ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
First itemPrevious itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 1 : PALI ROMAN Vinaya Pitaka Vol 1 : Vinaya. Mahāvi (1)
     [527]  Sārambhaṃ  nāma  kipillikānaṃ  vā  āsayo  hoti  upacikānaṃ
vā  āsayo  hoti  undurānaṃ  vā  āsayo  hoti ahīnaṃ vā āsayo hoti
vicchikānaṃ   vā   āsayo   hoti   satapadīnaṃ  vā  āsayo  hoti  hatthīnaṃ
vā   āsayo   hoti   assānaṃ   vā   āsayo   hoti  byagghānaṃ  vā
Āsayo   hoti   dīpīnaṃ   vā   āsayo   hoti   acchānaṃ  vā  āsayo
hoti   taracchānaṃ   vā   āsayo   hoti  yesaṃ  kesañci  tiracchānagatānaṃ
vā   pāṇānaṃ   āsayo   hoti  pubbaṇṇanissitaṃ  vā  hoti  aparaṇṇanissitaṃ
vā    hoti    abbhāghātanissitaṃ    vā    hoti   āghātananissitaṃ   vā
hoti   susānanissitaṃ  vā  hoti  uyyānanissitaṃ  vā  hoti  rājavatthunissitaṃ
vā   hoti   hatthisālānissitaṃ   vā   hoti  assasālānissitaṃ  vā  hoti
bandhanāgāranissitaṃ   vā   hoti   pānāgāranissitaṃ   vā  hoti  sūnanissitaṃ
vā   hoti  racchānissitaṃ  vā  hoti  caccaranissitaṃ  vā  hoti  sabhānissitaṃ
vā hoti saṃsaraṇanissitaṃ vā hoti etaṃ sārambhaṃ nāma.
     [528]  Aparikkamanaṃ  nāma  na  sakkā  hoti  yathāyuttena  sakaṭena
anuparigantuṃ samantā nisseṇiyā anuparigantuṃ etaṃ aparikkamanaṃ nāma.
     [529]   Anārambhaṃ   nāma   na   kipillikānaṃ  vā  āsayo  hoti
.pe. Na saṃsaraṇanissitaṃ vā hoti etaṃ anārambhaṃ nāma.
     [530]  Saparikkamanaṃ nāma sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ
samantā nisseṇiyā anuparigantuṃ etaṃ saparikkamanaṃ nāma.
     [531]  Mahallako  nāma  vihāro sassāmiko vuccati. Vihāro nāma
ullitto  vā  hoti  avalitto  vā  ullittāvalitto  vā. Kāreyyāti
karoti  vā  kārāpeti  vā  .  bhikkhū  vā  anabhineyya  vatthudesanāyāti
ñattidutiyena     kammena    vihāravatthuṃ    na    desāpetvā    karoti
vā   kārāpeti  vā  payoge  dukkaṭaṃ  .  ekapiṇḍaṃ  anāgate  āpatti
Thullaccayassa   .   tasmiṃ   piṇḍe   āgate  āpatti  saṅghādisesassa .
Saṅghādisesoti .pe. Tenapi vuccati saṅghādisesoti.
     [532]   Bhikkhu  vihāraṃ  karoti  adesitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti   saṅghādisesena   dvinnaṃ   dukkaṭānaṃ   .  bhikkhu  vihāraṃ  karoti
adesitavatthukaṃ  sārambhaṃ  saparikkamanaṃ  āpatti  saṅghādisesena  dukkaṭassa .
Bhikkhu   vihāraṃ   karoti   adesitavatthukaṃ   anārambhaṃ   aparikkamanaṃ  āpatti
saṅghādisesena   dukkaṭassa   .   bhikkhu   vihāraṃ   karoti   adesitavatthukaṃ
anārambhaṃ saparikkamanaṃ āpatti saṅghādisesassa.
     {532.1}  Bhikkhu  vihāraṃ  karoti  desitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti   dvinnaṃ   dukkaṭānaṃ   .   bhikkhu   vihāraṃ   karoti  desitavatthukaṃ
sārambhaṃ   saparikkamanaṃ   āpatti   dukkaṭassa   .   bhikkhu   vihāraṃ  karoti
desitavatthukaṃ     anārambhaṃ     aparikkamanaṃ    āpatti    dukkaṭassa   .
Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ anāpatti.
