ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
First itemPrevious itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 1 : PALI ROMAN Vinaya Pitaka Vol 1 : Vinaya. Mahāvi (1)
     [477]   Saparidaṇḍāya   yena   daṇḍo   ṭhapito  hoti  so  bhikkhuṃ
pahiṇati   gaccha   bhante   itthannāmaṃ   brūhi  hotu  itthannāmassa  bhariyā
dhanakkītā   ca  chandavāsinī  ca  bhogavāsinī  ca  paṭavāsinī  ca  odapattakinī
ca   obhatacumbaṭā   ca   dāsī  ca  bhariyā  ca  kammakārī  ca  bhariyā  ca
dhajāhaṭā    ca    muhuttikā   cāti   paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati   paccāharati
āpatti saṅghādisesassa.
     [478]   Māturakkhitā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha  bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa   bhariyā   dhanakkītāti   paṭiggaṇhāti  vīmaṃsati
paccāharati   āpatti   saṅghādisesassa   .   māturakkhitā   bhikkhuṃ  pahiṇati
gaccha   bhante  itthannāmaṃ  brūhi  homi  itthannāmassa  bhariyā  chandavāsinī
bhogavāsinī   paṭavāsinī   odapattakinī   obhatacumbaṭā   dāsī   ca  bhariyā
ca   kammakārī   ca   bhariyā   ca   dhajāhaṭā   muhuttikāti   paṭiggaṇhāti
vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
                            Nikkhepapadāni.
     [479]   Māturakkhitā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha  bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi  itthannāmassa  bhariyā  dhanakkītā  ca  chandavāsinī  ca  .pe.
Dhanakkītā    ca    muhuttikā   cāti   paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati   paccāharati
āpatti saṅghādisesassa.
                            Khaṇḍacakkaṃ.
     [480]   Māturakkhitā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha  bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa   bhariyā   chandavāsinī   ca   bhogavāsinī  ca
.pe.   chandavāsinī   ca   muhuttikā   ca   .  chandavāsinī  ca  dhanakkītā
cāti paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
                             Baddhacakkaṃ.
                            Mūlaṃ saṅkhittaṃ.
     [481]   Māturakkhitā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha  bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa  bhariyā  muhuttikā  ca  dhanakkītā  ca  .pe.
Muhuttikā    ca    dhajāhaṭā   cāti   paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati   paccāharati
āpatti saṅghādisesassa.
                          Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.
                 Dumūlakādīnipi evaṃ kātabbāni.
                           Idaṃ dasamūlakaṃ.
     [482]   Māturakkhitā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha  bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa   bhariyā   dhanakkītā   ca   chandavāsinī   ca
bhogavāsinī   ca   paṭavāsinī   ca   odapattakinī   ca   obhatacumbaṭā   ca
dāsī   ca  bhariyā  ca  kammakārī  ca  bhariyā  ca  dhajāhaṭā  ca  muhuttikā
cāti paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
     [483]   Piturakkhitā   bhikkhuṃ   pahiṇati   .  mātāpiturakkhitā  bhikkhuṃ
pahiṇati  .  bhāturakkhitā  bhikkhuṃ  pahiṇati  .  bhaginīrakkhitā  bhikkhuṃ  pahiṇati .
Ñātirakkhitā  bhikkhuṃ  pahiṇati  .  gottarakkhitā  bhikkhuṃ  pahiṇati. Dhammarakkhitā
bhikkhuṃ   pahiṇati  .  sārakkhā  bhikkhuṃ  pahiṇati  .  saparidaṇḍā  bhikkhuṃ  pahiṇati
gaccha   bhante  itthannāmaṃ  brūhi  homi  itthannāmassa  bhariyā  dhanakkītāti
paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati  paccāharati  āpatti  saṅghādisesassa  .  saparidaṇḍā
bhikkhuṃ  pahiṇati  gaccha  bhante  itthannāmaṃ  brūhi  homi  itthannāmassa bhariyā
chandavāsinī   .   bhogavāsinī  paṭavāsinī  odapattakinī  obhatacumbaṭā  dāsī
ca  bhariyā  ca  kammakārī  ca  bhariyā ca dhajāhaṭā. Muhuttikāti paṭiggaṇhāti
vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
                           Nikkhepapadāni.
     [484]   Saparidaṇḍā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha   bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi  itthannāmassa  bhariyā  dhanakkītā  ca  chandavāsinī  ca  .pe.
