ yathāsukhaṃ tadajjahaṃ niggahessāmi yoniso hatthippabhinnaṃ viya aṃkusaggaho. |33.327| Appamādaratā hotha sacittamanurakkhatha duggā uddharathattānaṃ paṅke sannova 2- kuñjaro. |33.328| Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya tenattamano satīmā. @Footnote: 1 Yu. cāritaṃ . 2 Yu. sattova. |33.329| No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko care mātaṅgaraññeva nāgo. |33.330| Ekassa caritaṃ seyyo natthi bāle sahāyatā eko care na ca pāpāni kayirā appossukko mātaṅgaraññeva nāgo. |33.331| Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā tuṭṭhī sukhā yā itarītarena puññaṃ sukhaṃ jīvitasaṅkhayamhi sabbassa dukkhassa sukhaṃ pahānaṃ. |33.332| Sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā. |33.333| Sukhaṃ yāva jarā sīlaṃ sukhā saddhā patiṭṭhitā sukho paññāya paṭilābho pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ. Nāgavaggo tevīsatimo. --------- Dhammapadagāthāya catuvīsatimo taṇhāvaggo [34] |34.334| 24 Manujassa pamattacārino taṇhā vaḍḍhati māluvā viya so palavatī 1- hurāhuraṃ phalamicchaṃva vanasmiṃ vānaro. |34.335| Yaṃ esā sahatī jammī taṇhā loke visattikā sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaḍḍhaṃva bīraṇaṃ. |34.336| Yo ce taṃ sahatī jammiṃ taṇhaṃ loke duraccayaṃ sokā tamhā papatanti udabinduva pokkharā. |34.337| Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvantettha samāgatā taṇhāya mūlaṃ khaṇatha usīratthova bīraṇaṃ. Mā vo naḷaṃ va sotova māro bhañji punappunaṃ. |34.338| Yathāpi mūle anupaddave daḷhe chinnopi rukkho punareva rūhati evampi taṇhānusaye anūhate nibbattati dukkhamidaṃ punappunaṃ. |34.339| Yassa chattiṃsatīsotā manāpassavanā bhusā mahā 2- vahanti duddiṭṭhiṃ saṅkappā rāganissitā. @Footnote: 1 pariplavatītipi . 2 Yu. vāhāvahanti. |34.340| Savanti sabbadhī sotā latā ubbhijja tiṭṭhati tañca disvā lataṃ jātaṃ mūlaṃ paññāya chindatha. |34.341| Saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno te sātasitā sukhesino te ve jātijarūpagā narā. |34.342| Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti sasova bādhito 1- saññojanasaṅgasattā 2- dukkhamupenti punappunaṃ cirāya. |34.343| Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti sasova bādhito 3- tasmā tasiṇaṃ vinodaye bhikkhu ākaṅkhaṃ 4- virāgamattano. |34.344| Yo nibbanaṭho vanādhimutto vanamutto vanameva dhāvati taṃ puggalameva passatha mutto bandhanameva dhāvati. |34.345| Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā yadāyasaṃ dārujaṃ pabbajañca @Footnote: 1-3 Ma. banudhito. . 2 Ma. Yu. saññojanasaṅgasattakā . 4 Yu. ākaṅkhī. Sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca yā apekkhā. |34.346| Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ etaṃpi chetvāna paribbajanti anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya. |34.347| Ye rāgarattānupatanti sotaṃ sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ etampi chetvāna vajanti dhīrā anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya. |34.348| Muñca pure muñca pacchato majjhe muñca bhavassa pāragū sabbattha vimuttamānaso na puna jātijaraṃ upehisi. |34.349| Vitakkamathitassa jantuno tibbarāgassa subhānupassino bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ. |34.350| Vitakkūpasame ca yo rato asubhaṃ bhāvayatī sadā sato Esa kho vyantikāhati esacchecchati 1- mārabandhanaṃ. |34.351| Niṭṭhaṃ gato asantāsī vītataṇho anaṅgaṇo acchindi bhavasallāni antimoyaṃ samussayo. |34.352| Vītataṇho anādāno niruttipadakovido akkharānaṃ sannipātaṃ jaññā pubbaparāni ca sa ve antimasārīro mahāpañño mahāpurisoti vuccati. |34.353| Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi sabbesu dhammesu anūpalitto sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ. |34.354| Sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti sabbaṃ rasaṃ dhammaraso jināti sabbaṃ ratiṃ dhammaratī jināti taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jināti. |34.355| Hananti bhogā dummedhaṃ no 1- ce pāragavesino bhogataṇhāya dummedho hanti aññeva attanaṃ. |34.356| Tiṇadosāni khettāni rāgadosā ayaṃ pajā tasmā hi vītarāgesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. @Footnote: 1 esacchindatītipi . 2 no ca itipi. |34.357| Tiṇadosāni khettāni dosadosā ayaṃ pajā tasmā hi vītadosesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. |34.358| Tiṇadosāni khettāni mohadosā ayaṃ pajā tasmā hi vītamohesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. |34.359| Tiṇadosāni khettāni icchādosā ayaṃ pajā tasmā hi vigaticchesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ. Taṇhāvaggo catuvīsatimo. ------------ Dhammapadagāthāya pañcavīsatimo bhikkhuvaggo [35] |35.360| 25 Cakkhunā saṃvaro sādhu sādhu sotena saṃvaro ghānena saṃvaro sādhu sādhu jivhāya saṃvaro |35.361| kāyena saṃvaro sādhu sādhu vācāya saṃvaro manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbattha saṃvaro sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccati. |35.362| Hatthasaññato