     [533]  Bhikkhu  samādisati  vihāraṃ  me  karothāti  .  tassa  vihāraṃ
karonti   adesitavatthukaṃ   sārambhaṃ   aparikkamanaṃ   āpatti  saṅghādisesena
dvinnaṃ   dukkaṭānaṃ   .pe.  sārambhaṃ  saparikkamanaṃ  āpatti  saṅghādisesena
dukkaṭassa    .pe.    anārambhaṃ   aparikkamanaṃ   āpatti   saṅghādisesena
dukkaṭassa .pe. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ āpatti saṅghādisesassa.
     {533.1} Bhikkhu samādisati vihāraṃ me karothāti. Tassa vihāraṃ karonti
desitavatthukaṃ   sārambhaṃ   aparikkamanaṃ   āpatti   dvinnaṃ  dukkaṭānaṃ  .pe.
Sārambhaṃ   saparikkamanaṃ   āpatti   dukkaṭassa  .pe.  anārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti dukkaṭassa .pe. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ anāpatti.
     [534]   Bhikkhu   samādisitvā  pakkamati  vihāraṃ  me  karothāti  na
ca   samādisati   desitavatthuko   ca   hotu   anārambho  ca  saparikkamano
cāti   .   tassa   vihāraṃ   karonti  adesitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti   saṅghādisesena   dvinnaṃ  dukkaṭānaṃ  .pe.  sārambhaṃ  saparikkamanaṃ
āpatti    saṅghādisesena    dukkaṭassa   .pe.   anārambhaṃ   aparikkamanaṃ
āpatti    saṅghādisesena    dukkaṭassa   .pe.   anārambhaṃ   saparikkamanaṃ
āpatti saṅghādisesassa.
     {534.1} Bhikkhu samādisitvā pakkamati vihāraṃ me karothāti na ca samādisati
desitavatthuko  ca  hotu  anārambho  ca  saparikkamano  cāti. Tassa vihāraṃ
karonti  desitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ  āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ .pe.
Sārambhaṃ   saparikkamanaṃ   āpatti   dukkaṭassa  .pe.  anārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti dukkaṭassa .pe. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ anāpatti.
     [535]   Bhikkhu   samādisitvā   pakkamati   vihāraṃ   me  karothāti
samādisati   ca   desitavatthuko   ca   hotu   anārambho  ca  saparikkamano
cāti   .  tassa  vihāraṃ  karonti  adesitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ .
So   suṇāti   vihāro   kira   me   kayirati   adesitavatthuko  sārambho
aparikkamanoti   .   tena   bhikkhunā   sāmaṃ   vā   gantabbaṃ  dūto  vā
pāhetabbo   desitavatthuko   ca   hotu   anārambho   ca   saparikkamano
Cāti   .  no  ce  sāmaṃ  vā  gaccheyya  dūtaṃ  vā  pahiṇeyya  āpatti
dukkaṭassa   .pe.   desitavatthuko   ca   hotu  anārambho  cāti  .pe.
Desitavatthuko   ca   hotu   saparikkamano   cāti   .pe.   desitavatthuko
hotūti  .  no  ce  sāmaṃ  vā  gaccheyya  dūtaṃ  vā  pahiṇeyya  āpatti
dukkaṭassa.
     {535.1}   Bhikkhu   samādisitvā   pakkamati  vihāraṃ  me  karothāti
samādisati   ca   desitavatthuko   ca   hotu   anārambho  ca  saparikkamano
cāti   .   tassa  vihāraṃ  karonti  desitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ .
So   suṇāti   vihāro   kira   me   kayirati   desitavatthuko   sārambho
aparikkamanoti   .   tena   bhikkhunā   sāmaṃ   vā   gantabbaṃ  dūto  vā
pāhetabbo    anārambho    ca    hotu   saparikkamano   cāti   .pe.
Anārambho hotūti .pe. Saparikkamano hotūti .pe. Anāpatti.