Dhanakkītā    ca    muhuttikā   cāti   paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati   paccāharati
āpatti saṅghādisesassa.
                           Khaṇḍacakkaṃ.
     [485]   Saparidaṇḍā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha   bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa   bhariyā   chandavāsinī   ca   bhogavāsinī  ca
.pe.  chandavāsinī  ca  muhuttikā  ca  .  chandavāsinī  ca  dhanakkītā  cāti
paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
                          Baddhacakkaṃ.
                         Mūlaṃ saṅkhittaṃ.
     [486]   Saparidaṇḍā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha   bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa  bhariyā  muhuttikā  ca  dhanakkītā  ca  .pe.
Muhuttikā    ca    dhajāhaṭā   cāti   paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati   paccāharati
āpatti saṅghādisesassa.
                        Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.
                Dumūlakādīni evameva kātabbāni.
                          Idaṃ dasamūlakaṃ.
     [487]   Saparidaṇḍā   bhikkhuṃ   pahiṇati   gaccha   bhante  itthannāmaṃ
brūhi   homi   itthannāmassa   bhariyā   dhanakkītā   ca   chandavāsinī   ca
bhogavāsinī   ca   paṭavāsinī   ca   odapattakinī   ca   obhatacumbaṭā   ca
dāsī   ca  bhariyā  ca  kammakārī  ca  bhariyā  ca  dhajāhaṭā  ca  muhuttikā
cāti paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
                  Sabbaṃ cakkapeyyālaṃ 1- niṭṭhitaṃ.
     [488]  Paṭiggaṇhāti  vīmaṃsati  paccāharati  āpatti saṅghādisesassa.
Paṭiggaṇhāti    vīmaṃsati    nappaccāharati    āpatti    thullaccayassa   .
Paṭiggaṇhāti    na    vīmaṃsati    paccāharati   āpatti   thullaccayassa  .
Paṭiggaṇhāti    na    vīmaṃsati    nappaccāharati   āpatti   dukkaṭassa  .
Nappaṭiggaṇhāti    vīmaṃsati    paccāharati    āpatti    thullaccayassa   .
@Footnote: 1 idha cakkapeyyālavidhi yebhuyyena visadiso hoti. patthayantena
@tesu tesu potthakesu oloketabbaṃ.
Nappaṭiggaṇhāti    vīmaṃsati    nappaccāharati    āpatti    dukkaṭassa   .
Nappaṭiggaṇhāti    na    vīmaṃsati    paccāharati   āpatti   dukkaṭassa  .
Nappaṭiggaṇhāti na vīmaṃsati nappaccāharati anāpatti.
     [489]   Puriso   sambahule   bhikkhū   āṇāpeti   gacchatha  bhante
itthannāmaṃ   itthiṃ   vīmaṃsathāti   sabbe   paṭiggaṇhanti   sabbe   vīmaṃsanti
sabbe paccāharanti āpatti sabbesaṃ saṅghādisesassa.
     {489.1}   Puriso   sambahule   bhikkhū  āṇāpeti  gacchatha  bhante
itthannāmaṃ   itthiṃ   vīmaṃsathāti   sabbe   paṭiggaṇhanti   sabbe   vīmaṃsanti
ekaṃ paccāharāpenti āpatti sabbesaṃ saṅghādisesassa.
     {489.2}   Puriso   sambahule   bhikkhū  āṇāpeti  gacchatha  bhante
itthannāmaṃ   itthiṃ   vīmaṃsathāti   sabbe  paṭiggaṇhanti  ekaṃ  vīmaṃsāpetvā
sabbe paccāharanti āpatti sabbesaṃ saṅghādisesassa.
     {489.3}   Puriso   sambahule   bhikkhū  āṇāpeti  gacchatha  bhante
itthannāmaṃ   itthiṃ   vīmaṃsathāti   sabbe  paṭiggaṇhanti  ekaṃ  vīmaṃsāpetvā
ekaṃ paccāharāpenti āpatti sabbesaṃ saṅghādisesassa.
     {489.4}  Puriso  bhikkhuṃ  āṇāpeti  gaccha  bhante itthannāmaṃ itthiṃ
vīmaṃsāti paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.
     {489.5}  Puriso  bhikkhuṃ  āṇāpeti  gaccha  bhante itthannāmaṃ itthiṃ
vīmaṃsāti    paṭiggaṇhāti   vīmaṃsati   antevāsiṃ   paccāharāpeti   āpatti
saṅghādisesassa.
