บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ | |||
ATTHAKATHA Book 13 : PALI ROMAN Saṃ.A. (sārattha.3) Page 383.
4. Sīsapāvanavagga 1. Sīsapāvanasuttavaṇṇanā [1101] Catutthassa paṭhame yadidaṃ uparīti yāni imāni upari. Sīsapāvaneti sīsapārukkhe. 2. Khadirapattasuttavaṇṇanā [1102] Dutiye anabhisameccāti ñāṇena anabhisamāgantvā, appavijjhitvāti attho. 3. Daṇḍasuttavaṇṇanā [1103] Tatiye asmā lokā paraṃ lokanti imamhā manussalokā paraṃ nirayampi tiracchānayonimpi pettivisayampi manussalokampi devalokampi gacchanti, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva nibbattantīti attho. 5. Sattisatasuttavaṇṇanā [1105] Pañcame evañcetaṃ bhikkhave assāti bhikkhave evaṃ ce etaṃ bhaveyya, nirantaraṃ sattisatehi haññamānassa dukkhadomanassehi 1- sahevesa saccābhisamayo bhaveyya ceti attho. 9. Indakhīlasuttavaṇṇanā [1109] Navame mukhaṃ olokentīti ajjhāsayaṃ olokenti. Ajjhāsayo idha mukhanti adhippeto. @Footnote: 1 ka. dukkhadomanassevaThe Pali Atthakatha in Roman Character Volume 13 Page 383. http://84000.org/tipitaka/read/attha_page.php?book=13&page=383&pages=1&edition=roman ศึกษาพระสูตร (เนื้อความ) นี้แยกตามสารบัญ :- http://84000.org/tipitaka/pitaka_item/read_rm.php?B=13&A=8331&pagebreak=1 http://84000.org/tipitaka/atthapali/rm_line.php?B=13&A=8331&pagebreak=1#p383
บันทึก ๔ มกราคม พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถา อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]