     [536]   Bhikkhu   samādisitvā   pakkamati   vihāraṃ   me  karothāti
samādisati   ca   desitavatthuko   ca   hotu   anārambho  ca  saparikkamano
cāti   .   tassa   vihāraṃ   karonti  adesitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti    kārukānaṃ   tiṇṇaṃ   dukkaṭānaṃ   .pe.   sārambhaṃ   saparikkamanaṃ
āpatti   kārukānaṃ   dvinnaṃ   dukkaṭānaṃ   .pe.   anārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti   kārukānaṃ   dvinnaṃ   dukkaṭānaṃ   .pe.   anārambhaṃ  saparikkamanaṃ
āpatti   kārukānaṃ   dukkaṭassa   .  bhikkhu  samādisitvā  pakkamati  vihāraṃ
me   karothāti   samādisati   ca  desitavatthuko  ca  hotu  anārambho  ca
saparikkamano   cāti   .   tassa   vihāraṃ  karonti  desitavatthukaṃ  sārambhaṃ
Aparikkamanaṃ   āpatti   kārukānaṃ   dvinnaṃ   dukkaṭānaṃ   .pe.   sārambhaṃ
saparikkamanaṃ   āpatti   kārukānaṃ  dukkaṭassa  .pe.  anārambhaṃ  aparikkamanaṃ
āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa .pe. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ anāpatti.
     [537]   Bhikkhu   samādisitvā  pakkamati  vihāraṃ  me  karothāti .
Tassa   vihāraṃ  karonti  adesitavatthukaṃ  sārambhaṃ  aparikkamanaṃ  .  so  ce
vippakate   āgacchati   .   tena   bhikkhunā  so  vihāro  aññassa  vā
dātabbo   bhinditvā   vā   puna  kātabbo  .  no  ce  aññassa  vā
dadeyya   bhinditvā  vā  puna  kāreyya  āpatti  saṅghādisesena  dvinnaṃ
dukkaṭānaṃ   .pe.   sārambhaṃ   saparikkamanaṃ  ...  āpatti  saṅghādisesena
dukkaṭassa   .pe.   anārambhaṃ  aparikkamanaṃ  ...  āpatti  saṅghādisesena
dukkaṭassa .pe. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ ... Āpatti saṅghādisesassa.
     {537.1}  Bhikkhu  samādisitvā  pakkamati vihāraṃ me karothāti. Tassa
vihāraṃ   karonti   desitavatthukaṃ   sārambhaṃ   aparikkamanaṃ   .   so   ce
vippakate   āgacchati   .   tena   bhikkhunā  so  vihāro  aññassa  vā
dātabbo   bhinditvā   vā   puna  kātabbo  .  no  ce  aññassa  vā
dadeyya   bhinditvā   vā   puna   kāreyya   āpatti  dvinnaṃ  dukkaṭānaṃ
.pe.   sārambhaṃ  saparikkamanaṃ  ...  āpatti  dukkaṭassa  .pe.  anārambhaṃ
aparikkamanaṃ   ...   āpatti   dukkaṭassa   .pe.   anārambhaṃ  saparikkamanaṃ
anāpatti.
     [538]    Attanā   vippakataṃ   attanā   pariyosāpeti   āpatti
Saṅghādisesassa   .   attanā   vippakataṃ   parehi  pariyosāpeti  āpatti
saṅghādisesassa   .   parehi   vippakataṃ   attanā  pariyosāpeti  āpatti
saṅghādisesassa   .   parehi   vippakataṃ   parehi   pariyosāpeti  āpatti
saṅghādisesassa.
     [539]   Anāpatti   leṇe   guhāya   tiṇakuṭikāya   aññassatthāya
vāsāgāraṃ      ṭhapetvā      sabbattha      anāpatti     ummattakassa
ādikammikassāti.
                          Sattamasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ.
                                   -----------------
                              Aṭṭhamasaṅghādisesaṃ
     [540]  Tena  samayena  buddho  bhagavā  rājagahe  viharati veḷuvane
kalandakanivāpe   .   tena   kho   pana   samayena   āyasmatā  dabbena
mallaputtena   jātiyā   sattavassena   arahattaṃ   sacchikataṃ  hoti  yaṅkiñci
sāvakena   pattabbaṃ   sabbaṃ   tena   anuppattaṃ  hoti  natthi  cassa  kiñci
uttariṃ karaṇīyaṃ katassa vā paṭicayo.