     {489.6}   Puriso   bhikkhuṃ   āṇāpeti  gaccha  bhante  itthannāmaṃ
itthiṃ    vīmaṃsāti    paṭiggaṇhāti    antevāsiṃ   vīmaṃsāpetvā   attanā
paccāharati     āpatti     saṅghādisesassa     .     puriso     bhikkhuṃ
Āṇāpeti   gaccha   bhante   itthannāmaṃ   itthiṃ   vīmaṃsāti   paṭiggaṇhāti
antevāsiṃ    vīmaṃsāpeti   antevāsī   vīmaṃsitvā   bahiddhā   paccāharati
āpatti ubhinnaṃ thullaccayassa.
     [490]   Gacchanto   sampādeti  āgacchanto  visaṃvādeti  āpatti
thullaccayassa    .    gacchanto    visaṃvādeti   āgacchanto   sampādeti
āpatti   thullaccayassa  .  gacchanto  sampādeti  āgacchanto  sampādeti
āpatti  saṅghādisesassa  .  gacchanto  visaṃvādeti  āgacchanto visaṃvādeti
anāpatti.
     [491]   Anāpatti   saṅghassa  vā  cetiyassa  vā  gilānassa  vā
karaṇīyena gacchati ummattakassa ādikammikassāti.
     [492]  Suttā matā ca nikkhantā      anitthī itthipaṇḍakā
                  kalahaṃ katvāna sammodi         sañcarittañca paṇḍaketi.
     [493]  Tena  kho  pana  samayena  aññataro  puriso  aññataraṃ bhikkhuṃ
āṇāpeti   gaccha   bhante  itthannāmaṃ  itthiṃ  vīmaṃsāti  .  so  gantvā
manusse  pucchi  kahaṃ  itthannāmāti  .  suttā  bhanteti  .  tassa kukkuccaṃ
ahosi  kacci  nu  kho  ahaṃ  saṅghādisesassa  āpatti āpannoti. Bhagavato
etamatthaṃ   ārocesi   .   anāpatti   bhikkhu   saṅghādisesassa  āpatti
dukkaṭassāti.
     {493.1}   Tena   kho  pana  samayena  aññataro  puriso  aññataraṃ
bhikkhuṃ   āṇāpeti   gaccha   bhante   itthannāmaṃ  itthiṃ  vīmaṃsāti  .  so
gantvā   manusse   pucchi   kahaṃ   itthannāmāti   .  matā  bhanteti .
Tassa    kukkuccaṃ    ahosi   .pe.   anāpatti   bhikkhu   saṅghādisesassa
āpatti dukkaṭassāti.
     {493.2}  Tena  kho  pana  samayena  aññataro puriso aññataraṃ bhikkhuṃ
āṇāpeti  gaccha  bhante  itthannāmaṃ  itthiṃ vīmaṃsāti. So gantvā manusse
pucchi  kahaṃ  itthannāmāti  .  nikkhantā  bhanteti  .pe.  anitthī  bhanteti
.pe.  itthīpaṇḍakā  bhanteti  .  tassa  kukkuccaṃ  ahosi  .pe. Anāpatti
bhikkhu saṅghādisesassa āpatti dukkaṭassāti.
     [494]  Tena  kho  pana  samayena  aññatarā  itthī  sāmikena  saha
bhaṇḍitvā   mātugharaṃ   agamāsi  .  kulūpako  bhikkhu  sammodanīyaṃ  akāsi .
Tassa   kukkuccaṃ   ahosi   .pe.   alaṃvacanīyā   bhikkhūti  .  nālaṃvacanīyā
bhagavāti. Anāpatti bhikkhu nālaṃvacanīyeti.
     [495]   Tena   kho   pana   samayena   aññataro  bhikkhu  paṇḍake
sañcarittaṃ   samāpajji   .   tassa   kukkuccaṃ   ahosi   .pe.  anāpatti
bhikkhu saṅghādisesassa āpatti thullaccayassāti.
                            Pañcamasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ.