pādasaññato vācāya saññato saññatattamo ajjhattarato samāhito eko santusito tamāhu bhikkhu 1-. |35.363| Yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato atthaṃ dhammañca dīpeti madhuraṃ tassa bhāsitaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. bhikkhuṃ. |35.364| Dhammārāmo dhammarato dhammaṃ anuvicintayaṃ dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyati. |35.365| Salābhaṃ nātimaññeyya nāññesaṃ pihayañcare aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu samādhiṃ nādhigacchati. |35.366| Appalābhopi ce bhikkhu salābhaṃ nātimaññati taṃ ve devā pasaṃsanti suddhājīviṃ atanditaṃ. |35.367| Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ asatā ca na socati sa ve bhikkhūti vuccati. |35.368| Mettāvihārī yo bhikkhu pasanno buddhasāsane adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ. |35.369| Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ sittā te lahumessati chetvā rāgañca dosañca tato nibbānamehisi. |35.370| Pañca chinde pañca jahe pañca uttari bhāvaye pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇoti vuccati. |35.371| Jhāya bhikkhu mā ca pamādo mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ mā lohaguḷaṃ gilī pamatto mā kandi dukkhamidanti ḍayhamāno. |35.372| Natthi jhānaṃ apaññassa paññā natthi ajhāyato 3- yamhi jhānañca paññā ca sa ve nibbānasantike. @Footnote: 1 Po. ajhāyino. |35.373| Suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno amānusī ratī hoti sammā dhammaṃ vipassato. |35.374| Yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ labhatī pītipāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānataṃ. |35.375| Tatrāyamādi bhavati idha paññassa bhikkhuno indriyagutti 1- santuṭṭhī pātimokkhe ca saṃvaro |35.376| mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite. Paṭisanthāravuttyassa ācārakusalo siyā tato pāmojjabahulo dukkhassantaṃ karissati 2-. |35.377| Vassikā viya pupphāni maddavāni pamuñcati evaṃ rāgañca dosañca vippamuñcetha bhikkhavo. |35.378| Santakāyo santavāco santamano susamāhito vantalokāmiso bhikkhu upasantoti vuccati. |35.379| Attanā codayattānaṃ paṭimaṃsetamattanā so attagutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi. |35.380| Attā hi attano nātho attā hi attano gati tasmā saññama attānaṃ assaṃ bhadraṃva vāṇijo. |35.381| Pāmojjabahulo bhikkhu pasanno buddhasāsane adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ. |35.382| Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane @Footnote: 1 Yu. indriyagutto . 2 Po. karissasi. So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā. Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo. ----------- Dhammapadagāthāya chabbīsatimo brāhmaṇavaggo [36] |36.383| 26 Chinda sotaṃ parakkamma kāme panūda brāhmaṇa saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā akataññūsi brāhmaṇa. |36.384| Yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo athassa sabbe saṃyogā atthaṃ gacchanti jānato. |36.385| Yassa pāraṃ apāraṃ vā pārāpāraṃ na vijjati vītaddaraṃ visaññuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.386| Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ katakiccaṃ anāsavaṃ uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.387| Divā tapati ādicco rattimābhāti candimā sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo atha sabbamahorattiṃ buddho tapati tejasā. |36.388| Bāhitapāpo hi brāhmaṇo samacariyā samaṇoti vuccati pabbājayamattano malaṃ tasmā pabbajitoti vuccati. |36.389| Na brāhmaṇassa pahareyya nāssa muñcetha brāhmaṇo dhi brāhmaṇassa hantāraṃ tato dhi yassa muñcati. |36.390| Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo yadānisedho manaso piyehi yato yato hiṃsamano nivattati tato tato sammatimeva dukkhaṃ. |36.391| Yassa kāyena vācāya manasā natthi dukkataṃ saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.392| Yamhā dhammaṃ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṃ sakkaccaṃ naṃ namasseyya aggihuttaṃva brāhmaṇo. |36.393| Na jaṭāhi na gottehi 1- na jaccā hoti brāhmaṇo yamhi saccañca dhammo ca so sucī 2- so ca brāhmaṇo. |36.394| Kinte jaṭāhi dummedha kinte ajinasāṭiyā abbhantarante gahaṇaṃ bāhiraṃ parimajjasi. |36.395| Paṃsukūladharaṃ jantuṃ kisandhamanisanthataṃ ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.396| Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yonijaṃ mattisambhavaṃ bhovādī nāma so hoti sa ve hoti sakiñcano akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.397| Sabbasaṃyojanaṃ chetvā yo ve na paritassati @Footnote: 1 Po. Ma. Yu. gotutena . 2 Yu. sukhī. Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.398| Chetvā naddhiṃ 1- varattañca sandānaṃ 2- sahanukkamaṃ ukkhittapalighaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.399| Akkosaṃ vadhabandhañca aduṭṭho yo titikkhati khantībalaṃ balāṇīkaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.400| Akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussadaṃ dantaṃ antimasārīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.401| Vāri pokkharapatteva āraggeriva sāsapo yo na limpati kāmesu tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.402| Yo dukkhassa pajānāti idheva khayamattano pannabhāraṃ visaññuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.403| Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ maggāmaggassa kovidaṃ uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.404| Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi anāgārehi cūbhayaṃ anokasāriṃ appicchaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.405| Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca yo na hanti na ghāteti tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.406| Aviruddhaṃ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṃ sādānesu anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.407| Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito @Footnote: 1 Yu. nandī . 2 Yu. sandāmaṃ. Ma. Po. sandhānaṃ. Sāsaporiva āraggā tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.408| Akakkasaṃ viññāpaniṃ giraṃ saccaṃ udīraye yāya nābhisaje kañci tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.409| Yodha dīghaṃ vā rassaṃ vā aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ loke adinnaṃ nādiyati tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.410| Āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca nirāsayaṃ 1- visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.411| Yassālayā na vijjanti aññāya akathaṅkathī amatogadhaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.412| Yodha puññañca pāpañca ubho saṅgaṃ upaccagā asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.413| Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ vippasannamanāvilaṃ nandibhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.414| Yo imaṃ palipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ mohamaccagā tiṇṇo pāragato jhāyī anejo akathaṅkathī anupādāya nibbuto tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.415| Yodha kāme pahantvāna anāgāro paribbaje kāmabhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.416| Yodha taṇhaṃ pahantvāna anāgāro paribbaje @Footnote: 1 nirāsāsantipi. Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.417| Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā sabbayogavisaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.418| Hitvā ratiñca aratiñca sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ sabbalokābhibhuṃ vīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.419| Cutiṃ yo vedi sattānaṃ upapattiñca sabbaso asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.420| Yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabbamānusā khīṇāsavaṃ arahantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.421| Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi kiñcanaṃ akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.422| Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. |36.423| Pubbenivāsaṃ yo vedi saggāpāyañca passati atho jātikkhayaṃ patto abhiññā vosito muni sabbavositavosānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo. Dhammapadagāthāya uddānaṃ [37] 27 Yamakaṃ appamadaṃ cittaṃ pupphaṃ bālena paṇḍitaṃ arahantaṃ sahassena pāpaṃ daṇḍena te dasa. Jarā attā ca loko ca buddhaṃ sukhaṃ piyena ca kodhaṃ malañca dhammaṭṭhaṃ maggavaggena vīsati. Pakiṇṇaṃ nirayaṃ nāgo taṇhaṃ bhikkhu ca brāhmaṇo ete chabbīsatī vaggā desitādiccabandhunā. Yamake vīsatī gāthā appamādamhi dvādasa ekādasā cittavagge pupphavaggamhi soḷasa bāle sattarasā gāthā paṇḍitamhi catuddasa arahante dasā gāthā sahasse honti soḷasa terasā pāpavaggamhi daṇḍamhi dasa satta ca ekādasā jarāvagge attavaggamhi dvādasa dvādasā lokavaggamhi buddhavaggamhi soḷasa sukhe ca piyavagge ca gāthāyo honti dvādasa cuddasā kodhavaggamhi malavaggekavīsati sattarasā ca dhammaṭṭhe maggavaggamhi 1- soḷasa pakiṇṇe soḷasa gāthā niraye nāge cuddasa dvāvīsa 2- taṇhāvaggamhi tevīsā bhikkhuvaggakā cattāḷīsa ca gāthāyo brāhmaṇe vaggamuttame gāthāsatāni cattāri tevīsā ca punāpare dhammapade nipātamhi desitādiccabandhunā. Dhammapadaṃ niṭṭhitaṃ. @Footnote: 1 maggavagge aḍḍhaaṭṭhārasa gāthāti dissati . 2 taṇhāvagge sattavīsati gāthāti @dissati.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 25 page 53-72. https://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=25&item=31&items=7 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/roman_item.php?book=25&item=31&items=7&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=25&item=31&items=7 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=25&item=31&items=7 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=31 Contents of The Tipitaka Volume 25 https://84000.org/tipitaka/read/?index_25 https://84000.org/tipitaka/english/?index_25
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]