     [541]   Athakho   āyasmato   dabbassa   mallaputtassa  rahogatassa
paṭisallīnassa   evaṃ   cetaso   parivitakko  udapādi  mayā  kho  jātiyā
sattavassena   arahattaṃ   sacchikataṃ   yaṅkiñci   sāvakena   pattabbaṃ   sabbaṃ
mayā   anuppattaṃ   natthi   ca   me   kiñci  uttariṃ  karaṇīyaṃ  katassa  vā
paṭicayo   kinnu   kho  ahaṃ  saṅghassa  veyyāvaccaṃ  kareyyanti  .  athakho
āyasmato    dabbassa    mallaputtassa   etadahosi   yannūnāhaṃ   saṅghassa
senāsanañca    paññāpeyyaṃ   bhattāni   ca   uddiseyyanti   .   athakho
āyasmā    dabbo    mallaputto   sāyaṇhasamayaṃ   paṭisallānā   vuṭṭhito
yena    bhagavā    tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā   bhagavantaṃ   abhivādetvā
ekamantaṃ  nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinno  kho  āyasmā  dabbo mallaputto
bhagavantaṃ    etadavoca   idha   mayhaṃ   bhante   rahogatassa   paṭisallīnassa
evaṃ   cetaso   parivitakko   udapādi  mayā  kho  jātiyā  sattavassena
arahattaṃ   sacchikataṃ   yaṅkiñci   sāvakena  pattabbaṃ  sabbaṃ  mayā  anuppattaṃ
Natthi   ca   me  kiñci  uttariṃ  karaṇīyaṃ  katassa  vā  paṭicayo  kinnu  kho
ahaṃ   saṅghassa   veyyāvaccaṃ  kareyyanti  tassa  mayhaṃ  bhante  etadahosi
yannūnāhaṃ   saṅghassa  senāsanañca  paññāpeyyaṃ  bhattāni  ca  uddiseyyanti
icchāmahaṃ    bhante   saṅghassa   senāsanañca   paññāpetuṃ   bhattāni   ca
uddisitunti   .   sādhu   sādhu  dabba  tenahi  tvaṃ  saṅghassa  senāsanañca
paññāpehi   bhattāni   ca  uddisāhīti  .  evaṃ  bhanteti  kho  āyasmā
dabbo mallaputto bhagavato paccassosi.
     [542]  Athakho  bhagavā  etasmiṃ  nidāne  etasmiṃ  pakaraṇe  dhammiṃ
kathaṃ   katvā  bhikkhū  āmantesi  tenahi  bhikkhave  saṅgho  dabbaṃ  mallaputtaṃ
senāsanapaññāpakañca    bhattuddesakañca    sammannatu   .   evañca   pana
bhikkhave   sammannitabbo   paṭhamaṃ   dabbo  yācitabbo  yācitvā  byattena
bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo
     {542.1}  suṇātu  me  bhante  saṅgho yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho
āyasmantaṃ    dabbaṃ    mallaputtaṃ    senāsanapaññāpakañca   bhattuddesakañca
sammanneyya. Esā ñatti.
     {542.2}  Suṇātu me bhante saṅgho saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ
senāsanapaññāpakañca    bhattuddesakañca    sammannati    .   yassāyasmato
khamati     āyasmato     dabbassa    mallaputtassa    senāsanapaññāpakassa
ca    bhattuddesakassa    ca    sammati   so   tuṇhassa   yassa   nakkhamati
so bhāseyya.
     {542.3}    Sammato   saṅghena   āyasmā   dabbo   mallaputto
senāsanapaññāpako   ca   bhattuddesako   ca   .  khamati  saṅghassa  tasmā
Tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.
     [543]   Sammato   ca   panāyasmā  dabbo  mallaputto  sabhāgānaṃ
sabhāgānaṃ   1-   bhikkhūnaṃ  ekajjhaṃ  senāsanaṃ  paññāpeti  ye  te  bhikkhū
suttantikā    tesaṃ   ekajjhaṃ   senāsanaṃ   paññāpeti   te   aññamaññaṃ
suttantaṃ   saṅgāyissantīti   ye   te   bhikkhū   vinayadharā  tesaṃ  ekajjhaṃ
senāsanaṃ   paññāpeti   te   aññamaññaṃ  vinayaṃ  vinicchinissantīti  2-  ye
te   bhikkhū  ābhidhammikā  3-  tesaṃ  ekajjhaṃ  senāsanaṃ  paññāpeti  te
aññamaññaṃ   abhidhammaṃ  4-  sākacchissantīti  ye  te  bhikkhū  jhāyino  tesaṃ
ekajjhaṃ   senāsanaṃ   paññāpeti   te   aññamaññaṃ   na  byābādhissantīti
ye  te  bhikkhū  tiracchānakathikā  kāyadaḷhībahulā  viharanti  tesaṃpi  ekajjhaṃ
senāsanaṃ   paññāpeti  imāyapīme  āyasmanto  5-  ratiyā  acchissantīti
ye  te  6-  bhikkhū  vikāle  āgacchanti  tesaṃpi tejodhātuṃ samāpajjitvā
teneva   ālokena   senāsanaṃ   paññāpeti  .  apissu  bhikkhū  sañcicca
vikāle  āgacchanti  mayaṃ  āyasmato  dabbassa  mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṃ
passissāmāti.