                                        ----------
                                  Chaṭṭhasaṅghādisesaṃ
     [496]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  rājagahe  viharati veḷuvane
kalandakanivāpe   .   tena   kho   pana   samayena  āḷavikā  1-  bhikkhū
saññācikāyo  kuṭikāyo  2-  kārāpenti  assāmikāyo  attuddesikāyo
appamāṇikāyo   .   tāyo  na  niṭṭhānaṃ  gacchanti  .  te  yācanabahulā
viññattibahulā   viharanti   purisaṃ   detha   purisatthakaraṃ   detha  goṇaṃ  detha
sakaṭaṃ   detha   vāsiṃ   detha   pharasuṃ  detha  kuṭhāriṃ  detha  kuddālaṃ  detha
nikhādanaṃ   detha   valliṃ   detha   veḷuṃ  detha  muñjaṃ  detha  pabbajaṃ  detha
tiṇaṃ   detha  mattikaṃ  dethāti  .  manussā  upaddutā  yācanāya  upaddutā
viññattiyā    bhikkhū    disvā    ubbijjantipi    uttasantipi   palāyantipi
aññenapi    gacchanti    aññenapi    mukhaṃ   karonti   dvāraṃpi   thakenti
gāvīpi disvā palāyanti bhikkhūti maññamānā.
     [497]   Athakho   āyasmā  mahākassapo  rājagahe  vassaṃ  vuttho
yena   āḷavī   tena  pakkāmi  anupubbena  cārikaṃ  caramāno  3-  yena
āḷavī   tadavasari  .  tatra  sudaṃ  āyasmā  mahākassapo  āḷaviyaṃ  viharati
aggāḷave   cetiye   .   athakho   āyasmā  mahākassapo  pubbaṇhasamayaṃ
nivāsetvā     pattacīvaramādāya     āḷaviṃ    piṇḍāya    pāvisi   .
@Footnote: 1 Yu. āḷavakā. 2 Yu. Ma. kuṭiyo. 3 idaṃ pāṭhadvayaṃ sabbattha
@na dissati.
Manussā   āyasmantaṃ   mahākassapaṃ   passitvā   ubbijjantipi   uttasantipi
palāyantipi    aññenapi   gacchanti   aññenapi   mukhaṃ   karonti   dvāraṃpi
thakenti   .   athakho  āyasmā  mahākassapo  āḷaviyaṃ  piṇḍāya  caritvā
pacchābhattaṃ   piṇḍapātapaṭikkanto   bhikkhū   āmantesi   pubbāyaṃ   āvuso
āḷavī    subhikkhā    ahosi   sulabhapiṇḍā   sukarā   uñchena   paggahena
yāpetuṃ   etarahi   kho  1-  panāyaṃ  āḷavī  dubbhikkhā  dullabhapiṇḍā  na
sukarā   uñchena   paggahena  yāpetuṃ  ko  nu  kho  āvuso  hetu  ko
paccayo   yenāyaṃ   āḷavī   dubbhikkhā  dullabhapiṇḍā  na  sukarā  uñchena
paggahena   yāpetunti   .  athakho  te  bhikkhū  āyasmato  mahākassapassa
etamatthaṃ ārocesuṃ.
     [498]   Athakho   bhagavā   rājagahe  yathābhirantaṃ  viharitvā  yena
āḷavī   tena   cārikaṃ   pakkāmi   anupubbena   cārikaṃ  caramāno  yena
āḷavī   tadavasari   .   tatra   sudaṃ  bhagavā  āḷaviyaṃ  viharati  aggāḷave
cetiye   .   athakho  āyasmā  mahākassapo  yena  bhagavā  tenupasaṅkami
upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā   ekamantaṃ   nisīdi  .  ekamantaṃ
nisinno   kho  āyasmā  mahākassapo  bhagavato  etamatthaṃ  ārocesi .
Athakho    bhagavā    etasmiṃ    nidāne   etasmiṃ   pakaraṇe   bhikkhusaṅghaṃ
sannipātāpetvā   āḷavike  bhikkhū  paṭipucchi  saccaṃ  kira  tumhe  bhikkhave
saññācikāyo    kuṭikāyo   kārāpetha   assāmikāyo   attuddesikāyo
@Footnote: 1 Yu. Ma. potthakesu ayaṃ pāṭho na hoti.
Appamāṇikāyo   tāyo   na  niṭṭhānaṃ  gacchanti  te  tumhe  yācanabahulā
viññattibahulā   viharatha   purisaṃ   detha   purisatthakaraṃ   detha   goṇaṃ  detha
sakaṭaṃ   detha   vāsiṃ   detha   pharusaṃ  detha  kuṭhāriṃ  detha  kuddālaṃ  detha
nikhādanaṃ   detha   valliṃ   detha   veḷuṃ  detha  muñjaṃ  detha  pabbajaṃ  detha
tiṇaṃ   detha   mattikaṃ   dethāti   manussā  upaddutā  yācanāya  upaddutā
viññattiyā    bhikkhū    disvā    ubbijjantipi    uttasantipi   palāyantipi
aññenapi    gacchanti    aññenapi    mukhaṃ   karonti   dvāraṃpi   thakenti
gāvīpi disvā palāyanti bhikkhūti maññamānāti. Saccaṃ bhagavāti.
     {498.1}  Vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ moghapurisā .pe. Akaraṇīyaṃ
kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā saññācikāyo kuṭikāyo kārāpessatha
     {498.2}  assāmikāyo  attuddesikāyo  appamāṇikāyo tāyo na
niṭṭhānaṃ   gacchanti   te   tumhe   yācanabahulā  viññattibahulā  viharissatha
purisaṃ   detha   purisatthakaraṃ   detha  goṇaṃ  detha  sakaṭaṃ  detha  vāsiṃ  detha
pharusaṃ   detha   kuṭhāriṃ  detha  kuddālaṃ  detha  nikhādanaṃ  detha  valliṃ  detha
veḷuṃ  detha  muñjaṃ  detha  pabbajaṃ  detha  tiṇaṃ  detha  mattikaṃ  dethāti netaṃ
moghapurisā   appasannānaṃ   vā   pasādāya   .pe.   aññathattāyāti .
Athakho   bhagavā   āḷavike   bhikkhū   anekapariyāyena  vigarahitvā  .pe.
Bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi 1-
@Footnote: 1 netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya .pe. vigarahitvā
@dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesīti sabbapotthakesu āgataṃ.
     [499]   Bhūtapubbaṃ   bhikkhave   dve   bhātaro  isayo  gaṅgaṃ  nadiṃ
upanissāya   vihariṃsu   .   athakho   bhikkhave  maṇikaṇṭho  nāgarājā  gaṅgaṃ
nadiṃ    uttaritvā   yena   kaniṭṭho   isi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
kaniṭṭhaṃ   isiṃ   sattakkhattuṃ   bhogehi   parikkhipitvā  upari  muddhani  mahantaṃ
phaṇaṃ  karitvā  aṭṭhāsi  .  athakho  bhikkhave  kaniṭṭho  isi  tassa  nāgassa
bhayā     kiso     ahosi    lūkho    dubbaṇṇo    uppaṇḍuppaṇḍukajāto
dhamanisanthatagatto   .   addasā   kho   bhikkhave   jeṭṭho   isi  kaniṭṭhaṃ
isiṃ     kisaṃ    lūkhaṃ    dubbaṇṇaṃ    uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ    dhamanisanthatagattaṃ
disvāna   kaniṭṭhaṃ   isiṃ   etadavoca   kissa   tvaṃ   bho   kiso   lūkho
dubbaṇṇo     uppaṇḍuppaṇḍukajāto     dhamanisanthatagattoti     .     idha
me   bho   maṇikaṇṭho   nāgarājā   gaṅgaṃ   nadiṃ   uttaritvā   yenāhaṃ
tenupasaṅkami    upasaṅkamitvā    maṃ   sattakkhattuṃ   bhogehi   parikkhipitvā
upari   muddhani   mahantaṃ   phaṇaṃ   karitvā  aṭṭhāsi  tassāhaṃ  bho  nāgassa
bhayā   kiso  lūkho  dubbaṇṇo  uppaṇḍuppaṇḍukajāto  dhamanisanthatagattoti .
Icchasi   pana   tvaṃ   bho   tassa   nāgassa   anāgamananti  .  icchāmahaṃ
bho  tassa  nāgassa  anāgamananti  .  api  pana  tvaṃ  bho  tassa  nāgassa
kiñci   passasīti   .   passāmahaṃ   bho   maṇimassa  kaṇṭhe  pilandhananti .
Tenahi   tvaṃ   bho   taṃ  nāgaṃ  maṇiṃ  yāca  maṇiṃ  me  bho  dehi  maṇinā
me    atthoti   .   athakho   bhikkhave   maṇikaṇṭho   nāgarājā   gaṅgaṃ
nadiṃ    uttaritvā   yena   kaniṭṭho   isi   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
Ekamantaṃ  aṭṭhāsi  .  ekamantaṃ  ṭhitaṃ  kho  bhikkhave  maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ
kaniṭṭho isi etadavoca maṇiṃ me bho dehi maṇinā me atthoti.