     {543.1} Te āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadenti amhākaṃ
āvuso dabba senāsanaṃ paññāpehīti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṃ vadeti
@Footnote: 1 sabbattha āmeṇḍitaṃ akataṃ hoti. 2 sabbattha vinicchissantītīti
@āgataṃ. 3 Yu. Ma. dhammakathikā. 4 Yu. Ma. dhammaṃ. 5 sabbattha
@āyasmantāti āgataṃ. 6 Yu. yepi te. Ma. Rā. yepi.
Katthāyasmanto  1-  icchanti  kattha  paññāpemīti  .  te  sañcicca  dūre
apadissanti   amhākaṃ   āvuso   dabba   gijjhakūṭe   pabbate   senāsanaṃ
paññāpehi   amhākaṃ   āvuso   dabba   2-   corappapāte   senāsanaṃ
paññāpehi   amhākaṃ   āvuso  dabba  isigilipasse  kāḷasilāyaṃ  senāsanaṃ
paññāpehi    amhākaṃ   āvuso   dabba   vebhārapasse   sattapaṇṇaguhāyaṃ
senāsanaṃ   paññāpehi   amhākaṃ   āvuso  dabba  sītavane  sappasoṇḍika-
pabbhāre  senāsanaṃ  paññāpehi  amhākaṃ  āvuso  dabba  gomaṭakandarāyaṃ
senāsanaṃ   paññāpehi   amhākaṃ   āvuso   dabba   tindukakandarāyaṃ  3-
senāsanaṃ   paññāpehi   amhākaṃ   āvuso   dabba   kapotakandarāyaṃ  4-
senāsanaṃ   paññāpehi   amhākaṃ  āvuso  dabba  tapodārāme  senāsanaṃ
paññāpehi   amhākaṃ   āvuso  dabba  jīvakambavane  senāsanaṃ  paññāpehi
amhākaṃ āvuso dabba maddakucchismiṃ migadāye senāsanaṃ paññāpehīti.
     {543.2}    Tesaṃ   āyasmā   dabbo   mallaputto   tejodhātuṃ
samāpajjitvā    aṅguliyā    jalamānāya   purato   purato   gacchati  .
Tepi   teneva   ālokena   āyasmato  dabbassa  mallaputtassa  piṭṭhito
piṭṭhito  gacchanti  .  tesaṃ  āyasmā  dabbo  mallaputto  evaṃ senāsanaṃ
paññāpeti    ayaṃ    mañco   idaṃ   pīṭhaṃ   ayaṃ   bhisī   idaṃ   bimbohanaṃ
idaṃ   vaccaṭṭhānaṃ   idaṃ   passāvaṭṭhānaṃ   idaṃ   pānīyaṃ   idaṃ  paribhojanīyaṃ
@Footnote: 1 Yu. Rā. katthāyasmantā. 2 ito paraṃ dabbātyālapanaṃ sabbattha
@na dissati. 3 Yu. Rā. tindukandarāyaṃ. 4 Yu. Ma. tapodakandarāyaṃ.
Ayaṃ   kattaradaṇḍo   idaṃ   saṅghassa   katikasaṇṭhānaṃ   imaṃ  kālaṃ  pavisitabbaṃ
imaṃ   kālaṃ   nikkhamitabbanti   .   tesaṃ   āyasmā   dabbo  mallaputto
evaṃ senāsanaṃ paññāpetvā punadeva veḷuvanaṃ paccāgacchati.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 360-371. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=527&items=17              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=1&item=527&items=17&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=1&item=525&items=17              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=1&item=525&items=17              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=525              Contents of The Tipitaka Volume 1 https://84000.org/tipitaka/read/?index_1 https://84000.org/tipitaka/english/?index_1

First itemPrevious itemแสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]