     {499.1}   Athakho   bhikkhave   maṇikaṇṭho   nāgarājā  bhikkhu  maṇiṃ
yācati   bhikkhussa   maṇinā   atthoti   khippameva   agamāsi   .  dutiyampi
kho   bhikkhave   maṇikaṇṭho   nāgarājā   gaṅgaṃ   nadiṃ   uttaritvā  yena
kaniṭṭho   isi   tenupasaṅkami   .   addasā  kho  bhikkhave  kaniṭṭho  isi
maṇikaṇṭhaṃ    nāgarājānaṃ    dūrato   va   āgacchantaṃ   disvāna   maṇikaṇṭhaṃ
nāgarājānaṃ etadavoca maṇiṃ me bho dehi maṇinā me atthoti.
     {499.2}  Athakho  bhikkhave  maṇikaṇṭho  nāgarājā  bhikkhu maṇiṃ yācati
bhikkhussa  maṇinā  atthoti  tato  va  paṭinivatti  .  tatiyampi  kho  bhikkhave
maṇikaṇṭho   nāgarājā   gaṅgaṃ   nadiṃ  uttarati  .  addasā  kho  bhikkhave
kaniṭṭho   isi   maṇikaṇṭhaṃ   nāgarājānaṃ   gaṅgaṃ   nadiṃ  uttarantaṃ  disvāna
maṇikaṇṭhaṃ   nāgarājānaṃ   etadavoca   maṇiṃ   me  bho  dehi  maṇinā  me
atthoti   .   athakho   bhikkhave   maṇikaṇṭho   nāgarājā   kaniṭṭhaṃ   isiṃ
gāthāhi ajjhabhāsi
               mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ
               uppajjatīmassa maṇissa hetu
               tante na dassaṃ atiyācakosi
               na cāpi te assamamāgamissaṃ.
               Susū yathā sakkharadhotapāṇi
               Tāsesi maṃ selamayācamāno 1-
               tante na dassaṃ atiyācakosi
               na cāpi te assamamāgamissanti.
     {499.3}  Athakho  bhikkhave  maṇikaṇṭho  nāgarājā  bhikkhu maṇiṃ yācati
bhikkhussa   maṇinā   atthoti  pakkāmi  .  tathā  pakkanto  va  ahosi  na
puna   paccāgañchi   .   athakho   bhikkhave   kaniṭṭho  isi  tassa  nāgassa
dassanīyassa    adassanena    bhiyyoso   mattāya   kiso   ahosi   lūkho
dubbaṇṇo     uppaṇḍuppaṇḍukajāto     dhamanisanthatagatto    .    addasā
kho   bhikkhave   jeṭṭho  isi  kaniṭṭhaṃ  isiṃ  bhiyyoso  mattāya  kisaṃ  lūkhaṃ
dubbaṇṇaṃ        uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ       dhamanisanthatagattaṃ       disvāna
kaniṭṭhaṃ   isiṃ   etadavoca   kissa   tvaṃ   bho  bhiyyoso  mattāya  kiso
lūkho     dubbaṇṇo     uppaṇḍuppaṇḍukajāto     dhamanisanthatagattoti   .
Tassāhaṃ   bho   nāgassa   dassanīyassa   adassanena   bhiyyoso   mattāya
kiso    lūkho   dubbaṇṇo   uppaṇḍuppaṇḍukajāto   dhamanisanthatagattoti  .
Athakho bhikkhave jeṭṭho isi kaniṭṭhaṃ isiṃ gāthāya ajjhabhāsi
               na taṃ yāce yassa piyaṃ jigiṃse
               desso ca 2- hoti atiyācanāya
@Footnote: 1 selaṃ maṃ yācamānoti padacchedo. 2 sabbattha videssoti
@āgataṃ.
               Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena
               adassanaññeva tadajjhagamāti.
Tesaṃ   hi   nāma   bhikkhave  tiracchānagatānaṃ  pāṇānaṃ  amanāpā  bhavissati
yācanā amanāpā viññatti kimaṅgaṃ pana manussabhūtānaṃ.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 322-335. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=477&items=23              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=477&items=23&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=1&item=475&items=23              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=1&item=475&items=23              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=475              Contents of The Tipitaka Volume 1 https://84000.org/tipitaka/read/?index_1 https://84000.org/tipitaka/english/?index_1

First itemPrevious itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]